(Neleģislatīvi akti) LĒMUMI

Transkripts

1 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 139/1 II (Neleģislatīvi akti) LĒMUMI KOMISIJAS LĒMUMS (2011. gada 29. jūnijs) par valsts atbalstu Nr. SA (C 7/04), ko Vācija sniegusi uzņēmumam Gesellschaft für Weinabsatz (Vīna noieta veicināšanas sabiedrībai) (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4426) (Autentisks ir tikai teksts vācu valodā) (2012/268/ES) EIROPAS KOMISIJA, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu ( 1 ), uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekš minēto pantu ( 2 ), tā kā: uzsākt procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktu attiecībā uz atbalstu. (4) Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ( 3 ). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par atbalstu. (5) Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām ( 4 ). I. PROCEDŪRA (1) Saņēmusi sūdzību gada 10. maijā, Komisija gada 9. novembrī nosūtīja Vācijas Federatīvajai Republikai anketu. Par pasākumu Komisijai tika paziņots ar gada 8. martā saņemto gada 5. marta atbildi uz Komisijas anketu. Tā kā pasākums tajā laikā jau bija īstenots, tas tika uzskaitīts pie atbalsta shēmām, par kurām Komisijai nav paziņots (atbalsts Nr. NN 159/02). (2) Vācija nosūtīja papildinformāciju gada 20. novembra vēstulē, kas saņemta gada 25. novembrī, gada 28. aprīļa vēstulē, kas saņemta gada 2. maijā, gada 27. maija vēstulē, kas saņemta gada 28. maijā, un gada 2. oktobra faksa ziņojumā. (3) Komisija gada 19. februāra vēstulē SG-Greffe (2004) D/ paziņoja Vācijai par savu lēmumu ( 1 ) No gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants ir kļuvuši attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu. Abi noteikumu kopumi pēc būtības ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu vajadzības gadījumā ir jāuzskata attiecīgi par atsaucēm uz EK līguma 87. un 88. pantu. ( 2 ) OV C 69, , 11. lpp. un OV C 329, , 18. lpp. (6) Vācija iesniedza Komisijai piezīmes gada 18. marta vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta gada 23. martā. Papildu piezīmes tika iesniegtas gada 10. janvāra vēstulē, kas reģistrēta gada 10. janvārī, un gada 13. jūlija vēstulē, kas reģistrēta gada 16. jūlijā. (7) Komisija gada 21. oktobra vēstulē SG-Greffe (2008) D/ paziņoja Vācijai par lēmumu paplašināt procedūru, kas attiecībā uz atbalstu uzsākta saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu. (8) Komisijas lēmums paplašināt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ( 5 ). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par atbalstu. (9) Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. ( 3 ) OV C 69, , 11. lpp. ( 4 ) Sūdzības iesniedzējs nosūtīja Komisijai atgādinājuma vēstules, bet neiesniedza oficiālas papildu piezīmes. ( 5 ) OV C 329, , 18. lpp.

2 L 139/2 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (10) Vācija (pēc gada 17. novembra lūguma piešķirt termiņa pagarinājumu, ko Komisija pieņēma gada 21. novembrī) sniedza Komisijai piezīmes gada 23. decembra vēstulē, kas reģistrēta gada 5. janvārī. II. ATBALSTA APRAKSTS uzņēmumiem pakalpojumus saistībā ar destilācijas pasākumiem (Destillationsmaßnahmen). Pie šiem destilācijas pasākumiem pieder pasākumi, uz kuriem attiecas tirgus kopīgā organizācija ( 6 ) un valsts finansētā destilācija, ko parasti veic, pamatojoties uz Padomes lēmumiem ( 7 ). Šajā sakarā GfW sniedza konsultācijas mazajiem vīna ražotājiem un organizēja vīna transportēšanu uz spirta rūpnīcām. II.1. Pasākuma nosaukums (11) Kredit an die Gesellschaft für Weinabsatz mit nachfolgendem Forderungsverzicht [Aizdevums uzņēmumam Gesellschaft für Weinabsatz (vīna noieta veicināšanas sabiedrība) un tam sekojošā atteikšanās no prasījumiem] (17) Citi iespējamie saņēmēji ir vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji, no kuriem aizdevuma saņemšanas rezultātā GfW bija iespēja iegādāties misu un kuri neatteicās no saviem prasījumiem pret GfW pēc tam, kad, GfW nonākot finansiālās grūtībās, WAK pieņēma lēmumu tā rīkoties. II.2. Juridiskais pamats (12) Pasākums tika īstenots, pamatojoties uz līgumā noformētu vienošanos starp Wiederaufbaukasse der rheinlandpfälzischen Weinbaugebiete (Reinzemes-Pfalcas vīnkopības apgabalu rekonstrukcijas fonds, WAK) un Gesellschaft für Weinabsatz Pfalz GmbH (Pfalcas vīna noieta veicināšanas uzņēmums, GfW). II.3. Mērķis (13) Pasākuma mērķis bija piešķirt GfW aizdevumu vīnogu misas iegādei no vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem. Saskaņā ar vienošanos ķīla bija nodrošināti aktīvi. Uz šiem aktīviem dažādā pakāpē attiecās vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju (Weinbaubetriebe und Kommissionäre) īpašumtiesību vienkārša, paplašināta vai pagarināta saglabāšana (Eigentumsvorbehalt). Atteikšanās no prasījumiem tika īstenota, kad GfW nonāca finansiālās grūtībās tirgus cenu krituma dēļ. II.4. Publisko tiesību juridiska persona (14) WAK ir Maincā reģistrēta Reinzemes-Pfalcas federālās zemes publisko tiesību juridiska persona. Tā darbojas vīnkopības nozarē līdzīgi kā banka. WAK parasti piešķir aizdevumus zemes pārdalīšanai (Flurbereinigung). WAK darbību finansē iemaksas, nodevas, aizdevumi un dotācijas (Weinbergsaufbaugesetz [Vīna audzēšanas uzņēmumu attīstības veicināšanas likums] 8. panta 1. punkts). II.6. Atbalsta priekšvēsture (18) GfW gadā par WAK piešķirto aizdevumu EUR ,25 apmērā un saviem līdzekļiem iegādājās 44 miljonus litru misas. 60 % misas blīvuma rādītājs bija vismaz 60 grādi pēc Eksles skalas un vidējais rādītājs bija 81 grāds pēc Eksles skalas. 40 % misas bija parasta galda vīna misa, kuras blīvuma rādītājs bija vismaz 44 grādi pēc Eksles skalas un kas tika iegādāta, lai izmantotu profilakses nolūkā veiktas destilācijas labvēlīgos nosacījumus. Visas iegādātās misas vidējā cena bija EUR 0,38 litrā. Gatavu vīnu neiegādājās. Pirkums tika veikts, pamatojoties uz vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju īpašumtiesību vienkāršu, paplašinātu vai pagarinātu saglabāšanu (einfache, erweiterte, verlängerte Eigentumsvorbehalte). Vienlaikus tika panākta vienošanās šos nodrošinātos aktīvus izmantot kā ķīlu fondam WAK. (19) Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju GfW plānoja attiecībā uz 40 % misas izmantot Regulas (EK) Nr. 822/87 sniegtās destilācijas iespējas un pārstrādāt 60 % misas jēlvīnā, kas būtu paredzēts dzirkstošā vīna ražošanai, un to pārdot dzirkstošā vīna ražotājiem. GfW arī plānoja 20 % jēlvīna glabāt krājumos no deviņiem mēnešiem līdz vienam gadam, lai izmantotu ES subsīdijas par vīna uzglabāšanu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 822/87, un pēc tam to pārdot dzirkstošā vīna ražošanai paredzētā jēlvīna tirgū. II.5. Atbalsta saņēmēji (15) Pasākuma atbalsta saņēmējs bija GfW, kam WAK piešķīra aizdevumu ar noteikumiem, kas neatbilda tirgus nosacījumiem. (16) GfW bija Bauern- und Winzerverband Rheinland-Pfalz Süd (dienvidu Reinzemes-Pfalcas zemnieku un vīnkopības uzņēmumu apvienība) pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Tas tika nodibināts gadā nolūkā veicināt vīna noietu un nodarbojas ar dzirkstošā vīna, vīnogu sulas, vīnogu želejas, vīnogu degvīna un brendija ražošanu un tirdzniecību. GfW arī sniedza vīnkopības (20) Vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji gada 11. novembrī saņēma avansu, kas bija 80 % no pirkuma cenas. Avansa maksājuma cena par litru bija vidēji EUR 0,31. ( 6 ) Padomes gada 16. marta Regula (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopējo organizāciju (OV L 84, , 1. lpp.), ar grozījumiem līdz gada 1. augustam, un Padomes gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, , 1. lpp.). ( 7 ) Sk., piemēram, Padomes gada 19. decembra Lēmumu 2000/808/EK par valsts ārkārtas atbalstu, ko Vācijas Federatīvās Republikas iestādes piešķir dažu vīna nozares produktu destilācijai (OV L 328, , 49. lpp.).

