Es nebaidos uzņemties atbildību

Transkripts

1 IZGLĪTĪBA KULTŪRA gada 02. oktobris, Nr. 14 (587) Abonēšana , e-pasts Es nebaidos uzņemties atbildību IK Ilze Brinkmane, žurnāliste Rīgas 40. vidusskolas vadība no marta meklē matemātikas skolotāju, bet tā arī nevienu pieteikumu uz izsludināto vakanci nesagaidīja. Saruna ar skolas direktori Jeļenu Vediščevu par problēmsituāciju skolotāju trūkumu. Lasiet lpp. Sporta skolotājs G.Heidingers: Viennozīmīgi varu teikt, ka sporta stundas ir kļuvušas daudz gausākas. Tagad ir daudz jāskaidro, kas prasa lielu daļu no stundas. Sveicam Skolotāju dienā! Enerģiju, pacietību, veselību un mīlestību, skolotāja darbu veicot! Lasiet lpp. 32 gadus jaunā fizikas skolotāja Anda Priedīte šogad kļuva par Mežciema pamatskolas direktori. Skolā kopumā mācās ap 800 skolēnu un strādā 68 pedagogi. Pati sevi par drosmīgu nenosauktu, drīzāk par tādu, kas nebaidās mēģināt darīt, atzīt, ja neizdodas, un prasīt palīdzību. Turpinājums 7. lpp. Foto: Aigars Jansons.

2 IZGLĪTĪBAS ZIŅAS Valdībā apstiprināts faktiskais finansējuma piešķīrums pedagogu algu palielinājumam IK IZM Komunikācijas nodaļa septembrī, Ministru kabinetā apstiprināti divi rīkojuma projekti Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām pašvaldību izglītības iestādēm gadam un Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Projektu mērķis ir nodrošināt visiem pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmi 790 eiro, tādējādi pildot Ministru kabineta rīkojumu Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no gada 1. septembra līdz gada 31. decembrim, kā arī veikt apropriācijas pārdali starp budžeta resora programmām un sadalīt mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un speciālo izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumus, uzturēšanas izdevumiem visam gadam. Lai gadā nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 790 eiro, sākot ar gada 1. septembri un izglītojamo skaita un struktūras izmaiņu ietekmi, papildu bija nepieciešami eiro. Paredzēts, ka minētie līdzekļi tiks nodrošināti veicot apropriācijas pārdali no valsts budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Mērķdotācija pedagogu algām katru gadu tiek aprēķināta saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadīto skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī, un finansējumu pašvaldības saņem septembra beigās vai oktobra sākumā uzreiz pēc rīkojuma par mērķdotācijas sadales apstiprināšanas valdībā. Vairākās pašvaldībās ir skolēnu skaita izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, un tās ietekmē arī finansējuma apjomu. Kopējais valsts budžeta finansējums mērķdotācijām pašvaldībām (pašvaldību izglītības iestādēm) gadā ir eiro apmērā. Apstiprinātie rīkojuma projekti ir pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē. Situācijai skolās kļūstot kritiskākai, Šuplinska aicina skolas apsvērt iespēju izvēlēties B mācību modeli IK Silvija Reinberga, LETA Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst kritiskāka, iespējams, skolām jādomā par B modeļa izvēli, šādu viedokli 28. septembra preses konferencē par pedagogu nodrošinājumu Latvijas skolās pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa skaidroja, ka attālināto mācību procesu varētu ieviest pamīšus pa dienām vai nedēļām, īpaši uzsverot, ka šāda iespēja jāapsver lielajām skolām. B modeli ministre aicina ieviest ne tikai Rīgas skolās, bet visās. Aicinu visas skolas, pārdomāt vai un kā šajā laikā jānotiek ārpusskolas pasākumiem, sacensībām vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa, uzsvēra Šuplinska. Covid-19 skarto izglītības iestāžu skaits pieaudzis līdz 23 IK Dāvis Sproģis, LETA Epidemiologi turpina iegūt jaunu informāciju par inficēšanās ar Covid-19 gadījumiem, kas saistīti ar izglītības iestādēm, un patlaban vīruss skāris vismaz 23 izglītības iestādes, preses konferencē 30. septembrī sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Laikraksts Izglītība un Kultūra Izdevējs: SIA V-Media Vienotais reģistrācijas numurs: Redakcijas tālr.: Redakcijas e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv Redaktore: Vita Pļaviņa Korektore: Dace Pētersone Datorgrafiķis: Oto Andreļūns Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz Izglītību un Kultūru obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.

3 Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) 29. septembrī intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes pastāstīja, ka saslimšana ar Covid-19 ir konstatēta kopumā 17 izglītības iestādēs, taču kopš otrdienas Covid-19 skarto izglītības iestāžu sarakstā nākušas klāt vēl vismaz sešas iestādes. Epidemiologs klāstīja, ka minēto 23 izglītības iestāžu vidū ir 16 skolas, četri bērnudārzi un trīs augstskolas. Turklāt kopumā inficēšanās ir apstiprināta vismaz 34 bērniem un 15 pieaugušajiem, kuri strādā šajās iestādēs, atklāja SPKC eksperts. Pārsvarā šie gadījumi ir ievesti no ģimenēm, kur bērni inficējas, stāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka diemžēl ir arī vismaz trīs izglītības iestādēs, kur notiek lokāla transmisija. Kopumā skarto iestāžu daudzums ir relatīvi mazs, turklāt, pēc epidemiologa paustā, pašreizējie epidemioloģiskās drošības pasākumi strādā. Tomēr Perevoščikovs mudināja saudzīgi attiekties pret mācību procesu klātienē, norādot, ka iespējami jāturpina mācības klātienē. Skolās ir pieprasījums pēc skolotājiem, kuri strādā nepilnu slodzi 3 IK IZM Komunikācijas nodaļa Latvijas skolās šobrīd ir pieprasījums pēc skolotājiem, kuri strādā nepilnu, nevis pilnu slodzi, piemēram, no 1 līdz 10 mācību stundām kādā noteiktā mācību priekšmetā, tādēļ pedagogu piesaiste ir sarežģītāka, 28. septembra preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem skolās izveidojušās 474 vakances, kas veido 0,98% kopējā skolotāju skaita , un tas ir līdzvērtīgs kā citos gados. 150 no vakancēm ir pirmsskolā, pārējās vispārizglītojošās skolās. Ilga Šuplinska norāda, ka pedagogu vakanču jautājums ir gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan pašvaldības un skolu direktoru atbildības jautājums, un no ministrijas puses tiek piedāvāti vairāki risinājumi: IZM katru gadu par valsts budžeta finansējumu plāno profesionālās kompetences pilnveides kursus pedagogiem papildu kvalifikācijas ieguvei cita mācību priekšmeta mācīšanai (izmantojot konkrētas skolu vajadzības). Tāpat katru gadu valsts budžeta finansējums tiek piešķirts programmai Pedagoģijas pamati, kas dod tiesības veikt pedagoģisko darbību personām ar augstāko izglītību, un šo iespēju katru gadu izmanto ap 60 pedagogu. Reaģējot uz pieprasījumu pēc jauniem, kvalificētiem pedagogiem Latvijas skolās, IZM sadarbībā ar Iespējamo misiju un augstākās izglītības iestādēm īsteno projektu Mācītspēks. Jau šoruden Latvijas skolās darbu uzsākuši 100 talantīgi, īpašā konkursā atlasīti savas jomas speciālisti, kuri papildus jau iegūtajai augstākajai izglītībai šobrīd apgūst darba vidē balstītu pedagoģisko izglītību. Ministrija ir nodrošinājusi arī solīto pedagogu algu kāpumu atbilstoši pedagogu darba samaksas pieauguma grafikam no gada 1. septembra vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogu zemākā mēnešalga tika palielināta no 750 eiro līdz 790 eiro par likmi jeb 30 stundu darba nedēļu. Lielvārds izdevis mācību grāmatas 1. un 4. klasei dabaszinībās IK IK informācija Dabaszinību komplektizdevumu gan 1. klasei, gan 4. klasei mācību saturs ir veidots atbilstoši dabaszinību mācību priekšmeta programmai, kas ir izstrādāta Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā Kompetenču pieeja mācību saturā (Skola 2030). Jaunie mācību materiāli ir pilnībā integrēti arī digitālā mācību satura platformā soma.lv. Abās dabaszinību grāmatās katrā nodaļā atrodami praktiski veicami uzdevumi, pētniecības darbi un eksperimenti. Komplektā ar mācību grāmatu ir izmantojamas mācību burtnīcas, kas tematiski ir saskaņotas ar grāmatu.

4 Ar Starptautisko matemātikas olimpiādi Latvija noslēdz mācību priekšmetu olimpiāžu sezonu IK IK informācija 4 No 20. līdz 28. septembrim tiešsaistes režīmā aizvadīta pēdējā no starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm, kurā 2019./2020. mācību gada ietvaros piedalās skolēni no Latvijas. Šī gada Starptautiskajā matemātikas olimpiādē (IMO) kopumā piedalījās 616 dalībnieki no 105 pasaules valstīm, taču Latviju pārstāvēja seši talantīgi skolēni. Latvijas izlasi jauno matemātiķu sacensībās veidoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Rolands Lopatko, Jānis Pudāns, Ingus Smotrovs, Viesturs Spūlis, Ilmārs Štolcers un Salaspils 1. vidusskolas skolnieks Artis Vijups. Visi no dalībniekiem olimpiādē ieguva atzinības, iepriekšējo un pirmo reizi Latvijas komandai tas izdevās vien gadā. Tā kā olimpiāde no klātienes formas Sanktpēterburgā jūlijā tika pārcelta uz tiešsaistes formu septembrī, gandrīz visi Latvijas dalībnieki pulcējās un olimpiādes uzdevumus pildīja vienuviet. Viens no izlases dalībniekiem septembrī uzsāka studijas Nīderlandē un ceļošanas ierobežojumu dēļ olimpiādes uzdevumus risināja, atrodoties kopā ar šīs valsts izlasi. Jauniešus olimpiādes ietvaros atbalstīja komandas vadītājs Filips Jeļisejevs, vadītāja vietniece Maruta Avotiņa un novērotājs Māris Valdats. Tiešsaistes formā 2019./2020. mācību gada ietvaros šogad norisinājās kopumā sešas starptautiskas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī četras Eiropas un divas Baltijas līmeņa olimpiādes. No 62 iespējamām Sākas pieteikšanās starptautiskajam skolēnu konkursam Bebr[a]s IK Māra Kondrāte, Visma.lv Sākot ar 28. septembri, klašu skolēni aicināti pieteikties pasaulē lielākajam loģiskās un algoritmiskās domāšanas konkursam Bebr[a]s. Konkurss norisināsies no 9. līdz 20. novembrim, un kā ierasti dalība tajā notiks attālināti. Šogad starptautiskais konkurss norisināsies jau 17. reizi, bet Latvijā to piekto gadu organizē IT uzņēmumu grupa Visma. Pērn konkurss norisinājās vairāk nekā 50 valstīs un tajā piedalījās gandrīz 3 miljoni skolēnu. Arī Latvijā tas pulcēja vēl nebijušu skaitu dalībnieku skolēnu no vairāk nekā 300 Latvijas skolām. Turklāt visaktīvākās bijušas tieši reģionu skolas (68% no kopējā skaita). Arī šogad Bebr[a]s norisināsies divās kārtās. Šobrīd sākusies reģistrācija atvērta klasēm, kuras vēlas pārbaudīt savas spējas loģikas un algoritmisko Foto: Publicitātes foto. godalgām Latvija dažādās sacensībās izcīnīja 25 bronzas medaļas, astoņas sudraba un trīs zelta medaļas. Latvijas izlase Starptautiskajā matemātikas olimpiādē.

