Pārmaiņas skolā sākas ar radošiem skolotājiem pētniekiem

Transkripts

1 IZGLĪTĪBA KULTŪRA Ceturtdiena, gada 18. septembris, Nr. 13 (586) Abonēšana , e-pasts A.Šlaihers: Vai tie bērni, kuri ir atpalikuši mācībās, tiks līdzi? No pieredzes un pētot statistikas datus, izredzes nav labas. Realitāte ir tāda, ka skola pastiprina, nevis moderē atšķirības. Lasiet lpp.! Muzejpedagoģijas nodarbība īpaši veidota vidusskolas skolēniem, lai veicinātu izpratni par Latvijas kultūras kanonu un Imanta Ziedoņa vietu tajā. Lasiet lpp.! Pārmaiņas skolā sākas ar radošiem skolotājiem pētniekiem IK Andra Ozola, žurnāliste Foto: sonoma.edu Jaunais mācību saturs ir kļuvis par realitāti. Kā daudzveidīgāk organizēt mācību darbu skolās? Kā ieviest citas darba organizācijas formas, mainīt sistēmu? Kā skolēnam mācīt saskatīt kopsakarības? Kā mācīt skolēnu, lai viņš vienā mācību jomā apgūto prastu pielietot citos? Atbildes uz šiem jautājumiem Skola 2030 vebinārā Idejas daudzveidīgai mācību darba organizēšanai meklēja eksperte Aira Kumerdanka, iztaujājot dalībniekus no dažādām skolām, kuri atklāja savu pieredzi. Turpinājums 8. lpp.

2 Latvijai Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē pirmo reizi pilns medaļu komplekts 2 IK IK informācija Skolēni no Latvijas Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē, kas no 7. līdz 13. septembrim norisinājās pārraudzītā tiešsaistes režīmā, izcīnījuši visu medaļu komplektu. Sacenšoties ar 130 skolēniem no 29 pasaules valstīm, visi Latvijas komandas dalībnieki šī gada olimpiādē izcīnījuši godalgas. Kopvērtējumā Latvija olimpiādē ieņem 4. vietu, piekāpjoties Krievijai, Indonēzijai un Brazīlijai. Zelta medaļu šī gada Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē ieguva Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolēns Emīls Krasts, sudraba medaļas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Edvards Gaters un Kristofers Kārlis Krūmiņš, kā arī RTU inženierzinātņu vidusskolas skolēns Daniels Stabulis. Savukārt bronzas medaļu starptautiskajās sacensībās ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Roberts Oskars Vītiņš. Piedaloties olimpiādē tiešsaistē, jaunie ekonomisti uzdevumus pildīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes telpās, kur komandu atbalstīja tās vadītājs, Latvijas Universitātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un viņa vietnieks, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotājs Kārlis Krūmiņš. Pēc izcilajiem panākumiem gadā, kad Latvija ieguva 1. vietu kopvērtējumā un medaļas bija visiem dalībniekiem, gadā bija neliels kritums, kad 10 dalībnieki ieguva sešas medaļas. Šogad iecerētais mērķis bija vismaz trīs medaļas pieciem dalībniekiem, kā arī iekļūt starp 10 labākajām valstīm. Mums tas izdevās ar uzviju! Patiess gandarījums, ka Latvijas skolēni kopvērtējumā pārspēja tādas spēcīgas komandas kā Polija, ASV, Indija un Ķīna. Savukārt ar Brazīliju un Krieviju vienmēr esam bijuši sīvā konkurencē, par panākumiem sacensībās stāsta Latvijas delegācijas vadītājs Mārtiņš Danusēvičs. Šogad olimpiāde tika sadalīta trīs daļās ekonomika, finanšu pratība un biznesa problēmas risināšana. Sevišķa uzmanība tajā tika veltīta arī Covid-19 ekonomiskajiem aspektiem dalībniekiem vienā no uzdevumiem bija jāizstrādā vakcīnas cenu politika. Finanšu pratības zināšanas tika pārbaudītas praksē, spēlējot simulācijas spēli, savukārt ekonomikas uzdevumi ietvēra tādas tēmas kā līdzsvars starp iedzīvotāju izolāciju un kaitējums ekonomikai pandēmijas laikā, kriptovalūta kā nacionālā valūta un dzīvošanas izmaksu atšķirības dažādās pasaules valstīs. Vērtējot ekonomikas olimpiādes rezultātus pa daļām, vislabāk Latvijas komandai veicās ar Covid-19 vakcīnas cenu politikas izstrādi kopvērtējumā tika iegūta 2. vieta. Ekonomikas daļā labāko rezultātu jeb 9. vietu ieguva Emīls Krasts, taču finanšu pratības daļā par labāko rezultātu un 22. vietu uzteicams Daniels Stabulis. Laikraksts Izglītība un Kultūra Izdevējs: SIA V-Media Vienotais reģistrācijas numurs: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv Redaktore: Vita Pļaviņa Korektore: Dace Pētersone Datorgrafiķis: Oto Andreļūns Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz Izglītību un Kultūru obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.

3 KM apbalvojumu saņem 46 kultūrizglītības jomas skolēni, bet Cimzes balvu divi skolotāji IK Inese Trenča, LETA 3 Svinīgā pasākumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 17. septembrī Kultūras ministrijas (KM) apbalvojumu saņēma 46 kultūrizglītības jomas skolēni, bet diviem skolotājiem piešķīra Cimzes balvu, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene. KM apbalvojumu pateicības rakstu un naudas balvu saņem bērni un jaunieši vecumā no desmit līdz 25 gadiem mākslas un dizaina, mūzikas un dejas nozarē, kā arī viņu pedagogi un koncertmeistari no 18 izglītības iestādēm. Apbalvojuma pasniegšanas ceremonijā piedalījās kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Pēc Kazlauskienes paustā, KM apbalvojums jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs tiek piešķirts ik gadu kopš gada. Pasākumā tika pasniegta arī Cimzes balva, ar kuru kopš gada LNKC godina izcilākos Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogus kultūrizglītības jomā. Šogad balvu saņēma Saldus Mākslas skolas ilggadējā direktore, skolotāja Vēsma Krūmiņa un Profesionālās izglītības kompetences centra Nacionālā mākslu vidusskola Emīla Dārziņa mūzikas skolas ilggadējais vijoļspēles skolotājs Romans Šnē. Balvas laureāti saņem goda diplomu, naudas balvu un greznu piemiņas velti simbolisku ozolkoka rādāmkoku ar misiņa apkalumu. SkillsLatvia prasmju konkursā par labāko jauno profesionāli mazumtirdzniecībā atzīts Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis IK Silvija Reinberga, LETA Nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursa SkillsLatvia 2020 prasmju konkursā Mazumtirdzniecība par labāko jauno profesionāli atzīts Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis Linards Andersons, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve Alise Bērziņa. Augstāko vērtējumu jeb 92,51 punktus ieguva topošais Rīgas Valsts tehnikuma pārdošanas speciālists L.Andersons, atstājot otrajā vietā ar 72,53 punktiem Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas jauno profesionāli Ievu Līgu Kajaku. Trešās vietas ieguvējs RTRIT audzēknis Rūdolfs Kristiāns Kozlovskis konkursā izcīnīja 68,42 punktus. Bērziņa klāstīja, ka nacionālajā jauno profesionāļu prasmju meistarības konkursā dalībnieku pārdošanas prasmes vērtēja biznesa augstskolas Turība Komercdarbības katedras asociētā profesore un programmu direktore Iveta Liniņa, SIA Grāmatu nama Valters un Rapa valdes locekle Iveta Ozola, kā arī Estere Nature Cosmetics īpašniece Jana Romānova. Starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2020 Latvijas dalībnieki startēs 16 prasmju konkursos. Pārdošanas prasmju konkursā Latvijas komanda piedalīsies pirmo reizi, un tajā nacionālā atlase līdz šim nav notikusi, jo gadā Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia nenotika, pauda Bērziņa. Pārējos prasmju konkursos Latvijas komandas dalībnieku atlase ir notikusi iepriekšējo gadu jauno profesionāļu meistarības konkursos SkillsLatvia. Līdz gada beigām skolas saņems portatīvos datorus mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai IK IZM Komunikācijas nodaļa Ar valdības rīkojumu Izglītības un zinātnes ministrijai gadā piešķirti 3,9 milj. eiro, lai veiktu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanu vispārējās izglītības iestādēs, tādējādi mazinot Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz izglītības nozari.

4 4 Kopumā datorus saņems 425 skolas, kuras tos varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai. Datori tiks piešķirti pašvaldību dibinātajām vispārējās izglītības un speciālās izglītības iestādēm, ņemot vērā skolēnu skaitu klašu grupā uz gada 1. septembri. Lai nodrošinātu vienmērīgu un skolēnu skaitam atbilstošu portatīvo datoru skaita sadalījumu, skolas ir sagrupētas 20 grupās pēc skolēnu skaita. Ņemot vērā piešķirto līdzekļu apmēru, plānots iegādāties jaunus portatīvos datorus, pirkumu veicot elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS). Precīzs datoru skaits būs zināms pēc pirkuma procedūras rezultātiem. Datori skolām tiks piegādāti līdz šā gada beigām. Ietaupījumus novirza kultūrizglītības iestādēm mācību gada pilnvērtīgai uzsākšanai IK Lita Kokale, KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Valdība 15. septembrī lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas un līdz ar to piespiedu dīkstāves rezultātā valsts kultūras iestādēs ietaupītos līdzekļus par komunālajiem pakalpojumiem un telpu nomu, kā arī LV 100 programmas Skolas soma nenotikušajām apmācību procesa klātienes aktivitātēm novirzīt kultūrizglītības iestādēm, lai tās varētu pilnvērtīgāk sagatavoties jaunajam mācību gadam paplašināt mācību telpas, uzlabot mācību materiāltehnisko bāzi, t.sk. arī mācību procesa attālinātai nodrošināšanai. Lai nodrošinātu klātienes studijas un attālinātu mācību procesa norisi kultūras nozares izglītības iestādēs, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktos pasākumus, valdība lēma piešķirt eiro: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai eiro, eiro Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA) un LKA Latvijas Kultūras koledžai pagaidu telpu nomai lekciju nodrošināšanai. Savukārt eiro Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA), lai nodrošinātu materiāltehniskās bāzes modernizēšanu attālinātajam studiju procesam un lekciju norišu pagaidu telpu nomai, bet profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) Nacionālā mākslu vidusskola struktūrvienības Rīgas Doma kora skola pagaidu telpu īrei, kamēr tiek pabeigts remonts skolas 6. stāva telpās eiro. Valsts kultūras iestāžu darbībā ieekonomētos līdzekļus tika lemts novirzīt arī neatliekami veicamu kultūras infrastruktūras objektu sakārtošanai. PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola ēku Kalnciema ielā pilnai neatliekamu pārbūves darbu uzsākšanai eiro, LMA ēkas avārijas stāvoklī esošo kāpņu velvju sakārtošanai eiro, savukārt Dailes teātra ēkas infrastruktūras sakārtošanai eiro un Latvijas Leļļu teātra pagaidu telpu nomai un uzturēšanai eiro. Tāpat eiro tika lemts pārskaitīt VAS Valsts nekustamie īpašumi ēkas Elizabetes ielā 2 priekšizpētes veikšanai un Nacionālās akustiskās koncertzāles starptautiskā metu konkursa izsludināšanai. Novirzīto finansējumu paredzēts ieguldīt un plānotos darbus veikt līdz šī gada beigām. Attālinātās mācības nodrošina Broka Daugavpils Mūzikas skolas klasei, kur mācās Covid-19 slimnieka kontaktpersona IK Gaļina Kudrjavceva, LETA Attālinātās mācības šonedēļ tiek nodrošinātas Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas skolas klasei, kur mācās Covid-19 slimnieka kontaktpersona, apliecināja izglītības iestādes direktors un pilsētas domes deputāts Aivars Broks (Latgales partija). Viņš stāstīja, ka lēmumu par attālinātajām mācībām pieņēmis, jo viena no audzēknēm bijusi kontaktā ar Covid-19 saslimušo. Pēc viņa teiktā, tā nav bijusi Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) prasība, un audzēkņi varēja turpināt mācības klātienē, taču lēmums pieņemts drošības nolūkos. Visi klases audzēkņi esot veseli, un plānots, ka nākamnedēļ atsāks apmācības klātienē. Savukārt pilsētas Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Bohāne apgalvoja, ka jaunu

