Laulības dzīves ainas. Scenes From a Marriage. Žurnāla Objektiv redaktori un fotogrāfi

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Laulības dzīves ainas. Scenes From a Marriage. Žurnāla Objektiv redaktori un fotogrāfi"

Transkripts

1

2 Laulības dzīves ainas Scenes From a Marriage Žurnāla Objektiv redaktori un fotogrāfi Nīnu Stranni (NO) intervē mākslas kritiķis un kurators Indreks Grigors (EE). Objektiv magazine editor and photographer Nina Strand (NO) interviewed by curator and art critic Indrek Grigor (EE). 6 Indreks Grigors: Profesors Marko Laimre, Igaunijas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas katedras vadītājs, apgalvo, ka tieši viņš Igaunijas mākslā ieviesa terminu kameras māksla. Taču tagad viņš ir arī to oficiāli iznīdējis, aizliedzot tā lietošanu savā katedrā. Pirms trim gadiem, piedaloties portfolio prezentācijā, kas notika Fotogrāfijas katedrā, astoņi no desmit portfolio, kas man bija jāizlasa, sākās ar vienu un to pašu teikumu: Es esmu mākslinieks, kas pamatā strādā kameras mākslas medijā (vienā no portfolio tas bija trešais teikums, un kādā citā portfolio teksta nebija vispār). Kad piedalījos tādā pašā pasākumā pagājušajā gadā, neviens no studentiem nebija lietojis frāzi kameras mākslas medijs. Žurnāls Objektiv, kura viena no dibinātājām un galvenā redaktore esat jūs, sevi definē kā žurnālu objektīva mākslai ( kameras māksla principā ir šī termina adaptācija, kas labāk piemērota igauņu valodai). No kurienes nāk jēdziens objektīva māksla? Kurš to ieviesa un kādēļ? Un ko tas nozīmē žurnāla Objektiv kontekstā? Nīna Stranne: Termins sākotnēji bija lietderīgs, lai norādītu, kas ir žurnāla interešu lokā: fotogrāfijas un video māksla. Laikam ejot, mēs pārtraucām to lietot, paļaujoties uz to, ka mūsu lasītāji saprot un zina, kas mēs esam. Es esmu ievērojusi, ka daudzi mākslinieki, kas strādā ar fotogrāfiju, arī ir pārtraukuši lietot šo terminu, varbūt tāpēc, ka nejūt pēc tā nekādu nepieciešamību. Mēs (Ida Hjērulfa, Susanne Estbī un es) izveidojām žurnālu gadā, jo jutām vajadzību pēc telpas, kurā apspriest šo mediju. Es uzskatu, ir svarīgi, ka Skandināvijā ir šāds žurnāls kā mūsējais, jo tik daudz žurnālu Indrek Grigor: Professor Marco Laimre, the head of the photography department at the Estonian Academy of Arts, claims that he was the one who introduced the term camera-based art into the Estonian art scene. By now he is also the one who has officially panned it by forbidding its use at the department. So three years ago, when participating in a portfolio cafe event at the department, eight out of ten portfolios I had to read all started with the exact same line: I am an artist working mainly in a camera-based medium (in one of the portfolios it was the third sentence and one portfolio did not have any text). Participating in the same kind of portfolio cafe event last year, none of the students used camera-based medium. The magazine Objektiv, of which you are one of the founding members and the editor-in-chief, defines itself as a magazine for lens-based art (of which camera-based is just an adapted version better suited for the Estonian language). Where does the term lens-based comes from? Who was the one to introduce it and why? And what does it signify in the context of Objektiv magazine? Nina Strand: The term was originally useful to indicate what the journal investigates: photography and video art. With time, we stopped using it and relied on the fact that our readers understand and know what we are. I notice that many artists working with photography have also stopped using this term, perhaps because they don t have any need for it. We (Ida Kierulf, Susanne Østby Sæther and I) started the magazine in 2009 because we needed a space in which

3 šeit ir veltīti literatūrai. Šobrīd attēls, iespējams, ir kļuvis vēl svarīgāks par tekstu. Es priecājos, ka ar tekstiem un attēlu esejām mēs varam mēģināt runāt par nekustīgo un kustīgo attēlu mūsdienās. Mūsu nākamo divu numuru nosaukums ir Fleksiblais attēls (The Flexible Image), un tajos mēs padziļināti aplūkosim (fotogrāfiskā) attēla aktuālo stāvokli. Šķiet, ka tas pašlaik tiecas izpausties divās atšķirīgās, taču radniecīgās manifestācijās: attēls kā teksts/zīme un attēls kā darbība. Pirmā daļa aplūkos attēlu kā darbību, tomēr šķiet, ka attēls arvien biežāk tiek lietots kā zīme emotikoni ir tam emblemātisks piemērs; tajā pašā laikā attēls arvien biežāk kļūst arī par piekļuves punktu dažādām darbībām, tipisks piemērs ekrāna ikonas. Tādējādi attēlu vairs nevar definēt kā ierobežotu, reprezentatīvu objektu, kas primāri uzrunā redzi. Drīzāk tas tikpat lielā mērā ir instruments, kas uzrunā visas maņas, it īpaši tausti, tā tuvinoties žestam. Tādu attēlu mākslinieks Haruns Faroki ir nodēvējis par operatīvo attēlu, tas ir, attēlu, kas nevis reprezentē objektu, bet ir daļa no darbības. I.G.: Profesors Pēters Linnaps, Igaunijas ievērojamākais fotogrāfijas teorētiķis, savā monogrāfijā Fotoloģija (Photology) izvirza kameru vai, varētu pat teikt, kameras slēdzi kā fotogrāfijas teorētiskās intereses objektu. Pēc Linnapa domām, visas tēmas, ko skar fotogrāfijas teorijas, ir saistītas ar kameras attīstību kameras uzvedību, ortoskopiju un tā tālāk. Tikai kamera ir kopīga visām fotogrāfijas praksēm, sākot ar realitātes dokumentāciju un beidzot ar modi un mākslu. Vairākus gadus es pieņēmu to kā galīgo definīciju. Ir jauki, ja pasaulē ir kārtība. Taču brīdī, kad man pašam nācās tuvāk saskarties ar fotogrāfijas teoriju, šis priekšstats par lietu kārtību sāka brukt. Es atvainojos, ka izmantošu daudz nedefinētu terminu savā analoģijā, bet ceru, ka būtība tomēr pilnībā nepazudīs vulgārā vispārinājumā. Man šķiet, ka prestrukturālisma teorētiķi ticēja, ka spēj aprakstīt pasauli tā bija teorija par praksi, ko bija paredzēts praktizēt (labs piemērs ir psihoanalīze). Poststrukturālisma teorija savukārt ir teorija par visaptverošas teorijas par pasauli neiespējamību, proti, tā ir teorija bez prakses (universitātēm arvien vairāk pievēršoties tūlītēji lietojamām un lietišķām zinātnēm, filozofiskā doma pat akadēmiskajā vidē arvien lielākā mērā kļūst par izstumto). Turpinot šo domu, var secināt, ka fotogrāfija ir prakse bez teorijas, jo neeksistē visaptveroša fotogrāfijas teorija. Laikmetīgā māksla izmisīgi cenšas palikt nedefinējama. Ir acīm redzams, ka tā ir stils līdzīgi kā abstrakcionisms vai sirreālisms, vismaz tādā veidā terminu laikmetīgā māksla lieto kuratori, kritiķi, teorētiķi taču atšķirībā no iepriekšminētajiem stiliem, tā izvairās to discuss this medium. I believe it s important to have a journal like ours in Scandinavia today, since so many journals are dedicated to literature here. The image is perhaps even more important these days than text. I m happy that with texts and picture essays we can try to say something about where still and moving images are today. We have a working title for our next two issues The Flexible Image, and these issues will look closer at the current state of the (photographic) image. It seems to expand into two distinct, yet related manifestations: the image as text/sign versus the image as operation. Part 1 will look at the image as operation whereas, on the one hand, the image seems to work increasingly as a sign, emblematised by the emoji, on the other hand it s also increasingly being employed as a portal to various kinds of actions, typified by the on-screen icon. Thus the image can no longer be understood as an enclosed, representational entity that primarily addresses the faculty of vision. Rather, it s as much an operating tool addressing the full sensory capacity of the body, and touch in particular, thereby being entwined with the gesture. This is the kind of image that artist Harun Farocki has called the operative image: that is, images that do not represent an object, but rather are part of an operation. I.G.: Professor Peeter Linnap, Estonia s most prominent theoretician of photography, defines in his monograph Photology the camera - or one could even say the shutter - as the object of the theoretical investigation of photography. According to Linnap, all the topics that the theory of photography touches on have to do with the development of the camera - camera behaviour, orthoscopy and so on. The camera is the only thing uniting all the practices of photography from documenting to fashion and art. For some years I took it as the ultimate definition. It feels nice if the world is fixed. But having had to face the theory of photography myself, more directly, this fixed image started to crumble. I am sorry for using a lot of undefined terms in the following analogy, but I hope the point does not get totally lost in the vulgar generalisation. It seems to me that pre-structural theory, though it can describe the world, was a theory about practice to be taken to practice (psychoanalysis is a good example). Post-structural theory was a theory about the impossibility of a comprehensive theory about the world, that is, it s a theory without practice (with the universities turning more and more towards live- and applied sciences, philosophical thinking even within the academy becomes more and more of an outcast). Following this line of thought it looks like photography is a practice without a theory, as there is no comprehensive theory of photography. 7

