TEHNISKĀS APSEKOŠANAS ATZINUMS

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "TEHNISKĀS APSEKOŠANAS ATZINUMS"

Transkripts

1 AS Pasažieru vilciens TEHNISKĀS APSEKOŠANAS ATZINUMS DEPO KANDAVAS IELA 42A, RĪGA SIA Steelandglass, reģ. Nr , Ernesta Birznieka-Upīša iela 18, tālr , (apsekotājs un tā rekvizīti - licences vai sertifikāta numurs, adrese, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese) 1

2 Tehniskās apsekošanas atzinums Depo Rīga, Kandavas iela 42a (būves nosaukums, kadastra numurs un adrese) Akciju sabiedrība Pasažieru Vilciens, līgums Nr. PV no (pasūtītājs, līguma datums un numurs) Veikt Akciju sabiedrības Pasažieru Vilciens pārvaldīšanā esošo būvju tehnisko apsekošanu, kā arī izstrādāt tehniskās apsekošanas atzinumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, tai skaitā Būvniecības likumam, Ministru kabineta gada 19. augusta noteikumiem Nr.500 Vispārīgie būvnoteikumi, Ministru kabineta gada 2. septembra noteikumiem Nr.529 Ēku būvnoteikumi, Ministru kabineta gada 30. jūnija noteikumiem Nr.337 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN Būvju tehniskā apsekošana. Tehniskās apsekošanas laika novērtēt būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti, būves lietošanas drošību, esošos ugunsdrošības risinājumus. (apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums) Atzinums izsniegts 2019 gada. 26. septembrī SIA Steelandglass, reģ. Nr , Markus H. Moll sertif. Nr (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums) 2

3 1. Vispārīgas ziņas par būvi 1.1. būves veids Ēka 1.2. apbūves laukums (m 2 ) būvtilpums (m 3 ) kopējā platība (m 2 ) / 1.5. stāvu skaits zemesgabala kadastra numurs zemesgabala platība (m 2 - pilsētās, ha - lauku teritorijās) 8,477ha 1.8. būves iepriekšējais īpašnieks būves pašreizējais īpašnieks AS Pasažieru Vilciens būvprojekta autors būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums būves nodošana ekspluatācijā (gads un datums) būves konservācijas gads un datums būves renovācijas (kapitālā remonta), rekonstrukcijas, restaurācijas gads būves inventarizācijas plāns: numurs, izsniegšanas gads un datums gada 5.maijs 3

4 2. Situācija 2.1. zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas plānojumam Atļautā izmantošana, faktiskā izmantošana un tās atbilstība teritorijas plānojumam, apbūves noteikumiem un normatīvo aktu prasībām Saskaņā ar Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu, ēka Kandavas iela 42a atrodas tehniskās apbūves teritorijā, kuras specifiskais pielietojums ir dzelzceļa vajadzībām izmantojama teritorija. Attīstības plānā nav norādītas detalizētas prasības šai konkrētajai zonai. Līdz ar to var secināt, ka pašreiz esošās ēkas un apbūves intensitāte atbilst attīstības plāna vīzijām. Ēkas ekspluatācija tika sākta 1954 gadā. Attēls teritorijas plānojums 2.2. būves izvietojums zemesgabalā Sarkanā līnija, apbūves līnija, apgrūtinājumi, būves novietnes raksturojums Ēka ir atsevišķi stāvoša, garena, taisnstūrveida forma ēka, kas atrodas AS Pasažieru vilciens teritorijā kā viena no aptuveni 23 dažādām citām ēkām. Visas ēkas ir atsevišķi stāvošas un nav savā starpā savienotas. Teritorija ir pilnībā nožogota, un piekļuve ir iespējama tikai caur apsargātiem ieejas vārtiem no Zārdu ielas. Attēls 2.2.1: Ēkas atrašanās zemesgabalā 4

5 2.3. būves plānojums Līdzšinējais būves izmantošanas veids, būves plānojuma atbilstība būves izmantošanas veidam Saskaņā ar iesniegto un no Pasūtītāja saņemto informāciju - pēdējo būves kadastrālas uzmērīšanas lietu, kas tika veikta gada 5. martā, ēka atbilst kodam nr. 1241, kas ir Sakaru ēkas, stacijas termināli un ar tām saistītās ēkas. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi no gada 19. augusta 1. pielikumu, ēka ir klasificēta kā III grupas ēka. Ēka pašlaik tiek lietota. Ēka ir būvēta vilcienu remontdarbu veikšanai un tiek izmantota šim nolūkam. Ēka sastāv no centrālās halles, kas ir sadalīta trīs daļās jeb sekcijās. 1.ēkas sekcija: Sastāv no ceha 1a, kas atrodas tās centrā, ar griestu augstumu 9 m, un tajā ir izvietota krāsotava kā noslēgta sekcija. Galvenās sekcijas ziemeļu pusē atrodas pievienota akumulatora telpa h=7,0m), bet uz dienvidu pusi - darbnīcas (h = 8,0m). Ceha 1b jumts ir vidus daļā pacelts, līdz ar to jumta augstuma līmeņi ir 9 m un 14 m. Sānu sienas starp abiem jumta līmeņiem ir apšūtas ar stiklu. Pie galvenās sekcijas ziemeļu un dienvidu pusēs ir pievienotas mazākas ēkas, kuru pirmajā stāvā atrodas darbnīcas, bet pārējos stāvos biroji un sabiedriskās telpas. 2. ēkas sekcija: Sastāv no cehiem 2a & 2b ar griestu augstumu 9,0m un četrām paaugstinātām sekcijām ar griestu augstumu līdz 12 m. Cehu sadala gareniska nesošā siena. Pie ceha sienas ziemeļu un dienvidu pusēs ir pievienotas mazākas ēkas, kurās izvietotās darbnīcas ir savienotas ar cehu pirmajā stāvā. 3. ēkas sekcija: Sastāv no ceha Cehs 3 ar diviem griestu līmeņiem 9 un 14 m. Pie ceha ziemeļu sienas ir pievienotas mazākas ēkas, kurās izvietotās darbnīcas un biroji. Galvenajā ēkā ir uzstādītas trīs dzelzceļa līnijas. Katra līnija ir aprīkota ar remontbedri, kas nodrošina piekļuvi vagoniem un vilcieniem no apakšas. Cehā 3 ir uzstādīti domkrati vagonu pacelšanai. Katrā cehā ir uzstādīti telferi. Attēls 2.3.1: 1. stāva plānojums cehi, darbnīcas, sanmezgli. 5

6 Attēls : 2. stāva plānojums kabineti, tehniskās telpas un darbnīcas Attēls : 3. stāva plānojums kabineti, darbnīcas (neizmantotas), laboratorija, sanmezgls Jumta līmeņi un pievienotās ēkas: Cehs2 Attēls: 2.3.4: Atšķirīgi ceha 2a jumta līmeņi un pievienotās ēkas Attēls 2.3.5:Ceha 3 paaugstinātā jumta daļa Attēls 2.3.6: Akumulatoru ēka un cehs1a Attēls 2.3.7: Pievienotā ēka pie ceha 1b - darbnīcas, sabiedriskās telpas un biroji Attēls 2.3.8: Pievienotās ēkas pie ceha 3 Attēls 2.3.9: Pievienotās ēkas pie ceha 2a 6

