Eiropadome. Eiropadome gadā GADA FEBRUĀRIS

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Eiropadome. Eiropadome gadā GADA FEBRUĀRIS"

Transkripts

1 Eiropadome Eiropadome gadā GADA FEBRUĀRIS

2

3 Eiropadome gadā GADA FEBRUĀRIS

4 Šīs brošūras izdevējs ir Padomes Ģenerālsekretariāts. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, gads ISBN ISSN doi: / Eiropas Savienība, gads Atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts avots. Printed in Belgium Drukāts uz ekoloģiski tīra papīra

5 Satura rādītājs Eiropadome gadā, Eiropadomes priekšsēdētāju izklāsts Pieņemot izaicinājumu Donalds Tusks, amatā kopš gada 1. decembra Mērķa apziņa 5 Skats nākotnē 7 Mērķis sasniegt rezultātus Hermans Van Rompejs, amatā līdz gada 30. novembrim Kopīgi nospraužam kursu 9 Mūsu valstu ekonomikas stiprināšana 10 Savienības loma pasaulē 13 Darbs klimata un enerģētikas jomā 17 Jauni līderi un stratēģiska programma pārmaiņu laikam 20 Eiropadomes secinājumi un valstu vai to valdību vadītāju paziņojumi 27 3

6 4 Eiropadome, gada decembris

7 Pieņemot izaicinājumu Donalds Tusks Mērķa apziņa gada 1. decembrī es no Varšavas ierados Briselē, lai stātos Eiropadomes priekšsēdētāja amatā. Ar to noslēdzās kārtējais Savienības iestāžu politiskās atjaunošanās process, kas bija sācies ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Man personīgi tas bija jaunas dzīves sākums, milzīgs gods un vienlaikus milzīgs izaicinājums. Es biju un joprojām esmu pārliecināts, ka šajos grūtajos laikos Eiropas Savienībai ir jāstrādā ar panākumiem patlaban tas ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk. Prezidentiem un premjerministriem, kas vienoti strādā Eiropadomē, ir jādod izšķirīgs ieguldījums šā mērķa sasniegšanā. Pēc manām domām, strādāt ar panākumiem Eiropas Savienībai šodien nozīmē četras lietas. Pirmkārt, mums ir jābūt pārliecinātiem par to, ka mūsu pamatvērtības ir solidaritāte, brīvība un cilvēka cieņa, tostarp tiesības dzīvot nebaidoties. Vienlaikus tas nozīmē cīņu ar tiem, kuri ir šo vērtību ienaidnieki lai kas un kur tie arī nebūtu. Otrkārt, mums ir vajadzīga stingra griba pielikt punktu ekonomiskajai krīzei un jo īpaši samazināt bezdarbu. Mums ir arī uzticēts pienākums izveidot patiesu ekonomisko un monetāro savienību uzdevums, pret kuru es izturos ļoti nopietni. Mums ir jāturpina strādāt, lai mūsu kopīgā valūta euro būtu stabila. Treškārt, Eiropas Savienībai ir jābūt spēcīgai starptautiskā ziņā. Savos kaimiņreģionos mēs atbalstīsim tos, ar kuriem mums ir kopējas vērtības. Savienība nepievērs acis gadījumos, kad Eiropā vardarbīgi tiek mainītas robežas. Mūsu nostāja šajā jautājumā ir bijusi un būs vienota. Šoreiz rezultātus mēs varam panākt tikai ar vienotību. Visbeidzot, Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības ir mūsu labklājības un brīvības stūrakmens. Uzskatu, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir virzīties uz priekšu sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību. Eiropai un Amerikai ir jādara viss iespējamais, lai šīs sarunas pabeigtu līdz gada beigām. Visās minētajās jomās visām Eiropas iestādēm ir jāstrādā kopā kopīgā mērķa labā, vienlaikus respektējot katrai iestādei piešķirto lomu. Problēmsituācijas, ar kurām mums nāksies saskarties, mēs pārvarēsim vai nu ar enerģisku rīcību un optimismu, vai arī nepārvarēsim vispār. Nav šaubu, ka neviena Eiropas tauta, neviena atsevišķa valsts tās nevar pārvarēt vienatnē. No savas puses esmu kolēģiem apsolījis izmantot visas savas prasmes, lai Eiropadomes darbs arī turpmāk būtu orientēts uz rezultātiem un uz patiešām svarīgo. Mums visiem ir jābūt skaidrai šai stingrajai mērķa apziņai. Decembra samits Ir vispārzināms, ka aizstāvēt visu nozīmē neaizstāvēt neko. Ja kādam ir desmit prioritātes, tad patiesībā tam nav nevienas. Tieši tāpēc Eiropadomes 18. decembra sanāksmē pirmajā, kopš biju stājies priekšsēdētāja amatā, es valstu vadītājus aicināju koncentrēties tikai uz diviem izšķirīgi svarīgiem jautājumiem, kuriem bija vajadzīga tūlītēja uzmanība. Proti, uz investēšanu Eiropas ekonomikā un uz situāciju pie mūsu austrumu robežām ar Ukrainu un Krieviju. Nedaudz mainot iedibināto kārtību, nolēmu, ka samits ilgs vienu dienu. Mums izdevās panākt arī to, ka Eiropadomes secinājumi bija neierasti īsi un ļoti koncentrēti. Uzskatu, ka pateikt īsi nozīmē uzņemties lielāku atbildību par sacīto. Mēs apspriedām un vienojāmies par plānu izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu; ar šo plānu Komisijas priekšsēdētājs Junkers bija nācis klajā neilgi pēc stāšanās amatā. Sanāksmē līderi to atbalstīja un noteica stingru grafiku. Tikmēr Komisija ir nākusi klajā ar visās juridiskajās niansēs izstrādātu priekšlikumu, un 5 5

8 tagad Padome un Eiropas Parlaments ir atbildīgi par to, lai šis fonds līdz jūnijam būtu gatavs. Mūsu mērķis ir panākt, lai Eiropas ekonomikā ieplūstu jauns investīciju vilnis. Eiropas Investīciju banka jau kopš gada janvāra var sākt apstiprināt pirmos projektus. Protams, visi līderi labi apzinās to, ka ekonomikas jomā nav tāda viena brīnumlīdzekļa, ar kura palīdzību būtu iespējams rast atbildes uz jautājumiem par mūsu pašreizējo situāciju. Lai faktiski panāktu atveseļošanos, būs nepieciešams pastāvīgs darbs, jaunas idejas un enerģiska rīcība visās frontēs. Šajā ziņā investīciju plāns papildina Eiropas Savienības ekonomikas stratēģiju, kuras pamatprincipi ir stabilas valsts finanšu sistēmas un strukturālas reformas. Jautājumā par situāciju Ukrainā un Krievijā līderiem bija vaļsirdīga stratēģiska viedokļu apmaiņa. Attiecībā uz sankcijām mēs vienojāmies, ka šobrīd pats labākais ir turpināt līdzšinējo kursu. Par turpmākajiem soļiem mēs lemsim martā. Tikmēr mēs Ukrainai un tās valdībai sniegsim atbalstu, arī finansiālu. Eiropadomes dalībnieki visi kā viens ir pārliecināti, ka, palīdzot jaunajai Ukrainai, mēs darām darbu, kas labvēlīgi ietekmē arī mūsu pašu nākotni. Tieši tāpēc mēs apspriedām iespēju Ukrainai piešķirt papildu finansiālo atbalstu. Drīz pēc samita Komisija ierosināja Ukrainai piešķirt vēl 1,8 miljardus euro. Līderi atbalstīja arī ieceri palielināt humāno palīdzību. Ukraiņiem ir jāzina un jāredz, ka Eiropa ir ar viņiem. Donalds Tusks atklāj Eiropadomes sanāksmi, gada decembris 6

