Judikatūras krājums. TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta) gada 26. maijā *

Transkripts

1 Judikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta) gada 26. maijā * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Lauksaimniecība Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonds Regulas (EK) Nr. 1257/1999 un Nr. 817/2004 Atbalsts lauku attīstībai Nepamatotu maksājumu atgūšana Platības palielinājums, kurš pieteikts piecu gadu saistību perioda laikā un ar kuru tiek pārsniegts paredzētais slieksnis Sākotnējo saistību aizstāšana ar jaunām saistībām Saņēmēja neievērots pienākums iesniegt ikgadējo atbalsta maksājuma iesniegumu Valsts tiesiskais regulējums, ar ko likts atmaksāt visu vairākus gadus izmaksāto atbalstu Samērīguma princips Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 52. pants Lieta C-273/15 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts gada 3. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts gada 8. jūnijā, tiesvedībā ZS Ezernieki pret Lauku atbalsta dienestu. TIESA (astotā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Švābi [D. Šváby], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] un M. Vilars [M. Vilaras] (referents), ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona [M. Campos Sánchez-Bordona], sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar], ņemot vērā rakstveida procesu, ņemot vērā apsvērumus, ko iesniedza: ZS Ezernieki vārdā A. Martuzāns, Latvijas valdības vārdā I. Kalniņš un G. Bambāne, pārstāvji, Eiropas Komisijas vārdā A. Sauka un J. Aquilina, pārstāvji, ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem, LV * Tiesvedības valoda latviešu. ECLI:EU:C:2016:364 1

2 pasludina šo spriedumu. Spriedums 1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 80. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003 (OV L 270, 70. lpp.) (turpmāk tekstā Regula Nr. 1257/1999 ), Komisijas gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1257/1999 (OV L 153, 30. lpp., un labojums OV 2004, L 231, 24. lpp.), Komisijas gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 18. lpp.), kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā Harta ) 17. un 52. pantu. 2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp zemnieku saimniecību ZS Ezernieki (turpmāk tekstā Ezernieki ) un Lauku atbalsta dienestu par visa Latvijas iestāžu piecu gadu saistību periodā piešķirtā agrovides atbalsta atmaksu, pamatojoties uz to, ka nav bijuši izpildīti visi minētā atbalsta piešķiršanas nosacījumi. Atbilstošās tiesību normas Savienības tiesības Regula Nr. 1257/ Regulā Nr. 1257/1999 atbilstoši tās 1. pantam ir noteikts Kopienas atbalsta tiesiskais regulējums noturīgai lauku attīstībai. Šīs regulas II sadaļas VI nodaļas Agrovide un dzīvnieku labturība 22. pantā ir noteikts: Atbalsts, ko piešķir par tādu lauksaimniecības metožu izmantošanu, kas paredzētas vides aizsardzībai, lauku vides (agrovides) saglabāšanai vai dzīvnieku labturības uzlabošanai, veicina Kopienas politikas mērķu sasniegšanu lauksaimniecības, vides un lauksaimniecības dzīvnieku labturības jomā. [..] 4 Regulas Nr. 1257/ pantā ir noteikts: 1. Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri uzņemas saistības attiecībā uz agrovidi vai dzīvnieku labturību vismaz uz pieciem gadiem. Vajadzības gadījumā konkrētiem saistību veidiem nosaka ilgāku laikposmu, ņemot vērā to ietekmi uz vidi vai dzīvnieku labturību. 2. Saistības attiecībā uz agrovidi un dzīvnieku labturību ir plašākas nekā tikai parastās labās lauksaimniecības prakses izmantošana un ietver arī labu lopkopības praksi. Tās paredz pakalpojumus, ko neparedz citi atbalsta pasākumi, piemēram, tirgus atbalstīšana vai kompensācijas pabalsti. 2 ECLI:EU:C:2016:364