5 uzdevumu risināšanā. Lai reģistrētos, līdz 3. novembrim jādodas uz konkursa oficiālo mājaslapu www. visma.lv/bebrs, kur bez maksas iespējams reģistrēties dalībai. Skolēnu reģistrāciju var veikt viņu skolotāji, kas ir īpaši ērti, ja konkursā plāno piedalīties visa klase. Protams, skolēni var reģistrēties arī individuālai dalībai. Pēc reģistrēšanās, sev ērtākajā laikā no 9. līdz 20. novembrim no saviem datoriem jāpieslēdzas konkursa sistēmai un jāizpilda uzdevumi. Uzdevumu pildīšanas ilgums ir 35 minūtes, un tos iespējams pildīt tikai vienu reizi. Pēc 20. novembra tiks apzināti konkursa rezultāti. 20 spēcīgākie skolēni no katras grupas tiks aicināti janvārī piedalīties klātienes finālā. Aicina skolēnus piedalīties ikgadējā radošo darbu konkursā 5 IK Velga Līcīte-Meldere, Latviešu valodas aģentūra Latviešu valodas aģentūra izsludina ikgadējo skolēnu radošo darbu konkursu. Šī gada tēma ir Mans grāmatplaukta stāsts. Konkursā aicinām piedalīties Latvijas vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu un latviešu diasporas nedēļas nogales skolu skolēnus. No katras skolas gaidīsim deviņus labākos radošos darbus (esejas, dzejoļus, domrakstus) un deviņus zīmējumus. Darbi jāsūta uz e-pastu: evd@valoda.lv vai pa pastu Latviešu valodas aģentūrai ar norādi Radošo darbu konkursam līdz š. g. 18. novembrim (pasta zīmogs vai e-pasta vēstules datums). Konkursa Mans grāmatplaukta stāsts nolikumu var atrast Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www. valoda.lv. Labāko darbu autorus nosauksim gada 21. februārī Dzimtās valodas dienā. Arī šoreiz labākie skolēnu radošie darbi tiks apkopoti un izdoti grāmatā, turpinot skolēnu radošo darbu krājumu sēriju. ZM aicina piedalīties konkursā Mūsu mazais pārgājiens 2020 IK Krišs Jānis Kairis, LETA Sākoties jaunajam mācību gadam, Zemkopības ministrija (ZM) izsludina tradicionālo konkursu Latvijas skolu jaunatnei Mūsu mazais pārgājiens, kas šogad notiks četrpadsmito reizi, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte. Viņa atzīmēja, ka šā gada konkursa mērķis ir iepazīt un izpētīt meža nozari no kultūrvēsturiskā viedokļa, un tā moto ir Atceries, izzini un pilnveidojies, veicinot Latvijas attīstību un izaugsmi. Rudzīte norādīja lai piedalītos konkursā, kolektīvam jāveic literatūras un citu informācijas avotu izpēte par kultūrvēsturisko notikumu mijiedarbību ar meža nozari un jādodas izpētes pārgājienā vai ekskursijā. Pēc tam jāsagatavo radošs izpētes darbs pārgājiena vai ekskursijas apraksts brīvā stāstījumā, esejas vai citā literārā formā par interesantiem novērojumiem un atklājumiem, papildinot aprakstu ar literatūras un citu informācijas avotu izpētē iegūto informāciju, kā arī ar stāstnieku liecībām un vizuālo informāciju, piemēram, zīmējumiem, kartēm vai fotoattēliem. Vēl ir jāsagatavo 10 līdz 20 sekunžu garš konkursa dalībnieka video pieteikums jeb vizītkarte un trīs līdz piecu minūšu garš video pieteikums par projekta norises gaitu, tajā iekļaujot arī fragmentu no pārgājiena vai ekskursijas. Pieteikuma veidlapa konkursa dalībniekam jāaizpilda līdz 12. novembrim. Arī izpētes darbs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 12. novembrim.

6 6 dažādi izglītības e-izdevumi katrai skolai Latvijā 6 Nosaukums Gads Pusgads Skolas Vārds Pirmsskolā Izglītība un Kultūra Skolas Psiholoģija Normatīvie akti izglītībā Vecākiem Aktuālās izglītības ziņas tavā e-pastā ABONĒ gadam! Kā abonēt žurnālus 2021.gadam Lai abonētu jebkuru no e-izdevumiem vai izdevumu komplektu, aizpildiet abonēšanas anketu sadaļā Abonēšana vai arī uz e-pastu redakcija@skolasvards.lv atsūtiet maksātāja rekvizītus, izvēlētos izdevumus un termiņu, uz kādu vēlaties abonēt! Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu. Ko saņem skola, abonējot izglītības e-izdevumus Viens skolas e-žurnāla abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem. Abonements nodrošina pieeju žurnālu arhīvam no gada, kas ietver plašu un daudzveidīgu pieredzes materiālu klāstu dažādās izglītības jomās. Žurnālu abonētājiem ir pieejama metodisko materiālu datu bāze. Vairāk nekā 270 metodiskie materiāli dažādos mācību priekšmetos, kas katru mēnesi tiek papildināta. Abonētājiem pieejams daudzveidīgs rakstu arhīvs par tēmām, kas aktuālas skolotājiem, skolu administrācijai un vadībai: Skolu pieredze; Atbalsts skolotājiem; Skolvadība; Saruna ar skolotāju; Attālinātās mācības; Emocionālā audzināšana; Materiāli karjeras konsultantiem. Apmeklē visi skolām nepieciešamie izglītības e-izdevumi vienuviet!

7 INTERVIJA Es nebaidos uzņemties atbildību 7 IK Turpinājums no 1. lpp. Mana priekšrocība ir tā, ka esmu saistīta ar projektu Skola 2030, izstrādājot fizikas programmas un vadot seminārus. Saprotu kompetenču pieeju un mērķus, kādām jābūt stundām, kā jādarbojas skolai kā organizācijai. Iespējams, tādēļ uzvarēju konkursā uz šo amatu, stāsta Mežciema pamatskolas 32 gadus jaunā direktore Anda Priedīte sarunā ar laikrakstu par un ap skolu, dotajām izvēlēm un iespējām. Mūsu valstī skolotāji dara daudz un maksimāli labāko, ko spēj. Varbūt ir nedaudz skeptiski noskaņoti pret pārmaiņām, bet tikai tāpēc, ka vispirms domā, kā iecerēto reāli varēs izdarīt. Foto: Aigars Jansons. Meklējot informāciju par jums, vispirms atradu saistību ar nodibinājumu Iespējamā misija un to, ka Latvijas Universitātē (LU) esat studējusi optometriju. Kad apjautāt, ka vēlaties strādāt skolā? Vidusskolā vēl īsti nesapratu, kas būtu piemērotākais. Kādā brīdī domāju par skolotājas profesiju, taču vienā no LU fakultāšu atvērto durvju apmeklējumiem mani uzrunāja dzirdētais par optometriju, šķita interesanti, un studijas arī tādas bija. Tomēr, kad pamanīju sludinājumu, ka Rīgas 62. vidusskola meklē fizikas skolotāju, iekšējā sajūta teica, ka tas man būtu piemēroti, tad arī uz nepilnu slodzi sāku strādāt skolā. Drīz pieteicos programmā Iespējamā misija (IM) un svaru kausi nosvērās par labu skolotājas darbam. Jau tolaik īpaši gaidīti bija fizikas skolotāji un ar IM nonācu darbā Ventspils pusē, sākumā Piltenes vidusskolā. Kāpēc, jūsuprāt, tik maz cilvēku vēlas mācīt fiziku bērniem? Fiziku studē diezgan daudzi, bet ir diezgan plašs spektrs, kur pielietot iegūtās zināšanas un prasmes, un lielai daļai strādāt skolā nav primārā izvēle. Līdzīgi daudzi apgūst IT jomu dažādās studiju programmās, bet skolās trūkst informātikas un datorikas skolotāju. Vai Iespējamo misiju var uzskatīt par alternatīvu pedagoģijas studijām? Drīzāk tas ir otrs ceļš. Ļoti bieži vidusskolēni vēl nezina, ko īsti grib darīt, jo vispirms vēlas izprast, kā dzīvot, kur ir viņu vieta šajā pasaulē. Piemēram, daļa aiziet studēt pedagoģiju, taču saprot, ka tā nav bijusi pareizākā izvēle, un pēc bakalaura studijām pat nestrādā specialitātē. Man bija otrādi, vispirms sāku studēt optometriju, bet nevēlējos vēlreiz studēt bakalaura programmā pedagoģiju. Domāju, ka jaunā programma Mācītspēks ir labs variants, kā gada laikā apgūt pedagoģijas pamatus uzreiz saistībā ar praksi. Svarīgi arī, ka ir mentora atbalsts, kas palīdz ātrāk uztvert, kā lietas darīt labāk. Manuprāt, vienīgais veids, kā kļūt par skolotāju, ir darīt šo darbu. Ko patlaban darāt IM? Strādāju IM ar skolotājiem, kuri otro gadu strādā skolā. Divas reizes semestrī vienu dienu vēroju šo skolotāju vadītās stundas, pēc tam pārrunājam, kas, piemēram, traucē organizēt mācību procesu, kas izdodas. Uzmanību pievēršu, kāda ir stundas struktūra, kā organizē sadarbību ar skolēniem, kā ar viņiem runā, kā reaģē dažādās situācijās u.tml. Pati mācījāt fiziku un vairākus gadus bijāt arī Piltenes vidusskolas direktore, bet savā ziņā bija vaja-

8 dzīga drosme pieteikties uz direktores amatu samērā lielā Rīgas skolā. Vai uzskatāt sevi par drosmīgu? Nezinu, vai esmu drosmīga, labāk teiktu, ka nebaidos mēģināt, uzņemties atbildību, lai arī zinu, ka kaut kas var arī neizdoties, bet tas ir dabiski. Man daudz ir palīdzējusi IM pieredze, ka nebaidos mēģināt darīt, nebaidos atzīt, ja neizdodas, nebaidos prasīt palīdzību. dzīvē, protams, ir izaicinājums visiem gan aprobācijas, gan visām citām skolām. Vienīgi ir priekšrocība, ka skolotāji vairāk saprot, kā būtu jābūt, bet ikdienā ir jādomā, kā sadarboties, kā veidot starppriekšmetu saiti, caurviju prasmes, kurš no skolotājiem iesāks, kurš turpinās, lai visi runātu vienādos terminos, skaidrojot lietas. Esam tikai sākumā, tā ka darbs vēl ir priekšā. 8 Kas ir tas, kas piesaista skolas dzīvei? Strādāt ar skolēniem. Tāpēc priecājos, ka, būdama direktore, arī mācu fiziku 8. un 9. klases skolēniem. Gandarījumu rada, ja redzu, ka bērniem mācību priekšmets patīk un viņi daudz iemācās. Daudzus fizika biedē, jo ir priekšstats, ka tas ir grūti. Vai jums ir izdevies to atklāt citādā gaismā? Mans moto fizika ir domāta ikvienam. Tas ir stereotips, ka fiziku var apgūt tie, kam šajā jomā ir talants jeb īpašas dotības. Tā ir vajadzīga katram, it īpaši pamatskolā. Man patīk darbs ar 8. un 9. klases skolēniem, jo viņiem nav jāpārvar nepatika pret šo priekšmetu, jo to tikai sāk apgūt. Diemžēl daudzi jau ierodas uz stundu ar attieksmi, ka būs grūti, tad jautāju, kāpēc tādas domas, un cenšos šo mītu mainīt. Galvenais ir radīt izpratni par notiekošo dabā, kāpēc tā viss noris. Protams, ja pirms tam grūtības radījusi matemātika un jau pamatskolā fizikas stundās sāk ar aprēķiniem, tad var arī rasties nepatika pret šo mācību priekšmetu. Uzsākot vadīt Mežciema pamatskolu, radījāt savu vai ienācāt jau gatavā komandā? Ienākšanas process, manuprāt, izdevās veiksmīgs, jo mani sagaidīja ļoti laba komanda un atsaucīgi kolēģi. Daudz palīdz tas, ka skola jau trīs gadus aprobēja jauno saturu un kompetenču pieeju. Kas ir būtiskākais šajā pieejā? Šī nav pavisam jauna pieredze, īpaši dabaszinību skolotājiem, bet būtiskākais, ka uz visu jāskatās no skolēna skata prizmas. Nevis, kas man būtu jāiemāca, piemēram, fizikā, bet domāju, kas jāiemācās skolēnam, lai viņš varētu darīt dzīvē nepieciešamo. Vairāk jāļauj darīt pašiem skolēniem, arī kļūdīties, līdz nonāk pie secinājumiem. Skolotājs ne tik daudz sniedz informāciju, cik virza skolēnus, lai viņiem rastos izpratne un paši saprastu. Protams, dabaszinātnēs to realizēt ir vieglāk, jo vispirms veic eksperimentus, konstatē likumsakarības, nevis sāk ar likumu apguvi. Lai arī teicāt, ka skola trīs gadus jau aprobēja lielās idejas, kādā mērā skolotāji ir gatavi realizēt jauno saturu 1., 4 un 7. klasē? Jauno programmu satura paraugi ir pieejami nesen, tādēļ tie vispirms gada garumā būs jāizmēģina, tikai tad varēs pateikt, kā darīt turpmāk. Kā to darīt reāli Kompetenču pieeja nav pavisam jauna pieredze, īpaši dabaszinību skolotājiem, bet būtiskākais, ka uz visu jāskatās no skolēna skata prizmas. Nevis, kas man būtu jāiemāca, piemēram, fizikā, bet domāju, kas jāiemācās skolēnam, lai viņš varētu darīt dzīvē nepieciešamo. Cik skolā kopumā ir bērnu un cik skolotāju? Pirmsskolā ir trīs grupas, kurās ir 60 bērni, bet ar viņiem kopumā mācās ap 800 skolēnu un strādā 68 pedagogi. Cik šogad ir pirmklasnieku? Vairāk nekā 100, tāpēc veidojām četras klases. Ikdienas ritmu ietekmē arī Covid-19. Kādu variantu esat izvēlējušies, organizējot mācību procesu? Izvēlējāmies A variantu un mācības klātienē, bet klašu posmā vienu dienu nedēļā skolēni mācās attālināti, lai pierastu strādāt patstāvīgi, ja arī nāktos pilnībā pāriet uz attālinātām mācībām. Dienas tiek mainītas, un skolotāji izvēlas, vai izmantos, piemēram, Zoom platformu, uzdevumi.lv, vai skolēni apgūst pašvadītu mācīšanos un pilda noteiktus uzdevumus, par kuru izpildi pārrunā nākamajā klātienes stundā u.tml. Ja attālināti jāstrādā ilgstoši, tad, protams, ir jābūt vienotiem principiem, kā notiek mācību process. Skolā ir sešas ieejas, tās izmantojam, lai sadalītu skolēnu plūsmas, kā arī mazākajās klasēs stundas sākas pulksten 8, pēc tam nākamai grupai 8.15 un vecākajām klasēm pulksten 8.30 vai arī ierodas uz otrās stundas sākuma laiku. Līdz ar to arī starpbrīžos ir mazāks skolēnu skaits. Gaiteņos esam savilkuši līnijas, lai norādītu, pa kuru pusi jādodas pa kāpnēm uz augšu, pa kuru uz leju. Skolas ēku kapacitāte drīz tiks pārsniegta, jo ir ļoti daudz skolēnu. Vidēji klasē ir no 22 līdz 30 bērnu, jāņem vērā arī klases telpas ietilpība.

