Vecumnieku novada Domes Valles vidusskola Reģ. Nr Direktore: Gita Eriņa PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Vecumnieku novada Domes Valles vidusskola Reģ. Nr Direktore: Gita Eriņa PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS"

Transkripts

1 Vecumnieku nvada Dmes Valles vidusskla Reģ. Nr Valle, Valles pagasts, Vecumnieku nvads, LV 5106 Tālr./fakss , e-pasts: mājas lapa: Direktre: Gita Eriņa PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

2 Saturs 1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturjums Izglītības iestādes darbības pamatmērķi Iepriekšējā vērtēšanas perida ieteikuma izpilde Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājs visu jmu atbilstšajs kritērijs Mācību saturs iestādes īstentās izglītības prgrammas Mācīšana un mācīšanās Mācīšanas kvalitāte Mācīšanās kvalitāte Vērtēšana kā mācību prcesa sastāvdaļa Izglītjam sasniegumi Izglītjam sasniegumi ikdienas darbā Izglītjam sasniegumi valsts pārbaudes darbs Atbalsts izglītjamajiem Pedagģiskais atbalsts un sciālpedagģiskais atbalsts Izglītjam dršības garantēšana ( dršība un darba aizsardzība) Atbalsts persnības veidšanā Atbalsts karjeras izglītībā Atbalsts mācību darba diferenciācijai Atbalsts sklēniem ar speciālām vajadzībām Sadarbība ar izglītjamā ģimeni Izglītības iestādes vide Mikrklimats Fiziskā vide un vides pieejamība Iestādes resursi Iekārtas un materiāltehniskie resursi Persnālresursi Izglītības iestādes darba rganizācija, vadība un kvalitātes ndršināšana Izglītības Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānšana Izglītības iestādes vadības darbs un persnāla pārvaldība Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām Citi sasniegumi Turpmākā attīstība Pielikumi

3 1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturjums Vecumnieku nvada Dmes Valles vidusskla ir Vecumnieku nvada Dmes dibināta un pakļautībā esša daudzfunkcināla izglītības, kultūras un sprta iestāde, kas īsten vienu vispārējās pamatizglītības, divas vispārējās speciālās pamatizglītības un vienu vispārējās vidējās izglītības prgrammas: vispārējā pamatizglītības prgramma licences Nr. V -2234; speciālā pamatizglītības ar garīgās attīstības traucējumiem prgramma licences Nr. V-2762; speciālā pamatizglītītbas ar mācīšanās traucējumiem prgramma licences Nr. V- 2761; vispārējā vidējās izglītības prgramma licences Nr. V-2235, kā arī realizē valsts un pašvaldību plitiku kultūras un sprta vērtību radīšanā, izplatīšanā un saglabāšanā. Sklas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Vecumnieku nvada Dmes izglītības likums, Kultūras institūciju likums, Sprta likums, sklas nlikums un citi izglītības, kultūras un sprta iestāžu darbību reglamentējšie nrmatīvie akti. Skla ir juridiska persna, tai ir savs zīmgs, nrēķinu knti Latvijas Republikas kredītiestādēs, kā arī nteikta parauga veidlapa. Skla saskaņā ar nrmatīvajiem aktiem izmant valsts un pašvaldības simbliku. Skla darbjas kā daudzfunkcināls izglītības, kultūras un sprta centrs. Sklai ir trīs struktūrvienības: Valles Saieta nams, Valles Sprta halle, un Valles vidussklas internāts /2018. m.g. sklā mācās 103 sklēni, n tiem 1.-4.klasēs- 31 sklēns, klasēs- 64 sklēni, un klasēs- 8 sklēni. Lai arī pēdēj gadu laikā sklēnu skaits Vecumnieku nvada sklās ir samazinājies, arī Valles vidussklā šīs izmaiņas ir jūtamas, j netika atvērta 2016./2017.m.g. 10. klase un 2017./2018.m.g 10.klase vidussklā. Vērjt demgrāfisk situāciju gan Vecumnieku nvadā, gan Valles pagastā, ir skaidrs, ka audzēkņu skaits nepalielināsies, tādēļ skla meklē jaunas iespējas savā attīstībā un pastāvēšanā. Sklai ir liela kapacitāte sprta kmpleksa jmā. Tai ir mderna Sprta halle un tā ir ieguvusi mdernu un vieglatlētikas sacensību prasībām atbilstšu sprta stadinu, kurš nvadā ir vienīgais. Sklas interešu izglītības prgrammās darbjas 171 sklēns. Valles vidussklā darbjas sekjšas interešu prgrammas: klašu tautiskās dejas; Ritma spēles; vieglatlētika klasei; tautas bumba meitenēm 2.-5.klasei; tautas bumba zēniem 2.-5.klasei; vlejbls 2.-3.klasei; vlejbls 4.-6.klasei; vlejbls 7.-9.klasei + interesenti ( Vlejblu rganizē Vecumnieku nvada Sprta skla) ansamblis 4.-6.kl.; kmerczinības klasei; Esi līderis prjekts Starts n 7.klases n 2. semestra 2016./2017.m.g klašu izglītjamajiem ndršināta iespēja mācīties un pavadīt laiku pagarinātās dienas grupā. 3

4 Valles vidussklas tēlu veid arī tradīcijas: Zinību diena, 10.klašu iesvētību pasākums, Skltāju diena, Latvijas Valsts prklamēšanas gadadienas pasākumi ar svētku kulmināciju- svinīg kncertu Valles Saieta namā, Ziemassvētku kncerti, labdarības kncerti, Žetnu vakars, Māmiņu diena, Pēdējais zvans, izlaidums, abslventu salidjums (ik pēc 5 gadiem), vecāku dienas, sprta sacensības, kā arī citi ar pagasta kultūras un sprta dzīvi saistītie pasākumi. Valles vidussklas budžets Skla tiek finansēta n valsts un pašvaldības budžeta, skat. (1. pielikums). Ntiek alternatīvu finansēšanas avtu piesaiste. Skla saņem ziedjumus n uzņēmējiem, ar šiem līdzekļiem tiek uzlabti sklas administrācijas kabineti, iegādātas jaunas mēbeles, prjektri mācību kabinets, un vidussklas 5 labākie audzēkņi saņem ikmēneša stipendiju EUR, kas sastāda 630 EUR gadā. Sklai ir liela kapacitāte sprta kmpleksa jmā. Mderna Sprta halle ar vieglatlētikas sacensību prasībām atbilstšu sprta stadinu, kurš nvadā tāds ir vienīgais. Sklai ir sadarbība ar kaimiņvalsts Lietuvas Biržu rajna Papilys sklu, tiek veidti kpīgi 1.-4.klasei sklēnu un skltāju apmācību prjekti, pieredzes apmaiņa sprta un kultūras jmā. Sklēnu mācību sasniegumu analīzei tiek izmantta elektrniskā datu bāze. Skla ir pilnībā pārgājusi uz elektrnisk žurnālu E-klase. Jaunu resursu pielietjums ir veicinājis sklēnu ieinteresētību un mtivāciju mācīties. 2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi Valles vidussklas mērķis ir veidt izglītības vidi, rganizēt un īstent izglītības prcesu, kas ndršinātu valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā nteikt mērķu sasniegšanu. Sklas darbības pamatvirziens ir izglītjšā darbība, taču skla ndršina kultūras un sprta pasākumu pieejamību visiem nvada un pagasta iedzīvtājiem. Sklas uzdevumi ir: īstent vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības prgrammas, t mērķus un uzdevumus; ndršināt visiem sklēniem iespēju kvalitatīvi apgūt pamatizglītību un vispārēj vidēj izglītību; veicināt sklēnu atbildību par savu mācību darbu un tā rezultātiem; virzīt pedaggu prfesinālās pilnveides- tālākizglītības prcesu; ar sklēnu vecākiem (aizbildņiem) ndršināt pzitīvu un kvalitatīvu izglītjš darbu sklā, veidt kvalitatīvu infrmācijas apmaiņu starp sklu un vecākiem, racināli izmantt sklai iedalīts finanšu resursus; īstent kvalitatīvu interešu izglītību, kas dtu iespēju lielākajai daļai sklēnu prduktīvi aizpildīt brīv laiku; ndršināt kvalitatīvu sprta un kultūras pasākumu pieejamību. 3. Iepriekšējā vērtēšanas perida ieteikumu izpilde Pēdējā akreditācija Vecumnieku nvada Dmes Valles vidussklā ntika gadā, un skla tika akreditēta uz 6 gadiem - līdz gada 30. maijam. Aktualizēta un ievietta jaunākā infrmācija Vecumnieku nvada mājas lapā: un sklas mājas lapā: 4

