MEŽAUDŽU UN MEŽA EKOSISTĒMAS ATJAUNOŠANAS PĒTĪJUMI LATVIJĀ

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "MEŽAUDŽU UN MEŽA EKOSISTĒMAS ATJAUNOŠANAS PĒTĪJUMI LATVIJĀ"

Transkripts

1 Dagnija Lazdiņa MEŽAUDŽU UN MEŽA EKOSISTĒMAS ATJAUNOŠANAS PĒTĪJUMI LATVIJĀ Dagnija Lazdiņa ir ieguvusi Bc. biol. un Mg. biol. akadēmisko grādu LU Bioloģijas fakultātē, pētot NaCl izraisīto stresu Rhododendron Nova Zembla šķirnes mikrospraudeņiem in vitro apstākļos. Kā LVMI Silava zinātniskā asistente izstrādājusi promocijas darbu Notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas kārklu plantācijās LLU Meža fakultātē, iegūstot mežzinātnes doktores zinātnisko grādu. Pašreiz ir vadošā pētniece LVMI Silava meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kokaugu stādījumu ārpus meža zemēm radošajā grupā. Aktuālie pētījumi saistīti ar bioekonomikas jautājumiem par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu, kokaugu stādījumu veikšanu marginālās platībās, agromežsaimniecību un derīgo izrakteņu karjeru rekultivāciju, stādot kokus, ieskaitot šo darbu mašinizācijas iespējas. Latvijas Zinātnes padomes eksperte vides biotehnoloģijas, vides inženierijas un enerģētikas, lauksaimniecības un mežzinātnes nozarē. Zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un monogrāfiju nodaļu autore. Raksturvārdi: meža atjaunošana, meža ekosistēmas atjaunošana, stādīšana, kopšana. Ievads Mežs Latvijas iedzīvotājiem vienmēr ir bijis nozīmīgs gan kā patvērums, kā mājvieta, kā resursu ieguves avots, gan arī kā rekreācijas vieta un pielūgsmes objekts. Mežs kā galvenais izejvielu piegādātājs bioekonomikas nozarei ir koksnes un nekoksnes resursu ieguves avots un rekreācijas vieta. Meža definīcija mūsdienu izpratnē ir iekļauta Meža likumā (2000), resp., mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības 1. Arī meža ieaudzēšana un atjaunošana ir definēta minētajā likumā. Meža apsaimniekošanu reglamentē Ministru 1 Meža likums kabineta noteikumi 2. Padomi, kā to veikt ilgtspējīgi, ir atrodami gan meža zinātnieku 3, gan vides aizsardzības aktīvistu sagatavotās vadlīnijās un rokasgrāmatās 4. Diemžēl aktuālās zinātniskas atziņas ne vienmēr ir iekļautas meža apsaimniekošanas normatīvajā bāzē, reizumis tās pat ir pretrunā, piem., regulējums par nepieciešamo (optimālo) koku skaitu audzē normatīvos ir lielāks, nekā tas pierādīts, veicot pētījumus 5. Tāpat šī gadsimta sākumā, veidojot jaunu likumdošanas bāzi, ieviešot starptautiskajā apritē lietotu terminu latviskojumus, ne vienmēr lietotais jēdziens izsaka veiktās aktivitātes būtību. Piem., angliski jēdziens clear cut ir tulkots kā kailcirte, kaimiņos Igaunijā tādu pašu aktivitāti apzīmē precīzāk atjaunošanas cirte, ar to saprotot, ka mežaudzē, kura ir 2 Ministru kabineta noteikumi 2012; Ministru kabineta noteikumi LVM Latvijas Dabas fonds 2019; Pasaules Dabas fonds Zālītis et al. 2017; Zālītis, Jansons 2013; Baumanis et al Akadēmiskā Dzīve 55/2019/2020 3