5 5 Covid-19 gadījumu pilsētas vispārizglītojošās skolās nav, un pašlaik attālināti turpina mācības tikai Daugavpils 16. vidusskolas klase. Jau ziņots, ka šonedēļ vienai no Daugavpils 16. vidusskolas 9. klasēm mācības nodrošina attālināti, jo vienam no audzēkņiem konstatēta saslimšana ar Covid-19. Sasirgušais skolēns ir apmeklējis skolu, tāpēc pieņemts lēmums par attālinātajām mācībām visiem klasesbiedriem. Iestādes direktore Olga Dukšinska klāstīja, ka skola, Izglītības pārvalde un epidemiologi strādāja, lai apzinātu ģimenes un nodrošinātu attālināto mācību procesu. Skolas personāls pirms mācību gada sākuma veicis Covid-19 testus, un tie bijuši negatīvi. Tāpat vēstīts, ka saslimšana ar Covid-19 konstatēta diviem pašvaldības AS Daugavpils siltumtīkli darbiniekiem. Daugavpils pašvaldības izpilddirektore Sabīne Šņepste pastāstīja, ka Covid-19 testi veikti arī citiem uzņēmuma darbiniekiem, taču tie bijuši negatīvi. Plānots, ka pēc laika tiks veikti atkārtoti testi. Savukārt sasirgušie atrodas mājas karantīnā. Gan Daugavpils siltumtīkli, gan pārējie pašvaldības uzņēmumi un iestādes turpina darbu ierastajā režīmā. Šņepste uzsvēra, ka nevienam no domes vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem nav konstatēts Covid-19. Pašvaldībai arī neesot informācijas par iespējamiem Covid-19 perēkļiem pilsētā. Saskaņā ar SPKC datiem Daugavpilī pašlaik ir 21 ar Covid-19 sasirgušais. Skolām vairs nebūs jāpārskata līdz šim jau izveidotās apvienotās klases skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem IK Silvija Reinberga, LETA Skolām vairs nebūs jāpārskata līdz šim jau izveidotās apvienotās klases speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, paredz 15. septembrī valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Noteikumu grozījumus izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, kas uzsver, ka tādējādi tiks nodrošināta minēto izglītojamo fiziskajām un garīgajām spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim atbilstošākā pamatizglītības ieguve. Ministrijā skaidro, ka šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikti ierobežojumi speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, lai īstenotu skolēnu apvienošanu mācību priekšmetu apguvei izglītības iestādes var apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus. Tiek pausts, ka skolēni atšķirīga satura pamatizglītības ieguvei tiek apvienoti klasēs, primāri ievērojot viņu veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni, kā arī citus būtiskus aspektus. Tādēļ praksē veidosies situācijas, kad izglītības iestādēm, nevis lai pēc būtības nodrošinātu skolēniem viņu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu pamatizglītības ieguvi, bet gan lai ievērotu noteikumos noteiktos ierobežojumus, būs jāpārskata līdz šim jau izveidotās apvienotās klases, uzsver IZM. Tā rezultātā ne vien skolēniem, bet arī viņu izglītošanā iesaistītajiem pedagogiem tiks mainīta ierastā mācību un darba vide, kas radīs lieku satraukumu un kopumā neveicinās sekmīgu pamatizglītības ieguvi, uzskata ministrijā. Lai novērstu izveidojušos situāciju un prioritāri nodrošinātu bērnu vislabāko interešu ievērošanu, bija nepieciešams veikt grozījumus, kas ļaus izglītības iestādēm nepieciešamības gadījumā veidot dažādu klašu apvienotās grupas un apvienotās klases, lai primāri nodrošinātu skolēnu fiziskajām un garīgajām spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim atbilstošāko pamatizglītības ieguvi, tāpat kā tas bija, pirms noteikumi stājās spēkā, klāsta IZM. Minētie grozījumi ir nepieciešami tikai iestādēm, kurās izglītības programmas paredz individualizētu mācību saturu un atbalstu atbilstoši skolēnu spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim, un apgūstamais mācību saturs, prasmes un mācīšanās dinamika nav tik atšķirīga dažādās skolēnu grupās un vecumposmos. Vienlaikus citās pamatizglītības programmās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, skolēnu un pedagogu interešu ievērošanai būtu saglabājams noteikumos noteiktais ierobežojums apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus. IZM skaidro, ka šāds ierobežojums ir nepieciešams, lai nepieļautu līdz šim praksē konstatētās situācijas, kad izglītības iestādes nepamatoti, tostarp finanšu resursu ekonomikas nolūkā, nenodrošinot izglītojamo intereses, ir apvienojušas vairāku klašu izglītojamos dažādos izglītības posmos, kas kopumā apgrūtinājis gan izglītības

6 satura īstenošanu, gan tā apguvi. IZM arī uzsver, ka projekts atrisina Spāres pamatskolas un bērnu vecāku grupas aktualizēto jautājumu par ierobežojuma atcelšanu apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu speciālās pamatizglītības programmas skolēnus ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Šogad 183 izglītības iestādes saņems apbalvojumus par sasniegumiem vides izglītībā 6 IK Daiga Kļanska, LETA Šogad 183 izglītības iestādes saņems Ekoskolu programmas apbalvojumus par sasniegumiem vides izglītībā, informēja Ekoskolu programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns. Ekoskolu programma Latvijā katru gadu apvieno ap 200 izglītības iestāžu no pirmsskolām līdz augstskolām. Trukšāns skaidroja, ka šis gads skolām iesākās ar lielu izaicinājumu. Pavasaris, kas tradicionāli ir Ekoskolu programmas aktivitāšu īstenošanas ziņā ražīgākais periods skolām, nāca ar mācību iestāžu slēgšanu un izglītības procesa īstenošanu attālinātā režīmā. Neskatoties uz attālināto mācību procesu, Ekoskolas spējušas atrast radošus veidus, kā turpināt īstenot aktivitātes, atklājot arī jaunas iesaistes iespējas, vairāk līdzdarbojoties ģimenēm un vietējai kopienai. Šo aspektu vajadzētu turpināt attīstīt arī turpmāk. Izglītības iestāžu skaits, kas vēlas pievienoties Ekoskolu programmai ar katru gadu aug, līdz ar to vēlamies veicināt arī kvalitātes celšanu programmā. Vairāk nekā 50 apskates vietas, kur lieliski pavadīt laiku kopā ar klasi! Apskati Izzini Rudens ekskursiju 2020 Attiecīgi šogad viena izglītības iestāde saņems pirmo Ekoskolu vēstnieku apbalvojumu, kas ir augstākais līmenis Ekoskolu programmā, sacīja Trukšāns. Šajā mācību gadā visas izglītības iestādes, kas iesaistītas Ekoskolu programmā, darbosies pēc jaunas, uzlabotas pieejas, veicinot arī jaunās kompetenču pieejas ieviešanu, kā arī aizvien vairāk ieraugot Ekoskolu programmu kā instrumentu sekmīgākai savas skolas izvirzīto mērķu īstenošanai, piebilda programmas koordinators. Ikgadējais Ekoskolu apbalvošanas pasākums notiks 22. septembrī, no plkst. 11 līdz 13 tiešraidē, Vides izglītības fonda Facebook platformā. 8. septembrī iznācis praktisks e-žurnāls skolotājiem un skolēniem Skolēnu rudens ekskursiju ceļvedis. Tas būs lielisks palīgs visiem, kuri plāno šajā rudenī doties kopīgās klašu ekskursijās. Rudens ekskursiju ceļvedī apkopotas vairāk nekā 50 apskates, izziņas un piedzīvojumu vietas, kur lieliski pavadīt laiku kopā ar klasi. Iepazīstieties! Ceļvedis apskatāms šeit: Ceļvedis pieejams arī žurnāla Skolas Vārds mājas lapā:

7 6 dažādi izglītības e-izdevumi katrai skolai Latvijā 7 Nosaukums Gads Pusgads Skolas Vārds Pirmsskolā Izglītība un Kultūra Skolas Psiholoģija Normatīvie akti izglītībā Vecākiem Aktuālās izglītības ziņas tavā e-pastā ABONĒ gadam! Kā abonēt žurnālus 2021.gadam Lai abonētu jebkuru no e-izdevumiem vai izdevumu komplektu, aizpildiet abonēšanas anketu sadaļā Abonēšana vai arī uz e-pastu redakcija@skolasvards.lv atsūtiet maksātāja rekvizītus, izvēlētos izdevumus un termiņu, uz kādu vēlaties abonēt! Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu. Ko saņem skola, abonējot izglītības e-izdevumus Viens skolas e-žurnāla abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem. Abonements nodrošina pieeju žurnālu arhīvam no gada, kas ietver plašu un daudzveidīgu pieredzes materiālu klāstu dažādās izglītības jomās. Žurnālu abonētājiem ir pieejama metodisko materiālu datu bāze. Vairāk nekā 270 metodiskie materiāli dažādos mācību priekšmetos, kas katru mēnesi tiek papildināta. Abonētājiem pieejams daudzveidīgs rakstu arhīvs par tēmām, kas aktuālas skolotājiem, skolu administrācijai un vadībai: Skolu pieredze; Atbalsts skolotājiem; Skolvadība; Saruna ar skolotāju; Attālinātās mācības; Emocionālā audzināšana; Materiāli karjeras konsultantiem. Apmeklē visi skolām nepieciešamie izglītības e-izdevumi vienuviet!

8 MĀCĪBU ORGANIZĒŠANA Pārmaiņas skolā sākas ar radošiem skolotājiem pētniekiem 8 IK Turpinājums no 1. lpp. I.Čilipāne: Pirmā doma bija, ka jāliek divi mācību priekšmeti kopā un jāmēģina veidot stundu. Pēc pirmajām stundām secināts, ka mākslīgi likt kopā mācību priekšmetus nevajag, tas ir lieki un nav nevienam interesanti ne skolēniem, ne skolotājiem. Bet, izejot vienā līmenī cauri vienai klasei, mēs sapratām, ka ir daudzas lietas, kuras mēs varam mācīt kopā, reizē un kompleksi. Foto: cdn2.hubspot.net Dace Jaundāldere-Dātava, privātās pamatskolas Domdaris dibinātāja, direktores vietniece, sociālo zinību un vēstures skolotāja, stāstīja, kā dažādot mācību procesu, izejot ārpus skolas. Skolā Domdaris jau sākumskolas bērniem tiek mācīts, kā radīt savu produktu. Ogres 1. vidusskolas direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā ( klasēm) Nora Heinrihsone parādīja, kā katram 10. klases skolēnam veidot savu individuālo mācību plānu un pēc tam salikt to kopā vienotā stundu sarakstā. Tukuma novada Smārdes pamatskolas angļu valodas skolotāja Iveta Čilipāne demonstrēja, kā mērķtiecīgi iekļaut stundu sarakstā integrētos mācību priekšmetus. Savukārt Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā ( klases) Inna Burova un matemātikas skolotājs Artūrs Ļevikins stāstīja par modulārajiem stundu principiem un stundu blokiem. Skolotājiem svarīgi ir palīdzēt viens otram Iveta Čilipāne atceras, kad viņas skola pirms trim gadiem sāka strādāt projektā Skola 2030 kā pilotskola, bijis daudz neskaidru jautājumu. Jau pirms vairākiem gadiem bijām sapratuši, ka jādomā par to, kā novērst to, ka skolēni uztver atsevišķi vienu mācību priekšmetu no otra, lai gan tajos mācītais bieži vien bija līdzīgs? Kā pāriet no sadrumstalotības uz viengabalainību? Kā palīdzēt skolēnam saprast, ka tas ir kompleksi, skaidroja I. Čilipāne. Meklētas atbildes, sākumā ar kļūdīšanās metodi, bet vēlāk pamazām saprotot, kā darīt. Sākot skolotājiem savstarpēji sadarboties, pirmā doma bija, ka jāliek divi mācību priekšmeti kopā un jāmēģina veidot stundu. Pēc pirmajām stundām secināts, ka mākslīgi likt kopā mācību priekšmetus nevajag, tas ir lieki un nav nevienam interesanti ne skolēniem, ne skolotājiem. Un tad, kopīgi sākot plānot pa klasēm, izejot vienā līmenī cauri vienai klasei, mēs sapratām, ka ir daudzas lietas, kuras mēs varam mācīt kopā, reizē un kompleksi. Sākot veidot stundas, domājām, kā tās vadīt.viena no pirmajām kopīgajām stundām bija literatūra un vizuālā māksla 6. klasē, kur skolotājas sēdās pie viena galda un sprieda, kā padarīt interesantāku gan to, kas jāmāca literatūrā, gan to, kas vizuālajā mākslā. Rezultātā tapa skolēnu veidots kalendārs Tavai klasei ar pasakām, ilustrācijām, vārdiem un skaistiem kalendāra atklāšanas svētkiem, kurus organizēja skolotājs. Nākamais solis: kā vadīt šādas stundas? Nonācām pie secinājuma, ka var vadīt dažādi: skolotāji katrs savā stundā, strādājot pie vienas tēmas, bet var arī citādi stundu var vienlaikus vadīt divi skolotāji kopā vienā klasē. Un tā mums radās pirmā stunda, kas jau vairākus gadus tiek uzlabota un pilnveidota. Tajā kopā ir salikti vairāki mācību priekšmeti:

