Ja neko nevar saprast, tad tā ir matemātika. Kam strausam digitalizēta mācību grāmata? Mūsdienu skolēns un daži viņa vērtībizglītības aspekti

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Ja neko nevar saprast, tad tā ir matemātika. Kam strausam digitalizēta mācību grāmata? Mūsdienu skolēns un daži viņa vērtībizglītības aspekti"

Transkripts

1 Nr. 2; Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem Skolu autonomija: saprāta jautājums Kam strausam digitalizēta mācību grāmata? Kā jēgpilni izmantot tehnoloģijas pirmsskolā un skolā Skarbais atskurbuma laiks. Intervija ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Dagmāru Beitneri. METODISKIE MATERIĀLI Sociālo zinību stunda sākumskolā Mani pienākumi un tiesības. Spēle 9. klašu skolēniem Fizikālais brīnumu lauks Skolas.lv integrēta valsts līmeņa izglītības informācijas vietne Ko darīt, ja klasē ir bērns, kurš regulāri uzvedas agresīvi? Ja neko nevar saprast, tad tā ir matemātika Mūsdienu skolēns un daži viņa vērtībizglītības aspekti Vāka foto: LETA 1

2 saturs 3 IZGLĪTĪBAS REFORMAS Vispārējās izglītības reforma: paveiktais un plānotais. Ko IZM darba grupas paveikušas aizvadītajā gadā, un kādi darbi plānoti šogad? Turpinājums no iepriekšējā numura. 6 SVARĪGI ŠONEDĒĻ Vecākiem par savu naudu bērnus būs jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem. 10 NUMURA TĒMA Skolu autonomija: saprāta jautājums 13 NUMURA INTERVIJA Skolas.lv integrēta valsts līmeņa izglītības informācijas vietne. Par situāciju un portāla iespējām žurnālam Skolas Vārds stāsta IZM pārstāvis Jānis Bēniķis. 18 SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS Kam strausam digitalizēta mācību grāmata? Pedagoģisko zinātņu doktors Aleksandrs Uvarovs labprāt dalās savā pieredzē ar Latvijas skolotājiem. Nesen viņš kārtējo reizi apmeklēja Rīgu. 22 PERSONĪBA Skarbais atskurbuma laiks. Intervija ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Dr. sc. soc. Dagmāru Beitneri. 27 ATBALSTS SKOLOTĀJIEM Mūsdienu skolēns un daži viņa vērtībizglītības aspekti. Turpinājums no iepriekšējā numura. Zenta Anspoka, pedagoģijas doktore, profesore Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. 31 SKOLAS PSIHOLOGS Ko darīt, ja klasē ir bērns, kurš regulāri uzvedas agresīvi? Sandra Dūda, Rīgas Kultūru vidusskolas psiholoģe. 35 KOMENTĀRS Vai tiešām nozares ekspertu darba grupu rezultāti klejo pa ministrijas gaiteņiem? Edgars Grigorjevs, LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists. 38 SKOLOTĀJA VIEDOKLIS Ja neko nevar saprast, tad tā ir matemātika. 40 IESPĒJAS Kā mācīt mācīties? Katrīna Vītola, Iespējamās misijas komunikācijas vadītāja. 42 PIEREDZE Kā jēgpilni izmantot tehnoloģijas pirmsskolā un skolā. Daiga Zaķe, Izglītības iniciatīvu centra direktore, projekta Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori vadītāja. 44 METODISKIE MATERIĀLI Sociālo zinību stunda sākumskolā Mani pienākumi un tiesības. Aīda Vanaga, Alsungas vidusskolas sociālo zinību skolotāja. Spēle 9. klašu skolēniem Fizikālais brīnumu lauks. Ērika Locika, Daugavpils Vienības pamatskolas fizikas skolotāja. Žurnāls Skolas Vārds Redakcijas adrese: Ropažu iela 76-16, Rīga Tālr.: E-pasts: Galvenā redaktore: Violeta Brenčeva Tālr.: Izdevējs: SIA V-Media Vienotais reģ. Nr Jauns portāls izglītības profesionāļiem! Priecājamies paziņot, ka jau pavisam drīz tuvāko dienu laikā tiks atklāts jauns portāls izglītības profesionāļiem lv, kurā būs lasāmas ikdienas izglītības aktualitātes, raksti par svarīgām tēmām, profesionāļu viedokļi un komentāri. Visi, kas abonējuši žurnālu Skolas Vārds vai žurnālu Pirmsskolā, portālā skolasvards.lv varēs lasīt šos izdevumus, izmantojot individuālās paroles. Jāsaka, ka tehniskie darbi ir nedaudz ieilguši, tāpēc vēl šo žurnāla otro numuru nosūtām visiem abonētājiem e-pastos, bet tuvāko dienu laikā visi abonētāji saņems savas paroles. Tehniskajiem risinājumiem dažreiz nepieciešams vairāk laika, nekā iepriekš plānots. Tāpēc jāatvainojas, ka šis žurnāls pie jums vēl nonāk e-pastos. Nākamajā nedēļā iznāks arī žurnāla Pirmsskolā pirmais šā gada numurs. Lai visiem jaukas un mierīgas brīvdienas! Violeta Brenčeva, Skolas Vārds redaktore Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz Skolas Vārds obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli. 2

3 IZGLĪTĪBAS REFORMAS V ispārējās reforma: un plānotais paveiktais izglītības Inese Matisāne Ko IZM darba grupas paveikušas aizvadītajā gadā, un kādi darbi plānoti šogad Pārmaiņas vispārējā izglītībā notiek saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto izglītības reformu plānu. Pirms publiskošanas tas tika veidots pusgadu; patlaban ministrijas paspārnē strādā septiņas reformu darba grupas. Darbam apvienojušies skolotāji un vecāki, pamatā pārstāvot nevalstiskās organizācijas, profesionālās asociācijas, un tikai dažās grupās strādā arī IZM pārstāvji. Darba grupām nav doti kādi IZM vadoši norādījumi, un cilvēki, kas ar to nodarbojas, pieteicās paši un strādā brīvprātīgi. Turpinājums no iepriekšējā numura, kurā informējām par Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrādes un izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrādes darba grupas, Finansēšanas principa izstrādes ekspertu darba grupas un darba grupas par mācību satura un mācību procesa organizāciju paveikto un plānoto šajā gadā. Pirmsskolas izglītības darba grupas vadītāja, privātās pirmsskolas CreaKids vadītāja Daina Kājiņa Par darba grupu. Ļoti svarīgi, ka reformu plānā ir darba grupa, kura strādā tikai ar jautājumiem, kas skar pirmsskolu. Darba grupā strādā profesionāļi pirmsskolas vadītājas, metodiķes, ir pārstāvji no valsts iestādēm, piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, profesionāļi no pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm. Pirmsskolā svarīgi ir izvērtēt un pārskatīt birokrātiju, tā ir jāsamazina, atsakoties no formālas dokumentu rakstīšanas, bet vienlaikus saglabājot bērnu drošību, higiēnu izglītības iestādē un daudzas citas pozitīvi vērtējamas lietas, ar ko pirmsskolas Latvijā var lepoties. Galvenais mērķis ir nodrošināt visiem bērniem vienlīdzīgu pirmsskolas izglītību no 1,5 gadu vecuma, ja ģimenei tas ir nepieciešams, saglabājot vecākiem izvēli un obligāto izglītību bērniem no 5 gadu vecuma. Lai šo mērķi sasniegtu, pirmais uzdevums ir noteikt patiesās pirmsskolas izmaksas vienam bērnam. Šo mērķi īstenojot, Latvijā ikviena ģimene būs droša, ka bērnam būs vieta pirmsskolā. Rindas uz pirmsskolām, par kurām runā gadiem, tā arī nav likvidētas. Ir bijušas runas par simtiem un tūkstošiem bērnu, kuri joprojām nav nodrošināti ar pirmsskolas izglītību, aiz katra bērna ir ģimene, kur viens no vecākiem nevar atgriezties darba tirgū vai ir spiests pats meklēt risinājumus. Paveiktais. 1. Samazināta birokrātija, likvidējot skolotāju dienasgrāmatu kā obligāti noteiktu dokumentu. Tas ir ceļš uz iestādes Pēdējos gados, kad ir liels pieprasījums pēc pirmsskolām, ir izveidotas dažādas iestādes, kuras nelicencē pirmsskolas izglītības programmas, bet pēc savas darbības ir ļoti līdzīgas pirmsskolām. autonomiju un atbildību par savu darbu un tā plānošanu, jo vairs nav jāaizpilda visiem viena veida noteiktas plānu lapas, kas bieži tika darīts viena iemesla pēc tā liek! Tagad pirmsskolas skolotāja darba organizēšanai motivācija ir darbs ar bērnu un svarīgi to darīt secīgi grupas komandas ietvaros. 3

4 2. Atcelts noteiktais rotaļnodarbību skaits nedēļā, arī šo darbu un nodarbību skaitu iestādes var plānot individuāli. 3. Ir notikušas diskusijas un aptaujas par higiēnas prasībām pirmsskolām. Šīs prasības ir jāizvirza iestādēm, kurās uzturas pirmsskolas vecuma bērni, jo pati pirmsskolas izglītības programmas īstenošana jau nerada riskus. Pēdējos gados, kad ir liels pieprasījums pēc pirmsskolām, ir izveidotas dažādas iestādes, kuras nelicencē pirmsskolas izglītības programmas, bet pēc savas darbības ir ļoti līdzīgas pirmsskolām (2002. gada 27. decembra MK noteikumi Nr. 596 Higiēnas prasības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu). Prasības ir jāpārskata, lai tās būtu pamatotas un reālas. Svarīgi, lai institūcijas, kuras uzrauga šo prasību izpildi, būtu kā atbalsts un palīgs, nevis soģis. Noteikumu projekta izstrādes laikā ir būtiski iepazīt arī ārvalstu pieredzi, kas pašlaik tiek darīts. Jāatsakās no formālām, bezjēdzīgām prasībām, kuras degradē iestādes darbu un izpratni par drošu vidi bērnudārzā. Paveiktie darbi ir solis virzienā uz izglītības iestāžu vadītāju autonomiju un vienlaikus arī atbildību, jo iestādes darba plānošanā lielāka atbildība ir tad, ja pašiem jāpieņem lēmumi, kas vērsti uz kvalitatīvu un radošu darbu. Vēl vērā ņemams ir fakts, ka salīdzinoši maz pirmsskolu strādā, izmantojot licencētas autorprogrammas gadā 28% no visām pirmsskolām. Autorprogrammu īstenošana ir pirmsskolu kvalitātes un radošuma rādītājs. Turpmāk noteikti jāturpina darbs pie satura pēctecības, sasaistot pirmsskolu ar sākumskolas posmu. Vēl vairāk jāsamazina birokrātija. Visu reformu īstenošanā svarīgi ir iesaistīt cilvēkus, kuru ikdiena ir saistīta ar pirmsskolu. Iekļaujošas izglītības darba grupas vadītāja, izglītības un zinātnes ministra padomniece Sarma Freiberga Vispirms jāatzīmē, ka valstī ir sperts pozitīvs solis, izglītības reformu plānā iekļaujot iekļaujošu izglītību. Bērni ar īpašām vajadzībām ir dažādi: tie ir gan bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, gan bērni ar funkcionāliem (redzes, dzirdes u. c.) traucējumiem, bet normālu intelektu, tāpēc mēs nevaram likt vienlīdzības zīmi starp abu grupu bērnu vajadzībām. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem, saņemot vajadzīgo atbalstu, var sekmīgi mācīties vispārizglītojošajās skolās, un šobrīd ir svarīgi veicināt tieši šo bērnu iekļaušanu. Speciālo izglītības iestāžu direktori savukārt iestājas par savu skolu vajadzībām. Iekļaujošās izglītības darba grupas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējas visiem Latvijas bērniem. Šogad Latvijas skolās pirmo gadu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai tiek algots Šogad Latvijas skolās pirmo gadu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai tiek algots bērna invalīda asistents, padarot skolas vidi pieejamāku bērniem ar īpašām vajadzībām. Latvijas neatkarības laikā tas ir nebijis solis, kas rāda, ka pozitīvas pārmaiņas notiek. bērna invalīda asistents, padarot skolas vidi pieejamāku bērniem ar īpašām vajadzībām. Latvijas neatkarības laikā tas ir nebijis solis, kas rāda, ka pozitīvas pārmaiņas notiek. Visdrīzākā laikā ir jārada skaidrība terminos, ar likumu definējot jēdzienus iekļaujoša izglītība un speciālā izglītība. Termins iekļaujoša izglītība līdz šim nav bijis Izglītības likumā, savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir jēdziens bērni ar īpašām vajadzībām, bet Eiropā lieto jēdzienu bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Gandrīz ir pabeigts darbs pie speciālo skolu vērtēšanas metodoloģijas izstrādes. Izvērtēšanas mērķis ir skolēnu vajadzībām atbilstošu skolu modeļu izveide. Latvijā ir 42 skolas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, 19 bērniem ar īpašām vajadzībām bez garīgās attīstības traucējumiem, daudzās ir neliels skolēnu skaits, un šobrīd aktuāls ir jautājums: vai skolai jāpaliek tādai, kāda tā ir pašlaik, vai varbūt skola var kļūt par mazo lauku skolu, kurā ir arī speciālās klases. Dažās lauku speciālajās skolās jau tagad mācās bērni bez īpašām vajadzībām, jo šī ir tuvākā skola. Dzīve ienes izmaiņas, un noteikti nākotnē izveidosies skolu modeļi, kuros mācīsies gan bērni ar normālu intelektu, gan garīgās attīstības 4

5 Turpmāk pedagoģiskas ievirzes augstākajās mācību iestādēs vairāk uzmanības jāpievērš padziļinātai speciālās pedagoģijas apguvei. traucējumiem. Par ESF līdzekļiem valstī ir izveidoti astoņi iekļaujošās izglītības attīstības centri, līdz šā gada beigām paredzēts izveidot vēl divus. Ja mums izdotos izveidot kompetentus un neatkarīgus centrus, kas konsultētu gan vecākus, gan medicīnas speciālistus, gan pedagogus, komunicētu ar pašvaldībām, tas būtu labs atbalsts visai sistēmai. Ir jādomā par to, kas finansēs šo centru darbību, kad beigsies Eiropas finansējums. Līdz mācību gada beigām ir jāizstrādā vajadzību grozs bērniem ar īpašām vajadzībām. Pašlaik nauda seko uz skolu, bet vajag, lai sekotu bērnam. Esam tikušies ar Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi. Latvijā sliktā līmenī ir agrīnā diagnostika. Jo agrāk mēs atklājam bērna veselības traucējumus, jo sekmīgāk viņš spēj iekļauties mācību procesā. Sadarbojoties ar Veselības ministriju, varētu cerēt uz lielāku ģimenes ārstu atbildību bērnu veselības aprūpē. Izveidota īpaša darba grupa, kas strādā pie mācību satura bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, lai saturu pārstrādātu atbilstoši tieši šo bērnu vajadzībām. Pašlaik šiem bērniem nav radītas atbilstošas grāmatas. Budžeta grozījumos valsts beidzot apstiprināja finansējumu lasāmaparātiem Strazdumuižas internātvidusskolas attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem. Ar šo skolu un Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolu attīstības centru ir uzsāktas sarunas, lai jau skolas laikā šos bērnus ievirzītu kādas profesijas padziļinātā apguvē vai viņi sāktu kādas profesijas apguvi. Neredzīgie bērni ir ļoti muzikāli, viņiem ir izcilas valodu prasmes, datorprasmes, un skolā sniegtās zināšanas, nokārtojot starptautisko valodas prasmes eksāmenu, viņiem dotu iespējas studēt ārvalstīs. Savukārt Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola strādā pie programmām, kas dod bērniem iespējas attīstīt prasmes, kas saistītas ar vizuālajām mākslām un profesijām. Lai vairotu sabiedrības toleranci un mazinātu iespējamo diskrimināciju, esam rosinājuši pašvaldības kā skolu dibinātājas skolu nosaukumos atbrīvoties no vārda speciālā. Turpmāk pedagoģiskas ievirzes augstākajās mācību iestādēs vairāk uzmanības jāpievērš padziļinātai speciālās pedagoģijas apguvei. Noslēdzot mācību gadu, esam nolēmuši veikt bērnu ar īpašām vajadzībām un viņu vecāku aptauju par to, cik viņi ir apmierināti ar iekļaujošas izglītības valsts sniegto pakalpojumu. Jaunajā gadā novēlu sabiedrībai lielāku toleranci, gudrību un sapratni, tai skaitā par bērniem ar īpašām vajadzībām. Mums ir vajadzīgs kopīgs darbs un spēja vienoties. Agresīvos bērnus varētu mācīt dienas centros ziņas īsumā Biedrība Latvijas Skolu psihologu asociācija pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veica pētījumu par korekcijas sistēmas izveidi izglītojamajiem ar agresīvas uzvedības traucējumiem un, pamatojoties uz tā rezultātiem, rosina problēmas mazināšanai izveidot dienas centrus, kuros mācītos agresīvie bērni, informēja ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā. IZM atklāja, ka pētījumā uzsvērta nepieciešamība popularizēt izglītojamo audzināšanas darba un izglītības iestādes kārtības noteikumu realizēšanas programmas, kas padara efektīvāku profilaksi un mazina agresīvas uzvedības cēloņus skolas vidē, uzlabo bērnu attiecības, kā arī bērnu un pedagogu savstarpējās attiecības. Lai izglītības iestāde vēl efektīvāk atbalstītu bērnus/jauniešus, kuri atrodas uzvedības riska zonā, skolā, sadarbojoties vecākiem, visiem pedagogiem, atbalsta personāla speciālistiem un skolas tehniskajiem darbiniekiem, ir jāstrādā pēc vienotas sistēmas. Kā viena no iespējām problēmu mazināšanai tiek minēta dienas centru izveide, kuros agresīvie bērni gan mācās, gan ar viņiem veic korekcijas darbu, secināts pētījumā. Tāpat tiek uzsvērts, ka nepieciešams arī izstrādāt un ieviest visās skolās preventīvo, sociālo un multifaktorālo atbalsta programmu sociālās atstumtības risku mazināšanai, ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, kā arī veikt citus pasākumus, kas mazina negatīvo faktoru, tostarp agresīvas uzvedības, ietekmi izglītības ieguves procesā. Kā viens no pētījuma veicēju ieteikumiem ir atbalsta pasākumu nodrošināšana pedagogiem, piemēram, regulāra antimobinga apmācība pedagogiem un zināšanu atjaunošana, kā arī pieredzes apmaiņa un konkrēto gadījumu analizēšana. LETE informācija 5

6 SVARĪGI ŠONEDĒĻ Vecākiem par savu naudu bērnus būs jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par savu naudu bērnus ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem. Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība. Ministrija ir izveidojusi arī mūsdienīgam mācību procesam atbilstīgu mācību līdzekļu izpratnes definējumu. Patlaban Tiesībsargs Juris Jansons ir apmierināts ar IZM izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka mācību līdzekļu finansēšanas kārtību, un uzskata, ka piedāvātais regulējums novērsīs pārpratumus. J. Jansons sacīja, ka piedāvātie grozījumi precīzi definē, kas jānodrošina valstij, pašvaldībai un vecākiem. Izglītības likumā termins mācību līdzekļi tiek skaidrots vispārīgi, tāpēc IZM ir papildinājusi mācību līdzekļu uzskaitījumu, kā arī precīzi definējusi mācību līdzekļu veidus, kādi ir mūsdienīgā skolā. Tiek izdalīti tādi mācību līdzekļu veidi kā mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra, digitālie un elektroniskie mācību līdzekļi, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie un elektroniskie izdevumi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, mācību materiāli, iekārtas un aprīkojums. Pirmo reizi normatīvajos aktos IZM ir definējusi arī individuālos mācību līdzekļus un piederumus izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu, piemēram, skolas soma, Autors: LETA ikdienas un svētku apģērbs un apavi. 9. janvārī paplašinātā darba sanāksmē ministrija ar izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi iepazīstināja sociālos partnerus un iesaistītās puses tiesībsargu Juri Jansonu, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Kultūras ministrijas, vecāku organizāciju un Latvijas Skolu bibliotēku biedrības pārstāvjus. Tikšanās laikā esot panākta konceptuāla vienošanās par valsts un pašvaldību atbildību sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī izpratne par to, kas ir individuālā lietojuma mācību līdzekļi. Pēc sanāksmes kopīgi tika nolemts, ka šo MK noteikumu virzībai ir nepieciešami grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kuros jāietver visi mūsdienu mācību līdzekļu skaidrojumi, kā arī jādefinē precizētā valsts un pašvaldību loma mācību līdzekļu finansēšanā. Tādējādi IZM virza minētos likumu grozījumus uz Saeimu. Tiesībsargs: Izstrādātie grozījumi par mācību līdzekļu finansēšanu novērsīs pārpratumus Tiesībsargs Juris Jansons ir 6

7 apmierināts ar IZM izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka mācību līdzekļu finansēšanas kārtību, un uzskata, ka piedāvātais regulējums novērsīs pārpratumus. Viņaprāt, ministrija ir paveikusi lielu un ļoti labu darbu. J. Jansons sacīja, ka piedāvātie grozījumi precīzi definē, kas jānodrošina valstij, pašvaldībai un vecākiem. Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norādīja, ka tagad būs skaidra vecāku, pašvaldības un valsts atbildība mācību līdzekļu nodrošināšanā. Abi bija vienisprātis, ka izmaiņas būtu jāvirza steidzami, lai tās jau darbotos ar nākamo mācību gadu. Jau vēstīts, ka tiesībsargs aktualizējis jautājumus par to, kā valstī tiek nodrošināta Satversmē noteiktā bezmaksas izglītība un kas iekļauts bezmaksas izglītības grozā. Pašvaldībām mācību līdzekļu nodrošināšanai būs nepieciešami vēl papildu 6,25 miljoni latu Lai īstenotu IZM iecerēto, ka pašvaldībām no sava budžeta būs jānodrošina finansējums tiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami lietošanai mācību iestādēs, būs nepieciešami papildu 6,25 miljoni latu gadā. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne sacīja, ka IZM publiskotā iecere ir vēl līdz galam neizstrādāts projekts un abām iestādēm par šo jautājumu nav vienotas nostājas. LPS ir nemierā, ka lietas, kas būtu jāfinansē no valsts budžeta, nu būs uzgrūstas uz pašvaldību pleciem. Turklāt nevietā ir apgalvot, ka valsts un pašvaldības ir viens un tas pats, jo budžeti ir divi dažādi. Jau līdz šim pašvaldības ļoti daudz lietu finansējušas no sava budžeta, lai izglītības iestādēs Autors: LETA nodrošinātu mācības. Vidēji uz vienu skolēnu pašvaldībai būs jānodrošina 30 līdz 40 latu finansējums gadā. Šajā summā ir iekļauts minimālais, piemēram, ģeometrijas stundai nepieciešamais komplekts zīmuļi, pildspalvas, lineāls un citi piederumi. Pašvaldībām arī pašām būšot jānodrošina modernie mācību palīglīdzekļi, piemēram, interaktīvās tāfeles vai projektori, ja tādu nav. Neizpratne ir arī par ministrijas ieceri likumā iekļaut mācību līdzekļu uzskaitījumu. Pēc O. Kokānes domām, tas nav iespējams, jo nevar paredzēt, kādas modernas mācībām nepieciešamas ierīces būs vajadzīgas nākotnē. Satversmē ir ierakstīts, ka ir bezmaksas izglītība. Taču valsts patiesībā aiziet prom no bezmaksas izglītības, secināja LPS pārstāve. Viņa gan apgalvoja, ka šo situāciju tomēr ir iespējams vērst par labu un LPS to arī mēģinās labot, ejot oficiālu ceļu, proti, ar normatīvajiem aktiem. Uzdodot pildīt kādas funkcijas, ir jāparedz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne sacīja, ka IZM publiskotā iecere ir vēl līdz galam neizstrādāts projekts un abām iestādēm par to nav vienotas nostājas. LPS ir nemierā, ka lietas, kas būtu jāfinansē no valsts budžeta, nu būs uzgrūstas uz pašvaldību pleciem. Turklāt nevietā ir apgalvot, ka valsts un pašvaldības ir viens un tas pats, jo budžeti ir divi dažādi. arī finansējums, viņa noteica. Koalīcija konceptuāli atbalsta IZM priekšlikumus par mācību līdzekļu finansēšanu; vērtēs ietekmi uz budžetu Koalīcija konceptuāli atbalsta IZM piedāvājumu par valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, tomēr vēl tiks vērtēta šādu izmaiņu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc koalīcijas padomes sēdes 14. janvārī žurnālistiem sacīja, ka konceptuāls atbalsts IZM izstrādātajiem grozījumiem normatīvajos aktos ir, tomēr patlaban koalīcija vieno- 7

8 UZZIŅAI Mācību līdzekļu finansēšanas modelis jusies šos grozījumus novirzīt saskaņošanai ar Finanšu ministriju (FM), lai novērtētu grozījumu ietekmi uz budžetu. Ja būs lieli budžeta finansējuma pieprasījumi, jautājums tiks skatīts kontekstā ar gada budžetu, skaidroja premjers. Savukārt, ja nepieciešamības pēc liela papildu finansējuma nebūs, tad šos grozījumus normatīvajos aktos varēs virzīt uz priekšu. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, komentējot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aplēses, ka pašvaldībām būs nepieciešami papildu 6,25 miljoni latu gadā, lai īstenotu IZM iecerēto, sacīja, ka izvērtēs to, kā arī iepazīsies ar aprēķiniem, vienlaikus arī FM izvērtēs, vai tas radīs papildu slogu pašvaldībām. Ministrs arī pauda viedokli, ka šādas izmaiņas liks izvērtēt izdevumus un efektīvi izmantot resursus. Viņš uzsvēra, ka IZM izstrādātie grozījumi ir situācijas sakārtošana un viņam nelielu izbrīnu rada tas, vai nepieciešams tik liels papildu finansējums. Tad jau drīzāk jautājums ir par to, ka agrāk šo naudu maksāja pašvaldībā dzīvojošie vecāki, norādīja R. Ķīlis. Valsts atbildīga par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot: mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru, digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus. Pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi: uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu, mācību materiālus. Vecāku pārziņā būs individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, piemēram, skolas soma, apģērbs, apavi, rakstāmpiederumi. Pašvaldību viedokļi Jelgavas Izglītības pārvalde neprognozē bezmaksas izglītību Latvijā jau šogad Pēc Jelgavas pilsētas pašvaldības aplēsēm, vēl ir par agru apgalvot, ka jau šogad, jaunajā mācību gadā, izglītība Latvijā būs bez maksas, jo Jelgavai, tāpat kā vairākām citām pašvaldībām, tam nepietiek finansējuma. Tā IZM iniciatīvu par mācību līdzekļu finansējuma sakārtošanu komentēja Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, informējot, ka Jelgavai papildu izdevumi izglītībai varētu būt gandrīz latu. G. Auza skaidroja, ka IZM sagatavotie MK noteikumi un grozījumi Izglītības likumā ir sākums valsts un pašvaldību kopīgam darbam, lai izglītības vadītājiem, pedagogiem, vecākiem un sabiedrībai veidotu izpratni par izglītības finansēšanu, finanšu avotiem, nepieciešamajiem finanšu resursiem bezmaksas izglītības nodrošināšanai. Tomēr uzskatu, ka šobrīd nav pamata paust viedokli, ka jaunajā mācību gadā izglītība Latvijā būs bez maksas. Valsts budžets gadam jau ir apstiprināts, un pašvaldības budžeta projekts izglītībai ir sagatavots. Jaunajā MK noteikumu projektā no valdības puses pašvaldības atbildība izglītības nodrošināšanā tiek būtiski palielināta, nenorādot finansēšanas mehānismu un resursus, pauda G. Auza. Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja prognozēja, ka ar patlaban pieejamo finansējumu gadā pašvaldība nevarēs pilnībā nodrošināt izglītību bez maksas. Valsts, nenodrošinot finansējumu, deleģē pašvaldībai lielāku atbildību nekā ar grozījumiem normatīvajos aktos nosaka sev. Lai izpildītu MK noteikumus, 2013./2014. mācību gadā pašvaldībai krietni jāpalielina finansējums mācību līdzekļu iegādei. Lai nodrošinātu, piemēram, darba burtnīcu iegādi, papildus būs nepieciešami gandrīz latu. Kopējie papildu izdevumi izglītībai Jelgavas pilsētas pašvaldībai varētu būt gandrīz latu. Jāņem vērā, ka katras skolas nodrošinājums ar mācību līdzekļiem ir atšķirīgs un katra izglītības iestāde ir patstāvīga mācību procesa organizēšanā. Atbilstoši MK noteikumu projektam izglītības iestāžu vadītājiem sadarbībā ar pedagogiem jāaktualizē un jāsagatavo detalizēts mācību līdzekļu saraksts, lai veiktu nepieciešamā finansējuma aprēķinu, skaidroja G. Auza. 8

