krīzes izpausmes trīsgadniekam Ģimeņu sporta svētki Iepazīsti putnus Palīdzi putniem Nedēļas dienas Vārda dienu dāvana

Transkripts

1 Nr. Nr. 5 (56); (56); krīzes izpausmes trīsgadniekam Ģimeņu sporta svētki Iepazīsti putnus Palīdzi putniem Nedēļas dienas Vārda dienu dāvana 1

2 SATURS 37 krīzes izpausmes trīsgadniekam. Savas emocijas bērni spēj savaldīt 45% gadījumu. Spēja kontrolēt savas emocijas un ārējās reakcijas attīstās lēnām un pakāpeniski, turklāt šis attīstības process dažiem bērniem norit atšķirīgi. rīsgadīgs bērns var sākt lietot necenzētu leksiku (vērtību zaudē agrākie uzvedības noteikumi), aizmest vai salauzt iemīļoto rotaļlietu, kas tiek piedāvāta nelaikā, u.tml. 6 9 Ģimeņu sporta svētki. Pasākums bērniem un vecākiem vasarā. Vējš. Nodarbība 3 gadus veciem bērniem. Nodarbības mērķis ir padziļināt bērnu zināšanas par dabas parādību vēju. Uzdevumi: papildināt zināšanas par kustīgu gaisu vēju, rosināt kopīgi pētīt atmosfēras parādību vējš, veidot prasmi emocionāli izzināt dabas parādības. 24Rotaļa Iepazīsti putnus! Uzdevumi: rosināt bērnus atpazīt un nosaukt putnus, papildināt vārdu krājumu, skaitīt līdz 10, raksturot putnu krāsu, salīdzināt putnu grupas, rēķināt. Rotaļa Palīdzi putniem. Uzdevumi: salikt putnus mājiņās un samek- 25lēt tiem māju durvis, nosaukt mājas krāsu, durvju formu, kopā ar pedagogu nosaukt savu putnu. Nedēļas dienas. Savā darbā esmu atklājusi interesantu, smieklīgu un aiz- 26raujošu veidu, kā bērniem iegaumēt nedēļas dienu nosaukumus. To man palīdz izdarīt Leona Brieža dzejolis Pārvēršanās. Mēs izlasīto pārrunājam, un tad katrs bērns šim dzejolim izveido savu grāmatiņu. 29Vārda dienu dāvana. Bērniem vārda dienās dāvinām bērna vārda glezniņu, kuru ir aplicējuši paši bērni. Pirmajā gadā to darījām ar pārtikas produktiem, sēkliņām. Šogad nolēmām, ka to veidosim no kreppapīra bumbiņām, lai bērniem attīstītu pirkstu sīko muskulatūru. 2

