(Le islat vi akti) DIREKT VAS

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "(Le islat vi akti) DIREKT VAS"

Transkripts

1 155/1 bas Ofici lais V stnesis L I (Le islat vi akti) DIREKT VAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKT VA (ES) 2019/904 (2019. gada 5. j nijs) par konkr tu plastmasas izstr d jumu ietekmes uz vidi samazin šanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIEN BAS PADOME, emot v r L gumu par Eiropas Savien bas darb bu un jo paši t 192. panta 1. punktu, emot v r Eiropas Komisijas priekšlikumu, p c le islat v akta projekta nos t šanas valstu parlamentiem, emot v r Eiropas Ekonomikas un soci lo lietu komitejas atzinumu ( 1 ), emot v r Re ionu komitejas atzinumu ( 2 ), saska ar parasto likumdošanas proced ru ( 3 ), t k : (1) Plastmasas daudzveid go izmantošanas iesp ju un sal dzinoši zem s cenas d š s materi ls ikdienas dz v ir visuresošs, un t kl tb tne arvien palielin s. Lai ar plastmasai m su ekonomik ir lietder ga loma un t nodrošina svar gus lietojumus daudz s nozar s, t k to aizvien vair k izmanto slaic gi lietojamos izstr d jumos, ko nav paredz ts ne atk rtoti izmantot, ne izmaksefekt vi p rstr d t, attiec g s ražošanas un pat ri a tendences k st aizvien neefekt v kas un line r kas. T p c Komisija Aprites ekonomikas r c bas pl na, kas noteikts Komisijas gada 2. decembra pazi ojum Nosl gt aprites loku ES r c bas pl ns p rejai uz aprites ekonomiku, kontekst Eiropas strat ij attiec b uz plastmasu, kas noteikta t s gada 16. janv ra pazi ojum Eiropas strat ija attiec b uz plastmasu aprites ekonomik, secin ja ja v lamies sasniegt nosl gtu plastmasas aprites ciklu, ir j nov rš arvien pieaugoš plastmasas atkritumu rašan s un to non kšana vid, jo paši j ras vid. Eiropas strat ija attiec b uz plastmasu ir solis ce uz to, lai izveidotu aprites ekonomiku, kur plastmasas un plastmasas izstr d jumu konstru šan un ražošan piln b iev ro atk rtotas izmantošanas, remont šanas un p rstr des vaja dz bas, un kur tiek izstr d ti un populariz ti ilgtsp j g ki materi li. Dažu plastmasas izstr d jumu b tisk negat v ietekme uz vidi, vesel bu un ekonomiku prasa izveidot pašu tiesisko regul jumu, lai efekt vi samazin tu min to negat vo ietekmi. (2) direkt šo Ar vu tiek veicin ta aprites principiem atbilst ga pieeja, kas priekšroku dod ilgtsp j giem un netoksiskiem atk rtoti izmantojamiem izstr d jumiem un atk rtotas izmantošanas sist m m, nevis vienreizlietojamiem izstr d jumiem, pirmk rt un galvenok rt tiecoties samazin t radušos atkritumu daudzumu. Š da atkritumu rašan s nov r šana ir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu 2008/98/EK ( 4 ) iedibin t s atkritumu hierarhijas paš augšgal. Ar šo direkt vu pal dz s pan kt Apvienoto N ciju Organiz cijas (ANO) ilgtsp j gas att st bas m r i Nr. 12 nodrošin t ilgtsp j gus pat ri a un ražošanas mode us, kas ir da a no Ilgtsp j gas att st bas programmas ga dam, ko ANO ener l asambleja pie ma gada 25. septembr. Iesp jami ilg k saglab jot izstr d jumu un ( 1 ) OV C 62, , 207. lpp. ( 2 ) OV C 461, , 210. lpp. ( 3 ) Eiropas Parlamenta gada 27. marta nost ja ( Ofici laj V stnes v l nav public ta) un Padomes gada 21. maija l mums. ( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direkt vu atcelšanu (OV L 312, , 3. lpp.).

2 LV L 155/2 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis materi lu v rt bu un radot maz k atkritumu, Savien bas ekonomika var k t konkur tsp j g ka un notur g ka, vienlaikus mazinot spiedienu uz v rt giem resursiem un vidi. (3) J ras piegružojums nepaz st valstu robežas, un ir atz ts par augošu glob lu probl mu. J ras piegružojuma sama zin šana ir seviš i noz m ga, ja v lamies sasniegt ANO ilgtsp j gas att st bas m r i Nr. 14 saglab t un ilgtsp j gi izmantot oke nus, j ras un j ras resursus par labu ilgtsp j gai att st bai. Savien bai ir j iesaist s j ras piegružojuma nov ršan un apkarošan un j tiecas r d t priekšz mi visai pasaulei. Šaj sakar Savien ba sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piem ram, G20, G7 un ANO, lai veicin tu r c bas saska ot bu, un š direkt va ir da a no Savien bas p li iem min taj jom. Lai min tie p li i b tu efekt vi, ir svar gi ar, lai plastmasas atkritumu eksports no Savien bas nepalielina j ras piegružojumu citviet. (4) Saska ar Apvienoto N ciju Organiz cijas gada 10. decembra J ras ties bu konvenciju ( UNCLOS) ( 5 ), gada 29. decembra Konvenciju par to, lai nov rstu j ras pies r ošanu, izg žot atkritumus un citus mate ri lus ( Londonas konvencija ) un t s gada Protokolu ( Londonas protokols ), V pielikumu gada Starptautiskajai konvencijai par pies r ojuma nov ršanu no ku iem ( MARPOL), kas groz ta, izmantojot ar to saist to gada protokolu, un gada 22. marta B zeles Konvenciju par kontroli p r kait go atkritumu robežš rsojošo transport šanu un to aizv kšanu ( 6 ) un Savien bas ties bu aktiem par atkritumiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu 2008/98/EK un Direkt vu 2000/59/EK ( 7 ) dal bvalst m ir j nodrošina videi nekait ga atkritumu apsaimniekošana, lai nov rstu un samazin tu j ras piegružojumu no avotiem gan j r, gan uz sauszemes. Saska ar Savien bas ties bu aktiem par de iem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu 2000/60/EK ( 8 ) un 2008/56/EK ( 9 ) dal bvalst m ar ir j apkaro j ras piegružojums, ja tas liedz sasniegt labu j ras de u vides st vokli, turkl t tas ar pal dz s sasniegt ANO ilgtsp j gas att st bas m r i Nr. 14. (5) Savien b % no j ras piegružojuma (ko m ra, skaitot piegružojuma vien bas pludmal s) ir plastmasa, no k 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % ar zveju saist ti priekšmeti. Starp vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem ir visdaž d k s tras aprites dieniš s preces, ko p c tam, kad t s vienreiz izmantotas paredz tajai vajadz bai, izmet, bet p rstr d oti reti, un kas bieži vien k st par piegružojumu. Iev rojamu da u no tirg laistajiem zvejas r kiem nesav c apstr dei. T p c vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi un plastmasu saturoši zvejas r ki ir seviš i nopietna probl ma no j ras piegružojuma viedok a, tie smagi apdraud j ras ekosis t mas, biolo isko daudzveid bu un cilv ka vesel bu un kait t d m nodarb m k t risms, zivsaimniec ba un ku niec ba. (6) Pien c ga atkritumu apsaimniekošana joproj m ir b tisks faktors visa piegružojuma, tostarp j ras piegružojuma, nov ršan. Pašlaik sp k esošie Savien bas ties bu akti, proti, Direkt vas 2008/98/EK, 2000/59/EK, 2000/60/EK un 2008/56/EK un Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 ( 10 ) un politikas instrumenti jau paredz zin mus regul jošus pas kumus j ras piegružojuma probl mas risin šanai. Konkr t k, uz plastmasas atkritumiem attiecas visp r jie Savien bas atkritumu apsaimniekošanas pas kumi un m r r d t ji, piem ram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt v 94/62/EK ( 11 ) ir noteikts izlietot plastmasas iepakojuma p rstr des m r r d t js un Eiropas strat ij attiec b uz plastmasu ir izvirz ts m r is nodrošin t, ka l dz gadam viss plastmasas iepakojums, kas laists Savien bas tirg, ir atk rtoti izmantojams vai viegli p rstr d jams. Tom r ar min tajiem pas kumiem nav izdevies pietiekami iespaidot j ras piegružojumu, savuk rt valstu pas kumi, ar ko nov rš un samazina j ras piegružojumu, atš iras gan tv ruma, gan stingr bas zi. Turkl t daži no šiem pas kumiem, jo paši vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu tirdzniec bas ierobežojumi, var tu rad t š rš us tirdzniec bai un krop ot konkurenci Savien b. ( 5 ) OV L 179, , 3. lpp. ( 6 ) OV L 39, , 3. lpp. ( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iek rt m, kas paredz tas ku u atkri tumu un kravu atlieku uz emšanai (OV L 332, , 81. lpp.). ( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sist mu Kopienas r c bai dens resursu politikas jom (OV L 327, , 1. lpp.). ( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2008/56/EK (2008. gada 17. j nijs), ar ko izveido sist mu Kopienas r c bai j ras vides politikas jom (OV L 164, , 19. lpp.). ( 10 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sist mu, lai nodrošin tu atbil st bu kop j s zivsaimniec bas politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atce Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, , 1. lpp.). ( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, , 10. lpp.).