3 5 Šīs regulas 24. pants ir izteikts šādi: 1. Atbalstu par saistībām, kas attiecas uz agrovidi vai dzīvnieku labturību, piešķir katru gadu un aprēķina, pamatojoties: a) uz zaudētajiem ienākumiem, b) uz papildu izmaksām, kas izriet no uzņemtajām saistībām; un c) uz vajadzību pēc stimulēšanas. Aprēķinot atbalsta apjomu gadā, neņem vērā ar ieguldījumiem saistītās izmaksas. Aprēķinot atbalsta apjomu gadā, var ņemt vērā neefektīvu ieguldījumu izmaksas, kas rodas, pildot saistības. 2. Maksimālais apjoms, kādā var piešķirt Kopienas atbalstu, ir noteikts pielikumā. Ja atbalstu aprēķina, pamatojoties uz platību, apjomu nosaka, ņemot vērā tās saimniecības platību, uz kuru attiecas saistības agrovides jomā. 6 Regulas Nr. 1257/ panta 4. punktā ir paredzēts: Dalībvalstis var noteikt papildu nosacījumus vai lielākus ierobežojumus attiecībā uz Kopienas atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai ar noteikumu, ka šādi nosacījumi atbilst šajā regulā izklāstītajiem mērķiem un prasībām. 7 Atbilstoši Padomes gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 1. lpp.) 93. panta 1. punktam Regula Nr. 1257/1999 ir atcelta no gada 1. janvāra, bet tā turpina attiekties uz darbībām, ko Eiropas Komisija saskaņā ar minēto regulu apstiprinājusi pirms šī datuma. Regula Nr. 817/ Regulas Nr. 817/2004 I nodaļas 11. iedaļā Vairākiem pasākumiem kopēji noteikumi iekļautajā 37. pantā ir noteikts: 1. Ja atbalsta saņēmējs palielina saimniecības platību laika posmā, kurā ir spēkā saistības, kas ir nosacījums atbalsta piešķiršanai, dalībvalstis var paredzēt saistību paplašināšanu attiecībā uz papildu platību uz atlikušo saistību laiku saskaņā ar 2. punktu vai sākotnējo saistību aizstāšanu ar jaunām saskaņā ar 3. punktu. Šādu aizstāšanu var paredzēt arī gadījumos, kad saimniecības robežās paplašina platību, uz kuru attiecas saistības. 2. Paplašināšanu, kas minēta 1. punktā, var atļaut tikai ar šādiem nosacījumiem: a) ja attiecīgais pasākums no tās gūst neapšaubāmu labumu; b) ja tā ir pamatota, ņemot vērā saistību raksturu, atlikušā laika posma ilgumu un papildu platības lielumu; c) tas neietekmē pārbaužu efektivitāti, kuras veic, lai nodrošinātu atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. ECLI:EU:C:2016:364 3

4 Papildu platībai, kas minēta b) apakšpunktā, jābūt ievērojami mazākai par sākotnējo platību vai ne lielākai par diviem hektāriem. 3. Jaunās saistības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visu attiecīgo platību saskaņā ar noteikumiem, kas ir vismaz tikpat stingri kā sākotnējo saistību noteikumi. 9 Regulas Nr. 817/2004 II nodaļas 6. iedaļā Pieteikumi, pārbaudes un sankcijas iekļautajā 66. pantā ir noteikts: 1. Lauku attīstības atbalsta pieteikumos, kuri attiecas uz platībām vai dzīvniekiem un kurus iesniedz atsevišķi no atbalsta pieteikumiem saskaņā ar [Komisijas gada 11. decembra] Regulas (EK) Nr. 2419/2001 [ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 (OV L 327, 11. lpp.)] 6. pantu, norāda visas saimniecības platības un dzīvniekus, uz ko attiecas pieteikumu pārbaude saskaņā ar konkrēto pasākumu, tostarp platības un dzīvniekus, par kuriem atbalsts netiek prasīts. 2. Ja lauku attīstības atbalsta pasākums attiecas uz platībām, zemes gabalus identificē atsevišķi. Laika posmā, uz ko attiecas saistības, zemes gabalus, par kuriem saņem atbalstu, nedrīkst mainīt, izņemot programmas izstrādes dokumentā īpaši noteiktos gadījumos. 3. Ja maksājuma pieteikums ir iekļauts platībatkarīgā maksājuma pieteikumā saistībā ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, dalībvalsts nodrošina, ka zemes gabalus, uz kuriem attiecas lauku attīstības atbalsta pieteikumi, deklarē atsevišķi. 4. Dzīvniekus un zemes gabalus identificē saskaņā ar Regulas (EEK) [(EK)] Nr. 1782/ un 20. pantu. 5. Ja atbalsts ir vairākgadu, maksājumus pēc pieteikuma iesniegšanas gadā veiktā maksājuma veic atbilstoši ikgadējam maksājuma pieteikumam, izņemot, ja dalībvalsts ir ieviesusi efektīvu ikgadēju pārbaudes procedūru, kas minēta 67. panta 1. punktā. 