PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM

Transkripts

1 EIROPAS PARLAMENTS Lūgumrakstu komiteja PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 0526/2008, ko iesniedza Bulgārijas valstspiederīgā Vera Pentkantchin, par to, ka Bulgārijas valdība nepiemēro saistībā ar Natura 2000 tīklu noteiktās Kopienas tiesības 1. Lūgumraksta kopsavilkums Lūgumraksta iesniedzēja apgalvo, ka Bulgārijas valdība nepietiekami aizsargā Natura 2000 teritorijas un ka steidzami jāveic pasākumi, kas novērstu postījumus. Lūgumraksta iesniedzēja izklāsta pamatproblēmas un iesaka risinājumus, kā arī min konkrētas zonas, kurās netiek īstenotas saistībā ar Natura 2000 tīklu noteiktās Kopienas tiesības. 2. PieĦemamība Atzīts par pieħemamu gada 30. septembrī. Komisijai pieprasīta informācija saskaħā ar Reglamenta 192. panta 4. punktu. 3. Komisijas atbilde, kas saħemta gada 30. janvārī Lūgumraksta iesniedzēja min divas galvenās problēmas. Pirmā ir tāda, ka trīs Kopienas nozīmes teritorijas (KNT), proti, Rila Buffer BG , Tvardishka Planina BG un Zapadna Stara Planina i Predbalkan BG , nav pietiekami precīzi noteiktas. Otra problēma ir saistīta ar projektu izstrādi vairākās teritorijās, kas noteiktas ar Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotħu, savvaĝas faunas un floras aizsardzību 1 (DzīvotĦu direktīva) un Direktīvu 79/409/EEK par savvaĝas putnu aizsardzību 2 (Putnu direktīva). 1 OV L 206, , lpp. 2 OV L 103, , lpp. CM\ doc PE v03-00 Vienoti daudzveidībā

2 Komisijas komentāri par lūgumrakstu Natura 2000 teritoriju nepietiekama noteikšana Pašreizējā stāvokĝa analīze rāda, ka līdz šim Bulgārija ir noteikusi aptuveni 34 % savas teritorijas, kas lielā mērā aptver dzīvotnes un sugas, kuras aizsargā gan Putnu, gan DzīvotĦu direktīva. Tomēr ir nepieciešams papildu darbs, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību DzīvotĦu direktīvai. Iespējams, ka Bulgārijai būs līdz gada 1. septembrim vai nu jāpaplašina dažas no jau esošajām teritorijām, vai jāierosina iekĝaut jaunas. TādēĜ nepietiekamas noteikšanas problēma joprojām ir atklāta un tiek risināta. Komisija joprojām galvenokārt ir norūpējusies par to, ka nav pietiekami noteiktas ĪAT. Lai gan Bulgārija ir noteikusi visas savas 114 īpašas nozīmes putnu aizsardzības teritorijas (IBA), sešu objektu platība ir ievērojami samazināta bez skaidra zinātniska pamatojuma. Komisija gada jūnijā nosūtīja oficiālu paziħojumu Bulgārijas iestādēm. Atbilde tika saħemta gada augustā, un pašlaik Komisijas dienesti to analizē. Attīstības darbības zonās, kuras ir tiesīgas uz aizsardzību atbilstīgi EK dabas aizsardzības tiesību aktiem Komisija ir informēta par intensīvu celtniecību Bulgārijas Melnās jūras un kalnu rajonos, it īpaši Kaliakras, Emine-Irakli, Rilas kalna, Pirina kalna u. c. teritorijās. Attiecībā uz šiem gadījumiem Komisija ir sākusi izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Par celtniecību Kaliakras īpašas nozīmes putnu teritorijā Komisija gada novembrī nosūtīja Bulgārijai oficiālu paziħojumu. Secinājumi Komisija turpinās izmeklēt situāciju Bulgārijā gan attiecībā uz Natura 2000 teritoriju noteikšanu, gan attiecībā uz pienācīgu aizsardzības režīmu īstenošanu atbilstīgi dabas direktīvām. Ja būs nepieciešams, tiks veikta EK līguma 226. pantā paredzētā darbība. 4. Komisijas atbilde, kas saħemta gada 24. jūnijā?natura 2000 teritoriju nepietiekama noteik 啾 na SaskaĦā ar Pievienošanās aktu (53. panta 1. punkts) Bulgārijai no gada 1. janvāra ir jānodrošina atbilstība EK tiesību aktiem. Šie tiesību akti ietver Īpaši aizsargājamās teritorijas (ĪAT) un Kopienas nozīmes teritorijas (KNT). Bulgārija būtiski novilcināja valsts sarakstu pieħemšanu, un to galīgā versija tika iesniegta Komisijai tikai gada decembrī. Komisija ir izvērtējusi šos sarakstus. Esošās situācijas analīze rāda, ka Bulgārija līdz šim ir noteikusi apmēram 34 % no savas teritorijas, kas lielā mērā aptver dzīvotnes un sugas, ko aizsargā gan Putnu 1, gan DzīvotĦu 2 direktīva /147/EK, OV L 20, /43/EEK, OV L 206, PE v /6 CM\ doc

