DISKUSIJA: Drosme būt pedagogam

Transkripts

1 Nr.6 (159) Par svarīgāko vispārējā izglītībā Jaunā mācību gada aktualitātes STEM jomas skolotāji atraktīvi un radoši Izplatītākie 9 maldīgie skolēnu priekšstati ķīmijā DISKUSIJA: Drosme būt pedagogam Vāka foto: hewlett.org ISSN

2 SATURS AKTUĀLI Ministre stāsta par jaunā mācību gada aktualitātēm 7. Foto: Aija Melbārde FOTO: Paula Čurkste, LETA IDEJU TIRGUS STEM jomas skolotāji atraktīvi un radoši Interaktīvā izstāde Ideju tirgus IZGLĪTĪBAS ZIŅAS Skolu vadītāji par galvenajiem izaicinājumiem DARBNĪCA Izplatītākie 9 maldīgie skolēnu priekšstati ķīmijā TEHNOLOĢIJAS Tehnoloģiju gada īstenošanai piešķirs eiro finansējumu PĒTĪJUMS Skolotāji Latvijā: vecums, mācību metodes klasēs, tālākizglītība. Pētījuma TALIS rezultāti VIEDOKLIS Pedagogs: īstenoju savu izpratni par ideālo skolu ATBALSTS Uz sadarbību vērsts vadības stils PROJEKTS Erasmus+ kursu pieredze Kaunatas vidusskolā Foto: Elektroniskais žurnāls Skolas Vārds Izdevējs: SIA V-Media Vienotais reģistrācijas numurs: DISKUSIJA Drosme būt pedagogam METODISKIE MATERIĀLI Radošs darbs dzejas pasaulē grūts darbs vai prieka noslēpums? Latviešu valodas un literarūras stundas klasei Meitenes un puiši kā vienam otru saprast? Redakcijas tālr Redakcijas e-pasts: redakcija@skolasvards.lv 2

3 ZIŅAS Skolu vadītāji par galvenajiem izaicinājumiem LETA ziņas Rīgas skolu vadītāji kā galvenos izaicinājumus gaidāmajā mācību gadā min kompetencēs balstīta satura ieviešanu un pedagogu trūkumu, atzina aptaujātie skolu direktori. Rīgas Juglas vidusskolai šogad tika pievienota Rīgas Ezerkrastu pamatskola, kā rezultātā trīs skolu ēkās mācās aptuveni 2000 skolēnu un ir 10 pirmsskolas grupas. Pēc skolas direktores Aijas Melles paustā, viens no galvenajiem skolas izaicinājumiem būs atrast veidus, kā visveiksmīgāk celt pedagogu kapacitāti un "ieguldīt pedagogos kā resursā", jo bez spēcīgas skolotāju bāzes jauno mācību saturu veiksmīgi ieviest neizdosies. "Ir jābūt atklātai komunikācijai, lai gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki saprot - uz kurieni mēs ejam. Jāveido spēcīga administrācijas komanda, jāatbalsta jauni projekti un jādomā - kā visu salāgot. Darba būs ļoti daudz," pauda Melle. Pēc direktores teiktā, pedagogu sastāvs skolā ir nokomplektēts, lai gan pēdējais skolotājs darbā pieņemts vien šodien un atrast visus skolotājus bijis sarežģīti. Arī Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko pauda viedokli, ka pedagogu trūkuma krīze ir milzīga. "Skolotājus sākām meklēt jau maijā, bet joprojām ķīmijas pasniedzēju neesam atraduši. Sen nav gājis tik grūti un nav tāda situācija, ka mēs varētu izvēlēties, piemēram, no trim kandidātiem, jo ar grūtībām atrodam pat vienu," situāciju iezīmēja Ševčenko, norādot, ka uz sludinājumiem kandidāti vairs neatsaucas un darbiniekus nākas meklēt un uzrunāt personīgi. Kā galvenās problēmas direktors min atalgojuma problēmu, pedagogu novecošanos, kā arī to, ka pedagogu piesaiste ir tikai uz pašas skolas pleciem un augstākās instances palīdzību nesniedz. Kopumā runājot par gaidāmā mācību gada izaicinājumiem Ševčenko atzina, ka sarežģītākais būšot gatavoties nākamgad gaidāmā kompetenču satura ieviešanai. "Šī mērķa sasniegšanai esam iesaistījušies projektā ar kaimiņskolu, kur pedagogi kopā mācīsies viens no otra, kā veiksmīgāk šīs prasmes ieviest," teica direktors. Savukārt Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktors Māris Brasla pastāstīja, ka galvenais izaicinājums vienmēr ir ikdienas darbs ar talantīgiem jauniešiem. Viņaprāt, ir jāstrādā pie tā, lai skolēnu sasniegtos panākumus izdotos noturēt esošajā līmenī un virzīt viņus uz priekšu. Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai ģimnāzija izjūt skolotāju trūkumu, Brasla sacīja, ka pašreiz mācību iestādē ir visi skolotāji, kas nepieciešami mācību procesam. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs pastāstīja, ka viens no izaicinājumiem ir nodrošināt skolotājiem iespējas pilnveidot savas zināšanas, lai mācīšanās būtu aktīva, praktiska un mūsdienīga. Viņš norādīja, ka viens no jaunā mācību satura trūkumiem ir kvalitātes noteikšanas sistēmas trūkums. "Nav izveidota kvalitātes noteikšanas sistēma, kas būtu saprotama un atbilstu realitātei. Daudz sola un daudz deklarē, bet joprojām ir ļoti dekoratīvi mērķi. Mācību saturs ir pārblīvēts. Tas neatbilst mūsdienu laikam un neveicina atbalstošas vides radīšanu, kurā katrs skolēns varētu attīstīt savas zināšanas un prasmes," sacīja Alijevs. Kā galvenās problēmas direktors min atalgojuma problēmu, pedagogu novecošanos, kā arī to, ka pedagogu piesaiste ir tikai uz pašas skolas pleciem un augstākās instances palīdzību nesniedz. 3

4 Kompetencēs balstītu mācību procesa īstenošanā ir vairāki zemūdens akmeņi, uzskata Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors. Viņaprāt, mācību iestāžu infrastruktūra nav atbilstoša prasībām, lai veiksmīgi īstenotu kompetenču pieeju. "Mēs nevaram sakārtot sistēmu valstī un padarīt to efektīvu, kvalitatīvu, ja mums ir ļoti dažādi skatījumi. Pastāv daudz subjektīvisma. Nav objektīvo rādītāju, pēc kuriem varam secināt, vai ir pieaugusi mācību kvalitāte vai nav, vai ir atbalsts skolēnam vai nav," pastāstīja Alijevs. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors pastāstīja, ka skolotāju trūkums ir jūtams. Ir pedagogi, kuri ir gatavi iet pensijā, bet, ņemot vērā, ka skolotāju trūkst, viņi paliek skolā strādāt. Tomēr pakāpeniski skolā ienāk arī jaunie mācībspēki. "Mums ir paveicies, ka ir absolventi, kuri ir entuziasma pilni, un ir gatavi mācīties, apvienot studijas ar darbu skolā. Tāpēc uz nākotni mēs raugāmies optimistiski," pavēstīja Alijevs. Viens no jaunā mācību satura trūkumiem ir kvalitātes noteikšanas sistēmas trūkums. "Nav izveidota kvalitātes noteikšanas sistēma, kas būtu saprotama un atbilstu realitātei. Daudz sola un daudz deklarē, bet joprojām ir ļoti dekoratīvi mērķi. Mācību saturs ir pārblīvēts. Tas neatbilst mūsdienu laikam un neveicina atbalstošas vides radīšanu, kurā katrs skolēns varētu attīstīt savas zināšanas un prasmes," sacīja Alijevs. Izveidot "izvēļu grozu" vidusskolēniem Jaunā mācību gada lielākais izaicinājums būs izveidot "izvēļu grozu" vidusskolēniem, lai varētu savlaicīgi sagatavoties jaunā kompetencēs balstīta satura ieviešanai, šādu viedokli pauda Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa. Bērziņa stāstīja, ka pedgogu kolektīvs to vēlas izstrādāt jau mācību gada pirmajā semestrī, lai pēc tam varētu izanalizēt un izvērtēt, kā labāk ieviest jauno saturu. Direktore uzskata, ka skolotāji ir pieredzējuši, gudri, apmeklē kursus, tādēļ kopīgi spēs to paveikt. Bērziņa atzina, ka ir dažas jomas, par kurām nav pietiekami daudz informācijas un ir neskaidri jautājumi. "Pedagogu kolektīvs skolā ir stabils, turklāt ģimnāzijā labprāt atgriežas strādāt absolventi. Šogad tādi ir divi - latviešu valodas skolotāja un sporta skolotājs, kurš profesionālā līmenī spēlē florbolu. Mēs jauniešiem nodrošināma arī prakses iespējas. Ja studentiem pie mums patīk un ir brīva vieta, tad mēs aicinām viņus savā pulkā," stāstīja Bērziņa. Jāsaglabā līdzsvars starp jauno un veco Ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā, jāsaglabā līdzsvars starp jauno un veco, Iecavas novada skolotāju konferencē paudusi vietējās vidusskolas direktore Agra Zaķe. Viņa klāstījusi, ka Iecavas vidusskolas pedagogi aktīvi izglītojas, lai varētu ieviest jauno pieeju. "Taču uzskatu, ka jāsaglabā līdzsvars starp jauno un veco, inovatīvo un tradicionālo. Vairākas metodes izmēģinājām, ja der - ieviesām, ja ne - noraidījām," pieredzē dalījusies Zaķe. Savukārt novada latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītāja Dace Greiža atzinusi, ka arī skolotāji, lai sekmētu skolēnu prasmes un izaugsmi, mācās mācīt, fokusējoties uz praktisku darbību, tās analīzi, refleksiju, savstarpēju atbalstu, pieredzes iegūšanu un dalīšanos ar to. "Sākumā bijām apmulsuši no nezināmā, taču velns nav tik melns, kā to mālē," jaunās mācīšanas un skolēnu novērtēšanas metodes vērtējusi Greiža. Bērni pārmaiņām gatavi vairāk nekā pieaugušie Bērni pārmaiņām izglītībā ir vairāk gatavi nekā vecāki un pedagogi, komentējot jauno kompetenču pieeju pirmsskolas izglītībā, pauž Tilžas vidusskolas direktore Gunta Rižā. Izglītības iestāde šajā mācību gadā sākusi īstenot likvidētās Tilžas internātpamatskolas mācību programmas, tāpat tai pievienotas pirmsskolas grupas. Direktore atklāja, ka viens no izaicinājumiem izglītības 4

5 iestādei būs jaunas programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem īstenošana, kas pārņemta no internātskolas. Šādi skolēni gan esot tikai divi. Arī kopumā no likvidētās skolas pārnākušo audzēkņu skaits nav liels, aptuveni desmit. Visi šie skolēni ir novada iedzīvotāji, bet pārējie internātskolas audzēkņi atraduši mācību vietu savās pašvaldībās. Neskatoties uz ciematā veikto izglītības iestāžu reorganizāciju, štatu vidusskolai pirms mācību gada pilnībā nokomplektēt nav izdevies, un joprojām tiek gaidīts psihologs, kā arī informātikas un programmēšanas pamatu skolotājs. Organizatoriski un ar mācību saturu saistīti izaicinājumi Ādažu vidusskolu jaunajā mācību gadā gaida organizatoriski un ar jauno mācību saturu saistīti izaicinājumi, norādīja vidusskolas direktors Česlavs Batņa. Pēc viņa paustā, Ādažu vidusskolā šogad tapis jauns korpuss, kas paredzēts sākumskolai, bet vidusskola atradīsies tur, kur iepriekš. Šī iemesla dēļ nozīmīgs jaunajā mācību gadā būs organizatoriskais un komunikācijas darbs, sadarbojoties skolotājiem un vadībai. Tāpat, kā skaidroja Batņa, aktuāla joprojām ir kompetencēs balstītās izglītības ieviešana, proti, jāgatavojas nākamajam gadam, lai jaunā mācību satura ieviešana noritētu sekmīgi. "Mēs gribam jau aptuveni līdz janvārim, februārim noskaidrot un saprast, kādas jomas vēlamies attīstīt vidusskolā, kā arī izveidot provizoriskos piedāvājumus vidusskolēniem. Tas šobrīd būs vissarežģītākais," sacīja Batņa. Viņš piebilda, ka Ādažu vidusskolai izdevies nokomplektēt visu nepieciešamo pedagogu komandu, un vakantu vietu skolā patlaban neesot. Galvenais būs izveidot skolas kolektīvu Pēc Grobiņas novada izglītības iestāžu reorganizācijas septembrī jauno mācību gadu sāk Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskola, kuras direktore Laila Urbāne atzina, ka viņas galvenais uzdevums jaunajā mācību gadā būs skolas kolektīva izveidošana. Grobiņas novada vidusskola izglītības programmas īstenos Grobiņā, Bārtā un Kapsēdē. Jaunizveidotajā izglītības iestādē mācīsies 892 skolēni, no kuriem 87 ir pirmklasnieki, strādās 128 pedagogi un 48 tehniskie darbinieki, stāstīja direktore. "Mācību gads ir sācies ļoti priecīgi, jo mūsu skolas skolēnu mācību rezultāti centralizētajos eksāmenos ir visaugstākie starp visām apkārtnes skolām," lepojas direktore. Bet augustā, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, Urbāne bija viena no tām direktorēm, kura pauda satraukumu par skolotāju trūkumu. "Man netrūkst sākumskolas skolotāju, jo tos gatavo tepat Liepājas Universitātē un mēs labprāt viņus ņemam praksē un izcilākajiem no viņiem piedāvajam darbu, bet grūtības atrast ķīmijas, krievu valodas skolotājus ir milzīgas, lai arī līdz šodienai ir izdevies nokomplektēt visus nepieciešamos pedagogus," teica direktore. Prognozes, ka pēc skolu reorganizācijas skolotāji varētu palikt pāri nav īstenojušās, jo visiem, kuri gribēja strādāt, ir nodrošināts darbs. SV Skolēnu rudens ekskursiju ceļvedis aizved klasi piedzīvojumā! Septembrī iznācis praktisks e-žurnāls skolotājiem un skolēniem Skolēnu rudens ekskursiju ceļvedis. Tas ir lielisks palīgs visiem, kuri plāno šajā rudenī doties kopīgās klašu ekskursijās. Skolēnu ekskursiju ceļvedī apkopotas vairāk nekā 60 apskates, izziņas un piedzīvojumu vietas, kur lieliski pavadīt laiku kopā ar klasi. Iepazīstieties! Ceļvedis apskatāms šeit: 5

6 Ceturtdiena, gada 11. aprīlis, Nr. 7 (561) Abonēšana , , e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv FOTO: Andris Bērziņš Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs uzskata, ka, piemērojot biznesa modeli izglītībā, bērns izglītības iestādei un pašvaldībai būtībā ir kļuvis par ienākumu objektu no mērķdotācijām un no starppašvaldību norēķiniem. IK ILZE BRINKMANE Izglītības un zinātnes ministrijai esam sagatavojuši savu redzējumu par skolu tīkla attīstību un tā veidošanu un pilnveidošanu kopš gada, kad izveidoja Tukuma novadu. Process ir nebeidzams un neapstājas, joprojām domājam, plānojam un lemjam par to, kā uzlabot situāciju. Protams, sekojam tam, kas notiek valstī, un iespēju robežās mēģinām pielāgoties ne bez sāpīgiem lēmumiem un izmaiņām, kad, piemēram, jāslēdz skolas, stāsta Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs. Bērnu skaitam ir tendence augt Pirms 10 gadiem, kad gadā valstī sākās ekonomiskās lejupslīdes izpausmes un būtiski samazinājās mērķdotācija pedagogu darba samaksai, Tukuma novadā tika slēgta Lestenes un Zentenes pamatskola, Jaunsātu pamatskolu pārveidoja par Pūres pamatskolas filiāli, kas darbojas joprojām. Manuprāt, Jaunsātu filiāle ir labs piemērs, kā izdevies skolu laukos saglabāt. Joprojām tur ir sākumskolas klases, kurās mācās 41 skolēns, un darbojas arī bērnudārzs ar vairāk nekā 40 bērniem, norāda N. Rečs. Izglītības pārvaldes vadītājs 0 37 Latviešu tautasdziesma Cena 2,83 EUR atgādina arī, ka gadā Sēmes pamatskola reorganizēta par sākumskolu, un patlaban tā palīdz risināt Tukuma pilsētā aktuālo rindas uz bērnudārza vietām problēmu: Sēmē pirmskolā kopumā uzņemti 106 bērni, no kuriem aptuveni divas trešdaļas Turpinājums 4. lpp. Tagad visi skolām nepieciešamie izglītības e-izdevumi vienuviet! Izvēlies savai skolai vajadzīgo komplektu! Abonē gadam! Lieldienas rītā ziedēj zaļa zālīte; Pats Dieviņš staigāja pa zaļu zālīti. Valsts izglītības politikā vērojama liela pretruna Nosaukums Gads /EUR Pusgads /EUR Skolas Vārds Skolas Psiholoģija Pirmsskolā Izglītība un Kultūra Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītības jomā Vecākiem Aktuālās ikdienas izglītības ziņas tavā e-pastā Kā abonēt žurnālus 2020.gadam Lai abonētu jebkuru no e-izdevumiem vai izdevumu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu redakcija@skolasvards.lv atsūtiet maksātāja rekvizītus, izvēlētos izdevumus un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Informācija abonētājiem! Ja abonētājs ir skola - 1 skolas abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā lasīt žurnālus un izdrukāt sev interesējošās rubrikas vai arī visu žurnāla numuru! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no gada! Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi (vairāk nekā 270 materiāli dažādos mācību priekšmetos), kas katru mēnesi tiek papildināta. Jau esošie abonētāji (tie, kuri žurnālus abonējuši iepriekšējos gados) un abonēs nākamajā gadā, turpina izmantot savas līdzšinējās paroles. Ja gadījumā parole tiek aizmirsta, to vienkārši var atjaunot ienākot Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: redakcija@skolasvards.lv Vairāk informācijas 6