3 155/3 bas Ofici lais V stnesis L (7) plai li us koncentr tu tur, kur tie visvair k vajadz gi, šai direkt vai vajadz tu aptvert tikai tos vienreizlietojamos plastmasas izstr d jumus, kuri visbiež k sastopami Savien bas pludmal s, k ar plastmasu saturošus zvejas r kus un izstr d jumus, kas izgatavoti no oksono rd mas plastmasas. Vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi, uz kuriem attiecas šaj direkt v paredz tie pas kumi, p c apl s m veido aptuveni 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, kas skait šan s konstat ti Savien bas pludmal s. Šai direkt vai neb tu j attiecas uz dz rienu stikla un met la taru, jo tie nav to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu vid, kas visbiež k sasto pami Savien bas pludmal s. (8) Mikroplastmasa tieši neietilpst š s direkt vas darb bas jom, tom r t veicina j ras piegružojumu, un Savien bai t p c vajadz tu pie emt visaptverošu pieeju min tajai probl mai. Savien bai b tu j mudina visi ražot ji stingri ierobežot mikroplastmasu savu ražojumu sast v. (9) Iev rojamu zemes un augsnes pies r ojumu var rad t liel ki plastmasas priekšmeti un no tiem raduš s da i as vai mikroplastmasa, un š da plastmasa var non kt j ras vid. (10) Š direkt va ir lex specialis attiec b uz Direkt vu 94/62/EK un 2008/98/EK. Ja starp min taj m direkt v m un šo direkt vu past v pretruna, šai direkt vai vajadz tu b t noteicošajai sav piem rošanas jom. Min tais attiecas uz ierobežojumiem saist b ar laišanu tirg. Jo paši attiec b uz pat ri a samazin šanas pas kumiem, izstr d jumam noteiktaj m pras b m, mar juma pras b m un ražot ja paplašin tu atbild bu š direkt va papildina Direkt vu 94/62/EK un 2008/98/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu 2014/40/ES ( 12 ). (11) Vienreizlietojamos plastmasas izstr d jumus var izgatavot no daž d m plastmas m. Parasti plastmasu defin k polim rmateri lus, kam var b t pievienotas piedevas. Tom r min t defin cija aptvertu ar dažus dabiskus polim rus. Šai direkt vai neb tu j attiecas uz nemodific tiem dabiskiem polim riem miski nep rveidotas vielas defi n cijas noz m Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 ( 13 ) 3. panta 40. punkt, jo tie vid ir dabiski sastopami. T p c šaj direkt v Regulas (EK) Nr. 1907/ panta 5. punkt sniegt polim ra defin cija b tu j piel go un vajadz tu iek aut atseviš u defin ciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modific tiem dabiskiem polim riem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biob z t m, fosil m vai sint tisk m s kviel m, nav dabiski sasto pamas, t p c uz t m b tu j attiecina š direkt va. Piel gotajai plastmasas defin cijai t d j di vajadz tu aptvert polim rb z tus gumijas izstr d jumus un biob z tas un biono rd mas plastmasas neatkar gi no t, vai tos ieg st no biomasas vai tie laika gait var tu biolo iski no rd ties. Šaj direkt v neb tu j apskata kr sas, tintes un l mvielas, un t p c šie polim rmateri li neb tu j ietver defin cij. (12) Lai var tu skaidri noteikt š s direkt vas darb bas jomu, b tu j defin j dziens vienreizlietojams plastmasas izstr d jums. No defin cijas b tu j izsl dz t di plastmasas izstr d jumi, kas ir iecer ti, konstru ti un laisti tirg k t di, kas sav kalpošanas laik tiek vair kk rt p rvietoti vai apgroz ti, proti, atk rtoti uzpild ti vai atk rtoti izmantoti t dam pašam m r im, k dam tie iecer ti. Vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi parasti ir paredz ti lietošanai tikai vienu reizi vai su laiku, un p c tam ir izmetami. Mitraj m salvet m personisk s higi nas un m jsaimniec bas vajadz b m ar b tu j ietilpst š s direkt vas darb bas jom, savuk rt r pnieciskaj m mitraj m salvet m neb tu taj j ietilpst. Lai s k k preciz tu, vai izstr d jums š s direkt vas nol kos uzskat ms par vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu, Komisijai b tu j izstr d pamatnost dnes par vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem. emot v r šaj direkt v izkl st tos krit rijus, p rtikas taras piem ri, kas šaj direkt v uzskat mi par vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, ir tro uzkodu tara vai dienu, sviestmaižu, vrapu (t to sviestmaižu) un sal tu k rbas ar aukstu vai karstu dienu, vai p rtikas tara svaigai vai p rstr d tai p rtikai, kam nav vajadz ga turpm ka sagatavo šana, piem ram, aug i, d rze i vai deserti. P rtikas taras piem ri, kas šaj direkt v nav uzskat mi par vienreizlie tojamiem plastmasas izstr d jumiem, ir p rtikas tara ž v tai p rtikai vai p rtikai, ko p rdod aukstu un kam vajadz ga turpm ka sagatavošana, tara, ko p rdod vair k nek vienas porcijas daudzum, vai vienas porcijas p rtikas tara, ko p rdod vair k nek vienas vien bas daudzum. ( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2014/40/ES (2014. gada 3. apr lis) par dal bvalstu normat vo un administrat vo aktu tuvin šanu attiec b uz tabakas un saist to izstr d jumu ražošanu, noform šanu un p rdošanu un ar ko atce Direkt vu 2001/37/EK (OV L 127, , 1. lpp.). ( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz imik liju re istr šanu, v rt šanu, licenc šanu un ierobežošanu ( REACH), un ar kuru izveido Eiropas imik liju a ent ru, groza Direkt vu 1999/45/EK un atce Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, k ar Padomes Direkt vu 76/769/EEK un Komisijas Direkt vu 91/155/EEK, Direkt vu 93/67/EEK, Direkt vu 93/105/EK un Direkt vu 2000/21/EK (OV L 396, , 1. lpp.).

