Saulgriežos veidosim ziedu rotu mūsu ozolam

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Saulgriežos veidosim ziedu rotu mūsu ozolam"

Transkripts

1 2020. gada jūnijs / Nr. 5 (141) Saulgriežos veidosim ziedu rotu mūsu ozolam Svētdien, 21.jūnijā, plkst gaidāmi vasaras saulgrieži. 21.jūnijs būs gada garākā diena, savukārt īsākā nakts būs nakts no svētdienas uz pirmdienu. Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu. Kopš gada vasaras saulgriežos Sējas ozola pakāje tiek izrotāta. Mīļs paldies katram, kas arvien palīdz uzturēt tradīciju. Paldies, tiem, kas brien pļavās un saplūc klēpjiem pļavu puķu! Paldies tiem, kas allaž dāsni dalās ar ziediem no saviem puķu dārziem. Paldies tiem, kas vienmēr palīdz veidot ziedu rotu. Lai arī ārkārtējā situācija pasaulē vēl ierobežo plašāku svētku svinēšanu, tomēr, ievērojot visus piesardzības noteikumus, arī šogad, turpināsim tradīciju un Sējas Dižozola pakāji izrotāsim ar ziediem. Ziedu paklāju veidosim 21.jūnijā plkst Mīļi aicinām novada ļaudis iesaistīties, priecāsimies, ja atnesīsiet dažādu krāsu ziedus (vēlams, tikai ziedu galviņas), interesantas krāsas lapas, kalmes. Sējas kultūras nama vadītāja Agita Ozoliņa Sējas novada dome sveic jaundzimušo Katrīnu, viņas vecākus un vecvecākus! Sējas novada dome sveic jubilārus: Mārīti 75, Dzintru 75, Jāni 80, Veltu 95 gadu jubilejā! Veidosim Sējas skolas grāmatu kopā! gadā mūsu skolai 100! Sakarā ar tuvojošos Sējas skolas simtgadi tiek apkopoti un vākti materiāli, lai piepildītu ieceri izdot grāmatu. Šobrīd strādājam pie fotogrāfiju apkopošanas, vācam visu gadu absolventu izlaidumu foto (vēlams klases kopbildes), lūdzam pārskatīt ģmenes albumus, iespējams, kopīgi varam atrast trūkstošos foto. Fotogrāfijas ieskenēsim un atdosim atpakaļ. Priecāsimies par fotogrāfijām no 1990.g., 1988.g., 1981.g., 1971., 1969.g., 1968.g., 1967.g., 1966.g., 1961.g., 1959.g, 1954.g., 1953.g., 1952.g., 1950.g., 1946.g., 1945.g., (1944.g., 1943.g., 1942.g., 1941.g. ļoti iespējams, ka izlaidumi nav notikuši), 1940.g., (foto ir, trūkst absolventu vārdu un uzvārdu), 1935.g., 1934.g., 1933.g., 1932.g., 1929.g., 1927.g., 1926.g., 1925.g., 1924.g., 1923.g., 1922.g. Fotogrāfijas lūdzam nodot Sējas pamatskolā Ligitai Šleierei vai Sējas novada domē Agitai Ozoliņai.

2 2 Sējas Novada Ziņas gada jūnijs Atkārtots paziņojums par īpašumu pārdošanu izsolē Izsludināt atklātu mutisku izsoli gada 6. jūlijā plkst. 16:15, ar augšupejošu soli, nekustamam īpašumam Sējas novadā: Mēness akmeņi, (kadastra Nr ), Sējas novads, zemes gabals ar kopējo platību 0,2020 ha (turpmāk - objekts). Objekta izsoles sākuma cena EUR 3000,00 (trīs tūkstoši EUR, 00 centi). Pārdodamā objekta nodrošinājums ir 10% no sākuma cenas. Dalības maksa EUR 15,00 par izsolāmo objektu, jāiemaksā Sējas novada domes norēķinu kontā - AS SEB banka, kods UNLALV2X, bankas konts: LV89UNLA , līdz 2020.gada 6. jūlijam (iemaksa bankā). Maksāšanas līdzekļi tikai EUR. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties Sējas novada domē, pirmdienās no plkst un ceturtdienās no plkst un mājas lapā: Telefons saziņai Izsludināt atklātu mutisku izsoli gada 6. jūlijā plkst. 16:30, ar augšupejošu soli, nekustamam īpašumam Sējas novadā: Katlāpi-3, (kadastra Nr ), Sējas novads, zemes gabals ar kopējo platību 0,6 ha (turpmāk - objekts). Objekta izsoles sākuma cena EUR 7900,00 (septiņi tūkstoši deviņi simti EUR, 00 centi). Pārdodamā objekta nodrošinājums ir 10% no sākuma cenas. Dalības maksa EUR 15,00 par izsolāmo objektu, jāiemaksā Sējas novada domes norēķinu kontā - AS SEB banka, kods UNLALV2X, bankas konts: LV89UNLA , līdz 2020.gada 6. jūlijam (iemaksa bankā). Maksāšanas līdzekļi tikai EUR. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties Sējas novada domē, pirmdienās no plkst un ceturtdienās no plkst un mājas lapā: Telefons saziņai Izsludināt atklātu mutisku izsoli gada 6. jūlijā plkst. 16:00, ar augšupejošu soli, nekustamam īpašumam Sējas novadā: Tālzeme, (kadastra Nr ), Sējas novads, zemes gabals ar kopējo platību 0,546 ha (turpmāk - objekts). Objekta izsoles sākuma cena EUR 6400,00 (seši tūkstoši četri simti EUR, 00 centi). Pārdodamā objekta nodrošinājums ir 10% no sākuma cenas. Dalības maksa EUR 15,00 par izsolāmo objektu, jāiemaksā Sējas novada domes norēķinu kontā - AS SEB banka, kods UNLALV2X, bankas konts: LV89UNLA , līdz 2020.gada 6. jūlijam (iemaksa bankā). Maksāšanas līdzekļi tikai EUR. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties Sējas novada domē, pirmdienās no plkst un ceturtdienās no plkst un mājas lapā: Telefons saziņai Izsludināt atklātu mutisku izsoli gada 6. jūlijā plkst. 