9 Skats nākotnē Nākamajā gadā ekonomika joprojām būs viens no tiem jautājumiem, kam mēs veltīsim lielu uzmanību. Visām ES valstīm un Savienības iestādēm ir jādara viss, kas ir to spēkos, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanos. Arī turpmāk vislielākā uzmanība mums būs jāvelta krīzei Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem, kā arī notikumiem plašākā reģionā ārpus mūsu robežām, jo īpaši dienvidos. Decembra sanāksmē es izmantoju izdevību izklāstīt precīzu darba kārtību gadam. Februārī līderi apspriedīs veidus, kā uzlabot pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Martā mēs apspriedīsim jautājumu par enerģētikas savienību, diskutēsim arī par mūsu pieeju attiecībā uz Krieviju un Ukrainu un sagatavosim maijā Rīgā plānoto Austrumu partnerības samitu. Jūnijā mēs pieņemsim lēmumus par digitālo vienoto tirgu, pārskatīsim investīciju fondu un vēlreiz izskatīsim jautājumu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Papildus tam mēs sagatavosim arī virkni starptautisku sanāksmju un samitu. Tomēr pa šo laiku politiskajā darba kārtībā izmaiņas ieviesa dramatiski notikumi. Šausminošie uzbrukumi gada sākumā Parīzē satricināja Franciju un visu Savienību. Apspriedies ar Francijas prezidentu, es nolēmu, ka februāra tikšanās reizē līderi pievērsīsies šo uzbrukumu radītajai problēmsituācijai. Mēs vēlreiz atgriezīsimies pie situācijas Ukrainā. Notikumi ievieš izmaiņas ne vien politikā, bet arī jau gatavos plānos, tāpēc nav šaubu, ka manis iepriekš izklāstītā darba kārtība gada gaitā mainīsies. Šajā publikācijā mēs galvenokārt atskatāmies uz iepriekšējo gadu. Kā politiķi mēs nevaram pārmest tiltu uz nākotni, nezinot pagātnes notikumus. Nav šaubu, ka gadījumos, kad politiskie notikumi seko cits citam grūti aptveramā ātrumā kā tas patlaban notiek ar Ukrainu vai iepriekš ar euro, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs atsauktu atmiņā piedzīvoto un saglabātu mēra izjūtu. Es noliecu galvu sava priekšgājēja Hermana Van Rompeja (Herman Van Rompuy) priekšā, jo viņam ir izdevies Eiropas Savienību sekmīgi izvadīt cauri nepieredzēti spēcīgai vētrai, un pateicos par visu, ko esmu iemācījies, vērojot viņu no sarunu galda pretējās puses laikā, kad biju viens no Eiropadomes locekļiem. Tagad ar pateicību dodu vārdu viņam, lai līdz 30. novembrim amatā bijušais priekšsēdētājs paustu savu viedokli par iestāžu darbu gadā un to, kā tas ietekmēja problēmas, kuras mēs patlaban risinām. DONALD TUSK 7

10 8 Pilnvaru pārņemšanas ceremonija, jaunais priekšsēdētājs Donalds Tusks un līdzšinējais priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs

11 Mērķis sasniegt rezultātus Hermans Van Rompejs Kopīgi nospraužam kursu Eiropai gads bija ne vien politiskas atjaunošanās gads, tas pārbaudīja arī izturību un izlēmīgumu. Pēc tam, kad gada nogalē tika atgūta finansiālā stabilitāte, izrādījās, ka ceļš uz ekonomikas atlabšanu un darbvietu veidošanu ir garāks, nekā daudzi bija cerējuši vai gaidījuši. Vardarbīgo notikumu virpulis tieši mums kaimiņos un plašākā Tuvo Austrumu reģionā mūs piespieda pārdomāt savu drošību. Šādos apstākļos iedzīvotāji sagaida, lai būtu skaidri zināms, kurp mēs ejam. Kopā ar citām ES iestādēm Eiropadome ir pilnībā piedalījusies jauna kopīga kursa nospraušanā. Publikācijā Eiropadome gadā ir aprakstīts iestādes pērnajā gadā paveiktais. Visu gadu mēs turpinājām strādāt pie mūsu valstu ekonomikas nostiprināšanas, lielu uzmanību pievēršot ekonomikas reformām, stabiliem budžetiem un uz nākotni vērstām investīcijām. Viens no līderu darba kārtības svarīgākajiem jautājumiem līdztekus citiem starptautiskiem notikumiem bija dramatiskie notikumi Ukrainā. Vēl mums izdevās panākt vienošanos par klimatu un enerģētiku, noteikt Eiropas Savienības stratēģiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem un pēc gada maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Savienībai izraudzīties jaunu vadības komandu. Eiropadome pie viena sarunu galda pulcē Eiropas Savienības augstākā līmeņa vadītājus 28 valstu vai to valdību vadītājus, Komisijas priekšsēdētāju un Eiropadomes priekšsēdētāju. Mēs nosakām politiskās prioritātes un uzņemamies atbildību krīzes situācijās. ES Augstais pārstāvis piedalās visās diskusijās, kas skar ārlietu jomu; kad apspriežam ekonomikas jautājumus, mums regulāri pievienojas Eiropas Centrālās bankas vadītājs, un izņēmuma kārtā mēs uzaicinām arī citas personas gadā Eiropadome sanāca uz četrām oficiālām sanāksmēm (tostarp uz sanāksmi decembrī, kuru vadīja mans pēctecis Donalds Tusks (Donald Tusk)), divām neformālām un divām ārkārtas sanāksmēm, kā arī uz Eurozonas samitu, kas tika rīkots pēc oktobra sanāksmes. Gadam ritot, pēc izmaiņām Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Slovēnijas un Zviedrijas valdībās, mums pievienojās jauni (vai mūsu pulkā atgriezās iepriekš zināmi) kolēģi, un mēs atvadījāmies no līdzšinējiem kolēģiem; turklāt gada beigās nomainījās Eiropas Komisijas un mūsu pašu iestādes vadība. Eiropadome ir mainīga sabiedrība. Valdību vadītāji nāk un iet. Mainīgā sastāva dēļ mūsu kolektīvs ļoti atšķiras no valstu valdībām, kur viena un tā pati komanda strādā kopā četrus vai piecus gadus. Piecus gadus būdams priekšsēdētāja amatā, pie sarunu galda esmu sastapies ar 69 dažādiem prezidentiem un premjerministriem. Tieši tāpēc uzticības veidošana ir nepārtraukts process, un kopš pašas pirmās dienas esmu to uzskatījis par savu pamatuzdevumu. Lai pieņemtu kopīgus lēmumus, ir vajadzīga uzticēšanās. Kā jau līderiem sacīju savā atvadu runā oktobra samitā, es vienmēr esmu centies rīkoties Eiropas interešu vārdā. Eiropas intereses ir kas vairāk nekā 28 valstu interešu summa, bet vienlaikus tā arī ir šī summa. Mums ikreiz bija jāpanāk vienošanās ar 28 valstīm. Ne vienmēr tas notika uzreiz, un dažreiz bija vajadzīga neliela pavilkšana un pabikstīšana. Tomēr šo piecu gadu laikā mēs visi kopā esam apliecinājuši šķietami neiespējamo ka 28 valstu Savienība var būt sekmīga un ka tā ir sekmīga. Pirmajos vienpadsmit gada mēnešos esam redzējuši daudzus šādu stingru lēmumu, Eiropas slēptā spēka, piemērus un nav šaubu, ka, kopš mūsu iestādes vadības groži ir nonākuši Donalda Tuska rokās, mēs to pieredzēsim arī nākamajos gados. 9 9

