Pārskatīs modeli nauda seko skolēnam Skola ar pārgaujiešu gēnu Jaunā skolotāja M.Pujāte Matemātika ārā 9. klasei

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Pārskatīs modeli nauda seko skolēnam Skola ar pārgaujiešu gēnu Jaunā skolotāja M.Pujāte Matemātika ārā 9. klasei"

Transkripts

1 Nr.5 (158) Par svarīgāko vispārējā izglītībā Pārskatīs modeli nauda seko skolēnam Skola ar pārgaujiešu gēnu Jaunā skolotāja M.Pujāte Matemātika ārā 9. klasei ISSN

2 SATURS SKOLU TĪKLS I.Šuplinska norāda, IZM ir skaidri definējusi, ka pārskatīs modeli nauda seko skolēnam, bet patlaban tas vēl nav sākts darīt. 7. APTAUJA Skola 2030 : Jo mūsdienīgākas metodes izmanto skolotāji, jo apmierinātāki ar skolu un mācībām ir skolēni. 11. INTERVIJA Darbs, kurā tu visu laiku esi kustībā Jaunā skolotāja M.Pujāte IZGLĪTĪBAS ZIŅAS LIZDA aicina nekavējoties nodrošināt pirmsskolas pedagogiem pieeju digitālo mācību resursu krātuvei VIEDOKĻI Kādus vismaz divus izvēļu komplektus ar trim padziļinātiem kursiem vidusskolas plāno piedāvāt saviem skolēniem? SKOLA Skola ar pārgaujiešu gēnu PĒTĪJUMS Kā veidojas attieksme pret skolotāja profesiju? METODISKIE MATERIĀLI Riņķa līnija. Riņķa līnijas garums Matemātikas nodarbība ārā 9. klasei METODISKIE MATERIĀLI Draudzība ir zelta stīga, pārrausi, vairs nesasiesi Klases audzināšanas stunda par draudzību 4. klasei 2

3 IZGLĪTĪBAS ZIŅAS LIZDA aicina nekavējoties nodrošināt pirmsskolas pedagogiem pieeju digitālo mācību resursu krātuvei Agnija Antanoviča, LETA LIZDA eksperte izglītības jautājumos Irina Avdejeva. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina pirmsskolu pedagogiem nekavējoties nodrošināt pieeju digitālajai mācību resursu krātuvei, kurā bija plānots ievietot mācību un metodiskos līdzekļus jaunā satura īstenošanai, informēja arodbiedrības pārstāvis Guntis Meisters. Arodbiedrība pieprasa līdz jaunā mācību gada sākumam digitālajā krātuvē ievietot mācību nodrošināšanai nepieciešamos materiālus, jo pretējā gadījumā jaunā izglītības satura kvalitatīva īstenošana var tikt apdraudēta. Kā skaidroja Meisters, visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā no šī gada septembra tiek sākta jaunā mācību satura un pieejas īstenošana. Meisters norādīja, ka Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta Kompetenču pieeja mācību saturā" pārstāvji vairākās konferencēs iepriekš ziņoja, ka digitālā mācību līdzekļu krātuve pedagogiem būs pieejama no šī gada aprīļa, tomēr tā nav noticis. "LIZDA atbalsta mācību satura pilnveidošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, tomēr, plānojot un īstenojot pārmaiņu procesus izglītībā, nepieciešams nodrošināt pedagogiem atbilstošus materiāltehniskos resursus un profesionālu atbalstu pārmaiņu īstenotājiem, pretējā gadījumā jaunā kompetenču pieejā balstītā mācību satura kvalitatīva īstenošana var tikt apdraudēta," uzsvēra LIZDA eksperte izglītības jautājumos Irina Avdejeva. Mācību un metodisko līdzekļu krātuve paredzēta arī pamatizglītības un vidējās izglītības posmā strādājošajiem pedagogiem, kas sāks īstenot jauno mācību saturu un pieeju no 2020.gada 1.septembra. LIZDA uzsver, ka svarīgi ir savlaicīgi nodrošināt pedagogus ar visiem nepieciešamajiem resursiem, lai varētu profesionāli sagatavoties un kvalitatīvi īstenot jauno saturu un pieeju. LIZDA nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram, aicinot nekavējoties nodrošināt pedagogus ar darbam nepieciešamajiem resursiem, lai viņi varētu sagatavoties jaunajam mācību gadam un kvalitatīvi uzsākt īstenot jauno saturu un pieeju. Šogad sāks pakāpenisku pāreju uz jaunajiem mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā Silvija Reinberga, LETA Ar 2019./2020.mācību gadu tiks sākta pakāpeniska pāreja no esošajiem pieciem uz trim jauniem mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā, to paredz Izglītības likums. Šie trīs modeļi nosaka valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojuma proporciju. Pamatizglītības posmā skolas atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm varēs izvēlēties vienu no modeļiem. Valdība otrdien pieņēma saistībā ar to nepieciešamos grozījumus "Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem". Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izmaiņas tiek veiktas saistībā ar Izglītības likumā paredzēto pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā. Pēc ministrijas paustā, jaunā kārtība samazina piedāvāto izvēli no pieciem modeļiem līdz trim, vienlaikus optimizējot un nostiprinot izglītības iestāžu praksē biežāk veiksmīgi īstenoto proporciju. 3

4 Jaunā kārtība tiks piemērota pakāpeniski klasē no šī gada 1. septembra, 8. klasē - no 2020.gada 1.septembra un 9.klasē - no 2021.gada 1.septembra. Pirmais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā, kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Otrais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā, bet no 7. līdz 9.klasei - ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt, trešais modelis nosaka, ka izglītojamajiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, bet no 7. līdz 9.klasei - ne mazāk kā 80% apmērā. Īstenojot kādu no šiem modeļiem, izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli. IZM uzsver, ka Latvijā jau ir pieredze bilingvālās izglītības metodikas attīstības jomā un jau kopš deviņdesmito gadu beigām ir labi zināma mācību satura un valodas integrētas apguves pieeja, kuras īstenošanu arī turpmāk nodrošina noteikumu projektā minētie modeļi. Ņemot vērā minēto, IZM skaidro, ka izglītības iestādēm nebūs nepieciešami papildu cilvēkresursi, kā arī nav nepieciešama vadlīniju vai cita veida informatīva materiāla izstrāde un īpašas izglītības iestādes personāla mācības, lai pilnvērtīgi nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jaunajiem valsts valodas lietojuma proporciju modeļiem. Projektā norādīts, ka izglītības iestādes par tiesisko regulējumu, kas jāpiemēro konkrētajā mācību gadā attiecīgajā klasē, tiks informētas ar īpaši izveidotas infogrammas palīdzību, kas tiks ievietota IZM un Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē, kā arī izglītības iestāžu direktori par piemērojamo regulējumu tiks informēti augustā notiekošajā konferencē. 4

5 Rīgas dome aicina skolas pieteikt pedagogus balvām "Zelta pildspalva" un "Zelta stipendija" Silvija Reinberga, LETA Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina skolas pieteikt pretendentus Rīgas pašvaldības balvai "Zelta pildspalva" un "Zelta stipendija", lai apbalvotu pedagogus par ieguldījumu skolēnu mācīšanā un audzināšanā, informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde. Atzinības izteikšana un apbalvošana Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem ir gan pateicība, gan arī motivācija skolotāju darba kvalitātes paaugstināšanai, norādīja Vilde. Rīgas pašvaldība piešķirs "Zelta pildspalvas", kā arī vienreizējas naudas balvas. Savukārt Rīgas pašvaldības balvu "Zelta stipendiju" 1200 eiro apmērā piešķirs izcilākajiem galvaspilsētas izglītības iestāžu absolventiem, par izcilām zināšanām un augstiem sasniegumiem valsts un starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs, skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā, sporta sacensībās, sabiedriskajā darbā un konkursos, tādējādi rosinot viņus intensīvam studiju darbam. Pieteikumi jāiesniedz līdz 2.septembrim Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 5. Gulbenes novada pašvaldība septembrī izsolē pārdos Rankas pamatskolu Daiga Kļanska, LETA Gulbenes novada pašvaldība septembrī izsolē pārdos Rankas pamatskolu, liecina paziņojums pašvaldības mājaslapā. Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 9,62 hektāru platībā, uz tās esošajām piecām ēkām - skolas ēkas, pagraba, noliktavas un diviem šķūņiem - un mežaudzes 3,9 hektāru platībā. Izsolāmās mantas nosacītā cena ir eiro, nodrošinājums ir 6900 eiro. Izsole notiks šā gada 17.septembrī plkst.10 Gulbenes novada pašvaldībā. Pirmpirkuma tiesības uz objekta iegādi nav. Objektu iespējams iegādāties ar tūlītēju samaksu vai slēdzot nomaksas pirkuma līgumu uz laiku līdz pieciem gadiem. Iepazīties ar izsoles noteikumiem un iesniegt pieteikumus var Gulbenes novada pašvaldībā katru darba dienu līdz 16.septembra plkst.12. Šajā laikā ir apskatāms arī izsolāmais īpašums. 5

6 VIEDOKĻI Kādus vismaz divus izvēļu komplektus ar trim padziļinātiem kursiem vidusskolas plāno piedāvāt saviem skolēniem? Andra Ozola Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane: Mēs pašlaik pie tā strādājam, mums ir divu dienu izbraukuma seminārs. Šogad tas vēl nav spēkā, bet, iespējams, ka mums būs vairāk nekā divi izvēļu komplekti, jo esam liela skola. Viens no komplektiem varētu būt tāds, kurā būtu svešvalodas (angļu valoda), matemātika un programmēšana, bet otrs būtu vairāk humanitārs, bet tajā arī būtu matemātika. Vēl domājam par precīzākiem variantiem, un šis mācību gads paies, pie tā strādājot. Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže: Mūsu skolā var apgūt trīs dažādas izglītības programmas matemātikas un dabaszinātņu, komerczinību un valodu, kur var padziļināti apgūt literatūru un svešvalodas (humanitārais virziens), tā ka nebūs grūti izvēles salikt pa groziem. Gala lēmums vēl nav pieņemts. Pašlaik mūsu skolā vēl notiek jaunā dabaszinātņu bloka būvniecība, un šoruden plānojam tajā sākt mācības. Domāju, ka jaunā bloka atklāšana rosinās mūs pieņemt vēl kādas izvēles, kas saistītas ar dabaszinātņu jomu. Mums ir arī augsti sasniegumi mācībās un kultūras jomā. Šogad mūsu skolas attīstībā iezīmējusies pozitīva tendence līdzšinējo trīs vidusskolas klašu vietā esam uzņēmuši četras. Divas no tām būs matemātikas un dabaszinātņu klases. Par 20 bērniem pieaudzis arī skolēnu skaits, un jaunajā mācību gadā pie mums mācīsies apmēram 380 skolēnu. Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms: Par to ir spriests, bet vēl nav izlemts. Skolā esmu veicis klašu skolēnu aptauju, lai noskaidrotu viņu vēlmes, taču pusaudžu atbildes bija nenopietnas, izgaismojās rezultāts, kas liecina, ka bērnu galvās šajā vecumā valda liels juceklis un nav skaidrības, ko viņi gribētu. Piemēram, aptaujātais ir izvēlējies valodu komplektu, bet uz jautājumu, ko viņš vēlētos apgūt padziļināti, atbild matemātiku. Tā kā neesam valsts ģimnāzija, apzināmies, ka mūsu skolā nebūs tik augsts sekmības līmenis. Tas liek rūpīgāk plānot un izvēlēties, bet pedagogi nevar izvēlēties bērnu vietā. Skolotāju viedoklis arī ir svarīgs, jo viņi pazīst situāciju un viņu darbu atspoguļo bērnu sekmes. Jāņem vērā arī, kuri mācību priekšmeti skolā pieklibo, bet kuri padodas labi, kas ir atkarīgs no pedagogu kvalitatīvā stāvokļa, kurš ar katru gadu paliek izmisīgāks, un, iespējams, tāds priekšmets kā fizika drīz būs jālikvidē pavisam. Būs vien jādomā mums pašiem. Bet, manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka pašlaik vēl nav nekādu rekomendāciju, kā to darīt. Tiek teikts, ka klasē būs jāorientējas uz pamatpriekšmetu apguvi, bet 12. klasē uz padziļinātu priekšmetu apguvi plus vēl jāapgūst obligātie priekšmeti. Dažos priekšmetos stundu skaits būs mazāks, jauniešiem būs brīvāka izvēle, brīvāks laiks. Vai tā tiks organizēts darbs? Es nezinu. Pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis: Pašlaik pie tā strādājam, komplektējam, liekam pa klasēm. Mums būs vairāk nekā divi izvēļu komplekti (grozi). Pirmajā būs matemātika un tehnoloģijas, bet otrs būs valodu un humanitārais (arī matemātika tur būs). Mums bija ideja izveidot piecus izvēļu grozus, bet pagaidām palikām pie diviem. Tā kā šajā septembrī tas vēl nebūs, tad varam vēl turpināt domāt. Aptaujājām skolēnus, raudzījāmies uz saviem resursiem, pētījām, kādi speciālisti ir pieprasīti valstī, analizējām datus, apspriedām skolas padomē, runājām, konsultējāmies, lai lēmums nebūtu vienpersonisks. Grobiņas vidusskolas direktore Laila Urbāne: Ir notikušas izmaiņas, un mēs no Grobiņas ģimnāzijas esam kļuvuši par Grobiņas vidusskolu. Par izvēļu komplektiem ir domāts, esam tos apsprieduši arī sarunā ar Valsts izglītības satura centra vadītāju Guntaru Catlaku. Esam tos noteikuši paši sev. Viens varētu būt valodu izvēļu komplekts, bet otrs tehnoloģiju. Lēmumu pieņēmām, balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi, uz to, kādas jomas (matemātika un valodas) piedāvājam, uz skolas materiāli tehnisko bāzi un speciālistiem, kuri mums ir. 6