17:00, ar augšupejošu soli, nekustamam īpašumam Sējas novadā: Ābelīte 344, (kadastra Nr ), Sējas novads, zemes gabals ar kopējo platību 0,0622ha (turpmāk - objekts). Objekta izsoles sākuma cena EUR 2900,00 (divi tūkstoši deviņi simti EUR, 00 centi). Pārdodamā objekta nodrošinājums ir 10% no sākuma cenas. Dalības maksa EUR 15,00 par izsolāmo objektu, jāiemaksā Sējas novada domes norēķinu kontā - AS SEB banka, kods UNLALV2X, bankas konts: LV89UNLA , līdz 2020.gada 6. jūlijam (iemaksa bankā). Maksāšanas līdzekļi tikai EUR. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties Sējas novada domē, pirmdienās no plkst un ceturtdienās no plkst un mājas lapā: Telefons saziņai Informācijai! Ārkārtējā situācija beigusies, bet ierobežojumi turpinās. Lūgums vēl joprojām sekot līdzi Valdības oficiālai informācijai, respektēt to, un ikdienas jautājumus risināt attālināti ar pašvaldības darbiniekiem, saziņai izmantot telefonus un e-pastu: Priekšsēdētājs: ; Izpilddirektors: ; Sociālā dienesta darbinieki: ; ; ; Klientu apkalpošanas centrs: ; Zemes ierīkotāja: ; Grāmatvedība: ; Komunālais dienests: ; Sekretāre Esam atvērti arī tiešajiem kontaktiem, bet lūgums saskaņot laiku. Sargāsim citus un sargāsim sevi. Informācija par Lojas kultūras nama remontu Sēdes jūlijā 20. jūlijā plkst Attīstības, tautsaimniecības un lauksaimniecības pastāvīgās komitejas sēde. 21. jūlijā plkst Izglītības, kultūras un jauniešu pastāvīgās komitejas sēde. 22. jūlijā plkst Finanšu, sociālo un komunālo jautājumu pastāvīgās komitejas sēde. 28. jūlijā plkst domes sēde. Ne viss dzīvē veicas tā kā iecerēts, turklāt, ja mērķu sasniegšanai esi sasaistīts ar vairākiem cilvēkiem, un, vēl jo vairāk, ja daži izrādās negodīgi. Nenoliedzami, ka ieceri par Lojas kultūras nama remontu jau plānojām no 2013.gada. Veicām visas nepieciešamās procedūras un 2017.gada 20.jūnijā noslēdzām līgumu par projektēšanu un būvdarbiem ar pilnsabiedrību DG Virtu. Sākotnēji līgums, saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju, tika noslēgts līdz gada 30.augustam. Būvnieka bezdarbība objektā noveda pie tā, ka pašvaldībai Latvijas 100- gadi nācās svinēt Sējas sporta centrā. Diemžēl uz to brīdi būvnieks nedarīja neko, lai turpinātu darbu objektā. Rodas jautājums, kāpēc esam bijuši iecietīgi pret būvnieka bezdarbību. Objekts 2018.gada rudenī bija bez jumta. Lūdzāmies, piedevām būvniekam trūkumus un 2018.gada 19.decembrī līgumu pagarināja līdz 2019.gada 1.jūnijam. Ieturējām soda naudas, klausījāmies solījumus, tika mainītas pilnvarotās personas. Diemžēl atkal nekā. Uz sarunām par kārtējā līguma pagarināšanu tika atsūtīts jauns būvdarbu vadītājs un līgumu pagarinājām no Jaunā cēliena izrāviens bija cerīgāks, bet palēnām atslāba. Daži cilvēki objektā strādāja apakšuzņēmēju statusā un cerējām uz solījumiem par darba spēka piesaistīšanu. Dažādas apakšuzņēmēju brigādes gana nopietni iesaistījās darbā, bet objektā patstāvīgi nebija būvdarbu vadītājs, kurš koordinētu un kontrolētu darbu kopumā. Pašvaldības būvuzraugs nemitīgi to atgādināja, pat apstādinot darbu par būvniecības likuma pārkāpumiem. Nopietnākie apakšuzņēmēji pa vienam pazuda. Pašsaprotami, ka netika maksāta nauda. Tika vesti citi, bet diemžēl uzticība pilnsabiedrībai no apakšuzņēmēju puses bija zudusi. Faktiski pēc pilnsabiedrība atkal lūdza pagarinājumu. Pašvaldība pieprasīja iesniegt visu dokumentāciju un gatavojāmies līgumu neturpināt. Pēc ilgām sarunām ar būvnieku, tika iesniegta daļa dokumentu. Pašvaldības pozitīvo lēmumu par vēl vienu līguma pagarinājumu no veicināja sarunas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Ar aģentūru pašvaldībai ir līgums par līdzfinansējumu. Faktiski 10. februārī daži cilvēki objektā atsāka strādāt, lai novērstu iepriekšējās norādītās nepilnības. Vecais stāsts zināmā mērā turpinājās. Tika bārstīti solījumi, bet tad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Pilnsabiedrībai tas bija kā glābšanas riņķis, lai paslēptu savu bezdarbību! Visur apkārt notika aktīva būvniecība, bet mums nekā. Esam piekrāpti vairākas reizes, pagarinājumi vairs nav iespējami un praktiski šobrīd pilnsabiedrībai nepabeigtais objekts jānodod pašvaldībai. Pilnsabiedrība objektu nesteidzas atdot, tādēļ ir piesaistīti juristi, lai pēc iespējas ātrāk varētu šķirties un objekta pabeigšanai atrastu citu uzņēmēju. Grūti prognozēt laiku līdz darbu atsākšanai, bet ticu un ceru, ka darbi tuvāko mēnešu laikā tiks atsākti un pabeigti. Sēdes augustā 17. augustā plkst Attīstības, tautsaimniecības un lauksaimniecības pastāvīgās komitejas sēde. 18. augustā plkst Izglītības, kultūras un jauniešu pastāvīgās komitejas sēde. 19. augustā plkst Finanšu, sociālo un komunālo jautājumu pastāvīgās komitejas sēde. 25. augustā plkst domes sēde.