9 Vai ar gudru ziņu pusaudžiem ieplānojāt stundu sākumu vēlāk, jo pētījumi liecina, ka padsmitniekiem svarīgi ir kārtīgi izgulēties, lai varētu efektīvāk mācīties? Tā ir. Lai gan jo mācību stundas sākas vēlāk, jo sarežģītāk apvienot ar interešu izglītību tāpēc, ka daudzi bērni dzied korī, dejo, apmeklē mūzikas skolu, sporto. Patlaban dzīvojam savdabīgā laikā, jo dziedāt korī un dejot ir diezgan grūti, ievērojot noteikto distanci. Laiks ir interesants un parāda, kā uz lietām reaģē skolēni, viņu vecāki, skolotāji. Manuprāt, tas iemācīs pacietību, spēju ieklausīties, jo viedokļi ir atšķirīgi, arī par drošības pasākumiem skolā, īpaši vecāku vidū. Vieni uzskata, ka viss ir pārspīlēti, bet citi, ka vajadzētu vēl stingrāk. Mēs, skolas komanda, esam vienojušies, ka vēlamies strādāt klātienē un darām, lai tas varētu notikt. Ventspils Augstskolā esat ieguvusi dabaszinātņu maģistra grādu datorzinātnēs, tātad varat arī ieteikt labākos risinājumus tehnoloģiju izmantošanā? Informāciju tehnoloģijas ir viena no manām stiprajām pusēm, un zinu, kā tās izmantot mācību procesā. Kā skolas direktore strādāšu pie tā, lai tās vairāk izmantotu arī skolotāji un atvieglotu sev un skolēniem darbu. Vai visi skolēni ir nodrošināti ar nepieciešamo? Kopumā, jā, bet grūtības ir daudzbērnu ģimenēm, ja mājās ir viens dators. Ilgstošu attālināto mācību gadījumā sastapsimies ar vēl daudz neatrisinātām problēmām. Izglītības eksperti pieļauj, ka jau gadā skola būs pieejama tikai online. Kā vērtējat šo viedokli? Cerams, ka tā nenotiks, jo skolēniem būtiski ir socializēties, mācīties komunicēt, tāpat ir nepieciešams skolotāja individuālais atbalsts, uzmundrinājums, un to tehnoloģijas nevar nodrošināt. Vai ar jums daudzi vēlas sazināties, satikties? Vecākiem joprojām ir daudz neskaidrību par vērtēšanu, bet lielākoties ir jautājumi, uz kuriem vislabāk var atbildēt skolotāji, un to arī iesaku darīt. Kāds ir skolotāju vidējais vecums un vai visas vakances ir aizpildītas? Līdzīgi kā visās Latvijas skolās daudzi skolotāji ir pirmspensijas vecumā vai vecāki, bet ir arī gados jauni skolotāji. Patlaban ir visu priekšmetu skolotāji, bet viņiem ir liela slodze, jo darba apjoms ir liels un ir daudz kontaktstundu. Lai realizētu kompetenču pieeju, tas ir trūkums, jo nepieciešams laiks, lai skolotāji savā starpā sarunātos, sadarbotos. Piemēram, vasarā meklējām matemātikas skolotāju, lai slodzes izlīdzinātos, taču neviens neatsaucās. Jāsecina, ka skolotāju trūkst. Vai esat domājusi, kā atbalstīt skolotājus, lai viņi rastu sevī spēku un enerģiju? Piekrītu, ka skolotājiem nav pat laika iziet no kabineta, jo stunda seko stundai. Tā kā starpbrīži ir dažādos laikos, tad skolotājiem nav iespējas aprunāties savā starpā, konsultēties par kādu jautājumu, tādēļ apsveram, kurā dienā tomēr varētu tikties un pārrunāt lietas. Ceru, ka būs labs laiks un Skolotāju dienu atzīmēsim pastaigā dabā, lai tiktos neformālākā vidē. Esat atklājusi, ka jūsu aizraušanās ir astronomija. Vai joprojām mēdzat lūkoties zvaigznēs? Tā ir mana aizraušanās kopš bērnības. Senāk katru gadu braucu uz astronomijas amatieru semināru, bet tagad tam laika paliek arvien mazāk. Esmu skolēniem vadījusi astronomijas pulciņu, kad kopā iepazīstam zvaigznājus, vērojam meteoru plūsmas. Fizikā viena no tēmām ir astronomija, un tā patīk daudziem skolēniem. Viņi atzīst, ka beidzot ir kaut kas interesants. Vai ticat, ka zvaigznes ietekmē cilvēku likteni? Dabaszinātnieki nav māņticīgi, un uzskatu, ka vienīgā zvaigzne, kas mūs ietekmē, ir saule, jo dod gan siltumu, gan enerģiju. Kādu vēlaties veidot Mežciema pamatskolu? Skolā daudzas labas lietas jau ir iesāktas un izmēģinātas, piemēram, skolotāju sadarbība un savstarpēja stundu vērošana. Vēlos turpināt atbalstīt skolotājus un katru skolēnu. Tas ir sarežģīti, īpaši klasēs, kur ir 30 bērnu. Domāju, kā atbalstīt tos skolēnus, kas grib paveikt vēl vairāk, un kā atbalstīt tos, kam ir grūtības. Tā kā esmu strādājusi Piltenē, Ventspilī, Ogrē, Rīgā, tad varu salīdzināt dažādu Latvijas reģionu skolēnus un secinu, ka bērni visur ir līdzīgi. Mūsu skolēni visā Latvijā ir pozitīvi, atsaucīgi, gatavi darīt, ja to ļauj, un tas viņus arī motivē mācīties. Es neesmu saskārusies ar situāciju, ka skolēni negrib mācīties, vienmēr ir izdevies atrast kontaktu. To es vēlos uzturēt arī Mežciema pamatskolā. Arī par Latvijas skolotājiem es varu teikt tikai labu. Mūsu valstī skolotāji dara daudz un maksimāli labāko, ko spēj. Varbūt ir nedaudz skeptiski noskaņoti pret pārmaiņām, bet tikai tāpēc, ka vispirms domā, kā iecerēto reāli varēs izdarīt. Manuprāt, kopumā sabiedrībā novērtē skolotājus, jo viņi dara nozīmīgu darbu. Uz kabineta durvīm esmu uzlikusi uzrakstu ar aicinājumu droši ienākt, ja ir kādi jautājumi vai komentāri. Man interesē skolotāju un skolēnu viedoklis, jo esmu vērsta uz sadarbību, jo vēlos uzklausīt, zināt, kā varu palīdzēt, lai visi skolā justos labi un būtu piederīgi tai. 9

10 SKOLAS PERSONĀLS Par pedagogu nodrošinājumu Latvijas skolās 10 IK Ilze Brinkmane, žurnāliste 28. septembrī notika preses konference par pedagogu nodrošinājumu Latvijas skolās. Tajā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, nodibinājuma Iespējamā misija (IM) vadītājs Kārlis Kravis un Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova, kura ir arī Rīgas domes deputāte. Lai arī konferences pieteikumā bija minētas Latvijas skolas, viedokļu apmaiņā lielāks uzsvars tika likts uz Rīgas vispārizglītojošajām vidusskolām. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem gada 19. septembrī Latvijā ir pedagogi, no tiem jeb 55.5% strādā vispārizglītojošās skolās, jeb 23,9% pirmsskolas izglītības iestādēs, jeb 9.3% profesionālajā ievirzē (sports, mūzika, māksla), jeb 8% profesionālās izglītības iestādē, bet jeb 3.3% interešu izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati liecina, ka gandrīz puse skolotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Pedagoga diplomu katru gadu iegūst ap jauno skolotāju, taču daudzi darba gaitas uzsāk citā nozarē. Nodibinājuma Iespējamā misija vadītājs Kārlis Kravis, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, un Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova piedalās preses konferencē par pedagogu nodrošinājumu Latvijas skolās. Foto: Zane Bitere, LETA. Jāturpina skolu tīkla sakārtošana Ministre atzīst, ka vislielākais skolotāju trūkums novērojams vispārizglītojošajās skolās. Principā ir ļoti maz skolu, kur esošajā vakancē piedāvā 30 darba stundas nedēļā. Jautājums, kāpēc veidojas konkrētais aspekts, un iemesli tam ir vairāki. Protams, nesāksim ar populārāko, kas saistīts ar konkrētiem mācību priekšmetiem, piemēram, vizuālajā mākslā vai ģeogrāfijā pilnu slodzi nevar nodrošināt saistībā ar skolēnu skaitu, jo Rīgā ir arī citi iemesli. Viens no tiem

11 Rīgā un arī Daugavpilī ir vēl nesakārtotais skolu tīkls, norāda I.Šuplinska. Analizējot situāciju Rīgas vidusskolās, ministre norāda, ka vidusskolas posmā daudzviet ir no 36 līdz 60 skolēniem, kas neatbilst ministrijas noteiktajam nepieciešamajam minimālajam skaitam. 36 skolēni ir robeža, kas nepieļauj iespēju pastāvēt vidusskolai arī reģionā, jo ne tikai neatmaksājas, bet nespēj arī sniegt kvalitatīvu izglītību, stāsta ministre. Ministre secina, ka 30% skolotāju strādā 0,5 0,7 slodzi. Ja tas ir noteiktu stundu trūkums (visbiežāk no vienas līdz 10 stundām) un ir realizēts optimāls skolu tīkla sakārtošanas modelis, tad pašā sistēmā ir iespējams rast skolotāju resursus. Dati liecina, ka pamatā pietrūkst dabaszinātņu un valodu skolotāju. I.Šuplinska atklāj papildu pasākumus, kas problēmsituāciju mēģina risināt. Pirmkārt, iesaka skolu vadītājiem uzrunāt esošos skolotājus izmantot iespēju iegūt papildu kvalifikāciju kāda cita mācību priekšmeta (ar mazu stundu skaitu) mācīšanai. Otrkārt, izmantot programmas Mācītspēks resursus. Ministre secina, ka 30 % skolotāju strādā 0,5 0,7 slodzi. Ja tas ir noteiktu stundu trūkums (visbiežāk no vienas līdz 10 stundām) un ir realizēts optimāls skolu tīkla sakārtošanas modelis, tad pašā sistēmā ir iespējams rast skolotāju resursus. Tā ir svarīga ziņa pašvaldībām. Kad domājam par skolotāju pārslogošanu vai nepietiekamu iesaisti skolas darbā, skolotāju vecuma struktūru, tad, galvenais, ir jādomā par optimālu skolu tīklu. Puse no pedagogiem ir vecumā no 50 un vairāk gadu, tāpēc ļoti ceram uz Mācītspēka iesaisti un ļoti ceram uz pārdomātu vidējās izglītības iestāžu modeļu izveidi katrā no nākamajām 43 pašvaldībām, iesaka I.Šuplinska un turpina: Pedagoga diplomu katru gadu iegūst ap jauno skolotāju, bet pedagoga izglītības iegūšana visbiežāk ir saistīta ar valsts budžeta līdzekļiem, izņemot pirmsskolu, jo profesijas ieguvējiem ir garantēts valsts darbs. Ja lielais augstskolu beidzēju skaits neļauj risināt problēmu, tad ir skatāmas attīstības tendences, kādas ir augstākajā izglītībā. Viena no problēmām ir piedāvātās programmas. Tādēļ, pirmkārt, pārejot gan uz jauno viengadīgo darba vidē balstīto, gan četrgadīgo studiju programmu, ceram, ka tādā veidā izdosies atlasīt motivētu studējošo. Otrkārt, pasākumi, kas tiek veikti atalgojuma kāpināšanā un skolu tīkla sakārtošanā, ļaus ienācējiem skolas vidē arī palikt. I.Šuplinska atgādina, ka IZM katru gadu par valsts budžeta finansējumu plāno profesionālās kompetences pilnveides kursus (72 stundas) pedagogiem papildu kvalifikācijas ieguvei cita mācību priekšmeta mācīšanai, izmantojot konkrētās skolas vajadzības. Viņa atzīst, ka ir pašvaldības, kas pedagoģijas studiju studentiem nodrošina stipendijas, dzīvesvietu u.tml., kas lielākajām skolām ārpus Rīgas ir ļāvušas atrisināt aktuālo jautājumu. Ministre uzsver, ka 2019./2020. mācību gada tarifikācijas dati liecinot, ka visās vispārizglītojošajās skolās Rīgā četros pamatpriekšmetos vidējā slodze bijusi nepilnas 24 stundas nedēļā un vidējais atalgojums ir 702 eiro. Savukārt likme ir 30 stundas un attiecīgi vidējais atalgojums 891 eiro, bet, ja strādā 40 stundas, tad atalgojums ir 1188 eiro. Ministres prezentācijā norādīts, ka personālpolitikas plānošana, tostarp pedagogu nodrošinājums, ir skolas direktora kompetences jautājums, tātad arī pienākums piesaistīt jaunus skolotājus. Skolotājiem nepieciešams lielāks atbalsts Nodibinājuma IM direktors Kārlis Kravis norāda, ka programma Mācītspēks ir sinerģija starp IM līdz šim darīto un augstskolu pedagoģijas studiju programmām. Programmas dalībnieki skolā strādā četras dienas nedēļā un piektdienās studē kādā no izvēlētajām augstskolām. Šiem cilvēkiem ir nepārtraukts atbalsts, tiek vērotas viņu vadītās stundas, skolā ir piesaistīts mentors. Manuprāt, iemesls, kāpēc skolā neienāk un nepaliek strādāt jaunie skolotāji, galvenokārt, ir nepietiekams atbalsts. Piemēram, IM 12 gados 70 līdz 75 % programmas dalībnieku paliek strādāt jauniegūtajā profesijā. Jā, visi nepaliek uz pilnu slodzi, varbūt 10 līdz 15 stundām, bet to ietekmē skolas lielums vai stundu skaita nepieciešamība, secina K.Kravis. Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova norāda, ka preses konferencē vajadzēja piedalīties arī augstskolu pārstāvjiem un Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības pārstāvjiem, jo ir nozares neatņemama sastāvdaļa. 11 K.Kravis: Manuprāt, iemesls, kāpēc skolā neienāk un nepaliek strādāt jaunie skolotāji, galvenokārt, ir nepietiekams atbalsts.