10 Regulas Nr. 817/ pantā ir noteikts: 1. Sākotnējos pieteikumus par pievienošanos shēmai un turpmākos maksājumu pieteikumus pārbauda tā, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Dalībvalstis nosaka piemērotas metodes un līdzekļus katra atbalsta pasākuma atbilstības pārbaudei, kā arī pārbaudēm pakļauto personu pārbaudei. Piemērotos gadījumos dalībvalstis izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, kas ieviesta ar Regulu (EK) Nr. 1782/ Pārbaude iekļauj administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas. 11 Regulas Nr. 817/ panta 2. punktā ir noteikts: Nepamatota maksājuma gadījumā lauku attīstības pasākuma atbalsta saņēmējam ir pienākums šo summu atmaksāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2419/ pantu. 4 ECLI:EU:C:2016:364

5 12 Atbilstoši Komisijas gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 368, 15. lpp.), 64. pantam Regula Nr. 817/2004 ir atcelta no gada 1. janvāra, bet to turpina piemērot pasākumiem, kas apstiprināti pirms šī datuma saskaņā ar Regulu Nr. 1257/1999. Regula Nr. 796/ Ar Regulu Nr. 796/2004 tika atcelta Regula Nr. 2419/2001. Saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004 to piemēro atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas no gada 1. janvāra, un atsauces uz Regulu Nr. 2419/2001 uzskata par atsaucēm uz Regulu Nr. 796/ Ciktāl saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 III pielikumā iekļauto korelācijas tabulu Regulas Nr. 2419/ pants atbilst Regulas Nr. 796/ pantam, atsauci uz Regulas Nr. 817/ panta 2. punktu turpmāk uzskata par atsauci uz Regulas Nr. 796/ pantu. 15 Regulas Nr. 796/ pantā ir noteikts: 1. Ja ir veikts nepamatots maksājums, lauksaimnieks atmaksā attiecīgo summu, kam pieskaitīti procenti saskaņā ar 3. punktu. [..] 3. Procentus aprēķina par laika posmu, kas aizritējis no dienas, kad lauksaimniekam paziņots par atmaksāšanas saistībām, līdz atmaksas vai atskaitījuma dienai. Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nevar būt zemāka par procentu likmi, kas piemērojama summu atgūšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem. 4. Atmaksas saistības, kas minētas 1. punktā, nepiemēro, ja maksājums izdarīts kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un lauksaimnieks pamatoti nav varējis šo kļūdu atklāt. Ja kļūda attiecas uz faktiem, kas ir būtiski attiecībā uz attiecīgā maksājuma aprēķinu, pirmo daļu tomēr piemēro tikai tad, ja lēmums par summas atmaksu nav paziņots 12 mēnešu laikā pēc maksājuma. 5. Atmaksas saistības, kas minētas 1. punktā, nepiemēro, ja laika posms, kas aizritējis no atbalsta samaksas dienas līdz dienai, kad kompetentā iestāde pirmo reizi paziņojusi saņēmējam, ka attiecīgais maksājums bijis nepamatots, ir ilgāks par desmit gadiem. Pirmajā daļā minēto laika posmu tomēr samazina līdz četriem gadiem, ja saņēmējs ir darbojies godprātīgi. [..] Latvijas tiesības 16 Ministru kabineta gada 21. marta noteikumu Nr. 221 Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kuri bija spēkā līdz gada 28. aprīlim (turpmāk tekstā Noteikumi Nr. 221 ), 53. punktā ir noteikts, ka, pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, saistības stājas spēkā ar dienu, kad lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu. Noteikumu Nr punktā ir paredzēts, ka iesniegumu par ECLI:EU:C:2016:364 5

6 agrovides atbalsta maksājumiem kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 9. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā. 17 Noteikumu Nr punktā ir noteikts, ka, ja ar agrovides atbalsta iesniegumu saistības tiek paplašinātas, tad tiek nodibinātas jaunas saistības uz pieciem gadiem. Ja visā saistību periodā saistības tiek paplašinātas līdz 20 %, bet ne vairākkā par diviem hektāriem no sākotnējām saistībām, paplašina jau esošās saistības. 