METODISKAIS MATERIĀLS

Transkripts

1 Atbalstīt un konsultēt: IKVD jaunumi, sākot jauno mācību gadu Dabaszinību un matemātikas skolotāji konferencē diskutē par caurviju prasmēm Radošo prasmju attīstības īpatnības pusaudžu un jauniešu vecumā Izglītības speciālistus māca darīt vēl labāk METODISKAIS MATERIĀLS Starptautiskā Labestības stunda Jēkabpils vakara vidusskolā Vāka foto: LETA ISSN

2 saturs 3 NUMURA INTERVIJA Atbalstīt un konsultēt: IKVD jaunumi, sākot jauno mācību gadu. Initas Juhņēvičas telefons tagad zvana bieži, sevišķi nedēļu pirms un pēc jaunā mācību gada sākuma. Te saņemta sūdzība par kādu skolu, te atkal kāda neskaidrība. Ko darīt izglītības iestādēm un to vadītājiem, lai Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) no iestādes, kuras mērķi ir atbalstīt, konsultēt un izskaidrot, nepārvērstos par soda institūciju? Kas jauns likumos, kādas aktualitātes skolu un mācību programmu akreditācijā un izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanā par to un citu intervijā ar IKVD vadītāju Initu Juhņēviču KONFERENCE Dabaszinību un matemātikas skolotāji konferencē diskutē par caurviju prasmēm. Dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē Dabaszinātnes un matemātika skolā efektīvi un radoši, kas 28. augustā notika Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, skolotāji, skolu direktori, zinātnieki un izglītības speciālisti diskutēja par jaunā kompetenču pieejā balstītā mācību satura ieviešanu, skolotāju sadarbošanos, kā arī dalījās pieredzē, kā viņi māca skolēnus iedziļināties, būt uzņēmīgiem, radošiem, darboties kā pētniekiem. 17 IZGLĪTĪBAS FORUMS Izglītības speciālistus māca darīt vēl labāk. Augusta nogalē jau desmito reizi norisinājās izglītības līderu forums Iespēju tilts. 23. augustā konference ar nosaukumu Darīt vēl labāk aptuveni 900 dalībnieku pulcēja Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, kur visas dienas garumā varēja klausīties desmit Latvijas un ārvalstu lektoru uzstāšanos par trim galvenajām tēmām: pozitīvas ietekmes nozīmīgumu, izaugsmes skatījumu izglītībā un ceļu uz apzinātu mācīšanos. SKOLA UN SKOLĒNS Radošo prasmju attīstības īpatnības pusaudžu un jauniešu vecumā. Pusaudža gados radošā darbība kļūst jēgpilna un funkcionāla, tāpēc radošuma produkts var būt ne tikai unikāls, bet arī derīgs tas, pēc radošuma pētnieku domām, ir viens no radošuma priekšnosacījumiem. Jaunieša gados aktīvi pilnveidojas iemaņas, kuras ir būtiskas arī radošuma izpausmēm: hipotēžu veidošana, improvizēšana, spēja domāt abstraktāk, neatkarīgums, spēja izvēlēties no vairākiem variantiem, individualizēšanās un individualitātes paušana, spēja atlasīt pēc konkrētām pazīmēm. Stāsta Meldra Sevele, pedagoģijas doktorante, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas Mākslas profesionālās ievirzes programmas skolotāja. METODISKAIS MATERIĀLS Starptautiskā Labestības stunda Jēkabpils vakara vidusskolā. Pieredzē dalās Daina Spuriņa, Jē- 22kabpils vakara vidusskolas vēstures un kulturoloģijas skolotāja un klases audzinātāja. Iznācis Skolēnu RUDENS EKSKURSIJU CEĻVEDIS. Vairāk nekā 50 apskates, izklaides, izziņas vietas un iespējas, kur pavadīt laiku kopā ar klasi. Ja plāno klases ekskursiju - ieskaties 2

3 NUMURA INTERVIJA Atbalstīt un konsultēt: IKVD jaunumi, sākot jauno mācību gadu Andra Ozola, žurnāliste Initas Juhņēvičas telefons tagad zvana bieži, sevišķi nedēļu pirms un pēc jaunā mācību gada sākuma. Te saņemta sūdzība par kādu skolu, te atkal kāda neskaidrība. Ko darīt izglītības iestādēm un to vadītājiem, lai Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) no iestādes, kuras mērķi ir atbalstīt, konsultēt un izskaidrot, nepārvērstos par soda institūciju? Kas jauns likumos, kādas aktualitātes skolu un mācību programmu akreditācijā un izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanā par to un citu intervijā ar IKVD vadītāju Initu Juhņēviču. Kādas aktivitātes IKVD plāno jaunajā mācību gadā? IKVD darba prioritātes 2017./2018. mācību gadā ir izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana, tostarp pirmsskolas iestāžu vadītāju novērtēšanas sākums gadā. Skolu direktoru vērtēšana ir jauns process, kas sākās šā gada 1. janvārī un tagad turpināsies. Pirmsskolas iestāžu vadītāju vērtēšana būs Latvijā vēl nebijis process, kuram esam sākuši jau gatavoties, izstrādājot metodiskos materiālus ekspertiem, apmācot ekspertus, kā arī izstrādājot materiālus pirmsskolas izglītības iestādēm, lai tās varētu veikt pašvērtējumu. Mūsu mērķis ir padarīt šo procesu pēc iespējas caurskatāmāku gada 16. martā sākta Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai īstenošana, kas turpināsies līdz gada 31. decembrim. Tā ir reāla atbalsta sniegšana skolēniem un audzēkņiem, lai samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, sniedzot atbalstu transporta un ēdināšanas izdevumu, maksas par dienesta viesnīcu segšanai, mācību līdzekļu un apģērba iegādei. Ir noslēgti līgumi ar 41 pašvaldību un 19 valsts profesionālās izglītības iestādēm. Pedagogiem par šo projektu tiks rīkoti kursi, skolās notiks ievadsemināri, tiks sniegtas konsultācijas, kā arī izstrādāti atbalsta materiāli. Aktualitāte ir arī jauno Izglītības likuma normu (lojalitātes grozījumu) un izglītības iestāžu audzināšanas darba uzraudzība. Īpašu uzmanību pievērsīsim skolēnu valstiskuma un pilsoniskajai audzināšanai. Turpināsies izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija, kā arī izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas process. Kvalitātes dienests ir arī sagatavojis grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 831, lai sāktu privāto izglītības iestāžu vadītāju darbības vērtēšanu. P irmsskolas iestāžu vadītāju vērtēšana būs Latvijā vēl nebijis process. Vai ir kādas jaunas izglītības likumu normas, kas stājas spēkā vai ir saistošas jaunajā mācību gadā? Ir vairāki jaunumi, kuriem es gribētu pievērst izglītības jomā strādājošo uzmanību gada janvārī stājas spēkā Psihologu likums. Tas nosaka, ka visiem psihologiem jābūt reģistrētiem Psihologu reģistrā un sertificētiem noteiktā profesionālās darbības jomā. Psihologam būs nepieciešams bakalaura un arī maģistra diploms psiholoģijā (vismaz viens no tiem profesionālais). Arī skolu psihologiem ir nepieciešama atbilstoša izglītība. Visi psihologi tiks reģistrēti Psihologu reģistrā IKVD, tāpēc līdz nākamā 3

4 gada sākumam notiek gatavošanās šim procesam. Psihologu likuma 18. pantā noteiktas arī nepilngadīga klienta īpašās tiesības. Nepilngadīga klienta konsultēšana un psihologa atzinuma un sadarbības pārskata sniegšana ir pieļaujama, ja šā klienta likumiskais pārstāvis par to ir informēts un rakstveidā tam piekritis. Savukārt piekrišana nav nepieciešama: ja tiek sniegta pirmreizēja konsultācija un pēc konsultācijas netiek sagatavots psihologa atzinums; konsultācija tiek sniegta anonīmam klientam, izmantojot elektroniskos sakarus; konsultāciju vai psihologa atzinumu, vai sadarbības pārskatu lūgusi sniegt bāriņtiesa, tiesībaizsardzības iestāde vai cita kompetentā iestāde, informējot par to likumisko pārstāvi; nepilngadīgais klients sasniedzis 14 gadu vecumu un pats vēršas pie psihologa. Nesen apstiprināti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 70. panta otrajā daļā, kuri paredz, ka bērnam un citām personām ir tiesības vērsties pēc palīdzības bērnu tiesību aizsardzības institūcijās un citās valsts un pašvaldību institūcijās un šīs institūcijas ikvienā gadījumā veic likumā paredzētās darbības pārkāpuma, ja tāds tiek konstatēts, novēršanai, kā arī atbalsta un palīdzības sniegšanai bērnam. Turklāt bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem, kurās uzturas bērni, ir pienākums noteikt bērnu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un padarīt to bērniem zināmu un pieejamu. Darba likuma grozījumos noteikti ierobežojumi veikt blakus darbu (92. pants). Darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot darba devējs, ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Darba devējam strīda gadījumā ir pienākums pierādīt, ka ierobežojums veikt blakus darbu ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm. Skolotājus varētu interesēt arī Darba likuma 145. pants: Ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā. (Īpaši svarīgi tas ir pirmsskolas izglītības iestādē vai sākumskolā, kur skolotājs pusdieno kopā ar bērniem.) Grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos paredz, ka turpmāk tarifikācija notiks tikai vienreiz gadā. Izglītības iestādes vadītājam katru gadu jānosaka pedagogu darba alga, veicot tarifikāciju uz 1. septembri. Ja pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas nosacījumi mainās, izglītības iestādes vadītājam piecu darbdienu laikā jāveic pedagoga darba pārtarifikācija. Kā notiek izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības vērtēšana? Cik vadītāju jau ir novērtēti, cik plānots novērtēt jaunajā mācību gadā? Kādi ir secinājumi, ieteikumi? Izglītības iestādes dibinātājs izglītības iestādes vadītāju vērtē ne retāk kā reizi divos gados. Dienests organizē izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu reizi sešos gados kārtējās akreditācijas laikā. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu organizē reizi sešos gados. Izglītības iestādes vadītāja, kurš stājies amatā pirmo reizi, tostarp pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, novērtēšanu organizē divu gadu laikā, bet ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no stāšanās amatā. Katrs skolas direktors tiek vērtēts piecās no 14 kompetencēm (izvēles kārtībā). Izglītības iestādes vadītājs un dibinātājs (pašvaldība) izglītības iestādes vadītāja novērtēšanai izmanto valsts informācijas Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēmu (NEVIS) kā vērtēšanas instrumentu, attiecīgi aizpildot un apstiprinot izglītības iestādes vadītāja pašnovērtējuma veidlapu līdz ekspertu komisijas darba sākšanai izglītības iestādē. Katrs skolas direktors tiek vērtēts piecās no 14 kompetencēm (izvēles kārtībā). Ja kādā no kritērijiem iegūts novērtējums jāpilnveido, izglītības iestādes dibinātājs (pašvaldība) mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas iesniedz IKVD rīcības plānu izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbī- 4

5 bas uzlabošanai. Izglītības iestādes vadītājs reizi pusgadā informē IKVD par šā plāna izpildi. Ja rīcības plāns netiek pildīts, dienests lemj par izglītības iestādes vadītāja ārkārtas novērtēšanu. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamajam amatam pieņem, ja kaut viens no minētajiem kritērijiem ir novērtēts ar vērtējumu neapmierinoši. Par to informē izglītības iestādes dibinātāju, rosinot ar izglītības iestādes vadītāju pārtraukt darba tiesiskās attiecības. No gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ir novērtēti 28 izglītības iestāžu vadītāji, tai skaitā 24 vispārējās izglītības iestāžu vadītāji un četri profesionālās izglītības iestāžu vadītāji. Pieciem vadītājiem kopā ar pašvaldībām savas prasmes ir jāpilnveido. Šajā mācību gadā paredzēta 29 vispārējās izglītības iestāžu vadītāju un 25 profesionālās izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana. Ekspertu nosauktās pozitīvās tendences: 1. Iestādes vadītāja pašattīstība, sava darba plānošana, īstenošana, pašnovērtējums: nepārtraukti pilnveido sevi, gūstot jaunu pieredzi starptautiskā, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī; regulāri uzlabo savu darbu, sekojot līdzi procesiem ārējā vidē; izmanto pārmaiņas kā iespēju attīstīt jaunas darba metodes. 2. Kolektīva vadīšana uz rezultātu: veido kopējo vīziju, veicina personāla savstarpējo sadarbību un attīstību kopīga mērķa sasniegšanai. 3. Vadītājs kā līderis: ir līderis, autoritāte izglītības iestādes personālam, bērniem, vecākiem, sabiedrībai; spēj pieņemt nepopulārus lēmumus. 4. Rūpes par kolektīvu, darbinieku motivēšana un attīstīšana: īsteno dažādus pasākumus savstarpējo attiecību stiprināšanai, profesionālās izdegšanas iespēju samazināšanai. Ieteikumi izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības uzlabošanai: 1. Iestādes vadītāja pašattīstība, sava darba plānošana, īstenošana, pašnovērtējums: pilnveidot zināšanas un prasmes izglītības iestādes darba plānošanā, vadīšanā, pārraudzībā, pašvērtēšanā un pienākumu deleģēšanā personālam; analizēt savu darbību un aktīvāk veicināt atgriezenisko saiti, lai noskaidrotu trūkumus un iespējas pilnveidot darbu. 2. Kolektīva vadīšana uz rezultātu: veidot strukturētu attīstības plānošanu; pievērst vairāk uzmanības pedagogu darba kvalitātes izvērtēšanai; pilnveidot personāla pašvērtēšanas procesu un regulāri analizēt izglītības iestādes darbu; veicināt mērķtiecīgāku orientāciju uz rezultātu sasniegšanu. 3. Vadītājs kā līderis: motivēt personālu pārmaiņām un veidot vidi, kas veicina pārmaiņas un inovācijas. Eksperti arī secinājuši, ka izglītības iestādes vadītājam, veidojot pašvērtējumu, objektīvi un izvērsti jāizvirza sava darba mērķi un uzdevumi. Turklāt jāsaprot, ka iestādes vadītāja pašvērtējums nav skolas darba pašvērtējums. Tie nedrīkstētu dublēties. 5

