Pašnovrtjuma ziojums par 2005/2006 akad. gadu

Transkripts

1 DAUGAVPILS UNIVERSITTE DABASZINTU UN MATEMTIKAS FAKULTTE BIOLOIJAS KATEDRA DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA BIOLOIJA ZOOLOIJAS UN EKOLOIJAS APAKŠNOZARES Pašnovrtjuma ziojums par 2005/2006 akad. gadu DAUGAVPILS

2 DAUGAVPILS UNIVERSITTE DABASZINTU UN MATEMTIKAS FAKULTTE BIOLOIJAS KATEDRA DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA BIOLOIJA ZOOLOIJAS UN EKOLOIJAS APAKŠNOZARES Programmas kods: Programmas stenošanas ilgums: 3 gadi Programmas apjoms: 120 KP Prasbas uzskot studijas: Dabaszintu maistra grds bioloij vai tam pieldzinta akadmisk izgltba Programmas stenošanas vieta: Daugavpils Universitte Programmas stenošanas veids: pilna laika studijas PROGRAMMAS DIREKTORS: Dr. biol., prof. ARVDS BARŠEVSKIS APSTIPRINTS: DU Zintnes padomes sd protokols Nr. 1 Zintu prorektors DU Senta sd Senta priekšsdtjs: Dr. biol., prof. A.Barševskis Dr. phys., prof. V.Paškevis 2

3 SATURS 1. Programmas visprjs raksturojums Doktora studiju programma Mris un uzdevumi Saturs un organizcija Programmas saturs Studiju organizcija Promocijas darba vad šana un izstrde Studiju kvalittes novrtšana Studiju programmas nodrošinjums Akadmiskais personls Finansjums Materilais un tehniskais nodrošinjums Studjošie Reklmas un informcijas darbs par studiju iespjm Zintnisks ptniec bas darbs Dal ba zintniskos projektos Piedal šans konferencs Publikcijas Sadarb ba programmas realizcij Sadarb ba DU ietvaros Sadarb ba ar citm Latvijas un rvalstu augstskolm Programmas sal dzinjums ar citu augstskolu programmm Programmas sal dzinjums ar LU doktora studiju programmu Programmas sal dzinjums ar Tartu Universittes doktora studiju programmu Programmas sal dzinjums ar Lunda Universitates doktora studiju programmu Programmas att st ba Programmas pašnovrtjums Kursu anotcijas Pielikums 3

4 1. PROGRAMMAS VISPR JS RAKSTUROJUMS Bioloijas doktora studiju programma Daugavpils Universitt (DU) tiek realizta zooloijas un ekoloijas apakšnozars ar šaurku specializciju zooloijas apakšnozar entomoloij un ekoloijas apakšnozar limnoekoloij un evolucionraj ekoloij. Studiju programma tiek realizta pilna laika studiju form. Ts apguvei paredzti 6 semestri (3 akadmiskie gadi). Studiju process tiek organizts atbilstoši DU Satversmei, Augstskolu likumam, Zintnisks darb bas likumam u.c. normat vajiem dokumentiem, kuri ir spk Latvijas Republik, k ar atbilstoši DU nolikumiem, kuri pieemti DU Sent. Programmas priekšnosac jums ir tas, ka vairku gadu gait DU Bioloijas katedr mrtiec gi tiek strdts pie autoritat vas bioloijas zintnes skolas izveides zooloijas un ekoloijas apakšnozars. Ir izveidoti divi zintniski institti: Sistemtisks bioloijas institts un Bioloisko resursu izptes un prvald bas institts, kas ir galven bze studiju programmas stenošanai. No g. DU tiek izdoti divi zintniskie žurnli: Baltic Journal of Coleopterology un Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, kurus refer noz m gkie pasaules indeksšanas un referšanas centri: CAB International, BIOSIS, Zoological Records, Cambridge Scientific Abstracts, Elsevier Science Bibliographic Databases. Tie ir iekauti Thomson Journal Master list. Starptautiski atz tu un recenzjamu žurnlu esam ba palielina doktorantu un doctju iespjas publicties. DU Bioloijas katedras galvenie zintnisk darba virzieni ir sistemtisk bioloija (entomoloija, botnika), ekoloija (galvenokrt - limnoekoloija), kas ir aktuli Austrumlatvijas reion, kur ir liels densbaseinu un paši aizsargjamo dabas teritoriju patsvars. DU ir piesaist jusi l dzekus no ES Socil fonda doktorantras un pcdoktorantras studiju atbalstam, kur g. visi studiju programm imatrikultie doktoranti saem š projekta grantus (apm LVL gad) pt jumu veikšanai. 4

5 Programmas aktualitti nosaka šdi faktori: bioloisks daudzveid bas problmu izptes pieaugoš nepieciešam ba Latvij un Eiropas Savien b (ES), kas izriet no vairkm Latvijai saistošm ES direkt vm; nepieciešam ba sagatavot Austrumlatvijas reionam augstks kvalifikcijas zintniekus bioloijas zintnes zooloijas un ekoloijas apakšnozars; DU zintnisk potencila l dzdal ba Austrumlatijas reiona ekonomikas, izgl t bas un kultras att st b, l dz ar to veicinot dabaszintu att st bu Latvij. Programmas veiksm gai realizšanai un promocijas darba aizstvšanas organizšanai noslgts sadarb bas l gums ar Latvijas Universitti (skat t pielikum) g. DU Sents ir piemis lmumu par Promocijas padomes izveidi bioloij. Pašlaik tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai Latvijas Zintnes Padomei g. LR MK ir delejis promocijas ties bas Daugavpils Universittei Bioloijas nozar gad ar DU rektores r kojumu ir izveidota Promocijas padome Bioloijas nozares Zooloijas un Ekoloijas apakšnozar. Šaj programmas pašnovrtjuma ziojum ir iekautas tikai ts izmaias, kas parda programmas att st bu, kas notikusi pc ts akreditšanas. Programma tika akreditta uz 6 gadi gad. Veiktie papildinjumi 2005./2006. akad. g. ir iekrsotas sekojoš krs 5

6 2. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA 2.1. PRASBAS REFLEKTANTIEM UN IESTJPRBAUDJUMI: Studiju programmas apguves forma: pilna laika studijas. Studiju ilgums: 3 gadi. Programma paredzta personm, kurm ir bioloijas maistra vai tam piel dzinta akadmisk izgl t ba. Iestjprbaud jumi: prrunas bioloij M RIS UN UZDEVUMI Programmas mris augstks kvalifikcijas specilista bioloijas zintnieka sagatavošana, kurš ir spj gs izvirz t un risint msdienu bioloijas svar gks problmas. Programmas uzdevumi: msdienu bioloijas l menim atbilstošu zinšanu sniegšana programm studjošajiem zooloijas un ekoloijas apakšnozars; msdienu bioloisko pt jumu metodoloiju apgšana zooloij un ekoloij, kas luj pt t konkrtas šo apakšnozaru problmas; programm studjošo praktizšans zintnisk un mc bu darba veikšan un vad šan augstskol; programm studjošo piedal šans DU un citu Latvijas un rvalstu universitšu zintniskaj dz v, sistemtiska piedal šans zintniskajs konferencs, sistemtiskas publikcijas ievrojamkajos bioloiskajos žurnlos, kas atspoguo izvlt pt juma rezulttus; 6