12 Mūsu valstu ekonomikas stiprināšana gada sākumā pēc iepriekšējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem parādījās pirmās pazīmes, kas liecināja par ekonomikas atveseļošanos, tomēr kā mēs rūpīgi piezīmējām ik reizi, kad par to runājām publiski, atveseļošanās bija trausla, nestabila un nevienmērīga. Mūsu sanāksmēs visi Eiropadomes locekļi dedzīgi tiecās paātrināt atveseļošanās procesu un stiprināt mūsu valstu ekonomiku. Šajā nolūkā vairākās sanāksmēs (tādas bija sāktas jau gadā), kuras bija veltītas mūsu konkurētspējas palielināšanai un darbvietu veidošanas stimulēšanai, mēs vienotā kontekstā analizējām katras valsts centienus un Savienības instrumentus. Eiropadomes marta sanāksmes darba kārtībā es biju iekļāvis rūpniecības jautājumu. Mēs uzsvērām, ka rūpniecība nebūt nav atpalikusi joma, ka tā piedzīvo pārvērtības un tajā ir vajadzīgas jaunas investīcijas. Rūpniecība nodrošina 25 % no privātā sektora darbvietām un ar pakalpojumu palīdzību veido vēl daudz vairāk darbvietu; turklāt, kā uzsvēra kolēģi, vēl lielāku skaitu rūpniecības jomas darbvietu varētu un vajadzētu atkal pārvietot uz Eiropu. Secinājumos mēs jo īpaši mudinājām Eiropā veidot ciešāku sadarbību svarīgu pamattehnoloģiju, piemēram, elektromobiļiem paredzētu bateriju vai viedu biomateriālu, izstrādē; tajā pašā laikā mēs aicinājām rūpniecību vairāk iesaistīties izglītībā un apmācībā, lai novērstu acīmredzamo pamatprasmju trūkumu tādās jomās kā zinātne, matemātika un inženierzinātne. Martā mums arī izdevās panākt izrāvienu cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Praktiskā ziņā Eiropadome vienojās pieņemt pārskatīto direktīvu par nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem ne vairāk, ne mazāk kā pēc sešus gadus ilgušām ES valstu valdību sarunām. Politiskā ziņā mēs izpildījām gada maijā doto solījumu un apliecinājām spēcīgu un vienprātīgu atbalstu vispārējai cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir cīņa ne vien par publiskajām finansēm, bet arī par godīgumu un sociālo taisnīgumu. Jūnijā mēs vienojāmies par stratēģisku programmu nākamajiem pieciem gadiem (plašāk par šo turpmāk), kurā ekonomikas jomā tika paredzēta stingra koncentrēšanās uz darbvietām, izaugsmi un konkurētspēju. Šajā pašā sanāksmē ikgadējā ekonomikas politikas cikla ietvaros mēs arī apmainījāmies viedokļiem par labi zināmo dilemmu, proti, kā fiskālo disciplīnu līdzsvarot ar nepieciešamību atbalstīt izaugsmi? Valdīja plaša vienprātība attiecībā uz to, ka valstīm ir vienlaikus jāturpina reformas un fiskālā konsolidācija (uz izaugsmi vērstā un diferencētā veidā) un jāveic ieguldījumi, kas ir vajadzīgi nākotnei. Abas šīs lietas ir būtiskas veselīgas ekonomikas nodrošināšanai. Eiropadome secināja, ka mēs visi esam apņēmušies ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu un ka ir svarīgi pēc iespējas labāk izmantot elastību, kas iestrādāta spēkā esošajos fiskālajos noteikumos. Skumjā vasaras izskaņa Vasaras laikā saņemtie dati par ekonomiku apstiprināja, ka atveseļošanās joprojām norit vāji, inflācija ir ārkārtīgi zema un bezdarbs nepieņemami augsts. Tas jo īpaši bija un aizvien ir aktuāli eurozonā. Eiropadome 30. augusta ārkārtas sanāksmē, kas bija veltīta citiem neatliekamiem jautājumiem, izmantoja iespēju, lai izdarītu lielāku spiedienu uz ekonomikas jomā notiekošo darbu ministru līmenī. Mēs arī nolēmām oktobrī sarīkot Eurosamitu un pēc Itālijas valdības iniciatīvas pulcēties konferencē par jauniešu bezdarbu. Rudenī pieauga vienprātība attiecībā uz to, ka 10

13 Diskusijas Eiropadomē 11 11

14 ir jāpalielina investīcijas Eiropā; šis temats palika mana pēcteča ziņā, lai tam pievērstos Eiropadomes decembra sanāksmē. 8. oktobrī Milānā notika samits par jauniešu bezdarbu. Nav šaubu, ka konferences rīkošana pati par sevi neatrisina problēmas, bet tā palīdz uzturēt tempu problēmu risināšanā. Milānas sanāksme deva labu iespēju izvērtēt panākumus, kas gūti cīņā ar bezdarbu, un pārskatīt prioritātes. Mani pārsteidza tas, kā valstu vadītāji neatkarīgi no katra attiecīgajiem argumentiem spēja vienoties par trim galvenajiem uzdevumiem, kas jāveic, lai atrisinātu šo jautājumu. Pirmkārt, jānovirza nodokļi no darbaspēka. Iespējams, šis ir pats svarīgākais paņēmiens, ar ko veicināt nodarbinātību. Pastāvīgais spiediens, ko šajā jautājumā uztur Eiropadome un Komisija, sāk dot rezultātus. Otrkārt, jāpadara elastīgāki mūsu darba tirgi. Elastīgums nenozīmē vienkārši samazināt atalgojumu vai darbvietas; tas nozīmē dot uzņēmumiem un darba ņēmējiem lielāku izvēles brīvību attiecībā uz to, kā pielāgoties tirgus apstākļiem atbilstoši mūsu sociālajiem modeļiem. Treškārt, jāpārvar aizvien pieaugošā plaisa darba tirgū starp piederošām un nepiederošām personām, citiem vārdiem sakot, starp tiem, kuri ir aizsargāti, un tiem, kam ir tikai pagaidu nodarbinātība bez sociālās aizsardzības, pārsvarā sievietēm, jauniešiem un nekvalificētiem imigrantiem. Vairāki Eiropadomes locekļi šajā jomā ir īstenojuši svarīgas reformas savās valstīs. Monetārās savienības izveides pabeigšana gadā Eiropadome cieši sekoja līdzi ekonomiskās un monetārās savienības attīstībai, taču tai nenācās pašai aktīvi iesaistīties. Pēc mūsu veiktajiem ugunsdzēšanas darbiem gadā un pēc pasākumiem ar tālāku perspektīvu gadā šogad darbs ar eurozonas jautājumiem bija mazāk intensīvs. Martā mēs atzinīgi novērtējām vienošanos par pēdējiem neatrisinātajiem aspektiem saistībā ar vienoto noregulējuma mehānismu; ministri to panāca kā tas nereti notiek ar sarežģītiem jautājumiem tikai dažas stundas pirms līderu tikšanās Briselē. Tas bija svarīgs solis ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu, kura tika oficiāli aizsākta 1. novembrī reizē ar vienotā uzraudzības mehānisma darbības sākumu. Oktobrī mēs vienojāmies par to, ka gadā ir jāturpina darbs ar otru galveno neatrisināto jautājumu ekonomikas politikas koordinācijas uzlabošanu. 12