3 Tomēr Komisija joprojām ir norūpējusies galvenokārt par to, ka nav pietiekami noteiktas ĪAT. Lai gan Bulgārija ir noteikusi visas savas 114 īpašas nozīmes putnu aizsardzības teritorijas (IBA), sešu objektu platība bija ievērojami samazināta bez skaidra zinātniska pamatojuma. Komisija gada jūnijā 1 Bulgārijas varas iestādēm nosūtīja oficiālu paziħojuma vēstuli. Atbilde tika saħemta gada augustā, papildu informācija tika pieprasīta gada oktobrī un saħemta gada sākumā. Komisijas dienesti patlaban izvērtē visu informāciju. Attiecībā uz KNT noteikšanu gada jūnijā notika bioăeogrāfiskais seminārs, kura rezultātā apliecinājās, ka Bulgārija ir veikusi pietiekamu noteikšanu attiecībā uz lielāko daĝu dzīvotħu un sugu. Komisija gada decembrī attiecībā uz Bulgāriju pieħēma pirmos KNT sarakstus 2, kuros minētās teritorijas tagad aptver 29,6 % valsts teritorijas. Bioăeogrāfiskā semināra rezultātā tika izdarīti secinājumi, ka šajā jomā vēl aizvien pastāv vairākas nelielas un vidējas nepilnības, kā arī vairākas zinātniskās rezerves. Netika saħemta informācija par nozīmīgām nepilnībām. Bulgārija līdz gada 1. septembrim iesniedza informāciju par nelielām nepilnībām. Semināra laikā Bulgārija arī tika aicināta iesniegt informāciju par vidējām nepilnībām līdz gada 1. septembrim. Galvenokārt salīdzinoši daudzo zinātnisko rezervju dēĝ, attiecībā uz kurām Bulgārijā patlaban tiek veikti papildu pētījumi, Vides ăenerāldirektorāts vienojās ar valsts varas iestādēm par termiħa pagarināšanu, lai pienācīgi novērstu atlikušās nepilnības. Bulgārijai gada rudenī jābūt gatavai risināt problēmas saistībā ar atlikušajām nepilnībām. Komisija aktīvi strādā ar Bulgāriju, lai pabeigtu risināt problēmu saistībā ar atlikušajām nepilnībām. Stratēăisku plānu trūkums attiecībā uz pilsētattīstības projektiem, vēja enerăijas ražotħu būvniecību, mazajām hidroelektrostacijām un upju gultħu padziĝināšanu Komisija veica pētījumu par valsts tiesību aktu atbilstību Direktīvai 2001/42/EK un Direktīvai 85/337/EEK 3 un veica pasākumus saskaħā ar EK līgumu, lai risinātu gadījumus, kad konstatēta neatbilstība. Turklāt Komisija gaida arī ietekmes uz vidi stratēăiskā novērtējuma (SVN) rezultātus un atbilstīgu rīcības plāna kas sagatavots saskaħā ar Direktīvas 2009/28/EK 4 4. pantu novērtējumu saskaħā ar Direktīvas 92/43/EEK 5 6. panta 3. punktu. ZiĦojums jāiesniedz gada 30. jūnijā. Ietekmes uz vidi stratēăiskajā novērtējumā jānosaka un jāapraksta ietekme uz vidi, ko rada atĝauto vēja enerăijas ražotħu būvniecība un mazās hidroelektrostacijas. Komisija ir saħēmusi sūdzības par atĝaujas izsniegšanu vēja ăeneratoru uzstādīšanai īpašas nozīmes putnu aizsardzības teritorijās (IBA), galvenokārt Via Pontica Melnās jūras krastā un 1 Saite uz paziħojumu presei: 2 Lēmumi pieejami tīmekĝa vietnē: 3 Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, OV L 197, , un Padomes gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (ar grozījumiem), OV L 175, Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceĝ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, OV L 140, Padomes Direktīva Nr. 92/43/EK par dabisko dzīvotħu, savvaĝas faunas un floras un faunas aizsardzību, OV L 206, (ar grozījumiem). CM\ doc 3/6 PE v03-00