3 2020. gada jūnijs Sējas Novada Ziņas 3 Veselības ministrija: Ierobežojumus jāievēro arī pēc ārkārtējās situācijas beigām Lai gan situācija ar vīrusa izplatību Latvijā ir stabila un līdz ar ārkārtējās situācijas beigām ir iespējams mazināt dažus no piesardzības pasākumiem, aizvien vēl ir jāievēro vairāki nosacījumi. Tas ir būtiski, lai saslimšana ar Covid-19 nepieaugtu un arī turpmākajos mēnešos būtu iespējams mazināt ierobežojumus. Tāpat ļoti būtiski ir katram pašam izvērtēt riskus un spēt uzņemties atbildību par savu un līdzcilvēku veselību. Pamatprincipi ir nemainīgi visur, kur ir iespējams, ievēro 2 metru distanci, mazgā rokas, paliec mājās, ja esi saslimis un seko līdzi informatīvajām norādēm, piemēram, sabiedriskās vietās, kā arī izpildi konkrētā pakalpojuma sniedzēja vai pasākuma organizētāja norādījumus. Distances ievērošana, īpaši starp savstarpēji svešiem cilvēkiem, joprojām ir izšķiroša, lai mazinātu vīrusa izplatību, vienlaikus ir vairākas situācijas, kad ir pieļaujams to tik strikti neievērot, piemēram, veicot darba pienākumus, bērnudārzos un nometnēs, kā arī sporta, dejošanas un aktiermākslu nodarbībās. Šajās situācijās cilvēki ir savstarpēji pazīstami un epidemiologi varēs apzināt kontaktpersonas, ja kāds saslims. Savukārt sabiedriskajā transportā, kur bieži nav iespējams ievērot starp cilvēkiem 2 metru distanci, joprojām ir jālieto mutes un deguna aizsegs. No 10. jūnija atļauts arī vienkopus pulcēties lielākam cilvēku skaitam iekštelpās līdz 100 cilvēkiem, bet ārā līdz 300 cilvēkiem, ievērojot divu metru distanci starp personām. Šie nosacījumi attiecas uz pakalpojumu sniegšanas un publisku pasākumu norišu vietām. Tas nozīmē, ka privātam pasākumam privātā teritorijā, piemēram, savās mājās vai dārzā, šādu nosacījumu nav. Tomēr cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par privātu pasākumu un jārespektē piesardzības pasākumus. Minētie cilvēku skaita ierobežojumi neattiecas arī uz vietām, kur ir aktīva cilvēku plūsma, piemēram. tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietām, muzejiem, izstādēm un dabas takām, ja šajās vietās netiek rīkots pasākums. Šajās vietās cilvēki ilgstoši neuzkavējas uz vietas, tādēļ nav iespējams noteikt tajās esošo cilvēku skaitu, bet šīm vietām ir atsevišķi specifiski nosacījumi, piemēram, jābūt nodrošinātiem 4m 2 uz vienu cilvēku. Ja epidemioloģiskā situācija atļaus, plānots, ka no 1. jūlija iekštelpās, kuru platība ir virs 1000m 2, varēs pulcēties līdz 500 cilvēki, bet ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem būs jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Pasākumos ārā varētu pulcēties līdz pat 1000 cilvēkiem. Savukārt, no 1. augusta iekštelpās, kuru platība ir līdz 1000m 2, drīkstētu pulcēties līdz 250 cilvēkiem. Papildu nosacījumi ir sabiedriskās ēdināšanas vietām starp galdiņiem ir jānodrošina 2 metru distance. Līdz 1.jūlijam pagaidām ir noteikts, ka iekštelpās pie galdiņa drīkst sēdēt 4 cilvēki, bet ārā, piemēram, uz terases, pie galdiņa - 8 cilvēki. Tāpat kā līdz šim kultūras, sporta, izklaides un reliģiskās darbības vietas darbu uzsāks ne agrāk kā plkst un beigs ne vēlāk kā plkst Izņēmums ir brīvdabas kino un sabiedriskās ēdināšanas vietas, kas drīkstēs darboties līdz plkst naktī. Valdība arī lēma, ka bērnu nometnēs drīkstēs būt 30 bērni, savukārt pieauguši neformālās izglītības pasākumos vienā grupā varēs būt 50 cilvēki. Īpaši nosacījumi ir arī sporta treniņos vienā treniņgrupā drīkst būt ne vairāk kā 30 cilvēki, ieskaitot treneri. Līdz 31. jūlijam sporta pasākumiem iekštelpās, kur kopējā publisko telpu platība ir mazāka kā 1000 m 2, ir jānotiek bez skatītājiem. Attiecībā uz ceļojumiem, Veselības ministrija aicina rūpīgi izvērtēt to nepieciešamību. Jārēķinās, ka ārzemēs pastāv ne tikai lielāks risks inficēties ar Covid-19, bet arī nonākt karantīnā, kas būs jāievēro valstī, kur tobrīd atradīsies. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd ES ārējā robeža nav atvērta ceļojumiem, tādēļ nenotiek ceļojumi uz trešajām valstīm. Nenotiek arī ceļojumi uz ES un EEZ valstīm, kas SPKC mājas lapā ir publicētas kā valstis ar augstu risku sabiedrības veselībai (14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz iedzīvotāju pārsniedz 25), bet, ieceļojot Latvijā no valsts, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz iedzīvotāju pārsniedz 15, būs jāievēro pašizolācija 14 dienas, kopš izbraukšanas no minētās valsts. Ar visiem nosacījumiem, kas turpmāk jāievēro gan uzņēmējiem, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam, var iepazīties šodien, 9. jūnijā, valdības apstiprinātajos MK noteikumos Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Anna Strapcāne VM Komunikācijas speciāliste tālrunis: ; e-pasts: Dīkstāves pabalsti un citi nodokļu jomas atbalsta pasākumi pēc ārkārtējās situācijas beigām Šī gada 10. jūnijā spēkā stājies "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums", kurš paredz saglabāt vairākus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos nodokļu jomas atbalsta pasākumus. Uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID varēs izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem varēs iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., un gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības radītās finanšu sekas. Vienlaikus programmas dalībniekam būs jānodrošina pierādījumi, ka objektīvie apstākļi radušies Covid-19 izplatības seku rezultātā. Tāpat ir saglabāta norma, kas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus gadā varēs neveikt. Savukārt ziedojumu veicējiem ir saglabātas labvēlīgās iespējas gadā veikt ziedojumus COVID-19 seku pārvarēšanas un novēršanas veicināšanai, nepiemērojot tiem uzņēmumu ienākuma nodokli. Tiek saglabāts Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa pagarinājums par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš ir, piemēram, 30. aprīlis, gada pārskatu varēs iesniegt līdz 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Savukārt biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kurām bija noteikts gada pārskatu iesniegšanas termiņš 31. marts, varēs pagarināt gada pārskata iesniegšanas termiņu līdz 31. jūlijam. Līdz pat šī gada beigām VID turpinās nodrošināt apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atmaksu īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums. Tādējādi uzņēmēju rīcībā būs vairāk brīvu finanšu līdzekļu COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai. Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiek saglabāta alkoholisko dzērienu distances tirdzniecība. Vēršam uzmanību, ka ar nākamo dienu pēc ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegts izmantot nedenaturētu etilspirtu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni vai uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā Sarakste ar VID. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni , ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu. Informāciju sagatavoja: VID Sabiedrisko attiecību daļa Tālr , Talejas iela 1, Rīga, LV Nodarbinātības valsts aģentūra no 10. jūnija atsāk klientu apkalpošanu klātienē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 10.jūnija atsāk klientu apkalpošanu klātienē, kas marta vidū tika pārtraukta saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai. Klientu apkalpošana klātienē NVA notiks tikai pēc iepriekšējā pieraksta, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus! Klientiem, kuriem ārkārtas situācijas dēļ uz vēlāku laiku tika pārcelti klātienes NVA apmeklējumi, savā NVA filiālē jāierodas atbilstoši klātienes apmeklējumu datumu pārcelšanas grafikam. Informāciju par precīzu apmeklējuma laiku klients var arī uzzināt, autorizējoties NVA CV un vakanču portāla sadaļā PRO- FILS vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni NVA filiālē klientam jāierodas precīzi iepriekšējā pierakstā norādītajā laikā un klientu apkalpošanas telpā jāieiet tikai pēc uzaicinājuma. Savukārt tiem klientiem, kuri būs saņēmuši no NVA ziņu par attālināto apkalpošanu, NVA filiālē klātienē nebūs jāierodas. Lūdzam klientus, apmeklējot NVA, ievērot 2 metru distanci, izmantot savus mutes un deguna aizsegus, kā arī paņemt līdzi savas personiskās pildspalvas. Aicinām atturēties no NVA apmeklējuma cilvēkus ar elpceļu saslimšanas pazīmēm. Iesniegumi bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanai joprojām tiks pieņemti tikai attālināti! Lai NVA CV un vakanču portālā pieteiktos bezdarbnieka statusam, ne agrāk kā nākamajā dienā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas jāveic šādi soļi: 1. solis Atveriet NVA CV un vakanču portālu ( 2.solis Autorizējieties, izmantojot vienu no portāla latvija.lv autentifikācijas veidiem; 3.solis Izvēlēties iespēju "Pieteikšanās bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam"; 4.solis Izvēlēties iespēju "Pieteikties bezdarbnieka statusam" un norādiet NVA filiāli, ar kuru vēlaties sadarboties; 5.solis Lejupielādējiet un aizpildiet iesniegumu bezdarbnieka statusa piešķiršanai (paraksts nav vajadzīgs) 6.solis Aizpildītu iesniegumu WORD formātā saglabājiet kā pielikumu un nosūtiet NVA. Ja klientam nav iespējas elektroniski pieteikties bezdarbnieka statusam, to var izdarīt, iesniegumu izdrukājot, aizpildot un ieliekot filiāles pastkastītē.

