Informācijas atklāšanas paziņojums

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Informācijas atklāšanas paziņojums"

Transkripts

1 Informācijas atklāšanas paziņojums Satura rādītājs Vispārīga informācija par Bankas grupu... 1 Kopsavilkums par bankas finanšu stāvokli svarīgākie bilances rādītāji un peļņas vai zaudējumu aprēķina rādītāji, bankas finanšu rādītāji... 2 Darbības risku raksturojums un risku pārvaldības sistēmas apraksts... 4 Informācija par risku pārvaldības plūsmu Bankas valdei un padomei Pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījuma apraksts, veicot risku pārvaldīšanu un kapitāla pietiekamības novērtēšanu Risku stratēģija Grupas pašu kapitāls Kapitāla prasības Kredītriska mazināšanas paņēmienu izmantošana Kapitāla pietiekamības iekšējā novērtēšana Vispārīga informācija par Bankas grupu AS PrivatBank (tālāk tekstā Banka) ir Latvijas Republikā dibināta akciju sabiedrība, kura saņēma licenci banku darbībai gada 31. jūlijā (pārreģistrēta gada 17. septembrī). Paziņojums par informācijas atklāšanu ietver informāciju par Banku un tās meitas sabiedrībām (kopā sauktām Grupa ) par gadu, kas noslēdzās gada 31.decembrī. Bankas meitas sabiedrības ir šādas: Nosaukums Reģistrācijas valsts Darbības veids SIA "PrivatConsulting" Latvija Konsultāciju un ceļojumu pakalpojumi likvidācijas procesā SIA "Amber Real" Latvija Nekustamā īpašuma pārvaldīšana SIA "PrivatInvestment" Latvija Bankas nekustamā īpašuma uzturēšana un apkalpošana Meitas sabiedrības ir sabiedrības, kuras kontrolē Banka. Kontrole pastāv, ja Bankai ir tieša vai netieša ietekme pār sabiedrības finanšu un darbības politiku, kuras mērķis ir gūt labumu no šīs sabiedrības darbības. 1

2 Banka atklāj informāciju konsolidācijas līmenī (visi Bankas meitas uzņēmumi ir iekļauti konsolidācijas grupā), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 575/ pantu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem Nr. 126 Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem. Banka piemēro vienādus konsolidācijas principus grāmatvedības uzskaitē un prudenciālo prasību vajadzībām. Bankas būtiskie darbības veidi Bankas pašreizējā un plānotā darbība saistīta ar plašu produktu un pakalpojumu klāstu piedāvājumu: - maksājumi, darījumi ar kontu (norēķinu konti uzņēmuma finanšu darījumiem, iekšzemes (EUR) maksājumi, valūtas maksājumi, kases operācijas); - skaidras un bezskaidras naudas darījumi dažādās valūtās; - attālinātie pakalpojumi: internetbanka, elektronisko norēķinu sistēma; - noguldījumi un investīcijas: krājkonti, termiņnoguldījumi; - darījumi ar vērtspapīriem; - līzings un faktorings; - uzticības operācijas; - kreditēšana (ilgtermiņa un īstermiņa kredīti, overdrafts, patēriņa kredīts, hipotekārais kredīts); - e-komercijas pakalpojumi. Kopsavilkums par bankas finanšu stāvokli svarīgākie bilances rādītāji un peļņas vai zaudējumu aprēķina rādītāji, bankas finanšu rādītāji Grupas konsolidētais un bankas atsevišķais bilances pārskats (aktīvi). AKTĪVI Grupa EUR (Revidēts) Banka EUR (Revidēts) Grupa EUR (Revidēts) Banka EUR (Revidēts) Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Kredīti un debitoru parādi no kredītiestādēm Kredīti un debitoru parādi Pārdošanai pieejami aktīvi Līdz termiņa beigām turēti aktīvi Līdzdalība meitas sabiedrību kapitālā Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumu īpašums Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis Pārējie aktīvi Kopā aktīvi

3 Grupas konsolidētais un bankas atsevišķais bilances pārskats (saistības, kapitāls un rezerves) SAISTĪBAS, KAPITĀLS UN REZERVES Grupa EUR (Revidēts) Banka EUR (Revidēts) Grupa EUR (Revidēts) Banka EUR (Revidēts) Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti Uzkrājumi Pakārtotās saistības Pārējās saistības Kopā saistības Pamatkapitāls Pārējās rezerves Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve Uzkrātie zaudējumi (49 337) (46 315) (43 959) (39 782) Kopā kapitāls un rezerves un saistības Kopā pasīvi Ārpusbilances posteņi Līdzekļi uzticības pārvaldīšanā Paredzamās un iespējamās saistības Grupas konsolidētais un Bankas atsevišķais peļņas vai zaudējumu aprēķins PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA REZULTĀTI Grupa EUR (Revidēts) Banka EUR (Revidēts) Grupa EUR (Revidēts) Banka EUR (Revidēts) Procentu ienākumi Procentu izdevumi (2 986) (2 986) (4 562) (4 562) Neto procentu ienākumi/ (zaudējumi) Komisijas naudas ienākumi Komisijas naudas izdevumi (1 152) (1 120) (1 776) (1 745) Neto komisijas naudas ienākumi Neto peļņa no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas neto ienākumi Citi ienākumi Citi izdevumi (2 995) ( 301) (3 606) ( 766) Pamatdarbības ienākumi Zaudējumi no vērtības samazināšanās 192 (1 127) (7 675) (7 914) Administrācijas izdevumi (14 937) (14 567) (17 153) (16 793) Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (5 321) (6 477)

4 Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi ( 57) ( 56) (199) (194) Pārskata gada peļņa (5 378) (6 533) Pārējie apvienoto ienākumu posteņi, kuri ir vai var tikt pārklasificēti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi neto izmaiņas patiesajā vērtībā Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi reklasifikācija uz peļņu vai zaudējumiem (7 364) (7 364) Visaptverošie ienākumi pārskata gadā kopā (4 937) (6 092) (2 240) (2 434) AS PrivatBanka grupa gadu noslēdza ar zaudējumiem EUR tūkst. apmērā. Konsolidētais minimālais kapitāla pietiekamības rādītājs un likviditātes rādītājs gada 31.decembrī pārsniedza Bankai noteiktos individuālos normatīvus: kapitāla pietiekamībai 11,30%, normatīvajai likviditātei 40% un LCR rādītājam 100%. Likviditātes rādītājs bija 106,63%, LCR rādītājs bija 917% un Grupas kapitāla pietiekamības rādītājs bija 30.05%. Darbības risku raksturojums un risku pārvaldības sistēmas apraksts Bankas pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo būtisko risku apraksts (riska profils) Bankas risku pārvaldīšanas sistēma ir izstrādāta saskaņā ar FKTK regulējošajām prasībām, kā arī ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātās vadlīnijas efektīvai risku vadībai. Par savai darbībai būtiskiem riskiem saskaņā ar Būtisko risku identifikācijas politiku Banka uzskata šādus riskus: - kredītrisku un darījumu partnera kredītrisku; - operacionālo risku; - tirgus risku (tirgus cenu risku un ārvalstu valūtas risku); - ģeogrāfiskās koncentrācijas risks; - procentu likmju risku netirdzniecības portfelī; - likviditātes risku; - koncentrācijas risku; - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku (turpmāk tekstā AML risks); - reputācijas risku; - biznesa modeļa risks; - pārmērīgas sviras risku. 4