5 4. Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājs visu jmu atbilstšajs kritērijs Mācību saturs iestādes īstentās izglītības prgrammas Sklas īstentās izglītības prgrammas atbilst licencētajām prgrammām. Grzījumi tiek veikti atbilstši izmaiņām ārējs nrmatīvajs akts. Sklā tiek īstentas četras licencētas izglītības prgrammas, kas izstrādātas un tiek pilnveidtas Pielikums Nr. 2 Skltāji viss mācību priekšmets strādā saskaņā ar aktuālajiem Ministru kabineta (turpmāk MK ) nteikumiem Nteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības prgrammu paraugiem. T ieviešanai izmant VISC izstrādāt mācību priekšmetu prgrammu paraugus, kā arī mācību līdzekļu autru veidtās mācību priekšmetu prgrammas vai arī tās papildina, kriģē un adaptē atbilstši sklā realizētajām prgrammām un stundu plānam. Vērt stundu analīze un skltāju pašvērtējumi liecina, ka visi skltāji zina, izprt mācību priekšmeta standartā nteikts mērķus, uzdevumus, bligāt saturu, vērtēšanas frmas un kārtību, kā arī liet pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu prasībām atbilstšas mācību metdes un mācību līdzekļus. Skltāji izprt, kā viņu mācītā priekšmeta saturs iekļaujas sklas īstentajās izglītības prgrammās. Sklas vadība infrmē par aktuālajiem nrmatīvajiem dkumentiem, izzina un ndršina nepieciešams resursus izglītības prgrammu kvalitatīvai īstenšanai, rsina bagātināt mācību prcesu ar aktivitātēm ārpus sklas telpā: āra ndarbībām, ekskursijām, kultūras pasākumu apmeklējumu un karjeras izglītības pasākumiem. Sklā darbjas 4 metdiskās kmisijas. Metdisk padmi vada Gunta Kupčiuna. Sākumsklas MK Regīna Plāne. Valdu MK - Jlanta Ģeķe. Dabaszinību MK - Alda Zālmane. Klašu audzinātāju MK - Sintija Kreimane. Mk sanāksmēs pedaggi iepazīstas ar jaunākajām aktualitātēm mācību priekšmetu metdikā, pārrunā tālākizglītības kursu gūtās atziņas un jauninājumus, plān un rganizē ar mācību priekšmetu saturu apguvi saistītus pasākumus un aktivitātes. Metdiskā padme sniedz atbalstu skltājiem. Skla ndršina ar izvēlēt mācību literatūru, tajā skaitā arī ar nepieciešamajām darba burtnīcām. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegāde tiek plānta un veikta sadarbībā ar sklas biblitēku. Papildus biblitēkas fndam, sklas budžetā ir paredzēti līdzekļi metdiskās literatūras iegādei. Skltāji darba gaitā veic nepieciešamās krekcijas saskaņā ar mācību prcesa izmaiņām ( kursi, semināri, slimība u. tml.), plānjt mācību saturu un mācību metdes, paredz arī diferencētu darbu ar sklēniem, kam ir grūtības mācībās, kā arī ar talantīgajiem sklēniem. Tiek izstrādāti individuālie plāni un atbalsta pasākumi sklēniem ar mācīšanās grūtībām. Nepieciešamības gadījumā knsultāciju sniedz atbalsta persnāls. Skla ndršina sklēnam iespēju pirms un pēc stundām apmeklēt individuālas mācību knsultācijas. Viss mācību priekšmets sklā ir nteikti individuāl ndarbību - knsultāciju laiki ( sklēni un vecāki par t ir infrmēti sklas mājas lapā). Klašu audzinātāji izmant sklas izstrādāt audzināšanas stundu plānu vai VISC piedāvāt paraugplānu. Mācību priekšmetu stundu plāns ir veidts atbilstši licencētajām izglītības prgrammām, sklēnu mācību sldze nepārsniedz Vispārējās izglītības likumā nteikt. Pamatizglītības prgrammas īstenšanas plānā sklas izvēlei paredzētās stundas tiek izmanttas sprta, matemātikas un dzimtās valdas apguvei. Mācību priekšmetu stundu saraksts ir apstiprināts ar direktres rīkjumu un atbilst licencētajām izglītības prgrammām, ir pieejams gan izdrukātā veidā sklā, gan sklas mājas lapā, 5

6 gan 1.-3.kl. sklas individualizētajā sklēnu dienasgrāmatā papīra frmā. Par izmaiņām mācību stundu sarakstā sklēni un pedaggi tiek infrmēti savlaicīgi sklas ziņjumu stendā. Izglītības prgrammu īstenšanas gaita regulāri tiek izvērtēta 1. semestra un mācību gada beigās. Tā tiek analizēta MK un MP sēdēs. Secinājumi. Stiprās puses. 1. Visas izglītības prgrammas ir licencētas un tiek īstentas sklas mācību un audzināšanas darbā. 2. Skltāji pārzina mācību priekšmetu standartus un prgrammas, mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un frmas, izprt, kā viņu mācītā priekšmeta saturs iekļaujas sklas realizētajās izglītības prgrammās. 3.Sklā esšie resursi (nepieciešamā mācību literatūra un metdiskie līdzekļi) un infrastruktūra ndršina mācību priekšmetu standartu realizēšanu. 4.Sklas vadība krdinē, pārrauga un ndršina nepieciešam atbalstu izglītības prgrammu un mācību priekšmetu prgrammu realizēšanu 5. Sadarbībā ar sklas atbalsta persnālu tiek izstrādāti individuālie plāni un atbalsta pasākumi sklēniem ar mācīšanās grūtībām. Vērtējums - ļti labi 4.2. Mācīšana un mācīšanās Mācīšanas kvalitāte Sklas pedaggi regulāri veic sava pedagģiskā darba (kā mācību priekšmetu skltāji, klašu audzinātāji, interešu izglītības skltāji) pašvērtējumu, analizējt sasniegt 1.semestrī un mācību gada beigās, kā arī izvirzt uzdevumus turpmākajam darbam. Sklā tiek vērtas, pārrunātas un analizētas mācību stundas. Mācību stundas galvenkārt vēr sklas vadības pārstāvji, taču ntiek arī mācību stundu savstarpējā vēršana pedaggam pie pedagga. Sklā tiek izmanttas mācību stundu vēršanas veidlapas, k piedāvā Sklu vērtēšanas un attīstības plānšanas rkasgrāmata. Stundu vēršanā tiek akcentēti attiecīgā mācību gada priritārie uzdevumi, kas ir saskaņā ar Sklas Attīstības plānu, vērtēts jaun pedaggu darbs, ndta pedagģiskā pieredze. Skltāji aktīvi iesaistījās ESF prjektā Pedaggu knkurētspējas veicināšana izglītības ptimizācijas apstākļs, kura rezultātā sklā strādājšie pedaggi ir ieguvuši šādas pedagga prfesinālās darbības kvalitātes pakāpes: 2.kvalitātes pakāpi 2 pedaggi, 3.kvalitātes pakāpi 12 pedaggi; 4.kvalitātes pakāpi 2 pedaggi. Piedalties prfesinālās darbības kvalitātes izvērtēšanā, pedaggi apkpja, sistematizēja, izvērtēja un ppularizēja savu darba pieredzi. Pedaggiem tā bija iespēja apliecināt savas prfesinālās zināšanas, prasmes un iemaņas, analītiskās un radšās spējas, saņemt sava darba nvērtējumu. Pedaggiem ir iespēja savu pieredzi ndt citiem, darbjties sklas Metdisk kmisiju darbā. Metdisk kmisiju darbu krdinē Metdiskā padme, kuru vada direktres vietniece izglītības jmā. Mācību prcess sklā ir rganizēts mērķtiecīgi, sklēns tiek veidta mtivācija mācīties, k apliecina pagājušā mācību gada nteiktie priritārie virzieni. Skltāji izvirza stundām precīzus mērķus, izskaidr ts sklēniem, sasaista stundas mācību saturu ar iepriekš mācīt. Mācību priekšmetu saturu skltāji lielākties saista ar reāl dzīvi, veict daudzveidīgus uzdevumus klasē, gatavjt mājas darbus, prjektu darbus, veict zinātniski pētniecisks darbus vidējās izglītības psmā. Daļa stundu mācību gada sākumā un beigās tiek rganizēta ārā, izmantjt apkārtnes piedāvāts resursus. Sklas iekšpagalmā ir pašu sklēnu prjektu nedēļas laikā izveidta Zaļā klase, kur iespējams rganizēt stundas brīvā dabā. Uzlabt terētiskās un praktiskās zināšanas uzņēmējdarbībā palīdz klašu sklēnu iesaistīšanās prgrammā Esi līderis. Tas palīdz, plānjt nāktnes karjeru. Sklēni tādējādi iepazīst Latvijas eknmikas prblēmas un perspektīvas un apzinās savu varējumu dzīvē mūsdienu brīvā tirgus eknmiskajs apstākļs. 6