7 SKOLU TĪKLS I. Šuplinska par skolu tīkla sakārtošanu SV informācija Viena no šodienas izglītības aktualitātēm ir skolu tīkla attīstība. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par skolu tīkla sakārtošanu paredz, ka pašvaldībām tiek piedāvāti četri modeļi un tie ir pakārtoti ģeogrāfiskajam, teritoriālajam un skolēnu skaita kritērijam, kam gada beigās pievienosies arī cita izpratne par kvalitatīvajiem kritērijiem. Pirmais modelis paredzēts pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir virs , otrais administratīvajiem centriem. Tur mācību formu pieejamība visplašākajā spektrā ir adekvāta. Trešais modelis piemērots reti apdzīvotām teritorijām, kur attālums starp skolām ir apmēram 35 kilometri. Ceturtais modelis veidots, domājot par ļoti attālām apdzīvotām vietām un Eiropas Savienības ārējo robežu, kur ir līdz 10 vidējās izglītības iestāžu. Jārēķinās, ka trešais un ceturtais variants paredz zināmus ierobežojumus skolēna izvēlei, stāsta ministre Ilga Šuplinska. Viesojoties pašvaldībās, viņa secina, ka esam nonākuši pretrunās, radies pat zināmu problēmu jūklis. Ministre stāsta, ka gadā galvenokārt pilsētās ir saskaņoti Eiropas Savienības struktūrfondu projekti par skolu renovāciju un attiecīgi ir noteikti rezultatīvie rādītāji skolēnu skaitam klasē, klases izmēram u. tml. Veselības ministrija ir ieviesusi grozījumus sanitārajās un higiēnas normās, un tie savukārt piedāvā citu redzējumu par nosauktajiem parametriem gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā savu modeli, un daudzas pašvaldības atzīst, ka vienotu rezultātu ir grūti sasniegt, jo normas neatbilst prasītajam. Nesaskaņotas rīcības dēļ pastāv vairāki dažādu ministriju Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. uzstādījumi, tādēļ IZM ir iecerējusi tikties ar pašvaldību pārstāvjiem, lai precīzi noskaidrotu, cik ir skolu, kādas ir ieceres, vai skolas plānots pārveidot pēc būtības vai formāli ziņot par to reorganizāciju. Tāpēc uz sarunu augustā un septembrī aicina pašvaldību, izglītības nodaļu vadītājus un skolu direktorus, lai salīdzinātu IZM pieejamo informāciju un skaitļus un uzaicināto un salāgotu sistēmu, respektējot gan administratīvi teritoriālo reformu, gan izvērtējot situāciju no loģistikas aspekta, lai pārrunātu arī skolotāju noslogojuma, vakanču u. c. jautājumus. To dara, lai gadā skolu tīkls būtu optimālāk sakārtots un nepastāv bažas pārejai uz kompetenču pieeju izglītībā. Minēšu Grobiņas piemēru. Pirms sarunas bija informācija, ka skolas reorganizē, bet visas paliek līdzšinējās ēkās, tikai mainās nosaukums. Sarunas laikā jaunizveidotās Grobiņas novada Zentas Mauriņas vidusskolas direktore aizrautīgi stāstīja par skolotāju noslogojumu, infrastruktūru, loģistiku, iecerēm bērnu kompetenču attīstībai, ar lepnumu piebilstot, ka jau tagad var redzēt, ka ir līdzekļu ekonomija, būs iespēja visiem novada skolotājiem celt arī algu likmi, nodrošināt sadarbību, domu apmaiņu kompetenču pieejas ieviešanai, atklāj I.Šuplinska. Ministre arī norāda, IZM ir skaidri definējusi, ka pārskatīs modeli nauda seko skolēnam, bet patlaban tas vēl nav sākts darīt. Neesam sākuši rēķināt pakalpojumu grozu skolai, lai teiktu, ka skolēnu skaits to tik lielā mērā neietekmēs. Kāda patlaban ir situācija? Lielajās skolās neviens pret šiem četriem modeļiem neprotestē, lai arī ir redzams, ka tur klasēs ir 30 un pat 35 skolēni, norāda I.Šuplinska, saprotot, ka katrs skolēns, protams, līdzi 7

8 nes naudu. Tikai tagad sākas apsvērumi, kā tik piepildītās klasēs strādāt un realizēt iekļaujošu izglītību. Kāpēc tad, kad modelis tika piedāvāts, neviens necēlās kājās un neteica, ka piekrīt, ja maina sistēmu, bet lūdz samazināt skolēnu skaitu klasē, domājot tieši par atbalsta sistēmu? Cita starpā IZM modelī skolēnu skaits ir līdz 25, atgādina ministre. I.Šuplinska piekrīt, ka iekļaujošai izglītībai ir jāvelta lielāka uzmanība. Daļēji tas jau ir izdarīts, mainot Ministru kabineta noteikumus Nr. 445 un paredzot palielināt pedagogu atalgojumu (minimālais atalgojums par slodzi 750 eiro) ar gada 1. septembri. Vienlaicīgi ir iekļauta norma, ka pašvaldībai, rēķinot atlikušo finansējumu skolai, viens no galvenajiem kritērijiem ir nodrošināt ar atbalsta speciālistiem un tikai pēc tam izvērtēt bonusus, piemēram, palielināt atalgojumu pedagogiem, veidot piemaksu sistēmu utt. Ministre paskaidro, ka pagaidām notiek izvērtēšanas process, bet esam ierobežoti laikā un līdzekļos. Bieži diskusijās netiek izrunāti visi argumenti. Viņa uzskata lai strauji ieviestu pārmaiņas, IZM diemžēl pietrūkst kapacitātes atsevišķos jautājumos: Piemēram, patlaban meklēju cilvēku, kurš varētu modelēt un strādāt ar finanšu aprēķiniem. Tie vajadzīgi ne tikai, lai atteiktos no modeļa nauda seko skolēnam, bet arī, lai pārskatītu budžeta un doktorantūras vietu Nesaskaņotas rīcības dēļ pastāv vairāki dažādu ministriju uzstādījumi, tādēļ IZM ir iecerējusi tikties ar pašvaldību pārstāvjiem, lai precīzi noskaidrotu, cik ir skolu, kādas ir ieceres, vai skolas plānots pārveidot pēc būtības vai formāli ziņot par to reorganizāciju. izmaksas augstskolās. Skolotāji dažkārt jūt vainas apziņu, ka pienācīgi nevar pievērst uzmanību talantīgajiem bērniem, jo vairāk jāpalīdz tiem, kam ir mācīšanās grūtības. Daudzi atzīst, ka viens no risinājumiem būtu skolotāja palīgs klasē, bet ne vienmēr skola to var nodrošināt. Ministre norāda, ka ar kolēģiem par skolotāja palīgu ir runājusi jau kopš gada, bet tā vietā mediju telpā vairāk bija dzirdama prasība palielināt atalgojumu. Ceru, ka nonāksim arī pie tā, ka būs palīgi. Daudz atrisinātu skolu tīkla sakārtošana, kad skolotāju uztvertu kā nozīmīgu cilvēkresursu, kuru varam iedrošināt sākt visu no gala, pārvietoties no skolas A uz skolu B u. tml. Lielajās pilsētu skolās skolotāju trūkst, bet mazajās skolās viņiem nevar nodrošināt pilnu slodzi, atzīst I.Šuplinska. Runājot par metodoloģiju, ministre cer, ka gadā mainīsies pedagogu izglītība, jo patlaban, sadarbojoties vairākām universitātēm, izstrādāta jauna viengadīga un četrgadīga studiju programma. Vairāk ceru uz viengadīgo programmu, jo, pirmkārt, ātrāk iegūsim rezultātu, otrkārt, redzu krietni lielāku inovāciju. Ieguvums, ka respektēta kustības Iespējamā misija prasme un spēja piesaistīt ieinteresētus un motivētus cilvēkus. Tas savā ziņā būs eksperiments, kā piesaistīt ieinteresētu un motivētu studentu kļūt par skolotāju un mainīt pēdējos 15 gadus ilgušo praksi, ka pedagoģiju studē tie, kas nav par sevi īsti pārliecināti, toties izmanto esošās valsts apmaksātās budžeta vietas un zina, ka darbs būs garantēts. Otrs, piesaistīt cilvēkus ar jau iegūtu izglītību, ar noteiktu zināšanu un kompetenču bāzi, piemēram, ir specializācija ķīmijā un fundamentālas zināšanas konkrētajā zinātnes jomā. Manuprāt, ir svarīgi, ja pedagogs pārzina sava priekšmeta jomu. Šiem cilvēkiem būs īpaša atbalsta sistēma lielāka stipendija un atalgojums, mentors un piesaiste konkrētai darbavietai. Protams, jaunās programmas studenti pirms studiju sākšanas izies vairākus atlases testus, vai viņi ir piemēroti darbam skolā ar bērniem, modelēs stundu plānus u. tml. SV 8

9 SKOLA Skola ar pārgaujiešu gēnu Andra Ozola Līdz ar jauno mācību gadu Valmieras Pārgaujas ģimnāzija turpmāk darbosies valsts ģimnāzijas statusā kā Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija, tā jūlijā lēma Ministru kabinets. Par gaidāmajām pārmaiņām līdz ar skolas statusa maiņu stāsta ģimnāzijas direktore Agita Zariņa. Pirmkārt, mainīsies skolas politika, virziens Ja iepriekš skola sevi definēja kā skolu ikvienam bērnam un pie mums mācījās arī bērni ar vājākām sekmēm, tad tagad vairāk mēģināsim atrast talantus, fokusēsimies uz talantīgākiem, motivētākiem bērniem. Taču mēs ļoti vēlamies no iepriekšējās skolas saglabāt cilvēcīgumu, to, ka dzīvē nav svarīga tikai izglītība, sausās zināšanas, jo pie mums mācās bērni, kuri veiksmīgi piedalās pulciņos, ir socializējušies un attīstījuši savas prasmes. Mums būs jāatrod vidusceļš starp to, kā izpildīt valsts ģimnāzijām izvirzītās prasības un saglabāt savas skolas garu. Foto: no skolas arhīva Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa. Otrkārt, vēlamies saglabāt savus labdarības projektus Mūsu skolā katra klase var izvēlēties, ko tā darīs labdarībā. To mums iemācīja mūsu sadarbības partneri no Norvēģijas (skolā var apgūt arī norvēģu valodu). Ja pie mums Latvijā labdarība vairāk notiek kampaņveidīgi, tad tur ir pieņemts, ka katrs cilvēks daļu sava laika velta labdarībai. Arī mēs uzskatām, ka ir nežēlīgi pie vecajiem ļaudīm uz sociālās aprūpes centru aiziet tikai reizi gadā, uz Ziemassvētkiem, tāpēc cenšamies rūpēties ilgstoši un mācīt bērniem, ka brīvprātīgais darbs nav tikai ziedot vienu eiro, bet savu laiku un darbu. Foto: no skolas arhīva B ūs jāatrod vidusceļš starp to, kā izpildīt valsts ģimnāzijām izvirzītās prasības un saglabāt savas skolas garu. 9