5 Riska profila karte saskaņā ar Bankas attīstības stratēģiju gadam ir noteikta šāda: % no kapitāla Zems Vidējs Būtisks Augsts Riska kategorija <1% 1.01%-3% 3.01%-7% >7.01% Kredītrisks Tirgus risks Procentu likmju risks Ģeogrāfiskās koncentrācijas risks Operacionālais risks Koncentrācijas risks AML risks Reputācijas risks Biznesa modeļa risks Veicot Bankas darbībai piemītošo risku mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, Banka piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes, t. sk. stresa testēšanu. Banka regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un pilnveido risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām Bankas darbībā un darbību ietekmējošos ārējos apstākļos. Ja laika posmā starp diviem Bankas attīstības stratēģijas plānošanas periodiem Bankas darbībā vai Bankas darbību ietekmējošajos apstākļos notikušas būtiskas izmaiņas, kas būtiski var ietekmēt Bankas riska profilu, Risku kontroles departaments veic jaunu riska profila novērtēšanu, kuru iesniedz Bankas valdei un padomei. Risku kontroles departaments ne retāk kā vienu reizi gadā saskaņā ar Būtisko risku līmeņa noteikšanas un Bankas darbības atbilstības risku stratēģijai analīzes procedūru iesniedz valdei un padomei pārskatu par visu būtisko risku līmeni un atbilstību Bankas stratēģijai. Bankas lietotās risku definīcijas Kredītrisks Bankas zaudējumu risks, ja darījuma partneris (kontrahents/aizņēmējs) nepilda, nesavlaicīgi vai tikai daļēji pilda savas līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret Banku. Pakļautība kredītriskam saglabājas visu kreditēšanas periodu. 5

6 Operacionālais risks iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku, bet neieskaitot stratēģisko un reputācijas risku. Tirgus cenu risks iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Ārvalstu valūtas risks ārvalstu valūtu kursu (zelts tiek pielīdzināts ārvalstu valūtai) izmaiņu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz Bankas ieņēmumiem/izdevumiem un Bankas pašu kapitālu. Darījuma partnera kredītrisks iespēja ciest zaudējumus, ja darījuma partneris pārtrauks pildīt savas saistības pirms norēķinu naudas plūsmas pēdējā maksājuma. Ģeogrāfiskās koncentrācijas risks zaudējumu risks, veicot lielos riska darījumus ar em vai savstarpēji saistītām klientu grupām, kuru kredītspēju nosaka viens ģeogrāfiskais reģions. Procentu likmju risks procentu likmju izmaiņu iespējama nelabvēlīga ietekme uz Bankas ienākumiem un Bankas ekonomisko vērtību. Likviditātes risks zaudējumu varbūtība, ka Banka nespēs segt savas saistības ar prasībām, kā arī iespējamie zaudējumi saistībā ar FKTK normatīvu neievērošanu un nemateriālie zaudējumi Bankas tēlam. Aktīvu un saistību procentu likmju un termiņu sakritība un/vai kontrolēta nesakritība ir būtiska finanšu institūciju, ieskaitot Banku, pārvaldes sastāvdaļa. Pilnīga termiņu sakritība finanšu institūcijās ir reti sastopama, tā kā veicamie darījumi bieži ir dažādi un ar nenoteiktiem termiņiem. Nesakritīga pozīcija nodrošina potenciālu rentabilitāti, taču tā var arī paaugstināt zaudējumu risku. Koncentrācijas risks jebkurš riska darījums vai riska darījumu grupa, kuru dēļ Bankai varētu rasties tādi zaudējumi, kas var apdraudēt Bankas maksātspēju vai spēju turpināt darbību. Riska darījumu koncentrācijas risks rodas no liela apmēra riska darījumiem ar em vai savstarpēji saistītu klientu grupām vai riska darījumiem ar em, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska faktors (piemēram, tautsaimniecības nozare, ģeogrāfiskais reģions, valūta, kredītriska mazināšanas instruments (vienveidīgs nodrošinājums vai viens nodrošinājuma devējs u.tml.)); Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks (AML risks) risks, ka Banka var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Reputācijas risks risks, ka Bankas em, darījuma partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām Bankas darbībā ieinteresētām personām (stakeholders) var izveidoties negatīvs viedoklis par Banku un tas var negatīvi ietekmēt Bankas spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās em un citiem darījuma partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt Bankas finansējuma pieejamību. Reputācijas riska notikumu rezultātā var palielināties citi bankas darbībai piemītošie riski (kredītrisks, likviditātes risks, tirgus risks u.c.), un tas var negatīvi ietekmēt Bankas peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti. Biznesa modeļa risks risks, ka izmaiņas biznesa vidē un Bankas nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta Bankas attīstības stratēģija, vai Bankas nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var negatīvi ietekmēt Bankas peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti. Pārmērīgas sviras risks (Risk of excessive leverage) risks, kuram banka var būt pakļauta, palielinoties faktiskam vai iespējamam aizņemto līdzekļu īpatsvaram tās finansējuma struktūrā, kā dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz 6