3 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 139/3 (21) GfW gadā nosūtīja 40 % krājumu uz destilāciju profilakses nolūkā. Ņemot vērā jēlvīna cenu kritumu tirgū gada beigās, GfW nolēma togad nepārdot jēlvīnu, bet gaidīt, kad tirgus gadā atgūsies. (22) Baltvīna tirgus gadā salīdzinoši lielo ražu un dzirkstošā vīna pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ piedzīvoja vēl lielāku kritumu (vidējās cenas dažos gadījumos kritās pat par EUR 0,20). Lielākā daļa uzglabātā neiepildītā vīna bija jānosūta uz vēl vienu destilāciju. (23) Vīna tirgus kopīgās organizācijas grozījumu rezultātā, kas tika pieņemti gadā un stājās spēkā gada 1. augustā, destilāciju profilakses nolūkā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 822/87 aizstāja ar destilāciju dzeramā alkohola tirgus apgādāšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Nosacījumi bija ievērojami nelabvēlīgāki, un par šo pasākumu varēja saņemt tikai apmēram pusi tās cenas, kas iepriekš tika maksāta par destilāciju profilakses nolūkā (EUR 0,50 EUR 0,55 litrā). (24) Pēc cenu krituma gadā kļuva skaidrs, ka GfW negūs plānoto peļņu ne vīna tirgū, ne par destilāciju, lai apgādātu dzeramā alkohola tirgu. Rezultātā bija ievērojami jāsamazina GfW krājumu uzskaites vērtība, un GfW saistības pārsniedza uzņēmuma aktīvus. (25) Ņemot vērā iepriekš aprakstītās komerciālās problēmas, tika sagatavots starpposma uzskaites pārskats par kārtējo gadu līdz gada 31. oktobrim, ko pārbaudīja revidents gada 31. oktobrī GfW saistības (EUR ) pārsniedza tā apgrozāmos līdzekļus (EUR ) par EUR ; GfW saistības ir uzskaitītas tabulā turpmāk tekstā. Saskaņā ar uzņēmuma Wirtschaftsprüfungsgesellschaft Falk & Co. GmbH sagatavoto ziņojumu, tā kā GfW saistības pārsniedz tā aktīvus (Überschuldung), pret uzņēmumu ļoti drīz tiks sākts maksātnespējas process, ja nekas netiks darīts, lai no tā izvairītos. aktīvus, pret to jāierosina maksātnespējas process. Šā iemesla dēļ GfW valdei bija pienākums saskaņā ar Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (GmbHG) 64. pantu un Maksātnespējas likuma (InsO) 19. pantu trīs nedēļu laikā pēc brīža, kad uzņēmuma saistības pārsniedza tā aktīvus (Überschuldung), iesniegt maksātnespējas procesa sākšanas pieteikumu. (28) Tā kā uzņēmumam draudēja maksātnespēja, GfW lūdza daļai kreditoru (WAK, vīnkopības uzņēmumiem un apmēram 130 vīna tirgotājiem, kas bija iesaistīti 18. apsvērumā aprakstītajā pirkuma darījumā) atteikties no daļas nesamaksāto prasījumu, lai uzņēmums varētu turpināt uzņēmējdarbību. Bija paredzēts, ka vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji atteiksies no 90 % nesamaksāto prasījumu, kas nozīmētu, ka tie saņemtu tikai vēl 2 % no norunātās pirkuma cenas. Pārējo tās summas daļu, par kuru saistības pārsniedza aktīvus, bija paredzēts dzēst, pakārtojot WAK prasījumus un WAK atsakoties no prasījumiem. (29) WAK kā galvenais kreditors (skatīt 1. tabulu) ar sliktāku nodrošinājuma situāciju bija ievērojami ieinteresēts gaidāmās maksātnespējas novēršanā. Tāpēc tas mēģināja pārliecināt vīnkopības uzņēmumus un vīna tirgotājus piekrist daļēji atteikties no prasījumiem. WAK arī parakstīja rakstisku gada 4. decembra vienošanos ar GfW, kurā tas piekrīt pakārtot daļu nesamaksāto prasījumu, kas atbilst GfW tīrā parāda summai, par labu citiem kreditoriem. Pakārtoto prasījumu galīgo summu bija paredzēts norādīt tikai pēc tam, kad būtu saņemti apliecinājumi par vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju atteikšanos no prasījumiem, lai tiktu pakārtota pēc iespējas mazāka prasījumu summa. Tika arī norunāts, ka WAK, ja vēlāk maksātnespējas procesa novēršanas nolūkā būtu vajadzīgs, atteiksies no tādas pašas prasījumu summas, par kādu pakārtojis savus prasījumus. (26) 1. tabula Saistības pret Summa WAK Finanšu iestādēm Piegādātājiem Vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem (EUR) (30) No vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem apliecināja gatavību atteikties no 90 % nesamaksāto prasījumu, kas atbilst apmēram 60 % visas grupas nesamaksāto prasījumu. Tomēr pārējie vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji konkrēti noraidīja piedāvājumu vai neatbildēja uz lūgumu. Bija skaidrs, ka daļa no tiem bija nolēmuši neatteikties no saviem prasījumiem, jo tiem bija labvēlīgāka nodrošinājuma situācija daļai bija ilgs īpašumtiesību saglabāšanas periods, un tie jau avansā bija saņēmuši 80 % no norunātās cenas. Tāpēc viņu ieguvums maksātnespējas procesā būtu lielāks nekā piedāvātie 2 % no norunātās pirkuma cenas. Citiem Kopā (27) Saskaņā ar Vācijas Maksātnespējas likuma (Insolvenzordnung) 19. pantu, ja uzņēmuma saistības pārsniedz tā (31) Turklāt vairāki vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji bija iesnieguši sūdzības pret GfW, un šīs sūdzības tika izskatītas tiesā, kas piedāvāja vienošanās par norēķiniem. Vienošanās par norēķiniem paredzēja, ka GfW būtu jāmaksā 70 % no atlikušo prasījumu summas un 30 % tiktu atsaukti. Tiesa arī nolēma, ka GfW jāsedz 80 %

4 L 139/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis tiesas nodevu. Līdzīgas vienošanās par norēķiniem piedāvāja citas tiesas, tāpēc, ņemot to vērā, GfW vairs nevarēja sagaidīt, ka pārējie vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji piekritīs atteikties no 90 % atlikušo prasījumu. Turklāt vairāki vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji tagad paziņoja, ka pieprasīs atmaksāt visus atlikušos 20 %. procentu maksājumu. Pēc likvidācijas GfW atlikušie aktīvi (EUR ,79), atlikušie nesamaksātie prasījumi WAK apmēram EUR tika paziņoti par neatgūstamiem un norakstīti. Tādēļ aizdevuma nesamaksātā daļa kopā bija EUR ,60 (sākotnējā atteikšanas no prasījumiem EUR ,60 apmērā un pēc likvidācijas atlikušie prasījumi EUR apmērā). (32) Vācijas Maksātnespējas likuma 305.a pantā noteikts, ka ārpustiesas vienošanās (außergerichtliche Einigung), lai izvairītos no maksātnespējas procesa, ir neveiksmīga, ja kaut viens kreditors pēc ārpustiesas vienošanās sarunu sākšanas nolemj sākt parāda piedziņu. II.7. Atbalsta veids un intensitāte (38) WAK aizdevums GfW EUR ,25 apmērā tika piešķirts gadā vairākos maksājumos uz termiņu no 12 līdz 18 mēnešiem. (33) Tāpēc, pretēji sākumā iecerētajam, GfW vairs nevarēja lūgt vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem atteikties no saviem