2 sasniegusi briedumu, kokus nozāģē un to vietā stāda vai sēj jaunus vai veicina kokaudzes dabisku atjaunošanos. Pēdējos gados arī Latvijā to sauc pēc būtības par atjaunošanas cirti 6, kaut gan likumā nav veiktas izmaiņas. Līdzīgi ir ar starptautiski lietotajiem jēdzieniem forest regeneration un forest restoration, abi latviski tiek tulkoti kā meža atjaunošana. Ar regeneration saprot kokaudzes atjaunošanu, pēc galvenās cirtes veikšanas stādot vai sējot jaunus kokus 7, tātad veicinot dabiskās atjaunošanās procesu 8, kamēr restoration ir meža ekosistēmas atjaunošana, kas jāveic tad, ja kāda no meža ekosistēmas komponentēm nedarbojas un kokaudze iet bojā vai neatjaunojas 9. Par restoration pasākumiem uzskatāmi gan augsnes ielabošana, gan susināšana, gan apūdeņošana, kā arī dažādu patogēnu savairošanās ierobežošana, kā arī kokaudzes veidošana no jauna, ja iepriekšējā gājusi bojā minēto un citu apstākļu dēļ. Meža atjaunošana Iepriekšējā sezonā meža atjaunošanu (regeneration) stādot izvēlējušies vairāk īpašnieku nekā līdz tam 10. Tātad saimnieki ir kļuvuši turīgāki vai aizvien vairāk izprot, ka ģenētiski augstvērtīgu koku stādīšana nākotnē nodrošina veselīgākas un spēcīgākas audzes. Atlasītie (selekcionētie) koki ne tikai aug ātrāk, bet arī ir izturīgi pret patogēniem, kas klimata izmaiņu izraisīto krasāku meteoroloģisko apstākļu svārstību dēļ ir sevišķi nozīmīgi 11. Līdzīgi kā pirms gadiem, viens no lielākajiem izaicinājumiem meža atjaunošanā ir jauno kociņu pasargāšana no pārnadžu bojājumiem un smecernieka, un citiem kaitēkļiem 12. Agrāk tikko atjaunotās audzes sauca par meža kultūrām, iepriekšējā gadsimtā ir izdodas vairākas grāmatas ar detalizētiem aprakstiem, kādas koku sugas un stādi stādāmi kādā veidā sagatavotā augsnē 13, 14, 15, 16. Mūsdienās ir jauni stādmateriāla veidi un augsnes sagatavošanas paņēmieni, kas nodrošina labāku kociņu ieaug šanos, tamdēļ vairs nav nepieciešams stādīt stādu 17, pietiek ar uz hektāru, lai nodrošinātu pietiekami labas atjaunošanās sekmes 18. Koku mašinizētās stādīšanas pētījumi LVMI Silava aizsākās jau iepriekšēja gadsimta 80. gados 19, bet tos pārtrauca valsts iekārtas maiņas radītais haoss, tikmēr Skandināvijā tehnoloģijas attīstījās un ieviesās praksē 20, 21. Latvijā mašinizētās stādīšanas tehnoloģijas pārneses pētījumi atsākās gadā 22, pārliecinoties par tehnoloģijas efektivitāti, mežsaimniecības praksē a/s Latvijas valsts meži to ieviesa gadā. Meža ekosistēmu atjaunošana Dažādi ārējie faktori var izjaukt līdzsvaru mežā ekosistēmā, kura darbojas kā daudzu savstarpēji saistītu dzīvo organismu kopums. Cilvēka darbības radītie traucējumi var iestāties pēkšņi un būt pārlieku spēcīgi, lai sistēma pati ar to tiktu galā bez cilvēka iejaukšanās, jo, ja cilvēka darbības rezultātā ir izjaukts līdzsvars, tad viņa pienākums ir labot savu kļūdu un nodrošināt nepieciešamā elementa atgriešanu vai īstenot kompensējošus pasākumus. Līdumu līšana lauksaimniecības vajadzībām vai derīgo izrakteņu ieguve ir gadījumi, kad pēc šī veida saimnieciskās darbības pabeigšanas sistēmu nākas atjaunot pilnībā. Mazāk ekstrēmi ir gadījumi, kad mežaudze novājināta kāda augu barošanās elementa trūkuma dēļ vai savairojoties kādam no patogēniem, šādos gadījumos situāciju iespējams uzlabot, ienesot audzē papildu barošanās elementus (mēslojot). 6 Konstantinova IPCC FAO Besseau et al Ķirsons Jansons Sarma Gasiņš Gailis Mangalis Dzerina et al Kundziņš Dumins, Lazdina Kariņš et al Laine et al Ersson Liepiņš et al Akadēmiskā Dzīve 55/2019/2020