7 uzņēmējdarbības plānu, tostarp aktīvu piespiedu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas. Informācija par Bankas darbībai piemītošajiem būtiskiem riskiem un kopsavilkums par risku pārvaldīšanas sistēmu Bankā Bankā izveidotās risku pārvaldīšanas sistēmas apraksts ir sniegts Bankas finanšu pārskatā par gadu, kas noslēdzās Zemāk ir sniegts risku pārvaldīšanas sistēmas īss kopsavilkums. Kredītrisks Kredītportfeļa kredītrisku identificē, vērtējot aizņēmēja Kredītspēju pirms un pēc Kredīta izsniegšanas saskaņā ar Kredītriska pārvaldīšanas, veicot kredītoperācijas, procedūru. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai pirms ievērojamu izmaiņu veikšanas esošā finanšu pakalpojumā Banka novērtē ar jauno pakalpojumu vai plānotajām izmaiņām saistīto iespējamo Kredītrisku saskaņā ar Jauno produktu izstrādāšanas un ieviešanas procedūru, kā arī novērtē tā ietekmi uz kredītriska kapitāla prasības apjomu. Lai samazinātu kredītrisku, Banka veic šādus kredītriska minimizēšanas pasākumus: Diversifikācija riska sadalīšanu pa kredītu un aizņēmēju veidiem, kredītu termiņiem utt.; Limitu noteikšana atsevišķiem aizņēmējiem (saistītu klientu grupām), atsevišķām nozarēm, valstīm utt.; Stresa testēšana ar tās palīdzību novērtē kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu un identificē kritiskās situācijas, kas var būtiski palielināt ar kredītrisku saistīto zaudējumu apmēru. Kredītu (kredītportfeļa) kvalitātes kontrole pastāvīga kredītportfeļa kvalitātes kontrole, vērtības samazināšanās zaudējumu noteikšana un uzkrājumu veidošana. Kredītportfeļa kredītriska identificēšanai un kredītu kvalitātes novērtēšanai, Banka kredītus iedala divās grupās - individuāli vērtējamie kredīti un kredīti, kuri apvienoti grupās ar līdzīgiem kredītriska parametriem, kuru novērtēšana notiek saskaņā ar Aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanas procedūru. Banka novērtē kredītportfeļa koncentrācijas risku, kas rodas, ja būtisks apjoms tieši vai netieši piešķirts vienam Klientam, vienai savstarpēji saistītai Klientu grupai vai ieguldīts vienā tautsaimniecības nozarē vai sektorā, ģeogrāfiskajā reģionā vai valstī, kredītos ar viena veida nodrošinājumu, kā arī kredītos, kuros aizņēmumu valūta atšķiras no klienta ienākumu valūtas. Pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība, pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījums riska pārvaldīšanā, kā arī lēmumu pieņemšanas kārtība ir noteikta Kredītriska pārvaldīšanas politikā. Bankas prasības pret kredītiestādēm un emitentiem veido prasības, kas izvietotas citās kredītiestādēs un Bankas investīciju portfelī iegādātie vērtspapīri, kā arī ārpusbilances saistības pret kredītiestādēm un emitentiem. Prasības pret kredītiestādēm un emitentiem tiek vērtētas individuāli. Banka vērtē prasību pret kredītiestādēm un emitentiem kredītrisku un uzkrājumu veidošanas nepieciešamību pamatojoties un ikdienas monitoringu saskaņā ar Aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanas procedūru. 7

8 Individuālās Koncentrācijas riska noteikšanai, prasības pret kredītiestādēm/emitentiem tiek iekļautas koncentrācijas riska stresa testēšanā saskaņā ar Kredītriska stresa testēšanas procedūru. Banka regulāri (ne retāk kā reizi ceturksnī) veic Kredītriskam pakļauto riska darījumu stresa testēšanu saskaņā ar Kredītriska stresa testēšanas procedūru. Kredītriska stresa testēšanas scenārijos Banka paredz divu stresa notikumu scenārijus viena gada laikā un divu gadu laikā paredzētās izmaiņas un izstrādā bāzes scenāriju un pesimistisko scenāriju. Banka kredītportfeļa stresa testēšanai izstrādā vairākus kredītportfeļa kvalitātes izmaiņu scenārijus, kuru ietvaros tiek noteikts nepieciešamā kapitāla apmērs, lai segtu potenciāli paredzamos (EL) un neparedzētos zaudējumus (UL). Scenārijos tiek ņemta vērā aizņēmēju maksātspējas pasliktināšanās, ņemot vērā makroekonomisko rādītāju pasliktināšanos īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā, kas ir publiski pieejami interneta resursos, kā arī maksātnespējas varbūtības koeficients (PD (Probability of Default)), kas tiek rēķināts, pamatojoties uz Bankas vēsturiskajiem datiem par problemātisko kredītu 1 pieaugumu un iespējamo zaudējumu apjomu defolta gadījumā (LGD (Loss given default)). Stresa testēšanā tiek ņemts vērā plānotais kredītportfelis uz 1 gadu un 3 gadiem, kā arī iespējamā nekavēto kredītu migrācija uz kavētajiem, ņemot vērā makroekonomisko rādītāju prognozes un nekustamā īpašuma vērtības izmaiņas prognozes. Papildus kredītportfeļa stresa testēšanas ietvaros Banka veic arī debitoru parādu stresa testēšanu (debitoru parādi, kas bankai radušies parādu piedziņas rezultātā). Kredītriska stresa testēšanas ietvaros Banka veic arī prasību novērtēšanu pret kredītiestādēm un emitentiem. Kredītriska stresa testēšanas pamatā prasībām pret kredītiestādēm/emitentiem tiek novērtēts potenciālo sagaidāmo zaudējumu apmērs pie iespējamās reitingu samazināšanās. Kā galvenie parametri kredītriska stresa testēšanas pamatā prasībām pret kredītiestādēm/emitentiem ir PD (Probability of default) un LGD (Loss given default), kurus sniedz starptautiskā reitingu aģentūra Moody s ikgadējās atskaites ietvaros Annual Default Study: Corporate Default and Recovery Rates. Operacionālais risks Operacionālā riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Operacionālā riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Banka operacionālo risku pārvalda, ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteiktos efektīvas Operacionālā riska pārvaldīšanas principus un tās izstrādāto dokumentu Kapitāla mērījumu un kapitāla normatīvu starptautiskā konverģence (International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātos noteikumus un ieteikumus, kā arī citus starptautiskos normatīvos aktus, kurus Banka pielieto atbilstoši tās darbības apjomiem, veidiem un sarežģītībai. 1 Problemātiskie kredīti - kredīti ar samaksas termiņa kavējumu virs 90 dienām. 8