10 Treškārt, jāatrod precīzāks mērķis, uz ko mēs iesim Esam pilsētas līmeņa ģimnāzija, un jau pirms valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas mūsu bērni piedalījās olimpiādēs un konkursos. Gribam atrast katrā bērnā kādu talantu varbūt viņam tik labi neveicas visos mācību priekšmetos, bet veicas, piemēram, robotikā vai mūsdienu dejās. Tagad turpināsim strādāt jau nopietnākā līmenī būs jāveic skolēnu atlase. Šogad atlases vēl nebija, jo valsts ģimnāzijas statuss skolai būs no šā gada 1. septembra, iestājeksāmeni vēl nevarēja būt, bet bērni, piesakoties skolā, rakstīja, kādus savus talantus viņi gribētu attīstīt un kāpēc grib šeit mācīties. Tā mēs vairāk saprotam bērnus, nesākam no baltas lapas. Šajā mācību gadā mūsu renovētajā skaistajā skolā mācīsies vairāk nekā 600 bērnu. Augusta beigās būs vēl tikšanās ar skolas kolektīvu, izvirzīsim mērķus un sagatavosim plānus. Grūtākais būs mainīt skolas politiku un virzienu, jo tas ir kā no ierastajām kurpēm iekāpt jaunās kurpēs. Mēs, pārgaujieši, esam izteikti vienota kopiena, mūsos ir tāds pārgaujiešu gēns, tāpēc man nav bijis problēmu un izaicinājumu atrast kontaktu ar bērniem vai viņu vecākiem sadarbība ir jāturpina. Visvairāk satrauc kadru un skolotāju pārslodzes jautājums Jaunajā mācību saturā skolotājiem vairāk laika vajadzēs, lai sagatavotos stundām, lai bērniem sniegtu individuālu atbalstu. Tātad būtu jābūt mazākam skaitam kontaktstundu un vairāk laika, lai gatavotos. Bet to es kā direktore nevaru atrisināt. Pašlaik esmu atradusi visus skolai nepieciešamos pedagogus, bet ar to es nodarbojos visu pagājušo mācību gadu. Tas bija mērķtiecīgs un ļoti grūts darbs, jo direktors ir kā ķīlnieks viņam ir jānodrošina izglītības programmas realizācija. Bet, ja skolotājs strādā divās trijās darbavietās, cik ieinteresēts viņš ir skolas izaugsmē, ja viņam ir jāskrien uz nākamo darbu? Saistībā ar jauno mācību saturu un esošajiem skolotājiem priekšplānā izvirzās viņu spēja komunicēt un sarunāties savā starpā, lai rezultātā bērns varētu redzēt kopveselumu. Lai realizētu jauno mācību saturu, tam ir jābūt. Skolotājiem, kuri strādā jau ilgi, tas ir izaicinājums es vairs nemācu tikai savu priekšmetu, bet es mācu kopā ar kolēģi. 7. klasē jaunais mācību saturs tiks ieviests pēc gada, un visu šo mācību gadu mēs veltīsim, lai tam sagatavotos. SV Mēs, pārgaujieši, esam izteikti vienota kopiena, tāpēc man nav bijis problēmu un izaicinājumu atrast kontaktu ar bērniem vai viņu vecākiem sadarbība ir jāturpina. Foto: no skolas arhīva 10

11 APTAUJA Jo mūsdienīgākas metodes izmanto skolotāji, jo apmierinātāki ar skolu un mācībām ir skolēni SV informācija Zināšanas nav vienīgais, ko skolēni un viņu vecāki mūsdienās sagaida no skolas. Svarīgi ir mācību saturu un zināšanas vairāk sasaistīt ar reālo dzīvi, mācību pieejā pēc iespējas sniegt atbalstu katram skolēnam, veidot cieņpilnas attiecības starp skolotāju un skolēnu un labvēlīgu sociāli emocionālo vidi skolā. Vecāki kopumā ir apmierināti ar izglītības kvalitāti, taču vienlaikus viņu izpratne par savu lomu un gatavība iesaistīties bērnu mācīšanās atbalstā ir ļoti atšķirīga. Šie ir tikai daži no secinājumiem skolēnu un vecāku aptaujā par pašreizējo mācīšanās pieredzi skolās Latvijā, ko gada otrajā pusē veica Skola2030, lai šos viedokļus izmantotu kā vienu no informācijas avotiem, pilnveidojot mācību saturu. Savu attieksmi, uzskatus un pārliecību aptaujā izteica 737 vecāki, kuru bērni mācās vairāk nekā 300 Latvijas skolās ( klasē), un 3304 skolēni no 327 Latvijas skolu pamatskolas (7. 9. klase, 64,2%) un vidusskolas ( klase, 35,8%) klašu grupām. Nav nevajadzīgu mācību priekšmetu jāmaina uzsvari mērķos un pieejā. Atbilstoši bērna interesēm jānodrošina apgūstamā satura dziļums un detalizācija Uz jautājumu, kas palīdzētu uzlabot mācības, vecāki uzsver skolā būtu arī jāmāca, kā zināšanas saistās ar dzīvi, un līdztekus vispārīgām prasmēm vairāk būtu jāapgūst ikdienas jeb sadzīves prasmes. Vecāki nosauc kritisko domāšanu, problēmu risināšanas spējas, loģisko domāšanu, kā arī lasīt, rakstīt un rēķinātpratību. Savukārt ar ikdienas jeb sadzīves prasmēm vecāki saprot spēju plānot, sadarboties gan ar vienaudžiem, gan arī ar pieaugušajiem, spēju veidot attiecības ar citiem, māku risināt konfliktus. Vecāki uzskata, ka ne mazāk svarīgas prasmes, kas būtu jāapgūst bērniem, ir pašregulācijas prasmes, ar to saprotot spēju vadīt savas emocijas, domāt par izaugsmi un vadīt uzvedību. Skolēni līdzīgi vecākiem savās atbildēs norāda, ka vēlētos saprast, kā skolā iemācītās lietas saistītas ar dzīvi un palīdzēs viņiem nākamajā profesijā un ikdienā. Skolēni uzsver, ka skolā vēlas mācīties dzīvot pieaugušo dzīvi un to, kas viņiem noderēs nākotnē, nevis to, kas pieaugušajiem noderējis agrākos laikos. Ar Jo skolotājs vairāk palīdz saprast skolēnam, kas viņam nepadodas, un rosina meklēt jaunus paņēmienus, kā arī rosina izteikt viedokli un nebaidīties kļūdīties, jo vairāk skolēni norāda, ka uz skolu dodas ar prieku un uzskata to par labu vietu, kur mācīties. 11

12 to skolēni saprot, ka vēlas zināt un prast, kā plānot savu karjeru, kā plānot ienākumus un izdevumus, kā atbildīgi aizņemties, kā vadīt mājsaimniecību un veidot ģimeni, kā samaksāt rēķinus un kā uzvesties darba intervijā. Skolēni ar vispārīgām prasmēm saprot spēju pareizi un efektīvi domāt, spēju saprasties ar citiem cilvēkiem un veidot atbildīgas attiecības. Līdztekus vecāku nosauktajām tēmām skolēni min, ka viņiem nepieciešamas zināšanas un prasmes par personīgo veselību gan par pareizām fiziskām aktivitātēm, gan rūpēm par higiēnu, gan pareizu uzturu, gan to, pie kāda ārsta vērsties problēmu gadījumā. Skolēni min, ka vēlas skolā iemācīties saprast sevi, saprast citus un mācīties, kā audzināt bērnus. Skolēni biežāk nekā vecāki savās atbildēs norāda, ka vēlas mācīties skolā modernas zināšanas par informācijas tehnoloģijām un prasmes, kā tās lietot atbildīgi. Mācībās liela nozīme ir cieņpilnām un atbalstošām skolēnu un skolotāju attiecībām un sociāli emocionālajai videi skolā Sociāli emocionālā vide ir ļoti svarīga un viena no biežākajām tēmām skolēnu atbildēs, raksturojot to, kas traucē mācīties. Gandrīz piektā daļa skolēnu norāda, ka viņiem ir nepatīkami, ja skolotājs klasē paceļ balsi, kliedz, dusmojas. Jādomā, kā palīdzēt skolotājiem, lai uzlabotu vidi klasē. Lielu uzsvaru savās atbildēs respondenti liek uz skolēnu un skolotāju savstarpējām attiecībām, paužot vēlmi, ka tām būtu jābūt cieņpilnām, līdzvērtīgām, sociāli, emocionāli atbalstošām un uz izaugsmi vērstām. Pēc skolēnu domām, nav pieļaujama klasē bieži piedzīvotā izsmiešana, pazemošana, savstarpēja salīdzināšana, kuru skolotāji, neko nepasakot, reizēm atbalsta. Vecāki uzskata, ka skolotāja kā mentora un iedvesmotāja loma klasē ir neatsverama, taču tai ir jāmainās no lektora pozīcijas pret sadarbību un aktīvu zināšanu apgūšanas pieeju. Vecāki saskata, ka, pastāvot līdzšinējai pieejai, skolotāji reizēm ir noguruši un viņiem nepieciešams liels atbalsts no skolas vadības, skolotāju palīgs klasē. Reizēm atgriezeniskā saite, ko saņem skolēns, nav pietiekama, lai vecāki skaidri saprastu, kas darāms, lai uzlabotu bērnu sniegumu un apgūtu iekavēto. Mācībām jābūt saistītām ar reālo dzīvi un skolēnus iesaistošām Sīkāk izvaicāti par mācību procesu, skolēni un vecāki līdzīgi savās atbildēs norāda vairākas, viņuprāt, veicamas izmaiņas. Skolēni un vecāki vēlas, lai jaunās zināšanas tiktu balstītas vairāk praktiskajās nodarbībās, apgūstot, kā jauno informāciju lietot, kādā kontekstā un ar kādu mērķi. Tādējādi zināšanas ne tikai tiktu apgūtas teorētiski un iekaltas kā agrāk, bet iegūtu arī praktisku nozīmi. Skolēni vairāk vēlas darboties ārpus klases, kustībā, ekskursiju un projektu veidā, savukārt vecāki papildina, ka vērtīgas būtu iedvesmas lekcijas, aicinot uz skolu nākotnes profesiju pārstāvjus, kā arī mācību formu dažādošana. Ne mazāk svarīgas būtu regulāras savstarpējās diskusijas un sarunas par nule gūtajām zināšanām, kas palīdzētu padziļināt izpratni un stiprināt pieredzi. Iespēja paust savu viedokli par uzzināto, pieredzēto to skolēni vēlētos darīt ikdienā, ne tikai pildot pārbaudes darbus. Saskaņā ar kvantitatīvajiem datiem vairāk nekā 70% skolēnu uzskata, ka skolā iegūto varēs izmantot dzīvē, turklāt divi no trim skolēniem skolu uzskata par interesantu. Vienlaikus aptuveni 80% skolēnu apgalvo lai dabūtu labu darbu, skolā nav jāiet, kas, visticamāk, atspoguļo sabiedrībā esošu priekšstatu. 12