4 4 Sējas Novada Ziņas gada jūnijs Lojas sporta laukumā atklāta unikāla, multifunkcionāla asfalta velotrase Mazpulcēnu vasaras projekti Sējas mazpulcēni ir rūpīgi sākuši īstenot savus projektus. Tomam un Lienai ir projekts Karavīrs laikmeta griežos. Ritvars, Toms, Kristiāna un Aivita audzē pupiņas savam biznesa projektam. Audzēt tomātus ir iesākusi Sandija. Sofija, Elīna un Gerda audzē gurķus. Evai jau aug viņas arbūzs. Sabīne veido savu projektu Mazpulka sabiedrisko attiecību speciālists. Zane un Emīlija īsteno projektu Mana zaļā pēda. Aksels un Aleksa audzē ķirbjus. Enijas projekts ir Mans dārzs uz palodzes. Sindija sāk veidot savu piparmētru kolekciju. Adrians pētī tītaru audzēšanu, produkciju un tirgošanu. Matīss un Oskars īsteno projektu Pākšaugu genofonda atjaunošana. Sanita audīs dekoratīvu spilvenu. Mariss audzē zirņus. Bet viss Sējas mazpulks kopā jūnija otrajā pusē gatavojas īpašam purva pārgājienam un kopīgai nakšņošanai teltīs Lādes ezera krastā. Liels paldies Sējas novada domei par atbalstu, lai mūsu iecerētais izdotos! Sabīne Atraste Sākoties vasaras sezonai, pārvietošanās ar transportlīdzekļiem kļuvusi aktuāla daudziem! Ar lielu nepacietību trases atklāšanu gaidīja visdažādākā vecuma bērni un jaunieši, kas liecina, ka velotrase Sējas novadā bija nepieciešama un būs apmeklēta. Projekts īstenots, padomājot par to, lai velotrase būtu piemērota visa vecuma un prasmju grupām. Turklāt pa to iespējams pārvietoties ar dažādu veidu velosipēdiem, skrituļdēļiem, skrejriteņiem un citiem nemotorizētiem pārvietošanās līdzekļiem. 16.jūnijā svinīgajā atklāšanas pasākumā klātesošajiem tika sniegta drošības lekcija. Pie jaunās velotrases uzstādīta plāksne ar lietošanas noteikumiem, kur sīki informēts gan par individuālās drošības nosacījumiem, gan trases izmantošanas noteikumiem, kas vērsti un apmeklētāju drošības garantēšanu. Turpinājumā sekoja šovs paraugdemonstrējumi no alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centra The Spot Center atlētiem. Pēc tam pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīt trasi kopā ar būvniekiem un projektētājiem, kas ir pieredzējuši velobraucēji, veikt kopīgu sabraukāšanos un uzdot sev interesējošos jautājumus. Sējas novada domes priekšsēdētājs pateicās SIA «City Playgrounds» par sadarbību trases tapšanas gaitā un uzsvēra, ka tā būs vide, kur dažādas paaudzes varēs jautri un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, attīstīt prasmes un satikties ar ģimeni un draugiem. Trase ir atvērta, nekādu ierobežojumu apmeklētājiem par pieejamību nav. Par drošības noteikumu ievērošanu būs atbildīgs katrs individuāli. Projekts tika iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas gadam apakšpasākuma Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju ietvaros. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē - eu/agriculture/rural-development /index_lv.htm

5 2020. gada jūnijs Sējas Novada Ziņas 5 Par distancēšanos un iespējām sportot Pagājušas maija svētku un piemiņas dienas. Gan 1., gan 4. un 8. maijā Covid-19 apstākļos pulcēšanās nenotika, pat oficiālās runas tika teiktas, ievērojot distancēšanos. Arī tie divi, kuri 4. maijā stāvēja pie Brīvības pieminekļa viens ar valsts karogu, otrs ar nelielu plakātu ievēroja distancēšanos, tomēr policija pielietoja spēku... Iemesls piketi aizliegti. Viss skaidrs Rīgā ar valsts karogu pie pieminekļa labāk neplātīties, gluži kā pirms 35 gadiem 1.maijā, bet tolaik tā bija norma. 9. maijā cita aina Pārdaugavā pulcējas ap (policijas avoti) okupācijas laiku cildinātāju, redzam svešas armijas formas tērpus ar visiem pelnītiem vai kā citādi iegūtiem apbalvojumiem, arī pa kādam plakātam laiku pa laikam parādās. Aizturēti veseli 44 pārkāpēji! Iekšlietu ministrs, komentējot pārkāpumu fotogrāfijas, taisnojas: ar foto palīdzību visu var sagrozīt, lai distancēšanās izskatītos pēc pārkāpumiem. Protams, policistam vieglāk ir uzlikt sodu burvju māksliniekam, kurš kopā ar arhitektu apseko īpašumu tātad ir darba attiecībās. Tas nekas, ka policijai demonstrē attiecīgo likumu vai tad velti tērētas 20!!! minūtes protokola sastādīšanai, liksim tikai 10 eiro sodu 200 vietā, kur vispār sods nav paredzēts! Bet ko nu par 9. maija svinētājiem viņiem cits vadonis, pavisam cita civilizācija, kura savu nākotni nodrošinās ar gēnu inženēriju (vecākās meitas vadībā), mākslīgo intelektu (laikam sava nepietiek), bezpilota transportu un hiperskaņas