prasījumiem. Tā vietā GfW parakstīja gada 21. februāra vienošanos ar WAK, kurā bija noteikts, ka WAK piekrīt pilnībā segt GfW gada deficītu, atsakoties no saviem prasījumiem par summu EUR ,60. Atlikušajai parāda summai par laiku no gada 1. janvāra līdz gada 31. decembrim netiktu piemēroti procenti. Vienošanās arī bija noteikts, ka vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju atlikušie prasījumi tiktu apmierināti pilnībā. Šādi tika garantēta WAK nepakārtoto prasījumu drošība, labota uzņēmuma saistību un aktīvu attiecības situācija, uz laiku tika novērsts maksātnespējas process un GfW varēja turpināt uzņēmējdarbību. (EUR) , , , , ,21 Kopā ,25 (34) No gada 1. novembra līdz gada 31. decembrim GfW atmaksāja WAK aizdevumu EUR ,92 apmērā gadā GfW turpināja uzņēmējdarbību un regulāri atmaksāja WAK aizdevumu, kopā EUR ,40 apmērā. Turklāt gadā GfW veica WAK procentu maksājumus kopā EUR ,16 apmērā. (35) Apgrozījuma krituma GfW ierastajos darbības virzienos un nepietiekamas kapitalizācijas dēļ GfW līdz gada 31. decembrim bija nolēmis pārtraukt visas darbības un likvidēt GfW. Visu pārējo uzņēmējdarbības virzienu krājumi tika pārdoti. Visi ieņēmumi tika lietoti, lai atmaksātu parādu WAK. Ar pircēju (privātpersonu) tika panākta vienošanās, ka visu atlikušo krājumu vērtība atbilstīgi krājumu sarakstam gada 31. decembrī tiks pārskaitīta WAK gada beigās. Tika panākta vienošanās, ka šī vērtība atbilst sākotnējai iegādes vērtībai, proti, EUR ,79. (36) GfW tika likvidēts gada 1. jūnijā un svītrots no uzņēmumu reģistra gadā. Uzņēmumam nav tiesību pārmantotāja, un nav nevienas juridiskās personas, no kuras atbalstu varētu atgūt. (37) Līdz gada 31. decembrim bija samaksāts EUR ,65 aizdevuma un EUR ,99 (39) Tika piemērotas šādas procentu likmes: gada 4. ceturksnī 3,28 % gada 1. ceturksnī 3,51 % gada 2. ceturksnī 4,15 % gada 3. ceturksnī 4,80 % gada 4. ceturksnī 5,15 % gadā 4,55 5,25 % (40) Piegādātāji gada 11. novembrī saņēma avansu 80 % apmērā no norunātās cenas. Turklāt daļai piegādātāju tika saglabātas īpašumtiesības, kas nebeidzās piegādātās produkcijas pārstrādes, jaukšanas vai maisīšanas posmā, tāpēc daļa krājumu tika izmantota, lai segtu šo piegādātāju prasījumu atlikušos 20 %. Tika arī norunāts krājumus ieķīlāt WAK. Tomēr īpašumtiesību saglabāšanas dēļ, kamēr nebija apmierināti prasījumi, uz kuriem attiecās īpašumtiesību saglabāšanas pagarinājums, WAK bija tikai sekundāras prasījuma tiesības uz daļu no krājumiem. Tāpēc ar cenu svārstībām saistītā riska vislielākā daļa bija jāuzņemas GfW un tā kreditoriem, no kuriem WAK bija visnozīmīgākais.

5 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 139/5 (41) Par WAK piešķirto aizdevumu GfW veica tikai ierobežotus procentu maksājumus: no gada 11. novembra līdz gada 31. decembrim (likme 3,28 %), no gada 1. janvāra līdz gada 31. decembrim (3,51 5,15 %) un no gada 1. janvāra līdz gada 31. decembrim (4,55 5,25 %). Pēc gada 31. decembra procenti vairs netika pieprasīti. (42) Ņemot vērā risku, ko WAK uzņēmās, aizdodot naudu GfW, papildus parastajai procentu likmei bija jāpiemēro arī ievērojama riska prēmija. Procentu likmei šāda riska prēmija netika pieskaitīta, tāpēc aizdevuma piešķiršanas brīdī var konstatēt atbalsta elementu. Šo atbalsta elementu var aprēķināt kā starpību starp piemēroto procentu likmi un tirgus procentu likmes un tās riska prēmijas summu, ko būtu bijis jāpiemēro. (43) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi ( 8 ), kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas paziņojumu par tehniskiem pielāgojumiem attiecībā uz atsauces likmes un pazeminātas likmes noteikšanas metodi ( 9 ), kas piemērojams attiecīgajā laikposmā, Vācijas bāzes atsauces likme bija 5,23 6,33 %. Saskaņā ar paziņojumu noteiktā atsauces likme ir minimālā likme, ko drīkst palielināt gadījumos, kas saistīti ar konkrētu risku (piemēram, uzņēmumam ir sarežģījumi vai nav sniegts parasti banku pieprasītais nodrošinājums). Šādos gadījumos piemaksa var sasniegt 400 vai vairāk pamata punktu, ja neviena privātbanka nepiekrīt sniegt konkrēto aizdevumu. (48) Pārbaudot atbilstību privātā kreditora kritērijam, tiek novērtēts, vai tādos pašos tirgus apstākļos privāts kreditors būtu rīkojies tāpat kā kreditors, kas ir publisko tiesību subjekts. Apskatāmajā gadījumā privātajiem kreditoriem gada 31. oktobrī bija prasījumi pret GfW par kopējo summu EUR 5,5 miljoni, bet neviens no tiem nebija atteicies no prasījumiem. Neatkarīga revidenta ziņojumā bija norādīts, ka WAK bija ekonomisks pamatojums pakārtot daļu savu prasījumu un atteikties no tiem, bet nebija paskaidrots, kāpēc neviens cits kreditors nebija gatavs atteikties no saviem prasījumiem. (49) Uzsākot formālo izmeklēšanas procedūru, Komisija secināja, ka procedūras uzsākšanas brīdī nevarēja izslēgt, ka WAK prasījumu pakārtošana un atteikšanās no prasījumiem (GfW piešķirtais aizdevums un šā aizdevuma turpmākie procentu maksājumi) neatbilst privātā kreditora kritērijam, jo šķita, ka tie sniedzas tālāk, nekā absolūti vajadzīgs, un bija ārkārtīgi labvēlīgi ne tikai GfW, bet arī pārējiem kreditoriem (galvenokārt vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem), kuru prasījumi tika apmierināti pilnībā. (50) Formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšana tika paplašināta, ietverot aizdevuma piešķiršanu. Konkrētāk tika paustas šaubas par to, vai aizdevums piešķirts saskaņā ar tirgus nosacījumiem (netika piemērota riska prēmija) un ar pietiekamu nodrošinājumu. (44) Pēc Vācijas sniegtās informācijas Vācijas banku piemērotās procentu likmes tajā pašā laikposmā līdzīgiem kredītiem bija 5,25 6,50 % (VR-Bank Südliche Winstrasse e.g.) un 5,40 6 % (Die Kreissparkasse Bad Dürkheim). (45) Vienreizējs pasākums. II.8. Pasākuma ilgums II.9. Formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas iemesli (46) Komisija uzsāka formālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta LESD 108. panta 2. punktā, jo tai bija aizdomas, ka prasījumu pakārtošana un atteikšanās no prasījumiem varētu būt valsts atbalsts LESD 107. panta nozīmē. (47) Pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama formālās izmeklēšanas procedūras pirmās uzsākšanas brīdī, Komisija jo īpaši bija pārbaudījusi, vai prasījumu pakārtošana un atteikšanās no prasījumiem īstenota atbilstīgi privātā kreditora kritērijam. ( 8 ) OV