7 3. Teritorijas labiekārtojums Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām Tehniskais nolietojums (%) 3.1. brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi 30 Segums, materiāls, apdare Apkārt ēkai ir izveidotas brauktuves ar asfalta segumu. Dažās vietās segums ir saplaisājis un salūzis un ir jāsalabo. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, lai arī dažās atsevišķās vietās tas ir jāatjauno. Attēls 3.1.1: Asfaltēts ceļš ēkas ziemeļu pusē, cehs 1; dažās vietās jāatjauno Attēls 3.1.2: Tās pašas ēkas puse tālāk ceha 3 virzienā 3.2. Bērnu rotaļlaukumi, atpūtas laukumi un sporta laukumi / Nav uzstādīti Apstādījumi un mazās arhitektūras formas / Mazās arhitektūras formas nav uzstādītas. Apstādījumi: nav izveidoti speciāli apstādījumi. Pamatā gar ēkas dienvidu pusi aug zāle. Zālājs ir kopts, tehniskais stāvoklis ir apmierinošs Nožogojums un atbalsta sienas 40 Veids, materiāls, apdare Visa teritorija ir norobežota ar betona tipa žogu tipisks risinājums padomju laika rūpnieciskajām zonām. Betona plātnes ir piemetinātas pie vertikālām tērauda caurulēm, kas ir iecementētas zemē. Dažās no plātnēm ir vērojamas plaisas, bet tās ir stingri savienotas, tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. 7

8 4. Būves daļas (Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam) Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām Tehniskais nolietojums 4.1. pamati un pamatne 35 Pamatu veids, to iedziļinājums, izmantotie materiāli, to stiprība, hidroizolācija, drenāža, būves aizsargapmales, ārsienu aizsardzība pret mitrumu. Gruntsgabala ģeomorfoloģiskais raksturojums; ģeodēziskais atskaites punkts (sienas vai grunts repers, marka, poligonometrijas punkts) absolūto augstuma atzīmju noteikšanai. Zemes virsmas absolūto atzīmju robežas izpēte teritorijā. Veiktie lauka un kamerālie ģeotehniskās izpētes darbi un palīgdarbi: izstrādnes, līmetņošana, laboratorijas analīze, to apjomi. Nogulumu veidi grunšu izpētes areālā, gruntis, kas veido ēkas pamatni, to aplēses pretestība Pamatu veids: Netika veikta ēkas pamatu atsegumi, lai pārliecinātos par to iebūves dziļumu un pamatni. Hidroizolācija: Hidroizolācijas esamība netika konstatēta. Aizsargapmales nav uzstādītas. Gar fasādes sienām ir izveidota apzaļumota josla vai asfaltēts segums no laukuma ir izveidots līdz sienai. Nav konstatētas mitruma pēdas uz sienu apakšējās daļas. Nesošu sienu plaisas netiešas norādes par iespējamiem pamatu vājinājumiem Ēkas fasādes ziemeļu-austrumu pusē pie krāsotavas tika konstatētas plaisas ārsienā, kas varētu norādīt uz pamatu vājināšanos. Pirms tiks veikta padziļināta pamatu izpēte, ir jāuzstāda plaisu monitorings, lai saprastu, vai plaisas progresē. Zem loga izmērītās plaisas maksimālais platums ir 10 mm. (%) Attēls 4.1.1: Plaisas sienā zem loga Attēls 4.1.2: Plaisas platums Ģeomorfoloģiskais raksturojums: No ģeomorfoloģijas viedokļa apsekotā teritorija ietilpst Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Reljefs nav līdzens, zemes virsmas augstuma atzīmes svārstās no + 9,20 līdz + 9,55 m. Teritorijas ģeoloģisko uzbūvi veido virsēja slānī eluviālie nogulumi- augsne- vidēji humusēta smalka smilts, kā arī tehnogēnie nogulumi-uzbērta. Dziļāk ieguļ Baltijas ledus ezera limnoglaciālie nogulumi vidēji blīvas samalkas smiltis. Līdz ar to ģeotehniskie apstākļi apsekotajā teritorijā vērtējami kā labi, jo būvju pamatni veido gruntis ar labām nestspējas īpašībām. Ģeotehniskā izpēte: Netika veikta. 8

9 4.2. Nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes 40 Pagraba un virszemes nesošo sienu konstrukcija un materiāls. Konstruktīvās shēmas. Galveno konstruktīvo elementu biezums un šķērsgriezums. Mūra vājinājumi. Plaisu atvērumu mērījumu un plaisu attīstības novērojumu dati. Atdalošā un tvaika izolācija. Koksnes bioloģiskie bojājumi. Sienu būvmateriālu stiprība, konstrukciju elementu pārbaudes un mūra stiprības aplēšu rezultāti. Kontrolzondēšanas rezultāti. Ailu siju un pārsedžu raksturojums, to balstvietas, citi raksturojošie rādītāji Pagraba nesošo sienu konstrukcijas: Ēkai nav pagraba. Centrālās ēkas konstruktīvā shēma: Ēkas konstrukciju centrālajā daļā (Cehs 1-3) galvenokārt veido dzelzsbetona kolonnas un uzmontētas metāla jumta fermas kopā ar mūrētam ķieģeļu ārsienām. Jumta konstrukcija ir veidota no dzelzsbetona dobiem paneļiem, kas ir balstīti uz metāla fermām, bet pa ēkas perimetru uz ķieģeļu sienām. Attēls 4.2.1: Ēkas konstrukcija no dzelzsbetona kolonnām, metāla kopnēm, mūra sienas un dobiem paneļiem Attēls 4.2.2: kolonnas konstrukcija; redzamas arī konsoles. Kolonnas ir izveidotas ar konsolēm, uz kurām ir novietotas telferu sliedes uz horizontālām dzelzsbetona sijām. Gala sienas un šķērssienas, kas atdala ēkas trīs sekcijas, ir pastiprinātas ar pilastriem, kas stiepjas aptuveni līdz 2/3 no sienas augstuma. Visās sienās tika konstatēti plaisas, bet pilastrā plaisas netika konstatētas. Attēls : Pilastra starpsiena Attēls : Gala siena ar vārtiem Gala sienās un šķērssienās, kas atdala ēkas trīs sekcijas, tika konstatētas plaisas. 9

10 Attēls : Plaisa gala sienā no iekšpuses Attēls : Tā pat vieta no ārpuses Attēls 4.2.7: Plaisa sadalošajā sienā starp cehu 1a un 1b Attēls 4.2.8: Labotas plaisas darbnīcas sienas dienviddaļā Šķērssienā, cehā Nr. 3, kas ir uzstādīta uz reizi aiz starpsienas starp otro un trešo ēkas sekciju, tika konstatēta diezgan liela plaisa (attēls ). Mezgls, kas veidojas no sienas, fermas un jumtu plātnēm, ir izveidots kā nestandarts risiājums, kas varētu izraisīt šo plaisu veidošanos. Nepieciešams iesaistīt konstruktoru, lai veiktu padzilinātu izpēti un izstrādātu pastiprināšanas risinājumus! 4.2.9: Plaisa šķērssienā : Pietuvināts skats uz plaisu Savienoto ēku konstruktīvā shēma: Savienoto ēku konstruktīvā shēma galvenokārt sastāv no rāmja konstrukcijas kopā ar ķieģeļu sienu. Dažas ēkas (piemēram, akumulatora ēka) ir veidota kā mūra sienas konstrukcija. Rāmja konstrukcijas jumta rīģeļi ir balstīti uz ārsienas kolonnām un centrālās ēkas kolonnu konsolēm. Nesošās sienas - plaisas Detalizēta plaisu un sienu mitro vietu shēma ir pievienota šai atskaitei kā Pielikums Nr. 1. Ailu siju un pārsedžu raksturojums, to balstvietas: Logu ailās un durvju ailās ir uzstādītas ailu sijas. Visas apsekotās ailu sijas ir izgatavotas no dzelzsbetona, novietotas uz sienās integrētiem cementa javas spilveniem. Pārsedzes ir vidēji 20 cm garākas, nekā ailas. Galvenās pārsedzes izmēri: 140mm x 250mm x garums. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. 10