13 Skolēni un viņu vecāki aktualizē lielāka personalizēta atbalsta nepieciešamību Būtiska tendence skolēnu atbildēs ir vēlme pēc personalizētas pieejas mācību procesā. Atbildes liecina, ka spējīgākie skolā bieži vien garlaikojas, bet tie, kam vajadzīgs ilgāks laiks, netiek līdzi mācībām, tiek steidzināti. Arī vecāki savās atbildēs pauž rūpes par to, ka viņu bērni nespēj pietiekami labi iemācīties zināšanas un prasmes, jo nesaņem pietiekamu atbalstu. Ar to vecāki saprot skolotāja iedziļināšanos konkrēta skolēna izaugsmē un atbilstošas palīdzības sniegšanu konkrētajā mācību posmā. Reizēm atgriezeniskā saite, ko saņem skolēns, nav pietiekama, lai vecāki skaidri saprastu, kas darāms, lai uzlabotu bērnu sniegumu un apgūtu iekavēto. Pēc vecāku domām, būtu nepieciešami skaidrāki spēles noteikumi, piemēram, mācību laikā būt informētiem par apgūstamajiem tematiem, laiku, kad paredzēts tos apgūt, tiem piekritīgiem mācību materiāliem. Līdzīgi arī skolēni norāda, ka vēlas laikus saņemt skaidru atgriezenisko saiti par savu izaugsmi attiecībā pret apgūstamo saturu gan par kļūdām, gan par sasniegto, kas palīdzētu saprast, kas vēl jādara, lai sniegumu uzlabotu. Skolēni novēro, ka nereti skolotāji sniedz vispārīgus, uz kādu konkrētu klases līmeni orientētus vēstījumus, kas nav noderīgi nedz tiem, kuriem ir augstāki sasniegumi, nedz tiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Daudzu vecāku atbilžu vidū nav vienprātības par sniedzamo atbalstu mācību procesā. Te vērojama viedokļu dažādība, gan paužot tādu, ka vecāks ir otrs skolotājs mājās, kurš palīdz apgūt klasē neapgūto, gan uzskatot, ka vecāks ir tikai atzīmju pārbaudītājs. Vēlme mainīt uzsvaru no atzīmju izlikšanas par galarezultātu uz vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu ikdienā Kopumā daudz ierosinājumu un kritikas skolēnu un vecāku atbildēs veltīts vērtēšanas sistēmai. Respondenti uzskata, ka nepieciešama caurskatāma vērtēšanas sistēma ar iepriekš skaidri zināmiem kritērijiem. Vecāki norāda, ka viņiem bieži nav saprotami vērtēšanas kritēriji un viņi arī nespēj saviem bērniem paskaidrot, kāpēc konkrētajā mācību uzdevumā ir tāda atzīme. Savukārt skolēni izjūt, ka reizēm viņu centību un ieguldīto darbu vispār nenovērtē. Tādējādi skolēni un vecāki uzskata, ka vērtēšanas sistēmai būtu jābūt vispusīgai un tādai, kas orientēta uz personīgo izaugsmi, salīdzinot ar paša iepriekšējo sniegumu, nevis citiem klasesbiedriem. Skolēni norāda, ka vēlas, lai vērtētu arī viņu atdevi, ieguldīto darbu, attieksmi un centību, pat ja gala sniegums ir ar kļūdām. Ne mazāk svarīga ir laikus sniegta atgriezeniskā saite, jo vērtējums mācību posma beigās ir konstatējošs, taču nepalīdz kaut ko uzlabot. Tādējādi vērtējumiem pēc būtības būtu jābūt uz izaugsmi virzītiem. Skolēni vēlas, lai tiktu konkrēti analizētas viņu kļūdas, nevis nepamatoti kritizētas un peltas. Skolēni norāda, ka vēlas cieņpilnu, personiski nozīmīgu vērtēšanu, nevis 13

14 publisku salīdzināšanu, kas liek izjust kaunu un mazvērtības sajūtu. Svarīgi, ka gan vecāki, gan skolēni norāda, ka jāmaina skolās ieskaņojusies uzskatu sistēma, ka kļūdas ir sliktas un peļamas, tā vietā domājot par kļūdām kā par iespēju uzlabot sniegumu, lai saprastu, ko varēja izdarīt labāk. Kopumā skolēnu apmierinātība ar skolu ir augstāka, ja skolotāji palīdz skolēniem ieraudzīt apgūtā nozīmību dzīvē un mērķtiecīgi atbalsta mācīšanos Kvantitatīvajā aptaujā, kurā tika mērīta skolēnu apmierinātība ar mācību procesu un tajā notiekošo, skaidri redzama nozīmīga sakarība starp to, kā skolotāji sniedz atbalstu un atgriezenisko saiti skolēnam, un to, cik ļoti skolēns vēlas iet uz skolu. Proti, jo skolotājs vairāk palīdz saprast skolēnam, kas viņam nepadodas, un rosina meklēt jaunus paņēmienus, kā arī rosina izteikt viedokli un nebaidīties kļūdīties, jo vairāk skolēni norāda, ka uz skolu dodas ar prieku un uzskata to par labu vietu, kur mācīties. Būtiski pieminēt, ka gan vecāki, gan skolēni savās atbildēs norāda, ka visas šīs iepriekš minētās lietas skolā daži skolotāji jau dara (taču ne visi) un, ja dara, tad dažkārt nesistemātiski un nepietiekami bieži. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka skolēnu apmierinātība jeb vērtējums par skolā notiekošo kopumā ir relatīvi zemāks nekā vecākiem. Vecāku izpratne par savu lomu un gatavība iesaistīties bērnu mācīšanās atbalstā ir ļoti atšķirīga Lielākā daļa vecāku bija vienisprātis, ka viena no vecāku lomām ir nodrošināt bērniem papildu un interešu izglītību ārpus skolas. Tā, viņuprāt, palīdzētu nostiprināt skolā apgūto, kā arī saņemt to, kas skolā netiek mācīts, taču bērnu interesē. Ne mazāk svarīga, kā uzskata vecāki, ir viņu loma, nodrošinot bērnu labjutību, atbalstošu sociāli emocionālo vidi un ģimeni, kurā bērns var justies droši. Vecāki norāda, ka daudz labāk saprot, kas notiek skolā un ar viņu bērnu izaugsmi, ja regulāri uzklausa, iedziļinās un sarunājas ar saviem bērniem. Vecāki uzsver, ka formālu jautājumu vietā (Kā gāja?) daudz noderīgāka ir patiesas intereses izrādīšana (Kā tu šodien juties?) par to, kā bērns jūtas skolā, vai viņam ir klājies grūti un kā vecāks var palīdzēt. Vecāki uzskata, ka līdz noteiktai robežai bērniem ir jāļauj kļūdīties, vienlaikus motivējot viņus tiekties uz sasniegumiem. Daudzu vecāku atbilžu vidū nav vienprātības par sniedzamo atbalstu mācību procesā. Te vērojama viedokļu dažādība, gan paužot tādu, ka vecāks ir otrs skolotājs mājās, kurš palīdz apgūt klasē neapgūto, gan uzskatot, ka vecāks ir tikai atzīmju pārbaudītājs. Daži norāda, ka, redzot skolēna pārslodzi, dažkārt izpilda mājasdarbus vai projekta darbus viņu vietā. Starp šiem polārajiem viedokļiem ir arī tādi, kas uzskata, ka dažos priekšmetos vecākiem vairāk jāpalīdz, bet dažos tomēr jāpaļaujas uz skolas atbalsta sistēmu un iespējām iet uz papildu konsultācijām. Daļa vecāku norāda, ka dažkārt ir spiesti algot privātskolotājus, kas, viņuprāt, nav pieņemami, ja viņi maksā nodokļus. Joprojām daudzi vecāki atbalstu mācībās bieži saprot ar mājasdarbu pildīšanu, taču, ja mājasdarbi kļūst par pamata mācīšanas metodi, tad tas, visticamāk, liecina par neefektīvi izmantotu mācību laiku un sekmē nevienlīdzību. Tas nozīmē, ka tiem, kam mājās ir vecāki, kuri saprot tematu un kuriem ir laiks, būs labāks sniegums skolā, bet tā tam nevajadzētu būt, piebilst projekta Skola2030 pilnveidotā mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Taču ikviens vecāks tiek aicināts atbalstīt savu bērnu mācībās vismaz trijos veidos: 1) izrādīt patiesu interesi par to, ko bērns ir iemācījies; 2) uzturēt viņā interesi par mācībām; 3) proaktīvi iesaistīties skolas dzīvē, apmeklējot vecāku sapulces un sarunājoties. SV 14

15 INTERVIJA Darbs, kurā tu visu laiku esi kustībā Ilze Brinkmane Par skolotājiem, manuprāt, jāmaina sabiedrībā iesīkstējušies stereotipi. Skolotājs ir tāds pats cilvēks, tikai viņš uzņemas citus vest ceļā, lai kopīgi mācītos. Skolotājs vairs nestāv klases priekšā un neapgalvo, ka zina par visiem visu vislabāk. Ir reizes, kad skolēniem saku, ka atbilde būs jāmeklē kopā. Nav tik daudz jāuztraucas, ko par tevi domās, bet galvenais ir jāprot sarunāties un uzklausīt, stāsta vēstures skolotāja Marta Pujāte, kura savu ceļu uz darbu skolā nav atradusi uzreiz. Mācoties Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā, viņai padevusies angļu valoda, tādēļ viņa devusies studēt angļu filoloģiju Latvijas Universitātē, taču sapratusi, ka negrib akadēmiski un dziļi rakties šīs valodas dzīlēs. M. Pujāte vēlējusies būt starp cilvēkiem, jo vienmēr bijusi aktīva, pratusi dažādās aktivitātēs iesaistīt skolasbiedrus. Sekojusi izvēle apgūt bārmenes profesiju, bet nomākusi Rīgas kņada. Reiz ceļā uz Kuldīgu salikušās kopā divas idejas tuvāk mājām ir Liepājas Universitāte (LiepU) un skolā ļoti patikusi vēsture un šī priekšmeta skolotāja Gunta Upesdegle. Viņa noticējusi sev, ka varētu arī citiem atklāt, cik vēsture ir interesanta. Meklē kopīgu valodu un sadarbību M. Pujāte nesen sākusi strādāt Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā, kurā apvienota kādreizējā ģimnāzija, Kuldīgas Alternatīvā sākumskola un pilsētas pamatskola. Pati esmu mācījusies sākumskolā un praksē biju pamatskolā, tā ka saprotu, ka sastrādāties nākas atšķirīgu pieeju kolēģiem, bet vadības mērķis ir rast kopsaucēju, un visi tiek mudināti uz sadarbību, uz ko rosina arī projekts Skola 2030, stāsta jaunā skolotāja. Viņa kopīgu valodu meklē ar 6. līdz 9. klases pusaudžiem un atzīst, ka izdodas. Ideju ir daudz, bet, lai tās izstrādātu līdz galam, tas prasa daudz laika. Mācījos klātienē un pēdējā studiju gadā trīs dienas nedēļā jau strādāju skolā. Piemēram, kad bija stunda par senlatviešiem un viņu dzīvesvietu pilskalniem, nolēmu skolēnus aizvest uz tuvējo pilskalnu. Izdomāju arī dažādas stafetes par attiecīgo tematiku, jo tā ir iespēja uz vēsturi paskatīties citām acīm. Protams, tajā dienā nostaigāju padsmit kilometru, kamēr katru klasi aizvedu un atvedu, bet pēc tam secināju, ka bija tā vērts, gandarījumu neslēpj skolotāja. S kolotājs ir tāds pats cilvēks, tikai viņš uzņemas citus vest ceļā, lai kopīgi mācītos. Ir reizes, kad skolēniem saku, ka atbilde būs jāmeklē kopā. Foto: no personīgā arhīva Marta Pujāte ir vēstures skolotāja Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Uz jautājumu, ko topošajiem skolotājiem iemāca universitātē, M. Pujāte atzīst, ka galvenais ieguvums ir iespēja doties kopumā sešu mēnešu praksē. Daudziem tas ir izšķirošais brīdis, kad sāc izprast, vai izdosies būt par skolotāju. Ja rodas lampu drudzis kā uzkāpjot uz skatuves un klases priekšā sastingsti, tad varētu būt grūti. Man tādā ziņā nav 15