9 sociālās zinības, angļu valoda, ģeogrāfija un ķīmija. Vienlaikus stundu vadīja divi skolotāji, vēlāk pieslēdzās trešais skolotājs, turpinot un padziļinot šo vielu, piemēram, kad mācījām dabas aizsardzību un tēmu par ekoloģisko pēdu, jo es kā angļu valodas skolotāja sapratu, ka nevaru to pietiekami dziļi izskaidrot, ka man ir vajadzīgi palīgi. Līdz ar to šī skolotāju savstarpējā sadarbība noveda pie tā, ka mēs sniedzam palīdzību viens otram jautājumos, ko tik dziļi un plaši nepārzinām. Ļoti labi iznāk arī tad, kad skolotājs izmanto otra kolēģa jau mācīto un zināmo vielu. Tā, skolēniem mācot literatūrā par balādi 8. klasē, radošajam darbam skolotāji izmantoja vēsturē iegūtās zināšanas par kādu konkrētu vēstures notikumu. Skolēni sniedz mums atgriezenisko saiti, un te ir atbilde uz jautājumu: kāpēc man tas ir jāmācās, jo skolēni, jūtot, ka iegūtās zināšanas var izmantot kur citur, novērtē, ka tās ir manas zināšanas, mana bagātība un sāk saprast, kāpēc man tas ir jādara. Veidojot kopīgu stundu literatūrā un Latvijas vēsturē un mācoties par Pirmo pasaules karu, konkrēti, par Ziemassvētku kaujām, skolēni sāk izprast dziļāk notikumu, jo literatūra rada emocionālo saiti par notikumu. Protams, ideālais variants ir tad, ja vienam skolotājam ir daudz priekšmetu, kurus viņš māca, tad pati par sevi šī stunda kļūst no vairākiem aspektiem apskatāma, un tas veicina jebkura mācību satura jautājuma dziļāku izpratni. Ja viens skolotājs māca fiziku, ķīmiju, dabaszinības, matemātiku, šeit vairs nevar izšķirt, kur sākas vai beidzas viens vai otrs priekšmets. Faktiski tā ir tēmas dziļāka apguve no dažādiem aspektiem. Tas ir tas, uz ko mēs gājām un turpinām iet. Pēc trīs gadu darba tā jau kļuvusi par diezgan vienkāršu, saprotamu lietu, un plānojot jau mēs redzam tu vari man palīdzēt, lai skolēniem tas būtu interesantāk, nopietnāk, dziļāk, lai viņi izprastu un atbildētu uz jautājumiem kāpēc. Pozitīvs ieguvums laika ekonomija, iespēja skolotājiem palīdzēt viens otram. Jā, tas ir arī laika patēriņš no skolotāju puses, bet, redzot rezultātu, tas ir tā vērts, savu pieredzes stāstu noslēdz I.Čilipāne. Dace Jaundāldere-Dātava piebilst, ka arī savā skolā nemēģina mākslīgi veidot starppriekšmetu saikni. Bieži vien tā rodas nejauši, dodot skolotājiem vietu un laiku aprunāties, ejot cauri mācību plānam. Tas ir gan interesanti skolēniem, gan vērtīga pieredze skolotājiem. Nora Heinrihsone pastāsta, ka Ogres 1. vidusskolā šogad iets mazliet cits ceļš, jau no jūnija aicinot trīs skolotājus kopā veidot stundas jaunajam mācību priekšmetam Kultūra un māksla. Ir notikušas pirmās stundas, visi trīs pedagogi arī vienlaicīgi iet vadīt stundas, pagaidām viss notiek labi, un tas ir veiksmīgs risinājums. Kā nokļūt līdz gatavam produktam? Dace Jaundāldere-Dātava stāsta, ka sākums bijis izaicinājumu pilns. Skolā par projektu stundu tiek saukts agrākais mācību priekšmets Mājturība un tehnoloģijas. Viss sācies ar nelielām izmaiņām mācību priekšmeta nosaukumā, saprotot, ka tā var iemācīt skolēniem radīt produktu, izmantojot iegūtās zināšanas un prasmes no dažādiem mācību priekšmetiem. Viņa atceras pirmos mēģinājumus, kad bērni mācījās radīt lietas, sadarboties, piedzīvot procesu, un tikai pēc tam tika rakstīta projekta dienasgrāmata, visu piefiksējot, un veidota izmaksu tāme. Skolēni bija pārsteigti, atklājot, ka, piemēram, līmes triepienu tāmē ielikt nevar un ir vajadzīga vesela līmes tūbiņa. Tā soli pa solim, sākot ar mazām, elementārām lietām, kas pieaugušajiem ir pašsaprotamas, bet skolēniem tādas nav, domājot, ka resursi ir pieejami, rodas doma, ka tie neko nemaksā. Tagad mēs skolā esam radījuši vidi, kur katrs skolēns var veidot savus produktus un to var darīt ārpus skolas. Esam izveidojuši sadarbību ar nevalstisko organizāciju Kalnciema ielas kvartāls, un mūsu skolēni vada arī radošās darbnīcas, mācot citiem, kā veidot produktus, un dalās ar zināšanām, ko apguvuši projektu stundās skolā. Tāpat mūsu bērni jau no 1. klases dodas skatīties mākslas izstādes un pēc tam veido skolā savu produktu mākslas darbu vai dizaina darbu, protams, atbilstoši viņu vecumam. Šo pieeju esam pārņēmuši arī citās stundās. Mūsu sporta skolotājs, piemēram, māca, kā ar sportiskām aktivitātēm nodarboties pilsētvidē parkā, uz bruģa skolas pagalmā un citās vietās. Sapratām, ka mājturība un tehnoloģijas bija pirmais priekšmets, ar ko varējām sākt, pēc tam dodot iespēju arī pārējiem skolotājiem iesaistīties. 9 D.Jaundāldere-Dātava: Mūsu sporta skolotājs, piemēram, māca, kā ar sportiskām aktivitātēm nodarboties pilsētvidē parkā, uz bruģa skolas pagalmā un citās vietās. Sapratām, ka mājturība un tehnoloģijas bija pirmais priekšmets, ar kuru sākām projektu pieredzi, pēc tam dodot iespēju arī pārējiem skolotājiem iesaistīties.

10 Attālinātais mācību process bija īpaši vērtīgs, lai mudinātu skolotājus sadarboties. Tagad mums stundu sarakstā parādās ieraksts projekts, un, ja kāds mūsu skolēniem pajautātu, kas ir mājturība un tehnoloģijas, viņi nezinātu, kas tas ir, pieredzē dalās D.Jaundāldere -Dātava. Dace piebilst, ka skola skolēniem, kuri vada radošās darbnīcas, izsniedz sertifikātu par brīvprātīgā darba veikšanu, kur norādīts nostrādāto stundu skaits, tādējādi bērnam jau no sākumskolas veidojas pieredze, ka viņš ir strādājis, kas var noderēt, piemēram, darbojoties skolas padomē. Savukārt Inna Burova uzskata, ka tā ir reāla vērtība, bet vēl efektīvāk būtu, ja skola sadarbotos ar apkaimi un risinātu kādas apkaimes problēmas vai sadarbotos ar uzņēmumiem. No sadrumstalota uz viengabalainu mācību procesu Mācību stunda var būt plašāks jēdziens nekā tikai 40 minūtes klases telpā. Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija šādu pieeju realizē jau 20 gadus, un tur notiek četras stundas pēc kārtas. Šādu pieeju mēs šajā mācību gadā realizējam klašu posmā, bet pagājušajā gadā arī sākumskolā sākām ieviest pāru stundas divas stundas pēc kārtas, uzsver Inna Burova. Viņa demonstrē tabulu Efektīvs mācību process un skaidro, ka sadrumstalots mācību process pārvērsts viengabalainā. Kāpēc tieši bloku moduļu tehnoloģija palīdz skolēniem un skolotājiem darboties efektīvāk? Nodarbības pa blokiem ļauj: novērst satura un skolēnu darbību sadrumstalotību; veidot vienotu vīziju par visu gadu, kā arī par vienu bloku (ilgst 3 mēnešus) un vienu nodarbību; iedziļināties mācību procesā; kopīgi izstrādāt nodarbību mērķus un plānu (to veido nevis skolotājs viens pats, bet kopā ar skolēniem); veltīt laiku atgriezeniskajai saitei, pašvērtējumam vai savstarpējam vērtējumam (arī formatīvajam vērtējumam, skolā ir punktu sistēma); plānot nodarbību kā pētniecisku un radošu darbību, kur skolēns ir pētnieks (un arī skolotājs); izstrādāt projektus (iesākt un pabeigt darbību ar reālu rezultātu). Skolā nav zvanu, nav kopīgu starpbrīžu visiem, jo tiek uzskatīts, ka zvans novērš skolēnu uzmanību no mācīšanās. Starpbrīžus plāno skolotāji un skolēni paši atkarībā no situācijas. Katram blokam no divām foto: media.wired.com stundām ir vēl 20 minūtes klāt ēšanai, starpbrīžiem, pārejai uz citām telpām. Piemērs. Dienas kārtība klasēm Nodarbību sākums pulksten 9.00, bet skolēni skolā ierodas dažādos laikos min min min Visagrāk skolā ierodas 4. klases pulksten 8.15, jo pulksten 8.30 sākas klases stunda, kurā bērni lasa grāmatu, kas atnesta līdzi no mājām. 5. klases ieiet ģimnāzijā pulksten 8.30, klases stunda sākas pulksten 8.45, un tajā risina organizatoriskus jautājumus vai velta laiku projektiem. 6. klases ierodas ģimnāzijā 8.45, un to skolēniem nav klases stundu, jo viņiem jau ir kuratori. Pulksten 8.55 visiem 6. klašu skolēniem jā- 10 I.Burova: Skolā nav zvanu, nav kopīgu starpbrīžu visiem, jo tiek uzskatīts, ka zvans novērš skolēnu uzmanību no mācīšanās. Starpbrīžus plāno skolotāji un skolēni paši atkarībā no situācijas. Katram blokam no divām stundām ir vēl 20 minūtes klāt ēšanai, starpbrīžiem, pārejai uz citām telpām.

11 būt kabinetos, jo 9.00 sākas pirmā nodarbība. Iespējas, ko dod 80 līdz 240 minūšu garas nodarbības: vairāk laika individualizācijai; vairāk iespēju izpausties; vairāk prakses, mācīšanās darot; iespējas formatīvai vērtēšanai; iespējas āra nodarbībām; mazāk mājasdarbu jāpilda katru dienu; mazāk jāņem līdzi mācību materiāli; ir iespēja sakoncentrēties un iedziļināties vienā sfērā; ir vairāk laika pielietot dažādas valodas. Viela pārdomām: 80 minūšu stundu ir grūtāk saplānot; skolēniem ir grūti koncentrēties (biežāk jāmaina nodarbību veids grupu darbs utt); mācību stunda ir rūpīgi jāsagatavo, jo skolēnu uzmanība jānotur 80 minūtes (ja neveicas, nedrīkst pateikt, ka nodarbība beigsies, skolotājam ir jābūt plānam B un C); klasi grūtāk menedžēt; skolotājam ir jāplāno mājasdarbi atbilstoši bloku moduļu tehnoloģijai. N.Heinrihsone piekrīt, ka lielā skolā plānošana ir visšaurākais un sarežģītākais punkts: Mēs ļāvām katram skolēnam, kurš šogad iestājās mūsu skolas 10. klasē, veidot savu mācību plānu, pēc tam samargojot to kopā stundu sarakstā, un tas bija ļoti sarežģīti. Mums neeksistē jēdziens ekskursijas, bet ir āra nodarbības, kur skolēni var iet, piemēram, uz kino, uzņēmumu, vai vienkārši pastaigāt pa savu rajonu, veidot kādu tekstu vai pierakstus, kas ir īpaši svarīgi, ja notiek četras stundas pēc kārtas, paskaidro Inna. Savukārt skolotājs Artūrs Ļevikins, mācot matemātiku, strādā ar četru stundu bloku, un, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, atsevišķos gadījumos viens bloks var pārvērsties arī par sešu stundu bloku. Bet, ko darīt, lai šīs stundas nepārvērstos par apvienotām atsevišķām stundām, bet būtu vienots bloks? Viņš atzīst, ka stundas plānošana prasa milzīgu sagatavošanos un skolotājam pietrūkst laika resursu. Dažreiz ir bažas, ka skolēni izvēlēsies vieglāko ceļu, bet tā arī ir pasniedzēja meistarība sadarbībā ar skolēniem sastādīt plānu. Pozitīvie aspekti skolēni jūtas privileģēti, mēs bieži runājam par pašmācīšanos, bet šeit tā notiek. Artūrs nepiekrīt, ka skolēniem ir grūti koncentrēties. Viņaprāt, ir jāsaprot, ka noteikti būs gan aktīvie un noguruma, koncentrēšanās zuduma momenti. Taču tos mēs varam menedžēt, izvēloties laikus, kad atpūsties. Tas ir īstais formāts, lai iedziļinātos, bet šī kombinācija gan zvanu trūkums, gan bloku stundas atļauj sadrumstalotību pārvērst par skaistu kopainu, piebilst skolotājs. Vai nesekoja skolotāju iebildumi, ka es savu priekšmetu varu mācīt tikai 40 minūtes? vaicā eksperte A.Kumerdanka. Inna atbild: Tādu nebija. Ja nodarbību uztver kā projektu, labāk, ja ir divas vai četras stundas pēc kārtas, arī mazākajiem klasēm, un arī sākumskolā no klasei mums patīk šādas stundas un kolēģiem arī. D.Jaundāldere-Dātava piebilst: Šis ir skolas septītais gads un mēs sākām ar to, ka mums nekad nav bijis zvana, un pa blokiem stundas ir jau no 1. klases. Kamēr paši mazākie bērni radošajos priekšmetos sakārto savu darba vietu, jau paiet 40 minūtes un bērnam ir maz prieka par to, ko darījis stundā. Šī sistēma ļauj bērniem pavadīt vairāk laika kopā ar skolotāju, nenokauj motivāciju un nemazina vēlmi strādāt. Tā kā skola atrodas Rīgas centrā, varam aiziet līdz centram, uz muzeju un dažādām vietām. Skolas atrašanās vieta arī ļauj izmantot blokstundu priekšrocību. I.Čilipāne stāsta, ka Smārdes skolā zvans skan divreiz dienā no rīta pulksten 8.30, kad sākas stundas, un pēcpusdienā, kad bērnus ved mājās. Mums ir blokstundas, un arī tajos mācību priekšmetos, kur ir tikai viena stunda nedēļā, esam sapratuši, ka 40 minūtes nav nekas. Tāpēc skolotāji ir lūguši man saplānot, ka vienā nedēļā ir vienam priekšmetam dubultās stundas un nākamajā nedēļā otram priekšmetam, piebilst Iveta. Kādi ir lielākie izaicinājumi? I.Čilipāne uzskata, ka plānošanā mācību pārzinim lielākais izaicinājums ir salikt visu kopā. Mēs laika gaitā esam pieraduši pie šāda mācību plānošanas veida, palīdzam, atbalstām cits citu, neredzu lielas problēmas. Neesam liela skola, bet lauku, viņa atzīst. Varbūt lielajām skolām problēmu ir vairāk? Artūrs uzskata, ka noteikti ir jābūt rezerves variantam, kā novirzīt stundu, īpaši lielajās blokstundās. Nora Heinrihsone piekrīt, ka lielā skolā plānošana ir visšaurākais un sarežģītākais punkts. Mēs ļāvām katram skolēnam, kurš šogad iestājās mūsu skolas 10. klasē, veidot savu mācību plānu, pēc tam samargo- 11