7 optimlu apstku rad šana doktorantiem izvirz to uzdevumu stenošanai, darbam bibliotks muzejos, ptniecisks iestds Latvij un rzems, l dzdal bai citu augstskolu zintniskajs konferencs, iespjm stžties attiec g profila universitts rzems; apstku nodrošinšana promocijas darba sagatavošanai un aizstvšanai SATURS UN ORGANIZCIJA Programmas saturs Programmas apjoms: 120 KP Bioloijas doktora programma tiek realizta divs apakšnozars: 1. zooloija 2. ekoloija Zooloijas apakšnozar doktoranti specializjas sistemtiskaj entomoloij (galvenokrt koleopteroloij), bet ekoloijas apakšnozar hidroekoloij un evolucionraj ekoloij. Šda šaura specializcija novrš studiju programmas dublšanos ar Latvijas Universitt realizto doktora studiju programmu. Doktora programma ir organizatoriski saist ta ar bakalaura un maistra studiju programmm. Visas š s programmas veido viengabalainu DU bioloisks izgl t bas sistmu. Izstrdjot programmu saturu, ievrota to pctec ba. Ts pakpeniski papildina viena otru, palielinot arvien lielkas iespjas specializties izvltaj nozar. Bakalaura studiju programm studenti iegst akadmisko pamatizgl t bu bioloij. Maistra studiju programm studenti padziinti apgst kursus izvltaj apakšnozar, bet doktora studiju programm doktorants pats veic oriinlu pt jumu un izstrd promocijas darbu. 7

8 Programma sastv no: I. Teortisko atziu izpte 1. Specilie teortiskie kursi (12 KP): 1.1. Apakšnozares vadošais kurss 8 KP: Zooloijas apakšnozar - Msdienu zooloijas paradigmas; Ekoloijas apakšnozar Msdienu ekoloijas paradigmas; 1.2. Specializcijas kurss 4 KP: Zooloijas apakšnozar - Entomoloija; Ekoloijas apakšnozar Limnoekoloija vai evolucionr ekoloija; II. Teortisko atziu aprobcija 2. Pedagoisk darb ba (8 KP), kas ietver sev nodarb bu vad šanu studentiem 2 KP apjom un zintnes popularizšanas darb bu dažds aktivitts. 3. Specilo prasmju apguve un aprobcija (13 KP): 3.1. Ptniecisko metodoloiju apguve un aprobcija 4 KP 3.2. Zintniskais seminrs specializcijas kurs 5 KP 3.3. Angu valoda biologiem - 4 KP 4. Promocijas darba izstrde (87KP), no kuriem: 4.1. Piedal šans ar ziojumu vismaz 3 starptautisks zintnisks konferencs vai simpozijos 3 KP 4.2. Promocijas darba izstrde 84 KP. Studiju programma zooloijas apakšnozar 8

9 Kursa nosaukums Kursa kred ts Novrtšanas veids Mc bspki Specilie teortiskie kursi (12 KP) Msdienu zooloijas paradigmas 8 eksmens Dr. biol., prof. A. Barševskis Dr. biol., prof. A.Škute Dr. biol. I.Krams Dr. hab., prof. J.Sklodovskis Entomoloija 4 eksmens Dr. biol., prof. A. Barševskis Dr. hab., prof. J.Sklodovskis Specilo prasmju apguve un aprobcija (13 KP) Ptniecisko metodoloiju apguve un aprobcija 4 diferencta ieskaite Zintniskais seminrs entomoloij 5 diferencta ieskaite Angu valoda biologiem 4 diferencta ieskaite Pedagoisk darb ba (8 KP) 8 diferencta ieskaite Promocijas darba izstrde 87 diferencta ieskaite Promocijas eksmens specialitt Promocijas eksmens svešvalod Kop 120 kred tpunkti promocijas darba zintniskais vad tjs promocijas darba zintniskais vad tjs Dr. biol., prof. A.Škute Dr. biol. I.Krams promocijas darba zintniskais vad tjs promocijas darba zintniskais vad tji Kursu anotcijas un doctju Curriculum Vitae skat t pielikum. 9

10 Studiju programma ekoloijas apakšnozar Kursa nosaukums Kursa kred ts Novrtšanas veids Mc bspki Specilie teortiskie kursi (12 KP) Msdienu ekoloijas paradigmas 8 eksmens Dr. biol., prof. A.Škute Dr. biol., asoc. prof. N.Škute Dr. biol. I.Krams Limnoekoloija vai evolucionr ekoloija Specilo prasmju apguve un aprobcija (13 KP) Ptniecisko metodoloiju apguve un aprobcija 4 diferencta ieskaite Zintniskais seminrs limnoekoloij 5 diferencta vai evolucionraj ekoloij ieskaite Angu valoda biologiem 4 diferencta ieskaite Pedagoisk darb ba (8 KP) 8 diferencta ieskaite Promocijas darba izstrde 87 diferencta ieskaite Promocijas eksmens specialitt Promocijas eksmens svešvalod Kop eksmens Dr. biol., prof. A.Škute vai Dr. biol. I.Krams kred tpunkti promocijas darba zintniskais vad tjs promocijas darba zintniskais vad tjs Dr. biol., prof. A.Škute Dr. biol. I.Krams promocijas darba zintniskais vad tjs promocijas darba zintniskais vad tji Kursu anotcijas, aprakstus un doctju Curriculum Vitae skat t pielikum. 10

11 Studiju organizcija Studiju ilgums doktorantr: 6 semestri (3 akadmiskie gadi). Studijas tiek realiztas k pilna laika studijas. Doktorants mneša laik pc iestšans kop ar zintnisko vad tju sastda individulo darba plnu, kur tiek paredzti teortisko kursu eksmenu un ieskaišu krtošanas termii (skat. Studiju plnu). Studiju plna tabuls redzams studiju kursu plnojums zooloijas un ekoloijas apakšnozars pa gadiem un semestriem (kred tpunktos), k ar - prbaudes formu plnojums. Pirmaj studiju gad doktorants seminru, lekciju un praktisko nodarb bu veid apgst svar gks teortisks atzias un ts aprob pt jumu veikšan un pedagoiskaj darb b. Doktorantam ir piedvta iespja apgt gan svar gks apakšnozares teortisks atzias gan izvles iespjas specializties un padziinti studt kd šaurk zintnes virzien. Studiju programm liels akcents tiek likts uz doktoranta sadarb bu ar t darba zintnisko vad tju, pašu uzman bu veltot vad tja lomai doktoranta individulaj pln paredzto uzdevumu stenošanai. Doktorants var bt imatrikults doktora studiju programm piecus akadmiskos gadus. Katra studiju gada skum, emot vr zintnisk vad tja priekšlikumus, katedras sd tiek apstiprinti doktoranta uzdevumi saist b ar promocijas darba izstrdi. Katra studiju gada beigs katedras sd doktorants atskaits par paveikto un emot vr zintnisk vad tja ieteikumus, katedra pieem lmumu par doktoranta darba novrtšanu. Doktoranta studiju darbs norit izmantojot daždas darba organizšanas formas lekcijas, seminrus, doktorantu patstv go darbu. 11

12 Studiju plns Kursa nosaukums Prbaudes forma (semestros) Kursa kred ts 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads Eksm. Ieskait. 1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem. Specilie teortiskie kursi (12 KP) Msdienu zooloijas/ekoloijas paradigmas Specializcijas kurss entomoloij, hidroekoloij vai evolucionrs ekoloij Specilo prasmju apguve un aprobcija (13 KP) Ptniecisko metodoloiju apguve un aprobcija Zintniskais seminrs entomoloij, hidroekoloij vai evolucionraj ekoloij Svešvaloda biologiem Pedagoisk darb ba Promocijas darba izstrde Promocijas eksmens 6 bioloij Promocijas eksmens 5 svešvalod Kop

13 Promocijas darba vadšana un izstrde Par promocijas darba vad tju ar katedras lmumu tiek noz mts specilists ar bioloijas doktora grdu. Promocijas darbs ir patstv gs oriinls pt jums par kdu aktulu zintnisku problmu, kurai ir noz m ga loma bioloijas nozares att st b. Divu mnešu laik pc ieskait šanas doktorants kop ar zintnisko vad tju tiek izvlta promocijas darba tma, kura tiek apstiprinta katedras sd. Promocijas darba vad tjs un tma tiek apstiprinti DU Doktorantas padom. Doktorantras studiju laik doktorantam ir nepieciešams: veikt pt jumus par sava promocijas darba tmu; publict galvenos pt jumu rezulttus vispratz tos recenzjamos zintniskos žurnlos (izdevumos; veikt pedagoisko un zintnes popularizšanas darb bu (novad t studiju kursu specialitt vismaz 2 KP apjom); piedal ties zintniskos seminros, simpozijos, konferencs vai kongresos. Promocijas darba krt bu nosaka Nolikums par promocijas krt bu un kritrijiem (LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 134). Promocijas darba aizstvšanas organizšanai noslgts sadarb bas l gums ar Latvijas Universitti. 13