15 Savienības loma pasaulē gads kopš ilgiem laikiem atnesa vissmagākos pārbaudījumus drošībai pie Eiropas robežām. Krievijas iebrukums Krimā un tam sekojošā tās aneksija, un vēlākie dramatiskie notikumi Ukrainas austrumdaļā (kas šī dokumenta tapšanas brīdī vēl aizvien turpinās) izjauca Eiropas drošības sistēmu, kura mums ir pazīstama kopš Aukstā kara beigām. Tas bija jautājums, kas jārisina līderiem. Visa gada garumā Eiropadome deva virzienu Savienības rīcībai gan attiecībā uz Ukrainu, gan arī Krieviju. Bet mēs pievērsāmies arī citiem nopietniem pārbaudījumiem ārpolitikas jomā, jo īpaši situācijai Tuvajos Austrumos.t. Pēc Krimas Uzsākot gadu, neviens no pretējo pušu aizstāvjiem nevarēja iedomāties, ka tautas protesti Maidana laukumā Kijevā varētu noturēties nedēļām ilgā aukstumā un represijās. Tomēr tie noturējās. Kad janvāra nogalē es kopīgi ar Komisijas priekšsēdētāju Briselē tikos ar prezidentu Putinu kārtējā ES un Krievijas samitā, spriedze neapšaubāmi bija klātesoša, taču tā nešķita nepārvarama. Mēnesi vēlāk Krima visu izmainīja. Pēc iebrukuma pussalā es 6. martā sasaucu Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāju ārkārtas sanāksmi. (Pēc samita par Lībiju gadā tas bija tikai otrais šāda veida ārkārtas samits manu pilnvaru laikā.) Sanāksmes ievadā Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks (Arseniy Yatseniuk) sniedza iespaidīgu, reālistisku izklāstu par situāciju savā valstī. Kamēr mēs piedalījāmies darba sesijā, sāka pienākt pirmās ziņas par gaidāmo referendumu Krimā, kas klaji pārkāpj Ukrainas konstitūciju. Tas vēl vairāk stiprināja mūsu apņēmību. Šajā 6. marta sanāksmē Eiropadome stingri nosodīja to, ka Krievija bez iemesla ir pārkāpusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un aicināja Maskavu nekavējoties atvilkt savus bruņotos spēkus. Līderi nosprauda kritērijus Eiropas atbildes reakcijai uz Krievijas darbībām, vienojoties par trīspakāpju pieeju. Galvenais atslēgvārds bija deeskalācija. Pirmais solis, par ko vienojās tūlīt uz vietas, bija veikt politiskus pasākumus apturēt divpusējās sarunas ar Krieviju, piemēram, par vīzu pieejamību, un atbalstīt lēmumu, ko ir pieņēmušas G8 dalībvalstis no Eiropas, proti, apturēt iesaisti jūnijā Sočos plānotā G8 samita sagatavošanā. Otrais solis, kas būtu jāsper, ja situācija strauji neuzlabotos, nozīmēja pieņemt papildu pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumu personām, aktīvu iesaldēšanu un ES un Krievijas samita atcelšanu. Trešais un beidzamais solis nozīmētu būtiskas ekonomiskās sankcijas ( lai radītu papildu un tālejošas sekas attiecībām plašā ekonomikas jomu spektrā ); šī vissmagākā reakcija sekotu tad, ja Krievija spertu soļus, turpinot destabilizēt situāciju. Šādi bija kritēriji, kas noteica mūsu reakciju visa gada garumā. Arī attiecībā uz Ukrainu 6. marta sanāksmē tika noteikts virziens Eiropas reakcijai mēs sniedzām Ukrainai mūsu politisko atbalstu un atkārtoti uzsvērām apņemšanos parakstīt Asociācijas nolīgumu pirms valstī gaidāmajām vēlēšanām 25. maijā. Mēs arī apliecinājām savu apņemšanos sniegt finansiālu atbalstu, palīdzot atjaunot makroekonomikas stabilitāti un vienojoties par īpašiem tirdzniecības pasākumiem, kas būtu vienpusēji izdevīgi Ukrainas pusei, pie šiem jautājumiem cītīgi strādāja Eiropas Komisija. Lai veicinātu demokrātiskās pārmaiņas, šis atbalsts nebija beznosacījumu jau no paša sākuma mēs uzsvērām, ka jānodrošina brīvas un godīgas vēlēšanas, jāvirza konstitucionālās reformas un jāizmeklē visi vardarbības akti; mēs arī pasvītrojām, ka valdībai ir jābūt iekļaujošai attiecībā uz visiem reģioniem, 13 13

16 iedzīvotājiem un minoritātēm, kā arī jācīnās pret korupciju un jāizvērš plašākas ekonomikas reformas. Visās turpmākajās Eiropadomes sanāksmēs mēs apspriedām situāciju Ukrainā. Regulārajā pavasara sanāksmē, pēc tam, kad bija noticis nelikumīgais referendums Krimā, mēs apstiprinājām, ka uzsākam sankciju otro kārtu atceļam divpusējos samitus un pievienojam divpadsmit personas to personu sarakstam, uz kurām attiecas vīzu aizliegums un aktīvu iesaldēšana. Mēs parakstījām arī Asociācijas nolīguma ar Ukrainu politiskos noteikumus. Jūnija sanāksmē pēc viedokļu apmaiņas ar prezidentu Petro Porošenko (Petro Poroshenko) mēs atbalstījām viņa miera plānu, lai izbeigtu militārās sadursmes Ukrainas austrumdaļā. Aizkustinošā ceremonijā mēs arī parakstījām atlikušās daļas Asociācijas nolīgumam ar Ukrainu, kā arī nolīgumiem ar Gruziju un Moldovu; tie ir tālejoši divpusēji nolīgumi, kam ir spēcīga ekonomiskā un ģeopolitiskā ietekme. Eiropadomes 16. jūlija ārkārtas sanāksmē, kas tika sasaukta saistībā ar citiem jautājumiem, situācijai Ukrainas austrumdaļā pasliktinoties, mēs pieņēmām stingrākas sankcijas, piemēram, apturēt ES publisko līdzekļu plūsmu uz Krieviju un vēl vairāk ierobežot Eiropas investīcijas Krimā. Otrs pagrieziena punkts Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšana 17. jūlijā Ukrainas austrumos bija pēc iebrukuma Krimā otrais pagrieziena punkts šajā krīzē. Tagad vajadzēja sākt sankciju trešo kārtu plaša mēroga ekonomiskās sankcijas. Bija pagājis pavasaris, kad debatējām par sankciju piemērošanas laiku, mēru un iedarbību; vairs nebija šaubu, ka mūsu atbildes reakcija ir jāpastiprina. Pēc intensīviem kontaktiem visi līderi jūlija beigās deva norādi saviem ES vēstniekiem pieņemt šādu lēmumu. Tomēr situācija turpināja vēl vairāk pasliktināties ar intensīvu kauju uzliesmojumiem un kaujinieku un ieroču plūsmām no Krievijas uz Ukrainas austrumdaļu. 30. augusta sanāksmē mēs vienojāmies, ka visi centieni ir jāvērš uz to, lai apturētu asinsizliešanu. 5. septembrī tika parakstīts miera plāns, taču līdz šai dienai tas vēl nav pilnībā īstenots, lai gan ir bijuši atkārtoti brīdinājumi Krievijas vadībai. Tagad, kad ir pagājis gandrīz gads kopš eskalācijas sākuma, iegūtā mācība ir skaidra. Kā es teicu, septembrī uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju: Ja jūs izjaucat robežas, jūs izjaucat mieru. Samiti Ārkārtas situācija pie mūsu austrumu robežām veidoja lielu daļu pārrunu satura arī daudzās starptautiskās sanāksmēs ar mūsu partneriem no visas pasaules. Ievērojams notikums bija 4. un 5. jūnijā, kad Eiropas Savienība rīkoja pirmo G7 samitu, jo tika atcelts G8 samits Sočos. Tas bija svarīgs apstiprinājums Savienības jauniegūtajam statusam diplomātijas jomā, un tā tik tiešām bija ļoti īpaša sanāksme. Mēs apspriedām visus ierastos jautājumus (pasaules ekonomiku, tirdzniecību, enerģētiku un klimatu, attīstību) un, protams, Ukrainu. Sanāksme labi parādīja to, cik vienota ir bijusi G7 un Eiropas Savienības dalībvalstu reakcija uz krīzi gan reaģējot uz Krievijas agresiju, gan izstrādājot pozitīvu programmu deeskalācijai un stabilizācijai. Bija arī citi brīži, kad Brisele darbojās kā pasaules mēroga diplomātijas epicentrs, jo īpaši pavasarī. Marta beigās mēs tikāmies ar prezidentu Obamu kārtējā Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības samitā. Nedēļu vēlāk mēs rīkojām ES un Āfrikas samitu; tā bija auglīga sanāksme un vienlaikus nebijuša mēroga loģistisks izaicinājums, kad Padomes ēkā pulcējās 70 valstu 14