9 Mācību līdzekļu un mācību grāmatu iegādei būtu jānodrošina finansējums līdz 20 latiem uz vienu skolēnu gadā. Problēma Jelgavā ir nepietiekams nodrošinājums ar darba burtnīcām un mācību grāmatu komplektiem svešvalodu apgūšanai, skaidroja G. Auza. Tukuma novada pašvaldība atbalsta IZM iniciatīvu par mācību līdzekļu finansējuma sakārtošanu Tukuma novada pašvaldība jau iepriekš pēc savas iniciatīvas izglītojamiem nodrošināja mācību grāmatas, izņemot svešvalodu un patlaban IZM iniciatīvu par mācību līdzekļu finansējuma sakārtošanu. Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Lukmans informēja, ka nepieciešamo pašvaldības finansējumu atbilstoši IZM gatavotajam noteikumu projektam pašlaik aprēķināt nav iespējams, jo pēc jaunajiem spēles noteikumiem būtu jāveic novada izglītības iestāžu realizēto izglītības programmu audits, lai precizētu mācību līdzekļu sarakstus un finansēšanas avotu sadalījumu. Viņš skaidroja, ka Tukuma novada pašvaldība nekad nav gaidījusi un arī tagad negaida īpašu IZM rīkojumu. Iepriekš finansējuma piešķiršanā netika iezīmēta kāda konkrēta IZM sagatavoto noteikumu projekta pozīcija, un izglītības iestādes patstāvīgi izlēma, kādā secībā izlietojams pašvaldības piešķirtais finansējums. Tā kā valsts atvēlētais finansējums līdz šim ir bijis niecīgs, pamatā tika nodrošināta mācību grāmatu, tehnisko līdzekļu, metodisko materiālu un uzskates līdzekļu iegāde. Šādā veidā ir panākts, ka jau līdz šim Tukuma novadā izglītojamiem mācību grāmatas nodrošina izglītības iestāde, izņemot angļu valodu, kas vairāk būtu vērtējams kā individuālās lietošanas mācību līdzeklis (šī mācību grāmata vienlaikus ir arī darba burtnīca), skaidroja Ē. Lukmans. Nosakot konkrētu summu attiecīgajā pozīcijā 15 latu skolēnam gadā pašvaldība ir definējusi prasību novada izglītības iestādēm atbilstoši realizējamai izglītības programmai izlietot finansējumu tikai konkrētām darbībām (papildu literatūra, mācību materiāli, mācību ekskursijas). Tas nozīmē, ka pašvaldība ir jau vismaz soli priekšā tam, ko pašlaik plāno realizēt IZM. Protams, arī turpmāk attīstot šādu pieeju mācību līdzekļu finansēšanā, būs nepieciešama cieša izglītības iestāžu un pašvaldības sadarbība, lai pašvaldības finansējamais mācību līdzekļu saraksts būtu objektīvs, ekonomiski aprēķināts, attīstību veicinošs, pauda Ē. Lukmans. Liepājas Izglītības pārvalde atzinīgi vērtē atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā Paredzētie grozījumi normatīvajos aktos, kuros paredzēts valsts un pašvaldības atbildības sadalījums mācību līdzekļu finansēšanā, vērtējami pozitīvi, jo šis jautājums tiks sakārtots juridiski, atzina Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova. Lai gan Izglītības pārvaldes vadītāja nav detalizēti izzinājusi, kādi ir plānotie normatīvo aktu grozījumi, šādu ieceri viņa atbalsta. Ļoti pozitīvi, ka juridiski normatīvajos aktos tiek nodalītas atbildības. Sabiedrībā diskusija par to, kādi mācību līdzekļi būtu jāfinansē valstij un pašvaldībām un kādi bērnu vecākiem, jau bija nonākusi galējībās. Emociju uzplūdā bija izskanējuši pat tādi viedokļi, ka valstij un pašvaldībām būtu jāfinansē pat burtnīcas vai dzēšgumijas, kas tomēr ir personīgās lietošanas priekšmeti. Es ceru, ka šie grozījumi normatīvajos aktos skaidri definēs, kas atbildīgs par konkrēto mācību līdzekļu finansēšanu, atzina L. Molčanova. Bauskas novadā vēl izvērtēs, cik liels papildu finansējums nepieciešams mācību līdzekļu nodrošināšanai Bauskas novada pašvaldībā vēl nav aprēķināts nepieciešamais papildu finansējums mācību līdzekļu nodrošināšanai, un pašvaldība uzskata, ka vēl būtu veicami nopietni aprēķini. Bauskai nav skaidri Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini par papildu finansējuma apmēru. Bauskas novada pašvaldības Ekonomikas un finanšu nodaļas ekonomiste Zaiga Kārkliņa skaidroja, ka vēl par konkrētu summu, kāda būtu nepieciešama pašvaldībai, ja būtu jāfinansē viss, ir pāragri runāt. Veicami nopietni aprēķini. Ir jāsagaida saraksts ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kurš tiek gatavots Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un vēl nav publicēts, pauda Z. Kārkliņa. Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe skaidroja, ka ir nepieciešams veikt nopietnu izpēti izglītības iestādēs kaut vai par vienu no finansiāli ietilpīgākajām preču grupām darba burtnīcām: cik ļoti tās ir nepieciešamas un kāda ir to izmantošanas efektivitāte. Saprotam, ka pedagogi vēlas panākt maksimumu, tas atvieglo darbu un bērniem ir interesanti, bet varbūt no kaut kā tomēr var atteikties. Ir jārod zelta vidusceļš, pauda A. Spriņķe. 9

10 NUMURA TĒMA Skolu autonomija: saprāta jautājums Nika Aleksejeva, žurnāliste Par vienu no veiksmes atslēgām ceļā uz kvalitatīvu izglītību tiek uzskatīta skolu autonomija brīvība mācības organizēt atbilstoši tam, kā skola to uzskata par vajadzīgu. Piemērs skatāms kaut vai Somijas izglītības sistēmā. Līdzīgu soli ceļā uz izglītības autonomiju, veicot reformas, grasās spert arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nosakot minimālo stundu skaitu katrā pamatskolā apgūstamajā priekšmetā. Izglītības darbinieki un eksperti šo rīcību vērtē dažādi. IZM rīcība Pagājušā gada 25. oktobrī IZM ir izsludinājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. Kā norāda IZM Izglītības departamenta direktores vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne, izmaiņas pašu pamatizglītības standartu un mācību priekšmetu standartu saturu neietekmēs. Pēc pieņemšanas tās attieksies uz pamatizglītības programmas paraugiem. Programmas paraugos iecerētās izmaiņas no 2014./2015. mācību gada svešvaloda vismaz vienu reizi nedēļā tiks mācīta jau no pirmās klases. Otra izmaiņās iekļautā iecere ir noteikt optimālo (minimālo) mācību stundu skaitu katrā priekšmetā, ļaujot skolām pašām izvēlēties nepieciešamo stundu skaitu dažādos priekšmetos. Tas, kā skaidro I. Īvāne, tiek darīts, pirmkārt, lai novērstu mācību satura apguves sadrumstalotību. Otrkārt, iespēja skolām pašām noteikt stundu skaitu stiprinātu skolu autonomiju un sniegtu iespēju pamatizglītībā turpināt vai sākt īstenot kādu no virzieniem, piemēram, humanitāro un sociālo, profesionālo, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienu, vai vienkārši apgūt vispārējo pamatizglītības programmu. I. Īvāne arī informē, ka pakāpeniski tiks mainīta izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma, veidojot vienotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu. Pirmais solis ir 3. un 6. klasē līdzšinējo valsts pārbaudījumu piedāvāt kā diagnosticējošu darbu. Diezgan lielas izglītības darbinieku diskusijas līdz šim izraisījis tieši jautājums par skolu brīvību autonomi noteikt priekšmetu mācību stundu skaitu. Tiek saskatītas vairākas problēmas, kas varētu rasties un saasināties izmaiņu dēļ, taču vispārējā attieksme pret soli pretī skolu autonomijai ir dažāda. Ierosināto izmaiņu priekšrocības Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs atbalsta šo skolas autonomiju veicinošo iniciatīvu: Skola pēc saviem uzskatiem un prioritātēm varēs izvēlēties stundu skaitu, optimizējot Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča uzskata, ka ar izmaiņu ieviešanu praksē radīsies zināmi riski: Mēs neesam radījuši visus priekšnoteikumus, lai skolas būtu drošas, īstenojot šo autonomiju, lai skolas rīkotos atbildīgi un izveidotu tādas izglītības programmas, kas nodrošina standartu izpildi. IKVD tāpēc sniegs atbalstu un konsultācijas (individuāli), brauks uz novadiem, lai runātu ar skolu direktoriem un skolotājiem par to, kā rīkoties, lai īstenotu skolu mērķus un sasniegtu izglītības standartus. mācību plānu, lai veiksmīgāk īstenotu savu izglītības programmu. Līdzīgi Rasa Bidiņa, Blīdenes pamatskolas direktore, uzskata, ka paredzētās izmaiņas skolām dotu iespēju nedaudz brīvāk rīko- 10

11 ties un nebaidīties par katru lietu, ko tās mēģina darīt citādi. Savukārt Balvu pamatskolas direktore Māra Pimanova norāda, ka tādi priekšmeti kā ētika, sociālās zinības, audzināšanas stundas dublējas ar priekšmetiem, kas apgūti jau sākumskolā, tāpēc tos iespējams apvienot vienā priekšmetu ciklā, bet matemātikas stundu skaitu varētu palielināt. Tāpat viņa piebilst, ka būs lielāka brīvība pielāgot izglītības procesu skolas resursiem: Piemēram, kādā skolā ir ļoti labs mūzikas skolotājs, kas bērniem varētu dot ļoti daudz. Kāpēc viņam divu stundu vietā neiedot trīs? M. Pimanova uzskata, ka skolas pašas spēs lemt, kas tām ir nepieciešams. Pārāk liela brīvība Tomēr ne visi Skolas Vārda uzrunātie skolu direktori ir pozitīvi noskaņoti. Jaunpils vidusskolas direktors Jānis Liepiņš uz IZM ierosinātajām izmaiņām raugās ar skepsi: Liekas, ka skolām patstāvība būs ļoti vilinoša, bet tas, kā šīs stundas tiks sadalītas, būs ļoti atkarīgs no skolas vadības un skolotājiem. Tāpat Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Evija Slokenberga uzskata: ja skola darbojas kā komanda un zina virzienu, kurā attīstīties, piedāvātā brīvība ir atbalstāma. Tajā pašā laikā viņa pieļauj domu, ka Latvijā ir diezgan daudz skolu, kuras nav īsti gatavas šādai patstāvībai. Arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs Normunds Dzintars, uzskata, ka skolu brīvība noteikt stundu skaitu katrā priekšmetā rada jautājumu ko katrā skolā uzskatīs par prioritāti? E. Slokenberga paredz, ka skolas varētu iet vieglāko ceļu un mācīt tos priekšmetus, kuriem skolotāji ir pieejami, piemēram, nav fizikas skolotāja, tāpēc fizika netiek mācīta. Atbildot uz šīm bažām, Balvu pamatskolas direktore M. Pimanova atzīst, ka, nosakot stundu skaitu katrā priekšmetā, tiktu ņemts vērā arī pedagogu sastāvs, bet liela nozīme būtu tam, ko vēlas skolēni un viņu vecāki. Es domāju ja būs gudrs skolas direktors, viņš vienā momentā to [stundu skaitu katrā priekšmetā] Jaunpils vidusskolas direktors J. Liepiņš min problēmu, ka, mainot skolu, skolēnam, kas priekšmetu apguvis mazāk stundās, varētu būt problēmas skolā, kur priekšmetam pievērsta pastiprināta uzmanība, vai otrādāk ja skolēns priekšmetu apguvis pamatīgāk, viņš, pārejot uz citu skolu, var zaudēt iespēju turpināt papildināt zināšanas. nu gan nenoteiks. Būs kāda analīze, anketas, aptaujas, intervijas, un tad katra skola redzēs, kā tai rīkoties, uzskata M. Pimanova. Savukārt, pēc R. Bidiņas domām, visu izšķirs tas, kāda situācija skolā ir pašlaik. Iespējams, ka esošais priekšmetu stundu skaita sadalījums pilnvērtīgi ļauj izpildīt pamatizglītības standartā noteiktās prasības, tāpēc nekādas izmaiņas nav nepieciešamas. Tomēr arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča uzskata, ka ar izmaiņu ieviešanu praksē radīsies zināmi riski: Mēs neesam radījuši visus priekšnoteikumus, lai skolas būtu drošas, īstenojot šo autonomiju, lai skolas rīkotos atbildīgi un izveidotu tādas izglītības programmas, kas nodrošina standartu izpildi. IKVD tāpēc sniegs atbalstu un konsultācijas (individuāli), brauks uz novadiem, lai runātu ar skolu direktoriem un skolotājiem par to, kā rīkoties, lai īstenotu skolu mērķus un sasniegtu izglītības standartus. Nevienlīdzīga izglītība Uzrunātie izglītības darbinieki uzskata, ka vēl viena problēma, kas radīsies ar skolu autonomijas palielināšanu, ir skolēnu nevienlīdzība priekšmetu apguvē. Latviešu valodas skolotājs N. Dzintars saka, ka autonomija var radīt bīstamību brīdī, kad skolās sāks kardināli atšķirties stundu skaits. Arī Jaunpils vidusskolas direktors J. Liepiņš piemin problēmu, ka, mainot skolu, skolēnam, kas priekšmetu apguvis mazāk stundās, varētu būt problēmas mācīties skolā, kur priekšmetam pievērsta pastiprināta uzmanība, vai otrādāk ja skolēns priekšmetu apguvis pamatīgāk, viņš, pārejot uz citu skolu, var zaudēt iespēju turpināt attīstīt zināšanas. Jau šobrīd tas ir problemātiski, jo skolotājs programmu var dažādi veidot un variēt, saka J. Liepiņš. Pūres pamatskolas direktore Dace Strazdiņa, analizējot pašreizējo situāciju, secinājusi, ka vecāki darba dēļ bieži ir spiesti mainīt dzīvesvietu, tādējādi arī bērna skolu. Savukārt IKVD vadītāja I. Juhņēviča min arī citu mūsdienu parādību daudzi bērni atgriežas no mācībām ārvalstīs, kur priekšmeti un mācību metodes ir ļoti dažādas, un bērnam ir jāspēj integrēties Latvijas izglītības sistēmā. Risku skolēniem sniegt nevienlīdzīgu izglītību saskata arī vēstures skolotāja L. Zariņa. Viņa paredz, ka izmaiņu sekas būs jūtamas jau pēc pirmā semestra, kopš jaunie noteikumi būs iedzīvināti. Pēc I. Juhņēvičas domām, šo 11

12 jautājumu spētu atrisināt mācību individualizācija un atbalsta pasākumi skolās, piemēram, skolotāju un skolas psihologa konsultācijas. Līdzīgu risinājumu pastāvošajai problēmai, kas nākotnē, iespējams, saasināsies, redz arī Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors R. Alijevs: Galvenais ir skolēnu prasmes, iemaņas, attīstība un kompetences. Ja skolēns ir gatavs mācīties ar skolotāja palīdzību un konsultācijām, šis trūkums ir novēršams. Taču, pēc N. Dzintara domām, pamatizglītības standarts visiem skolēniem ir jāapgūst vienlīdzīgi. Brīvību skolām noteikt stundu skaitu katrā priekšmetā var ieviest vidusskolās, uzskata skolotājs. Spriežot pēc IZM Izglītības departamenta direktores vietnieces I. Īvānes teiktā, skolu brīvībai noteikt stundu skaitu katrā priekšmetā problēmu saasināt nevajadzētu. Viņa norāda, ka, veicot pašreizējās izmaiņas, tiek ievērots optimuma princips, kas piedāvā vienlīdzīgas izglītības iespējas visiem skolēniem. Arī valstī izveidotā izglītības programmu licencēšanas kārtība un izglītības iestāžu akreditācijas procesa rezultāti nodrošina un Komentārs garantē vienlīdzīgu izglītības iespēju pieejamību, komentē I. Īvāne. Jāpārskata izglītības standarts Ja standarti ir tikpat izplūduši kā pašlaik, tad runāt par skolu autonomiju šobrīd, manuprāt, ir bezjēdzīgi, viedokli pauž arī Vecāku kustības dalībniece Vita Žīgure, kas vienlaicīgi piedalās arī IZM izglītības satura standarta darba grupā. Viņa uzsver, ka izvērstā diskusija par konkrēto ierosinājumu ļaut skolām pašām noteikt mācību stundu skaitu katrā priekšmetā ir izrauta no kopējā skolu autonomijas veicināšanas pasākumu konteksta. Pēc viņas domām, vispirms ir jāmaina zināšanu vērtēšanas sistēma: Ja paliks tā pati centralizētā un ļoti striktā ballu vērtēšanas sistēma, kas nav ne individualizēta, ne pielāgota reģioniem, nekas nemainīsies. Arī Pūres pamatskolas direktore Dace Strazdiņa uzskata, ka sākumā būtu jāpārskata izglītības standarts. Pēc viņas domām, standartā ir ļoti daudz prasību, kuras nevajadzētu izpildīt pamatskolā. Vēlreiz būtu jāpārskata programmu standarts pirmais solis, un Rasa Bidiņa, Blīdenes pamatskolas direktore, uzskata, ka paredzētās izmaiņas skolām dotu iespēju nedaudz brīvāk rīkoties un nebaidīties par katru lietu, ko tās mēģina darīt citādi. tad mēs varam runāt par autonomiju programmu apguvē, uzskata D. Strazdiņa. Runājot par mācību saturu, arī eksperte Z. Oliņa pauž viedokli, ka pašlaik trūkst vienotas izpratnes, kas ir izglītības sasniedzamais rezultāts, jo standarti ir ļoti interpretējami. Mums nav sistēmas, kur skolas tiek sauktas par atbildīgām par rezultātu, vai sistēmas, kur ir ļoti augsti kvalificēti skolotāji, spriež Z. Oliņa. Es domāju, ka mums ir jādabū iekšā labākie kadri, nevis jāregulē process. Mēs neuzticamies darītājam, un tā vietā, lai skaidri pateiktu, ko mēs gribam no viņa rezultātā, turpinām regulēt viņa darbības procesu. Globāla sabiedrības problēma Iespējamās misijas vadītāja, izglītības eksperte Zane Oliņa pašreiz pastāvošās bažas par to, kādas būs skolu prioritātes, pasniedzot mācību priekšmetus, saista ar problēmu, kas raksturīga arī citur pasaulē. Problēmas būtība kas nosaka, kāpēc kādi priekšmeti sabiedrībā tiek vērtēti augstāk nekā citi, un kas ir praktiskie faktori, kuri skolā padara vienus priekšmetus vienlīdzīgākus par citiem. Viņa akcentē, ka pašlaik Latvijā sabiedrības vērtējumā, spriežot pēc tā, kas dzirdams ikdienā un masu medijos, eksaktie priekšmeti ir svarīgāki nekā humanitārie vai mākslas priekšmeti. Savukārt praktiskos aspektus, kas nosaka, kuri priekšmeti ir vienlīdzīgāki par citiem, ietekmē tas, kuros no tiem noslēgumā ir ārējais vērtējums. Ja skolai sit pa galvu, ja ir slikts matemātikas vērtējums, tad labāk lai ir vairāk matemātikas stundu un uz tā rēķina mazāk literatūras stundu, skolas praktiskos apsvērumus raksturo Z. Oliņa. Viņasprāt, problēma balstās jautājumā, kādēļ cilvēkiem liekas, ka daži priekšmeti nav gana vērtīgi. Nevar likt cilvēkam domāt labi par kaut ko, kā vērtību viņš pats caur savu pieredzi nav saredzējis, skaidro Z. Oliņa. Viņasprāt, sabiedrībai ir jāsaredz, ka šiem priekšmetiem ir vērtība, un to spēj panākt skolotājs. 12

13 NUMURA INTERVIJA Skolas.lv integrēta valsts līmeņa izglītības informācijas vietne Inese Matisāne, žurnāliste Pašlaik portāls Skolas.lv strādā ar ierobežotu jaudu, tas ir saistīts ar nepieciešamo infrastruktūru, kura tiks piegādāta februārī, bet jau ar 1. aprīli portālu plānots iedarbināt ar pilnu jaudu. Neviens no privātajiem portāliem neuztur informāciju, piemēram, par pašiem skolotājiem, par to, kāda ir viņu sertifikācija, kvalifikācija, pieredze. Neviens privātais portāls nedara tādas lietas kā stundu saraksta ģenerators. Neviens privātais portāls par velti nepiedāvā iespēju apziņot skolēnus par kaut kādām tēmām. Līdz ar to runāt par konkurenci šobrīd ir nekorekti, un mēs nedrīkstam to darīt, stāstot par Skolas.lv atšķirību no privātajiem portāliem, norāda J. Bēniķis. Portāls Skolas.lv tika atklāts gadā, īstenojot projektu Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija. Sākotnēji tā izveidē tika ieguldīti lati. Lai arī kādas dīvainas lietas ir notikušas projekta gaitā izsludinātajos iepirkumos, abas projekta kārtas uzticēts veikt AS Datorzinību centrs. Šā gada jūlijā Izglītības Autors: nlp.lv un zinātnes ministrija (IZM) informēja, ka no gada vasarā ieplānotajiem 3,2 miljoniem latu Eiropas Savienības fondu naudas portāla izveides otrajai kārtai tā ir samaksājusi latus. Kopš portāla Skolas.lv pirmsākumiem ir pagājuši četri gadi, nepamatoti sadārdzinot portāla izveides izmaksas. Kāpēc ieilga portāla otrās kārtas izstrāde? Portāla otrās kārtas izstrāde ir noritējusi atbilstoši kalendārajam plānam un līgumam, kas noslēgts starp IZM un izpildītāju. Līgums tika pabeigts laikā, un nekas ievilkts nav. Lai runātu par nepamatotām izmaksām apgalvojuma formā, ir jābūt pretī salīdzinājumam, kādas izmaksas būtu pamatotas. Šobrīd neviens, kas norāda, ka izmaksas ir nepamatotas, nav iesniedzis detālu analīzi, lai šo apgalvojumu varētu pamatot. Tāpēc šobrīd runāt par nepamatotām izmaksām nav nekāda pamata. Portālā tikko ir veikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ārpuskārtas audits, kura atzinums ir pozitīvs. Tas nozīmē, ka saistībā ar šo projektu ir ievērotas visas kalendārās, finanšu, administratīvās lietas, viss ir izdarīts korekti un atbilstoši budžetam, un mums nav pamata kaut ko negatīvu apgalvot. Kas ir portāla Skolas.lv atjaunotās un papildinātās versijas mērķauditorija? Mums ir trīs līmeņu mērķauditorija: skolotāji un citi izglītības darbinieki, skolēni un vecāki. Ko jaunu, inovatīvu Latvijas skolām piedāvās portāls Skolas.lv? Visas lietas uzskaitīt būtu diezgan grūti, bet kopumā tas ir 21 e-pakalpojums, kas saistīts gan ar dažādas dokumentācijas pārbaudi, gan digitālu mācību līdzekļu sagatavošanu, ko tagad kvalitatīvi varēs veikt skolotāji. Tās ir arī dažādas apzināšanas sistēmas skolotājiem un skolēniem, informācija par pašām skolām. Portāls ir saistīts ar elektronisko Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) un integrēts arī ar elektronisko Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu. Ar visām pozitīvajām iespējām var iepazīties, studējot portāla mājaslapu Daļa informācijas ir pieejama tikai autorizētiem lietotājiem. Ar ko portāls atšķiras, piemēram, no E-klases? Pirmkārt, Skolas.lv atšķiras ar ideoloģiju. E-klase lielā mērā ir elektronisks žurnāls, bet Skolas. lv ir vide, kurā primāri var strādāt skolotājs: sagatavot uzdevumus, uzdot tos skolēniem, veidot e-bibliotēku. Bet pats galvenais portāls Skolas.lv ir integrēts ar 13