7 AKTUĀLI Ministre stāsta par jaunā mācību gada aktualitātēm Ilze Pole Skolu tīkla sakārtošana, minimālā skolēnu skaita nodrošināšana un jaunais izglītības standarts ir tas, ko izglītības un zinātnes ministre uzsver kā lielākos izaicinājumus jaunajā mācību gadā. Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, viesojoties Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sanāksmē, iezīmēja, ko ministrija ir iecerējusi paveikt šajā mācību gadā. Līdztekus jau minētajam I. Šuplinska norādīja, ka ministrijas darbu plānā kā šogad risināmi jautājumi būs arī izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, skolotāju noslogojuma izvērtēšana, atvērtība un sociālā iekļaušana. Atbalsts jaunajiem pedagogiem, privātskolu uzturēšanas un pirmsskolas skolotāju nevienlīdzīgās situācijas risinājums laikam būs jāpagaida. Brīvpusdienu maksas un skolotāju izdienas pensijas jautājumu ministre labprāt nodotu Labklājības ministrijai. Šeit varat apskatīt ministres uzstāšanos un atbildes uz jautājumiem: Piedāvājam ministres uzstāšanās atstāstu. Par skolu tīkla sakārtošanu Kad mēs domājam par izglītības kvalitāti, par to, kāpēc ir jāmaina un jāreorganizē sistēma, ir vairāki ļoti svarīgi spēlētāji, kas šajā spēlē ir iesaistīti. Patlaban ministrija strādā pie modelēšanas rīka, kas sakārtotu skolu tīklu. Tā ir problēma, kas pastāv jau gadiem ilgi. Gadiem ilgi dati tiek meklēti, precizēti, kārtoti un nav pārliecības par to tiešumu. Ir pārāk daudz parametru personas kodi, likmes un vēl daudzi, un tas nav pārskatāmi. Oktobrī ministrijai būtu jābūt izstrādātam (skolu tīkla) modelēšanas rīkam. Pamatdoma ir tāda lai nezaudētu laiku šaubās, aprēķinos un datu meklēšanā, šim rīkam būtu jābūt mobilam un jāparedz skolu tīkla attīstība vismaz trīs gadu garumā, kas neprasītu lielus laika ieguldījumus un būtu ar iespēju ātri mainīt izejas datus. Ir statistika par skolu, izglītojamo un skolotāju skaitu. Pašreizējie dati ir tādi, ka izglītības iestāžu skaits, skolotāju un skolēnu skaits samazinās, bet vēlamā proporcija 10 skolēni un viens skolotājs daudzviet vēl arvien neatbilst vēlamajai vidējai prasībai. Lielajās pilsētās un administratīvajos centros šī proporcija ir lielāka, savukārt mazajās skolās šī proporcija ir krietni mazāka. Šī situācija, kas patlaban valstī pastāv, nav optimāla. Skolotāju lielajās pilsētās ir par maz, bet mazapdzīvotos reģionos skolotāju ir par daudz. Ir jāmeklē rīki, kā to varētu mainīt, un viens no rīkiem ir skolu tīkla sakārtošana. Lai arī veidojas paradokss un pretruna, jo mēs ejam uz attīstību, domājam par nākotni un kvalitāti, bet mums ir jāsamazina, jāreorganizē un pat jālikvidē skolas. Tas jāskata kontekstā ar demogrāfijas un nodarbinātības problēmām, jo ne vienmēr tas, kas liecina par attīstību, ir jaunu skolu atvēršana, ne vienmēr tas liecina par kvalitāti. Izmaiņas normatīvajos aktos Daudzas izmaņas top tieši vasarā, jo tad Saeima ir brīvdienās, arī mediju uzmanība ir mazāka un ministrija var nodoties savam tiešajam darbam. Galvenais ir pedagogu darba samaksas noteikumi un valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai. Tie ir noteikumi, kuri tiks skatīti atkārtoti, ievērojot pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku. No gada septembra finansējums skolotāju algām ir piešķirts, lai zemākā pedagoga likme būtu 750 eiro. Par minimālā skolēnu skaita nodrošināšanu Tas nav patīkams deleģējums, kas noteikts Izglītības likumā un ir saistīts ar minimālā skolēnu skaita noteikšanu. Ja jūs esat lasījuši informatīvo ziņojumu par četriem modeļiem skolās, tad būsiet pamanījuši, ka skolēnu skaits tiek noteikts atkarībā no teritoriālā dalījuma, proti, pirmais lielās pilsētas virs , otrais 7

8 administratīvie centri un Pierīga, trešais skolas retāk apdzīvotās teritorijās un mazpilsētās un ceturtais Eiropas Savienības pierobežā esošās skolas. Lielākās izmaiņas skar tieši trešo un ceturto līmeni. Pamatskolās noteiktais skolēnu skaits trešajā līmenī ir 80 skolēnu, un ceturtajā līmenī sākumskolā, kas atrodas tuvāk mājvietai un ko mēs gribam saglabāt, pieļaujamais skaits ir 30. Ja skolēnu skaits ir mazāks, nepieciešamas sarunas un pārorganizācija. Ja sākumskolā ir mazāk par 30 skolēniem, tad jādomā par citu skolas modeli. Viens variants ir saimes skola. Atsevišķi novadi to ir uztvēruši. Minimālais skolēnu skaits klasē un tā nodrošinājums ir lielākais izaicinājums skolām, un tas ir aktuāls visos līmeņos. Tam ir vairāki iemesli gadā startē kompetenču pieejas metodika, un tā nosaka, ka katrā skolā ir jābūt vismaz divām izvēlēm (humanitārais un eksaktais virziens), lai nodrošinātu skolēna iespēju izvēlēties. Ir aprēķināts, ka 45 skolēni ir optimālais skaits, lai varētu nodrošināt šo prasību gan ar skolotājiem, gan ar finansējumu un kvalitāti. Ceturtajā līmenī pieļaujamais skaits pierobežas rajonos ir 30 skolēnu, kas ir mainīts (paaugstināts), salīdzinot ar gadu iepriekš izsludināto noteikumos, turklāt, pieļaujot, ka skolēnu skaitā var būt izmaiņas līdz 10 procentiem. Te ir darbs ar pašvaldībām, lai skolu saglabātu. Un ir daudz pašvaldību, kas jau iet pa priekšu reformai, novadi jau lemj par divu novadu skolu apvienošanu vienā vidējā izglītības iestādē. Risinājumu ir daudz. Turklāt tā nav tikai mazapdzīvotu novadu problēma, arī lielām pilsētām tas ir izaicinājums. Arī lielajās pilsētās ir problēmas. Piemēram, viens no ieteikumiem jeb kā Daugavpilī domā šo problēmu risināt Daugavpils skolai ir priekšlikums papildu izvēli deleģēt nodrošināt citai skolai, lai skola saglabātu savu līdzšinējo specifiku. Daugavpils skola, kas iet humanitāras attīstības ceļu, pilsētā, kur ir labs sabiedriskā transporta nodrošinājums, vēlas nodrošināt skolēnu izvēles iespējas, atsevišķus kursus nodrošinot citā skolā, kur ir ērta nokļūšana ar sabiedrisko transportu. Foto: Paula Čurkste, LETA Galvenais ir pedagogu darba samaksas noteikumi un valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai. Vispārējās izglītības standarts Tuvākajās nedēļās gaidāma standarta apstiprināšana ar mācību priekšmetu paraugiem. Pēc ministres domām, svarīgi ir, īpaši sākot ar sesto septīto klasi, pievērst uzmanību karjeras izglītībai un uzņemšanas prasībām vidējā izglītības posmā. Skolas un skolotāja uzdevums būtu pārliecināt vecākus un skolēnus virzīties vai nu pa profesionālās izglītības ceļu, vai arī uz vidusskolu un augstāko izglītību. No nākamā gada ir plānots mainīt arī budžeta vietu izmaksas un paaugstināt latiņu iestājai augstskolās. Plānots, ka uz budžeta vietu varēs pretendēt tikai skolēns, kura atzīmes ir 6 un augstāk. Iecerēts arī pārskatīt kritērijus ģimnāzijām. Atvērtība un sociālā iekļaušana Izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārizglītojošās skolās ir problemātisks jautājums daudzviet. Noteikumu projekts tagad tiek skatīts. Plānots palielināt atbalsta pasākumu kopumu, tiek pievērsta uzmanība arī tiem gadījumiem, kad nav medicīniskās komisijas atzinuma, iekļaušanas ieviešanu paredz arī pirmsskolās. 8

9 Skolotāju noslogojums Septembrī, sadarbojoties ar pašvaldībām, paredzēts iegūt datus par to, cik lielas izmaksas ir uz vienu izglītojamo katrā pašvaldībā. Pašlaik izskatās, ka amplitūda ir ļoti liela no 80 eiro līdz 400 eiro. Spektrs ir ļoti nelīdzsvarots, tādēļ ir jāiegūst precīzi dati un jāsaprot, kāpēc tas tā notiek. Šā gada decembrī vajadzētu būt izstrādātam modelim, kā to risināt. Izdienas pensija Par šo jautājumu tiks lems kopā ar budžetu. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas ir vērsta uz mūža izglītību. Vai patiešām 40 un 59 gados fizisko vai garīgo kvalitāšu dēļ cilvēks nav spējīgs pārkvalificēties? Mēs zinām, ka sabiedrība noveco, un demogrāfiskā situācija ir tāda, ka mēs nevaram teikt, ka viss ir kārtībā. Par šo jautājumu ir jāturpina diskutēt, un es aicinu piedāvāt savus argumentus. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga jautāja, vai izdienas pensiju jautājumu nevarētu risināt uz to līdzekļu bāzes, kas nav izlietoti, piemēram, sociālā atbalsta programmai ir līdzekļu pārpalikums. To varētu piešķirt pedagogam ar vismaz 25 gadu stāžu, kurš ir pārkāpis pāri 60 gadu slieksnim. Ministre atzina, ka tos līdzekļus, kas netiek izmantoti, noteikti var pārdalīt citu funkciju pildīšanai. Bet izdienas pensiju izmaksa un brīvpusdienu nodrošināšana tomēr vairāk ir sociālās nozares jautājums. Izglītības un zinātnes ministrija tos nejūt kā savus un tāpēc iesaka ar ieteikumiem vērsties Labklājības ministrijā. Turklāt, vai ir daudz tādu skolotāju, kuri ir izmantojuši izdienas pensiju un neturpina strādāt citā jomā? Brīvpusdienu maksa Vislabāk būtu, ja ministrija šo funkciju varētu nodot pašvaldībām. Turklāt atvēlētais finansējums ir 19 miljoni eiro, bet prasītais ir 45 miljoni eiro. Šis jautājums pagaidām ir atvērts, ministrija no tā neatsakās, bet pašreizējā budžeta situācijā to nevar atrisināt. Jauno pedagogu atbalsts Izglītības un zinātnes ministrija par to domā projekta,,skola 2030 ietvaros, kur ir piešķirts finansējums. Bet tas ir atstāts uz nākamo gadu. Jauno pedagogu atbalstam sistēma jau sāk strādāt, no nākamā gada varēs studēt pedagoģijas programmā. Atbalsts jaunajiem pedagogiem man šķiet gana simpātisks ir pārņemta,,iespējamās misijas metodoloģija. Bet ir manāma zināma fragmentācija pedagogu kvalifikācijas celšanā pašlaik strādājošo pedagogu, kuri piedalās, piemēram, informācijas tehnoloģiju kvalifikācijas kursos, skaits ir diezgan iespaidīgs, bet, uzmanīgāk izpētot, kļūst skaidrs, ka tajos piedalās vieni un tie paši pedagogi. Daļa pedagogu cer, ka,,tāpat novilks līdz pensijai, tātad daļa skolotāju neaug un nepilnveidojas. Pirmsskolas skolotāja nevienlīdzība Pirmsskolas pedagogu alga ir zemāka nekā vispārizglītojošo skolu skolotājiem. Pēc sarunām ar pašvaldībām būs skaidrs, kādas ir izmaksas par vienu skolēnu vidēji un katrā pašvaldībā. Šā gada beigās būtu jāprezentē jaunais modelis pretstatā modelim,,nauda seko skolēnam. Šeit būtu jābūt ietvertam arī pirmsskolas pedagogam. Ministre atzina, ka pirmsskolas jautājums ir viens no jautājumiem, kas pašlaik ministrijā netiek pienācīgi risināts. Uzturēšanas līdzekļi privātskolām Ir skaidrs, ka privātskolām ir jābūt. Emocionālā vide tajās ir labvēlīgāka skolēnam. Tas ir tas, ko es dzirdu par labu privātskolām, kāpēc vecāki izvēlas savu bērnu sūtīt privātskolā. Es pašlaik nevaru atbildēt, vai tas ir tieši pašvaldības uzdevums līdzfinansēt privātskolu. Ir nepieciešama diskusija. I. Vanaga piebilda, ka no nākamā gada normatīvie akti to uzliek par obligātu uzdevumu pašvaldībām, līdz šim tas bija izvēles jautājums. Aktuālie jautājumi, par kuriem tiek diskutēts Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, pedagogu darba samaksas jautājums, zinātnes bāzes finansējums, fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums un pavisam nelielais finansējuma pieprasījums jaunatnes politikas īstenošanai un atbalsts sporta nozares attīstībai (sporta skolas). SV 9

10 IDEJU TIRGUS STEM jomas skolotāji atraktīvi un radoši Interaktīvā izstāde Ideju tirgus Andra Ozola, žurnāliste Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centrs (SIIC) 20. un 22. augustā Rīgā organizēja divas metodiski praktiskās konferences dabaszinātņu, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas skolotājiem, akcentējot STEM jomu nozīmību no sākumskolas līdz vidusskolai, sapulcinot vairāk nekā 900 praktizējošu sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāju. Skolotāji dalījās labās prakses piemēros interaktīvajā izstādē Ideju tirgus un piedalījās metodiski praktiskajās darbnīcās. Skolotājs orķestris To var teikt par Smārdes pamatskolas skolotāju un SIIC ekspertu Jāni Čilipānu, kurš māca matemātiku, fiziku, ķīmiju, datoriku, dabaszinības un inženierzinības. Skolotājs stāsta, ka viss nāk ar laiku ar gadiem mācāmie priekšmeti nākuši klāt. Viņu uztrauc problēmas, kas parādījušās skolā, un viena no tām skolotāju šaurā specializācija ( esam šauri pēc izcelsmes ). Tāpat skolēni, atnākot no 4. klases uz 5. klasi, nezina precīzu matemātikas terminoloģiju. Es kā matemātiķis pēc pamatizglītības varu teikt, ka matemātiku var izmantot dabaszinībās un informātikā. Mācot dabaszinības, es cenšos skolēnos ielikt to, ko viņiem tālāk vajadzēs fizikā un ķīmijā, un, kad mēs nonākam līdz terminoloģijai, viņi to jau zina, paskaidro J. Čilipāns. J. Čilipāns problēmu saskata arī lielajās skolās, kur skolotājam ir pilna slodze ar vienu mācību priekšmetu un trūkst laika, lai sadarbotos ar kolēģiem. Varētu atrast laiku un saplānot, bet kā atrisināt jau iepriekš minēto vienotas terminoloģijas problēmu ķīmijā, ģeogrāfijā, fizikā u. c., lai bērniem nav no jauna jāapgūst katra skolotāja valoda un lietotā terminoloģija? Viņš smejot atzīst, ka starpdisciplinaritāte viņam izpaužas mājās un pedagoģiskā sapulce notiekot no rīta un vakarā, jo J. Čilipāna dzīvesbiedre strādā tajā pašā skolā par vēstures un angļu valodas skolotāju. J. Čilipāns problēmu saskata arī lielajās skolās, kur skolotājam ir pilna slodze ar vienu mācību priekšmetu un trūkst laika, lai sadarbotos ar kolēģiem. Varētu atrast laiku un saplānot, bet kā atrisināt jau iepriekš minēto vienotas terminoloģijas problēmu ķīmijā, ģeogrāfijā, fizikā u. c., lai bērniem nav no jauna jāapgūst katra skolotāja valoda un lietotā terminoloģija? 10