12 A.Vladova: Ministres teiktajā kā galvenais trūkums tika norādītas nepilnās slodzes, bet tas liecina, ka informācija sagatavota ne īpaši korekti. Ja nosauc stundas, tad runa ir par kontaktstundām, bet nepieciešams laiks arī konsultācijām, mācību stundu sagatavošanai, pārbaudes darbu labošanai, klases audzināšanai, metodiskajam darbam un skolotāju sadarbībai, ieviešot jauno saturu utt., kas kopumā jau ir vairāk nekā 30 stundas un pārsniedz vienai likmei noteikto skaitu. A.Vladova piedāvā savu redzējumu un risinājuma veidus skolotāju trūkuma novēršanai. Viņasprāt, jebkura reforma nebūs veiksmīga, ja nebūs cilvēku, kas to realizē, bet jaunie pedagogi skolā ienāk pavisam maz vai neienāk nemaz. Pedagogi izjūt neuzticību no nozares vadības un nesaņem pietiekamu sabiedrības uzticību. Katrs solis ir reglamentēts, protokolēts, pārbaudīts. Ministres teiktajā kā galvenais trūkums tika norādītas nepilnās slodzes, bet tas liecina, ka informācija sagatavota ne īpaši korekti vai arī darīts ar nolūku, kam negribētos ticēt. Ja nosauc stundas, tad runa ir par kontaktstundām, bet nepieciešams laiks arī konsultācijām, mācību stundu sagatavošanai, pārbaudes darbu labošanai, klases audzināšanai, metodiskajam darbam un skolotāju sadarbībai, ieviešot jauno saturu utt., kas kopumā jau ir vairāk nekā 30 stundas un pārsniedz vienai likmei noteikto skaitu. Ja konkrētos mācību priekšmetos trūkst skolotāju, tad kontaktstundu skaitu dalām starp kolēģiem. Ja vakance ir norādīta kontaktstundas, tad reāli skolotājs strādā 40 stundas nedēļā un par kopējo darbu attiecīgi tiek samaksāts, skaidro A.Vladova un atgādina par dažādiem mācību procesa projektiem, kuros arī skolotāji ir iesaistīti. Skolotāji reāli skolā pavada 10 līdz 12 stundas dienā, un rezultātā daudzi fiziski un morāli izdeg, rodas nopietnas veselības problēmas, veidojas sarežģītas attiecības ģimenē un citas problēmas, uzsver skolas vadītāja. Pierādījies, ka skolu slēgšana nenodrošina ar trūkstošajiem skolotājiem. Pedagogu vairākums neatbalsta finanšu modeli Nauda seko skolēnam, jo arī Rīgas apkaimēs ir vajadzīgas skolas. Nevajadzētu domāt tikai par līdzekļu ekonomiju, jo daudzi skolēni dzīvo tālu no Rīgas centra un arī viņiem pienākas laba izglītības kvalitāte. Pedagogi, kas strādā šajās skolās, arī ir jānodrošina ar labu atalgojumu, ievērojot vienlīdzības principu, uzsver A.Vladova. Viņa skaidro un salīdzina nevienlīdzīgo situāciju. Ja skolā kopumā ir ap 800 skolēnu un vidusskolas posmā skolotājam, piemēram, ir 24 kontaktstundas un ar pārējiem veiktajiem pienākumiem ir ap 36,3 darba stundu nedēļā, tad kopā bruto saņem 1089 eiro no valsts piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, bet neto tas ir 763 eiro. Ja pamatskolā ir ap 350 skolēnu, tad par tādu pašu stundu darbu skolotājs bruto saņem 955 eiro un attiecīgi neto 660 eiro. Piekrītu, ka svarīga ir pašvaldības līdzdalība, bet nevaram ekonomēt uz mūsu nākotnes rēķina, uzskata A.Vladova un iesaka veidot tādu izglītības sistēmu, kas visiem bez izņēmuma garantētu kvalitatīvu izglītību, kā arī vairāk pievērst uzmanību pedagogu vispusīgam atbalstam, lai viņi varētu strādāt radoši un īstenot jauno saturu un pieeju. A.Vladova uzskata, ka vairāk ir jāpievērš uzmanība skolotāja pozitīvā tēla atspoguļošanai, piemēram, vairāk sagatavot raidījumus un sižetus televīzijā un citos masu medijos. Preses konferencē starp piedāvātajiem risinājumiem pedagogu skaita palielināšanai ir ieteikums valsts finansējumu piešķirt visu pedagoģijas programmu apguvei, jo īpaši krīzes laikā, kā arī profesionālās kompetences pilnveides programmu (72 stundas) apguvei. Tāpat ir ierosinājums noslēgt līgumu starp studējošiem un valsti (konkrēti IZM), kas paredzētu, ka pēc studiju beigšanas trīs līdz piecus gadus obligāti jāstrādā pirmsskolas vai vispārizglītojošā izglītības iestādē. Vēl ir ieteikums pārskatīt pedagoģijas kursu saturu un lielāku vērību un laiku paredzēt praksei, mentoru piesaistei, kā arī atalgojuma jautājumam. 12

13 SKOLAS PERSONĀLS Skolas absolvents palīdz dzēst ugunsgrēku 13 IK Ilze Brinkmane, žurnāliste Žurnālistikā svarīga ir ne tikai fakta konstatācija, bet būtiski ir atklāt, kas aiz katra fakta slēpjas. Šā mācību gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere informēja, ka skolās ir 474 skolotāju vakances, no tām 150 pirmsskolā. Piemēram, Rīgas 40. vidusskolas vadība no marta meklē matemātikas skolotāju, bet tā arī nevienu pieteikumu uz izsludināto vakanci nesagaidīja. Sabiedrisko mediju ziņās izskanēja informācija, ka risinājumu palīdz meklēt vecāki un matemātiku piekritis mācīt viena skolēna tēvs, kuram ir augstākā izglītība datorzinātnēs. Sarunā ar skolas direktori Jeļenu Vediščevu par problēmsituāciju skolotāju trūkumu. No kā prasīt un kam jāuzņemas atbildība Iļja ir mūsu skolas absolvents, un esmu bezgala pateicīga, ka viņš uzņēmās 6. klasē mācīt matemātiku, jo patiesi esam izmisumā. Viņam ir pieredze darbā ar studentiem Rīgas Tehniskajā universitātē, cita starpā, ieguvis vairāk nekā 18 kredītpunktus matemātikā un 12 psiholoģijā, bet darbs ar skolēniem, protams, atšķiras no studentu auditorijas. Pirmā nedēļa viņam bija pārsteigumu pilna, stāsta J.Vediščeva un piebilst, ka nepieciešamo atbalstu sniedz mentors. Problēma nav risināma ar tādu lāpīšanos, un padarīt par atbildīgu tikai direktoru, manuprāt, nav valstiski pareizi, norāda skolas vadītāja. Viņa redz problēmas trīspusīgu risinājumu un attiecīgi arī atbildības sadalījumu. Redzētais sižets televīzijā izsaucis zināmu ažiotāžu, jo direktorei tagad zvanot un strādāt skolā gatavi nākt visdažādākie cilvēki. Problēma nav risināma ar tādu lāpīšanos, un padarīt par atbildīgu tikai direktoru, manuprāt, nav valstiski pareizi, norāda skolas vadītāja. Viņa redz problēmas trīspusīgu risinājumu un attiecīgi arī atbildības sadalījumu. Ministrijas ziņā ir pedagoģisko kadru sagatavošana un iepludināšana darba tirgū, jo nav noslēpums, ka daudzi pedagoģijas programmu absolventi, kas studējuši arī par valsts budžeta līdzekļiem, darbu specialitātē neturpina, jo nav obligāta nosacījuma to darīt. Otrkārt, nepieciešams pašvaldību atbalsts un īpaša programma, ja, piemēram, uz pilsētu vēlētos pārnākt strādāt slēgto lauku skolu skolotāji, jo vajadzīga dzīvesvieta, zināmas sociālās garantijas, stipendijas jauniem pedagogiem u.tml., taču bieži ir tieši cilvēka kā vienības trūkums. Trešā atbildība gulstas uz direktora pleciem, veidojot skolas komandu, jāveic profesionāla kadru atlase un piesaiste. Par kādu atlasi un piesaisti varam runāt, ja nav, no kā izvēlēties. No pavasara matemātikas skolotāja vakance bija uz divām slodzēm, vienai atradām, bet otrai slodzei nesaņēmu nevienu CV. Tāda situācija ir daudzās skolās, un pieļauju, ka direktors būs pārlaimīgs, ja kāds vispār atnāks. Mana lielākā sāpe, ka trūkst latviešu valodas skolotāju. Kā mazākumtautības skolā varu īstenot visas fantastiskās reformas un pāreju uz mācībām latviešu valodā, ja bērnam nevaru iedot instrumentu latviešu valodu? Uz laiku atkal lāpīsimies, jo labi, ka atsaucās cilvēks, kas gadu var strādāt mentora pavadībā, satraukumu neslēpj J.Vediščeva. Viņasprāt, arī valstiski tā ir zināma lāpīšanās, ko tagad pieļauj grozījumi Ministru kabineta noteikumos, proti, jebkuras profesijas pārstāvji var strādāt skolā gadu ar mentora atbalstu, ja arī nav apgūti pedagoģijas pamati vismaz 72 stundu profesionālās pilnveides kursos. Nav noslēpums, ka ne tikai mazākumtautību, bet arī skolās, kur izglītības programmas pilnībā notiek valsts valodā, ir grūtības piesaistīt latviešu valodas skolotājus. J.Vediščeva atklāj, ka netālu esošo skolu vadītāji mēģina cits citam palīdzēt un aicina skolotājus strādāt vairākās izglītības iestādēs. Skolotāji ir pārstrādājušies, ja tā, piemēram, ir pusotra slodze un jāskrien no vienas ēkas uz otru. Realitāte ir skarba. Var rasties jautājums par kvalitāti. Neviens vairs neapstrīd faktu, ka izglītībai nepieciešamas reformas, bet kurš būs izpildītājs? Vai pedagogi, kas strādā pusotru slodzi un

14 mēģina aizpildīt vakances? Skolotāji var daudz, bet jautājums, cik ilgi? retoriski jautā J.Vediščeva. Viņa atzīst, ka priecājas par jaunajām skolotājām, kurām piedzimst bērni, lai arī ir sarežģīti uz laiku atrast aizvietotāju, ir pateicīga pensijas vecuma kolēģēm, kuras piekrīt vēl strādāt kontaktstundas, pateicīga skolas absolventam, kurš matemātiku mācīs astoņas stundas, jo tas nav viņa pamatdarbs. Direktore neslēpj, ka ne mazums skolotāju ar gadiem zaudē enerģiju, slimo, bet nevienu par to nevar nosodīt. Pēc likuma par kadru nodrošinājumu atbild skolas direktors, bet skolotājus sagatavot nevaru un manā rīcībā nav arī motivējošu piedāvājumu. Skolu dibinātāji pašvaldības arī ir ļoti atšķirīgas, taču vajadzīgi reāli cilvēki, ja arī viņu atbalstam būtu plāns un programma. Jāatzīst, ka problēma ir briedusi vairākus gadu desmitus, tikai šogad tā ir īpaši saasinājusies. Ja netiks mainīti gan atalgojuma modeļi, gan nosacījumi, kā veidota pedagoga slodze, un nemainīsies likumdošana, tad, manuprāt, nekas nemainīsies. Patlaban ķīlnieka lomā ir gan pedagogs, gan bērni, bet vecāki atbildību sagaida tikai no skolotāja un no skolas vadības, pārdomās dalās J.Vediščeva un turpina: Pedagogs ir pelnījis cieņpilnu attieksmi, normālu darba slodzi un atalgojumu, ar kuru var ne tikai izdzīvot, bet dzīvot, jo minimālā alga ir 790 eiro pirms nodokļu samaksas, tāpēc nevajadzētu arī brīnīties, ka skolotājiem ir novecojuši datori un programmas, kas atklājās attālināto mācību laikā. Direktore atceras daudzu izglītības un zinātnes ministru solījumus un, piemēram, arī eksministres Baibas Rivžas ( gads) solīto, ka ikviens skolotājs tiks nodrošināts ar laptopu, bet tos nesagaidīja. Jāpiekrīt, ka arī OECD eksperti konstatē faktu, ka skolotāju algas Latvijā ir zemākas nekā vidēji OECD valstīs. Piemēram, vispārējās pamatizglītības otrā posma skolotāju vidējā gada alga sasniedz USD salīdzinājumā ar vidējo OECD valstu rādītāju USD. Prasības vienas, bet nevienlīdzība atalgojumā Pārdomas rada nevienlīdzība algu likmes aprēķinā, jo, piemēram, koeficienti atšķiras Rīgā un Pierīgā un bērnu skaits nav pat noteicošais, bet joprojām darbojas atalgojuma modelis nauda seko skolēnam (šo modeli ieviesa eksministres Tatjanas Koķes darbības laikā ( gads)). Būsim atklāti vairāki Rīgas skolotāji aizgāja uz Pierīgas skolām, jo tur ir pavisam citas algu likmes. Rīga ir palikusi zaudētājos, uzskata J.Vediščeva. Viņasprāt, ir daudz nianšu, kuras nevar atrisināt vienā dienā, bet sagaida vismaz vēlmi tās risināt. Skolas vadītāja novērtē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pieliktās pūles, lai tiktu ievērota vienošanās pedagogu algu pakāpeniskai palielināšanai. Rīgas 40. vidusskolā kopumā mācās 988 skolēnu un strādā 92 pedagogi ar dažādu slodzi. Uzskatu, ka jauno kompetenču pieeju nav iespējams realizēt, ja ir 30 kontaktstundu, jo sadarbībai un citām lietām tad atliek vien nakts stundas. Vajadzētu godīgi atzīties, ka kvalitatīva izglītība nav lēta un valstiski jādomā, kā tam rast līdzekļus, uzsver J.Vediščeva. Ļoti nepareizi ir visu skaitļot tīri matemātiski, piemēram, norādīt, ka daudzi nodarbināti nepilnu slodzi, un atļaujamies teikt, ka trūkst pedagogu, taču katrs gadījums jāskatās individuāli. Uzskatu, ka jauno kompetenču pieeju nav iespējams realizēt, ja ir 30 kontaktstundu, jo sadarbībai un citām lietām tad atliek vien nakts stundas. Vajadzētu godīgi atzīties, ka kvalitatīva izglītība nav lēta un valstiski jādomā, kā tam rast līdzekļus, uzsver J.Vediščeva. Vietā atgādināt faktu, ka starp OECD valstīm Latvija bija no tām, kas izglītības iestādēm (no sākumskolas līdz augstskolai) tērēja mazāko iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu gadā Latvija tērēja 4% no IKP sākumskolas līdz augstākās izglītības iestāžu vajadzībām, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā vidējais OECD valstu rādītājs. Attiecībā uz izglītības pakāpēm Latvija no IKP mazāk nekā vidēji tērēja pamatizglītībai un vidējai izglītībai, un mazāk augstākajai izglītībai. Esam situācijā, ka ikvienam skolotājam, kurš godprātīgi strādā un turpina darbu, arī jau būdams krietni gados, būtu jāskūpsta rokas un kājas, secina J.Vediščeva. 14