9 Operacionālā riska pārvaldīšanas process sastāv no šādiem galvenajiem elementiem: Identifikācija informācijas par Operacionālā riska notikumiem un to radītajiem zaudējumiem apkopošana un klasifikācija ar mērķi identificēt tās darbības sfēras, produktus un Bankas struktūrvienības, kuras ir visvairāk pakļautas Operacionālajam riskam; Novērtēšana Operacionālā riska kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtēšana (mērīšana) ar mērķi noteikt Operacionālā riska līmeni un novērtēt iespējamo zaudējumu apjomu nelabvēlīgu Operacionālā riska notikumu iestāšanās gadījumā; Mazināšana Operacionālā riska samazināšanas pasākumu izstrāde, tādējādi samazinot zaudējumu rašanās varbūtību vai to iespējamo apmēru; Kontrole (monitorings) Operacionālā riska līmeņa kontrole, kā arī savlaicīga to darbības sfēru, produktu un Bankas struktūrvienību atklāšana, kuru Operacionālā riska līmenis kļūst nepieņemams, kā arī atskaišu sagatavošana Bankas valdei un struktūrvienību vadītājiem ar informāciju par identificētajiem Operacionālā riska notikumiem un tā kopējo līmeni. Operacionālā riska pārvaldīšanai Bankas informāciju par vēsturiskajiem Operacionālā riska notikumiem (gan par iekšējiem (Bankā identificētajiem), gan par ārējiem (citās bankās identificētajiem)) apkopo Operacionālā riska notikumu datu bāzē saskaņā ar Operacionālā riska notikumu ziņošanas un operacionālā riska notikumu datu bāzes procedūru. Tirgus cenu risks Tirgus riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Finanšu instrumentu cenu riska pārvaldīšanas procedūru, kura tiek pārskatīta ne retāk kā vienu reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Tirgus cenu riska pārvaldības mērķis ir vadīt un kontrolēt šo risku, nodrošinot pieņemamu šī riska līmeni, optimizējot riska atdevi. Lai samazinātu tirgus cenu risku, Banka veic šādus tirgus cenu riska minimizēšanas pasākumus: Diversifikācija riska sadalīšana pa emitentu veidiem, emisiju termiņiem utt.; Limitu noteikšana atsevišķiem emitentiem (saistītu klientu grupām), atsevišķām nozarēm, valstīm utt.; Stresa testēšana ar tās palīdzību novērtē tirgus cenu riska segšanai nepieciešamo kapitālu un identificē kritiskās situācijas, kas var būtiski palielināt ar tirgus cenu risku saistīto zaudējumu apmēru. Ārvalstu valūtu risks Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanai Banka: katru dienu kontrolē atklāto ārvalstu valūtu pozīciju (t. sk. zelta pozīciju) limitu ievērošanu, ja nepieciešams, ārvalstu valūtu pozīciju samazināšanai, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, piemēram, valūtu mijmaiņas ( swap ) darījumus; aprēķina ārvalstu valūtu risku, izmantojot riskam pakļauto vērtību (VaR) aprēķināšanas metodi ārvalstu valūtu atklātajām pozīcijām. 9

10 Ģeogrāfiskās koncentrācijas risks Ģeogrāfiskās koncentrācijas riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Valsts riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Lai novērtētu un pārvaldītu ģeogrāfiskās koncentrācijas risku, Banka: veic ģeogrāfiskās koncentrācijas riska, tai skaitā pārveduma riska regulāru pārvaldīšanu; apstiprina iekšējos valstu limitus sadalījumā pa aktīvu kategorijām (valsts limits starpbanku darījumiem, kredītportfelim un vērtspapīru portfelim) un veic to ievērošanas ikdienas kontroli; regulāri, katru ceturksni, veic valstu, kuru kredītreitings ir zem investīciju līmeņa (noninvestment grade), ekonomiskās un politiskās situācijas analīzi; izstrādā stresa testu scenārijus ģeogrāfiskās koncentrācijas riska pārvaldīšanai valstīm, kurās Bankai ir izvietoti līdzekļi un kuru kredītreitings ir zem investīciju līmeņa (noninvestment grade), un veic attiecīgo valstu ģeogrāfiskās koncentrācijas riska stresa testēšanu. Ģeogrāfiskās koncentrācijas riska limitu sistēma ir bāzēta uz Herfindahl-Hirschman Index aprēķiniem. Banka pastāvīgi uztur valstu sarakstu, kuros Bankai ir izvietoti aktīvi, kopā ar informāciju par šo valstu aktuālajiem reitingiem un reitingu attīstības prognozēm. Aktīvu operāciju ģeogrāfiskās koncentrācijas riska limitu aprēķins tiek veikts saskaņā ar metodoloģiju, kas noteikta Valsts limitu aprēķināšanas procedūrā. Aprēķinātais aktīvo operāciju limits uz valstīm zem investīciju reitinga var tikt koriģēts ņemot vērā stresa testēšanas rezultātus saskaņā ar Valsts riska stresa testēšanas procedūru. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī Procentu likmju riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Procentu likmju riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Banka pārvalda procentu likmju risku, lai novērstu procentu likmju riska iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz Bankas ienākumiem un Bankas ekonomisko vērtību, t.i.: novērtē procentu likmju risku visiem procentu likmju jutīgajiem aktīviem, pasīviem un ārpusbilances saistībām; novērtē procentu likmju risku aktīviem, pasīviem un ārpusbilances saistībām katrā valūtā, kurā aktīvu vai pasīvu lielums pārsniedz 5% no bilances kopsummas, kā arī kopumā visās valūtās; novērtē jauniem produktiem un pakalpojumiem piemītošo potenciālo procentu likmju risku; procentu likmju riska lieluma mērīšanai Banka izmanto starpības analīzi (gap analysis) un ilguma (duration) metodi. Likviditātes risks Likviditātes riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Likviditātes riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Banka pārvalda likviditāti ar mērķi nodrošināt, ka tā vienmēr spēj savlaicīgi izpildīt savas saistības. 10