11 Ne mazāk aktuāla par skolotāju sadarbības problēmu ir nākotnes skolotāju izglītības sistēma, lai skolotājam nebūtu tikai viena specialitāte. J. Čilipāns stāsta par savu pieredzes apmaiņā Vācijā gūto pieredzi un sarunās ar skolotājiem uzzināto tur pamatskolā skolotājs var mācīt jebkādu priekšmetu un, sākot jauno mācību gadu, skolas direktors viņam vaicā: Ko tu gribētu mācīt? Acīmredzot arī skolotāju izglītības sistēma tur ir cita. Ideju tirgū J. Čilipāns kolēģiem klāstīja, ka no mobilā tālruņa skolēni uzzina informāciju, taču šī ierīce nedod bērniem praktiskās iemaņas, tādēļ savās stundās skolotājs skolēniem liek būvēt pašiem. Viņš izstrādājis četrus tematus, kas bērniem jāapgūst, lai viņi varētu darboties un būvēt paši, konstrukcijas; gāzu un šķidrumu īpašības; enerģija; iedarbība un vadība. Skolēnu praktisko iemaņu un pieredzes trūkumu skolotājs īpaši izjūtot, mācot fiziku. Mēs savā bērnībā kāpām kokos, un arī tā bija sava veida prakse, pieredze, uz ko likt tālākās zināšanas, viņš atzina. Problēmas rodas arī ķīmijā, kad skolēni nezina, kādus koeficientus likt, rakstot reakciju vienādojumus. Lai bērni vieglāk atcerētos katra ķīmiskā elementa vērtību, skolotājs no krāsaina papīra izgatavojis sloksnītes ar apaļiem iegriezumiem (vilnīti), kuras saliekot kopā un saskaitot var iegūt arī ķīmiskā elementa formulu, piemēram, divvērtīgs skābeklis plus vienvērtīgs ūdeņradis ir H2O. Viņš norādīja, ka šo uzskates līdzekli var izmantot arī matemātikā, mācot par pozitīviem un negatīviem skaitļiem, bet, pieliekot klāt kociņus, var iegūt arī vienādības vai nevienādības zīmes. Spēles arī vidusskolā Rīgas Klasiskās ģimnāzijas matemātikas skolotāja Laima Tukāne-Grosa savā stendā aicināja: Spēlēsim spēles arī vidusskolā, lai skolēni negribētu darīt šādi (attēlā redzams, ka jaunieši skatās savos mobilajos tālruņos). Foto: Aija Melbārde 11

12 Escape Rooms, krustvārdu mīkla Ģeometrisko ķermeņu kombinācijas, atmiņas spēle Atrodi pāri, Laukumi un tilpumi, spēle Loto Algebriskās nevienādības, puzle Logaritmi, to īpašības, bet Monopola vietā skolotāja piedāvā uzspēlēt Mathopoly. Skaņu ikdiena Lubānas vidusskolas fizikas un matemātikas skolotāja Inese Sondare piedāvāja iepazīt starpdisciplināru projektu Skaņu ikdiena, kurā bioloģija apvienota ar mūziku. Bioloģijas daļā skolēni bibliotēkā un internetā patstāvīgi meklēja informāciju par to, kā dzird dzīvnieki. Tālāk bērniem bija jāizgatavo kāds mūzikas instruments. Skolotāja atzina, ka prasmes darboties ar materiālu bērniem neesot visai labas, tāpēc daudziem vecāki palīdzējuši izgatavot mūzikas instrumentus. Skolotāja izritina un demonstrē no līmlentes, kociņiem un bumbiņām darinātu ksilofonu, kas tiekot arī praktiski izmantots stundās. Bet kāds zēns rīkojies pavisam vienkārši uz diega savēris dažādu krāsu un izmēru pogas, tādējādi iegūstot savdabīgu mūzikas instrumentu. Foto: Aija Melbārde Skolotāja izritina un demonstrē no līmlentes, kociņiem un bumbiņām darinātu ksilofonu, kas tiekot arī praktiski izmantots stundās. Bet kāds zēns rīkojies pavisam vienkārši uz diega savēris dažādu krāsu un izmēru pogas, tādējādi iegūstot savdabīgu mūzikas instrumentu. Ķīmija un vēsture Talsu Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Ilze Ventiņa un vēstures skolotāja Antra Grūbe savā projektā Ar ķīmiju cauri vēsturei apvienojušas ķīmiju un vēsturi ķīmijas un vēstures projekta integrēšanai vidusskolā 10. un 11. klasē. Skolēniem projektā jāizpēta, cik lielā mērā pārmaiņas cilvēces vēsturē politikā, sadzīvē, kultūrā ir saistītas ar atklājumiem ķīmijā. Skolēni, darbojieties projektā, saskata jēgu it kā tīri ķīmisku jautājumu saiknei ar vēsturi un iegūst motivāciju, uzskata skolotājas. Citādās dienas Lai īstenotu jauno pieeju, Jelgavas Valsts ģimnāzijā (JVĢ) tiek organizētas starpdisciplinārās jeb Citādās dienas, kurās skolēni var aktīvi izzināt, pašizpausties un apgūtās zināšanas saistīt ar reālo dzīvi. Skolēni mācās ne tikai inženierzinātnes un tehnoloģijas, ķīmiju un fiziku, bet arī plānošanas un sadarbības prasmes, un LU SIIC eksperte Aira Kumerdanka JVĢ rīkotās Citādās dienas konferencē minēja kā pozitīvu piemēru. Konferencē piedalījās un Ideju tirgū skolas stendu par Citādajām dienām prezentēja JVĢ direktores vietniece metodiskajā darbā Evija Slokenberga /19. mācību gadā rīkotas trīs Citādās dienas Inženieru diena decembrī, Zaļās domāšanas diena martā un Vides diena maijā. Šogad mēs mainījām pieeju Citādajām dienām sākām sadarboties, jau ģenerējot idejas, uzsvēra E. Slokenberga. Inženieru dienā 7. un 9. klašu skolēni mācījās plānot un realizēt Rube Goldberg mašīnu, izmantojot inženiertehniskās domāšanas apli, sadarboties grupās un izvērtēt katra skolēna lomu tajā. Savukārt 8. kla- 12

13 šu skolēni, būvējot sērkociņu mājiņas, mācījās plānot, pieņemt citu idejas un paveikt darbu noteiktā laikā. 12. klašu skolēni devās uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti, kur JVĢ bioloģijas skolotājas Annas Pierhurovičas un citu pedagogu vadībā veica mutes dobuma mikrobioloģisko analīzi, mācījās par cilvēka fizioloģiju, runāja par mājdzīvnieku anatomiju un vispārīgo patoloģiju. Dienas beigās visās klašu grupās skolēni izvērtēja savu un citu grupas dalībnieku darbu, izmantojot izstrādātus snieguma līmeņu aprakstus, un izveidoto inženiertehnisko produktu pēc kritērijiem. Zaļās domāšanas dienā skolēni domāja par to, kā saudzēt vidi, dažādiem materiāliem dodot otro dzīvi. Skolēniem bija jāizmanto gan mājturībā un vizuālajā mākslā, gan ķīmijā un fizikā, gan matemātikā apgūtās zināšanas, lai radītu ekskluzīvu papīru no makulatūras, origami mākslas darbus no izlietotiem papīriem, paklājiņus dzīvnieku patversmei no lietotiem apģērbiem, praktiski izmantojamu dizaina priekšmetu. Izvērtējot šo dienu, skolēni atzina, ka viņi iemācījās sadarboties, dalīties un atbildēt par savu darbu, tikt ārā no bezizejas, domāt tā, lai jaunais produkts būtu lietojams, sadarboties pat tad, ja domas nesakrīt, sastrādāties citos pāros un strādāt arī atsevišķi. Vides dienā piedalījās visas klases, izņemot 9. un 12. klašu skolēnus, kuriem sākās eksāmenu sesija. Pedagogi pēc katras Citādās dienas rūpīgi izvērtē gan norisi, gan ieguvumus, analizē rezultātus un ir atzinuši, ka Citādās dienas ir svarīgas, lai skolēni varētu mācīties prasmes, lepotos ar padarīto, būtu iespēja paveikt darbus, kurus nevar izdarīt vienas stundas laikā. Pedagogam jābūt aizrautīgam, labi jāpārzina process, efektīvi jāvada darbs, jābūt elastīgam, savā rakstā portālā nra.lv atzīst E. Slokenberga un skolas direktores vietniece audzināšanas darbā Marita Asarīte. Origami ābece Riebiņu vidusskolas skolotāja Alla Solovjova pie sava ar origami tehnikā no papīra gatavotajiem darbiem bagātīgi noklātā galda pastāstīja, ka skolā vada origami pulciņu, bet tajā izgatavotos darbus izmanto matemātikas stundās. Ne viena vien skolotāja izstādes apmeklētāja lūdza skolotājas A. Solovjovas konsultāciju kāda papīra darbiņa izgatavošanā vai vēlējās paņemt līdzi sagatavi, lai mājās ko līdzīgu izgatavotu pati un pēc tam iemācītu to arī saviem skolēniem. Foto: Aija Melbārde Matemātika cilvēkā Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas skolotājas bioloģijas skolotāja Inese Sīpola un matemātikas skolotāja Brigita Pelēķe projektā Matemātika cilvēkā saviem skolēniem liek pārliecināties, vai Leonardo da Vinči 15. gadsimtā veiktie cilvēka ķermeņa daļu mērījumi un proporcijas atbilst arī 21. gadsimta cilvēkam. Bet šīs pašas skolas skolotāja Ilze Kāle rādīja savu projektu bingo spēli Ko vien vari, to galvā dari!. Spēle paredzēta klašu skolēniem un savulaik radusies kāda starptautiska sadarbības projekta gaitā, kad skolotājai bija jānovada matemātikas stunda daudziem dažādu valstu skolēniem. Tā kalpojusi arī kā iepazīšanās spēle, veicinot komunikāciju dažādu tautību bērnu starpā, un tās laikā varot atklāt arī kādu jaunu līderi, norādīja skolotāja. SV 13

14 DARBNICA Izplatītākie 9 maldīgie skolēnu priekšstati ķīmijā Andra Ozola, žurnāliste Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra (SIIC) organizētajā metodiski praktiskajā konferencē dabaszinātņu, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas skolotājiem, akcentējot STEM jomu nozīmību no sākumskolas līdz vidusskolai, Skolas Vārds apmeklēja darbnīcu Kā identificēt un mainīt skolēnu maldīgos priekšstatus ķīmijā?, kuru vadīja LU SIIC eksperts un Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas skolotājs Kārlis Greitāns. Sākumskolas skolotāji savā darbnīcā skolēnu maldīgos priekšstatus ķīmijā nodēvējuši par pekstiņiem, ko bērns izdomājis. Savukārt pasaulē skolēnu maldīgie priekšstati, patiesības sapratne un izpratnes apzināšanās ir ķīmijas didaktikas pētnieku izpētes objekts. Tos savā maģistra darbā pētījis arī K. Greitāns. Viņš darbnīcas sākumā katram skolotājam uzdeva uzrakstīt vairākus skolēnu maldīgos priekšstatus, dalīties pieredzē ar kolēģiem un salīdzināt ar zinātniskajā literatūrā minētajiem priekšstatiem. Izplatītākie 9 maldīgie skolēnu priekšstati ķīmijā 1. Gāzes nav vielas, un tām nav masas. 2. Varš kļūst zaļš, sudrabs pelēks. 3. Enerģija rodas, vielas daļiņām pārvēršoties enerģijā ( ogle pārvēršas enerģijā, pelni paliek ). 4. Atkarībā no temperatūras vielu veidojošo daļiņu izmēri palielinās vai samazinās. 5. Rūsējot metāls kļūst vieglāks. 6. Visas skābes ir bīstamas. 7. Šķīstot vielas reaģē ar ūdeni ( cukurs izkūst ). 8. Telpa starp vielu veidojošajām daļiņām nevar būt tukša. 9. Ir iespējams atrast Na Cl molekulu. Skolotāju darbnīcas dalībnieku minētie un apkopotie skolēnu maldīgie priekšstati ķīmijā: Jo dziļāk liesmās, jo labāk. Visi metāli ir dzelži. Gaiss sadeg. Degšanai nepieciešams sērs (jo sērkociņos taču ir). Kur Mendeļejeva periodiskajā tabulā atrodas ūdens formula? Kur periodiskajā tabulā ir karbonskābes? Vai ikkatru vārdu, ko ķīmijas skolotājs pasaka, skolēns meklē tabulā... Varš rūsē, visi metāli rūsē utt. Kā mainīt skolēnu maldīgos priekšstatus? Skolotāji, darbnīcā diskutējot, centās kopīgi mainīt trīs skolēnu maldīgos priekšstatus. Piemēram, viegli atspēkot apgalvojumu, ka gāze nav viela un tai nav masas, var skolēni, kuri mājās lieto balonos iepildītu gāzi, vai var nosvērt hēlija balonu (to var izdarīt, hēlija balonu pielīmējot pie parastajiem svariem, kā to ieteica kāda skolotāja). Savukārt runājot par skābēm un to bīstamību, atslēgas vārds ir koncentrācija. Skolotājiem tiek ieteikts savākt un apkopot dažādus viedokļus. Turpretī nātrija hlorīdu var karsēt, līdz ūdens iztvaiko un paliek sāls, ko var iedot skolēniem pagaršot, ieteica kāda skolotāja. Kā noteikt, vai skolēnam ir šis maldīgais priekšstats vai nav? K. Greitāns iesaka šim mērķim izmantot diagnosticējošos uzdevumus ar jautājumiem un atbilžu variantiem un trīspakāpju uzdevumus ar atbilžu variantiem. Pirmais piemērs. 1. Cik rādīs svari eksperimenta beigās? a) 140,00 g; b) mazāk par 140,00 g; c) vairāk par 140,00 g. Paskaido, kāpēc tā? Otrais piemērs. 1. Ko rādīs elektroniskie svari, kad būs notikusi ķīmiskā pārvērtība? a) mazāk nekā 140 g; b) tieši 140 g; c) vairāk nekā 140 g. 2. Kurš apgalvojums vislabāk pamato tavu atbildi uz 1. jautājumu? a) notiekot ķīmiskai pārvērtībai noslēgtā sistēmā, izejvielu un produktu masas ir vienādas; b) ķīmiskajās pārvērtībās izdalās gāze; c) nogulsnes ir smagākas par šķidrumu; d) vielu maisījums ir smagāks par katru vielu atsevišķi. 3. Vai tu esi pārliecināts(-a) par atbildēm uz 1. un 2. jautājumu? a) esmu pārliecināts(-a); b) neesmu pārliecināts(-a). K. Greitāns paskaidro, ka skolēns var apvilkt atbildi, ka ir pārliecināts, bet uz pirmo un otro jautājumu atbildēt nepareizi. Arī viena kļūda, visticamāk, liecinās par to, ka skolēnam ir maldīgs priekšstats. 14

15 Darbnīcas materiāli pieejami: ej.uz/maldpr. Par maldīgajiem priekšstatiem var nosaukt intuitīvas teorijas un pirmatnējos priekšstatus, kuri izveidojušās balstoties uz personas ikdienas pieredzi. Kopā tika salieti divu vielu šķīdumi. Notika ķīmiskā reakcija, kurā izveidojās nogulsnes. Cik rādīs svari eksperimenta beigās? Kā identificēt skolēnu maldīgos priekšstatus ķīmijā? Cik rādīs svari eksperimenta beigās? a) g b) Mazāk par g c) Vairāk par g Cik rādīs svari eksperimenta beigās? Paskaidro, kāpēc tā? 1. Ko rādīs elektroniskie svari pēc tam, kad notika ķīmiskā pārvērtība? a) Mazāk nekā 140 g b) Tieši 140 g c) Vairāk nekā 140 g 2. Apvelc, kurš no apgalvojumiem vislabāk pamato tavu atbildi 1. jautājumā! a) Notiekot ķīmiskajai pārvērtībai noslēgtā sistēmā izejvielu un produktu masas ir vienādas. b) Ķīmiskajās pārvērtībās izdalās gāzes. c) Nogulsnes ir smagākas par šķidrumu. d) Vielu maisījums ir smagāks par katru vielu atsevišķi. SV 15

16 TEHNOLOĢIJAS Tehnoloģiju gada īstenošanai piešķirs eiro finansējumu SV informācija 2019./2020. mācību gads pasludināts par Tehnoloģiju gadu, un tas ļaus īstenot dažādas ar informācijas tehnoloģijām saistītas aktivitātes skolēniem, pedagogiem un sabiedrībai, tostarp plašus nozares pasākumus un tematiskās nedēļas, tam paredzot Eiropas Sociālā fonda eiro lielu finansējumu. Tehnoloģiju gada izziņošanas pasākumu 26. augustā VEF Kultūras pilī atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta pētnieks un Latvijas skolēnu informātikas olimpiādes komandas vadītājs Mārtiņš Opmanis, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente LU profesore Signe Bāliņa, informācijas tehnologiju uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā un IT izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs. Tehnoloģiju gadā īstenojamās aktivitātes paredz vēl plašākas iespējas skolām un skolēniem mērķtiecīgi parādīt tehnoloģiju iespējas no dizaina līdz programmēšanai, no algoritmiskās domāšanas līdz kreativitātei un no sākumskolas līdz vidusskolai. Mums jāiet kopsolī ar laiku, jo digitālās kompetences un digitālā vide ir neatņemama nākotnes sastāvdaļa visplašākajās mūsu dzīves jomās, uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Foto: Māris Lazdāns No kreisās: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks, Latvijas skolēnu informātikas olimpiādes komandas vadītājs Mārtiņš Opmanis, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente LU profesore Signe Bāliņa, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Accenture vadītājs Latvijā un IT izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs. Pirms jaunā mācību gada Latvijas skolēni kārtējo reizi apliecinājuši savas zināšanas, prasmes un talantus tehnoloģiju jomā, sasniedzot augstus rezultātus starptautiskajā informātikas olimpiādē un mājup atvedot divas bronzas medaļas. Ne velti gadā Baltijas informātikas olimpiādi starptautiskā sabiedrība uzticējusi rīkot tieši Latvijai. Olimpiāde pulcēs talantīgākos jauniešus no Baltijas jūras reģiona valstīm, tāpēc likumsakarīgi, ka šis zinību gads skolās aizritēs tieši tehnoloģiju un datorikas zīmē. Viens no galvenajiem Tehnoloģiju gada pasākumiem ir Baltijas informātikas olimpiāde, kurā piedalīsies vismaz desmit valstis, kas ir lielākais skaits līdz šim Latvijā organizētās starptautiskās programmēšanas sacensībās. Olimpiādē sacentīsies labākie Latvijas skolēni, kuri gatavojas jau krietnu laiku pirms tam, lai 16