11 4.2.11: Pārsedze virs loga - tipveida 4.3. karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas 30 Kolonnu, stabu, rīģeļu un siju konstrukcija un materiāls Ēkas galveno nesošo konstrukciju nodrošina kolonnas ar izmēru 1,35m x 0,68m, uz kurām balstās jumts un tiek novadīta arī telferu slodze. Ir uzstādītas divu veidu kolonnas: 1) Kolonnas ar dubultu konsoli pretējās pusēs. Uz šīm konsolēm ir novietoti horizontālās telferu sijas no vienas pusē un piegulošo ēku jumta rīģeļi no otra pusē. 2) kolonnas ar vienu konsoli nes tikai telferu siju horizontālo slodzi. Dzelzsbetona rīģeļi galvenajā cehā kalpo galvenokārt par telfera sliežu balstiem. Jumta pārsegumus balsta metāla kopnes. Ņemot vērā griestu augstumu 9 līdz 14 m, kopnes nebija iespējams tuvāk apsekot, bet netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par novājinātām konstrukciju daļām, piemēram, jumta seguma deformācija. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Pievienotajās ēkās ir uzstādīti rīģeļi metāla sijas pārsegumiem un dzelzsbetona sijas jumtu paneļu balstīšanai. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs pašnesošās sienas 30 Pašnesošo sienu konstrukcija un materiāls Pašnesošās sienas ir starpsienas starp telpām. Plaisas tajās netika konstatētas. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija 50 Šuvju hermetizācija: Cehā 3 divās vietās ir izveidotas deformācijas šuves dubulto kolonnu veidā. Šuve turpinās uz ārpusi. Šuves pildījums ir no ruberoīda vai līdzvērtīga materiāla. Virsmas segums nav uzstādīts, kas ir saistīts ar gar šuvi esošo ķieģeļu bojājumu. Šuve ir jānoblīvē ar izturīgu hermētiķi. 11

12 Attēls 4.5.1: Deformācijas šuve ārsienā. Attēls 4.5.2: Tas pats, pietuvināts skats Siltumizolācija: Fasādēm nav siltumizolācijas. Šobrīd ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju tehniskais stāvoklis nenodrošina būves atbilstību LBN minimālajām prasībām pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi 40 Pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu aplēses shēmas, konstrukcija un materiāls. Nesošo elementu biezums vai šķērsgriezums. Konstatētās deformācijas, bojājumi un to iespējamie cēloņi. Plaisu atvērumu mērījumu dati. Pagaidu pastiprinājumi, atslogojošās konstrukcijas. Betona stiprība. Metāla konstrukciju un stiegrojuma korozija. Koka ēdes (mājas piepes) un koksngraužu bojājumi. Kontrolzondēšanas un atsegšanas rezultāti. Nestspējas pārbaudes aplēšu rezultāti. Skaņas izolācija Galvenajā, centrālajā ēkā ir viens stāvs. Nav izveidoti nekādi pārsegumi. Pārsegumi ir izveidoti pievienotajās ēkās starp 1. un 2., un 2. un 3. stāviem. Pārsegumi ir veidoti kā monolītās betona plātnes, kas uzstādītas uz metāla sijām. Plaisas netika konstatēts. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls 4.6.1: Pārseguma plātne Attēls 4.6.2: Pārseguma plātne Pievienoto ēku jumta pārsegumi ir dažāda veida, pamatā veidoti no dobiem dzelzsbetona paneļiem. Attēls Griestu / jumta konstrukcija koridorā Attēls : Jumta konstrukcija krāsotavā 12

13 Attēls 4.6.4: Dobais jumta panelis ar mitruma pazīmēm Attēls 4.6.5: Bojāts dobais panelis Telpās Nr. 71 un Nr. 72 griestu paneļos ir redzamas ūdens pēdas, ko izraisīja jumta tecēšana. Apsekojot jumtu, tika atklāts, ka jumta segums ir atjaunots, un visticamāk ūdens iekļūšana jumta konstrukcijā ir apturēta. Visām telpām griestu paneļi ir jālabo, tā kā betona paneļi ir bojāti un ir redzams bojāts stiegrojums, kas var samazināt paneļu nestspēju. Telpā Nr. 63 griestu panelis ir jāapseko sīkāk, lai saprastu, vai betons ir bojāts un ir jāveic remontdarbi būves telpiskās noturības elementi / Stinguma disku ēkā veido kāpņu telpas sienas, kas izpildītas no ķieģeļu mūra un lifta šahtas (izpildītas no ķieģeļu mūra). Ņemot vērā ēkas būvniecībā izmantotos materiālus un konstrukcīju risinājumus, ēkai nav nepieciešams ierīkot speciālus telpiskās noturības elementus. Ēkas telpisko noturību lielāko tiesa nodrošina jumtu fahverku konstrukcīju, kolonu un mura sienas jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem Galvenā ceha jumts Jumtam var piekļūt, izmantojot sienas trepes, kas atrodas pie ceha 3 īsās sienas. Kāpnes neatbilst darba drošības noteikumiem un ir jāuzlabo. Nesošā jumta konstrukcija ir veidota no dzelzsbetona dobiem paneļiem, kas veido lēzena slīpuma divpusēju jumtu. Jumta segums ir veidots no ruberoīda, kas uzkausēts tieši uz dobajiem paneļiem. 35 Attēls: Ceha 3 jumts. Attēls 4.8.2: Paaugstinātās jumta daļas gala siena, apšūta ar Rannila loksnēm. 13

14 Attēls 4.8.3: Uzstādītā noteka Attēls 4.8.4: Jumts virs ceha 2, ar jumta gaismas lūkām un atšķirīgiem jumta līmeņiem. Jumta segums ir tehniski labā stāvoklī, netika konstatēti seguma bojājumi, caur kuriem ēkā varētu iekļūt lietus ūdens. Uz ceha 3 jumta atrodas vairāki veci ventilatori un motori, kas, acīmredzot vairs netiek izmantoti. Tos būtu jādemontē, un pamatne ir jānoizolē kārtīgi. Šādas vietas var izraisīt jumta tecēšanu, īpaši ziemas laikā. Attēls 4.8.5: Neizmantots ventilators Attēls 4.8.6: Ventilatora pamatne, kas sāk veidot vietēju biotopu. Attēls 4.8.7: Neizmantots ventilators Attēls 4.8.8: Nepareiza ventilatora pamatnes izolācija jāpārtaisa vai jādemontē ventilators. Jumta perimetrs ir apšūts ar skārdu, un gar garenvirziena fasādēm ir uzstādītas notekas. Lietus ūdens noteksistēma darbojas, kā nākas. Vertikālās notekcaurules ir atjaunotas un ir tehniski apmierinošā stāvoklī. Pievienoto ēku jumti Attiecas tas pats, kas uz galveno cehu jumtiem. Jumtu segums ir tehniski apmierinošā stāvoklī. Attēls 4.8.9: Jumta seguma materiāls ir pievienots pie sienas ar skārda noslēgumu. Attēls : Jumta seguma materiāls ir viendabīgs, ap izvadiem materiāls ir uzkausēts. 14