18 Noteikumu Nr punktā ir noteikts, ka, pretendējot uz agrovides atbalstu, lauksaimnieks apņemas katru gadu visā piecu gadu saistību laikā iesniegt Lauku atbalsta dienestam atbalsta iesniegumu par deklarētajiem pasākumiem, kā arī nesamazināt norādīto saistību platību un nemainīt tās atrašanās vietu gada 31. martā stājās spēkā Ministru kabineta gada 23. marta noteikumi Nr. 295 Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai, kuri bija spēkā līdz gada 20. aprīlim (turpmāk tekstā Noteikumi Nr. 295 ). Šos noteikumus, kā arī Noteikumus Nr. 221 piemēro agrovides pasākumam, kurš īstenots saskaņā ar Regulu Nr. 1257/1999. Atbilstoši Noteikumu Nr punktam 3. punktā minētajā pasākumā saistības par platību vai dzīvniekiem turpinās līdz saistību perioda beigām saskaņā ar Ministru kabineta gada 30. novembra noteikumiem Nr Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai gadam. 20 Noteikumu Nr punktā ir paredzēts, ka, pretendējot uz agrovides atbalstu, pretendents piecu gadu saistību periodā katru gadu iesniedz Lauku atbalsta dienestam iesniegumu. Viņam nav tiesību mainīt saistību platības atrašanās vietu, kā arī samazināt saistību platību vai dzīvnieku skaitu. 21 Noteikumu Nr punktā ir noteikts, ka, ja saistības ir pārtrauktas, jo nav iesniegts ikgadējais atbalsta saņemšanas iesniegums, ir mainīta saistību platības atrašanās vieta, ir samazināta saistību platība vai nav paziņots par saistību platību atbalsta saņemšanas mērķim, atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu par konkrēto platību. Ja ir samazināta saistību platība šajos noteikumos minētajos apakšpasākumos, samazinātajai saistību platībai piemēro konkrētā gada vidējo atbalsta maksājumu likmi, dalot konkrētajā apakšpasākumā saņemto atbalsta apmēru ar saistību platību. Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi 22 Ezernieki gadā pieteica bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalstam Regulā Nr. 1257/1999 paredzētajā pasākumā Agrovide 10,20 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes gadā tā minētajam atbalstam pieteica par 2,30 hektāriem lielāku platību 12,50 hektārus zemes. Ar šādu palielinājumu tika sākts jauns piecu gadu saistību periods gadā tā iesniedza platību maksājumu iesniegumu. Taču tā neiesniedza iesniegumu agrovides atbalsta piešķiršanai, jo uzskatīja, ka piecu gadu saistību periods ir izpildīts. 23 Lauku atbalsta dienests gada 9. augustā pieņēma lēmumu, ar kuru Ezernieki tika uzlikts pienākums atmaksāt visu saņemto agrovides atbalstu 3 390,04 latu (LVL) (aptuveni EUR 4800) apmērā. Šis lēmums tika pamatots ar to, ka, gadā piesakot agrovides atbalstam lielāku zemes platību, bija jāuzskata, ka sākotnējais saistību periods ir ticis aizstāts ar jaunu saistību periodu no gada līdz gadam. Nepiesakoties attiecīgajam atbalstam gadā, tā ir pārtraukusi saistību periodu, tādēļ tai ir jāatmaksā iepriekš saņemtais atbalsts. 24 Ezernieki iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta lēmuma atcelšanu, un tā to apmierināja. 6 ECLI:EU:C:2016:364

7 25 Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi Lauku atbalsta dienesta apelācijas sūdzību, noraidīja prasītājas pamatlietā iesniegto pieteikumu. Šī tiesa atzina, pirmkārt, ka ar atbalstam pieteiktās platības palielinājumu par 2,30 hektāriem gadā Ezernieki ir nodibinātas jaunas saistības par visu platību uz pieciem gadiem saskaņā ar Noteikumu Nr punktu. Otrkārt, tā nolēma, ka ar to, ka gadā netika iesniegts kārtējais atbalsta pieteikums, ir pārtrauktas saistības, kā rezultātā ir jāatmaksā saņemtais atbalsts par konkrēto platību. 26 Ezernieki par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā. 27 Iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai ar Savienības tiesībām ir saderīgs tāds pienākums atmaksāt saņemto atbalstu kā pamatlietā ar valsts tiesisko regulējumu noteiktais. Tā būtībā uzskata, ka atbalsta saņēmēja pienākums atmaksāt visu saņemto atbalstu varētu būt nesamērīgs, ciktāl šis atbalsta saņēmējs ir izpildījis uzņemtās saistības attiecībā uz platības lielāko daļu un tikai neuzmanības kļūdas dēļ nav pieteicis pārjaunoto platību. Tā uzsver, ka šajā lietā ir šādi īpaši apstākļi, proti, platība tika palielināta sākotnējo saistību otrajā gadā, palielinājums tikai par 0,3 hektāriem pārsniedza pieļaujamo 2 hektāru robežu un attiecībā uz sākotnēji pieteiktajiem 10,20 hektāriem saistības tika izpildītas piecu gadu ilgā laika posmā. 