15 PEDAGOGS Svarīgākais vienmēr ir bijis bērna progress 15 IK Edgars Kļaviņš, sporta treneris Kopš septembra kompetenču pieeja mācību saturā ir obligāta visu Latvijas skolu 1., 4., 7. un 10. klasēs, bet vai tās ieviešanai esam gatavi skolēni, vecāki, skolu vadība un skolotāji? Lai arī, manuprāt, Skola 2030 mērķis par skolēnu, kurš izaug atbildīgs, aktīvs, pašapzinīgs un lietpratīgs pieaugušais, ir apsveicams, šāds mērķis izglītībai ir bijis vienmēr. Turklāt rodas jautājums, kā savienot mērķus ar varēšanu, ņemot vērā mūsu izglītības sistēmas finansiālo stāvokli, sabiedrības mentalitāti un paradumus. Skola 2030 izvirzītie mērķi kādam būs jārealizē, un vieni no galvenajiem spēlētājiem būs pedagogi. Īpaši māc bažas par gados vecākiem skolotājiem, jo viņu darba pieredze ir pavisam citādāka nekā jaunam skolotājam, kuram vēl nav izveidojušās savas mācīšanas metodes un paņēmieni. Ogres 1. vidusskolas sporta skolotājs G.Heidingers kopā ar audzēknēm šogad Saldū, iegūstot 2. vietu Latvijas Skolu sporta federācijas skolēnu spartakiādē vieglatlētikā. Šajā duālajā pasaulē esam pieraduši, ka mūs nepārtraukti kāds vērtē, pat neprasot mums atļauju. Skolu sistēmā līdz šim ir bijis tāpat. Reizēm tas ir vienīgais instruments, kā motivēt skolēnus mācīties, īpaši sporta stundā. Kurš gan neatceras klasesbiedrenes, kas sporta stundā sēž uz soliņa un novēro stundu. Taču, kā atskan zvans, uzreiz jož pa gaiteni prom. Nākamajā stundā skolotājs nesportotājam norāda, ka, neizpildot sporta stundas prasības, liecībā var gadīties kāda nesekmīga atzīme. Bet šī skolēna vidējā atzīme ir 9,2, un kāds divnieks šo statistiku ļoti sabojātu. Tāpēc nesportiskais skolēns nākamajā stundā stāv ierindā kā

16 visi pārējie, un izrādās, ka prot skriet un lēkt, un, ja vajag, arī bumbu iemest grozā. Skolotājs malacis, prata motivēt skolēnu aktīvi piedalīties stundā un apgūt jaunas prasmes. Kā motivēt un pareizi novērtēt bērna prasmes un iemaņas, īstenojot jauno mācīšanas pieeju? Vai sporta skolotāji varēs motivācijai izmantot atzīmes? Lai uzzinātu, kā to visu paveikt praksē, uz sarunu esmu aicinājis Ogres 1. vidusskolas sporta skolotāju Gati Heidingeru, kurš par sporta skolotāju strādā 15 gadus. Man pietiek redzēt kaut dažus bērnus, kam spīd acis un ir degsme darboties sporta stundās. Tas mani motivē strādāt. Vai tu pats sev vari atbildēt, kāpēc tu strādā par skolotāju? Tāpēc, ka man patīk sportiskās emocijas, ko varu sniegt arī tiem bērniem, kas neapmeklē sporta skolu un citus sporta pulciņus. Man pietiek redzēt kaut dažus bērnus, kam spīd acis un ir degsme darboties sporta stundās. Tas mani motivē strādāt. Nav noslēpums, ka daudzi profesiju pārstāvji, uzsākot savas profesionālās darba gaitas, ir ambīciju pilni un gatavi darīt lielas lietas, bet, gadiem ejot un redzot sistēmas spēku vai tās nevarību, visas ambīcijas pazūd. Kā ir ar tevi? Kādreiz es gribēju un gaidīju, lai bērni izdara visu pareizi un tieši tā, kā es viņiem esmu licis. Ja tā nebija, es pārdzīvoju un domāju, ko darīt, lai visiem viss izdodas. Taču, gadiem ejot, sapratu, ka daudzveidīgi uzdevumi jādod tiem, kas vēlas darīt un sevi attīstīt. Lielākajai daļai skolēnu sporta stunda ir kārtējais ikdienišķais priekšmets, kas ir obligāts, bet ne īpaši patīk. Tāpēc es no tiem bērniem, kas neizrāda papildu interesi, sagaidu tikai pamatprasību izpildi un vairāk neko, bet tiem skolēniem, kas vēlas augt un darīt vairāk, dodu uzdevumus ar augstāku sarežģītības pakāpi. Beigās tā visiem ir labāk un visi ir ieguvēji. Izrādās, ka tu netieši jau iepriekš esi realizējis jauno mācīšanas pieeju? Tā varētu teikt. Sporta stundas vienmēr esmu veidojis dažādas, lai tās nekad neatkārtojas un bērniem būtu interesanti. Kuru klašu skolēniem tu vadi stundas? klases skolēniem. Pēc jaunās pieejas 7. un 10. klases. Ko tu domā par vērtēšanu stundās, kāpēc tā vajadzīga? Motivācijai, jo bērnam ir jāredz, kādā apguves līmenī viņš ir. Vecā vērtēšanas sistēma to ļoti labi parāda. Jauno vērtēšanas sistēmu bērns nesaprot, ja tiek novērtēts ar procentiem vai aprakstu. Vai tevis vadītajās stundās ir bērni, kam nepatīk sportot un to nebaidās izrādīt? Protams! Ko tu dari, lai liktu bērniem piedalīties stundā? Grūtākais ir nodrošināt, ka bērns, kam nepatīk sportot, vispār atnāk uz sporta stundu. Ir bērni, kas vienkārši nenāk, un viss. Skolotājs nevar visiem izskraidīt līdzi. Šobrīd Covid-19 dēļ viņi vismaz nevar brīvi iziet no skolas, bet ikdienā bija citādāk. Skolotājiem kontroles mehānisms ir ļoti vājš. Bet, ja skolēns, kam nepatīk sports, ir atnācis uz stundu, grūtākais ir panākt, lai viņš pārģērbjas sporta drēbēs. Man ir princips, pie kura vienmēr esmu pieturējies sporta stundā ir jāpiedalās sporta apģērbā un apavos, pretējā gadījumā neļauju piedalīties stundā. Galējais solis, ko speru, ir saziņa ar vecākiem. Tas pārsvarā darbojas. Ko tu dari, ja neklausa? Vairumā gadījumu šādiem bērniem, kas neklausa, ir uzmanības trūkums un viņi grib būt svarīgi, tāpēc tieši viņiem lieku novadīt iesildīšanos vai būt grupas vadītājiem. Viņiem tas ļoti patīk, un šī metode ļoti labi darbojas. Vai līdz šim esi izmantojis kontrolnormatīvus? Jā. Arī jaunajā kompetenču izglītības standartā ir paredzēti fizisko īpašību un fiziskās sagatavotības testi, taču netiek likta atzīme par konkrēti sasniegtu rezultātu. Pēc tam kopā ar bērniem veicam dinamikas analīzi. To darām divas reizes gadā. Bērniem tas patīk un motivē viņus kļūt labākiem. Arī jaunās programmas ietvaros to ar 10. klasi esam jau darījuši. Atšķirība bija tā, ka bērni paši veic uzdevumus, un skolotājs neskaita, piemēram, cik presītes tiek uztaisītas. Tagad viņi paši sev ir organizatori. Kaut bērni zināja, ka par šiem testiem netiks likts vērtējums, viņi centās un 1000 m skrējienā tika uzrādīti pārsteidzoši labi rezultāti (vienīgā disciplīna, kur tika uzņemta laika kontrole), laikam bija izsalkuši skriet pēc ilgās pauzes. Piemēram, tāllēkšanu no vietas bērni paši mērīja un piefiksēja rezultātus. Pēc bērnu savstarpējām runām secinu, ka viņi to tiešām darīja ļoti godprātīgi un nepierakstīja klāt centimetrus, lai būtu labāks rezultāts, jo viņiem patīk godīgas sacensības. Bērniem sacensību gars ir vajadzīgs, kaut jaunā programma to grib izslēgt, bet kur gan citur var dabūt sacensību garu, ja ne sporta stundā!? 16

17 Bet kā ir ar zaudētājiem? Tā mūžīgā bērnu slavināšana ne ar ko labu nebeidzas. Šie bērni ir uzvarētāji līdz brīdim, kad iziet no skolas un uzsāk pieauguša cilvēka dzīvi. Pie pirmās kritikas viņš ir apjucis, jo visu laiku bija pieradis, ka viņš ir labs un viņam viss izdodas, kaut ne vienmēr tā ir. Es uzskatu, ka iemācīties zaudēt ir daudz svarīgāk nekā visu laiku uzvarēt. bez sajūsmas. Viņiem patika tā, kā bija iepriekš, ka sporta stundā var fiziski kustēties, nevis nākt un atkal rakstīt, un domāt. Varbūt tas ir laika jautājums. Kaut kas jauns reti kad patīk, vienmēr vieglāk ir turēties pie vecām, pārbaudītām metodēm. Iesējams. Šobrīd ir jāpaiet laikam! 17 Ļauj man tevi provocēt! Noteikti esi dzirdējis tādu frāzi, ka mums, latviešiem, neesot uzvarētāja gēna. Kā tu domā, tas tādēļ, ka mums jau kopš bērnības māca zaudēt, nevis uzvarēt? Es tev nemācēšu atbildēt uz šo jautājumu. Iespējams! Vai tu saproti, ar kādu mērķi mācību saturā tika ieviesta kompetenču pieeja? (Smagi nopūšas. Pauze.) Skatoties uz sporta programmu un redzot, kā notiek sporta stundas, nesaprotu, kāpēc viss tika mainīts. Nezinu, kā citur, bet pie mums jau sen nebija tāda tipa kontrolnormatīvu, kur liek atzīmes. Viss tika pielāgots tā, lai katrs bērns sevi var realizēt tik, cik viņš ir spējīgs. Svarīgākais akcents vienmēr ir bijis bērna progress. Arī vājākajiem bērniem tika atrasts pozitīvais moments, par ko uzslavēt un pateikt, cik labi viņš prot kādu no elementiem. Nesaprotu, kāpēc šīs pieejas izstrādei bija jāvelta tik daudz laika un finanšu, jo pēc būtības jau zināmas un praktizētas lietas tiek nosauktas citos vārdos un saliktas apguves moduļos. Piemēram, sporta spēles tiek nosauktas par sporta spēļu aprakstošām kustībām, bet būtība jau no tā nemainās. Viennozīmīgi varu teikt, ka sporta stundas ir kļuvušas daudz gausākas. Tagad ir ļoti daudz jāskaidro, kas prasa lielu daļu no stundas. Bērni visu dienu ir sēdējuši klasē, risinājuši dažādus uzdevumus, tikai sporta stundā var kārtīgi izskrieties, bet pēc jaunās pieejas arī sporta stundās viņiem ir jāsēž un jādomā. Iepriekš sporta skolotājs visu sagatavoja un bērni varēja pēc saspringtas dienas emocionāli atpūsties un iegūt enerģiju kustoties, bet tagad tas viņiem tiek atņemts, jo pašiem jādomā stafetes, vingrinājumi utt. Līdz ar to viņiem paliek ļoti maz laika reāli sportot. Tagad tas ir veids, kā viņi mācās apgūt dažādākus sporta veidus un kustību elementus. Ja kādreiz tā bija praktiska darbība, tad šobrīd galvenais, lai viņi prot izdomāt uzdevumus, ko pildīt, bet laiks ir ierobežots un sporta stundu nav vairāk. Pastāsti, kā tu uztver šo jauno pieeju, tās nosacījumus? Pagājis pārāk maz laika, lai izteiktu spriedumu. Varu pateikt tikai to, ka skolēni, kas ir sportiski labā līmenī, un tā ir lielākā daļa, šīs jaunās prasības uztver G.Heidingers joprojām trenējas vieglatlētikā un startē veterānu sacensībās. Ko tu redzi kā pozitīvu aspektu kompetenču pieejā? Kas tev šķiet galīgi nepieņemami? Pozitīvi ir tas, ka vidusskolu klasēm, 11. un 12. klasei, būs iespēja izvēlēties moduļus, kuros viņi strādās padziļināti ilgstošā laika periodā. Sporta stundas moduļi pie mums būs šādi: volejbols, basketbols, futbols, vieglatlētika, fitness, aerobika, badmintons, galda teniss, peldēšana. Kopumā pozitīvi var vērtēt arī to, ka bērni tagad vairāk domā, tikai žēl, ka uz aktvitātes rē-