17 godam varētu pārstāvēt Latviju tik nozīmīgā pasākumā. Tas ir mūsu prestižs, tāpēc ceram gan uz labiem rezultātiem, gan labi noorganizētu minēto olimpiādi, stāsta LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks un Latvijas skolēnu informātikas olimpiādes komandas vadītājs Mārtiņš Opmanis. Lai skolēnos būtu interese par datoriku un programmēšanu, ļoti svarīga loma ir skolotājam tādam, kurš spēj aizraut, tādam, kurš interesējas par jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, tādam, kurš zina, kā jaunās zināšanas iemācīt vienkārši un saprotami. Tas ir iemesls, kādēļ informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare datorikas saturu un skolotāju sagatavošanu darbam ar to ir izvirzījusi par vienu no saviem uzdevumiem. Ja nebūs zinošu un labu skolotāju, kas māca mūsu nākamo IKT paaudzi, tad speciālistu trūkums no gada uz gadu tikai pieaugs. Tas savukārt var radīt situāciju, ka mēs zaudējam starptautiskajā konkurences tirgū, jo mūsu ekonomiskā izaugsme bremzējas, mūsu uzņēmumi nav gatavi pasaulē vadošajām tendencēm tehnoloģiju jomā, saka LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa. Sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts izglītības satura centram (VISC), LIKTA, informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības fondam Start(IT) un IT uzņēmumam Accenture, šogad izveidots interaktīvs Tehnoloģiju gada kalendārs, kurā apvienota visu partneru informācija par izglītības nozares piedāvājumu digitālo prasmju attīstībai no olimpiādēm un mācību pasākumiem bērniem līdz profesionālās pilnveides kursiem pedagogiem un publiskajiem pasākumiem plašai sabiedrībai. Strādājot kopā, ir iespējams panākt vislabākos rezultātus. Mūsu uzdevums ir radīt piemērotu, attīstībai labvēlīgu un drošu vidi, lai bērni spētu domāt, analizēt un izvirzīt mērķus, vienlaikus ieliekot sirdī, ka Latvija ir valsts, kurā dzīt saknes, nodrošinot ilgtspējīgu pēctecību un kopējo tautas labklājību. Accenture papildus esošajiem ziedojumiem Start(IT) attīstībā ieguldīs eiro, lai pilnveidotu datorikas un programmēšanas pamatu apguvi skolās un izveidotu bezmaksas mācību kursus par mākslīgo intelektu, dizaina domāšanu un citām ar IT jomu saistītām tēmām, uzsvēra IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs. Sekmējot un īstenojot datorikas apguvi skolās, VISC īpašu uzmanību pievērsis pedagogu atbalstam tehnoloģiju un programmēšanas jomā, izstrādājot un piedāvājot profesionālās pilnveides iespējas pedagogiem, kuri 2018./2019. mācību gadā Izglītības iestādes līdz gada 30. septembrim var iesniegt savus pieteikumus Tehnoloģiju gada īstenošanai skolās, piesakot tādus pasākumus kā jaunu speciālistu piesaiste datorikas un tehnoloģiju apguvei, papildu nodarbības pedagogiem, interešu izglītības programmu īstenošana un apguve pašvaldībās. apguva Scratch programmēšanas pamatus jaunu interešu izglītības pulciņu attīstībai, sadarbībā ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju 150 pedagogi piedalījās Makeblock robotikas apguvē. Ir arī izveidots specializēts piedāvājums sākumskolas pedagogiem, kuri apgūst robotikas pamatus LEGO Education mācību vidē sadarbībā ar SIA ROBOHUB. Šādi kopumā tiks apmācīti 100 sākumskolas pedagogi, un šo programmu attīstība skolās ir priekšnoteikums arī skolu atbalstam ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem robotikas mācību komplektiem. Ilgtermiņā pozitīvu mācību sasniegumu attīstība ir kritisks priekšnoteikums kvalitatīvai STEM attīstībai sākumskolā. VISC īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai ( /16/I/001) sadarbības partneru iesaistītās izglītības iestādes līdz gada 30. septembrim var iesniegt savus pieteikumus Tehnoloģiju gada īstenošanai skolās, piesakot tādus pasākumus kā jaunu speciālistu piesaiste datorikas un tehnoloģiju apguvei, papildu nodarbības pedagogiem, interešu izglītības programmu īstenošana un apguve pašvaldībās. Konkursa kārtībā, pamatojoties uz iesniegtajiem pieteikumiem, no ESF līdzekļiem tiks piešķirti eiro Tehnoloģiju gada pasākumu īstenošanai un eiro Fizikas gada pasākumu turpināšanai. SV 17

18 PĒTIJUMS Skolotāji Latvijā: vecums, mācību metodes klasēs, tālākizglītība. Pētījuma TALIS rezultāti Ilze Pole, žurnāliste 51% Latvijas skolotāju ir vecumā no 50 gadiem un vairāk (citur 34%). Skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi. Šis rādītājs ir augstāks nekā vidējais skolotāju vecums citās TALIS pētījuma valstīs 44 gadi. Tas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jāaizvieto apmēram puse skolotāju no pieejamā skolotāju darbaspēka. Tas noskaidrots Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā mācību vides pētījumā (TALIS), kas ir liela mēroga starptautisks pētījums par skolotājiem, skolu vadītājiem un mācību vidi skolās. Šajā datu izlasē iekļautie secinājumi pamatoti informācijā, ko snieguši valsts un privātajās vispārizglītojošajās skolās strādājošie pamatizglītības skolotāji un skolu direktori. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola paskaidroja, ka Latvija otrreiz piedalās pētījumā (pirmais bija gadā). Pagaidām abu gadu pētījumu dati nav apstrādāti, bet par tendencēm varētu spriest tikai pēc analīzes. Toties jebkurš var iepazīties ar pētījuma kopsavilkumu un izdarīt secinājumus. Materiāli par TALIS 2018 pieejami OECD tīmekļvietnēs: Foto: Pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā apmēram pusē TALIS dalībvalstu ir samazinājies laiks, kas tiek veltīts faktiskajam mācību procesam. Bet Latvijā pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs ir saglabājies stabils. 18

19 Latvijā direktores sievietes Latvijā skolu direktori vidēji ir 54 gadus veci, kas ir augstāks rādītājs nekā vidējais direktoru vecums TALIS dalībvalstīs (proti, 52 gadi). Turklāt 25% direktoru Latvijā ir vecumā no 60 gadiem un vairāk salīdzinājumā ar 20% šī vecuma direktoru citās pētījuma valstīs vidēji. Latvijā 84% no direktoriem ir sievietes salīdzinājumā ar sieviešu īpatsvaru skolotāja profesijā, kas ir 89%. Šo rādītāju var salīdzinoši novērtēt pret OECD vidējiem rādītājiem 47% sieviešu skolas vadītāja amatā un 68% sieviešu skolotāja amatā. Saistībā ar klases vidi attiecības starp skolēniem un skolotājiem pārsvarā tiek vērtētas kā pozitīvas. 95% Latvijas skolotāju piekrīt, ka skolēni un skolotāji parasti savstarpēji labi saprotas. Tomēr 9% direktoru ziņo par regulāriem iebiedēšanas vai aizskaršanas gadījumiem skolēnu vidū, kas būtiski neatšķiras no vidējā rādītāja citās valstīs. Kādas mācību metodes skolotāji izmanto klasēs? To mācību metožu vidū, par kurām TALIS aptaujāja skolotājus, gan Latvijā, gan citās TALIS dalībvalstīs plaši tiek izmantotas metodes klasvadības uzlabošanai un mācību vielas saprotamības (tās pasniegšanas) uzlabošanai. Tipiskas stundas laikā Latvijā skolotāji velta vidēji 84% laika faktiskam mācību procesam, kas ir vairāk nekā OECD vidēji (proti, 78%). Pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā apmēram pusē TALIS dalībvalstu ir samazinājies laiks, kas tiek veltīts faktiskam mācību procesam. Bet Latvijā pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs ir saglabājies stabils. Kopumā lielākā daļa skolotāju un skolu vadītāju uzskata, ka viņu kolēģi ir atvērti pārmaiņām, savukārt viņu skolas ir vieta, kur var ieviest inovatīvas prakses. 85% Latvijas skolotāju uzskata, ka gan viņi, gan viņu kolēģi sniedz atbalstu viens otram jaunu ideju ieviešanā. Šis rādītājs ir augstāks nekā OECD valstīs un ekonomikās, kas piedalījušās TALIS aptaujā (proti, 78%). Foto: L atvijas skolotāji ir apmierināti ar dalību profesionālajā pilnveidē, jo 89% no viņiem ir atzinuši to par noderīgu savam darbam. Šis rādītājs ir augstāks nekā OECD valstīs un ekonomikās, kas piedalījušās TALIS aptaujā (vidēji 82%). Kā ir sagatavoti skolotāji un skolu vadītāji? Studējot skolotāju izglītības programmās, 85% Latvijas skolotāju ir apguvuši mācāmo priekšmetu saturu, pedagoģiju un praktisko darbu klasē, un šis rādītājs ir augstāks nekā OECD valstīs un ekonomikās, kas piedalījušās TALIS aptaujā (79%). 44% Latvijas skolotāju, sākot darbu skolā, ir bijis sava veida formāls vai neformāls darbā ievadīšanas posms. Latvijā 36% skolu vadītāju ir pabeiguši mācību programmu vai kursus par skolas vadību vai direktoru izglītības programmu vai kursus (OECD vidēji 54%), savukārt 45% no viņiem pirms stāšanās direktora amatā ir pabeiguši izglītības vadības programmu vai kursus (OECD vidēji 54%). Skolotāju un skolu vadītāju dalība profesionālajā pilnveidē Latvijā ir pašsaprotama 99% Latvijas skolotāju (OECD vidēji 94%) un 100% Latvijas direktoru (OECD vidēji 99%) ir piedalījušies vismaz vienā profesionālās pilnveides pasākumā viena gada laikā pirms šīs aptaujas. Visizplatītākais profesionālās pilnveides veids skolotājiem OECD valstīs ir mācības kursos un semināros. Latvijā šāda veida mācībās ir piedalījušies 95% skolotāju, savukārt 61% skolotāju ir piedalījušies savstarpējas mācīšanās pasākumos un izaugsmes veicināšanas (coaching) mācībās. 19

20 Ir vērts uzsvērt, ka skolotāji no OECD valstīm par efektīvāko profesionālās pilnveides veidu atzīst sadarbībā un sadarbības metodēs balstītas pieejas. Latvijas skolotāji ir apmierināti ar dalību profesionālajā pilnveidē, jo 89% no viņiem ir atzinuši to par noderīgu savam darbam. Šis rādītājs ir augstāks nekā OECD valstīs un ekonomikās, kas piedalījušās TALIS aptaujā (OECD vidēji 82%). Apstiprinās arī tas, ka skolotāji, kas piedalījušies, viņuprāt, noderīgās mācībās, pauž lielāku apmierinātību ar darbu un augstāk vērtē sava darba efektivitāti. Tomēr skolotāji apgalvo, ka dažās profesionālās pilnveides jomās mācības joprojām ir nepietiekamas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) apmācības Latvijas skolotāji uzskata par vairāk nepieciešamām. IKT prasmju mācīšana Latvijā vidēji 48% skolotāju bieži vai vienmēr ļauj skolēniem izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas projektiem vai darbam klasē. Šis rādītājs ir zemāks nekā vidējais rādītājs OECD valstīs un ekonomikās, kas piedalījušās TALIS aptaujā (53%). 55% Latvijas skolotāju ir norādījuši, ka viņu studiju programmā ir bijusi iekļauta IKT izmantošana mācību procesā, vidēji 48% skolotāju pēc studiju beigšanas ir jutušies sagatavoti IKT izmantošanai mācību procesā. Turklāt, lai arī vidēji 77% skolotāju 12 mēnešu laikā pirms šīs aptaujas ir piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos, tostarp par IKT izmantošanu mācību procesā, par augstu nepieciešamību pēc mācībām tādā jomā kā IKT izmantošana mācību procesā ir norādījis procentuāli lielākais skolotāju skaits 23% Latvijas skolotāju (salīdzinājumā ar 18% skolotāju OECD valstīs vidēji). Latvijā vidēji 41% skolu direktoru ziņojuši, ka kvalitatīvu mācību procesu viņu skolās apgrūtina mācībām nepieciešamo digitālo tehnoloģiju trūkums vai šo tehnoloģiju nepiemērotība (salīdzinājumā ar OECD valstu vidējo rādītāju 25%). Foto: miro.medium.com Latvijā vidēji 41% skolu direktoru ziņojuši, ka kvalitatīvu mācību procesu viņu skolās apgrūtina mācībām nepieciešamo digitālo tehnoloģiju trūkums vai šo tehnoloģiju nepiemērotība (salīdzinājumā ar OECD valstu vidējo rādītāju 25%). Datu iegūšanai TALIS izmanto skolotājiem un viņu skolu direktoriem izdalītas aptaujas lapas. Galvenais aptaujas mērķis ir radīt starptautiski salīdzināmu informāciju, kas ir būtiska uz skolu vadītājiem, skolotājiem un mācīšanu vērstu politiku izstrādei un īstenošanai, galveno uzsvaru liekot tieši uz tiem aspektiem, kas ietekmē skolēnu mācīšanos. Skolotāji un skolu vadītāji pauž savu viedokli, tādējādi piedaloties izglītības politikas analīzē un galveno jomu attīstībā. Latvijā TALIS aptaujas lapas aizpildīja 2315 pamatskolas vecāko klašu skolotāji un 136 direktori. TALIS 2018 secinājumi tiks izdoti divos sējumos. Pirmais sējums Skolotāji un skolu vadītāji pilnveide visa mūža garumā, kas publicēts gada 19. jūnijā, pēta skolotāju zināšanu un prasmju aspektu, kā arī skolu vadītāju profesionalitāti. Otrajā sējumā Skolotāji un skolu vadītāji augstu novērtēti profesionāļi, kas tiks publicēts gada sākumā, tiks pētīti profesijas prestiža, karjeras iespēju, sadarbības kultūras un atbildības, kā arī autonomijas jautājumi. SV 20

21 VIEDOKLIS Pedagogs: īstenoju savu izpratni par ideālo skolu Kaspars Fogelis, privātās vidusskolas Patnis pedagogs Skolu redzu kā vietu, kur bērni ne tikai iegūst zināšanas, atklāj savus talantus un iegūst no katra pedagoga personības, bet arī iepazīst īsto dzīvi to, kas ir aiz klases sienām, domās par jauno mācību gadu stāsta privātās vidusskolas Patnis pedagogs ar desmit gadu pieredzi Kaspars Fogelis. Viņa darbs ar jauniešiem aizsācies jau ļoti sen, kad viņš bijis vairāku nevalstisko organizāciju vadītājs un dažādu izglītojošu piedzīvojumu nometņu organizators un vadītājs laikā, kad pats vēl bija jaunietis. K. Fogelis uzsver, ka skola kā sistēma ir diezgan atrauta no īstās un reālās dzīves, bieži vien ļoti izolēta no apkārtējās sabiedrības ar izveidotu mākslīgu atsevišķu sistēmu. Privātās vidusskolas Patnis pedagogs ar desmit gadu pieredzi Kaspars Fogelis. Darbs skolā ir vērtīgs Strādājot par skolotāju, īstenoju savu izpratni par ideālo skolu. Ir dažādi veidi, kā iepazīt īsto dzīvi, to var apgūt gan klasē, gan ejot ārpus skolas, gan izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas. Protams, nevar pazaudēt arī akadēmiskās zināšanas, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no katra pedagoga. Mani vienmēr ir aizrāvuši skolotāji, kuri ļoti mīl savu priekšmetu un uztver to kā daļu no viņu dzīves. Tāpēc esmu izvēlējies strādāt skolā un mācīt bērniem to, ko mīlu, kas mani sajūsmina, šķiet būtisks un liek meklēt tālāk un plašāk. Tā ir ģeogrāfija, pasaules izzināšana un ceļojumi. Tā ir teātra māksla, aktuālākās izrādes Latvijā, izstādes mākslā, dizainā Latvijā un pasaulē. Tas ir Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums, kā arī izpratne par pasaules ilgtspējīgas attīstības ideju, īstenojot atbildīgu dzīvesveidu un dabas vērtību saudzēšanu. Darbs skolā ir vērtīgs, jo tā ir iespēja nepārtraukti mācīties, apgūt pasaules likumsakarības un aktuālākos notikumus. Lietas jāiemāca pareizajā laikā un vietā Katra diena skolā ir citādāka, ar jauniem izaicinājumiem un problēmsituācijām piepildīta un neparedzama. Katru rītu, verot skolas durvis, jābūt gatavam piedzīvojumiem. Ir tik daudz lietu, kuras jāiemāca pareizajā laikā un vietā, to jāspēj sajust un realizēt, neaizmirstot, ka kādam skolēnam prasme pareizi iestādīt koku būs tikpat svarīga kā reizrēķins. Mācību procesu organizēju, veidojot starpdisciplinārus stundu modeļus, kuros tiek iekļauti vairāki mācību priekšmeti dažādās variācijās. Mācību tēmas veidoju plašas un ilgtermiņā, dēvējot tās par projektiem. Uzskatu, ka ir svarīgi skolēniem iemācīt mācīties, parādīt ceļu ideju radīšanai problēmsituāciju risināšanā, iemācīt izvēlēties pareizo instrumentu idejas realizēšanai, ļaut saskatīt kļūdas un rast iespējamos risinājumus to labošanai. Tāpat mūsdienu sabiedrībā ir būtiski prast prezentēt savu realizēto ideju vai pierādīt sava risinājuma nozīmīgumu. Ļauju skolēniem ieraudzīt pasaules attīstības likumsakarības politiskajā Foto: Publicitātes foto 21