15 4.9. balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi 40 Balkonu, lodžiju, erkeru, jumtiņu un dzegu konstrukcija un materiāls Sānu ieejas kāpņutelpās ir nosegtas ar nelieliem lieveņa jumtiņiem. To tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls 4.9.1: Lievenītis pie galvenās ieejas Pie fasādēm vairākās vietās ir uzstādītas metāla kāpnes un lifti. Lielākā daļa kāpņu ir sarūsējušas, un īpaši kāpņu pieslēgums pie sienas ir jāapseko rūpīgāk, kā arī kāpnes ir jāapstrādā ar antikorozijas krāsu, lai nodrošinātu, ka pakāpieni ir stipri, izturīgi un neviens nevar nokrist no tām. Kāpnes, kas nav nepieciešamas, ir jādemontē. Vertikālās kāpnes ir jāaprīko atbilstoši darba drošības noteikumu prasībām. Attēls 4.9.3: Metāla kāpnes uz ventilācijas kameru Attēls 4.9.4: Vertikālās kāpnes, kas nodrošina piekļuvi uz jumtu kāpnes un pandusi 30 Kāpņu veids, konstrukcija un materiāls; kāpņu laukumi (podesti), margas. Kāpņu telpas sienu stāvoklis kāpņu elementu iebūves vietās. Lieveņi un pandusi. Avārijas, pagraba, ugunsdzēsēju kāpnes un palīgkāpnes Ēkai ir trīs galvenās kāpņu telpas. Divas no tām izmanto strādnieki, tās nav renovētas, bet vidējā kāpņu telpa ved uz birojiem un ir renovēta. Visas kāpņu telpas ir veidotas kā U-formas kāpņu telpas ar vienu kāpņu laukumiņu un taisnu kāpņu laidu, kas pagriežas par 180 grādiem. Pakāpieni ir veidoti no betona, ar dažādu augstumu, uzstādīti uz betona sijām, un tos balsta nesošās sienas abos galos. Pakāpienu plātnes ir noslīpētas, atsedzot betona konstrukciju vai noklāts ar flīzēm. Pakāpieniem ir neliels malas noapaļojums, bet rievojumi vai citi pretslīdēšanas pasākumi nav izmantoti. Vairākās vietās strādnieku kāpņu pakāpieni ir bojāti. Pakāpieni augstums ir atšķirīgi. Kāpņu apakšējās daļas un kāpņu laidi ir krāsotas pirmajā un trešajā kāpņu telpā, bet otrajā kāpņu telpā ir apšūtas ar piekaramo griestu plātnēm. Margas ir izgatavotas no metāla, piestiprinātas pie pakāpienu plātnes. Margu rokturi ir veidot no koka. Balustrādes ir atvērtas. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. 15

16 Attēls : Pirmā kāpņu telpa, kas ved uz strādnieku Attēls : Vidējā kāpņu telpa, kas ved uz birojiem sanitārajām telpām Kāpņu marķējums nav uzstādīts, tāpat arī nav uzstādīti pandusi personām ar kustību traucējumiem starpsienas 30 Starpsienu veidi un konstrukcijas, skaņas izolācija Starpsienas ir galvenokārt veidotas no ķieģeļiem, no abām pusēm apmestas ar cementa apmetumu. Atkarībā no telpas izmantošanas mērķa sienas ir krāsotas vai aplīmētas ar tapetēm, flīzētas vai apšūtas ar koka paneļiem. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Apsekošanas laikā starpsienās plaisas netika konstatētas grīdas 45 Grīdu konstrukcijas, seguma un virsseguma veidi. Skaņas un siltuma izolācija 1. stāva grīdas ir veidotas kā betona klona grīdas, nosegtas ar tērauda flīzēm vai ar terazzo flīžu apdari. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Sanitārā mezgla grīdas ir klātas ar akmens masas flīzēm, ģērbtuvēs ir ieklāts linolejs. Biroja telpās uz pārseguma ir uzstādīta grīdas pamatnes konstrukcija no koka, kas pārklāta ar linoleju. Grīdas segumu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls : Betona grīda akumulatora ēkas koridorā. Attēls : Tērauda flīzes cehā 2. Attēls : Betona grīda krāsotavā : Flīzētas grīdas kāpņu telpā. 16

17 4.12.5: Linoleja grīdas segums biroja koridorā : Betona grīdas segums terrazo cehā ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas 30 Logu un balkona durvju, skatlogu (vitrīnu), slēģu, ārdurvju, iekšdurvju un vārtu materiāls, veidi un konstrukcijas, jumtiņi un markīzes Logi: Logi lielākajā apjomā ir nomainīti, uzstādot PVC logus ar dubulto paketi pievienotajām ēkām. Dažās vietās vēl ir palikuši oriģinālie koka logi, kas ir jānomaina. Attēls : PVC logu bloks; loga sekcija ar vienu atveramus vērtni. Attēls : Loga detaļa PVC loga rāmja dubultā izolācija, dubultā stikla pakete. Palodzes: Iekšējās palodzes ir veidotas no MDF materiāla biroja zonā un sabiedriskajās telpās. Tehniskajās telpās nav uzstādītas palodzes. Ārējās palodzes ir veidotas no cinkota skārda. Zem ārējām logu palodzēm nav izveidota nekāda hermetizācija. Jumta sienu logu stiklojums ir veidots no vienas stikla kārtas (4 mm), kas ir nostiprināta metāla rāmī. Konstrukcija izskatās paštaisīta, bet ir pieņemama šāda izmēra ēkai. Stikls ir stabili nostiprināts, neviens panelis nav saplīsis. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls : Logs Attēls : Logu vitrīnas 17

18 Ieejas durvis Tehniskā zona: 1) koka durvis, bez siltinājuma, durvju aizvērējmehānismi uzstādīti, bet nenodrošina pienācīgu durvju aizvēršanu. Durvis ir funkcionālā stāvoklī, bet vērtnēm ir redzamas lietojuma pazīmes. To tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. 2) metāla durvis ar vienu vērtni. Durvis veras ciet, bet vairumam durvju nav uzstādīts/trūkst durvju blīvējums. Durvju vērtnēs ir redzamas korozijas pēdas, kas ir vizuālas. Durvis ir jānokrāso. Biroja kāpņu telpa: PVC durvis, veras normāli, tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls : Ieejas durvis uz kāpņu telpu. Attēls : Ieejas durvis uz biroju telpu Ieejas durvis: Durvis uz darbnīcām galvenokārt ir koka durvis, daļēji ar stiklojumu. Durvis nav siltinātas, bez izolācijas, nav uzstādīts slieksnis. Visām durvīm ir redzamas lietojuma pēdas. To tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, bet piemērots rūpnieciskajai videi. Durvis uz kāpņu telpām neatbilst ugunsdrošības noteikumu prasībām atsevišķas koka vai PVC durvis nenodrošina nepieciešamo ugunsdrošības kategoriju. Jāiesaista ugunsdrošības konsultants, lai izstrādātu ugunsdrošības plānu, norādot, kur ir jāuzstāda ugunsdrošās durvis :Durvis uz biroju zonas koridoru : Tās pašas durvis, nav ugunsdrošas; durvju ietvars ieplaisājis : Ieejas durvis uz kāpņu telpu no ceha : Durvis uz sanitārajām telpām no cehiem 18