11 Pārvaldot likviditātes risku, Banka: aprēķina un regulāri pārskata iekšējos aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīciju eiro un katrā ārvalstu valūtā, kurā Banka veic būtisku darījumu apmēru, limitus, finansēšanas avotu un likviditātes limitus, kā arī nosaka veicamās darbības iekšējo limitu neievērošanas gadījumā; ņemot vērā klientu bāzes struktūru, aprēķina Bankas iespējamo vajadzību pēc likvīdiem aktīviem; veic finansējuma koncentrācijas analīzi, izvērtējot vienas personas (saistīto personu grupas) līdzekļu piesaisti; veic stresa testēšanu, kas iekļauj sevī iespējamo notikumu, t. sk. Bankas, Latvijas finanšu sistēmas un pasaules finanšu sistēmas līmenī krīzes situācijas iestāšanās analīzi, ņemot vērā kredītriska un reputācijas riska ietekmi uz likviditātes risku; aprēķina, novērtē un analizē Likviditātes seguma prasību (Liquidity Coverage Ratio (LCR)), kas ir noteikti saskaņā ar ES Regulu Nr.575/2013; izstrādā darbības plānus būtisku likviditātes nodrošināšanas problēmu vai likviditātes krīzes pārvarēšanai (piemēram, noguldījumu apjomu strauja samazināšanās, Bankai nozīmīgo klientu aiziešana un citi); veic regulāru likviditātes prognozēšanu, ņemot vērā plānotos ienākošos un izejošos Bankas un Klientu maksājumus; plāno uzturēt ārzemju klientu kredītportfeli pret ārzemju klientu noguldījumu portfeli attiecībā 1/3 (t. i., nodrošināt, ka ārzemju klientu noguldījumu portfelis ir 3 reizes lielāks par ārzemju klientu kredītportfeli); veido likviditātes rezervi, uzturot vērstpapīru portfeli, kurus ECB ir atzinusi par atbilstošu nodrošinājumu finansējuma saņemšanai ECB. Pieļaujamais Likviditātes riska līmenis saskaņā ar noteiktajiem iekšējiem aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīciju euro un katrā ārvalstu valūtā, kurā Bankai ir būtisks darījumu apmērs, limitiem, kā arī saskaņā ar pieļaujamo Bankas likviditātes koeficienta K līmeni (koeficients tiek aprēķināti saskaņā ar Likviditātes stāvokļa aprēķina un likviditātes pārvaldīšanas procedūru) un normatīvās likviditātes līmeni. 1. Likviditātes koeficienta K pieļaujamie līmeņi: К >5% Likviditātes stāvoklis paaugstināta likviditāte >-5%<5% normāla likviditāte >-10%<-5% pazemināta likviditāte <-10% likviditātes krīze 2. Likvīdo aktīvu līmenis attiecībā pret kopējiem aktīviem: > 20% 3. Normatīvās likviditātes līmenis: > 40% 4. Likviditātes seguma rādītājs (liquidity coverage ratio): > 80% no gada 1. janvāra; > 100% no gada 1. janvāra. Koncentrācijas risks 11

12 Ņemot vērā to, ka ievērojama Koncentrācijas riska daļa rodas kredītportfelī, Banka izvērtē kredītportfeļa riska darījumu koncentrāciju, t. sk.: savstarpēji saistītu klientu grupu un individuālo klientu, kas nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā, riska darījumu koncentrāciju (tālāk tekstā individuālās Koncentrācijas risks); riska darījumu ar em vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem koncentrāciju (tālāk tekstā nozaru Koncentrācijas risks); riska darījumu, kuros aizņēmuma valūta atšķiras no klienta ienākumu valūtas, koncentrāciju (tālāk tekstā valūtu nesakritības Koncentrācijas risks); netiešo riska darījumu koncentrāciju, kas veidojas no riska darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida Nodrošinājumu, vai no riska darījumiem, kuru kredītrisks ir samazināts, piemērojot viena nodrošinājuma devēja Nodrošinājumu (tālāk tekstā Nodrošinājuma Koncentrācijas risks). Riska darījumu koncentrācijas riska pārvaldīšanas ietvaros Banka regulāri veic: individuālās koncentrācijas riska (ar lieliem aizņēmējiem vai savstarpēji saistītu aizņēmēju grupām noslēgto risku darījumu summa) analīzi; nozaru koncentrācijas riska pēc aizņēmēja nozarēm, kā arī koncentrācijas riska pēc ķīlu veidiem analīzi; valūtu nesakritības koncentrācijas riska analīzi; koncentrācijas riska analīzi starp kredītrisku un ārvalstu valūtas risku, kredītrisku un operacionālo risku. Banka izvērtē prasību pret kredītiestādēm un emitentiem koncentrācijas risku saskaņā ar Koncentrācijas riska pārvaldīšanas un tā aprēķināšanas procedūru, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska samazināšanas nolūkā Bankā ir izveidota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējā kontroles sistēma, kas ietver uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības un pasākumus, tajā skaitā riska novērtēšanas, kontroles un riska mazināšanas pasākumus, paredzot tam atbilstošus resursus. Banka ir apstiprinājusi tās NILLTF riska pārvaldīšanas startēģiju, kas kopā ar NILLTF riska pārvaldīšanas politiku nosaka NILLTF riska pārvaldīšanas pamatprincipus, Bankas vadības un struktūrvienību uzdevumus un atbildību NILLTF riska pārvaldīšanā, Bankas NILLTF riska novērtēšanas, kontroles procesu, uzraudzības, kā arī pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. Veidojot NILLTF risku pārvaldības struktūru, Banka ir noteikusi trīs aizsadzības līniju principu, nosakot klientu apkalpojošās un atbalsta struktūrvienības kā pirmo aizsardzības līniju, un tās atbildību izpildīt Zini savu klientu. Finanšu monitoringa departaments un Risku kontroles departaments veido otro aizsardzības līniju, nodrošinot NILLTF procesu veidošanu, kvalitātes un limitu kontroli, kā arī ziņošanu. Savukārt Bankas Iekšējā audita departaments veido trešo aizsardzības līniju un tā uzdevums ir noteikt Bankas NILLTF procesu efektivitāti. Banka samazināja tās NILLTF pamata (inherent) riskus atsakoties no pārlieku augsta riska klientu segmenta, kā arī pieņēma lēmumu aizvērt tās filiāli Itālijā (de-risking). 12

13 Lai pastiprinātu NILLTF kontroles funkciju, Banka izmanto klientu darījumu uzraudzības sistēmu. Tā palīdz Bankai analizēt un mazināt NILLTF risku. Banka ir uzlabojusi tās NILLTF riska apmācības programmas, nosakot dažādu apmācību saturu dažādām darbinieku katgorijām, vienlaicīgi komunicējot ar darbiniekiem Bankas jauno riska apetīti un paaugstinot Bankas darbinieku kompetenci. Bankas Iekšējā kontroles sistēma ietver sevī šādu pamatelementu un pasākumu kopumu: darījuma attiecību ar klientu uzsākšana un izbeigšana; klientu identifikācija; klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riska novērtējums; klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana un sākotnējā izpēte; klientu darījumu uzraudzība un padziļināta izpēte; neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšana un ziņošana Kontroles dienestam; atturēšanās no aizdomīgu darījumu veikšanas; klientu identifikācijas, izpētes un klientu darījumu uzraudzības gaitā iegūto datu un dokumentu, veikto izpētes rezultātu un sniegto ziņojumu glabāšana; Bankas darbinieku apmācība. Sadarbojoties ar em, Banka pielieto uz risku novērtējumu balstītu klientu izpētes metodi, lai pēc iespējas nepieļautu sadarbību ar personām, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā. Banka nenodibina darījuma attiecības ar klientu, pirms klients nav identificēts un nav noskaidrots patiesais labuma guvējs saskaņā ar normatīvo aktu un Bankas iekšējo normatīvo dokumentu prasībām. Banka neatver personām anonīmus kontus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanu nodrošina Finanšu monitoringa Departaments saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politiku. Reputācijas risks Reputācijas riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Reputācijas riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Saskaņā ar Reputācijas riska novērtēšanas un pārvaldīšanas procedūru Risku kontroles departamenta atbildīgajam darbiniekam ir tiesības pieprasīt ikvienam Bankas darbiniekam papildu informāciju, kas ir nepieciešama objektīvai Reputācijas riska novērtēšanai un tā īsteno rašanās avotu identificēšanai. Savukārt Bankas darbinieku pienākums ir sniegt Risku kontroles departamenta atbildīgajam darbiniekam visu nepieciešamo informāciju, kas ir darbinieku (struktūrvienību) rīcībā par katru konkrēto Reputācijas riska notikumu. Reputācijas riska pārvaldīšanas process sastāv no: noteikto indikatoru kontroles un analīzes; Reputācijas riska novērtēšanas; Reputācijas riska līmeņa paaugstināšanās iemesla noteikšanas iespēju robežās; Reputācijas riska līmeņa paaugstināšanās iemesla novēršanas iespēju robežās; seku likvidācijas vai mazināšanas; 13