4 8 no sevis definēšanas manifestā. Tātad, vai mēs varētu dēvēt fotogrāfiju par praksi, kas nevar tikt teorētiski definēta? Savā ziņā tieši to ierosina Linnaps, apgalvojot, ka fotogrāfijas teorijas centrālais teorētiskais objekts ir slēdža ātrums absolūti fizikāls fenomens. N.S.: Es varu saprast, kādēļ mūsdienās fotogrāfiju definēt ir sarežģīti: pārmaiņas attīstās tik strauji un fotogrāfijas joma ir tik mainīga, ka tai patiesi ir jāseko līdzi nepārtraukti. Šī straujā attīstība ir viens no iemesliem, kādēļ pēc tā devītā numura Objektiv tika pārstrukturēts. Līdztekus drukātajam izdevumam mēs izveidojām tiešsaistes žurnālu. Tas tika darīts, lai daļu mūsu satura pārceltu tiešsaistē īsākas intervijas un diskusijas par aktuālajām izstādēm. Tādējādi drukāto izdevumu mēs varējām izmantot garākām tematiskām esejām, diskusijām un, jo īpaši, attēlu sērijām. Mēs arī nolēmām publicēt tekstus lielākoties angļu valodā, lai sasniegtu starptautisku auditoriju. Es priecājos, ka neesmu fotomuzeja direktore, jo sekot fotogrāfijas vēsturei šķiet gandrīz neiespējami. Es tikko uzrakstīju eseju norvēģu laikrakstam Dagbladet par Norvēģijas fotomuzeju Preus muzeju vietu, ko norvēģi apmeklē ļoti reti. Tur nekas daudz nenotiek pagājušajā gadā tur bija tikai viena izstāde, kas ir pagarināta līdz šī gada septembrim! Šai esejai es intervēju Dankanu Forbsu no Vintertūras fotomuzeja kā salīdzinājumu tam, kā vadīt fotomuzeju. Mani ir dziļi iespaidojis viņu darbs un pieeja mūsdienu fotogrāfijai. Viņu programma ir plānota ar spēcīgu tiešsaistes elementu, jo muzejs atrodas divdesmit minūšu vilciena brauciena attālumā no Cīrihes. Forbss saka: Mēs balstāmies izvērstā priekšstatā par to, kas ir fotogrāfiskais, un es domāju, ka atrodamies sava veida lūzumpunktā attiecībā uz to, kā fotogrāfiskais ir saistīts ar digitālo un ar tīmekli. Mēs vēlamies veidot programmu, kas rūpīgi iedziļinās šajā pieņēmumā. I.G.: Objektiv desmitā numura redaktora slejā jūs citējat žurnāla Aperture redaktoru Maiklu Famigeti: Fotogrāfija mitinās milzīgi plašā teltī un skar tik daudzas citas jomas; tām ikdienas dzīvē ierādīta vieta, kādas nav citām mākslām, piemēram, gleznošanai. Tēma, par ko jūs runājat, ir fotogrāfijas kā mākslas formas īpašā vieta. Vienlaikus jūs pieminat postfotogrāfiju un retoriski apšaubāt sava žurnāla nākotni vai nepieciešamību. Aplūkojot tendences, kas atkārtojas fotogrāfijas teorijas ietvaros, viena no galvenajām tēmām fotomākslā ir jautājums par to, vai tā vispār ir māksla. Fotogrāfija visu laiku tiecas kļūt par mākslu, tieši tāpat kā gleznošana cīnās par tiesībām palikt māksla. Kā to formulēja laba Contemporary art tries desperately to stay undefinable. It is obviously a style just like abstractionism or surrealism - at least that s the way the term contemporary is used by curators, critics, and theoreticians but, unlike the former styles, it avoids a defining manifesto. So could we call photography a practice that can not be theoretically defined? In a way this is exactly what Linnap suggests when he claims that the core theoretical object of the theory of photography is the shutter speed - a purely physical phenomenon. N.S.: I can see why defining photography today is challenging: developments are evolving so rapidly and the scene is so fast moving, you really need to investigate it constantly. This fast-moving development is one of the reasons why Objektiv was reconceived after the ninth issue. We started an online journal to complement the printed publication. This was in order to move some of our content online, like shorter interviews and conversations about current exhibitions. In this way, we could use the printed publication for longer theme-based essays, conversations and especially picture series. We also decided to publish mainly in English to reach further out in the world. I m glad I m not the director of a photography museum, because keeping track of its history seems almost impossible. I just wrote an essay for Dagbladet, a Norwegian newspaper, about the Norwegian museum for photography, Preus Museum, a place very few Norwegians visit. There isn t much happening there, they only had one exhibition last year, which was extended until September of this year! For the essay I interviewed Duncan Forbes at Fotomuseum Winterhur as a comparison on how to run a museum for photography. I m really impressed by their work and their approach to dealing with photography today. Their programme is planned with a strong online presence, since the museum is located a twenty-minute train ride from Zurich. Forbes states: We re pursuing the expanded notion of the photographic and I believe we re at a sort of tipping point in the way the photographic is linked to the digital and the network. We want to pursue a programme that investigates this thoroughly. I.G.: In the editor s introduction to issue No. 10 of Objektiv you quote Aperture magazine s editor Michael Famighetti: Photography occupies a very large, generous tent and touches on so many other fields; it occupies a place in daily life that other art forms, like painting, don t. The topic you are talking about is the distinct position of photography as an art form. At the same time, you mention post-photography and question rhetorically the future or purpose of your magazine.