19 Vārti: Galvenie vārti ēku gala sienas, kur iebrauc vilcieni izolēti ruļļveida vārti, tehniskais stāvoklis ir apmierinošs Apkures krāsnis, virtuves pavadi, dūmeņi / Krāšņu, kamīnu, virtuves pavardu un dūmeņu veidi, konstrukcija, materiāls un apdare. Atbilstība ugunsdrošības prasībām Nav konstrukciju un materiālu ugunsizturība / Betona, metāla, koka, plastmasas, auduma un pretuguns aizsargapstrādes materiāli, šo materiālu atbilstība standartiem, pretuguns aizsardzības veidu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Konstrukciju un materiālu tehniskā stāvokļa novērtējums ugunsizturības robežu un pretdūmu aizsardzības aspektā Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 333 no , Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN Būvju ugunsdrošība, ēkai ir noteikts IV lietošanas veids [...] pasta un sakaru būves, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, [...] Ēkas ugunsdrošības nodalījuma maksimāla platība ir m2, būves augstāka grīdas līmeņa atzīme ir līdz 8. stāvam, un ēkai ir U1b uguns noturības pakāpe ( LBN pielikuma 3. tab.). Esošā situācija tikai daļēji atbilst LBN prasībām ventilācijas šahtas un kanāli / Ēkā nav uzstādītas ventilācijas šahtas un kanāli Liftu šahtas / Nav iekšējā apdare un arhitektūras detaļas 40 Iekšējo virsmu apdares veidi Sienas galvenajos cehos ir krāsotas, bez apmetuma. Tehniskajās telpās, piemēram, darbnīcās, sienas ir apmestas un krāsotas, griesti ir tikai krāsoti. Sanitārajos mezglos sienas ir flīzētas, griesti ir krāsoti / uzstādīti piekārtie griesti. Ģērbtuvēs un kāpņu telpās sienas ir krāsotas. Biroji ir renovēti, sienas ir klātas ar tapetēm, uzstādīti piekārtie griesti. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls : Sienu un griestu apdare vīriešiem paredzētajos sanitārajos mezglos Attēls : Vīriešu ģērbtuve 19

20 Attēls : Birojs Attēls : Koridora sienas akumulatoru ēkā Attēls : Apmestas un krāsotas sienas darbnīcā Attēls : Krāsotas sienas galvenajā cehā ārējā apdare un arhitektūras detaļas 40 Fasāžu virsmu apdare. Fasādes detaļas, to materiāls Ēku kompleksa fasādes pamatā ir bez apdares. Izņēmums ir pievienotā ēka, kur atrodas biroji un sabiedriskās telpas. Šīs ēkas daļas fasāde ir apšūta ar PVC segumu. Montāžas kvalitāte ir apmierinoša, bet fasāde ir jānotīra. Nepieciešamie ventilācijas atvērumi netika konstatēti, aiz seguma nav uzstādīta siltumizolācija. Attēls : Fasādes apdare ar PVC dēļiem Attēls : Stūra detaļa kvalitatīvi veikti darbi Pievienotajām ēkām starp cehu 2 un cehu 3 ir apmestas fasādes. Apmetumā ir redzamas plaisas, un tas lobās nost. Tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, ir jāveic remontdarbi. Attēls : Fasādes apmetums. Attēls : Daļa fasādes ir apmesta, redzamas mitruma pēdas. 20

21 Vietām silikāta ķieģeļi ir bojāti atsegšanas rezultātā. Attēls : Fasādes daļas bojājumi ķieģeļi lobās nost. Attēls : Mitruma pazīmes uz fasādes apakšējās daļas. 5. Iekšējie inženiertīkli un iekārtas (Ietver tikai tos iekšējos inženiertīklus un iekārtas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam) Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām 5.1. aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni, sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji Tehniskais nolietojums (%) Iekšējā aukstā ūdensvada ievadi, ūdens mērītājs, tīkla shēma, cauruļvadi un ietaises; spiediens tīklā un citi rādītāji. Hidrauliskā pārbaude un atbilstība normatīvo aktu prasībām. Notekūdeņu novadīšanas veids un attīrīšanas iespējas Aukstā ūdens cauruļvadi daļēji ir iebūvēti aiz sienas apdares, daļēji montēti pie sienām. Vietās, kur tie ir redzami, tie ir veidoti no daudzslāņu caurulēm. Aukstā ūdens skaitītājs ierīkots pirmā stāva tehniskajā telpā. Visi redzamie ventiļi un krāni ir nomainīti un darbojas. Kanalizācijas cauruļvadi galvenokārt ir montēti uz sienām. Redzamie kanalizācijas cauruļvadi ir veidoti no ķeta, vietām pēc atjaunošana ir izmantots plasmasas cauruļu veidgabali. Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Sanitāras iekārtas ir no keramiska materiāla un ir labā tehniskā stāvoklī. 40 Attēls 5.1.1: Izlietnes sanitārajās telpās Attēls 5.1.2: Tas pats, vīriešu sanitārās telpas Attēls 5.1.3: Ķeta kanalizācijas caurule Attēls 5.1.4: Padomju laika standarta tualetes 21

22 5.2. karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji, žāvētāji, ar cieto kurināmo apkurināmie ūdens sildītāji, ūdens patēriņa un siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un citi elementi Iekšējā karstā ūdens ūdensvada sistēma, tīkla shēma, cauruļvadi un sūkņi. Siltuma patēriņš karstā ūdens sagatavošanai. Ūdens sildītāja novietojums Karstā ūdens sistēmas tehniskais stāvoklis analogs aukstā ūdens apgādes sistēmai. Karstais ūdens tiek gatavots katlu māja un padots par metāla caurulēm tiešā ceļā uz ēku. Cauruļvadi pārsvarā montēti no melna tērauda, vietam pēc remonta ir izmantoti daudzslāņu cauruļvadi ugunsdzēsības ūdensvads, automātiskās sistēmas un pretdūmu aizsardzības sistēmas 40 Iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas veids, tīkla shēma, cauruļvadi, sūkņu iekārtas, ugunsdzēsības krāni, šļūtenes un stobri. Hidrauliskā pārbaude. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas veids. Uguns dzēšanai lietojamās vielas. Ūdensvada ievadi, tīkla shēma, cauruļvadi, ietaises un sūkņu iekārtas. Automātiskās vadības nodrošinājums. Automātiskās ugunsdrošības sistēmas nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi. Iekārtu un ietaišu atbilstība standartiem. Bloķējums ar citām sistēmām. Sistēmu kalpošanas ilgums. Pretdūmu aizsardzības veidi, gaisa vadi, ietaises un iekārtas. Rezerves elektroapgāde, automātiskā vadība, bloķējums ar citām sistēmām. Sistēmas kalpošanas ilgums Ēkā ir ugunsdzēsības hidrantu sistēmas, kas ir pieslēgtas pie lokālās ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas. Pie ēdnīcas ēkas brauktuves daļā ir izveidota uzņēmuma ugunsdzēsības sistēmas ūdens ņemšanas vietas aka ar iespēju pieslēgties ar ugunsdzēsības aprīkojumu. Teritorijā kopumā ir septiņas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības nodrošināšanai. Teritorijā ir ūdens rezervuārs, kas ar sistēmu savienots ar sūkņu staciju un pa teritoriju pazemē izbūvētu ugunsdzēsības sistēmu. Ēkā ir ierīkots ugunsdzēsības ūdensvads no krāsotām melnā metāla caurulēm, kas aptvert visu ēka un uzstādītas ugunsdzēsības krānu kastes. Kastēm ir izbūvēti krāni, šļūtenes un stobri standarta diam. 50mm, šļūtenes 20m garas. Kastes daļēji ir veidotas no koka, kas neatbilst spēkā esošām normām. Hidrauliskā pārbaude veikta saskaņā ar normatīvu prasībām. Sistēma ir darba kārtībā. Visā ēkā ir uzstādīti ugunsdzēšamie aparāti. To tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Attēls : Ugunsdzēsības hidrants cehā 1. Attēls 5.3.2: Apsekošanas atzīme uz metāla kārbas. 22