4 it īpaši Kaliakras IBA. Lai izpētītu situāciju šajā rajonā, Komisija gada 27. novembrī nosūtīja Bulgārijai oficiāla paziħojuma vēstuli 1. Tika saħemta Bulgārijas varas iestāžu atbilde, un šobrīd to izvērtē kopā ar pietiekamības novērtējumu attiecībā uz teritorijas kā ĪAT noteikšanu. Turklāt Komisija novērtēja pārējo informāciju un sāka horizontālu pārkāpuma procedūru attiecībā uz vēja enerăijas ražotħu būvniecību citviet valstī, piemēram, Shabla ezera ĪAT komplekss un Batova ĪAT 2. Attiecīgie Komisijas dienesti līdztekus pārkāpuma procedūrai izmanto arī citus pieejamos līdzekĝus, lai nodrošinātu, ka projekti, kas apdraud Natura 2000 teritorijas, netiek īstenoti. Komisijai iesniegtās informācijas izvērtējums tomēr liecina, ka vairumā gadījumu, uz kuriem atsaucas arī lūgumraksta iesniedzēja, valsts kompetentās iestādes šos projektus ierosinājušas un pat apstiprinājušas pirms Bulgārijas pievienošanās ES. Šajos gadījumos Komisija nav pilnvarota sākt pārkāpuma procedūras. Efektivitātes novērtējums valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2001/42/EK, Direktīvu 85/337/EEK un Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punktu Efektivitātes novērtējums valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2001/42/EK, Direktīvu 85/337/EEK un Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punktu, patlaban tiek veikts kā daĝa no izmeklēšanas saistībā ar Komisijas saħemtajām sūdzībām un lūgumrakstiem. Komisija sāka pārkāpuma procedūru pret Bulgāriju par Direktīvas 92/43/EEK 3 6. panta 3. punkta neievērošanu. Komunālo notekūdeħu attīrīšana Pirms Bulgārijas pievienošanās ES ar to notika sarunas par pārejas periodiem attiecībā uz tās saistībām nodrošināt komunālo notekūdeħu attīrīšanas iekārtas (KNAI) un kanalizācijas sistēmas atbilstīgi Direktīvas 91/271/EEK 4 prasībām. SaskaĦā ar Pievienošanās aktu 5 Bulgārijai līdz gada 31. decembrim būs jāizpilda prasības attiecībā uz kanalizācijas sistēmām un komunālo notekūdeħu attīrīšanu visās aglomerācijās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz , un līdz gada 31. decembrim visās aglomerācijās, kurās ir no 2000 līdz iedzīvotāju. AtĜaujas piešėiršana projektiem Natura 2000 teritorijās Iepriekšminētā horizontālā pārkāpumu procedūra tika uzsākta par sistemātiskiem pārkāpumiem attiecībā uz Direktīvas 2009/147/EK 6 4. panta 4. punkta, Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punkta, IVN direktīvas (85/337/EEK) un SVN direktīvas (2001/42/EK) ievērošanu, apstiprinot plānus un projektus vairākās Natura 2000 teritorijās (Emine-Irakli, Batova, Shabla ezers u. c.). Komisija ir sākusi arī atsevišėas pārkāpuma procedūras attiecībā 1 Saite uz Komisijas paziħojumu presei: 2 Saite uz Komisijas paziħojumu presei: 3 Saite uz Komisijas paziħojumu presei: 4 Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeħu attīrīšanu, OV L 135, Saite uz OV: 6 Direktīva 2009/147/EK par savvaĝas putnu aizsardzību (Direktīvas 79/409/EEK kodificētā versija), OV L 20, PE v /6 CM\ doc