6 Kādas izmaiņas, jauninājumi būs saistībā ar skolu un mācību programmu akreditāciju? gadā līdz 1. septembrim akreditētas: 96 vispārējās izglītības iestādes; 429 vispārējās izglītības programmas; 16 profesionālās izglītības iestādes; 754 profesionālās izglītības programmas. No tām akreditāciju nav saņēmušas: 1 vispārējās izglītības iestāde; 3 vispārējās izglītības programmas; 3 profesionālās izglītības programmas. Viena no būtiskākajām izmaiņām vairs nebūs iespējams automātiski pagarināt skolas akreditācijas termiņu /2018. mācību gadā IKVD plāno 38 vispārējās izglītības iestāžu, 25 profesionālās izglītības iestāžu, kā arī 1264 vispārējās un profesionālās izglītības programmu akreditāciju, tai skaitā 630 profesionālās ievirzes un profesionālās pilnveides izglītības programmu akreditāciju. Viena no būtiskākajām izmaiņām vairs nebūs iespējams automātiski pagarināt skolas akreditācijas termiņu. Uz visām skolām reizi sešos gados dosies akreditācijas eksperti un vērtēs izglītības kvalitāti uz vietas. Tāpat kā līdz šim, izglītības iestādes akreditēs uz sešiem gadiem, bet izglītības programmas uz sešiem vai diviem gadiem. Izmaiņas: 1. Izglītības programmu akreditē uz diviem gadiem, ja kaut viens no kritērijiem (mācīšanās kvalitāte, vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa, psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts, mikroklimats, fiziskā vide un vides pieejamība, izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana, izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām) novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni nepietiekami. Ja pieņemts lēmums par akreditāciju uz diviem gadiem, (kas liecina par būtiskām problēmām iestādes darbā), izglītības iestādei kopā ar dibinātāju (pašvaldību) mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas jāiesniedz IKVD rīcības plāns akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai un ieteikumu ieviešanai. 2. Ja kaut viens no kritērijiem mācību saturs iestādes īstenotās izglītības programmas, mācīšanas kvalitāte, iekārtas un materiāltehniskie resursi, personālresursi, izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība), izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni nepietiekami, akreditācija tiek atteikta. 3. Kvalitātes dienests pieņem lēmumu par ārkārtas akreditāciju un ārkārtas izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu, ja saņemts izglītības iestādes dibinātāja (pašvaldības) vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums, kā arī ja tiek konstatēts, ka dibinātāja iesniegtais rīcības plāns ekspertu komisijas ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai un ieteikumu ieviešanai netiek pildīts. Patlaban divas pašvaldības ir interesējušās IKVD par šo iespēju. 4. Kvalitātes dienests pieņem lēmumu par akreditācijas termiņa pagarinājumu, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem, ja izglītības iestādes reorganizācijas laikā beidzas akreditācijas termiņš. Tas nozīmē, ja skolai, piemēram, aprīlī ir paredzēta akreditācija, bet pašvaldība pieņem lēmumu no 1. septembra skolu slēgt, akreditācijas termiņu šādos gadījumos iespējams pagarināt līdz sešiem mēnešiem. 6

7 Kā tiek veidotas ekspertu komisijas, kas vērtē vadītājus, skolas un programmas? IKVD pēdējos gados ir gan papildinājis ekspertu loku ar augstskolu pedagoģijas programmu mācībspēkiem, izglītības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un skolu direktoriem, gan organizējis apjomīgas mācības jaunajiem un jau esošajiem ekspertiem. No šīs ekspertu datubāzes tiek veidotas ekspertu komisijas. Pašlaik ir izsludināts konkurss uz pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas ekspertu vietām (pieteikšanās līdz 15. septembrim) un uz profesionālās izglītības akreditācijas ekspertu komisijas vadītāju vietām (pieteikšanās līdz 10. septembrim). Arī šiem ekspertiem tiks rīkoti kursi par aktualitātēm izglītības iestāžu, izglītības programmu un iestāžu vadītāju novērtēšanā. Lai veiksmīgāk iesāktu pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu, ekspertu komisijas vadīs mūsu ekspertu datubāzē esošie vispārējās izglītības iestāžu vadītāji (ja iestāde īsteno arī pirmsskolas programmu). Kā tiek veikta izglītības iestāžu audzināšanas darba uzraudzība? Kādi ir secinājumi, ieteikumi? Vairākās izglītības iestādēs esam veikuši pārbaudes par izglītojamo audzināšanas vadlīniju, t.i., Ministru kabineta noteikumu Nr. 480 ieviešanu. Kopumā audzināšanas darbs veicas labi, tomēr konstatētas atsevišķas neatbilstības, piemēram, audzināšanas vadlīnijām neatbilstošas mācību literatūras un mācību materiālu izmantošana. Mūsu ieteikumi ir sekot līdzi, vai skolā ir noteikti audzināšanas darba virzieni triju gadu periodam, kā arī audzināšanas darba plāns katram mācību gadam Mūsu ieteikumi ir sekot līdzi, vai skolā ir noteikti audzināšanas darba virzieni triju gadu periodam, kā arī audzināšanas darba plāns katram mācību gadam un atbildīgie par to īstenošanu. Atsevišķām skolām esam atgādinājuši, ka redzamā vietā jāizkar valsts karogs un jāorganizē svinīgie pasākumi, sagaidot valsts svētkus. Tuvojoties vēlēšanām, arī jāatgādina, ka skolā jāievēro politiskā neitralitāte un ir aizliegts veikt aģitāciju. Astoņās pašvaldībās joprojām trūkst pedagogu. Kā skolas risina šīs situācijas? Kādas situācijas ir pieļaujamas un kādas nē? Kā katru gadu, IKVD ir apkopojis informāciju par trūkstošajiem pedagogiem skolās. Pirms 1. septembra astoņās Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Rīgā, bija vairākas pedagogu vakances. Visvairāk trūkst pirmsskolas, angļu un latviešu valodas skolotāju. Situācija ir sarežģīta, jo atbilstošas kvalifikācijas pedagogu dažkārt ir grūti atrast. Tāpēc es ieteiktu skolu direktoriem skolotājus meklēt savlaicīgi, liekot gan sludinājumus vietējā laikrakstā, gan sadarbojoties ar citām izglītības iestādēm, laikus informējot pašvaldību, kā arī zvanot uz pedagoģiskajām augstskolām un interesējoties tur iespēju ir daudz. Jāteic, ka mūsu pieredzē ir bijuši gadījumi, ka esam konstatējuši, ka skolās pedagoga trūkst veselu mācību gadu un līdz ar to skolēni nebija mācījušies obligātos mācību priekšmetus. Pagājušajā gadā konstatējām, ka bērniem gadu nav mācīta mūzika un informātika. Tie ir rupji pārkāpumi, un IKVD tad no konsultējošas un atbalstošas iestādes kļūst par sodošu iestādi un skolas direktoram piemēro administratīvo sodu, kā arī skola var zaudēt akreditāciju. No gada sāksies arī pirmsskolu vadītāju profesionālās darbības vērtēšana. Kā notiks vērtēšanas darbs, cik vadītāju nākamajā gadā ir plānots novērtēt? gadā plānots novērtēt 30 pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus. Vērtēšanas principi un kārtība būs tāda pati kā vērtējot vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītājus. Tas notiks reizi sešos gados. Atšķirība ir tā, ka skolu direktoru novērtēšanu organizē vienlaikus ar akreditāciju, bet pirmsskolās akreditācija nenotiek, tādēļ pašvaldības izvēlēsies, kuru pirmsskolu vadītājus var novērtēt pirmos. 7

8 Kāds ir Jūsu viedoklis par obligātu mācību sākšanu Latvijas skolu pirmajās klasēs bērniem no sešu gadu vecuma? Atbalstu mācību sākšanu 1. klasē no sešu gadu vecuma, ja tiek nodrošināts atbilstošs mācību process atbilstoša mācību metodika, mācīšanās notiek rotaļu veidā, ir piemērota vide. Nedomāju, ka sešgadniekam vajadzētu 40 minūtes sēdēt skolas solā. Arī skolotājiem jābūt atbilstoši sagatavotiem un atbildība par bērna izglītošanu jāuzņemas vecākiem. Domāju, ka visvairāk šādam mācību procesam ir piemērotas pirmsskolas izglītības iestādes. Es neredzu nekādus riskus, kādēļ bērns nevarētu sākt mācīties no sešu gadu vecuma. Jau tagad mūsu valstī ir obligātā izglītība no piecu gadu vecuma. Gandrīz visās Eiropas un pasaules valstīs bērni sāk iet skolā no sešiem gadiem (Lielbritānijā no pieciem). Mēs taču esam Eiropas valsts? Manuprāt, to var darīt, un tas ir jēgpilni, protams, ja ir attiecīga vide un izglītības saturs (pie tā tiek strādāts projektā Skola 2030). Ļoti būtiski ir sagatavot šo procesu un jaunumus skaidrot vecākiem. Ko Jūs gribētu novēlēt pedagogiem, sākot jauno mācību gadu? Vispirms ir ļoti būtiski noticēt sev nostiprināt pašapziņu, būt harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi, spēt pieņemt jaunus izaicinājumus un nebaidīties. Tad spēsim gūt arī sekmes katrs savā profesionālajā laukā. Veiksmīgu jauno mācību gadu! SV IZGLĪTĪBAS FORUMS Izglītības speciālistus māca darīt vēl labāk Andra Ozola, žurnāliste Augusta nogalē jau desmito reizi norisinājās izglītības līderu forums Iespēju tilts. 23. augustā konference ar nosaukumu Darīt vēl labāk aptuveni 900 dalībnieku pulcēja Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, kur visas dienas garumā varēja klausīties desmit Latvijas un ārvalstu lektoru uzstāšanos par trim galvenajām tēmām: pozitīvas ietekmes nozīmīgumu, izaugsmes skatījumu izglītībā un ceļu uz apzinātu mācīšanos. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem mūsdienīgā izglītībā ir attīstīt prasmi mācīties skolēniem, skolotājiem un visai sabiedrībai. Tas nozīmē prasmi un motivāciju nepārtraukti attīstīties, nebaidīties no kļūdām, uzdrošināties un darīt vēl labāk. Ir svarīgi, lai mērķi darīt vēl labāk īstenotu visos līmeņos skolas vadības, skolotāju ikdienas un ģimenes, un tam jābūt iedvesmas avotam skolēniem, uzskata foruma organizatori izglītības uzņēmums Lielvārds un Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde. Konferences pirmā daļa bija veltīta pozitīvas ietekmes nozīmīgumam. Labāks skolotājs labāks skolēns Izglītības konsultāciju uzņēmuma Imagine Education vadītājs Džims Vinns (Jim Wynn), runājot par tēmu Mācīšanās sabiedrības veidošana, skolotājiem uzsvēra: skolēni atcerēsies jūsu kā skolotāja uzvedību, nevis to, kā jūs mācījāt. Viņaprāt, šī ideja ir būtiska, un jau kopš gada Dž. Vinns ar skolotājiem dažādās pasaules valstīs runā par uzvedību, komunikāciju un strādāšanu komandā. Lektors stāstīja, kā skolotāji viņa vadībā mācās Ēģiptē, pašvērtējot sevi, kartē savos mobilajos telefonos atzīmējot katru reizi un piešķirot sev kredītpunktus, kad ir izdarījuši ko labu. Mācīties no kļūdām nozīmē mēģināt at- 8