16 problēmu, jo jau sākumskolā visus rāvu aiz rokas uz dažādiem pasākumiem, konkursiem, smejot stāsta M. Pujāte. Kad jautāju, vai un kā ļaujas izglītojamie, skolotāja atklāj, ka pērn iedota arī audzināmā klase septītklasnieki no reorganizētās Kuldīgas pamatskolas. Bērniem viss bija jauns un pavisam citādāks, bet skolotāja viņus jau pazinusi, jo prakses laikā 6. klasē mācījusi vēsturi. Viņi ir forši bērni, ar viņiem var normāli parunāties. Protams, varēja pamanīt, ka viņi ir mainījušies, īpaši meitenes. Atzinos un atvainojos, ka būšu ļoti aizņemta, jo beidzu studijas, taču atradām risinājumu un sazinājāmies ar tehnoloģiju WhatsApp starpniecību. Atceros, ka 1. septembrī klases lielākais rakaris man pajautāja, vai nezinu, kas būs viņu jaunā audzinātāja. Kad atbildēju, ka es, sekoja lietišķa atbilde: Ā, forši! Sākumā jāveic pašanalīze Stāstot vēl par studijām LiepU, M. Pujāte norāda, ka pirmajā studiju gadā ir kopīgas lekcijas visiem topošajiem skolotājiem un tās bijušas ļoti interesantas, jo psiholoģijas lekcijās vairāk iepazinuši paši sevi un pedagoģijas pamatus. Otrajā gadā viņa apguvusi specializāciju vēsturi, bet trešajā un ceturtajā gadā sociālās zinības, arī kulturoloģiju, filozofiju, ekonomiku, politiku. Iegūtas tiesības visas nosauktās jomas īstenot vidusskolā, kā arī ir iespēja strādāt muzejā un arhīvā, jo apgūta arī šo jomu specifika. Vai tiek pievērsta uzmanība bērnu dažādu vecumposmu attīstībai un psiholoģijai? M. Pujāte norāda, ka iepazinusi gan bērnu vecumposmu atšķirības, gan saskarsmes un konfliktu psiholoģijas aspektus, bet kā lielāko ieguvumu uzskata veikto pašanalīzi. Daudz interesanta M. Pujāte uzzinājusi, klausoties par Montesori izglītības metodēm. Uz jautājumu, vai apgūtas arī metodes, kā strādāt, ja klasē vienlaikus atrodas gan ļoti talantīgi bērni, gan ar mācīšanās grūtībām un speciālām vajadzībām, M. Pujāte atzīst, ka augstskolā dod vairāk vispārīgas zināšanas, bet pārējo pamazām apgūst praksē. Piemēram, no astoņām prakses stundām Latvijas vēsturē divas vēroju es, bet sešas vēro prakses vadītāja. Liktenīga sagadīšanās, bet praksi vadīja un tagad mentore ir mana bijusī vēstures skolotāja un audzinātāja Gunta Upesdegle. Mums jau ir cita līmeņa attiecības. Viņa prot nomierināt un iedvesmot, atklāti norāda arī uz kļūdām, kam pievērst uzmanību, bet vienmēr piebilst, lai nesatraucos, jo visu varu izdarīt un pilnveidot. Grūtības vēl sagādā sasniedzamā rezultāta definēšana un atgriezeniskās saites īstenošana, kas paredzēts projekta Skola 2030 nostādnēs un ko realizē arī mūsu skolā. Manuprāt, to apgūt mācās pilnīgi visi skolotāji, uzskata M. Pujāte un piebilst, ka komunikācija ar skolēniem viņai izdodas. M. Pujāte bakalaura darbu rakstījusi par to, kā veidot starpdisciplināras mācību stundas, piemēram, kā sadarboties un veidot kopīgu nodarbību vēsturē, matemātikā un angļu valodā. To realizējusi Daudziem prakse studiju laikā ir izšķirošais brīdis, kad sāc izprast, vai izdosies būt par skolotāju. Ja rodas lampu drudzis kā uzkāpjot uz skatuves un klases priekšā sastingsti, tad varētu būt grūti. Man tādā ziņā nav problēmu, jo jau sākumskolā visus rāvu aiz rokas uz dažādiem pasākumiem, konkursiem, smejot stāsta M. Pujāte. arī praksē, un skolēnu komentāri bijuši atzinīgi, jo viņiem šķitis interesanti. Bērni lūguši ko līdzīgu turpināt. Grupu darbā kāds parasti mēģina izbraukt uz citu rēķina, tādēļ cenšos katram dot arī individuālu uzdevumu. Vienlaicīgi visu laiku mācos arī pati. Novadā notiek sanāksmes mācību priekšmetu jomu skolotājiem, piedalos vēstures un sociālo zinību skolotāju kursos, kur kolēģi dalās pieredzē, kas vienmēr ir ļoti vērtīgi, stāsta jaunā skolotāja. Uz jautājumu, kāds vēstures periods viņu interesē visvairāk, M. Pujāte atbild, ka tā ir seno laiku vēsture, kad parādās pirmās civilizācijas. Tas ir pats sākums, kad 6. klasē sāk mācīt vēsturi. Kad pati biju skolniece, par to uzzinot un klausoties, acis iemirdzējās, vēsture sāka šķist ļoti aizraujoša. Priecājos, ka iesaistījās vi- 16

17 zuālās mākslas skolotāja un kopīgi izveidojām stundas par viduslaikiem. Skolēni darbojās amatnieku darbnīcās, veidoja tērpus un dažādus aksesuārus no ādas, citi no māla konstruēja pils maketu. Caur praktisko darbošanos uzzināja par viduslaikiem raksturīgo. Strādājot ar šādām metodēm, lielākā problēma ir laika un satura saskaņošana ar citiem kolēģiem. Jāatrod laiks, lai izdomātu, izrunātu, dalās M. Pujāte. Skolotāja atklāj, ka starpdisciplināra darbošanās viņai nav sveša jau no skolas laikiem, jo Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija bija viena no skolām, kurā skolēni veidoja savus uzņēmumus un skolotājiem padomu sniedza, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Karine Oganisjana, kura turpina sadarbību. Jaunizveidotās Kuldīgas vidusskolas komanda iecerējusi jaunos projektos iesaistīt arī citas novada skolas. Optimāli līdz 20 skolēniem klasē Uz jautājumu, vai skolās ienāk daudz jauno skolotāju, M. Pujāte zina teikt, ka savā skolā ir gados jaunākā, bet pirms gada sākusi strādāt matemātikas un vēl pirms pāris gadiem ģeogrāfijas un bioloģijas skolotāja. Visvairāk meklētie esot eksakto priekšmetu skolotāji, tā ka perspektīva ir tiem, kas vēlētos mācīt fiziku un ķīmiju. Kuldīgas novada dome esot radījusi stipendiju atbalsta programmu, lai piesaistītu tieši šos speciālistus. Kas motivē turpināt un būt skolotājai? Man ir jābūt kustībā. Šis ir darbs, kurā tu visu laiku esi kustībā, citreiz varbūt pat par daudz. Pēdējā studiju gadā bija liela slodze, kad reizēm pat nepaspēju izdzert kafijas krūzi, smaida skolotāja. Viņa ievērojusi, ka skolēniem visgrūtāk ir savākties pirms un pēc garā starpbrīža. Izjutusi atšķirību, kā ir strādāt, ja klasē ir 12, 18 vai 25 skolēni. Ja klasē ir vairāk nekā 20 skolēnu, tad ir grūti katram izsekot līdzi, zaudē klusākie un tie, kas visu uztver lēnāk. Optimāli vajadzētu būt 18 līdz 20 skolēniem, lai skolotājs varētu katram pievērsties individuāli un Foto: no personīgā arhīva 1. septembris ar audzināmo klasi. darbs noritētu kvalitatīvi. Cita lieta, ja klasē būtu arī skolotāja palīgs. Sarežģīti ir mācīt atsevišķi Latvijas un pasaules vēsturi, jo vēsture ir vēsture. Bērniem galvā veidojas putra un ir grūti sasaistīt notikumus, tādēļ vajadzētu atgriezties pie tā, kā mācījos pati, no vienas grāmatas. Vēlos, lai skolēni izprastu cēloņsakarības, uzsver M. Pujāte. Skolotāja min, ka viņai skolā paticis veidot organizētus un kārtīgus pierakstus, viņa viegli atcerējusies dažādus nozīmīgus gadskaitļus un datumus, bet saprot, ka ne visi līdzinās viņai. Grūtākais esot izdomāt, kā darboties jēgpilni un lai mācību process nepaliek tikai par spēlēšanos. Daudzas idejas viņa meklē un atrod internetā. Ko M. Pujāte atcerēsies kā spilgtāko notikumu, studējot LiepU? Priecājos, ka man bija iespēja piedalīties studentu apmaiņas programmā Erasmus, vienu semestri pavadīju Viļņas Universitātē Lietuvā. Tas bija fantastisks laiks! Daudz mācījāmies paši, bet, galvenais, tā bija laba dzīves skola un citu kultūru iepazīšana, iegūti jauni draugi no dažādām valstīm, viņa ar prieku atceras. Uz jautājumu, vai tiem, kurus saista vēsture, patīk daudz lasīt, jaunā skolotāja piekrīt un teic, ka grāmatnīcas un bibliotēkas ir vietas, kur viņa labprāt pavada laiku. SV 17

18 VIEDOKLIS Mūzika palīdz iemācīties pārvarēt grūtības Ilze Ērkšķe, mūzikas skolas Patnis direktore Lai gan mūsdienās aktīvi tiek uzsvērta eksakto zināšanu apguve, akadēmisko panākumu sasniegšanai un pastāvīgai personības attīstībai ir būtiski nodrošināt skolēnus ar kvalitatīvu izglītību, kas ietver daudzpusīgu mākslas un mūzikas mācību programmu. Mūzikas apguve attīsta bērnu emocionālo, radošo un intelektuālo pusi, kas ir vienlīdz būtiska, norāda mūzikas skolas Patnis direktore Ilze Ērkšķe. Foto: no personīgā arhīva Ilze Ērkšķe, mūzikas skolas Patnis direktore. Cerība, ka vispārizglītojošajās skolās muzicēs aizvien vairāk Par mūzikas pozitīvo ietekmi uz bērna attīstību ir runāts jau izsenis, un tas nevienam nav noslēpums. Mūzika noteikti ir joma, kuru apgūt nekad nav pāragri, tieši tāpēc māmiņām iesaka dziedāt vai klausīties mūziku jau bērniņa gaidību laikā. Arī pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem tiek piedāvāta muzikālā audzināšana, kas ir ļoti būtiska topošā skolēna vispārējai attīstībai. Lai gan skolas vecākajās klasēs mūzika kā mācību priekšmets lielākoties ir mūzikas literatūras apguve, ceru, ka skolās muzicēs aizvien vairāk mūzikas stundās, kā arī koros, ansambļos un individuālās nodarbībās. Iespēja uzņemties līdera lomu Runājot par mūzikas sniegtajiem ieguvumiem, var nodalīt kolektīvo un individuālo muzicēšanu. Ja skolēns darbojas korī vai ansamblī, viņš iemācās plānot savu laiku un uzņemties atbildību. Tiek attīstīta spēja darboties komandā, ar cieņu izturēties pret citiem cilvēkiem, tolerance un disciplīna. Tas sniedz spēcīgu komandas garu un veicina spēju sadarboties. Kur ir kolektīvs, tur izvirzās arī līderi, tāpēc daudziem bērniem tā ir iespēja uzņemties līdera lomu un mācīties sadzīvot ar dažādiem viedokļiem. Iemācīties pārvarēt grūtības Daudzās kultūrās tas, ka bērnam jāapgūst kāds mūzikas instruments, ir pašsaprotami. Tas māca būt centīgam, disciplinētam un neatlaidīgam, kā arī attīsta intelektuālo domāšanu un darbaspējas. Patiesībā bērni visbiežāk ir ar ļoti augstām darbaspējām, un mūzika ir veids, kā tās atklāt. Bērns, kurš apguvis kāda mūzikas instrumenta spēli, būs daudz drošāks, pārliecināts par savām spējām, mācēs organizēt savu laiku. Nodarbojoties ar mūziku profesionāli, tā palīdz iemācīties, kā pārvarēt grūtības, kas noder ikvienā dzīves jomā. Tā attīsta uzstāšanās un pašprezentēšanas prasmes, turklāt daļai bērnu var sekmēt stresa noturību, kas mūsdienu dzīves apstākļos ir ļoti būtiski. Nedrīkst aizmirst arī par mūzikas terapeitisko ietekmi pieaugušie izmanto mūziku, lai sakārtotu ķermeni un prātu. Arī bērniem tas var uzlabot garastāvokli, samazināt uztraukumu, un bērns ar jaunu sparu un koncentrēšanos var ķerties pie citiem mācību priekšmetiem. 18

19 Sekmē stratēģisko domāšanu Jo profesionālāk tiek apgūta mūzika, jo vairāk attīstās bērna prognozēšanas spējas, proti, prasme vienlaikus darīt un domāt vairākus soļus uz priekšu. Tas sekmē stratēģisko domāšanu ne velti starp veiksmīgiem uzņēmējiem sastopami arī daudzi, kuri apguvuši kāda mūzikas instrumenta spēli. Ne visi, kas apgūst mūziku, t. sk. mūzikas skolās, būs profesionāli mūziķi, taču ieguvēji noteikti būs visi, tāpēc uzskatu, ka arī katrā vispārizglītojošajā skolā jāsniedz bērniem iespēja dziedāt un muzicēt. Katrā skolā ir nepieciešams koris un iespēja 1. klasē dziedāt visiem. Tālāk var veidot atlases kori, citiem bērniem sniedzot iespēju muzicēt individuāli vai cita veida kolektīvā. Nereti tieši muzicēšana vai koris sniedz bērnam iespēju piedalīties dažādos konkursos un ceļot. Iepazīt jaunas vietas un kultūras, iegūt atmiņas un pieredzi, ko citādi nevar iegūt. Tas iemāca arī pieņemt, ka visi nevar būt uzvarētāji un 2. vieta nebūt nav zaudējums, bet kārtīgi padarīts mājasdarbs, kas arī sniedz gandarījumu un parāda, ka vēl ir uz ko tiekties un izvirzīt jaunus mērķus. Zaudē tikai tie, kuri neko nedara. Jo profesionālāk tiek apgūta mūzika, jo vairāk attīstās bērna prognozēšanas spējas, proti, prasme vienlaikus darīt un domāt vairākus soļus uz priekšu. Kompetenču pieeja un dzīvei pietuvinātas mācības Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek runāts par to, ka mācībām jābūt pietuvinātām dzīvei par kompetenču pieeju. Lūk, mūzika tieši ir tā joma, kur tas izpaužas visuzskatāmāk. Kompetenču pieeja tajā ir bijusi visu laiku. Mūzikas stundu skaitu vispārizglītojošās skolās noteikti nedrīkst samazināt, jo tas ir brīdis, kad ikviens bērns var būt radošs un ar prieku piedalīties stundās, iegūt jaunu pieredzi un informāciju. Mūzikas stundas ir ļoti daudzpusīgas tās ietver mūzikas valodas un mūzikas izteiksmes līdzekļu apguvi, praktisko muzicēšanu, dziedāšanu, kā arī mūzikas literatūras apguvi, kas sniedz iespēju ielūkoties dažādos gadsimtos, uzzināt par dažādu laiku mūziku, kultūru, arhitektūru un mākslu. Skolēni iegūst prasmi rakstīt projektus vākt informāciju, apkopot, atlasīt svarīgāko un pilnveido prezentēšanas prasmes. Nevienu bērnu nedrīkst norakstīt, pat ja sākumā šķiet, ka mūzika vai dziedāšana nav domāta viņam. Arī vecākiem nevajadzētu priekšlaicīgi novērtēt savus bērnus, bet uzticēties profesionāliem skolotājiem. SV 19