18 ķina, kā jau iepriekš minēju. Vai bērniem tagad ir vairāk brīvā laika, kad sevi realizēt, lai apmeklētu sporta skolu vai citus pulciņus, kur varētu sevi pierādīt un sacensties ar līdzvērtīgiem bērniem? Es pēc saviem bērniem varu pateikt, ka viņiem ir daudz vairāk brīvā laika nekā agrāk. Kāda noskaņa valda pedagogu vidē? Tipiska latviešu noskaņa. Bija jau ierasts strādāt tā, kā bija agrāk. Kad tiek piedāvāts kaut kas jauns, tas prasa lielu piepūli un ir neziņa, kā būs. Kā jebkurā sfērā, ja no tevis prasa jaunas prasības, no kurām tu pusi nesaproti, un tev tās ir jāpilda, jo tāds ir tavs darbs. No tevis prasa, lai tu strādā labāk, kvalitatīvāk, tev jābūt radošākam, bet tev nepasaka, kā, un neiedod laiku tam sagatavoties. Šī nepilnība skolotājos rada neapmierinātību. Šobrīd skolotāja darbs balstās tikai uz entuziasmu. Cik daudz apmācību, kursu jums ir bijuši par to, kā pareizi realizēt šo pieeju? Viennozīmīgi varu teikt, ka sporta stundas ir kļuvušas daudz gausākas. Tagad ir ļoti daudz jāskaidro, kas prasa lielu daļu no stundas. Man personīgi nav bijusi neviena apmācība! Kāpēc tā, vai tā ir tava izvēle neapmeklēt kursus? Nē, biju pieteicies uz četru dienu kursiem Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet divas dienas pirms kursu sākšanās piezvanīja un pateica, ka vietu vairs nav. Biju pieteicies arī uz citiem kursiem, kas notika Ogrē, taču mācību daļa sacīja kādam jāpaliek skolā vadīt stundas, visi reizē nevar iet uz kursiem. Līdz ar to nevienu vārdu neesmu dzirdējis, kā jāstrādā, lai realizētu jauno pieeju. Vai tu zini, pie kā vērsties, ja neizproti kaut ko no realizēšanas procesa? Teorētiski Ogres novada sporta centrā, kurš atbild par sporta stundām visā novadā. Tur vajadzētu būt cilvēkam, kas visu zina. Kas jūs uzraudzīs, vai kompetenču pieeja tiešām tiks realizēta, lai nav tā, ka katrs visu dara pa savam? Pieļauju, ka neviens neuzraudzīs. Tas paliks uz sirdsapziņas un būs tā kā vairums lietu galvenais, lai visi papīri ir sarakstīti, bet, kā dzīvē notiek, nevienu neinteresē. Kā tagad drīkstēs novērtēt bērnu spējas? Šorīd atzīmes liek tikai tēmas beigās. Piemēram, ja apgūstam futbola elementus, tad vairāku stundu ietvaros tiek likti punkti vai ar procentiem novērtētas caurviju prasmes (sadarbība, pašvadīta mācīšanās, digitālās pratības, pilsoniskā līdzdalība), ieradumi (regulāra stundu apmeklēšana, laicīga ierašanās uz stundu, saģērbšanās atbilstoši sporta stundai, stundas disciplīna, aktivitāte stundā), zināšanas un prasmes (kustību elementi utt.). Tēmas beigās tiek saskaitīti katra skolēna sakrātie punkti pa visiem šiem vērtēšanas blokiem, no tā izveidojas atzīme. Piemēram, ja maksimālais punktu skaits ir 50 punkti, audzēknis tēmas ietvaros ir saņēmis 25 punktus, viņa atzīme par šo tēmu ir 5 balles. Jāatzīst, tas, ko vērtēt, cik punktus par katru no prasībām var iegūt, ir katra pedagoga ziņā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka skolēni tiek iepazīstināti jau sākumā ar kritērijiem, par ko tiek likti punkti un cik daudz par katru no izpildītajām prasībām var iegūt. Kā tu esi plānojis organizēt stundas jaunajā programmā? Ja kādreiz es vadīju iesildīšanos un demonstrēju, tad tagad tas ir daudz mazāk, viņi paši domā vingrinājumus un pilda. Šobrīd vairāk ir skaidrojošā darba, lai saprot, kāpēc ir jāiesildās, kurš muskulis strādā utt. Kā tu bērnus motivēsi tagad? (Ilga pauze.) Grūti pateikt. Atzīmes jau nav atceltas, beigās tāpat tās tiks izliktas un atspoguļos kopumu, gan caurviju prasmes, gan attieksmi, gan fiziskās prasmes. Šobrīd pat, izcili izpildot uzdevumu un sasniedzot augstvērtīgus rezultātus, beigās var nebūt paša augstākā vērtējuma, ja neprot sadarboties ar citiem, traucē vai kavē stundas, jo tiek vērtēts viss iepriekš minētais kopums. Tas var būt kā instruments mudināt aktīvi un atbildīgi piedalīties katrā sporta stundā neatkarīgi no fiziskajām spējām. Šobrīd bērniem, kas ir fiziski vājāki, ir vieglāk nopelnīt labu atzīmi nekā iepriekš. Bet fiziski spējīgākie ar ne tik labu attieksmi var savu vērtējumu samazināt. Varu pateikt, ka visgrūtāk ir ar tiem, kas ir fiziski spējīgi bērni. Manu audzēkņu vidū ir Latvijas izlases spēlētāji, kuri var izpildīt jebkuru vingrinājumu dažu minūšu laikā augstā līmenī, un man par izpildījumu nav ko aizrādīt. Viņiem nav interesanti ar citiem, jo viņi ir galvastiesu pārāki. Sākumā mēģināju cīnīties un domāt dažādus uzdevumus, bet tad es sapratu, ka no tā neviens nebūs ieguvējs, jo fiziskā ziņā ar viņiem viss ir kārtībā. Pēc tam es ļāvu spēlēt sporta spēles, kas viņiem patīk. Galvenais, lai viņi aktīvi darbojas, netraucē citiem un 18

19 izpilda visas prasības tāpat kā citi bērni. Vai skolotājiem darbs kļūs vieglāks vai tieši pretēji? Noteikti nav kļuvis vieglāk, jo nav šo iestrāžu un palīdzības no jaunā mācību satura izstrādātājiem. Viss, kas tur tiek teikts, ir vispārinātos teikumos. Tas ir tāpat, ja cilvēkam pasaka, ka jādzīvo ir veselīgi, bet nav paskaidrots, ko tas ietver. Tas rada mulsumu. Šobrīd ir ļoti daudz papildu darbu. Piemēram, vērtēšanas kritēriju izstrāde ir katra paša ziņā, nekur nav iedotas gatavas tabulas. Visgrūtākais šajā visā, ka nav neviena, kam pajautāt, vai mēs darām pareizi. Turklāt, vismaz mūsu skolā ir jāaizpilda ārkārtīgi daudz atskaišu un to skaits tikai palielinās. Tas ir ļoti nogurdinoši. Vai šo izglītības reformu dēļ tev kāds zināms kolēģis ir aizgājis prom no darba, vai pats par to esi domājis? Neviens zināms kolēģis nav aizgājis prom, bet tādi izteikumi ir bijuši. Visgrūtākais šajā visā, ka nav neviena, kam pajautāt, vai mēs darām pareizi. Vai starp skolotājiem nav bailes teikt godīgi, ko domā par šīm pārmaiņām mācību saturā un mācīšanas pieejā, ja pateiksi, ka nepatīk vai nesaproti, jo tad tu būsi vecmodīgs skolotājs, kas neprot pielāgoties pārmaiņām? Jā, tā ir. Mēs esam pat dzirdējuši no atbildīgajiem cilvēkiem aizvainojošus tekstus, kas tika vērsti pret visiem skolotājiem, jo neprotam pielāgoties jaunajām pārmaiņām. Kas tev ir vislielākais izaicinājums pārmaiņu realizēšanā? Vērtēšana! Un kā motivēt bērnus uz augstākiem sasniegumiem. Vai tu tici kompetenču pieejai izglītībā? Ja spētu realizēt kaut 60% no tā, kas prasīts, tad, iespējams, varētu sagatavot darba tirgum konkurētspējīgus cilvēkus. Bet, ņemot vērā, ka vairumā mācību priekšmetu nav ne mācību materiālu, ne izstrāžu, ne metodisko materiālu, kā programmu realizēt, nav arī pārliecības, ka šo visu var kvalitatīvi realizēt. Kā tu redzi, kas būs mainījies mūsu sabiedrībā, kad būs pagājuši kādi gadi, realizējot šādu mācību saturu un pieeju? Ja šis viss realizēsies, tad sabiedrība būs daudz uzņēmīgāka pret pārmaiņām, kas šobrīd, manuprāt, ir lielākā mūsu problēma. Mums nav spēju pielāgoties mainīgām situācijām. Uzklausot skolotāja viedokli, secinu, ka neapmierinātību kolēģos rada tas, ka nav plānveidīgas sagatavošanās pārmaiņu ieviešanai, trūkst mācību materiālu un atbalsta vērtēšanas sistēmas izprašanai. Pastāvošā neskaidrība vērtēšanas sistēmā rada bažas arī par godīgu konkurenci starp skolēniem, kas stāsies augstskolā, ja tiks ņemtas vērā arī atzīmes. Piemēram, katrs skolotājs stundas nokavēšanu vai jebkādu citu skolēna darbību var novērtēt ļoti dažādi. Kāds par nodarbības kavējumu var ielikt 8 punktus no 10, bet cits audzinošos nolūkos pretī šim vērtēšanas aspektam var ielikt 0 punktus. Šobrīd tā ir brīva izvēle. Vienas skolas ietvaros pat var atšķirties kritēriji un vērtēšanas skala, kā tiek vērtēti bērni. Ieviešot ko jaunu, vienmēr būs dažādi viedokļi par to, vai tas ir vajadzīgs vai ne, bet skaidriem kritērijiem un norādēm ir jābūt! KOMENTĀRS Skola 2030 pārstāve Inese Leitāne: Problēma par mācību materiālu trūkumu mums ir zināma un aktualizēta. Mācību gada sākumā bija tehniskas problēmas, nevarēja piekļūt mācību materiāliem, bet sākuma komplekts, lai sāktu darbu, bija visiem pieejams. Šobrīd mājaslapā ir pieejami visi mācību materiāli, lai varētu notikt mācību process. Tie pakāpeniski tiek papildināti. Materiālu sagatavošana ir ļoti apjomīgs darbs, tie top arvien vairāk un vairāk. Skolotāji nejūtas pārliecināti, ka izprot vērtēšanas sistēmu. Vai gaidāmi kādi kursi, kas to skaidros? Vērtēšana mainās, un ir svarīgi tai šobrīd piešķirt citu jēgu un būtību. Mūsu mājaslapā ir ļoti daudz informācijas, ir speciāli vebināri, kuri ir pieejami ikvienam jebkurā laikā. Mūsu pamatauditorija, ar ko strādājam, ir pilotskolas, kā arī skolu vadība. Tālāk notiek pieredzes apmaiņa ar citām skolām. Katrā pašvaldībā ir mācību jomu koordinatori, ar kuriem sadarbojamies. Viņi ir atbildīgi, lai nodotu informāciju tālāk skolotājiem. Mums nav tādas kapacitātes sadarboties ar visiem skolotājiem, vienīgi vebināros var pieslēgties arī skolotāji. Esam apzinājuši skolotāju aktuālos jautājumus, un uz tiem tiek sniegtas atbildes. Iespējams, ir aizķeršanās informācijas tālāknodošanā. 19