14 situācijas monitoringa pēc seku likvidācijas vai riska mazināšanas. Reputācijas riska novēršanas un minimizācijas metodes tiek izvēlētas atkarībā no riska faktoru ietekmes uz Bankas darbību un finanšu stāvokli, kā arī ņemot vērā katru konkrēto riska rašanās iemeslu, tā lielumu un ietekmi uz Bankas reputāciju. Risku kontroles departamenta vadītājs regulāri (vienu reizi mēnesī) informē Bankas Valdi par Bankas Reputācijas riska līmeni un tā izmaiņu tendencēm, iesniedzot atbilstošu atskaiti. Biznesa modeļa risks Biznesa modeļa riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Biznesa modeļa riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Saskaņā ar Biznesa modeļa riska novērtēšanas un pārvaldīšanas procedūru Risku kontroles departamenta atbildīgajam darbiniekam ir tiesības pieprasīt jebkuram Bankas darbiniekam (struktūrvienībai) papildu informāciju, kas ir nepieciešama objektīvai Biznesa modeļa riska novērtēšanai un tā rašanās avotu identificēšanai. Savukārt Bankas darbinieku (struktūrvienību) pienākums ir sniegt Risku kontroles departamenta atbildīgajam darbiniekam visu nepieciešamo informāciju, kas ir darbinieku (struktūrvienību) rīcībā par katru konkrēto Biznesa modeļa riska notikumu. Biznesa modeļa riska pārvaldīšanas process sastāv no: Biznesa modeļa riska indikatoru kontroles un analīzes; Biznesa modeļa riska novērtēšanas; Biznesa modeļa riska palielināšanās avotu atklāšanas; Biznesa modeļa riska palielināšanās iemeslu un seku mazināšanas vai likvidēšanas; Situācijas kontroles pēc veikto Biznesa modeļa riska palielināšanās iemeslu un seku mazināšanas vai likvidēšanas. Biznesa modeļa riska novēršanas un minimizācijas metodes tiek izvēlētas atkarībā no riska faktoru ietekmes uz Bankas darbību un tās finanšu stāvokli, kā arī ņemot vērā katru konkrēto riska iemeslu, tā lielumu un ietekmi uz Bankas stratēģijas īstenošanu. Pārmērīgas sviras risks Pārmērīgas sviras riska pārvaldīšana Bankā tiek veikta saskaņā ar Pārmērīgas sviras riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā un Bankas darbību ietekmējošos ārējos vides faktoros. Lai novērtētu un pārvaldītu Pārmērīgas sviras risku, Banka: aprēķina Pārmērīgas sviras riska līmeni, veic tā regulāru kontroli un novērtēšanu; veic bilances aktīvu pozīciju analīzi, kas ietekmē pārmērīgas sviras riska veidošanās avotus; aprēķina pārmērīgas sviras riska lielumu saskaņā ar Pārmērīgas sviras riska procedūrā noteikto aprēķina metodi; konstatējot noteiktu limita pārkāpumu, izstrādā rekomendācijas pārmērīga sviras riska līmeņa samazināšanai; veic pārmērīgas sviras riska stresa testēšanu un, ja nepieciešams, izstrādā rekomendācijas pārmērīgas sviras riska līmeņa samazināšanai; nosaka iekšējos limitus, kuru ievērošana ļauj ierobežot sviras riska līmeņa izmaiņu ietekmi uz Bankas ekonomisko vērtību un ieņēmumiem/izdevumiem. Risku kontroles departaments regulāri veic: 14

15 Pārmērīgas sviras riska limita, kas aprēķināts saskaņā ar Pārmērīgas sviras riska procedūru, ievērošanas kontroli (katru dienu); detalizētu iepriekšējā mēneša Pārmērīgas sviras riska analīzi (katru mēnesi). Pārmērīgas sviras riska vērtība un stresa testēšanas rezultāti tiek novērtēti saskaņā ar šo tabulu: Pārmērīgas sviras riska rādītājs Novērtējums Pasākumi 5% Pārmērīgas sviras risks atbilst Bankas uzņēmējdarbības modelim un stratēģiskajam mērķim Nav nepieciešami; uzraudzība standarta procedūru ietvaros 4% Pārmērīgas sviras risks atbilst Bankas uzņēmējdarbības modelim <4% Pārmērīgas sviras risks neatbilst Bankas uzņēmējdarbības modelim Saskaņā ar Bankas stratēģiju jāuzsāk speciālas uzraudzības procedūra tendenču izpētei Izstrādāt, apstiprināt un realizēt darbības plānu Pārmērīgas sviras riska samazināšanai <3% Nepieļaujams pārkāpums Aktivizēt krīzes pārvarēšanas plānu Risku kontroles departamenta vadītājs regulāri (vienu reizi mēnesī) informē Bankas valdi par Pārmērīgas sviras riska līmeni un tā izmaiņu tendencēm, iesniedzot atbilstošu atskaiti. Tabulā apkopota informācija par Bankas kapitāla pozīciju gada 31. decembrī, kas aprēķināta saskaņā ar ES Regulas Nr. 575/2013 nosacījumiem. Sviras rādītāju aprēķina kā vienkāršu aritmētisko vidējo rādītāju no ikmēneša sviras rādītājiem ceturksnī vienkāršu aritmētisko vidējo rādītāju no ikmēneša sviras rādītājiem ceturksnī Sviras rādītājs izmantojot 1.līmeņa kapitāla normatīvās korekcijas- pilnībā ievadītas prasības 16% 14% Sviras rādītājs izmantojot 1.līmeņa kapitāla normatīvās korekcijas- pārejas prasības 16% 14% Informācija par risku pārvaldības plūsmu Bankas valdei un padomei Risku pārvaldības un kontroles procesos, kā minēts iepriekš, tiek izmantoti dažādi pārskati, kas tiek iesniegti Bankas valdei un padomei un risku pārvaldībā iesaistīto struktūrvienību vadītājiem ar atbilstošu periodiskumu ikdienas, nedēļas, mēneša, ceturkšņa, pusgada un gada pārskati. Bankas padomei un valdei tiek ziņots par stratēģisko mērķu sasniegšanu un rādītāju izpildi vienu reizi ceturksnī, sagatavojot atskaiti, kas aptver Risku pārvaldīšanas stratēģijā noteiktos kvantitatīvos rādītājus un kapitāla apmēru, kas nepieciešams kredītriska, ārvalstu valūtas riska, tirgus riska, procentu likmju riska, likviditātes riska, operacionālā riska, reputācijas riska, valsts riska, koncentrācijas riska un stratēģijas riska segšanai. Banka veic stresa testēšanu, par kuras rezultātiem tiek ziņots padomei un valdei. Stresa testi visiem būtiskajiem riskiem tiek veikti katru ceturksni. 15