20 SKOLOTĀJI MĀCĀS Fizikas skolotāji izmēģina pilota prasmes SV informācija Jūlijā pieci aktīvi fizikas skolotāji devās izpētes ekskursijā uz Ķeguma HES un iejutās pilota lomā airbaltic lidmašīnas Boeing 737 simulatorā. Ekskursijas laikā skolotāji varēja ieraudzīt, pataustīt un saklausīt to fiziku, ko ik dienas pasniedz skolēniem klasē. Zināšanas, kuras iegūtas praktiskā veidā, ir noturīgākas par grāmatās lasīto teoriju, atzīst skolotāji. Ķeguma HES skolotājiem bija ekskluzīva iespēja nokļūt ražotnes pazemes tunelī, apskatīt vairāk nekā 200 tonnu smago turbīnu un nokļūt telpā, kur iespaidīga izmēra ģeneratori ražo elektrību, ko ikdienā patērē visā Latvijā. Dienas otrajā daļā skolotāji devās uz air- Baltic treniņu centru, lai izmēģinātu pilota prasmes Boeing 737 lidmašīnas simulatorā. Simulatora kabīne ir precīza īstās lidmašīnas pilotu kabīnes kopija, bet, lai realitātes sajūtu pastiprinātu vēl vairāk, kabīni papildina vairāki ekrāni un hidraulisko cilindru sistēma, kas to kustina. Foto: Publicitātes foto Šī fizikas skolotājiem bija īsta svētku diena. Ikdienā mēs, fizikas skolotāji, zināšanas lielākoties gūstam no grāmatām vai lekcijām. Ekskursija sniedza unikālu pieredzi redzēt un speciālista vadībā uzzināt, kā HES darbojas dabā. Izmēģinot Boeing 737 simulatoru, ikvienam kļūst skaidrs, ka bez apjomīgām zināšanām un to praktizēšanas reālajā vidē lidmašīnu vadīt nav iespējams. Dodoties šādā ekskursijā, skolotājiem ir iespēja nodot skolēniem ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī saistīt tās ar praktisko pieredzi. Izzinošās dienas rezultātā ieguvu vērtīgas atziņas, kuras nodot saviem skolēniem, lai paaugstinātu viņu motivāciju mācīties un interesēties par karjeras iespējām fizikas nozarē. Un, nenoliedzami, vērtīgākais dienas ieguvums ir skolotāju pieredzes apmaiņa dažādos jautājumos par un ap fizikas mācīšanu. Paldies portāla FIZMIX Skolotājiem veidotājiem par lielisko iespēju! ar iespaidiem dalās Ineta Lielkalne, Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas fizikas skolotāja. Ekskursijā devās pieci aktīvākie fizikas skolotāji Ineta Lielkalne (Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskola), Laila Vibornā (Preiļu 1. pamatskola), Valdis Zuters (Tukuma Raiņa ģimnāzija), Diāna Medne (Rīgas 84. vidusskola) un Elīna Barone (Ogres valsts ģimnāzija), kuri konkursa ietvaros gada laikā portālā FIZMIX Skolotājiem bija ievietojuši visvairāk mācību materiālu. Skolotāji, apmainoties ar mācību materiāliem, ne tikai veicina ideju un pieredzes apmaiņu, kas uzlabo fizikas pasniegšanas kvalitāti Latvijā kopumā, bet arī atvieglo viens otra ikdienu, jo ietaupa laiku, izstrādājot mācību materiālus individuāli. SV 20

21 Ceturtdiena, gada 11. aprīlis, Nr. 7 (561) Abonēšana , , e-pasts FOTO: Andris Bērziņš Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs uzskata, ka, piemērojot biznesa modeli izglītībā, bērns izglītības iestādei un pašvaldībai būtībā ir kļuvis par ienākumu objektu no mērķdotācijām un no starppašvaldību norēķiniem. IK ILZE BRINKMANE Izglītības un zinātnes ministrijai esam sagatavojuši savu redzējumu par skolu tīkla attīstību un tā veidošanu un pilnveidošanu kopš gada, kad izveidoja Tukuma novadu. Process ir nebeidzams un neapstājas, joprojām domājam, plānojam un lemjam par to, kā uzlabot situāciju. Protams, sekojam tam, kas notiek valstī, un iespēju robežās mēģinām pielāgoties ne bez sāpīgiem lēmumiem un izmaiņām, kad, piemēram, jāslēdz skolas, stāsta Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs. Bērnu skaitam ir tendence augt Pirms 10 gadiem, kad gadā valstī sākās ekonomiskās lejupslīdes izpausmes un būtiski samazinājās mērķdotācija pedagogu darba samaksai, Tukuma novadā tika slēgta Lestenes un Zentenes pamatskola, Jaunsātu pamatskolu pārveidoja par Pūres pamatskolas filiāli, kas darbojas joprojām. Manuprāt, Jaunsātu filiāle ir labs piemērs, kā izdevies skolu laukos saglabāt. Joprojām tur ir sākumskolas klases, kurās mācās 41 skolēns, un darbojas arī bērnudārzs ar vairāk nekā 40 bērniem, norāda N. Rečs. Izglītības pārvaldes vadītājs 0 37 Latviešu tautasdziesma Cena 2,83 EUR atgādina arī, ka gadā Sēmes pamatskola reorganizēta par sākumskolu, un patlaban tā palīdz risināt Tukuma pilsētā aktuālo rindas uz bērnudārza vietām problēmu: Sēmē pirmskolā kopumā uzņemti 106 bērni, no kuriem aptuveni divas trešdaļas Turpinājums 4. lpp. Tagad visi skolām nepieciešamie izglītības e-izdevumi vienuviet! Izvēlies savai skolai vajadzīgo komplektu! Abonē gadam! Lieldienas rītā ziedēj zaļa zālīte; Pats Dieviņš staigāja pa zaļu zālīti. Valsts izglītības politikā vērojama liela pretruna Nosaukums Gads /EUR Pusgads /EUR Skolas Vārds Skolas Psiholoģija Pirmsskolā Izglītība un Kultūra Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītības jomā Vecākiem Aktuālās ikdienas izglītības ziņas tavā e-pastā Kā abonēt žurnālus 2020.gadam Lai abonētu jebkuru no e-izdevumiem vai izdevumu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu atsūtiet maksātāja rekvizītus, izvēlētos izdevumus un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Informācija abonētājiem! Ja abonētājs ir skola - 1 skolas abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā lasīt žurnālus un izdrukāt sev interesējošās rubrikas vai arī visu žurnāla numuru! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no gada! Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi (vairāk nekā 270 materiāli dažādos mācību priekšmetos), kas katru mēnesi tiek papildināta. Jau esošie abonētāji (tie, kuri žurnālus abonējuši iepriekšējos gados) un abonēs nākamajā gadā, turpina izmantot savas līdzšinējās paroles. Ja gadījumā parole tiek aizmirsta, to vienkārši var atjaunot ienākot Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: Vairāk informācijas 21

22 PĒTĪJUMS Kā veidojas attieksme pret skolotāja profesiju? Juta Upīte Attieksme atspoguļo cilvēka nozīmīgākās vērtības, tāpēc, ja pedagogs ir pārliecināts par skolotāja profesiju kā vērtību, viņš gūst lielāku gandarījumu, paužot pozitīvu attieksmi pret skolēniem un savu darbu kopumā. Diemžēl Latvijā skolotāji bieži pauž neapmierinātību ar darbu, minot zemās algas, pārslodzi, dažu sabiedrības locekļu negatīvo attieksmi, skolēnu uzvedību, skolotāju autonomijas trūkumu u. c. Taču tie ir faktori, kas skolotāju un studentu attieksmi pret profesiju ietekmē ārēji. Sākotnēji tika uzskatīts, ka visas attieksmes veidojas dzīves laikā, vēlākie pētījumi pierāda, ka daļa attieksmju ir ģenētiski nosacītas. Pat tādas attieksmes kā attieksme pret altruismu un agresiju, pret autoritārismu, attieksme pret darbu un profesijas izvēli vismaz par 50% ir ģenētiski nosacītas. Tātad ir pierādīts, ka apmierinātībai ar darbu ir cieša saistība ar personības iezīmēm. Tas nozīmē, ka cilvēkiem piemīt tādas rakstura iezīmes, kas nosaka viņu apmierinātību vai neapmierinātību pret darbu neatkarīgi no reālās situācijas. Tādējādi iespējams secināt ja cilvēks no paaudzes paaudzē ir pārmantojis pozitīvu attieksmi pret skolotāja profesiju, ir liela iespējamība šai attieksmei saglabāties neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, taču, nenoliedzami, nozīmīga loma attieksmju veidošanās procesā ir arī sociālajiem apstākļiem. Ja pedagogs ir pārliecināts par skolotāja profesiju kā vērtību, viņš gūst lielāku gandarījumu, paužot pozitīvu attieksmi pret skolēniem un savu darbu kopumā. Iemācīšanās teorija Mediji. Saistībā ar šo teoriju attieksmes kā nosacījuma reflekss visbiežāk veidojas tad, ja cilvēkam nav priekšzināšanu par attieksmes objektu. Piemēram, aizsprieduma (negatīva attieksme) veidošanās pret konkrētu profesiju, ja medijos tā regulāri tiek saistīta ar negatīviem notikumiem. Cilvēkiem var nebūt tiešas saistības un kontakta ar šīs profesijas pārstāvjiem, bet, ja tā pastāvīgi izskan saistībā ar negatīviem notikumiem, var veidoties arī negatīva attieksme. Pozitīvs apstiprinājums. Attieksmes veidojas arī kā operantais nosacījuma reflekss. Ja tīšai darbībai seko pozitīvs pastiprinājums, šī darbība ar lielu varbūtību tiks atkārtota. Šī pieeja būtu svarīga skolās pat šķietami tik nebūtisks faktors kā direktora vai citu mācībspēku uzslava un pozitīvi vārdi var likt pedagogam justies novērtētam. Ģimene. Tādā pašā veidā strādā arī attieksmju veidošanās jau bērna vecumā vecāki atbalsta noteiktus bērna izteikumus, kas viņiem ir pieņemami, tādējādi veicinot noteiktu attieksmju veidošanos. Tas nozīmē, ka vecāku attieksme pret pedagoga profesiju tieši ietekmē arī bērna attieksmi. 22