12 jot to kopā stundu sarakstā, un tas bija ļoti sarežģīti. Esam skola, kas realizē parastu vispārējās vidējās izglītības programmu. Ogres 1. vidusskolas šā gada sauklis ir: Veido savu vidusskolu pats! Skolēnam bija jāizvēlas, kurus 4 padziļinātos kursus viņš vēlēsies mācīties tikai 12. klasē. Kopā piedāvājam deviņus padziļinātos kursus, bet jāizvēlas četri. Otra izvēle, kas skolēnam bija jāveic kurus no tehnoloģiju jomas kursiem viņš vēlētos apgūt. Protams, ņemot vērā, ka skolēns norādījis, ka 12. klasē vēlas padziļināti mācīties programmēšanu vai dizainu un tehnoloģijas, viņam ir jāizvēlas atbilstošs tehnoloģiju kurss, pretējā gadījumā tas nebūs iespējams. Vēl skolēns varēja izvēlēties kādu no mūsu piedāvātajiem septiņiem specializētajiem jeb fakultatīvajiem kursiem. Skolēnu skaits, kuri gribēja pie mums mācīties, pārsniedza cerēto. Nākamais izaicinājums bija izveidot katram savu individuālu plānu un atrast sistēmu, kā varam skolēnus sagrupēt klašu grupās. Mēs visas trīs 10. klases uztveram kā vienu grupu, bet ir atsevišķi mācību priekšmeti, kurus viņi mācās noteiktā klašu komplektā jeb klašu grupā. Vēl mūsu skolēniem bija jāizvēlas, vai matemātikas kursu viņi apgūs divu vai trīs gadu periodā. Skolēni, kuri izvēlējušies matemātiku mācīties padziļināti, optimālo līmeni apgūs divos gados. Bet tie skolēni, kuri padziļinājumu nav izvēlējušies, varēja izvēlēties, vai mācīties divos gados un katru nedēļu mācīties sešas stundas un 11. klasē kārtot eksāmenu, vai mācīties trīs gadu periodā katru nedēļu četras stundas un eksāmenu kārtot 12. klases beigās. Kā tas ir realizējies stundu sarakstā? Krievu valodu visas klases mācās vienlaicīgi, un to māca trīs skolotāji. Visi, kuri mācās vācu valodu, dodas pie cita skolotāja. Matemātiku vienlaicīgi mācās divas klases, bet šajās klasēs ir sagrupēti bērni, kuri mācās pa diviem vai trīs gadu periodiem vienai grupai ir sešas, bet otrai četras stundas nedēļā. 8. vai 9. stunda stundu sarakstā pamatā ir specializētais priekšmets jeb fakultatīvs. Bet trešdienās mēs sākam mācīties tikai no otrās stundas. Kultūru un mākslu, vēsturi un sociālās zinības realizējam kā lielu bloku sešas stundas pēc kārtas. B un C klase kultūru un mākslu beigs mācīties 10. klases beigās. Savukārt vēsturi un sociālās zinības A klase beigs mācīties 10. klases beigās, bet B un C klase kā vienu priekšmetu mācīsies 11. klasē. Mūsu stundu sarakstā blokstundas ir klasiska vērtība, koncentrēts skatījums uz vienu gadu, ar mērķi samazināt stundu skaitu vienā dienā un vienā nedēļā. Blokstundas mums palīdz iet ārā no skolas gan kultūrā un mākslā, gan vēsturē un sociālajās zinībās, sadarbojamies ar pašvadību, kā arī Mūzikas un mākslas skolu. Piemēram, mums trīs klases satiksies datorikā. Nav strikts klases kolektīvs, pamatā ir viena klases telpa, uz kuru nāk skolotāji. Zvani ir tikai uz mācību sākumu, nav beigu zvanu. Tas mums ir otro gadu, un mācību process ir kļuvis mierīgāks gan no skolēnu, gan skolotāju viedokļa. 12. klasē tikai saraksts ar padziļinātajiem mācību priekšmetiem. Ja pēc 9. klases skolēns ir izvēlējies trīs padziļinātos kursus, bet 4. ļoti grib nomainīt, tad 11. klases beigās skolēnam būs iespēja nomainīt vienu padziļināto mācību priekšmetu, jo galvenais ir, lai viņš būtu nojautis jomu un apguvis optimālajā līmenī. Tāpēc ļāvām izvēlēties 4 padziļinātos kursus, pieredzes stāstu noslēdz direktora vietniece. Ko pārmaiņas prasa no skolotāja? Kā vadībai par tām informēt skolotājus? Artūrs atbild, ka pamatprincipus nosaka ģimnāzijas administrācija. Prioritāte ir skolēnu drošība un mācību procesa kvalitāte, pārējais pakārtojas. Inna atceras, ka šāda stundu organizācija radās pilnīgi dabīgi no skolotāju radošajām pieejām. Projektu metode, pašvērtējums, savstarpējais vērtējums, priekšmetu integrācija u.c, jutām, ka tam nepietiek ar vienu vai divām stundām, viņa saka. Nora ir pārliecināta, ka atslēgas vārds ir saruna ar skolotāju, skaidrojošs darbs plus pamatojums, kāpēc, un aicinājums pamēģināsim. Ja uzreiz neizdodas, palīdzēsim, meklēsim iemeslu, risinājumu, koriģēsim lietas, kas neizdodas. Svarīga ir dalīšanās skolotāju starpā ar to, kas izdevās. Iveta atceras, ka nebija uzreiz lielas atsaucības, viss noticis soli pa solim. Dace pauž pārliecību, ka ir jāsāk ar vienu lietu atrast laiku, kad satikties un vienoties par vienu lietu, ko gribētu panākt. Neapvainoties, ja uzreiz visi negribēs sekot. Galvenais, lai būtu vismaz viens sekotājs, kuram acis deg, tad ar laiku sekos arī pārējie. Artūrs atgādina to, ko mēdz teikt saviem skolēniem: Kļūdīšanās nav nekāds grēks, tieši otrādi, īpaši matemātikas stundā tā ir daļa no mācību procesa. Drosmi un sapratni, ka kļūdīšanās tas ir labi un dabiski tas jāpatur prātā. Inna uzsver, ka pašiem ir jātic tam, ko dara, tad arī skolotājs noticēs. Svarīgi, lai skolotājs pats arī būtu pētnieks savās stundās, jo skolēni to saprot, viņus nevar pievilt. Pašam jābūt radošam un pētnieciski domājošam, tad viss izdosies. 12

13 PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA 13 OECD ziņojums ar uzsvaru uz profesionālo izglītību IK Ilze Brinkmane, žurnāliste 9. septembrī notika iepazīšanās ar OECD publicēto ziņojumu Education at a Glance 2020 par izglītības rādītājiem OECD valstīs un partnervalstīs. Šogad pirmo reizi ziņojumā vairāk uzmanības veltīts profesionālajai izglītībai. Ar iegūtajiem datiem iepazīstināja OECD Izglītības un prasmju departamenta analītiķis Simons Normando (Simon Normandeau). Foto: Nepastarpināta pāreja uz augstākām izglītības pakāpēm Latvijā visi profesionālās vidējās izglītības audzēkņi mācās skolas un darba vidē kombinētās programmās, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji 34% OECD valstīs. Valstu starpā ir atšķirīga pieeja tam, kā tiek organizētas un īstenotas profesionālās vidējās izglītības programmas. Apvienotajās skolas un darba vidē balstītajās programmās 25 75% mācību apgūst darba vidē (t. i., praktiskās darba mācībās), bet pārējo mācību saturu apgūst izglītības iestādē. Latvijā visi profesionālās vidējās izglītības audzēkņi mācās skolas un darba vidē kombinētās programmās, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji 34% OECD valstīs. Līdzīgi mācību process notiek arī Īrijā, Ungārijā, Dānijā un Nīderlandē. Kā secina eksperts, Latvijā profesionālās vidējās izglītības programmās mācās 39% audzēkņu, kas ir zemāks rādītājs nekā vidēji OECD valstīs, kur tie ir 42%. Atsevišķās mācību jomās šajā izglītības veidā ir lielāks izglītojamo īpatsvars. Pie mums visbiežāk apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, kur kvalifikāciju ir ieguvuši 37% profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventu, kamēr OECD valstīs šajās jomās rādītājs ir 33%. Toties 89% profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu Latvijā apgūst programmas, kas sniedz pieeju studijām augstākajā izglītībā, kamēr vidēji Ekono-

14 miskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šajā izglītības veidā un pakāpē tāda iespēja ir 70% audzēkņu. Nepastarpināta pāreja no profesionālās izglītības programmām uz augstākām izglītības pakāpēm jauniešiem palielina iespējas iegūt darbu un arī augstākus ienākumus, uzskata S.Normando. Pārskats atklāj, ka Latvijā profesionālās izglītības programmās, sākot no pamatizglītības otrā posma līdz 1. līmeņa augstākajai (koledžas) izglītībai, mācās 32% audzēkņu un tas atbilst vidējam OECD valstu rādītājam (32%). Salīdzinot iegūto izglītību un nodarbinātību, gadā Latvijā 20% pieaugušo gadu vecumā augstākā iegūtās izglītības pakāpe bija profesionālā vidējā izglītība un 25% pieaugušo bija iegūta vispārējā vidējā izglītība. Nodarbinātības līmenis Latvijā praktiski neatšķiras nodarbināti 80% gadus vecu personu ar profesionālo vidējo izglītību, bet no vispārējo vidējo izglītību ieguvušajiem nodarbināti ir 78% pieaugušo. Pie mums visbiežāk apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, kur kvalifikāciju ir ieguvuši 37% profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventu, kamēr OECD valstīs šajās jomās rādītājs ir 33%. Ziņojumā konstatēts, ka īsā cikla augstākās izglītības (koledžas) programmas OECD valstīs galvenokārt ir veidotas kā profesionālās izglītības programmas un kopā ar bakalaura programmām ir otrs izplatītākais ceļš uz augstāko izglītību. Ja šobrīd novērojamās tendences nemainīsies, Latvijā 14% jauniešu pirms 25 gadu vecuma iestāsies koledžas studiju programmās, salīdzinot ar vidēji 10% jauniešu OECD valstīs. No šajās programmās studējošajiem Latvijā 60% ir sievietes, bet vidēji OECD valstīs 52% sieviešu. OECD analīzē secināts, ka vidēji OECD valstīs gadā nodarbinātības līmenis gadus vecu pieaugušo vidū bez iegūtas vidējās izglītības bija 61%, šī vecuma pieaugušo vidū ar iegūtu vidējo izglītību 78%, bet to pieaugušo vidū, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību 85%. Latvijā attiecīgais sadalījums bija 65% pieaugušo bez iegūtas vidējās izglītības, 79% pieaugušo ar iegūtu vidējo izglītību un 89% pieaugušo ar iegūtu augstāko izglītību. Lielākajā daļā OECD valstu un partnervalstu augstākās izglītības diploms sniedz ievērojamas priekšrocības atalgojuma ziņā. Latvijā gadā personas vecuma grupā gadi ar augstāko izglītību, pilna laika darbā nostrādājot visu gadu, nopelnīja par 46% vairāk nekā tie pilna laika darbinieki, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, kamēr OECD valstīs šis rādītājs vidēji sasniedz 54%. Līdzās ieguvumiem ekonomikā un nodarbinātībā augstākās izglītības iegūšana saistīta arī ar sociālajiem ieguvumiem. Piemēram, tie, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, biežāk uzskata, ka spēj ietekmēt valstī pieņemtos lēmumus gadā vidēji OECD valstīs, kas piedalījās Starptautiskajā Sociālā pētījuma programmā (International Social Survey Programme), 41% pieaugušo ar augstāko izglītību piekrita šim apgalvojumam, kamēr šāds vērtējums bija tikai 28% pieaugušo bez vidējās izglītības. Latvijā tam piekrīt 21% pieaugušo ar augstāko izglītību un tikai 10% to, kuru izglītība ir zem vidējās. S.Normando savā ziņojumā runāja arī par to, kā izglītības procesu jau ietekmējis un arī turpmāk var ietekmēt Covid-19. Mācību process pandēmijas kontekstā Skolu darbības atsākšana klātienē pandēmijas kontekstā ir atkarīga no iespējas ieturēt drošu 1 2 metru distanci starp skolēniem un darbiniekiem. Valstīm ar mazāku skolēnu skaitu klasēs varētu būt vieglāk ievērot jaunos distancēšanās ierobežojumus. Latvijā vidējais skolēnu skaits pašvaldību sākumskolas klasēs ir 17, tas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs, kur tas ir 21. Pašvaldību skolās pamatizglītības otrajā posmā Latvijā vienā klasē vidēji ir 16 skolēni, kamēr OECD valstīs vidēji šī posma klasēs ir 23 skolēni. Ziņojumā konstatēts, ka gadā valsts izdevumi par izglītību no sākumskolas līdz augstākajai izglītībai Latvijā bija 9%, kas ir mazāk nekā vidējais OECD rādītājs 11%. Tā kā nav skaidrības par iespējamo Covid-19 pandēmijas kopējo ietekmi uz izglītības izdevumiem, valdībām OECD valstīs nāksies pieņemt sarežģītus lēmumus par resursu sadali, jo to līdzekļi tiek ieguldīti valstu ekonomikā un veselības jomā. Tāpat pārskatā uzsvērts, ka, cenšoties pārvarēt ierobežojumu radītās samazinātās aktivitātes sekas, var paaugstināties bezdarba līmenis. Situācija ir nestabilāka tiem iedzīvotājiem, kuru iegūtais izglītības līmenis ir zemāks, jo viņi retāk var būt nodarbināti attālināti gadā, pirms sākās pandēmija, Latvijā bez darba bija 14% gados jaunu pieaugušo bez vidējās izglītības, kamēr no gadus vecajām personām ar augstāko izglītību bez darba bija tikai 4%. Papildu finanšu resursi, kurus Latvija šogad novirzīja pieaugušo izglītībai un nodarbināto mācībām, iespējams, mazinās Covid-19 krīzes ietekmi. 14