14 Valsts izglītības informācijas sistēmu. Atšķirībā no E-klases, kas ir mājaslapa, mēs esam integrēta sistēma. Kā varat atspēkot apgalvojumu, ka portāls Skolas.lv dublē to, ko šobrīd piedāvā Uzdevumi.lv? Mūsu iespējas ir plašākas. Uzdevumi.lv ir uzdevumu krājums, un mūsu portālā tā ir tikai viena no ļoti daudzajām funkcijām. Skolas.lv nedublē; mums šobrīd notiek diskusijas par Uzdevumi.lv integrēšanu mūsu portālā. Ja mēs dublētu, tad diez vai viņi vērstos pie mums ar sadarbības piedāvājumu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi nesedz portāla uzturēšanas izdevumus, izteicies izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Cik valsts budžeta naudas ir piešķirts portālam Skolas.lv? Šobrīd valsts budžeta nauda portālam nav piešķirta, to arī neesam pieprasījuši, jo gadu pēc portāla nodošanas tas tiks uzturēts par izstrādātāju līdzekļiem. Tātad projektam ir garantijas periods, kurā visi jautājumi tiek risināti. Atbilstoši Eiropas struktūrfondu noteikumiem izveidotā sistēma mums ir jāuztur vismaz piecus gadus, un, kad būs pagājis garantijas periods, kas zināmā mērā būs liels testēšanas periods, līdzekļus no valsts budžeta mēs varēsim izdalīt. Parasti tas svārstās ap 10 20% no kopējās portāla vērtības. Konkrētus skaitļus minēt ir pāragri, precīza informācija mums būs šā gada beigās. Vai apzināties lielo konkurenci ar privātajiem informācijas piegādātājiem, un kā cerat apsteigt viņus? Mēs nekonkurējam ar privāto sektoru. Eiropas projektos ir noteikums, ka šis projekts nedrīkst konkurēt ar privātajiem izstrādātājiem. Eiropas projekti nosaka to, ka portāla Skolas.lv funkcionalitātei un risinājumiem, ko tas piedāvā, ir jābūt citādiem nekā privātajā sektorā, t. i., nekonkurējošiem ar privāto sektoru. Tāpēc mums privātais sektors nav jāapsteidz, mēs kā portāls nevienam netaisāmies atņemt tirgus daļu, jo portālam būtiska ir pavisam cita ideoloģija mēs esam valsts līmeņa portāls, kurš uztur informācijas sistēmu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem. Neviens no privātajiem portāliem neuztur informāciju, piemēram, par pašiem skolotājiem, par to, kāda ir viņu sertifikācija, kvalifikācija, pieredze. Neviens privātais portāls nedara tādas lietas kā stundu saraksta ģenerators. Neviens privātais portāls par velti nepiedāvā iespēju apziņot skolēnus par kaut kādām tēmām. Līdz ar to runāt par konkurenci šobrīd ir nekorekti, un mēs nedrīkstam to darīt. Kas ir šis lielais skaits mācību materiālu, vairāk nekā 2200 vienību, kas pašlaik ir izvietoti portālā? Portāls satur virkni grāmatu anotāciju, kas zināmā mērā tiek uztvertas kā mācību materiāli, un anotācijas drīkst publicēt tas nav autortiesību un blakustiesību pārkāpums. Tie ir IZM un tās padotības iestāžu ar Eiropas naudas atbalstu īstenoto projektu materiāli, par kuriem autoriem šo projektu ietvaros jau ir samaksāts. Trešā lielā grupa ir materiāli, ko rada paši skolotāji saviem audzēkņiem, jo portāla viena no pamatfunkcijām ir spēja radīt dažādus uzdevumus, krājumus utt. Paredzams, ka nākotnē tas veidos lielu šo materiālu daļu. Vai šobrīd ar likumu ir noteiktas valsts un privātā sektora funkcijas digitālo mācību līdzekļu izstrādē? Ar likuma spēku tas nav noteikts, tas ir jautājums, ko ministrija šobrīd risina, un attiecīgi ar laiku tas varētu parādīties. Kādas iespējas piedāvās Kopumā tas ir 21 e-pakalpojums, kas saistīts gan ar dažādas dokumentācijas pārbaudi, gan digitālu mācību līdzekļu sagatavošanu, ko tagad kvalitatīvi varēs veikt skolotāji. Tās ir arī dažādas apzināšanas sistēmas skolotājiem un skolēniem, informācija par pašām skolām. Portāls ir saistīts ar elektronisko Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) un integrēts arī ar elektronisko Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu. Ideja par digitālo mācību līdzekļu izveidi un izvietošanu elektroniskajā vidē ir apsveicama, tikai kā to īstenot likumīgi, nepārkāpjot ne autoru, ne izdevēju tiesības? Ir likums Par autortiesībām un blakustiesībām, kurā ir atrunāts, kādos gadījumos drīkst veikt materiālu digitalizāciju un kā jārīkojas, veidojot jaunus digitālos materiālus. Tas nav pārkāpums, to esmu minējis, arī atbildot uz Kilblokas kundzes komentāru, jo šāda prakse jau ir Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta koledžai ir elektroniskā bibliotēka, kuras projekta realizācijā esmu 14

15 piedalījies, un, ņemot vērā likumu nianses un atbilstošu interpretāciju, Civillikuma interpretāciju, nekas netiek pārkāpts tas ir izdarāms likuma robežās un samērojams ar autoru un sabiedrības interesēm. Vai ir tā ja autors savas mantiskās tiesības darbu reproducēt un publiskot (izdot) jau ir nodevis kādai personai (izdevniecībai), tad viņš vairs nevar tajā pašā laikā nodot šīs tiesības citai personai? Tas ir jājautā autortiesību speciālistiem, jo intervijā piedalās projekta vadītāji un izstrādātāju pārstāvis, kas nav juristi. Ministrijā ir saņemta Mācību līdzekļu izdevēju asociācijas vēstule ar lūgumu tikties. Tikšanās notiks janvāra beigās, kad mēs prezentēsim šos jautājumus un juridiski korekti sniegsim atbildes uz tiem. Kādā veidā un no kādiem līdzekļiem portāls Skolas.lv norēķināsies ar saviem autoriem? Kā jau minēju, šie jautājumi tiks izskatīti janvāra beigās, un primārais jautājums ir: vai portālam vispār ir jānorēķinās un vai tam ir likumīgs pamats. Ir daudz risinājumu, kuru ietvaros mēs varam veidot elektronisko mācību materiālu krātuvi, kas mums neuzliek par pienākumu veikt šos norēķinus. Mēs veicam krātuves izveidi atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, kā rezultātā mums nav jāveic šie maksājumi. Protams, autori grib, lai viņiem maksātu, bet es aicinātu autorus rūpīgi iepazīties ar Autortiesību likumu un virkni Eiropas Savienību regulu, kur šie jautājumi ir atrunāti. Kā kļūt par portāla Skolas.lv lietotāju un piekļūt mācību materiāliem? Šobrīd visi apmeklētāji var piekļūt portāla Skolas.lv publiskās daļas informācijai un pakalpojumiem, bet personificētās darba vietas izmantošanas iespējas ir tām izglītības iestādēm, kuras ir iesaistījušās pilotdarbināšanas programmā, jo portāla darbība tiek nodrošināta ar pagaidu serveriem, kas var nespēt nodrošināt pietiekamu ātrdarbību visiem sistēmas lietotājiem. Saskaņā ar Autortiesību likuma prasībām lietotāji var piekļūt mācību materiāliem tikai pēc autentificēšanās, izmantojot kādu no autentifikācijas veidiem: VIIS lietotāja kontu; Latvija.lv autentifikāciju (e-paraksts un i-bankas); e-klases pasi; Mykoob pasi. Atbilstoši Autortiesību likuma 21. panta 1. daļai atļauts izmantot, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos. Esam nonākuši situācijā, ka intelektuālā darba darītāji ir viena sociāli neaizsargāta sabiedrības grupa valstī. Diez vai intelektuālo īpašumu vajadzētu novērtēt par zemu un aicināt cilvēkus atdot savu intelektu bez atlīdzības... Viens ir mūsu emocijas, ka autori vēlas saņemt autoratlīdzību, otrs ir likumdošana. Primāri mēs strādājam publisko tiesību ietvaros, un mēs drīkstam darīt tikai to, kas ir noteikts likumā. Ja likums nenosaka, ka mēs drīkstam maksāt autoratlīdzību, mēs to fiziski nedrīkstam. Saistībā ar šo jautājumu aicinu rūpīgi izstudēt likumdošanu. Vai uzskatāt, ka autori būs nesavtīgi un šā brīža ekonomiskajā situācijā vēlēsies savu intelektu atdot par velti? Šeit ir jāvelk paralēles ar bibliotēku, kas vienreiz nopērk autora darbu, ko lasītāji pēc tam lasa un par ko nemaksā, ja arī, piemēram, viens lasītājs ir izlasījis simt grāmatas vai viena autora darbu ir izlasījuši simt lasītāji. Autors saņem autoratlīdzību tajā brīdī, kad bibliotēka šo grāmatu iepērk. Pirmreizējo autoratlīdzību par intelektuālā darba ieguldījumu autors, protams, saņem likumdošanā noteiktajā kārtībā, bet diez vai būs situācija, kad autors saņems atlīdzību par katru reizi, kad viņa darbs tiks izmantots. Kā tiks aizsargātas autoru mantiskās tiesības par darbu, ko tas ir radījis, būdams darba attiecībās ar portālu Skolas.lv? Šobrīd neviens autors nav darba attiecībās ar portālu Skolas. lv, tāpēc ir pāragri runāt par šo jautājumu. Kad mēs pie šī jautājuma nonāksim, tad noteikti tiks atrasts abām pusēm pieņemams, korekts risinājums, kas atbilst publiskajai likumdošanai. Vai digitālie mācību materiāli būs bez maksas visiem lietotājiem? Portāla primārā auditorija ir skolotāji un skolēni, un tad, kad 15

16 tiek sakārtots autortiesību jautājums un panākta vienošanās par materiālu ievietošanu, tiek atrunāts, kam šis materiāls ir pieejams skolotājiem, skolēniem vai vēl kādai trešajai pusei. Visiem viss nebūs pieejams tas ir jāsaprot. Teiksim, skolotāju materiāli kontroldarbi, eksāmenu uzdevumi skolēniem nav pieejami, ja skolotājs to nav atļāvis. Ko redzat kā lielākos klupšanas akmeņus portāla darbībā? Esam veikuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojuma Ministru kabinetam analīzi, minimizējuši visus iespējamos riskus, to skaitā arī SKOLU VIEDOKĻI Limbažu 3. vidusskolas direktora vietniece IT jautājumos un informātikas skolotāja Vitanda Sakse nākotnes riskus, esam ņēmuši vērā arī darba pieredzi privātajā sektorā, attiecīgi klupšanas akmens, kas ir saistīts ar administratīvo slogu, arī ir minimizēts, un šobrīd īpašu risku ar augstu pakāpi nav. Mēs ceram, ka viss ies savu gaitu, tā, kā tas ir plānots; protams, būs kādi sīkumi, kas ir neizbēgami, strādājot ar tik lielu infrastruktūras risinājumu. Vai, jūsuprāt, iespējams sabalansēt autoru subjektīvās un sabiedrības intereses? Līdz digitālajai ērai mēs vairāk vai mazāk spējām šīs intereses salāgot. Digitālajā ērā ir mainījusies tikai vieta, kur šī salāgošana notiek. Ir nepieciešams pārejas Mēs vienmēr esam atbalstījuši izglītības novitātes un cenšamies izmantot mums piedāvātās iespējas. Manuprāt, ir labi būt klāt pašos pirmsākumos, jo tad tu spēj ievirzīt procesus tā, kā tu to pats vēlies. Šis ir viens no jaunākajiem IZM akceptētajiem projektiem, kas tiek palaists tautā un pie kura mēs gribējām būt klāt, novērtējot gan tā pozitīvās, gan negatīvās puses un palīdzot kopīgiem spēkiem rast risinājumus. Iecere un vide ir interesanta, šobrīd mēģinām pie tās pierast. posms, un tas ir valstiska mēroga jautājums par sabiedrības interešu salāgošanu. Konkrētu recepti, kā to izdarīt, neviens nepateiks to parādīs prakse un laiks. Kādu redzat portāla nākotnes vīziju? Otrajā kārtā ir ņemtas vērā pirmajā kārtā gūtās atziņas, tāpēc otrā kārta ir būtiski uzlabota. Otrās kārtas ietvaros esam piesaistījuši sociālo tīklu ekspertus, jo pasaules līmeņa nākotnes vīzija ir tāda, ka cilvēce lēnām pārceļas uz darbiem sociālajos tīklos, un mēs kā pirmie arī ejam šajā virzienā. Darbība sociālajos tīklos ir sasaistīta ar portālu Skolas.lv, un šobrīd mēs jau piecus un vairāk gadus raugāmies uz priekšu. Domājot par portāla mērķauditorijas paplašināšanu, konceptuālos jautājumos esam konsultējušies ar Rīgas Tehnisko universitāti un ņēmuši vērā viņu nākotnes redzējumu un sistēmas. Portāls nākotnē domā par atbalstu lietotājiem citās valodās. Piecdesmit procenti bērnu Latvijas skolās ir citās valodās runājošie. Ceram strādāt Baltijas valstu līmenī, veidot iespējamās sasaistes ar citu valstu mācību spēkiem un izglītības iestādēm. Plānotas arī video apmācības un video konferences. Pašlaik apzinu skolēnu un skolotāju intereses un kopā ar skolēniem testēju darbus. Lai es varētu palīdzēt kolēģiem, man pašai visam jāizkožas cauri. Visvairāk skolotājus varētu saistīt mācību materiālu veidošanas rīks. Pagaidām skolotāji ir iepazinuši portālu Skolas.lv kā vietni, kurā viņi var redzēt dokumentus, kas saistīti ar citu datubāzi. Pozitīvi ir tas, ka šajā vietnē ir saistītas visas izglītības sistēmai aktuālās datubāzes: VIIS, kur skolotāji var redzēt savus kvalifikāci- 16

17 jas celšanas dokumentus, šeit ir informatīvais kalendārs un citas interesantas lietas. Šobrīd man liekas, ka šī būs cerīga sistēma. Džūkstes pamatskolas direktores vietniece informātikā un informātikas, mājturības un tehnoloģiju skolotāja Inga Riežniece Šobrīd ir daudzas atsevišķas datubāzes, kas saistītas ar izglītības sistēmu, tāpēc, iepazīstoties ar Skolas.lv nākotnes vīzijām, uzmanību piesaistīja portāla paredzamā daudzfunkcionalitāte. Šī iemesla dēļ arī labprāt piekritām būt par pilotskolu, jo, lai izveidotu skolām piemērotu portālu, iniciatīvai, idejām, ierosinājumiem un darboties gribai ir jānāk no mums, pedagogiem. Tikai kopā mēs varam radīt stipru un funkcionālu portālu. Katram pedagogam ir savs skatījums un prasības, tāpēc, tiekoties 10. janvārī kopīgā sarunā skolas administrācijai, klases audzinātājam, skolotājam un informātiķim, tika izteikti daudzi priekšlikumi. Uzskatu, ka saruna bija radoša un idejām pilna. Piemēram, gatavojoties ieskaitēm, es varu skolēniem uzdot sagatavotu materiālu un paškontroles uzdevumus. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varu dažādot mācību metodes stundā, uzdot patstāvīgos darbus, izmantojot uzdevumu ģeneratorus. Patīkami ir tas, ka, uzdodot ieskaiti, mācību sasniegumu rezultāti iekritīs elektroniskajā žurnālā. Klases audzinātāja bija priecīga, ka vienkopus pieejami nepieciešamie dati par klases skolēniem, ir funkcionāls kalendārs, plānojot klases darbus, konkursus un projektus, kā arī iespēja ieskatīties skolas mēneša plānojumā kaut vai vakarā pie tējas krūzes. Savukārt skolas administrācijai svarīga ir mācību sasniegumu analīze, dinamika, modernāks saziņas veids ar vecākiem, darbu plānošana un dažādu aptauju veikšana. Lai puķe augtu, par to ir jārūpējas, tā ir jākopj. Arī Skolas.lv varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja mēs par to rūpēsimies un dalīsimies pieredzē, pilnveidosim to, iedzīvināsim savā ikdienā! Portāla Skolas.lv satura redaktore Zane Pudule: Vēlos aicināt skolas, dažādas ar izglītību saistītās iestādes, nevalstiskās organizācijas dalīties ar saviem jaunumiem, notikumiem, jo skolās notiek interesantas lietas, par kurām būtu vērts pastāstīt citiem, ne tikai ielikt savā mājaslapā. Apsekojot izglītības iestāžu mājaslapas, tur atrodu interesantu un noderīgu informāciju. Vēlamies veicināt skolu savstarpējo sadarbību, iespēju uzzināt par citām skolām, sadraudzēšanos, kas uzturētu dzīvu komunikāciju. Sākusies pieteikšanās Vītolu fonda stipendijām nākamajam mācību gadam 12. klases skolēni līdz šā gada 1. aprīlim var pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām nākamajam mācību gadam studijām augstskolā, informēja fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe. Ja esi centīgs un mērķtiecīgs, ja esi guvis labus un teicamus vērtējumus mācību darbā, ja esi iesaistījies sabiedriskajās aktivitātēs gan skolā, gan ārpus tās, arī tu vari kļūt par Vītolu fonda stipendiātu un nākotnē par Latvijai noderīgu speciālistu ar augstāko izglītību, norāda V. Diķe. Pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām 2013./2014. mācību gadam var vidusskolas pēdējās klases skolēni. Lai pretendētu uz kādu no stipendijām, kandidāta vidējai atzīmei jābūt 7,5 ballēm vai augstākai, turklāt viņam jāatbilst kādam no minētiem noteikumiem: jaunietis ir no maznodrošinātas ģimenes, ir bārenis vai viņu audzina viens no vecākiem, ir no daudzbērnu ģimenes, sasniegti izcili panākumi mācību olimpiādēs. Vītolu fonda stipendijas apmērs ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī, un tā tiek maksāta no septembra līdz jūnijam. Piesakoties stipendijai, kandidāts nenorāda, kuru no fonda administrētajām stipendijām vēlas saņemt to lemj fonda padome. Katrs fonda ziedotājs nosaka, kurai nozarei stipendija tiks piešķirta un cik liela ziņas īsumā summa stipendijā tiks izmaksāta. Vītolu fonds jau vairāk nekā desmit gadus dāvā iespēju talantīgiem, centīgiem, maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. Šajos gados palīdzību iegūt augstāko izglītību saņēmuši vairāk nekā divi tūkstoši jauniešu. V. Diķe atklāja, ka vairāki no viņiem atgriezušies fondā jau kā ziedotāji un tādējādi īsteno fonda pamatideju Ar izglītību iegūt dzīvē tādu līmeni, lai varētu palīdzēt citiem. Vairāk informācijas par pieteikšanos stipendijām var iegūt mājaslapā LETE informācija 17

18 SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS Kam strausam digitalizēta mācību grāmata? Šodien mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir neierobežota piekļuve informācijai, bet skolas joprojām pērk vienu vienīgu mācību grāmatu, no kuras jāmācas visas valsts skolēniem. Pedagoģisko zinātņu doktors, Federālā izglītības attīstības institūta un Krievijas ZA Skaitļošanas centra galvenais zinātniskais līdzstrādnieks, UNESCO Informācijas tehnoloģiju izmantošanas izglītībā institūta eksperts, vairāk nekā 200 darbu autors par izglītības informatizācijas, pedagoģiskā dizaina un jauno pedagoģijas tehnoloģiju problēmām Aleksandrs Uvarovs labprāt dalās savā pieredzē ar Latvijas skolotājiem. Nesen viņš kārtējo reizi apmeklēja Rīgu. Tatjana Mažana (Telegraf.lv) Tulkoja Imants Bauģis No Gūtenberga līdz Bilam Geitsam Uvarova kungs, lai gan par to tiek daudz runāts, tomēr vispirms paskaidrosim kas tieši izglītībā tiek saprasts ar informācijas tehnoloģijām? Tiešām, šodien visi runā par dzīvi informācijas sabiedrībā, bet, iespējams, ne visi saprot, ka skola ir viena no cilvēces vēsturē pirmajām un vismasveidīgākajām informācijas organizācijām. Skola vienmēr ir bijusi apgādāta ar informācijas tehnoloģijām (IT), un, runājot par jaunām IT, mēs tās nodalām no tradicionālajām IT. IT es gribētu sadalīt divās daļās: tās, kas pastāvēja pirms un pēc rakstības parādīšanās, pirms grāmatu iespiešanas un pēc tās, tās ir tradicionālās, savukārt tās, kas mūsu dzīvē ienāk šodien, kad mēs visi ieslīgstam ciparos, ir jaunās. Piemēram, skolotājs, gatavojoties stundai, var izveidot tekstu un tūlīt pat ievietot tajā fotogrāfiju vai video, pievienot audio ierakstu, un tā ir pilnīgi jauna pieeja informācijas apstrādei. Tradicionālā skola ir izcils cilvēces sasniegums. Mēs jau esam ļoti augstā attīstības pakāpē, un mūsu uzdevums nav sagraut šo pakāpi, bet gan uzbūvēt nākamo, Autors: LETA Šodien mēs veidojam informācijas sabiedrību, un mums ir citas prasības gan attiecībā uz izglītības rezultātiem, gan arī pret bērnu. Mums ir vajadzīga cita izglītības vide un cita skola, kur skolēnam ir iespēja izmantot datoru tad, kad viņam tas ir vajadzīgs. Tomēr tas nenozīmē, ka datoram jāstāv uz sola. Skola ir jāmaina, un šis process ir neatgriezenisks, pārliecināts A. Uvarovs. lai tās mūžīgās problēmas, kas pastāv tradicionālajā skolā un kuras neesam pratuši līdz galam atrisināt, tiktu atrisinātas jaunajā skolā. Motivācijas problēma Kuri ir tie uzdevumi, ko mēs neesam pratuši līdz galam atrisināt tradicionālajā skolā? Piemēram, lai visi skolēni būtu ieinteresēti mācīties, lai viņi visi gribētu mācīties. Un jaunās IT palīdzēs atrisināt šo mūžseno problēmu? Skolas transformēšana, izmantojot jaunās tehnoloģijas, palīdz risināt šo problēmu. Jaunās IT ātri parādās un attīstās, taču pašas par sevi tās nedarbojas, jo bez IT ir arī pedagoģiskās tehnoloģijas un prakses tas ir tas, kā mācību procesā tiek organizēta 18

19 skolēna skolotāja mijiedarbība. Jaunās IT padara pieejamas masu skolai un masu skolotājam tehnoloģijas, kas agrāk bija unikālas, ļoti darbietilpīgas un ko izmantoja tikai labākie skolotāji atsevišķās elitārās skolās. Tagad šīs pedagoģiskās tehnoloģijas kļūst vieglas, vienkāršas un visiem pieejamas. Lūdzu, miniet piemēru! Iedomāsimies ideālu skolu, kurā ir ideāls, ar atbilstošu tehniku pilnībā aprīkots kabinets... Pamēģināsim vispirms tikt skaidrībā, kāds ir klases aprīkojums tradicionālajās mācību tehnoloģijās. Tāfele, spalvaskāts ar tintnīcu vai pildspalva, dažādi tehniskie mācību līdzekļi (filmoskopi, diaprojektori, magnetofoni utt.), uzskates līdzekļi. Šodien tas ir internetam pievienots dators uz skolotāja galda, projektors, ekrāns... Pareizi. Lūk, paskatieties mēs paņēmām to pašu klasi, papildinājām tehniskos līdzekļus, un nez kāpēc domājam, ka iegūsim jaunus izglītības rezultātus. Taču, ja mēs izmantojam tās pašas pedagoģiskās tehnoloģijas, tad no kurienes lai rastos jauni izglītības rezultāti? Tie taču rodas nevis no IT, bet gan no pedagoģiskajām tehnoloģijām. Tātad, ja vēlamies iegūt jaunus izglītības rezultātus, mums ir jāatjauno pedagoģiskā prakse, tas ir, jāizmanto rezultatīvākas pedagoģiskās prakses. Gribu teikt, ka manā uztverē ideālai klasei nav obligāti jābūt klasei, kurā ir daudz datoru. Manā uztverē ideāla klase (un tādas jūs atradīsies daudzās mūsdienu skolās) ir vieta, kur skolēni mācās, kur viņi vēlas kaut ko uzzināt un uzzina, kur viņi vēlas iemācīties kaut ko darīt un arī dara. Gribu mācīties! Kā to panākt? Vai pamanījāt, ka es pat nepieminēju iekārtas? Viss ir atkarīgs no tā, ko tieši grib darīt skolēni un ko viņi vēlas iemācīties. Ir mūžīgas lietas, kuras mēs gribam, P ašreizējā skola izveidojās informācijas revolūcijas rezultātā, kuras pamatā bija grāmatu iespiešana tās bija 17. gadsimta jaunās informācijas tehnoloģijas. Šodien ir 21. gadsimts un tālaika informācijas tehnoloģijas sevi ir izsmēlušas ir parādījies cipars. Mēs piedzīvojam kvalitatīvu lēcienu, un vai ir iespējams iedomāties, ka skolu tas neskars? Tā mainīsies, lai ko kurš arī gribētu. Jūs vai nu palīdzēsiet šim procesam un panāksiet jaunus izglītības rezultātus, vai arī iebāzīsiet galvu smiltīs, un kādā brīdī jums piebikstīs ar digitalizētu mācību grāmatu un pavaicās: Kāpēc tu to neizmanto? lai bērni iemācītos skolā, un arī skolēni to grib: iemācīties lasīt, rakstīt, rēķināt. Ir jārada situācija, kurā viņi to tiešām vēlētos. Piemēram, mēs mācām bērnam runāt. Kā izdarīt tā, lai viņš gribētu runāt pareizi un labi? Tradicionālajā skolā skolēns, no galvas nodeklamējis dzejoli, nevar pats sevi dzirdēt un saprast, kāpēc skolotājs uzskata, ka viņš ir nodeklamējis neizteiksmīgi, un ieliek viņam zemu atzīmi, bet tajā pašā laikā viņa klasesbiedrene saņem teicamu atzīmi, viņam nav iespējas salīdzināt. Ko ļauj darīt jaunās IT, kādas pedagoģiskās prakses tās ļauj izmantot? Piemēram, sākumskolā mēs varam palūgt bērnus sacerēt pasaku, uzzīmēt tai ilustrācijas un izgatavot no tām slaidrādi vai video, kurā viņi ieskaņo savu sacerējumu un rezultātā iegūst gatavu produktu īsfilmu, kuru var parādīt viens otram, vecākiem, visai klasei vai arī saglabāt un kurai viņu acīs ir zināma vērtība. Tā tad arī ir motivācija, bez kuras nav iespējama nekāda mācīšana, un tas ir pats galvenais. Otrais: skolēni redz, kas viņiem ir un kas nav izdevies, viņi var salīdzināt savu darbu ar klasesbiedru darbiem. Piemēram, jau minēto nodeklamēto dzejoli vēlāk var noskatīties ierakstā un salīdzināt, kā to ir nodeklamējusi viņa sekmīgākā klasesbiedrene. Parādās refleksijas spēja, spēja analizēt, bet tas modernajos izglītības standartos ir izglītojošās darbības pamats. Mēs mācām bērniem mācīties agrāk tā bija unikāla pedagoģiskā tehnika, bet tagad mēs varam izmantot kā plūsmu. Tā ir visiem pieejama standarta tehnika: ierakstījām salīdzinājām apspriedām uzdodam jautājumus. Viss: tagad darām vēlreiz, bet nevis to pašu, bet nu jau jaunu darbu. Mums veidojas aktīva, darbīga skolēna pozīcija, viņam rodas ideja, ka viņam kaut kas ir jādara, un vēlas to darīt. Jauns līmenis Vai tas nozīmē, ka jaunās pedagoģiskās tehnoloģijas aizstās vecās? Nē, mēs neko neizmetam, mēs tikai papildinām. Mēs nekritizējam veco darbu, bet tikai sakām, ka mums ir radusies iespēja to padarīt labāk. Piemēram, vecajā sistēmā ir tāda prakse kā rēķināšanas apmā- 19