3 Profilaktiski paņēmieni vienmēr ir efektīvāki, tāpēc zinātnieki ir strādājuši pie kritēriju izveides. Tas norāda uz to, ka nākotnē varētu rasties kāda elementa nepietiekamība, ne mazāk svarīga ir optimālas augsnes reakcijas nodrošināšana, lai visi augsnē esošie augiem nepieciešamie elementi būtu tiem pieejamās formās. Meža ieaudzēšana Ja Latvijā nedzīvotu cilvēki, tad tās teritorijā dominētu meži. Iedzīvotāju aktīvas saimnieciskās darbības rezultātā pirms nepilniem simts gadiem tikai 23 24% no Latvijas teritorijas klāja meži, tomēr ne visa mežam atņemtā zeme bija piemērota lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. To atskārstot, jau kopš pirmās Latvijas Republikas laikiem organizējam Meža dienas. Lauksaimniecībai nepiemēroto zemju apmežošanu turpināja kolhozu mežos 23. Atgūstot Latvijas Republikas neatkarību, novārtā pamestās zemēs process turpinājās dabiski, kā arī notika mērķtiecīga meža vai plantāciju meža ieaudzēšana, ko pilnībā vai daļēji atbalstīja dažādi fondi šajos stādījumos iegūtās atziņas publicētas kā zinātniskos, tā praktiskas ievirzes rakstos un apkopotas monogrāfijā Plantāciju mežu augšanas gaita, produktivitāte un ietekme uz vidi 24. Veikti arī pētījumi par to, kā saimniekot bijušajās lauksaimniecības teritorijās dabiski atjaunojušos mežos 25. Mērķtiecīgi izkopjot dabiski atjaunojušās teritorijas, ir iespējams iegūt ainaviski pievilcīgas un produktīvas bērza, egles, priedes un citu koku jaunaudzes. Angliski to dēvē Assisted natural regeneration of forests 26, ko latviski varētu tulkot kā cilvēka vadīta mežu dabiskā atjaunošanās. Viens no veiksmīgākajiem liela mēroga apmežošanas pasākumiem ir Latvijas kāpu un smiltāju apmežošana, kas notika iepriekšējā gadsimta gados. Daļā no šīm audzēm ir izveidojušies nabadzīgiem augšanas apstākļiem raksturīgi biotopi, un par to, ka audze ieaudzēta stādot, liecina vien viegli nojaušamās priežu rindas Zviedris et al Daugaviete et al Lazdiņš FAO Bušs Patlaban notiek pētījumi par mūsdienīgās meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas sekmēm mežos, kur atjaunošanu apgrūtina pārmitri apstākļi 28, kā arī par produktīvu vienvecuma kokaudžu veidošanu 29. Meža ieaudzēšana rekultivācijas nolūkos Pētījumi par mežu ieaudzēšanu rekultivācijas nolūkos veikti galvenokārt izstrādātajos kūdras karjeros, jo pēc derīgā izrakteņa ieguves izveidojas plašas atklātas teritorijas ar izmainītām augsnes īpašībām. Citu derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas ir mazākas un parasti, ar atsevišķiem izņēmumiem, apmežojas dabiski ar pioniersugām vai augšanas apstākļu ziņā pieticīgiem kokaugiem, tādiem kā priedes. Ja izrakteņu ieguves laikā veidots dziļš karjers karjeru vienkārši appludina. Izstrādāti kūdras atradņu pētījumi bijuši aktuāli kā iepriekšējā gadsimta gados 30, tā patlaban. Laika gaitā ir mainījušās izstrādes metodes, ir pieejami citi augsnes sagatavošanas paņēmieni un materiāli augsnes ielabošanai pirms stādījumu ierīkošanas. Ir atlasīts reproduktīvais materiāls ar augstvērtīgām ģenētiskām īpašībām, tomēr, kā toreiz, tā tagad, stāda priedi, bērzu, melnalksni. Mūsdienu jauninājums ir centieni ieaudzēt ātrāk augošus kokus, kā papele un kārkls 31, 32. Barības vielu sabalansēšana mēslošana Meža mēslošana Latvijā pagājušā gadsimta 70. gados bija nozīmīga meža apsaimniekošanas cikla sastāvdaļa; gadā minerālmēslojumu izkliedēja 1650 ha platībā, bet gadā jau 6100 ha platībā. No līdz gadam bija paredzēts mēslot mežaudzes ha platībā 33. Taču 80. gadu otrajā pusē interese par meža mēslošanu Latvijā strauji mazinājās, jo netika sasniegti sākotnēji 28 LVM Jansons et al Kāposts, Ošlejs Lazdiņa Priede, Gancone Kāposts Akadēmiskā Dzīve 55/2019/2020 5