9 kal, uzsvēra Dž. Vinns, turpinot stāstīt, ka šo mācību mērķis ir attīstīt skolotājos prasmi pieņemt lēmumus, reaģēt un rīkoties. Ēģiptē tapusī sistēma, izveidotais ietvars, kas skolotājiem palīdz mainīt savu uzvedību, ļauj izvēlēties, kuru uzvedības veidus viņi gribētu attīstīt. Sistēma aptver skolotāju, kuri mācās mainīt savu uzvedību, praktizējoties skolotāju kopienās (grupās), saistot savu uzvedību ar citu cilvēku uzvedību. Par vienu no šādu skolotāju mācību ieguvumiem Dž. Vinns minēja faktu, ka Ēģiptē ir raksturīga problēma, ka daudzi bērni pārtrauc mācības un aiziet no skolas. Daudziem no viņiem atgriezties skolā palīdzējis vienkāršs skolotāja jautājums: kā mums izdevās stunda? Ja skolotāji sāks strādāt labāk, tad arī skolēni mācīsies labāk, savu pārliecību pauda Dž. Vinns, piebilstot, ka Ēģiptes plāns var kalpot kā zināšanu banka, katra valsts var izveidot savu ietvaru, radīt savas prakses kopienas, lai kredītpunktu piešķiršana sev un kolēģiem kļūtu par paradumu. Kredītpunktu sistēma ir tā, kas apliecina, ka uzvedība ir mainījusies. S kolēni atcerēsies jūsu kā skolotāja uzvedību, nevis to, kā jūs mācījāt. Viņš aicināja konferences auditoriju nosaukt vienu uzvedības veidu, kas būtu jāmaina Latvijas skolotājiem. Kā pirmais tika minēts Latvijas skolotājiem vajag atvērt prātu. Patlaban kā divus galvenos Dž. Vinna darbības virzienus var minēt starptautiskas izglītības konsultāciju organizācijas Imagine Education, kā arī izglītības iniciatīvas Education Fast Forward vadību. Viņš aktīvi darbojies Britu padomē kā stratēģiskais konsultants, piedalījies citu valstu, piemēram, Ķīnas, Indijas un Krievijas, izglītības sistēmu pilnveidē. Dž. Vinns dažādu izglītības iniciatīvu ietvaros aktīvi sadarbojas ar UNESCO, ir valdes loceklis Hārvarda Izglītības satura jaunradīšanas centrā, 21. gadsimta izglītības aliansē Lielbritānijā, New Pedagogies for Deep Learning grupā Kanādā, kā arī vairākās citās organizācijās. Neiet prom no skolas, bet mācīt citādi Somijas pilsētas Espo Zviedru izglītības un kultūras pārvaldes direktore Barbro Hogstroma (Barbro Högström) prezentācijā Domā citādi labākām pārmaiņām aicināja skolotājus uzdrošināties strādāt citādi. B. Hogstroma ir Somijas Espo pilsētas Zviedru izglītības un kultūras pārvaldes direktore kopš gada. Iepriekš viņa strādājusi par skolas direktori, skolotāju un vecāko padomnieci Nacionālās izglītības padomē gadā viņa darbojusies kā līderības eksperte ES finansētā projektā Kosovā. Astoņdesmitajos gados, kad es vēl mācījos, man teica, ka skolā es satikšu bērnus, kuriem man ir jāiemāca lasīt, rakstīt, skaitīt. Bet, nonākot skolā, es redzēju, ka bērni jau daudz ko zina. Es jutos kā noziedzniece un kolēģiem teicu, ka iešu prom no skolas... Tad vecākie kolēģi man teica: Varbūt mums ir jāmaina veids, kā pasniedzam, nevis jums jāiet prom. Es esmu pateicīga kolēģiem un tagad strādāju pie tā, kā mācīt bērnus citādi, pastāstīja B. Hogstroma. Viņa teica, ka visus skolotājus uzskatot par vadītājiem un gan Somijā, gan Latvijā skolotājiem jādomā, kā mācīt skolēnus. Jau kopš deviņdesmitajiem gadiem lektore pētījusi, kā bērni mācās un kā varētu uzlabot mācīšanos. Zināšanas mēs radām sev, bet zināšanas iegūstam, mācoties kopā ar citiem, turpināja B. Hogstroma. Viņa akcentēja nākotnes digitālo vidi, kuras daļa ir mācību saturs, bet jaunā pedagoģija paredz dziļu mācīšanos, radot jaunas zināšanas. Par to daudz runā arī Latvijā. Tomēr, kā strādāt tālāk? Bērnam ir jāiemācās arī lasīt, rakstīt un skaitīt. Skolā ir jāmāca tradicionālā veidā, tas ir atļauts, ja bērniem ir vajadzīgs. Tomēr vienlaikus jāsaprot, ka mācību projekts nav jautra laika pavadīšana un jūs kā skolotājs esat atbildīgs, lai bērni iemācītos. Ja mācāt pa jaunam, jums ir jāsaprot, ka bērniem tas ir vajadzīgs, uzsvēra lektore no Somijas. Plānot skolotāja darbu, viņasprāt, nozīmē noskaidrot, ko bērni jau zina un ko grib zināt. Bet varbūt viņi nezina neko? Tādā gadījumā skolotāja uzdevums ir norādīt uz lietām, ko bērni vēlētos zināt. B. Hogstroma skolotāja darbu raksturoja kā brīnišķīgu piedzīvojumu, mūžizglītību kopā ar bērniem. Turklāt skolotāja rokā ir atslēga, lai bērnu nākotni padarītu labāku. Jūs paši zināt, ko darīt. Dariet ko citu, 9

10 neparastu un ņemiet bērnus līdz! viņa aicināja. Ienirstiet jaunā vidē, dodiet sev iespēju restartēt savu skolotāja karjeru, turpināja lektore, noslēgumā atklājot, ka bērni viņai iemācījuši, ka jādarbojas citādi. Iespējamās misijas pieredze mazs cinītis gāž lielu vezumu Lelde Vaivode prezentācijā Citā gaismā: perspektīva pārmaiņām dalījās savā praktiskajā pieredzē programmā Iespējamā misija un stāstīja par to, kā viņa redz pārmaiņas izglītībā. L. Vaivode absolvējusi programmu Iespējamā misija un strādājusi skolā. Pirms dalības programmā viņa ieguvusi izglītību sociālajā antropoloģijā Latvijas Universitātē un Aberdīnes Universitātē (maģistra grāds ar specializāciju vides un cilvēku mijiedarbībā). Viņa ir strādājusi vides izglītības jomā, veicinot ekoskolu programmas attīstību Latvijā, bet pašlaik galvenokārt darbojas kultūras un kultūrizglītības jomā un ir projektu kuratore Rakstniecības un mūzikas muzejā. L. Vaivode stāstīja, ka bijusi pārsteigta par to, cik daudz viens mazs skolotājs var izdarīt skolā, un secinājusi, ka nekad neviena bērna panākumi nav tikai viena skolotāja darbs. Sākumskolā skolotāja savai klasei izveidojusi kalna attēlu, kuram piestiprināti skolēnu vārdi, kas pēc uzvedības pārvietojušies pa kalnu augšā un lejā. Vērtēšana notikusi divu nedēļu periodā, bet pēc viena mēneša skolēni no skolotājas saņēmuši vēstulītes ar pateicību vecākiem, ģimenei. Novērtējums publiskots arī internetā. Skolotājai svarīgi šķitis dot iespēju bērnam pašam sevi nolikt citās maināmās lomās un saņemt atzinību. Turpretī pamatskolā L. Vaivode saskārusies ar skolēnu naidīgu attieksmi vienam pret otru. Puikas kāvušies savā starpā, un skolotājai bijis bail trāpīties kaušļiem pa vidu. Taču viņai, modelējot gan uzvedību, gan mācību procesu, izdevies panākt, ka pēc pusotra gada abi klases lielākie kaušļi kopā sagatavojuši un novadījuši stundu angļu valodā, aicinot savus klasesbiedrus izteikties angliski. Vidusskolā skolotāja strādājusi ar projektiem, kas cieši piesaistīti realitātei. Sākumā viņa saskārusies ar protestu pret projektiem, tomēr divu gadu laikā L. Vaivodei izdevies paaugstināt skolēnu sekmju līmeni, jaunieši ieguvuši ko vairāk nekā tikai zināšanas un spēruši soli uz priekšu savā personiskajā attīstībā. Kā lielu gandarījumu par paveikto skolotāja minēja mācību gada beigās no kāda skolēna saņemto e-pasta vēstuli uz piecām lapām angļu valodā... man patīk, ka jūs vienmēr smaidāt un dodat man pozitīvas enerģijas lādiņu. Maz ir citu skolotāju, kam būtu tik pozitīva attieksme. Es gribu būt tāds pats, tikpat pozitīvs kā jūs. Jūs darāt lietas savādāk, esat cita veida skolotāja. Man patīk, kā jūs to darāt. Es domāju: hei, viņa strādā ar mīlestību! Un tam tā vajag būt.. neliels citāts no skolēna vēstules L. Vaivodei. Skolotāja uzsvēra atgriezeniskās saites nozīmi darbā ar skolēniem. Lai gan nebijis viegli, viņa 30 skolēniem rakstījusi komentārus par to, kas izdevies, un tie bijuši vērsti uz nākotni. Skolēni komentārus uztvēruši sirsnīgi, uzlabojušies viņu sasniegumi. Turklāt svarīgi ir ar skolēniem komunicēt kā ar līdzvērtīgiem, secinājusi L. Vaivode. Viņa regulāri prasījusi atgriezenisko saiti aptaujās, uzdodot jautājumus, kā apgūtais saistīts ar skolēnu nākotni, kā tas palīdzēs jauniešiem reālās profesijās. Savukārt skolotājus L. Vaivode aicināja pret sevi izturēties ar tādu pašu ticību, iecietību un atbalstu kā pret skolēniem, paskatīties uz savu darbu, ietekmi, stratēģijas mācīties no kolēģiem. Konferences otrajā daļā Izaugsmes skatījums izglītībā tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā pieredze var noderēt darbā, vai varbūt zināšanas labāk nolikt malā? Aptauja nav popularitātes konkurss vai sūdzību grāmata Edurio atgriezeniskās saites platformas dibinātājs Ernests Jenavs savā prezentācijā Ieklausīties vēl labāk uzsvēra, ka viss sākas ar jautājumu, kur mēs vēlamies nokļūt, un mērķu izvirzīšanu. Viņš prezentēja Edurio rokasgrāmatu Atgriezeniskā 10

11 saite, kas ved uz rīcību, kura ietver praktiskus padomus aptaujas mērķu izvirzīšanai, aptaujas jautājumu un atbilžu izveidei, aptaujas plānošanai un īstenošanai, iegūto datu analīzei, aptaujas rezultātu paziņošanai un tālākās rīcības plānu izveidei. Edurio palīdz skolām un pašvaldībām Latvijā, Lielbritānijā, Dienvidāfrikā un citās valstīs iegūt atgriezenisko saiti no skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Iepriekš E. Jenavs ir strādājis stratēģijas konsultāciju jomā Londonā un bijis inovāciju eksperts Eiropas Komisijā, kā arī veicis pētījumus par atgriezenisko saiti Mančestras Universitātē Lielbritānijā. E. Jenavs ar nožēlu atzina, ka redzot arī daudzus nepareizus atgriezeniskās saites lietošanas gadījumus, kas kļūst par popularitātes konkursiem vai ķeksīša pasākumiem. Viņaprāt, lai iegūtu kvalitatīvu atgriezenisko saiti, nepieciešama laba plānošana un pareizi jautājumi, noskaidrojot nevis viedokli, bet iegūstot informāciju, ko respondents var sniegt. Nevis: vai Nevis: vai tev patika, kā es mācu? Bet: vai tu saprati, kā tev tas noderēs dzīvē? Vai tu gribi uzzināt vēl? tev patika, kā es mācu? Bet: vai tu saprati, kā tev tas noderēs dzīvē? Vai tu gribi uzzināt vēl? Nepieciešama arī rūpīga komunikācija, skaidrojot aptaujas mērķus un procesu, atzina E. Jenavs. Aptaujas ļauj noskaidrot, kas būtisks notiek skolā, vai ir apcelšanas gadījumi, kas savukārt ļauj strādāt ar klasēm, pirms notikušais nokļūst ziņu virsrakstos. Tā arī ir iespēja mainīt to, ko jūs darāt, atgriezeniskās saites ieguvumus uzsvēra platformas dibinātājs. Par lielu kļūdu viņš nosauca atgriezenisko saiti uztvert kā sūdzību grāmatu, kas pateiks priekšā, kādus trūkumus novērst. Atrast savu spēcīgo pusi un to kultivēt ir vēl svarīgāk nekā paskatīties uz trūkumiem. Tikpat svarīga ir arī dalīšanās ar secinājumiem, prezentācijas noslēgumā norādīja E. Jenavs, aicinot atgriezenisko saiti dziļāk iepazīt rokasgrāmatā. Elektroniskā formātā grāmata pieejama: Tehnoloģijas skolotāja palīgs vai bieds? Izglītības tehnoloģiju uzņēmuma Promethean lietotāju iesaistes departamenta vadītāja Emma Leisija Džonsa (Emma Leacy Jones) prezentācijā Mācīšanās digitālajā laikmetā stāstīja par tehnoloģiju lomu mācību procesā, kā tās var atvieglot dzīvi. E. L. Džonsa Promethean komandai pievienojās gadā pēc vairāku gadu darba Lielbritānijā sākumskolas skolotājas un skolas vadītājas amatā un sāka darbu pie projekta par tehnoloģiju integrāciju skolu mācību programmā. Viņa darbojusies gan produktu pārvaldības, gan mārketinga, gan profesionālās pilnveides jomā, patlaban viņa uzņēmumā vada starptautisku komandu, kas apzina bezmaksas mācību stundu vadīšanas programmatūras ClassFlow lietotāju vajadzības, apkopo viņu pieredzi un izstrādā vīziju turpmākai platformas attīstībai. Lai gan digitālais laikmets ir izmainījis veidu, kā mēs mācāmies, viss, ko mēs mācījāmies pirms tam, tagad nav jāmet ārā pa logu, bet ir jādara labāk, uzskata E. L. Džonsa. Bērni, kurus mēs mācām, nevar iedomāties pasauli bez interneta. Līdz gadam pasaulē būs 50 miljardi IP ierīču, kas savienotas tīmeklī. Visas klases būs internetā tās būs milzīgas iespējas rīkus izmantot, lai mācītos. Taču jūs, skolotājus, biedē tas, ka bērns zina vairāk nekā jūs, turpināja lektore. Paaudzei, kas nepazīst pasauli bez interneta, ir izveidojies jauns mācīšanās stils, un tām nebūt nav jābūt mācībām skolā no pulksten 8 līdz pulksten 15. Mācīties var, lietojot mobilos rīkus, mācīties var visur, jebkur un jebkad. Mūsu dzīvē ir ienākuši sociālie tīkli. Vai mēs tos varam izmantot klasē? Dažus varam, bet ne visus, stāstīja E. L. Džonsa. Videospēles maina priekšstatus, aplikācijas tagad ir visam, tās ir izglītojošas, un tās var izmantot mācību procesā klasē kā rīku, lai mācītos. Interaktīvajam mācību saturam ir svarīga nozīme stundas, kurās tiek lietotas informācijas tehnoloģijas, rīki, bērniem šķiet interesantas, un viņi tajās iesaistās, uzsvēra Promethean pārstāve, skolotājiem atgādinot, ka Power Point nav nekāda tehnoloģija. 11