5 latviešu kolēģe Šelda Puķīte: tā ir kā Baltijas rusofobija vai vāciešu vainas sajūta. Kā un cik lielā mērā šīs pastāvīgās bailes iespaido fotomākslu? N.S.: Par to, vai fotogrāfija ir māksla, mūsdienās vairs nebūtu jāšaubās. It nemaz. Mēs esam publicējuši daudz izdevumu, bet tikai viens, mūsu žurnāla 11. numurs, kas bija veltīts mūžībā aizgājušajam fotogrāfam Tomam Sandbergam, nokļuva Narvesen kiosku mākslas stendos. Tajos visā Norvēģijā tiek izplatīta daļa mūsu izdevumu. Pirms tam viņi mūsu žurnālu izvietoja starp citiem, tehniskākiem fotožurnāliem vai pat vaļasprieku un dzīvesstila stendā. Mums tas bija simbolisks notikums, tāpēc ka Sandbergam bija tik būtiska loma mākslas fotogrāfijas attīstībā šajā valstī; viņš bija viens no tiem, kas gadā piedalījās Fotogalleriet dibināšanā. Tā daudzus gadus bija svarīga vieta fotogrāfijai. Viņš bija ārkārtīgi ieinteresēts un atbalstīja mūsu izdevumu un jaunos māksliniekus. Kad Fotogalleriet gadā svinēja savu 30. gadadienu, Īda Hjerulfa, kas tajā laikā bija galerijas direktore, lūdza Sandbergam būt par jubilejas izstādes kuratoru. Viņš izveidoja izstādi ar mākslinieku Mortena Annenesa un Ūla Rindāla darbiem tolaik vēl nepazīstamiem, bet tagad labi zināmiem vārdiem varbūt pateicoties tieši viņam un šai izstādei. Nākamajā gadā galerijai būs 40 gadi, un es varu tikai cerēt, ka pašreizējais direktors būs tāds pats vizionārs, kāda bija Hjerulfa. Taču man ir pamats šaubīties: daži fotogrāfijas institūciju direktori mēdz būt vairāk ieinteresēti fotogrāfijas vēsturē nekā tās nākotnē. Manuprāt, tā ir kļūda, jo publikai kļūst grūtāk pieņemt fotogrāfiju kā mākslu. I.G.: Tallinas Fotomēnesis un gadā, manuprāt, piedāvāja spēcīgas izstādes mūsdienu fotomākslas manifestācijas gada centrālās izstādes Shadows of a Doubt kurators Nīkolāss Johanness Lekerkerks ir no Nīderlandes, bet studējis Londonā. Izstādi Time Laps gadā kūrēja jauna igauņu kuratore Anna Lāritsa, kas ir studējusi de Appel mākslas centrā Amsterdamā. Abām izstādēm bija divas kopīgas iezīmes: izstāžu centrālā tēma bija laiks (vai telplaiks, ja vēlaties), un tās abas aplinkus aplūkoja problēmu, ka fotogrāfija vairs nav tikai fotogrāfija. Lekerkerks man intervijā raksturoja savu konceptu: Tallinas Fotomēneša ietvaros es gribēju atbrīvoties no šīs pārspīlētās pārliecības, ka esam kaut ko parādā fotogrāfijai kā medijam. Šāds ietvars ir pārāk šaurs, lai aplūkotu veidus, kā šobrīd dzīvojam. Izstādes tapšanas procesā mēs pārvietojām izejas punktu no fotogrāfijas uz objektīvu, no tā uz attēlu. Savukārt izstādes Time Laps konceptu Kristela Rēzare, Fotomēneša mākslinieciskā direktore, rezumēja šādi: Pašlaik laikmetīgajā mākslā When looking at the recurring tendencies in the theory of photography, then one of the main themes in photo art is the question whether it is art after all. Photography is all the time fighting for its right to become art, just like painting is fighting for the right to stay art. As my good Latvian colleague Šelda Puķīte put it: it s like the Russophobe of the Baltics and the guilt of the Germans. How and to which extent does this constant fear affect photo art? N.S.: There should be no doubt about photography being art today. Absolutely none. We ve made many issues, but only one, our eleventh issue on the late photographer Tom Sandberg, made it into the art section in the magazine kiosk Narvesen, which distributes a portion of our issues all over Norway. They had previously placed the journal among more technical photo magazines, or even in the hobby and lifestyle section. This became symbolic for us also because Sandberg was so vital in the development of art photography in this country, one of the founders of Fotogalleriet in 1977, which was an important place for photography for many years. He was so extremely curious and supportive of our publication and of younger artists. When Fotogalleriet celebrated its 30th anniversary in 2007, its director at that time, Ida Kierulf, asked Sandberg to curate the jubilee exhibition and he curated a show with Morten Andenæs and Ola Rindal, two unknown names at that time, but very established names today, maybe because of him and that exhibition. The gallery is 40 years old next year and I can only hope that the current director will be as visionary as Kierulf was. But I have my doubts: some directors of institutions for photography tend to be more interested in showing the history of photography than its future. This is a mistake, I think, and makes it hard for the audience to accept photography as art. I.G.: Tallinn Photo Month 2013 and 2015, I would claim, have made strong manifesting exhibitions about the current state of photo art. In 2013 the central exhibition Shadows of a Doubt was curated by Dutch curator Niekolaas Johannes Lekkerkerk, who has studied in London. Time Lapse in 2015 was curated by the young Estonian curator Anna Laarits, who studied at de Apple in Amsterdam. Both exhibitions had two things in common: the central topic of the exhibition was time (or space-time if you will) and they both circled around the problem of photography not being anymore just about photography. Lekkerkerk described his concept to me in an interview: What I wanted to do in the framework of Tallinn Photomonth was to slice through this over indebtedness to 9