20 cības trenažieri, kur jārisina daudzi saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas uzdevumi garlaicīgi, apnicīgi un grūti. Tagad visiem skolotājiem internetā ir pieejama skolēnu patstāvīga darba programma, kurā bērni rēķināšanas darbības var veikt rotaļas formā. Viņi sēž pie datora un spēlē spēli, kurā pāriet no līmeņa uz līmeni, un mācās rēķināt aizvien labāk un labāk. Patiesībā tā ir tā pati vecā tehnoloģija, tie paši piemēri, tikai ietērpti citā interesantākā formā. Neteikšu, ka bērni visu pamet un skrien spēlēt šo spēli, taču, no otras puses, viņi to tomēr spēlē un pat lielās viens otram, līdz kuram līmenim ir tikuši. Viņiem ir, lai arī ne pārāk spēcīga, bet tomēr pozitīva motivācija, un viņi mācās rēķināt. Cits piemērs: vides mācības stundā bērni mācās rīkoties ar īstiem svariem, svērt dažādus priekšmetus un salīdzināt to masu. Pēc tam viņi jau var strādāt ar simboliem: parādās trenažieris spēle, kurā viņi apgūst šo iemaņu, var samazināt vai palielināt kāda priekšmeta masu. Šāda veida piemērus agrāk bērni sākumskolā nerisināja, un viņiem pat neveidojās priekšstats par šādu vienādojumu to būtu grūti izdarīt. Un kāds liktenis IT spiediena ietekmē gaida papīra burtnīcas un mācību grāmatas? Vai tās nogrims nebūtībā? Piemēram, mūsu izglītības ministrs Roberts Ķīlis piedāvāja digitalizēt visus mācību līdzekļus. Jūsuprāt, cik lielā mērā tas atbilst mūsdienu prasībām? Lomonosovs mācījās laikā, kad skolēni rakstīja uz dēlīšiem, kas pārklāti ar vasku, tā ir pirms grāmatu iespiešanas laikmeta tehnoloģija. Vai mēs to izmantojam šodien? Jā, rakstām klasē ar krītu uz tāfeles, kad tas mums ir. Grāmatu drukāšana nenogalināja grifeļu tāfeli. Runa nav par to, vai mācību līdzeklis būs vai nebūs digitalizēts, bet gan par to, kādu rezultātu vēlamies iegūt. Ja skolotājam un skolēnam ir vajadzīgs papīrs, krāsas un zīmulis, tad, protams, viņi tos izmantos. Dators, protams, nenogalinās grāmatu iespiešanu, taču jūsu ministra idejā ir sava daļa patiesības. Minēšu piemēru. Pirms kādiem astoņiem gadiem ASV tika uzsākts nākotnes skolas projekts. Floridas štata municipalitātes uzcēla skolu nabadzīgo iedzīvotāju rajonā, kur bija ļoti daudz bezpajumtnieku, un uzdevums bija socializēt bezdarbniekus, kas tādi bija jau trešajā paaudzē, un ar izglītības palīdzību izvest viņus jaunā līmenī. Tika uzcelta jauna ēka un pieņemts lēmums mācīt skolēnus jaunā informācijas vidē. Taču izrādījās, ka datoru iegāde izmaksās ļoti dārgi. Paraugoties no otras puses, jebkuras skolas budžetā ir ielikta nauda bibliotēkai, kas arī ir visai dārga lieta. Un, lūk, municipalitātes speciālisti aprēķināja, ka tad, ja bibliotēkai iedalīto naudu izlietot datoru un elektronisku mācību materiālu iegādei, tas izmaksās pat lētāk nekā skolas bibliotēka. Tādējādi, vadoties pēc ekonomiskiem apsvērumiem, grāmatu vietā tika nopirkti datori. Tas ir, iemesls bija vienkāršs nauda. Apspriedīsim tās vai citas darbības dažādus iemeslus. Piemēram, ja vēlos ietaupīt vai saglabāt mežu, izmantošu visas lietas digitālā veidā. Tā ir saprātīga pieeja, un, ja tas netraucē pedagoģiskajai praksei un nepasliktina mācību rezultātus, kāpēc nē? Es zinu daudzas skolas tajā pašā Amerikā, kurās visiem bērniem ir datori, visa mācību literatūra glabājas skolas informācijas vidē un skolēni jebkurā laikā var izmantot K o ļauj darīt jaunās IT, kādas pedagoģiskās prakses tās ļauj izmantot? Piemēram, sākumskolā mēs varam palūgt bērnus sacerēt pasaku, uzzīmēt tai ilustrācijas un izgatavot no tām slaidrādi vai video, kurā viņi ieskaņo savu sacerējumu un rezultātā iegūst gatavu produktu īsfilmu, kuru var parādīt viens otram, vecākiem, visai klasei vai arī saglabāt un kurai viņu acīs ir zināma vērtība. Tā tad arī ir motivācija, bez kuras nav iespējama nekāda mācīšana, un tas ir pats galvenais. savā darbā dažādus materiālus, kas atrodami viņu mācību grāmatās. Paraudzīsimies uz citu Amerikas skolu Punahou School. Tā ir privileģēta, bagāta privāta mācību iestāde ar lieliskiem mācību rezultātiem, kas ietilpst Amerikas simts labāko skolu skaitā. Arī šeit tika pieņemts lēmums pāriet uz elektronisko mācību grāmatu iepirkšanu no izdevniecībām. Ne tāpēc, ka vēlētos ietaupīt, bet gan tāpēc, ka viņi izmantoja pedagoģisko tehnoloģiju, kuras ietvaros skolēniem bija jāsalīdzina dažādu mācību grāmatu materiāli, piemēram, jāatrod Arhimēda teorijas izklāsts trīs dažādās mācību grāmatās ar ko tie atšķiras, kas kopīgs, kāpēc atšķiras, vai pareizi ir tas, ka izklāsti atšķiras un kā mēs tagad mācāmies Arhimēda likumu. Tas jau ir pilnīgi cits zinātnisku zināšanu un domāšanas formēšanas veids tā ir jauna pedagoģiskā prakse, kas nebija iespējama vecajā informācijas tehnoloģijā. Laika prasība Iznāk, ka mums jebkurā gadījumā katru skolēnu nāksies nosēdināt pie datora? 20

21 Šodien mēs veidojam informācijas sabiedrību, un mums ir citas prasības gan attiecībā uz izglītības rezultātiem, gan arī pret bērnu. Mums ir vajadzīga cita izglītības vide un cita skola, kur skolēnam ir iespēja izmantot datoru tad, kad viņam tas ir vajadzīgs. Tomēr tas nenozīmē, ka datoram jāstāv uz sola. Skola ir jāmaina, un šis process ir neatgriezenisks. Pašreizējā skola izveidojās informācijas revolūcijas rezultātā, kuras pamatā bija grāmatu iespiešana tās bija XVII gadsimta jaunās informācijas tehnoloģijas. Šodien ir XXI gadsimts un tālaika informācijas tehnoloģijas sevi ir izsmēlušas ir parādījies cipars. Mēs piedzīvojam kvalitatīvu lēcienu, un vai ir iespējams iedomāties, ka skolu tas neskars? Tā mainīsies, lai ko kurš arī gribētu. Jūs vai nu palīdzēsiet šim procesam un panāksiet jaunus izglītības rezultātus, vai arī iebāzīsiet galvu smiltīs, un kādā brīdī jums piebikstīs ar digitalizētu mācību grāmatu un pavaicās: Kāpēc tu to neizmanto? Intervijas oriģinālversija: zachem-strausu-ocifrovannyi-uchebnik Normatīvajos aktos jānoregulē, kas ir skolas pašpārvalde ziņas īsumā Latvijā nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai definētu, kas ir skolas pašpārvaldes, un jāizstrādā skolas pašpārvaldes paraugnolikums, 17. janvārī, iepazīstinot ar pētījumu Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai, sacīja viena no pētījuma autorēm Evisa Stankus. Pētījumā tika atklātas divas galvenās problēmas nepilnības normatīvajā regulējumā un vecāku līdzdalību bremzējošie faktori, piemēram, komunikācijas un informācijas trūkums, zināšanu un prasmju trūkums, birokrātija un sadarbības tīklu trūkums. Pētījumā secināts, ka nepieciešami grozījumi likumos, definējot padomdevējinstitūcijas skolēnu padome, vecāku padome un pedagoģiskā padome un nošķirot tās no izglītības iestādes pašpārvaldes. Tāpat nepieciešami normatīvo aktu grozījumi vai vadlīnijas, kurās ir precīzi definēta visu minēto institūciju vēlamā struktūra un sastāvs, kompetence, tiesības, pienākumi, atbildība un citi būtiski jautājumi, kā arī izstrādāts skolas pašpārvaldes paraugnolikums. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis izteica cerību, ka, arī beidzoties viņa pilnvarām, saglabāsies spēcīga vecāku līdzdalība mācību procesā. " Lai arī tā nav tik kliedzoša un spilgta kā planšetdatori visiem bērniem vai divu trešdaļu augstskolu apvienošana, tā, iespējams, ir visdziļākā reforma, kāda varētu būt izglītības sistēmā, jo nozīmīgs spēlētājs, kas līdz šim bija izstumts, ignorēts un tikai vietām uzklausīts, kļūst par pilnvērtīgu un vienu no nozīmīgākajiem noteicējiem skolā, teica R. Ķīlis. Pēc R. Ķīļa vārdiem, skolu pašpārvalžu jautājums ir centrālais, runājot par vecāku iesaisti izglītības procesā. Ministrs solīja izmaiņas normatīvajos aktos nodrošināt pēc iespējas ātrāk līdz 1. septembrim, lai vecāki varētu aktīvi iesaistīties skolu darbā. Pētījuma autores arī pievērsušās skolu pašpārvalžu pozitīva tēla veidošanai. Pētījumā secināts, ka nepieciešams papildināt normatīvos aktus ar normu, nosakot izglītības iestādes vadītājam pienākumu nodrošināt izglītības iestādes pašpārvaldes darbību, šim mērķim paredzot noteiktu daļu no izglītības iestādes gada budžeta. Tādējādi tiktu nodrošināta motivācija darboties skolas pašpārvaldē, vienlaikus paaugstinot pašpārvaldes prestižu. Tāpat tiek piedāvāts noteikt izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos iekļaujamā regulējuma minimumu, nosakot izglītības iestādes pedagogu, audzēkņu un vecāku attiecību, tiesību, pienākumu un atbildības satvaru, izstrādājot iekšējās kārtības noteikumu paraugnolikumu. Neskatoties uz vecāku neticību " skolas padomes darbam un līdzdalības neefektivitāti, liela daļa vecāku norāda, ka skolas padome vai līdzvērtīga pārstāvības institūcija ir reāla iespēja vecākiem līdzdarboties izglītības iestādes darbībā, izteikt priekšlikumus, apvienot aktīvos vecākus, turklāt liela vecāku daļa labprāt saņemtu informāciju par vecāku pārstāvniecību veiksmes stāstiem, tādējādi rosinot citus vecākus aktīvāk realizēt savas tiesības un pienākumus attiecībā uz bērna izglītību, uzsvērts pētījumā. Tāpat tiek akcentēts, ka nepieciešama pašvaldības pārstāvju līdzdarbošanās. Pētījums bija nepieciešams saistībā ar valdības rīcības plāna pasākumu Veicināt skolu autonomiju un individualitāti, nodrošināt elastību vispārējās izglītības satura izstrādē un īstenošanā. Tā mērķis bija izpētīt situāciju Latvijā un ārvalstīs un izstrādāt ieteikumus, kā stiprināt skolu un pirmsskolu pašpārvalžu lomu izglītības iestādēs. Vairāk par šo tēmu lasiet nākamajā numurā. LETE informācija 21

22 PERSONĪBA Skarbais atskurbuma laiks Nesen ir iznākusi Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Dr. sc. soc. Dagmāras Beitneres grāmata Mēs zemnieku tauta, kurā autore apliecina savu latviskumu ar labu latviešu literāro valodu. Šis apdomāšanās un refleksijas laiks mums šobrīd ir ļoti vajadzīgs. Vēl vairāk vajadzīgas mums ir sarunas, uzsver pētniece. Inese Matisāne, žurnāliste Krīzes brīži ir ļoti radoši Vai šis ir tumšs laiks mūsu sabiedrības vēsturē? Sabiedrības vēsturē nav ne tumšu, ne gaišu laiku, bet ir brīži, kad mēs skaidrāk redzam savu mērķi un mākam vienoties par ideju un virzīties uz priekšu. Gaišs brīdis mums bija cīņā par neatkarību, jo, skatot tā laika fotogrāfijas, es redzu tik skaisti cilvēki ir barikādēs! Veidot savu valsti pēc totalitāras sabiedrības ir grūti. Atcerēsimies kaut vai vēsturisko metaforu no Vecās Derības: Mozus vadāja Izraēlas tautu pa tuksnesi, viņi varēja dažu nedēļu laikā ieiet Apsolītajā zemē, bet klaiņoja 40 gadus. Tauta kurnēja, bija neapmierināta... Šobrīd mēs esam pusceļā. Protams, var teikt, ka tagad ir citi laiki un citas situācijas... Bija jāaiziet tai paaudzei, kura pieredzēja verdzību, un tikai jaunā, kas prata pasauli uztvert no jauna, spēja ieiet šai Apsolītajā zemē brīvā un neatkarīgā sabiedrībā. attīstīties un veidot savu valsti. Es ļoti ceru, ka mēs meklēsim viens otru, lai sarunātos un saskaņotu mūsu redzējumus, lai saskaņotu mūsu vērtību sistēmas, saskaņotos lielā mērā, jo lieli notikumi vēsturē un arī pārmaiņas ir notikušas tad, kad cilvēki redzamā un neredzamā veidā ir saskaņojušies, kas ir mūsu vērtības un kas ir mūsu uzvedības pamatnormas, kā mēs tomēr dzīvosim. Kā atjaunot totalitārisma gados, privatizācijas posmā un krīzes laikā iedragāto vērtību apziņu? Nav vienkārši pēc totalitārisma, tāpat kā pēc verdzības, kļūt par brīvas sabiedrības veidotājiem. Visas problēmas, kas mums traucē dzīvot, ir ieraugāmas katrā no mums, un tas ir jāapzinās. Vispirms godīgi jāatbild katram pašam sev un jāpanāk redzama un neredzama saskaņošanās, kas ir mūsu vērtības un kā mēs gribam D. Beitnere-Le Galla: Krīzes piemeklē visas sabiedrības, visas kultūras. Ar krīzēm jāmāk gudri apieties, un lielākā gudrība ir sazināties un sarunāties. Varbūt tautas kritiskā masa šobrīd sasniegusi to bīstamo punktu, ka nekādas sarunas nelīdz, jo sabiedrība kopumā izjūt sevi kā neglābjami pazudušu? Latvieši ir ļoti atsaucīgi uz iracionālām lietām, piemēram, sadoties rokās pie jūras, veikt visādus aizlūgumus, kādas rituāldarbības, bet ļoti maz spēj sazināties, dzirdēt viens otru, dzirdēt cita viedokli un diskutēt par idejām. Es arī reizēm domāju, kāpēc mums tā vēsturē iegājies, ka mēs, gan vēsturiski raugoties, gan tieši šobrīd, nesarunājamies par idejām, bet bieži pārslēdzam sarunu uz to cilvēku, kurš piedāvā ideju, un mums ir ļoti augsts savstarpējās nepieņemšanas slieksnis. Viena atbilde, kā es patlaban domāju, ir tāda, ka latvieši 20. gadsimtā un sākot jau no 19. gadsimta beigām, ir ļoti aktīvi piedalījušies ideju realizācijā, un šī vilšanās sociālā taisnīguma idejās šodien ir vainagojusies ar to, ka mums nav ne izteikti kreisi orientētas politiskās partijas, ne arī valsts modeļa. Faktiski mums 22

23 ir sociāli neaizsargāta valsts, jo likumi nav veidoti tā, lai taisnīgāk sadalītu sabiedrības labumus un aizsargātu sociāli neaizsargātās sabiedrības grupas. Tomēr mums nevajag domāt par sevi kā pazudušiem cilvēkiem tas būtu tieši tāpat kā tad, ja cilvēka dzīvē kaut kas pēkšņi notiek, viņš emociju uzplūdā noraksta sevi. Pareizā attieksme ir šajā brīdī apstāties, un nav jātraucas projām no valsts, kā to daži dara. Varbūt jebkurai mūsu darbībai (arī žurnālistikā) vairs nav jēgas? Visas lielākās uzvaras ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē būs tad, kad cilvēki atjēgsies. Mēs redzam, ka neaizsargāto grupu skaits kļūst arvien lielāks: jūs tikko minējāt žurnālistus. Šodien mēs esam nonākuši pie tā, ka intelektuālā darba darītāji arī ir viena neaizsargāta grupa, jo nupat izskatās, ka zinātne arī tiek likvidēta. Protams, mēs redzam, ka gan izglītībā, gan zinātnē ir vajadzīgas reformas, bet cilvēkiem tomēr vajag kaut kādu minimumu, lai dzīvotu, un pētnieki nav tie, kuri paliks uz ielas viņi aizies un atradīs citu nodarbi, bet es domāju, ka nācijai un gudrai tautai tas nenāk par labu šajā brīdī. Kā nonākt pie lielākas pašizpratnes un saprast sevi? Savas grāmatas atklāšanā es runāju par to, kā mēs saprotam sevi. Kā socioloģe šo laiku izjūtu kā ļoti svarīgu periodu, kas mums ir jāizdzīvo, sarunājoties un kopā nonākot pie pašizpratnes, kā mēs redzam sevi vēsturē. Mums ir pazudusi identitāte politiski vēsturiskā nozīmē. Kas mēs esam? Kā mēs redzam sevi un kā mums pareizi uzvesties, attiekties, reaģēt tas ir mentalitātes jautājums, jo socioloģijā mentalitāte ir kultūrā iemācītas un ieaudzinātas attieksmes un reakcijas. Tas ir līdzīgi kā cilvēkam, kuram dzīvē ir pienākusi krīze: viņš apsēžas un domā: kā es uzvedos, kāda bija mana attieksme pret sevi un apkārtni, kad man veicās un ko es esmu darījis nepareizi, kad ir iestājusies krīze. Mūsu skolu programmas ir pārspīlēti pārslogotas. Ģimnāzijā māca to, ko Eiropas augstskolās pirmajā kursā, piemēram, fizikā. Skolotāji audzina nācijas dalībniekus Parunāsim par skolotājiem! Kad lasu lekcijas pa visu Latviju, es atrodu, ka mums ir viena ļoti sargājama sociāla grupa skolotāji. Viņu rokās ir nācijas dvēseles atslēga. Un, ja skolotāji ir tik ļoti vīlušies, jūtas nedroši, neaizsargāti, ja viņi saviem skolēniem saka: beidziet skolu un brauciet projām no Latvijas, tad tas nozīmē, ka mums šobrīd ir ļoti nopietni jāsarunājas un jādomā valsts līmenī par skolotājiem par to, lai pedagogi justos tā, kā tie jūtas Somijā, kur pedagoga profesija ir viena no prestižākajām. Ko jūs sagaidāt no izglītības reformām? Ja mūsu valsts pastāvēšanā nebūs veikta, sakārtota un mainīta attieksme pret izglītību un zinātni kā svarīgāko resursu, mums patiešām nav nākotnes, un tas ir ļoti bīstami. Vēsturē mēs vienmēr esam pozicionējuši sevi kā intelektuāla nācija. Mums ir ļoti daudz rakstnieku uz to populācijas skaitu, cik mēs esam. Paņemiet modernās rakstniecības vēsturi, un jūs tur ieraudzīsiet pārsteidzošu proporciju. Mums ir ļoti daudz dzejnieku un citu radošo profesiju pārstāvju. Un mums kā intelektuālai nācijai šis paštēls ir jāspēj noturēt. Bet kāpēc mēs paši nemīlam savus intelektuāļus? Man ir pāris veidi, kā es to redzu. Negribētu, ja tiktu uzpirkta kā patiesība pēdējā instancē, jūs varat apklaušināt ļoti daudzus cilvēkus, kas veic sabiedrības pētījumus. Kad pētu šos jautājumus, es piekļūstu tuvāk tam, ko Aspazija nosauc par sabiedrības kultūras dvēseles ķermeni. Proti: Nepietiek vien ar šauro patības loku; (..) Sildi ar dvēseli / Tautu un cilvēci. Mentalitātes jautājumi kultūras socioloģijā ir ļoti svarīgi. Mēs esam saražojuši veselus kalnus ar Mums raksturīga pārāk liela pieķeršanās norādēm no augšas un ir savstarpēji augsts nepieņemšanas slieksnis. likumiem un MK noteikumiem, kuriem ir tendence tikai mainīties un pieaugt, bet cilvēka dzīvi nosaka tas, kā cilvēks izturas pret šiem likumiem, jo cilvēka uzvedībā ir kas vairāk nekā tikai šie rakstītie likumi. Nedrīkst katru muļķību atzīt par taisnību! To bieži saucam arī par birokrātiju. Mums raksturīga pārāk liela pieķeršanās norādēm no augšas un ir savstarpēji 23

24 augsts nepieņemšanas slieksnis.... un arī savstarpēja neuzticēšanās. Tā ir raksturīga visām nabadzīgām sabiedrībām pasaulē. Domāju, ka nabadzības stāsts, ka mēs permanenti esam neveiksminieki un nabagi, nāk no mūsu literatūras, jo vienīgais bagātnieks mums ir ciniskais Ceplis. Mums nav iedibinājušies citi stāsti literatūrā, caur kuriem mēs atpazītu sevi. Kad mēs lasām literatūru, apzināmies to vai ne, mēs identificējamies ar šiem tēliem. Mums ir ļoti dziļi iepotēts neveiksmīga un nabadzīga cilvēka tēls, un neveiksmīgs un nabadzīgs cilvēks vienmēr ar aizdomām skatās uz to, kurš ir veiksmīgs, viņš neprot priecāties līdzi. Šīs īpašības ir raksturīgas visiem cilvēkiem apkārt, visās pasaules malās, tās nav tikai latviešiem raksturīgas, bet tās šeit sabiezē kaut kādā kritiskā masā. Kā tas parādās mūsu ikdienā? Runājot par ikdienišķām lietām, ļoti bieži kāda cilvēka raidītai replikai mēs uzreiz strikti pasakām nē, bet sarunā viņu atbalstām, tā kā turpinām viņa teikto, bet jau aizcērtot sadarbības neredzamās saites. Mēs sarunu veidojam atgrūžoties, nevis ieklausāmies, kur mēs varētu atbalstīt šo cilvēku, mēs meklējam to punktu, kur mēs varētu atgrūsties un pateikt: Nē, bet es domāju citādi. Mums nav dialoga iemaņu un ir zems pašnovērtējums. Biežāk vajadzētu jautāt, jo jautājot mēs attīstām sabiedrībā dialoga iemaņas. Arī tie, kas lasa mūsu tekstus, lai piedalās tajos, Jāļauj izglītības pieejamība visiem sociālajiem slāņiem, jo gudra galva var piedzimt arī ne tik situētā ģimenē. lai mēs kopā domātu! Visa mūsu klasiskā oriģinālliteratūra ir par latvieti laukos, kas nežēlīgi, fatāli cīnās par savu zemi un zaudē šajā cīņā. Otrs apstāklis: cilvēks, kurš zemu vērtē sevi, nekad neiemācīsies paslavēt, novērtēt otru cilvēku. Tad, kad mēs sniedzam otram atbalstu, kad to pasakām/ nepasakām, kaut vai domās raidām, mēs neredzamā un redzamā veidā atbalstām otru cilvēku, bet vēl lielākā mērā palīdzam paši sev, jo tajā brīdī mēs neredzamā veidā augam kā cilvēki. Kritiskā masā tomēr mums dominē cilvēki ar zemāku pašnovērtējumu. To es saprotu no cilvēku dzīvesstāstiem, jo mums ir liela ierakstu kolekcija viena no lielākajām Baltijas valstīs. Kādi ir cēloņi latviešu zemajam pašvērtības indeksam? Latviešu tradicionālajā kultūrā dainās dominē stingrā māte, kas tradicionāli bērnus audzina likuma paklausīgus, čaklus, darbīgus, un stingro māti es atrodu arī mūsdienu latviešu dzīvesstāstos; mīļā, laipnā māte, kas samīļo un dod bērnam labu pašapziņu, kas pati nav darbā nogurusi un dzīves nomocīta, parādās industriālajā sabiedrībā. Tur sieviete paliek mājās un vīrietis iet pelnīt naudu, māte rūpējas par bērniem un ģimeni. Tradicionālajās sabiedrībās visās pasaules kultūrās ir stingrās mātes viņas atbild par bērna socializāciju, izglītību, gatavību sabiedrībai un dzīvei. Turklāt līdz pat 70% Latvijas sieviešu bērnus audzina vienas pašas, viņas ir spiestas būt gan māte, gan tēvs. Šāda sieviete ir vairāk prasīga viņai uzlikta neiedomājama slodze!, un atbilstoši šai situācijai viņa nevar iedot bērnam pietiekami augstu pašvērtības indeksu. Kā turpinās bērna socializācija skolā? Izglītības sistēma ir feminizējusies, un pirmais, ko es gaidu no izglītības reformas, lai vīrieši atgrieztos skolā. Demogrāfijas bedre izraisa to, ka skolu skaits samazinās, un šis ir brīdis, kad varētu optimizēt atalgojumu. Darba socioloģija rāda, ka vīrieši pārvietojas uz tiem sektoriem darba tirgū, kur ir liels atalgojums, bet, kur lielā skaitā strādā sievietes, tur momentāni samazinās atalgojums. Ja ar izglītības reformu mēs sekotu Somijas piemēram, jo Somija ar darba samaksu parādīja, ka pedagoga profesija ir valstiski nozīmīga un pēc varas dalījuma līdzvērtīga citām, ka tā ir ļoti svarīga profesija... Mums ir vajadzīgs sociālais prestižs, lai skolotāja darbs iegūtu sociālu nozīmību. Ja skolotājiem no visiem varas gaiteņiem būtu gan algas palielinājums, gan sabiedrībai tiktu Izglītības sistēma ir feminizējusies, un pirmais, ko es gaidu no izglītības reformas, lai vīrieši atgrieztos skolā. nepārtraukti atkārtots, ka strādāt skolā ir ne tikai (ne)iespējamā misija (tas, manuprāt, ir par maz teikts), bet nozīmē strādāt nācijas nākotnei un ka šeit būtu jāvirza nācijas intelektuālais zieds tā, kā tas notika starpkaru periodā: Vilis Plūdons, Viktors Eglītis, Fricis Bārda un citi mūsu intelektuāļi strādāja par pedagogiem, jo ar inte- 24