4 LV L 155/4 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis Dz rienu taras piem ri, kas uzskat mi par vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, ir dz rienu pudeles vai kompoz ti dz rienu iepakojumi, ko izmanto alum, v nam, atspirdzinošiem dz rieniem, sul m un nekt riem, š stošajiem dz rieniem vai pienam, bet ne dz rienu gl zes, jo t s šaj direkt v ir atseviš a vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu kategorija. T k dz rienu stikla un met la tara nav to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu vid, kas visbiež k sastopami Savien bas pludmal s, uz tiem šai direkt vai neb tu j attiecas. Tom r Komisijai š s direkt vas p rskat šanas kontekst b tu cita starp j izv rt no plastmasas izgatavoti kor ši un v ci i, ko izmanto dz rienu stikla un met la tarai. (13) Vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, uz kuriem attiecas š direkt va, b tu j piem ro viens vai vair ki pas kumi atkar b no daž diem faktoriem, piem ram, vai ir pieejamas piem rotas un ilgtsp j g kas alternat vas, cik re li ir main t pat ri a mode us un k d m r uz tiem attiecas pašreiz jie Savien bas ties bu akti. (14) Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem v l nav viegli pieejamu, piem rotu un ilgtsp j g ku alter nat vu, un paredzams, ka š du vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu pat ri š liel koties pieaugs. Lai min to tendenci apv rstu un veicin tu ilgtsp j g ku risin jumu mekl jumus, dal bvalst m vajadz tu uzlikt par pien kumu veikt vajadz gos pas kumus, piem ram, nosakot valsts pat ri a samazin šanas m r r d t jus, lai v rien gi un ilgtsp j gi samazin tu min to izstr d jumu pat ri u, taj paš laik nekait jot to p rtikas higi nas, p rtikas nekai t guma, labas higi nas prakses, labas ražošanas prakses, pat r t ju inform šanas vai p rtikas izsekojam bas pras bu iev rošanai, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regul (EK) Nr. 178/2002 ( 14 ), (EK) Nr. 852/2004 ( 15 ) un (EK) Nr. 1935/2004 ( 16 ) un citos ties bu aktos par p rtikas nekait gumu, higi nu un mar šanu. Dal bvalst m šajos pas kumos b tu j izvirza p c iesp jas v rien g ki m r i, kuriem b tu j veicina b tiskas pieaugoš pat ri a tenden u izmai as pret j virzien un kuru rezult t b tu j pan k izm r ms kvantitat vs samazin jums. Min tajos pas kumos b tu j em v r izstr d jumu rad t ietekme vis to aprites cikl, tostarp, kad tie atrodas j ras vid, un b tu j iev ro atkritumu apsaimniekošanas hierarhija. Ja dal bvalstis nolemj min to pien kumu stenot, izmantojot tirdzniec bas ierobežojumus, t m b tu j nodrošina, ka š di ierobežojumi ir sam r gi un nediskrimin joši. Dal bvalst m b tu j veicina t du izstr d jumu izmantošana, kuri ir piem roti vair kk rt jai izmantošanai un kurus p c tam, kad tie k uvuši par atkritumiem, var sagatavot atk rtotai izmantošanai un p rstr dei. (15) Citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem ir pieejamas piem rotas un ilgtsp j g kas alternat vas, kuras ar nav d rgas. Lai samazin tu š du vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu negat vo ietekmi uz vidi, no dal bvalst m vajadz tu pras t, lai t s aizliedz to laišanu tirg. T d veid tiktu veicin ta viegli pieejamo un ilgtsp j g ko alternat vu izmantošana, k ar inovat vi risin jumi, kas v rsti uz ilgtsp j g kiem dar jumdarb bas mode iem, atk rtoti izmantojam m alternat v m un materi lu aizst šanu. Ar šo direkt vu ieviestie tirg laišanas ierobežojumi b tu j attiecina ar uz izstr d jumiem, kas izgatavoti no oksono rd mas plastmasas, jo min t veida plastmasa nav pien c gi biono rd ma un t d j di veicina mikroplastmasas pies r ojumu vid, nav kompost jama, negat vi ietekm tradicion l s plastmasas p rstr di un nenodrošina pier d tu ieguvumu attiec b uz vidi. Turkl t, emot v r putu polistirola piegružojuma lielo izplat bu j ras vid un t alternat vu pieejam bu, b tu j ierobežo ar no putu polistirola izgatavota vienreizlietojama p rtikas produktu un dz rienu tara un dz rienu gl zes. (16) Plastmasu saturoši tabakas izstr d jumu filtri ir otraj viet no tiem vienreizlietojamiem plastmasas priekšmetiem, kuri visbiež k sastopami Savien bas pludmal s. Ir j samazina b tisk ietekme uz vidi, ko rada tabakas izstr d jumu ar plastmasu saturošiem filtriem p cpat ri a atkritumi, kurus izmet tieši vid. Gaid ms, ka inov cija un produktu izstr de nodrošin s notur gas alternat vas plastmasu saturošiem filtriem, un tas ir j pa trina. Ar ražot ja paplaši n tas atbild bas sh m m, kas v rstas uz tabakas izstr d jumiem ar plastmasu saturošiem filtriem, ar b tu j veicina t da inov cija, kuras rezult t tiek izstr d tas ilgtsp j gas alternat vas plastmasu saturošiem tabakas izstr d jumu filtriem. Dal bvalst m b tu j veicina virkne daž du pas kumu ar m r i samazin t piegružojumu, ko rada tabakas izstr d jumu ar plastmasu saturošiem filtriem p cpat ri a atkritumi. ( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janv ris), ar ko paredz p rtikas aprites ties bu aktu visp r gus principus un pras bas, izveido Eiropas P rtikas nekait guma iest di un paredz proced ras saist b ar p rtikas nekait gumu (OV L 31, , 1. lpp.). ( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. apr lis) par p rtikas produktu higi nu (OV L 139, , 1. lpp.). ( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materi liem un izstr d jumiem, kas paredz ti saskarei ar p rtikas produktiem, un par Direkt vu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, , 4. lpp.).