22 jomā, izglītoju ekoloģijas jautājumos, pasaules ekonomiskās attīstības tendencēs un likumsakarībās starp dažādām pasaules norisēm. Pilnīgāka un mērķtiecīgāka talantu atklāšana Starppriekšmetu projekti jeb vairāku mācību priekšmetu apvienošana nojauc mākslīgās robežas starp mācību priekšmetiem. Tas ir pilnīgi cits mācīšanās modelis, kas tiek veidots, lai sekmētu lielāku skolēnu interesi par apgūstamo tēmu. To veido, lai, apgūstot jauno mācību tēmu, tiktu izmantoti pēc iespējas vairāk resursi no visas apkārtējās vides. Ne tikai pierastais modelis skolotājs skolēni, bet tiek aicināti vieslektori cilvēki, kuru profesija vai vaļasprieks ir tieši saistīts ar apgūstamo tēmu, kā arī studenti, kas to apgūst jau augstākajā mācību procesā. Tiek apmeklēti muzeji, kuros ir ļoti plašs ekskursiju un muzejpedagoģisko nodarbību piedāvājums. Skolēni iet ārā no ierastās vides, mācās un apgūst tēmas pilsētvidē, bibliotēkās, teātros, muzejos un dabā. Rezultātā iegūtās zināšanas ir pilnvērtīgas un noturīgas, jo ir apgūtas ar dabisku, nepiespiestu interesi atklājumus ir veikuši skolēni, un nereti viņi iesākto tēmu pēta tālāk, patstāvīgi meklējot papildu informāciju. Apvienojot vairākus mācību priekšmetus, tiek pilnīgāk un mērķtiecīgāk atklātas bērnu intereses un talanti. Skolotājs vairs nebūs un nedrīkst būt tikai izpildītājs Patnis jau sen īsteno dažādas mūsdienīgas mācību pieejas. Uzskatu, ka izglītības sistēmai mūsu valstī ir nepieciešama reforma, kuras gaitā tiks ieviestas jaunas metodes un izglītības saturs. Ļoti ceru un paļaujos uz pozitīvām izmaiņām izglītības procesa organizācijā visās skolās. Tas, kā mainīsies mācību process, būs atkarīgs no katra pedagoga. Skolotājs vairs nebūs un nedrīkst būt tikai izpildītājs, skolotājs būs radītājs un pilnvērtīgs savu mācību stundu satura veidotājs. Skolā apgūstamais var kļūt par dižām spēlēm, mūžsenām rotaļām un iespaidīgiem ceļojumiem zināšanās. Uzskatu, ka ir svarīgi skolēniem iemācīt mācīties, parādīt ceļu ideju radīšanai problēmsituāciju risināšanā, iemācīt izvēlēties pareizo instrumentu idejas realizēšanai, ļaut saskatīt kļūdas un rast iespējamos risinājumus to labošanai. Telefons, planšete un dators kā mācību piederumi Videi, kurā skolēni mācās, ir ļoti liela nozīme mācību procesā. Pierastais modelis skolotājs klases priekšā un bērni klasē, pierakstot viņa teikto, reizēm ir ļoti noderīgs, uzzinot un apgūstot kādu specifisku informāciju. Bet vēl svarīgāk ir iemācīt bērniem mācīties, tostarp izmantojot viņu pierastās ikdienas lietas telefonus, planšetes un datorus, parādīt, ka tie nav paredzēti tikai izklaidei un brīvā laika pavadīšanai, bet tieši tādi paši rīki kā pildspalva, zīmulis, burtnīca un mācību grāmata, tikai ar daudz plašākām iespējām. Organizējot mācību procesu, ļoti bieži veidoju un vadu mācību stundas ārpus pierastās mācību vides skolā un klasē. Tie ir mācību izbraucieni pa Latviju ģeoizpēte upju krastu atsegumos, laivu braucieni, velobraucieni ar iepriekšēju maršruta izstrādi, aktuālo teātra izrāžu, mākslas, dizaina un amatniecības izstāžu apmeklējumi. Šos mācību izbraucienus un apmeklējumus bieži organizēju arī ārpus ierastā skolas mācību laika, apmeklējot teātra izrādes vakaros, dodoties laivu braucienos brīvdienās. Šādi pasākumi pirmajā brīdi var šķist tikai izklaide, bet patiesībā skolēni attīstīta dažādas prasmes, no idejas radīšanas, plānošanas līdz pasākuma realizācijai un izvērtēšanai. SV 22

23 DISKUSIJA Drosme būt pedagogam Ilze Pole, žurnāliste Kas skolotājam ir jāmāk, lai viņš būtu profesionāls un drosmīgs jebkurā situācijā savā darbā? Vai skolotājs var augt un pašizpausties, ja viņu nemitīgi kontrolē? Par to un daudz ko citu sprieda forumā Drosme būt pedagogam. Diskusiju Drosme būt pedagogam sarunu festivālā LAMPA organizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, un tajā piedalījās nozares eksperti, pārstāvot dažādas izglītības procesā iesaistītās puses. Diskusijas mērķis bija atrast drosmes piemērus, lai apzinātos, ka sistēmā pārmaiņas var notikt tikai tad, ja katrs no mums ir drosmīgs mēģināt paskatīties tālāk par ierasto un noteikto. Drosmīgas atziņas forumā pauda arī izglītības un zinātnes ministre filoloģijas doktore Ilga Šuplinska. Viņa norādīja, ka pareiza latviešu valoda nebūt vairs nav tas, par ko būtu jācepas, jo visā Eiropā par valodas pareizību neviens vairs neiespringst, kā arī paziņoja, ka viņai ir ideja publiskot skolu vadītāju atalgojumu, nenorādot uzvārdus, jo tas sakārtošot skolu sistēmu. Plašāk diskusiju skatieties: drosme-pedagogs/ Foto: Diskusijas mērķis bija atrast drosmes piemērus, lai apzinātos, ka sistēmā pārmaiņas var notikt tikai tad, ja katrs no mums ir drosmīgs mēģināt paskatīties tālāk par ierasto un noteikto. 23

24 Rakstā tiks aplūkots svarīgākais no konferences. Par galvenajiem runātājiem bija aicināti Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja, gide Ineta Amoliņa, Valmieras bērnu SOS ciemata direktors Edijs Pētersons, 13. Saeimas deputāte, Eiropas Šaha federācijas viceprezidente Dana Reizniece-Ozola, Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane un Valmieras Jaunatnes centra Vinda direktores vietniece izglītības jomā Agija Plauka. Skolotājam ir jāuzticas Visbiežāk drosmi raksturojošais atslēgas vārds diskusijas laikā tika minēts uzticēšanās. To, ka skolotāji neuzticību no pārējās sabiedrības un īpaši no izglītības politikas noteicējiem izjūt kā nospiedošu problēmu, raksturoja kāds komentārs no zāles, no skolotājas ar pieredzi (kā viņa sevi raksturoja), ko visi atbalstīja ar aplausiem:.. patlaban pietrūkst uzticības mūsu skolotājiem, un kā tas izpaužas? Gadiem ilgi skolotājus dažādi testē atkal un atkal no jauna un atkal jaunā aspektā, mēs tiekam pārbaudīti, mums liek priekšā arvien kaut ko citu. Jāuzticas tam, ka skolotājs ir pietiekams savā atbildībā un zināšanās, lai būtu prasmīgs savā darbā bez nemitīgām kontrolēm. Nemitīgā kontroles režīmā skolotāja prestižs netiks celts. Skolotājam ir jāuzticas. Foto: scontent.frix6-1.fna.fbcdn.net No kreisās: Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja, gide Ineta Amoliņa, Valmieras bērnu SOS ciemata direktors Edijs Pētersons. Pedagoga misijas apziņa Kad aicinātajiem ekspertiem jautāja, kā viņi varētu izteikt drosmi būt pedagogam citā vienā vārdā, caur kuru drosmi īstenot, viņi minēja elastību, radošumu, domāšanu, pieņemšanu, izglītību, interesantumu. Kas skolotājam ir jāmāk, lai viņš būtu profesionāls un drosmīgs jebkurā situācijā savā darbā? Visupirms tā ir pedagoga misijas apziņa, prasme uzņemties atbildību par skolēnu izglītošanu un drošību, nebaidīties no pārmaiņām un jauniem izaicinājumiem. Šim piekrita daudzi. Kas vēl būtu svarīgi, lai pedagogs būtu ne tikai zinošs savā priekšmetā, bet skolotājs ar lielo burtu? Atbildes bija dažādas skolotājam būtu jāprot komunicēt ar vecākiem, skolēniem, kolēģiem, vadību; jāmaina domāšana atbilstoši sabiedrības attīstībai; jādiskutē arī par to, kas neizdodas; jāatrod un jāizmanto katram skolēnam sava individuāla pieeja; jārunā ar bērniem saprotamā valodā; jāievēro skolēnu vecumposma īpatnības; jāīsteno sadarbība un uzticēšanās starp visiem izglītības procesā iesaistītajiem. Kāds, jūsuprāt, ir drosmīgs pedagogs? E. Eglīte: Drosmīgi pedagogi noteikti ir. Mūsu novadā ir daudz drosmīgu pedagogu. Ir gan vīrieši, gan sievietes, gan arī jauni pedagogi. Manuprāt, drosmīgs pedagogs ir tāds, kas nebaidās no jauniem izaicinājumiem, nebaidās no pārmaiņām, pietiekami labi prot pasniegt savu priekšmetu, nebaidās no sociālajiem tīkliem un, kas ir svarīgi, nebaidās no skolēnu vecākiem un mīl bērnus. Izglītības jomā, tāpat kā citās jomās, ir jābūt dažādībai. Tāpat kā mēs es un mans vīrs audzinām savus 24

25 mazbērnus. Es kā vecmāmiņa viņus mīļoju un paijāju, bet vectētiņš nosaka stingrus rāmjus. Abas nostājas ir nepieciešamas, un bērnu mīlestība pret vectētiņu nav mazāka kā pret mani. Ir jābūt visa veida praksēm. Ja mēs tikai paijāsim, tad arī rezultātu nebūs, jo dzīve jau nav tikai rožu dārzs. I. Amoliņa: Es varu teikt, ka es esmu drosmīgs pedagogs. Bet. Savas darba gaitas es sāku pirms 39 gadiem. Un, ja man kāds toreiz būtu jautājis (kad es biju astoņpadsmitgadīga meitene), vai es esmu drosmīga, ejot strādāt uz skolu, es domāju, ka es paraustītu plecus un īsti nesaprastu kas tad tur tāds, darbs kā darbs! Pašlaik un arī toreiz man bija cita sajūta, un es to nosauktu nevis par drosmi, bet gan par atbildību. Tāpat kā toreiz ar visu to atbildību, kas man bija astoņpadsmit gados, un to, kāda man ir tagad, kad es eju uz skolu un iešu 1. septembrī, es joprojām būšu atbildīga. Atbildības sajūta gan kopš maniem pirmajiem darba gadiem un pašlaik ir mazliet mainījusies. Toreiz es jutos atbildīga par to, ko es darīšu, ko es teikšu, atbildīga par visiem skolas bērniem, atbildīga par saviem kolēģiem. Šogad 1. septembrī es iešu uz skolu ar tādu pašu atbildību, bet ir mainījies tas, ka atbildību es prasīšu arī no skolēniem. Šī atbildība viņiem tiek dota, es viņiem uzticos. Katram ir jāuzņemas sava daļa atbildības. Atzīšos, ka pirms 39 gadiem, kad es sāku darba gaitas skolā, man bija stress doties ar bērniem ekskursijā. Tomēr, mācot vēsturi, jau pirmajā dienā es sapratu, ka vēstures mācīšana notiks ne tikai klases sienās. Vēsturi es mācīšu visur citur, bet ne klasē. Tā būs ekskursija, pārgājiens, muzejs, izstāde es nolēmu piedāvāt skolēniem visdažādākās iespējas. Jaunības dullumā es ne no kā nebaidījos, un skolēni arī nebaidījās. Šodien vēl joprojām vēsturi galvenokārt mācu ārpus klases telpām. Tomēr šodien savā vecumā un apdomībā esmu nonākusi pie atziņas, ka atbildīga neesmu tikai es kā skolotāja par visu to, kas var notikt, esot ārpus telpām, bet atbildīgi ir arī skolēni. Man ir elementāra kārtība ejot no skolas ārā uz kārtējo ārpusskolas stundu, katrs skolēns parakstās par uzvedības normu ievērošanu ārpus skolas. Tā ir diezgan liela birokrātija, jo parakstīšanās notiek pirms katra pasākuma, tomēr tas ir arī garants tam, ka skolēns uzņemas atbildību. Pirms tam es skolēnus instruēju par uzvedības noteikumiem, un tas visiem ir kā drošības spilvens. Ja pasākums šādu vai tādu apstākļu vai vainas dēļ izgāžas, tad nākamais tiek stipri iepauzēts. Un rezultāts ir šāds vainīgie, kas kaut ko nevēlējās ievērot, nesaņem manu nosodījumu. Nosodījums un pamatīgs nāk no klasesbiedriem, kuri vēlas nākamo pasākumu. Un šis nosodījums ir ļoti iedarbīgs, līdz ar to turpmāk man ar šo klasi problēmu nav. A.Plauka: Ir svarīgi nepārtraukti pašizglītoties. Skolotājam ir jāiet pie skolas vadības un jāsaka, ka viņš labprāt pašizglītotos, lai labāk spētu strādāt ar skolēniem. Skolotāja drosme šajā ziņā ir saprast, kā viņam pietrūkst, lai varētu tālāk pilnveidoties un strādāt produktīvāk. Ar bērniem katrā vecumposmā ir jārunā viņiem saprotamā valodā, tas skolotājam ir jāzina un jāmācas, tā var iegūt autoritāti un māku skolēnus aizraut ar savu pasniegšanas veidu. Katram vecumposmam ir savas īpatnības, arī skolotājiem pirmspensijas vecumā ir savas īpatnības. Piemēram, kas attiecas uz mani tikai neaizpļāpāties! E. Pētersons: Es savu izvēli būt par pedagogu izdarīju jau sestajā klasē, jau tad es skaidri zināju, ko es darīšu. Es domāju, ka pedagogs, mediķis un vēl dažas profesijas tās ir misijas profesijas. Lai būtu par drosmīgu pedagogu, galvenais ir prasmīgi veidotas attiecības ar bērniem un jauniešiem. Darbs ar bērniem un jauniešiem tā ir spēlēšana augstākajā līgā. Es kā bērnu SOS ciemata direktors esmu atbildīgs par vairāk nekā 60 lieliem un maziem bērniem, pildot viņu aizbildņa funkciju. Tā ir ļoti liela atbildība, jo visu savu bērnību bērni pavada šeit. Bērnības atmiņas ir tās spilgtākās un atstāj iespaidu uz visu turpmāko dzīvi, tāpēc mums visiem jābūt ļoti atbildīgiem profesionāļiem. Mūsu ciemata bērni mācās Valmieras novada skolās un pēc stundām dodas pie mums. Manā darbā ļoti liela nozīme ir spējai sadarboties ar SOS ģimeņu vecākiem, ar izglītības iestādēm, lai katru ma- 25

26 zāko problēmu jau iedīglī varētu risināt. Mēs, protams, nevaram aizstāt bērnu bioloģiskos vecākus. Mums, kas strādājam ar bērniem, ir jābūt labā fiziskā un emocionālā formā, lai savu darbu varētu kvalitatīvi darīt. Ir divas zelta metodes, kas būtu jāievēro, pats esi paraugs un kopīga darbošanās. Tā var panākt ļoti labus rezultātus. I. Brammane: Es varu teikt, ka Cēsu 2. pamatskolā strādā drosmīgi pedagogi. Tas nozīmē, ka pedagogs katru dienu ir pārmaiņu procesā, un ne tikai viņš tiek ierauts pārmaiņu procesā, bet viņš iniciē pārmaiņās. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Tas ir pedagogs, kurš domā un ir gatavs mainīt savu domāšanu, tas ir pedagogs, kurš ir gatavs runāt par to, kas izdodas, un par to, kas neizdodas. Kas var likt mainīties sabiedrības attieksmei pret skolotāju un kā celt skolotāja prestižu? Manuprāt, to var tikai skolotājs. Bet tas būs ilgs process. Mums katram ir bijuši skolotāji, kuri mums ir patikuši, un tādi, kuri nav patikuši. Tāpat mēs kā skolā strādājošie sastopamies ar bērnu vecākiem, kuriem, iespējams, ir bijusi ne visai pozitīva pieredze savā skolas laikā, un arī ar tādiem, kuriem ir bijusi pozitīva pieredze. Mēs nevaram prasīt, lai šī situācija pēkšņi mainītos, tas ir ilgs process. Izeja ir sadarbība starp visām pusēm, nevis apvainošanās uz vecākiem vai skolēniem, kuriem ir pret skolu vērsts negatīvs viedoklis. Valsts mērogā skolotājiem pietrūkst uzticēšanās. Mums nereti kā piemēru min Somiju, un tieši Somijā valsts kā galveno vadmotīvu definēja uzticēšanos skolotājam. Tomēr tikai pedagogi var mainīt nostāju pret sevi. Ir jāiet uz sarunu, sadarbību un dialogu. Un skolotājos ir jāiegulda, tikai tad būs rezultāts. D. Reizniece-Ozola: Ir tāds teiciens Arī slikts māls laba meistara rokās kļūs par mākslas darbu. Mākslinieks atradīs īsto formu katram materiālam. Labs pedagogs ir tāds, kurš nesāk visus bērnus pielāgot sev vai saturam, kas ir jāiemāca, bet mēģina atrast individuālu pieeju, kā izveidot mālu par mākslas darbu. Un tas ir ļoti grūti. Man ir četri bērni, un es mēģinu nelaist garām iespēju, kad aicina, iet uz skolu un novadīt kādu stundu skolotāja vietā, lai es kā vecāks iejustos skolotāja ādā un saprastu, ko nozīmē stāvēt klases priekšā. Tas, ko es Diskusijā savu viedokli pauda arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Foto: scontent.frix6-1.fna.fbcdn.net 26