14 3. STUDIJU KVALITTES NOV RT ŠANAS SIST MA Studiju kvalittes sistm ietilpst doktoranta studiju un zintnisk darba novrtjums. Studiju darba novrtšanai tiek izmantotas tradicionls zinšanu prbaudes formas ieskaites un eksmeni. Doktoranta zintnisk darba kvalitti un l meni nosaka promocijas eksmeni, zintnisko rakstu un promocijas darba recenzenti. Studiju kvalitti atbilstoši savai kompetencei vrt: Zintniskais vad tjs un doctji; Bioloijas katedra; DU Studiju kvalittes novrtšanas centrs DU Doktorantras padome; DU Zintnes padome; Promocijas padome bioloij. Katru gadu studiju programmas pašnovrtšanas ziojums tiek iesnigts DU Studiju kvallittes novrtšanas centram. Btiska noz me studiju programmas kvalittes uzlabošan ir doktorantu viedoklim, kuru tie var paust doktorantu sanksms, katedras sds un aizpildot studiju kvalittes novrtšanas anketas. 14

15 4. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINJUMS 4.1. Akadmiskais personls Doktora programmas izpildi nodrošina šdi doctji (Curriculum vitae un publicto darbu sarakstus skat t pielikum): N.p.k. Vrds, Uzvrds Zintniskais grds, akad. amats Pamatievlšanas vieta 1. Arv ds Barševskis Dr. biol., profesors DU 2. Artrs Škute Dr. biol., profesors DU 3. Jaroslaw Sklodowski Dr. h. sylv., profesors Varšavas Lauksaimn. universitte (Polija) 4. Mris Laiviš Dr. biol., asoc. profesors Latvijas Universitte 5. Indriis Krams Dr. biol., vadošais ptnieks DU 6. Natlija Škute Dr. biol., asoc. profesore DU 7. Ivars Druvietis Dr. biol., docents Latvijas Universitte Programmas realizšan iesaist ti 7 doctji, no kuriem 3 ir profesori, 2 asocitie profesori, 1 docents un 1 vadošais ptnieks. 3 doctji ir vieslektori no Latvijas Universittes un Varšavas Lauksaimniec bas universittes, 4 doctji ir no Daugavpils Universittes g. papildus zooloijas apakšnozar tika piesaist ti 2 viesprofesori programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros no Varšavas Lauksaimniec bas universittes: Prof. S. Mazur un Dr. A.Rutkiewicz, kuri nolas ja lekciju kursus par msdienu entomoloijas aktulm tmm g. maij papildus tika piesaist ti 2 viesprofesori programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros no Varšavas Lauksaimniec bas universittes: Prof. S. Mazur un Dr. A.Rutkiewicz, kuri nolas ja lekciju kursus sietemtiskaj entomoloij un meža un ainavu ekoloij. SOCRATES/ERASMUS ietvaros ir parakst ti divi l gumi ar Varšavas lauksaimniec bas universitti un Švientokšišas akadmiju (Polija) par vieslektoru apmaiu laika posm no g. 15

16 Pakpeniski tiek plnots piesaist t citus viesprofesorus no Latvijas un rvalstu universitatm g. ar rektora r kojumu no LZP apstiprinto ekspertu vidus tika izveidota DU promocijas padome bioloij (zooloijas un ekoloijas apakšnozares) sekojoš sastv: N.p.k. Eksperta vrds, uzvrds Universitte 1. Prof. A.Barševskis - priekšsdtjs DU 2. Prof. A.Škute DU 3. Prof. V.Melecis LU 4. Vad. ptn. I.Krams DU 5 As. prof. N.Škute DU 4.2. Finansjums Bioloijas doktora studiju programmas finansjuma avots ir valsts budžeta l dzeki un studiju maksa /2005. studiju gad studiju maksa ir 650 LVL gad, bet 2005./2006. studiju gad t noteikta 740 LVL gad. Skot ar 2004./2005. gadu studiju programm studjošajiem ir iespja saemt ES Eiropas Socil fonda un valsts budžeta finanstos grantus l dz 5000 LVL gad stipendijai, pt jumu veikšanai un zintniskajiem komandjumiem., k ar pa š fonda l dzekiem tika moderniztas 7 studiju vietas. Studiju vietu modernizšanai tiek piesaist ti citu projektu l dzeki Materialais un tehniskais nodrošinjums Studiju procesa nodrošinšanai un zintnisko pt jumu veikšanai doktoranti var izmantot: 18 specializtus kabinetus un mc bu vai zintniski ptnieciskas laboratorijas Bioloijas katedr, Sistemtisks bioloijas institt un Bioloisko resursu izptes un prvald bas institt; 16

17 laboratoriju zintnisks bibliotkas ar vairk nek 50 regulri papildinmiem rvalstu zintniskajiem žurnliem zooloij (entomoloij) un ekoloij. katrs doktorants saem atsevišu portat vo datoru; 5 mijas un eogrfijas katedras specializto laboratoriju telpas un apr kojumu (ekoloij); DU lauka pt jumu bzes; Pateicoties piesaist tajiem ES Strukturlo fondu l dzekiem laik no gadam ptniecisks laboratorijas ir vai tiks apgdtas ar modernu msdien gu aparatru. Tiek veidots Inovat vs mikroskopijas centrs ar 3 moderniem elektronmikroskopiem. Laik no g. visiem studiju programm studjošajiem bs pieejams grants no ES Eiropas Socil fonda (l dz 5000 LVL/gad vis studiju period (3 gadi)) zintnisko pt jumu veikšanai. Studiju un ptnieciskais process pietiekam daudzum ir nodrošints ar: kserokopšanas tehniku; vizuls prezentcijas tehniku; videofilmšanas un videoreproducšanas aparatru, modernu fototehniku, audiotehniku; modernu laboratoriju apr kojumu. Ar gadu Bioloisks zintnisks literatras apmaias sistm bibliotk no daždm pasaules valst m regulri tiek saemti vairak nek 50 daždi zintniskie žurnli zooloij (galvenokart entomoloij) un ekoloij. Ar gadu Bioloijas katedra izdod divus zintniskus žurnlus: Baltic Journal of Coleopterology un Acta biologica universitatis Daugavpiliensis, kurus refer un indeks vadošie starptautiskie referšanas 17