7 Pedaggi savā darbā izvēlas tādas mācību metdes, kas veicina kritisk dmāšanu, māca strādāt radši un kmandā. Sklēniem tiek ndršināta iespēja apgūt infrmācijas apstrādes, prezentēšanas un sadarbības prasmes. Skltāju skaidrjums mācību stundās ir saprtams, sklēnu izaugsmi veicinšs un atbilstšs sklēnu vecumam un mācāmajai tēmai. Pedaggi sek sklēnu mācību darbam, nepieciešamības gadījumā tiek veiktas krekcijas mācību priekšmetu tematiskajā plānā. Stundu vēršana, veikt aptauju dati un pedaggu pašvērtējumi liecina, ka skltāju izmanttās mācību metdes ir daudzveidīgas un atbilst sklēnu spējām, vecumam, mācību priekšmetu specifikai un mācību satura prasībām. Daudzveidīgu metžu apguvi skltājiem sekmējuši pēdējs gads prfesinālās pilnveides kursi, semināru apmeklēšana. Iepazītās metdes skltāji izmant radši, pielāgjt tās sklēnu vecumpsma īpatnībām un saistt ar diagnsticējš, kārtēj, nbeiguma vērtēšanas un valsts pārbaudes darbu rezultātiem. Skltāji izmant atbilstšas mācīšanas metdes darbā ar sklēniem, kuriem ir grūtības mācībās, un darbā ar talantīgajiem sklēniem. Skla analizē mācību metžu izmantšanu mācību prcesā pēc mācību stundu vēršanas, gan mācību priekšmetu metdiskajās kmisijās. Mācību metžu izvēle nepieciešamības gadījumā tiek kriģēta. Gan mācību stundās, gan ārpus tām mērķtiecīgi ntiek darbs ar talantīgajiem sklēniem. Lai mācību priekšmetu prgrammu īstenšanā ndršinātu saikni ar reāl dzīvi un mūsdienu aktualitātēm, mērķtiecīgi tiek plānta sklēnu piedalīšanās arī knkurss, skatēs, prjekts, sprta un cits ar mācību un audzināšanas darbu saistīts pasākums. Saikni ar reāl dzīvi sekmē Ēnu dienas pasākumi, karjeras dienu pasākumi, rganizētās mācību ekskursijas, āra ndarbības gan dabas, gan kultūrvidē, gan sciālajā vidē. Katra mācību gada trajā semestrī tiek rganizēta prjektu nedēļa. Tās laikā tiek veicinātas sklēnu prasmes un iemaņas prjektu plānšanā, īstenšanā, prezentēšanā un izvērtēšanā, apgūta radšā un praktiskā darba pieredze, attīstītas sadarbības prasmes un prasme strādāt kmandā, veidta atbildības sajūta, kā arī tuvāk izpētīta un iepazīta izvēlētā prjektu nedēļas tēma. Sklā ir uzkrāta bagāta pieredze sklēnu zinātniski pētniecisk darbu rganizēšanā kpš 2004.gada. Sklā ir izstrādāti un darbjas Nteikumi par izglītjam zinātniski pētniecisk darbību, kas nsaka vientas prasības zinātniski pētniecisk darbu izstrādes rganizācijā, nfrmēšanā, vērtēšanā. Tā nsaka, ka katram vidussklēnam ir jāizstrādā un jāaizstāv vismaz viens zinātniski pētnieciskais darbs. Veict š darbu, tiek rsināta sklēnu interese par mūsdienu zinātnes un sabiedrības prcesiem, attīstīta kritiskā dmāšana, veidtas iemaņas patstāvīgam izziņas prcesam un attīstītas citas 21.gadsimta kmpetences. Pēc zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas sklēni raksta savas pētnieciskās darbības pašnvērtējumu. Skltāji pieliet daudzveidīgus IT mācību materiālus gan mācību gan audzināšanas darbā (gan individuāli, gan sadarbjties ar klēģiem). Skltāji secina, ka, izmantjt darbā IT, ir palielinājusies sklēnu aktivitāte un ieinteresētība, uzmanības nturība, ir radušās vairāk iespējas mācību prcesa dažādšanai, individualizācijai un diferenciācijai. Mājas darbi ir mērķtiecīgi, plānti un bieži diferencēti, tie nstiprina un papildina mācību stundā apgūt. Lai mtivētu sklēnus mācību darbam, mājas darbu frmas ir daudzveidīgas -uzdevumi, pētījumi, radšie darbi, praktiskie darbi, prjekti. Mājas darbu uzdšana tiek rganizēta, apzinties nepieciešamību nvērst sklēnu pārsldzi. Ieraksti klašu žurnāls (mācību priekšmetu stundu, individuālā darba un interešu izglītības ndarbību žurnāls) tiek veikti elektrniski Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētajā sklvadības sistēmā E-klase, šajā sistēmā tiek veikta arī liecību un sekmju kpsavilkumu žurnālu izdruka, kā arī izmanttas citas sistēmas piedāvātās funkcijas. Ieraksti žurnāls tiek veikti atbilstši prasībām, t aizpildi pārrauga direktres vietniece izglītības jmā. Stiprās puses. 1.Sklēnu vecumpsma atbilstšu mācību līdzekļu, metžu, metdisk paņēmienu un mācību rganizācijas frmu izvēle un pielietšana. 2.Pedaggi veic sava darba pašvērtējumu, nsakt nepieciešams uzlabjumus. 3.Laba skltāju prfesinālā sagatavtība izglītības prgrammu īstenšanai. 7