5 155/5 bas Ofici lais V stnesis L (17) Dz rienu tarai lietotie kor ši un v ci i, kas izgatavoti no plastmasas, pieder pie tiem vienreizlietojamiem plast masas priekšmetiem, kuri visbiež k sastopami Savien bas pludmal s. T p c dz rienu taru, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi, vajadz tu at aut laist tirg tikai tad, ja t atbilst paš m pras b m par izstr d juma kons trukciju, ar ko tiek iev rojami samazin ta no plastmasas izgatavotu dz rienu taras kor šu un v ci u non kšana apk rt j vid. Uz dz rienu taru, kas ir gan vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi, gan iepakojums, min to pras bu attiecina papildus Direkt vas 94/62/EK II pielikum noteiktaj m pamatpras b m par iepakojuma sast vu un atk rtotas lietošanas, re ener cijas un p rstr des iesp j m. Lai b tu viegl k izpild t pras bu par izstr d juma konstrukciju un lai nodrošin tu iekš j tirgus netrauc tu darb bu, ir j izstr d saska otais standarts, ko pie em saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 ( 17 ); tam b tu j auj pie emt, ka tas, ka ir iev rots standarts, noz m, ka ir izpild tas ar min t s pras bas. T p c saska ot standarta savlaic ga izstr de ir augst k priorit te, lai nodrošin tu š s direkt vas efekt vu stenošanu. B tu j atv l pietiekams laiks gan saska ot standarta izstr dei, gan ražot jiem savu ražošanas žu piel gošanai t lab, lai tie var tu izpild t pras bu par izstr d juma konstrukciju. Lai nodrošin tu plastmasas izman tošanu atbilst gi aprites cikla principiem, ir j veicina p rstr d tu materi lu iek šana tirg. T d ir lietder gi ieviest pras bas par oblig tu minim lo p rstr d tas plastmasas saturu dz rienu pudel s. (18) Plastmasas izstr d jumi b tu j ražo, emot v r visu to aprites ciklu. Plastmasas izstr d jumu konstru šan vienm r b tu j em v r attiec g izstr d juma ražošanas un izmantošanas posms un izstr d juma atk rtota izmantojam ba un p rstr d jam ba. Saist b ar p rskat šanu, ko veiks saska ar Direkt vas 94/62/EK 9. panta 5. punktu, Komisijai b tu j em v r daž du iepakojuma materi lu, tostarp kompoz tmateri lu, relat v s paš bas, pamatojoties uz aprites cikla nov rt jumiem, jo paši piev ršoties atkritumu rašan s nov ršanai un konstru šanai atbilst gi aprites principam. (19) Sieviešu vesel bas interes s b tu j izvair s no b stamu misko vielu kl tb tnes higi niskaj s paket s, tamponos un tamponu aplikatoros. emot v r Regul (EK) Nr. 1907/2006 paredz to ierobežošanas procesu, ir lietder gi, ka Komisija izv rt turpm kus š du vielu ierobežojumus. (20) Daži vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi non k vid t p c, ka tos nepareizi izmet kanaliz cijas sist m vai tie tiek k cit di nepareizi izmesti vid. Turkl t izmešana kanaliz cijas sist m var rad t b tisku ekonomisku kait jumu kanaliz cijas t kliem, nosprostojot s k us un blo jot caurules. Attiec b uz min tajiem izstr d jumiem bieži vien ir oti maz inform cijas par to sast v esošo materi lu raksturlielumiem vai pareizu veidu atkritumu apglab šanai. T p c uz vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, kurus bieži vien izmet kanaliz cijas sist m vai no kuriem atbr vojas cit nepareiz veid, vajadz tu attiecin t mar šanas pras bas. Mar jumam b tu j inform pat r t ji par piem rot m atkritumu apsaimniekošanas iesp j m attiec b uz izstr d jumu vai par to, kuru atkri tumu apglab šanas veidu izstr d jumam neizmantot, iev rojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, un par plastmasu kl tesam bu izstr d jum, k ar par negat vo ietekmi uz vidi, kas izriet no piegružošanas vai cita veida nepareizas izstr d juma izmešanas. Mar jumam vajadz tu attiec gi b t vai nu uz izstr d juma iepakojuma vai tieši uz paša izstr d juma. Komisija vajadz tu b t pilnvar m noteikt saska otas mar juma specifik cijas; lai nodrošin tu, ka tas ir efekt vs un viegli saprotams, Komisijai, form tu nosakot, vajadz bas gad jum b tu j nos kaidro, k šo ierosin to mar jumu uztver reprezentat vas pat r t ju grupas. Mar šanas pras bas jau pras tas zvejas r kiem, iev rojot Regulu (EK) Nr. 1224/2009. (21) Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, kam nav viegli pieejamu piem rotu un ilgtsp j g ku alternat vu, dal bvalst m saska ar principu pies r ot js maks b tu j ievieš ar ražot ja paplašin tas atbild bas sh mas, ar kur m segt vajadz g s atkritumu apsaimniekošanas un piegružojuma sat r šanas izmaksas, k ar izmaksas par inform t bas vairošanas pas kumiem, kuru m r is ir š du piegružojumu nov rst un samazin t. Min taj m izmaks m neb tu j p rsniedz izmaksas, kas vajadz gas, lai min tos pakalpojumus sniegtu rentabl veid, un attiec gajiem dal bniekiem t s b tu j nosaka p rredzam veid. ( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartiz ciju, ar ko groza Padomes Direkt vas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atce Padomes L mumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes L mumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, , 12. lpp.).

6 LV L 155/6 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis (22) Direkt va 2008/98/EK nosaka visp r gas minim l s pras bas ražot ja paplašin tas atbild bas sh m m. Min taj m pras b m b tu j attiecas ar uz ražot ja paplašin tas atbild bas sh m m, kas izveidotas ar šo direkt vu, neatkar gi no t, vai to stenošanas veids ir ar ties bu aktiem vai ar nol gumiem saska ar šo direkt vu. Dažu pras bu relevance ir atkar ga no izstr d juma iez m m. Pien c gas apstr des nodrošin šanas nol kos saska ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju dal ta sav kšana nav pras ta tabakas izstr d jumiem ar plastmasu saturošiem filtriem, mitraj m salvet m un baloniem. T d j di neb tu j paredz, ka dal ta sav kšana min tajiem izstr d jumiem ir oblig ta. Ar šo direkt vu b tu j nosaka v l citas pras bas attiec b uz ražot ja paplašin to atbild bu, papildus t m, kas noteiktas Direkt v 2008/98/EK, piem ram, pras ba, ka konkr tu vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu ražot jiem ir j sedz ar piegružojuma sat r šanu saist t s izmaksas. Vajadz tu b t iesp jai aptvert ar t das pašas infrastrukt ras izveides izmaksas, kas saist ta ar tabakas izstr d jumu p cpat ri a sav kšanu, piem ram, atbilstoš m atkritumu tvertn m sabiedrisk s viet s ar augstu piegružošanas tendenci. Ar piegružojuma sat r šanu saist to izmaksu apr in šanas metodik b tu j em v r sam r guma apsv rumi. Lai l dz minimumam samazin tu administrat v s izmaksas, dal bvalst m vajadz tu b t iesp jai paredz t finanšu iemaksas piegružojuma sat r šanas izmaks m, nosakot pien c gas fiks tas summas daudziem gadiem. (23) Tas, ka lielu procentu lo da u no j ras piegružojuma ar plastmasu veido izmesti, tostarp pamesti un pazaud ti zvejas r ki, liecina, ka sp k esoš s juridisk s pras bas, kas noteiktas Regul (EK) Nr. 1224/2009, Direkt v 2000/59/EK un Direkt v 2008/98/EK, pietiekami nestimul š du zvejas r ku atg d šanu krast sav kšanai un apstr dei. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu (ES) 2019/883 ( 18 ) izveidot sist ma, kas paredz netiešu maksu, nodrošina sist mu, lai ku iem likvid tu stimulu izg zt savus atkritumus j r, un nodrošina ties bas uz atkritumu nodošanu. Tom r šo sist mu vajadz tu papildin t ar papildu finansi liem stimuliem, kas rosin tu zvejniekus nog d t par atkritumiem k uvušus zvejas r kus krast un t izvair ties no iesp jama netieš s maksas paaugstin juma. T k zvejas r ku plastmasas komponentiem ir liels p rstr des potenci ls, dal bvalst s saska ar principu pies r ot js maks b tu j ievieš ražot ja paplašin ta atbild ba attiec b uz plastmasu saturošiem zvejas r kiem un zvejas r ku komponentiem, lai t d j di nodrošin tu par atkritumiem k uvušu zvejas r ku dal tu v kšanu un finans tu to videi nekait gu apsaimniekošanu, jo paši p rstr di. (24) Saska ar ražot ju paplašin tu atbild bu par plastmasu saturošiem zvejas r kiem dal bvalst m saska ar šaj direkt v noteiktajiem zi ošanas pien kumiem b tu j p rrauga un j nov rt plastmasu saturoši zvejas r ki. (25) Lai gan jebk ds plastmasu saturošs j ras piegružojums rada risku videi un cilv ka vesel bai un b tu j apkaro, b tu j em v r ar sam r guma apsv rumi. T p c paši zvejnieki un amatnieki, kas izgatavo plastmasu saturošus zvejas r kus, neb tu j uzskata par ražot jiem, un vi i neb tu j nosaka par atbild giem par to pien kumu izpildi, kas izriet no ražot ja paplašin tas atbild bas. (26) Efekt vs r ks š s direkt vas m r u sasniegšanai var b t ekonomiski un cita veida stimuli, ar kuriem veicin t pat r t ju ilgtsp j gas izv les un pat r t ju atbild gu uzved bu. (27) Viens no j ras piegružojuma veidiem, kurš visbiež k sastopams Savien bas pludmal s, ir dz rienu pudeles, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi. T iemesls ir neefekt vas dal t s v kšanas sist mas un pat r t ju nepie tiekama iesaist šan s šaj s sist m s. Ir j veicina efekt v kas dal t s v kšanas sist mas. T p c attiec b uz t d m dz rienu pudel m, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi, b tu j nosaka minim lais dal t s v kšanas m r r d t js. Lai ar saska ar pien kumu atkritumus sav kt dal ti ir paredz ta pras ba, ka atkritumi p c to veida un paš b m turami atseviš i, vajadz tu b t iesp jai konkr tus atkritumu veidus sav kt vienkopus, ar notei kumu, ka tas netrauc veikt atkritumu kvalitat vu p rstr di, iev rojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju saska ar Direkt vas 2008/98/EK 10. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu. Dal t s v kšanas m r r d t ja noteikšan b tu j balst s uz to dz rienu vienreizlietojamo plastmasas pude u apjomu, kuras laistas tirg dal bvalst vai alternat v k rt uz dz rienu vienreizlietojamo plastmasas pude u atkritumu apjomu, kas radušies dal bval st. Dal bvalst radušos atkritumu apm ra apr in šan b tu pien c gi j em v r visas par atkritumiem k uvuš s dz rienu vienreizlietojam s plastmasas pudeles, tostarp t s, kas k uvušas par piegružojumu, nevis tiek izmestas, ( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va (ES) 2019/883 (2019. gada 17. apr lis) par ostas atkritumu pie emšanas iek rt m ku u atkritumu nodošanai un ar ko groza Direkt vu 2010/65/ES un atce Direkt vu 2000/59/EK (OV L 151, , 116. lpp.).

7 155/7 bas Ofici lais V stnesis L izmantojot atkritumu sav kšanas sist mas. Dal bvalst m vajadz tu b t iesp jai sasniegt min to minim lo m r r d t ju, nosakot t du dz rienu pude u, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi, dal t s v kšanas m r r d t ju ražot ja paplašin t s atbild bas sh m s, izveidojot depoz ta sist mas, vai izmantojot jebk dus citus pas kumus, ko t s uzskata par lietder giem. Tam b s tieša, pozit va ietekme uz atkritumu sav kšanas r d t jiem, sav kt materi la un p rstr d t materi la kvalit ti, un tas pav rs izdev bas p rstr des uz mumiem un p rstr d t materi la tirgum. T d j di tiks veicin ta Direkt v 94/62/EK noteikt izlietot iepakojuma p rstr des m r r d t ju sasniegšana. (28) Nol k nov rst piegružošanu un cita veida nepareizu atkritumu izmešanu, kas rada plastmasu saturošu j ras piegružojumu, ir svar gi, lai vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu pat r t ji un plastmasu saturošu zvejas r ku lietot ji b tu pien c gi inform ti par to, k das ir pieejam s atk rtoti izmantojam s alternat vas un atk rtotas izmantošanas sist mas, piem rot k s pieejam s atkritumu apsaimniekošanas iesp jas, un/vai par to, k tos izmest nevajadz tu, un par piem rotas atkritumu apsaimniekošanas paraugpraksi un k da ietekme uz vidi ir nepareizai atkritumu izmešanai, k ar par konkr tu vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu un zvejas r ku plastmasas saturu un par to, k nepareizi izmesti atkritumi ietekm kanaliz cijas t klu. T p c dal bvalst m b tu j steno inform t bas vairošanas pas kumi, kas nodrošina, ka min tajiem pat r t jiem un lietot jiem tiek sniegta š da inform cija. Inform cijai neb tu j satur nek da rekl ma, kas veicin tu vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu izmantošanu. Dal bvalst m vajadz tu b t iesp jai izv l ties tos pas kumus, kas ir vispiem rot kie atkar b no izstr d juma rakstura vai izmantojuma. Inform t bas vairošanas pas kumu izmaksas b tu j sedz vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu un plastmasu saturošu zvejas r ku ražot jiem saska ar savu ražot ja paplašin to atbil d bu. (29) Š s direkt vas m r is ir aizsarg t vidi un cilv ka vesel bu. Tiesa jau daudzk rt nor d jusi princip liegt attiec gaj m person m iesp ju atsaukties uz direkt v uzliktajiem pien kumiem b tu nesader gi ar saistošo raksturu, k ds direkt vai ir pieš irts ar L guma par Eiropas Savien bas darb bu 288. panta trešo da u. Min tais apsv rums jo paši ir piem rojams t dai direkt vai, kuras m r is ir nov rst un samazin t konkr tu plastmasas izstr d jumu ietekmi uz dens vidi. (30) Ir svar gi p rraudz t j ras piegružojuma l me us Savien b, lai izv rt tu š s direkt vas stenošanu. Saska ar Direkt vu 2008/56/EK dal bvalst m ir pien kums regul ri p rraudz t j ras piegružojuma paš bas un daudzumu, tostarp j ras piegružošanu ar plastmasu. Min tos p rraudz bas datus ar j pazi o Komisijai. (31) Dal bvalst m b tu j pie em noteikumi par sankcij m, kas ir piem rojamas par valsts noteikumu, kas pie emti, pamatojoties uz šo direkt vu, p rk pumiem, un b tu j veic visi pas kumi, kas vajadz gi, lai nodrošin tu to stenošana. Paredz taj m sankcij m vajadz tu b t iedarb g m, sam r g m un atturoš m. (32) Saska ar 22. punktu gada 13. apr a Iest žu nol gum par lab ku likumdošanas procesu ( 19 ) Komisijai š direkt va b tu j nov rt. Nov rt juma pamat b tu j liek š s direkt vas stenošanas laik g t pieredze un sav ktie dati un saska ar Direkt vu 2008/56/EK un 2008/98/EK sav ktie dati. Balstoties uz izv rt jumu, vajadz tu var t noskaidrot, vai ir vajadz gi v l citi pas kumi, tostarp Savien bas m roga samazin šanas m r r d t ju noteikšana gadam un p c tam, un vai, emot v r datus no j ras piegružojuma p rraudz šanas Savien b, ir j p rskata pielikums, kur uzskait ti vienreizlietojami plastmasas izstr d jumi, un tas, vai š s direkt vas piem rošanas jomu var paplašin t, ietverot citus vienreizlietojamus plastmasas izstr d jumus. (33) Lai nodrošin tu vienotus nosac jumus š s direkt vas stenošanai, stenošanas pilnvaras b tu j pieš ir Komisijai attiec b uz metodiku, k apr in t un verific t t du vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu gada pat ri u, kuriem ir noteikti pat ri a samazin šanas m r r d t ji; noteikumiem, k apr in t un verific t to, vai ir sasniegti m r r d t ji par dz rienu vienreizlietojam s plastmasas pude u minim lo p rstr d to materi lu; konkr tiem vien reizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem piestiprin m mar juma specifik cij m; metodiku, k apr in t un verific t t du vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu sav kšanas m r r d t jus, kuriem noteikti dal tas sav k šanas m r r d t ji; un to, k d form t j zi o dati un inform cija par š s direkt vas stenošanu. Min t s pilnvaras b tu j izmanto saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 ( 20 ). (34) atbilst Ir gi aut dal bvalst m izv l ties dažus š s direkt vas noteikumus stenot, izmantojot kompetento iest žu un attiec go ekonomikas nozaru nol gumus ar noteikumu, ka iev rotas konkr tas pras bas. (35) Piegružošanas apkarošana kop giem sp kiem j veic kompetentaj m iest d m, ražot jiem un pat r t jiem. Publisk sektora iest d m, tostarp Savien bas iest d m, vajadz tu r d t piem ru, ( 19 ) OV L 123, , 1. lpp. ( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. febru ris), ar ko nosaka normas un visp r gus principus par dal bvalstu kontroles meh nismiem, kuri attiecas uz Komisijas stenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, , 13. lpp.).