18 centri: CAB International, BIOSIS, Zoological Records, Cambrige Scientific Abstracts, Elsevier u.c. Žurnli iekauti Thomson Journals Master list. Visiem doktorantiem ir pieejams pastv gs Internet t kla pieslgums. Katram doktorantam ir sava darba vieta. Ar vairkm Latvijas un rvalstu zintniski ptnieciskm un izgl t bas iestdm ir noslgti sadarb bas l gumi, kuros paredzta iespja stžties un izmantot šo iestžu materilo bzi. Veiksm gi tiek izmantotas iespjas programm SOCRATES/ERASMUS, kas auj studentiem un mc bspkiem iesaist ties stžšans un pieredzes apmaias braucienos g un g. pirmaj pusgad tika izveidoti divi zintniskie institti: Sistemtisks bioloijas institts un Bioloisko resursu izptes un prvald bas institts. Doktora studiju programmas Bioloija realizšana pamat tika prnesta uz izveidotajiem zintniskajiem instittiem. Zooloijas apakšnozare tiek realizta uz Sistemtisks bioloijas institta bzes, bet ekoloijas apakšnozare - uz abu instittu bzes. Doktora studiju programmas kordinšanu un vad bu veic Sistemtisks bioloijas institts. Instittos izveidotas vairkas specializtas laboratorijas, kas apr kotas ar modernko apr kojumu, kurš iegdts par struktrfondu un valsts budžeta projektu l dzekiem. Starp jaunizveidotajm laboratorijm noz m gks ir: Lzerskenjošs mikroskopijas laboratorija (apgdta ar Zeiss LSM Pascal 5 konfoklo mikroskopu), Sistemtisks entomoloijas laboratorija (apgdta ar modernkajiem Zeiss digitlajiem mikroskopiem, programmnodrošinjumu, vabou ievkšanas apr kojumu utt.), Sistemtisks botnikas laboratorija (apgdta ar Zeiss digitlajiem mikroskopiem, programmnodrošinjumu, jauniem herbrija uzglbšanas skapjiem utt.), Ekoenotoksikoloijas laboratorija, Vides mijs u.c. laboratorijas. Sistemtisks bioloijas institt izveidota zintnisk vabou kolekcija un zintniskais augu herbrijs un to datu bzes. Divu zintnisko kolekciju izveide ir btisks ieguld jums sistemtisks bioloijas att st b Latvij. Kolekcijs jau ir strdjuši zintnieki no Polijas (Prof. S.Mazur, Varšavas lauksaimniec bas universittes), Lietuvas (Dr. V.Tamutis, Lietuvas lauksaimniec bas universitte) un Latvijas (doktoranti K.Vilks un M.Kalniš, Latvijas universitte) g. izveidots un nokomplektts ar modernkajiem lzerskenjošajiem un elektronmikroskopiem DU Inovat vs 18

19 mikroskopijas centrs, kas pieejams visiem doktora programm studjošajiem. Tdjdi, doktora studiju programm studjošie pašlaik DU tiek nodrošinti ar modernko pasaules lmea ptniecisko aprkojumu. 5. STUD JOŠIE Doktora studijas galvenokrt ir orienttas uz DU un Austrumlatvijas reiona jaunajiem pasniedzjiem un specilistiem, kuri sav profesionlaj darb b ir saist ti ar bioloijas pt jumiem zooloij un ekoloij. Šobr d studiju programmu apgst 9 doktoranti, kuru saraksts, zintniskie vad tji un promocijas darba tmas ir apkopotas zemk esošajs tabuls. Sakar ar to, ka pc licences saemšanas studijas tika uzsktas nevis 1. septembr, bet vlk, 2 doktoranti turpina studijas 4. studiju gad. DU doktora studiju programmas bioloij studjošo saraksts: Nr. Vrds, Uzvrds Finansjums 1. Andrejs Svilns valsts budžeta 2. Krist ne Igaune valsts budžeta 3. Dvis Gruberts valsts budžeta 4. Jeena Oreha valsts budžeta Studiju gads Apakšnozare Darbavieta, amats 4. Ekoloija Latvijas Nacionlais botniskais drzs, direktora vietnieks 2005./2006. st. g. sekm gi beidza studijas doktorantr 4. Ekoloija Valsts veterinr robežinspekcija, inspektore 2005./2006. st. g. sekm gi beidza studijas doktorantr 3. Ekoloija DU, eogrfijas un imijas katedras asistents 3. Ekoloija DU Bioloisko resursu izptes un prvald bas institts, ptniece 19

20 5. Jana Paidere valsts budžeta 6. Aija Pupia par maksu 7. Mihails Pupiš par maksu 8. Raimonds Cibuskis valsts budžeta 9. Andris Bukejs valsts budžeta 2. Ekoloija DU, eogrfijas un imijas katedras asistente 2. Ekoloija Latgales Zoodrzs, ptniece 2. Ekoloija Latgales Zoodrzs, ptnieks 2. Zooloija DU Bioloijas katedras asistents 1. Zooloija DU Sistemtisks bioloijas institts DU doktora studiju programmas bioloij studjošo zintniskie vad tji un promocijas darba tmas: Nr. Vrds, Uzvrds Zintniskais vad tjs Promocijas darba tma 1. Andrejs Svilns Dr. Boil., prof. Invaz vs koku un krmu sugas M.Laiviš (LU) Latvij 2. Krist ne Igaune Dr. Boil. I.Krams Dz vnieku vokl komunikcija un (DU) pretplsju adaptcijas 3. Dvis Gruberts Dr. Biol., doc. Daugavas palienes ezeru I.Druvietis hidroekoloiskais rež ms un to 4. Jeena Oreha Dr. Boil., asoc. Prof. N.Škute (DU) 5. Jana Paidere Dr. Boil., prof. A.Škute 6. Aija Pupia Dr. Boil., prof. A.Škute 7. Mihails Pupiš Dr. Boil., prof. A.Škute ietekmjošie faktori S gu dzimtas (Coregonidae) populciju struktras molekulri ekoloiskie aspekti Latvijas ezeros denstilpju hidroloisk rež ma ietekme uz zooplanktona cenozi un zooplanktona organismu izmantošana bioindikcij Sarkanvdera ugunskrupju (Bombina bombina) Latvijas populciju ekoloija Purva bruurupua (Emys orbiculatus) ekoloijass aspekti Latvij 8. Raimonds Cibuskis Dr. Boil., prof. ints Lathrobium sspru A.Barševskis (Coleoptera, Staphylinidae) Eiropas faunas rev zija 9. Andrejs Bukejs Dr. Boil., prof. ints Broscus Panzer,

21 A.Barševskis skrejvabou (Coleoptera: Carabidae: Broscinae) pasaules faunas rev zija DU bakalaur, maistra un doktora studiju programmas Bioloija veido vienotu DU bioloisks izgl t bas sistmu. Tpc jau maistrantr studjošie spj gkie studenti tiek orientti studijm doktorantr. 6. REKLMAS UN INFORMCIJAS DARBS PAR STUDIJU IESP JM Doktora studiju programmas mrtiec ga reklamšana un atgriezeniskas saites ar sabiedr bu veidošana notiek caur masu informcijas l dzekiem. Par svar gkajm aktualittm un aktivitatm tiek veidoti Paziojumi presei, intervijas utt. Svar gs informcijas izplat šanas veids par doktora programmu ir izstdes, konferences utt. Informcija regulri ir pieejama tradicionlaj ikgadj izstd Skola. Informcija par doktora programmu ir pieejama DU mjas lap ( Doktora programmas reklamšanas svar ga forma ir doktorantu akt vs zintniskais darbs: raksti, referti konferencs, zintnisks publikcijas. Doktora programmas reklamšanas svar gkais faktors ir bioloijas zintnisks skolas stab la att st ba Daugavpils Universitt, izdoto zintnisko žurnlu kvalitte, tradicionlo zintnisko konferenu popularitte Baltijas reion. Ir uzskta doktorantu diskusiju vakara organizšana tradicionls starptautisks konferences Bioloisks daudzveid bas izptes un aizsardz bas problmas Baltijas reion, kur piedals Baltijas valstu bioloijas doktoranti. 21