23 5.4. apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu izolācija, apkures katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika un citi elementi Siltummezgla iekārta. Apkures sistēmas veids, cauruļvadi, izplešanās tvertne. Sistēmas kalpošanas ilgums, galvenie defekti, atbilstība normatīvo aktu prasībām. Būves siltuma zudumi. Vietējās katlumājas iekārta, aptuvenā maksimālā jauda Ēkas siltumapgādes sistēma ir darba kārtībā. Siltumnesēju nodrošina no uzņēmuma katlumājas pa izolētiem tērauda cauruļvadiem, kuri balstīti uz speciālām metāla konstrukcijām. Sistēmu trasējums ir ar pagriezieniem, kas nodrošina termiskās izplešanās kompensāciju siltumtrasei. Sistēmas ir no tērauda cauruļvadiem ar metinātiem flanču / vītņu savienojumiem. Siltumnesēja sistēmas ir ar piespiedu siltumnesēja cirkulāciju ar sūkņiem katlu mājā. Siltumapgādes sistēmas izolētas ar stikla vates izolācijas slāni, kurš armēts ar metālisku sietu un nostiprināts ar kaļķa krāsotu javas pārklājumu. Siltumnesēju sagatavo katlu mājā. Sistēmu posmi, kas pakļauti atmosfēras ietekmei, pārklāti ar cinkota skārda apvalkiem. Sistēmu posmiem veikti remontdarbi: cauruļvadu posmi, armatūras nomaiņa ar izolācijas remontu. Izolācijas slānis ceha telpās ir ar mehāniskiem bojājumiem. Ceha siltumapgādes sistēmu trasējums ir visa ceha garumā un katrā sekcijā ir sava siltumnesēja sadalošie kolektori atsevišķiem patērētājiem un to grupām ar noslēgarmatūru un vizuālajiem mērinstrumentiem, manometriem un termometriem. Rekonstrukcijas posmā ir uzstādīti hidraulisko plūsmu regulējošā armatūra. Cauruļvadu trasējums ir ar termiskās izplešanās kompensātoriem. Kompensātoru vidus daļās netika konstatēti nekustīgie balsti. Nekustīgi nostiprināti balsti var būt arī uz maģistrālajiem cauruļvadiem, bet balsti nav marķēti un fiziski atrodami. Siltumapgādes maģistrāles un sadalošās sistēmas nav marķētas. Apkalpojošais personāls zina sistēmu apkalpošanas robežas un to zonas. Apsekošanas laikā sistēmas atradās zem spiediena, netika konstatētas siltumnesēja noplūdes, vai to pēdas - notecējumi. Spriežot pēc remontētajiem posmiem, sistēmās ir bijušas siltumnesēja noplūdes. Ceha telpas pamatapkuri nodrošina pa sekcijām izvietoti siltā gaisa pūtēji ar recirkulācijas gaisa plūsmu. Gaisa putēji darbojas rokas vadības režīmos. Ceha palīgtelpās ir čuguna sekciju radiatori un čuguna riboti cauruļvadu sekciju radiatoru grupas. Biroju, saimniecisko, telpu, ģērbtuvēs ir veiktas sistēmu nomaiņas ar uzstādītiem Purmo tipa radiatoriem. Daļēji cauruļvadi izbūvēti no PVC apkurei piemērotām plastmasas caurulēm ar sakausējamiem savienojumiem. Jaunizbūvēto sistēmu posmi ir aprīkoti ar reāli darbojošu armatūru. Ceha visi iebraukšanas vārti aprīkoti ar vertikāliem gaisa pūtējiem no abām pusēm. Vagonu krāsošanas ceha padeves gaisa plūsma ir aprīkota ar gaisa apsildi ar vadību rokas režīmā. 45 Attēls 5.4.1: Modernizēts siltummezgls cehā 2 Attēls 5.4.2: Pārejas siltumapgādes caurules cehā 3; izolācija no akmens vates un cementa 23

24 5.5. centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to pievadi, siltuma regulatori 45 Centrālapkures sildķermeņi, kalpošanas ilgums Ēkas apkures sistēmā ir daudzsekciju, čuguna riboti cauruļvadu čuguna radiatori un tērauda cauruļvadu kompleksi. Biroju telpās pēc remonta veikšanas uzstādīti konvektori ar noslēgarmatūru un termoregulatoriem. Remontceha gaisa temperatūras regulēšanu nodrošina ar siltumnesēja temperatūras gradienta regulējumu un manuāli ieslēdzot gaisa sildītāju ventilatorus. Attēls 5.5.1: Radiatora cauruļu sistēma krāsotavā Attēls 5.5.2: Pūtējs pie ceha sienas Attēls 5.5.3: Gaisa pūtējs pie galvenajiem vārtiem Attēls 5.5.4: Purmo tipa radiators, biroja telpas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārta 70 Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, iekārtas un citi elementi Ēkām ir uzstādītas daudzas lokālās ventilācijas sistēmas, kas pārsvarā ir nosūces sistēmas. Lielākā daļa no tām ir darba kārtībā, bet daļa jau vairākus gadus vairs netiek lietota, bet iekārtas nav demontētas. Strādājošām sistēmām komponenti ir veci un ļoti neefektīvi, piemēram, ventilatoru motori joprojām no padomju laika ražojuma. Ventilācijas kanāli lielākoties ir no cinkota skārda, bet ir arī izmantotas mūsdienās neatļautas gofras. Nosūces sistēmām filtri nav montēti. Rekuperācija neeksistē. Attēls 5.6.1: Nav izmantota un nav noslēgta ventilācijas cauruļe Attēls :pieplūdes ventilatori, bez filtriem 24