28 Uzskatot, ka pamatlietas risinājums ir atkarīgs no Regulu Nr. 1257/1999, Nr. 817/2004 un Nr. 796/2004, kā arī Hartas 17. un 52. panta interpretācijas, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus: 1) Vai Regulas Nr. 817/ panta 2. punktā paredzēto tiesisko seku attiecināšana uz agrovides atbalstu, kas piešķirts par tādu sākotnēji pieteikto platības daļu, attiecībā uz kuru piecus gadus ir izpildīti priekšnosacījumi atbalsta saņemšanai, atbilst Regulas Nr. 1257/1999 un Regulas Nr. 817/2004 mērķim un samērīguma principam? 2) Vai Hartas 17. pants kopsakarā ar tās 52. pantu ir interpretējams tādējādi, ka tam atbilst Regulas Nr. 817/ panta 2. punktā paredzēto tiesisko seku attiecināšana uz agrovides atbalstu, kas piešķirts par tādu platības daļu, attiecībā uz kuru piecus gadus ir izpildīti priekšnosacījumi atbalsta saņemšanai? 3) Vai Hartas 52. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas ļauj atkāpties no tādu tiesisko seku piemērošanas, kas regulā un atbilstoši regulai pieņemtajās dalībvalsts tiesību normās paredzētas kā obligātas, ja konkrētajā gadījumā pastāv kādi īpaši apstākļi, kuru kontekstā attiecīgais ierobežojums atzīstams par nesamērīgu? 4) Vai, ievērojot Regulas Nr. 1257/1999 un Regulas Nr. 817/2004 mērķi un šajās regulās dalībvalstīm pieļautās rīcības brīvības robežas, ir pieļaujams, ka tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, nepiemēro pilnā apjomā Noteikumu Nr punktu par atbalsta atmaksāšanu, ja tā piemērošana konkrētajos apstākļos nonāktu pretrunā ar samērīguma principu, kā to izprot dalībvalsts tiesiskajā sistēmā? Par prejudiciālajiem jautājumiem 29 Ar saviem četriem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 817/ panta 2. punkts, ņemot vērā Regulu Nr. 1257/1999 un Nr. 817/2004 mērķi, samērīguma principu un Hartas 17. un 52. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram atbalsta saņēmējam, kas saņem atbalstu par savām uz vairākiem gadiem uzņemtajām agrovides saistībām, ir jāatmaksā viss atbalsts, kas jau ir izmaksāts, tādēļ ka viņš nav iesniedzis ikgadējo šī atbalsta maksājumu iesniegumu par pēdējo viņa piecu gadu saistību perioda gadu, arī tad, ja, pirmkārt, šis piecu gadu periods aizstāj iepriekšējo ECLI:EU:C:2016:364 7

8 periodu viņa saimniecības platības palielināšanas dēļ un, otrkārt, šis atbalsta saņēmējs nav pārtraucis pildīt savus pienākumus attiecībā uz tādas platības apsaimniekošanu, kura pieteikta pirms šīs palielināšanas. 30 Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1257/ pantā ir definēti vispārējie atbalsta piešķiršanas nosacījumi saskaņā ar agrovides ražošanas metodēm, kas cita starpā ir paredzētas dabiskās vides saglabāšanai. No šīm normām izriet, ka agrovides atbalsta pasākumus raksturo attiecīgo lauksaimnieku uz pieciem gadiem uzņemtās saistības īstenot videi draudzīgu lauksaimniecību. Kā atlīdzību par agrovides saistībām vismaz piecus gadus valstis piešķir atbalstu reizi gadā, pamatojoties uz zaudētajiem ienākumiem, kas ir radušies, vai uz papildu izmaksām, kas no tām izriet (spriedumi, gada 4. jūnijs, JK Otsa Talu, C-241/07, EU:C:2009:337, 36. punkts; gada 24. maijs, Hehenberger, C-188/11, EU:C:2012:312, 30. punkts, un gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 30. punkts). 31 Regulas Nr. 817/ panta 5. punktā turklāt ir paredzēts, ka, ja atbalsts ir vairākgadu, maksājumus pēc pieteikuma iesniegšanas gadā veiktā maksājuma veic atbilstoši ikgadējam maksājuma pieteikumam, izņemot, ja dalībvalsts ir ieviesusi efektīvu ikgadēju pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 67. panta 1. punktā. No šī 66. panta 5. punkta izriet, ka, izņemot gadījumus, kad šāda valsts procedūra pastāv, lauksaimniekiem neveic nekādus maksājumus, ja tie neiesniedz ikgadējo maksājuma iesniegumu. Tādējādi šāda ikgadēja iesnieguma iesniegšana ir nosacījums, lai piešķirtu agrovides atbalstu atbilstoši iepriekš minētajiem pantam (spriedums, gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 32. punkts). 