25 lektuālo darbu nevarēja izdzīvot, un viņi šo pedagoga profesijas latiņu pacēla pietiekami augstu. Kas, jūsuprāt, ir jāmaina skolu darbībā un mācību saturā? Kā divu bērnu māte varu teikt mūsu skolu programmas ir pārspīlēti pārslogotas. Ģimnāzijā māca to, ko Eiropas augstskolās pirmajā kursā, piemēram, fizikā. Bioloģijā arī milzīga programma. Kas ir jāzina, lai iegūtu inteliģences minimumu šodien? Vidusskola jau ir tikai tāds inteliģences minimums. Jāļauj lielāka akadēmiskā brīvība pedagogiem, jo pedagogs, strādājot ar klasi, jūt, kas šai klasei būtu jāmāca. Caur literatūras pasniegšanu mums ir jāharmonizē izglītība. Izglītībai jābūt harmoniskai un visaptverošai. Ir jāsniedz vispusīgs ieskats fizikā, ķīmijā, matemātikā, atgriežoties pie tā modeļa, kas bija padomju laikos, tas nebija tik slikts. Manuprāt, centralizētie eksāmeni ir veids, kā pazemināt kopējo izglītības līmeni. Es esmu konservatīva un neticu anonīmai tālmācībai, lekcijām internetā, es ticu lekcijām, kas prasa laiku, nevis viena mēneša laikā izrauj studentu cauri studiju kursam, kas prasa vismaz pusgadu, liek pasniedzējam tikties ar studentiem, jo mēs nododam ne tikai kādas kodētas, racionālas zināšanas, bet mēs mācām arī ar savu attieksmi, valodu un cilvēcisko klātbūtni auditorijā. Tāpēc esmu aizgājusi no pasniedzējas darba, jo pašlaik neredzu šim darbam jēgu. Jāļauj izglītības pieejamība visiem sociālajiem slāņiem, jo gudra galva var piedzimt arī ne tik situētā ģimenē. Es gribu, lai būtu tādi kredīti, ko augstskolas beigušie var atmaksāt ar savu darbu valsts labā valsts sektorā. Lai doktorantūras studijas būtu pieejamas tikai pašiem labākajiem, lai tur būtu uzaicināti cilvēki. Lai izglītības ministra piedāvātajās reformās jau ir kaut kas izdarīts, lai kaut mazie solīši būtu redzami. Mēs, zinātnieki, esam frustrēti, jo esam pilnīgi palikuši bez finansējuma... Laiks beigt dekonstrukciju un sākt konstruēt Cik pamatotas ir aizdomas par trešā totalitārisma iedīgļu veidošanos sabiedrībā: morālais relatīvisms, ultraliberālisms, akcentu pārlikšana no vērtībām uz patēriņu, naudas vara...? Es neiedrošinos komentēt ļoti cienījamā arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča izteikumus viņam ir savi apsvērumi, jo viņš labi zina katoļu filozofiju, es tajā tik labi neorientējos, bet gribu teikt, ka tas, ko saka arhibīskaps, saskan ar dažādām kultūras teorijām. Es to nesauktu par trešo totalitārismu, bet varbūt teiktu: nav iecietības pret viedokļu dažādību, tā pazūd, kaut laikmets tiek raksturots kā Es esmu konservatīva un neticu anonīmai tālmācībai, lekcijām internetā, es ticu lekcijām, kas prasa laiku, nevis viena mēneša laikā izrauj studentu cauri studiju kursam, kas prasa vismaz pusgadu, liek pasniedzējam tikties ar studentiem, jo mēs nododam ne tikai kādas kodētas, racionālas zināšanas, bet mēs mācām arī ar savu attieksmi, valodu un cilvēcisko klātbūtni auditorijā. tolerances laikmets pret citādību un dažādiem viedokļiem. Mums ir biežāk jāatgādina par vajadzību respektēt dažādus viedokļus. Protams, arī demokrātijai ir savas robežas, kurus viedokļus mēs varam respektēt un kurus ne, es negribu respektēt, piemēram, Lindermana viedokli par Latgales atdalīšanu vai citas ekstremālas lietas, kas apdraud Latvijas vienotību, bet te ir darbs Drošības policijai. Saskaņā ar Piterima Sorokina socioloģijas teoriju esam viena liela laikmeta beigu perioda situācijā, kurā mēs dzīvojam, kad sairst viena vērtību sistēma, kas bija kopīga lielākai sabiedrības daļai, un te es redzu bīstamību tajā nozīmē, ka patērniecība turpina izplesties. Mums ir dota izvēle: mēs varam patērēt vai nepatērēt, un šeit nav ko liekulīgi no tā ciest. Ir jāsaprot, ka ir jāapzinās un jāpraktizē mūsu vērtību un normu robežas. Morālais relatīvisms bija arī 20. gadsimta sākumā, to fiksējusi arī kristīgā filozofija, norādot, ka izzūd robežas starp labo un ļau- 25

26 no. Postmodernitātes laikmets iezīmējas ar ļoti daudzu terminu, koncepciju un vērtību apšaubīšanu. Un tas nozīmē, ka mums ir atkal jāsēž, jādomā un jāsarunājas, un stingri jādefinē, kas ir mūsu vērtības: ģimene, Latvijas tīrā daba, valsts drošība... Kādi ir šie parametri mūsu ģimenei: vai mēs sargājam ģimeni kā heteroseksuālu kopību, un kā varam nodrošināt dzīvi arī citām kopības formām? Šis jautājums ir atvērts. Sarunu ceļā mums būtu jāpanāk situācija, ka viena sabiedrības grupa netiek pretstatīta otrai. Un šādu sadursmju mums kļūst arvien vairāk. Kā virtuālā informācijas telpa ietekmē cilvēku saziņu un spriedumus? Anonīmā virtualitāte iedibina rupju saziņas veidu, tā nepadara mūsu saziņu vairāk izsmalcinātu. Vienā ziņā tas ir liecinājums par to, ka izzūd noteiktas sociālās grupas, jo caur valodu mēs identificējamies, pie kura izglītības līmeņa mēs piederam. Anonīmajos komentāros parādās šis raupjais indivīda raksturs un neiecietība, kas ir fiksēti arī starpkaru periodā. Mums ir vāja pilsētnieku kultūra, kurā ir prasība pēc izsmalcinātāka saziņas koda. Un tā ir arī absolūti nelīdzvērtīga situācija, ja cilvēks ar pilnu vārdu un uzvārdu atklāj savus pārdzīvojumus un ļoti atvērti iet pie lasītāja, bet, piemēram, komentētājs ar niku 123 pasaka: Tu esi muļķis, un tas nekam neder! Ikdienas saziņā pazūd kultūras reprezentablais līmenis, pazūd laba latviešu valoda. Jūsu latvietība balstās ne tikai koptā latviešu valodā, bet tā vēl cieši saistīta ar zemi. Esmu pilsētas bērns, bet, nodarbojoties ar dārzkopību, esmu sapratusi latviešu dziļo saistību ar zemi. Kad kailām kājām eju pa zemi, jūtu tās aukstos un siltos sektorus. Jāņos bezmaz jūtu, ka mani kaut kas uzrunā no katras lapas. Studējot tekstus un savā ikdienas dzīvē esmu izgājusi cauri visām latviešu esencēm: gan Bārtas dabas panteismam, gan dabas pielūgsmēm, kad braucām uz mežu Ziemassvētkus svinēt... Manas pašreizējās laulības ar francūzi ir devušas iespēju tuvāk iepazīt franču kultūru, bet arī vairāk nostiprinājušas manu pārliecību par latviešiem kā talantīgu nāciju. Jo vairāk vērtības es piedodu valstij, kurai ir tāda mūzikas kultūra. Mēs par maz apjaušam, ka esam kultūras ziņā piesātināta nācija. Mums ir izcila pārtika, skaisti lauki. Visur redzu izaugsmes potences, kā arī to, kas traucē mums tādiem būt. Vai mēs būsim gana talantīga tauta, vai spēsim šajā grūtajā un nedrošajā laikā pakļaut apstākļus sev? Tik, cik mēs būsim spējuši būt kritiski par sevi, bet lielākā mērā cik mēs spēsim atbalstīt savus dižgarus, jo nācija var pacelties tajā brīdī, kad tā atzīst savas nācijas virsotnes, savus ģēnijus. Es vienmēr apraudu, ka mūsu naudas maciņos neiegūla neatkarīgie lati ar visām mūsu nācijas virsotnēm, bet uz tiem ir anonīmu dzīvnieku attēli, kādi atrodami visā Ziemeļeiropā. Ir tikai viens pats Krišjānis Barons, bet nav Krišjāņa Valdemāra, Ata Kronvalda, Aspazijas, Ausekļa, Raiņa, Miķeļa Valtera, Edvarta Virzas... Caur viņu godināšanu, kaut vai tikai ar naudas zīmēm, mēs iemācītos godināt tos cilvēkus, kas šobrīd ir mūsu nācijas virsotnes. Ja palasām anonīmos komentārus, tad šobrīd latviešiem neviens nav labs. Mums ir jāmāk vienoties, kas ir mūsu virsotnes, un tās cienīt. Kāds sociālais raksturs mums ir jāveido bērnos? Nācijas kodolu veidos cilvēki, kas ticēs sev un savai valstij un būs atbildīgi gan vārdos, gan darbos. Ādažu vidusskola kļuvusi par labāko CSDD satiksmes ziņas īsumā drošības skolu Jau otro gadu pēc kārtas, iegūstot krietnu pārsvaru pār konkurentiem, Ādažu vidusskola ir kļuvusi par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) konkursa Labākā CSDD satiksmes drošības skola 2012 uzvarētāju. Ādažu vidusskola izcīnījusi 350 punktus, 2. vietu ar 230 punktiem ieguvusi Rīgas Centra humanitārā vidusskola, bet 3. vietu ar 200 punktiem Kusas pamatskola. Savukārt titulu Labākais CSDD satiksmes drošības skolotājs 2012 ieguvuši pedagogi no 20 Latvijas skolām, kuru skolēni šajā sezonā ar vislabākajiem panākumiem piedalījās abos CSDD izglītības projektos Jauno satiksmes dalībnieku forums (4. 6. klases skolēniem) un Gribu būt mobils! (6. 8. klases skolēniem). Balvā šiem pedagogiem būs iespēja pavasarī doties uz moderno Kopernika Zinātnes centru Polijā, Varšavā. LETE informācija 26

27 ATBALSTS SKOLOTĀJIEM Mūsdienu skolēns un daži viņa vērtībizglītības aspekti Turpinājums no iepriekšējā numura Zenta Anspoka, pedagoģijas doktore, profesore Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā Cilvēks sastāv no mātes mīlestības, tēva stipruma, skolotāja gudrības (J. Klīdzējs) Tikai autoritatīvs skolotājs var apgalvot, ka viņš bērnu gatavo dzīvei. Skolotājs, kurš pedagoģisko procesu vada ar demokrātiskā stilā veidotām attiecībām, lieliski saprot, ka skola jau ir daļa no skolēna dzīves. Dažkārt nākas dzirdēt, ka mūsdienās skolotājam nav pārāk daudz tiesību, galvenokārt ir tikai pienākumi. Neapstrīdot, ka pienākumu ir daudz un tie kļūst arvien sarežģītāki, kā arī tādi, kurus jāpaspēj veikt ļoti ātri, nevaram noliegt to, ka skolotājam ir arī tiesības. Viņš var izvēlēties valsts standartā noteiktā apgūstamā mācību satura secību, brīvi plānot tā apgūšanai paredzēto laiku, mācību organizācijas formas, metodes un metodiskos paņēmienus, izvirzīt kritērijus skolēna sasniegumu vērtēšanai konkrētā pedagoģiskajā situācijā u. c. Daudzveidīgāki kļuvuši skolēnu un skolotāju mācīšanās un mācīšanas resursi. Skolotājs vairs nav vienīgais informācijas sniedzējs. Vairākās situācijās viņš arī skolēnu var izmantot par ekspertu. Domājot par vērtībizglītības saturu skolā, vispirms gribas uzsvērt divas savstarpēji saistītas vērtības: darba tikumu un prasmi mācīties. Protams, darba tikuma pamatus vajadzētu ieaudzināt un kopt ģimenē, bet savu artavu tam varam dot arī skolā. Savukārt prasmes mācīties apguves saturs un metodika gan ir skolas ziņā. Ne darba tikums, ne prasme mācīties nerodas paši no sevis. To pamatā ir gan konkrētas zināšanas, gan prasmes, gan gribasspēka audzināšana, bet gribasspēks ir cilvēka apzināti kopta īpašība, kas ļauj mērķtiecīgi veikt kādu darbību, sasniegt mērķi, pārvarot arī grūtības un šķēršļus (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000). Nav cilvēka, kurš negribētu iemācīties kaut ko jaunu. Tikai ļoti svarīgi, lai mācīšanās notiktu ar prieku. Mācībās liela nozīme ir cilvēka pašcieņas veidošanai, tā saucamajai orientācijai uz panākumiem. Cilvēki, kuri ir orientēti uz panākumiem, grib mācīties, ir ar lielāku izturību, labāk pārvar grūtības un tiek galā arī ar neveiksmēm. Orientācija uz panākumiem veicina sekmes mācībās, stimulē izpildīt jaunus uzdevumus. Mācīšanās laikā cilvēks apgūst arī patstāvību un atbildību, bet pats galvenais vēlmi būt labākam un gudrākam. Uzmanību vēlos pievērst dažām ar darba tikuma un prasmes mācīties apguvi saistītām lietām Vispirms par to, ka bezjēdzīgi tiekties pēc kvantitātes. Visa pamatā tomēr ir kvalitāte. Ne tas, ka skolēns stundā, pēc tam vēl mājās veic trīs vai pat piecus līdzīgus uzdevumus, ir noteicošais, pēc kā var spriest, vai viņš labāk apgūs mācību saturu. Daudz nozīmīgāks ir tas, cik dziļi viņš ir ievests konkrētā problēmā, cik apzināti un apzinīgi viņš veic uzdevumu, vai katrs nākamais uzdevums jau Visu darot lielā tempā, neatrodot laiku līdz galam izdomāt, varbūt pat atrast savu veidu, lai tiktu pie patiesības, skolēns pierod pie paviršības. prasa izmantot iepriekš apgūto pieredzi. Nav taisnība, ka skolēns, kurš semestra laikā ir izlasījis vairāk grāmatu pēc skaita, būs labāks un vērīgāks lasītājs par to skolēnu, kurš pat no vienas izlasītās grāmatas ir guvis idejas, kas viņu ir rosinājušas domāt, meklēt risinājumus citā veidā. Vēl nepārlie- 27

28 cinošāka ir sākumskolas klasēs izmantotā noteiktā laikā izlasīto vārdu skaitīšana, lai spriestu par lasītprasmes kvalitāti. Protams, tas prasa no skolotāja lielāku profesionālo gudrību atrast veidu, kā pārliecināties, ko skolēns ir apguvis, kādā līmenī to apguvis, kā tas veicinājis izmaiņas viņa domāšanā, viņa attieksmē ne tikai pret konkrēto problēmu, bet arī pašam pret sevi un savu darbu. Visu darot lielā tempā, neatrodot laiku līdz galam izdomāt, varbūt pat atrast savu veidu, lai tiktu pie patiesības, skolēns pierod pie paviršības. Tas taču nav mūsu mērķis. Nav jēgas steigties, dažreiz meklēt vēl papildu mācību tekstus, izdomāt tiem uzdevumus, ja bieži ar vienu un to pašu tekstu var ieiet tik dziļi, ka ikviens skolēns pats jau spēj radīt jaunus tekstus un jaunus darbus ar tiem. Jebkurā mācību līdzeklī piedāvātā satura mērķis ir nevis piepildīt skolēnu, bet ierosināt dažādos veidos pašam pilnveidoties, izmantojot savu iepriekšējās darbības pieredzi. Neviens nav no augšas noteicis, cik tekstu skolēnam gada laikā ir jāizlasa, cik diktātu jāuzraksta, matemātikas uzdevumu jārisina vai jāveic cita veida darbu. Tā ir tikai skolotāja un skolēnu savstarpēji apzināta atbildība, kāds ir mācību mērķis, kā tas tiek sasniegts, izmantojot konkrēto saturu un metodiku par līdzekli. Lai skolēns izprastu, ka jebkurš darbs ir jāizdara līdz galam, Skolēna dzīves kvalitāti mūsdienās nosaka prasme mācīties. Skolas uzdevums ir ne tikai palīdzēt skolēnam apgūt konkrēta mācību priekšmeta saturu, bet arī prasmi to mācīties. ka par katru darbu jāsaņem arī pelnītais, ļoti svarīgi ir precīzi un skaidri darba noteikumi un to veikšanai plānotais laiks, kā arī šī darba vērtēšanas kritēriji. Mēs bieži viens otram atgādinām, ka skolēnam demokrātiskā mācīšanās procesā jājūtas brīvam, pašam jāpieņem lēmumi u. tml. Viss jau pareizi, bet tikai tad, ja skolēnam kāds ir mācījis, kā to darīt, ja jau viņš zina, ko viņš grib, ko viņš var, savukārt skolotājs zina, kurā brīdī un kādā veidā viņam tomēr būs jāpalīdz. Mūsdienu skolotājam jābūt īpaši gudram, zināmā mērā pat apveltītam ar tā saucamo aktierisko meistarību radīt tādas mācību situācijas, kurās nevis deklaratīvi tiek piedāvāts mācību uzdevums, bet skolēns pieņem noteikumus un pats tad arī ir atbildīgs par darba rezultātiem. Autors: LETA Brīvība nav visatļautība. Skolēnam jāizjūt tikai tā brīvība, kas attiecas uz apzinātu darbošanos, lai iegūtu jaunas zināšanas, tās izklāstītu citiem un savstarpēji apmainītos ar viedokļiem u. c. (Žogla, 2001). Skolēna dzīves kvalitāti mūsdienās nosaka prasme mācīties. Skolas uzdevums ir ne tikai palīdzēt skolēnam apgūt konkrēta mācību priekšmeta saturu, bet arī prasmi to mācīties. Neapšaubāmi mācīšanās ir sarežģīts process, jo mācoties cilvēks veic daudzveidīgus uzdevumus: izvēlas informācijas ieguves resursus, uztver informāciju, to klausoties, lasot vai rakstot, strādā ar šo informāciju, saskata sakarības starp faktiem, analizē, salīdzina tos, meklē kopīgo un atšķirīgo, izsaka savu attieksmi pret dzirdēto, lasīto vai pārdzīvoto, patstāvīgi izvirza pieņēmumus, tos pamato un salīdzina ar citu viedokļiem, izvērtē un izmanto atbilstīgi vajadzībai. Mācīšanās nav tikai kognitīvs process. Tas ir arī personības audzināšanas līdzeklis. Mācoties cilvēks audzina raksturu, analizē savu veiksmju un neveiksmju cēloņus. Ja skolēns spiests veikt konkrētu mācību uzdevumu, nezinot, kā to labāk un pareizāk izdarīt, viņam pakāpeniski veidojas negatīva attieksme pret mācīšanos. Lai tā nenotiktu, nozīmīgs jautājums izglītības procesā ir konkrēta mācību priekšmeta satura integrācija ar tā mācīšanās saturu, t. i., pakāpeniski un pēctecīgi skolēns apgūst gan matemātikas, valodas vai fizikas likumsakarības, gan prasmi izmantot konkrētus paņēmienus, kā tikt pie šīm likumsakarībām, kā iegūto informāciju pierakstīt, izmantojot konkrētu pieraksta veidu, kā to prezentēt, lietojot konkrētu prezentēšanas formu, kā to atstāstīt, kā pareizāk, ja nepieciešams, ie- 28

29 mācīties arī no galvas u. tml. Šai ziņā lielāka vērība pedagoģiskajā procesā jāveltī divām lietām. Pirmkārt, tam, kurā mācību priekšmetā konkrēts mācīšanās saturs tiks apgūts, un, otrkārt, kuros mācību priekšmetos un kādās situācijās tas tiks izmantots. Piemēram, prasme daudzveidīgi strādāt ar tekstu nepieciešama visos mācību priekšmetos, bet katrs darba paņēmiens ietver konkrētus darbības posmus, un tie ir jāapgūst. Dažādos veidos atstāstīt vēstures vai dabas zinību stundā izlasīto tekstu skolēns pratīs tikai tad, ja šo prasmi mērķtiecīgi un pakāpeniski būs apguvis valodas mācības vai literatūras stundās. Līdzīgi var runāt arī par citām ar mācīšanās prasmi saistītām lietām. Piemēram, pirms valodas mācības stundā mācām rakstīt dzīves gājuma aprakstu konkrētā formā, veikt valodas izpētes uzdevumus un iegūtos datus sistematizēt, skolēnam iepriekš ir bijusi jāapgūst prasme konkrētās datorprogrammās veidot tabulas, attēlus u. c. vizuālo informāciju. Nav atbalstāma arī tā pieredze, ka visos mācību priekšmetos raksta esejas, tikai katra mācību priekšmeta skolotājam ir cita izpratne par to, kas ir eseja, kādi ir tās kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Tā skolēnam var rasties frustrācija, bet šāds psihiskais stāvoklis nekādā ziņā nestimulē mācīšanos un attieksmi pret mācīšanos kā jēgpilnu darbību. Mūsdienu skolā skolotājiem patiešām ir vajadzīga lielāka gudrība strādāt vienotā komandā, atstāt jau pedagoģijas vēsturei atziņu par konkrēta mācību priekšmeta mācīšanu un mācīšanos atrauti no citiem mācību priekšmetiem. Mūsdienās vajadzīgs skolotājs, kurš mācību priekšmeta saturu un tā apguves metodiku izmanto skolēna kā personības attīstībai, kurš nevis dzenas pēc rezultāta, bet kvalitatīvā procesā redz arī rezultātu. Dažādos veidos atstāstīt vēstures vai dabas zinību stundā izlasīto tekstu skolēns pratīs tikai tad, ja šo prasmi mērķtiecīgi un pakāpeniski būs apguvis valodas mācības vai literatūras stundās. Vairāk mācīsim redzēt ar acīm, bet domāt ar sirdi Lai palīdzētu skolēnam sakārtot savu intelektuālo un garīgo pasauli, skolotājam šodien jābūt ne tikai gudram pedagoģijā un psiholoģijā, bet arī garīgās kultūras vērtību iemiesotājam, cilvēkam, kurš prot plānot un harmoniski vadīt savu dzīvi. Tikai tāds cilvēks labāk pamanīs arī otrā to, kas viņā ir no dabas, un to, ko vajag un var attīstīt ārējiem līdzekļiem (Žogla, 2001). Pēdējā laikā bieži tiek diskutēts, ka vecākiem ir jāiesaistās skolas dzīvē, jālemj kopīgi par mācību satura vai mācību līdzekļu kvalitāti. Ne mirkli neapšaubot skolas un bērnu vecāku sadarbības nepieciešamību konkrētas kompetences ietvaros, tomēr gribas izteikt bažas, vai pedagoģijā neprofesionāls cilvēks var uzņemties atbildību par profesionāli svarīgām lietām. Šādās reizēs pamatoti rodas vairāki jautājumi: kāpēc skolotājam nav tiesību iejaukties to ģimeņu lietās, kurās ne vienmēr viss notiek par labu bērnam, kāpēc skolotājs nepiedalās vecāku biznesa plānu veidošanā, kāpēc skolotājam ir pienākums bieži izdarīt to, kas bija jāapgūst ģimenē, kurš palīdzēs tiem skolēniem, kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ negrib vai nevar visā iesaistīties u. tml. Ar skolēna vērtībizglītību saistīts vēl viens ļoti svarīgs aspekts cik ļoti sabiedrība uzticas skolai un skolotājam. Protams, tas nenozīmē, ka skolotājs var strādāt bezatbildīgi, ka viņš var būt autoritatīvs un tāds, kurš savu darbu dara bez sirdsdegsmes. Nav pamata apšaubīt pētījumu rezultātus, kuros izteikti arī diezgan skarbi pārmetumi, piemēram, skolēna slodze bieži pārsniedz pieaugušā darba dienas ilgumu, skolēns tiek pārslogots ar nepārdomātiem, pat bezmērķīgiem mājasdarbiem. Vēl joprojām ir skolēni, kuru mācīšanās kvalitāti ietekmē bailes, pat pazemojumi, nepārdomāta skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēma. Skolotājs bieži redz un novērtē tikai rezultātu, bet skolēns vēlas, lai pamana arī procesu, kurā viņš ir centies veikt darbu labāk nekā iepriekšējo reizi (Fernāte, Kalniņa, Daniela, Žogla, Maslo, 2008; Žogla, Andersone, 2009). Nav pieņemams arī tas, ka nepatiku pret konkrēto skolu un nevēlēšanos to apmeklēt izraisa nepārdomāta skolas politika vai tieši otrādi tāda skolas politika, kas paredz izvairīšanos no riska grupu skolēnu iekļaušanas skolas darbā; skolēns netiek ielaists klasē tāpēc, ka viņam nav mācībām nepieciešamo darba piederumu un mācību materiālu, skolēnam ir skolotājiem nepieņemams ģērbšanās stils, frizūra u. tml. (Bebriša, Ieviņa, Krastiņa, 2007). Nav šaubu jābūt ātrai un mērķtiecīgai reakcijai, ja skolā pamanām kaut ko tādu, kas traucē mūsu bērniem un mazbērniem apgūt pieredzi būt labākiem un gudrākiem. Gudrs skolotājs tiešām ne- 29