C 273, , 3. lpp. ( 9 ) OV C 241, , 9. lpp. (51) Paplašinot formālo izmeklēšanas procedūru, atkal radās šaubas par iespējamo atbalstu vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem. Tajā laikā pieejamā informācija šķietami norādīja uz to, ka par misu samaksātā cena bijusi augstāka par attiecīgo tirgus cenu, ka darījuma mērķis nav bijis gūt maksimālu peļņu, bet atbalstīt vīna un misas tirgu, un ka vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju nodrošinājuma situācija saskaņā ar pārdošanas līgumu bijusi labvēlīgāka nekā normālos apstākļos. (52) Šaubas par cenu pastiprināja dokumenti, ko iesniedza Vācija pēc procedūras pirmās uzsākšanas, kas liecināja, ka viena litra galda vīna cena (bez PVN) Pfalcā-Reinhesenē gadā svārstījās no minimālās cenas EUR 0,26 (oktobrī/novembrī) līdz EUR 0,30 (jūnijā/septembrī), EUR 0,35 (aprīlī) līdz maksimālajai cenai EUR 1,10 (februārī, jūnijā, novembrī/decembrī). Tāpēc minimālā tirgus cena, ko par galda vīnu varēja saņemt brīdī, kad tika piešķirts aizdevums, bija EUR 0,26 litrā. (53) Tāpēc šķiet, ka vidējā iegādes cena EUR 0,38 litrā bija augstāka nekā zemākā tirgus cena, kas bija apmēram EUR 0,26 litrā.

6 L 139/6 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis III. SŪDZĪBAS UN INFORMĀCIJA NO TREŠĀM PERSONĀM (54) Komisija saņēma informāciju, kurā bija norādīts, ka iepriekš minētā atteikšanās no prasījumiem tikusi finansēta par WAK līdzekļiem. Būdama publiskā sektora iestāde, kas finansē WAK, Reinzemes-Pfalcas federālā zeme esot izskatījusi iespējamu kapitāla ieplūdināšanu samazinātās WAK kapitāla bāzes dēļ, bet pieņēmusi noraidošu galīgo lēmumu. (55) Komisija saņēma sūdzību par aizdomām uz valsts atbalstu, kas saistīts ar WAK atteikšanos no prasījumiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka GfW konkurējis vīna destilātu pārdošanas tirgū un atteikšanās no prasījumiem par labu šim uzņēmumam konkurentiem radītu ievērojamas problēmas realizēt savus produktus. Sūdzības iesniedzējs iesniedza vairākus avīžrakstus ar informāciju par WAK atteikšanos no prasījuma par labu GfW. (56) Tās pašas sūdzības iesniedzējs arī pārsūtīja vēstuli, ko bija saņēmis no valsts prokuratūras Kaizerslauternā (centrālā ekonomiskās noziedzības izmeklēšanas biroja) kā atbildi uz tam nosūtīto vēstuli. Kaizerslauternas prokuratūras vēstulē ir apkopota informācija, kas bija saņemta no sūdzības iesniedzēja avīžrakstu un apgalvojumu veidā, un sūdzības iesniedzējs tiek informēts, ka, pamatojoties uz saņemto informāciju, nav pamata sākt kriminālizmeklēšanu (strafrechtliches Ermittlungsverfahren einzuleiten). IV. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES (57) Komisija, veicot formālo izmeklēšanas procedūru, nesaņēma piezīmes. lietoti, lai atmaksātu parādu WAK. Ar pircēju (privātpersonu) tika panākta vienošanās, ka visu atlikušo krājumu vērtība atbilstīgi krājumu sarakstam gada 31. decembrī tiks pārskaitīta WAK gada beigās. Tika panākta vienošanās, ka šī vērtība atbilst sākotnējai iegādes vērtībai, proti, EUR ,79. GfW tika svītrots no uzņēmumu reģistra gadā, un tam nav tiesību pārmantotāja, un nav nevienas juridiskās personas, no kuras atbalstu varētu atgūt. Tāpēc Vācija uzskata, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ( 10 ) parāda atgūšana nav iespējama. (62) Vācijas iestādes apliecina, ka apstāklis, ka GfW saistībā ar misas pārdošanu piekrita vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju īpašumtiesību vienkāršai, paplašinātai vai pagarinātai saglabāšanai, bija saskaņā ar pieņemto uzņēmējdarbības praksi. Vācijas iestādes arī apliecina, ka tas, ka, piešķirot GfW aizdevumu, WAK pieņēma nodrošinātos aktīvus kā ķīlu, neraugoties uz to, ka uz tiem attiecās īpašumtiesību saglabāšana, arī ir saskaņā ar pieņemto uzņēmējdarbības praksi. (63) Turklāt Vācija apgalvo, ka GfW gada rudenī iegādājās misu par tirgus cenu, jo 60 % iegādātās misas bija kvalitatīva misa (blīvuma rādītājs vismaz 60 grādi pēc Eksles skalas), nevis parasta galda vīna misa, kā tika pieņemts, uzsākot procedūru. Pēc Vācijas iestāžu sniegtās informācijas dzirkstošā vīna ražošanas kvalitātes prasības ir augstākas nekā galda vīna ražošanas kvalitātes prasības (blīvuma rādītājs attiecīgi vismaz 60 un 44 grādi pēc Eksles skalas). Pārējie 40 % misas bija parastā galda vīna misa, kas tika iegādāta, lai izmantotu profilakses nolūkā veiktas destilācijas labvēlīgos nosacījumus. (58) Pēc procedūras pirmās uzsākšanas sūdzības iesniedzēja atkārtoti nosūtītajās vēstulēs nebija jaunu faktu vai argumentu. V. VĀCIJAS PIEZĪMES V.1. Atbalsta elements aizdevuma piešķiršanas brīdī (59) Vācija ir sniegusi visaptverošu informāciju par aizdevuma, ko WAK piešķīra GfW, nosacījumiem, un tā ir iekļauta pasākuma aprakstā II iedaļā. (64) Vācija savās piezīmēs uzsvēra, ka GfW tirdzniecības koncepcija attiecībā uz 60 % krājumu paredzēja iegādāties lielu daudzumu augstas kvalitātes misas, kas pēc tam tiktu pārstrādāta viendabīgās dzirkstošā vīna ražošanai paredzēta jēlvīna partijās (Sektgrundwein) atbilstīgi vīna darītavu viendabīguma un kvalitātes prasībām. Dzirkstošā vīna ražošanai paredzētajam jēlvīnam jābūt ar zemu SO 2 līmeni un augstu augļskābju līmeni. To var sasniegt tikai tad, ja misu iegādājas rudens tirdzniecības periodā un GfW pats izgatavotu jēlvīnu no misas. (60) Savās piezīmēs Vācija piekrīt, ka procenti, ko WAK piemēroja GfW piešķirtajam aizdevumam, bija zemāki nekā tirgū piemērotās procentu likmes. Vācija atzīst, ka starpība starp tirgū piemēroto procentu likmi un aizdevumam piemēroto procentu likmi ir uzskatāma par atbalstu GfW LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. (61) Vācija arī sniedz pierādījumus par to, ka GfW tika likvidēts gada 1. jūnijā. Visu pārējo uzņēmējdarbības virzienu atlikušie krājumi tika pārdoti. Visi ieņēmumi tika (65) Saskaņā ar Vācijas iestāžu sniegto informāciju dzirkstošā vīna ražošanai paredzētā jēlvīna tirgū misas, kuras blīvuma rādītājs ir 60 grādi pēc Eksles skalas, cena bija EUR 0,312 litrā. Par katru papildu grādu pēc Eksles skalas (līdz maksimāli 80 grādiem pēc Eksles skalas) maksāja papildus EUR 0,005 litrā. Vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem par viņu piegādāto kvalitatīvo misu, kas bija 60 % no iegādātās misas, maksāja saskaņā ar šādu principu. ( 10 ) EKT, , Beļģija pret Komisiju (Tubemeuse), C-142/87, ECR I-959.