8 4.Pedaggu labās prakses piemēru ppularizēšana sklā, veict savstarpēju stundu vēršanu. Vērtējums: labi Mācīšanās kvalitāte Sklas administrācija un pedaggi regulāri iepazīstina sklēnus un viņu vecākus ar mācību darba rganizācijas jautājumiem. Ar Sklas iekšējās kārtības nteikumiem un mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību sklēni tiek iepazīstināti mācību gada sākumā, nepieciešamības gadījumā nteikumi tiek pārrunāti arī papildus. Vecāki par šiem nteikumiem tiek infrmēti gan klašu vecāku sapulcēs, gan izmantjt saziņai sklas mājas lapu, e-klasi. Gan sklēni, gan vecāki tiek iepazīstināti ar valsts pārbaudījumu nrises kārtību un laikiem, kā arī citiem nrmatīvajiem dkumentiem kas attiecas uz mācību darba rganizāciju. Bieži klašu vecāku sapulcēs piedalās mācību priekšmetu skltāji un infrmē par prasībām knkrētajā priekšmetā. Pedaggi izvirza skaidras prasības mācību prcesa nrisei. Sklā ir pievērsta uzmanība sklēnu pašvērtējuma prasmju attīstībai, tas tiek vērts, arī hspitējt mācību stundas. Sklēniem ir iespēja iesaistīties sava darba vērtēšanā, izmantjt daudzveidīgas pašvērtējuma un savstarpējā vērtējuma frmas. Ir izveidtas darba lapas, kurās sklēni vērtē un analizē savu ZPD. Lai ndršinātu kvalitatīvu un mērķtiecīgu mācību satura apguvi, katra mācību gada sākumā tiek veikta sklēnu zināšanu un prasmju diagnstika. Skltāji pēta un sekmē sklēnu mtivāciju mācīties, rsint mācību prcesā izmantt visus sklā pieejams resursus: biblitēku, datrklasi, mājturības un tehnlģiju kabinetus, sprta zāli, mderns mācību tehnisks līdzekļus ( interaktīvās tāfeles, videprjektrus u.c.). Regulāri klašu sklēniem biblitekāre, sadarbībā ar mācību priekšmeta skltājiem rganizē biblitekārās stundas. Laiku pa laikam sklā tiek rganizētas papildu lasīšanas stundas (prjektu dienu ietvars, mācību semestru beigās, izkrītt mācību stundām u.c.). Pedaggi lielākties precīzi izskaidr stundas uzdevumus un mērķus, akcentējt sasniedzam rezultātu, rsina vērtēt savu un citu darbu. Liela vērība tiek pievērsta sklēniem ar mācīšanās grūtībām, tiek veikta diagnstika un analizēti mācību sasniegumi, izstrādāti individuālie plāni. Sklēniem ar diagnsticētiem mācīšanās traucējumiem tiek ndršināti atbalsta pasākumi. Visiem skltājiem ir nteikti knsultāciju laiki, kurs sklēni var apgūt mācību saturu un uzlabt savus mācību rezultātus, un arī papildus strādāt ar sklēniem, kuriem ir lielākas spējas knkrētajā jmā. Aptaujās sklēni atzīst, ka pedaggi rsina viņus labākam mācību darbam, ieinteresē sasniegt labākus rezultātus, rsina izmantt dažādus mācību palīglīdzekļus (interneta resursus, enciklpēdijas, vārdnīcas, žurnālus, laikrakstus, utt.), rsina piedalīties dažāds knkurss, sacensībās, limpiādēs, ļauj rganizēt un vadīt dažādus pasākumus gan klasē, gan sklā, tādējādi veicint vispusīgu talantu izkpšanu. Kā vērjams, lielākajai daļai sklēnu ir pzitīva attieksme pret mācību prcesu. Vairums sklēnu aktīvi piedalās mācību stundu darbā, labprāt sadarbjas pārs, iesaistās pasākums un prjekts. Lielākā daļa sklēnu labprāt iet uz sklu. Lai stimulētu sklēnus sasniegt augstākus rezultātus, rsinātu aktīvi iesaistīties sklas dzīvē, skla īsten dažādus pasākumus. Gandrīz katru gadu tiek rīktas mācību priekšmetu dienas, kuru saturu izstrādā skltāji kpā ar sklēniem. Sklā ir izveidta bāze sklēnu sasniegumu uzskaitei: valsts pārbaudes darbs, centralizētajs eksāmens, mācību priekšmetu limpiādēs, knkurss u.c. aktivitātēs. Sasniegumi tiek analizēti, un rezultāti tiek salīdzināti ar nvada un valsts vidējiem rezultātiem. Sklēni mācīties tiek stimulēti arī materiāli, piešķirt spnsru dāvātās stipendijas par augstiem sasniegumiem mācībās un sprtā. 8

9 Katrs skltājs analizē pārbaudes darbu rezultātus, pedaggi apkp sklēnu sasniegumus valsts pārbaudes darbs un analizē sklēnu individuāls sasniegumus gan klasē kpumā, gan individuāli. Taču ne visi sklēni izjūt atbildību par saviem mācību sasniegumiem. Liela daļa sklēnu piekrīt apgalvjumam, ka varētu sasniegt labākus rezultātus. Katru tr mēnesi skla rganizē individuālās tikšanās Vecāku dienā, kā arī infrmatīvas un izglītjšas vecāku kpsapulces vismaz 2 x gadā. Klašu audzinātāji individuālās sarunās ar vecākiem analizē sklēnu sekmes un t uzlabšanas iespējas. Saskaņā ar sklā pieņemt kārtību skla uzskaita un analizē sklēnu kavējumus. Klašu audzinātāji, mācību priekšmetu skltāji un sklas vadība regulāri sek sklēnu stundu apmeklētībai. Par sklēnu ikdienas kavējumiem infrmē vecākus. Lielākā daļa sklēnu bez attaisnjša iemesla nekavē mācību stundas. Neattaisntu kavējumu gadījumā tiek piesaistīts Sciālais dienests, nvada izglītības speciālists, psihlgs un sciālais pedaggs. Stiprās puses. 1.Skltāji mērķtiecīgi strādā pie sklēnu mācību darba mtivācijas, mācīšanās prasmju attīstības, rsina izmantt dažādus mācību palīglīdzekļus un citus resursus. 2.Sklēniem un viņu vecākiem ir iespēja individuālās sarunās iepazīties ar mācību darbam izvirzītajām prasībām, sasniegumiem, nepieciešamajiem uzlabjumiem. 3. Sasniegumu uzlabšanai un zināšanu papildināšanai sklēniem vienmēr ir pieejamas skltāju knsultācijas pie visiem sklā ndarbinātajiem pedaggiem. 4. Lielākā daļa sklēnu aktīvi un radši iesaistās mācību prcesā, interešu izglītībā un ārpussklas aktivitātēs. Valles vidussklas sklēnu kavējumu izpēte liecina, ka 2017./2018. mācību gada 1. semestrī sklēni nkavējuši 3382 mācību stundas, n kurām: 73,54% ir slimības dēļ; 22,41% ir attaisntu iemeslu dēļ; 4,05 % ir neattaisntu iemeslu dēļ. Vidēji uz vienu sklēnu sklā 1. semestrī ir nkavētas 32,83 mācību stundas. Lielu daļu n neattaisntajiem kavējumiem sastāda 8. klases sklniece, kura ir kavējusi neattaisnti 47 mācību stundas. Ja ir kavētas vairāk, kā 20 mācību stundas, klases audzinātāja raksta iesniegumu sklas direktrei, un direktre raksta iesniegumu Vecumnieku nvada Dmes izglītības metdiķei, un tiek rīktas tikšanās ar vecākiem, audzinātāju un sklas vadību. Salīdzinājumā ar iepriekš veiktajiem pētījumu rādītājiem neattaisnt stundu skaits ir samazinājies un arī kavēt stundu kpskaits ir samazinājies. Lai gan kpēj stundu skaits varētu būt samazinājies arī ar sklas kpēj sklēnu skaita samazinājumu. Salīdzint ar pagājušā mācību gada 1. Semestri, ir vērjamas pzitīvas izmaiņas neattaisnt kavējumu rādījums. Ja salīdzina 2010./2011. m.g. rādītājus ar 2017./2018. m.g. rādītājiem, ir pieauguši kavējumi slimības dēļ. Pielikums Nr. 3. Tika veikts pētījums arī par sklēniem, kuri nav kavējuši nevienu mācību stundu. Mazāk kavējuš sklēnu skaits ir diezgan sarucis salīdzinājumā ar 2010./2011. m.g. Pārskatt pagājuš, 2016./2017. mācību gadu kpumā nav neviena sklēna, kas nebūtu kavējis visu mācību gadu, bet pa semestriem tādi sklēni tmēr ir. Ir sklēns, kurš pagājušajā mācību gadā 1. semestrī nav kavējis nevienu mācību stundu, un arī šajā, tas ir 3. klases sklēns. 9