22 7. DOC TJU UN DOKTORANTU ZINTNISKS PETNIECBAS DARBS Dalba zintniskos projektos Programmas mc bspki un doktooranti realiz daudzus zintniskos projektus. Daugavpils Universitt ir izveidota Universittes Zintnes att st bas grantu sistma, kur grantus var pieteikt jebkurš doktorants vai to darba vad tjs. Tabul apkopoti bioloijas doktora studiju programmu saist tie pieširtie DU iekšjie granti Apstiprintie DU iekšjie granti bioloij, kuros iesaist ti doktoranti: Nr. /gads 04.17/ / / / / 2005 Projekta nosaukums Projekta vad tjs, izpild tji Skrejvabou ints Notiophilus pasaules faunas rev zija Daugavas palienes ezeru hidroekoloiskais stvoklis un to ietekmjošie faktori S gu dzimtas (Coregonidae) populciju struktras molekulri ekoloiskie aspekti Latvijas ezeros Daugavas palieu ezeru hidrobioloisko parametru sezonl dinamika Notiophilus aquaticus sugu grupas filoentisko saišu izpte pasaules faun Prof. A.Barševskis A.Bukejs Prof. A.Škute J.Paidere, D.Gruberts Prof. A.Škute, asoc prof. N.Škute J.Oreha D.Gruberts Prof. A.Barševskis A.Bukejs Saist ba ar doktora studiju programmu bioloij Viens no izpild tjiem ir doktorants divi no izpild tjiem ir doktoranti Viens no izpild tjiem ir doktorants Projekta vad tjs un izpild tjs - doktorants Viens no izpild tjiem ir doktorants 22

23 Trim no DU mc bspkiem, kas strd programm ir Latvijas Zintnes padomes pieširtie granti: Nr. Projekta nosaukums Projekta vad tjs, izpild tji Abpusjais altruisms un putnu mobinga uzved ba Dr. I.Krams K.Igaune T.Krama ints Notiophilus pasaules faunas rev zija Prof. A.Barševskis A.Bukejs U.Valainis Augu šnu ieprogrammts bojejas entiskie un molekulrie mehnismi Saist ba ar doktora studiju programmu bioloij Viens no izpild tjiem ir doktorants Viens no izpild tjiem ir doktorants as. prof. N.Škute Ir iesaist ti doktoranti Seviši noz m ga ir Eiropas Savien bas strukturlo fondu projektu l dzeku piesaiste studiju programmas att st bai, kur laika posmam no g. jau ir piesaist ti l dzeki vairk nek 1.5 milj. EUR. Sagatavoti un iesniegti ES Struktrfondiem vl vairki projekti. ES Struktrfondu projekti: Nr. Projekta nosaukums, fonds, vad tjs Summa Saist ba ar programmu 1. Inovat vs mikroskopijas centrs, ERAF, LVL Renovtas telpas, prof. G.Liberts izveidots inovat vs mikroskopijas centra ar 3 moderniem elektronmikroskopiem 2. Bioloisko resursu izptes centrs, ERAF, LVL Iegdts moderns prof. A.Škute apr kojums vairkm 3. Atbalsts doktorantras studijm un pcdoktorantras pt jumiem dabaszintns un informcijas tehnoloijs, ESF, prof. A.Barševskis laboratorijm LVL Katrs studiju programmas doktorants katru gadu saem grantu 5000 LVL un moderniztas 7 studiju vietas. 23

24 Citi svar gkie starptautiskie un vietjie projekti, kuros ir iesaist jušies studiju programmas doctji un doktoranti: Projekta nosaukums / finanstjs Gads Projekta vad tjs Saist ba ar programmu Eirop apdraudto vabou sugu monitorings Moricsalas rezervt un Sl teres Nacionlaj park / Latvijas Vides Aizsardz bas fonds, Sl teres NP Administrcija prof. A.Barševskis U.Valainis, A.Bukejs, Ir iesaist ti 2 doktoranti ES Life/Nature Baltijas ekosistmas vrt bu saglabšana: Dienvidaustrumlatvijas ainavas/phare-access Makroprojekts, Acc/Macro/0102/027 Latvijas ezeru sinoptiskais monitorings /Latvijas vides aentra Plsju-upuru neletlo mijiedarb bu ekoloija / Latvijas Zintnes Padome, Nr Z l šu barošans uzved ba un adaptcijas ziemeu apstkiem/ Oulu universitte, Somija R.Cibuskis prof. A.Škute, asoc. prof. N.Škute, J.Paidere, D.Gruberts, M.Pupiš, A.Pupia u.c. prof. A.Barševskis prof. A.Škute J.Paidere D.Gruberts I.Krams T.Krama K.Igaune prof. Seppo Rytkoenen I.Krams Ir iesaist ti 4 doktoranti prof. A.Barševskis u.c. Ir iesaist ti 2 doktoranti Ir iesaist ta 1 doktorante doc. I.Krams Piez me: Tabul uzskait ti noz m gkie ar programmas specifiku un saturu saist tie projekti. Vairums doctju ir iesaist jušies ar citos ar augstko izgl t bu, reionlo att st bu utt. saist tos projektos, ko finans latvijas Zintnes Padome, Phare, Erasmus u.c. programmas vai fondi Piedalšans konferencs Daugavpils Universitt regulri tiek organiztas tradicionls starptautisks konferences Bioloisks daudzveid bas izptes un aizsardz bas problmas Baltijas reion (piedals vidji > 100 zintnieki no Baltijas jras reiona valst m) un tradicionli zintniski simpoziji entomoloij: Baltijas Koleopterologu simpoziji, Starptautiski simpoziji vabou taksonomij un faunistik. Tas rada iespju savus pt jumu rezulttus prezentt gan programm strdjošajiem mc bspkiem, gan doktorantiem. 24

25 Sakar ar ES Socil fonda doktorantras atbalsta projekta realizšanu, katram doktorantam gad paredzti 700 LVL dal bai starptautisks konferencs. Doktorantu dal bai konferencs prioritri tiek pieširti l dzeki no DU Zintnes att st bas l dzekiem. Dal bas maksas segšanai katram doktorantam tiek ieteikts iesniegt pieteikumu Latvijas Zintnes padomei. Studiju programmas doktoranti un mc bspki piedals dažds augsta ranga starptautisks konferencs. Tlk tiek piedvts apkopojums par svar gkajm starptautiskajm konferencm, kurs ir piedal jušies programmas mc bspki: Dr.biol., prof. A.Barševskis: XI Ibrijas entomoloijas kongress (Portugle, Madeira), Eiropas karabidologu simpozijs (Spnija); Eiropas entomoloijas kongress (ehija), Ziemeeiropas Baltijas entomoloijas kongress (Igaunija; Norvija), Eiropas karabidologu simpozijs (Polija), Baltijas koleopterologu simpozijs (Latvija, Polija), Starptautiskais Vispolijas karabidologu simpozijs (Polija), Polijas Entomoloijas biedr bas Koleopterologu sekcijas simpozijs (Polija) un cits 15 starptautiskajs konferencs Kopenhgen (Dnija), N eping (Zviedrija), L bek (Vcija), Helsinki (Somija), Kielce (Polija), eške Budejovice (ehij), Vitebska (Baltkrievija), Tartu (Igaunija), R ga, Daugavpils (Latvija) un vairk nek 30 republiknisks un reionls zintnisks konferencs un seminros Latvij; Dr. biol., doc. I. Krams: I Eiropas uzved bas bioloijas konference, (Vcija), III Eiropas Ornitoloijas Savien bas Kongress (N derlande), Vcijas Ornitoloijas biedr bas 150 g. jubilejas kongress (Vcija) u.c. Dr. hab. geogr., Dr. biol., asoc. prof. M. Laiviš: 44th IAVS Symposium (Vcija), Pasaules Latviešu zintnieku kongress (Latvija), International Conference Research and Conservation of biological Diversity in Baltic Region (Latvija), II Latvijas eogrfu kongress (Latvija) u.c. 25