32 Ikgadējā agrovides atbalsta maksājuma iesnieguma nozīmība turklāt ir uzsvērta Regulas Nr. 817/ panta 1. punktā, kurā attiecībā uz daudzgadu atbalsta kontroles sistēmu agrovides ražošanas metodēm ir noteikts, ka sākotnējos iesniegumus par pievienošanos shēmai un turpmākos maksājumu iesniegumus pārbauda tā, lai tiktu nodrošināta efektīva pārbaude par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Šāda ikgadējā iesnieguma iesniegšana tādējādi ļauj pārbaudīt uzņemto agrovides saistību izpildi. Pamatojoties uz šādu ikgadējo iesniegumu, maksātāja iestāde var katru gadu efektīvi pārbaudīt, vai šīs saistības par vairākiem gadiem tiek nepārtraukti pildītas, un attiecīgā gadījumā var veikt atbalsta izmaksu (spriedums, gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 33. punkts). 33 Turklāt Regulas Nr. 817/ panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka, ja agrovides atbalsta saņēmējs laika posmā, kurā ir spēkā saistības, kas ir nosacījums atbalsta piešķiršanai, palielina saimniecības platību vairāk nekā par diviem hektāriem no sākotnējās platības, šī atbalsta saņēmēja sākotnējais saistību periods tiek aizstāts ar jaunu piecu gadu saistību periodu. Minētās regulas 37. panta 3. punktā ir noteikts, ka šīs jaunās saistības attiecas uz visu attiecīgo platību saskaņā ar noteikumiem, kas ir vismaz tikpat stingri kā sākotnējo saistību noteikumi. 34 No tā izriet, ka pamatlietā apspriestais valsts tiesiskais regulējums, ciktāl tajā ir prasīts, pirmkārt, lai viens no agrovides atbalsta piešķiršanas nosacījumiem būtu tāds, ka šī atbalsta pretendents apņemas visā piecu gadu saistību periodā katru gadu iesniegt maksājumu iesniegumu, un kurā paredzēts, otrkārt, ka jauns piecu gadu saistību periods sākas, ja tiek būtiski palielināta saimniecības platība, pārsniedzot divus hektārus no sākotnējām saistībām, ir saderīgs ar iepriekš minētajām Savienības tiesību normām. 35 Pamatlietā nav strīda par to, ka atbalsta saņēmējs nav iesniedzis atbalsta iesniegumu par pēdējo gadu piecu gadu saistību periodā, kurš sākās no brīža, kad tika palielināta platība vairāk nekā par diviem hektāriem no sākotnējās platības. Ir tiesa, ka atbalsta saņēmējs bija izpildījis visus atbalsta piešķiršanas nosacījumus attiecībā uz sākotnēji pieteikto 10,20 hektāru platību. 8 ECLI:EU:C:2016:364

9 36 Tomēr ir jāatgādina, ka attiecībā uz agrovides atbalstu, kam raksturīgas daudzgadīgas saistības, atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir jāizpilda visā saistību laikposmā, par kuru ticis piešķirts šis atbalsts (spriedumi, gada 24. maijs, Hehenberger, C-188/11, EU:C:2012:312, 34. punkts, un gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 35. punkts). 37 Tādēļ, ja netiek izpildīts kāds no agrovides atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, piemēram, nav iesniegts ikgadējais atbalsta maksājuma iesniegums, kas ir prasīts attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā pamatlietā, pat ja tas notiek tikai vienreiz visa agrovides projekta laikā, par kuru šī paša atbalsta saņēmējs ir uzņēmies saistības, tad šis atbalsts nevar tikt piešķirts (spriedums, gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 35. punkts). 38 Kā izriet no Regulas Nr. 817/ panta 3. punkta, pēc būtiskas attiecīgās saimniecības platības palielināšanas un jaunā piecu gadu saistību perioda sākšanās atbalsta saņēmējam visā šajā periodā ir jāizpilda visi šajās saistībās paredzētie pienākumi attiecībā uz visu palielināto platību piecus gadus. 39 Turklāt ir jāuzsver, ka par agrovides atbalsta piešķiršanas nosacījumu izpildi ir atbildīgs vienīgi atbalsta pieteicējs. Pretēji prasītājas pamatlietā viedoklim no Regulām Nr. 1257/1999 un Nr. 817/2004 neizriet kompetento iestāžu pienākums informēt par prasītājas pienākumu iesniegt atbalsta pieteikumu par pēdējo tās saistību perioda gadu. 40 Šajos apstākļos tas, ka tāda atbalsta saņēmējs, kurš tam piešķirts kā atlīdzība par viņa uzņemtajām saistībām, tikai daļēji izpilda attiecīgā atbalsta piešķiršanas nosacījumus, nevar pamatot tā turpmāku izmaksu. 