16 Bankas valdei tiek iesniegti ikdienas un ikmēneša pārskati par riska darījumu, likviditātes riska, ārvalstu valūtas riska un valsts riska limitu un ierobežojumu izpildi. Operatīvai kontrolei un lēmumu pieņemšanai pārskati tiek sūtīti risku pārvaldīšanā iesaistītajām struktūrvienībām un atbildīgajiem valdes locekļiem. Pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījuma apraksts, veicot risku pārvaldīšanu un kapitāla pietiekamības novērtēšanu Bankas padome: nosaka Bankas attīstības stratēģiju, t.sk. darbības mērķus, kapitāla pārvaldīšanas stratēģiju un risku stratēģiju; uzrauga risku pārvaldīšanu Bankā, t.sk. apstiprina risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas, pieprasa (saņem) informāciju par Bankas darbībai piemītošo būtisko risku lielumu un pārvaldīšanu (t. sk. to risku, kuri saistīti ar makroekonomiskajiem faktoriem un ekonomisko ciklu), nodrošina, ka Banka piešķir pietiekamus resursus risku pārvaldīšanai, kā arī vismaz reizi gadā novērtē risku pārvaldīšanas efektivitāti; nosaka kapitāla pārvaldīšanas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pamatnostādnes kapitāla definīciju, izmantojamās metodes un mērķus, tai skaitā apstiprina Kapitāla pietiekamības novērtēšanas politiku un procedūru. vismaz reizi gadā izskata un apstiprina kapitāla pietiekamības novērtēšanas rezultātus un pieņem lēmumus attiecībā uz kapitāla pietiekamību; uzrauga ar Bankas darbībai piemītošajiem būtiskajiem riskiem saistīto aktīvu vērtēšanu, kredītreitinga aģentūru piešķirto reitingu pielietošanu un iekšējo modeļu izmantošanu; uzrauga valdes darbību risku pārvaldīšanas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas politikas un procedūras īstenošanā un konstatēto trūkumu novēršanā, lai kapitāla un risku vadības jautājumi tiktu risināti efektīvi un operatīvi; uzrauga, lai Bankas darbība, risku pārvaldīšanas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas politikas nosacījumi atbilstu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, starptautisko banku darbību regulējošo dokumentu un labākās prakses standartiem, Bankas statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem. Bankas valde: nodrošina Bankas darbības risku identificēšanu un pārvaldīšanu, t. sk. mērīšanu, novērtēšanu, kontroli un risku pārskatu sniegšanu, īstenojot padomes noteiktās risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas, un apstiprina atbilstošas procedūras; nodrošina regulāru risku novērtēšanu un kapitāla pietiekamības novērtēšanu un pastāvīgu pietiekama kapitāla uzturēšanu; izskata un nodod apstiprināšanai padomē Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politikas projektu, apstiprina citus iekšējos normatīvos dokumentus, kuri regulē kapitāla pārvaldīšanas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu; izskata Pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu; ne retāk kā vienu reizi gadā izvērtē kapitāla pārvaldīšanas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa efektivitāti un nepieciešamības gadījumā ierosina veicamos pasākumus efektivitātes uzlabošanai, ņemot vērā pārmaiņas Bankas darbībā un tās darbību ietekmējošos ārējos apstākļos; atbild par visaptverošas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, tās īstenošanu, pārvaldīšanu un pilnveidošanu, kā arī Kapitāla pārvaldīšanas politikas un risku pārvaldīšanas politiku īstenošanu un pilnveidošanu, nodrošina un pārrauga to prasību izpildi Bankā. 16

17 Risku kontroles departamenta vadītājs un Risku direktors: nodrošina visaptverošas risku kontroles funkcijas vadīšanu; nodrošina Bankas risku pārvaldīšanas sistēmas izveidi, uzraudzīšanu un tās pilnveidošanu; nodrošina Bankas stratēģijas (t. sk. darbības veidu), atsevišķu pakalpojumu (t. sk. jaunu pakalpojumu izstrādes vai izmaiņu veikšanas Bankas piedāvātajos pakalpojumos), struktūras, kopējā riska profila, kā arī noteikto ierobežojumu un limitu atbilstības Bankas risku stratēģijai regulāru novērtēšanu un neatbilstību gadījumā ziņošanu par tām Bankas padomei, valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem; nodrošina visaptverošas un skaidras informācijas par Bankas kopējo riska profilu, visiem būtiskajiem Bankas riskiem un to atbilstību risku stratēģijai regulāru iesniegšanu padomei, valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem; atbild par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa metodoloģijas izstrādi, aktualizēšanu, uzlabošanu un procesa uzraudzību; sniedz Bankas struktūrvienību vadītājiem, valdei un padomei visaptverošu un skaidru informāciju par kapitāla pietiekamību, tā līmeni un atbilstību Bankas attīstības stratēģijai. saskaņo Pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu; sniedz konsultācijas valdei un padomei ar kapitāla pietiekamību saistītos jautājumos, par kapitāla novērtēšanas procesu, kā arī sniedz atbalstu ar kapitāla pietiekamību saistītu lēmumu pieņemšanas gadījumā. Risku kontroles departaments: nodrošina visu Bankas darbībai būtisko risku un to savstarpējās mijiedarbības identificēšanu, mērīšanu un šo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādāšanu, kā arī aktīvu līdzdalību Bankas risku stratēģijas izstrādē un būtisku ar risku pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanā; nodrošina risku pārvaldīšanas politiku un procedūru, t. sk. noteikto limitu un ierobežojumu, ievērošanas regulāru kontroli; nodrošina risku pārvaldīšanas politiku un procedūru regulāru (ne retāk kā vienu reizi gadā) pārskatīšanu un pilnveidošanu, lai nodrošinātu to aktualitāti un atbilstību pārmaiņām iestādes darbībā un iestādes darbību ietekmējošos ārējos apstākļos; nodrošina Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politikas un ar to saistīto procedūru izstrādāšanu un aktualizāciju ne retāk kā vienu reizi gadā; novērtē Bankas Risku segšanai nepieciešamā kapitāla un Kapitāla rezerves apmēru; sagatavo Pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un vienu reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai valdē un apstiprināšanai padomē; seko līdzi izmaiņām starptautiskajos tiesību aktos un standartos, Latvijas Republikas likumos un normatīvajos aktos, Bankas darbību regulējošās prasībās, riska darījumu, kapitāla pietiekamības, finanšu risku un operacionālā riska pārvaldības jomās un izvērtē izmaiņu ietekmi uz Bankas darbību; veic kapitāla plānošanu. Kapitāla plānošanas ietvaros izstrādā kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu ārkārtas gadījumos (nosaka veicamās darbības, lai nodrošinātu FKTK noteikto individuālo regulējošo minimālā kapitāla prasību ievērošanu ārkārtas gadījumos, un nosaka atbilstošus rīcības plānus). Iekšējais audits: Iekšējā audita departaments regulāri, atbilstoši Bankas padomes apstiprinātajam darba plānam, veic kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaudes. 17