4 izvirzītie ekonomiskie mērķi. Tajā pašā laikā Ziemeļvalstīs pēc 90. gadu sākuma krīzes meža mēslošanas apjoms strauji auga un jau ir pietuvojies pirmskrīzes stāvoklim. Latvijā kļūdains izrādījās uzsvars uz aviācijas izmantošanu meža mēslošanā. Tā būtiski sadārdzināja mēslošanas izmaksas, palielināja mēslojuma patēriņu, attiecīgi arī negatīvo ietekmi uz vidi, un mazināja darbu izpildes kvalitāti. Tajā laikā pietrūka arī efektīvu instrumentu mēslošanai piemērotāko audžu atlasei. 70. gadu pētījumos noskaidrots, ka mazāk auglīgajos meža tipos lielāko efektu rada N mēslojums ( kg ha -1 ), kas palielina gadskārtu pieaugumu par 30%, un kompleksais N, P, K mēslojums (80, 80 un 120 kg ha -1 ), kas palielina pieaugumu par 50%. Briestaudzēs lielāko efektu rada N mēslojums ( kg ha -1 ), kas palielina gadskārtu pieaugumu par 44%. Papildu pieaugums silā un lānā priedes audzēs, kurās ienests N un N, P, K mēslojums, bija kg ha -1 astoņu gadu laikā, bet mētrājā m 3 ha -1 astoņu gadu laikā atkarībā no mēslojuma veida 34. Palielinoties mašinizētās kopšanas īpatsvaram pēdējās desmitgadēs, Latvijā pieaugusi mežaudžu pieejamība mēslojuma ienešanai ar traktortehniku, tas ir straujāk augošais un lētākais meža mēslošanas paņēmiens Ziemeļvalstīs. Daudzpusīga informācija par mežaudzēm, tajā skaitā Valsts meža dienesta (VMD) reģistra dati un attālās izpētes metodes, ļauj daudz precīzāk izvēlēties audzes, kurās mēslojums var radīt lielāko saimniecisko efektu un meža mēslošana nerada vides piesārņojuma draudus 35. Mēslojuma iedarbība diferencējas atkarībā no barības vielu nodrošinājuma un audzes biezības, un vislielāko papildu pieaugumu var panākt mežaudzēs uz vidēji auglīgām augsnēm (Ln, Dm, Vr, As un Ks meža tipos). Pētījumi par papildu barošanās elementu ienesi un kaļķošanas nozīmi kļuva aktuāli pēc skābās kūdras augsnēs augošu egļu kokaudžu novājināšanās kālija un mikroelementu trūkuma dēļ un tai sekojošu bruņutu savairošanās, tā rezultātā novēroja koku kalšanu, ātrāku atveseļošanos panāca, ienesot augsnē papildu kāliju ar minerālmēslojumu vai koksnes pelniem 36. Profilaktiskos nolūkos koku augšanas apstākļus var uzlabot, atgriežot mežaudzē no tās iznestās barības vielas, piem., pēc jaunaudžu vai briestaudžu kopšanas izkliedējot koksnes pelnus 37. Papildu barošanās elementu ienešanas ietekmi uz kokaudzi, zemsedzi, augsni, augsnes ūdeņiem un ūdenstecēm LVMI Silava pēta Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programmas gadam ietvaros 38. Noslēgums Praktiskās mežkopības ilgtspēju nodrošina lēmumi un rīcības, kas balstītas kā uz iepriekšējo paaudžu, tā mūsdienu mežkopju un mežu pētošu zinātnieku atziņām, kas gūtas ilgtermiņa izpētes objektos un tematiski secīgā pētniecībā. Meža ieaudzēšanas un atjaunošanas aktuālo pētījumu tēmas atkārtojas gadu ciklā, kad nomainās pētnieku paaudzes. Katrai nākamajai ir pieejami jauni tehnoloģiskie risinājumi, iepriekšējo paaudžu uzkrātā pētnieciskā pieredze un datu rindas. Šobrīd aktuāla ir mežsaimniecības darbu mašinizācija, koku augšanas apstākļu uzlabošana, derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija un marginālo platību apmežošana. Veicot tehnoloģiju pārnesi no citām zemēm, lai neveidotos neveikli vai pretējas nozīmes tulkojumi, jāņem vērā konteksts, piem., lai neradītu pārpratumus par kokaudzes ieaudzēšanas mērķi un apstākļiem, angļu valodas termins forest regeneration tulkojams kā meža atjaunošana, bet forest restoration kā meža ekosistēmas atjaunošana. 34 Kāposts Petaja et al Okmanis et al Okmanis et al Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programma Akadēmiskā Dzīve 55/2019/2020