41 Kā izriet no Regulas Nr. 817/ panta 2. punkta, kurā ir atsauce uz Regulas Nr. 2419/ pantu, kurš ir ticis aizstāts ar Regulas Nr. 796/ pantu, ja izslēgšana no agrovides atbalsta saņemšanas ir notikusi šī atbalsta piešķiršanas nosacījumu neizpildes dēļ, šī atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt visas jau izmaksātās summas saistībā ar noraidītajiem pieteikumiem (spriedumi, gada 24. maijs, Hehenberger, C-188/11, EU:C:2012:312, 36. punkts, un gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 37. punkts). 42 Regulu Nr. 1257/1999 un Nr. 817/2004 mērķis, samērīguma princips, kā arī Hartas 17. un 52. pants nevar atspēkot šo Regulas Nr. 817/ panta 2. punkta interpretāciju. 43 Vispirms, kā izriet no šī sprieduma punkta, Regulu Nr. 1257/1999 un Nr. 817/2004 mērķis ir vides aizsardzība. Ar tām ieviestās sistēmas vispārējā struktūra balstās uz efektīvu pārbaudi par to, vai tiek izpildītas uzņemtās saistības agrovides atbalsta piešķiršanai, un ilgtspējīgu agrovides pasākumu īstenošanu visā pieteiktajā platībā visā piecu gadu saistību periodā. 44 Pienākums atmaksāt atbalstu, kuru saņēmusi tāda atbalsta saņēmēja kā prasītāja pamatlietā, kura nav izpildījusi visus minētā atbalsta piešķiršanas nosacījumus, veicina šī mērķa īstenošanu. 45 Turpinājumā ir jāuzsver, ka atbalsta ikgadējie maksājumi nevar tikt uzskatīti par galīgiem, jo šādi izmaksātu atbalstu tā saņēmējam var būt pienākums atmaksāt, ja viņš neizpilda visus tā izmaksas nosacījumus visā piecu gadu periodā attiecībā uz pieteikto platību (šajā ziņā skat. spriedumus, gada 24. maijs, Hehenberger, C-188/11, EU:C:2012:312, 34. punkts, kā arī gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 36. un 37. punkts). 46 Tādējādi ir noraidāms iebildums, ka pienākums atmaksāt visu izmaksāto atbalstu, ja netiek izpildīti visi attiecīgā atbalsta piešķiršanas nosacījumi, ir nesamērīgs attiecībā pret sasniedzamo mērķi, jo atbalsta saņēmējs ir ievērojis uzņemtās saistības attiecībā uz sākotnēji pieteikto platību. Kā izriet no šī sprieduma 41. punkta, šo nosacījumu neizpildes dēļ atbalsta piešķiršana un saglabāšana nav pamatota un tai nav juridiska pamata attiecībā uz visu atbalstu. ECLI:EU:C:2016:364 9

10 47 Visbeidzot, jānorāda, ka pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksātu atbalstu, jo nav izpildīts tā piešķiršanas nosacījums, nevar tikt pielīdzināts Hartas 17. pantā atzīto tiesību uz īpašumu aizskārumam. 48 No Regulas Nr. 817/ panta 2. punkta, saskaņā ar kuru strīdīgais atbalsts tika izmaksāts prasītājai pamatlietā, formulējuma izriet, ka pēdējai minētajai tas ir jāatmaksā, ja netiek izpildīti nosacījumi par tā izmaksu (šajā ziņā skat. spriedumus, gada 24. maijs, Hehenberger, C-188/11, EU:C:2012:312, 34. punkts, kā arī gada 7. februāris, Pusts, C-454/11, EU:C:2013:64, 36. un 37. punkts). 49 Šajos apstākļos atbalsta saņēmējs, kuram ir jāatmaksā nepamatoti saņemtais atbalsts tikai tādēļ vien, ka nav izpildīti nosacījumi par attiecīgā atbalsta izmaksu, nevar atsaukties uz aizsardzību, kas piešķirta ar Hartas 17. pantu. 50 Ciktāl šajā lietā nav runas par Hartā atzīto tiesību uz īpašumu izmantošanas ierobežojumu, pienākums atmaksāt šo atbalstu nav jāanalizē, ņemot vērā Hartas 52. pantu. 51 Šajā kontekstā Regulas Nr. 817/ panta 2. punkts, ņemot vērā Regulu Nr. 1257/1999 un Nr. 817/2004 mērķi, samērīguma principu, kā arī Hartā garantētās tiesības uz īpašumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā pamatlietā apspriestās Latvijas tiesību normas, kurās tādam atbalsta saņēmējam kā pamatlietā ir pienākums atmaksāt visas agrovides atbalsta summas, kuras viņam tikušas nepamatoti izmaksātas. 