6 10 valda postmedija apstākļi robežas starp dažādiem medijiem ir izplūdušas, un ir neiespējami sašķirot mākslas darbus izteiktās kategorijās, piemēram, fotogrāfija, videomāksla vai tēlniecība. Tas viss būtu labi un jauki, ja fotomāksla Igaunijā jebkad būtu bijusi par pie sienas piekārtām fotogrāfijām vai vispār bildīšu taisīšanu. Kaut ko tādu varētu apgalvot par Igaunijas fotogrāfiju pirms 90. gadiem, bet, kopš fotogrāfija ir institucionāli akceptēta kā mākslas forma, tā nekad nav bijusi fotogrāfija tās tradicionālajā izpratnē. To apliecina fakts, ka divi Igaunijas nacionālie mākslas muzeji, kas abi izveidoja foto un videomākslas kolekcijas 90. gadu sākumā, ir pārdēvējuši šīs kolekcijas par laikmetīgās mākslas kolekcijām, tā ka foto patiesi nav īstais veids, kā raksturot to saturu. Tādēļ Fotomēneša izstādes, neskatoties uz to, ka tās abas bija ļoti spēcīgas, man šķita esam kolonizācijas vai paškolonizācijas projekti, ar to domājot kaitinošo paradumu ienest anonīmā starptautiskā mākslas lauka problēmas lokālā kontekstā. Tajā pašā laikā es labi apzinos, ka Latvijā fotogrāfija joprojām lielā mērā koncentrējas ap tradicionālo priekšstatu par fotogrāfu, kurš uzņem fotogrāfijas. Objektiv sevi pozicionē kā žurnālu par Skandināvijas fotogrāfiju. Cik lielā mērā tas ņem vērā Skandināvijas valstu fotogrāfijas tradīciju atšķirības? Cik lielā mērā tas ir vispārinājums par... ko, par kādām tendencēm? N.S.: Kad runa ir par fotogrāfiju, es neticu nacionālajām robežām. Diez vai mēs šeit, Norvēģijā, strādājam citādi kā jebkur citur pasaulē. Fotogrāfija mūsdienās ir tik globāla mākslas forma. Taču es labi atceros, ka gadā mēs izdevām numuru ar nosaukumu Nordic Now, sadarbībā ar Hannamari Šakji no Raw un Kamillu Krāgelundu no Filter. Mēs sastapāmies darbnīcā, ko Rīgā organizēja Latvijas tiešsaistes žurnāls Foto Kvartāls, un uzdevām sev jautājumu vai eksistē ziemeļniecisks izteiksmes veids. Izdevums pievēršas piecām tendencēm, kas šobrīd dominē Ziemeļvalstu fotogrāfijā: privātā un autobiogrāfiskā fotogrāfija, fotogrāfijas un citu mediju hibrīdi, atgriešanās pie analogām tehnikām, sapņu ainām līdzīgi scenāriji, kas sapludina realitāti un fantāziju, kā arī milzīgās pārmaiņas, ko piedzīvo dokumentālā fotogrāfija, tās praktizētājiem apšaubot un izvēršot žanra robežas. Lai atspoguļotu neatkarīgu viedokli, mēs uzaicinājām The New York Times Magazine fotoredaktori Keitiju Raianu paust savas domas par mūsu atlasītajiem Ziemeļvalstu fotogrāfiem. Viņasprāt, vairums fotogrāfu portretē cilvēkus un ainavas, ko viņi pazīst; uz šī pamata tiek veidotas sapņu ainavas, kas ar autoriem rezonē emocionāli. Viņa saka arī, ka Ziemeļvalstu fotogrāfija kombinē dvēselisku, kailu, laimīgu, bezgrēcīgu photography as a medium. It is too rigid to address the ways in which we live today. In the process of developing the exhibition, we have made a move from photography-based, to lens-based, to image-based. And the concept of the Time Lapse exhibition was summarised by Kristel Raesaar, the art director of the Photomonth as: Today, contemporary art is in a post-medium condition, the boundaries between different media have become blurred and it is impossible to divide works of art into distinct categories such as photography, video, or sculpture. This would all be good and fine if photo art in Estonia would ever have been about photos hanging on the wall or at all about taking pictures. We could claim something like that about Estonian photography before the nineties, but since photography has been institutionally accepted as a form of art, it has never been about photography in a traditional sense. This is reflected in the fact that the two Estonian national art museums who both established their photo and video art collections in the beginning of the nineties, have renamed those collections into contemporary art collections, since photo really isn t the best term to describe their content. So the Photomonth exhibitions, even though having both been very strong exhibitions, have felt to me like projects of colonisation or self-colonisation, meaning the obnoxious introduction of problems from an anonymous international art field into the local context. At the same time, I am aware of Latvian photography still being very much centred on the traditional idea of a photographer taking pictures. Objektiv positions itself as a magazine about photography in Scandinavia. To which extent does it take into account the differences in the traditions of photography in the Scandinavian countries? To which extent it is a generalised image of what, or which tendencies exactly? N.S.: I don t believe in national borders when it comes to photography, that we re working in a different way here in Norway from any other place in the world. Photography is now such a global art form. I m well aware, however, that we made an issue called Nordic Now in 2013 in collaboration with Hannamari Shakya from Raw and Camilla Kragelund from Filter. We met at a workshop in Riga hosted by the Latvian online magazine Foto Kvartāls and asked ourselves if such a thing as a Nordic expression existed. The publication zooms in on five tendencies governing the production of photography in the Nordic countries today: private and autobiographical photography; hybrids between photography and other media; the return to analogue techniques; dream-like scenarios