8 LV L 155/8 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis (36) emot v r to, ka š s direkt vas m r us proti, nov rst un samazin t konkr tu vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu, izstr d jumiem, kas izgatavoti no oksono rd mas plastmasas, un plastmasu saturošu zvejas r ku ietekmi uz vidi un cilv ka vesel bu, un veicin t p reju uz aprites ekonomiku, tostarp att st t inovat vus un ilgtsp j gus dar jumdarb bas mode us, izstr d jumus un materi lus, t d j di sekm jot ar iekš j tirgus efekt vu darb bu, nevar pietiekami labi sasniegt atseviš s dal bvalst s, bet t s m roga un iedarb bas d tos var lab k sasniegt Savien bas l men, Savien ba var pie emt pas kumus saska ar L guma par Eiropas Savien bu 5. pant noteikto subsidiarit tes principu. Saska ar min taj pant noteikto proporcionalit tes principu šaj direkt v paredz vien gi tos pas kumus, kas ir vajadz gi min to m r u sasniegšanai, IR PIE MUŠI ŠO DIREKT VU. 1. pants M r i Š s direkt vas m r i ir nov rst un samazin t konkr tu vienreizlietojamu plastmasas izstr d jumu un plastmasu saturošu zvejas r ku ietekmi uz vidi, paši dens vidi, un cilv ka vesel bu, k ar veicin t p reju uz aprites ekonomiku ar inovat viem un ilgtsp j giem dar jumdarb bas mode iem, izstr d jumiem un materi liem, t d j di sekm jot ar iekš j tirgus efekt vu darb bu. 2. pants Darb bas joma 1. Šo direkt vu piem ro pielikum uzskait tajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, izstr d jumiem, kas izgatavoti no oksono rd mas plastmasas, un plastmasu saturošiem zvejas r kiem. 2. šja direkt va ir pretrun Direkt vai 94/62/EK vai 2008/98/EK, noteicoš ir š direkt va. Šaj direkt v piem ro š das defin cijas: 3. pants Defin cijas 1) plastmasa ir materi ls, kas sast v no polim ra, k tas defin ts Regulas (EK) Nr. 1907/ panta 5. punkt, kuram var b t pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas sp j funkcion t k gatavo izstr d jumu galven struktur l sast vda a, iz emot miski nemodific tus dabiskos polim rus; 2) vienreizlietojams plastmasas izstr d jums ir izstr d jums, kas piln b vai da ji izgatavots no plastmasas un kas nav iecer ts, konstru ts vai laists tirg k t ds, kurš sav kalpošanas laik tiek vair kk rt p rvietots vai apgroz ts, proti, nodots atpaka ražot jam atk rtotai uzpild šanai vai atk rtotai izmantošanai t dam pašam m r im, k dam tas s kotn ji iecer ts; 3) oksono rd ma plastmasa ir plastmasas materi li, kas ietver piedevas, kuru oksid cijas rezult t notiek plastmasas materi la sadrumstalošan s mikrofragmentos vai miska sadal šan s; 4) zvejas r ks ir jebkurš priekšmets vai apr kojuma da a, ko zvej vai akvakult r izmanto j ras biolo isko resursu zvejošanai, eršanai vai audz šanai, vai kas peld pa j ras dens virsmu un tiek izmantots š du j ras biolo isko resursu pievilin šanai un eršanai vai audz šanai; 5) par atkritumiem k uvis zvejas r ks ir jebkurš zvejas r ks, ko aptver Direkt vas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta atkritumu defin cija, tostarp visas atseviš s sast vda as, vielas vai materi li, kas zvejas r ka izmešanas, tostarp pamešanas vai pazaud šanas br d, bija t da a vai tam piestiprin ti; 6) laist tirg noz m izstr d jumu pirmo reizi dar t pieejamu dal bvalsts tirg ;

9 155/9 bas Ofici lais V stnesis L 7) dar t pieejamu tirg noz m komercdarb bas gait par maksu vai bez maksas pieg d t izstr d jumu izplat šanai, pat ri am vai izmantošanai dal bvalsts tirg ; 8) saska otais standarts ir saska otais standarts, kas defin ts Regulas (ES) Nr. 1025/ panta 1. punkta c) apakš punkt ; 9) atkritumi ir atkritumi, kas defin ti Direkt vas 2008/98/EK 3. panta 1. punkt ; 10) ražot ja paplašin tas atbild bas sh ma ir ražot ja paplašin tas atbild bas sh ma, kas defin ta Direkt vas 2008/98/EK 3. panta 21. punkt ; 11) ražot js ir: a) jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uz m jdarb bu dal bvalst un kas profesion li ražo, piepilda, p rdod vai import, neatkar gi no izmantotajiem tirdzniec bas pa mieniem tostarp ar distances l gumiem, kas defin ti Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vas 2011/83/ES ( 21 ) 2. panta 7. punkt, un min taj dal bvalst laiž tirg vienreizlietojamus plastmasas izstr d jumus, pild tus vienreizlietojamus plastmasas izstr d jumus vai plastmasu saturošus zvejas r kus, iz emot personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 22 ) 4. panta 28. punkt defin t s zvejas darb bas; vai b) jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uz m jdarb bu vien dal bvalst vai treš valst un kas ar distances l gumiem, kas defin ti Direkt vas 2011/83/ES 2. panta 7. punkt, profesion li tieši p rdod cit dal bvalst priv t m m jsaimniec b m vai lietot jiem, kas nav priv t s m jsaimniec bas, vienreizlietojamus plastmasas izstr d jumus, pild tus vienreizlietojamus plastmasas izstr d jumus vai plastmasu saturošus zvejas r kus, iz emot personas, kuras veic Regulas (ES) Nr. 1380/ panta 28. punkt defin t s zvejas darb bas; 12) sav kšana ir sav kšana, kas defin ta Direkt vas 2008/98/EK 3. panta 10. punkt ; 13) dal ta sav kšana ir sav kšana, kas defin ta Direkt vas 2008/98/EK 3. panta 11. punkt ; 14) apstr de ir apstr de, kas defin ta Direkt vas 2008/98/EK 3. panta 14. punkt ; 15) iepakojums ir iepakojums, kas defin ts Direkt vas 94/62/EK 3. panta 1. punkt ; 16) biono rd ma plastmasa ir plastmasa, kura sp j fizik li un biolo iski sadal ties t, ka t piln b p rveidojas par oglek a dioks du (CO 2 ), biomasu un deni, un saska ar Eiropas standartiem attiec b uz iepakojumu ir re ener jama, izmantojot kompost šanu un anaerobo no rd šanos; 17) ostas atkritumu pie emšanas iek rtas ir ostas uz emšanas iek rtas, kas defin tas Direkt vas 2000/59/EK 2. panta e) punkt ; 18) tabakas izstr d jumi ir tabakas izstr d jumi, kas defin ti Direkt vas 2014/40/ES 2. panta 4. punkt. 4. pants Pat ri a samazin šana 1. Dal bvalstis veic vajadz gos pas kumus, lai pan ktu v rien gu un ilgtsp j gu pielikuma A da uzskait to vienreizlie tojamo plastmasas izstr d jumu pat ri a samazin jumu, iev rojot Savien bas atkritumu apsaimniekošanas politikas visp r jos m r us, jo paši atkritumu rašan s nov ršanu, veicinot b tiskas pieaugoš pat ri a tenden u izmai as pret j virzien. Ar min tajiem pas kumiem l dz gadam sal dzin jum ar gadu pan k izm r mu kvantitat vu pielikuma A da uzskait to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu pat ri a samazin jumu dal bvalsts teritorij. ( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par pat r t ju ties b m un ar ko groza Padomes Direkt vu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu 1999/44/EK un atce Padomes Direkt vu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu 97/7/EK (OV L 304, , 64. lpp.). ( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kop jo zivsaimniec bas politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atce Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/ 2004 un Padomes L mumu 2004/585/EK (OV L 354, , 22. lpp.).