3 PIRMSSKOLĀ 7 krīzes izpausmes trīsgadniekam Nora Ilzīte Bērniem trešā gada krīze ir robeža starp agro un pirmsskolas bērnību. Tas ir viens no grūtākajiem periodiem bērna dzīvē. Psiholoģijas zinātņu doktors Daņils Elkoņins (Даниил Борисович Эльконин) norādījis, ka šī bērniem ir sava es izcelšanas krīze. Tā kā kustīgs spēks virza bērna izaugsmi. Trīs gadu vecumā pieaug bērna pastāvība, aktivitāte un emocionalitāte. Trīs gadu vecumā mazais sevi ir atdalījis starp vairumu apkārtējo cilvēku. Viņš vēlas uzsvērt savu atšķirību no pārējiem un savu esamību. Tieši tāpēc trīs gadu vecumā bērna valodā parādās vietniekvārds es. Bērnam rodas primārais pašnovērtējums ne tikai sava es, bet arī es esmu labs, es esmu ļoti labs apziņa. Izrunājot vārdus es pats, bērns tiecas darboties šajā pasaulē, mainīt to. Arvien lielākās trīsgadīgā bērna prasības jau kļūst neapmierināmas gan iepriekšējā attieksmes stilā, gan iepriekšējā dzīves veidā. Un kā protesta zīmi uzsverot savu es, mazais uzvedas ne tā, kā vecāki vai citi pieaugušie gribētu, pārbaudot starpību starp gribu un vajag. No pieaugušajiem tas prasa savlaicīgu sagatavošanos, jo tad, ja jaunās attiecības ar bērnu neveidojas, viņu iniciatīva netiek atbalstīta, patstāvība tiek ierobežota, bērnam veidojas krīzes parādības. Psihologs Ļevs Vigotskis (Лев Выготский) piedāvā septiņus trešā gada krīzes raksturojumus. 7 krīzes izpausmes trīsgadniekam Negatīvisms. Bērns negatīvi reaģē uz pieaugušo prasībām vai lūgumu. Viņš nedara kaut ko tikai tāpēc, ka to viņam piedāvā noteikts pieaugušais cilvēks. Galvenais darbības motīvs izdarīt otrādi, t.i., tieši pretēji tam, ko viņam teica vai lūdza. Spītība. Šī ir bērna reakcija, kad viņš uzstāj nevis tāpēc, ka viņam tā gribas, bet gan tāpēc, ka viņš pats par to ir teicis pieaugušajiem, un viņš pieprasa, lai rēķinātos ar viņa domām, uzskatiem. Spītība nav neatlaidība, ar kuras palīdzību bērns panāk gaidīto. Spītīgs bērns uzstāj, pat ja viņam nemaz tik stipri negribas vai arī pavisam negribas. Ietiepība. Tā ir vērsta nevis pret kādu konkrētu pieaugušo, bet gan pret agrā bērnībā izveidotu attiecību sistēmu, pret ģimenē pieņemtajām audzināšanas normām. Bērns tiecas panākt savu vēlmju realizāciju un ir neapmierināts ar to, ko viņam piedāvā citi. Vai tad? ir visbiežākā reakcija šādos gadījumos. Patstāvība. Spilgti izpaužas tendence pēc patstāvības: bērns grib visu darīt un izlemt pats. Savas emocijas bērni spēj savaldīt 45% gadījumu. Spēja kontrolēt savas emocijas un ārējās reakcijas attīstās lēnām un pakāpeniski, turklāt šis attīstības process dažiem bērniem norit atšķirīgi. Patvaļība. Krīzes laikā pastiprinātā tieksme pēc patstāvības noved pie patvaļības. Tā bieži ir neadekvāta bērna iespējām un rada papildu konfliktus ar pieaugušajiem. 3