27 redzu, ir, ka bērni ļoti mainās. Manos skolas gados bērni rāmi sēdēja solā un pacēla roku, ja vēlējās ko teikt. Tagad bērni ir daudz brīvāki. Un ar katru paaudzi paliek arvien atraisītāki. Varu salīdzināt kaut vai šodienu un četrus gadus iepriekš, arī pa šiem četriem gadiem bērni ir palikuši daudz atraisītāki. Man, stāvot klases priekšā un mēģinot savaldīt trīsdesmit mīļus, jaukus, bet ļoti kustīgus bērnus, bija mazliet bezspēcības sajūta. Bet mūsdienu skolotājs to prot, un ne tikai savaldīt, bet arī iemācīt katram un nodrošināt individuālu pieeju, un tas ir apbrīnojamai, ka pedagogs to spēj. Es varu teikt, ka man ar skolotājiem ir ļoti paveicies, man bērnībā bija lieliski skolotāji, arī maniem bērniem skolotāji ir autoritātes. Tomēr pārdomām gribu piebilst, ka esmu iepazinusies ar pirms dažiem gadiem veiktu pētījumu, kurā aptaujāja pedagoģijas fakultātes topošos pedagogus, un tikai trešā daļa no viņiem vēlējās kļūt par pedagogiem. Kur paliek pārējie? Ja arī aiziet strādāt uz skolu, tad, iespējams, tie ir tie gadījumi, kad skolotājs nestāv klases priekšā ar mirdzošām acīm un līdz ar to nav autoritāte. I.Šuplinska: Man šķiet tā, ja skolas direktors prot kolektīvu ne tikai vadīt, bet arī uzklausīt, sadarboties ar savu kolektīvu, tad varam runāt par attīstību. Tāds laiks, kad viens pats vadītājs varēja izvilkt visu skolu vai visu nozari, ir pagājis. Ja kāds domā, ka tā ir vienīgā panaceja, tad tā ir beigta balle, tur nebūs rezultātu, un tur nekas neattīstīsies. A. Plauka: Drosmīgs pedagogs ir tāds, kas ir gatavs augt un mainīties. Tas ir tas, kas mūsdienās raksturo drosmīgu pedagogu. Pedagogam ir jāprot komunicēt gan ar skolas vadību, gan ar skolēniem, gan ar skolēnu vecākiem. Pedagogam ir jāprot veidot fantastisku komandu sev apkārt, tad sadarbība veidojas auglīga. Pabeidzot augstskolu, jaunais pedagogs noteikti vēl nav gatavs darbam skolā, jo tā biezā āda jeb prasme komunicēt gan ar vecākiem, gan ar vadību, gan ar skolēniem konfliktsituācijās un dažādas niansētas sadzīviskas problēmas risināt skolotājam ir jāmācās pašam, vai nu tie ir pilnveides kursi, vai arī kā citādi. Ir svarīgi nepārtraukti pašizglītoties. Un skolotājam jāiet pie skolas vadības un jāsaka, ka viņš labprāt pašizglītotos, lai labāk spētu strādāt ar skolēniem. Skolotāja drosme šajā ziņā ir saprast, kā viņam pietrūkst, lai varētu tālāk pilnveidoties un strādāt produktīvāk. Ilgas Šuplinskas replikas par dzirdēto diskusijā: Manuprāt, kvalitatīvu skolotāju raksturo misijas apziņa pirmām kārtām un tad nemitīga pašizglītošanās, un tikai tad ieguldījums, jo man šķiet, un esmu pārliecināta, ja būs abas pirmās kvalitātes, tad nebūs problēmu arī ar ieguldījumu. Mūsu sabiedrībā ir iegājies tā, ka mēs gaidām uz ieguldījumu, un tad mums šķiet, ka ieguldījuma dēļ visas pārējās lietas sakārtosies. Man ir prieks redzēt un dzirdēt cilvēkus, kuri ir gatavi runāt par šo jautājumu, un man ir prieks, ka daudzi pedagogi strādā ar misijas apziņu. Par uzticēšanos skolotājiem. Es domāju par šo jautājumu, un tam ir vairāki līmeņi. Cik lielā mērā un kā var uzticēties no ministres viedokļa. Pirmais līmenis ir direktoru līmenis. Man šķiet tā, ja skolas direktors prot kolektīvu ne tikai vadīt, bet arī uzklausīt, sadarboties ar savu kolektīvu, tad varam runāt par attīstību. Jo šodienas izpratnē viens vadītājs nevar izdarīt neko. Ja tev ir līdzvērtīgi spēlētāji un katrs skolotājs ir atbildīgs savā vietā, tikai tad var kaut ko panākt un izdarīt. Tā mūsdienās ir katrā nozarē. Tāds laiks, kad viens pats vadītājs varēja izvilkt visu skolu vai visu nozari, ir pagājis. Tāds laiks ir beidzies līdz krīzei. Ja kāds domā, ka tā ir vienīgā panaceja, tad tā ir beigta balle, tur nebūs rezultātu, un tur nekas neattīstīsies. SV 27

28 ATBALSTS Uz sadarbību vērsts vadības stils Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe Lai gūtu panākumus profesionālajā darbībā un veidotu labas, veiksmīgas darba attiecības ar saviem darbiniekiem, viens no galvenajiem izglītības iestāžu vadītāju uzdevumiem ir izveidot efektīvu un saliedētu darba komandu, ar kuru kopā sekot iestādes vīzijai un realizēt izvirzītos mērķus. Kādreiz darbinieks bija padotais, kurš izpildīja vadītāja jeb darba devēja norādes. Mūsdienās darbinieki ir līdzvērtīgi komandas locekļi. Darba devējs iesaista darbiniekus iestādes jeb organizācijas vīzijas radīšanā un plānošanā. Tas paver iespēju katram darbiniekam parādīt un realizēt savas spējas un sniegt savu ieguldījumu kāda iestādes līmeņa jautājumu risināšanā. Mūsdienīgas izglītības iestādes kolektīvu raksturojošie elementi ir kopīgas vērtības, kultūra, cilvēku apvienība jeb komanda un komunikācijas stils Kopīgās vērtības nozīmē vienotu redzējumu par audzināšanas un izglītošanas procesiem un mērķiem, kā arī audzināšanas pieejām. Kultūra ietver saskarsmes un attiecību veidošanas procesus. Par labas un efektīvas komandas darbu liecina darbinieku prasmes sadalīt pienākumus, sadarboties dažādu jautājumu risināšanā. Iestādes vadītāja attieksme un izturēšanās pret darbiniekiem veido kopējo izglītības iestādes kultūru. No tā, kā iestādes vadītājs izturas pret darbiniekiem, sniedz norādes vai veido apakškomandas, ir atkarīgs, kā darbinieki sadarbosies viens ar otru un izturēsies pret iestādes vadītāju. Komandas darbam izglītības iestādes attīstībā ir liela nozīme, piemēram, lai izstrādātu un realizētu stratēģijas, ieviestu un iedzīvinātu jaunas idejas praksē. Komunikācijas stilu iestādē raksturo gan iestādes vadītāja verbālā un neverbālā komunikācijas ar darbiniekiem, gan tas, kā darbinieki komunicē savā starpā. Mūsdienīgas izglītības iestādes vadītājs sevī apvieno gan vadītāja, kurš izstrādā un realizē izglītības un saimnieciskos plānus, kontrolē procesus un risina dažādas problēmas, gan komandas jeb kolektīva līdera, kurš ir harismātisks, spēj motivēt, iedvesmot savu darba komandu, īpašības. Mūsdienīgam iestādes vadītājam ir jābūt gana aizrautīgam, uzņēmīgam un pārliecinātam saskarsmē ar darbiniekiem, lai viņus motivētu un iedvesmotu strādāt saliedēti un ar atdevi. Foto: 4ahvw52sq7v82s6dwd15x91p-wpengine.netdna-ssl.com Ierobežota viedokļa izteikšana un nepiepildītas vēlmes uzlabot ne tikai savu, bet visas iestādes darbu var radīt neapmierinātību ar darbu, darba apstākļiem. Līdz ar to krītas skolotāja darba efektivitāte. 28

29 Kā iestādes vadītājs organizē un vada savu komandu? Pagājušā gadsimta vidū attīstījās vadības stilu teorija, kuras pirmsākumi meklējami vācu psihologa Kurta Levina darbos. Jēdziens vadības stils tiek lietots, lai aprakstītu, kā tiek vadīti procesi organizācijā. Vadības stils ir atkarīgs no organizācijas vadītāja uzvedības. Savukārt vadītāja uzvedību ietekmē viņa personības iezīmes un komunikācijas prasmes. Vadības stilu var salīdzināt ar ceļu, pa kuru tiek virzīta organizācija. Tas darbojas visā uzņēmumā un ļauj iestādes vadītājam paļauties uz darbinieku iniciatīvu un iesaistīšanos, lai sasniegtu kopējo izglītības iestādes mērķi. Laika gaitā ir attīstījušās dažādas vadības stilu teorijas. Plašāk pazīstama ir K. Levina pieeja, kurā tiek izdalīti trīs vadības stili autoritārais, demokrātiskais un liberālais vadības stils. Autoritārais vadības stils ir balstīts uz paklausību un pakļaušanos, kad vadītājs darbiniekiem norāda, ko un kā darīt, sagaidot, ka darbinieki to izpildīs. Starp vadītāju un darbiniekiem ir pavisam neliela vai arī trūkst savstarpējas apspriešanās. Visas rīcības un lēmumi tiek kontrolēti. Līdz ar to darbinieki izrāda maz iniciatīvas. Autoritāra vadības stila ieguvumi ir ātra un izšķiroša lēmumu pieņemšana, savukārt kā zaudējums jāuzsver vadības nekonsultēšanās ar darbiniekiem, kas viņiem var likt justies beztiesīgiem. Tas var novest līdz zemai motivācijai būt lojāliem savai darbavietai vai domāt par darbavietas izaugsmi. Foto: careersdonewrite.com Uz sadarbību vērsts vadības stils nodrošina katra skolotāja un darbinieka neatkarību un brīvību, līdzsvarojot to ar atbildību par saviem pienākumiem un iestādes darbu kopumā. Liberālais vadības stils nozīmē minimālu vadīšanu. Šāds vadības stils ir piemērots radošiem uzņēmumiem, kuros svarīga ir ideju radīšana un realizācija un nav nepieciešama strikta vadīšana. Liberāla vadības stila priekšrocības ir mierīga un brīva darba vide, kas veicina kreativitāti un ideju ģenerēšanu. Trūkumi ir reizēm nepietiekama vadīšana. Darbiniekiem var nebūt vajadzīgo zināšanu un kompetenču, lai pieņemtu lēmumus un rīkotos atbilstoši mērķim. Demokrātiskais vadības stils nozīmē, ka vadītājs konsultējas ar darbiniekiem, jautā viņu viedokli, pirms pieņem lēmumus. Ieguvumi ir darbinieku iesaistīšanās un plašākas lēmumu izvērtēšanas iespējas. Kā zaudējums jāuzsver laika ieguldījums, jo konsultēšanās ir laikietilpīgāka. Latvijā joprojām tiek izceltas demokrātiskā vadības stila priekšrocības. Amerikāņu psihologs Rensiss Likerts (Likert, 1967) klasificē četras vadības pieejas nepārtraukta līdzdalība, aizbildnieciska, ekspluatējoša jeb autoritāra un konsultatīva. Jaunākās teorijās tiek izdalīti vairāki vadības stili, kas raksturo vadītāja uzvedību komunikācijā ar darbiniekiem, piemēram, trenera jeb koučinga stils, aizsargāšanās stils un piespiedošs stils. Vadības stils ir viens no faktoriem, kas ietekmē organizācijas vai uzņēmuma efektivitāti. Nozīmīga ir vadības stila un reālās darbības saskaņotība. Vadības stils ietekmē katra atsevišķā darbinieka un darba grupu jeb mazo komandu, piemēram, bērnudārza grupas darbinieku, sniegumu, līdz ar to visas organizācijas darbu. 29

30 Mūsdienās autoritārs vadības stils ir neefektīvs, jo darbinieki vairs tik ļoti neidentificējas ar savu darba devēju un nav mierā akli pildīt pavēles. Katrs darbinieks tiecas, lai viņa viedoklis tiek uzklausīts, lai arī viņi var iesaistīties ar savu darba organizēšanu saistītu lēmumu pieņemšanā. Skolotāji izglītības iestādē, līdzīgi kā citi cilvēki, ir jutīgāki un reaģē uz veidu, kā iestādes vadītājs vai citi kolēģi runā vai izturas pret viņiem. Skolotāji, kas ir gana pārliecināti, vēlas strādāt darba vidē, kas uzrunā viņus personīgi un atbilst viņu motivācijai. Izglītības iestādē, kuras vadības stils ir autoritārs jeb skaldi un valdi, ir mazākas iespējas ieviest jaunas idejas un paplašināt savu redzējumu. Skolotāji un citi darbinieki ar autoritāru vadības stilu būs mazāk motivēti personīgai izaugsmei un iestādes attīstībai. Tikai izpildot pavēles un rīkojumus, skolotājs zaudē pārliecinātību par sava viedokļa nozīmību un zaudē vēlmi ieguldīt vairāk, nekā no viņa prasa, jo nav drošs, ka viņa sniegumu vai ideju vadība akceptēs. Autoritārs vadības stils, visticamāk, ir piemērots darbiniekiem, kuri nevēlas vai nav ieinteresēti sniegt savu ieguldījumu organizācijas izaugsmē, bet ir orientēti uz īstermiņa mērķi nostrādāt dienu un saņemt atalgojumu. Tiem skolotājiem, kuri savu darbu veic ar misijas apziņu, strādā savā profesijā, jo jūtas kompetenti un motivēti attīstīt un virzīt savus skolēnus, autoritāra vadības stila pakļautībā būs grūti strādāt, jo nespēja realizēt savas idejas, ierobežota viedokļa izteikšana un nepiepildītas vēlmes uzlabot ne tikai savu, bet visas iestādes darbu var radīt neapmierinātību ar darbu, darba apstākļiem. Līdz ar to krītas skolotāja darba efektivitāte. Foto: Konstruktīva kritika ir vērsta uz risinājumu meklēšanu, nevis darbinieka personīgu aizvainošanu. Uz sadarbību vērsts vadītājs var izteikt kritiku par sava darbinieka rīcību, bet ne par darbinieku personīgi. 30