5 VĒRES Baumanis, J.; Jansons, Ā.; Neimane, U. (2014) Priede: selekcija, ģenētika un sēklkopība Latvijā. Salaspils, Daugavpils : LVMI Silava, DU akadēmiskais apgāds Saule. Besseau, P.; Graham, S.; Christophersen, T. (eds.) (2018) Restoring forests and landscapes: the key to a sustainable future. Vienna : Global Partnership on Forest and Landscape Restoration. Bušs, M. (1960) Latvijas kāpu smiltāji un to apmežošana. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība. Bušs, M.; Kāposts, V.; Sacenieks, R. (1974) Meža mēslošana. Rīga : LRZTIPI. Daugaviete, M.; Bambe, B.; Lazdiņš, A.; Lazdiņa, D. (2017) Plantāciju mežu augšanas gaita, produktivitāte un ietekme uz vidi. Salaspils, Daugavpils : LVMI Silava, DU akadēmiskais apgāds Saule. Dumins, K.; Lazdina, D. (2018) Forest regeneration quality factors affecting first year survival of planted trees. Research for Rural Development, 1, Dzerina, B.; Girdziusas, S.; Lazdina, D.; Lazdins, A.; Jansons, J.; Neimane, U.; Jansons, A. (2016) Influence of spot mounding on height growth and tending of Norway spruce: case study in Latvia. Forestry Studies, 65, 1, Ersson, B. T.; Laine, T.; Saksa, T. (2018) Mechanized Tree Planting in Sweden and Finland: Current State and Key Factors for Future Growth. Forests, 9, 370. FAO (2019) Assisted natural regeneration of forests. Pieejams: ( ). Gailis, J. (1961) Meža kultūru ierīkošana. Rīga : Latvijas PSR tehniskās informācijas birojs. Gasiņš, L. (1982) Mehānismi augsnes sagatavošanai un meža kultūru kopšanai ar herbicīdiem un arboricīdiem. Rīga : LatZTIZPI. IPCC (2019) Special Report on Land Use, Land-Use Change and Forestry. Fact Sheet 4.12: Forest Regeneration. Pieejams: ( ). Jansons, Ā. (2012) Meža selekcija: izziņas materiāls. Salaspils : LVMI Silava. Jansons, J., (red.) (2019) Vienvecuma egļu meži Latvijā. Salaspils, Daugavpils : LVMI Silava, DU akadēmiskais apgāds Saule. Kāposts, V. (1981) Mežaudžu barošanās režīms un to mēslošana. Apskats. Rīga : LatZTIZPI. Kāposts V.; Ošlejs, J. (1988) Kūdrāji un to apmežošana. Rīga : LatZTIZPI. Kariņš, Z.; Bērziņš, J.; Lācis, V. (1980) Stādspraugas veidošanas teorētiskais pamatojums. Jaunākais mežsaimniecībā, 10, Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programma gadam (2019) Pieejams: gadam-2017-g-rezultati ( ). Konstantinova, I. (red.) (2017) Kas jāzina meža īpašniekam. Salaspils : LVMI Silava, Biedrība Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs. Pieejams: ( ). Kundziņš, A. (red.) (1956) Meža kultūru tipi. Rīga : LPSR ZA izdevniecība. Ķirsons, M. (2019) Arvien vairāk mežus atjauno stādot. Dienas Bizness ( ). Pieejams: db.lv/zinas/arvien-vairak-mezus-atjauno-stadot ( ). Laine, T.; Kärhä, K.; Hynönen, A. (2016) A survey of the Finnish mechanized tree-planting industry in 2013 and its success factors. Silva Fennica, 50, 2, Latvijas Dabas fonds (2019) Publikācijas. Pieejams: ( ). Lazdiņa, D. (2009) Notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas kārklu plantācijās. Promocijas darbs mežzinātņu doktora Dr. silv. zinātniskā grāda iegūšanai. Jelgava : LLU. Lazdiņš, A. (2011) Dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju efektīvas apsaimniekošanas nosacījumi. Promocijas darba kopsavilkums. Jelgava : LLU. Liepiņš, K.; Lazdiņa, D.; Lazdiņš, A. (2011) Productivity and Cost-effectiveness of the M-Planter Tree Planting Machine in Latvian Conditions. Baltic Forestry, 17, 2, LVM (2019) Pētījumi un publikācijas. Pieejams: ( ). Mangalis, I. (1989) Meža kultūras. Rīga : Zvaigzne. Meža likums (2000) Pieņemts Pieejams: ( ). Akadēmiskā Dzīve 55/2019/2020 7