7 tēlainību ar intīmu, piezemētu, metaforisku ainavu. Un tomēr es neticu, ka eksistē konkrētām valstīm raksturīga māksla. Kopš gada esam uzaicinājuši mūsu konsultatīvajā padomē amerikāņus Braienu Šolu un Lūkasu Bleiolku, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk aplūkosim tēmas, kas nodarbina māksliniekus visā pasaulē. I.G.: Lasot Objektiv un jo īpaši jūsu tekstus, žurnāla dzinējspēks aizrautība ir tikpat acīm redzams kā jūsu interese par to, kā mainās fotogrāfijas loma pasaulē. Par to liecina kaut vai jūsu sniegto interviju skaits un biežā dalība starptautiskās konferencēs. Vai es nemaldītos, apgalvojot, ka Objektiv jums ir pētniecības rīks? Un, ņemot vērā, ka pētniecība joprojām ir būtiska laikmetīgās mākslas tēma, vai Objektiv varētu raksturot kā mākslas projektu? N.S.: Jā, pēdējie septiņi gadi ir bijis īsts piedzīvojums. Man patīk ceļojums, kurā Objektiv mani ir aizvedis kopš pirmā numura. Visvairāk man patīk dažādās sarunas, ko esam publicējuši, piemēram, kuratoru Milēnas Hēgsbergas un Aleksa Kleina diskusija par grāmatu Vārdi bez attēliem (Words Without Pictures). Kleinas sastādītā grāmata tapa sadarbībā ar kuratori Šarloti Kotoni, ar mērķi veidot saturīgu diskursu par fotogrāfijas aktuālajiem jautājumiem. Hēgsberga ir Oslo pievārtē esošā Henie Onstad mākslas centra vecākā kuratore un izlasot grāmatu viņai radās daudz jautājumu par tēmu, kas, pēc viņas pašas teiktā, nav viņas lauciņš. Kleins un Hēgsberga pašlaik kopā veido izstādi, kas tiks atklāta gadā. Domāju, ka mūsu 15. numurs, kas iznāks nākamajā gadā, būs īstais brīdis izvērst un izvērtēt visas agrākās sarunas, lai palūkotos, kā medijs ir attīstījies no līdz gadam. Un, manuprāt, pēc 15. numura būtu svarīgi šo žurnālu nodot jaunas redakcijas pārziņā. that merge reality and fantasy, as well as looking at the immense changes that the genre of documentary is undergoing, with its practitioners questioning and pushing the borders of how it s defined. To get an outside view on our selection of Nordic photographers, we also invited picture editor Kathy Ryan from the New York Times Magazine to contribute her thoughts. For her: The majority of the photographers portray the people and landscape they know. Out of that they make dreamscapes of things related to them emotionally. She also says Nordic photography combines a spirited, nude, happy, paradise imagery with the intimate, close-to-home, metaphorical landscape. But I still don t believe in country-specific art. From 2016, we invited the Americans Brian Sholis and Lucas Blalock onto our advisory board to further ensure that the artists and themes we re working with are what artists worldwide are working with. I.G.: Reading Objektiv and your texts specifically, the enthusiasm that drives the magazine is as obvious as is your curiosity about the changing role of photography in the world - proved by the sheer number of interviews and trips to international conferences you have undertaken. Am I on the right track if I claim that Objektiv is a means of investigation for you? And taking into consideration that investigation is a still prominent theme of contemporary art, Objektiv could be described as a means of artistic endeavour? N.S.: Yes, the past seven years have been a true adventure. I love the ride Objektiv has taken me on since the very first issue. What I ve loved the most has been the different conversations we ve had, like the one between the curators Milena Høegsberg and Alex Klein on the book Words Without Pictures. The book, edited by Klein, was conceived in collaboration with curator Charlotte Cotton to create a thoughtful discourse around current issues in photography. When Hoegsberg, acting chief curator at the Henie Onstad Art Centre just outside Oslo, read it, she began to ask many questions about a subject that, in her own words, isn t her area of expertise. Klein and Høegsberg are now working together on an exhibition to take place in For our 15th issue next year I think it s time to expand on and evaluate these previous conversations in order to see how the medium has developed in the years from 2010 to And after the 15th issue I think it s important, with a magazine like this, to let a new set of people run it. 11

8 Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2016 / Riga Photography Biennial 2016 Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director: Inga Brūvere Programmas veidotāji un kuratori / Programme organized and cureted by: Inga Brūvere, Maija Rudovska, Ieva Epnere, Aiga Dzalbe, Marie Sjøvold, Uldis Pētersons, Inga Šteimane, Maira Dudareva, Elīna Sproģe Koordinatore / Coordinator: Amanda Boka Mākslinieki / Artists: Arnas Anskaitis, Kristians Brekte, Uldis Briedis, Natasha Caruana, Viktorija Eksta, Katinka Goldberg, Ivars Grāvlejs, Paul Herbst, Camille Laurelli, Zane Mellupe, Alexandra Navratil, Alissa Nirgi, Witek Orski, Karoliina Paappa, Agnieszka Polska, Laura Prikule, Jana Romanova, Baiba Rubine, Meggy Rustamova, Protick Sarker, Stefan Sava, Ansis Starks, Eva Stenram, Andrejs Strokins, Modris Svilāns, Danila Tkachenko, Alexander Ugay, Amalia Ulman, Isabelle Wenzel Rīgas Fotogrāfijas Biennāle 2016 izdevums / Riga Photography Biennial 2016 publication Redaktore / Editor: Santa Mičule Tekstu autori / Texts by: Margrieta Dreiblate, Indrek Grigor, Alfredo Cramerotti, Ieva Lejasmeijere, Paul Paper, Alise Tīfentāle Dizains un makets / Design and layout: Kristaps Epners Tulkošana / Translators: Inga Tillere, Valts Miķelsons, Liene Linde, Sanita Grīna, Marta Elīna Martinsone Korektūra / Proofreading: Ilze Jansone, Terēze Svilane, Ieva Lešinska Uz vāka un 1. lapas: Eva Stēnrama, Noturēt, 2015 (fragments) / On the cover and on page 1: Eva Stenram, Hold, 2015 (detail) Izdevējs / Publisher: Rīgas Fotogrāfijas biennāle Rīga, Sadarbībā ar / In cooperation with: Echo Gone Wrong Tipogrāfija / Printing house: Jelgavas tipogrāfija Papīrs / Paper: Munken Polar Rough 300 g/m2; Galerie Art Silk 130 g/m2 ISBN Organizē / Organised by:

7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.4): Prove that if n is a positive integer such that the equation x 3 3xy 2 + y 3 = n

7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.4): Prove that if n is a positive integer such that the equation x 3 3xy 2 + y 3 = n 7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.): Prove that if n is a positive integer such that the equation x xy 2 + y = n has a solution in integers x, y, then it has at least three

Sīkāk

Microsoft Word - AT2018_sakums_MAKETS_ docx

Microsoft Word - AT2018_sakums_MAKETS_ docx Latvijas Republikas Senāta spriedumi un lēmumi 2018. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019. 1037 lpp. (VII, A 401, C 351, K 275) Krājumu sagatavoja: Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta

Sīkāk

series_155

series_155 RAILING SERIES 155 RIPO fabrika SIA Hanzas Street 2, Pinki, Babite district, LV 2107, Latvia 155 Alumīnija margu sērija Aluminum railing series AL.01 AL.02 AL.03 AL.04 AL.05 AL.06 AL.07 AL.08 AL.09 155

Sīkāk

Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē

Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē, zaķīt! Māmiņas puķes nevar ēst! Zaķis lēkā mūsu dārzā.