30 gaida no vecākiem u. c. sabiedrības locekļiem, lai viņa vietā izlemtu, kas darāms pedagoģiskajā procesā. Gudrs skolotājs gaida cita veida atbalstu. Vispirms to, lai valsts vara un sabiedrība novērtē, ka viņa centieni padarīt pedagoģisko procesu mūsdienīgāku, šodienas skolēnam piemērotāku ir vajadzīgi mūsu visu labākai nākotnei, ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai. Diemžēl ne visu skolēnu vecāki ir gatavi pieņemt to, ka viņa bērnam sadzīvot un mācīties klasē ar skolēniem, kuriem vajadzīga fiziska vai emocionāla palīdzība, ir nevis traucēklis, bet ieguvums, ka, izmantojot divas un vairākas valodas mācībās, skolēns netiešā veidā apgūst ne tikai valodu, bet arī izpratni par to, ka cilvēkiem vienlaikus ir dažādas etniskās vai ģimenes tradīcijas un kopīgs mērķis saprasties vienam ar otru un sadzīvot uz šīs Zemes. Ja vēlamies, lai skolēns pierod kopt un saudzēt vidi, nav sods, bet goda lieta uzkopt klasi pēc stundām, rudeņos un pavasaros sakopt vietējos parkus, kapsētas vai citas vietas, palīdzēt veciem un slimiem cilvēkiem. Te gan skolēnu vecāki var palīdzēt ne tikai sagādāt darbam vajadzīgās lietas, bet atrast arī laiku būt kopā ar saviem bērniem, viņu klasesbiedriem un skolotājiem. Visādā veidā skolotāji stimulējami dažādu mācību priekšmetu satura apguvi organizēt ne tikai klases sienās, bet ejot dabā. Informācijas tehnoloģiju laikmetā skolēns pamazām atsvešinās no Izmantotā literatūra. Austruma, S. Jauniešu vērtības patērētājsabiedrībā Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga: LU, Bebriša, I., Ieviņa, I., Krastiņa, L. Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas. 2. Risinājumi. Baltijas sociālo zinātņu institūts, Fernāte, A., Kalniņa, D., Daniela, L., Žogla, I., Maslo, I. Jaunās paaudzes dabas un apkārtējās kultūrvides. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj iepazīst pasauli, neesot tiešā saskarē ar to. Ja cilvēkam kopš agras bērnības trūkst saiknes ar dabu, cieš ne tikai viņa emocionālā pasaule, bet arī prāts. Valoda, runa, spēja atklāt iegūto pieredzi, izteikt savus emocionālos pārdzīvojumus rodas tad, ja tam tiek radīti atbilstoši apstākļi. Globalizācijas apstākļos mācībās lielāka vērība veltāma piederības izjūtas novada kultūrvidei radīšanai un interesei par tās izzināšanu. Lai skolēns uztvertu visu valsti vai dzimteni par vērtību, tam sākums meklējams katrā mājā, ciemā un novadā. Tikai tad, ja integrēti un pēctecīgi dažādos mācību priekšmetos skolēns iepazīst novada valodas izloksnes īpatnības, to vēstītājfolkloru (pasakas, teikas, mitoloģiju) vai daiļliteratūras tekstus, kam sakars ar vietējo kultūrvidi, novadam raksturīgās gadskārtu ieražu tradīcijas, amata mācīšanās pamatskolā: kas veicina un kas kavē pusaudžu mācīšanos. Pedagoģija un skolotāju izglītība. Latvijas Universitātes raksti sējums. Rīga: LU, lpp. Līdaka, A. Jaunāko klašu skolēnu vērtību veidošanās (vispārīgā pedagoģija): promocijas darba kopsavilkums. Liepāja: LPA, Mūsdienu skolēni Rīgā un Maskavā. Salīdzinošais starptautiskais pētījums. Rīga: prasmes, kultūrainavu, etnogrāfiju, viņš labāk uztver un izprot arī plašāku kontekstu. Nav pamata apgalvot, ka runāt, lasīt vai rakstīt nevar iemācīties, lasot arī vietējā ciema teicēju tautasdziesmas vai teikas un pasakas, vietēja novada ziņas, ka mērīt un rēķināt nevar iemācīties, vispirms izmērot un aprēķinot savas skolas sporta laukumu u. tml. No vērtībizglītības viedokļa Vēl joprojām ir skolēni, kuru mācīšanās kvalitāti ietekmē bailes, pat pazemojumi, nepārdomāta skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēma. Skolotājs bieži redz un novērtē tikai rezultātu, bet skolēns vēlas, lai pamana arī procesu, kurā viņš ir centies veikt darbu labāk nekā iepriekšējo reizi. akcentējama ciema vai novada ģeogrāfijas, vēstures, valodas u. c. pētniecība, tikšanās ar dažāda gadagājuma cilvēkiem un dažādu amatu pratējiem. Turklāt šie darbi nebūt nav saprotami tikai kā papildu darbi ārpus stundām. To var izdarīt arī mācību priekšmetu apguvē. Tikai tam nepieciešama profesionālā kompetence veidot atbilstošas mācību programmas un mācību darba organizāciju, reizēm arī profesionāla gudrība nostāties pretī stereotipiskiem pieņēmumiem un aizspriedumiem. RaKa, Ness, Ā. Dzīves filosofija: personiskas pārdomas par jūtām un prātu. Rīga: Norden AB, Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Sastādījis autoru kol. Valentīnas Skujiņas vadībā. Rīga: Zvaigzne ABC, Žogla, I. Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa,

31 SKOLAS PSIHOLOGS Ko darīt, ja klasē ir bērns, kurš regulāri uzvedas agresīvi? Skolā bērns pavada lielāko savas dienas daļu, kur mācās ne tikai akademiski, bet arī veidot attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Bet gandrīz katrā klasē ir kāds bērns, kurš pedagogam sagādā lielākas vai mazākas grūtības ar savu uzvedību. Lielākoties tie ir agresīvie bērni. Pat ļoti pieredzējuši pedagogi var zaudēt ticību savām prasmēm, kad skolēns klaji demonstratīvi atsakās pildīt pedagoga prasības, ir agresīvs pret citiem bērniem ar sišanu, grūstīšanu, apsaukāšanu, pēkšņām dusmu lēkmēm utt. Šķiet, ka agresīva uzvedība šobrīd ir lielākā problēma skolā un sabiedrībā. Agresivitāte ir katrā no mums un nepieciešama izdzīvošanai. Bet kāpēc dažos bērnos tā izpaužas vairāk? Sandra Dūda, Rīgas Kultūru vidusskolas psiholoģe Skolēnu agresivitātes cēloņi Ja mēs skatāmies no tīri dabiskā, dzīvnieciskā skatupunkta, pieņemot, ka cilvēks ir dzīvnieku dzimtas pārstāvis, var secināt, ka agresivitāte rodas nespējas sadalīt teritoriju dēļ. Ko tas nozīmē klasē? Jebkurā vispārizglītojošā skolā redzams, ka klašu telpas ir ļoti mazas, bet skolēnu skaits klasēs liels. Būtībā bērnam nav savas personīgās telpas, turklāt viņam nepārtraukti jābūt tuvā fiziskā kontaktā ar citiem bērniem. Visvairāk cieš tie bērni, kuri ir sensitīvāki pēc temperamenta, un tie, kuriem nepieciešama lielāka personīgā distance. Klasē notiek cīņa par teritoriju, atzīmēm, par skolotāja, draugu uzmanību. Pedagogi nereti apgalvo tiklīdz klasē ir mazāk nekā 20 skolēnu, darbs ir daudz vieglāks un konflikti retāki pat tad, ja klasē ir visi parasti konfliktos iesaistītie bērni. Kāpēc? Jo viņiem pietiek teritorijas. Jo pedagogs var katram bērnam veltīt kaut nelielu individuālu pieeju. Otrkārt, vēl līdztekus teritorijas dalīšanai papildus jākoncentrējas mācībām, kontroldarbiem, pārbaudes darbiem, jāveic mājasdarbi. Jācenšas izpildīt gan vecāku, gan skolotāju prasības. Dienas laikā bērnos uzkrājas milzīga psihiskā spriedze. Ja skolēnam nav kur šo spriedzi izlādēt, viņā radīsies dusmas, neapmierinātība, viegla aizkaitināmība, kas agrāk vai vēlāk tiks izlādēta uz apkārtējiem. Viens no veidiem, kā atbrīvoties no spriedzes, ir ārpusklases aktivitātes jeb pulciņi. Ja bērnam nav šādas iespējas, viņš, visticamāk, atradīs izklaidi TV, datorā. Tomēr tas nepalīdz atbrīvoties no dienas laikā uzkrātās spriedzes. Skatoties agresīvas filmas un multfilmas, spēlējot datorspēles, psihiskā spriedze tikai palielinās. Tāpēc jebkurā bērnā jācenšas radīt interese par kādu pulciņu. Nodarbošanās ar sportu, dziedāšanu, mākslu, dejošanu vai jebkuru citu aktivitāti, kas bērnam ir patiesi interesanta un rada gandarījumu, samazina spriedzi un sniedz pozitīvas emocijas. Turklāt, pat ja bērnam ne pārāk labi veicas skolā, pulciņš var būt vieta, kur viņš spēj veiksmīgāk pašapliecināties un sajust panākumu garšu. Pedagogam īpaši svarīgi ir dienas laikā uzrunāt katru bērnu Daudzi pedagogi apzinās, ka šobrīd bērniem vajadzīgas citas mūsdienīgākas mācīšanas metodes un arī attiecības ar bērniem jāveido citādi nekā pirms 20 gadiem. Pedagoga uzdevums Gandrīz visi skolēni, kuri slikti uzvedas, ir zaudējuši ticību sev un savām spējām. Tāpēc ikvienam pedagogam svarīgi ir nevis nosodīt, bet censties saprast, kas ir bērna uzvedības problēmu pamatā. nav no vienkāršajiem mūsdienās bērnu vidū ir daudz spēcīgu personību un viņi arī prasa, lai pret viņiem attiecas kā pret per- 31

32 sonībām. Ir būtiski, lai skolotājs klasē pamana visus bērnus, lai katram ir iespēja stundas laikā atbildēt, parādīt savas zināšanas. Dažkārt klasēs mēdz būt situācija, ka uz skolotāja jautājumiem regulāri paceļas vienas un tās pašas rokas. Tie parasti ir bērni, kas ir pārliecināti par saviem mācību sasniegumiem un tādā veidā cenšas saņemt ikdienas uzmanības devu. Kas notiek ar pārējiem bērniem? Arī viņi vēlas saņemt savu uzmanības devu. Visdrīzāk ar laiku skolēni sāk zaudēt motivāciju sekot līdzi stundas vielai un viņos var izveidoties pārliecība, ka nav jēgas pūlēties vai ja es būšu gana kluss, mani liks mierā. Bet tādējādi bērnā neveidojas pieredze izrādīt savas zināšanas, izteikties publiski, pamatot savu viedokli. Tāpēc pedagogam īpaši svarīgi ir dienas laikā uzrunāt katru bērnu. Neviens bērns nepiedzimst ar uzvedības problēmām Tās rodas viņu sociālās un psiholoģiskās attīstības gaitā. Gandrīz visi skolēni, kuri slikti uzvedas, ir zaudējuši ticību sev un savām spējām. Tāpēc ikvienam pedagogam svarīgi ir nevis nosodīt, bet censties saprast, kas ir bērna uzvedības problēmu pamatā. Pirmais un vissvarīgākais ir redzēt, kas tad īsti notiek klasē. Kurš ir agresīvais tips, kā izpaužas viņa vardarbība, vai tas notiek pret pašu skolotāju vai bērniem, vai tas ir konflikts starp diviem bērniem, vai arī vairāki bērni apvienojas pret vienu, tādējādi veicot mobingu. Skolotājam ir svarīgi redzēt, dzirdēt, sajust klases Autors: Starvingneuron.com iekšējo auru. Lai kāda būtu aina, palīdzība ir nepieciešama gan cietējiem, gan pašiem pāridarītājiem, jo abi neprot veidot attiecības pieņemamā formā. Lai noskaidrotu skolēnu uzvedības mērķus, pedagogam ir jābūt ļoti vērīgam un jāprot gudri reaģēt uz tiem. Tomēr ir vērts pieņemt šo izaicinājumu, jo ir neizsakāms gandarījums vērot, kā pozitīvi mainās viena problemātiska bērna uzvedība. Pirmkārt, kad bērnam ir uzvedības problēmas, jāizvērtē skolēna intelektuālās un emocionālās vajadzības. Ja bērna sekmes ir labas, bet problēmas ir tikai ar uzvedības paškontroli, jācenšas izprast, vai tās ir audzināšanas sekas vai arī bērna uzvedībai ir neiroloģisks raksturs. Lai novērstu pēdējo, nepieciešams mudināt vecākus iesaistīt speciālistus ārpus skolas (neirologs, psihiatrs; iespējams, jāveic medicīniskas pārbaudes galvas smadzeņu elektroencefalogramma, bērnam nepieciešamas zāles u. c.). Visgrūtākais posms šajā procesā bieži vien ir vecāki, kuri ir noraidoši un atsakās no ieteikumiem. Lai veidotos pozitīva sadarbība, ir jācenšas izprast vecāku bažas un sniegt atbalstu, jo parasti viņi jūtas nobijušies par iespējamajām sekām un negatīvā attieksme ir tikai aizsardzības mehānisms. Sarunas ar vecākiem veiksmīgāk organizēt kopā ar kādu no skolas atbalsta personāla speciālistiem, kurš ir informēts par bērna uzvedību, veicis savus novērojumus un var atbalstīt pedagoga teikto. Lai veiksmīgāk panāktu vecāku piekrišanu, viņiem ir jāsajūt, ka visi ieteikumi tiek doti tikai ar vēlmi izprast bērna uzvedības iemeslus un palīdzēt viņam. Svarīgi akcentēt, ka tikai sadarbojoties var panākt rezultātu. Ja bērnam ir ne vien uzvedības problēmas, bet arī sliktas sekmes, jāizvērtē, vai viņa demonstratīvā uzvedība klasē nav tikai veids, kā skolēns cenšas pateikt, ka viņam nepieciešams atbalsts un palīdzība. Iespējams, skolēnam ir reāli mācīšanās iemaņu traucējumi un viņam mācībās nepieciešami atbalsta pasākumi. Savukārt pedagogiem tas ļauj paraudzīties uz bērna situāciju no cita skatupunkta nevis bērns ir vienkārši slinks, bet viņam ir speciālas vajadzības. Treškārt, svarīgi saprast, vai bērna uzvedībā neatspoguļojas emocionālas problēmas, nesen pārdzīvotas krīzes, zems pašvērtējums, depresija, trauksme, vecāku šķiršanās utt. Bērni ļoti dažādi izpauž savus pārdzīvojumus cits agresīvi, cits norobežojoties. Pedagoga uzdevums ir būt vērīgam un iejūtīgam, piedāvāt bērnam palīdzību. Iespējams, šajos gadījumos arī ar vecāku piekrišanu nepieciešama psihologa palīdzība skolā vai ārpus tās. Ja visi augšminētie kritēriji tiek atzīti par neatbilstošiem, tad varam runāt par audzināšanu. Jāatceras, ka jebkura cilvēka uzvedībai vienmēr ir kāds mērķis. Redzot nepieņemamu uzvedību 32

33 klasē, pedagogs parasti jūtas apdraudēts. Apdraudēta viņa autoritāte, personība, mācīšanas metodes utt. Šīs visas reakcijas liecina, ka pedagogs skolēna rīcību ir uztvēris personīgi. Un tieši to skolēns vēlas panākt, jo viss, ko cilvēks uztver personīgi, padara viņu viegli ievainojamu. Seko tūlītēja pedagoga rīcība aizrādījums, sods, izraidīšana no klases utt. Tomēr skolotājiem jāmācās savaldīties un nerīkoties impulsīvi. Uzvedības pētījumi ir pierādījuši, ka lielākās daļas pieaugušo impulsīvā reakcija pret sliktu uzvedību nav pareiza. Vēloties mainīt citu personu rīcību, vispirms jāmaina sava uzvedība! M. Balsons savā grāmatā Kā izprast klases uzvedību apraksta 4 skolēnu nepieņemamas uzvedības mērķus. Lai sasniegtu jebkuru no mērķiem, skolēns izmanto uzbrūkošu vai aizsardzības uzvedību. 1. Uzmanības piesaistīšana ir vistipiskākais skolēnu nepieņemamas uzvedības mērķis. Uzbrūkošas uzvedības pazīmes kārtības traucēšana, ākstīšanās, uzbāzīgums, neprognozējamība. Aizsardzības uzvedība slinkošana, nemierīgums, biklums, čīkstulīgums, pielīšana, enerģijas trūkums, baidīšanās. Kā jūtas skolotājs? Saīdzis un sapīcis, priecājas, kad kaitinošā uzvedība beidzas, cenšas atgūt kārtību, mudina vai pierunā darboties. Jāmin, ka uzmanības piesaistīšana var būt mērķis arī īpaši centīgiem bērniem, kuri mēģina izpildīt visas skolotāja prasības. Pieaugušo uzslavas un atzinība baro šo bērnu egocentriskumu un liek justies pārākam par citiem. Lai atšķirtu, vai bērna uzvedība saistīta ar vēlmi iegūt uzmanību vai arī viņā mīt patiesa atsaucība un vēlme sadarboties, pedagogam ir jānovēro, kas notiek, ja viņš vairs bērna uzvedībai nepievērš uzmanību. Ja mērķis ir bijusi pedagoga uzmanība, bērns meklēs jaunus paņēmienus, lai iegūtu pedagoga īpašo attieksmi. Lai kāda būtu uzvedības forma ar mērķi piesaistīt uzmanību, visvairāk šie bērni baidās būt neievēroti, un, kamēr vien skolotājs turpinās viņus rāt, pierunāt, aizliegt, atgādināt, sodīt, tikmēr skolēni turpinās skolotāju kaitināt ar savu uzvedību. Savukārt skolēns, kura nepieņemamā rīcība tiek ignorēta, saprot, ka skolotājs viņa spēlē neiesaistās un viņa mērķis paliek neizpildīts. Skolēnam ir jāsaredz, ka viņa rīcība neaizskar pedagogu personīgi, bet ietekmē tikai viņu pašu. Skolēnu, kas kavē, pedagogs ignorē, bet pieprasa viņam brīvajā laikā izpildīt iekavēto. Bērnu, kas vēlas tikt ievērots slinkuma dēļ, pedagogs neievēro utt. Protams, pedagoga rīcībai ir jābūt konsekventai. 2. Varas demonstrēšana. Uzbrūkošas uzvedības pazīmes tieksme strīdēties, būt dumpīgam, izaicinošam, runāt pretī, kauslīgums, dusmu lēkmes, melošana. Aizsardzības uzvedība atsakās sadarboties, pildīt skolotāja prasības, ir stūrgalvīgs. Kā jūtas skolotājs? Apdraudēts, saniknots, satraukts, sakaitināts, vēlas saglabāt kontroli, jūt uzvaras prieku, kad sliktā uzvedība apspiesta. Vislielākās grūtības cīņā par 3. Atriebība. Uzbrūkošas uzvedības pazīmes zog, posta, ir ļauns, nežēlīgs, varmācīgs, kauslīgs. Aizsardzības uzvedība īgns, varu ar mūsdienu bērniem ir tiem pedagogiem, kas, tāpat kā padomju laikos, vēlas panākt autoritāru kārtību klasē. Pedagogam iesaistīties cīņā par varu ir bezjēdzīgi lai kāds būtu rezultāts, uzvarētājs vienalga paliks skolēns, pat ja viņš tiks izraidīts no klases vai saņems sliktu vērtējumu. Laika gaitā nepieņemamā uzvedība ar mērķi iegūt varu tikai pastiprināsies, līdz skolotājs jutīsies pavisam saniknots un apdraudēts. Vara ir svarīga tikai tad, kad par to cīnās, tāpēc nepieņemt skolēna izaicinājumu un atzīt, ka skolotājs kaprīzs, drūms, negatīvs, atsakās sadarboties. Kā jūtas skolotājs? Aizvainots, satraukts, jūt, ka viņam tiek darīts pāri. Atriebīga uzvedība visbiežāk nevar piespiest nevienu kaut ko darīt, ir vienīgais konstruktīvais risinājums. Dažkārt bērni, kas cenšas demonstrēt varu, atspoguļo savu vecāku negatīvo attieksmi pret skolu un pedagogiem. Šādus gadījumus ir viegli risināt, liekot vecākiem saredzēt, kā viņu attieksme ietekmē bērna uzvedību, rada viņam sliktu pašsajūtu, kā arī attiecību problēmas ar pedagogiem un vienaudžiem. Vecākiem mainot savu attieksmi, pozitīvi mainās arī skolēna uzvedība. raksturīga pusaudžu vecumam, taču tā nerodas pēkšņi, bet gan sakņojas bērnībā un sākumskolas klasēs. Skolēni, kuru uzvedībai ir mērķis atriebties, jūtas tik nepieņemti skolā un sabiedrībā, 33

34 ka cenšas kļūt pēc iespējas nepanesamāki. Viņi uzskata, ka citi viņiem ir nodarījuši pāri, tāpēc viņiem ir visas tiesības atdarīt. Tā ir skolēnu grupa, ar kuriem strādāt ir visgrūtāk. Šiem bērniem ir dziļa 4. Norobežošanās. nevērtīguma un bezcerīguma sajūta jebkad piederēt sabiedrībai. Lai panāktu šo bērnu uzvedības izmaiņas, pedagogiem galvenais ir nezaudēt drosmi, būt ļoti pacietīgiem un meklēt veidus, kā skolēns var atgūt ticību sev, savām spējām un iegūt daudzpusīgu pieredzi par spīti negatīvajam priekšstatam par sevi. Uzbrūkošas uzvedības pazīmes nav raksturīgas. Aizsardzības uzvedība tēlo muļķi, ir bezdarbīgs, nespējīgs, vienpatis, izmanto bērnišķīgus paņēmienus. Kā jūtas skolotājs? Izmisis, bezspēcīgs, neko negaida no skolēniem, padodas. Norobežošanās var būt vai nu daļēja bērns šādu pozīciju pauž tikai noteiktos mācību priekšmetos, vai arī pilnīga. Bieži vien bērnu negatīvā attieksme un šķietamais intereses trūkums ir saistīts ar šo skolēnu ambīcijām būt labākajam. Saprotot, ka citi kādā jomā ir spēcīgāki, šie bērni vispār necenšas piepūlēties. Skolēni, kas norobežojas, cenšas panākt, lai viņus liek mierā un no viņiem neko neprasa. Viņi ir tik ļoti vīlušies sevī, ka ar savu uzvedību cenšas izvairīties no situācijām, kurās atkārtoti varētu justies pazemoti vai nespējīgi. Bieži vien arī skolotāji tieši vai netieši demonstrē, ka zaudējuši ticību bērna spējām. Ja izdodas noskaidrot un novērst bērna pozitīvā pašvērtējuma zuduma cēloņus, ir liela varbūtība, ka bērns mācīsies. No pedagogiem viņiem nepieciešams atbalsts, uzmundrinājums, palīdzība saskatīt savus kaut nelielos sasniegumus un panākumus, nevis regulāra kritika cik viņi ir slinki un neprasmīgi.[1] Lai noskaidrotu skolēnu uzvedības mērķus, pedagogam ir jābūt ļoti vērīgam un jāprot gudri reaģēt uz tiem. Tomēr ir vērts pieņemt šo izaicinājumu, jo ir neizsakāms gandarījums vērot, kā pozitīvi mainās viena problemātiska bērna uzvedība. Aristotelis savā laikā teicis: Ja cilvēkam bērnībā ir labi audzinātāji, tad viņš ar laiku piesavināsies tādus tikumus kā drosme, draudzīgums, līdzcietība un sāks tos izrādīt attiecībās ar citiem. [2] Pedagogu atbildība ir ļoti liela. Lai gan bērna uzvedības pamati sakņojas ģimenē, tomēr arī pedagogi ir bērna audzinātāji un ar savu personību ietekmē jaunā cilvēka pasaules uzskatus, vērtības un redzējumu. Katrs bērns vēlas justies pamanīts, atzīts un novērtēts. Lai jums, pedagogi, ir laiks un spēja dziļāk ieskatīties katra bērna dvēselē! Izmantotā literatūra: 1. Balsons, M. (1995). Kā izprast klases uzvedību? Lielvārds, 208 lpp. 2. Goulmens, D. (2004). Destruktīvās emocijas. Kā mēs varam tās pārvarēt. Zvaigzne ABC, 513 lpp. Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām šogad būs jāizstrādā turpmākās darbības un attīstības plāni ziņas īsumā Ņemot vērā aktuālo skolēnu skaita samazinājuma problēmu Rīgas pašvaldības skolās, 25 izglītības iestādēm līdz šā gada 30. decembrim būs jāizstrādā turpmākās darbības un attīstības priekšlikumi, informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā. Departamenta pārstāve Indra Vilde gan norādīja, ka skolām šis nav jaunums ievērojot optimizācijas pamatnostādnēs ietvertos principus par pamatizglītības pieejamības nodrošināšanu un kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības ieguves iespēju nodrošināšanu, jau pērn apzinātas vidusskolas, kurās pēdējo piecu mācību gadu laikā kopējais skolēnu skaits samazinājies vairāk par 25% vai kuru kopējais skolēnu skaits ir mazāks par 400. Savukārt Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē lēmums par skolu tīkla plāna izstrādi pieņemts jau gada sākumā. Pašreizējā statistika apliecina, ka turpmākajos gados paredzama būtiska skolēnu skaita samazināšanās tieši vidusskolas klasēs, tāpēc ir nepieciešams lemt par Rīgas vidusskolu turpmākās darbības un attīstības iespējām. Līdz šā gada beigām iecerēts pabeigt skolu tīkla plāna pa mikrorajoniem veidošnu, ņemot vērā pamatizglītības pieejamību, transporta plūsmas, ēku tehnisko stāvokli. Departaments uzsver, ka šogad nevienas skolas reorganizācija vai slēkšana nav gaidāma. LETE informācija 34

35 KOMENTĀRS Vai tiešām nozares ekspertu darba grupu rezultāti klejo pa ministrijas gaiteņiem? Edgars Grigorjevs, LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Izglītības un zinātnes ministrijas 13 darba grupās deleģētie Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji pēc kopīgas līdzšinējās darbības izvērtēšanas sanāksmes janvāra sākumā secināja, ka šobrīd sabiedrībai trūkst konkrētas informācijas par ministrijas darba grupu rezultātu turpmāko virzību nozares pārmaiņu īstenošanā. Lai sekmētu izglītības un zinātnes attīstību, konstruktīvu sociālo dialogu un nozarē strādājošo interešu aizstāvību, LIZDA, pamatojoties uz LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noslēgto vienošanos par sadarbību, no gada 22. februāra deleģēja savus pārstāvjus ministrijas darba grupās. Aizvadītā gada laikā īpaši aktīvi darbojušās 7 vispārējās izglītības darba grupas, kuru darba rezultātus ministrija prezentēja vasarā un iestrādāja vispārējās izglītības reformu īstenošanas rīcības plānā. No pārējām IZM darba grupām šobrīd aktīvi darbojas tikai divas darba grupa vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrādei, kā arī darba grupa par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas pārskatīšanu. Par pārējo IZM darba grupu aktīvas darbības atsākšanu konkrētas informācijas nav, un ministrijas aicinājumi uz ekspertu sanāksmēm šogad vēl nav bijuši. Par vienu no dažiem redzamākajiem gandrīz vesela gada darba rezultātiem var nosaukt Ministru kabineta noteikumu projektu par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un tās pilnveides kārtībai. Tāpat darba grupas strādājušas ar izglītības kvalitātes kritērijiem, pamatizglītības standartu, birokrātijas sloga mazināšanu, galvojuma pakalpojuma grozu, mācību līdzekļu definēšanu un citiem jautājumiem. Trūkst konkrētas informācijas par ministrijas darba grupu līdzšinējo rezultātu turpmāko virzību Taču kopumā šobrīd trūkst konkrētas informācijas par ministrijas darba grupu līdzšinējo rezultātu turpmāko virzību. Rodas iespaids, ka darba grupu ekspertu ieteikumi un secinājumi ir kaut kur iesprūduši ministrijā un netiek īstenoti, pēc arodbiedrības ekspertu sanāksmes secināja LIZDA Noprotams, ka ministrija nevēlas katru gadu pedagogu atalgojumu paaugstināt par noteiktiem procentiem, taču arodbiedrība atbalstīs pāreju uz jaunu darba samaksas modeli tikai tad, ja tiks veikta adekvāta pedagogu darba samaksas paaugstināšana. priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Viņa minēja, ka pati darbojas vairākās IZM darba grupās un liela daļa no tā, ko paveica eksperti, esot palikusi sarunu līmenī. Piemēram, darba grupa par mazo lauku skolu attīstību pagājušajā gadā sanāca uz kādām 4 5 sanāksmēm, bet šo sarunu rezultātā radušies ieteikumi nav virzīti tālāk, un tie netiek arī skatīti kontekstā ar citiem lielākiem jautājumiem: pedagogu motivāciju, novērtēšanu, atalgojuma paaugstināšanu, minēja I. Mikiško. Savukārt šobrīd aktīvajā 35