17 Samiti un sanāksmes ar trešām valstīm 15

18 vai valdību vadītāji. Tajā pašā laikposmā ES iestādes apmeklēja arī Ķīnas prezidents, bet neilgu laiku pēc tam mēs rīkojām samitu ar Japānu. Oktobrī mēs Milānā rīkojām reizi divos gados notiekošo Āzijas un Eiropas samitu (ASEM); līdztekus tam notika plaši atspoguļota, taču bezrezultatīva Eiropas līderu un Krievijas prezidenta tikšanās. Vasarā situācija pasliktinājās arī Tuvo Austrumu reģionā Lībijā, Gazā, bet jo īpaši Irākā un Sīrijā. Eiropadomes 30. augusta sanāksmē līderi paziņoja, ka viņi ir sašutuši par tā dēvētās Islāma valsts vai ISIS pastrādātajām nežēlīgajām zvērībām, un aicināja ārlietu ministrus apsvērt līdzekļus, ar kādiem varētu liegt ISIS gūt ienākumus no naftas nelikumīgas tirdzniecības. Norūpējušies par daudzajiem gados jauniem vīriešiem un sievietēm, kas no mūsu pašu valstīm dodas uz šo reģionu, līderi paziņoja, ka galvenā prioritāte ir radikalizācijas apkarošana valstu iekšienē. Tāpēc mēs vienojāmies pastiprināt pasākumus ar mērķi apturēt ārvalstu kaujinieku plūsmas; šis temats dažas nedēļas vēlāk arī tika iekļauts ANO Drošības padomes darba kārtībā tā bija neaizmirstama sanāksme, kuru vadīja prezidents Obama. Ebolas vīrusslimības epidēmija, kas skāra Libēriju, Sjerraleoni un Gvineju, bija vēl viens dramatisks notikumu pavērsiens kaimiņvalstu reģionā, kam bija jāvelta pienācīga uzmanība. Oktobra samitā mēs vienojāmies piešķirt līdzekļus 1 miljarda euro apmērā cīņai ar šo mūslaiku mēri (finansējuma summa, ko sniedza ES dalībvalstis un Savienības iestādes). Līdzās finansējumam Eiropa vienojās arī sniegt lielāku atbalstu krīzes skartajām Rietumāfrikas valstīm, nodrošinot tās ar medicīnas personālu un atbalsta darbiniekiem gada sākumā, šķiet, izdevās situāciju pakļaut kontrolei. Hermans Van Rompejs, Maidana laukuma apmeklējums Kijevā, Ukrainā 16

19 Darbs klimata un enerģētikas jomā Pagājušā gada laikā enerģētika ir kļuvusi par ļoti svarīgu darba kārtības jautājumu. Tas daļēji skaidrojams ar nestabilitāti Ukrainā un daļēji ar to, ka mums bija jāpanāk vienošanās par Eiropas klimata un enerģētikas jautājumiem, ņemot vērā gaidāmās ANO sarunas par globālo sasilšanu. Manuprāt, minētā vienošanās bija viens no Savienības svarīgākajiem panākumiem gadā, kas apstiprināja, ka esam uzsākuši stingru virzību uz mazoglekļa ekonomiku. Enerģētikas jautājums vienmēr ir prezidentu un premjerministru uzmanības centrā. Enerģijas cenas ir svarīgas patērētājiem un dažādām nozarēm, nepiesārņojoša enerģija ir būtiska cīņā ar klimata pārmaiņām, un enerģijai neapšaubāmi ir arī ģeopolitiska ietekme. Bez izlēmīgas rīcības mūsu valstis divdesmit gadu laikā būs kļuvušas atkarīgas no importa, kurš veidos līdz 80 % no mūsu patērētās naftas un gāzes un kura lielu daļu nodrošinās viens piegādātājs, un tas neveicina mūsu drošību. Pēdējos gados Eiropadome jau ir rīkojusi vairākas enerģētikas jautājumiem veltītas sanāksmes, piemēram, gada februārī un gada maijā. Pērn tie bija iekļauti trīs sanāksmju marta, jūnija un oktobra darba kārtībā, un tajās liela daļa no iepriekš paveiktā darba atmaksājās. Enerģētikas savienība Martā mūsu diskusijās galvenokārt tika apspriests tas, kā samazināt mūsu lielo energoatkarību (temats, kas saistībā ar stāvokli Ukrainā ir kļuvis vēl svarīgāks), un tas, kā saglabāt samērīgas enerģijas cenas (šis jautājums kopš tā laika ir daļēji zaudējis aktualitāti, jo naftas cenas ir strauji samazinājušās). Pie sarunu galda bija skaidrs, ka enerģijas jomā ir jārīkojas ar jauniem paņēmieniem, ka mums vairāk jādarbojas kā komandai, risinot sarunas par līgumiem, jāgādā par plašāku informācijas apmaiņu un jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz līgumu noteikumiem. Tas viss palielinātu mūsu kopīgo ietekmi sarunās. Kā jau es teicu minētā samita noslēguma preses konferencē: Eiropa sākotnēji tika veidota kā ogļu un tērauda kopiena. Tagad, kad pagājuši sešdesmit četri gadi un apstākļi mainījušies, ir skaidrs, ka mums jāvirzās uz enerģētikas savienību. Līdz ar šo jauno apņemšanos panākt energoapgādes drošību mēs jūnijā vienojāmies stiprināt mūsu ātrās reaģēšanas mehānismus ārkārtas situāciju plānus, pārrobežu infrastruktūru un uzglabāšanas jaudu. Mēs arī pastiprinājām sadarbību ar mūsu kaimiņiem Balkānu reģionā un austrumu virzienā. Oktobrī Eiropadome pieņēma konkrētus lēmumus, lai paātrinātu darbu starpsavienojumu un informācijas apmaiņas jomā, visi šie pasākumi ir paredzēti viena un tā paša mērķa sasniegšanai. 17

20 2014. gada pirmais pusgads, Grieķija rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus ES Padomē Vienošanās panākšana Bet tas nebūt nebija viss. Pagājušajā gadā mēs arī pieņēmām lēmumu par atjauninātu klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz gadam. Martā notikušajās ievada diskusijās mēs sev noteicām termiņu ES vienošanās panākšanai ne vēlāk kā gada oktobrī. Man par gandarījumu un daudziem novērotājiem par pārsteigumu mēs turējām šo solījumu. Vienošanās Eiropai ļaus ieņemt vadošu nostāju starptautisko klimata sarunu nākamajā kārtā pirms ANO Parīzes samita gada beigās. Tās nozīmīgumu nevajadzētu novērtēt par zemu tā veido pamatu enerģētikas ilgtermiņa pārkārtošanai, kas veicinās Eiropas izturētspēju un drošību enerģētikas jomā. Tās bija rūpīgi sagatavotas un dažkārt ļoti sarežģītas sarunas. Oktobrī, lai arī sarunu noslēguma naktī vairākas stundas valdīja neziņa, līderi vienojās par četriem pamatmērķiem. Mēs visi vēlamies sasniegt vienu mērķi panākt to, ka enerģija ir videi nekaitīgāka, drošāka un finansiāli pieejamāka. Pirmais mērķis klimata jomā siltumnīcefekta gāzu emisijas iekšējs samazinājums vismaz par 40 % līdz gadam. Šis skaitlis, kura atsauces vērtība ir gada līmenis, ir saistošs. Aptuveni puse no jauno centienu apjoma tika īstenota ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas starpniecību mūsu enerģētikas un rūpniecības nozarēs. Šajās jomās esam parūpējušies par to, lai mūsu ekoloģizācijas mērķi neapdraudētu ne mūsu starptautisko konkurētspēju, ne arī nodarbinātību Eiropā. Centienu apjoma otra puse tiks īstenota citās nozarēs, izmantojot mehānismus, kuri mūsu kopīgo darbu padarīs izmaksu ziņā pēc iespējas efektīvāku. 18

21 2014. gada otrais pusgads, Itālija rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus ES Padomē Tūlīt pēc šīs vienošanās par siltumnīcefekta gāzu emisiju ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban Ki moon) cildināja Eiropas Savienības nemainīgi vadošo lomu pasaulē, norādot, ka mūsu mērķis klimata jomā ir piemērs citiem svarīgākajiem dalībniekiem. Otrais mērķis nepiesārņojoša enerģija. Mēs esam apņēmušies nodrošināt, ka gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir vismaz 27 %. Šis skaitlis attiecas uz kopumā patērētās enerģijas daļu (gandrīz dubultojot atjaunojamo energoresursu pašreizējo īpatsvaru), un minētais mērķis ir saistošs ES līmenī. Trešais mērķis enerģijas ietaupījums. Mēs esam apņēmušies par vismaz 27 % palielināt energoefektivitāti. Šis skaitlis ir indikatīvs tāpat kā iepriekšējā programmā, un tas ir salīdzināts ar prognozēm par gadu, kas veiktas, pamatojoties uz pašreizējo patēriņu un tehnoloģiju. Līdz gadam tas tiks pārskatīts nolūkā sasniegt 30 %. Ceturtais un pēdējais mērķis energotīklu sasaiste. Starpsavienojumi palīdz saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu pāri robežām un nodrošināties pret vietējiem traucējumiem. Mērķis ir īstenot konkrētus projektus visā Eiropā, nodrošināt gāzes piegādes un panākt, ka līdz gadam 15 % no kopējās apgādes tiek nodrošināti ar elektrības starpsavienojumiem. Šādi konkrēti projekti ir labākais veids, kā patiesi izveidot enerģētikas savienību, kas, kā es zinu, ir arī mana pēcteča augsti vērtēta iecere