4 Protests. Dažiem bērniem konflikti ar vecākiem kļūst regulāri, viņi it kā pastāvīgi ir kara stāvoklī ar vecākiem. Šādos gadījumos tiek runāts par protestu dumpi. Ģimenēs, kur ir viens bērns, var izpausties arī despotisms. Bērns stingri izrāda savu varu pār pieaugušajiem, kas ir apkārt, nosaka, ko viņš ēdīs, ko neēdīs, vai mamma drīkst iziet no mājām vai nē, utt. Ja ģimenē ir vairāki bērni, despotisma vietā parasti parādās greizsirdība. Tā pati tendence pēc varas izpaužas kā greizsirdīga, neiecietīga attieksme pret citiem bērniem, kuriem, pēc despota domām, nav nekādu tiesību ģimenē. Vērtības zudums. Bērnu uztverē vērtību zaudē tas, kas bija pierasts, interesants un dārgs agrāk. Trīsgadīgs bērns var sākt lietot necenzētu leksiku (vērtību zaudē agrākie uzvedības noteikumi), aizmest vai salauzt iemīļoto rotaļlietu, kas tiek piedāvāta nelaikā, u.tml. Krīzes sekas Nepatīkamas krīzes sekas ir bērnu paaugstināta smadzeņu jūtība pret vidi, centrālās nervu sistēmas ievainojamība, kas saistīta ar novirzēm endokrīnās sistēmas pārveidē un metabolismā. Citādāk runājot, krīzes kulminācijas moments bērna veselības funkcionālā nestabilitāte. Funkcionālā nestabilitāte reizēm mēdz izpausties arī ar vētrainām bērna ķermeņa pārmaiņām, palielinoties viņa iekšējiem orgāniem. Adaptācijas gaitā viss nostabilizējas, normalizējas, bet tomēr bērni ir jūtīgāki un vairāk slimo, sevišķi ar neiropsihiskām kaitēm. Pat ja fizioloģiskās un bioloģiskās krīzes pārmaiņas ne vienmēr ir izteiktas, tomēr izmaiņas bērna uzvedībā un raksturā ir ļoti labi pamanāmas. Trīsgadīgs bērns var sākt lietot necenzētu leksiku (vērtību zaudē agrākie uzvedības noteikumi), aizmest vai salauzt iemīļoto rotaļlietu, kas tiek piedāvāta nelaikā, u.tml. Kā uzvesties vecākiem trīsgadīgā bērna krīzes laikā Galvenā atbildība par pareizu izeju no trīsgadnieka krīzes ir jāuzņemas mammai. Svarīgi atcerēties, ka arī pats bērns cieš no krīzes un šis ir svarīgs posms bērna psihiskajā attīstībā, nozīmīga pāreja uz jaunu bērnības pakāpienu. Tāpēc pieaugušajam, redzot bērna uzvedības izmaiņas, ir vērts izstrādāt pareizu savas uzvedības līniju, kļūstot elastīgākam audzināšanā, paplašinot bērna tiesību un pienākumu loku un saprāta robežās ļaujot viņam izbaudīt nedaudz patstāvības. Novērtējiet prasības pret bērnu. Bērns nevis vienkārši nepiekrīt vecākiem, viņš pārbauda vecāku raksturu un atrod tā vājās vietas, lai rīkotos pretēji savas neatkarības iepazīšanas dēļ. Viņš vairākas reizes dienā pārbauda atkal un atkal mammu un tēti vai tiešām tas, ko viņam aizliedz, ir aizliegts, varbūt tomēr to drīkst? Un, ja ir kaut neliela drīkst iespējamība, bērns noteikti panāks savu ja ne ar vecākiem, tad cīņā ar vecmāmiņām, vectētiņiem. Nedusmojieties par to uz viņu. Labāk pacentieties ar atbildības pieprasīšanu, mīļumu un stingrību, neaizmirstot par to, ka bērna egoisms tomēr ir naivs. Jo tie taču ir vecāki, nevis kāds cits, kas viņam iemācījis, ka jebkura vēlme ir kā likums. Un pēkšņi bērns kaut ko nedrīkst, kaut kas ir aizliegts, kaut ko viņam atsaka. Mamma ir izmainījusi prasību sistēmu, bet kāpēc, bērnam ir grūti saprast. Lomu spēle. Nav vērts apvainoties uz bērnu, kad viņš pielieto daudz nē. Tas taču ir arī mammas īpašais vārds, kad viņa bērnu audzina. Un viņš, uzskatot sevi par patstāvīgu, savā veidā mammu atdarina. Tāpēc, kad mazuļa vēlmes jau mazliet pārsniedz reālās iespējas, ir iespēja atrast izeju lomu spēlē, kura no trīs gadu vecuma ir svarīgākā bērna darbībās. 4