ieročiem (V.Putins). Šī īpašā civilizācija pandēmijas laikā manipulē ar nāves cēloņiem, toties atvērusi speciālu klīniku interešu zonās cietušo algotņu ārstēšanai (arī radu vadībā), kamēr Ziemeļkaukāzā uz ātrās palīdzības ierašanos jāgaida diennakts... Bet tagad par pozitīvo: lai gan atcelti visi sporta pasākumi, orientieristi turpina trenēties un pat sacensties neklātienē, nepieciešams vienīgi attiecīgs datortehnikas aprīkojums, internetā izvēlēta distances karte (piedāvā 21 Latvijas orientēšanās klubs), nedēļas laikā jāveic distance un GPS dati jānosūta rīkotājam. Veiksmīgāki šajā ziņā ir taku orientieristi, kuri sacensības tiešsaistē var sarīkot visā pasaulē. Pāris nedēļu laikā paspēju piedalīties sacensībās Itālijā, Portugālē, Ungārijā, Polijā un pat tādās zemēs kā Kolumbija un Mozambika (te startēja pāri par 1000 dalībnieku), nemaz nerunājot par Ukrainu un Krieviju. Vienīgi žēl, ka te rezultātu ietekmē interneta ātrums kamēr optiskajā internetā citi jau atbild, manā mobilajā vēl tikai veras vaļā logs. Bet gan jau atkal varēsim sacensties klātienē. Atis Rukšāns Pabažu kultūras nams Sākoties ārkārtējiem apstākļiem un #paliecmājās dzīvei, daudziem no mums radās iespēja atskatīties uz piedzīvoto, pārskatīt foto albumus un veidot jaunas ieceres. Kā uz to paskatīties pareizi izvērtēt sevi? Kam pievērst uzmanību? Šādi jautājumi pārņem nevienu vien, lai labāk izvērtētu aizvadīto laika nogriezni un meklētu jaunus izaicinājumus. Lai sāktu iedziļināties, kā strādāt ar sev pieejamo foto arhīvu, ir jāsaprot, par ko ir runa vārdu sakot, kas ir arhīvs? Izrādās, jautājums nebūt nav vienkāršs. Arhīva nosaukums cēlies no grieķu vārda archeia, kas apzīmē valstiskus dokumentus (public records). Mūsdienās, par arhīvu runā dažādos kontekstos, un tas var apzīmēt objektu kolekciju, kurai ir noteikts fokuss, vai arī institūciju, kas glabā noteiktu kolekciju. Arhīvu nereti interpretē arī plašāk, piemēram, kā, vienkārši vecākas informācijas kopumu, un šādā gadījumā jebkas, ko cilvēks lieto savā darbā, kas nav viņa paša veidots, varētu tikt saukts par arhīva materiālu. Arhīva jēdziens ir plašs un dažādi stiepjams, un arī interesants materiāls pārdomām. Caur dažādiem ceļiem manās rokās nonākuši Pabažu ciema dzīves foto materiāli sākot no gadiem. Tie sniedz ieskatu vēsturiskos momentos, kur redzams, kā ļaudis strādājuši un lustējušies. Iemūžinātajos mirkļos redzamas dažādas tradīcijas un aktivitātes. Vai mūsdienās tās joprojām saglabājušās, ko no tā visa esam pārņēmuši joprojām un kas varbūt ir zudis? Savās pārdomās un atmiņās dalījos sociālos tīklos, kur guvu atsaucību un pateicību. Kad ir vienuviet savāktas fotogrāfijas un noskaidrots, cik daudz bilžu ir, kā arī zināms, kas ar to ir jādara, tas jau ir milzīgs solis pretī tam, lai būtu vieglāk atrast visu vajadzīgo un būtu lielāka drošība, ka bildes kaut kur nenoklīdīs. Tālāk bija nepieciešams bildes saglabāt elektroniskajā versijā, salikt pa mapēm hronoloģiski vai pa kategorijām. Tika izskatīta un izvērtēta katra bilde atsevišķi, izdzēstas nekvalitatīvās bildes un tādas, kas daudzkārt atkārtojas. Visas iekopētas mapēs. Šādi sakārtots foto arhīvs ir kā pamats, lai ar to varētu darboties tālāk, un iegūts sirdsmiers, ka visas bildes atrodas vienkopus vienā arhīvā. Vēl darbs nav galā: jāsakārto visas fotogrāfijas tematiski, jāveic bilžu atlasi varbūtējai foto grāmatai vai albumam, nodošanai konkrētiem cilvēkiem vai jeb kam citam, kas būs iespēju robežās. Jebkurā gadījumā ir ļoti interesanti nosacīti iekāpt laika mašīnā un paraudzīties, kā kādreiz cilvēki dzīvoja. Ja jums ir kāds interesants pagātnes foto attēls, lūdzu padalieties ar mani! Vēsture ir kā atslēgas vārds daudzām lietām, jo mums jāizprot vēsturiskie notikumi, lai saprastu šodienu. Bieži vien mēs runājam par kultūru, tās atšķirībām. Par to, ko mēs spējam saprast un pieņemt, un par to, ko tomēr ne. Bet kas veido šo kultūru vai tā izaug no nekurienes? Nē. To ļoti ietekmējusi mūsu vēsture. Diemžēl šogad mūsu Dziesmu un deju svētki ir pārcelti uz gada vasaru. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir radošs un prieka pilns pasākums visai Latvijai. Tas ir laiks, kurā bērni un jaunieši dzied, dejo, muzicē, radot svētkus ikvienam cilvēkam. Un tādēļ vēlos dalīties ar gada diviem foto attēliem : Pabažu deju kolektīvs ( vadītāja Gaida Ekmane) Dziesmu un deju svētkos Saulkrastos. Pabažu kultūras nama vadītāja Rita Celma.