22 Jauni līderi un stratēģiska programma pārmaiņu laikam Vairākos samitos, kas notika no maija līdz augustam, līderi izvērtēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un lēma par ES jauno vadības komandu. Mēs arī vienojāmies par Eiropas Savienības stratēģisko programmu turpmākajiem pieciem gadiem. Pēc vēlēšanām Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika no 22. līdz 25. maijam, un 27. maijā es sasaucu īpašu sanāksmi pirmajai viedokļu apmaiņai par turpmāko virzību. Protams, vēlēšanu rezultāti katrā valstī bija atšķirīgi tajos izpaudās vēlme gan pēc līdzšinējā ceļa turpinājuma, gan pēc pārmaiņām, taču kopumā vēlētāji pauda skaidru vēstījumu, kas bija mūsu diskusijas pamats. Eiropadomes pirmais uzdevums bija piedāvāt Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam, ņemot vērā (..) vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās (kā minēts Līgumā). Maija sanāksmē Eiropadomes locekļi mani pilnvaroja apspriesties ar Parlamenta politisko grupu līderiem. Vēlēšanu kampaņas laikā daudzi parlamentārieši jau bija norādījuši, ka viņi varētu iedomāties tikai uzvarētājas partijas Eiropas Tautas partijas kandidāta izvirzīšanu. Mūsu kārtējā sanāksmē jūnija beigās pēc plašām apspriedēm, ko es tolaik risināju, Eiropadome pieņēma lēmumu Komisijas priekšsēdētāja amatam ierosināt Žana Kloda Junkera (Jean Claude Juncker) kandidatūru. Šāds lēmums tika pieņemts pēc oficiāla balsojuma ar kvalificētu balsu vairākumu; izņemot Apvienoto Karalisti un Ungāriju, Eiropadomes locekļi svinīgi atklāj Miera soliņu (Peace Bench) pie Mēnenes vārtu memoriāla Iprā 20

23 visi balsoja par. Svarīgi ir tas, ka kandidāta vēlēšanu programma lielākoties atbilda Savienības prioritātēm, ko Eiropadome bija noteikusi iepriekšējā vakarā (skatīt tālāk). Pēc trim nedēļām Parlaments pauda atbalstu Žanam Klodam Junkeram. 30. augustā mēs vienojāmies par kandidātiem pārējiem augstākajiem amatiem. Tas tika panākts pēc 16. jūlija starpposma diskusijām un pēc tam, kad es vairākkārt biju runājis ar katru no saviem Eiropadomes kolēģiem, lai pārliecinātos, ka esam pieņēmuši pareizo lēmumu, ko atbalstīs visi. Biju gandarīts presei paziņot, ka nākamais Eiropadomes priekšsēdētājs būs Polijas premjerministrs Donalds Tusks un mūsu jaunā Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos būs Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni (Federica Mogherini). Kopš tā laika viņi savus jaunos pienākumus pilda ar lielu pārliecību un apņēmību. Pie Mēnenes vārtu (Menin Gate) memoriāla Jūnijā mēs izņēmuma kārtā tikāmies ārpus Briseles Iprā, netālu no Flandrijas laukiem, kur Pirmā pasaules kara laikā gāja bojā tik daudzi tūkstoši cilvēku. Pirms minētās sanāksmes pēc mana ielūguma notika piemiņas pasākums pie Mēnenes vārtiem, kurš bija vēl emocionālāks, nekā biju iedomājies. Emocijas un vēstures pieskāriena sajūta bija klātesošas visu vakaru, kamēr apzinājām piecas prioritātes, kas veidos Eiropas darba kārtību turpmākajiem pieciem gadiem, un vienojāmies par tām. 21

24 Hermans Van Rompejs ar jauniecelto ES Augsto pārstāvi Federiku Mogerīni un Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku Piecas prioritātes, par ko vienojāmies Ipras pilsētas domes namā, īsumā ir šādas: spēcīgāka ekonomika ar vairāk darbvietām, sabiedrība, kas visiem iedzīvotājiem dod iespējas un viņus aizsargā, droša enerģētikas un klimata jomas nākotne, uzticama pamatbrīvību telpa, efektīva kopēja rīcība pasaulē. Mēs norādījām uz konkrētiem pasākumiem, kas būtu jāveic šo punktu īstenošanai. Tomēr Eiropadomes galvenais mērķis nebija iedziļināties detaļās, bet gan noteikt ievirzi likumdošanas darbam nākamajiem pieciem gadiem, lai panāktu to, ko cilvēki sagaida no Eiropas. Šīm piecām prioritātēm ir jāvirza ES iestāžu darbība un plānošana turpmākajos gados, un ir svarīgi, lai visas iestādes tam pakārtotu savu darbu. Šis uz nākotni vērstais pasākums norisinājās ļoti īpašā brīdī to raksturo ne tikai jaunais piecu gadu cikls, bet arī tas, ka mūsu valstis lēni atgūstas no ekonomikas krīzes, kas daudzās no tām bija dziļākā krīze, kādu šī paaudze jelkad piedzīvojusi, un tas, ka ir pieaugusi sabiedrības vilšanās politikā. Visi līderi ļoti labi apzinājās šo divkāršo nozīmi un vēlējās parādīt, ka kopā kā Savienība mēs varam sasniegt rezultātus, kas cilvēkiem ir svarīgi. Eiropa telpa vai vieta? Reizēm ir svarīgi distancēties no tūlītējas lēmuma pieņemšanas un palūkoties uz pamatvērtībām. Tā tas katrā ziņā ir attiecībā uz iedzīvotāju izpratni par Savienības darbu un vērtību. Šķiet, cilvēki patlaban uzskata, ka Eiropas Savienība ir iemesls, kādēļ viņi jūtas bezspēcīgi un atstumti no lēmumu pieņemšanas, lai gan Savienība taču tika veidota tieši tādēļ, lai padarītu viņus stiprākus un lai viņi atgūtu noteikšanu pār savu vēsturi. Viens veids, kā labāk izprast šo sabiedrības vilšanos, kā minēju savā uzrunā gada maijā Āhenē, saņemot Kārļa Lielā balvu, ir apjaust, kā mūsu Savienību cilvēki galvenokārt uztver kā telpu, bet kā vietu gandrīz nemaz. Telpa un vieta nav viens un tas pats. Vieta sniedz patvērumu, stabilitāti un piederības sajūtu. Tas ir mājoklis vieta, kur cilvēki jūtas kā mājās. Turpretim telpa rada kustību un iespējas. To raksturo virziens, ātrums un laiks. Kā cilvēkiem mums ir nepieciešams gan viens, gan otrs. Telpa, kur pacelties spārnos, un ligzda, kuru mēs varam dēvēt par savējo. Cilvēks ir ļoti vienkārša radība! Runājot par Eiropu, uzsvars vienmēr ir likts uz telpu. Padomājiet par to! Jau no paša sākuma tipiska rīcība bija likvidēt robežas precēm, darbaspēkam, investīcijām, lai cilvēki un uzņēmumi varētu pārvietoties, uzņemties iniciatīvu, izmantot iespējas. Pat šodien tik atšķirīgās jomās kā enerģētika, 22