10 Infrmācijas apmaiņa starp sklu un vecākiem. Skla infrmē vecākus par eksāmenu un citu pārbaudes darbu kārtšanu: infrmē 3. un 6. klases sklēnus, vecākus un skltājus par ieskaišu kārtšanu; infrmē par eksāmenu kārtšanu 9. un 12. klases sklēnus, vecākus. Vecāki tiek infrmēti par sklā paredzamajiem pasākumiem e-klasē, tiek pieliktas afišas sklas stends un pagasta infrmācijas vietās.ārpusstundu darba plāni, mēneša plāni ir izvietti sklas stends.par izmaiņām sklas autbusu grafikā tiek ziņts e-klasē.katra mēneša trajā trdienā sklā ntiek vecāku dienas, kur vecāki var tikties ar sklas vadību, klašu audzinātājiem, priekšmetu un interešu pulciņu skltājiem. Regulāri tiek rīktas klašu vecāku sapulces. Ja ir nepieciešams, tad audzinātāja sarunā tikšans ar vecākiem, vienjties par laiku. E-klases žurnālā tiek atspguļtas tikšanās vai sazināšanās ar vecākiem. Tāpat var izlasīt infrmāciju par sklēna uzvedību stundā un uzdt mācību vielu. Klašu audzinātāji 1x mēnesī vecākiem sniedz ziņas par sklēnu sekmēm sekmju lapās, kur atspguļjas vērtējumi un kavējumi. Sekmju lapas vecāki pārskata un parakstītas ndd atpakaļ audzinātājai ar sklēnu starpniecību. Vismaz divreiz gadā ntiek sklas vecāku kpsapulce, kuras darba kārtībā pārrunā par izmaiņām mācību darbā, sklas pasākumiem, pārmaiņām sklā. Sklas administrācija ir apkpjusi vecāku apmeklējumu Vecāku dienās un sklas vecāku kpsapulces apmeklējumu. Lai uzzinātu, kā sklēni jūtas sklā un saskarsmē ar apkārtēj vidi, klasesbiedriem, skltājiem un apkalpjš persnālu, tika veikta anketēšana. Anketas tika izdalītas divās klasēs. (7. un 12. klasē). Uz anketas jautājumiem atbildēja 14 sklēni. Sklēniem atbildes bija jāsniedz četrās kategrijās: vienmēr, bieži, dažreiz un nekad. Secinājumi pēc sklēnu anketām Sklēni jūtas samērā drši sklas telpās. Skla ir tīra un sakpta. Sklā ir pieejams datrs. Skltāji ir laipni un atsaucīgi, izskaidr kā veikt mājas darbus. Skltāji izturas taisnīgi pret visiem sklēniem. Sarunās ar skltājiem sklēni nejūtas pazemti. Sklā sklēniem uztic veikt dažādus pienākumus. Sklēniem patīk apgūt jaunas zināšanas. Skltāji mudina mācīties vienam n tra. Citi sklēni viens par tru nesmejas, ja kāds kaut k nesaprt, neapceļ un fiziski neaizskar. Sklēns drši var izteikt savas dmas. Skltāji palīdz apzināties savas spējas, kā arī mudina izmantt dažādas darba metdes. Sklēni priecājas par saviem panākumiem un sasniegumiem, k var parādīt citiem. T vairāk izsaka pamatsklas sklēni. Vērtējums labi 10

11 Vērtēšana kā mācību prcesa sastāvdaļa Lai ndršinātu sekmīgu mācību prcesu, mācību sasniegumu vērtēšana ir neatņemama šī prcesa sastāvdaļa. Pedaggi sistemātiski, bjektīvi un kmpetenti vērtē sklēnu mācību sasniegumus, ievērjt valsts nrmatīvajs dkuments nteikt un sklā izstrādāt vērtēšanas kārtību. Vērtēšanas frmas un metdiskie paņēmieni atbilst sklēnu vecumam un mācību priekšmeta specifikai. Sklēniem ir izskaidrta sklā pastāvšā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, par k liecina instruktāžu ieraksti. Pārbaudes darbu grafiks tiek plānts mēnesim, nepieciešamības gadījumā tas tiek precizēts un grzīts, ar t tiek iepazīstināti arī sklēni sklā stendā Mācību darbs, un infrmācija pieejama sklas mājas lapā. Tiek ievērta prasība, ka vienā dienā vienai klasei nevar būt vairāk par diviem temata vai tā daļas nbeiguma vērtēšanas pārbaudes darbiem. Pedaggi regulāri veic vērtējumu uzskaiti, ierakstt ts e-klases žurnāls, sklēnu dienasgrāmatās, cits valsts nteiktajs dkuments (sekmju kpsavilkuma žurnāls, liecībās, persnas lietās). Vērtēšanas prcesā iegūt infrmāciju pedaggi izmant savā ikdienas darbā, lai celtu mācību prcesa efektivitāti un veicinātu sklēnu izaugsmi. Vērtējumu uzskaiti pārrauga un kntrlē direktres vietniece izglītības jmā saskaņā ar Valles vidussklas iekšējās pārraudzības plānu. Sklēnu izaugsmes dinamikas uzskaite un analīze ir regulāra, t atviegl e-klases piedāvātās iespējas. Mācību darba sasniegumi tiek apkpti un analizēti salīdzinši 1.semestra beigās, mācību gada beigās, pēc diagnsticējš un valsts pārbaudes darbu rezultātiem MK, pedaggu pašvērtējums. Vecāki regulāri saņem infrmāciju par sklēnu mācību sasniegumiem gan ikmēneša sekmju izraksts, gan n ierakstiem sklēnu dienasgrāmatās, e-klasē, gan n individuālajām sarunām ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu pedaggiem sklas rīktajās Vecāku dienās. Pedaggi sklēnus un vecākus regulāri iepazīstina ar mācību sasniegumiem un t dinamiku, vērtēšanas prcesā iegūt infrmāciju pārrunā individuālajās sarunās ar izglītjamajiem un viņu vecākiem. Tiek analizēti katra sklēna sasniegumi, un nepieciešamības gadījumā izstrādāta atbalsta prgramma vai individuālais plāns rezultātu uzlabšanai. Vecāki var sekt sava bērna sasniegumiem, izmantjt e-klases piedāvājumu, daļa t izmant, tmēr ne visi. Tiem vecākiem, kuriem nav pieejama e-klase, tiek ndršināta palīdzība sklas un pagasta biblitēkās ar bezmaksas internetu. Vērtēšanas veidi, frmas un metdiskie paņēmieni atbilst izglītjam vecumpsmam, mācību priekšmeta specifikai, izvirzītajam mērķim, nrmatīvajs dkuments nteiktajām prasībām. Mācību gada sākumā priekšmetu skltāji ievadstundās sklēnus iepazīstina ar vērtēšanas kārtību, principiem, regularitāti un pamatkritērijiem. Uzsākt darbu, sklēni zina vērtēšanas kārtību, kritērijus katrā mācību priekšmetā. Pirms katra pārbaudes darba sklēnus iepazīstina ar vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšana ir sistemātiska, izliktais vērtējumu blīvums pietiekams. Skltāji pamat sklēna darba vērtējumu, analizē pieļautās kļūdas. Tiek nrādīts uz darba vājajām pusēm un uzsvērtas arī stiprās puses. Pedaggi izmant arī diagnsticējš un frmatīv vērtēšanu. Atbilstši sklēnu vecumam un mācību priekšmeta specifikai, izmanttajām mācību metdēm, lai veicinātu katra sklēna individuāl attīstību un izaugsmi, mācību stundās regulāri tiek izmantti arī citi vērtēšanas veidi (ne tikai balles vai ieskaitīts / neieskaitīts ) pašvērtēšana, savstarpējā vērtēšana, grupas vērtēšana, saruna, aptauja, nvēršana, skltāja pamudinājumi un uzslavas. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa sklēnu uzskata, ka skltāji saprtami pamat izlikt vērtējumu. Skla sniedz atbalstu sklēniem, kuri vēlas uzlabt iegūt vērtējumu ikdienas un pārbaudes darbs. Visiem pedaggiem ir nteikti individuāl knsultāciju laiki. Ar šiem laikiem audzēkņi un viņu vecāki var iepazīties sklas mājas lapā vai sklā stendā Mācību darbs. Atsevišķs gadījums, ja sklēna sasniegumi ir vāji un nav nvērjama pzitīva dinamika, ir daudz neattaisntu stundu kavējumu, tiek rīktas sanāksmes, kurās piedalās klašu audzinātāji, sklas administrācija, sklēna vecāki, atbalsta persnāls, sciālais darbinieks. 11