6 6 Sējas Novada Ziņas gada jūnijs Ieteikumi vecākiem par bērnu drošību Ik gadu vasara ir tas laiks, kad notiek visvairāk traģisku nelaimes gadījumu tieši vasaras mēnešos vairāki desmiti bērnu un pieaugušo nokļūst dažādos negadījumos, cieš un arī iet bojā. Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem, tāpēc vecākiem jāatgādina bērniem drošības pamatbaušļus. Vecākiem savlaicīgi ar bērniem jāpārrunā tēmas, kas saistītas ar drošību vasarā un pareizu rīcību ārkārtas situācijās. Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi. Bērniem ir jāizskaidro, ka dažādi aizliegumi un drošības prasības pastāv nevis tāpēc, ka pieaugušie tā grib, bet gan tāpēc, lai nenotiktu nelaimes! Lai šo vasaru aizvadītu bez traģiskiem nelaimes gadījumiem, vecākiem ar bērniem jāpārrunā piecus ar drošību vasarā saistītus jautājumus, aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests! 1. Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens? Aizvien pieturoties siltākam laikam, liela daļa iedzīvotāju atvēsinājumu rod, tieši peldoties. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme Peldēties atļauts ) vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Ūdenī bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, visiem obligāti jāvelk glābšanas vestes. Pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. Vecākiem jāapzinās, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime, un viņš var iekrist ūdenī. 2. Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes? Vasaras laikā noteikti gadīsies arī kāda lietaina diena vai diena, kad bērnam laiks jāpavada iekštelpās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot bērnus vienatnē iekštelpās, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks. Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība vai palaidnība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, vecākiem kopā ar bērniem to nepieciešams izmēģināt, piemēram, gatavojot ēdienu, un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties patstāvīgi virtuvē. 3. Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem? Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties par pastaigu un rotaļu vietu pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts un var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību. Vecāki, pārrunājiet ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām. 4. Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi būt prom? Sākoties vasaras brīvlaikam, daudzi bērni mājās paliks vieni, taču vecākiem būtu jāpieradina bērnus regulāri informēt vecākus, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom. Ikvienam vecākam jebkurā laikā būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums vai nepieciešama vecāku palīdzība, bērns satraukumā var nespēt uzreiz nosaukt precīzu savu atrašanās vietu. 5. Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112? Nereti brīžos, kad notikusi kāda nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi jārīkojas un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons, ka tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādi kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda par nelaimes izraisīšanu. Politiskā reforma tuvojas noslēgumam, satura reforma nav pat pusceļā KOMENTĀRS: Māris Pūķis, Dr. oec., Latvijas Universitātes asociētais profesors Šī gada 10. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumrojektu jaunā redakcijā. Šī likuma galvenais sasniegums ir valsts sadalīšana 42 pašvaldībās līdzšinējo 119 vietā. Ja Valsts prezidents neatgriezīs likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, tad būs zināmas teritorijas, kurās organizēt gada pašvaldību vēlēšanas. Ko darīs Valsts prezidents - drīz uzzināsim. No vienas puses, atgriezt likumprojektu Saeimai atkārtotai izskatīšanai nozīmētu apšaubīt premjerministra Krišjāņa Kariņa valdības darbību, kura līdz šim ir atbalstījusi pašvaldību apvienošanu. Galvenais arguments ir bijis, ka varēs minimizēt skolu un slimnīcu tīklu, ietaupīt ceļu remontiem, tādējādi novirzot valsts budžeta līdzekļus citiem šķietami svarīgākiem mērķiem. No otras puses, Satversmes tiesa ir konstatējusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces antikonstitucionālo rīcību, aizliedzot noskaidrot Ikšķiles iedzīvotāju viedokli, kas būtiski kavēja pilnvērtīgu konsultāciju procesu ar vietējām kopienām visā Latvijā. Zināms, ka ir pārkāptas vietējo kopienu pamattiesības un Eiropas Padomes pārraugošā institūcija ir ieteikusi apturēt reformu, lai ļautu iedzīvotajiem lemt par savu pašvaldību robežu maiņu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta apspriešanas norisē noraidīja arī paša Valsts prezidenta priekšlikumus par vēlēšanu kārtības demokratizāciju, bet vietējo interešu nodrošināšana daudzos desmitos teritoriālā dalījuma vienību ir atlikta uz citu likumprojektu. Tāpēc Valsts prezidentam būs jāvērtē samērīgums vai valdības pieļautie likumu, Satversmes un starptautiskā līguma pāŗkāpumi ir attaisnojami, lai gūtu sabiedrībai iecerēto labumu no iesāktā varas un finanšu centralizācijas kursa. Ja prezidents izsludinās likumu, tad reformas politiskais mērķis būs sasniegts. Jaunajiem politiskajiem spēkiem būs vieglāk startēt vēlēšanās mazākā skaitā teritoriju. Vienlaikus, no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

7 2020. gada jūnijs Sējas Novada Ziņas 7 izrietēs vairāki uzdevumi, kas apstiprina, ka Saeimas deputāti nav guvuši atbildes uz tiem pašiem jautājumiem, uz kuriem netika sniegtas atbildes tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem un ar pašvaldību deputātiem. Vai reformā netiks pazaudēta kultūrvēsturiskā daudzveidība? Piederības sajūta savai pašvaldībai ir pašvaldību demokrātijas pamats. Ja zūd šī piederības sajūta, tad nevar gaidīt aktīvu iedzīvotāju līdzdarbošanos. Tāpēc nepieciešams stiprināt kultūrvēsturisko daudzveidību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piedāvātās teritorijas šo jautājumu ignorēja. Atsaucību neguva ne suitu, ne sēļu iniciatīvas un pat ne Valsts prezidenta aicinājums. Rezultātā likumprojekta pārejas noteikumos ir uzdevums izstrādāt jaunu likumu par šādām teritorijām, nesaistot tās ar tehnokrātiski noteiktām robežām. Vai ir iecerēts mainīt funkciju sadalījumu starp