25 Jaunieceltais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Hermans Van Rompejs, gada jūlijs telekomunikācijas vai digitālā ekonomika mēs runājam par robežu atvēršanu, šīs lielās vienotās telpas radīšanu. Bet mēs nekad neesam domājuši par Eiropu kā par mājokli, patvērumu, un šodien mums par to nākas dārgi maksāt. Gadu desmitiem ilgi viss bija lieliski. Atvērtās robežas radīja milzīgas iespējas darbam, tirdzniecībai un studijām ārzemēs. Un šo atvērto robežu ietekmi gandrīz pilnībā apslāpēja ekonomikas izaugsme un labklājības valstis, kas veidojās tajā pašā laikā. Būtiski, ka visus šos gadus darba dalīšana ir bijusi tāda, ka Eiropa sniedz iespējas, bet valstu valdības aizsargā. Tieši to visi arī gaidīja. Tomēr laiki ir mainījušies. Globalizācija ir radījusi spriedzi labklājības valstīs. Krīzes dēļ Eiropas Savienības iestādēm ir nācies uzņemties jaunu lomu. Iznākumā mēs varam vērot dramatiskas un straujas pārmaiņas ja gadu desmitiem ilgi Eiropa simbolizēja atvērtību, atbrīvošanu, stimulus, emancipāciju, iespējas, tad šodien dažkārt izskan viedoklis, ka Eiropa jaucas citu darīšanās, izsaka spriedumus, diktē noteikumus, koriģē, pat soda. Eiropu, kas ir lielā iespēju nodrošinātāja, daudzi tagad uztver kā nevēlamu iebrucēju ; šo brīvības un telpas atbalstītāju tagad uzskata par aizsardzības un vietas apdraudētāju. Mums ir jārod līdzsvars. Ir būtiski, lai Savienība sniegtu arī aizsardzību. Ir steidzami jāpanāk, lai sabiedrība saprastu, ka Savienība sniedz labumu ne tikai uzņēmumiem, bet arī darba ņēmējiem, ne tikai prombraucējiem, bet arī palicējiem, ne tikai tiem, kam ir diplomi un valodu zināšanas, bet visiem iedzīvotājiem; ka cilvēki tai ir ne tika patērētāji, kam patīk lētas preces un plaša izvēle, bet arī strādājošie, kuri citus varbūt uzskata par tādiem, kas konkurē uz viņu darbvietām. Kā lai rod šo līdzsvaru? Runājot par aizsardzību, cilvēki no Eiropas Savienības gaida divas lietas. Pirmkārt, viņi gaida, lai Eiropas Savienība nāktu palīgā problēmu gadījumos, kad atsevišķas valstis acīmredzami ir pārlieku mazas, lai vienas pašas tiktu ar tām galā. Globālos un pārrobežu jautājumos cilvēki patiesi vēlas, lai Eiropa aizstāvētu viņu intereses un sargātu no apdraudējumiem. Otrkārt, gadījumos, kad valstu iestādes par risinājumu spēj vislabāk parūpēties pašu spēkiem, cilvēki sagaida, ka Savienība neiejauksies. Ir gadījumi, kad tieši sava lieluma dēļ Savienībai ir jārīkojas piesardzīgi. Nevis traucēt, bet cienīt pazīstamo, kas sniedz aizsardzību un rada piederības sajūtu, sākot ar valstu izvēli labklājības jomā un beidzot ar reģionālām tradīcijām un identitāti, tostarp vietējām siera šķirnēm. 23

26 Šādā skatījumā pilsoņu vēstījums Savienībai ir skaidrs. Kā norādīts Eiropadomes jūnija secinājumos: Savienībai ir jābūt spēcīgākai ārēji un gādīgākai iekšēji. Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, lai veicinātu cilvēku uzticēšanos mūsu Savienībai. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka jaunā vadības komanda gadā un arī turpmāk stingri pievērsīsies šim svarīgajam uzdevumam. HERMANS VAN ROMPEJS Kārļa Lielā balva, Āhene 24

27 Eiropadomes sanāksmes aizkulises 25

28

29 Eiropadomes secinājumi un valstu vai to valdību vadītāju paziņojumi Valstu vai to valdību vadītāju neformālā sanāksme par Ukrainu gada 6. marts 29 Eiropadome gada 20. un 21. marts 31 Valstu vai to valdību vadītāju neoficiālas vakariņas gada 27. maijs 37 Eiropadome gada 26. un 27. jūnijs 39 Eiropadomes ārkārtas sanāksme gada 16. jūlijs 46 Eiropadomes ārkārtas sanāksme gada 30. augusts 48 Eiropadome gada 23. un 24. oktobris 51 Eurosamits gada 24. oktobris 57 Eiropadome gada 18. decembris

30

31 VALSTU VAI TO VALDĪBU VADĪTĀJU NEFORMĀLĀ SANĀKSME PAR UKRAINU GADA 6. MARTS Paziņojums 1. Šodien mēs tikāmies ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku (Arseniy Yatseniuk), kurš mūs informēja par situāciju valstī. Mēs izsakām atzinību par drosmi un izturību, ko Ukrainas iedzīvotāji ir parādījuši pēdējo mēnešu un nedēļu laikā. 2. Mēs apstiprinām Padomes 3. martā pieņemtos secinājumus. Mēs stingri nosodām to, ka Krievijas Federācija bez iemesla ir pārkāpusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un aicinām Krievijas Federāciju nekavējoties atvilkt savus bruņotos spēkus uz to pastāvīgajām dislokācijas vietām saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem. Mēs aicinām Krievijas Federāciju dot starptautiskajiem novērotājiem tūlītēju piekļuvi. Ukrainas krīzes risinājumam ir jābalstās uz Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, kā arī uz starptautisko standartu stingru ievērošanu. Mēs uzskatām, ka Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes lēmums rīkot referendumu par minētās teritorijas turpmāko statusu ir pretrunā Ukrainas Konstitūcijai un tādēļ tas nav likumīgs. 3. Eiropas Savienībai ir svarīgas attiecības ar Ukrainu un Krievijas Federāciju, un tā ir gatava iesaistīties patiesā un atvērtā dialogā ar abām valstīm. Eiropas Savienībai ir īpaša atbildība par mieru, stabilitāti un labklājību Eiropā. Mēs tieksimies sasniegt šos mērķus, izmantojot visas pieejamās iespējas, un lūdzam ES pārstāvjus ierosināt visas vajadzīgās iniciatīvas. Eiropas Savienība arī piedalīsies daudzpusējā mehānismā (kontaktgrupā/koordinācijas grupā), kurš tiek gatavots stāvokļa noregulējumam un kura mērķiem cita starpā vajadzētu būt šādiem veicināt uzticēšanos starp pusēm, pārraudzīt valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti, aizsargāt visus iedzīvotājus pret iebiedēšanu, pārraudzīt minoritāšu tiesību ievērošanu, palīdzēt sagatavot brīvas un godīgas vēlēšanas un uzraudzīt nolīgumu un saistību īstenošanu. 4. Ir steidzami jāatjauno Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas kopējais mērķis attiecības, kas balstītas uz abpusējām interesēm un starptautisko saistību ievērošanu. Būtu ļoti žēl, ja Krievijas Federācija nestrādātu minētajā virzienā, un jo īpaši ja tā turpinātu atteikties iesaistīties rezultatīvā dialogā ar Ukrainas valdību. Mēs šodien esam nolēmuši veikt pasākumus, tostarp tos pasākumus, kurus Padome paredzēja 3. martā, proti, apturēt divpusējās sarunas ar Krievijas Federāciju par vīzu jautājumiem, kā arī sarunas ar Krievijas Federāciju par jauno nolīgumu. Mēs atbalstām lēmumu, ko ir pieņēmušas G8 dalībvalstis no Eiropas un ES iestādes, proti, pagaidām apturēt iesaisti G8 samita sagatavošanā. 5. Krīzes risinājums būtu jārod sarunās starp Ukrainas valdību un Krievijas Federācijas valdību, tostarp izmantojot iespējamus daudzpusējus mehānismus. Šādām sarunām ir jāsākas tuvāko dažu dienu laikā un jādod rezultāti noteiktā termiņā. Ja šādu rezultātu nebūs, Eiropas Savienība pieņems lēmumu par papildu pasākumiem, piemēram, ceļošanas aizliegumiem, aktīvu iesaldēšanu un ES un Krievijas samita atcelšanu. Komisija un EĀDD turpinās sagatavot šos pasākumus. Jebkuri Krievijas Federācijas turpmākie centieni destabilizēt situāciju Ukrainā radītu papildu un tālejošas sekas, kas skartu plašo ekonomikas jomu spektru attiecībās starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses. 6. Eiropas Savienība atzinīgi vērtē apdomīgo atbildes rīcību, ko līdz šim ir parādījusi Ukrainas jaunā valdība. Mēs mudinām Ukrainas iestādes turpināt centienus nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas iekļaujošā procesā, virzīt konstitucionālās reformas un izmeklēt visus vardarbības aktus. Pamatojoties uz Eiropas Padomes un EDSO zināšanām, būtu jāturpina centieni sasniegt visus Ukrainas reģionus un iedzīvotāju grupas un nodrošināt, lai nacionālajām minoritātēm piederošu personu tiesības tiktu pilnībā aizsargātas. 7. Mēs atbalstām Ukrainu un apņemamies sniegt tai stipru finansiālu palīdzību. Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iesniegto visaptverošas palīdzības pasākumu kopumu un uzdodam visām attiecīgajām Padomes struktūrām ātri veikt sagatavošanas darbus. Lai Eiropas Savienības palīdzība būtu pieejama, būtisks būs SVF atbalsts. Svarīgākā prioritāte šobrīd ir atjaunot makroekonomikas stabilitāti, īstenojot stabilus fiskālās, monetārās un valūtas kursu politikas pasākumus. Vienlaicīgi mēs aicinām valdību steidzami uzsākt vērienīgu strukturālu reformu kopumu, tostarp lai cīnītos pret korupciju un palielinātu pārredzamību. Mēs atzinīgi vērtējam Padomes lēmumu iesaldēt un atgūt to personu aktīvus, kuras identificētas kā atbildīgas par valsts līdzekļu piesavināšanos. Mēs esam arī gatavi nekavējoties reaģēt uz humānās palīdzības lūgumiem. 8. Eiropas Savienība un Ukraina jau ir spērušas nozīmīgu soli mūsu attiecību padziļināšanā, parafējot asociācijas nolīgumu, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu. Mēs atkārtoti paužam Eiropas Savienības gatavību parakstīt asociācijas nolīgumu, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu. Prioritārā kārtā mēs ļoti drīz parakstīsim visas politiskās sadaļas. Eiropas Savienība paredz pieņemt vienpusējus pasākumus, kas atļautu Ukrainai gūt būtiskas 29