23 Personības faktora teorija Attieksmju veidošanos var ietekmēt bērnībā audzināšanas procesā iegūtās personības iezīmes. Negatīva attieksme var būt izpausme apspiestajam naidam pret vecākiem bērnībā. Tie bērni, kuriem mācīts augstu vērtēt savu individualitāti un tiesības brīvi paust uzskatus, vairāk izrāda liberālu attieksmi pret dažādām sociālām parādībām. Tas nozīmē, ka jau pirmsskolā ir svarīgi atbalstīt bērnu vēlmi izteikties, kā arī uzsvērt izglītības un katras profesijas nozīmību. N o vienas puses, strādājošie pedagogi, kuriem ir negatīva attieksme pret darbu, līdz ar to nekvalitatīvāka tā izpilde, izraisa arī sabiedrības negatīvo attieksmi, līdz ar to zemu profesijas prestižu. No otras puses, zemais profesijas prestižs ietekmē jauno pedagogu attieksmi pret skolotāja profesiju, kā rezultātā studenti neizvēlas tajā strādāt. Loģisko secinājumu teorija Attieksmes var veidoties arī kā loģiskās domāšanas rezultāts. Attieksmju pētnieks profesors M. Fišbeins (M. Fishbein) ir izstrādājis vērtību gaidu modeli. Saskaņā ar to attieksmes veidojas uz pārliecību pamata un ir atkarīgas no tā, cik svarīgas cilvēkam ir šīs pārliecības. Tātad pozitīvas attieksmes veidošanos ietekmē tas, vai students un skolotājs ir pārliecināti, ka šī profesija ir cienījama un tā ir viņu aicinājums. Attieksme pret skolotāja profesiju mainās atkarībā no dzimuma un studiju programmas veida Izglītības pētnieks B. Orals (B. Oral) savos pētījumos atklājis nozīmīgu atšķirību attieksmē pret profesiju starp vienas fakultātes skolotāju izglītības programmas studentiem. Attieksmi ietekmē dzimums (sievietēm attieksme mēdz būt pozitīvāka), attiecīgās programmas izvēles prioritāte un iemesls, kāpēc izvēlēta skolotāja profesija. Nozīmīgas atšķirības attieksmē pret skolotāja profesiju novērojis arī M. Džustuners (M. Üstüner) un citi starp studentiem, kuriem ir iekšēja motivācija, un tiem, kuriem skolotāja profesiju izvēlēties mudinājuši ārēji motīvi. Pārējie mainīgie, pret kuriem tika novērotas atšķirības, dzimums, programmas veids, prioritāte izvēlē, iemesli attiecīgās programmas izvēlē (ārēji un iekšēji) un ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis. Līdzīgi arī A. Bozdogans (A.Bozdogan) kopā ar kolēģiem savos pētījumos norāda, ka topošo skolotāju attieksme pret skolotāja profesiju mainās atkarībā no dzimuma un programmas veida. Vīrieši savā profesijā jūtas daudz pārliecinātāki nekā sievietes Literatūrā atrodami arī pretēji viedokļi turku zinātnieki, kas ilgstoši pievērsušies studentu attieksmes pētīšanai pret profesiju, J. Čapa un N. Čils (Y. Çapa un N. Çil) pierāda, ka dzimums neietekmē studentu attieksmi pret skolotāja profesiju, tomēr, skatot jautājumu par mīlestību un cieņu pret profesiju, sievietēm ir pozitīvāka attieksme nekā vīriešiem. Savukārt vīrieši savā profesijā jūtas daudz pārliecinātāki nekā sievietes. Pētījumos tiek uzsvērta arī studiju gada ietekme. Sociālo zinātņu doktors V. Hosgorurs ar kolēģiem (V. Hosgorur) savā pētījumā atklāj pozitīvu attiecību starp studiju gadu un attieksmi. Ar katru studiju gadu studentiem pieaug arī pozitīvas attieksmes līmenis pret skolotāja profesiju. Var secināt, ka to iespējams saistīt ar studenta pieaugošo pārliecību par savām zināšanām un prasmēm. B. Orals (B. Oral) uzsvēris arī nozīmīgu pozitīvu korelāciju starp studentu attieksmi pret skolotāja profesiju un tādām rakstura iezīmēm kā uzticēšanās, spēja lūgt palīdzību, izpalīdzība, tolerance, piesardzība, nosvērtība, jutīgums, apņēmība un sociālās prasmes. Skolotāja uzvedība un attieksme ir nozīmīgs kritērijs mērķu sasniegšanai izglītības sistēmā Pozitīva savstarpēja saistība ir atklāta starp mācāmā priekšmeta pievilcību skolotāja un viņa skolēnu 23

24 uztverē. Fakts, ka skolotājam ir pozitīvas gaidas attiecībā uz skolēniem, ietekmē viņu uzvedību. Īsāk sakot, skolotāja uzvedība un attieksme ir nozīmīgs kritērijs mērķu sasniegšanai izglītības sistēmā. Cilvēkam, kuram ir augsts apmierinātības līmenis ar darbu, ir pozitīva attieksme pret šo darbu. Savukārt cilvēkam, kurš nav apmierināts ar savu darbu, ir negatīva attieksme. Citiem vārdiem sakot, attieksme pret profesiju ir komponente gan apmierinātībā ar darbu, gan profesijas pievilcībā. Līdzīgi savā darbā Līderība un motivācija britu akadēmiķis Dž. Edeirs (J. Adair) uzskata, ka apmierinātība ar darbu ir tuvā saskarē ar tādiem faktoriem kā: cilvēka personība un rakstura iezīmes; apmierinātība ar dzīvi kopumā: jo cilvēks ir apmierinātāks ar dzīvi, jo augstāka ir viņa apmierinātība ar darbu (un otrādi); darba izpilde. Skolotājus uztrauc tas, ka skolās strādā daudz pedagogu, kas nevar pieņemt pozitīvu domāšanu un izmantot to savā darbā, kas, viņuprāt, ir viens no lielākajiem prestiža grāvējiem. Lielākā problēma ir skolotāju attieksme pret savu darbu Jo cilvēks ir apmierinātāks ar darbu, jo vairāk viņš cenšas veikt savu darbu labāk strādā radoši, piedāvā savas idejas, priekšlikumus un ar prieku nododas darbam. Jo zemāka ir cilvēka apmierinātība ar darbu, jo vairāk viņš to veic formāli, bez ieinteresētības, tikai pienākuma pēc. Balstoties uz konstruktīvistu pieeju, indivīdi nav tukšas lapas. Katrs cilvēks ienāk skolotāju izglītībā ar jau esošu pagātnes pieredzi, piemēram, perspektīvu, zināšanām, uzskatiem un attieksmi. Viss, ko topošie skolotāji nes sev līdzi, iespējami ietekmē viņu interpretāciju par to, ko nozīmē kļūt par skolotāju. Jāpiebilst, ka negatīva sevis uztvere saistībā ar spēju mācīt ir viena no negatīvas attieksmes pret profesiju sastāvdaļām starp daudziem topošajiem skolotājiem. Arī dažādi trūkumi izglītības sistēmā ir viens no būtiskiem iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar izglītības kvalitāti, kā rezultātā samazinās pedagoga profesijas prestižs un skolotāja izglītības programmā studēt gribošo skaits. Skolotāji piekrīt sistēmas nepilnībām, taču norāda arī, ka negatīvais vērtējums nostiprinājies sabiedrības apziņā masu medijos izskanējušo viedokļu dēļ. Šis jautājums ir strīdīgs, jo laikrakstos bieži tiek parādīta arī pozitīva nostāja atzinība skolotājiem, pedagogu apgalvojumi, ka viņiem patīk savs darbs, uzsvērts, cik svarīgi uzturēt pozitīvu attieksmi pret skolēniem. Laikrakstos lasāms, ka lielākā daļa pedagogu savu darbu veic godprātīgi, ar pienākuma apziņu, darba mīlestību, neatlaidību un izturību. Tiek uzsvērta sabiedrības pozitīvā attieksme un pietāte pret skolotāju kā nākotnes sabiedrības veidotāju. Tas liek domāt, ka patiesībā lielākā problēma ir skolotāju attieksme pret savu darbu, jo sabiedrība to vērtē augstu. 24

25 Skolās strādā daudz pedagogu, kas nevar pieņemt pozitīvu domāšanu un izmantot to savā darbā Pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka apkārtējie cilvēki izrāda lielu cieņu pret pedagoga profesiju kaut vai tādēļ, ka tas ir tik smags, nozīmīgs un noteikti tāds darbs, kuru nedara naudas dēļ. To uzsver arī skolēni viņuprāt, būtiskākais aspekts prestiža celšanā ir tieši skolotāja personība un darbs klasē. Pedagoga personība noteikti ietver arī attieksmi pret darbu un dzīvi kopumā, un redzams, ka skolēni vispirms ir tie, kas uzsver šī aspekta svarīgumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pētījuma par pedagoga profesijas prestižu un iespējām to paaugstināt dažādu mērķauditoriju skatījumā dati liecina, ka skolotāji un skolas administrācijas pārstāvji uzskata, ka prestižs ir atkarīgs no skolotājiem skolotāja personības, skolotāja attieksmes pret savu profesiju un darba pienākumiem. Skolotājus uztrauc tas, ka skolās strādā daudz pedagogu, kas nevar pieņemt pozitīvu domāšanu un izmantot to savā darbā, kas, viņuprāt, ir viens no lielākajiem prestiža grāvējiem. Skolotāja negatīvā attieksme pret skolu, kurā viņš/viņa strādā, vai pret kolēģiem grauj pārējo skolotāju prestižu. Bieži tāda attieksme izraisa konfliktsituācijas, kuras pievērš sabiedrības uzmanību un līdz ar to veido negatīvu skolas vai skolotāju tēlu. Pastāv ļoti cieša, abpusēja saikne starp attieksmi un prestižu. No vienas puses, strādājošie pedagogi, kuriem ir negatīva attieksme pret darbu, līdz ar to nekvalitatīvāka tā izpilde, izraisa arī sabiedrības negatīvo attieksmi, līdz ar to zemu profesijas prestižu. No otras puses, zemais profesijas prestižs ietekmē jauno pedagogu attieksmi pret skolotāja profesiju, kā rezultātā studenti neizvēlas tajā strādāt. Studentu attieksmi pret skolotāja profesiju ietekmējošie faktori ĀRĒJIE Sabiedrības attieksme Profesijas prestižs Sociālekonomiskais stāvoklis Skolotāju izglītība (programma) Profesijas atspoguļojums medijos Skolotāju autonomija Skolēnu uzvedība IEKŠĒJIE Motivācija Izglītības filosofija Identitāte Vērtību sistēma Personības iezīmes Profesionālā kompetence Norādot pedagogu attieksmi un viņu radītā tēla noteicošo lomu profesijas prestiža veidošanā, tiek akcentētas pedagogu profesionālās īpašības kā faktors, kam ir liela nozīme pedagoga profesijas pozitīvas uztveres skolēnu, vecāku un plašākas sabiedrības skatījumā. Tas nozīmē, ka jāpievērš pastiprināta uzmanība skolotāju izglītībai un kvalitatīvai izglītības programmai kā vienam no noteicošajiem faktoriem pozitīvas attieksmes veidošanā topošajos skolotājos. SV Izmantotie informācijas avoti Ajzen, I., Fishbein, M. Attitudes and the Attitude-Behavior Relation: Reasoned and Automatic Processes. In: European Review of Social Psychology, Vol. 12, No. 2, John Wiley & Sons, 2000, 1 33 p. Bozdogan, A., Aydin, D., Yildirim, K. Teachers' Attitudes Towards Teaching Profession. In: Journal of Kirsehir Education Faculty, Vol 8 No 2, 2007, p. Breakwell, Glynis, M. Doing Social Psychology Research. Malden, MA: British Psychological Press, p. Buaraphan, K. The Impact of the Standard-Based Science Teacher Preparation Program on Pre-service Science Teachers Attitudes toward Science Teaching. In: Journal of Turkish Science Education, Vol 8, No 1, March p. Capa, Y., Cil, N. Teachers' Attitudes Towards Teaching Profession. An Investigation of the Different Variables. In: Hacettepe University Journal of Education, Vol 18, No 7, p. Edeirs, Dž. Līderība un motivācija. Rīga: Lietišķās informācijas dienests, lpp. Hosgorur, V., Kilic, O., Dundar, H. Kirikkale University Classroomteaching Program, Students' Attitudes Towards the Teaching Profession. In: Marmara University International Journal of Environmental & Science Education. Vol. 8, No. 16, p. Judge, T. A., Heller, D., Mount, M. K. Five - Factor Model of Personality and Job Satisfaction. A meta analysis. In: Journal of Applied Psychology, No. 3, p. Misāne, G., Gurbo, M. Pedagoga profesijas prestiža atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. No: Skolotājs, Nr. 3, lpp. Oral, B. Faculty of Education Students' Attitudes to Teaching Profession. In: Educational Research, No. 15, 2004, p. Reņģe, V. Sociālā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, lpp. Reņģe, V. Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, lpp. Svence, G., Balode, D., Ozoliņa, A. Skolotāja apmierinātība ar darbu. No: Skolotājs, Nr. 3, lpp. Svence, G., Balode, D., Ozoliņa, A. Skolotāja apmierinātība ar darbu. No: Skolotājs, Nr. 3, lpp. Tesser, A. The importance of heritability in psychological research: The case of attitudes. In: Psychological Review, 1993, p. Ustuner, M., Demirtaş, H., Comert, M. The Attitudes of Prospective Teachers Towards the Profession of Teaching. In: Education and Science. Vol. 34, No. 151, 2009, p. 25