15 Izglītības kvalitātes novērtējuma rīki SIA Civitta Latvija eksperts Gatis Bolinskis iepazīstināja ar izstrādātajiem izglītības kvalitātes monitoringa rīkiem, kas palīdzētu labāk izprast kvalitātes definīciju un tās reālo atspoguļojumu. Piemēram, iespēja starptautiski salīdzināt pedagogu atalgojumu, izglītojamo skaitu uz vienu pedagoģisko likmi, kā arī kvalitatīvos rādītājus, kas raksturo attieksmi, sajūtas, emocijas, cik iekļaujoša ir vide, kāda ir atbilstība mērķiem, par ko savukārt liecina absolventu skaits, cik no tiem turpina mācības augstākā izglītības pakāpē, cik kvalitatīvas ir mācības, kādas ir digitālās kompetences utt. Kā norāda G.Bolinskis, aptaujas liecināja, ka pirms Covid -19 mācību procesā digitālo prasmju apguvei bija paredzēti 15 procenti, tad pieļauj, ka tagad tam piešķirama lielāka nozīme. Izstrādātā rīka mērķis ir nodrošināt izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, un tādēļ starp daudzajiem nosacījumiem svarīga ir vienlīdzība, vai izglītības iestāde ir pieejama, kur tā atrodas, bet absolventu monitorings ļauj secināt, kā veidojas viņu darba dzīve, vai dibina savus uzņēmumus u.tml.. Kompozītrādītāji ļauj izteikt saturiski daudzpusīgu novērtējumu, stāsta G.Bolinskis. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute Marihina iepazīstināja ar plānoto profesionālās izglītības attīstību līdz gadam. Patlaban ir 58 izglītības iestādes, no kurām 31 dibinātājs ir IZM, 10 Kultūras ministrija, 7 pašvaldība, 7 privātās, bet 3 citas ministrijas. Kopumā ir izglītojamie. Kā stāsta Rūta Gintaute Marihina, reformas profesionālajā izglītībā norisinājās no līdz gadam, rezultātā izveidoti 23 profesionālās izglītības kompetences centri. Nākotnē paredzēts palielināt pieaugušo izglītības kapacitāti un mērķis ir divkāršot pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Lielu vērību paredzēts pievērst izglītības vides attīstībai un darba vidē balstītām mācībām un to saturam. Tas būs mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums, kam nepieciešami augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls, kā arī ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība, izglītības attīstības pamatnostādnes skaidro Rūta Gintaute Marihina. Starp uzdevumiem, lai notiktu izglītības vides attīstība, paredzēts nostiprināt digitālus un attālinātu mācību (e-mācības) risinājumus elastīga mācību piedāvājuma nodrošināšanai. Lai turpinātu modernizēt mācību vidi un infrastruktūru, iecerēta poligonu un darbnīcu izveide, materiāltehniskās bāzes nodrošināšana, primāri izmantojot videi draudzīgus materiālus un risinājumus. Tātad uzsvars ir likts uz zaļo domāšanu jeb zaļās skolas pieeju. Viens no mērķiem ir starptautiskas sadarbības veicināšana, kā arī lielāka darba devēju iesaiste izglītības īstenošanā, nodrošinot darba vidē balstītas izglītības pilnveidošanu profesionālajā, kā arī augstākajā un pieaugušo izglītībā. ES struktūrfondu ieguldījumi gadam, cita starpā, paredzēti arī prasmju fonda izveidei, kas būs atbalsts nozaru vajadzību balstītai pieaugušo izglītībai, tāpat elastīga izglītības piedāvājuma veidošanai (e-mācības, modulāro IP digitalizācija, kvalifikācijas iegūšanas iespēju paplašināšanai u.c.). 15 Paredzēts moderns un elastīgs mācību piedāvājums visiem Foto: Nepastarpināta pāreja no profesionālās izglītības programmām uz augstākām izglītības pakāpēm jauniešiem palielina iespējas iegūt darbu un arī augstākus ienākumus, uzskata S.Normando. Vēl daži skaitļi un fakti Starp OECD valstīm Latvija bija no tām, kas izglītības iestādēm (sākumskola līdz augstskola) tērēja mazāko iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu gadā Latvija tērēja 4% no IKP sākumskolas līdz augstākās izglītības iestāžu vajadzībām, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā vidējais OECD valstu rādītājs. Attiecībā uz izglītības pakāpēm Latvija no IKP mazāk nekā vidēji tērēja pamatizglītībai un vidējai izglītībai, un mazāk augstākajai izglītībai.

16 Latvija viena skolēna izglītošanā iegulda mazāk nekā vidēji OECD valstis. Piemēram, Latvija uz vienu izglītojamo no sākumskolas līdz augstākajai izglītībai vidēji tērē 7121 USD salīdzinājumā ar vidējo OECD rādītāju USD. Agrīnās izglītības programmu kvalitātei un izaugsmei būtiski svarīgs ir pastāvīgs valsts un pašvaldību finansiālais atbalsts gadā Latvijā kopējās gada izmaksas par bērnu pirmsskolas iestādē (IS- CED līmenis 02) bija 6222 USD, tas ir mazāk nekā OECD valstīs vidēji (9079 USD). Izglītības nodrošināšanas veids ietekmē resursu sadali starp izglītības pakāpēm un starp valsts un privātajām izglītības iestādēm gadā Latvija uz vienu skolēnu pamatizglītībā un vidējā izglītībā tērēja 6766 USD, kas ir par 3233 USD mazāk nekā vidējais OECD valstu izdevumu apmērs 9999 USD. Augstākajā izglītībā Latvija uz vienu studentu ieguldīja 8346 USD, kas ir par 7981 USD mazāk nekā vidēji OECD valstīs. Viena skolēna izmaksas privātajās izglītības iestādēs ir lielākas nekā valsts izglītības iestādēs vidēji visās OECD valstīs. Šāda situācija ir arī Latvijā, kur kopējie izdevumi publiskā sektora iestādēs no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai sasniedz 6763 USD par skolēnu, tikmēr privātajās iestādēs izdevumi sasniedz 8339 USD. Nākotnē paredzēts palielināt pieaugušo izglītības kapacitāti un mērķis ir divkāršot pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Lielu vērību paredzēts pievērst izglītības vides attīstībai un darba vidē balstītām mācībām un to saturam. Lielākajā daļā OECD valstu izdevumi par vienu vidējās izglītības skolēnu ir atkarīgi no programmas veida. Izdevumi par vienu audzēkni profesionālās vidējās izglītības programmās parasti ir augstāki nekā par skolēnu vispārējās vidējās izglītības iestādēs augstāku aprīkojuma un darba vidē balstīto prasību izmaksu dēļ. Vidēji OECD valstīs gadā izdevumi par vienu audzēkni profesionālās vidējās izglītības programmās bija par 1470 USD augstāki nekā vispārējās izglītības programmās. Latvijā situācija ir līdzīga: izdevumi uz vienu audzēkni profesionālās vidējās izglītības iestādēs sasniedza 8628 USD, kas ir par 1580 USD vairāk nekā izdevumi uz vienu skolēnu vispārējās vidējās izglītības programmās. Skolotāju algas Latvijā ir zemākas nekā vidēji OECD valstīs. Piemēram, vispārējās pamatizglītības otrā posma skolotāju vidējā gada alga sasniedz USD salīdzinājumā ar vidējo OECD valstu rādītāju USD. Skolu darbības atsākšana klātienē pandēmijas kontekstā ir atkarīga no iespējas ievērot drošu distanci. Valstīm ar mazāku skolēnu skaitu klasēs būs vieglāk ievērot jaunos sociālās distancēšanās ierobežojumus. Latvijā vidējais skolēnu skaits pašvaldību sākumskolu klasēs ir 17, tas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs, kur tas ir 21. Audzēkņi, kuri mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, biežāk nepabeidz mācības nekā tie, kuri mācās vispārizglītojošajās programmās. Šāda situācija vērojama arī Latvijā, kur absolvēšanas rādītājs vidējās izglītības programmās (to paredzētajā īstenošanas laikā) ir zemāks profesionālās izglītības programmās (49%) nekā vispārējās izglītības programmās (70%). Daudzās valstīs lielāki augstākās izglītības ieguves rādītāji jau vairākās paaudzēs veicina pieaugušo skaita samazinājumu, kuri ieguvuši tikai profesionālo vidējo izglītību. Latvijā to, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību kā savu augstāko izglītības pakāpi, vecuma grupā gadi (gados vecāki pieaugušie) ar profesionālo kvalifikāciju bija 56%, bet vecuma grupā gadi (gados jauni pieaugušie) 45%. Salīdzinājumam: attiecīgie rādītāji OECD valstīs vidēji ir 72% gados vecāku pieaugušo vidū un 59% gados jaunu pieaugušo vidū. Vidēji OECD valstīs audzēkņu un mācībspēku skaita attiecība profesionālajās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir līdzīga. Latvijā uz vienu skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās ir 9 skolēni, bet profesionālās vidējās izglītības programmās 17 audzēkņi. Augstākā izglītība kļūst arvien izplatītāka visā pasaulē. No līdz gadam gadus veco personu skaits ar iegūtu augstāko izglītību pieauga visās OECD valstīs un partnervalstīs. Latvijā šajā periodā attiecīgais rādītājs palielinājās par 12 procentpunktiem, kas ir straujāks pieaugums nekā vidēji OECD valstīs (deviņi procentpunkti) gadā Latvijā vecuma grupā gadi 44% pieaugušo bija ieguvuši augstāko izglītību, kas ir salīdzināms ar 45% vidēji OECD valstīs. No dzimumu perspektīvas raugoties, visās OECD valstīs ir vērojams, ka gados jaunas sievietes biežāk iegūst augstāko izglītību nekā gados jauni vīrieši. Latvijā augstākā izglītība bija 55% gadus vecu sieviešu un 34% šī vecuma vīriešu, bet vidēji OECD valstīs šis sadalījums ir 51% gados jaunu sieviešu un 39% šī vecuma vīriešu. 16

17 SARUNA Atgriešanās skolā Covid-19 laikmetā 17 IK Anna Druka, žurnāliste Tulkots no Septembrī lielākajā daļā OECD valstu atsākas skolas gaitas. Tomēr šogad sakarā ar Covid-19, atgriešanās skolā iekļauj pavisam citas problēmas nekā iepriekš. Skolēni, skolotāji un administrācija visā pasaulē ir pakļauti virknei izaicinājumu, kopš vīruss sāka cirkulēt gada janvārī. Kopumā gada pirmajā pusē 188 valstu skolas aizvēra savas durvis. Tas ietekmēja vairāk kā 1.5 biljonus jauniešu. Ņemot vērā vīrusa izplatīšanos skolās, dažas no skolām, kuras atvēra savas durvis, jau dažas dienas vēlāk bija spiestas pārorientēties uz attālinātās mācīšanās režīmu. Ar ko ir jārēķinās, sūtot bērnus skolā, un kā saglabāt drošību un veselību sabiedrībā? Kā skolas var pielāgoties Covid-19? Vai šis vīruss radikāli izmainīs to, kā noris izglītības procesi? Par šiem jautājumiem OECD podkāstā sarunājās Klēra Janga (Claire Young) un Andreass Šlaihers (Andreas Schleicher), direktors izglītības un pratību nozarē OECD. Andreass Šlaihers (Andreas Schleicher). K.J.: Paralēli jaunā mācību gada sākumam inficēšanās rādītāji turpina paaugstināties. Tas padara cilvēkus nervozus. Pat Korejā, kas līdz šim ir rādījusi labo piemēru vīrusa izplatības apsekošanā un ierobežošanā, ir atsākts attālināto mācību režīms, jo ir bijuši gadījumi, kad ir inficējušies skolēni un skolotāji. Vai ir droši atgriezties skolās? A.Š.: Jā, es domāju, ka situācija ar drošību, veselību un izglītību skolās ir laba. Var būt atsevišķas skolas, kur slēgšana ir nepieciešama, bet tad arī ir diezgan skaidri redzams, kur apstākļi to pieprasa. Jau pirms vasaras brīvdienām mēs konstatējām valstis, kuras pārvaldīja šo situāciju visai labi, ievērojot sociālo distancēšanos, darbaspēka apmācīšanu un skolēnu informēšanu. Tomēr tās izmaksas, ar ko nāksies rēķināties attiecībā uz indivīdiem un sabiedrību kopumā, ir ļoti augstas. K.J.: Parunāsim par potenciālajām izmaksām. Ar kādiem riskiem mēs saskaramies, ņemot vērā izjaukto mācību gadu un to, ka ir nācies slēgt skolas? A.Š.: Ir skolēni, kuriem mājās nav piekļuves nepieciešamajām tehnoloģijām vai kuriem nav vecāku, kas nodrošina atbilstošu vidi mājās, vai kuriem apkārt nav cilvēku, kas palīdz. Vai vēl jo svarīgāk, ir bērni, kuri nekad nav spējuši mācīties patstāvīgi. Šiem bērniem šī situācija ir ļoti graujoša. Runājot par iedzīvotājiem, ir jāatceras, ka ārkārtas situācija nozīmē to, ka zūd arī finansiālie ieņēmumi. Foto: s3.amazonaws.com