31 Uz sadarbību vērsts vadības stils ietver ne tikai darbinieku viedokļa uzklausīšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Tas ietver arī komunikāciju ar darbiniekiem, kā tiek nodoti ziņojumi, risinātas domstarpības, ievērotas darbinieku vajadzības. Uz sadarbību vērsts vadības stils veicina skolotāju iesaistīšanos izglītības iestādes darba plānošanā. Piemēram, mācību gada noslēguma sapulcē tiek aktualizēti jautājumi par vajadzībām katrā klasē, grupā, kas palīdzētu plānot gan materiālo nodrošinājumu, gan kādus darba vides aspektus. Uz sadarbību vērsts izglītības vadītājs veido personīgu kontaktu ar katru darbinieku aiziet uz klasi, runā par aktualitātēm, tiek organizētas mazās darba grupas kādu jautājumu risināšanai. Uz sadarbību vērsts vadītājs strādā ar savu kompetenču un prasmju pilnveidi, lai būtu līderis saviem darbiniekiem. Uz sadarbību vērstam vadītājam ir jāmācās rast balansu starp tiekšanos uz rezultātu un attiecību veidošanu. Kā veidot uz sadarbību vērstu vadības stilu? MĒRĶIS. Izglītības iestādes vadītājam ir jāattīsta spēja apzināties un izprast savas vajadzības, lai virzītu sadarbību ar darbiniekiem izglītības iestādes mērķa, nevis personīgo vajadzību apmierināšanai. Piemēram, iestādes vadītājs, kurš nejūtas gana novērtēts, saviem skolotājiem var izsniegt kādas veicināšanas balvas nevis, lai motivētu darbinieku strādāt efektīvi, bet lai saņemtu uzslavas un pateicību sev. UZTICĒŠANĀS. Iestādes vadītājam ir jābūt gatavam uzticēties saviem darbiniekiem, ticēt darbinieku spējām paveikt noteiktus uzdevumus. Lai uzticētos darbiniekiem, vadītājs pirms uzdevuma došanas var jautāt, kurš vēlas paveikt šo..., kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā. Darbinieku profesionālo iesaistīšanos un motivāciju izaugsmei darba vidē veicina apbalvojumi. Arī skolotājiem ir nepieciešama atgriezeniskā saite par kāda procesa pabeigšanu vai vadīšanu, par ieguldījumu. Uzslavu nekad nav par daudz un nevietā, ja tās ir patiesas un specifiskas. Uz sadarbību vērsts vadības stils nodrošina katra skolotāja un darbinieka neatkarību un brīvību, līdzsvarojot to ar atbildību par saviem pienākumiem un iestādes darbu kopumā. Piemēram, skolotājs izvēlas, ar kādu metodisku paņēmienu viņš iemācīs kādas noteiktas zināšanas saviem skolēniem, nepārkāpjot skolas kopējo darbības principu un filosofiju. KOMANDA. Vadītājam palīdzētu iestādes kodola veidošana. Kodols būs tie komandas cilvēki, ar kuriem vadītājs strādā cieši plecu pie pleca, piemēram, vietnieks izglītības jautājumos, metodisko apvienību vadītāji utt. Kodols palīdz kopīgi pārdzīvot neveiksmes un priecāties par veiksmes stāstiem. Kodols palīdz iestādes vadītājam sadarboties ar visu kolektīvu, izstrādāt un realizēt stratēģijas vai kontrolēt kādus noteiktus iestādes procesus. Iestādes vadītājs ir cilvēks ar noteiktu stresa pārvarēšanas kapacitāti un vajadzībām pēc atbalsta. Kodols ir cilvēki, ar kuriem vadītājs var aprunāties, kuri viņu uzklausa. Jo iestādes vadītāja amats prasa izturēties pret saviem darbiniekiem lietišķi. Tādēļ ar visiem darbiniekiem nevar izpausties siltums un tuvība. Līdz ar to kodols ir cilvēki, kuriem vadītājs var uzticēties, var pārrunāt jaunas un steidzamas idejas. RISINĀJUMI. Vadītājs, kurš vērsts uz sadarbību, neizvairās no ieteikumu vai konstruktīvas kritikas izteikšanas. Konstruktīva kritika ir vērsta uz risinājumu meklēšanu, nevis darbinieka personīgu aizvainošanu. Uz sadarbību vērsts vadītājs var izteikt kritiku par sava darbinieka rīcību, bet ne par darbinieku personīgi. Uz sadarbību vērsts vadītājs par grūtībām vai kļūdām runā ar konkrētu darbinieku pats, nenovirzot nepatīkamās sarunas pie saviem tiešajiem padotajiem. Pārliecināts vadītājs nebaidās reizēm būt nepatīkams darbiniekiem un saglabā savu vadītāja un līdera pozīciju. Uz sadarbību vērsts vadītājs tiecas veidot komandu, sadalot un uzticot pienākumus darba grupām, mazajām komandām. Jo, tikai strādājot komandā, var piepildīt izglītības iestādes vīziju. SV Izmantotie avoti: Effere P. (2005). Management styles. London: A paper written for Trans-Atlantic College. Correll W. (2007). Menschen durchschauen un richtig behandeln. Redline GmbH, Heidelberg, Germany 31

32 PROJEKTS Erasmus+ kursu pieredze Kaunatas vidusskolā Ināra Paramonova, Erasmus+ KA1 dalībniece Kaunatas vidusskolā Erasmus+ nav svešs jēdziens, jo īstenoti divi projekti ar skolēnu mobilitātēm uz tādām partnervalstīm kā Vācija, Itālija, Grieķija, Francija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Igaunija, kā arī nu jau divi projekti ar skolotāju mobilitātēm jaunas pieredzes uzkrāšanai Kiprā, Slovēnijā un Spānijā. Pagājušajā mācību gadā četras skolotājas atkal devās pieredzes apmaiņas semināros uz Lisabonu (Marina Ameļčenkova), Nikosiju (Evita Kairiša), Romu (Ināra Paramonova), Ļubļanu un Prāgu (Anita Klismete). Kursu noslēgumā tika saņemti uzņemošās organizācijas sertifikāti un Europass mobilitātes apliecinājumi, ko izsniedza Nacionālais Europass centrs. Semināru tēmas saistītas ar kompetenču pieejas ieviešanu mācību procesā un problēmjautājumu risināšanu, lai, iegūstot ārvalstu kolēģu pieredzi, varētu skatīt mācību procesu plašākā diapazonā. Pavasarī Kaunatas vidusskolā notika profesionālās pilnveides A programma Daudzpusīga pieeja skolēnu mācīšanās motivācijas veicināšanai, kuras laikā pedagogi dalījās ar iegūto pieredzi, kas 2018./19. mācību gadā Erasmus+ projekta ietvaros (numurs: LV01-KA ) bija iegūta ārzemēs. Iespēja uzzināt par Nākotnes klases laboratoriju Savukārt rudenī angļu valodas skolotāja Marina Ameļčenkova apmeklēja kursus Portugāles galvaspilsētā Lisabonā Radošuma un inovācijas veicināšana klasē. Nākotnes klases mācīšanas metodikas un mobilo ierīču izmantošana. Pēc iepazīšanās bija ieplānotas praktiskās nodarbības ar datoru izmantošanu kā galveno ierīci. Nākamajās dienās bija lieliska iespēja iepazīties un praktizēt ar dažādām mācību stratēģijām radošuma un inovāciju celšanai. Tika piedāvāts apmeklēt skolu, kurā skolēni ir apvienoti pa klasēm, piemēram, 4. ar 5. klasi, 6. ar 7. klasi. Direktors Boa Aguas skolā uzsvēra, ka tikai apvienotā klasē skolēni mācās labāk un efektīvāk. Trešajā dienā grupai bija iespēja uzzināt par Nākotnes klases laboratoriju (Future Classroom Lab) un arī apmeklēt to. Šajās nodarbībās skolēnus sadala Neskatoties uz ģeogrāfiskām atšķirībām, pedagoģiskā procesa problēmjautājumi ir ļoti līdzīgi gan Latvijā, gan Itālijā, gan Zviedrijā, gan Spānijā. piecās grupās, un katrai ir sava nozīme un mērķis izmeklēšanai, izveidošanai, attīstīšanai un prezentācijai. Tiek saņemta informācija par planšetdatoru un mobilo telefonu kā mācību līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Un tieši šeit skolēni realizē savu patstāvīgo darbu. Ceturtā diena, kā arī visas iepriekšminētās bija ļoti aizraujošas, jo nodarbības notika ar telefona aplikācijām. Bija interesanta lekcija par to, kā motivēt skolēnus mācīties skolas vidē. Piektajā dienā kursu dalībniekiem vajadzēja izmantot iegūtās zināšanas, sagatavot savu stundu un prezentēt to. Daloties pieredzē ar kolēģiem, skolotāja varēja ne tikai iepazīstināt ar kursu saturu, bet arī dalīties savā pieredzē, ko jau ir ieviesusi savās stundās, piemēram, Kahoot spēles izmantošana angļu valodas apguvē. 32

33 Lai novērstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus Direktores vietniece mācību darbā un angļu valodas skolotāja Anita Klismete šā gada februārī apmeklēja kursus Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā Pozitīva psiholoģija ikvienam skolotājam. Pozitīvas mācīšanās priekšrocības un martā Priekšlaicīga skolas pārtraukšana un IKT izmantošana skolēnu mācīšanās motivācijas veicināšanai Čehijas galvaspilsētā Prāgā, ko organizēja Starptautiskais Informācijas tehnoloģiju centrs. Priekšlaicīgi pārtraucot skolas gaitas, jaunais cilvēks var nonākt ļoti sarežģītā sociāli ekonomiskā situācijā. Kursu laikā skolotājiem bija iespēja iesaistīties diskusijās un dalīties ar savu pieredzi un idejām, lai novērstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus, kā arī mācīties stratēģijas, kā rīkoties reālās situācijās klasē. Tika iegūta informācija, kā atpazīt šāda riska skolēnus un kā viņus motivēt mācīties, izmantojot mūsdienu inovatīvas mācīšanas metodes, kas labāk piemērotas un atbilstošas dažādajām skolēnu vajadzībām un spējām mūsdienās. Kursu metodoloģija bija balstīta uz Mācīšanos darot metodi, kas ietvēra daudzveidīgas sadarbības un darba izvērtēšanas aktivitātes, piemēram, radošo domāšanu, savstarpēju mācīšanos, starppriekšmetu projektus utt. Kursu dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm Itālijas, Bulgārijas, Grieķijas, Spānijas, Somijas un Latvijas mācījās izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju rīkus un tiešsaistes aplikācijas dažādu mācību priekšmetu apguvē, mācījās atrast interneta resursus, lai mācību stundu veidotu pievilcīgāku un atbilstošāku mūsdienu jauniešu uztveres īpatnībām un interesēm. Prasmīgi iesaistot skolotājus praktiskos vingrinājumos, viņai izdevās nodot mācību satura nozīmīgākās atziņas. Skolotāja A. Klismete dalījās arī ar pieredzi, kā iegūtās prasmes izmanto angļu valodas stundās un kā darbojas pozitīvās psiholoģijas paņēmieni. Robotika un STEAM izglītība Pašlaik daudzās skolās ir aktuāla legorobotika. Kaunatas vidusskolā jau vairākus gadus skolēnus ap sevi pulcē matemātikas un informātikas skolotāja Evita Kairiša, kura šogad februārī devās uz Kipras galvaspilsētu Nikosiju, lai iegūtu jaunas atziņas par šīs jomas apguvi. Viņa apmeklēja kursus Robotika un STEAM izglītība, kuru laikā dalījās ar savu pieredzi un saņēma daudz vērtīgu atziņu no ārzemju kolēģiem. Kursos tika uzsvērts, ka tehnoloģijas attīstās atšķirīgi dažādās valstīs, bet bērnu aizrautība neatšķiras, tāpēc skolotājam ir jācenšas sekot līdzi jauninājumiem, lai varētu skolēnus motivēt izziņai. Skolotāja Ināra Paramonova martā piedalījās kursos Koučings priekšlaicīga mācību pārtraukuma novēršanai Itālijas galvaspilsētā Romā, no kurienes atgriezās ar dažādām metodēm un jaunāko tendenču pārskatu pedagoģijā. Kolēģi varēja ne tikai pamēģināt GROW modeli, 4MAT modeli, bet arī iepazīties ar Džona Hatlija slavenās grāmatas Redzamā mācīšanās pārskatu, kas izraisīja aktīvu diskusiju. Tiekoties Romā ar ārzemju kolēģiem, skolotāja I. Paramonova piedalījās arī diskusijā par vecāku lomu skolēnu motivācijas veidošanā un par kooperatīvās mācīšanās priekšrocībām. Neskatoties uz ģeogrāfiskām atšķirībām, pedagoģiskā procesa problēmjautājumi ir ļoti līdzīgi gan Latvijā, gan Itālijā, gan Zviedrijā, gan Spānijā. SV 33

34 METODISKAIS Radošs darbs dzejas pasaulē grūts darbs vai prieka noslēpums? Latviešu valodas un literarūras stundas klasei Solvita Vencjuna, Vangažu vidusskolas latviešu valodas skolotāja Septembrī visā Latvijā notiek dažādas Dzejas dienu aktivitātes (viena no ilglaicīgākajām kultūras dzīves tradīcijām Latvijā) dzejas lasīšana, tikšanās ar dzejniekiem un ikviens var izbaudīt radošo dialogu ar dzeju. Arī Vangažu vidusskolas klases skolēni piedalās dažādās Dzejas dienu aktivitātēs visas nedēļas garumā. Pagājušajā gadā līdz šim vēl nebijis pasākums bija Dzejas radošais pikniks dabā (ārpus skolas telpām) un latviešu valodas stunda norisinājās nevis 40 vai 80 minūtes, bet visu mācību dienu. Darba procesā apvienojās trīs latviešu valodas skolotājas Solvita Vencjuna, Solvita Runce, Indra Kalniņa, klašu audzinātāji un informātikas skolotāja Ināra Bula. Mūsdienu darba procesā neiztika bez digitālajiem rīkiem, kas palīdzēja realizēt jauniešu idejas ( Textgram X, WordArt, video, Google diska rīki e-balsojums, YouTube konts, WhatsApp ), un bez komandas biedru atbalsta, sadarbības. Bija daudz pozitīvu emociju darba procesā, un tas bija pats galvenais. Nedēļas laikā katra klase strādāja ar daudzveidīgi radošiem uzdevumiem sacerēja dzejoļus pēc attēliem, veidoja dzejoļa vizualizāciju, izteiksmīgi deklamēja dzejoļus, veidoja videoklipu, dziedāja dziesmu, izdomāja savu ritmu un mūziku dzejolim, pildīja krustvārdu mīklu, dzeju attēloja krāsu pasaulē. Šajā procesā skolēni iepazina ne tikai literāro darbu saturisko būtību, bet arī to mākslinieciskās formas savdabību, kā arī dzejoļu autoru emocionālos pārdzīvojumus, jaunrades procesa norisi un bija iespēja aktualizēt estētisko vērtību nozīmi, pievēršot uzmanību dažādiem mākslinieciskās jaunrades veidiem literārajai, muzikālajai, lietišķās mākslas jaunradei. Šajā darba procesā bija sadarbība starp skolēniem un skolotājiem, kopīga mācīšanās darot un pastāvīga atgriezeniskā saite. Mācību procesā pilnveidojās dalībnieku interaktīvā, vērtīborientējošā sadarbība, radot izvēles situācijas, lai audzēkņi radītu savas individuālās, mākslinieciskās vērtības. Literatūra ir cieši saistīta ar skolēna personības iekšējo pasauli un vērtību sistēmas veidošanos, tā dod iespēju skolēnam izjust un pārdzīvot daudzveidīgas noskaņas un dvēseles pārdzīvojumus. Dzejas radošais pikniks dabā Nodarbības apraksts un foto ar skolēnu aktivitātēm Nedēļas sākumā līdz piknika dienai 7.a klases skolēni mobilajā aplikācijā TextgramX veidoja e-afišu pasākumam (e-afišu konkurss ar e-balsojumu, tika izmantoti Google diska rīki). (valodas un digitālā kompetence) 34

35 Katras klases skolotājs no rīta plkst saņēma A4 aploksni, kurā bija piecas mazas aploksnes ar Dzejas radošā piknika uzdevumiem. Skolēni nezināja, kādi uzdevumi slēpjas aploksnē. Skolēni kopā ar skolotāju devās ārpus skolas telpām dabā (katrai klasei bija norādīts savs atrašanās punkts, lai atvērtu aploksni). 1. uzdevums Sajūtu taka ar basām kājām izbaudiet dabas pieskārienu! Skaļi sauciet vārdus, kas raksturo jūsu emocijas un izjūtas, izmantojiet dažādu vārdšķiru vārdus, neatkārtojot tos, lietvārdi, īpašības vārdi, darbības vārdi, izsauksmes vārdi, skaitļa vārdi, apstākļa vārdi. Raksturojiet ar sajūtu gleznām (tauste, redze, dzirde, oža, garša)! Izvēlieties sev vienu sekretāru, kurš pieraksta jūsu izteiktos vārdus! No vārdiem veidojiet divu pantu dzejoli! Dzejolī jābūt tēlainās izteiksmes līdzekļiem (epitets, salīdzinājums, personifikācija). Dzejoli rakstiet uz A4 papīra lapas un noformējiet ar dabas materiāliem! (valodas, domāšanas, radošā kompetence) 35

36 2. uzdevums Esiet dzejnieki! Atminiet mīklu! Atrodiet mīklas atminējumu dabā un nofotografējaties pie tā! No aploksnes izņemiet dzejoļa sajauktās rindas, salieciet pareizā secībā, lai veidotos dzejoļa sakarīgs, loģisks saturs par šo dabas objektu! Izveidoto dzejoli nofotografējiet! (domāšanas kompetence) 3. Saruna uzdevums par dzejnieku. Izvēlieties piecus dalībniekus, pārējie būs klausītāji. Dalībniekiem jāizlozē secība no viens līdz pieci. Pirmais un otrais dalībnieks paliek uz vietas, bet trešais, ceturtais un piektais dalībnieks paiet tālāk no viņiem, lai nedzirdētu sarunas. Pirmais dalībnieks saņem lapu ar informāciju par kādu Latvijas dzejnieku. Šī informācija viņam skaidri, pauzēti, lēni jāizlasa otrajam dalībniekam. Pēc tam tiek pasaukts trešais dalībnieks, ceturtais dalībnieks, un katrs pa ķēdīti pastāsta dzirdēto informāciju tālāk (pēc atmiņas). Spēli pabeidz piektais dalībnieks. Viens no klases dalībniekiem kļūst par operatoru, uzfilmē šo aktivitāti no malas un pēc tam pārsūta WhatsApp latviešu valodas skolotājam. (valodas, digitālā kompetence) 4. uzdevums Puzle. Salieciet sagriezto puzli! Atrodiet dabā šo objektu un nofotografējiet to! Uzrakstiet dzejoļa piecrindi par šo objektu! Katrs vārds dzejolī sākas ar to burtu, ar kuru attēlā redzamais objekts (piemēram, Liepu lapa laižas lielīgā lidojumā). (radošā, valodas kompetence) 36