12 Bērniem patīk darboties ar video, audio, viņiem jābūt saslēgtiem tīklā, jāapmainās ar informāciju mūsdienīgu mācīšanos raksturoja lektore, jaunās, digitālās paaudzes digitālo mācīšanās stilu nodēvējot par iegremdējošo mācību stilu. Viņa aicināja skolotājus darīt citādi, lai klasē valdītu sadarbības gars, stundas būtu dinamiskas, bērni tajās gribētu piedalīties, tās atcerētos un atcerētos arī skolotāju kā cilvēku. Skolotājiem E. L. Džonsa atgādināja dažas lietas. Pirmkārt, interaktīvais displejs ir domāts skolēniem, tāpēc ir jāļauj viņiem to lietot. Lai bērni paši veido un groza 3D modeļus, piemēram, četriem sirds kambariem bioloģijas stundās. Otrkārt, ir jāveido iegremdējošais mācību saturs. Atveriet, lūdzu, grāmatā 54. lappusi! tā drīz neviens vairs neteiks. Viņa aicināja skolotājus padomāt, ko varētu darīt citādi. Kā piemēru lektore minēja to, kā sākumskolā bērniem mācījusi vēstures tēmu par Seno Romu. Senie romieši, gladiatori video, bildes, pārģērbšanās, paskatīšanās uz Kolizeju virtuāli iespēju ir daudz. Aptaujājot skolotājus, E. L. Džonsa secinājusi, Paaudzei, kas nepazīst pasauli bez interneta, ir izveidojies jauns mācīšanās stils, un tām nebūt nav jābūt mācībām skolā no pulksten 8 līdz pulksten 15. ka 85% skolotāju atzīst, ka virtuālās realitātes izmantošana būtu vērtīga, bet tikai 2% no viņiem to jau izmanto mācību procesā. Skolotāji baidās, jo tas ir kaut kas jauns, nezināms. IT speciāliste aptaujājusi arī jauniešus, noskaidrojot viņu vēlmes. Pusaudži atbildējuši, ka, viņuprāt, visām nodarbībām ir jābūt interaktīvām. Prezentācijas, video, dokumenti u.c. Miksējiet, sajauciet to visu! skolotājus mudināja lektore, atklājot arī, ka jauniešiem patīk sadarbība, patīk strādāt komandā, patīk dalīties gan skolā, gan ārpus tās. Turklāt bērni skolā grib izmantot savas ierīces, apgalvojot, ka viņu rīks ir labāks par skolā pieejamo. Bieži vien tā arī ir, un kāpēc gan bērnam neļaut to izmantot? jautāja E. L. Džonsa. Vēl viņa skolotājus aicināja: Individualizējiet to, ko jūs mācāt gan ar tehnoloģijām, gan bez tām! Speciāliste arī ieteica visu apkopot sistēmā tehnoloģijas, saturu, rīkus, izmērīt skolēnu sapratnes līmeni, ne tikai prasmes, noskaidrot un tūlīt rīkoties, jo tehnoloģijas to ļauj, kā arī paplašināt mācīšanās robežas ārpus klases telpas. Jūs to varat: radiet paši savu sapņu skolu! Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas asociētais profesors un bakalaura programmas direktors Klaudio Rivera prezentācijā Sapņu skola 2.0 beta: trīs pārbaudītas idejas uz sadarbību balstītai izglītībai izglītības darbiniekus aicināja sapņot un izveidot savu ideālo skolu, skolu bez robežām. K. Rivera no gada dzīvo un strādā Latvijā. Lielāko daļu viņa karjeras veido darbs konsultāciju, mācību un pētījumu uzņēmumos. Viņš ir absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu un ieguvis MBA grādu uzņēmējdarbības vadībā un doktora grādu Latvijas Universitātē, K. Rivera ir piecu grāmatu autors un līdzautors, aktīvi rakstījis gan laikrakstos, gan zinātniskos izdevumos. Viņa ģimene ir izveidojusi trīs nevalstiskās organizācijas sabiedrības attīstības jomā Itālijā, Argentīnā un Latvijā. Likumdevēji un ierēdņi nevar izveidot normatīvos aktus, kas būtu piemēroti katram skolēnam, katrā pilsētā, katrā klasē, uzsvēra K. Rivera, aicinot izglītības darbiniekus kļūt par izglītības saimniekiem, izveidojot tādu skolu, kādu vēlas, kurā bērni un skolotāji justos brīvi. Viņš piedāvāja trīs galvenās idejas, kas raksturo sapņu skolu: tai jābūt skolai ar lielu autonomiju, skolai jāaudzina skolēna raksturs un skolā jābūt izcilai videi. K. Rivera iestājas par personalizētu izglītību, kurā katrs jaunietis ir kā potenciāls mākslas darbs un mums vajag ar viņu pastrādāt. Kā cilvēks no citas valsts un kultūras K. Rivera vēl ievērojis, ka Eiropā un Latvijā cilvēkiem trūkst pateicības, jo visa kā ir tik daudz, ka ir grūti to novērtēt. Viņaprāt, mums vajag direktorus un skolotājus, kas uztraucas par izglītības procesa ietekmi, ir lieli sapņotāji, lieliski komunikatori, izveido savu izpratni par mācību priekšmetiem, ir stipras personības. Turklāt savā darbā viņiem jāvadās pēc tā, kas ir labākais katram skolēnam. K. Rivera piebilda, ka viņš neaicinot uz 12

13 anarhiju, bet gan uz fleksibilitāti un drosmi. K. Rivera sniedza arī konkrētus ieteikumus sapņu skolai: autonomija, uz projektu balstīta izglītība, intensīvas karjeras konsultācijas klasē, samazināts mācību priekšmetu skaits klasē, integrējot vairāk izvēles kursus un procesus, rakstura izglītība, īpaši sociālie projekti, individuāls kompetenču plāns katram skolēnam, pozitīvu paraugu piesaistīšana skolai ēnu dienās un mentoru programmās, izcila vide, vecāku iesaiste, skolotāju fokusēšanās uz skolēna labākajām īpašībām, domstarpību risināšana. Ceļš uz apzinātu mācīšanos Lai skolas vadība un skolotāji apzināti un ar ikdienas pierādījumiem veidotu mācību vidi, kurā skolēni būtu patstāvīgi savas mācīšanās virzītāji, izglītības uzņēmums Lielvārds sadarbībā ar Lielbritānijas izglītības konsultāciju uzņēmumu Challenging Learning (uzņēmuma Konsultāciju, mācību un attīstības departamenta direktors Martins Rentons (Martin Renton) arī bija viens no foruma lektoriem) izstrādājis pārmaiņu programmu Ceļā uz apzinātu mācīšanos Latvijas skolu vadības komandām un skolotājiem. Mācību kurss balstās uz jaunākajiem profesora Džona Hetija (John Hattie) pētījumiem Visible Learning (Redzamā mācīšanās), kas demonstrē, kāda rīcība un mācību metodes veicina skolēnu sasniegumus, vienlaikus analizējot, kuras no patlaban tradicionālajām un ikdienā bieži izmantotajām darbībām nav tik efektīvas. Mācību kurss ļauj izprast un izmantot Dž. Hetija pētījumus, lai nodrošinātu maksimālu skolēnu iesaistīšanos, veicinātu viņu progresu un arvien augstākus mācību sasniegumus, uzskata tā autori. Padarīt mācīšanos apzinātu klasē nozīmē, ka jūsu skolas skolēni spēs definēt to, ko viņi mācās, kur pašlaik atrodas un kas ir nākamais solis ceļā uz mērķiem. Svarīgs ir progress, kā mēs par to pārliecināmies, kā to pierādām, kā padarām to uzskatāmu ikvienam, lai pārmaiņas būtu redzamas skolēnu darbā, viņu pārdomās, savstarpējās sarunās, uzsver pārmaiņu programmas autori. Pārmaiņu programma Ceļā uz apzinātu mācīšanos tiek īstenota Austrālijā, Lielbritānijā, Dānijā, Norvēģijā un citur pasaulē. Papildinformācijai par pārmaiņu programmas norisi interesenti aicināti sazināties ar Lielvārda Kompetences centra projektu vadītāju Zani Dunduri pa tālruni vai e-pastu SV KONFERENCE Dabaszinību un matemātikas skolotāji konferencē diskutē par caurviju prasmēm Andra Ozola, žurnāliste Dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē Dabaszinātnes un matemātika skolā efektīvi un radoši, kas 28. augustā notika Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, skolotāji, skolu direktori, zinātnieki un izglītības speciālisti diskutēja par jaunā kompetenču pieejā balstītā mācību satura ieviešanu, skolotāju sadarbošanos, kā arī dalījās pieredzē, kā viņi māca skolēnus iedziļināties, būt uzņēmīgiem, radošiem, darboties kā pētniekiem. Konferences atklāšanā aptuveni 500 tās dalībniekus uzrunāja LU rektors Indriķis Muižnieks, uzsverot, ka dabaszinātnes ir viens no elementiem, kuru attīstot Latvija sasniegtu plaukstošas valsts līmeni. Lai to panāktu, skolotājiem un universitātei jāstrādā saskaņoti, jo LU ir viens no jaunā kompetenču projekta 13

14 partneriem un, tikai kopā darbojoties, iespējams sasniegt rezultātu, ko no mums gaida uzņēmēji un valsts iestādes, norādīja rektors. Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Ludmila Belogrudova skolotājus aicināja smelties idejas un izmēģināt ko neparastu. Savukārt LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone sacīja, ka kompetences dabaszinātnēs nav nekas jauns, jo pie jauna satura dabaszinātnēs un matemātikā tiek strādāts jau no gada, bet tagad ir jādomā, kā varam panākt, lai skolotāji vienā priekšmetā apgūto lietotu citos mācību priekšmetos un reālajā dzīvē. Paneļdiskusijā Caurviju prasmes dabaszinātnēs un matemātikā kas, kāpēc un kā? LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Līga Čakāne uzsvēra, ka daudzas caurviju prasmes dabaszinībās ir klātesošas kopš gada tiek iedzīvināta pētniecība (lai skolēni strādātu kā pētnieki), domāšanas un komunikācijas prasmes. Pie kā vēl jāstrādā? Pie sasniedzamā rezultāta stundā, pie formatīvās vērtēšanas, jāiedarbina pašvadīta mācīšanās darba vēl ir daudz, un par to signalizē PISA testi, turpināja pētniece, uzsverot, ka skolotājiem ir jāattīsta skolēnu prasmes risināt kompleksus uzdevumus, jāmāca metakognitīvās prasmes un stratēģijas un jāstrādā tā, lai Latvija nebūtu PISA pētījumu virsotnē iebiedēšanas indeksā. Jāstrādā, lai skolēni saprastu un varētu vadīt savas emocijas par to līdz šim ir domāts vismazāk. Tāpēc mums katram un visiem kopā ir jādomā, kā mēs varam darīt labāk, atzina L. Čakāne. Savukārt psiholoģe Liene Hačatrjana skolotājus aicināja būt nevis mācītājiem, bet līdzatklājējiem un līdzpētniekiem un skolēnus gatavot nevis par uzdevumu pildītājiem, bet par problēmu risinātājiem. Skolēnam ir jāpiedzīvo spēja atrisināt problēmas, uzsvēra psiholoģe, mudinot skolotājus stundās skolēniem uzdot vairāk praktisku uzdevumu no dzīves, piemēram, par ceļu no mājām uz skolu, aprēķināt laiku, plānot finanses utt. Kas ir būtiskākais stundā: vai ir svarīgi, lai skolēns iegaumē katru detaļu vai iegūst pieredzi, kā to darīt, šādā problēmu risināšanas stundā skolotājam kļūstot par līdzatklājēju, līdzpētnieku? Skolotājs vairs nav cilvēks, kas stāv priekšā, bet līdzdarbojas, aug kā profesionālis, turpināja L. Hačatrjana, aicinot skolotājus uzdevumus veidot tā, lai skolēns iegūtu spēju, pieredzi tikt galā ar problēmu un šo pieredzi varētu pārnest uz jebkuru citu jomu. Galvenais skolotāja uzdevums ir novadīt līdz skolēniem atziņu, ka jebkura problēma ir risināma. Foto: LETA Skolēnam ir jāpiedzīvo spēja atrisināt problēmas Psiholoģe ieteica mācīt bērniem risināt problēmas jau pirmsskolā, piemēram, ko bērnam darīt, ja viņš ir pazaudējis pieaugušo. Jo skolēna vecums lielāks, jo problēmai jābūt komplicētākai. Psihologs Edmunds Vanags skolotājiem skaidroja pašvadītas mācīšanās jēdzienu, kas sastāv no plānošanas, uzraudzīšanas un novērtēšanas, iekļaujot arī reflektēšanu spēju pašam sev uzdot jautājumus un kognitīvās prasmes domāšanas, uzvedības, emociju vadību. Rīgas pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa pauda viedokli, ka paralēli zināšanām bērniem ir jāmāca saprast sevi un pārvaldīt savas emocijas kas ir manas stiprās puses, izaicinājumi, kā es labāk mācos, atceros, kā es sevi apbalvošu, jo cilvēks, kurš saprot sevi, saprot arī citus. Prasme nolasīt emocijas, pieņemt dažādību tas ir ceļš uz sapratnes veicināšanu, veids, kā samazināt aizskaršanu skolā. Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne dalījās pieredzē, kā viņas vadītajā skolā skolotāji savstarpēji sadarbojas. Stundu rezultāts skolā tiekot plānots no gada. 14