6 Ministru kabineta noteikumi Nr. 159 (2013) Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu ( ). Pieejams: ( ). Ministru kabineta noteikumi Nr. 308 (2012) Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi ( ). Pieejams: ( ). Okmanis, M.; Kalvis, T.; Lazdina, D. (2016) Initial evaluation of impact of evenness of spreading wood ash in forest on additional radial increment. Engineering for Rural Development, Okmanis, M.; Petaja, G.; Lupiķis, A. (2017) Productivity of mechanized wood ash application in forest. Research for Rural Development, Pasaules Dabas fonds (2019) Pētījumi & publikācijas. Pieejams: petijumi_publikacijas/ ( ). Petaja, G.; Okmanis, M.; Makovskis, K.; Lazdiņa, D.; Lazdiņš, A. (2018) Forest fertilization: economic effect and impact on GHG emissions in Latvia. Baltic Forestry, 24(1) Priede, A.; Gancone, A. (red.) (2019) Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana. Rīga : Baltijas krasti. Pieejams: ZEMA_IZSKITRSPEJA_Kudras-ieguves-ietekmetu-teritoriju-apsaimniekosana.pdf ( ). Sarma, V. (1984) Meža kultūru aizsardzība pret briežveidīgo bojājumiem. Rīga : LatZTIZPI. Zālītis, P.; Jansons, J. (2013) Latvijas meža tipoloģija un tās sākotne. Salaspils, Daugavpils : LVMI Silava, DU akadēmiskais apgāds Saule. Zālītis, P.; Lībiete, Z.; Jansons, J. (2017) Kokaudžu augšana mūsdienīgi veidotās jaunaudzēs. Salaspils, Daugavpils : LVMI Silava, DU akadēmiskais apgāds Saule. Zviedris, A. (1958) Saudzēsim kolchozu mežus. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība. 8 Akadēmiskā Dzīve 55/2019/2020

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

Latvian Rural Advisory and Training Centre   subsidiary  FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Meža kaitēkļi Latvijas mežos A.Šmits, Dr.Biol. LVMI «Silava» 1971 1974 1977 1980 1983 1986 1989 1992 1995 1998 2001 2004 2007 2010 2013 2016 Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu skaits 0- viena paaudze 1-

Sīkāk

skaitli&fakti_LV_web

skaitli&fakti_LV_web meža nozare skaitļos un faktos 215 ĪSUMĀ TERITORIJAS MEŽSAIMNIECĪBA DEVUMS TAUTSAIMNIECĪBĀ DEVUMS ENERĢĒTIKĀ KOKRŪPNIECĪBA ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA MEŽA NOZARE UN SABIEDRĪBA IZGLĪTĪBA ZINĀTNE 2 4 14 26 28 3

Sīkāk

untitled

untitled Akciju sabiedrība Latvijas valsts meži Vadības ziņojums Roberts Strīpnieks, valdes priekšsēdētājs 2009. gada 5. maijs Darbības veids Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (turpmāk arī LVM vai uzņēmums)

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Latvijas Valsts augļkopības institūts, Lauku diena, 2014. gada 10. aprīlis LAP projekts, uzsāktie pētījumi, kā turpmāk Kā uzsākām? Pierādījumu un pamatojuma sagatavošana Briselei 2004.-2005.g. Projekts

Sīkāk

Microsoft Word - Publiskais parskats 2014_JJ.doc

Microsoft Word - Publiskais parskats 2014_JJ.doc LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTS SILAVA 2014. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS SALASPILS, 2015 2 SATURS 1. Darbības ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi 3 2. Galvenās funkcijas un uzdevumi 3 3. Juridiskais

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

Publiskais parskats 2015

Publiskais parskats 2015 LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTS SILAVA 2015. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS SALASPILS, 2016 2 SATURS 1. Darbības ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi 3 2. Galvenās funkcijas un uzdevumi 3 3. Juridiskais

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,

Sīkāk

INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES

INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES PAR LULUCF DARBĪBĀM 10. PANTU IESNIEGŠANAI EIROPAS

Sīkāk

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu

Sīkāk

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

Promocijas darba kopsavilkums: Skujbires (Lophodermium spp.) ietekme uz parastās priedes (Pinus sylvestris L.) jaunaudžu morfometriskajiem parametriem

Promocijas darba kopsavilkums: Skujbires (Lophodermium spp.) ietekme uz parastās priedes (Pinus sylvestris L.) jaunaudžu morfometriskajiem parametriem Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava Latvian State Forest Research Institute Silava Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvia University of Life Sciences and Technologies Mg. silv. Kaspars

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 02.02.16. Saturs Kas ir dabas aizsardzības plāns (DA plāns)? Kas ir sabiedriskā apspriešana? Aizsargājamo

Sīkāk

LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTS „SILAVA”

LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTS „SILAVA” LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTS «SILAVA» 2016. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS SALASPILS, 2017 2 SATURS 1. Darbības ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi 3 2. Galvenās funkcijas un uzdevumi 3 3. Juridiskais

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - p.pptx

Microsoft PowerPoint - p.pptx Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Bērza plantācijas lauksaimniecības zemēs 1

Bērza plantācijas lauksaimniecības zemēs 1 Bērza plantācijas lauksaimniecības zemēs 1 Latvijas Valsta mežzinātnes institūts Silava, Salaspils, 2013 ISBN 978-9934-8210-3-5 Autori: Dr. silv. Kaspars Liepiņš Dr.sc.ing. Mudrīte Daugaviete Dr.hab.silv.

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Print

Print Skaitļi un fakti Mežu zeme Latvija 5 Misija un vīzija 7 Produkti un klienti 15 Sociālā atbildība 27 Vides atbildība 31 Uzņēmuma resursi 35 Uzņēmuma struktūra 48 1 Mežu zeme Latvija Vairāk nekā pusi no

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Microsoft Word - Abele

Microsoft Word - Abele LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru

Sīkāk

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlamies dzīvot? Un kā mēs aizsargājam savu veselību un tajā

Sīkāk

PM_Izglītības _prasības_v.1.1

PM_Izglītības _prasības_v.1.1 Valsts atbalsta programma dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai PALĪGMATERIĀLS PAR IZGLĪTĪBU PAMATOJOŠAJIEM DOKUMENTIEM MĀJOKĻU GARANTIJU PROGRAMMĀ Mājokļu garantijas VAR piešķirt personām, kuras ieguvušas

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Untitled

Untitled 1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas

Sīkāk

Title

Title Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Lineārā algebra I 5.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju

Sīkāk

Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors V

Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors V Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference 2016. gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Kāpēc ĢIS? jo praktiski visa uzraudzība, ko veic VMD meža nogabali,

Sīkāk

MNKC Starprezultātu atskaite

MNKC Starprezultātu atskaite Pētniecības projekta nr. 13 «Meža nozares komunikācijas tehnoloģijas» 1. starpposma rezultāta atskaite Tilde, SIA dr. Raivis Skadiņš 7.11.2017. Meža nozares kompetences centrs, 1.2.1.1/16/A/009 1 1. starpposma

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

Prezentacija

Prezentacija LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE Galvenie nosacījumi reflektantu uzņemšanai pamatstudijās 2016./2017. studiju gadam UZŅEMŠANAS KOMISIJA Lielā iela 2, 180.telpa, Jelgava, LV-3001 Tālr.: 20227755,

Sīkāk

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības zemju mēslošana ir bieži izmantota agronomiska prakse, lai palielinātu

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Absolventi

Absolventi Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos

Sīkāk

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā

Sīkāk

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

B_Briede

B_Briede LLU pirmā kursa studentu pašvirzītās studijas LLU TF IMI prof. Baiba Briede Saturs Pašvirzīto studiju būtība Aktualitāte Pasaules ekonomikas foruma 2018 un Boloņas procesa kontekstā LLU 1. kursa studentu

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Šeit top veiksmīgas karjeras Galvenie nosacījumi reflektantu uzņemšanai pamatstudijās 2019./2020. studiju gadam Uzņemšanas komisija Lielā iela 2, 180.telpa, Jelgava, LV-3001 Tālr.: 20227755, e-pasts: ukom@llu.lv

Sīkāk

ciekurs_ indd

ciekurs_ indd 2 (15) 2007 Informatīvs izdevums meža īpašniekiem pavasaris KPC sāk sniegt pakalpojumus Valsts meža dienesta struktūrvienība Konsultāciju pakalpojumu centrs (KPC), kura veidošana uzsākta pagājušā gadā

Sīkāk

UZŅĒMUMA LĪGUMS Nr. par meža stādīšanas, atjaunoto meža platību agrotehniskās kopšanas, jaunaudžu kopšanas un atjaunoto meža platību aizsardzības paka

UZŅĒMUMA LĪGUMS Nr. par meža stādīšanas, atjaunoto meža platību agrotehniskās kopšanas, jaunaudžu kopšanas un atjaunoto meža platību aizsardzības paka UZŅĒMUMA LĪGUMS Nr. par meža stādīšanas, atjaunoto meža platību agrotehniskās kopšanas, jaunaudžu kopšanas un atjaunoto meža platību aizsardzības pakalpojumu sniegšanu Līvānos, līguma sagatavošanas datums