26 Dr.biol., asoc.prof. A.Škute: 8 th International Conference Sustainable Lake Management (Dnija) un vairks starptautisks un republiknisks konferencs Latvij. Dr. hab. sylv., prof., Jaroslaw Sklodowski (Polija): Eiropas karabidologu simpozijs (Polija), Baltijas koleopterologu simpozijs (Latvija), Starptautiskais Vispolijas karabidologu simpozijs (Polija), Polijas Entomoloijas biedr bas Koleopterologu sekcijas simpozijs (Polija) un vairks cits starptautiskajs konferencs. Dr. biol., doc.n.škute: 3d Genetical Congress of the Baltic States (Lietuva), Interantional Conference Plant protection in the Baltic Region in the context of integration to EU (Lietuva), International Conference Molecular ecology, evolution and systematics (Lietuva), International Conference Science and teacher training (Latvija), 4 starptautisks konferencs Turku (Somija), Liege (Beija), Voroež (Krievija), Kau (Lietuva), Jrmal (Latvija) un ikgadjs DU zintniskajs konferencs. Izejot no 2000.g. februr apstiprints katedras stratijas laikam l dz gadam, turpmk tiek plnots meklt jaunas iespjas visiem studiju programm strdjošajiem mc bspkiem un studentiem paplašint starptautisko zintnisko sadarb bu un meklt papildus finansjumu l dzdal bai noz m gakajos Eiropas un pasaules zintnieku forumos. Programmas mc bspki ir iesaist jušies ERASMUS programm Publikcijas Izvrstu programm iesaist to mac bspku publikciju sarakstu skat t pielikum. Visiem studiju programm iesaist tajiem mc bspkiem ir augsta profesionalitte un to pt jumu rezultti ir publicti daudzos autoritat vos rzemju un Latvijas Zintnes Padomes atz tajos Latvij izdotajos zintniskajos žurnlos. 26

27 Ar studiju programmas doktoranti ik gadus piedals dažds starptautisks konferencs un kongresos. Doktorantu publikciju saraksts apkopots pielikum. 8. SADARBBA PROGRAMMAS REALIZCIJ 8.1. Sadarbba DU ietvaros Studiju programmas realizcij notiek sadarb ba starp sekojošm DU struktrvien bm: Bioloijas katedra; Sistemtisks bioloijas institts; Bioloisko resursu izptes un prvald bas institts; Inovat vs mikroskopijas centrs; DU Doktorantras centrs; Eiropas Socil fonda projekta vad bas birojs; Att stoties programmai, iespjama sadarb bas paplašinšana ar citm DU struktrvien bm. Pt jumu veikšan zooloijas apakšnozares doktoranti sadarbojas ar Baltijas Koleopteroloijas biedr bu un DU Dabas izptes un vides izgl t bas centru, bet ekoloijas apakšnozares doktoranti ar SIA Limnoloijas institts un eogrfijas un mijas katedru, izmantojot to intelektulo potencilu un materilo bzi Sadarbba ar citm Latvijas un rvalstu augstskolm Programmas realizšan iesaist ti viesprofesori no: Latvijas Universittes (LU) eogrfijas fakulttes (Dr. biol., Dr.geogr., asoc. prof. M. Laiviš); LU Bioloijas fakulttes (Dr.biol. I.Druvietis); Varšavas lauksaimniec bas universittes (Dr. h. sylv., prof. J. Sklodowski). 27

28 Programmas organizatorisko jautjumu risinšan plnota sadarb ba ar LU Bioloijas fakultti un LU Bioloijas instittu. Sadarb bas l gums ir noslgts ar ar Latvijas Dabas muzeju par iespjm izmantot ptniecisko bzi. Studentu un mc bspku stžšans un ptniecisko tmu izstrde ir iespjama: Vitauta Diž Kauas universitt; Murcijas universitt (Spnija); Fehtas augstskol (Vcija); Essenes universitt (Vcija); Šventokršišas akadmijas Bioloijas institt (Polija); Varšavas lauksaimniec bas universittes Meža ekoloijas katedr (Polija); Kauas Lauksaimniec bas universitt; Tartu Lauksaimniec bas universittes Meža pt šanas institt (Igaunija); Maskavas valsts universitt (Krievija); Vitebskas valsts universitt (Baltkrievija) u.c. universitats vai augstskols ar kurm DU un Bioloijas katedrai ir izveidojusies cieša sadarb ba vai ir noslgts sadarb bas l gums. Stžšans finansjums ir iespjams no ERASMUS programmas l dzekiem, kur iesaist jusies DU Bioloijas katedra. Ir noslgti sadarb bas projekti ar sekojošm universittm, kuros paredzta doktorantu un mc bspku apmaia: Šwentokszysky Academy; Warsaw Agricultural University; University of Murcia; Att stoties programmai, plnota sadarb bas partneru loka paplašinšana ar citm pasaules universittm /2006. akad. g. SOCRATES/ERASMUS programmas ietvaros DU Sistemtisks bioloijas institt stžjs un lekcijas las ja sekojoši Varšavas Lauksaimniec bas universittes profesori: Prof. S.Mazur; Dr. A.Rutkewicz; Prof. J.Sklodowski. 28

29 No DU Sistemtisks bioloijas institta Varšavas Lauksaimniec bas universitt stžjs doktorants R.Cibuskis. Švientokšišas akadmij stžjs un lekcijas las ja prof.a.barševskis. 9. PROGRAMMAS SALDZINJUMS AR CITU AUGSTSKOLU PROGRAMMM 9.1. Programmas saldzinjums ar LU doktora programmu bioloij Bioloijas doktora studiju kopjais apjoms LU doktora studiju programm bioloij ir 144 KP. Studiju ilgums pilna laika studijm kltien 3 gadi, nepilna laika studijm kltien 4 gadi. Studiju gadu veido 48 studiju nedas un 4 atvainjuma nedas. Doktorants var bt imatrikults doktora studiju programm piecus akadmiskos gadus. LU doktora studiju programma bioloij sastv no: visprpielietojamu prasmju apguve 18 KP; pedagoisk un zintnes popularizšanas darb ba 12 KP; specilo teortisko kursu apguve: - apakšnozares vadošais kurss 8 KP, - specializcijas kurss 6 KP; individulais ptniec bas darbs un promocijas darba izstrde 100 KP: - tai skait ar piedal šans zintniskajos seminros, konferencs un skols 3 l dz 8 KP; LU Bioloijas doktora studiju programma piedv studijas sekojošs bioloijas apakšnozars: augu fizioloija, bio mija un šnas bioloija, biotehnoloija, botnika, cilvka un dz vnieku fizioloija, ekoloija, entika, hidroekoloija, mikrobioloija, molekulr bioloija, zooloija. Promocijas darba galvenajiem rezulttiem jbt publictiem vai pieemtiem publicšanai vismaz piecos rakstos vispratz tos recenzjamos izdevumos. Par promocijas rezulttiem jzio vismaz 2 starptautisks konferencs. Msu programma pc struktas ir saskaota ar LU programmu. Atširas programmas realizšanas jomas, jo msu programma tiek realizta tikai divs apakšnozars. Atširs ar kred tpunktu skaits, kas atbilstoši LR 29

30 Augstskolu likumam tr sgad gai programmai ir 120 KP., nevis k tas ir LU, kur programma tiek realizta atbilstoši augstks izgl t bas padomes ietekumam 144 KP apjom. DU programm tiek realiztas tikai pilna laika studijas Studiju programmas saldzinjums ar Tartu universittes (Igaunija) filozofijas doktora studiju programmu bioloij (PhD) Tartu Universitt (Igaunija) l dz g doktora studiju programma filozofijas doktors bioloij tiek realizta sekojošs apakšnozars: botnik un ekoloij, molekulraj un šnas bioloij, vides tehnoloijs, gnu tehnoloijs, zooloij un hidrobioloij, no kurm pdj apakšnozaru kombincija ir diezgan l dz ga msu izstrdtajai bioloijas doktora studiju programmai zooloij un ekoloij. Tartu Universittes doktora studiju programmas apjoms ir 160 kred tpunkti, bet realizšanas ilgums 4 gadi pilna laika studijm. Tartu universittes doktora studiju programmas bioloij gala rezultts ir disertcijas izstrde, kas ir oriinls pt jums, ko veicis doktorants un kuras rezultti publicti rakstos autoritat vos žurnalos vai monogrfijs. Pc veiksm gas disertcijas aizstvšanas pretendents iegst filosofijas doktora grdu. No iepriekš teikt izriet, ka Tartu universitt realizt filozofijas doktora studiju programma bioloij atširas no msu izstrdts studiju programmas ar ts Ilgumu un daji organizšanas formu. Tau msu studiju programma kopum ir saskaota ar Latvijas Universittes bioloijas doktora studiju programmu. 30