15 Kad pirmie divi skolotāji atvēra savas klases durvis, daudz bija tādu skolotāju, kas pirmoreiz dzīvē vēroja kolēģa stundu. Tad skolotāji sāka kopā mācīties informātikas skolotāja organizēja nodarbības saviem kolēģiem. Tālāk jau skolotāji brīvprātīgi sadalījās grupās pa trim četriem, lai mācītos attīstīt kādas konkrētas prasmes skolēniem darbs ar tekstu, informācijas tehnoloģijām u.c. Šajā mācību gadā Tukuma 2. vidusskola ir viena no kompetenču projekta pilotskolām un mēģinās organizēt sadarbību skolotājiem, kas māca bērnus vienā klasē. Skolā tiek arī praktizēts, ka, piemēram, sešas stundas matemātikā skolēniem pasniedz divi skolotāji, t.i., matemātikas skolotāji sadarbojas. Savukārt vienu no četrām fizikas stundām pasniedz matemātikas skolotājs arī tā ir sadarbība, paskaidroja skolas direktore. Skolotāja Inese Purmale izklāstīja Valmieras Valsts ģimnāzijas pieredzi: No gada darbojamies Izglītības un zinātnes ministrijas projektā. Mūsu skolēniem jau vajadzētu būt izcilniekiem, bet tas tā nav, jūtamu rezultātu nav. Darbs [skolotāju sadarbība] ir ļoti sarežģīti plānojams un grūti ieviešams, un vai ir vajadzīgs visiem un katrā stundā. Šogad mēģinājām darboties ar lasītprasmi vienā klasē 9.c, un katru nedēļu skolotājiem bija trīs stundu kopdarbs. Bet ja ir 18 klases? Process ir sarežģīts, es neredzu tam reālu risinājumu. Mēs mēģinājām vienā klasē ar lasītprasmi, taču rezultāta, kuru varētu izmērīt, vēl nav. Arī pārbaudes darbos redzams, ka viss nav kārtībā, ne uz to pusi... Problēmu risināšana arī uztrauc, taču ne dabaszinātnēs, jo fizikā, dabaszinībās un matemātikā sastopamās tehniskās problēmas ir vienkārši risināmas. Taču tad nāk PISA pētījums, kas prasa konkrēti izskaidrot lietas, kas skolēnam vienkārši ir... jāzina (aplausi zālē). Zināšanas ir atslēgas vārds, ir jābūt bāzei, uz kā. Secība ir šāda: domāt, darīt, zināt un zināšanas ir procesa rezultāts, nevis sākums. Foto: LETA Turpretī projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ieviešanas vadītāja Zane Oliņa skolotājiem pauda savu viedokli: caurvijas ir svarīgas vispārējas prasmes, bez kurām skolēns nevarēs beigt skolu un būt prasmīgs. Ir pierādīts, ka prasmes ir iespējams attīstīt, mērķtiecīgi strādājot, un prasmes ir iespējams apgūt tikai saistībā ar zināšanu bāzi. Caurviju prasmju būtība ir dot skolēnam pieeju, lai viņš tiktu dziļumā. Mācot savu jomu, skolotājam jāsaprot, ka ir bērni, kuri sev jautājumus neuzdod, tāpēc skolotājam ir jāpalīdz. Caurviju jēga ir iedot paņēmienus, taktikas, ar kuru palīdzību skolotājs var tikt klāt katram skolēnam, turpināja Z. Oliņa. Viņa uzsvēra, ka secība ir šāda: domāt, darīt, zināt un zināšanas ir procesa rezultāts, nevis sākums. Vēlāk diskusijā Z. Oliņa atklāja, ka ar nolūku izmantojusi šo vārdu spēli un projekta mērķis ir, lai skolēni zinātu, jo šobrīd viņu zināšanas ir pārāk fragmentāras un neaizved līdz zināšanu lietošanas augstākajiem līmeņiem. Pilotskolu aktuālākais jautājums jaunā mācību satura ieviesējiem esot: kā tad es panākšu, ka viņi katrs dara? Z. Oliņa tad vēloties skolām jautāt, ko tās ir darījušas līdz šim? Viņa ikvienu skolotāju aicināja nebūt paštaisnam, iemācīties šaubīties, jo nākamajā dienā jau būs jauna informācija, un viss var mainīties. Svarīgi ir, lai par caurvijām domātu katrs skolotājs katrā priekšmetā, un, strādājot ar pilotskolām, mēs skolotājiem dodam rīkus, lai viņi varētu izvērtēt uzdevumus, vai tajos ir caurvijas. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas skolotāja Jolanta Lapiņa diskusijā norādīja uz skolas talantīgajiem audzēkņiem, kuri ir iebiedēti ar obligāto matemātikas un dabaszinību eksāmenu. Baletdejotājiem matemātika ir vajadzīga, bet ne tādā līmenī, teica skolotāja. Savukārt L. Čakāne viņai atbildēja, ka skolai ir jāattīsta tie jauniešu talanti, kas viņiem ir, bet jāiedod arī pārējie rīki, kas dzīvē kādreiz var noderēt. 15

16 A. Pumpura Rīgas 1. pamatskolas pārstāve savukārt psihologiem jautāja par grupu darba organizēšanu, piebilstot, ka uz šovasar izsludināto matemātikas skolotāja vakanci skola neesot saņēmusi nevienu CV. L. Hačatrjana atbildēja, ka grupas nav pašmērķis, jo katram skolēnam ir jābūt patstāvīgam un jāprot risināt savas problēmas. Grupu darbs ir vērtīgs no procesa viedokļa, lai skolēni pierod sadarboties. Zālē sēdošie skolotāji arī norādīja, ka ar viņiem neviens nerunājot par centralizēto eksāmenu. Z. Oliņa paskaidroja, ka, veidojot jaunos pārbaudes darbus, paredzēts vairāku gadu pārejas periods. Skolotājus arī interesēja, kā var izmērīt caurviju prasmes, uz ko Z. Oliņa atbildēja, ka patlaban tiekot veidoti šādi rīki un tie vispirms tiks piedāvāti pilotskolām. Būs arī skolēnu snieguma vērtēšanas apraksti, paredzēts vērtēt arī argumentācijas prasmes, ko daudzi skolotāji jau darot. Kāda matemātikas skolotāja norādīja uz to, ka caurviju prasmes neesot nekas jauns, bet gan tie paši vēži citā kulītē. Viņai piekrita arī L. Čakāne, piebilstot, ka ne viss, kas tiek darīts kampaņu veidā, nonāk katrā skolā, pie katra skolēna. Skolotāji jautāja, kad viņiem mācīs cilvēka psiholoģiju un neirozinātni, uz ko E. Vanags atbildēja, ka viņa kursā ar pedagogiem par to tiekot runāts un tiek gatavots arī jauns mācību kurss pedagogiem. Diskusijas noslēgumā Z. Oliņa secināja, ka dabaszinību un matemātikas joma Latvijā ir tikusi tālāk nekā citas nozares, kurās investēts mazāk. Tagad ir jātiek līdz katram skolēnam. Dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra iekšpagalmā darbojās interaktīva izstāde, kurā jaunas idejas un praktiskus piemērus radošam un efektīvam mācību darbam sniedza uzņēmēji un organizācijas. Darbojās arī Ideju tirgus interaktīva skolotāju dalīšanās pieredzē, kā viņi māca skolēnus iedziļināties, būt uzņēmīgiem un radošiem, darboties kā pētniekiem, izmantot IT priekšrocības, vada stundas arī ārpus klases dabā, uzņēmumā, zinātnes centrā vai citur. Rīgas 85. vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Māra Lagzdiņa, kura ideju tirgū prezentēja savu bakalaura darbu spēli Āzijas daba pamatskolai, pastāstīja, ka spēle paredzēta Āzijas dabas tēmas apgūšanai ģeogrāfijā, atkārtošanai pirms kontroldarba, zināšanu nostiprināšanai vai robu aizpildīšanai, ja kas palaists garām. Spēli parasti spēlē piecu sešu bērnu grupa, un tai ir viens vadītājs. Spēlējot spēli un atbildot uz jautājumiem, skolēniem jānosauc dabas zonas, kalnu grēdas, jāpārzina karte, kā arī jāprot izskaidrot, kāpēc. Ir sadarbības uzdevumi, kad kaut kas kopīgi jāatklāj, vai mēmais šovs, kad pārējiem jāuzmin, kas tiek attēlots. Bet stāstot, piemēram, par savannu, audzēkņi izlasa stāstu un pēc tam atstāsta viens otram. Skolotāja piebilda, ka parastās stundās bērni viens otrā neklausās, taču spēlēt spēli, kas aptver 108 uzdevumus par Āzijas dabu, viņiem patīkot. Spēli izmēģinājušas arī vairākas sestās klases četrās skolās Kurzemē. Savukārt Vecumnieku vidusskolas skolotāja Anda Kuzma izstādes apmeklētājus iepazīstināja ar savu piedāvājumu Darbs ar informāciju, tās sakārtošanu un pārveidošanu bioloģijas stundās. Mācot 6. klasei par enerģiju, skolēniem uzdots darbs Ko darīt, ja mājās nav Ilustrētā Zinātne Skolēniem tika iedots teksts un 30 minūšu laikā bija jāatrod atbildes uz trīs jautājumiem. Drīkstēja svītrot, griezt, dalīt u.c. Katrs bērns izveidojis savu aprakstu, nācis priekšā un stāstījis. Beigās mēs runājām par stratēģijām un nonācām pie kopējā secinājuma, kura stratēģija šajā gadījumā ir labākā, klāstīja skolotāja. Rīgas Valsts ģimnāzijas skolotāja Maruta Kusiņa skolotājiem bija sagatavojusi materiālu Slēgtas ekosistēmas izveide un novērošana. Ideja skolotājai radusies, satiekot kādu bijušo audzēkni, kurš tagad studē vides zinātnes Anglijā, kur (un arī daudzās citās pasaules augstskolās) mācību procesā mazas ekosistēmas izmanto modelēšanai un ekoloģisko problēmu risināšanai. Tā nu mēs pavasarī ejam laukā, meklējam, vācam, tad vāks virsū... un gaidām, stāsta skolotāja. Slēgtās ekosistēmas veido 10. klašu skolēni maija otrajā pusē āra nodarbībās. Tās glabā līdz nākamā gada pirmajai vai otrajai mācību stundai, kad skolēni analizē iegūtos rezultātus, izvērtē, kas un kāpēc mainījās. Mācību stundās viņi ir apguvuši organismu daudzveidību un to pielāgotību dažādiem vides apstākļiem. Kā top slēgtā ekosistēma? Skolēni sadalās nelielās grupās. Katra grupa uz āra nodarbību paņem tīru, rūpīgi izmazgātu stikla burku vai citu trauku ar cieši noslēdzamu vāku un kādu lielo karoti vai lāpstiņu substrāta ievietošanai traukā. Skolotājs paņem līdzi sensorus ph un mitruma līmeņa noteikšanai. Nepieciešamas arī līmlapiņas izveidoto ekosistēmu raksturošanai, augu un dzīvnieku noteicēji. Slēgtas ekosistēmas piemērs: ph 7,5 skudras (5) mitrums 1 vabole (1) sirmene (1) zirneklis (1) mauragas (1) skarene (1) Skolotāji varēja darboties darbnīcās un priekšmetu grupās iepazīt topošo mācību saturu. 16