Sīkāk

Koksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva

Koksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva Mežs - Latvijas ekonomikas stūrakmens Kristaps Ceplis biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis Kur slēpjas Latvijas iespēja? «The wealth embodied in natural resources makes up a significant proportion of

Sīkāk

Ievads

Ievads Meža apsaimniekošana bez kailcirtēm un veicinot bioloģisko daudzveidību: praktiski piemēri z/s Mauriņi mežos Prakses darbs Autors: Andris Liepa Jelgava 2010 Saturs 1. Ievads... 3 2. Meža vērtības un bioloģiskā

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

32repol_uzd

32repol_uzd Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6-5 matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS OLIMPIĀDE UZDEVUMI 8 klase Pierādīt, ka neviens no skaitļiem

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendijas Sievietēm zinātnē ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu saņēmēja Dr.

2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendijas Sievietēm zinātnē ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu saņēmēja Dr. 2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendijas Sievietēm zinātnē ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu saņēmēja Dr. biol. Dace Pjanova Molekulārā bioloģija Latvijas Biomedicīnas

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

1 Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu gada

1 Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu gada 1 Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošanas ziņojuma ietvaros Pasūtītājs: Latvijas

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO valdes loceklis Tālr.: 67027427 Fakss: 29371545 E-pasts:

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

Kompostētāju klubs - bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa

Kompostētāju klubs  - bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa 2015 Kompostētāju klubs - bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Par projektu Projektu Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. Nr. 1-08/508/2014 biedrība

Sīkāk

Prezentacja programu PowerPoint

Prezentacja programu PowerPoint EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Microsoft Word _Energy_waste_management_LV.docx

Microsoft Word _Energy_waste_management_LV.docx Nostāja Nr. 4 2018. gada 7. jūnijs FICIL nostāja attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku 1. Kopsavilkums Būs vajadzīgs laiks, lai sakārtotu enerģētikas sistēmu, kas pašlaik ir pārejas

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas

Sīkāk

LV Bio-Energy from the farm

LV Bio-Energy from the farm LV Bio-Energy from the farm www.host.lv HoSt Microferm: ilgtspējīga enerģija no šķidrmēsliem jaunlops 80 Microferm koncepcija izstrādāta fermām, kuras pārstrādā pašu saimniecībā esošo kūtsmēslu biomasu.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados

Sīkāk

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Polinomu algebra 2.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju

Sīkāk

bilance lv

bilance lv AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās

Sīkāk

Janis Irbe_resursi un iespejas

Janis Irbe_resursi un iespejas Resursi un Ilgtspēja VIETĒJĀS ENERĢIJAS VEICINĀŠANAS LIKUMS LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Rīga, 2015.gada 21. oktobris BALTIC ENERGY FORUM 2015 1 Īsumā

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

PowerPoint-Präsentation

PowerPoint-Präsentation No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi - CWPharma seminārs ieinteresētajām pusēm 22.marts, 2019, Peldu iela 25, Rīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 101.telpa Ieva Putna-Nīmane,

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Šeit top veiksmīgas karjeras Nāc studēt Jelgavā! LLU rektore, profesore Irina Pilvere 25.08.2015 www.llu.lv Vieta virsrakstam, teksts vienā kolonnā Šeit top veiksmīgas karjeras! LLU ir ceturtā lielākā

Sīkāk

Europass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: E-pasts Pilsonība Latvijas

Europass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: E-pasts Pilsonība Latvijas Europass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: 67976735 E-pasts rudolfs.kalvans@svg.lv Pilsonība Latvijas Dzimšanas datums 09.12.1980. Ģimenes stāvoklis Precējies

Sīkāk

Meža darbu mehanizācijas un meža biokurināmā pētījumu programma

Meža darbu mehanizācijas un meža biokurināmā pētījumu programma PĀRSKATS PAR PĒTĪJUMU PROGRAMMAS MEŽA DARBU MEHANIZĀCIJAS UN MEŽA BIOKURINĀMĀ PĒTĪJUMU PROGRAMMA 2018. GADA REZULTĀTIEM Līguma Nr. 3. 5.5-5.1-000p-101-12-8 Ziņojuma Nr. 2018-00-2 Ziņojuma veids Etapa pārskats

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 FORUMS PAR BŪTISKAJĀM PĀRMAIŅĀM 2014.gada 5.februāris 1 Mērķis AI/SI apmainīties ar pieredzi būtisko pārmaiņu vērtēšanā un vienoties par vienotas prakses piemērošanu būtisko pārmaiņu identificēšanā un

Sīkāk