7 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 139/7 (66) Šai sakarībā Vācijas iestādes norāda uz konkrēto tirgu. Vācijas iestādes uzskata, ka minēto 60 % krājumu cenu nevar pielīdzināt parastā galda vīna tirgus cenai, jo GfW šos krājumus nepārdotu parastā galda vīna tirgū, bet dzirkstošā vīna ražošanai lietojama kvalitatīvāka jēlvīna tirgū. Vācija arī atsaucas uz pieprasījuma aizstāšanas teoriju, kas norāda, ka divus ražojumus nepārdod vienā tirgū tad, ja vienu ražojumu nevar aizstāt ar otru, pat ja viena ražojuma cena mainās. Konkrētajā gadījumā prasību dēļ, kas attiecas uz misu un dzirkstošā vīna ražošanai izmantojamo jēlvīnu, to nevar aizstāt ar parastu galda vīna misu vai galda vīnu, pat ja galda vīna cena ievērojami samazinātos. Tāpēc galda vīna cenas samazināšanās neietekmēs dzirkstošā vīna ražošanai izmantojamās misas cenu, jo šos ražojumus nevar savstarpēji aizstāt. (67) Saskaņā ar Vācijas vīnkopju apvienības (Deutsche Weinbauverband) importa statistiku gadā importētā baltvīna, kas savas augstās kvalitātes dēļ ir derīgs dzirkstošā vīna ražošanai, tirgus cena bija EUR 0,38 litrā, kas ir ievērojami augstāka nekā galda vīna cena, proti, EUR 0,26 litrā. Vācija savās piezīmēs secina, ka pastāv divi atsevišķi tirgi, no kuriem viens ir parastā galda vīna un galda vīna misas tirgus, bet otrs ir dzirkstošā vīna ražošanai izmantojama kvalitatīva jēlvīna un kvalitatīvas misas tirgus. (68) Vācija uzskata, ka tas ļauj secināt, ka tā vīna, kas netika nosūtīts uz destilāciju, konkrētais tirgus ir dzirkstošā vīna ražošanai paredzēta kvalitatīva jēlvīna tirgus, kurā produkciju var pārdot par daudz augstākām cenām (EUR 0,38 litrā) nekā parastā galda vīna tirgus cena (EUR 0,26 litrā). Tāpēc Vācija secina, ka cena, ko GfW maksāja par misu, atbilda tirgus cenai konkrētajā tirgū, iekļaujot parastu peļņas normu. (69) Turklāt GfW plānoja piedalīties ES uzglabāšanas un destilācijas programmās (GfW jau iepriekš bija vīnkopjiem piedāvājis šādus pakalpojumus). Saskaņā ar uzglabāšanas programmu par 20 % krājumu, kas vēlāk tiktu pārdoti kā dzirkstošā vīna ražošanai izmantojams jēlvīns, tika maksāti EUR 0,06 litrā. Saskaņā ar destilācijas programmu par 40 % krājumu, kas tika nosūtīti uz destilāciju, tika maksāti EUR 0,50 0,55 litrā. (70) Vācijas iestādes uzskata, ka ar šīm darbībām brīdī, kad WAK piešķīra aizdevumu GfW, bija iespējams nopelnīt. No vienas puses, GfW plānoja izmantot 40 % iegādātās misas destilācijai profilakses nolūkā gada decembrī par destilācijas cenu, kas bija ievērojami augstāka nekā iegādes cena (EUR 0,50 0,55 litrā). No otras puses, tika prognozēts, ka dzirkstošā vīna ražotāji maksās salīdzinoši labu cenu (EUR 0,36-EUR 0,41 litrā) par lielām partijām vienveidīga jēlvīna ar garantētu kvalitāti. Vācijas iestādes argumentē, ka GfW varēja gūt vidējos pārdošanas ieņēmumus EUR 0,44-EUR 0,46 apmērā par litru, kas ir daudz lielāki nekā vidējā cena EUR 0,38 litrā, ko uzņēmums maksāja vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem. (71) Plāni tika pamatoti ar šādiem pieņēmumiem par mērķa cenām: Apjoms Cena litrā (EUR) Destilācija 40 % 0,50 0,55 ES subsīdija par vīna/misas uzglabāšanu (1 gads): EUR 0,06/l, vēlāk pārdodot šo daudzumu kā dzirkstošā vīna ražošanai paredzētu jēlvīnu Dzirkstošā vīna ražošanai paredzēta jēlvīna pārdošana 20 % 0, % 0,375 (72) Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, tika sagaidīts, ka vidējā pārdošanas cena būs EUR 0,44 0,46/l. (73) No iepriekš izklāstītās realizācijas prognozes var iegūt šādus aprēķinus par peļņu: Cena litrā (EUR) Iegādes cena un pārstrāde 0,37 0,38 Ienākumi no dzirkstošā vīna ražošanai paredzētā jēlvīna pārdošanas, destilācijas, uzglabāšanas subsīdijām 0,44 0,46 Paredzamā peļņa 0,06 0,09 (74) Tā kā kopējais tilpums bija apmēram 44 miljoni litru, tika paredzēts, ka kopējā peļņa būs apmēram EUR 2,64 3,96 miljoni. (75) Vācija arī atsaucas uz to, ka Eiropas Komisijas lēmumos par procedūras uzsākšanu minētā galda vīna tirgus cena (EUR 0,26 litrā) ir zemākais cenas piedāvājums par galda vīnu gada novembrī. Pilnais galda vīna tirgus cenas diapazons gada novembrī ir EUR 0,26 0,56 litrā. Turklāt šis cenas diapazons attiecās uz visu gadu gadā cenas diapazons bija EUR 0,20 0,41 litrā. Vācija arī uzsver, ka 60 % misas, ko iegādājās GfW, vidējais blīvuma rādītājs bija 81 grāds pēc Eksles skalas, kas ir daudz augstāks nekā galda vīnam prasītais rādītājs (44 grādi), tāpēc tas izpaudās arī cenā, ko GfW maksāja par misu. V.2. Atbalsta elements brīdī, kad tika noformēta prasījumu pakārtošana un atteikšanās no prasījumiem (76) Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju tika konstatēts, ka pēc starpposma uzskaites pārskata sagatavošanas gada novembrī GfW draudēja maksātnespēja. Tajā brīdī