17 Žurnāls Skolas Vārds piedalījās bioloģijas grupā, kur par mācību saturu dabaszinātņu jomā stāstīja projekta vecākais eksperts Mihails Basmanovs. Jau sākumā eksperts uzsvēra, ka viņa mērķis ir skolotājus iepazīstināt ar standarta struktūru un nomierināt, mazāk iedziļinoties bioloģijā, kas, tāpat kā ķīmija, ģeogrāfija un citi mācību priekšmeti, nav izdalīta atsevišķi. Pēc jaunā satura mēs dabaszinātnes mācīsim, sākot jau no pirmsskolas pusotra gada vecuma līdz 12. klasei. Paredzēta vecuma strukturēšana, un, tas, ko kurā vecumposmā mācīsim, būs strikti noteikts, paskaidroja M. Basmanovs. Vecuma struktūra: 1,5 gadi 6 gadi; klase; klase; klase; klase; 12. klase (ķīmija, fizika, bioloģija un ģeogrāfija ir izvēles priekšmeti). Viss standarts Mācību saturs dabaszinātņu jomā sastāv no 14 lielām idejām. Vistuvāk bioloģijai ir ideja, no kurām skolotājiem tika uzdots apskatīt 8. lielo ideju: vidē esošie organismi veido sistēmas, kurās notiek vielu riņķojums un enerģijas plūsma. Tālāk tika apskatīts, kas jāprot skolēnam, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Kāds gados jauns skolotājs pauda viedokli, ka 3. klases prasība izskaidrot saviem vārdiem ir ideāls 12. klasei, jo ne visi vidusskolēni to protot. Skolēns, izejot mācību procesu, pazaudē radošumu. Jau pats vārds standarts to nosaka mācību process ir standartizēts, tātad visi vienādi, sacīja skolotājs. Tika apskatītas arī ar C1, C2, C3 un C4 apzīmētās caurvijas vai pratības radošums, domāšana, digitālā prasme, līdzatbildība, kā arī attieksmes un izpratnes. M. Basmanovs pastāstīja, kā dažādos priekšmetos fizikā, ķīmijā un bioloģijā kopīgi mācīt par enerģiju, jo dzīvē jau nepastāv atsevišķi priekšmeti, un tas ir lauks, kur skolotājiem sadarboties. Matemātiķiem, valodniekiem, vairākiem skolotājiem ir jāapvienojas, lai skolēnam nodotu tādu ziņu, kāda tā pastāv pasaulē. Savukārt skolotājus interesēja, kāds tādā gadījumā izskatīsies skolēnu stundu saraksts, uz ko saņēma eksperta atbildi par to lai domā skolas administrācija, jo mācību procesa organizācija ir skolas administrācijas darbs. Mācību programmas dabaszinātnēs vēl top, taču jaunu mācību grāmatu izstrāde nav sākusies, tāpēc skolotāji ir aicināti strādāt tāpat kā līdz šim un ar tām pašām grāmatām. Foto: LETA SV SKOLA UN SKOLĒNS Radošo prasmju attīstības īpatnības pusaudžu un jauniešu vecumā Meldra Sevele, pedagoģijas doktorante, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas Mākslas profesionālās ievirzes programmas skolotāja Rado šums kā radošas personības iezīme ir viena no aktuālākajām prasmēm mūsdienās. Tā ir vērtība ikvienā cilvēkā un ir nozīmīga gan izglītībā, gan ražošanā, kultūrā, tehnoloģiju izveidē un citās jomās, arī sadzīviskās un ikdienišķi praktiskās. Jo mūsdienās radošums ir nepieciešams tieši kā prasme apzināta, organizēta rīcība, kuras rezultātā tiek iegūts kaut kas jauns, oriģināls un vērtīgs. Radošo prasmju veicināšanas jautā jums īpaši aktuāls ir kļuvis pēdējo divdesmit gadu laikā, kad, izplatoties informācijas tehnoloģijām, zināšanas vairs nenosaka cilvēka vietu sabiedrībā, uzņēmumā vai ci tur. 17

18 Vairs nepietiek ar prasmi mācīties un iegūt zināšanas, svarīgākas kļūst prasmes tās izmantot darbībā un radīt jaunas vērtības, tas pašlaik ir viens no lielākajiem izaicinājumiem jebkurā izglītības iestādē. Tas ir saistīts ar sabiedrības attīstības tempu, informācijas pārpilnību, daudzveidību un to, ka cilvēkam ir jāsadarbojas ar ci tiem, taču aktuālas ir ne tikai sadarbības prasmes un komunikācija, bet arī personīgā attīstība. Tāpēc svarīgi ir saprast, ka radošums ir ne tikai kognitīvās un emocionālās sfēras attīstītājs, bet arī personības attīstības veicināšanas mehānisms. Pusaudža gados radošā darbība kļūst jēgpilna un funkcionāla, tāpēc radošuma produkts var būt ne tikai unikāls, bet arī derīgs tas, pēc radošuma pētnieku domām, ir viens no radošuma priekšnosacījumiem. Radošo spēju attīstīšana vēl aizvien ir ikvienas personas pilnveides priekšno sacījums Radošums kā jēdziens audzināšanā tiek lietots jau no 19. gadsimta un aizvien ir nozīmīgs, īstenojot audzināšanas mērķi: Pilnveidot sistēmisku un koordinētu, mērķtiecīgu un pēctecīgu audzināšanas darbu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, lai nodrošinātu skolēnu veidošanos par zinošiem, radošiem, uz ņēmīgiem un atbildīgiem cilvēkiem un sekmētu skolēnu pašattīstību un pašaudzinā šanas prasmes. Radošo spēju attīstīšanas joma ir plaši pieteikta kā ikvienas personas pilnveides priekšno sacījums, kuru uzsvērusi arī UNESCO komisija, izstrādājot ieteikumus izglītībai 21. gadsimtam. Tajos īpaši akcentēta izglītības lielā loma un vienlai kus grūtības gan personiskā, gan sabiedrības attīstībā, veicinot katra spējas un ta lantus un darot ikvienu spējīgu īstenot jaunradi jeb paust radošās prasmes un attīstīt savus talantus līdz pilnībai. Radošo prasmju attīstības īpatnības pusaudžu un jauniešu vecumā Katrā cilvēka dzīves posmā ir sava specifika, lietas, kam tiek pievērsta lielāka uzmanība, ir citas aktualitātes un citas iespējas, ko ķermenis un prāts spēj un sliecas veikt. Lai pilnveidotu prasmes, jāiepazīst cilvēka spēju attīstības līmenis un īpatnī bas, tāpēc ir nozīmīgi apskatīt vecumam raksturīgās iezīmes. Cilvēka attīstības fāze aptuveni no 11 līdz 18 gadiem (dažādos avotos ir nelielas atšķirības pāris gadu robežās) bieži tiek iedalīta sī kāk pusaudža gados un agrīnajā jaunībā, taču būtiski ir nesaskaldīt vecumposmu, jo tieši pāreja no pamatskolas uz vidusskolu sagādā vislielākās emocionālās, savas identitātes pašrealizācijas un adaptēšanās problēmas, un to risināšanas ilgums ir at šķirīgs. Pusaudžus un jauniešus vieno daudz kopīgu īpatnību (piemēram, sensitīvais radošuma periods, veiksmīgu identitā tes meklējumu ietekme) un aktualitāšu, tostarp arī apkārtējo viedokļu, nozīmīguma palielināšanās; vienaudži šajā vecumā ļoti ietekmē cits citu, līdz ar to vecuma pazī mes nav skaidri nošķiramas no individuālās attīstības tempiem gadu vecums Pusaudža vecums sākas ar pubertātes iestāšanos aptuveni gadu vecumā (meitenēm pāris gadu 18

19 ātrāk nekā zēniem), tam galvenokārt ir raksturīgs sevis meklēša nas un eksperimentēšanas periods, kurā indivīds iepazīst sevi, salīdzinot un nošķirot no vienaudžiem. Taču, ja neizdodas atrast savu identitāti, šī fāze ieilgst, turpinoties jaunieša vecumā (dalījums pa gadiem ir relatīvs). Pusaudži fiziski sāk līdzināties pie augušajiem, taču sociāli vēl nav nobrieduši, un tas nereti izraisa pārpratumus starp pieaugušo un pusaudžu viedokļiem, prasībām un pienākumiem. Tāpēc šajā periodā mēdz norisināties spēcīgi konflikti, kurus saasina arī tas, ka šajā vecumā pusaudzim ir tieksme emancipēties, taču vienlaikus apstākļi un atbildība liek būt pilnībā atka rīgam no vecākiem. SPĒJA ANALIZĒT. Ir aktuāli runāt par radošumu tieši šajā vecumā, jo līdz ar pu bertāti nobriest kreisās puslodes pieres rajons, kas atbild par tādām funkcijām kā pašnovērtējums, analīze, loģika, paškontrole, mērķa izvirzīšana, darbības program mēšana. Tās ir spējas, kuras ļauj radošumam attīstīties arī kvalitatīvi un atšķir bērna radošumu no pieaugušo radošuma. Iepriekš bērna vecumā radošums galvenokārt ir kvantitatīvs, jo bērnam vēl nav ierobežojumu pret oriģinālām un neparastām ide jām un izvērtējošā un atlasošā sistēma (kas ir vērtīgs un derīgs) vēl nav izveidojusies (var radīt arī jaunu haosu). Taču pusaudža gados radošā darbība kļūst jēgpilna un funkcionāla (pilnveidojas kā prasme), tāpēc radošuma produkts var būt ne tikai unikāls, bet arī derīgs tas, pēc radošuma pētnieku domām, ir viens no radošuma priekšnosacījumiem. TIEKSME PAŠAPLIECINĀTIES. Būtiski ņemt vērā arī šā vecuma priekšrocības, jo, iestājoties pubertātei, aktivizējas tādas personības iezīmes, kuras ir bāze radošo prasmju realizācijai: tieksme nepieņemt gatavas hipotēzes, bet izvirzīt tās pašam; tieksme pašapliecināties; morālais relatīvisms; tieksme eksperimentēt; nozīmīguma apziņas pieaugšana; tendence vispārināt; spēja spriest par sarežģītām, abstraktām idejām; spēja salīdzināt alternatīvas; tendence patstāvīgi meklēt jauno, neparasto. VIENAUDŽU UN ĢIMENES VIE- DOKLIS. Laikā, kad pusaudzis kļūst par jaunieti (13 18 gadi), iestājas radošuma sensi tīvais periods. Tajā rodas specializētais radošums, kas ir balstīts uz jau esošajām radošajām prasmēm, taču šīs prasmes kļūst apzināti organizējamas veidojas spē ja radīt noteiktā darbības sfērā. Jaunieša gados aktīvi pilnveidojas iemaņas, kuras ir būtiskas arī radošuma izpausmēm: hipotēžu veidoša na, improvizēšana, spēja domāt abstraktāk, neatkarīgums, spēja izvēlēties no vai rākiem variantiem, individualizēšanās un individualitātes paušana, spēja atlasīt pēc konkrētām pazīmēm. Radošuma sensitīvajā periodā ļoti jutīgi tiek uztverts vienaudžu un ģimenes viedoklis attiecībā pret centieniem radīt oriģinālas idejas, jo notiek pāreja no posma, kurā radošās iemaņas tiek izmēģinātas un mēģinājumi lielākoties ir balstīti uz atdarināšanu, uz posmu, kurā indivīds pats spēj radīt oriģinālas idejas. ATRAST/NOLIEGT SAVU IDEĀLU. Ļoti nozīmīgs ir arī profesionālais paraugs un veiksmīga tā atrašana jo šajā periodā aktīvi tiek meklēts ideāls un pielikti lieli pūliņi, lai tam līdzinātos. Sensitīvais periods noslēdzas neatkarīgi no vecuma, sasniedzot tādu prasmju līmeni, kad indivīds noliedz savus iepriekšējos radošos atdarinājumus (ak ceptē tikai oriģinalitātes kvalitāti) un arī savu ideālu šajā jomā. Pe- 19