25 Attēls :Nosūces ventilators, āra izpildījums Attēls 5.6.4: Tas pats, kā att., ventilators netiek vairs lietots Krāsotava: Atsevišķa lokālā ventilācijas sistēma ir veidotas no cinkotiem skārda ventilācijas kanāliem. Sistēma ir darba kārtībā, bet neatbilst spēkā esošiem standartiem. Sistēmā ir nosūces sistēma, gaisa pieplūde tiek nodrošināta caur sekcijas vārtiem un ieejas durvīm. Filtri uz nosūces sistēmu nav montēti. Gaisa izmešana notiek uz galveno telpu. Sistēmas tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Attēls 5.6.5: Nosūces sistēma krāsotavā Attēls 5.6.6: Ventilācijas kanāli uz krāsotavas griestiem Akumulatoru telpā: Atsevišķi lokālā ventilācijas nosūces sistēma, veidota no cinkota skārda kanāliem. Sistēma strāda, telpā veidojas zemspiediens. Gaiss tiek izmest uz ārpus. Ventilātoru regulēšana ir manuāla, bet lielākoties tā strādā ieslēgtā stationārā režīmā, bet vadīšanas iespējas. Tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Attēls 5.6.7: Nosūces kanāli akumulatora telpā Attēls 5.6.8: Tas pats, kas attēlā. 25

26 5.7. atkritumu vadi un kameras / Sauso atkritumu vadu skaits ēkā, materiāls; savākšanas kameras, atkritumu lūkas, vēdināšana un citi elementi Nav gāzesvadi un iekārtas, gāzes ūdenssildītāji, gāzes apkures katli, gāzes patēriņa skaitītāji / Gāzesvada ievads, cauruļvadi, uzstādītā gāzes aparatūra Nav elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaises 70 Elektroapgādes avots, tīkla spriegums, ievada un sadalošās elektroietaises, barošanas pievadi liftam, siltummezglam, dežūrapgaismojumam, pretdūmu aizsardzībai, citām iekārtām un ietaisēm. Spēka patērētāji, to jauda. Kabeļu un vadu izolācijas pretestības mērījumu rezultāti, avārijas un evakuācijas apgaismojums un tā rezerves elektroapgādes veids, iezemējums un zibensaizsardzības ietaises. Pretestības mērījumu rezultāti. Siltummezgla nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi Elektroapgādes un elektroinstalācijas tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Elektroinstalācijas sistēma ir daļēji palikusi no padomju laikiem ar vecām, tā laika rozetēm, slēdžiem un drošinātājiem, papildināta daļēji ar mūsdienām atbilstošām instalācijām. Sistēma ir faktiski nolietojusies, nedroša. Zemējuma kontūra ir instalēta, bet nav zināms, vai tā darbojas. Sadalnes marķējumi daļēji trūkst, vadu marķējumi lielākoties neeksistē. Cilpas fāzes nulle mērijumi netiek parādīti, insulācijas pretestības mērījumi nav veikti. Zibensaizsardzība neeksistē. Attēls 5.9.1: Ievadsadale palikusi no padomju laikiem Attēls : 0,4 kw sadale cehā 26

27 Attēls 5.9.3: slēdži Attēls 5.9.4: neekonomiskās lampas darbnīcā apsardzes, signalizācijas, saziņas un citas iekārtas / Iekārtas veids, nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi Nav vājstrāvas tīkli un ietaises 20 Vājstrāvas ietaišu uzskaitījums, centralizētās paziņošanas sistēmas, to veidi, nodrošinājums ar rezerves elektroapgādi Dūmu detektoru sistēma ir montēta akumulatoru telpā. Instalāciajs ir jaunas, sistēma darbojas lifta iekārta / Liftu skaits un izmantošanas veids, celtspēja, atrašanās vieta; kabīne, šahtas priekšlaukums. Montāžas gads, raksturojumi, elektroinstalācijas tehniskais stāvoklis Nav citas ietaises un iekārtas / Telfteri, netika apsekoti. 6. Ārējie inženiertīkli (Ietver tikai tos ārējos inženiertīklus, kas apsekoti atbilstoši apsekošanas uzdevumam) Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām Tehniskais nolietojums (%) 6.1. ūdensapgāde / Ūdensapgādes avots, ūdens kvalitāte, ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes veids, tīkla shēma, cauruļvadi. Hidranti Netiek apskatīti un vērtēti. 27

28 6.2. kanalizācija / Ārējās kanalizācijas sistēma. Pagalma kanalizācijas tīkls, pievienojuma vieta vai izvade, vietējās kanalizācijas attīrīšanas ietaises. Lietusūdens kanalizācija un lietusūdens noteku sistēmas izvadi, cauruļvadi, vietējās ietaises. Uzstādītās sanitārtehniskās ierīces Netiek apskatīti un vērtēti drenāžas sistēmas / Nav siltumapgāde / Siltumapgādes avots, siltumtīkli, pievienojuma vieta Siltumapgādes avots uzņēmuma teritorijā ir esoša katlu māja ar saviem siltumapgādes ārējiem tīkliem virs un zem zemes. Ēka ir pievienots siltumtīklam un tas darbojas. Attēls : Siltummezgls blakus ēkai gāzes apgāde / Gāzes apgādes avots, pagalmā gāzesvada trasējums, pievienojuma vieta. Objektam nav gāzes apgādes zibensaizsardzība / Nav uzstādīta citas sistēmas / Nav. 28