8 L 139/8 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis GfW bija apmēram EUR 6 miljonu liels konta deficīts, kas tika apstiprināts, gatavojot gada pārskatu. Iztrūkums radās tāpēc, ka krājumu, kas joprojām bija GfW valdījumā, vērtība pēc ievērojama tirgus cenu krituma bija samazinājusies, kas nozīmēja, ka GfW varētu pārdot savus krājumus par zemāku cenu, nekā sākotnēji tika paredzēts. (77) Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju gada 31. oktobrī WAK pret GfW vēl bija prasījumi par apmēram EUR 10 miljoniem. WAK bija ieķīlāti GfW nodrošinātie aktīvi, kuru vērtība tajā brīdī bija EUR 5,7 miljoni. Uz tiem attiecās vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju īpašumtiesību (vienkārša, paplašināta vai pagarināta) saglabāšana, tāpēc saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju maksātnespējas gadījumā to prasījumiem būtu priekšroka. Tādējādi saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju maksātnespējas procedūras gadījumā GfW būtu jāsamaksā vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem apmēram EUR 3,5 miljoni, pirms tas varētu maksāt kādam citam kreditoram. (78) Lai laikus novērstu ar radušos deficītu saistīto situāciju un saskaņā ar GmbHG 64. pantu un InsO 19. pantu netiktu uzsākts maksātnespējas process, bija jārīkojas nekavējoties. Vienošanās par norēķiniem paredzēja, ka GfW būtu jāmaksā 70 % atlikušo prasījumu summas un 30 % tiktu atsaukti. Tiesa arī nolēma, ka GfW jāsedz 80 % tiesas nodevu. Līdzīgas vienošanās par norēķiniem piedāvāja citas tiesas. Ņemot to vērā, GfW vairs nevarēja sagaidīt, ka pārējie vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji piekritīs atteikties no 90 % atlikušo prasījumu. Turklāt vairāki vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji paziņoja, ka pieprasīs atmaksāt visus atlikušos 20 %. Tas, ka no vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem jau bija norādījuši, ka būtu gatavi atteikties no daļas savu prasījumu, vairs nebija būtiski, jo Vācijas Maksātnespējas likuma 305.a pantā noteikts, ka ārpustiesas vienošanās (außergerichtliche Einigung), lai izvairītos no maksātnespējas procesa, ir neveiksmīga, ja kaut viens kreditors pēc ārpustiesas vienošanās sarunu sākšanas nolemj sākt parāda piedziņu. (81) Tāpēc WAK gada 21. februārī vienojās ar GfW segt gada deficītu, atsakoties no saviem prasījumiem EUR ,60 apmērā, paredzēt, ka atlikušai parāda summai no gada 1. janvāra līdz gada 31. decembrim netiks piemēroti procentu maksājumi un ka tiks pilnībā apmierināti vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju prasījumi. Tika garantēta nepakārtoto prasījumu drošība. GfW deficīta stāvoklis bija atrisināts, maksātnespējas process bija novērsts, un GfW varēja turpināt darbību. (79) Vācija norāda, ka WAK kā galvenais kreditors ar sliktāku nodrošinājuma situāciju bija ļoti ieinteresēts gaidāmās maksātnespējas novēršanā. Tāpēc tas mēģināja pārliecināt vīnkopības uzņēmumus un vīna tirgotājus atteikties no daļas no saviem prasījumiem, kā arī gada 4. decembrī vienojās ar GfW par turpmāk minēto: (82) Vācija apgalvo, ka prasījumu pakārtošana un atteikšanās no prasījumiem atbilst privātā kreditora kritērijam. Pamatojot šo apgalvojumu, Vācija atsaucas uz attiecīgu judikatūru. pakārtot prasījumus par summu, kas atbilst deficītam pēc tam, kad vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji piekritīs atteikties no 90 % atlikušo prasījumu, (tikai vajadzības gadījumā) atteikties no prasījumu summas, par kuras pakārtošanu panākta vienošanās. (80) Neraugoties uz to, ka ar lielāko daļu vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju sarunu sākums bija sekmīgs un tie piekrita atteikties no saviem prasījumiem, GfW centieni galu galā cieta neveiksmi citas vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju daļas un to juristu saskaņotas rīcības dēļ. Viņi nevēlējās atteikties no saviem prasījumiem savas nodrošinājuma prioritārās situācijas dēļ, kas izrietēja no īpašumtiesību paplašinātas vai pagarinātas saglabāšanas, un iesniedza sūdzības. Šīs sūdzības tika izskatītas tiesā, kas piedāvāja vienošanās par norēķiniem. (83) Atteikšanās no daļas no prasījumiem var būt vajadzīga, lai palielinātu faktiski atgūto summu ( 11 ). Privāts kreditors tā rīkotos, lai pēc iespējas mazinātu savus zaudējumus. Ja prasījums nebūtu pietiekami nodrošināts, izredzes atgūt parādu, neciešot zaudējumus, varētu uzlabot, vienojoties par parāda atmaksas atlikšanu, jo parādniekam būtu iespēja pārvarēt krīzi un uzlabot savu stāvokli ( 12 ). EKT spriedumā HAMSA lietā tiesa noraida Komisijas iepriekšējo praksi, saskaņā ar ko tika pieprasīts, lai privātie un publiskie kreditori atteiktos no līdzvērtīgas savu prasījumu daļas atkarībā no to parāda apmēra. Tā vietā tiesa noteica, ka privātā kreditora kritēriju var piemērot arī tad, ja dažādie kreditori atsakās no saviem prasījumiem neproporcionālā apmērā. EKT uzsver, ka izšķiroša nozīme ir kreditora statusam jeb dažādo kreditoru nodrošinājuma prioritārajai secībai, proti, vai kreditora prasījums ir nodrošināts, prioritārs vai parasts. EKT noteica, ka kreditors, kas ir publisko tiesību subjekts, rīkotos kā privāts kreditors, ja pieņemtu lēmumu atteikties no daļas savu prasījumu pēc tam, kad būtu plaši un racionāli ( 11 ) EKT, , Spānija pret Komisiju, C-342/96, ECR I ( 12 ) EKT, , Spānija pret Lenzing, C525/04, ECR I-9947.