36 darba grupā vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrādei jūtams spiediens nepamatoti ātrai pārejai uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu no gada 1. septembra ar esošo finansējumu vai minimālu tā pieaugumu. Noprotams, ka ministrija nevēlas katru gadu pedagogu atalgojumu paaugstināt par noteiktiem procentiem, taču arodbiedrība atbalstīs pāreju uz jaunu darba samaksas modeli tikai tad, ja tiks veikta adekvāta pedagogu darba samaksas paaugstināšana. Ministrijas amatpersonas atzīst, ka darba samaksai ir jābūt citādai un pedagogam ir jāredz, kādā veidā viņš šo atalgojumu varētu palielināt, taču, piedāvājot tikai izveidoto pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, rodas pamatots jautājums, kādas ir karjeras izaugsmes un atalgojuma paaugstināšanas iespējas 3. pakāpes pedagogiem, jo viņi visi nevarēs būt 4. un 5. pakāpes speciālisti reģionālā un nacionālā līmenī. Otrajā šobrīd aktīvajā darba grupā par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas pārskatīšanu sarunas norit smagi, jo jūtama pretestība pret atsevišķas vienošanās noslēgšanu, lai arī to paredz gada 4. jūlijā parakstītā Sadarbības memoranda 8. punkts. Tomēr arodbiedrības pārstāvji gada 3. janvārī darba grupai iesniedza savu memoranda projektu, ietverot konkrētus augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanas nosacījumus. Darba grupas nākamā sanāksme plānota gada 24. janvārī. Ministrijas amatpersonas abās šobrīd aktīvajās darba grupās ekspertiem esot minējušas, ka IZM aizvadītajā gadā veikusi vairākus pētījumus, kas saistīti ar nozares darbinieku darba samaksas sistēmu. Lai arī solīts turpmākajās darba grupu sanāksmēs šos pētījumus prezentēt, ministrija nevēloties tos publiskot sabiedrībai, neņemot vērā, ka tie veikti par nodokļu maksātāju naudu. Arodbiedrība aicina ministriju ievērot sabiedrības tiesības uz informācijas atklātību, publicējot ministrijas mājaslapā visus pēdējos 2 gados IZM un struktūrfondu finansētos nozares pētījumus. IZM atbilde uz LIZDA pārmetumiem par reformu veicināšanas nolūkā radīto darba grupu darbu Kā informēja Inita Blačforda, ministra padomniece komunikācijas jautājumos, pašlaik notiek aktīvs darbs visās darba grupās. Izņēmums ir darba grupa par augstākās izglītības un zinātnes attīstību, kas pašlaik darbu turpina augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas pārskatīšanas formātā. Savukārt sporta darba grupa darbu ir beigusi līdz ar Sporta politikas pamatnostādņu gadam izstrādi un publiskās apspriešanas noslēgšanos gada decembrī, skaidro I. Blačforda. Darba grupā vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrādei, pēc LIZDA domām, jūtams spiediens nepamatoti ātrai pārejai uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu. Tā plānota jau no gada 1. septembra, taču, kā norāda LIZDA, nemainot finansējumu vai minimāli to palielinot. Arodbiedrība izsaka pieņēmumu, ka ministrija nevēlas katru gadu pedagogu atalgojumu paaugstināt par noteiktiem procentiem, tāpēc LIZDA atbalstīs pāreju uz jaunu darba samaksas modeli tikai tad, ja tiks veikta adekvāta pedagogu darba samaksas paaugstināšana. LIZDA apgalvojums ir vislielākā mērā pārsteidzošs, komentē Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes sistēmas ieviešanas posms, sākot no gada 1. septembra, ietver gan pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, kas darba samaksu noteiks atbilstīgi darba kvalitātei, gan pedagogu 40 stundu darba nedēļas ieviešanu, kas nodrošinās samaksu par definētiem darba pienākumiem. 36

37 I. Blačforda. Viņa norāda, ka IZM un LIZDA gada 4. jūlijā parakstītais sadarbības memorands par efektīvu un atklātu sadarbību jaunas pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas saskaņošanai, uz kuru publikācijā atsaucas arī LIZDA, paredz, ka vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes sistēmas ieviešanas posms, sākot no gada 1. septembra, ietver gan pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, kas darba samaksu noteiks atbilstīgi darba kvalitātei, gan pedagogu 40 stundu darba nedēļas ieviešanu, kas nodrošinās samaksu par definētiem darba pienākumiem. Konkrēti attiecībā uz pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu LIZDA vedina domāt par, pēc tās domām, neatbildētu jautājumu: kādas ir karjeras izaugsmes un atalgojuma paaugstināšanas iespējas 3. pakāpes pedagogiem, jo viņi visi nevarēs būt 4. un 5. pakāpes speciālisti reģionālā un nacionālā līmenī? IZM mērķis pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesā ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību, par to saņemot adekvātu atalgojumu, atbilstošu pierādītajai profesionālās darbības kvalitātei, skaidro I. Blačforda, pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas process ir brīvprātīgs, un iegūtajai kvalitātes pakāpei ir noteikts termiņš. Tas nozīmē, ka pēc noteikta laika, lai saglabātu iegūto vai paaugstinātu kvalitātes pakāpi, pedagogam jāpiesakās atkārtoti. I. Blačforda norāda, ka šobrīd pedagogiem mēdz būt pavirša attieksme pret kvalitātes procesu pēc būtības. Tas nozīmē, ka kvalitātes pakāpes iegūšana tiek uztverta kā atalgojuma palielinājums, nevis procesa uzlabojums. Viņa izsaka pieņēmumu, ka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešana novērsīs visus mācību kvalitātes kropļojošos procesus. Visbeidzot LIZDA ministrijai pārmet, ka tā aizvadītajā gadā veikusi vairākus pētījumus, kas saistīti ar nozares darbinieku darba samaksas sistēmu, taču nevēloties tos publiskot sabiedrībai. Patiesi, I. Blačforda atzīst, ka 3. janvārī darba grupā par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas pārskatīšanu tika prezentēti divu pētījumu rezultāti. IZM veiktais augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā personāla atalgojuma apsekojumu apkopojums ir izveidots, apkopojot augstskolu iesūtītos datus. LIZDA ir informēta, ka dati nav viennozīmīgi interpretējami un bez speciālistu skaidrojuma to izmantošana var radīt maldīgu priekšstatu un nodarīt būtisku morālu kaitējumu augstskolām un pie akadēmiskā personāla piederošām personām, skaidro I. Blačforda, piebilstot, ka skaidrojumus un komentārus IZM speciālisti sniedz pēc ieinteresēto personu pieprasījuma. Otro pētījumu Akadēmiskā personāla amatiem līdzīgas sarežģītības amatu vidējais atalgojums darba tirgū savukārt veica personālatlases uzņēmums Fontes Vadības konsultācijas. Pilns pētījuma teksts nav publiskojams tādēļ, ka tas ietver komercnoslēpumu saturošu informāciju, skaidro I. Blačforda, taču darba grupas pārstāvji ir informēti, ka jebkuras precizējošas vai papildu informācijas ieguvei ikviens var vērsties pie pētījuma autoriem un saņemt interesējošos datus no šī pētījuma ar speciālistu skaidrojumu. Elektronisko mācību līdzekļu veidošanas radošajā konkursā pieteikti 30 darbi ziņas īsumā Elektronisko mācību līdzekļu veidošanas radošajā konkursā Skolotāja E-lāde 2013 šogad pieteikti 30 darbi, pastāstīja AS Datorzinību centrs izglītības produktu attīstības vadītāja Līga Matveja-Vlasova. No iesniegtajiem darbiem 50% ir darbi pamatskolu klašu grupā, 37% sākumskolas klašu grupā, bet 13% vidusskolas klašu grupā. L. Matveja-Vlasova norādīja, ka ļoti daudz darbu tika iesniegti matemātikā. Darbus iesnieguši pedagogi no visiem Latvijas reģioniem. Konkursa organizatoriem ir ļoti liels prieks par to, ka tieši sākumskolas un pamatskolas klašu grupā ir tik daudz pieteikto darbu, jo tieši šajā vecumā skolēniem ir vislielākā interese par tehnoloģijām, un tas nodrošina interesantāku mācību procesu un piesaista skolēna uzmanību mācību vielas apguvei, sacīja L. Matveja-Vlasova. Konkursa uzdevums bija izstrādāt inovatīvu mācību materiālu kopumu viena mācību priekšmeta brīvi izvēlētai vienai tēmai vienas vai vairāku mācību stundu apjomā. Darbi tiks vērtēti pa klašu grupām sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai. Galvenajā balvā ir dators, bet būs arī divas veicināšanas balvas. Konkursu rīko Datorzinību centrs sadarbībā ar Microsoft Latvia. LETE informācija 37

38 SKOLOTĀJA VIEDOKLIS Ja neko nevar saprast, tad tā ir matemātika Māra Bērente, skolotāja Tā apgalvo viens no Mērfija likumiem. Zinot, ka ģenētiku nevar mainīt, arī to, ka neviens nesāks ar rītdienu attīstīt ne sava, ne izglītojamo bērnu matemātiskās spējas, tomēr gribas saskatīt vēl kādus cēloņus pieminētā teiciena pamatotībai. Protams, vismaz 50% neko nevar saprast cēlonis ir veselīgais slinkums, jo bērns ātri iemācās, ka var neko nedarīt, ja lieto atslēgvārdus nevar, nesaprotu... Kādus tikai tekstus nenākas dzirdēt, kad jaunietis vai pieaugušais atnāk uz vakarskolu. Vienam matemātika nekad nav gājusi, otrs visu zinājis, bet aizmirsis, trešajam algebru rēķinu, bet ģeometriju.... Un tā bez gala. Visbiežāk, kad man ir izdevies atrast pareizos vārdus uzdevuma skaidrojumam, jāsastopas ar neticīgu izbrīnu: tik vienkārši nevar būt. Diemžēl pārāk bieži redzams, ka savu roku pielicis kāds vieds pieaugušais, kuram patīk uzstādīt diagnozes. Man gan nav saprotams, kāpēc diagnozes tik ātri nostiprinās, bet tā nu tas ir. Par otriem 50% jāatzīst, ka nav bez vainas mācību grāmatu autori un matemātikas satura veidotāji. Ir pavisam vienkāršs nosacījums: bērna domāšanu bloķē viens svešs vārds tekstā. Diemžēl teksti ir pārpilni bērnam nesaprotamu vārdu, arī terminoloģija (nodeva zinātniskumam?) bieži nevietā un pavisam nelatviska. Bērni tā pierod, ka matemātikas jēdzieni nav saprotami, ka situācijās, kad jēdziens ir latvisks un ikdienā lietots, tam tiek meklēta sarežģīta nozīme. Par tekstiem reizi pa reizei tiek spriests. Tiesa gan, vairāk saistībā ar neveiksmīgiem valsts pārbaudes darbu uzdevumu formulējumiem. Bet par to, ka matemātikas grāmatu valoda ir samocīta un nelabskanīga, kaut kā neviens neuztraucas. Vienīgi matemātikas skolotāji. Saprotamība. Lūk, galvenais klupšanas akmens un galvenais kritērijs mācību materiāla kvalitātei! Piemērs no 8. klases matemātikas grāmatas Caur paralelograma MNOP virsotnēm M un P novilktas divas paralēlas taisnes. Taisne, kas novilkta caur punktu, krusto malu NO punktā A. Caur punktiem M un A novilkti perpendikuli MB un AC pret taisni, kas novilkta caur punktu P. Pierādi, ka četrstūra MACB un paralelograma MNOP laukumi ir vienādi. Pieļauju, ka daļā neskaidrības vainojama drukas kļūda, bet pilnīgi droši zinu, ka nevar 8. klases skolēns pēc šāda teksta izveidot zīmējumu. Uzdevumu atradu uz labu laimi, atverot grāmatu un pāršķirstot pāris lapas. Un ko lai dara mazākumtautību matemātikas skolotāji, ja pat brīvi latviski runājošam skolēnam vajadzīgs uzdevuma noteikumu tulkojums? Cik zinu, tad vēl sliktāka situācija ir tikai ar latviešu valodas tekstiem. Es saprotu, ka ikvienam sevi cienošam filologam gribas, lai arī Jaunsudrabiņš un Aspazija netiktu aizmirsti. Lai sava vieta, gan visai pieticīga, tiktu ierādīta modernajiem tekstiem. Lai skolēns apgūtu zinātnisku pieeju literāra darba izpratnē (saturs palicis otrajā vai pat trešajā plānā: secinājums, kas radies, piedaloties valsts pārbaudes darbos). Bet dzīvā valoda ir pazudusi, tāpat kā skolēni aiz naudas, kas viņiem seko. Ja valoda būtībā ir labojama problēma, vajag tikai citu kārtību grāmatu izdošanā (tās jālasa literātam, ne matemātiķim, kurš ir pieradis pie dīvainībām savā priekšmetā), tad paliek vēl ko mācīt. Kāpēc matemātikas saturs ir tieši tāds, kāds tas ir? To pašu varētu jautāt arī bioloģijas, ķīmijas, ģeogrāfijas u. c. mācību priekšmetu skolotāji. Kaut arī ir skaistas izglītības mērķu un satura koncepcijas, bieži rodas iespaids, ka, atlasot konkrētu mācību saturu, kāds vēlas sevi pierādīt. Protams, ir tēmas, kuru vieta matemātikā ir loģiska un saprotama. Statistika, piemēram. Manuprāt, ļoti laba tēma. Tā dod iespēju analizēt informāciju, novērtēt tās patiesumu un labāk izprast iespēju manipulēt ar datiem, tos interpretējot atbilstoši politiskajam pasūtījumam. Tikai nav skaidrs kāpēc tā tiek mācīta gan pamatskolā, gan vidusskolā? Vai tiešām rūpēs par tiem, kuri nekļūst par vidusskolēniem? Vismaz no audzinošā viedokļa var piemeklēt vietu, piemēram, kombinatorikai lai rādītu, 38

39 cik daudz mums ir iespēju kaut ko izvēlēties. Arī faktoriāls paplašina ieskatu darbībās ar skaitļiem. Bet ir taču arī varbūtība (spēļu teorija?!), logaritmiskie vienādojumi (lai atgrieztos pie skaitļošanas ar logaritmisko lineālu?), trigonometrija (pilnīgi iznīcinot jau tā vārgo izpratni par ģeometrijā iemācītajām sakarībām) utt. Es vēl saprotu, ka ir jādefinē logaritms kā kāpināšanas darbības trešais aspekts, bet pārējie rēķini? Fizikā nemaz nav tik daudz formulu, kuru dēļ šo (vai citu) tēmu vajadzētu attīstīt pašreizējā līmenī. Tad jau loģiskāk būtu atjaunot tēmas par robežu, atvasinājumu, bez kuriem neiztikt ne augstākās matemātikas, ne fizikas studijās. Vēl viens piezemētāks piemērs. Vidusskolā kārtējo reizi sastopoties ar daļām, kurām pamatskolas kursā atvēlēta pietiekami liela vietu, saprotu, kas tas ir bijis veltīgs darbs. No 20 skolēniem viens daļas (arī daļskaitļus) reizina un dala. Par saucēju vienādošanu parasti ir aizmirsuši visi. Tāpēc es arvien biežāk uzdodu sev jautājumu vai vajag? Ja ikdienā sen visi izmanto kalkulatorus, bet dalīšanas rezultātus noapaļo... To dara arī fizikā un ģeogrāfijā. Tad kāpēc matemātikā tik ietiepīgi darbojas ar daļu rēķiniem, nevis ilgāk un nopietnāk strādā, lai izprastu pašu jēdzienu? Man nav atbildes uz šo jautājumu. Kāpēc matemātikas likumus atceras tikai matemātikas stundā, bet aizmirst fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā... Ir vēl kāds aspekts. Gadiem tiek diskutēts par to, kāpēc matemātikas likumus atceras tikai matemātikas stundā, bet aizmirst fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā. Katrs skolotājs māca pa savam, it kā no jauna, dažkārt pat rīkoties ar kalkulatoru. Starppriekšmetu saite ir meklēta visos laikos. Pēdējais matemātikas saturs pat ir saskaņots, Par to, ka matemātikas grāmatu valoda ir samocīta un nelabskanīga, kaut kā neviens neuztraucas. Vienīgi matemātikas skolotāji. Saprotamība. Lūk, galvenais klupšanas akmens un galvenais kritērijs, mācību materiāla kvalitātei! piemēram, ar fizikas tēmām. Te rodas vēl viens diemžēl, jo formālās saites meklējumu sekas mēdz būt absurdas. Atļaušos citēt uzdevumu no standartā ieteiktajiem pārbaudes darbiem. Bišu mātēm no apaugļotajām olšūnām attīstās jaunas bišu mātes vai darba bites (darba bitēm nav pēcnācēju), no neapaugļotām olšūnām attīstās trani. Tas nozīmē, ka traniem ir tikai viens no vecākiem māte, bet bišu mātei ir abi vecāki trans un māte. Uzzīmē trana ciltskoku līdz piektajai paaudzei! Nedomāju, ka biškopības vēsture zina kādu gadījumu, kad stropā ir bijusi vairāk nekā viena māte. Ja darba bites izaudzē jaunu (otro) māti, vecā ar daļu bišu izspieto un izveido jaunu saimi. Kā uzrakstīt minēto ciltskoku, man ir pagrūti izskaidrot skolēniem. Ar bioloģiju saistīta vēl kāda situācija. Diagrammu lasīšana ir mūsdienu informācijas sastāvdaļa. Bioloģijas skolotāja reiz palūdza izprast t. s. stabiņu diagrammu par putnu blīvumu kādā teritorijā. Bez vienību norādēm uz asīm, bez rūtiņu tīkla arī divatā mēs nevarējām izdomāt attēla jēgu. Var jau būt, ka tas bija tikai gadījums, neveiksmīgs interneta resurss un nekvalitatīva kopija. Bet domāju, ka tādu aplamību nav mazums. To cēlonis ir viens: biologs meklē sev diagrammas, bet matemātiķis raksta uzdevumus par bitēm, no kuru dzīves neko nesaprot. Ja jau tiek veidots kas jauns, varbūt to vajadzētu darīt profesionāļiem. Vai vismaz konsultēt. Kāpēc tikai B. Āboltiņas, D. Kriķa, K. Šteinera mācību grāmatā ir redzams profesionālisms? Žēl, ka grāmata iznāk tikai tagad, bet tā ir labākā no atjaunoto standartu apguvei paredzētajām. Vismaz dienas vidusskolai un nākamajiem studentiem noteikti. Par matemātikas saturu kopumā, protams, vajadzētu nopietni diskutēt. Turklāt no pirmās tās apguves dienas. Kaut kā negribas ticēt, ka mums nav speciālistu, kuriem ir savs redzējums par to, kas ir labāks bērna attīstībai, kas vajadzīgs sekmīgām eksakto zinātņu studijām. Domāju, ka jau ar 7. klasi būtu jāpiedāvā minimums un maksimums. Jo matemātikas nemīlestība visbiežāk sākas tieši šeit. Arī fizikas, ķīmijas. Varbūt tāpēc, ka pāreja ir krasa. Varbūt tāpēc, ka šajā vecumā uzskatāmi sevi demonstrē skolēnu augšanas grūtības. Varbūt... Kaut kur dziļi, dziļi un klusi, klusi es ceru, ka tiks izsludināts konkurss darba grupu veidošanai, lai rakstītu jaunas un/vai testētu uzrakstītās mācību grāmatas. Arī lai koriģētu matemātikas un citu mācību priekšmetu saturu. 39

40 IESPĒJAS Kā mācīt mācīties? Mācos mācīties! ir interaktīvs digitāls mācību materiālu komplekts klašu skolēniem, ko veidojusi Iespējamās misijas autoru grupa, izmantojot Iespējamās misijas skolotāju reālu pieredzi, lai attīstītu skolēnu patstāvīgās mācīšanās prasmes, tostarp prasmes strādāt ar tekstu, argumentēti un pārliecinoši paust savu viedokli, veidot efektīvas prezentācijas, patstāvīgi plānot un īstenot projektus un pētniecības darbus. mes lasīt tekstu ar izpratni, tad viņiem noderēs pamatskolas modulis. Moduļus iespējams izmantot katru atsevišķi, tie nav savstarpēji saistīti, taču tos var arī kombinēt, pakāpeniski attīstot skolēnu pamatprasmes arvien sarežģītāku uzdevumu veikšanai. Piemēram, lai izstrādātu apjomīgu projekta darbu, skolēniem nepieciešamas informācijas analīzes prasmes, ko viņi var apgūt modulī Atrodi tekstā vērtīgo!. Lai veiksmīgi demonstrē- Katrīna Vītola, Iespējamās misijas komunikācijas vadītāja Šīs ir gan nozīmīgas dzīves prasmes, gan priekšnoteikumi augstākiem mācību sasniegumiem. Lai gan vecāki, darba devēji un skolotāji ir vienisprātis par to, cik svarīgi skolēniem apgūt 21. gadsimta prasmes, šo prasmju apguvei skolā nereti tiek pievērsta nepietiekama uzmanība. Par to liecina Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos: skolēniem ir grūtības atlasīt svarīgāko informāciju, formulēt pamatotu viedokli gan rakstu darbos, gan prezentācijās skolēni bieži vienīgi pārstāsta citur izlasīto informāciju. Mācos mācīties! ir veidots kā sešu moduļu pašmācības materiāls skolēniem, katrā no tiem ir piecas līdz sešas 90 minūšu nodarbības. Visās nodarbībās līdztekus skaidrojošajai informācijai ir praktiski vingrinājumi, kas rosina skolēnus analizēt informāciju, veikt vienkāršus pētījumus un apkopot datus. Skolēni var saņemt atgriezenisko saiti par praktisko uzdevumu izpildi, saglabāt savas atbildes un pie tām atgriezties. Komplektā ir iekļauti stundu plāni un metodiskie norādījumi skolotājiem, kā tos lietot, kā arī praktiski vingrinājumi, uzdevumi, skolēnu darbu piemēri salīdzināšanai, kas krietni atvieglos skolotāju darbu. Digitāli materiāli veidoti tādēļ, lai tie būtu pieejami pēc iespējas lielākam skolēnu un skolotāju lokam, lai materiālos varētu iekļaut vairāk piemēru, lai skolēniem un skolotājiem būtu iespēja izmantot un pēc vajadzības mainīt un pielāgot elektroniskas formas un darba lapas atbilstoši mācīšanās mērķim un saturam. Mācos mācīties! skolotāju sadaļā iekļauti arī desmit Iespējamās misijas skolotāju labās pieredzes stāsti video formātā, kur viņi skaidro sava darba mērķus un norisi. (Galvenā redaktore Zane Oliņa, autori Zane Oliņa, Dina Sarceviča, Edīte Sarva, Sandra Bukovska. Līdzautori, multimediju materiālu veidotāji: Santa Prancāne, Linda Dambe, Edgars Bajaruns, Lauris Bokišs. Labās prakses Piedāvāti tiek divu līmeņu projektu darba moduļi: pamatskolas versija, kas derēs arī piekto un sesto klašu skolēniem, un vidusskolas versija ar sarežģītāku darba plānošanas un vērtēšanas pieeju un īpašu nodarbību sēriju, kas veltīta vienam no bieži sastopamiem projektu veidiem vidusskolā zinātniskās pētniecības darbam. piemēru autori: Dina Sarceviča, Edgars Bajaruns, Edgars Plētiens, Edīte Sarva, Inga Strižņova, Jānis Bukins, Lauris Bokišs, Linda Dambe.) Gan pamatskolas, gan vidusskolas skolēniem veidoti trīs moduļi. Taču visi moduļi izmantojami abās klašu grupās. To nosaka skolēnu iepriekšējās zināšanas un pieredze. Piemēram, ja 10. klases skolēniem ir vāji attīstītas pras- 40

41 tu sava darba rezultātus, viņiem palīdzēs moduļos Pamato savu viedokli! un Efektīvas prezentācijas iegūstamās prasmes. Piedāvāti tiek divu līmeņu projektu darba moduļi: pamatskolas versija, kas derēs arī piekto un sesto klašu skolēniem, un vidusskolas versija ar sarežģītāku darba plānošanas un vērtēšanas pieeju un īpašu nodarbību sēriju, kas veltīta vienam no bieži sastopamiem projektu veidiem vidusskolā zinātniskās pētniecības darbam. Moduļi veidoti tā, lai tos būtu iespējams izmantot jebkurā mācību priekšmetā vai arī strādājot ar starpdisciplināriem projektiem. Mācību materiāli ir paredzēti konkrētu procesa prasmju apguvei, tekstā izmantotie piemēri ir tikai kā demonstrācija, vingrināšanās iespēja. Taču, lai nostiprinātu apgūtās prasmes, skolotājam jāpiedāvā papildu piemēri un iespējas prasmes regulāri izmantot konkrētajā priekšmetā. Mācību materiāls pieejams Izsludina pieteikšanos Līvānu 1. vidusskolas direktora amatam ziņas īsumā Lai uzklausītu visu iespējamo pretendentu redzējumu par Līvānu 1. vidusskolas turpmāko attīstību un izraudzītos lielākajai novada skolai vispiemērotāko vadītāju, Līvānu novada dome izsludinājusi pieteikšanos mācību iestādes direktora amatam, informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļā. Līdzšinējā skolas direktore Maija Dzintra Skudre pagājušā gada decembrī tika aizturēta aizdomās par kukuļņemšanu. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods paskaidroja, ka sākotnēji direktora izvērtēšanu bija iecerēts uzticēt domes deputātiem, saskaņojot viedokļus ar vecāku un pedagogu pārstāvjiem. Šāda iespēja ir leģitīma, jo likums neparedz obligātu prasību konkursa rīkošanai, turklāt tas ļautu direktoru amatā apstiprināt ātrāk. Taču, lai izvairītos no pārmetumiem par kāda konkrēta kandidāta lobēšanu šim amatam, pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu. Šāds lēmums pieņemts arī tādēļ, ka sabiedrībā nebija vienota viedokļa, kam būtu jāuzņemas Līvānu 1. vidusskolas vadība. Pašvaldības vadībai bija savs piedāvājums, vecākiem savs, bet skolas pedagogi rakstiski noformētu piedāvājumu par konkrētu kandidātu iesniedza domē 7. janvārī. Man kā pašvaldības vadītājam ir svarīgi, lai jaunais skolas direktors spētu veiksmīgi vadīt mūsu novada lielāko skolu paaugstināt mācību kvalitāti, uzlabot skolas tēlu un reitingus, veidot veiksmīgu dialogu un būt autoritāte skolēnu, vecāku, skolas darbinieku un pedagogu vidū, uzsver A. Vaivods. Pieteikties Līvānu 1. vidusskolas direktora amatam pretendenti aicināti līdz 4. februārim Līvānu novada domes kancelejā. Pretendentiem jābūt ar augstāko pedagoģisko izglītību, pieredzi izglītības vadības darbā un pedagoģiskā darba pieredzi, kā arī ar skaidru Līvānu 1. vidusskolas attīstības redzējumu. Pēc konkursa komisijas atzinuma saņemšanas galīgais lēmums par skolas direktora apstiprināšanu būs jāpieņem Līvānu novada domes deputātiem. Lēmums par direktora apstiprināšanu tiks saskaņots arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) decembrī sācis kriminālprocesu par kukuļņemšanu ilgā laika posmā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu šai iestādei. KNAB izmeklētājs uzskata, ka Līvānu izglītības iestādes amatpersona prettiesiski pieņēmusi naudu no kāda uzņēmuma pārstāvja par līguma attiecību turpināšanu. Sākotnēji kukuļa summa bija daži desmiti latu mēnesī, bet gadā tā bija 50 lati mēnesī. Izglītības iestādes amatpersona atzīta par aizdomās turēto kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā. Tai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums pildīt iestādes vadītāja pienākumus, un par to paziņots pašvaldības domei. Saskaņā ar KNAB lēmumu Līvānu 1. vidusskolas direktorei Maijai Dzintrai Skudrei piemērots drošības līdzeklis aizliegums pildīt izglītības iestādes direktores pienākumus. Saskaņā ar Darba likuma 114. pantu pašvaldība izbeigusi darba attiecības ar Līvānu 1. vidusskolas līdzšinējo direktori pēc pušu vienošanās. Ar domes rīkojumu noteikts, ka līdz jauna direktora apstiprināšanai Līvānu 1. vidusskolas direktores pienākumus pildīs direktores vietniece Zeltīte Vanaga. Firma, no kuras pieprasīts kukulis par līguma attiecību turpināšanu, skolā nomājusi kafejnīcas telpas, maksājot par to oficiālu nomas maksu. LETE informācija 41