20 riods var ieilgt, ja indivīds iestrēgst atdarināšanas fāzē, bet var noslēgties arī ļoti ātri, veiksmīgi atrodot savu profesionālo paraugu un pārejot uz oriģinālu radīšanu gadu vecums Lai arī robeža starp attīstības fāzēm nav konkrēti nosakāma, par jauniešu vecu mu parasti dēvē gadu posmu, kam ir raksturīgs vai nu identitātes meklējumu turpinājums, vai meklējumu pierimšanās, jo identitāte ir atrasta, taču tas aizvien ir ļoti trauksmains laiks, jo apgūtā identitāte prasa pašapliecināšanos, pētniecību un nostabilizēšanos sociālajā lomā. INDIVIDUALIZĒŠANĀS. Radošo prasmju attīstīšanai tieši šajā vecumā ir daudz priekšrocību, jo šajā vecumā grupas viedoklis aizvien ir nozīmīgs, bet jau nieši vairāk ieklausās savā iekšējā balsī, mazāk baidās atšķirties, stabilizējas arī abstraktā domāšana. Jaunietis vairāk individualizējas un labprāt pauž sevi, izteikta ir arī rakstura akcentuācija (uzsver savu atšķirīgumu) un neatkarīgums. Tas palīdz attīstīties radošajām prasmēm, jo jauniešiem ir arī vēlme pašapliecināties citu priek šā, demonstrējot savu unikālo un atšķirīgo viedokli un pasaules redzējumu tā ir motivācija izpaust radošumu apzināti (kā prasmi) un šajā vecumā galvenais iemesls apmeklēt skolu, jo radoša apliecināšanās (vizuālajā mākslā, dzejā vai mūzikā u.c.) skolēnam ir viena no augstākajām sevis pierādīšanas iespējām. IMPROVIZĀCIJA. Pusau dža gados sabiedrības ietekme vairāk izpaudās centienos līdzināties un iederēties, taču jaunieša vecumā svarīgāk kļūst saglabāt savu identitāti un radošās kvalitātes, uzturot savu viedokli vai nostādnes, akli nepadodoties pūlim. Jaunieša gados aktīvi pilnveidojas iemaņas, kuras ir būtiskas arī radošuma izpausmēm: hipotēžu veidoša na, improvizēšana, spēja domāt abstraktāk, neatkarīgums, spēja izvēlēties no vai rākiem variantiem, individualizēšanās un individualitātes paušana, spēja atlasīt pēc konkrētām pazīmēm. Šī attīstības fāze beidzas, jaunietim kļūstot par pieaugušo, nostiprinoties savā sociālajā lomā un identitātē. Ar vides palīdzību veicināma radošuma attīstība un arī cilvēka personības attīstība Daudzi autori (B. Tainena, R. Bebre, M. Vidnere, E. de Bono u.c.) norāda, ka radošo prasmju veicināšana ir sarežģīts process, kas saistīts ar ļoti sarež ģītu un dziļu izpēti konkrētajos apstākļos attiecīgajā vidē. Radošo prasmju attīstības nepieciešamību nosaka ne tikai pieaugošais informācijas plūsmas temps, straujās ekonomiskās un sociālās vides izmaiņas, bet arī daudzveidīgās personības attīstības iespējas un ierobežojumi laikmeta kontekstā. Tā kā prasmes realizējas, atrodoties vidē un mijiedarbojas ar vidi, tā kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem, kas nosaka cilvēka attīstību un sasniegumus, ar vides palīdzību veicināma radošuma attīstība un arī cilvēka personības attīstība. Nākamajā numurā lasiet raksta turpinājumu. Autore pētījusi, kāda vide veicina pusaudžu un jauniešu radošuma attīstīšanos Latvijā. Izmantoti informācijas avoti: Metodiskie ieteikumi audzināšanas darba pilnveidei, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs. Rīga, Pieejams: Delors, Ž. (red.). Mācīšanās ir zelts. Rīga: UNESCO LNK, 2001, 255. lpp. Reņģe, V. Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, lpp. Svence, G. Attīstības psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 158. lpp. Ēriksons, E. Identitāte: jaunība un krīze. Rīga: Jumava, 1998, 271. lpp. Karpova, Ā. Radošas personības psiholoģiskās īpatnības. No: Radoša personība I. Rīga: Vārti, , lpp. Tainena, B. Jūsu bērns spēj domāt kā ģēnijs. Rīga: Kontinents, 2008, 269 lpp. Bebre, R. Kreativitātes procesa nepārtrauktība. No: Kreativitātes psiholoģija. Rīga: RPIVA, 2011, lpp. Vidnere, M. Kreativitātes procesa raksturojums. No: Kreativitātes psiholoģija. Rīga: RPIVA, 2011, lpp. De Bono, E. Domā! Kamēr nav par vēlu. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009, 251. lpp. Rhodes, M. An analysis of Creativity Phi delta kappan Pieejams: creativeproblemsolving.com. SV 20

21 ABONĒ IZGLĪTĪBAS E-ŽURNĀLUS GADAM! IZVĒLIES SAVU KOMPLEKTU! Nr. Nosaukums Gads/Eur Pusgads / Eur 3 mēn. / Eur 1. SKOLAS VĀRDS SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA SKOLAS VĀRDS + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 7. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 8. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām 9. PIRMSSKOLĀ PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām Informācija abonētājiem! Abonējot jebkuru no žurnāliem vai arī žurnālu komplektu jūs savā e-pastā saņemsiet individuālu pieejas linku, reģistrējoties varēsiet izvēlēties sev ērtu paroli, kas dos jums iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājas lapā ( ielogoties un lasīt žurnālu jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem numuriem, kā arī izprintēt žurnālus. Jebkura skola abonējot žurnālu var iekļaut skolas skolotāju e-pastus un arī viņiem uz e-pastu tiek nosūtīts reģistrācijas links, katrs skolotājs var izvēlēties sev ērtu paroli, kas dod iespēju individuāli lasīt un printēt žurnālu jebkurā laikā. Abonements nodrošina arī pieeju žurnālu arhīvam no gada. Žurnālu abonētājiem ir pieejama metodisko materiālu datu bāze (vairāk nekā 200 metodiskie materiāli dažādos mācību priekšmetos). Kā abonēt žurnālus 2018.gadam Lai abonētu jebkuru no e-žurnāliem vai žurnālu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu redakcija@skolasvards.lv atsūtiet maksātāja rekvizītus, vēlamo abonementa veidu un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: redakcija@skolasvards.lv Twitter 21

22 METODISKAIS MATERIĀLS Starptautiskā Labestības stunda Jēkabpils vakara vidusskolā Daina Spuriņa, Jēkabpils vakara vidusskolas vēstures un kulturoloģijas skolotāja un klases audzinātāja Es nevaru pārveidot visu valsti, bet es varu savu Tēvzemi padarīt par vienu cilvēku labāku. Šis cilvēks varētu būt ES. Mērķauditorija: izglītojamie vidusskolas klasē (darba grupā četri izglītojamie). Laiks darbam: divas mācību stundas 40 min. x 2. Stundas mērķis: pilnveidot jauniešus labestības un patriotisma garā. Nepieciešamie resursi: trīs līmes zīmuļi, lielās papīra loksnes un labs noskaņojums. Skolotāja uzdevums pirms klases stundas, ja ir ierobežots laiks (ja ir laiks, to var darīt paši skolēni): sagriezt papīra loksnēs tekstus par vērtībām, izgriezt vizuālos avotus. Uzdevums: balstoties uz turpmāk minētajām 11 vērtībām, kas ir izceltas, atrast tām atbilstošos tekstus un vizuālos avotus, teksti ir atdalīti viens no otra ar slīprakstu, sadalīt papīra loksni tā, lai var uzrakstīt vai uzlīmēt kā virsrakstus 11 dotajām vērtībām un ielīmēt blakus atbilstošos tekstus un vizuālos avotus. Ko nozīmē būt labākam? 1. Prast pārveidot naidu, dusmas, skaudību mīlestībā (mīlestība). 2. Darīt savu darbu ar mīlestību, prieku, radošumu (radošums). 3. Cienīt otru cilvēku, viņa domas un jūtas (cieņa). 4. Būt godīgam (godīgums). 5. Saglabāt pašcieņu (pašcieņa). 6. Būt savas zemes patriotam (patriotisms). 7. Atteikties no liekā (pieticība). 8. Būt līdzcietīgam (līdzcietība). 9. Saglabāt optimismu (optimisms). 10. Draudzēties (draudzība). 11. Būt jaunam (jaunība). Pesimists atliek naudu nebaltai dienai, optimists gaišajai nākotnei. Es rakstu dzejoli par ziemu, Bet sanāk par mīlestību, Jo domāju par tevi. Ja jūs gribat saņemt mīlestību, tad dāviniet to citiem. Jo vairāk jūs dāvināsiet, jo vairāk saņemsiet. Mīlestība ir līdzīga bumerangam tā vienmēr atgriežas. Var būt ne vienmēr no tā 22

23 paša cilvēka, kam jūs to dāvājat, bet tā tik un tā pie jums atgriezīsies. Ja jūs gribat izjust īsto mīlestību, jums jābūt gataviem dāvināt savu mīlestību, par to neko negaidot un neprasot. Īsta mīlestība pretī neko neprasa. Pierādi pasaulei, ka tu vari jebko. Tik sirdij neaizliedz nekad neko, Ne jaunībā, ne gados sirmos, Ne pavasara ziedos pirmos, Ne rudens vējos saltos. Dod savu spēku! Dod savu ticību! Tas ir tas parastais dod! Dod man jaunību, Kad tā ir vējā, Dod man vakardienu, Kuru es nogulēju, Dod man vienalga, ko, Bet tikai dod! Respektēt cilvēkus nozīmē cienīt ikvienu no viņiem, ne tikai tos, uz kuriem gribi atstāt iespaidu. Cik labi būtu bezrūpīgi smiet un aizmirst ikdienišķās rūpes, lai tās kaut reizi pagaida mazliet kā pērno gadu šķībās kurpes. Ja gribi, lai tevi cienītu, nesāc ar apvainojumu. Lieko un traucējošo nemēdzu iegādāties, tāpēc nav, no kā atteikties. Ja tu gribi mācīties un pasaulē ko sasniegt, tad esi par visām lietām jautrs. Sapņi un sevī nogrimšana padara cilvēku ar laiku vienaldzīgu pret visu, šo sapņu saldums pāriet rūgtumā. Ir viegli mīlēt otru cilvēku, jo jūs viņu idealizējat. Grūti mīlēt sevi, jo jūs pazīstat savus trūkumus. Dzīve ar mūžīgu jaunību sirdī skaisti. Visu ko jaunība mīl, Pie sirds tā sasildīt var, Visu, ko jaunība nīst, Ar sirdi var Sadedzināt! Dzīvoju saskaņā ar savu tikumisko apziņu, līdz ar to nekas sevišķi netraucē. Apkārt notiekošo vēroju ar izpratni, bet neļaujos panikai. Patriotisms ir piederības un atbildības izjūta pret savu tautu, zemi, tautas kultūras mantojumu, senčiem un tautas lolotu suverēnu valsti. Īstu patriotismu nespēj iespaidot ekonomika, politiskās norises, dzīvesvieta ārzemēs, tautiešu savstarpējās attiecības. 23

24 Pēc manām domām, īstu un patiesu draugu nav tik viegli atrast. Un šos sirds draugus, manuprāt, nemaz nevajag meklēt, viņi paši atnāk pie tevis tad, kad tu to būsi vismazāk gaidījis. Jāspēj atteikties no tādiem draugiem, kas tikai prasa. Lai mīlestība būtu, kāda būdama, tā vienmēr ir spēja izraudzīties vienu vienīgo cilvēku un reiz izraudzīto sīksti glabāt, tam dāvāt, ko nevienam citam nav iespējams dāvāt, no tā saņemt to, ko no neviena cita negribas saņemt. Pašcieņa, šis dvēseles stāvoklis, kļūst arvien mazāk izplatīts. Katrā ziņā kā tikums tas ir pilnīgi izgājis no modes. Esu pieticīga.tāpēc nav nekā lieka un traucejoša. Gudrākais sper pirmo soli. Gudrākais uz naidu atbild ar mīlestību. Gudrākais uz dusmām atbild ar mīlestību. Gudrākais uz aizvainojumu atbild ar mīlestību. Gudrākais vienmēr atbild ar mīlestību, sniedz roku pretī, no sirds piedodot. Gudrākais neuzspiež ar varu, bet māk ieinteresēt, aizraut un palīdzēt. Un tā ir īstā pašcieņa, uz kuru es aicinu ikvienu. Tā ir vēlēšanās, lai visi tevi uzskata par labu cilvēku ar nevainojamu uzvedību, par tādu, kas mīl savu tuvāko. Kas nav vienaldzīgs pret dabu, skatās filmas par dzīvniekiem un vēro, kā tie cīnās par savu vietu zem saules. Protiet pasmieties par sevi un dzīvi! Pasmaidiet par savām likstām. Cilvēks ir vienīgais radījums, kas apveltīts ar spēju smieties. Spēja pasmieties pašam par sevi liecina par reti sastopamu īpašību paraudzīties uz sevi objektīvi; rūpju nasta vairs neliksies tik smaga. Mīlestība ir jūtas starp divām dažādām būtnēm, kuras kopā saprot Dievu, to nezinādamas. Es raugos tautas vēsturē Un tajā redzu savu dvēseli. Es dodos pēc tautas brīvības Un krītu zem sarkanbaltsarkanā. Ar rokām turu Sarkanbaltsarkano audeklu, Un ar šiem vārdiem Dzīvoju mūsdienu sabiedrībā. Tas ir mans karogs, mana tauta, Mana himna, un mana Zeme. Latviju turu zem sirds, Un nodot es gribu to mantojumā. Būt līdzcietīgam tas nozīmē iedziļināties cita cilvēka sāpēs un ciešanās. Līdzcietība ir sava veida bēdas, kas rodas, redzot nelaimi, kas būtu varējusi ķert mūs vai kādu no mūsu tuviniekiem. 24