12 Stiprās puses. 1. Sklā izstrādāta izglītjam mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kura ndršina vientu sklēnu sasniegumu vērtēšanas sistēmu. 2. E-klases iespējas tiek izmanttas sistemātiskai saziņai ar izglītjamajiem un viņu vecākiem; 3. pedaggi mācību prcesā lielu uzmanību velta vērtēšanas frmām, metdiskajiem paņēmieniem un vērtējumu uzskaitei, mācību prcesā tiek izmantts daudzveidīgs vērtējums. 4. Vērtēšanas prcesā iegūt infrmāciju pedaggi analizē un izmant mācīšanas un mācīšanās prcesa turpmākajai attīstībai un plānšanai. 5. Sklēni zina un saprt mācību darbam izvirzītās prasības, pamatā strādā mērķtiecīgi, atbilstši spējām, vērtējt savu un citu darbu. Vērtējums: labi 4.3. Izglītjam sasniegumi Izglītjam sasniegumi ikdienas darbā Sklā ir nteikta kārtība izglītjam sasniegumu vērtēšanā, uzskaitē, analīzē un datu glabāšanā. Sklēnu mācību sasniegumu uzkrāšanai un atspguļšanai tiek izmantts sklvadības sistēmas e- klases elektrniskais žurnāls un tā funkcijas, kas sniedz plašas iespējas atsevišķa sklēna vai klases mācību sasniegumu kpēj vērtējumu vai vērtējumu atsevišķs mācību priekšmets nteiktā laika psmā kvalitatīvai un kvantitatīvai analīzei. Katra semestra nslēgumā skltāji apkp un izvērtē sklēnu sasniegumus ikdienas darbā. Mācību sasniegumi tiek analizēti metdiskajās kmisijās un pedagģiskās padmes sēdēs, tiek plānta turpmākā darbība. Tiek veikta sklēnu mācību sasniegumu dinamikas uzskaite un tās analīze. Aizejt rudens un pavasara brīvdienās, sklēniem tiek izdrukātas liecības ar starpvērtējumiem. Sklēnu veikts darbus mācību priekšmetu skltāji izvērtē atbilstši izstrādātajiem kritērijiem un atzīmē sklēna pzitīvs sasniegumus, nrāda uz nepilnībām, būtiskajām kļūdām darba izpildē. Pedaggi regulāri analizē arī nbeiguma vērtēšanas darba rezultātus klasei kpumā, arī knsultācijās tiek pārrunātas veiksmes un neveiksmes. Sklēnu veikums tiek analizēts arī mācību prcesā, uzsvert panākumus un nrādt uz vēl apgūstam. Mācību darbs ir vērsts uz t, lai ikviens sklēns apgūtu nteiktās mācību priekšmeta standarta prasības. Sklēniem, kuriem ir grūtības mācību darbā, tiek ndršināti atbalsta pasākumi. Saskaņā ar sklā pieņemt mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, sklēniem ir tiesības divu nedēļu laikā pēc pārbaudes darba uzrakstīšanas, uzlabt iepriekš iegūt vērtējumu. Sklēniem ar vājiem mācību sasniegumiem tiek rganizēti papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi jūnijā. Mācību gada laikā sklas administrācija regulāri tiekas ar sklēniem, kuriem ir nepietiekams vērtējums vairāk kā divs priekšmets, un veic pārrunas, lai uzlabtu mācību sasniegumus. Uz pārrunām tiek aicināti viņu vecāki, reizēm arī nvada dmes pārstāvji sciālais dienests, izglītības pārvalde. Skltāji atbildīgi sek mācību sasniegumu dinamikai savā mācību priekšmetā, strādā papildus diferencēti un individuāli, lai sklēni spētu nvērst nepietiekams vērtējumus mācību priekšmetā un uzlabtu mācību sasniegumu kvalitāti. Klašu audzinātāji savās audzināmajās klasēs sistemātisku analīzi veic katra mēneša beigās, kad izdrukāti sekmju izraksti. Ir pedaggi, kuriem viņu mācību priekšmets katram sklēnam izveidtas prtfli mapes ar sklēnu pārbaudes darbiem. Bieži, izmantjt atgriezenisk saiti, stundas beigās tiek veikta diagnstika- k es iemācījs šajā stundā, k man vēl jāapgūst. Saziņai ar vecākiem tiek izmantti ikmēneša sekmju izraksti, sākumsklā tiek izmanttas arī dienasgrāmatas. Analizējt sklēnu sasniegumus ikdienas darbā, pamatjties uz gada rezultātiem, var secināt, ka sklēni sekmīgi apgūst izglītības prgrammas. Ikdienas sasniegumu analīze liecina par t, ka pēdējs trīs gads izglītjam sasniegumi ikdienas darbā ir stabili, stabilitāte liecina par mācību darba kvalitāti. Vidējie vērtējumi gadā aplūkjami pielikumā Nr. 6. Sklēnu ikdienas mācību sasniegumu vislielākās prblēmas ir mtivācijas trūkums un speciālās vajadzības. Sklā tiek pievērsta liela uzmanība sklēnu mtivēšanai uz augstiem mācību rezultātiem klašu sklēni, kuru nslēguma vērtējumi semestrī un gadā ir virs 8 ballēm, 12

13 saņem spnsru stipendiju. Pirmā semestra un gada beigās sklēni tiek apbalvti par labām un izcilām sekmēm. Katra mācību gada beigās tiek apbalvti limpiāžu uzvarētāji. Arī sklēniem ar speciālām vajadzībām tiek sniegts vispusīgs atbalsts, lai uzlabtu ikdienas mācību sasniegumus: ikdienas darbā drīkst liett atgādnes; pagarināts laiks pārbaudes darbu veikšanai; individuālās knsultācijas ptimāla un augsta līmeņa mācību sasniegumu dinamikai. Izglītjam sasniegumi ikdienas darbā psmā 2014./ /2017. m.g. - liecina, ka lielākā daļa sklēnu prt plānt savu ikdienas darbu. Analizējt pēdēj trīs gadu rezultātus ikdienas darbā, tiek pievērsta uzmanība pārbaudes darbu veikšanai un nepieciešamajām iemaņam, sklēni nvērtē piedāvātās iespējas. Ir tendence samazināties t sklēnu skaitam, kuriem ir nepietiekams vērtējums,taču ir samazinājies arī t sklēnu skaits, kuriem ir augsts vērtējums. Apguves līmeņi - 3.,6.,9. un 12. Klasē. Pielikumā Nr. 13. Stiprās puses. 1.Visiem sklēniem tiek ndršināta iespēja saņemt individuālās knsultācijas viss mācību priekšmets. 2. Izveidjusies stabila klašu audzinātāju, priekšmetu skltāju un sklas administrācijas sadarbības prakse sklēnu ikdienas sasniegumu jautājumu risināšanā. Vērtējums: labi Izglītjam sasniegumi valsts pārbaudes darbs Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi salīdzinājumā ar sklēnu iegūtajiem ikdienas nslēguma vērtējumiem ballēs. Pielikumā Nr. 7. Rezultāti parāda, ka sklēnu eksāmens iegūtie vidējie rezultāti pārsvarā ir augstāki par ikdienas nslēguma vidējiem vērtējumiem jeb gada vērtējumu, izņemt matemātiku. Valsts diagnsticējšs darbs sklēni uzrāda labus rezultātus, tmēr kpumā vērjama svārstīga tendence. Skltāji, analizējt pārbaudes darba rādītājus, secina, ka jprjām liela uzmanība jāvelta sklēnu lasītprasmei. Matemātikā lielākas grūtības sagādā uzdevumi ar garāku tekstu, sklēni ir pavirši nsacījumu ievēršanā. Turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš daudzpakāpju uzdevumu risināšanai. Diagnsticējš darbu rezultāti 3.un 6. klasē. Pielikums Nr. 8. Valsts pārbaudes darbu rezultāti - eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi. Pielikumā Nr. 9. Valsts pārbaudes darbu rezultāti eksāmenu rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi pielikumā Nr. 10 Viss bligātajs (svešvalda, latviešu valda, matemātika) 12. klases centralizētajs eksāmens sklēnu uzrādītajiem rezultātiem ir tendence kristies. Sklēni uzskata, ka viņu nākamajai prfesijai ts nevajadzēs. Sklēni 10. klasē tiek uzņemti bez iestājeksāmeniem. Skla uzskaita un analizē sklēnu sasniegumus valsts pārbaudes darbs un centralizētajs eksāmens, salīdzina ts ar nvada vidējiem rezultātiem. Stiprās puses. 1. Sklā ntiek sklēnu mērķtiecīga sagatavšana valsts pārbaudes darbiem. Tiek dta iespēja saņemt individuālas knsultācijas viss mācību priekšmets. 2. Skla uzskaita un analizē valsts pārbaudes darbu un centralizēt eksāmenu rezultātus. 3. Sklā ir nteikta kārtība sklēnu sasniegumu apkpšanai un analizēšanai. 4. Sklā ntiek regulārs darbs ar sekmēs vājākajiem sklēniem un ar talantīgajiem sklēniem. Vērtējums: labi Atbalsts izglītjamiem psihlģiskais atbalsts un sciālpedagģiskais atbalsts Valles vidussklā ir atbalsta persnāls: 13