52 Tomēr iesniedzējtiesa, uzdodot ceturto jautājumu, jautā, vai ir iespējams nepiemērot pamatlietā apspriesto valsts tiesisko regulējumu, kurš pieņemts saskaņā ar Savienības tiesībām, ja tā piemērošana ir pretrunā samērīguma principam, kā tas ir interpretēts tās valsts tiesību sistēmā. 53 Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbilstoši Savienības tiesību pārākuma principam nevar tikt pieļauts, lai valsts tiesību normas, pat konstitucionāla rakstura normas, apdraudētu Savienības tiesību vienveidību un efektivitāti (spriedumi, gada 17. decembris, Internationale Handelsgesellschaft, 11/70, EU:C:1970:114, 3. punkts; gada 13. decembris, Hauer, 44/79, EU:C:1979:290, 14. punkts, kā arī gada 15. janvāris, Križan u.c., C-416/10, EU:C:2013:8, 70. punkts). 54 Ņemot vērā šī sprieduma 46. punktā pausto interpretāciju par prasītājas pamatlietā pienākuma atmaksāt visu agrovides atbalstu saderību ar Savienības tiesībām, it īpaši samērīguma principu, valsts tiesa nevar nepiemērot tiesiskās sekas, kuras paredzētas pamatlietā apspriestajā valsts tiesiskajā regulējumā, kurš pieņemts saskaņā ar Savienības tiesībām. 55 Atkāpe no tādu tiesību normu piemērošanas, kuras ir saderīgas ar Savienības tiesībām, nevar arī tikt pieļauta, pamatojoties uz taisnīguma jēdzienu, kuru arī min iesniedzējtiesa. 56 Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, neskarot īpašus Savienības likumdevēja skaidri paredzētus gadījumus, Savienības tiesībās nav zināms vispārējs tiesību princips, saskaņā ar kuru spēkā esošu Savienības tiesību normu valsts iestāde nevar piemērot, ja šī norma ieinteresētajai personai rada grūtības, no kurām Savienības likumdevējs acīmredzot būtu vēlējies izvairīties, ja tas būtu paredzējis šādu gadījumu normas izstrādes brīdī (spriedums, gada 26. oktobris, Koninklijke Coöperatie Cosun, C-248/04, EU:C:2006:666, 63. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi taisnīguma dēļ nevar atkāpties no Savienības normu piemērošanas, izņemot Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētus gadījumus vai tad, ja pats tiesiskais regulējums tiek atzīts par spēkā neesošu (spriedums, gada 26. oktobris, Koninklijke Coöperatie Cosun, C-248/04, EU:C:2006:666, 64. punkts un tajā minētā judikatūra). 10 ECLI:EU:C:2016:364

11 57 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 817/ panta 2. punkts, ņemot vērā Regulu Nr. 1257/1999 un Nr. 817/2004 mērķi, samērīguma principu un Hartas 17. un 52. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram atbalsta saņēmējam, kas saņem atbalstu par savām uz vairākiem gadiem uzņemtajām agrovides saistībām, ir jāatmaksā viss atbalsts, kas jau ir izmaksāts, tādēļ ka viņš nav iesniedzis ikgadējo šī atbalsta maksājuma iesniegumu par pēdējo viņa piecu gadu saistību perioda gadu, arī tad, ja, pirmkārt, šis piecu gadu periods aizstāj iepriekšējo periodu viņa saimniecības platības palielināšanas dēļ un, otrkārt, šis atbalsta saņēmējs nav pārtraucis pildīt savus pienākumus attiecībā uz tādas platības apsaimniekošanu, kura pieteikta pirms šīs palielināšanas. Par tiesāšanās izdevumiem 58 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež: Komisijas gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai, 71. panta 2. punkts, ņemot vērā Padomes gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003, un Regulas Nr. 817/2004 mērķi, samērīguma principu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 52. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram atbalsta saņēmējam, kas saņem atbalstu par savām uz vairākiem gadiem uzņemtajām agrovides saistībām, ir jāatmaksā viss atbalsts, kas jau ir izmaksāts, tādēļ ka viņš nav iesniedzis ikgadējo šī atbalsta maksājuma iesniegumu par pēdējo viņa piecu gadu saistību perioda gadu, arī tad, ja, pirmkārt, šis piecu gadu periods aizstāj iepriekšējo viņa saimniecības platības palielināšanas dēļ un, otrkārt, šis atbalsta saņēmējs nav pārtraucis pildīt savus pienākumus attiecībā uz tādas platības apsaimniekošanu, kura pieteikta pirms šīs palielināšanas. [Paraksti] ECLI:EU:C:2016:364 11