18 Tāpēc situācija īpaši smagi skar maznodrošinātos/atstumtos skolēnus. Šī krīze ir aktualizējusi nevienlīdzību, kura jau iepriekš bija jūtama izglītībā. Tas attiecas lielā mērā uz skolēniem, kuriem jau iepriekš ir bijušas grūtības. Šīs grūtības ir tikai pastiprinājušās. Dānijā bija dažas skolas, kurās izvēlējās pasniegt priekšmetus kapsētās, lai skolēniem nodrošinātu atrašanos ārpus telpām un svaigu gaisu. Indijā nabadzīgākos rajonos skolotāji izmantoja skaļruņus, lai vadītu stundas. Es domāju, ka skolotāji ļoti prasmīgi ir meklējuši jaunas idejas, lai tiktu galā ar šo situāciju. K.J.: Tātad, kas tiek darīts lietas labā? A.Š.: Izmaiņas mājas vidē daudziem cilvēkiem tagad ir vismaz tehnoloģijas. Izglītības sistēmas ir kļuvušas adaptīvākas, labāk pazīst pieejamās tehnoloģijas. Piemēram, dažās valstīs cilvēkiem var nebūt datori, bet viņiem ir mobilie telefoni. Televīzija spēlē nozīmīgu lomu. Ir iespējas radoši izmantot dažādas tehnoloģijas. Patiesībā runa nav tik daudz par pašām tehnoloģijām. Runa ir vairāk par programmatūru un cilvēkiem. Tas ir par to, kā tiek izstrādātas personiskās saites starp skolēniem un skolotājiem. Tas ir pats galvenais visā. K.J.: Daži no atklājumiem, kas tiek konstatēti, skolēnu iesaiste tiešsaistes klasēs mēdz būt apgrūtināta. A.Š.: Tieši tā. Mācības ir process, kas balstās uz attiecībām personisko, cilvēcīgo mijiedarbību. Viena lieta, ko jaunieši noteikti atcerēsies no visas šīs pieredzes, ir saistīta ar to, vai viņam bija skolotājs, kas pamanīja viņa aizraušanos, sapņus, mērķus: Vai man bija personīgais atbalsts un sapratne? Tad, ja skolēni to sajūt, viņi darīs visu iespējamo, lai mācītos. Savukārt, ja skolēni jūt, ka notiek vienkārši tiešraides, kur skolotājs vai dators viņiem kaut ko stāsta priekšā, viņi neiesaistīsies šai procesā. Un atkal atstumtākie skolēni ir pakļauti vislielākajam riskam šajā procesā. K.J.: Kādi paņēmieni darbojās un kādi nedarbojās attālinātās mācīšanās procesā? A.Š.: Tas nav ļoti efektīvs paņēmiens, ja skolotājs vienkārši lasa lekciju ZOOM platformā. Tā ir novecojusi mācīšanas metode, kur tiek izmantotas modernas tehnoloģijas. Ir pilnvērtīgi jāizmanto iespējas, ko sniedz tehnoloģijas, lai padarītu mācīšanos interesantāku, saistošāku, personiskāku. Paralēli tam, pa vienam ir jāiekļauj personīgie aspekti atbalsts, koučings, mentorings. Izmantojot šādu pieeju, skolotājs kļūs ļoti efektīvs. Tehnoloģijas var pastiprināt kvalitatīvu mācīšanu, bet tās nevar aizstāt mācīšanu. K.J.: Ir iespēja, ka pandēmija padara mūs gatavākus eksperimentēšanai un jaunu tehnoloģiju apguvei. Vai jūs saskatāt, ka tas tā varētu notikt? A.Š.: Tas ne tikai varētu tā notikt, bet tas jau notiek. Pēdējos mēnešos un, var teikt, pat gados, es redzu arvien vairāk tehnoloģisko, kā arī sociālo inovāciju. K.J..: Vai jūs varētu pastāstīt vairāk par to? Miniet kādus interesantus piemērus! A.Š.: Acīmredzamākais piemērs ir tehnoloģiju lietojums. Jautājums par to, ko un kā mēs mācāmies, nav jautājums tikai par priekšmetu satura uzkrāšanu. Tas ir jautājums par dažādām prasmēm: Vai tu vari pats sev izvirzīt mācību mērķus?, Vai tu pārvaldi mācīšanās procesu?, Vai tev piemīt kognitīvās īpašības, lai izturētu grūtības?, Vai tu vari sadzīvot ar sarežģītām problēmām ilgākā laika periodā?. Daudzās skolās skolotāji ir sapratuši, ka mācīšanās ir neierobežota. Mēs varam kombinēt mācīšanos skolā un mācīšanos ārpus tās. Tipiska situācija vienmēr ir bijusi tāda, kad skolēni atrodas skolas iekšpusē, kamēr pārējā pasaule atrodas tās ārpusē. Es domāju, ka pandēmija to ir apgriezusi otrādi un mainījusi situāciju. Sabiedrība ir kļuvusi svarīgāka. Ir vairākas skolas, kuras to ir veiksmīgi paveikušas. Esmu diezgan pārliecināts, ka daudz kas no tā saglabāsies arī pēc pandēmijas. K.J.: Atgriezīsimies pie drošības aspektiem, kas ir saistīti ar skolu atvēršanu! Kas, jūsuprāt, ir labā 18 Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir tas, ka skolotāji nav saistīti savā starpā. Viņiem piemīt augsts profesionālās autonomijas līmenis, bet tas neiekļaujas sadarbošanās kultūrā. Lielākā darba dienas daļa tiek pavadīta mācot, tāpēc atliek maz laika, lai darītu citas lietas, kas nav mazāk svarīgas skolotāja profesijā.

19 prakse, atgriežoties skolās? A.Š.: Patiesībā esmu pārsteigts, jo sagaidīju, ka sociālā distancēšanās būs viegla universitātēs un vidusskolās, bet to būs grūti ievērot sākumskolā un pirmsskolā. Tomēr es redzu, ka notiek pretēji. Mazi bērni ļoti labi saprot situāciju tad, kad viņiem to izskaidro. Ja viņi saņem skaidras un saprotamas instrukcijas, labprāt tās ievēro. Mazi bērni ļoti prasmīgi iegaumē veselības un drošības protokolos teikto. Kopumā tas viss jau ir nostiprinājies. Mēs valkājam maskas sabiedriskajā telpā. Tomēr to visu nākas turpināt. Ir kapacitātes ierobežojumi. Skolēnu skaits klasē var tikt samazināts. Konkrēti priekšmeti ir daudz riskantāki nekā citi dziedāšana un dejošana ir sarežģītāka šajā kontekstā nekā matemātika un dabaszinības. Runa ir par izmaiņām mācību programmā. Lielākais izaicinājums ir vietējā kapacitāte. Skolās ir jābūt līderiem un atsevišķiem skolotājiem, kuri uzņemas atbildību un saprot, ka ir problēmas veselības jomā varbūt jāsamazina skolēnu plūsma, varbūt jāliek klase karantīnā vai var gadīties, ka ir fiziski vai morāli jāatbalsta kāds pārslogots skolotājs. Manuprāt, skolas līdz šim ir bijušas kā rūpnīcas. Tagad šāda pieeja vairs nedarbojas un ir jānotiek izmaiņām. Skolām ir daudz ciešāk jābūt saistītām ar sabiedrību. Daļēji tas ir uzticības jautājums. Skolas var atvērt, bet tas, vai bērni un vecāki nāks iekšā, ir atkarīgs no tā, kā tas tiek piedāvāts un kā tiek atrasts vidusceļš starp mācīšanos un citu skolēnu un skolotāju drošību un veselību. K.J.: Skolas izmanto dažādas metodes, piemēram, atsevišķus starpbrīžus un pusdienlaikus. A.Š.: Tieši tā, tagad jau ir prakses, kuras ir pārbaudītas un palīdz uzturēt sociālo distancēšanos skolās. Lielākajā daļā valstu skolas ir spējušas ātri reaģēt uz situāciju. K.J.: Es lasīju, ka Dānijā bija dažas skolas, kurās izvēlējās pasniegt priekšmetus kapsētās, lai skolēniem nodrošinātu atrašanos ārpus telpām un svaigu gaisu. Indijā nabadzīgākos rajonos skolotāji izmantoja skaļruņus, lai vadītu stundas. Es domāju, ka skolotāji ļoti prasmīgi ir meklējuši jaunas idejas, lai tiktu galā ar šo situāciju. A.Š.: Daudzas skolas mācības plāno 90% ārpus skolas ēkas. K.J.: Vai tiešām tik augsts procents? A.Š.: Jā, un man šķiet, ka tā kalpos kā lieliska pieredze. Iedomājieties zinātnieku zinātne iekļauj to, ka ir jādodas dabā, ir jāeksperimentē. Es domāju, ka atrašanās ārpus telpām ir labākais, kas var būt mācību procesā. Tas var būt grūtāk paveicams ziemas laikā, bet arī tad tas ir radošuma jautājums. K.J.: Kā ir ar resursiem, lai palīdzētu skolēniem un skolotājiem psiholoģiskās veselības aspektā? Ir paaugstināti trauksmes līmeņi, izolācija un ar to Foto: cdn.theewf.org saistītie psiholoģiskie izaicinājumi. A.Š.: Tā noteikti ir viena no prioritātēm dienas kārtībā. Dati liecina, ka 70 90% no skolām ir piemeklējušas resursus un likušas tos lietā. Tajā pašā laikā ļoti maz skolu ir meklējušas speciālistu palīdzību un pieaicinājušas viņus strādāt uz vietas. Ir raksturīgi, ka lielākā daļa no atbildības par psiholoģiskās veselības uzturēšanu klasēs gulst uz skolotāju pleciem. Skolotājs vairs nav tikai instruktors. Skolotājs ir arī koučs, mentors, psihologs un sociālais darbinieks. K.J.: Vai skolotāji tiek apmācīti? A.Š.: Ir pieejamas daudzas apmācības. Lielākā daļa ir rodama tiešsaistē. Līdz ar to tas, vai šie resursi tiks izmantoti, ir atkarīgs no skolotāja. Valstu skaits, kas sa- 19 Es domāju, ka arī tad, kad skolas atveras no jauna un tām ir jāievēro kapacitātes ierobežojumi klātienē, ir ļoti svarīgi aktualizēt to skolēnu mācības klātienē, kuriem ir visvairāk nepieciešams atbalsts.

20 gatavo šādus resursus skolotājiem, ir pieaudzis. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir tas, ka skolotāji nav saistīti savā starpā. Viņiem piemīt augsts profesionālās autonomijas līmenis, bet tas neiekļaujas sadarbošanās kultūrā. Tas ir pat būtiskāk par dažādām apmācībām. Tā ir problēma, ka skolotāji nedalās ar savu pieredzi, nekonsultējas ar kolēģiem. Lielākā darba dienas daļa tiek pavadīta mācot, tāpēc atliek maz laika, lai darītu citas lietas, kas nav mazāk svarīgas skolotāja profesijā. Vai tie bērni, kuri ir atpalikuši mācībās, tiks līdzi? No pieredzes un pētot statistikas datus, izredzes nav labas. Realitāte ir tāda, ka skola pastiprina, nevis moderē atšķirības. Manuprāt, skolām ir jādara viss, lai dabūtu šos bērnus līmenī, veltot papildu laiku un atbalstu šiem skolēniem. K.J.: Kā ir ar skolēniem, kas atpalika mācībās skolu slēgšanas laikā? Starptautiskās strādnieku organizācijas (International Labour Organization) aptauja liecina, ka 65% jauniešu ir teikuši, ka ir iemācījušies mazāk kopš pandēmijas iestāšanās, un 9% uzskata, ka būs nesekmīgi. Kas būtu jādara, lai palīdzētu skolēniem, kuri netiek līdzi? A.Š.: Zināt, tās ir manas lielākās bažas šobrīd. Jauniešiem noteikti ir ļoti grūti tikt līdzi mācībām. Dažas valstis, piemēram, Vācija, ir piedāvājusi mācības brīvdienu laikā un ir sniegušas nodrošinājumu primāri visatstumtākajiem skolēniem. Es domāju, ka arī tad, kad skolas atveras no jauna un tām ir jāievēro kapacitātes ierobežojumi klātienē, ir ļoti svarīgi aktualizēt to skolēnu mācības klātienē, kuriem ir visvairāk nepieciešams atbalsts. Tagad atgriežoties skolās, raksturīga daudz lielāka skolēnu vajadzību daudzveidība. Arī pirms pandēmijas bija milzīga skolēnu vajadzību dažādība. Tagad tā ir pastiprinājusies. Vai tie bērni, kuri ir atpalikuši mācībās, tiks līdzi? No pieredzes un pētot statistikas datus, izredzes nav labas. Realitāte ir tāda, ka skola pastiprina, nevis moderē atšķirības. Manuprāt, skolām ir jādara viss, lai dabūtu šos bērnus līmenī, veltot papildu laiku un atbalstu šiem skolēniem. Daži no viņiem ir pilnībā pazuduši no mācību procesa. Gribu uzsvērt, ka tiem ir ne tikai zudusi interese mācīties. Viņi ir zaudējuši uzticību skolai. Daudziem no šiem jauniešiem skola bija tā stabilā un drošā vieta viņu dzīvē. Ne mājās, ne sabiedrībā viņi nesaņēma šo drošības un stabilitātes sajūtu. Katru rītu gāja uz skolu, kur viņi varēja justies pasargāti, un tad, kad šī vieta tika aizvērta, viņi palika bez nekā. Tas, vai viņi atgriezīsies skolā, atkal ir atkarīgs no skolotājiem. K.J.: Ne viss ir slikti. Ir pētījumi, kas liecina, ka jaunieši uzņemas iniciatīvu,domājot par savu izglītību, īpaši jaunieši virs 20 gadu vecuma. 44% no respondentiem Starptautiskās strādnieku organizācijas (International Labour Organization) veiktajā aptaujā ir izteikušies, ka ir uzsākuši jaunus apmācības kursus kopš pandēmijas sākuma. Tāpat ir liels skaits jauniešu, kas nodarbojas ar brīvprātīgo darbu. Vai mēs varam no tā visa kaut ko veidot? Vai tas ir sākums kaut kam jaunam? A.Š.: Es domāju, ka jā. Tas, ko mēs redzam, ir, ka svarīgākais izglītībā ir personīgā griba kapacitāte veidot savu nākotni, kapacitāte iztēloties, veidot kaut ko, kam ir personīga, pozitīva vērtība. Tā ir kapacitāte atrast ceļu caur pretrunām un dažādām dilemmām. Tas nozīmē uzņemties atbildību, lai mobilizētu savus kognitīvos un sociopsiholoģiskos resursus. Es domāju, ka daudz kas no tā visa jau notiek. Iespējams, pēc šīs pandēmijas daudzi jaunieši dosies pie saviem skolotājiem un teiks: Es apguvu prasmi, kā mācīties patstāvīgi. Kāpēc mēs nevarētu tā mācīties visu laiku? Tāpat arī būs daudzi skolotāji, kas uzskatīs, ka skološanas modelim nav jābūt vienveidīgam. Šie skolotāji būs iemācījušies mācīt un izglītot dažādos veidos. Viņi būs iemācījušies izveidot inovatīvu mācību vidi. Viņi dosies pie direktora un jautās: Kāpēc mēs nevarētu šādi mācīt biežāk? Es domāju, ka pandēmija ir iedrošinājusi likt lietā lielu apjomu tehnoloģisko un sociālo inovāciju. Lai šīs izmaiņas būtu ilgspējīgas sistēmu līmenī, ir daudzi izaicinājumi. Pastāv milzīgs risks ieslīgt vecajos paradumos un praksē. Izglītības nozare joprojām ir smaga nozare. Lēmumu pieņemšana notiek hierarhiskā kārtībā, no augšas uz leju. Skolas nav savstarpēji saistītas, trūkst horizontālās mijiedarbības. Visi gaida atbildes no augšas, bet ļoti maz cilvēku skatās uz augšu. Tas ir liels šķērslis. Pandēmija izkustināja lietas no ierastajām sliedēm. Cerams, ka mēs drīz redzēsim labāku savstarpējo saikni starp skolām un izglītības sistēmām. 20