5 Piemēram, bērns nevēlas ēst, kaut arī ir izsalcis. Šādā gadījumā nepratiniet un nelūdzieties nākt ēst. Uzklājiet galdu un nosēdiniet mazo uz krēsla. Lieciet lietā fantāziju parādiet, ka pelīte atnākusi pusdienās un ļoti lūdz mazuli kā pieaugušo pamēģināt, vai nav par karstu zupiņa, un, ja nav, lai paēd un pabaro arī viņu. Bērns kā pieaugušais sēžas blakus mantiņai un, pats nemanot, spēlēdamies kopā ar pelīti, tomēr visu apēd. Izturēties kā pret līdzvērtīgu biedru. Trīs gadu vecumā bērnam viņa paša pašpārliecinātība glaimo, ja mamma vai tētis viņam personīgi zvana, sūta vēstules no citas pilsētas, gaida no viņa padomus vai arī dāvina viņam pieaugušo dāvanas, piemēram, pildspalvas vēstuļu rakstīšanai. Lai bērna attīstība noritētu normāli, vēlams, ka trīsgadīgā bērna krīzes laikā visi pieaugušie mājās zina līdzās viņiem ir nevis mazulis, bet līdzvērtīgs biedrs un draugs. Kā palīdzēt trīsgadniekam iepazīt viņa emocijas? Bērni katru dienu pārdzīvo visdažādākās emocijas gan pozitīvas, gan negatīvas. Dažkārt tās ir tik spēcīgas un intensīvas, ka pārņem bērnus un viņi nespēj savaldīties. Ar laiku bērni iemācās paši sevi nomierināt un tikt galā ar dažādajām emocijām. Tomēr kāpēc visgrūtāk klājas pieaugušajiem, kas ir līdzās trīsgadniekam? Bērniem divu līdz trīs gadu vecumā visbiežāk mēdz būt dusmu lēkmes. Savas emocijas bērni spēj savaldīt 45% gadījumu. Spēja kontrolēt savas emocijas un ārējās reakcijas attīstās lēnām un pakāpeniski, turklāt šis attīstības process dažiem bērniem norit atšķirīgi. Reizēm šķiet, ka absurdās dusmu un strīdu situācijas nebeigsies nekad, tāpēc vienīgā iespēja pieaugušajiem ir būt pacietīgiem un mācīt bērniem emociju pašregulācijas prasmes. Spēja atpazīt emocijas un runāt par tām Vissvarīgākais priekšnosacījums ir spēja atpazīt dažādas emocijas un runāt par tām. Bērni nepiedzimst ar šo prasmi, tādēļ tas ir vecāku un citu pieaugušo, kas ir līdzās bērniem, uzdevums iemācīt to viņiem! Vispiemērotākais brīdis kā vienmēr ir tieši tagad. Lasīsim kopā ar bērniem grāmatas, pārrunāsim tur atainotos notikumus un tēlu emocijas. Zīmēsim, līmēsim, veidosim priecīgus, dusmīgus, bēdīgus, satrauktus un citu emociju tēlus. Kad bērni piedzīvo neveiksmi, palīdzēsim viņiem izteikt savas jūtas un mācīsim, kā nomierināties un turpināt iesākto. Spēlēsim lomu spēles, spēlējoties ar lellēm, dzīvniekiem, mašīnām, tādējādi bērni mācīsies runāt par emocijām un izprast citu cilvēku jūtas un viedokļus. Ik dienu lūgsim bērniem nosaukt lietas, kas viņus šodien iepriecināja, apbēdināja un sadusmoja. Dziedāsim dziesmas un skaitīsim dzejoļus par emocijām. Palīdzēsim bērniem saprast un lietot vārdus tagad, vēlāk, pirms, pēc, mazliet, pavisam. Tas palīdz bērniem savaldīt impulsīvu uzvedību, un viņi mācās pārdomāt un risināt problēmas. Smiesimies kopā ar bērniem tas palīdz atvairīt negatīvās emocijas. Ļausim bērniem skriet, lēkt, peldēt tas mācīs viņiem pārvarēt nomācošas situācijas. Pieņemsim bērnu negatīvās emocijas un nenosodīsim viņus par to. Tāpēc, ka bērniem ir svarīgi izjust, ka viņi var dalīties ar savām emocijām un saņemt atbalstu un iedrošinājumu, kad nepieciešama palīdzība. Iedrošināsim bērnus un stiprināsim viņu kompetences jeb stiprās puses. Izmantotie uzziņas avoti: PS 5

6 PIRMSSKOLĀ Ģimeņu sporta svētki Agita Šulca, Vecpiebalgas vidusskolas pirmsskolas metodiķe Pasākuma vadītājas: Vecpiebalgas vidusskolas pirmsskolas kolektīvs Jūlijā Alauksta estrādē pie ezera Sagatavošanās: putu ballītes sarunāšana, dīdžejs, noformējums, aktivitāšu izkārtojums estrādes tuvumā, reģistrācijas lapas, kurās parakstās, ka paši atbildīgi par drošību un veselību, katras aktivitātes reģ. lapa, ģimeņu aktivitāšu lapa (katram dalībniekam), afišas un informācija avīzē, reklāmas vietās uz afišu stabiem, soc. tīklos, sacensību vadītāji, saģērbušies kā klauni, lielās maskas, kuras visu sacensību laiku staigā un iepriecina dalībniekus visus dalībniekus sagaida divi klauni (abas Agitas), kas kā pārsteigumu uzdāvina no lielās cepures uzburto konfekti. Dalībnieki reģistrējas (katrs saņem uzdevumu karti) dalībnieku gājiens no vārtiem līdz estrādei, gājienā visus pavada lielās maskas svētku atklāšana. Klaunu uzruna Iepazīstas: Esam klauni, kam patīk nēsāt dažādas krāsas zeķes (vaicā bērniem, vai arī viņiem tas patīk), kāpt kokos (pavaicā vecākiem, arī bērniem), kuriem reizēm gadās kāda nerātnība (vaicā vecākiem un bērniem) un kuriem ir daudz draugu (norāda uz dalībniekiem un sacensību vadītājām)! Šodien kopā sportosim, bet vispirms noteikti ir jāiesildās! Vada vingrošanu, skanot Krāsainajam maršam no multfilmas par Loti. Tagad esam izkustinājuši savus 206 kauliņus, tāpēc mūs gaida stop, stop, stop! Es teikšu vārda sākumu, bet jūs beigas: šana. Mūs gaida: lēkā(šana), ie(šana), lī(šana), skrie(šana), domā(šana), dziedā(- šana), zīmē(šana) un, protams, smie(šana). Katrai komandai ir uzdevumu lapa. Līdzko būsiet paveikuši kādu no uzdevumiem, nopelnīsiet superduperīgo zīmodziņu! Ar kuru uzdevumu sākt un kuru beigt, varat izvēlēties paši! Satiekamies šeit pat pēc pusotras stundas! Visiem jautru, mundru, labu un super-duper labu noskaņojumu! dalībnieki pilda uzdevumus un apmeklē 6