10 LV L 155/10 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis Dal bvalstis l dz gada 3. j lijam sagatavo aprakstu par pas kumiem, kurus t s ir pie mušas, iev rojot pirmo da u, pazi o aprakstu Komisijai un dara to publiski pieejamu. Dal bvalstis aprakst izkl st tos pas kumus iestr d 11. pant min tajos pl nos vai programm s, kad min tie pl ni vai programmas pirmo reizi tiek atjaunin ti saska ar attiec gajiem Savien bas ties bu aktiem, ar kuriem reglament min tos pl nus vai programmas, vai iestr d jebk d s cit s programm s, kuras izstr d tas paši min tajam nol kam. Pas kumi var ietvert valsts pat ri a samazin šanas m r r d t ju noteikšanu, pas kumus, ar ko nodrošina, ka tirdzniec bas viet s galapat r t jam ir pieejamas atk rtoti izmantojamas alternat vas pielikuma A da uzskait tajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, ekonomiskus instrumentus, piem ram t dus, ar ko nodrošina, ka tirdzniec bas viet s galapa t r t ji min tos vienreizlietojamus plastmasas izstr d jumus nevar sa emt bez maksas, un nol gumus, k min ts 17. panta 3. punkt. Dal bvalstis, atk pjoties no Direkt vas 94/62/EK 18. panta, var paredz t tirdzniec bas ierobežojumus ar m r i nov rst to, ka š di izstr d jumi k st par piegružojumu, lai nodrošin tu, ka tos aizst j ar alternat v m, kas ir atk rtoti izmantojamas vai nesatur plastmasu. Pas kumi var atš irties atkar b no t, k da ir min to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu ietekme uz vidi vis to aprites cikl, tostarp tad, kad tie k st par piegružojumu. Saska ar šo punktu pie emtie pas kumi ir sam r gi un nediskrimin joši. Dal bvalstis par min tajiem pas kumiem pazi o Komisijai saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt vu (ES) 2015/1535 ( 23 ), ja tas ir pras ts min taj direkt v.. Lai nodrošin tu š punkta pirm s da as iev rošanu, katra dal bvalsts p rrauga pielikuma A da uzskait tos vienreizlieto jamo plastmasas izstr d jumus, kuri laisti tirg, un veiktos samazin šanas pas kumus, un par pan kto progresu zi o Komisijai saska ar š panta 2. punktu un 13. panta 1. punktu, lai noteiktu saistošus kvantitat vus Savien bas m r r d t jus pat ri a samazin šanai. 2. Komisija l dz gada 3. janv rim pie em stenošanas aktu, ar kuru nosaka metodiku, k apr ina un verific pielikuma A da uzskait to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu pat ri a v rien go un past v go samazin jumu. Min to stenošanas aktu pie em saska ar p rbaudes proced ru, kas min ta 16. panta 2. punkt. 5. pants Ierobežojumi laišanai tirg Dal bvalstis aizliedz tirg laist pielikuma B da uzskait tos vienreizlietojamos plastmasas izstr d jumus un no oksono r d mas plastmasas izgatavotus izstr d jumus. 6. pants Pras bas attiec b uz izstr d jumu 1. Dal bvalstis nodrošina, ka pielikuma C da uzskait tos vienreizlietojamos plastmasas izstr d jumus, kam ir plas tmasu saturoši kor ši un v ci i, var laist tirg tikai tad, ja kor ši un v ci i vis iecer taj izstr d jumu lietošanas posm neatdal s no taras. 2. Š panta vajadz b m par kor šiem un v ci iem, kas izgatavoti no plastmasas, neuzskata met la kor šus un v ci us ar plastmasas bl v m. 3. Komisija l dz gada 3. oktobrim prasa Eiropas standartiz cijas organiz cij m izstr d t saska otus standartus saist b ar 1. punkt min to pras bu. Min tajos standartos jo paši em v r nepieciešam bu nodrošin t nepieciešamo dz rienu taras nosl gšanas iztur bu, uzticam bu un drošumu, tostarp attiec b uz dz rienu taru, kas paredz ta g z tiem dz rieniem. ( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka inform cijas sniegšanas k rt bu tehnisko noteikumu un Inform cijas sabiedr bas pakalpojumu noteikumu jom (OV L 241, , 1. lpp.).