9 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 139/9 izvērtējis, cik daudz viņš varētu atgūt, ar likvidāciju saistīto risku un uzņēmuma sanācijas iespējas ( 13 ). Nobeigumā Vācijas iestādes atsaucas uz Komisijas lēmumu Huta Cynku lietā, kur Komisija nolēma, ka gadījumā, ja pārstrukturēšana sniegtu labākus ieņēmumus nekā likvidācija, netiek radīta priekšrocība un līdz ar to nav arī valsts atbalsta ( 14 ). (84) Ar šādu pamatojumu Vācija argumentē, ka WAK kā galvenais kreditors bija sliktākā nodrošinājuma situācijā nekā vīnkopības uzņēmumi un vīna tirgotāji, gan prasījumu pakārtošana, gan atteikšanās no prasījumiem atbilda privātā kreditora kritērijam un nebija uzskatāma par valsts atbalstu. Maksātnespējas procedūrā WAK būtu zaudējis vismaz tikpat daudz, un visdrīzāk zaudētu ievērojami lielāku atlikušās prasījuma daļas summu. (85) Tikai tad, ja tiktu novērsta GfW maksātnespēja un apmierināti vīnkopības uzņēmumu un vīna tirgotāju atlikušie prasījumi, WAK būtu pilnas nodrošinājuma tiesības uz atlikušajiem krājumiem un izredzes atgūt lielāku daļu atlikušo prasījumu, nekā varētu atgūt maksātnespējas procedūrā. savus prasījumus, atteikties no daļas savu prasījumu uz iepriekšminēto summu un atteikties no turpmākajiem procentu maksājumiem. Vācija iesniedza šā secinājuma argumentāciju, kas ir izklāstīta turpmāk. Ja WAK nebūtu pakārtojis savus prasījumus un atteicies no prasījumiem un procentu maksājumiem, GfW būtu jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums un GfW tiktu likvidēts. WAK prasījumi būtu jāapmierina, pārdodot GfW krājumus. Ja uzņēmums tiktu likvidēts, GfW krājumu vērtība kristos. Faktiskie ieņēmumi no krājumu pārdošanas būtu tikai apmēram % no to uzskaites vērtības. Tāpēc, rēķinoties ar nodrošinājuma tiesībām, ieņēmumi būtu bijuši EUR 1,84 2,4 miljoni. Maksātnespējas process ir dārgs. (86) Skatoties no priekšnovērtējuma perspektīvas, WAK rīcība, kā uzskatīja Vācija, bija pareiza, jo īpaši tas, ka tam izdevās nodrošināt lielākas parāda daļas atmaksu, uzlabojot savu nelabvēlīgo nodrošinājuma situāciju, iegūstot primārās nodrošinājuma tiesības un novēršot gaidāmo GfW maksātnespēju. Vācijas iestādes uzskatīja, ka jebkura privāta banka šādā situācijā būtu rīkojusies tāpat. Vācijas Maksātnespējas likumā (InsO) ir paredzētas tiesības nošķirt ražojumus, uz ko attiecas īpašumtiesību saglabāšana; taču to nosaka maksātnespējas administratora iespējas izvēlēties izpildīt līgumu vai nošķirt aktīvus (InsO 103. pants). Aktīvu nošķiršana ir iespējama tikai tad, ja maksātnespējas administrators atsakās izpildīt līgumu; šādā gadījumā kreditors var anulēt līgumu un pieprasīt nošķirt aktīvus, un tam ir tiesības uz kompensāciju par līguma neizpildi. Avansa maksājumus var atskaitīt kā kompensāciju. GfW var pieprasīt atgūt jau veiktos maksājumus, ko var izmantot kā kompensāciju par līguma neizpildi. (87) Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju, veicot GfW uzskaites priekšnovērtējumu, tiktu konstatēts, ka, ļaujot GfW turpināt darbību, WAK spētu atgūt EUR ,81 miljonus lielu parāda summu. Savukārt, ja tiktu sākts GfW maksātnespējas process, WAK varētu atgūt augstākais EUR 2,4 miljonus. Starpība ir vismaz EUR 2,7 miljoni. Turpretī pēc tam, kad WAK pakārtoja daļu savu prasījumu, GfW bija juridiski iespējams novērst maksātnespējas procesu, un, kad WAK bija atteicies no daļas savu prasījumu un procentu maksājumu, fonda prasījumu atlikusī summa bija EUR 5,15 miljoni, uz kuru atgūšanu tas varēja cerēt, jo GfW varēja turpināt uzņēmējdarbību. (88) Šos apsvērumus apstiprina gada 3. februāra ziņojums, ko pēc WAK pasūtījuma sagatavoja neatkarīgs revidents ( 15 ) un ko iesniedza Vācijas iestādes. Ziņojumā secināts, ka WAK bija ekonomisks pamatojums pakārtot ( 13 ) PIT, , HAMSA pret Komisiju, T-152/99, ECR II ( 14 ) Komisijas gada 25. septembra lēmums par valsts atbalstu C 32/06 (ex N 179/06), ko Polija sniegusi uzņēmumam Huta Cynku Miasteczko Śląskie SA, 2008/142/EK. ( 15 ) Wirtschaftsprüfungsgesellschaft Falk & Co. GmbH. Tā arī norādīja, ka, ja tiktu sākts maksātnespējas process, saskaņā ar maksātnespējas noteikumiem GfW būtu varējis apstrīdēt aizdevuma maksājumus EUR ,92 apmērā, ko GfW samaksāja WAK no gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Rezultātā WAK būtu pienākums atmaksāt šos līdzekļus.

10 L 139/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (89) Vācijas iestādes uzsver, ka pēcnovērtējums liecina, ka lēmums pakārtot prasījumus un atteikties no prasījumiem bija ekonomiski pamatotāks, jo parāda summa, kas tika atgūta, novēršot GfW maksātnespēju, bija EUR ,65, kas ir lielāka nekā maksimālā summa, ko varētu atgūt maksātnespējas procesā, proti, EUR 2,4 miljoni. (90) Vācijas iestādes secina, ka, tā kā prasījumu pakārtošana un atteikšanās no prasījumiem atbilda privātā kreditora kritērijam, var uzskatīt, ka brīdī, kad WAK pakārtoja prasījumus un atteicās no prasījumiem, vīnkopības uzņēmumiem un vīna tirgotājiem netika piešķirts atbalsts. Lauksaimniecības produktu iekšējā tirdzniecība Savienībā ir nozīmīga tirdzniecības joma. Tāpēc šis atbalsts var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm ( 18 ). (95) Tiesa ir nospriedusi, ka, lai noteiktu, vai valsts pasākums ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jānosaka arī, vai saņemošais uzņēmums gūst ekonomisku priekšrocību, ko tas negūtu parastos tirgus apstākļos ( 19 ), un/vai pasākums ļauj uzņēmumam izvairīties no tādu izmaksu segšanas, kuras tam parasti būtu jāsedz no saviem finanšu līdzekļiem ( 20 ). Ar to tiešām pietiktu, lai varētu norādīt uz iespējamu konkurences kropļošanu ( 21 ). VI. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS VI.1. Tirgus kopīgā organizācija (91) Līdz brīdim, kad stājās spēkā Padomes gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ( 16 ), uz vīnkopību un vīna pārstrādi attiecās Regula (EK) Nr. 1493/1999. Regulas (EK) Nr. 1493/ pantā noteikts, ka Līguma 87., 88. un 89. pantu (tagad LESD 107., 108. un 109. pants) piemēro to produktu ražošanai un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas šī regula. Līdz gada 31. jūlijam uz vīnkopību un vīna pārstrādi attiecās Regula (EEK) Nr. 822/87. Regulas (EEK) Nr. 822/ pantā noteikts, ka Līguma 92., 93. un 94. pantu (tagad LESD 107., 108. un 109. pants) piemēro regulas 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai. Tāpēc apskatāmie pasākumi jāpārbauda saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu. VI.2. Valsts atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (92) Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ir aizliegts jebkāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. (93) WAK ir publisko tiesību juridiska persona, un tās darbība tiek daļēji finansēta no Reinzemes-Pfalcas federālās zemes līdzekļiem, bet daļēji no parafiskāliem maksājumiem. Tāpēc pasākums tiek finansēts no valsts līdzekļiem. VI.2.1. Atbalsta esība uzņēmumam Gesellschaft für Weinabsatz (GfW) VI.2.1.a. W A K a i z d e v u m a p i e š ķ i r š a n a (96) WAK aizdevums EUR ,25 apmērā tika piešķirts gada rudenī. GfW aizdevuma termiņā tika piemērota procentu likme 3,28 5,25 % apmērā. Riska prēmija netika piemērota. Vācijas atsauces likme šajā laikposmā bija 5,23 6,33 %. (97) Vācijas iestādes piekrīt Komisijas viedoklim, ka šis aizdevums nav piešķirts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja aizdevums būtu piešķirts saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tiktu piemērota augstāka pamata procentu likme un tai tiktu pieskaitīta riska prēmija, ņemot vērā ierobežoto nodrošinājumu, kādu sniedza aizdevuma ķīla. (98) Var secināt, ka GfW piešķirtajā aizdevumā bija valsts atbalsta elements LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo GfW guva ekonomisku priekšrocību, ko negūtu parastos tirgus apstākļos. Atbalsta elementu aprēķina kā starpību starp piemērotajiem procentiem un atsauces likmes un pienācīgas riska prēmijas summu. (99) Atbalsta iespējamā nodošana tiesību pārmantotājiem (94) Šķiet, ka uzņēmumam sniegts atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja šis uzņēmums darbojas tirgū, kas ir atvērts Savienības iekšējai tirdzniecībai ( 17 ). ( 16 ) OV L 148, , 1. lpp. ( 17 ) Sk. jo īpaši EKT spriedumu , Francija pret Komisiju, C-102/87, ECR I ( 18 ) Vācijas vīna tirdzniecības apjoms Kopienā gadā bija miljoni hektolitru importa un miljoni hektolitru eksporta. Par Reinzemi-Pfalcu dati nav pieejami. (Avots: Federālais statistikas birojs). ( 19 ) EKT, , SFEI un citi, C-39/94, ECR I-3547, 60. punkts. ( 20 ) EKT, , Francija pret Komisiju, C-301/87, ECR I-307, 41. punkts. ( 21 ) EKT, , Philip Morris pret Komisiju, C-730/79, ECR 2671.