20 PUSAUDŽI 20 Pusaudžu depresija kā valsts ilgtspējas apdraudējums IK Anna Druka, žurnāliste Septembra sākumā sarunu festivāla Lampa ietvaros notika diskusija par pusaudžu depresiju un ar to saistītajiem jautājumiem. Šī iemesla dēļ ir daudz neskaidrību un aktuāls ir jautājums par to, kāpēc Latvijā sabiedrība kopumā joprojām atklāti nerunā un nediskutē par depresiju, psiholoģisko veselību un ar to saistītajiem aspektiem. Pasaules veselības organizācija prognozē, ka gadā depresija būs galvenais slimību izraisītājs. Ir prognozes, ka jau tuvākajos gados 15% pusaudžu līdz 18 gadu vecumam būs traucējumi, kas kvalificējami kā depresija. Tā būs lielākais darba nespējas izraisītājs jaunajai paaudzei. Kā šai situācijai sagatavoties un kā to ir iespējams novērst? Diskusijā piedalījās pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, pusaudžu atbalsta persona un klīniskais psihologs Miks Valters, MAK IT izstrādes komandas vadītājs Uģis Lazdiņš un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Diskusiju moderēja Haralds Burkovskis. H.Burkovskis: Vecākiem šķiet, ka viņu bērniem būtu jābūt laimīgākiem, nekā bija viņi pusaudžu vecumā, taču realitātē tas tā nemēdz būt, jo nomācošas kļūst pavisam citas problēmas, kuras vecākiem var vispār neienākt prātā kā apgrūtinājumi. Grūtības atpazīt depresiju Jaunā paaudze jūtas daudz trauksmaināka un nomāktāka nekā iepriekšējās, uzskata N.S.Konstantinovs. Viņš piebilst, ka depresija var izpausties ļoti dažādi un to ne vienmēr ir iespējams atpazīt. H.Burkovskis šeit saskata pretrunu, kuras dēļ vecākiem ir grūti atpazīt to, kas notiek ar viņu bērniem. Katrā paaudzē vecāki tiecas darīt visu, lai dzīve viņu bērniem būtu pēc iespējas labāka, vieglāka un patīkamāka. Līdz ar to katras jaunās paaudzes labklājības līmenis ir augstāks nekā iepriekš. Vecākiem šķiet, ka viņu bērniem būtu jābūt laimīgākiem, nekā bija viņi pusaudžu vecumā, taču realitātē tas tā nemēdz būt, jo nomācošas kļūst pavisam citas problēmas, kuras vecākiem var vispār neienākt prātā kā apgrūtinājumi. N.S.Konstantinovs piebilst, ka justies nomāktam Foto: cdn.dnaindia.com pusaudžu vecumā ir salīdzinoši normāli. Tāpat jāņem vērā, ka vecāki nav vienīgie, kam ir grūti saprast, kādēļ jaunā paaudze jūtas nomākta. To ir grūti atpazīt un saprast arī speciālistiem, jo ir milzīgs daudzums dažādu jauno faktoru, kas ietekmē cilvēkus gan psiholoģiskā, gan fizioloģiskā līmenī pilsētu piesārņojums, uzturs, miega stundas u.c. No otras puses, ļoti bieži vecāki ir cītīgi parūpējušies par to, lai bērniem būtu pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, pietiekamas miega stundas, kā arī aktīvās nodarbības. Tomēr ir virkne dažādu izaicinājumu, kas rada bažas par bērnu nākotni. Garīgās disfunkcijas ir cieši saistītas ar uzturu Sabiedrībai ir jādara viss, lai nenonāktu līdz depresijas simptomiem. Pirmkārt, tas nozīmē parūpēties

21 par bērnu fizisko veselību uztura intervence ir viena no labākajām, ko var realizēt. Laktobaktērijas ir pirmās baktērijas, ko mēs saņemam, un tās izveido hormonus, kas sagādā prieku, skaidro I.Aizsilniece. Mums ir jārūpējas par to, lai uzturētu mūsu organismā mītošos mikroorganismus līdzsvarā. Viņa uzsver, ka ir jābūt ļoti apdomīgiem ar antibiotiku lietošanu, jo tās izjauc līdzsvaru starp mikroorganismiem mūsu ķermenī. Tā kā mēs esam bioķīmiskas būtnes, tiklīdz izjūk līdzsvars mūsu fiziskajā organismā, arī mūsu psihe un emocijas zaudēs līdzsvaru. I.Aizsilniece turpina, ka arvien vairāk pētījumu uzrāda to, ka garīgās disfunkcijas ir cieši saistītas ar uzturu. Viņa stāsta, ka zarnu darbība ir tiešā veidā saistīta ar smadzeņu darbību 90% no serotonīna, hormona, kas rada labsajūtu, izstrādājas zarnu traktā. Var teikt, ka mēs lielā mērā domājam ar zarnām un mūsu garastāvokli lielā mērā nosaka mūsu zarnu veselība. I.Aizsilniece aicina mūs sākt domāt citādāk par sevi un pasauli. Ir jāsaprot, ka mēs neesam viens cilvēks, bet vesels organisms, kas sastāv no daudzām dzīvām būtnēm, un mums ir jāmācās ar to visu sadarboties. I.Aizsilniece: Veselīga uztura nodrošināšana ir viena no labākajām, ko var ievērot. Tā kā mēs esam bioķīmiskas būtnes, tiklīdz izjūk mikroorganismu līdzsvars mūsu fiziskajā organismā, arī mūsu psihe un emocijas zaudēs līdzsvaru. Darba devējs un darbinieku psiholoģiskā veselība Darba devēji ietekmē pusaudžu dzīvi, pat pirms ir uzsāktas darba gaitas. Pusaudžu dzīve lielā mērā centrējas ap idejām par nākotni un karjeras izvēli. Taču to, kāda attieksme pusaudzim veidojas pret darbu, nosaka tas, kā viņš saskata darba devējus un to, kāda vide viņus sagaida darba vietā. Savukārt tas, kāds priekšstats pusaudžiem rodas par darba devējiem, balstās uz to, kā darba vidi piedzīvo citi cilvēki, tai skaitā pusaudžu vecāki. Ja pusaudži redz, ka vecāki darbā jūtas labi, tad arī viņiem veidosies pozitīvs skats par nākotnes darba iespējām. Taču, ja vecāki cietīs darba apstākļu dēļ, pusaudži to sajutīs un viņiem būs grūtības izveidot pozitīvu skatījumu uz darbu un savu nākotni, kas tiešā veidā var novest pie depresijas. Ko ir spējīgs darīt darba devējs un kādā veidā nākt pretī, lai palīdzētu novērst problēmas darba vidē, kas ir saistītas ar depresiju? H.Burkovskis piebilst, ka depresijas problēmas darba vidē var kļūt par nopietnu apdraudējumu nākotnei. Līdz ar to darba devējiem ir svarīgi domāt par šo jautājumu jau šodien. U.Lazdiņš stāsta, ka darba devēji nemēdz runāt par depresiju, kā arī nav spējīgi spriest par medicīnisko pusi. Darba devējs var rūpēties par veselīgu vidi, pozitīvu attieksmi un darbu, kas rada piepildījumu. Tāpat ir svarīgi uzturēt personīgu kontaktu ar katru darbinieku. Tomēr tā nav ārstēšana, tas ir vairāk profilaktisks darba vides elements. H.Burkovski interesē jautājums par to, vai depresija nevar būt saistīta ar to, ka tagad cilvēkiem beidzot ir laiks domāt un vairs nav jāaizpilda visa dzīve ar darbu, kā tas ir bijis iepriekšējām paaudzēm. U.Lazdiņš uzskata, ka mums ir salīdzinoši labi apstākļi, kur augt un dzīvot. Tomēr tas rada jaunus izaicinājumus. Kamēr iepriekšējās paaudzēs jaunieši mēdza profesijas ziņā iet vecāku pēdās, mūsdienās viņi ļoti bieži nezina, kas viņus sagaida pēc vidusskolas. Tagad ir tik daudz iespēju, ka pusaudzim rodas trauksme par to, vai viņš izvēlēsies pareizo ceļu savai nākotnei. M.Valters uzskata, ka darba videi ir jānodrošina preventīvie un atbalsta pasākumi. Tāpat arī skolās ir jābūt šim elementam, jo skolas ir tā vide, kur jaunieši pavada ļoti daudz laika un kam velta lielāko daļu enerģijas. Neapmeklējot skolu, depresija, ļoti iespējams, pastiprinās vēl vairāk, jo tiek izjaukta ierastā rutīna. Skola savā ziņā palīdz nodrošināt veselīgo uzturu, fiziskās aktivitātes un miega režīmu. Šīs trīs lietas mazina jebkuru psiholoģiskās saslimšanas izpausmi. Tas nozīmē, ka arī darba devējam būtu jādomā par to, kā palīdzēt iekļaut depresiju mazinošos elementus viņa darbinieku dzīvē. Kā vecākiem pasargāt bērnu no depresijas? I.Aizsilniece uzskata, ka vispirms vajadzētu veikt inventarizāciju par to, ko bērns ēd. Ir svarīgi aiziet pie ģimenes ārsta, lai izslēgtu fizioloģiskos cēloņus. Pēdējie pētījumi uzrāda to, ka zema līmeņa hronisks iekaisums ļoti bieži ir pamats psiholoģiskiem traucējumiem. Tas atklāj to, ka mēs nevaram atdalīt psiholoģiskās problēmas no fizioloģiskajām. Tāpat arī audzināšanas stils ietekmē to, kā jūtas pusaudzis. N.S.Konstantinovs uzskata, ka līdzsvars starp maigumu un stingrību no vecāku puses ievērojami samazina riskus iedzīvoties nepatīkamos paradumos. Attiecībām ar vecākiem ir jāiekļauj gan emocijas, gan disciplīna. Rādot robežas, ļoti palīdz tas, ka bērnam tiek izskaidrots iemesls, kādēļ šīs robežas tiek liktas, turpina I.Aizsilniece. Tas varbūt jāatkārto vairākas reizes pētījumi rāda, ka līdz pat 10 reizēm var atkārtot vienu un to pašu. Tomēr tad, kad bērni kādu 21

22 lietu saprot, viņi to saprot ļoti dziļā līmenī. N.S.Konstantinovs skaidro, ka ar bērnu noteikti ir jārunā. Ja jaunietis nevēlas atvērties saviem vecākiem, ir nepieciešams atrast vismaz vienu cilvēku bērna paziņu lokā, ar kuru viņš var runāt par to, kas notiek viņa dzīvē. M.Valters piebilst, ka vecākiem lielākais izaicinājums ir vairāk izzināt un izglītoties pašiem par to, kas īsti ir depresija. Bieži vien vecāki nav spējīgi iekāpt pusaudža kurpēs, tomēr ir svarīgi pielikt pūles, lai saprastu, kas notiek ar paša bērnu. Tādā veidā pakāpeniski tiktu attīstīta visas sabiedrības veselības pratība. Vecāki ir vistuvākie cilvēki pusaudzim. Ja viņi nesadzird pusaudzi, tā ir pirmā un lielākā problēma, stāsta M.Valters. Vecākiem ir jāspēj uzklausīt un mierīgi uztvert to, ko saka pusaudzis. Ļoti bieži iemesls, kādēļ pusaudži negrib informēt vecākus par to, kas notiek ar viņiem ikdienā, ir saistīts ar to, ka vecāki neiedziļinās, neizrāda interesi vai pārāk asi reaģē uz teikto. M.Valters uzskata, ka vecākiem ir jāpamana tas, ka jaunieša dzīvē notiek izmaiņas. Iespējams, jaunietis kļūst nomākts, nav ieinteresēts, ir emocionālāks, bet šīs ir arī normālas pubertātes pazīmes. Vecākiem ir jābūt vērīgiem un jāpiefiksē izmaiņas ilgtermiņā. Ja šīs izmaiņas ir ilgstošas vai periodiski turpina atkārtoties, tad droši vien tās ir depresijas pazīmes. I.Aizsilniece uzskata, ka ir vērts konsultēties ar psihologu vai psihoterapeitu gan lai saprastu, kas notiek ar bērnu, gan ko vecāki varbūt nedara tā, lai bērnam gribētos ar viņiem pavadīt laiku. Sabiedrībā valda uzskats, ka pusaudzis principā negrib vairs ar vecākiem pavadīt laiku. Bet patiesībā ir ļoti daudz pusaudžu, kas grib pavadīt laiku kopā ar vecākiem. Kas notiek, ja depresija netiek apturēta? Depresiju ir iespējams arī ielaist. Kā piemēru N.S. Konstantinovs apraksta situāciju, kur pieaugušais ir sācis strādāt darbā, kurš viņam nepatīk. No sākuma nepatiku var pieciest, bet ar laiku sajūtas sāk šo cilvēku graut un ietekmēt pārējās viņa dzīves sfēras. Nepatīkamās emocijas liek mazāk kontaktēties ar draugiem un mazāk iesaistīties dažādās aktivitātēs. Līdz ar to cilvēks mazāk dara to, kas viņam ir svarīgs, tādējādi novēršoties tieši no tā, kas var visvairāk palīdzēt. H.Burkovskis liek aizdomāties par diezgan biedējošu ainu cik lielā mērā vecāki, kuri bērnu redz tikai pēc garas darba dienas vai skolotāji ar 30 bērniem klasē, spēj uztvert to, ka ir depresijas simptomi? Vai nav tā, ka bieži vien bērni ilgtermiņā mokās ar depresiju? Viņiem jau gadiem ilgi sajūtas krājas, un tad, kad viņi kļūst 18 gadīgi un tiem ir jāizlemj, ko darīt turpmāk ar savu nākotni, viņi vienkārši to nav spējīgi izdarīt, jo iekšējie resursi jau ir izsīkuši. Tajā brīdī šīs problēmas, kas nav bijušas pamanītas, kļūst acīmredzamas. M.Valters piebilst, ka pusaudžu depresija ietekmē arī apkārtējo cilvēku dzīvi. Vecākiem var nākties kavēt darbu tādēļ, ka ir jāmotivē pusaudzis. Tam ir sekas, un tas arī spēj ietekmēt visu iesaistīto pušu emocionālo veselību. Tāpat arī mēdz notikt draugu starpā ja vienam bērnam parādās depresija un viņš norobežojas no sava drauga, tas var izraisīt depresiju arī viņa draugā. Depresija un izglītība N.S.Konstantinovs atgādina, ka ir ļoti svarīgi izglītoties ne tikai atsevišķām grupām, bet visiem sabiedrības locekļiem. Ir ļoti būtiski izglītot tieši pusaudžus, jo viņi ir tie, kas ar to saskaras, un savā draugā visātrāk spēs atpazīt depresiju. Turklāt vienaudžiem ir vislielākā ietekme uz saviem draugiem. Viņi drīzāk klausīs sava drauga, nevis kāda cita viedokli un padomu. Reizēm pusaudžiem pietiek ar savstarpēju atbalstu, lai saviem spēkiem spētu pārvarēt depresiju. N.S.Konstantinovs uzsver, ka izglītošana ir pats svarīgākais aspekts šajā kontekstā. I.Aizsilniece uzskata, ka skolas vidē ir iespējams daudz ko mainīt, stāstot un mācot bērniem par veselību. Viņa ir pārliecināta, ka veselības pratība trūkst mūsu izglītības sistēmā. Tas, ka skolās nemāca rūpēties par savu veselību, ir padomju ideoloģijas sekas, kas paredzēja to, ka par veselību netiek runāts un tā ir jāuztic sociālai aprūpei. I.Aizsilniece stāsta, ka pēdējos gados tiek veikti pasākumi, lai jebkurš ārsts spētu atpazīt depresijas simptomus savos pacientos. Īpaši svarīgi tas ir ģimenes ārstiem. I.Aizsilniece neuzskata, ka, pienākot gadam, situācija būs krasi pasliktinājusies. Viņa uzsver, ka izveidosies sapratne par to, cik nozīmīgs ir uzturs un tīra vide, kā arī cilvēciskā komunikācija. Tāpat arī pēc I.Aizsilnieces uzskatiem, Covid-19 nenes neko ļaunu. Sabiedrībā ir jāmainās vērtībām, lai cilvēki kļūtu atbildīgāki un saprotošāki kā sabiedrība. Tomēr H.Burkovskis piebilst, ka līdz Covid-19 daudzviet bija pieņemts, ka bērns astoņos no rīta iziet no mājas un pēc tam skolā viņu audzina. Covid-19 laikā parā- 22 M.Valters: Iespējams, jaunietis kļūst nomākts, nav ieinteresēts, ir emocionālāks, bet šīs ir arī normālas pubertātes pazīmes. Tāpēc vecākiem ir jābūt vērīgiem un jāpiefiksē izmaiņas ilgtermiņā. Ja šīs izmaiņas ir ilgstošas vai periodiski turpina atkārtoties, tad droši vien tās ir depresijas pazīmes.