7 darbnīcas. 1. Desu spēle Inese Kuzmane uz lielām koka ripām ar sakrāsotiem akmentiņiem spēlē desas. 2. Zeķu un cimdu gleznas Mārīte Freimane uzvelk burbuļplēves cimdus vai zeķes, iemērc krāsā un zīmē uz lieliem papīriem. 3. Bize Ilze Gailina visa ģimene no garām auklām pin bizi, turoties katrs pie savas auklas. 4. Muzikanti spēlē! Agita Brauere spēlē statīvā iekārtās 8 pudeles (gammu), jāmēģina atminēt melodiju. 5. Angry Bird Anita Pizāne ar lielu kaķeni jātrāpa izrotātā mērķī. 6. Kurš stiprāks? Diāna Toka 2 ģimenes vai 2 bērni velk virvi. 7. Uzzīmē klaunu! Mārīte Lācgalve jāzīmē klauns ar aizsietām acīm; katrs ģimenes loceklis zīmē kādu no ķermeņa daļām. 8. Gudrinieks Dzintra Krieviņa saliek lielo ciparu puzli. 9. Milzu domino Līga Teriška spēlē domino ar lielajiem kauliņiem, izgatavotiem no koka. 10. Dūc kukainīši Anita Jurgena ar lupām pēta kukaiņus. 11. Ātrāk, veiklāk, spēcīgāk! Inese Radvilaviča stafete ar dažādiem uzdevumiem. 12. Skaitām punktus! Sveta Kociņa jātrāpa ar maisiņiem uz koka ripām, kurām uzrakstīti cipari (saskaita punktus). 13. Ups! Monta Puriņa jātrāpa balonam ar šautriņu (baloni piestiprināti pie lielas plāksnes). 14. Fotoorientēšanās Dzidra Balode meklē foto redzamās vietas. 15. Lielā lecamaukla Solvita Uljāne. Līdztekus sacensībām piedāvātas dažādas darbnīcas. 1. Balonu siešanas darbnīca bērni ar vecākiem mācās sasiet garos balonus dažādās figūrās Andris un Armanda. 2. Cepuru darbnīca Arita loka un izgrezno cepures. 3. Lielo burbuļu darbnīca Raimonda. 4. Hennas zīmējumu darbnīca Alise un Laura. 5. Supošana veikparkā noslēgums. Paceļ labo roku, kurš šodien skrēja kā vējš! Paceļ labo kāju, kurš šodien rāpoja kā vabole! Paceļ kreiso roku, kurš šodien locījās kā čūska! Paceļ kreiso roku, kurš šodien staigāja kā stārķis! Sasit plaukstas virs galvas tas, kurš šodien dziedāja kā lakstīgala! Notupstas tas, kurš šodien slinkoja! Paceļ degunu gaisā, kurš šodien smaidīja kā saulīte! Trīs reizes palecas tas, kurš šodien kļuva stiprāks, un tas nozīmē arī veselāks! Katra sacensību veida vadītāja īsi pasaka par savu sporta veidu un dod šokolādes medaļas. Klauni uzaicina uz salūtu: lielās maskas uznes izpletņus ar baloniem un, skanot mūzikai, tos vicina augšā, lejā, lai baloni lido, bet bērni tos ķer. Putu ballīte. 7