14 psihlgs ( strādā n 2017.gada 3.janvāra 1x nedēļā ceturtdienās ); sciālais pedaggs (strādā n 2017.gada 1.septembra 2x nedēļā pirmdienās, piektdienās ); speciālais pedaggs lgpēds ( strādā 1x nedāļā pirmdienās ); pedaggs - karjeras knsultants; biblitekāre. Atbalsta persnāla darbinieki regulāri apzina izglītjam vajadzības un sniedz nepieciešam atbalstu. Klašu audzinātāji un sklas administrācija sadarbjas ar sciāl dienestu, bāriņtiesu Valles pašvaldībā un Vecumnieku nvada Dmē pēc nepieciešamības. Tiek analizēta un sniegta infrmācija par neattaisntajiem kavējumiem, knstatēti disciplīnas pārkāpumi, uzvedības prblēmas, t starp vardarbības gadījumi u. tml. Klašu audzinātāji pēc pieprasījuma sniedz sklēnu raksturjumus bāriņtiesai vai sciālajam dienestam. Atbalsta persnāls knstatēt infrmāciju analizē un izmant izglītjam atbalstam izglītjam dršības garantēšana ( dršība un darba aizsardzība ) Sklā ir izstrādāti iekšējie nrmatīvie akti, kuri regulē kārtību, kā tiek rganizēti pasākumi izglītības iestādē vai ārpus tās, ndršint izglītjam dršību. Sklai ir izstrādāts dršības pasākumu plāns izglītjamiem 2017./2018.gadam par izglītjam iepazīstināšanu ar dršības nteikumiem, t biežumu un atbildīgajiem par apmācības veikšanu. Sklā ir izstrādāti kārtības nteikumi par direktra un pedaggu rīcību, ja tiek knstatēta fiziska vai emcināla vardarbība pret izglītjam. Sklā ir izstrādāti dršības nteikumi: Dršības nteikumi Nr.1 infrmātikas kabinetā; Dršības nteikumi Nr.3 fizikas kabinetā; Dršības nteikumi Nr.4 ķīmijas kabinetā; Dršības nteikumi Nr.5 mājturības un tehnlģiju kabinetā ( tekstilapstrāde, ēdienu gatavšana ); Dršības nteikumi Nr.7 mājturības un tehnlģiju kabinetā ( kka un metāla apstrāde ); Nteikumi ugunsdršībā Nr.9; Dršības nteikumi Nr.11 par pirmās palīdzības sniegšanu; Dršības nteikumi ekskursijās, pārgājiens un pastaigās Nr.12; Dršības nteikumi Nr.13 izglītības iestādes rganizētajs pasākums; Dršības nteikumi 1.-6.klasei Nr.14-1 sprta ndarbībās un sacensībās; Dršības instrukcija Nr.15 rīcība ekstremālās situācijās; Dršības nteikumi 1.-6.klasei Nr.16 rīcība nestandarta situācijās; Dršības nteikumi klasei Nr.17 rīcība nestandarta situācijās; Dršības nteikumi Nr.18 ceļu satiksmes dršībā; Dršības nteikumi Nr.23 persniskā un darba higiēnā; Dršības nteikumi Nr.24 mācību ndarbību starplaiks; Dršības nteikumi rtaļu laukumā Nr.25; Dršības nteikumi Nr.26 brauct autbusā; Dršības nteikumi Nr.27 atrdties ledus tuvumā, uz ledus; Iekšējās kārtības nteikumi internātā. Sklā ir izvietti evakuācijas plāni visās tam paredzētajās vietās. Plāns infrmācija ir atjaunta, izlasāma trijās valdās un datēta ar 2016.gada 1.septembri. Par sklēnu dršību un rīcību ekstremālās situācijās vai trauksmes gadījumā izglītjamiem tiek veikta dršības instruktāžas, k sklēni apliecina ar savu persnīg parakstu. Sklas gaiteņs ir izvietti ugunsdzēšamie aparāti. Lai nepieciešamības gadījumā ts vieglāk atrastu, ir izviettas atbilstšas nrādes gada 15.martā sklas pedaggiem un tehniskajam persnālam tika rganizēta VUGD lekcija un praktiska ndarbība liesmu ndzēšanā ar pārnēsājam ugunsdzēšam aparātu. Rūpēties par sklēnu dršību palīdz arī sklas telpās un sklas teritrijā izviettās nvēršanas kameras. 14

15 Sklā viss mācību kabinets, skltāju istabā, biblitēkā, gaiteņs, sprta hallē, virtuves blkā, sklas internātā redzamā vietā ir izvietta infrmācija par palīdzības dienestiem un tālruņu numuriem, kur zvanīt steidzams gadījums, meklējt palīdzību. Dmājt par izglītjam dršību, arī Valles vidussklas Iekšējās kārtības nteikums Nr.43. ir teikts, ka aizliegts sklā ienest sērkciņus, šķiltavas un viegli uzliesmjšus priekšmetus. Sklā tiek rganizēti dažāda satura un veida pasākumi atkarību prfilaksei. Par atkarībām runā ne tikai klašu audzinātāji klases stundās, bet arī paši sklēni, piemēram, 2016./2017. m. g. 9.klases sklnieks bija sagatavjis klases stundu par alkhla lietšanas kaitīgumu /2018. m. g. 12.klases sklnieces rakstīja ZP darbus: Atkarības un t izveidšanās un Jauniešu atkarība n mbilajām ierīcēm. Par atkarībām un t sekām ar sklēniem runā arī plicijas darbinieki lekcijās par dršības jautājumiem. Katru mācību gadu sklā tiek rganizētas dršības dienas / m. g. 15.septembrī ntika tikšanās ar Valsts plicijas inspektru klašu sklēniem, bet 1.ktbrī ar Valsts plicijas Bauskas ndaļas pārstāvjiem tikās kl. sklēni / m. g. 19.septembrī sklā tika rganizēta dršības dienas ietvars lekcija 1. 4.klasei un klasei, bet pirms aiziešanas vasaras brīvdienās 1.-4.kl. sklēniem ndarbība Drša vasara ar Valsts plicijas darbiniekiem / m. g. n nvembrim sklā tika rganizēta mirdzšā nedēļa, kas veicināja sklēnu atstartāju un atstarjš vestu lietšanu tumšajā laikā; šajā laikā sklā tika izvietti infrmatīvi materiāli par kvalitatīvu atstartāju izvēli un ieteikumi atstartāju lietšanā, sklēniem tika veikta dršības instruktāža par atstartāju nepieciešamību dienannakts tumšajā laikā. 20.decembrī - VUGD filmu demnstrējumi, VUGD kmandiera M.Plēsnieka lekcija par dršību svētks ar pirtehniku un ceļu satiksmes dršība, dršība pie ūdens un uz ledus. Sākumsklas klasēs sklēni ir iepazīstināti ar Maz Supervarņu apmācības rkasgrāmatu, kas sekmē sklēnu zināšanas persnīgās dršības jautājums klašu skltājiem dršības jautājumu apguvē palīdzēs biblitēkas jaunieguvums Guntas Belragas mācību līdzeklis 1.-3.kl. sklēniem dršības jautājumu apguvei Zinšs un dršs, Zvaigzne ABC. Klašu audzinātāji veiksmīgi izmant VUGD izstrādāts Dršības līgumus ar sklēniem gan izglītjamiem ddties vasaras brīvdienās 2016./2017.m.g. ngalē, gan uzsākt mācības jaunajā 2017./2018. m. g /2017.m.g. sākumsklas sklēni saņēma dāvinājumu - Latvijas Gāzes Kārļa Anitena ( teksta autrs ) un Aivara Baranva ( zīmējumu autrs ) grāmatiņu Kā Gāzēns draugus izglāba, Latvijas Dzelzceļa izdevumus Rūķis iepazīst dzelzceļu un krāsjam testu grāmatu Vilciens ; Valsts plicijas izdevumu - spēli Sivēna ziemas diena / m. g. VUGD krāsjam grāmatu par dršības jautājumiem Ugunsdzēsējs glābējs Guntiņš uz ceļa. Š dāvinājumu sklēni saņēma pirms dšanās rudens brīvdienās, bet decembra pēdējā nedēļā tika rīkts knkursiņš par glītāk izkrāst grāmatiņu. Katras klases 3 čaklākie grāmatas krāstāji saņēma balvas. Lai sklēniem attīstītu un pilnveidtu prasmes pārvaldīt savas emcijas, skla ir iegādājusies Dusmu kntrles spēli. Klašu audzinātāji sklas metdiskās kmisijas sēdē 2016./2017. m. g. ir iepazīstināti ar spēles nteikumiem un ir saņēmuši ieteikumus, kā spēli izmantt mācību un audzināšanas darbā. Direktres vietniece izglītības jmā šai sakarā ir apmeklējusi semināru Dusmu un agresijas mehānismi sklas vidē un uzvedības krekcijas iespējas, izmantjt metdisk materiālu Dusmu kntrles spēle. Visi pedaggi un tehniskie darbinieki ir apguvuši tālākizglītības kursu Bērnu tiesību aizsardzības jmā. Visi nepieņemamas uzvedības, agresijas un vardarbības gadījumi sklā tiek analizēti. Lai veiksmīgāk tiktu galā ar šāda rakstura situācijām, pedaggi ir apmeklējuši kursus par sekjšām tēmām: Bērni ar uzvedības traucējumiem, Darbs ar bērniem, kuriem ir mācīšanās un uzvedības grūtības. Š kursu apliecības ir saņēmuši 12 sklas pedaggi. Lai sklā mazinātu dažādus negadījumus un uzvedības pārkāpumus, administrācija Valles vidussklā nsaka sklas dežurantus skltājus. Skltāju dežūru grafiks atrdas visiem redzamā 15