32 priekšrocības, ko dod padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona. Šādi pasākumi ietvertu piedāvājumu piemērot noteikumus, kas saistīti ar preču importu, samazinot tarifus un atverot tarifu likmju kvotas, īstenojot tā dēvētos autonomos tirdzniecības pasākumus. 9. Eiropas Savienība atkārtoti apliecina savu apņemšanos uzlabot tiešus personiskus kontaktus starp Eiropas Savienības un Ukrainas iedzīvotājiem, cita starpā izmantojot vīzu liberalizācijas procesu saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās atbilstīgi Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānam. 10. Enerģētika un enerģētikas drošība ir Savienības ārējo attiecību nozīmīga sastāvdaļa. Mēs turpināsim centienus nodrošināt energoapgādes drošību. Mēs arī aicinām visus Eiropas enerģijas tirgus dalībniekus efektīvi un saskaņoti īstenot trešo enerģētikas paketi. Eiropas Savienība ir arī gatava palīdzēt Ukrainai nodrošināt energoapgādi, īstenojot turpmāku dažādošanu, pastiprinātu energoefektivitāti un iedarbīgus savstarpējus savienojumus ar Eiropas Savienību. 11. Eiropas Savienība apliecina savu mērķi vēl vairāk stiprināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar Gruziju un Moldovas Republiku. Mēs apstiprinām savu mērķi ne vēlāk kā līdz gada augusta beigām parakstīt asociācijas nolīgumus, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kurus parafējām pagājušā gada novembrī Viļņā. 30

33 EIROPADOME GADA 20. UN 21. MARTS Secinājumi Eiropadomē notika padziļinātas diskusijas par situāciju Ukrainā. Eiropadome pieņēma stingru atbalsta vēstījumu Ukrainai un šajā sakarā vienojās par vairākiem konkrētiem pasākumiem. ES un tās dalībvalstis parakstīja Asociācijas nolīguma ar Ukrainu politiskos noteikumus. Eiropadome stingri nosodīja Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai un to neatzīs. Tā kā netika veikti nekādi pasākumi deeskalācijai, Eiropadome nolēma paplašināt vīzu aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu un atcēla nākamo ES un Krievijas samitu. Eiropadome joprojām ir atvērta dialogam, tomēr tā neizslēdz papildu un tālejošas sekas attiecībām ar Krieviju, ja Krievijas Federācija veiks turpmākus pasākumus stāvokļa destabilizēšanai Ukrainā, un lūdza Komisiju un dalībvalstis sagatavot iespējamus mērķtiecīgus pasākumus. Tā arī nolēma virzīt asociācijas nolīgumu parakstīšanu ar Gruziju un Moldovu. Eiropa izkļūst no finanšu un ekonomikas krīzes. Eiropas ekonomika atlabst pēc vairākiem gadiem, kuros tās izaugsme bija ierobežota vai pat negatīva. Ir gaidāms, ka šogad ekonomikas atlabšana pastiprināsies. Eiropadomē notika viedokļu apmaiņa par situāciju un perspektīvām ekonomikas un sociālajā jomā. Tā konkrēti pārrunāja to, kāda būtu vispiemērotākā politiskā reakcija īsā un vidējā termiņā. Tā noslēdza Eiropas pusgada pirmo posmu un rīkoja pirmo apspriedi par stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanu pirms stratēģijas starpposma pārskatīšanas Eiropadomes gada pavasara sanāksmē. Tā arī veltīja lielu uzmanību spēcīgākai Eiropas rūpniecības konkurētspējai, kas ir ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības virzītājs. Tā rīkoja pirmās politikas debates par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no gada līdz gadam un vienojās par turpmāko rīcību. Tā uzsvēra svarīgo saikni starp stratēģiju Eiropa 2020, rūpniecības konkurētspēju un politiku klimata un enerģētikas jomā. Eiropadome atzinīgi novērtēja vienošanos, kas panākta par VNM regulu, kura pavērs iespēju banku savienības izveides pabeigšanai. Tas ir vēl viens būtisks solis ceļā uz spēcīgāku un izturīgāku ekonomisko un monetāro savienību. Visbeidzot, tas paver ceļu Uzkrājumu nodokļa direktīvas pieņemšanai. * * * I. IZAUGSME, KONKURĒTSPĒJA UN NODARBINĀTĪBA A. EIROPAS PUSGADS 1. Eiropadome gada decembrī apstiprināja piecas vispārējās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu politikas prioritātes, kas izklāstītas gada izaugsmes pētījumā (GIP) par gadu: panākt diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālu ekonomikas kreditēšanu, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, pievērsties bezdarbam un krīzes sociālajām sekām un vienlaikus modernizēt publisko pārvaldi. Lai virzītu Padomes diskusijas par gada Eiropas pusgadu, Eiropadome īpaši izcēla tādas politikas jomas, ar kurām veicina konkurētspēju, atbalsta darbvietu veidošanu un apkaro bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, un uzsvēra turpmākos pasākumus pēc reformām, ar ko uzlabo darba tirgu darbību. Ar valstu reformu programmām un stabilitātes un konverģences programmām būtu jārisina problēmas, kas norādītas iepriekšējā gadā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un Komisijas nesen veiktajā analīzē saistībā ar makroekonomiskās un fiskālās nelīdzsvarotības integrēto uzraudzību, tostarp tās padziļinātajos pārskatos un Stabilitātes un izaugsmes paktā, vienlaikus pilnībā ņemot vērā diskusijas, kas Padomē notikušas saistībā ar Eiropas pusgadu. 2. Eiropadome, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu, novērtēja stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanu. Joprojām ārkārtīgi būtiski ir sasniegt stratēģijā noteikto mērķi panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Krīze ir palēninājusi virzību uz stratēģijas galveno mērķu sasniegšanu, un ilgtermiņa problēmas, kas skar izaugsmi Eiropā, nav novērstas. Eiropadome aicina pastiprināt pūliņus, lai sasniegtu stratēģijas Eiropa 2020 mērķus, un gaida plānoto stratēģijas Eiropa 2020 pārskatīšanu gadā. * * * 31