«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība"

Transkripts

1

2 А. Андерсон, Я Знотынь РЕВОЛЮЦИЯ ГОДОВ- В ТАЛСИНСКОМ КРАЕ Латвийское государственное издательства На латышском языке «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība 404, Rīga, 2015 darbabalss.eu padomjugramata.ucoz.com

3 Latvijas vēsturē gada revolūcijai ir milzīga nozīme. Tā ir latviešu tautas pirmā masveidīgā, patiesi revolucionārā cīņa par atbrīvošanos no vācu baronu un cara patvaldības jūga. Jo tālāk aizrit šīs revolūcijas liesmainās dienas, jo spilgtāk un varenāk izceļas to vēsturiskā nozīme gada revolūcija Latvijā bija Krievijas pirmās buržuāziski demokrātiskās revolūcijas sastāvdaļa. Revolucionārās tautas priekšgalā gāja Ļeņina radītā Komunistiskā partija. Revolūcijas virzošais spēks bija proletariāts, bet tā tuvākais sabiedrotais plašas zemniecības masas. Revolūciju izraisīja darbaļaužu pārmērīga ekspluatācija un nacionālā apspiestība. Latvijas proletariāta mērķis šinī revolūcijā bija gāzt cara patvaldību, iznīcināt vācu baronu jūgu, nodibināt demokrātisku iekārtu cīņas savienībā ar Krievijas proletariātu. Latvijā viens no aktīvākajiem apriņķiem gada revolūcijā bija Talsu apriņķis. Talsi bija viena no Latvijas pilsētām, kur notika bruņota sacelšanās un vara uz laiku pārgāja revolucionāru rokās. Bruņotā sacelšanās Talsos uz mūžiem iegājusi slavenajā gada revolūcijas cīņu vēsturē, ierakstot tur vienu no spožākajām lappusēm.. Sacelšanās notikumos visspilgtāk izpaudās lauku proletariāta un zemniecības sadarbība ar pilsētas proletariātu. Grāmatu par gada revolūciju Talsos un apkārtnē jau gadā izdevis T. Dzintarkalns. Viņš savācis gan vērtīgu faktisko materiālu, taču, nebūdams marksists, nespēja parādīt revolūcijas virzošos spēkus un savos secinājumos noslīga liberālās buržuāzijas pozicijās. Arī revolūcijas norisē viņš nav aktivi piedalījies, bet palicis vienīgi vērotāja lomā. Taču, rakstot par revolūcijas norisi Talsos, kļūdas un а

4 neprecizitātes pielaiduši ari atsevišķi padomju vēsturnieki. Mūsu darba nolūks bija savāktos materiālus pēc to izvērtēšanas apstrādāt un sakopot, lai saglabātu Talsu neaizmirstamo revolucionāro vēsturi un precizētu vēsturnieku pielaistās kļūdas Talsu bruņotās sacelšanās traktējumā. Ar šo darbu esam mēģinājuši sniegt pēc iespējas pilnīgāku pārskatu par gada revolūcijas vētrainajām dienām Talsu novadā. Autori.

5 ZEMNIEKU NEMIERI UN KAPITĀLISTISKO ATTIECĪBU RAŠANĀS TALSU NOVADĀ alsu vārds pirmo reizi vēstures avotos minēts gadā pāvesta Gregorija IX viceiegata Ainas Balduina līgumā ar kuršiem. Pēc tam kad vācu iebrucēji bija nomākusi kuršus, Talsu novads nonāca Vācu ordeņa varā gadā Talsu novads kļuva par Kurzemes hercogistes sastāvdaļu gada 28. martā hercogs Pēteris Birons atteicās no troņar un ar 27. maiju hercogiste tika pasludināta par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu. Pēc pievienošanās Krievijai vācu muižniecība vēl ilgi saglabāja savas priekšrocības un privileģēto stāvokli, jo Krievijas valdnieki bija tai labvēlīgi noskaņoti. Ar Kurzemes hercogistes pievienošanu cariskajai impērijai visa Latvijas teritorija pilnīgi iekļāvās tās sastāvā. Kurzemes hercogistē obligātā karadienesta nebija, bet pēc pievienošanās Krievijai to ieveda. Katram pagastam bija jādod noteikts skaits rekrušu. Rekrušu sarakstus sastādīja baroni, tā atbrīvodamies no sev nevēlamām personām. Karadienesta laiks bija ļoti garš 25 gadi. Šis ilgais laiks bija jānokalpo tālā svešumā, tāpēc iesaucamie visiem līdzekļiem mēģināja no dienesta izvairīties. Viņi slēpās mežos un pat sevi sakropļoja, nocērtot pirkstus vai izdurot aci, lai tikai nebūtu jādien. Rekrušu ņemšanas laikā bieži izcēlās nemieri. Šie nemieri daudzreiz beidzās ar asiņainām sadursmēm starp rekrūšiem un viņu ķērājiem gadā vien Talsu apriņķī saķerti un nodoti kara iestādēm 63 dezertieri gada vasarā Kurzemi okupēja Napoleona kara 5