23 dījās pārmetumi no vecāku puses, ka viņiem ir jāuzņemas skolotāju pienākumi. N.S.Konstantinovs aicina katram uzņemties atbildību par savu personīgo un sabiedrības psiholoģisko veselību: Paradigmas maiņa ir balstīta skolas-ģimenes-vides attiecībās, caur kurām mēs varam mainīt mentālo veselību. Pagaidām cilvēkiem ir pārliecība ja ir slikti, vajag aiziet pie ārsta un paņemt tableti. Tomēr šai problēmai konkrēti tas nav labākais risinājums, un to mēs labi redzam. M.Valters piebilst, ka preventīvie pasākumi ir pats svarīgākais ir jādara viss iespējamais, pirms tiek pamanīti depresijas simptomi. Tas iekļauj uzturu, aktivitātes, izglītotību, kas ir tendēta uz pusaudžu vajadzībām. N.S.Konstantinovs: Depresiju mazina tas, ka mēs darām kaut ko, kas mums patīk un kas mums ļauj justies novērtētiem, saprastiem un pieņemtiem. Pārmaiņas un iespējas Lielais bērnu skaits klasē ir viena no problēmām, par ko bieži tiek runāts. Mums ir tiešām jādomā par to, kā mēs veidojam skolu, uzsver I.Aizsilniece. Vai tiešām viens pedagogs var darboties ar 30 bērniem klasē? Manuprāt, šī norma nav normāla. Pasaules pētījumi rāda, ka jābūt vienam pedagogam uz bērniem. H.Burkovskis piebilst, ka tajā pašā laikā skolas kļūst arvien lielākas. Mazās skolas tiek aizvērtas, jo jāievēro minimālais skolēnu skaits, lai darbotos šīs skolas. Tas pats notiek ar klasēm. Regulējumi paredz lai būtu klases, ir jābūt noteiktam skolēnu skaitam, kas mēdz pārsniegt pasaules pētījumos ieteikto skolēnu skaitu klasē. N.S.Konstantinovs uzskata, ka tieši šāda veida pretrunu dēļ problēmas pieaugs, kā to apliecina Pasaules veselības organizācijas dati. Pašlaik ir daudz šādu pretrunu, kurās pētījumi uzrāda vienu, bet regulējumi paredz kaut ko pavisam citu. Šādos gadījumos var paiet ilgs laiks, pirms izmaiņas tiek ieviestas. Tomēr ir arī pozitīvas aktivitātes, kuras ir iespējams uzsākt un darīt bez globālām izmaiņām politikā. Ir uzsākta sadarbība starp ārstiem un pedagogiem par to, kā sadarboties, lai bērni būtu veselāki, vēlētos un spētu kļūt par pilnvērtīgiem pilsoņiem un nodokļu maksātājiem nākotnē, stāsta I.Aizsilniece. N.S.Konstantinovs atklāj to, ka kopā ar jauniešu psihoterapijas centru ir uzsākta iniciatīva Pirmā neatliekamā psiholoģiskā palīdzība. Šī programma paredz apmācīt jauniešus skolās atpazīt depresijas simptomus un sniegt savstarpēju palīdzību. Tiek veidoti arī rīki, kas palīdzēs veikt psihoemocionālās veselības skrīningu skolēniem. N.S.Konstantinovs raksturo Annas Freidas centru Londonā un uzskaita darbības, ko pusaudži paši ir atzinuši kā depresiju mazinošus. Sarakstā ir minētas simtiem dažādas lietas, sākot ar aromterapiju, sportu, psihoterapiju, veselīgu ēšanu. N.S.Konstantinovs piebilst, ka ir svarīgi uzkrāt šīs zināšanas un zināt, ko piedāvāt jauniešiem, lai palīdzēttu viņiem justies labāk. Depresiju mazina tas, ka mēs darām kaut ko, kas mums patīk un kas ļauj justies novērtētiem, saprastiem un pieņemtiem, skaidro N.S.Konstantinovs. I.Aizsilniece turpina, ka, atklājot jaunas zināšanas, rodas prieka hormoni. Zināšanu apgūšana mūsos rada lielu prieku. Piemēram, muzeju apmeklēšana ir konstatēta kā depresijas intervence. U.Lazdiņš iesaka mazāk izmantot mobilos telefonus un meklēt stimulus un patīkamās darbības kaut kur ārā. Telefons un aplikācijas ir izveidoti, lai pievērstu uzmanību un dotu dopamīna devu ikreiz, kad tiek lietoti. Pirmie soļi, viņaprāt, būtu izdzēst Facebook un Instagram aplikācijas no telefona un atvērt tikai pārlūkā tad netraucēs paziņojumi un telefons tiks ieslēgts tikai tad, kad cilvēks pats to gribēs, nevis kad telefons uzmāksies. Atgriežoties pie uztura jautājuma, I.Aizsilniece stāsta, ka ir jālieto uzturs, kas satur pēc iespējas mazāk pesticīdu. Tie izmaina zarnu mikrofloru un organismu kopumā. Zarnas ir lielākais imūnorgāns ķermenī. Ja tas nav kārtībā, tad organismā nonāk toksiskas vielas. Tas var izmainīt centrālās nervu sistēmas darbību un radīt nopietnus sarežģījumus. Ja ir iespējams kaut ko izaudzēt savos dārziņos, dariet to! Augsnē dzīvo mikrobaktērijas, kas mūsos rada prieku, kad mēs rokamies pa dārzu, stāsta I.Aizsilniece. Pašu audzētā pārtika arī satur mazāk pesticīdu. Lielpilsētās ir iekopti mazdārziņi. Ir vietas, kur tiek turētas pat bites. N.S.Konstantinovs piebilst, ka starp pusaudžiem ir radusies jauna vēlme. Viņi sāk sapņot par dzīvi laukos. Pusaudžu depresija skar visus sociālos slāņus. Tā var izpausties gan sociāli neaizsargātās, gan turīgās ģimenēs. Tāpat ir jādomā arī par tiem pusaudžiem, kuri nedzīvo ģimenē. Ir jāskatās uz sabiedrību kopumā un jāatceras, ka, iespējams, esam norobežojušies savā pozitīvajā burbulī, atgādina I.Aizsilniece. Valsti un vidi, kurā mēs dzīvojam, neveidojam tikai mēs, mūsu profesionālais un interešu loks. Ir svarīgi klausīties pašos cilvēkos un skatīties, kas viņiem palīdz. 23

24 IZSTĀDE MĀRIM ČAKLAJAM IK IK informācija No 8. oktobra līdz 21. novembrim Ojāra Vācieša muzejs aicina aplūkot izstādi Viņi un sirdsapziņa. Māra Čaklā 80 gadu jubilejai veltītā izstāde atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti. Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus. Foto: Juris Krieviņš. Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī Pūt, vējiņi! ( Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt. ), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta slavenajā dzejolī Dziesma par četriem baltiem krekliem ( Ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām. ). Taču sirdsapziņa ir arī kā metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību. Māra Čaklā dzejolis Dziesma par četriem baltiem krekliem, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā Elpojiet dziļi, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu. Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Jura Krieviņa Māra Čaklā fotoportreti, Gvido Skultes filmēti videomateriāli ar Māra Čaklā piedalīšanos, priekšmeti no Intas Čaklās arhīva.

25 GRĀMATA Iznākusi Līvijas Dūmiņas grāmata Artūra Skrastiņa Spogulija 25 IK IK informācija Šogad nozīmīgās 100. jubilejas kārta ir pienākusi Dailes teātrim, kuru dibinājis leģendārais aktieris un režisors, romantiķis un skatuves fantasts Eduards Smiļģis. Šīs izcilās teātra personības radošos imperatīvus tādus kā patiesīgums un vienkāršība, emocionalitāte un spilgta forma, skaistums un idejiska mērķtiecība dailēnieši arvien ir turējuši godā. Starp viņiem ir arī aktieris, kuru nešauboties var saukt par Smiļģa māksliniecisko principu iemiesotāju mūsdienās un kuram 25. darba sezonā apjomīgu grāmatu Artūra Skrastiņa Spogulija veltījusi teātra kritiķe Līvija Dūmiņa. Foto: Eduards Groševs. Teātri es redzu kā lielu spoguli spoguļu spoguli ar bezgalības perspektīvu. Ideālā gadījumā tajā ieraugām savu atspulgu vai vismaz kādu daļu no tā, no sava laika un gara, ievadā raksta autore. Taču spoguļa metaforu teātra kritiķe nav izvēlējusies tāpēc, lai grāmatas varonis viens no savas paaudzes vadošajiem un populārākajiem skatuves grandiem varētu tikai tīksmināties par sevi un nospēlētajām lomām. L. Dūmiņa kopā ar A. Skrastiņu jau grāmatas tapšanas sākumā ir vienojušies būt patiesi un godīgi, tāpēc intervijās aktieris nav vairījies pieminēt arī notikumus, kuros paša attēls neizskatās mākslinieciski vai izdevīgi pievilcīgs. A. Skrastiņš ir īstens sava teātra patriots, un to uzsver daudzi, kurus, lasot grāmatu, sastapsim aktiera radošajā telpā jeb, kā to nodēvējusi L. Dūmiņa, Spogulijā. Tajā ienāk un viņu raksturo cilvēki, ar kuriem saistīta aktiera dzīve tiklab no personiskā, kā profesionālā skatpunkta. L. Dūmiņa atklāj, kāds bijis A. Skrastiņa ceļš skatuves un arīdzan kino mākslā un cik pretrunīgi reizēm mēdz būt panākumi. Sastapšanās ar režisoriem, kuru estētiskie un filozofiskie uzskati diezgan bieži ir stipri atšķirīgi, liek aktierim ne tikai iedziļināties, saprast un pieņemt katras nākamās izrādes veidolu un vēstījumu tie ir nepārtraukti meklējumi un nereti plosīšanās sevī. Reizēm ir bijis tā, ka iniciatīva jāuzņemas pašam, reizēm bijis jāpaļaujas uz iestudējuma veidotāja konceptu, taču reizēm nācies tam pat pretoties. A. Skrastiņš par to visu stāsta ļoti atklāti. Grāmatas autore par savu uzdevumu izvirzījusi analizēt tos aktiera radošā darba aspektus, kuros izgaismojas nevis slavas acumirklīgie uzplaiksnījumi, bet galvenokārt pastāvīgas grūtības un šaubas, pieredze un mainīgums personības tapšana un nobriešana, un par laimi arī nenobeigtība. Draudzīgi zobgalīgu smaidu un asociatīvu pārdomu nianses grāmatā vieš zīmējumi, kurus radījusi grāmatas māksliniece Ilze Vītoliņa. A. Skrastiņam ar viņu kā ar tērpu mākslinieci bijusi sadarbība ne viena vien skatuves tēla veidošanā. Starp fotobrīžiem no izrādēm redzamas arī I. Vītoliņas kostīmu skices. Pieejama arī e-grāmata.