16 vietā skltāju istabā. Sklā tiek ndršinātas skltāju un vecāku dežūras Ziemassvētku balles laikā. N plkst līdz plkst par kārtību rūpējas sklas dežurante. Sklas administrācija veic klašu audzinātāju veikt dršības instruktāžu pārbaudi izglītjamiem. Sklā izglītjamie tiek mērķtiecīgi izglītti par iekšējās kārtības nteikumiem un citiem nrmatīvajiem aktiem visa mācību gada laikā. Lai nskaidrtu, cik drši sklā jūtas sklēni, tika veikta sklēnu aptauja 2., 3., 5., 6., 7.,12.klasē. Tika aptaujāti 52 sklēni n 103, tātad puse. 54% aptaujāt sklēnu apgalv, ka viņi sklas telpās jūtas drši, 40% tam piekrīt daļēji. 50% apgalv, ka sklas apkārtnē viņi jūtas drši, 40% tam piekrīt daļēji, bet 9% atzīmē, ka drīzāk nē nekā jā. 61% sklēni drši apgalv, ka viņi zina, pie kā sklā griezties, lai saņemtu palīdzību, 25% atzīmē, ka daļēji tam piekrīt. 65% sklēni atzīmē, ka sklas gaiteņs un kabinets ir redzama infrmācija, kur griezties dažādās situācijās, lai saņemtu palīdzību, 23% daļēji t ir ievērjuši. 54% sklēni apgalv, ka zina, kā rīkties ārkārtas situācijās vai evakuācijas gadījums, 30% daļēji tam piekrīt, 5% drīzāk nepiekrīt, 13% nezina, kā rīkties ekstremālās situācijās. 90% sklēnu apliecina, ka klases stundās ir runāts par rīcību ekstremāls apstākļs un dažādās nelaimes situācijās. 5% šķiet, ka par t ir runāts klases stundās. Katru gadu sklā tiek rganizēta sklēnu medicīniski prfilaktiskā apskate, sadarbībā ar dakteri. Pēc prfilaktiskajām apskatēm klašu audzinātāji un sprta skltāja saņem dakteres sniegtās ziņas par nepieciešamajām stājas krekcijām sklēniem, savukārt klašu audzinātāji par t infrmē sklēnu vecākus. Skla aktīvi reaģē uz saņemtajām ziņām n slimību prfilakses un kntrles centra par tuvjšs gripas epidēmiju vai epidemilģisk situāciju ar A hepatītu valstī. Par saņemt infrmāciju un nepieciešam prfilaktisk darbību infrmatīvajās sēdēs tiek instruēts pedaggu klektīvs, un praktisks prfilakses pasākumus veic tehniskais persnāls, uzkpjt telpas ar dezinficējšiem šķīdumiem. Sklas gaiteņu stends tiek izvietta infrmācija par slimību prfilaksi, iespēju rbežās klašu audzinātājiem tiek izsniegti izglītjši un infrmējši materiāli, sklēniem tiek stāstīts,kā izvairīties n saslimšanas, sklēni tiek pastiprināti mudināti rūpīgāk un regulārāk mazgāt rkas. Klašu klektīvs ntiek pārrunas par t, kā būtu pareizi jārīkjas saslimšanas gadījums. Sklā nav ierīkts kabinets medpunkts, taču pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanai nepieciešamās lietas atrdas skltāju istabas skapja plauktā ( plāksteri, marles saites, mitrās salvetes, vienreizējās lietšanas cimdi ), sprta hallē ( aukstuma elementi, pūšamie aersli viegliem sasitumiem un pirmās palīdzības vispārējā pielietjuma aptieciņa, kas atbilst LR MK nteikumiem Nr.713 ) meiteņu un zēnu mājturības un tehnlģiju kabinets, sklas internātā. Skltāju istabā pieejams asinsspiediena mērāmais aparāts. Sklai izveidjusies laba sadarbība ar ģimenes ārsta praksi. Katru mācību gadu vismaz 2 x un pēc nepieciešamības, sklā tiek veikta pedikulzes pārbaude. Skla ppularizē veselīgu dzīves veidu un rganizē savu iespēju rbežās arī veselību veicinšus pasākumus, piemēram, Olimpiskā diena 2017.gada 22.septembrī. Olimpiskajā dienā sklēni ne tikai skrēja Olimpiskās lāpas skrējienā, piedalījās dažādās uzdevumu stacijās svaigā gaisā un vingrja, bet arī kādā n aktivitātēm sklēni izglītja Valles pārvaldes darbiniekus par veselīga dzīvesveida un pareiza uztura nzīmi cilvēka dzīvē. Klašu audzinātāji klases stundu tematiskajs plāns iekļauj un vada arī stundas, kurās runā par veselīgu uzturu, kaitīgiem ieradumiem un dažādām atkarībām. Ik gadu 5.klases sklēni piedalās SIA Zemgales mutes veselības centra rīktajā viktrīnā Esi gudrs būsi vesels! nvada sklu 5.klašu sklēniem. Viktrīnā iekļauti jautājumi ir par mutes veselību un zbu higiēnu, kaitīgiem ēšanas ieradumiem, zbu traumām u.c gada 24.nvembrī sklā 1.-5.klašu sklēni klausījās Zemgales mutes veselības centra zbu higiēnistes lekciju par zbu bjāšans un uzturu, zbu uzbūvi un zba uzdevumiem, par zbu higiēnu un kpšanas līdzekļiem. Arī pagājušajā mācību gadā sākumsklas sklēniem tika rganizēta šāda satura lekcija gada ktbrī sklas gaitenī tika izvietts meiteņu mājturības stundās izveidtais stends Veselīgs uzturs. Valles vidussklas 1.-4.klašu sklēni katru dienu saņem ne tikai bezmaksas pusdienas, bet arī brkastis. Bezmaksas pusdienas sklā saņem visi klašu sklēni. Sklas pusdienu ēdienkarte ir izvietta pie ēdnīcas lga visiem 16