Sīkāk

KURSA KODS

KURSA KODS Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā Studiju /-as, kurai/-ām tiek piedāvāts studiju kurss Statuss

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve

Sīkāk

Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12

Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12 Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12 Vabole lien. Vabole lien lēnām. Labi, lai lien! Vabole ir laba.

Sīkāk

2.2/20 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Eiropas Reģionālās attīstības fonds Prioritāte: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākums: Zinātne, pētniecība un at

2.2/20 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Eiropas Reģionālās attīstības fonds Prioritāte: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākums: Zinātne, pētniecība un at 2.2/20 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Eiropas Reģionālās attīstības fonds Prioritāte: 2.1. Zinātne un inovācijas Pasākums: 2.1.1. Zinātne, pētniecība un attīstība Aktivitāte: 2.1.1.1. Atbalsts zinātnei un pētniecībai

Sīkāk

2

2 E-ZIŅAS / E-BULLETING PROJEKTS PROFESIONĀLĀ PADOMDOŠANA KLIENTIEM AR BĒRNIEM Inese Stankus Viša, Sociālā darbiniece, supervizore Biedrības Latvijas Supervizoru apvienība valdes priekšsēdētāja Šīs E-ziņas

Sīkāk

KURSA KODS

KURSA KODS Lappuse 1 no 5 KURSA KODS Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā (ja kursu docē krievu, vācu vai franču valodā) Studiju programma/-as, kurai/-ām tiek piedāvāts

Sīkāk

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība

Sīkāk

prezentacija_LAB

prezentacija_LAB LATVIJAS DALĪBA LONDONAS GRĀMATU TIRGŪ 2016-2019 Funkciju īsteno platforma Latvian Literature (SRTM, LGA, LRS) sadarbībā ar KM, LIAA un LI. IZDARĪTAIS 4 semināri par grāmatu tiesību pārdošanu 5 starptautiskas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mākslas terapijas muzejā programma personām ar demenci subjektīvās labizjūtas uzlabošanai Darba autors: Darba vadītāja: Darba konsultanti: Diāna Serga Rudīte Terehova, Mg.psych. Nana Žvitiašvili, Dr. habil.

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

Sākuma papildinformācija AMHR (2018) XI: 01-10; Front matter AMHR (2018) XI: 01-10

Sākuma papildinformācija AMHR (2018) XI: 01-10; Front matter AMHR (2018) XI: 01-10 XI V O L U M E 2018 acta MEDICO-HISTORICA RIGENSIA RSU Medicīnas vēstures institūts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs Acta medico-historica Rigensia (2018) XI: 01-10 Acta medico-historica Rigensia

Sīkāk

Microsoft Word - Abele

Microsoft Word - Abele LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru

Sīkāk

State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr

State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr Wohnort aktuelles Datum Ihre ZINSPILOT-Kundennummer

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Vērtības cilvēka dzīvē. Pētniecība. Praktiskais pielietojums profesionālajā darbībā. Sintija Vaska Bc.psych. Pētnieciskās intereses Petroviča, S. (2016). Vērtību saistība ar izdegšanu palīdzošo profesiju

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies

Sīkāk

Autors: Dace Copeland Andras Otto ilustrācijas Gaŗā gultā gailis guļ. Gaiļa gultā graudu grēdas. Gailis graudu grēdas ēd. Kā var gailis gultā gulēt? V

Autors: Dace Copeland Andras Otto ilustrācijas Gaŗā gultā gailis guļ. Gaiļa gultā graudu grēdas. Gailis graudu grēdas ēd. Kā var gailis gultā gulēt? V Autors: Dace Copeland Andras Otto ilustrācijas Gaŗā gultā gailis guļ. Gaiļa gultā graudu grēdas. Gailis graudu grēdas ēd. Kā var gailis gultā gulēt? Vai tad galu galā graudu grēdas gailim nespiež galvu?

Sīkāk

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi

Sīkāk

Kafijas cienītāju rokasgrāmata Viss, kas Tev jāzina, lai pagatavotu lielisku kafiju.

Kafijas cienītāju rokasgrāmata Viss, kas Tev jāzina, lai pagatavotu lielisku kafiju. Kafijas cienītāju rokasgrāmata 2014. Viss, kas Tev jāzina, lai pagatavotu lielisku kafiju. Jauns produkts drukāto mediju tirgū! «Aģentūra LILITA» sadarbībā ar Lielbritānijas izdevniecību «FUTURE Publishing»

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode] DARBA MEKLĒŠANAS ABC 1. Iepazīstamies 2. Informācija (un, cerams, diskusija) par: o CV izstrādes principi; o Ko rakstīt CV, ja nav darba pieredzes; o Efektīvs pieteikums (motivācijas vēstule); o Pieteikumu

Sīkāk

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Apvienotais sociālo zinību un latviešu valodas un literatūras metodisko apvienību vadītāju informatīvais seminārs Ievads medijpratībā Sociālie mediji un digitālā pratība Dr.sc.comm. Līva Brice 21.augusts

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

February 21, LU Rakstu sērijas «Zinātņu vēsture un muzejniecība» publikāciju atpazīstamība ( ) Interneta vidē (ieskats) LU 76. konferen

February 21, LU Rakstu sērijas «Zinātņu vēsture un muzejniecība» publikāciju atpazīstamība ( ) Interneta vidē (ieskats) LU 76. konferen February 21, 2018 1 LU Rakstu sērijas «Zinātņu vēsture un muzejniecība» publikāciju atpazīstamība (2001-2016) Interneta vidē (ieskats) LU 76. konference: Zinātņu vēstures un muzejniecības sekcija 2018.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

WA 3D Dobele Nolikums 1. Mērķis un uzdevumi Noskaidrot WA 3D Dobele gada uzvarētājus atbilstošās loka klasēs, uzlabot personīgos rezultātus un r

WA 3D Dobele Nolikums 1. Mērķis un uzdevumi Noskaidrot WA 3D Dobele gada uzvarētājus atbilstošās loka klasēs, uzlabot personīgos rezultātus un r WA 3D Dobele Nolikums 1. Mērķis un uzdevumi Noskaidrot WA 3D Dobele 2018. gada uzvarētājus atbilstošās loka klasēs, uzlabot personīgos rezultātus un rekordrezultātus un popularizēt loka šaušanas sporta

Sīkāk

RietumuAPI_PSD2_v1_LV

RietumuAPI_PSD2_v1_LV Rietumu PSD2 API vispa re jais apraksts v.1.0 0 Izmaiņu saraksts... 2 Vispārējā informācija... 3 Rietumu PSD2 API pārskats... 3 Informācija par kontiem Account Information Services (AIS)... 3 Maksājumu

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - p.pptx

Microsoft PowerPoint - p.pptx Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE

Sīkāk

Oracle SQL teikuma izpildes plāns (execution plan)

Oracle SQL teikuma izpildes plāns (execution plan) SQL teikuma izpildes plāns gints.plivna@gmail.com Kas es esmu? Pieredze darbā ar Oracle kopš 1997 Oficiālais amats sistēmanalītiėis Rix Technologies Oracle sertificēto kursu pasniedzējs Affecto Latvija

Sīkāk

Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju

Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju viņi nepubliskotu, kā arī aplūkos situācijas, kad

Sīkāk

Latvijas labie piemēri vietu zīmola veidošanā un popularizēšanā.