31 9.3. Studiju programmas saldzinjums ar Lunda universittes (Zviedrija) filozofijas doktora studiju programmu bioloij (PhD) Lunda Universitt (Zviedrija) filozofijas doktora studiju programmas bioloij ilgums ir 4 gadi. Vienu gadu ilgst teortisko kursu apguve, kas notiek daždu kursu un seminru veid, kuros apgst teoriju un praktisks iemaas, notiek zintnisks ekskursijas, eksped cijas utt. Studiju programm 3 gadi ir atvlti oriinla pt juma veikšanai, kas nosldzas ar doktora darba tžu izstrdi, kas parasti ir par pt juma tmu publicto rakstu apkopojums, kurus ir rakst jis pats autors vai kop ar l dzautoriem. Rakstiem jbt publictiem recenzjamos žurnlos, kas atbilst starptautiskiem standartiem. No iepriekš teikt izriet, ka Lunda universitt realizt filozofijas doktora studiju programma bioloij atširas no msu izstrdts studiju programmas galvenokrt ar ts Ilgumu un daji. DU realizts msu studiju programmas struktra ir l dz ga: teortiskie kursi tiek realizti galvenokrt pirmaj studiju gad seminru un kursu veid. 31

32 10. PROGRAMMAS ATTSTBA Programmas att st ba plnota saska ar DU Bioloijas katedras stratiju un izriet no DU Stratisks att st bas plna, kur dabaszintnes un paši dz vs dabas zintnes (ekoloija, vides aizsardz ba) ir prioritrie virzieni. Programmas att st ba notiks sekojošos pamatvirzienos: viesprofesoru plaška pieaicinšana studiju proces; iesaist šans Ziemevalstu un Baltijas valstu kop gos bioloijas doktorantu seminros, kursos u.c.; doktorantu un doctju sistemtiska stžšans rzemju universitts; optimlu apstku rad šana doktorantiem, lai sistemtiski piedal tos zintniskajs konferencs; doktorantu un doctju piedal šans starptautiskos zintniskos projektos vispus ga veicinšana; bibliotkas nodrošinšana ar rzemju zintniskajiem periodiskajiem izdevumiem bioloijas nozar; zintniski ptniecisks materils un tehnisks bzes mrtiec ga pilnveidošana; doktorantu finansilo iespju palielinšana programmas efekt vai realizcijai g. uzsktas sarunas par Daugavpils Universittes un Tartu universittes atsevišu bioloijas virzienu doktorantu sadarb bu un kop giem zintniskiem seminriem. DU bioloijas doktoranti ir piedal jušies vien promocijas darba aizstvšan un zintnisk seminr Tartu universitt (Igaunija). 32

33 11. PROGRAMMAS PAŠNOV RT JUMS DU Bioloijas katedr ir visi priekšnosac jumi bioloijas doktora studiju programmas sekm gai realizšanai zooloijas un ekoloijas nozars: augsta akadmisk personla kvalifikcija, t neprtraukta att st ba, akt vs zintniskais darbs; sakari ar Latvijas un rzemju universittm un akadmiskajiem instittiem; skot ar g. pietiekams nodrošinjums ar zintnisko periodisko literatru; zooloijas un ekoloijas apakšnozars atbilstoša materil un tehnisk bze. Izvrtjot programmas realizšanu, jsecina, ka svar gks programmas stiprs puses ir spc ga, augsti profesionla doctju komanda, programmas specializcija divs reionam aktuls apakšnozars, Eiropas Savien bas l dzeku piesaiste posm no g., reiona dabas dabas resursu daudzveid ba (daudz aizsargjamo dabas teritoriju, densbaseinu, kuru apsaimniekošanai un pt šanai nepieciešami augstk l mea specilisti bioloij) u.c. Programmas iespjas plaša un strauja programmas att st ba, cieša sadarb ba ar Latvijas universitti (saska ar sadarb bas l gumu) un citm Latvijas un rvalstu universittm un zintniskajm iestdm; iesaist šans daždos Ziemevalstu un Baltijas valstu doktorantu simpozijos, seminros utt. Programmas tlk att st ba virz ta uz ciešu sadarb bu ar citm l dz gm programmm Baltijas valst s, Skandinvij un Polij. Programmas galvenie draudi sabiedr b kopum zemais zintnes prestižs, zemais dabaszintu prestižs, zemais zintnieku atalgojums u.c. Programmas m nusi tiek noteikti regulri izvrtjot programmu. Programmas pašizvrtjums tiek veikts regulri, katru gadu. Programmas izvrtšans tiek izmantotas daždas metodes: SWID, anketšana u.c /2006. g. btiski uzlabots doktorantu nodrošinjums ar fundamentlo zintnisko literatru. Iegdto svar gko mc bu grmatu saraksts ir pievienots pielikum. Ieteikumu palielint tieši fundamentlo grmatu skaitu 33

34 izteica studiju programmas akreditcijas komisija. Šis ieteikums tika emts vr un DU Sistemtisks bioloijas institts uzska sadarb bu ar izdevniec bu Blackwell Publishing un iegdjs noz m gks mc bu grmatas. Gada laik tika iegdts liels daudzums specils zintnisks literatras zooloijas un ekoloijas apakšnozars. Iegdts modernkais lauka pt jumu apr kojums. Notika tr s ptniecisks rzemju eksped cijas, kurs piedal js doktoranti un viu darba vad tji uz Krievijas Tlajiem Austrumiem, Turciju, Krimu. Lielk daa izmaiu veiktas pateicoties doktorantu ieteikumiem, izteiktiem to aptaujs. Pc doktorantu anketšanas rezulttiem, ~70% respondentu ieteica lielku uzman bu programm pievrst studiju darba organizšanai pc individuliem grafikiem, ciešk sadarb b ar promocijas darba vad tjiem. Doktoranti ieteica ar turpmk aicint viesprofesorus ERASMUS programmas ietvaros. Doktoranti nord ja uz nepieciešam bu veikt izmaias ES Socil fonda projektu grantu nosac jumos, ataujot ptniec bai paredztos l dzekus izmantot vrt g inventra un programmnodrošinjuma iegdei. Tika veiktas prrunas ar citiem DU dabaszintu doktora studiju programmu direktoriem, sagatavota dabaszintu doktora studiju programmu direktoru vstule un sagatavot groz jumi l gum ar IZM un PIAA. Tdjdi doktorantu ieteikums turpmk tiks nodrošints piln b. Aptaujjot darba devjus, intervijs noskaidrojs, ka daudzi vltos main t uzemšanas laiku doktora studiju programm bioloija. Pc msu ieteikuma DU Zintnes padome un Sents piema lmumu turpmk doktora studiju programms pieemt dokumentus visa akadmisk gada laik. Pc Rzeknes Augstskolas lguma noslgts sadarb bas l gums par doktoru sagatavošanu Rzeknes augstskolai DU. 34