8 Fotoorinetēšanās.. Atrodiet fotogrāfijās redzamās vietas un pie tām noliktās šķēres un kamoliņu! Nogrieziet nelielu dzijas gabaliņu un iesieniet to caurumiņā pie fotogrāfijas! Lai veicas! ĢIMENES DIENA Alauksta krastā ģimenes pārstāvis, piesakot komandu, ar savu parakstu apliecina, ka uzņemas atbildību par savu komandu, tas ir, kārtības, uzvedības, drošības noteikumu ievērošanu sporta svētku laikā n.p. k. Ģimene Dzīvesvieta (pirmsskolēna) Dalībnieku skaits Atbildīgā pārstāvja paraksts, paraksta atšifrējums PS 8

9 PIRMSSKOLĀ Vējš Inga Čerņavska, Valmieras pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestādes Vālodzīte struktūrvienības Krācītes skolotāja Vējš ir svarīga dabas parādība un satopams ikdienā un bērniem ir svarīgi zināt, no kā tas veidojas. Bērnu vecums: 3 gadi Mērķis: Padziļināt bērnu zināšanas par dabas parādību vēju. Uzdevumi: # Papildināt zināšanas par kustīgu gaisu vēju. # Rosināt kopīgi pētīt atmosfēras parādību vējš. # Veidot prasmi emocionāli izzināt dabas parādības. Izmantotas metode: # Verbālā # Skolotājas paraugs, demonstrējums # Atdarināšana # Kustību rotaļa Metodiskie paņēmieni: 1.Ieinteresēšana ar eksperimentiem un pētījumiem. 2. Pārrunas par tēmu - vējš. 3. Rotaļas moments Atrast vējiņu. 4.Rotaļa Rudens vējš un lapas!. Darba forma: # Darbs pa apakšgrupām (bērnu skaits 5-6) Izmantotie materiāli: Rotaļlieta ezis, attēli fēns, dzirnavas, polietilēna maisiņi, vēdeklis, pagatavoti vēdeklīši, kokteiļu salmiņi, spalviņas vai vate, burciņas, āboli, apelsīni, sīpoli, citrons, priežu zari, rudens lapas, ciemiņam dāvana dzērvenes. Rotaļnodarbības gaita: Sk. - Bērni, apskatāties, kas pie mums ir atnācis? (Tur rokās rotaļlietu ezīti). Pie mums ciemos ir atnācis ezītis. - Paskatieties uz ezīti, bet nezinām, kāpēc ezītis izskatās noskumis. - Kas noticis? Pasaki man klusām pie auss. - Bērni, saka, ka viņa draugs Vējiņš noslēpies un nevar viņu atrast. Ezis tādēļ ir ļoti uztraucies. Galvenā daļa. Saruna. - Mēģināsim viņu atrast? Bērni meklē. Kur gan var atrast vējiņu? (uz ielas kustas koki). Bet vai mēs viņu redzam? Nē. Mēs varam redzēt tikai, kā tas pārvieto lietas dzenā pa debesīm mākoņus un šūpo koku zarus. Izrādās, ka vējiņš ir neredzams. - Bet ar kādiem priekšmetiem var iegūt vējiņu? Ar fēnu, dzirnavām, vēdekli. (tiek rādīti attēli). Bet vai mēs paši varam radīt vējiņu? Kā? -Audzinātāja rāda, kā ar roku var vicināt gar seju un tādējādi rodas gaisa plūsma. (Ierosinu bērniem darīt to pašu). -Ko jūs sajutāt? -Kāds vējiņš? -Vai vēja klātbūtnē kļuva siltāk vai aukstāk? -Vējiņš ir neredzams, mēs to neredzam, bet jūtam. 9