6 spēka prūšu vienības. Okupācijas vara uzlika smagas kontribūcijas un šķūtis. Atbildot uz okupantu zvērībām, Kurzemē sākās bruņota partizāņu cīņa, kas plaši attīstījās arī Talsu novadā. Zemnieki uzbruka mazākām okupantu vienībām, sabojāja tiltus, aizdedzināja šķūņus, kuros ienaidnieks glabāja elpi savai kavalērijai gada 25. augustā Carskoje Selo parakstītais likums pasludināja dzimtļaužu brīvlaišanu Kurzemes guberņā. Kronis un muižniecība formāli atsacījās no dzimtbūšanas. Faktiski «brīvlaišana» bija atklāta zemnieku aplaupīšana, tiešo ražotāju masveidīga atdalīšana no ražošanas līdzekļiem. Zeme, tāpat arī tiesiskā un politiskā vara, joprojām piederēja muižniekam. Pirmajos četros gados pēc «brīvlaišanas» likuma izsludināšanas bija paredzēts sastādīt inventārā sarakstu, noorganizēt pagasta tiesas un muižu policiju, ievēlēt likumā paredzētās amatpersonas utt. Jau pati šo sarakstu sastādīšana sacēla zemniekos lielu uztraukumu un izsauca plašus nemierus. Vēlāk sarakstos ietilpinātā zemnieku manta pārgāja muižnieku īpašumā. Šāda zemnieku masveida aplaupīšana ārkārtīgi saasināja šķiru cīņu uz laukiem. Sākās plaši nemieri visā Kurzemes guberņā gada aprīlī Kurzemes guberņā notika pagasta tiesu vēlēšanas. Muižnieki iecēla par tiesnešiem sev vēlamus cilvēkus. Talsu apriņķa Arlavas draudzes zemnieki atteicās atzīt jaunos tiesnešus. Muižnieku apstiprinātie pagasta tiesneši varēja stāties pie savu pienākumu pildīšanas tikai pēc zvēresta nodošanas baznīcā. To izmantoja zemnieki. Viņi lielā skaitā sapulcējās Arlavas baznīcā un tās tuvākā apkārtnē, lai neļautu tiesnešiem dot zvērestu. Apbruņojušies bisēm, izkaptīm, mietiem un akmeņiem, viņi nelaida baznīcā ne mācītāju, ne piecus zvērināmos. Pie baznīcas notika īsta kauja. Baroni jāja ļaužu pūlī ar zobeniem ro- Tās, tomēr tika atsisti. Baronu Štempeli, kas jāja uz balta zirga, spēcīgi zemnieki pārsvieda ar visu zirgu pār baznīcas valni. Baroni, mācītājs un viņu rokaspuiši bija spiesti bēgt. Zvērināšana nevarēja notikt. Sākās nemieri visā draudzē, jo Arlavas nemieros piedalījās arī Pūņu, Limbužu, Tiņģeres, Nogales, Pobužu, Cunces un Sasmakas muižu zemnieki. Ariavā ieradās pats ģenerālgubernators marķizs Pau-