valsti, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru? Deklarētajam reformas mērķim samērojami pakalpojumi nav nekāda pamata, jo nav atrastas funkcijas, ko kāda no esošajām pašvaldībām nepilda. Toties, veidojot vairākus pārvaldes līmeņus, ir svarīgi katrā no mērogiem noteikt piemērotāko atbildības jomu. Izvēloties lielāku vai mazāku vietējo pašvaldību mērogu ir jāsaprot, ko darīs un par ko atbildēs citi mērogi. Šai jautājumā VARAM nav skaidra priekšstata, ir tikai neizdiskutēts ministriju vēlmju saraksts. Nav ņemti vērā ne pašvaldību, ne zinātnieku, ne plānošanas reģionu un uzņēmēju priekšlikumi. Skaidrību neieviesa arī Saeimas apakškomisija par pašvaldību attīstību. Tika solīts, ka šos jautājumus precizēs jaunais likumprojekts par pašvaldībām. Kādas pārmaiņas gaidāmas pašvaldību finanšu sistēmā? Iecerēts divu likumu, proti, Par pašvaldību budžetu un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma modificētas normas pārcelt uz jauno likumu Par pasvaldībām. Pagaidām Finanšu ministrijas vai VARAM iestrādes tur slepenībā. Taču jauno teritoriju rīcībspēja būs tieši atkarīga no finanšu sistēmas. Kā iecerēts organizēt reformas rezultātu mērīšanu? 2009.gada reformas rezultātus rūpīgi slēpa. Par mazāko vienību, kurā apkopo oficiālo statistiku, kļuva novads vai republikas pilsēta. Līdz ar to informācija par iedzīvotāju migrāciju, algām, teritorijās samaksātajiem nodokļiem, pabalstiem un pensijām nebija vairs pieejama gada reformu sagaida tāds pats liktenis esošā Saeima noraidīja deputātu priekšlikumu mērīt un analizēt reformas rezultātus. Tas neatbilst labas pārvaldības principam. Kā valdība atskaitīsies Saeimai par reformas rezultātiem? Bija piedāvājums Ministru prezidentam reizi gadā atskaitīties, kas noticis pašvaldībās un to teritoriālajās Saeimai. Tad būtu ik gadu jāapkopo un jāanalizē, kas noticis pēc reformas, kā attīstās centri un kas notiek nomalēs. Saeima izvairījās no šāda uzdevuma, atskaitīties vajadzēs par pašvaldībām kopumā un tikai reizi četros gados. Datos balstīta šīs reformas vērtējuma pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām nebūs. Kā organizēs pārvaldi reģionu mērogā? Asa diskusija par šo tēmu Saeimā beidzās bez rezultāta. Tika piedāvāts gan tieši vēlētu pašvaldību, gan valsts ieceltu gubernatoru, gan valsības pārstāvju konsultāciju modelis. Valsts prezidents rosināja veidot demokrātisku pārvaldi Latvijas vēsturiskajās zemēs, cienot arī Sēlijas atdzimšanas procesu. Konceptuālas skaidrības nav, izņemot vēlmi par pamatu ņemt esošos 5 plānošanas reģionus. Administratīvi teritoriālās refomas likumprojekta pārejas noteikumos ir uzdevums izstrādāt likumu par administratīvajiem reģioniem, kas nebūs administratīvās teorijas. Šis likums varētu būtiski ietekmēt kompetenču un finanšu sadali, regulēt sadarbību. To nezinot nobalsotais teritoriālais dalījums ir apšaubāms pēc būtības. Kā organizēs pārvaldi novadu teritoriālajā dalījuma mērogā? Novada ietvarā daudzos gadījumos vienā novadā būs daudzi vai pat daudzi desmiti novada pagasti un vairākas pilsētas. Likumprojektā ir uzdots iestrādāt šo teritoriju pārvaldes kārtību likumā, tai skaitā nodrošināt katrā teritoriālā dalījuma vienībā pārstāvniecības demokrātiju. Nav pat uzsākta diskusija, ko darīs šajās teritorijās, kā tās izveidos un kā finansēs. Ir atļauts veidot teritoriālā dalījuma vienību apvienības, bet detalizētāk nekas nav zināms. Šie jautājumi nav arī atstāti jauno novadu kompetencē, jo nav zināms, ko par Valsts prezidenta ierosinājumiem domā VARAM. Tik daudz neatbildētu jautājumu apliecina šīs reformas patieso politisko mērķi un tās īstenotāju vienaldzību pret iedzīvotāju vajadzībām. Opozīcijas deputāti pastāvīgi atgādināja, ka pirms jauna teritoriju dalījuma būvēšanas vajadzētu piedāvāt, kā šī jaunā sistēma funkcionēs. Lai kas arī neuzvarētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās, līdzšinējā pieredze liecina, ka pašvaldības iespēju robežās rūpējas par savas teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, par ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanu. Tomēr jaunās pašvaldības saskārsies ar vairākām sistēmiskām problēmām, ar valsts neizdarītā sekām. Velns slēpjas detaļās. Ir daudzi jautājumi, ko vienai atsevišķai pašvaldībai grūti atrisināt, jo valsts neveic savus pienākumus vai pat kavē darbību vietējo iedzīvotāju interesēs. Galvenie kavējošie faktori saistāmi ar priekšlikumiem, ko Saeima apspriešanas gaitā noraidīja. Pirmkārt, centru atbalsta programma. Pašlaik pēc reformas administratīvie centri ir ar ļoti atšķirīgām iespējām. Vairums šo centru ir saņēmēji no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, pēc attīstības indeksa ieņem pēdējās vietas starp pašreizējām 119 pašvaldībām. Ja patiesi vēlamies jauno novadu attīstību, nepieciešama īpaša atbalsta programma. Nacionālajā attīstības plānā paredzētie pasākumi attīstības centru atbalstam ir daudz par maz. Otrkārt, nomales efekta samazināšanas programma. Nomales efekts ir neizbēgams, tiešie cietēji būs apmēram iedzīvotāju. Pārējie iedzīvotāju būs netiešie zaudētāji tad, ja reformas rezultātā vēl iedzīvotāju emigrēs. Tas kopumā novājinās Latviju, jo, zaudējot savu cilvēkkapitālu, mēs atbalstīsim citu valstu ekonomiku. Te ir nepieciešama valsts atbalsta programma, garantējot finanšu plūsmu uz tām teritorijām, kuras nav jauno pašvaldību centrā. Treškārt, informācijas trūkums. Lai uzlabotu situāciju ne tikai jaunajos centros, bet arī pārējos novados un novada pilsētās, nepieciešama informācija. To viegli apkopot centralizēti, bet grūti vākt un analizēt katrā pašvaldībā pašu spēkiem. Visbeidzot, par reformas nepabeigtību liecina arī neskaidrība par pārējām reformām izglītībā, veselības aprūpē un ceļu infrastruktūras nodrošinājumā. Kārtējo reizi reforma notiek vienlaikus ar pasaules ekonomisko krīzi, tā kavēs pašvaldības pilnvērtīgu iesaistīšanos CO- VID-19 pandēmijas izraisīto seku novēršanā. Ja Latvija izvēlētos tiesiskuma ceļu, tad trešajā lasījumā nobalsoto teritoriālo dalījumu būtu jānodod konsultatīvai aptaujai katrā no esošajām pašvaldībām. Ja valsts pieņemtu šādu lēmumu un organizētu procesu pēc Ikšķiles parauga, tad deputātu rīcībā pirms otrreizējas caurlūkošanas būtu patiesa un objektīva aina. Varētu gan reformu paspēt, gan