21 MUZEJPEDAGOĢIJA Jauns un neparasts skatījums daudzveidīgā mozaīkā 21 IK Ilze Brinkmane, žurnāliste Ļoti maz ir tādu kursu un pasākumu, kurā skolotāji var justies viegli un pēc nodarbības izjust radošu iedvesmu turpmākajam darbam, nevis klausīties frāzes par standartu un tamlīdzīgi, atzīst skolotāji, kuri 10. septembrī piedalījās Imanta Ziedoņa muzeja un Ziedoņa klases kopīgi veidotajā nodarbībā Kultūras kanona stunda Ziedoņa bibliotēkā Rīgā, Sporta ielā 2. Aizrautīgi un radoši uzdevumi Imanta Ziedoņa muzeja un fonda Viegli komanda veido alternatīvas mācību stundas, dodas izbraucienos un aicina uz izlaušanās istabu, stāsta komunikācijas projektu vadītāja Kristiāna Salnāja un sanākušajiem skolotājiem piedāvā tikt galā ar izstrādātajiem uzdevumiem. Muzejpedagoģijas nodarbība īpaši veidota vidusskolas skolēniem, lai veicinātu izpratni par Latvijas kultūras kanonu un Imanta Ziedoņa vietu tajā. Nodarbība iekļauta programmā Latvijas skolas soma, un pieteikšanās atvērta skolēnu klasēm no visas Latvijas. Laikraksts veic uzdevumus kopā ar skolotājām no Rīgas privātās vidusskolas Patnis un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Pirmais ir par dzejnieku Aleksandru Čaku, un vispirms Ziedoņa bibliotēkas grāmatu plauktos un skapjos ir jāatrod turpmākās norādes. Trijatā raiti sadalām uzdevumus. Kad atrasti jautājumi, jāmeklē grāmatas par A.Čaku un tad sākas interesantākais sameklēt attēlā redzamo cilvēku, ar kuru ir kopā dzejnieks, tad vēl konkrētus personāžus, kam dzejnieka dzīvē bijusi kāda nozīme, kur viņš ar tiem bijis kopā, ko darījis, tad konkrētā dzejolī jāsaskaita, kurš ir 45. vārds, un tas jāuzraksta vienskaitļa ģenitīvā, kādā no krājumiem jāatrod dzejolis un tajā visbiežāk lietotais vārds u.tml. Bet bez vērīguma un prasmes atrast informāciju, jāzina, kurš no A. Čaka dzejoļu krājumiem ir ietverts kultūras kanonā. Kad, liekot galvas un prātus kopā (pat iztiekot bez tālruņa un google palīdzības, kas ir atļauts), izdevies uzrakstīt prasīto, no vārdiem veidojas amizants teikums: Jānis Rīgas ielas izrakumos lūdz meitenes sirdi. Visām ir prieks par izdošanos un ātro reakciju, bet, kā smejot teic nodarbības vadītāja Kristiāna, laikam Čaks bija ar Imanta Ziedoņa muzeja un fonda Viegli komanda veido alternatīvas mācību stundas un aicina uz izlaušanās istabu, kur skolēnu komandām kopīgi jāmeklē atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem.

22 mums un uzzinājām, ka viņš bijis tuvs arī Imantam Ziedonim. Otrs mūsu komandas uzdevums ir par vizuālo mākslu, un norādes atkal meklējam bibliotēkas krājumu atvilktnēs. Šoreiz kopīgiem spēkiem jātop gleznai par personīgi vai sabiedrībai patlaban nozīmīgu tēmu. Doti fragmenti no kultūras kanonā iekļauto mākslinieku darbiem, uzvedinoši padomi, kā tikt galā ar uzdevumu, atļauts noskatīties internetā ar norādi gleznasstasts.lv. Iedvesmu raisa Maijas Tabakas glezna Kāzas Rundālē, kur māksliniece idejai izmantojusi fotogrāfiju. Mūsu veidotajā kolāžā arī izmantojam dažādas tehnikas un dažādu autoru darbus fotogrāfiju, grafiku, eļļas gleznas un vienojamies par aktualitāti dilemma starp pilsētu un laukiem. Kur cilvēks var realizēt sevi, justies drošāk, būt tuvāk dabai un sev, arī pandēmijas un krīžu laikā. Par kopīgi tapušo gleznu jāprot pastāstīt arī dažu minūšu stāsts. Klausoties citu kolēģu dotos uzdevumus un kā veicies, uzzinām, ka bijuši arī diezgan sarežģīti uzdevumi par mākslu, arhitektūru, tautasdziesmām, teātra mākslu, tapis arī dzejolis, bet tā rakstīšana nevienam neradīja stresu, drīzāk prieku un patiesu aizrautību. Imants Ziedonis tajā bija klāt, bet pavisam neuzkrītoši. Tāpēc vietā citēt viņa rakstīto: Klase jau arī ir tas, ko mums jāiedibina visus kopā un atsevišķi, lai par mums saka: tie ir labas klases. Viedokļi pēc nodarbības Muzejpedagoģijas nodarbības noslēgumā skolotāji tiek aicināti izteikt savu vērtējumu. Mani uzrunāja tas, cik dažādi var paskatīties uz vienas personības saistību ar kultūras kanonu. Tas šķita vērtīgākais un kaut kas jauns, jo mums, skolotājiem, fakti ir zināmi, bet šāds skatījums atraisa un pamudina uztvert citādi. Mums bija uzdevums par Jāņa Jaunsudrabiņa Balto grāmatu, bet neesmu pārliecināta, vai skolēni puiku sasies kopā ar Ziedoni, taču nezinu, vai tas ir svarīgākais. Būtiskākais, ka runājam par vērtībām un bija azarts. Mani uzrunāja daži momenti gan no tā, ko darījām savā komandā, gan ko stāstīja citi. Piemēram, par Dziesmu svētku estrādes izbūvi, par pārmantojamību, par to, ka viss kā krāsains dzijas kamols veļas uz priekšu. Varbūt mainās priekšstats, ka kultūras kanons nav kaut kas sens no 19. gadsimta, bet ik pa laikam parādās, sevi atklāj no jauna. Domāju par iejušanos, ka jaunieši te atnāks un izdzīvos katru kultūras sadaļu, kaut ko vairāk uzķers, pamanīs, ko, skatoties tikai kultūras kanona interneta Rīgas Juglas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Silva Čakste aicinājusi savus kolēģus Ziedoņa klasi iekļaut Latvijas skolas soma programmā, jo šeit radošu iedvesmu gūst gan pati, gan neparastā veidā jaunas zināšanas arī skolēni. mājas lapā, nekad nepamanītu. Tā ir kā atgriešanās pie kaut kā vērtīga, arī domājot, kas varētu notikt pēc 50 gadiem, tāpat domājot par Ziedoni dažādos kontekstos, slāņos. Aktīva darbošanās, ne tikai klasē pie grāmatas. Labprāt atnāktu vēlreiz, lai izmēģinātu un izspēlētu vēl kaut ko citu, tādēļ pieļauju, ka daļa jauniešu arī gribētu to pašu. Nodarbība saistījās ar spēli un rotaļīgumu, jo jautājumi bija viegli, nevis kā mācību grāmatā ļoti gudri, izzinoši, didaktiski. Caur spēli ieguva zināšanas. Bija ļoti interesanti, meklējot kopsakarības un likumsakarības. Prieks par kopā darbošanos, it kā izmantotas tās pašas pedagoģiskās metodes un līdzekļi, bet, saliekot neparastā mozaīkā, dzimst jauni radoši uzdevumi. Vārdi veido bildes. Nodarbība lika aizdomāties par darbu un vieg- 22

23 lumu. Apzinos, ka uzdevumu veidotājiem tas prasīja milzīgu darbu, bet mums, kas tos veica, bija viegli un forši. Muzejpedagoģija paver iespēju nomainīt vidi Par muzejpedagoģijas nodarbību Kultūras kanona stunda Ziedoņa bibliotēkā savu viedokli izteic arī kultūrizglītības programmas Latvijas skolas soma vadītāja Aija Tūna: Strukturēts radošums un brīvība. It kā pretrunīgi un viens otru izslēdzoši jēdzieni, bet labi der kopā. Neveiksmīgas ir tās muzeju interaktīvās nodarbības, kuras sākas ar esošo zināšanu pārbaudīšanu, jo skolēnus jau skolā spīdzina un, atnākot uz muzeju, atkal ir jautājumi, kurā gadā, kas, kur, kā, bet šajā nodarbībā meklējām atbildes, kuras pat nenojautām, nejutāmies slikti, ja arī nezinājām un nevarējām atrast. Nodarbība bija izveidota fantastiski. Dzejnieka un rakstnieka biogrāfija atklāta savdabīgā mākonī, kur var izlasīt ziņas par viņa dzīves svarīgākajiem cilvēkiem un notikumiem, kā arī atziņas, kas radušās dzīves laikā. Rīgas Juglas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Silva Čakste laikrakstam atklāj, ka Ziedoņa klasē nav pirmo reizi un šeit vedusi arī savas skolas skolēnus. Domājot par kultūras kanonu un vērtībām, līdzi nāk zināma atbildība un līdz ar to arī smagums, bet sapratu, ka der arī vārds viegli, jo, veicot uzdevumus, bija viegli. Manuprāt, arī skolēni apzināsies, ka tā nav bezjēdzīga atbildība par kaut ko svešu un tālu, bet patiesībā tas katru dienu ir ar mums un notiek ļoti dabiski. Šāda veida nodarbības palīdz izprast, ka kultūras kanons ir visapkārt un nepārtraukti, kā arī nerada smaguma izjūtu. Ja arī skolotājs būs piespiedis šeit atnākt ar klasi, tad var mainīties priekšstats un visu var uztvert rotaļīgi, bet, ja gribētu iedziļināties, tad ir arī tāda iespēja gan noklausīties video, gan izpētīt tekstus, teic S.Čakste. Uz vaicājumu, kā jaunajā mācīšanās pieejā iederas muzejpedagoģija, S.Čakste norāda, ka tā ir iespēja skolotājiem izkļūt no skolas ēkas, jo skolēniem ir jāmaina vide, lai izprastu, ka tas, ko māca skolā, ir aktuāls arī ārpus skolas. Ziedoņa muzejā kāds sapratīs, ka dzejnieks ir tuvāk, nekā ja būtu atvēruši tikai grāmatu. Vairāki muzeji maina savu iekārtojumu, bet šeit ir viens no labākajiem piemēriem, ka caur visu, kas te atrodams, ļauj to izdzīvot, Silva raksturo telpu, kuru dēvē par Ziedoņa lasītavu un arī klasi. Vai notikušo nodarbību varētu arī pārcelt skolas klasē? Skolotāja pārliecināta, ka varētu izveidot stundu, piemēram, par Frici Bārdu, bet tas no skolotāja prasītu lielu iedziļināšanos, un tam var pietrūkt laika. Līdz šim uz muzejiem devāmies saistībā ar programmu Latvijas skolas soma, kas patlaban ir nedaudz rimusies, bet izmantojām, saistot ar mācību vielu dažādos priekšmetos. Piemēram, pagājušajā gadā ar savu 7. klasi bijām Rīgas Doma ērģeļmūzikas koncertā, bet pēc tam mūzikas stundās kolēģe vadīja nodarbības par šo mūzikas žanru. Domāju, ka ne visi citādi varētu nokļūt koncertā, kurā biļešu cena ir diezgan dārga. Skolas soma ir viens no variantiem, kā reāli salāgot daudzveidīgus pasākumus ar mācībam skolā. Diemžēl pagaidām nav atbildēts jautājums, vai viss turpināsies, vai Covid-19 visu apstādinās, jo darbības plāns jau ir izstrādāts un katrai klasei vienu reizi semestrī ir šāda prakse. Ieteicu iekļaut arī Ziedoņa klasi, jo skolēniem ļoti patika dalība izlaušanās spēlēs, tajās daudz arī iemācījās, dalās S.Čakste. Lūgta raksturot spēles būtību, skolotāja stāsta, ka skolēni reāli tiek ieslēgti kādā no muzeja istabām, bet viņa kamerā redz, kas tur notiek. Lai izkļūtu, jāveic konkrēti uzdevumi, līdz atrod atslēgu. Viens no uzdevumiem, kurus risināja skolotājas, atgādinājis arī spēles gaitu, kad vieni burti noved pie nākamiem, bet teksti ir no Imanta Ziedoņa pasakām. Uzdevumi saistīti ne tikai ar literatūras zināšanām, bet arī ar matemātiku, ar lasītprasmi utt. Ar skolēniem varēju sazināties pa rāciju un nedaudz arī uzvedināt uz pareizo risinājumu. Kad visi izkļuva no istabām, sekoja uzdevums gaitenī, tas veicināja komandu lemt kopīgi, saliedēties, un redzēju, ka ir pozitīvas emocijas, atceras S.Čakste. Viņasprāt, šāda veida nodarbības uzlādē gan skolēnus, gan skolotājus un ir vērts iesaistīties. Foto: Ilze Brinkmane. 23