10 -Uzpūtīsim, bērni, uz savu plaukstu. Jūtat, kā vējiņš atlidoja uz to. Tas ir gaiss. Kas tas ir? (jautā katram bērnam). - Bet, bērni, kā vēl mēs varam iegūt vējiņu? Lai mēs redzētu, kā mēs pūšam, un iegūstam vēju, es jums iedošu spalviņu. -Paskatieties uz mani, lai sāktu pūst mūsu vējiņš, jāsakļauj lūpas caurulītes formā un jāpūš uz spalviņu, kas stāv uz plaukstas. Malači, iemācījāties iegūt vēju. -Bērni, uzdāvināsim mūsu draugam ezītim spalviņu, lai viņš var mājās paspēlēties. Kustību rotaļa Šūpojas koks. (šūpojamies no vienas vietas uz otru) Vējš, klusāk, klusāk, klusāk (pietupties, pamāt ar rokām uz augšu un leju) Koki augstāk, augstāk, augstāk. (piecelties un pacelt rokas uz augšu). Viens, divi, trīs, četri, pieci, spēlēsim šo spēli tālāk. (soļojam) - Vai mēs varam ar jums piepūst dažādas lietas, piemēram, gaisa polietilēna maisiņus? -Es piepūtīšu polietilēna maisiņu. Bet jūs jautros maisiņus (izkrāsoti krāsaini polietilēna maisiņi). ( Ja bērniem neizdodas, tad var piedāvāt bērniem noķert gaisu maisiņā). Ezis novēro bērnu darbības un saka, ka bērni ir malači un viņiem labi izdodas. Elpošanas vingrinājumi: Atkārtojiet aiz manis: Ziņkārīgā Dace Skaties pa kreisi, skaties pa labi Pēc kaut kā smaržo nevar saprast Vajag ostīt ar deguntiņu. Ieelpa-izelpa, ieelpa-izelpa. Kāds svaigs gaiss! Ļoti jautri spēlējam, Gaisu ostīt iesākām! Spēles ar vēdekli. -Paskatieties, kas man ir. Kas tas ir? Vēdeklis. Priekš kam tas ir vajadzīgs? Ņemiet un mēģiniet ar to pamāt jeb pavēdināt, un jūs sajutīsiet vēsumu. Patīk? Iepriekšējais darbs. Audzinātāja sagatavo dažādas smaržīgas lietas (āboli, apelsīni, sīpoli, citrons, priežu zari) un saliek tos dažādos traukos. Paspēlēsimies ar viesiem, -Bet tagad mēs paspēlēsimies, jūs ar aizsietām acīm mēģināsiet uzminēt lietas, kas smaržo. Kas vēlas spēlēt? Nāc, es tev (ciemiņam) aizsiešu acis ar lakatiņu, bet tu (ciemiņš) pēc smaržas pateiksi, kas tas ir. Bērni kopā ar skolotāju un ciemiņiem pamāj ar vēdekli, lai ciemiņš ar aizsietām acīm sajūt smaržu no burkas. Bērni vēro. Pārrunas. -Ezis saka, ka viņam ir paticis būt par vējiņu. Tagad es zinu, ka vējiņu neredz, bet to var sajust. Refleksija. Nodarbības noslēgums. -Lūk, mēs arī atradām lācēna draugu. Vējiņš, kuru neredz, bet kuru var sajust un ar kuru var pat parotaļāties. -Vai gaisu var sajust? Ko mēs darījām? Pūtām. -Bet, kā jūs domājat, kur vējiņš visvairāk mīl pastaigāties? ( uz ielas laukā) -Bērni, vējiņš mūs visus uzaicina paspēlēties ar rudenīgām lapām! Spēle Rudens vējš un lapas Bērni izvēlas sev lapu-dzeltenu, sarkanu vai oranžu un nosauc tās krāsu un izmēru ( liela vai maza). Lapas lido vējā, un bērni attēlo, kā tās lido un virpuļo. Bērni sauc: Lapas lido, lapas krīt! Vējš apklusa, lapas nokrita zemē. Vējš atkal uzpūta, lapas pacēlās gaisā un aizlidoja tālāk ( bērni pieceļas un attēlo, kā lapas tiek aizpūstas tālāk, virpuļojot). Vējiņš pūta, vējiņš rūca. 10

11 Dzeltenās lapas no koka viņš plūca. Plūca un pūta Pie kājām tās kaisīja un gaisu maisīja. Nodarbības beigas: Skolotāja uzslavē bērnus. Atvadāmies no ciemiņiem un ezīša. Novēlam visiem Jauku dienu! Paldies Sadarbībā ar vecākiem tika izgatavoti vēju zvani. 11