37 5. Dzejas uzdevums slams ir viena no vitālākajām un enerģiskākajām dzejas kustībām, kas daudzviet pasaulē ir atdzīvinājis interesi par mūsdienu dzeju. Būtībā tā ir dzejnieku sacensība, kur dzejnieki izpilda savus oriģināldarbus auditorijas priekšā un skatītāju balsojumā tiek noteikts šīs sacensības uzvarētājs (dzeju deklamē ar kustību, vizuālo/ radošo pieeju). Organizējiet dabā dzejas slamu, ko skolotājs nofilmē, prezentējot kādu no šodien radītajiem dzejoļiem! (valodas, radošā, domāšanas, digitālā kompetenece) Radošo dzejas uzdevumu piemēri: Ritmizēt dzeju savā ritmā (6. klases skolēnu darbs, I. Zanderes dzejolis Desiņas ar kāpostiem, com/watch?v=5grhcuhjzbm) Skolēna radošais dzejas darbs. Laura Kaikmane, 9. klase. 9. klašu skolēnu Dzejas nedēļas darbu piemēri skatītāju simpātijas tituls. Skolēni literatūras stundā strādāja ar dažādiem O. Vācieša dzejas krājumiem un, analizējot dzeju (tēli, noskaņa, valoda), izveidoja savu pulksteni ar 12 nozīmīgām lietām sev. Skolēni Dzejas dabas piknika laikā salasīja dažādas koku lapas, kuras pēc tam kopīgi nākamajā dienā klases stundā izmantojām, veidojot telpas dekoru. Nedēļas noslēgumā piektdienā bija Dzejas dienas noslēguma Radošā pēcpusdiena, kur skolas aktu zālē satikās klašu skolēni, visi skolotāji, lai kopīgi izvērtētu nedēļas laikā izveidotos darbus, paslavētu viens otru, izteiktu komplimentu un paskatītos savus darbus no malas, uzklausītu citu viedokļus. Šajā darba procesā īpaši jāakcentē uztvērēja jaunrades enerģija, prieks par spēju novērtēt autora radošo potenciālu, par mākslas darba apgūšanu un līdzradīšanu, par savu garīgo aktivitāti. Radošā darbība izpaužas spējā katram citādi izjust un izprast vārda mākslas darbu, izteikt savu viedokli, pamatot to, aizstāvēt un toleranti izturēties pret atšķirīgo. Visgrūtāk ir novērtēt radošo procesu, tāpēc vērtēšanas process bija dažāds pašvērtējums (skolēni sevi vērtēja un pamatoja), klasesbiedri un vienaudži vērtēja, e-balsojums (anonīmais skolas vidē mediju telpā). Paldies par radošo darba procesu visiem! Šo Dzejas pikniku var realizēt arī pavasaa mēnešos. Lai vieno labi darbi! SV 37

38 METODISKAIS Meitenes un puiši kā vienam otru saprast? Kristīne Aizpurve, Madonas pilsētas vidusskola Mērķgrupa: klases skolēni Nepieciešamas divas klases stundas. Stundu mērķis: klases kolektīva saliedēšana, savstarpējās saprašanās veicināšana, iepazīstot pretējā dzimuma uzvedības un mācīšanās atšķirības. Stundu uzdevumi: 1. Saskatīt kopīgo un atšķirīgo meiteņu un zēnu uzvedībā. 2. Rosināt domāt par savstarpējo saskarsmi un sadarbību, respektējot otra dzimuma uzvedības un mācīšanās atšķirības. 3. Dalīties pieredzē, uzdot jautājumus, respektēt atšķirīgus viedokļus, mācīties uzklausīt. 4. Pieņemt atšķirīgo un veidot tolerantas attiecības klases kolektīvā. Darba organizācijas formas: individuālais darbs, grupu darbs (puiši, meitenes), darbs lielajā grupā. Izmantotie metodiskie paņēmieni: prāta vētra, nepabeigtie teikumi, problēmjautājumi, diskusija, prezentācija, asociācijas. Izmantotie materiāli un resursi: divas A4 lapas katrai skolēnu grupai, tāfele, projektors, datorprogramma PowerPoint, nelielas līmlapiņas divās krāsās katram skolēnam. Tēmas aktualitāte: meiteņu un puišu savstarpējās attiecības un spēja vienam otru uzklausīt un saprast ir pamats saliedētam klases kolektīvam (īpaši pusaudžu vecumā), turklāt vienots klases kolektīvs ir spējīgs uz labiem sasniegumiem gan mācībās, gan arī sabiedriskajā dzīvē. Klases stunda I (40 min.) Meitenes un puiši kā vienam otru saprast? Stundas ievads 5 min. Klases audzinātāja, sākot stundu, uz tāfeles ir uzrakstījusi divus vārdus PUISIS un MEITENE. Klases skolēniem tiek dots uzdevums uzzīmēt vienu zīmi, simbolu vai parādīt kustību, kas raksturo viena vai otra vārda būtību. Grupu darba laiks 15 min. Skolēni tiek sadalīti divās grupās puiši un meitenes. Katra grupa saņem A4 formāta lapu ar trim iesāktiem teikumiem vienā lapas pusē un vietu jautājumiem otrā lapas pusē. Skolēnu grupai ir jāpabeidz šie teikumi: 1) Tikai MEITENĒM raksturīgi 2) Tikai PUIŠIEM raksturīgi 3) Lietas un darbības, kas gan MEITENĒM, gan PUIŠIEM ir līdzīgas vai kopīgas Lapas otrā pusē ir vieta problēmjautājumiem Ko Tu gribētu pajautāt MEITENĒM/PUIŠIEM? (līdz trim jautājumiem). Grupu diskusiju laiks 18 min. 38

39 Katra grupa nolasa un skolotāja uz tāfeles Venna diagrammā ieraksta, kas raksturīgs tikai MEITENĒM un kas tikai PUIŠIEM (uzklausot abu grupu atbildes), tad diagrammai pa vidu tiek ierakstītas kopīgās lietas. Stundas kulminācija trīs jautājumi pretējā dzimuma pārstāvjiem. Jautājumus lasa pamīšus vienu meitenes, otru zēni. Jautājums ir rūpīgi jānoklausās un tad jāpaziņo, kurš dos atbildi (grupa var īsi apspriesties). Skolotāja vada diskusiju, ja tāda radusies. Skolotājas piezīme. Skolotāja rūpējas, lai kopīgā gaisotne ir pozitīva, nepieļauj savstarpējus apvainojumus un māca pieņemt atšķirīgus viedokļus, rosina respektēt otra dzimuma pārstāvju atšķirības. Klases audzinātāja ieinteresē skolēnus darboties, atklājot nākamās klases stundas tēmu prezentācija Meiteņu un puišu mācīšanās un uzvedības atšķirības (speciālistu atbildes uz jautājumiem, kāpēc zēni un meitenes ir tik dažādi un kā pieņemt un saprast vienam otru labāk). Stundas noslēgums 2 min. Klases audzinātāja paziņo, ka atbildes uz daudziem kāpēc viņas/viņi dara tā tiks atšifrētas nākamajā klases stundā. Skolotāja pateicas par skolēnu darbu un palūdz kādu no skolēniem veikt stundas kopsavilkumu. Klases stunda II (40 min.) Meiteņu un puišu mācīšanās un uzvedības atšķirības Stundas ievads 5 min. Skolotāja aktualizē iepriekšējā klases stundā paveikto un aicina skolēnus uzmanīgi vērot prezentāciju un izteikt savu ikdienas saskarsmes pieredzi. Prezentācijas laiks 15 min. +10 min. asociācijām. Katrs prezentācijas slaids tiek komentēts ar piemēriem no dzīves. Prezentācijas pēdējie divi slaidi netiek parādīti. Pirms tiem skolēniem tiek izdotas līmlapiņas. Uz pirmās skolēniem jāuzraksta produkts, ar kuru viņiem asociējas MEITENES, un uz otrās, ar kuru produktu asociējas PUIŠI. Līmlapiņas tiek pielīmētas pie tāfeles, vienā pusē MEITEŅU, otrā PUIŠU lapiņas. Tad atbildes tiek nolasītas, ja kāds vēlas, var savu atbildi komentēt. Tālāk seko prezentācijas slaids, kurā skolotāja citē psiholoģes I. Prisjolkovas paustās asociācijas persiks un valrieksts (grāmata Ieelpo laimi un mīlestību 195. lpp.). Pēdējā slaida nosaukums ir Ko vēlas dzirdēt katru dienu MEITENES? un Ko vēlas dzirdēt katru dienu PUIŠI?. Skolēniem uz līmlapiņām ir jāuzraksta savs atbildes variants. Pēc tam atbildes pamīšus (meitene, zēns, meitene, zēns ) tiek nolasītas, un noslēgumā skolēni ierauga pēdējo slaidu skolotājas atbildi uz šo jautājumu. Stundas noslēgums 10 min. Skolotāja pateicas skolēniem par līdzdalību stundas darbā un izsaka pieņēmumu, ka šajās stundās gūtās zināšanas un pieredze ļaus skolēniem vieglāk pieņemt atšķirīgu viedokli un uzvedību, kā arī mudinās veidot tolerantas attiecības meiteņu un puišu starpā. Skolotāja aicina skolēnus sastāties aplī un ielikt iedomātā pieredzes čemodānā savus ieguvumus pēc šīs klases stundas, piemēram, es čemodānā lieku atziņu, ka Izmantotie informācijas avoti I. Šultes kursu Meiteņu un zēnu smadzeņu darbības atšķirības materiāli, kas sagatavoti pēc Alana un Barbaras Pīzu un Džona Greja darbiem. D. Bērziņas kursu Skolēnu grūtību cēloņi un to korekcijas iespējas mācību procesā. Individuālo mācīšanās stilu īpatnības: mācīšanās stilu atšķirības zēniem un meitenēm materiāli. I. Prisjolkova. Ieelpo laimi un mīlestību. 276 lpp. A. Vecgrāve. Kā man saprast savu bērnu. Zvaigzne ABC, 1996., 188 lpp. 39

40 Venna diagramma Meitenes Puiši Atšķirīgās pazīmes Atšķirīgās pazīmes Kopīgās pazīmes! 4 40

41 1. Tikai MEITENĒM raksturīgi Darba lapa 2. Tikai PUIŠIEM raksturīgi 3. Lietas, darbības vai pazīmes, kas gan MEITENĒM, gan PUIŠIEM ir līdzīgas vai kopīgas 4. Ko tu gribētu pajautāt MEITENĒM/PUIŠIEM? Interesantākie skolēnu komentāri un jautājumi Kāpēc puiši ballēs nelūdz meitenes dejot? Kāpēc puiši runā rupjības? Kāpēc puiši lielās ar smēķēšanu un dzeršanu? Kāpēc meitenes nedod norakstīt mājasdarbus? Kāpēc meitenes uz tualeti dodas barā? Kāpēc meitenes sarunājoties čukst viena otrai ausī un smejas? Tagad skaidrs, kāpēc mana mamma, kad atnāk no darba, visu laiku runā, bet tētis klusē un mierīgi lasa avīzi (4. slaids par valodu un runu). Jā, mans tētis tiešām atver ledusskapi un jautā: Kur ir tā desa? Taču, kad es pieskrienu paskatīties, desa atrodas viņa acu priekšā. (meitenes komentārs, 5. slaids par redzi). Skaidrs, kāpēc tie puiši tādi bērnišķīgi (meitenes komentārs, 7. slaids par maņām). Nu ja, tām meitenēm vienmēr gribas visus pakritizēt! (zēna komentārs, 9. slaids par saskarsmi). Jautājums: Ko katru dienu vēlas dzirdēt meitenes? Zibenīga kāda klases puiša atbilde: Nu, protams, I LoveYou! 41

42 MEITEŅU U N P U I Š U MĀCĪŠANĀS U N UZVEDĪBAS ATŠĶIRĪBAS Sagatavoja : Kristīne Aizpurve Madonas pilsētas vidusskola INFORMĀCIJAS IEGAUMĒŠANA Meitenes P uiši Iegaumē faktus, terminus, nosaukumus, gadus. Var ilgi gaidīt, līdz viņas izsauks atbildēt, ir pacietīgākas, spēj sevi vairāk kontrolēt nekā puiši. Labāk iemācās loģiski izprast būtību, savstarpējās sakarības, sasaistīt jauno informāciju ar iepriekš iegūto. Puiši ir impulsīvāki, reaģē uzreiz, ātri mobilizējas. Vēlas sniegt atbildi uzreiz, negrib gaidīt, tādēļ bieži vien uz stundas beigām viņiem kļūst garlaicīgi. 42

43 P RASMJU APGUVES ATŠĶIRĪBAS Meitenes P uiši Seko dotajām instrukcijām un palēnām apgūst vajadzīgo. Ilgāk nekā zēni iztur spriedzi un monotonas (vienveidīgas) darbības vai uzdevumus. Cenšas balstīties uz paša iepriekšējo izpratni. Rodas kļūdas, ja kāds zināšanu posms iztrūkst. Zēns trūkstošo informāciju aizpilda pēc savas saprašanas ( top jauna zinātne ). VALODA U N RUNA Meitenes Dienā vidēju lieto 7000 vārdu, 3000 izsaucienu, žestu. Runā arī tad, kad nav ko teikt, jo vienlaikus runā un domā (skaļā domāšana). Runas veids haotisks, vienlaicīgi par vairākām lietām, pārlec. Runā mēdz sajaukt kreiso ar labo pusi. Mēdz apmaldīties mežā, pilsētā... Problēmas izrunā ar tuvu cilvēku. Informāciju nešķiro un nevar rimties, kamēr nav izrunāts. Runājot atbrīvojas no stresa. Ja runājot citus pārtrauc apliecina savu aktivitāti un iesaistīšanos. P uiši Dienā vidēji lieto 4000 vārdu, 2000 izsaucienu, 3000 žestu. Domā un tad runā. Runā, kad ir ko teikt. Var ilgi klusēt un domāt. Runas veids korekts, īss, strukturēts, precīzs. Nejauc labo ar kreiso pusi, precīzi pasaka virzienu. Problēmas ir spējīgs atstāt aiz mājas sliekšņa. Informācija tiek ātri sašķirota, sistematizēta pa prioritātēm un vakarā var par problēmām nedomāt. 43

44 REDZE Meitenes P uiši Perifērā redze Atšķir pustoņus. Izteiksmīga acu valoda emociju nodošanā. Labi saskata līdzīgus priekšmetus priekšrocības lietu atrašanā. Ienākot telpā, redz cilvēku emocijas. Labi uztver neverbālo saskarsmi. Kartes saprot ar grūtībām, groza rokās. Redze piemērota smalku darbu veikšanai telpā. Redze šaurā leņķī, bet tālu. Atšķir pamattoņus. Skatoties kustina galvu. Neredz tuvumā novietotus priekšmetus. Ienākot telpā, redz ieejas un izejas (drošība). Izdodas samelot (ja izdodas) tikai tumsā vai pa telefonu. Karti saprot negrozot to izdara galvā. Ļoti laba telpiskā izjūta. DZIRDE Meitenes Puiši Klausās ar abām smadzeņu puslodēm. Atpazīst toņus un nianses valodā. Ļoti labi uztver augstās skaņas. Klausās ar kreiso smadzeņu puslodi. Nevar sadzirdēt divus skaņu avotus vienlaicīgi un analizēt. Prot atšķirt un atdarināt dzīvnieku un putnu balsis. Prot noteikt, no kurienes plūst skaņa (īpašas šūnas). 44

45 MAŅAS Meitenes Puiši Vienlaikus var veikt vairākas darbības. Straujāk attīstās pamatskolas gados un dominē kreisā smadzeņu puslode. Garša saldās garšas izjūta smalkāka. Oža smalka, niansēta. Āda jūtīga, jo 10x vairāk receptoru nekā zēniem. Oksitocīns rada vajadzību pēc glāstiem. Vienlaikus var veikt vienu darbību, tad nākamo Dominē un labāk attīstās labā puslode, vidusskolas gados attīstība līdzsvarojas (puiši panāk meitenes). Garša sāļās un rūgtās garšas izjūta smalkāka. Āda lēnāk noveco, jo biezāka. Zemāks sāpju slieksnis. EMOCIJAS Meitenes Puiši Kāda vēlas būt: sirsnīga, mīloša, līdzjūtīga, pievilcīga, draudzīga, dāsna. Tūkstošiem gadu tērpjas, lai piesaistītu uzmanību. Izrāda savas emocijas atklāti. Satraukuma brīžos ēd šokolādi. Atpūšoties 90% smadzeņu turpina strādāt. Kāds vēlas būt: drosmīgs, pašapzinīgs, centīgs, valdonīgs, apbrīnots, praktisks, gudrs. Tūkstošiem gadu tērpjas, lai atbaidītu ienaidnieku vai veiksmīgi saplūstu ar augu vai citu fonu. Neizrāda emocijas, jo tā var būt stāvokļa noteicēji. Satraukuma brīžos dodas iekarot jaunas zemes vai pieaugušie - lieto alkoholu... Atpūšoties 30% smadzeņu turpina strādāt. 45

46 SASKARSME Meitenes Puiši Saskarsme nepieciešama, lai atrisinātu problēmas un sasniegtu mērķi, lai mazinātu spriedzi, stresu, lai justos labāk, veidotu radošu atmosfēru, atklātu kaut ko jaunu Prāts koncentrējas uz cilvēku savstarpējām attiecībām, saziņu, mīlestību Izsaka aizrādījumus nevis kā kritiku, bet kā palīdzību (tā domā meitenes). Saskarsme nepieciešama, lai atrisinātu problēmas un sasniegtu mērķi. Saskarsmē daudz izmanto humoru, kas veicina smadzeņu darbību. Prātu nodarbina panākumu gūšana, mērķu sasniegšana, stāvokļa iekarošana, iedziļināšanās lietu būtībā. Uztver aizrādījumus, kritiku kā pārmetumu par sliktu kvalitāti. 46