24 NOTIKUMS Skolēni aicināti izzināt dzīvi Latvijā pirms 50 gadiem 24 IK IK informācija Lai veicinātu klašu skolēnu zināšanas par dzīvi Latvijā 20. gs gados, no šī gada septembra līdz gada janvārim Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā norisināsies projekts Zenit stāsti. Tā ietvaros jaunieši tiek aicināti uzrunāt radiniekus (vecākus, vecvecākus, krustvecākus un citus), kas šo laiku piedzīvojuši un dokumentējuši fotogrāfijās, fiksēt viņu atmiņu stāstus, mēģināt attēlos redzamās vietas atrast mūsdienās un salīdzināt tās ar pagātni, kā arī piedalīties stāstu vakaros. Iegūtie foto materiāli tiks digitalizēti, tādējādi gan papildinot Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekciju Zudusī Latvija, gan saglabājot vērtīgus un interesantus stāstus nākamajām paaudzēm. Foto: Publicitātes foto. Laika posmu no gadam raksturo Latvijā ieceļojošie viesstrādnieki kopā ar ģimenēm no Padomju Savienības valstīm, apmetoties uz dzīvi un strādājot ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī citās lielajās pilsētās, tostarp Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Projekta gaitā būs vērtīgi uzzināt, kā jauniešu radinieki atceras tā laika ikdienas dzīvi, attiecības ar iebraucējiem, no kuriem liela daļa kļuva par kaimiņiem, kolēģiem, arī draugiem un ģimenes locekļiem, kādas bija viņu emocijas un piedzīvojumi. Sevišķi aizraujoši būs arī tie stāsti, kurus palīdzētu restaurēt radinieki, kuri paši bija iebraucēji Latvijā. Kādas ir spilgtākās tā laika atmiņas, atgadījumi, apmeklētās vietas, darītie darbi? Kā viņi pavadīja savu brīvo laiku? Kādus svētkus viņi svinēja? Cik daudz fotogrāfiju ir saglabājušās no gadam? Kādas izjūtas rodas, skatoties šīs fotogrāfijas? Šie ir tikai daži rosinoši jautājumi, kas palīdzētu veidot dzīvās vēstures pieredzes stāstus un veicinātu dažādo paaudžu sarunas, savstarpējo cieņu un izpratni. Skolēni tiek aicināti atmiņu stāstus pierakstīt vai fiksēt audio vai video formātā, kā arī izmantot pieejamās pilsētvides fotogrāfijas un mēģināt šīs vietas atrast un nofotografēt no tā paša rakursa, demonstrējot, kā tās izskatās mūsdienās. Aicinām atdzīvināt dzirdēto un redzēto sociālajos medijos, daloties ar atmiņu stāstiem un pievienojot tēmturus #ZenitStasti un #PeopleToPeople. Katrā pilsētā ir plānoti divi stāstu vakari, kuros tiksies projekta dalībnieki, lai izstāstītu savus stāstus un dalītos ar piedzīvoto pirms 50 gadiem. Kopā būšana, stāstu klausīšanās un diskusijas veicinās piederības sajūtu Latvijai un liks cilvēkiem aizdomāties par to, kāda bija dzīve gados un kāda tā ir tagad. Jāpiebilst, ka projekta Zenit stāsti dalībnieki tiks iepazīstināti arī ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) resursiem un projekta partneru novadpētniecības materiāliem, lai varētu veikt detalizētu fotoattēlu un tajos redzamo vietu izpēti. Antropoloģe Anna Elizabete Griķe apkopos iegūtos stāstus, tos analizēs un gala rezultātā taps publikācijas par katru no projektā iesaistītajām pilsētām. Tās būs pieejamas internetā, kā arī reģionālajos preses izdevumos.

25 GRĀMATPLAUKTS Raibu raibā pasaule gaida pirmklasniekus 25 Mācību grāmatas Raibu raibā pasaule. 1. klase. Latviešu valoda 1 un Raibu raibā pasaule. 1. klase. Latviešu valoda 2 ir paredzētas darbam 1. klasē. Šīs mācību grāmatas ir veidotas, pārstrādājot iepriekš izdotās grāmatas no mācību izdevumu sērijas Raibā pasaule. Grāmatas ir apstiprinājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija gadā. Grāmatu saturs ir papildināts ar uzdevumiem, kas veicina pašvadītas mācīšanās un sadarbības prasmju attīstību. Teorētisko jautājumu skaidrojums ir vienkāršs un skolēnam viegli uztverams, jo vienmēr tiek saistīts ar praktiskiem piemēriem. Grāmatas beigās ir ievietotas atgādnes un mācīšanās stratēģijas. Katras tematiskās nodaļas sākumā atklāts sasniedzamais rezultāts, bet nodaļas beigās dota iespēja skolēnam pašam pārliecināties, ko viņš jau ir apguvis. Tā kā jaunākā skolas vecuma bērni jaunu informāciju labāk uztver ar interesantu tēlu, spēļu un uzdevumu palīdzību, tad šī komplekta varoņi, kas ir bērnu vienaudži dvīņi Ina un Ivo, Kamila, Saša un citi pirmklasnieki, skolēnus pakāpeniski ievada mācību procesā, runājot, klausoties un lasot par dažādām tēmām. Grāmatu ielikumā Lasīsim ir ietverti literāro darbu fragmenti. Mācību grāmatu papildina burtnīcas Raibu raibā pasaule. 1. klase. Latviešu valodas burtnīca, 1 un Latviešu valodas burtnīca, 2. Burtnīca (1) paredzēta darbam 1. klases 1. semestrim. Tajā ir sniegti sagatavotājvingrinājumi rakstīšanai, burtu elementu, burtu un vārdu rakstības paraugi lineatūrā gan labročiem, gan kreiļiem. Tukšās līnijas var izmantot dažādiem vingrinājumiem pēc skolotāja ieskatiem. Katrā lappusē zem lineatūras ir piedāvāts uzdevums valodas prasmju attīstībai. Burtnīca (2) ir paredzēta 2. semestrim. Tā iekārtota pēc principa katram grāmatas atvērumam atbilst viena burtnīcas lappuse. Tajā ir piedāvāti uzdevumi valodas prasmju attīstībai. Lineatūrā var veikt iespiesta teksta norakstu no burtnīcas vai arī grāmatas. Mācību procesā ieteicams arī izmantot jau iepriekš iznākušos latviešu valodas materiālus tiešsaistē Raibā pasaule 1. klasei. Mācies angļu valodu! Izdevumi Mācies angļu valodu, 1. Pamati un Mācies angļu valodu, 2. Gramatika ir labs palīgs skolēniem un ikvienam angļu valodas interesentam. Šie izdevumi jeb angļu valodas špikeri pārskata veidā aplūko vārdšķiras (lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu, skaitļa vārdu, modālo darbības vārdu, vietniekvārdu, prievārdu). Palīdz apgūt mācību saturu vai nostiprināt pamatzināšanas (alfabētu, krāsas un formas, sasveicināšanos, iepazīšanos, atvadīšanos, laiku un datumu, gramatisko laiku lietojumu u. c.; artikulus, lietvārdu daudzskaitļa formas veidošanu, īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes, gramatisko laiku lietojumu u. c.). Grafiskais izkārtojums un krāsainie zīmējumi atvieglo attiecīgā temata apguvi.

26 Apgūsti krievu valodu viegli! 26 Nav noslēpums, ka šobrīd viens no grūtākajiem mācību priekšmetiem skolēniem (un dažkārt arī viņu vecākiem) šķiet krievu valoda. No šī mācību gada skolēni to sāks apgūt kā otro svešvalodu no 4. klases. Ja pirms pāris desmitgadēm skolotāji bija norūpējušies, ka paralēli zināmajiem latviešu valodas burtiem skolēniem bija jāapgūst angļu valoda un tādu burtu kā W un Q rakstība vai skaņu th izruna, tad šobrīd skolēniem būs jāpierod pie tā, ka latviešu valodas mazais rakstītais n krievu valodā ir p, mazais m krievu valodā ir t, bet vārds šokolāde sākas ar burtu, kas vairāk atgādina burtu i un u kombināciju (vai divskani iu vai ui ). Patiesību sakot, daudzi bērni, sākot apgūt krievu valodu, vēlētos, lai visi vārdi sastāvētu tikai no burtiem o un k, jo tieši pirmie soļi krievu valodas alfabēta un skaņu apgūšanā brīžiem var šķist kā kāpiens stāvā kalnā. Lai skolēniem, kuriem krievu valoda nav dzimtā, palīdzētu valodas apgūšanā, apgāds Zvaigzne ABC ir sagatavojis tiešsaistes mācību materiālu Kл@ссно!, kas paredzēts tieši alfabēta apguvei, skaņu izpratnei, kā arī sākotnējā vārdu krājuma veidošanai un nostiprināšanai. Materiāla autore ir krievu valodas skolotāja Nonna Gživača, kura tiešsaistes materiāla 23 nodaļās skolēnus soli pa solim aicina veikt vairāk nekā 350 uzdevumus zināšanu un prasmju pilnveidošanai. Pagalma enciklopēdija jeb Kas tad tas? Bērni kopā ar vecākiem grāmatā Pagalma enciklopēdija varēs atrast atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Galvenais varonis ir kaķis cēls šķirnes kaķis ar īpašu raksturu un augstu pašapziņu. Tieši viņš ir tas, kurš lasītājam izstāsta par pupuķi, zivju gārni, odzi, sikspārni, skudrām, vāveri, ezi, kurmi, bebru un citiem, jo viņam ir tas gods, prieks vai gluži otrādi nepatīkams pārsteigums ar šiem dzīvniekiem sastapties. Autorei izdevies interesantus, maz zināmus faktus ietērpt dzirkstošos, asprātīgos dialogos un vārdu spēlēs, kas pārsteigs ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Ne vien britu īsspalvainajam, bet arī ikvienam no sastaptajiem dzīvniekiem piemīt savs īpašais raksturs, ko autorei izdevies atklāt gan ar nedaudz piparotu ironiju, gan labdabīgu humoru. Grāmatu ilustrējusi grafiķe un grafikas dizainere Agate Lielpētere. Teksts un ilustrācijas atspoguļo autores un mākslinieces līdzīgo domāšanu un humora izjūtu, līdz ar to komiksu stilā veidotie zīmējumi pārtver un turpina tekstā risināto domu. Grāmatas autore Agnese Vanaga stāsta: Grāmata radās pagājušajā vasarā, pavadot lēnas un nesteidzīgas dienas dabā ar bērniem. Uz viņu nebeidzamajiem jau-

27 tājumiem bija jāmeklē atbildes. Kādēļ dēle man piesūcās? Kāpēc tētis dusmojas par kurmja rakumiem? Kāpēc zivju gārnis baidās no mums? Pavisam parastā pagalmā, izrādās, ir tik daudz dzīvu radību, ja esi kluss un vērīgs kā kaķis. Šis ir stāsts par pilsētnieka satikšanos ar dabu. Par britu zilpelēko kaķi, kura saimnieki izlemj pārcelties no pilsētas dzīvokļa uz lauku māju. Pavisam parastā pagalmā ir tik daudz neparastā slieka, kura nenomirst, ja to pārcērt uz pusēm; mušas, kurām ir garšas sensori uz kājām; ezis, kuram nedrīkst dot pienu; Bites. Ceļvedis bišu neparastajā dzīvē Krāšņi ilustrētā Hilarijas Kērnijas grāmata Bites. Ceļvedis bišu neparastajā dzīvē izstāsta garo un nenoliedzami interesanto bišu vēsturi visos tās aspektos. Viegli uztveramā veidā aplūkotas dažādas tēmas no evolūcijas, anatomijas un komunikācijas līdz medum, bišu turēšanai un aizsardzībai. Šī grāmata noderēs visiem interesentiem gan prasmīgiem biškopjiem, gan dabas un bišu entuziastiem, gan skolēniem, veicot pētnieciskus projektu darbus. Mūsdienās, kad arvien vairāk apzināmies cilvēces atbildību par pārējās dzīvās dabas labklājību, kad cenšamies sadzīvot un noturēt to, ko rūpniecības attīstības gadsimti sagandējuši, arī uz bitēm skatāmies ne vien kā uz medus ieguves avotu, bet arī kā uz varenu palīgu augu apputeksnēšanā. vāvere, kuras migai vienmēr ir divas izejas. Grāmatas stāsti ir kā nelieli soļi tuvāk dabai, no kuras mēs ar katru paaudzi nedaudz vairāk atsvešināmies. Viņas sacīto papildina grāmatas māksliniece Agate Lielpētere: Viss smieklīgais ir detaļās! Kā māksliniecei un ilustratorei man ir sevišķi svarīgi būt vērīgai, ieraudzīt to, kas neiedziļinoties paliek nepamanīts. Pagalma enciklopēdija, manuprāt, ir lielisks palīgs šīs maņas uzlabošanai. Pirms meklēt papagaiļus, jāierauga un jāiepazīstas ar vietējā ezera gulbi! 27 Ko domā mans bērns? Praktiskā bērnu psiholoģija mūsdienīgiem vecākiem Grāmatā aplūkotas vairāk nekā 100 ikdienas situācijas, kuras palīdzēs vecākiem, arī pirmsskolas un pirmo klašu skolotājiem atšifrēt bērna uzvedību, izprast tās psiholoģiskos iemeslus un reaģēt atbilstoši un pārliecinoši. Grāmata rosina uzzināt, ko patiesībā domā bērns, sacīdams: Skat, ko es izdarīju!, Bet es neesmu noguris vai Man ir neērti. Grāmata ļaus vecākiem saprast, kādi sasniegumi gaida bērnu vecumā no 2 līdz 7 gadiem, kā tikt galā ar tādām nopietnām problēmām kā emociju izvirdumi, brāļu un māsu sāncensība, miega traucējumi, drošība internetā un vēl citiem. Grāmatas autore Tanita Kerija ir godalgota britu žurnāliste un rakstniece, kas savos darbos runā par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsdienu vecāki. Viņas iepriekšējās astoņas grāmatas ir tulkotas 15 valodās, to skaitā vācu, franču, arābu, ķīniešu, korejiešu un turku. Pirms atgriešanās Lielbritānijā Tanita ir strādājusi ASV par redaktori un žurnālisti; viņa pārzina dzīvi abos Atlantijas okeāna krastos, viņas darbi ir publicēti dažādos periodiskajos izdevumos.