25 Augsti ir mūsu mākoņi Gubaini, skaisti. Milzīgi aug ozoli Dieva laisti. Līdzcietība tās nav jūtas; drīzāk, tas ir dvēseles stāvoklis gatavība mīlestībai, žēlastībai un citām cildenām jūtām. Acis Tev tik spilgtas Kā eglē iekārta svecīte. Zvaigzne jau visskaistākā Manā acu priekšā stāv. Tā smaida dēļ debesīs lidotu, Visu laiku apstādinātu, Lai Tev tik acīs ieskatītos. Nenožēlo to, ka prieku ir bijis maz, citādi tu priekus pārvērtīsi par bēdām. Optimisms sakāvās ar pesimismu. No dabas kauslīgi kaislīgs bez gala! Es skatos un žēl man sava pesimisma, Bez gala, bez malas! Guļ pesimisms sētmalē izsistiem zobiem Ar acīm kā vizbulēm zilām. Ja mēs neskumsim par niecīgu zaudējumu, vai varēsim skumt par lielu? Ja saglabājam cietu sirdi, redzot mirušu putniņu, vai nesaglabāsim cietu sirdi, redzot mirušu cilvēku? Emocijas ir galvenais radošuma iniciators, tomēr līdz šim nebija pētīta mijiedarbība starp smadzeņu daļām, kas atbildīgas par cilvēka radošumu un emocijām. Tikai tu un Es Tikai abi mēs varēsim kopā spēt, Jo mūsu draudzība ir stiprāka nekā ūdens, nekā uguns vai lietus Laikabiedru cieņa vērtējama augstāk par pēcteču sajūsmu. Par prieku sev, par prieku tev Un ļautiņiem par prieku. Ja grib lai citi arī dzied. Jo kur lai es to lieku? Taču radošais gars nav tas pats, kas smags darbs un pūles tas prasa patiesu iedvesmu. Tas ir prāta pūliņu auglis, kad to ieinteresē kāds jautājums, situācija vai iespēja. 25

26 Augsti ir mūsu mākoņi Gubaini, skaisti. Milzīgi aug ozoli Dieva laisti. Līdzcietība tās nav jūtas; drīzāk, tas ir dvēseles stāvoklis gatavība mīlestībai, žēlastībai un citām cildenām jūtām. Acis Tev tik spilgtas Kā eglē iekārta svecīte. Zvaigzne jau visskaistākā Manā acu priekšā stāv. Tā smaida dēļ debesīs lidotu, Visu laiku apstādinātu, Lai Tev tik acīs ieskatītos. Nenožēlo to, ka prieku ir bijis maz, citādi tu priekus pārvērtīsi par bēdām. Optimisms sakāvās ar pesimismu. No dabas kauslīgi kaislīgs bez gala! Es skatos un žēl man sava pesimisma, Bez gala, bez malas! Guļ pesimisms sētmalē izsistiem zobiem Ar acīm kā vizbulēm zilām. Ja mēs neskumsim par niecīgu zaudējumu, vai varēsim skumt par lielu? Ja saglabājam cietu sirdi, redzot mirušu putniņu, vai nesaglabāsim cietu sirdi, redzot mirušu cilvēku? Emocijas ir galvenais radošuma iniciators, tomēr līdz šim nebija pētīta mijiedarbība starp smadzeņu daļām, kas atbildīgas par cilvēka radošumu un emocijām. Tikai tu un Es Tikai abi mēs varēsim kopā spēt, Jo mūsu draudzība ir stiprāka nekā ūdens, nekā uguns vai lietus Laikabiedru cieņa vērtējama augstāk par pēcteču sajūsmu. Par prieku sev, par prieku tev Un ļautiņiem par prieku. Ja grib lai citi arī dzied. Jo kur lai es to lieku? Taču radošais gars nav tas pats, kas smags darbs un pūles tas prasa patiesu iedvesmu. Tas ir prāta pūliņu auglis, kad to ieinteresē kāds jautājums, situācija vai iespēja. 26

27 Augsti ir mūsu mākoņi Gubaini, skaisti. Milzīgi aug ozoli Dieva laisti. Līdzcietība tās nav jūtas; drīzāk, tas ir dvēseles stāvoklis gatavība mīlestībai, žēlastībai un citām cildenām jūtām. Acis Tev tik spilgtas Kā eglē iekārta svecīte. Zvaigzne jau visskaistākā Manā acu priekšā stāv. Tā smaida dēļ debesīs lidotu, Visu laiku apstādinātu, Lai Tev tik acīs ieskatītos. Nenožēlo to, ka prieku ir bijis maz, citādi tu priekus pārvērtīsi par bēdām. Optimisms sakāvās ar pesimismu. No dabas kauslīgi kaislīgs bez gala! Es skatos un žēl man sava pesimisma, Bez gala, bez malas! Guļ pesimisms sētmalē izsistiem zobiem Ar acīm kā vizbulēm zilām. Ja mēs neskumsim par niecīgu zaudējumu, vai varēsim skumt par lielu? Ja saglabājam cietu sirdi, redzot mirušu putniņu, vai nesaglabāsim cietu sirdi, redzot mirušu cilvēku? Emocijas ir galvenais radošuma iniciators, tomēr līdz šim nebija pētīta mijiedarbība starp smadzeņu daļām, kas atbildīgas par cilvēka radošumu un emocijām. Tikai tu un Es Tikai abi mēs varēsim kopā spēt, Jo mūsu draudzība ir stiprāka nekā ūdens, nekā uguns vai lietus Laikabiedru cieņa vērtējama augstāk par pēcteču sajūsmu. Par prieku sev, par prieku tev Un ļautiņiem par prieku. Ja grib lai citi arī dzied. Jo kur lai es to lieku? Taču radošais gars nav tas pats, kas smags darbs un pūles tas prasa patiesu iedvesmu. Tas ir prāta pūliņu auglis, kad to ieinteresē kāds jautājums, situācija vai iespēja. 27

28 Pēc manām domām, īstu un patiesu draugu nav tik viegli atrast. Un šos sirds draugus, manuprāt, nemaz nevajag meklēt, viņi paši atnāk pie tevis tad, kad tu to būsi vismazāk gaidījis. Jāspēj atteikties no tādiem draugiem, kas tikai prasa. Lai mīlestība būtu, kāda būdama, tā vienmēr ir spēja izraudzīties vienu vienīgo cilvēku un reiz izraudzīto sīksti glabāt, tam dāvāt, ko nevienam citam nav iespējams dāvāt, no tā saņemt to, ko no neviena cita negribas saņemt. Pašcieņa, šis dvēseles stāvoklis, kļūst arvien mazāk izplatīts. Katrā ziņā kā tikums tas ir pilnīgi izgājis no modes. Esu pieticīga.tāpēc nav nekā lieka un traucejoša. Gudrākais sper pirmo soli. Gudrākais uz naidu atbild ar mīlestību. Gudrākais uz dusmām atbild ar mīlestību. Gudrākais uz aizvainojumu atbild ar mīlestību. Gudrākais vienmēr atbild ar mīlestību, sniedz roku pretī, no sirds piedodot. Gudrākais neuzspiež ar varu, bet māk ieinteresēt, aizraut un palīdzēt. Un tā ir īstā pašcieņa, uz kuru es aicinu ikvienu. Tā ir vēlēšanās, lai visi tevi uzskata par labu cilvēku ar nevainojamu uzvedību, par tādu, kas mīl savu tuvāko. Kas nav vienaldzīgs pret dabu, skatās filmas par dzīvniekiem un vēro, kā tie cīnās par savu vietu zem saules. Protiet pasmieties par sevi un dzīvi! Pasmaidiet par savām likstām. Cilvēks ir vienīgais radījums, kas apveltīts ar spēju smieties. Spēja pasmieties pašam par sevi liecina par reti sastopamu īpašību paraudzīties uz sevi objektīvi; rūpju nasta vairs neliksies tik smaga. Mīlestība ir jūtas starp divām dažādām būtnēm, kuras kopā saprot Dievu, to nezinādamas. Es raugos tautas vēsturē Un tajā redzu savu dvēseli. Es dodos pēc tautas brīvības Un krītu zem sarkanbaltsarkanā. Ar rokām turu Sarkanbaltsarkano audeklu, Un ar šiem vārdiem Dzīvoju mūsdienu sabiedrībā. Tas ir mans karogs, mana tauta, Mana himna, un mana Zeme. Latviju turu zem sirds, Un nodot es gribu to mantojumā. Būt līdzcietīgam tas nozīmē iedziļināties cita cilvēka sāpēs un ciešanās. Līdzcietība ir sava veida bēdas, kas rodas, redzot nelaimi, kas būtu varējusi ķert mūs vai kādu no mūsu tuviniekiem. 28

29 Augsti ir mūsu mākoņi Gubaini, skaisti. Milzīgi aug ozoli Dieva laisti. Līdzcietība tās nav jūtas; drīzāk, tas ir dvēseles stāvoklis gatavība mīlestībai, žēlastībai un citām cildenām jūtām. Acis Tev tik spilgtas Kā eglē iekārta svecīte. Zvaigzne jau visskaistākā Manā acu priekšā stāv. Tā smaida dēļ debesīs lidotu, Visu laiku apstādinātu, Lai Tev tik acīs ieskatītos. Nenožēlo to, ka prieku ir bijis maz, citādi tu priekus pārvērtīsi par bēdām. Optimisms sakāvās ar pesimismu. No dabas kauslīgi kaislīgs bez gala! Es skatos un žēl man sava pesimisma, Bez gala, bez malas! Guļ pesimisms sētmalē izsistiem zobiem Ar acīm kā vizbulēm zilām. Ja mēs neskumsim par niecīgu zaudējumu, vai varēsim skumt par lielu? Ja saglabājam cietu sirdi, redzot mirušu putniņu, vai nesaglabāsim cietu sirdi, redzot mirušu cilvēku? Emocijas ir galvenais radošuma iniciators, tomēr līdz šim nebija pētīta mijiedarbība starp smadzeņu daļām, kas atbildīgas par cilvēka radošumu un emocijām. Tikai tu un Es Tikai abi mēs varēsim kopā spēt, Jo mūsu draudzība ir stiprāka nekā ūdens, nekā uguns vai lietus Laikabiedru cieņa vērtējama augstāk par pēcteču sajūsmu. Par prieku sev, par prieku tev Un ļautiņiem par prieku. Ja grib lai citi arī dzied. Jo kur lai es to lieku? Taču radošais gars nav tas pats, kas smags darbs un pūles tas prasa patiesu iedvesmu. Tas ir prāta pūliņu auglis, kad to ieinteresē kāds jautājums, situācija vai iespēja. 29

30 Augsti ir mūsu mākoņi Gubaini, skaisti. Milzīgi aug ozoli Dieva laisti. Līdzcietība tās nav jūtas; drīzāk, tas ir dvēseles stāvoklis gatavība mīlestībai, žēlastībai un citām cildenām jūtām. Acis Tev tik spilgtas Kā eglē iekārta svecīte. Zvaigzne jau visskaistākā Manā acu priekšā stāv. Tā smaida dēļ debesīs lidotu, Visu laiku apstādinātu, Lai Tev tik acīs ieskatītos. Nenožēlo to, ka prieku ir bijis maz, citādi tu priekus pārvērtīsi par bēdām. Optimisms sakāvās ar pesimismu. No dabas kauslīgi kaislīgs bez gala! Es skatos un žēl man sava pesimisma, Bez gala, bez malas! Guļ pesimisms sētmalē izsistiem zobiem Ar acīm kā vizbulēm zilām. Ja mēs neskumsim par niecīgu zaudējumu, vai varēsim skumt par lielu? Ja saglabājam cietu sirdi, redzot mirušu putniņu, vai nesaglabāsim cietu sirdi, redzot mirušu cilvēku? Emocijas ir galvenais radošuma iniciators, tomēr līdz šim nebija pētīta mijiedarbība starp smadzeņu daļām, kas atbildīgas par cilvēka radošumu un emocijām. Tikai tu un Es Tikai abi mēs varēsim kopā spēt, Jo mūsu draudzība ir stiprāka nekā ūdens, nekā uguns vai lietus Laikabiedru cieņa vērtējama augstāk par pēcteču sajūsmu. Par prieku sev, par prieku tev Un ļautiņiem par prieku. Ja grib lai citi arī dzied. Jo kur lai es to lieku? Taču radošais gars nav tas pats, kas smags darbs un pūles tas prasa patiesu iedvesmu. Tas ir prāta pūliņu auglis, kad to ieinteresē kāds jautājums, situācija vai iespēja. 30

31 Tāpēc progresīvi vecāki meklē savām atvasēm labākās attīstības, izaugsmes un pilnveidošanās iespējas, ne tikai vedot bērnus uz dažādām ārpusskolas nodarbībām, bet pat iekārtojot specializētās izglītības iestādēs ar pastiprināti radošām ievirzēm. Vislabākais veids, kā iesākt jaunu dienu, ir pamostoties padomāt, vai nebūtu iespējams šodien kādam cilvēkam sagādāt prieku? Ik pa laikam manās rokās nokļūst adāmadatas vai tamboradatas un dzija, un tad top maziņi un mazliet lielāki diegojamie darbiņi. Izmantoti interneta resursi., 31

32 32

33 33

34 34

35 , 35

36 36

37 37

38 , 38

39 , Izmantoti interneta materiāli KĀ MUMS JĒKABPILS VAKARA VIDUSSKOLĀ IZDEVĀS ŠĪ AUDZINĀŠANAS STUNDA?, 39

40 ,, 40