29 7. Kopsavilkums 7.1. būves tehniskais nolietojums Būves tehnisko rādītāju un ar tiem saistīto citu ekspluatācijas rādītāju stāvokļa pasliktināšanās pakāpe noteiktā laika momentā attiecībā pret jaunu būvi dabas, klimatisko un laika faktoru ietekmē, kā arī cilvēku darbības dēļ. Noteiktā lieluma (procentos) pamatojums. Konstrukcijas vai to elementi, kas ir avārijas un pirmsavārijas stāvoklī. Izpētes materiālu analīzē konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis kopumā, piemērotība vai nepieciešamie priekšnoteikumi to turpmākajai ekspluatācijai.būves plānojuma un iekārtojuma, kā arī izmantošanas apstākļu atbilstība mūsdienu labiekārtojuma prasībām Lai veiktu ēkas tehniskā stāvokļa izvērtēšanu un nolietojuma aprēķināšanu, par pamatu tiek ņemti vērā Ministru Kabineta Noteikumi Nr. 907 no gada 28. septembra, kas attiecas uz dzīvojamām ēkām, jo nav atsevišķu noteikumu, kas būtu piemērojami tieši šīm ēkām. Saskaņā ar Ministru Kabineta Noteikumiem Nr. 90 ir jāpiemēro arī standarts LVS Nebija iespējams noskaidrot pretrunīgo informāciju par ēkas ekspluatācijas pieņemšanas gadu. Inventarizācijas lietā ir rakstīts gads, bet uz ēkas rietumu gala sienas ir ar sarkaniem ķieģeļiem izveidots gada skaitlis Tiek pieņemts, ka gadā tika veikta ēkas rekonstrukcija. Ēkā vairākās vietās sienā ir konstatētas plaisas, kas galvenokārt ir izveidojušās šķērssienās gala sienās un atdalošajās sienas starp cehiem. Vienā no ceha 3 sienām ir konstatēta ļoti liela plaisa, un ir nepieciešams veikt padziļinātu tehnisko apsekošana, lai izstrādātu konstruktīvu risinājumu plaisas novēršanai un sienu pastiprināšanai. Neskatoties uz šiem konstatētajiem defektiem, ēkas kopējais konstrukciju stāvoklis ir vērtējams kā tehniski apmierinošs. Vizuālas deformācijas apsekošanas laikā netika konstatētas. Ēkas konstrukciju vidējais tehniskais nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda 35 40%. Ēka tiek izmantota smago pasažieru vilcienu vagonu remontam, un jau daudzus desmitus gadu tajā tiek lietota smagā tehnika. Ēkās ir iedalītas dažādas darba zonas, kur, piemēram, notiek vagonu ritošās daļas, vagonu elektroinstalāciju, utt. remontdarbi, un attiecīgi ir izvēlēti iekšējās apdares materiāli. Piemēram, ritošās daļas remonta zonā grīda ir noklāta ar dzelzs flīzēm. Iekšējo apdari veido vienkārša funkcionālā apdare, kas liekas pārsteidzoši. Piemēram, visas ķieģeļu iekšsienas cehā ir krāsotas, kas ēkām piešķir mājīgu pieskaņu. Remontrūpnīcai tas ir neparasti. Neskatoties uz to, ka ēka aptuveni 46 gadus tiek lietota kā remontrūpnīca, kur tiek veikti darbi, izmantojot ļoti smagas iekārtas un priekšmetus, nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda ne vairāk kā 40%. Ēkas ārējā apdare eksistē tikai mazā ēkas daļā, un ir veidota no PVC dēļiem, kas nav uzskatāms par labāko fasādes apšuvuma materiālu. PVC dēļu materiāls skaitās kā neelpojošs un var izraisīt ēkas bojājumus, ja netiek nodrošināta pareiza ventilācija. Apsekošanas laikā netika konstatēti ventilācijas atvērumi. Citviet fasādē var redzēt mitrumu pazīmes, dažviet ir redzams, ka no jumta notecējušais ūdens ir šļakstījies pret sienām. Kopīgais ārsienas tehniskais nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda 50% Ēku inženiertehniskās sistēmas ir novecojušas un neefektīvas, kā arī neatbilst mūsdienu prasībām attiecībā uz darba drošību. Ir nepieciešams veikt inženiertehnisko sistēmu modernizāciju, lai tās atbilstu mūsdienas energoefektivitātes un darba drošības prasībām. Īpaši elektrības sistēmai ir vērojama augsta nolietojuma pakāpe un neatbilstība mūsdienas standartiem. Daļa no sistēmas joprojām sastāv no Padomju laika instalācijām un instalācijām, kas daļēji ir papildinātas ar mūsdienīgām instalācijām. Nav veikti izolācijas pretestības mērījumi, un nav zināms, vai zemējuma kontūrs darbojas. Zibensaizsardzība vispār neeksistē. Sistēmas tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs un neatbilst Būvniecības likumam 9.panta prasībām, 4. apakšpunktam (lietošanas drošība un vides pieejamība). Ēku kopīgais inženiertehnisko sistēmu tehniskais nolietojums pēc subjektīva vērtējuma sastāda 45-55%. 29

30 7.2. secinājumi un ieteikumi Apstākļi, kuriem pievēršama īpaša vērība būvprojektēšanā vai renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanā. Nepieciešamie pasākumi (renovācija, rekonstrukcija, restaurācija) būves turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai, galvenie veicamie darbi Izvērtējot ēkas konstrukcijas un izmantotos materiālus, ir svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību dažiem ēkas elementiem, kuru stāvoklis var nosaukt tuvu kritiskam, vai var kļūt kritisks, ja nekas netiek darīts: - ēkas ziemeļu / austrumu stūrī ir jāuzstāda monitoringa sistēma, lai saprastu, vai plaisa sienā progresē. Atkarībā no monitoringa rezultātiem pamati ir jāizpēta sīkāk, lai sapratu to izpildījumu konkrētajā stūrī. - monitoringa sistēma ir jāuzstāda plaisai starpsienā starp cehiem (gala siena). - jāuzaicina būvkonstrukciju projektētājs un jāizstrādā pastiprināšanas risinājums sienai cehā 3; - jānovāc viss nevajadzīgais tehniskais aprīkojums no ēkas (tai skaitā ventilācijas telpām), lai izvairītos no tā, ka neizmantoto iekārtu daļas apkopes trūkuma dēļ nesāk palikt vaļīgas un neizraisītu ēkas bojājumus atdaloties un nokrītot; - neizmantotie atvērumi ir jāaiztaisa; - jāuzstāda cokola / fasādes sienu aizsardzība, pasargājot sienas no lietus ūdens mitruma ietekmes un nodrošinot, ka lietus ūdens tiek novadīts prom no ēkas. - jāveic griestu pārseguma plātņu renovācija akumulatoru ēkā; - jāveic ventilācijas sistēmas modernizācija krāsotavā - jāveic izolācijas pretestības mērījumi un zemējuma kontūra pretestības mērījumi; - jāizstrādā ugunsdrošības parākumu plānu, jānosaka ugunsdrošības nodalījumi birojiem un kāpņu telpām; - jāapseko visas pie ārsienām piestiprinātās kāpnes attiecībā uz to stiprinājumu noturību un pieslēgumu korozijas līmeni. Vertikālās kāpnes ir jāaprīko atbilstoši darba drošības prasībām; - jādemontē nevajadzīgās kāpnes / instalācijas un aprīkojums uz fasādēm / jumta; - ķīmiskās vielas (krāsas) jāglabā saskaņā ar darba drošības noteikumiem. MK noteikumos Nr. 337 no 2015 gada. 30.jūnija Noteikumi par būvnormatīvu LBN Būvju tehniskā apsekošana, 2.punktā ir definēts apsekošanas galvenais uzdevums: Apsekošanas mērķis ir noteikt būves atbilstību Būvniecības likumam 9.pantā minētām būves būtiskajām prasībām. Būvniecības likuma, kas pieņemts un stājās spēkā , 9.pantā Būtiskas būvei izvirzāmās prasības, ir rakstīts: Būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām būtiskām prasībām : 1 mehāniskā stiprība un stabilitāte neatbilst, divās vietas ir konstatētas plaisas, kas, iespējams, neietekmē ēkas stabilitāti, bet nepieciešama padziļināta tehniskā izpēte 2 ugunsdrošība atbilst, ar komentāriem 3 vides aizsardzība un higiēna, tai neatbilst skaitā nekaitīgums 4 lietošanas drošība un vides atbilst, ar komentāriem pieejamība 5 akustika (aizsardzība pret nav vērtēts trokšņiem) 6 energoefektivitāte neatbilst 7 ilgtspējīga dabas resursu izmantošana neatbilst 30

31 Sekojošajā tabulā dots kopsavilkums par ēkas tehnisko stāvoklis apsekošanas brīdī: Novērtējums Prasības (viszemākā) (visaugstākā) Mehāniskā stiprība 1 Ugunsdrošība Vides aizsardzība un higiēna Lietošanas drošība Akustika Energoefektivitāte Ilgtspējīgi dabas resursi Piezīme: 1 konstatētas plaisas ēkas nesošo konstrukciju elementos, ko nepieciešams padziļināti izpētīt. n.v n.v X X X X X Tehniskā apsekošana veikta Apsekošanu veica: Markus Helmut Moll (sert. Nr ), Ēkas būvkonstrukciju daļas un teritorijas daļas apsekošana Aivars Brīnums (sert. Nr ) Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu apsekošana SIA Steelandglass, reģ. Nr Markus Helmut Moll (juridiskās personas vadītāja vārds, uzvārds un paraksts) 31