26 METODISKIE MATERIĀLI Riņķa līnija. Riņķa līnijas garums Matemātikas nodarbība ārā 9. klasei Svetlana Drugoveiko, Daugavpils 13. vidusskolas matemātikas skolotāja Mērķis: zināšanu un iemaņu, kas saistītas ar tēmu Riņķa līnija. Riņķis. Riņķa līnijas garums, apkopojums, kontrole un vērtējums. Stundas uzdevumi: ] atkārtot jēdzienus, kas saistīti ar tēmu Riņķa līnija. Riņķis ; ] atkārtot riņķa laukuma un riņķa līnijas garuma aprēķināšanas formulas un izmantot tās uzdevumos; ] turpināt darbu loģiskās domāšanas attīstīšanā, zināšanu un iemaņu apkopošanā; ] turpināt darbu grupās grupu darba attīstīšanas, zināšanu un iemaņu apkopošanas jomā. Sasniedzamais rezultāts: prot atpazīt dabā riņķa līnijas, riņķi; prot aprēķināt riņķa līnijas garumu un riņķa laukumu; izmantojot formulas, spēj atrisināt praktiskus uzdevumus. Nepieciešamie resursi: darba lapas. Mācību organizācijas formas: pāru darbs, grupu darbs. Vērtēšana: skolēni veic pašnovērtējumu, aizpildot darba lapu. Skolotājs vērtē, vērojot skolēnu darbu, apskatot ierakstus darba lapās, uzklausot atbilžu variantus, secinājumus. Nodarbības gaita Praktiskais darbs plānojams pavasarī divām mācību stundām. Klase tiek sadalīta četrās grupās, vidēji katrā grupā seši skolēni. Katrai grupai tiek iedota darba lapa, kurā ir norādīti uzdevumi. Uzdevumi visām grupām ir vienādi, atšķiras tikai to secība. 1. uzdevums. Saskatīt un pierakstīt skolas teritorijā redzamos visus apaļas formas priekšmetus, kuriem ir iespējams aprēķināt riņķa līnijas garumu! 2. uzdevums. Skolas teritorijā atrast resnāko koku un: ] noteikt ar lineālu tā diametru, ] ar centimetra mēru izmērīt koka apkārtmēru, un pēc riņķa līnijas garuma formulas aprēķināt tā diametru, ] salīdzināt abus iegūtos diametrus! 3. uzdevums. Saskaitīt skolas teritorijā kanalizācijas aku vākus un: ] vienam akas vākam noteikt diametru, ] izrēķināt akas vāka apkārtmēru! 4. uzdevums. Skolas teritorijā ir apaļš galds. Jūsu uzdevums ir: 26

27 ] noteikt galda apkārtmēru, ] noteikt laukumu galdam, ] noteikt mazāko kvadrātveida galdauta malas garumu, lai tas nosegtu apaļā galda virsmu! Otrajā stundā skolēni grupās pabeidz veikt aprēķinus, apkopo rezultātus un prezentē paveikto. Mājasdarbs. Stadiona skrejceļa garums ir 600 m. Izmēri tev pieejamā velosipēda riteņa spieķa garumu un aprēķini, cik reižu tava velosipēda riepa veic pilnus apgriezienus šajā ceļā! Skolēni veic mērījumu un ar sapratni un interesi aizpilda darba lapas. Foto: no personīgā arhīva 27

28 Darba lapa nodarbībai Riņķa līnija. Riņķa līnijas garums 1. uzdevums. Saskatīt un pierakstīt skolas teritorijā redzamos visus apaļās formas priekšmetus, kuriem ir iespējams aprēķināt riņķa līnijas garumu vai riņķa laukumu! Priekšmeti, kuriem ir iespējams aprēķināt riņķa līnijas garumu Priekšmeti, kuriem ir iespējams aprēķināt riņķa laukumu 2. uzdevums. Skolas teritorijā atrast resnāko koku un:noteikt ar lineālu tā diametru, un ierakstīt tabulā, ar centimetra mēru izmērīt koka apkārtmēru, un ierakstīt tabulā, pēc riņķa līnijas garuma formulas aprēķināt tā diametru, salīdzināt abus iegūtos diametrus! Koka diametrs ar lineālu, d Koka apkārtmērs, C Koka diametrs, d (pēc formulas) Atkārtot uzdevumu ar otro un trešo koku un ierakstīt datus tabulā! Izdarīt secinājumu par diametra noteikšanu! 28

29 Secinājumi: 3. uzdevums. Saskaitīt skolas teritorijā kanalizācijas aku vākus un: vienam akas vākam noteikt diametru, izrēķināt akas vāka apkārtmēru! Akas vāka diametrs, d (cm) Akas vāka apkārtmērs, C (m) Akas vāka laukums, S (m 2 ) 4. uzdevums. Skolas teritorijā ir apaļš galds. Jūsu uzdevums ir: noteikt galdam apkārtmēru, noteikt laukumu galdam, noteikt mazāko kvadrātveida galdauta malas garumu, lai tas nosegtu apaļā galda virsmu! Vieta aprēķiniem: PALDIES par darbu! 29

30 METODISKIE MATERIĀLI Draudzība ir zelta stīga, pārrausi, vairs nesasiesi Klases audzināšanas stunda par draudzību 4. klasei Gita Ļuļe, Rīgas Pļavnieku pamatskola Stunda: 40 min. Mērķis: pilnveidot skolēnu prasmi apzināties sevi un savu piederību klasei, mācoties analizēt un saprast savstarpējās attiecības. Skolēnam sasniedzamais rezultāts: mācās ievērot grupu darba noteikumus; prot sadarboties, diskutēt, uzklausīt citu viedokli un izteikt savas domas; mācās novērtēt draudzību un cieņu kā tikumiskas vērtības; ir iecietīgs pret citiem un paškritisks pret sevi; gūst priekšstatu, ka dažādu problēmu atrisināšanai var vērsties pēc palīdzības arī pie klasesbiedriem, un mācās uzticēties viņiem. Nepieciešamie resursi: šķēres, līmes zīmulītis, līmlente, cilvēciņi, kas izgriezti no krāsaina papīra (vienāda izmēra), krāsu zīmuļi vai flomāsteri, A4 baltas papīra lapas, saulītes zīmējumi, mēnestiņa zīmējumi, zieda zīmējumi, zīmējumi ar sirsniņu, viens zīmējums ar negaisa mākoni. Metodes: Paud savu nostāju. Klasē uz pretējām sienām izlikti divi plakāti. Uz viena uzrakstīts Klasē vienam ar otru NAV jādraudzējas, uz otra Klasē vienam ar otru IR jādraudzējas. Skolēni pauž savu nostāju, nostājoties pie tā plakāta, kurš atbilst viņu skatījumam par šo jautājumu. Kā jūs skaidrotu teicienu Draudzība ir zelta stīga, pārrausi, vairs nesasiesi? (Notiek diskusija.) Ja skolēni teicienam nezina turpinājumu, skolotāja to izstāsta. Skolēni tiek aicināti apsēsties. Prāta vētras metode Draudzība ir. Skolēniem tiek piedāvāts padomāt, kas ir draudzība un vai tā ir nepieciešama? Kāda uzvedība palīdz uzturēt labas attiecības ar citiem cilvēkiem? Kā tu sevi raksturotu kā draugu? Kādas īpašības tu augstu vērtē savā draugā, kāpēc? Ko tu būtu gatavs darīt drauga labā? Skolēnu atbildes tiek apkopotas un rezumētas domu zirneklī PowerPoint prezentācijā. Aktivitāte saistībā ar temata aktualitāti. Skolēni sastājas aplī. Skolotājs lūdz skolēniem aizvērt acis un nesarunāties vienam ar otru. Skolotāja katram uz muguras piestiprina mazus zīmējumus (saulīti, mēnestiņu, sirsniņu un vienu negaisa mākonīti). Katram skolēnam uz muguras ir savs zīmējums. Skolotāja lūdz skolēniem atvērt acis un atrast sev līdzīgo. Sarunāties nedrīkst. Atraduši sev līdzīgo, skolēni ieņem vietas pie attiecīgā galda, uz kura ir atbilstošais simbols. Skolotāja vērš skolēnu uzmanību, ka viens skolēns ir palicis bez sev līdzīgā, un aktualizē jautājumu: Kā jūtas tas, kurš ir palicis viens pats bez draugiem? Skolēniem jāsniedz atbildes un pamatots, argumentēts risinājums, kā rīkoties šajā gadījumā. Ievaddaļa Kad skolēni atraduši savas vietas klasē un apsēdušies, skolotāja skolēniem pajautā, kas bija tās grūtības, 30

31 ar kurām bija jāsaskaras, meklējot sev līdzīgo? Vai jūs būtu atraduši sev līdzīgo bez otra palīdzības un atbalsta? Galvenā daļa Skolēniem ir jāuzmodelē klases draudzīgais kolektīvs. Katrai grupai tiek dots savs uzdevums, situācija, tās atspoguļojums uz A4 lapas, izmantojot cilvēciņus (piem., klase ekskursijā, klase skolas pasākumā, klase ēdamzālē, klase klases vakarā, klase starpbrīdī, klase sporta stundā utt.). Skolēni novērtē savstarpējo attiecību un draudzības nozīmi savā ikdienā skolā. Izprot, kāda uzvedība palīdz sadzīvot ar citiem (ar cilvēciņiem to atspoguļo uz papīra, ja nepieciešams, pieraksta frāzes). Strādājot grupā, jāņem vērā citu domas, emocijas, jābūt draudzīgiem, ieinteresētiem un atsaucīgiem attieksmē pret visiem grupas biedriem. Katrai grupai, paveicot darbu, jābūt skaidram, loģiskam un pamatotam viedoklim par draudzību klasē, kā tā izpaužas, kā to var redzēt, pamanīt? Kad darbs paveikts, skolēni sniedz mutvārdu ziņojumus par grupas darba rezultātiem. Izskaidro noteikumus, pēc kuriem grupa ir sadarbojusies, kā arī izvērtē un uzslavē aktīvākos grupas biedrus. Ar paveiktajiem darbiņiem grupa iepazīstina pārējos klasesbiedrus, veicot īsu stāstījumu par atspoguļoto uz lapas. Refleksija Skolotāja stundas noslēgumā pārjautā skolēniem, kā ir labāk strādāt kopā un saskaņoti vai katram individuāli? Vai sadarbība grupā uzreiz izvērtās draudzīga un valdīja sapratne? Vai darbošanās grupā palīdzēja vai traucēja? Kas ir tā lieta, ko, tavuprāt, tu būtu darījis citādi? (Atbildes var sastāvēt no viena pozitīva un viena negatīva iespaida, ja tāds ir radies.) Secinājumi Mācību procesā vairāk nepieciešama skolēnu līdzdalība, uz ko arī šajā stundā tika likts uzsvars, analizējot atšķirīgas uzvedības un dažādu emociju ietekmi uz saskarsmi, saskatot cēloņu un seku sakarības. Skolēnu līdzdalība ir viena no būtiskākajām darbošanās procesā, saskatīt un izprast dažādus viedokļus, prast formulēt savu viedokli. Pie tā, kāpēc jādraudzējas, kas ir galvenais, lai sasniegtu kopīgu mērķi, skolēniem jānonāk pašiem, spējot iejusties otra klasesbiedra situācijā un apzināties, ka otra cilvēka rīcību nosaka viņa vērtības, uzskati un pārliecība. Skolēniem strādājot pašiem, modelējot situācijas un saprotot to, kā viņi ir nonākuši līdz rezultātam, nākamajai reizei radās priekšstats, ko un kā darīt. Skolēni uzņēmās atbildību par savu rezultātu, ka paši ir izdomājuši, secinājuši, paši sapratuši, kā līdz sasniedzamajam rezultātam nonākt, nebaidoties riskēt, kļūdīties. Lai īstenotu stundā iecerēto, ir nepieciešams vairāk laika, jo klasē ir daudz skolēnu un visas grupas 40 minūšu laikā nepagūst dalīties ar paveikto. Skolēni labprāt dalās savā pieredzē, novērojumos un ieteikumos, un viņiem bija daudz ko pastāstīt. Stundā plānotais sasniedzamais rezultāts tika sasniegts, ko pierādīja labvēlīgā atmosfēra stundas beigās, kad tika plānots datums un aktivitātes klases vakaram, kā arī skolēnu pozitīvās atsauksmes par stundu. Skolēni, veicot darbu, bija draudzīgi, ieinteresēti un atsaucīgi attieksmē pret visiem grupas biedriem. Prata sniegt mutvārdu ziņojumu par grupas darba rezultātiem, pat piesakoties labprātīgi, kuri pēc kārtas vēlas būt. 31

32 3 Pielikumi 32

33 33

34 34

35 35

36 36

37 37