11 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 139/11 (100) Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju GfW tika likvidēts gada 1. jūnijā. Visu pārējo uzņēmējdarbības virzienu krājumi tika pārdoti. Visi ieņēmumi tika lietoti, lai atmaksātu parādu WAK. Ar pircēju (privātpersonu) tika panākta vienošanās, ka visu atlikušo krājumu vērtība atbilstīgi krājumu sarakstam gada 31. decembrī tiks pārskaitīta WAK gada beigās. Tika panākta vienošanās, ka šī vērtība atbilst sākotnējai iegādes vērtībai, proti, EUR ,79. GfW tika svītrots no uzņēmumu reģistra gadā, un tam nav tiesību pārmantotāja, un nav nevienas juridiskās personas, no kuras atbalstu varētu atgūt. Tāpēc Vācija uzskata, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ( 22 ) parāda atgūšana nav iespējama. neciešot zaudējumus, varētu uzlabot, vienojoties par parāda atmaksas atlikšanu, jo parādniekam būtu iespēja pārvarēt krīzi un uzlabot savu stāvokli ( 24 ). (105) EKT spriedumā HAMSA lietā ( 25 ) Tiesa noraida Komisijas iepriekšējo praksi, kad tika pieprasīts, lai privātie un publiskie kreditori atteiktos no līdzvērtīgas savu prasījumu daļas atkarībā no to parāda apmēra. Tā vietā Tiesa noteica, ka privātā kreditora kritēriju var piemērot arī tad, ja dažādie kreditori atsakās no saviem prasījumiem neproporcionālā apmērā. Tālāk citēts sprieduma 168. un 169. punkts: (101) Tā kā WAK atlikušie aktīvi tika izpārdoti, persona, kas tos iegādājās, iespējams, guva priekšrocību no WAK piešķirtā atbalsta. Tomēr, tā kā šī persona samaksāja sākotnējo iegādes cenu, bet tirgus kopš tā laika pagājušajos gados bija piedzīvojis kritumu, ir skaidrs, ka pircēja samaksātā cena ir vismaz vienāda ar tirgus cenu. Tāpēc Komisija secina, ka GfW atlikušo krājumu pircējam netika nodots atbalsts. Vienlaikus GfW vairs nepastāvēja, tāpēc nav atbalsta, ko atgūt. VI.2.1.b. W A K p r a s ī j u m u p a k ā r t o š a n a u n a t t e i k š a n ā s n o p r a s ī j u m i e m (102) Prasījumu pakārtošanu un atteikšanos no prasījumiem un procentu maksājumiem finansēja no WAK pašu līdzekļiem un atbilstoša WAK ņemta aizdevumu, tāpēc tiek uzskatīts, ka tas finansēts no valsts līdzekļiem. (168) Ja uzņēmums, kura finansiālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, piedāvā noslēgt vienošanos vai virkni vienošanos nolūkā pārstrukturēt savu parādu saviem kreditoriem, lai uzlabotu uzņēmuma situāciju un izvairītos no likvidācijas, katram kreditoram ir jāizvēlas, ievērojot ierosinātās vienošanās ietvaros tam piedāvāto summu, no vienas puses, un summu, ko, iespējams, varētu atgūt uzņēmuma likvidācijas noslēgumā, no otras puses. Kreditora izvēli ietekmē virkne faktoru, kā, piemēram, prioritāra vai parasta hipotekārā kreditora statuss, tā rīcībā esošā iespējamā nodrošinājuma apjoms un raksturs, kreditora veiktais novērtējums par uzņēmuma sanācijas iespējām, kā arī ienākumi, ko tas atgūs likvidācijas gadījumā. Ja, piemēram, izrādītos, ka uzņēmuma likvidācijas gadījumā tā aktīvu realizācijas vērtība būtu pietiekama tikai, lai segtu hipotēkas un priviliģētas prasības, parastām prasībām nebūtu nekādas vērtības. Šādos apstākļos par ziedošanos nevarētu uzskatīt parasta kreditora rīcību, atsaucot lielāko daļu savas prasības. (103) Lai noteiktu, vai prasījumu pakārtošana un atteikšanās no prasījumiem un procentu maksājumiem ir valsts atbalsts uzņēmumam GfW LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jānosaka, vai GfW gūst ekonomisku priekšrocību, ko tas negūtu parastos tirgus apstākļos, un/vai pasākums ļāvis GfW izvairīties no tādu izmaksu segšanas, kuras tam parasti būtu jāsedz no saviem finanšu līdzekļiem. Šis novērtējums jāveic, piemērojot privātā kreditora kritēriju. Pārbaudot atbilstību privātā kreditora kritērijam, tiek novērtēts, vai tādos pašos tirgus apstākļos privāts kreditors būtu rīkojies tāpat kā kreditors, kas ir publisko tiesību subjekts. (104) Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atteikšanās no daļas no prasījumiem var būt vajadzīga, lai palielinātu faktiski atgūto summu. Privāts kreditors tā rīkotos, lai pēc iespējas mazinātu savus zaudējumus ( 23 ). Ja prasījums nebūtu pietiekami nodrošināts, izredzes atgūt parādu, ( 22 ) Sk. 10. zemsvītras piezīmi. ( 23 ) Sk. 11. zemsvītras piezīmi. (169) No tā izriet, ka, ja nav informācijas par faktoriem, kuri nosaka kreditoriem pieejamo izvēles iespēju attiecīgo vērtību, tad apstāklis, ka dažādi kreditori ir norakstījuši uzskatāmi nesamērīgas summas, vēl neļauj secināt par iemesliem, kā rezultātā tie piekrituši piedāvātajai parādu atlaišanai. (106) Turklāt HAMSA ( 26 ) lietā EKT noteica, ka publisks kreditors rīkotos kā privāts kreditors, ja pieņemtu lēmumu atteikties no daļas savu prasījumu pēc tam, kad būtu plaši un racionāli izvērtējis, cik daudz viņš varētu atgūt, ar likvidāciju saistīto risku un uzņēmuma sanācijas iespējas. Visbeidzot, Komisijas lēmumā Huta Cynku ( 27 ) lietā Komisija nolēma, ka gadījumā, ja pārstrukturēšana sniegtu labākus ieņēmumus nekā likvidācija, netiek radīta priekšrocība un līdz ar to nav arī valsts atbalsta. ( 24 ) Sk. 12. zemsvītras piezīmi. ( 25 ) Sk. 13. zemsvītras piezīmi. ( 26 ) Sk. 13. zemsvītras piezīmi. ( 27 ) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.