Latvijas labie piemēri vietu zīmola veidošanā un popularizēšanā. SEM Search Engine Marketing ir SEO un SEA apvienojums. > SEO Search Engine Optimization > SEA Search Engine Advertising SEO & SEA rīcības eksperimentālais piemērs MAKŠĶERĒŠANA UN ATPŪTA USMAS EZERĀ Imantas,

Sīkāk

Ievadlekcija.

Ievadlekcija. Telpisko datu digitālā apstrāde Biol2021 Ievadlekcija Kārlis Kalviškis, LU Bioloģijas fakultāte 2013. gada 8. februārī Īss kursa apraksts Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar telpisko datu ieguvi un

Sīkāk

University of Latvia Faculty of Physics and Mathematics Department of Mathematics Dissertation Fuzzy matrices and generalized aggregation operators: t

University of Latvia Faculty of Physics and Mathematics Department of Mathematics Dissertation Fuzzy matrices and generalized aggregation operators: t University of Latvia Faculty of Physics and Mathematics Department of Mathematics Dissertation Fuzzy matrices and generalized aggregation operators: theoretical foundations and possible applications by

Sīkāk

Digitālās nedēļas pasākumi Jelgavas pilsētā gada marts Datums, laiks Pasākuma nosaukums Norises vieta no plkst. 9 līdz 10; no plk

Digitālās nedēļas pasākumi Jelgavas pilsētā gada marts Datums, laiks Pasākuma nosaukums Norises vieta no plkst. 9 līdz 10; no plk Digitālās nedēļas pasākumi Jelgavas pilsētā 2018. gada 19. 23. marts Datums, laiks Pasākuma nosaukums Norises vieta no plkst. 9 līdz 10; no plkst. 9 līdz 20 11; no plkst. 11 līdz 12 no plkst. 14 līdz 15

Sīkāk

AIC-9gadi-plakāti

AIC-9gadi-plakāti Saeimas Apmeklētāju un informācijas centram 9 GADI Viena no Saeimas darba prioritātēm ir dialogs ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšana likumu pieņemšanas procesā Lai veicinātu sabiedrības izpratni

Sīkāk

Presentation WP6 DisComEx

Presentation WP6 DisComEx KeepWarm projekts Nr. 784966 «Centralizētās siltumapgādes uzņēmumu darbības uzlabošana Centrāleiropā un Austrumeiropā» SIA Fortum Jelgava pieredze (uzņēmuma tēla veidošana, sadarbība ar klientiem un iestādēm,

Sīkāk

Folie 0

Folie 0 SIA CEMEX LABAS PRAKSES PIEMĒRI PASLĪDĒŠANAS, AIZĶERŠANĀS UN PAKLUPŠANAS RISKU NOVĒRŠANA 2012-2015 Uzņēmums dibināts 1906.gadā, Meksikā Viens no lielākajiem cementa, betona un inerto materiālu ražotājiem

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Jelgavas Zinātniskā bibliotēka reģiona galvenā bibliotēka Pārskats par darbu 2015.gadā 2 2015. gada galvenās atziņas un secinājumi Arvien populārāks pakalpojums - grāmatu un citu iespieddarbu rezervēšana

Sīkāk

OWASP Top 10 Latvijā Biežākās drošības problēmas 4mekļa lietojumos Agris Krusts, IT Centrs, SIA

OWASP Top 10 Latvijā Biežākās drošības problēmas 4mekļa lietojumos Agris Krusts, IT Centrs, SIA OWASP Top 10 Latvijā Biežākās drošības problēmas 4mekļa lietojumos Agris Krusts, IT Centrs, SIA 28.03.2019 Par mani Agris Krusts, SIA IT Centrs dibinātājs, drošības konsultants Drošības audi= un tes=,

Sīkāk

Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana

Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana ZĪMOLVEDĪBAS NOZĪME Andris Klepers 26.02.2019. Vai es risinu kādu reālu problēmu? Kāds ir mans devums ar biznesu labākai sabiedrībai? PERSONISKĀS VĒRTĪBAS

Sīkāk

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija Valmiera,

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija Valmiera, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija 2019.-2022. Valmiera, 2018 1 SATURA RĀDĪTĀJS 1. ESOŠĀ SITUĀCIJA, DARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS... 3 2. STRATĒĢIJAS

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

Microsoft Word - kn758p1.doc

Microsoft Word - kn758p1.doc Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 28.gada 16.septembra noteikumiem Nr.758 APF 3.64 Projekta iesnieguma veidlapa angļu valodā IMPORTANT Read the application form

Sīkāk

LIEPĀJAS UNIVERSITĀTE LIEPAJA UNIVERSITY IZGLĪTĪBAS ZINĀTĽU INSTITŪTS SOCIOLOĢISKO PĒTĪJUMU CENTRS VADĪBAS UN SOCIĀLO ZINĀTĽU FAKULTĀTE INSTITUTE OF E

LIEPĀJAS UNIVERSITĀTE LIEPAJA UNIVERSITY IZGLĪTĪBAS ZINĀTĽU INSTITŪTS SOCIOLOĢISKO PĒTĪJUMU CENTRS VADĪBAS UN SOCIĀLO ZINĀTĽU FAKULTĀTE INSTITUTE OF E LIEPĀJAS UNIVERSITĀTE LIEPAJA UNIVERSITY IZGLĪTĪBAS ZINĀTĽU INSTITŪTS SOCIOLOĢISKO PĒTĪJUMU CENTRS VADĪBAS UN SOCIĀLO ZINĀTĽU FAKULTĀTE INSTITUTE OF EDUCATIONAL SCIENCES SOCIOLOGICAL RESEARCH CENTRE FACULTY

Sīkāk

Uzsniga sniedziņš balts

Uzsniga sniedziņš balts Uzsniga sniedziņš balts Uzsniga sniedziņš balts Balts, kā vissmalkākie milti Uzsniga sniedziņš balts Un zemei palika silti Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti Un pat aiz pasaules vēl vajaga

Sīkāk

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai 2018. gada aprīlis 1. Vispārīgi norādījumi par abu veidņu aizpildīšanu 1 Lauki

Sīkāk

21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja

21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja 21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Mums jāizglīto bērni viņu nākotnei, nevis mūsu pagātnei Kas skolu padara par vidi, kura sekmē katras