5 uz specifiskām norisēm Natura 2000 teritorijās (Rila kalns 1, Pirina kalns 2, Emine-Irakli 3 u. c.). Tomēr par dažiem projektiem lūgumraksta iesniedzēji nav snieguši pietiekamu informāciju un Komisija nav saħēmusi nevienu sūdzību. Situācija Emine-Irakli tika risināta arī Lūgumrakstā Nr. 1336/2008. Norises Kaliakrā tika apspriestas arī Lūgumrakstā Nr. 1518/2008. Jautājums par Perelik tika risināts arī Lūgumrakstā Nr. 1534/2008, kurā Komisija informēja Parlamentu par pārkāpuma labošanu. Secinājumi Komisija ir sākusi vairākas pārkāpuma procedūras un šobrīd risina jautājumu par vides novērtējuma un dabas aizsardzības direktīvu piemērošanas vispārēju uzlabošanu. Komisija novērtēs arī situāciju attiecībā uz atĝaujas piešėiršanu atjaunojamās enerăijas resursu izmantošanai, Ħemot vērā arī pašreizējo SVN un atbilstīgo rīcības plānu saskaħā ar Direktīvu 2009/28/EK. ĥemot vērā minētos novērtējumus, Komisija pieħems lēmumu par vajadzību īstenot pasākumus saskaħā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu. Komisija cieši uzraudzīs, kā tiek nodrošināta izraudzīto ĪAT aizsardzība, un arī turpmāk uzstās, lai tiktu pabeigta Natura 2000 tīkla noteikšana. 5. Komisijas papildu atbilde, kas saħemta gada 18. jūlijā (REV II) par lūgumrakstiem 745/2007, 997/2007, 1082/2007, 1299/2007, 1494/2007, 1503/2007, 526/2008, 1336/2008, 1518/2008 un 640/2009 Komisijas dienesti gada aprīlī veica faktu vākšanas misiju Bulgārijā, lai iegūtu papildu informāciju un atjauninātu vai apstiprinātu esošo informāciju par pārkāpuma procedūrām, kuras Komisija uzsākusi pret Bulgāriju saistībā ar ES vides tiesību aktu nepildīšanu, tostarp nepietiekamu īpaši aizsargājamo teritoriju iezīmēšanu saskaħā ar Putnu direktīvu un Kopienas nozīmes teritoriju apzīmēšanu saskaħā ar DzīvotĦu direktīvu, kā arī ekonomiskās attīstības projektu atĝaušanu aizsargājamās teritorijās, kas iekĝautas Natura 2000 tīklā. Komisijas dienesti ir pārbaudījuši vairākus ekonomikas attīstības projektus Rilas un Pirinas kalnos un ir organizējuši vairākas darba apspriedes ar atbildīgajām Bulgārijas iestādēm un Bulgārijas nevalstiskajām vides organizācijām. Komisijas dienesti ir pieprasījuši papildu informāciju un precizējumus atsevišėos jautājumos. Bulgārijas iestādes un nevalstiskās organizācijas ir solījušas pēc iespējas ātrāk sniegt pieprasīto tehnisko informāciju. Komisijas dienesti ir norādījuši, ka minētie jautājumi ir saistīti ar specifisku faktu un tehnisko analīzi. Tā kā jebkurā pārkāpuma procedūrā pierādījumu sagatavošana ir Komisijas pienākums, Komisijas dienestiem Ĝoti rūpīgi jāpārbauda un jāizanalizē visa pieejamā informācija. Turpmāki pasākumi varētu būt gaidāmi pēc gada vasaras. 1 Saite uz Komisijas paziħojumu presei: 2 Saite uz Komisijas paziħojumu presei: 3 Saite uz Komisijas paziħojumu presei: CM\ doc 5/6 PE v03-00

6 PE v /6 CM\ doc