18 Risku komiteja: Bankai nav nepieciešams izveidot Risku komiteju, jo saskaņā ar Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvo noteikumu 38. punktu izveidot Risku komiteju ir pienākums iestādei, kas ir nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veida, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras. Saskaņā ar "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvo noteikumu" (tālāk Noteikumi) 16. punktu, AS PrivatBank tiek klasificēta kā neliela banka, kura em sniedz tradicionālus un vienkāršus pakalpojumus. Saskaņā ar Noteikumu punktu Banka tiek iekļauta pirmajā grupā (banka, kuras aktīvi individuāli vai konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī ir mazāki par 1,3 miljardiem euro un kura neietilpst Noteikumu punktā aprakstītajā trešajā grupā). Saskaņā ar Noteikumu punktu bankas, kas atbilst šo noteikumu punktā aprakstītajai pirmajai grupai, kapitāla pietiekamības novērtēšanas nolūkiem risku, kuriem nav noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot noteikumos aprakstītās vienkāršotās metodes un var neveikt šo metožu piemērotības bankas darbībai izvērtējumu. Bankai ir neliels darbinieku skaits (mazāk par 300 darbiniekiem) un caurspīdīga lineāri funkcionāla struktūra. Bankas valde sastāv no 5 valdes locekļiem, kuru pienākumi ir sadalīti, ņemot vērā bankas organizatorisko struktūru, un aptver visas bankas darbības sfēras. Bankas padome sastāv no 3 locekļiem, kuru pienākumi ir sadalīti, aptverot visas bankas darbības sfēras. Risku stratēģija Mērķis nodrošināt līdzsvaru starp risku un peļņu un līdz minimumam samazināt risku potenciālo negatīvo ietekmi uz Bankas finanšu stāvokli. Pamatprincipi: risku pārvaldības sistēma ir integrēta Bankas iekšējās kontroles sistēmā atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Bāzeles komitejas prasībām. Risku pārvaldības procesā risku novērtēšanas, to analīzes un kontroles funkcijas ir nodalītas no Bankas biznesa struktūrvienību funkcijām; Banka izstrādā, dokumentē un realizē attiecīgas politikas un procedūras visiem identificētajiem Bankas darbībai piemītošajiem būtiskajiem riskiem, pārvalda tos, t. sk. nosaka to lielumu, novērtē un kontrolē riskus un sagatavo attiecīgas atskaites; risku pārvaldības politikas tiek pārskatītas ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Bankas darbībā, kā arī Bankas darbību ietekmējošā ārējā vidē; Banka novērtē jauniem produktiem un pakalpojumiem piemītošos potenciālos riskus, apstiprina šo risku pārvaldības un kontroles procedūras pirms jauno produktu vai pakalpojumu ieviešanas. Banka novērtē šādus tās darbībai piemītošus būtiskus riskus: kredītrisku, likviditātes risku, tirgus risku (t. sk. valūtas risku), procentu likmju risku, ģeogrāfiskās koncentrācijas risku, operacionālo risku, koncentrācijas risku, 18

19 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, reputācijas risku, biznesa modeļa risku, pārmērīgas sviras risku, мodeļa risku. Banka identificē būtiskos riskus saskaņā ar Būtisko risku identifikācijas politiku. Kredītrisks Kredītrisks Bankas zaudējumu risks, ja līgumpartneris (aizņēmējs) nepilda, nesavlaicīgi vai tikai daļēji izpilda savas līgumā noteiktās finanšu saistības pret Banku. Kredītrisks saglabājas visu kreditēšanas periodu. Banka uzskata šo risku par būtisku un novērtē tā pakāpi kā augstu. Banka turpinās darbu ar esošo kredītportfeli, īpaši ar problemātiskajiem kredītiem gadā Banka plāno šādu vietējo klientu un ārvalstu klientu kredītportfeļa struktūru: Kreditēšanas veidi Vietējie Ārvalstu Vietējie Ārvalstu Vietējie Ārvalstu Hipotekārais kredīts 22.22% 0.05% 22.90% 0.05% 23.80% 0.06% Apgrozāmo līdzekļu papildināšana 3.16% 12.79% 2.92% 9.11% 2.90% 5.21% Kredīts/līzings transportlīdzekļu un iekārtu iegādei 35.48% 0.06% 39.77% 0.06% 43.90% 0.07% Patēriņa kredīts 2.70% 0.04% 3.19% 0.05% 3.75% 0.06% Industriālais kredīts 1.11% 8.79% 1.04% 6.26% 1.03% 3.58% Overdrafts 0.14% 0.00% 0.13% 0.00% 0.13% 0.00% Reverse repo darījumi 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% Patēriņa kredīts transportlīdzekļu iegādei 1.05% 0.00% 1.58% 0.00% 2.00% 0.00% Citi 12.32% 0.09% 12.86% 0.08% 13.43% 0.09% Valūta Vietējie Ārvalstu Vietējie Ārvalstu Vietējie Ārvalstu 19