42 PIEREDZE Kā jēgpilni izmantot tehnoloģijas pirmsskolā un skolā Iepazīstieties: Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori un viņu praktiskie piemēri Dr. Daiga Zaķe, Izglītības iniciatīvu centra direktore, projekta Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori vadītāja ko ar tehnoloģiju palīdzību mācībās var darīt labāk, ātrāk, skolēniem interesantāk. Ļoti daudzi, protams, lieto tehnoloģijas un Microsoft programmatūru. Lielākoties tiek izmantotas interaktīvās tāfeles, PowerPoint prezentācijas un e-klase. Skolotāji, kuri prot tehnoloģiju rīkus izmantot gudri, var spēcināt mācību procesa produktivitāti, tomēr vēl aizvien viņi ir slikti informēti par milzīgo iespēju klāstu tehnoloģiju pielietošanā mācību procesā. Lai palīdzētu skolotājiem šīs iespējas atklāt un apzināt, radās ideja par tehnoloģiju multiplikatoriem praktiķiem. Cilvēkiem, kas spēj saskatīt un jēgpilni izmantot izglītības iestādē pieejamās IKT iespējas, ko piedāvā jau tagad datoros atrodamā programmatūra un tīmekļa iespējas, piem., dažādie Microsoft bezmaksas rīki bilžu apstrādei, saziņai, kopdarbībai, kurus prasmīgs pedagogs var lieliski izmantot mācību procesā. Tātad iepazīstieties! Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori dažādu izglītības posmu un mācību priekšmetu skolotāji Lai uzskatāmi demonstrētu un popularizētu iespējas, kā padarīt mācības aizraujošākas un rezultatīvākas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, kopš šā mācību gada sākuma Latvijā darbojas īpaši vēstneši 10 Microsoft tehnoloģiju multiplikatori. Šie multiplikatori ir apguvuši specifisku kursu Microsoft Partners in Learning programmā, ko organizēja biedrība Izglītības iniciatīvu centrs sadarbībā ar Microsoft Latvija, Datorzinību centru un Iespējamās misijas skolotājiem projektā Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori. Tehnoloģiju straujā attīstība ir krasi mainījusi mūsu informācijas ieguves un apstrādes veidus un paņēmienus. Tehnoloģijas ir kļuvušas arī par skolēnu pašizteiksmes veidu viņi labprāt izmēģina un lieto visu jauno: planšetdatorus, mobilās ierīces, sociālos tīklus u. c. Arī skolotāju interese par tehnoloģiju lietojumu gan pirmsskolā, gan skolā arvien palielinās. Jo īpaši skolotājus interesē tieši tas, Vārds, uzvārds Dzīvesvieta e-pasts Aija Romanovska Aizkraukle Baiba Svenča Aizkraukle Elita Lavrinoviča Kandava Helga Mezīte Valmiera Ilva Cinīte Rīga Kristīne Liepiņa Jēkabpils Lienīte Neiceniece Līvāni Līga Krūmiņa Alūksne Raimonda Belicka Talsi Sarmīte Joma Jelgava 42

43 no dažādām Latvijas izglītības iestādēm, kas ne tikai intensīvi izmēģina un izmanto paši mūsdienu tehnoloģiju un programmu iespējas, bet ir arī gatavi dalīties ar veiksmīgāko pieredzi ar citiem. Daudzi informācijas tehnoloģiju rīki ir multiplikatoru pašu izmēģināti un atzīti par labiem esam. Piemēram, Microsoft multimediju rīki AutoCollage, Photo- Synth, SongSmith, LiveMovieMaker, Bing un BingMaps; Microsoft komunikāciju rīki Lync un Skype. Liela interese ir par MouseMischief AICINĀJUMS un Kinect pielietošanas iespējām pirmsskolā un sākumskolā. Jautāsiet kas tas viss ir? Izstāstīsim. Jo ar šo es aizsāku desmit rakstu sēriju, kuros Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatori prezentēs praktiskus piemērus no sava ikdienas darba ko un kā, un kāpēc viņi izmanto, kā iesaista bērnus un skolēnus, kādi ir mācību procesa un rezultatīvie uzlabojumi. Šo piemēru demonstrēšanas publikācijas plānotas divas reizes mēnesī. Tehnoloģijas ir neatgriezeniski ienākušas mūsu dzīvē, un no tā, kā skolotājs spēs mainīties laikam līdzi un meistarīgi izmantot šos rīkus savā darbā ar bērniem pirmsskolā un skolēniem skolā, lielā mērā ir atkarīga izglītības procesa kvalitāte un skolēnu sagatavotība veiksmīgai dzīvei un darbam mūsdienu pasaulē. Microsoft izglītības programmai ir labs mērķis lai mums ir izglītoti skolēni un skolotāji, kas spēj pilnībā īstenot savu potenciālu jau tagad. Lai tā notiek! Lai praktiski izzinātu, kādi ir Microsoft tehnoloģiju instrumenti un kādā veidā izmantojami izglītošanā dažādos posmos un dažādos mācību priekšmetos, BEZ MAKSAS tiek piedāvāts informatīvs seminārs Windows in the Classroom (2 stundu apjomā), individuāli vienojoties ar vēlamo multiplikatoru. Lai dziļāk izprastu un apgūtu dažādus tehnoloģiju rīkus, Izglītības iniciatīvu centrs (IIC) piedāvā maksas A programmas semināru Microsoft programmu iespējas mācību procesa pilnveidošanai (programma saskaņota ar IZM, apjoms 6 vai 12 stundas). Mērķauditorija ir pirmsskolu un skolu skolotāji. Semināra dalībnieki papildinās zināšanas par izglītības procesā izmantojamām tehnoloģijām un programmatūru; apgūs prasmes jēgpilni izmantot pieejamās IKT iespējas savā ikdienas darbā; apzināsies tehnoloģiju piedāvātās iespējas izglītības procesa uzlabošanai, veidojot interaktīvas nodarbības individuālam un grupu darbam, kas veicina skolēnos izziņas garu. Kontakti: Nākamajā nedēļā šajā rubrikā lasiet: Elita Lavrinoviča par autokolāžas izmantošanu bioloģijas stundās. Izveidots jauns mācību līdzeklis angļu valodas un mākslas integrētai mācīšanai Biedrība Elektronisko mācību līdzekļu kvalitātes asociācija ir izveidojusi jaunu mācību līdzekli angļu valodas un mākslas integrētai mācīšanai, kas paredzēts vidusskolas klašu grupai un tapis Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) projekta Inovāciju īstenošanai izglītībā gadam gaitā. Kā informēja Skolotajs.lv redaktore Līga Matveja-Vlasova, Britu mākslas mūsdienu demokrātiskās izpausmes ielu māksla un grafiti palīdzēs skolēniem pilnveidot savas zināšanas par mūsdienu mākslu, arī ielu mākslu, kas ir daudzveidīga un demokrātiska un tieši šī iemesla dēļ tuva un saprotama jauniešiem. Skolēni varēs ne tikai mācīties angļu valodu, bet iepazīt, kādi ir ielu mākslas veidi, ielu mākslas saturs un izpausmes formas. E-mācību kursā ir izmantoti video materiāli un attēli, turklāt mācību līdzeklī ir daudzveidīga informācija, tostarp par dažādiem ielu mākslas veidiem, un katrai sadaļai ir izstrādāts interaktīvu uzdevumu komplekss, ar kuru palīdzību skolēni varēs nostiprināt savas zināšanas. Satura veidotāja Baibai Svenčai raksturīga inovatīva domāšana, tādējādi kurss ir papildināts ar dažādiem brīvi pieejamiem digitāliem rīkiem, ar kuru palīdzību skolēni var radoši izpausties un, piemēram, kļūt par virtuālajiem māksliniekiem. Tāpat biedrība ir izveidojusi arī jaunu mācību līdzekli vizuālās mākslas priekšmeta apguvei Kompozīcija un mākslas valoda. Kā uzskata viena no satura autorēm Ivanda Spulle-Meiere, materiāls iedvesmos skolēnus praktiskai, radošai un patstāvīgai darbībai, ziņas īsumā kā arī veicinās lietot mākslas pasaulē sen zināmus, mums un pašiem skolēniem jaunatklātus instrumentus, tehnikas, pieejas materiālus un idejas. Mācību līdzeklim ir trīs nodaļas: Kompozīcijas izteiksmes līdzekļi mākslas darba satura izteicēji, Vizuālā mākslas darba ideja, vēstījums un tēls un Mūsdienu mākslinieku intervijas. Tas dos iespēju skolēniem apgūt vizuālās mākslas teoriju, terminus un mākslas valodu, izmantojot interaktīvus un radošus uzdevumus, skatoties un klausoties mūsdienu mākslinieku video intervijas, kā arī aplūkojot gan mākslinieku darbu attēlus, gan citu skolēnu radītus darbus. Izstrādātie elektroniskie kursi bez maksas ir pieejami biedrības mājaslapā Latvijas skolu portālā kā arī portālā LETE informācija 43

44 METODISKIE MATERIĀLI Sociālo zinību stunda sākumskolā Mani pienākumi un tiesības Aīda Vanaga, Alsungas vidusskolas sociālo zinību skolotāja Sociālo zinību stundas tēmai Mani pienākumi un tiesības izstrādāju darba lapas. Lai skolēni labāk iepazītos ar savām tiesībām, viņiem jāizprot, ka katram jāpilda arī pienākumi. Ar prāta vētras metodi izzinājām, kādus pienākumus veic dažādu profesiju pārstāvji. Skolēni patstāvīgi aizpildīja darba lapās sagatavoto tabulu par pienākumiem. Grupu darbā savām tiesībām meklējām atbilstošus pienākumus, tos ierakstījām tabulā. Skolēni stundas gaitā bija ieinteresēti un motivēti darbam. Darba lapas aizpildīšana attīstīja skolēnu kritiskās domāšanas prasmes, veidoja patstāvību spriedumos un darbībā. Darba lapa tēmai Mani pienākumi un tiesības Tu iepazinies ar savām tiesībām. Līdztekus tām katram cilvēkam ir jāzina un jāpilda arī pienākumi. 1. Uzraksti, kādus pienākumus veic šie cilvēki! Papildini tabulu! Dārznieks Pavārs Aktieris audzē dēstus, ravē, laista, Uzraksti, kādi ir tavi pienākumi, kad tu esi Bērns mājās Draugs Dalībnieks (pulciņā, korī, komandā u. c.) Pircējs saklāt gultu Iekrāso tos pienākumu apļus, kuri atkārtojas! Salīdzini savu veikumu ar klasesbiedru paveikto! 44

45 3. Uzraksti savām tiesībām atbilstošus pienākumus! Man ir tiesības uz vārdu. Man ir pienākums citus uzrunāt vārdā. Neapsaukāties. Man ir tiesības saņemt pilnvērtīgu uzturu. Man ir tiesības uz mājām. Man ir tiesības uz ārstēšanu. 4. Aizpildi tabulu! Pienākumi, kurus tu veic labprāt Pienākumi, par kuriem tu esi atbildīgs viens (mājās, skolā u. c.) Pienākumi, kurus tu veic nelabprāt Paldies par darbu! 45

46 Spēle 9. klašu skolēniem Fizikālais brīnumu lauks Ērika Locika, Daugavpils Vienības pamatskolas fizikas skolotāja Daugavpils Vienības pamatskolā spēle Fizikālais brīnumu lauks tiek spēlēta katru gadu janvārī jau vairākus gadus, tā ir kļuvusi tradicionāla skolas Dabaszinību nedēļas sastāvdaļa, papildinot mācību procesu skolā. Tā katru gadu tiek pilnveidota un pielāgota, apvienojot skolēnu vajadzību pēc atraktīva un uzskatāma darba procesa un pietuvinot spēli mācību saturam Spēles anotācija Spēle Fizikālais brīnumu lauks paredzēta intereses veicināšanai 9. klašu skolēniem skolas tradicionālajā Dabaszinību nedēļā. Tā veidota televīzijas raidījuma idejas ierosmē. Skolēni atraktīvā veidā, pielietojot spēles elementus, iepazīst interesantu fizikālu atklājumu vēsturi, viņiem rodas priekšstats par daudzveidīgo mehānismu izcelsmi. Skolēni pēc apraksta min ierīces vai mehānisma nosaukumu. Spēles noteikumus var dažādot, var mainīt atminamos vārdus, tādēļ spēles ideja var būt izmantojama arī citos mācību priekšmetos. Interesanti ir ne tikai pašiem spēles dalībniekiem, bet arī skatītājiem, jo arī viņiem ir sagatavoti jautājumi un uzdevumi. Spēli var spēlēt vienā klasē, var veidot viktorīnu starp klašu komandām. Spēlē: - var piedalīties jebkurš interesents bez iepriekšējas sagatavošanās; - iesaistās 9 dalībnieki; - notiek 3 atlases kārtas un fināla spēle; - piedāvāti jautājumi skatītājiem; - dalībnieki un līdzjutēji nopelna balvas. Spēles mērķis Popularizēt fizikas priekšmetu ārpusstundu darbā ar skolēniem Uzdevumi 1. Paplašināt skolēnu redzesloku fizikas atklājumu vēstures izpētē 2. Ieinteresēt skolēnus fizikas priekšmeta apguvē 3. Netradicionāli aktualizēt ārpusstundu darbu fizikā Mērķauditorija Skolas 9. klašu skolēni (var piemērot arī jaunāka vecuma skolēniem) Sagatavoti vārdi pa burtiem, magnēti, magnētiskā tāfele Grozāms disks ar bultu, paliktnis ar uzzīmētiem sektoriem 2 lādītes: vienā naudiņas (daži santīmi), otra tukša; spēlētājam ļauj izvēlēties, kad uzmin 3 burtus 2 maisiņi: vienā 6 sausiņi (miljona nulles), otrā naudiņas; spēlētājam ļauj izvēlēties, kad spēlētājs uzgriež Miljons balvas visiem dalībniekiem (9) šokolādes batoniņi (par piedalīšanos) balvām 3 albumiņi dalībniekiem, kuriem visvairāk punktu katrā trijniekā pildspalvas fināla dalībniekiem uzvarētājam 1 maza vafeļu tortīte dāvanām vismaz 7 nelielas dāvanas skatītāju apbalvošanai konfektes viena liela balva var būt mīkstā rotaļlieta superbalva 46

47 Spēles Fizikālais brīnumu lauks gaita un noteikumi Spēlei ir trīs atlases kārtas, kurās piedalās pa trim 9. klašu pārstāvjiem. Par atlases kārtas uzvarētāju kļūst dalībnieks, kas pareizi atmin aizsegto vārdu, tādējādi iegūstot tiesības piedalīties finālā. Finālā uzvarētājs būs dalībnieks, kas pareizi atminēs aizsegto vārdu. Viņam būs tiesības piedalīties superspēlē, kurā ir interesantas balvas. Spēles gaita: Uz magnētiskās tāfeles ar magnētiem piestiprināti apslēptie (otrādi pagriezti) burti, kas ir izvēlētajā vārdā. Ir vēlami divi vadītāji viens vada spēli, otrs veic rezultātu uzskaiti un atver uzminētos burtus. Vadītājs (skolotājs) izstāsta spēles noteikumus. 1) Katram spēlētājam ir tiesības griezt apli un 10 sekunžu laikā izdomāt un nosaukt burtu. Ja nosauc nepareizi, tad gājiens pāriet nākamajam spēlētājam. Ja nosauc burtu pareizi, turpina otrreiz griezt apli; ja vēlreiz nosauc burtu pareizi, turpina trešo reizi griezt apli un nosaukt burtu. Balvā saņem tiesības minēt, kurā no divām lādītēm ir pārsteigums. Ja diska bulta norāda uz atbilstošajiem sektoriem: 2) Miljons tad ir iespēja izvēlēties vienu no maisiņiem. Ja izvēlas to, kurā ir naudiņa, tad sauc burtu un atkārtojas 1) punkts. Ja izvēlas to, kurā nav naudiņas, tad nosauc burtu un apli vairs negriež. Gājiens pāriet nākamajam spēlētājam. 3) + sektors dalībnieks var lūgt atvērt jebkuru burtu un ir tiesības griezt riņķi vēlreiz. 4) x 2 sektors punktu skaitu sareizina ar 2, ja atmin burtu un spēlē tālāk. Ja neatmin punktu skaits paliek iepriekšējais un gājiens pāriet. 5) Dāvana ja atsakās no dāvanas, tad sauc burtu. Ja paņem dāvanu, izstājas no spēles. 6) 0 izlaiž gājienu (nevar saukt burtu). 7) Bankrots zaudē visus punktus un izlaiž gājienu. 8) Burta vai visa vārda minēšanai tiek atvēlēta 1 minūte. 9) Ja viss vārds tiek nosaukts nepareizi, dalībnieks izstājas no spēles. Pirmie trīs dalībnieki ieņem vietas ap spēles laukumu. Vadītājs lasa pirmā apslēptā vārda aprakstu. 1. dalībnieks griež disku ar bultu un sāk vārda minēšanu. Ievēro spēles noteikumus. Spēlē trīs reizes pa 3 dalībniekiem, katras kārtas uzvarētājs ir tiesīgs piedalīties finālā. Fināla uzvarētājs var piekrist spēlēt superfinālu un laimēt lielāku balvu, ja nē saņem savu saldo balvu. Atminamie vārdi un to apraksti: Šo transporta līdzekli g. vācu barons fon Drēzs sev par godu nosauca par drezīnu. Vēlāk tas tika nosaukts par dendija zirgu, tas nozīmē: pirmšķirīgs zirgs tā augstās cenas dēļ gadā skots Makmilaks pilnveidoja šo transporta līdzekli tā, ka pat tika arestēts par traku braukšanu. Šodien to varētu nosaukt par ekodrošu transporta līdzekli. Kas tas ir? Velosipēds Šo ierīci jau gadā savā piezīmju grāmatiņā uzskicēja Leonardo da Vinči. Francūzis Blanšārs g. lika to izmēģināt savam sunim g. norisinājās dedzīgas diskusijas: izmantot vai neizmantot šo ierīci, ja lidojošā lidmašīnā pēkšņi beigusies degviela? Kas tā par ierīci? Izpletnis To priekšmetu, kura nosaukums noslēpts, gadā izgudroja angļu fiziķis un ķīmiķis Djuārs. Priekšmets zinātniskajā valodā nosaukts izgudrotāja vārdā Djuāra trauks. Sadzīvē šo priekšmetu mēs nesaucam izgudrotāja vārdā, bet daudz vienkāršāk? Kā? Termoss 47

48 Šī ierīce ir uzstādīta uz LU jumta, lai noteiktu saules spīdēšanas laiku visu gadu. Kā šo ierīci sauc? Heliogrāfs Kauja starp indiešiem un bālģīmjiem risinājās uz dzīvību un nāvi. Mazā, bet kaujinieciski noskaņotā un viltīgā indiāņu cilts pēkšņi parādījās tur, kur to vismazāk gaidīja. Izkārtojušies rindā, indiāņi apbēra bultām bālģīmjus, kuri negaidīja uzbrukumu. Toties, kad bālģīmji bija noslēpušies aiz malkas grēdām un uz šķūņa jumta un atklāja uguni no saviem ieročiem, indiāņiem klājās grūti. Vienreiz, kad likās, ka indiāņi ir uzvarēti, Ērgļa acs izdomāja, lūk, ko: Lai viņu nenošautu, viņš pabāza no šķūņa stūra nevis galvu, bet spogulīti, kurā labi bija redzams bālģīmju sargpostenis. Vienreiz indiāņi noslēpās aiz augsta žoga, kurā nebija nevienas spraudziņas. Ērgļa acs paņēma savu spoguli un pacēla to augšā, bet žogs bija pārāk augsts. Tad viņš paņēma koka nūjiņu un iestiprināja galā spoguli, un pacēla to augšā. Tagad spogulī bija redzams bālģīmju sargpostenis. Vienīgi neērti bija visu laiku skatīties augšup. Ērgļa acij palīgā nāca Melnā pantera un pierīkoja nūjiņai savu spoguli. Kā saucas ierīce, kuru izgudroja viltīgā indiāņu cilts? Periskops Fizikāla ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir elastīgs elements atspere, kas mērāmā spēka ietekmē deformējas saliecas vai arī izstiepjas. Katrai tādai ierīcei ir savs mērapjoms, kuru pārsniedzot ierīce tiek sabojāta, jo atsperei sākas paliekošā deformācija noņemot spēku, atspere vairs neatgūst iepriekšējo stāvokli. Kā sauc šo ierīci? Dinamometrs Pasaulē senākais pulkstenis ir Saules pulkstenis, kurā ēna vienmērīgi pārvietojas pa ciparnīcu. Nākamais, ko izgudroja, bija smilšu pulkstenis. Šis laika mērīšanas paņēmiens ir saglabājies līdz mūsdienām, ja nav vajadzīgs pārāk precīzs laiks. Senajā Grieķijā sanāksmēs, tiesās, kur runāšanas laiks bija ierobežots, izmantoja ūdens pulksteņus, kur ierīces darbības vienmērību nodrošināja ūdens tecēšana caur šauru atveri. Kopš tiem laikiem saglabājies teiciens, ko lieto, kad tiek runāts par lielu laika intervālu, daudz ūdens aiztecējis. Kā sauc ūdens pulksteni? Klepsidra (paskaidrojums: grieķu val. Klepto zogu, sydra ūdens ) Balsa koks izplatīts Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu mežos. Tam ir ļoti viegla, izturīga koksne. Sausai koksnei blīvums mazāks nekā korķim. To izmanto aviācijā lidmašīnu skaņas un siltuma izolācijai. No šī koka jau senatnē gatavoja plostus un laivas. Slavenā zinātnieka ceļotāja Tūra Heijerdāla plosts Kon tiki (1947) bija pagatavots no šī koka. Kāds šī koka otrs nosaukums? Ohroma Jautājumi un skaidrojumi skatītājiem (atbildes iekrāsotas) g. šveiciešu botāniķis un zoologs K. Gezners deva pirmo rakstāmierīces aprakstu. Šo rakstāmierīci lietoja angļu grāfistē Kumberlandā. Par rakstāmelementu izmantoja svina gabaliņus, kurus atskaldīja no Augšborodeilas ezera klintīm. XVIII gs. beigās konstatēja, ka šis svins ir oglekļa alotropiskais veids, kuru nosauca par... ko? (grafītu no grieķu grapho rakstīt, rakstošais ) Kad?... vācu uzņēmējs K. Fabers no Nirnbergas ieteica izmantot koka apvalku svina stienīšiem. Tādējādi rakstāmrīks ieguva formu, kas tuva mūsdienu zīmuļa formai. (1761. g.) Kad?... angļu ķīmiķis un filozofs Dž. Pristlijs ( ) izgatavoja no kaučuka pirmo dzēšgumiju? (1770. g.) Kā?... izgatavošanai g. franču ķīmiķis N. Konte ieteica izmantot grafīta, māla un ūdens maisījumu, ko pēc tam apdedzināja un izmantoja koka zīmulī (1761). (grifeles) Paskaidrojums austriešu ķīmiķis J. Hardmuts vēlāk noskaidroja, ka grifeles mīkstums atkarīgs no grafīta un māla daudzuma attiecības. 48

49 1876. g. vācu izgudrotājs un uzņēmējs N.Oto ( ), pamatojoties uz franču inženiera A. Bo de Roša izvirzīto ideju (1862), konstruēja un uzbūvēja četrtaktu iekšdedzes dzinēju. Kas bija darba viela? (gāze) Kur ASV atrodas augstākā kalnu virsotne? (Aļaskā, Makinlijs) Cik augsts ir Niagāras ūdenskritums uz Kanādas un ASV robežas? (50 m) Kura ir pasaules lielākā sala? (Grenlande) Kad un kur pirmo reizi izmantoja ģipša apsēju ekstremitāšu lūzuma ārstēšanai? (1855. g. Krievijā, to veica N. Pirogovs ķirurgs un anatoms) Kas un kad izgudroja dinamītu? (zviedru ķīmiķis, izgudrotājs un rūpnieks A. Nobels g. (33 gadu vecumā)) Kad un kas sistematizēja tajā laikā atklātos vairāk nekā 60 ķīmiskos elementus, atklāja (1869) periodisko likumu un piešķīra šai kārtībai mūsdienu veidu? ( g. krievu ķīmiķis D. Mendeļejevs ( g.) piešķīra elementu periodiskajai sistēmai veidu) Dziesmas no skolotājas krājuma Lai papildinātu muzikālo repertuāru, tā izvēles un apguves iespējas, Krustpils pamatskolas mūzikas un sociālo zinību skolotāja Maija Kīne realizējusi nekomerciālu projektu, izdodot savu dziesmu krājumu Dzimis Latvijā un rodot iespēju gada sākumā krājumam nonākt visās 846 valsts vispārizglītojošajās skolās, kā arī elektroniskā formātā grāmatu nosūtot 68 latviešu skolām ārpus Latvijas: 7 Krievijā, 6 Kanādā, 23 Eiropā, 7 Austrālijā un 25 ASV gadā tika īstenots inovatīvs projekts, kas parāda, ka izcila sadarbība bērnam, vecākiem un skolotājiem var būt ne tikai mācību un audzināšanas jomā, bet arī radošajā sfērā, jaunradē: iznāca dziesmu krājums Vārdi ieskanas, krāsas rotājas ar skolēna mammas Īrisas Hartmanes dzeju, skolotājas M. Kīnes mūziku un Krustpils pamatskolas 7. klases skolēna Rolanda Hartmana ilustrācijām. M. Kīnes dziesmas jau atradušas izpildītājus visā valstī un ārpus tās. Komponistes dziesmas skan visā Latvijā dažādos koncertos, konkursos, skatēs, ir arī bijušas iekļautas vokālistu konkursos kā obligātās dziesmas. Komponiste M. Kīne gadā pabeigusi Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju gadā iznāca M. Kīnes pirmais dziesmu krājums Dvēsele, dziedi, bet gadā Esmu klāt. Turpmāk katru mēnesi piedāvāsim dziesmas no M. Kīnes dziesmu krājuma radošai iedvesmai kolēģiem Latvijas skolās. 49