7 luči ar lielu karaspēku, jo viņš baidījās par vispārējas zemnieku sacelšanās uzsākšanu. Sadursmē ar karaspēku zemnieki ievainoja 5 zaldātus, taču zemnieku zaudējumi bija daudz smagāki, jo viņi bija vāji apbruņoti. Daudzus zemniekus mežonīgi pēra, bet vadoņus saslēdza važās un aizveda uz Daugavgrlvas cietoksni, no kurienes tos izsūtīja uz Sibīriju. Kurzemes muižniecības pilnvarotais pēc šīm akcijām pateicās visiem virsniekiem par enerģisko rīcību un uzdāvināja katram ievainotam zaldātam 100 rubļu asignācijās. Muižniecības devīgums rādīja, ka Kurzemes muižniecību bija ļoti satraukuši zemnieku nemieri. Tomēr zemnieku pretestība netika salauzta. Viņi slēpās mežos un_uzsāka partizāņu cīņu. Tikai 17. maijā zemnieku nemierus Ārlavas draudzē galīgi likvidēja gadā, zināmā mērā Ārlavas zemnieku nemieru ietekmē, uz Talsiem pārcēla Kandavas pilstiesu un apriņķa liesu. Talsi kļuva par apriņķa centru. Neraugoties uz to, Talsu apriņķī laiku pa laikam arvien uzliesmoja zemnieku nemieri. Tā gadā sūdzības par klaušu paaugstināšanu iesniedza Sabiles, Lībagu un Talsu muižas zemnieki, gadā Sabiles un Valgales zemnieki, bet gadā Nurmuižas zemnieki. 19. gadsimta 40. gadi Talsu novadam bija smags laiks sakarā ar ilgstošu neražu. Vietām novadā izcēlās gandrīz pilnīgs bads. Neražas izmantoja muižnieki, lai padarītu zemniekus vēl atkarīgākus. Viņi aizdeva labību posta nomāktajiem zemniekiem uz ārkārtīgi smagiem noteikumiem, līdz ar to galīgi iedzīdami zemniekus parādu jūgā gadā Talsos Ierīkoja magazinu, lai novērstu badu iedzīvotāju vidū. Labību iepirka no Lubezeres muižas, pavisam 540 pudu, ko pusgada laikā izsniedza bada cietējiem. 19. gadsimta piecdesmitajos un vēlākajos gados Talsu novadā izcēlās t. s. «lībiešu dumpji». Dundagas barons Osten-Sakens gadā piedāvāja savas muižas zemniekiem (gar jūrmalu dzīvojošie nodarbojās arī ar zvejniecību) noslēgt jaunus nomas līgumus, kas paaugstināja nodevas. Līgumos bija paredzēts, ka katram saimniekam jāpiegādā muižai paša sagatavots siens, jāsūta 4 mēnešus uz muižu darbā viena sieva ar savu pārtiku, viens vīrs 2 mēnešus meža darbos, katru gadu jāiztīra viena pūrvieta pļavu, 3 dienas gadā jāsūta uz muižu cilvēks ar Sirgu pasta piegādei. Līgumos zemnieki tika brīdināti, ka 7

8 gadījumā, ja kāds no viņiem uzdrošinātos iesniegt varas? orgāniem sūdzību par baronu, pēdējam ir tiesības padzīt sūdzētāju no mājām un atņemt ari visu viņa mantu. Dundagas zemnieki atteicās parakstīt barona ierosinātos līgumus. Tad Osten-Sakens griezās pie tiesas ar priekšlikumu piespiest ar varu Dundagas zemniekus-zvejniekus šos līgumus parakstīt. Zemnieki tam pretojās un par barona patvaļu sūdzējās Baltijas ģenerālgubernatoram Suvorovam. Ģenerālgubernators atteicās palīdzēt zemniekiem, aizbildinoties, ka viņam it kā neesot tiesības iejaukties muižnieku un zemnieku nomas attiecībās. Kurzemes gubernators Breverns, kam bija uzdots izmeklēt Dundagas zemnieku sūdzības, atzina Osten-Sakena rīcību par pareizu. Pēc četru aktivāko zemnieku (viņi bija iesnieguši sūdzību ģenerālgubernatoram) aresta un neveiksmīgā mēģinājuma lauzt dundadznieku pretestību, Osten-Sakens ķērās pie represijām. Viņš izsauca karaspēka daļu, kas nežēlīgi izrēķinājās ar zemniekiem-zvejniekiem. Kas atteicās parakstīt līgumus, tos izdzina no mājām, atņemot lopus un inventāru. Dundadznieku vadoni Niķu Šūbcrgu aizveda uz Ventspili un pie pilstiesas nežēlīgi pēra ar 50 rīkšu sitieniem,, pēc tam atbrīvoja. Šūbergs brauca pat uz Pēterburgu* kur viņam izdevās iesniegt lūgumu caram Aleksandram IL Taču lūgums palika bez ievērības. Mežonīgā izrēķināšanās piespieda Dundagas zemniekuzvejnieku vairākumu parakstīt verdzinošos nomas līgumus gadā Dundagas muižā nemieri uzliesmoja no jauna, bet tos atkal apspieda ar bruņotu spēku. Nurmuižā (tagadējā Laucienē) vairākkārt izcēlās nemieri pļavu dēļ, kuras viltus ceļā atņēma zemniekiem. Barona uzdevumā Nurmuižas mežkungs Jēgunsts sasauca meža pļavu izmantotājus, kas līdz šim uz ieraduma tiesību pamata tās uzskatīja par savu īpašumu, un lika viņiem maksāt nomas naudu. Zemnieki vienprātīgi atteicās. Beidzot tomēr abām pusēm izdevās vienoties par niecīgu nomas maksu. Taču pēc dažiem gadiem nomas maksu ievērojami paaugstināja. Daudzi zemnieki atteicās paaugstināto nomu maksāt. Mežkungs vairs ar tiem nerēķinājās* bet nodeva pļavas izsolē. Pļavu atņemšana izraisīja nemierus. Saniknotie zem 8