nebūtu kauns, ka esam pārkāpuši Satversmi. Ievietoja: Liene Užule Amats: Padomniece Tālrunis: E-pasts: Baigais gads Pirms 80 gadiem 16.jūnijā Rīgas kanālā sāka ziedēt ūdensrozes un Kārlis Ulmanis teica savu radiouzrunu Latgales Dziesmu svētku dalībniekiem. Tā vēl nebija slavenā es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās jo Latvijas sūtni Maskavā Frici Kociņu vēl tikai gaidīja Molotova ultimāts. Saldū todien piedzima Māris Čaklais vēl Latvijas republikā. Vēlāk dzejnieks saka: LPSR, tad Ostlande, tad atkal LPSR, bet vispār visu mūžu es taču esmu dzīvojis Latvijā! Nākamais rīts jau izmainīja Latvijas dzīvi uz ilgiem gadiem: Maskačkas iemītnieki Stacijas laukumā sagaidīja krievu tankus (bez ziediem!) un pamazām sākās tas, ko vēlāk nosauca par Baigo gadu. Tautā mīlēts rakstnieks (pie viena arī PSRS spiegs) uzņemas veidot valdību (precīzāk: apstiprināt Antonijas ielas iedoto sarakstu), uzticot Ministru Prezidenta amatu mikrobiologam profesoram Augustam Kirhenšteinam, pašam paliekot Iekšlietu ministra amatā, bet draugam kopš Atpūtas laikiem Jūlijam Lācim atvēlot gan tautas labklājību, gan vēlāk izglītību. Tiesa, ne uz ilgu laiku jau decembrī viens Lācis otru Lāci nodod KGB rokās, bet Jūlija sievai Rūtai Skujiņai, arī bijušajai darba biedrei, lepni paziņo: Ko gan nozīmē viena cilvēka liktenis tajā milzu darbā, ko mēs tagad darām... Vēl pēc mēneša Saeimas vēlēšanu parodijā ievēlētais saiets, nepārzinot Satversmi, ietērpj Ministru Prezidentu Vidusāzijai raksturīgā tērpā un sūta uz Maskavu lūgt uzņemt Latviju lielajā tautu saimē (bez obligātā referenduma). Par centīgo darbu okupantu labā Kirhenšteins saviem abiem Trīszvaigžņu un Francijas Goda leģiona ordenim pievieno veselus sešus Ļeņina ordeņus (pat maršalam Ahromejevam bija tikai pieci!). Sekoja armijas izformēšana atvaļināja ap karavīru, arestēja ap 300 virsnieku un instruktoru (vairumu nošāva), līdz Litenē 14.jūnijā nogalināja ap 50 militārpersonu un uz drošu nāvi izsūtīja ap 560, no kuriem atgriezās ap 70. Par civiliedzīvotājiem ziņas precīzākas: deportēja , no kuriem arestēja Arestā no bada, slimībām un citiem iemesliem mira vaiāk nekā 3400, izsūtījumā vairāk nekā Pēc šiem notikumiem nav jābrīnās, ka 1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienākošos vācu karavīrus tauta sagaidīja ar ziediem kā atbrīvotājus. Līdz patiesai atbrīvošanai bija jāgaida vēl gandrīz 50 gadu. Māris Čaklais savas dzīves gaitas beidza jau brīvā Latvijā. Atis Rukšāns

8 8 Sējas Novada Ziņas gada jūnijs Ainavas bibliotēkas jaunumi jūnijā Latviešu autoru daiļliteratūras cienītājiem Lelde Kovaļova Svešinieki, Dace Judina Slazdā, Inguna Dimante Skaistuma impērija, Ēriks Kūlis Iezīmētie, Hermanis Paukšs Eņģeļu medības, Kornēlija Apškrūma Mīļvārdi apsveikumi vēlējumi (dzeja), Guntars Račs Mīlestība ir (dzeja), Iveta Veisberga dzīve kā brīnums (dzeja). Tulkotā ārzemju daiļliteratūra Sofija Lundberja Sarkanā adrešu grāmatiņa, Maikls Korita Ja viņa modīsies, Lūsija Folija Viesu saraksts, Džosija Silvere Lidija Bērdas divas dzīves, Džuda Devero Skūpstu ezers, Ketrina Krofta Divkāršais zaudējums, Kārena Vaita Lidojuma Trajektorija, Nora Robertsa Vētrainais mājupceļš, Odrija Karlena Kalendāra meitene, Elisone Pataki Karalienes liktenis. Bērnu un Jauniešu daiļliteratūra Māra Ozola Ala, Kristīna Olsone Ērgļuklints noslēpums, Džejs Ašers Ainavas bibliotēkas apmeklētājiem! No 19.jūnija līdz 30.jūnijam bibliotēka būs slēgta! Trīspadsmit iemesli, Dzintars Tilaks Papus TRU, Rasa Bugavičute- Pēce Puika, kurš redzēja tumsā, Valdis Rūmnieks Zaļais gredzens, Osvalds Zebris Māra,Viesturs Ķerus Meža meitene MAIJA. Uz tikšanos Jūlijā! Ainavas bibliotēkas vadītāja E.Ozoliņa Jaunumi Pabažu bibliotēkā Pabažu bibliotēka ir iegādājusies Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2020 grāmatu kolekciju. Skolēni tiek aicināti iepazīties ar grāmatām un izdarīt savu izvēli. Pieaugušajiem lasītājiem ir iepirktas latviešu autoru jaunākās grāmatas. A. Kļavis grāmatā Bēres ar priekšapmaksu ir par satikšanos, nevis par nāvi. Par to, kā šeit un tagad lemts satikties trim paaudzēm ar pilnīgi atšķirīgu dzīves pieredzi un skatu uz pasauli. Par naidu, izlīguma meklējumiem, mūžīgo sapni par cilvēcību un alkām pēc mīlestības. Ē. Kūļa Iezīmētie grāmatas varoņi un nevaroņi mīl un nīst, joprojām bīstas no izsūtījuma, nodod un šantažē, cer un tic, slepus piegādā pārtiku mežabrāļiem un gaida brīvības brīnumu. D. Judinas Ēnas spogulī ir attiecību stāsts. Trīs sieviešu Laimas, Gunas un Dagnijas dzīves līkloči, kas jauši vai nejauši savijas, krustojas, atlaižas un aizvirpuļo tālāk. I. Freimanes Kafija diviem romānā risināsies katrai sievietei labi saprotamas un būtiskas problēmas. D. Judinas un A. Nīmaņa Mēmais romānā laika un telpas krustpunktā Sirdspagastā Liktenis saved kopā trīs ne- pazīstamus cilvēkus. Viņi visi ilgojas pēc Mājām. It kā nejaušā satikšanās atmodina senu notikumu rēgus. J. Joņeva Tīģeris romānu lasot, mēs redzam, mēs ar pirkstiem jūtam, kad tas beigsies. Pat ja nekas nav tā, kā izskatās, nevienam nevar liegt ik dienu skatīties uz to, kas tev ir saredzams. Tur ir daudz. D. Zoldneres Algotņi romāns iznāk īstajā laikā, lai atgādinātu mobings un emocionālā vardarbība neattiecas tikai uz līdzjūtība bērniem, pusaudžiem un skolu vidi. Skaudri un tieši izstāstītais dzimtas stāsts pēc izlasīšanas vēl ilgi nelaidīs vaļā. Dzīvē iegūstam tieši to, kam ticam. Mazajiem lasītājiem ir labiekārtots bērnu stūrītis bibliotēkā. Tagad jaunajos plauktos ir izvietotas grāmatas un spēles. Tiksimies bibliotēkā! I. Petrova Lai paliek ābele, ko iestādīju, Un vārds, ko kādam teicu mierinot. Tik godīgs darbs bez skaļuma ir vainags Pie zemes vārtiem, ko man līdzi dot. Sējas novada domes darbinieki izsaka vissiltākos mierinājuma un patiesas līdzjūtības vārdus Andra Aruma tuviniekiem, viņu mūžībā pavadot. Sējas Novada Ziņas Sējas novada pašvaldības informatīvais bezmaksas izdevums, iznāk reizi mēnesī Izdevējs: Sējas novada pašvaldība, Lojā, Jēņos. Tirāža: 1000 eksemplāri Par saturu atbildīga Maija Dokāne Sējas novada domes projektu vadītaja, Kontaktinformācija: tālr e-pasta adrese: Par faktu precīzu atspoguļojumu atbild rakstu autori. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta! Nākamais izdevums: gada 27. augustā.