35 12. STUDIJU PROGRAMMAS KURSU ANOTCIJAS Msdienu ekoloijas paradigmas 8 KP, eksmens Organisms un vide: evolucionrs likumsakar bas. Apstki. Resursi. Dz v ba, nve un ontoenze. Iekšsugas konkurence. Izkliede, latents stadijas un metapopulcijas. Lietiš ekoloija organisma un vienas sugas populciju l men. Starpsugu konkurence. Plson bas patn bas. Plson ba un populciju dinamika. Reducenti un detritofgi. Paraz tisms un slim bas. Simbioze un mutulisms. Sugu bagt ba. Lietiš ekoloija populciju mijiedarb bu l men. Biocenožu patn bas. Enerijas plsma ekosistms. Vielu plsma ekosistms. Populciju mijiedarb bu ietekme uz biocenozes struktru. Bar bas t kli. Sugu daudzveid bas aspekti un veidi. Salu ekoloija. Aizssardz ba un biodaudzveid ba. Lietiš ekoloija biocenožu un ekosistmu l men. Atbild gais par kursu: Prof. Artrs Škute Limnoekoloija 4 KP, eksmens Ezeri, limnoloija un limnoekoloija: jaunas sitzes virziens. Ezeru baseinu izcelsme. Ezeru hidroloija. imiskie procesu norise un to ietekme uzezeru dens sastvu. dens fiziklo paš bu raksturojums limnoloijas un limnoekoloijas kontekst. Ezeru dens kust bas. Humusvielu ietekme ezeros. Sedimentcija un ezeru nogulumu veidošans. Limisko cenožu strukturl un enertisk funkcionšana. Fitoplanktons. dens augi un ezera ekosistma. Bentiskie bezmugurkaulnieki. Pelagiskie mikroorganismi vienšu un baktriju bar bas des. Zooplanktons. Zivju populaciju ekoloija. Ihtiocenozes. Ezeru ekosistmu pašregulcija. Paleolimnoloija. Atbild gais par kursu prof. Artrs Škute 35

36 Zintnisks seminrs limnoekoloij 5 KP, ieskaite Eitrofikcija un ezeru vrt ba. Uzbrukums ezeru kvalittei. Ziemeamerikas ezeri. Ziemeu ezeri. Alp nie ezeri. Ar ds zonas ezeri. Lat amerikas ezeri. Cilvka ietekme uz specifiskiem ezeru tipiem: sekli mrens klimata zonas ezeri. Seklie tropu ezeri. denskrtuves. Ezeru acidifikcija. Sateces baseinu modei. Ezeru modei. Eitrofikcijas samazinšana. Biomanipulcijas. Acidificto ezeru renovcija. Atbild gais par kursu prof. Artrs Škute Msdienu zooloijas paradigmas 8 KP, eksmens XXXXXXXXXXXXXXXX Atbild gais par kursu prof. Arv ds Barševskis Entomoloija 4 KP, eksmens Moderns entomoloijas pamati. Kukaiu ermea formu daudzveid ba un uzbves patn bas msdienu skat jum. Dz v bas cikli un procesi. Molekulro metožu izmantošana entomoloij. Kukaiu sistemtika un ts problmas msdienu skat jum. Krtu izdal šanas problmas. Kukaiu taksonomija. Jaunu sugu aprakst šana. Kukaiu filoenze un evolcija. Etnoentomoloija msdienu skat jum. Kukaii dabiskajs ekosistms. Kukaiu aizsardz ba. Kukaiu biotopi. Atbild gais par kursu prof. Arv ds Barševskis 36

37 Zintnisks seminrs entomoloij 5 KP, ieskaite Zintnisk literatra par kukaiiem. Kukaiu taksonomijas problmas msdienu periodiskaj literatr. Kukaiu filoenze msdienu periodik. Kukaiu ekoloijas pt jumu metodes un rezultti. Jaunu sugu aprakst šanas metodoloija. Internetresursi par kukaiiem. Internetresursi par kukaiu kolekcijm. Msdienu modern entomoloijas literatra. Msdienu kukaiu pt šanas un datu apstrdes metodes. Atbild gais par kursu Prof. Arv ds Barševskis Evolucionr ekoloija 4 KP, eksmens Kurss ir paredzts doktorantu iepaz stinšanai ar msdienu ekoloiskajiem priekšstatiem to saist b ar dz vs dabas evolciju, veicinot plaška redzesloka veidošanu un savu specializto ptniecisko tmu integršanu plašk zintnisk kontekst. Kurs ekoloija tiek apskat ta tuvinot ekosistmu, populciju, sabiedr bu un uzved bas ekoloijas virzienus bioloisks evolcijas ietvaros. Doktoranti gs iespju analizt evolucionro izmaiu ekoloiskos pamatus, entisko variciju clous, dabisks izlases noz mi entisks pielgot bas kontekst, dzimumizlases pieaugošo lomu evolcijas teorij, sugu veidošans procesus, bioloisks daudzveid bas evolciju un cilvka ekoloiju ierobežoto resursu apstkos. Kurss paši uzsver bioloisko zinšanu noz mi adekvtu zintnisko priekšstatu veidošan par dabas aizsardz bas bioloiju, draudiem bioloiskajai daudzveid bai un cilvka, k sugas, pastvšanai. Kursa ietvaros doktoranti veic lauka pt jumus, pilnveido statistikas zinšanas. Atbild gais par kursu prof. Artrs Škute 37

38 Literatra Barnes R.S.K., Calow P., Olive P.J.W., Golding D.W The Invertebrates. A new synthesis. Blackwell Scientific Publications. Oxford, London, Edinburg, Boston, Palo Alto, Melbourn. Bayly I.A.E The Non-marine Centropagidae (Copepoda: Calanoidea) of the World. Guides to the Identification of the Microinvertebrates of the Continental Waters of the World. Volume 2. SPB Academic Publishing, The Netherlands. Begon, M., Harper, J.L. and Townsend, C.R Ecology: Individuals, Populations and Communities. Blackwell Science. Begon M., Townsend C., Harper J Ecology: From individuals to ecosystems. Blackwell Pub. Chers G Threes & shrubs. Laurel Glen Publishing pages. Closs G., Downes B. & A. Boulton Freshwater Ecology. A Scientific Introduction. Blackwell Publishing. Oxford. Dodss W.K Freshwater Ecology. Concepts and Environmental Applications. Academic press. San Diego, California. Dumont, H.J. & S. Negrea Introduction to the Class Branchiopoda. Guides to the Identification of the Microinvertebrates of the Continental Waters of the World. Vol 19. SPB Academic Publishing, The Netherlands. Dytham C Choosing and Using Statistics. A Biologist's Guide. Second Edition. Blackwell Publishing. Oxford. Edelstein Keshet L Mathematical Models in Biology. SIAM. Einsle U Copepoda:Cyclopoida. Genera Cyclops, Magacyclops, Acanthocyclops. Guides to the Identification of the Microinvertebrates of 38

39 the Continental Waters of the World. Volume 10. SPB Academic Publishing, The Netherlands. Elzinga C., Salzer D., J. W. Willoughby & J. Gibbs Monitoring Plant and Animal Populations. A Handbook for Field Biologists. Blackwell Publishing. Oxford. Ferriere, R., Dieckmann, U. & Couvet, D Evolutionary Conservation Biology. Cambridge University Press. Futuyma, D.J Evolutionary Biology. Sinauer Associates. Gaston K.J., Spicer J.I Biodiversity an introduction. Second edition. Blackwell publishing. 191 pages. Goodman H.D., Emmel Th.C., Graham L.E., Slowiczek F.M., Shechter Y Biology. Annotated Teacher s Edition. Harcourt Brace Javanovich Publishers, Orlando, New York,Chikago, San Diega, Atlanta, Dallas: Gullan P.J., Cranston P.S The Insects. An outline of entomology. Blackwell publishing. 505 pages. Harvey Pough F., Andrevs R. M., Cadle J.E., Crump M.L., Savitzky A.H., Wells K.D Herpetology. Second edition. Prentice-Hall. 612 pages. Henderson P Practical Methods in Ecology. Blackwell Publishing. Oxford. Identification of the Microinvertebrates of the Continental Waters of the World. Volume 5. SPB Academic Publishing, The Netherlands. Johnston A. C Geographic Information Systems in Ecology. Blackwell Publishing. Oxford. Jordan M The encyclopaedia of fungi of Britain and Europe. Frances Lincoln Ltd. 384 pages. Judd W.S., Campbell C.S, Kellogg E.A., Stevens P.F Plant Systematics. A phylogenetic approach. Sinauer Associates. 646 pages. 39