11 155/11 bas Ofici lais V stnesis L 4. No dienas, kad atsauces šuz panta 3. punkt min tajiem saska otajiem standartiem ir public tas Eiropas Savien bas Ofici laj V stnes, 1. punkt min tos vienreizlietojamos plastmasas izstr d jumus, kas atbilst min tajiem standartiem vai to da m, uzskata par t diem, kas atbilst 1. punkt paredz tajai pras bai. 5. Attiec b uz dz rienu pudel m, kas uzskait tas pielikuma F da, katra dal bvalsts nodrošina, ka: a) no gada pielikuma F da uzskait t s dz rienu pudeles, kuru galven sast vda a ir polietil ntereftal ts ( PET pudeles ), satur vismaz 25 % p rstr d tas plastmasas, apr inot to k vid jo r d t ju vis m PET pudel m, kuras laistas tirg min t s dal bvalsts teritorij ; un b) no gada pielikuma F da uzskait t s dz rienu pudeles satur vismaz 30 % p rstr d tas plastmasas, apr inot to k vid jo r d t ju vis m š d m dz rienu pudel m, kuras laistas tirg min t s dal bvalsts teritorij. Komisija l dz gada 1. janv rim pie em stenošanas aktus, kuros paredz noteikumus š punkta pirmaj da noteikt m r r d t ja apr in šanai un verifik cijai. Min tos stenošanas aktus pie em saska ar p rbaudes proced ru, kas min ta 16. panta 2. punkt. 7. pants Mar šanas pras bas 1. Dal bvalstis nodrošina, ka uz visiem pielikuma D da uzskait tajiem, tirg laistajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem uz to iepakojuma vai uz paša izstr d juma ir skaidri saredzams, skaidri salas ms un neizdz šams mar jums, ar ko pat r t jus inform par: a) izstr d juma piem rotiem atkritumu apsaimniekošanas veidiem vai veidiem, k min to izstr d jumu nevajag izmest atkritumos, iev rojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; un b) plastmasu kl tesam bu izstr d jum un par attiec go negat vo ietekmi uz vidi, kas rodas no piegružošanas vai cita veida nepareizas izstr d juma izmešanas atkritumos. Komisija nosaka saska otas mar šanas specifik cijas saska ar 2. punktu. 2. Komisija l dz gada 3. j lijam pie em stenošanas aktu, kur nosaka 1. punkt min t s saska ot s mar juma specifik cijas, ar kur m: a) paredz, ka pielikuma D da as 1., 2. un 3. punkt uzskait to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu mar jumu uzliek uz min to izstr d jumu p rdošanas vai grupas iepakojuma. Ja vair kas p rdošanas vien bas tiek grup tas p rdošanas viet, uz katras p rdošanas vien bas iepakojuma ir mar jums. Mar jums nav oblig ts iepakojumam, kura virsmas plat ba ir maz ka par 10 cm 2 ; b) paredz, ka pielikuma D da as 4. punkt uzskait to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu mar jumu uzliek uz paša izstr d juma; un c) apsver past vošas nozares br vpr t gas pieejas un pašu uzman bu piev rš nepieciešam bai izvair ties no inform cijas, kas maldina pat r t jus. Min to stenošanas aktu pie em saska ar p rbaudes proced ru, kas min ta 16. panta 2. punkt. 3. Š panta noteikumi par tabakas izstr d jumiem papildina tos, kuri paredz ti Direkt v 2014/40/ES.

12 LV L 155/12 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis pants Ražot ja paplašin ta atbild ba 1. Dal bvalstis nodrošina, ka attiec b uz visiem pielikuma E da uzskait tajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem, kas laisti dal bvalsts tirg, tiek izveidotas ražot ja paplašin tas atbild bas sh mas saska ar Direkt vas 2008/98/EK 8. un 8.a pantu. 2. Dal bvalstis nodrošina, ka š s direkt vas pielikuma E da as I sada uzskait to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu ražot ji sedz izmaksas, iev rojot noteikumus par ražot ja paplašin to atbild bu Direkt v 2008/98/EK un 94/62/EK un, cikt l t s jau nav ietvertas, sedz š das izmaksas: a) izmaksas saist b ar š s direkt vas10. pant min tajiem inform t bas vairošanas pas kumiem attiec b uz min tajiem izstr d jumiem; b) izmaksas saist b ar to izstr d jumu atkritumu sav kšanu, kuri izmesti publisk s sav kšanas sist m s, tostarp infras trukt ru un t s darb bu, un min to atkritumu p c ku transport šanu un apstr di; un c) izmaksas saist b ar min to izstr d jumu rad ta piegružojuma sat r šanu un t p c ku transport šanu un apstr di. 3. Dal bvalstis nodrošina, ka pielikuma E da as II un III sada min to vienreizlietojamo plastmasas izstr d jumu ražot ji sedz vismaz š das izmaksas: a) izmaksas saist b ar 10. pant min tajiem inform t bas vairošanas pas kumiem attiec b uz min tajiem izstr d ju miem; b) izmaksas saist b ar min to izstr d jumu rad ta piegružojuma sat r šanu un t p c ku transport šanu un apstr di; un c) izmaksas saist b ar datu v kšanu un zi ošanu saska ar Direkt vas 2008/98/EK 8.a panta 1. punkta c) apakšpunktu. Attiec b uz š s direkt vas pielikuma E da as III sada uzskait tajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstr d jumiem dal b valstis nodrošina, ka ražot ji papildus min tajam sedz izmaksas saist b ar min to izstr d jumu atkritumu, kuri izmesti publisk s sav kšanas sist m s, sav kšanu, tostarp infrastrukt ru un t s darb bu, un min to atkritumu p c ku transpor t šanu un apstr di. Izmaksas var ietvert pašas infrastrukt ras izveidi min to izstr d jumu atkritumu sav kšanai, piem ram, atbilstošas atkritumu tvertnes sabiedrisk s viet s ar augstu piegružošanas tendenci. 4. Š panta 2. un 3. punkt min t s sedzam s izmaksas nep rsniedz izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai tajos min tos pakalpojumus sniegtu izmaksu zi optim l veid, un attiec gie dal bnieki t s nosaka p rredzam veid. Izmaksas saist b ar piegružojuma sat r šanu ir ierobežotas un ietver vien gi darb bas, ko veic publiskas iest des vai kas tiek veiktas to v rd. Apr in šanas metodiku izstr d t, lai izmaksas saist b ar piegružojuma sat r šanu var tu noteikt sam r g veid. Lai l dz minimumam samazin tu administrat v s izmaksas, dal bvalstis var noteikt finanšu iemaksas piegružojuma sat r šanas izmaks m, nosakot pien c gas fiks tas summas daudziem gadiem. Komisija, konsult joties ar dal bvalst m, public pamatnost dnes krit rijiem par izmaks m saist b ar š 3. punkt min t piegružojuma sat r šanu. panta 2. un 5. Dal bvalstis skaidri defin visu iesaist to dal bnieku uzdevumus un pien kumus. Attiec b uz iepakojumu min tos uzdevumus un pien kumus defin saska ar Direkt vu 94/62/EK. 6. Katra dal bvalsts at auj ražot jiem, kuri veic uz m jdarb bu cit dal bvalst un izstr d jumus laiž t s tirg, iecelt juridisku vai fizisku personu, kas re istr ta t s teritorij, k pilnvaroto p rst vi, lai t pild tu ražot ja pien kumus, kas saist ti ar ražot ja paplašin tas atbild bas sh m m attiec g s dal bvalsts teritorij. 7. Katra dal bvalsts nodrošina, ka ražot js, kas veic uz m jdarb bu min t s dal bvalsts teritorij, kurš p rdod pieli kuma E da uzskait tos vienreizlietojam s plastmasas izstr d jumus un plastmasu saturošus zvejas r kus cit dal bvalst, kur tas neveic uz m jdarb bu, iece pilnvarotu p rst vi min taj cit dal bvalst. Pilnvarotais p rst vis ir persona, kas atbild ga par min t ražot ja pien kumu izpildi, iev rojot šo direkt vu, min t s citas dal bvalsts teritorij. 8. Dal bvalstis nodrošina, ka attiec b uz visiem plastmasu saturošiem zvejas r kiem, kas laisti dal bvalsts tirg, tiek izveidotas ražot ja paplašin tas atbild bas sh mas saska ar Direkt vas 2008/98/EK 8. un 8.a pantu. Dal bvalstis, kur m ir j ras de i, k defin ts Direkt vas 2008/56/EK 3. panta 1. punkt, nosaka valsts minim lu ikgad ju r d t ju par atkritumiem k uvušu plastmasu saturošu zvejas r ku sav kšanai p rstr des nol k.