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

ir plašam sabiedrības lokam paredzēts dažāda veida izklaides un tūrisma aktivitāšu un savstarpējās komunikācijas portāls, kura

ir plašam sabiedrības lokam paredzēts dažāda veida izklaides un tūrisma aktivitāšu un savstarpējās komunikācijas portāls, kura www.visitventspils.com ir plašam sabiedrības lokam paredzēts dažāda veida izklaides un tūrisma aktivitāšu un savstarpējās komunikācijas portāls, kura darbību organizē un koordinē Ventspils dome, turpmāk

Sīkāk

Packet Core Network 2018

Packet Core Network 2018 Packet Core Network 2018 Training Program Core Learning Levels & Areas Packet Core Fundamentals Operation, Configuration and Troubleshooting Delta Training Solution Training 5G EPC 5G Core 494/22109-FAP130506

Sīkāk

SIDNEJAS EV.LUT.LATVIEŠU Draudzes Vēstnesis CHURCH MESSENGER of the Latvian Ev. Lutheran Church in Sydney. A.B.N g. aprīlis VIŅA

SIDNEJAS EV.LUT.LATVIEŠU Draudzes Vēstnesis CHURCH MESSENGER of the Latvian Ev. Lutheran Church in Sydney. A.B.N g. aprīlis VIŅA SIDNEJAS EV.LUT.LATVIEŠU Draudzes Vēstnesis CHURCH MESSENGER of the Latvian Ev. Lutheran Church in Sydney. A.B.N. 82 001 210 144 2014.g. aprīlis VIŅA ROKĀS Tad es redzēju labajā rokā Tam, kas sēd uz goda

Sīkāk

MF_SV_Iekseja_drosiba_parskats_2017_ 2018

MF_SV_Iekseja_drosiba_parskats_2017_ 2018 Latvijas Lauksaimniecības universitāte STUDIJU VIRZIENA Iekšējā drošība un civilā aizsardzība Pārskats par 2017./2018. studiju gadu Apstiprināts Senātā 12.12.2018. Nr. 9 185 Studiju virziena vadītājs Dr.silv.

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 E.Petručeņa POZITĪVA BĒRNA AUDZINĀŠANA Psihologa un vecāku sadarbības ceļi... Robežas bērna audzināšanā. Pirms es apprecējos man bija sešas teorijas par bērnu audzināšanu, tagad man ir seši bērni un nevienas

Sīkāk

Ozolnieku novada bibliotēkas 2015 Ikvienas pilsētas un ciema bibliotēkas ir vietējās Gaismas pilis, tāpat kā Nacionālā bibliotēka, tikai mazāka mēroga

Ozolnieku novada bibliotēkas 2015 Ikvienas pilsētas un ciema bibliotēkas ir vietējās Gaismas pilis, tāpat kā Nacionālā bibliotēka, tikai mazāka mēroga Ozolnieku novada bibliotēkas 2015 Ikvienas pilsētas un ciema bibliotēkas ir vietējās Gaismas pilis, tāpat kā Nacionālā bibliotēka, tikai mazāka mēroga. Ozolnieku novadā darbojas 5 publiskās bibliotēkas:

Sīkāk

Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst š

Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst š Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst šaurā vietā vai mazā caurumā. Ūsas viņam darbojas kā

Sīkāk

Diapositiva 1

Diapositiva 1 KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs

Sīkāk

PowerPoint-Präsentation

PowerPoint-Präsentation No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi - CWPharma seminārs ieinteresētajām pusēm 22.marts, 2019, Peldu iela 25, Rīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 101.telpa Ieva Putna-Nīmane,

Sīkāk

(Microsoft Word - Retransl\342cijas%20at\357aujas%20Nr_6%20IZZI%20FAO[1].doc)

(Microsoft Word - Retransl\342cijas%20at\357aujas%20Nr_6%20IZZI%20FAO[1].doc) Retranslācijas atļaujas Nr.RR-6 pielikums Nr.1 Retranslējamo programmu saraksts Programmas nosaukums Tematiskā ievirze Valoda Izplatīšanas laiks Jurisdikcija Programmas tiesību īpašnieks/tiesību īpašnieka

Sīkāk

Microsoft Word - KK_NOR'19.docx

Microsoft Word - KK_NOR'19.docx 2019.GADA KUIVIŽU KAUSS Optimist un Laser klasēs 14.-16.jūnijs, Kuiviži, Salacgrīva SACENSĪBU NOLIKUMS 1. SACENSĪBU RĪKOTĀJI 1.1.Sacensību rīkotājs ir Kuivižu Jahtklubs 2. NOTEIKUMI 2.1.Sacensības notiek

Sīkāk

Studiju kursu apraksta struktūra

Studiju kursu apraksta struktūra Saskaņots: Akadēmiskā darba prorektors asoc.prof. V. Bernhofs Studiju virzienu Mākslas un Izglītība, pedagoģija un sports profesionālā bakalaura studiju programmu STUDIJU KURSU MODUĻA APRAKSTS Studiju

Sīkāk

Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par gadu Līksnas pagasta kultūras nams gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, k

Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par gadu Līksnas pagasta kultūras nams gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, k Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par 2014. gadu Līksnas pagasta kultūras nams 2014. gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, kuros kopā ieradās 9594 apmeklētāju, tai skaitā Latgales

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma IV darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma IV darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma IV darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?

Sīkāk

Ievads (1) g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas

Ievads (1) g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas Ievads (1) 2011. g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas liecina par to? Kāda ir kopienu struktūra Rīgā? Etniskā

Sīkāk

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies PRIVĀTUMA POLITIKA Mēs, Ģipša Fabrika, apzināmies, ka apmeklējot Ģipša Fabrika tīmekļa vietni un nododot savus personas datus, piemēram: vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, e-pasta adresi, tālruņa numuru,

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija BIBLIOTĒKAS POPULARIZĒŠANA SOCIĀLAJOS TĪKLOS: krājums, pakalpojumi, tēla veidošana LATGALES CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS SABIEDRISKO AT TIECĪBU VADĪTĀJA INGA GEDŽŪNE Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation TŪRISMA UZŅĒMĒJU TIKŠANĀS VASARA/RUDENS 2016 Kurzemes uzņēmēju dienas LOC 27. 28.maijs Brīvdabas muzeja gadatirgus 3.-5.jūnijs, 7.augusts Palangas un Klaipēdas info dienas 7.jūlijs, 29. 31.jūlijs, 3.augusts

Sīkāk

Microsoft Word - L.A.T., 2015.

Microsoft Word - L.A.T., 2015. N. p.k. Programmas nosaukums 1. Pirmais Baltijas kanāls 2. NTV Mir Baltic 3. REN TV Baltic RETRANSLĀCIJAS ATĻAUJAS Nr. RR - 39 pielikums Retranslējamo programmu saraksts Tematiskā ievirze Valoda Izplatīšanas

Sīkāk