12 12

13 13

14 14

15 15

16 16

17 17

18 18

19 19

20 20

21 21

22 22

23 PS 23

24 PIRMSSKOLĀ Rotaļa Iepazīsti putnus! Svetlana Zarkovska, pirmsskolas skolotāja Uzdevumi: rosināt bērnus atpazīt un nosaukt putnus, papildināt vārdu krājumu, skaitīt līdz 10, raksturot putnu krāsu, salīdzināt putnu grupas, rēķināt (pievienot un atņemt līdz 5). Var izmantot matemātikas, runas, dabas nodarbībās un arī brīvajā laikā. Bērniem rotaļa patīk. Rotaļā tiek izmantotas kartītes ar putniem. Attēloti 10 putni vista, gailis, vārna, zvirbulis, balodis, ērglis, pīle, pūce, gulbis, pāvs, par kuriem radu priekšstatu šonedēļ un visu šo mācību gadu. Kā izmantot: var salikt kartītes augošā secībā (1, 2, 3 vienādi putni). Vai dilstošā secībā (6, 5, 4 vienādi putni). Var salikt visus putnus pa 3, pa 2. Var izdomāt pasakas par putniem kopā ar bērniem. Var risināt vienkāršus uzdevumus. Uz koka sēdēja 3 zvirbuļi, atlidoja vārna. Cik putnu uz koka kopā? 4 vistas staigāja pagalmā, 1 iegāja vistas mājā. Cik vistu palika ārā? Uz palodzes sēdēja 2 baloži, atlidoja vēl 1. Cik baložu uz palodzes? PS 24

25 PIRMSSKOLĀ Rotaļa Palīdzi putniem Svetlana Zarkovska, pirmsskolas skolotāja Uzdevumi: salikt putnus mājiņās un sameklēt tiem māju durvis, nosaukt mājas krāsu, durvju formu, kopā ar pedagogu nosaukt savu putnu. Rotaļu var izmantot matemātikas, dabas, runas nodarbībās, laikā, kad nenotiek nodarbības. Bērni mācās atpazīt un nosaukt formas, krāsas, putnus. Rotaļā tiek izmantotas krāsainas mājiņas, kurās izgrieztas dažādas formas durvis (trīsstūris, kvadrāts, aplis, taisnstūris). Ir sagatavotas arī dažādas formas un krāsas durvis un kartītes ar putniem. Motivācija rotaļai: Ziemā putniem auksti, viņi cenšas atrast siltu, mājīgu vietu, kur paslēpties un sasildīties. Putniņi atrada mājiņas, bet durtiņas no mājām nopūta vējš. Palīdzēsim putniem atrast durtiņas un aizvērt savas mājas! Kā izmantot? Bērni izvēlas sev māju, nosauc tās krāsu. Izvēlas sev putniņu, kopā ar pedagogu nosauc. Un meklē attiecīgas krāsas un formas durvis. Šajā rotaļā mums ir sīlis, zvirbulis, zīlīte un sarkankrūtītis. Bet var uztaisīt citus putnus, par kuriem bērniem ir priekšstats, dzeni, vārnu, dzeguzi, pūci. PS 25

26 PIRMSSKOLĀ NEDĒĻAS DIENAS Linda Dzenža, Kadagas PII skolotāja Savā darbā esmu atklājusi interesantu, smieklīgu un aizraujošu veidu, kā bērniem iegaumēt nedēļas dienu nosaukumus. To man palīdz izdarīt Leona Brieža dzejolis Pārvēršanās, kuru bērniem izlasu (ir bijis jālasa pat 3 (!!!) reizes pēc kārtas, jo ļoti patika). Mēs izlasīto pārrunājam, un tad katrs bērns šim dzejolim izveido savu grāmatiņu. Bērni darba gaitā griež, līmē, raksta ciparus un zīmē. Katru pantu pārrunājot, tiek pievērsta uzmanība jauniem vārdiem, kurus ar bērniem noskaidrojam, aplūkojot vizuālos tēlus datorā attēlos. Uzskatei bērna ilustrētā grāmatiņa dzejolim Pārvēršanās: 26

27 Kad grāmatiņas tapušas, tad katrā rīta aplītī tās izmantojam. Tā bērniem ir vieglāk un interesantāk iegaumēt nedēļas dienu secību. PS 27

28 PIRMSSKOLĀ VĀRDA DIENU DĀVANA Linda Dzenža, Kadagas PII skolotāja Bērniem vārda dienās dāvinām bērna vārda glezniņu, kuru ir aplicējuši paši bērni. Pirmajā gadā to darījām ar pārtikas produktiem, sēkliņām. Šogad nolēmām, ka to veidosim no kreppapīra bumbiņām, lai bērniem attīstītu pirkstu sīko muskulatūru. Lai taptu šī dāvana, vispirms noskaidrojam, kāda ir jubilāra mīļākā krāsa. Pēc tam pārējie bērni no kreppapīra ripina bumbiņas, kuras vēlāk tiek pielīmētas pie uzzīmētajiem burtiem. Bērni ļoti gaida savu vārda dienu, lai tiktu pie gaidītās dāvanas. PS 28