9 nieki saķēra mežkungu, nopēra viņu un ieslodzīja vistu kūcl (Barons vēlāk mežkungam izmaksāja lielu «sāpju naudu».) Neraugoties uz zemnieku pretestību, barons sāka nomas maksu ievērojami paaugstināt arī uz mājām. Zemnieki gan iesniedza lūgumus tiesu iestādēm, taču nekādu pārmaiņu nebija. Tā kā zemnieku lūgumi netika ievēroti,, viņi sāka masveidīgi dedzināt muižas šķūņus un mežus.. Tā gadā jūlijā vien Nurmuižas barona meži dega.' 13 reizes. Ģenerālgubernators iecēla pat īpašu komisiju vietējo apstākļu un ugunsgrēku izcelšanās iemeslu noskaidrošanai., Komisijas darbība bija nesekmīga, jo vainīgos dedzināšanā neizdevās atrast. Cieši saistīts ar nemieru Nurmuižā bija t. s. «Engures, dumpis». 19. gadsimta piecdesmitajos gados izraka kanālu uz jūru, ar ko Engures ezera līmeni ievērojami pazemināja un ezera krastu plaša teritorija atbrīvojās no ūdens. Atbrīvotā teritorijā izveidojās pļavas, kuras sāka pļaut vietējie zemnieki. Ezeram pieskārās vairāku muižu robežas,,, no kurām garākā bija Nurmuižai. Šo muižu baroni aizliedza zemniekiem pļavas pļaut. Zemnieki aizliegumu neievēroja un pļaušanu turpināja. Tā gada vasarā atkal daudz pļāvēju devās uz Engures ezera pļavām. To uzzinājuši, baroni nosūtīja policistus, kuri pavēlēja zemniekiem atstāt pļavas. Pļāvēji policistus saņēma naidīgi un pēc asām vārdu izmaiņām padzina. Pļaušanas darbi netraucēti turpinājās. Taču baroni nepalika mierā un iesniedza lūgumu gubernatoram, lai tas sniedz viņiem palīdzību. Pēc baronu lūguma Engures pļavās ieradās pats gubernators Sipjagins ar 4 rotām zaldātu. Viņi ieņēma visus ceļus, kas veda uz ezera pļavām, un nostājās ķēdē pie pļaujamām vietām. Gubernators pavēlējānekavējoties pļaušanu pārtraukt. Kad pļāvēji to nedarīja,,, zaldāti sāka šaut, ievainojot vairākus pļāvējus. Tikai tad* pļāvēji bija spiesti pļavas atstāt. Nurmuižas Barons Firkss, cerēdams iegūt lielāku peļņu, ezera pļavas neiznomāja, bet lika tās nopļaut muižas vajadzībām, sienu savācot lielos šķūņos. Rudenī, tumšajām naktīm iestājoties, visi šķūņi tika nodedzināti. Neraugoties uz barona pūlēm, vainīgos tomēr neatrada. Visiem šiem nemieriem bija neorganizēts, stichisks raksturs. Tikai ar 20. gadsimtu sakarā ar strādnieku šķiras

10 revolucionārās kustības attīstību pretošanās vācu baroniem nn cara patvaldībai kļuva organizētāka un sevišķi pieauga gada revolūcijas laikā. Rūpniecības uzplaukums un sešdesmito gadu reformas paātrināja kapitālisma attīstību arī lauksaimniecībā. Līdz gadam Talsu apriņķī nebija zemes īpašnieku zemnieku. Tikai gada 20. septembra likums ļāva iegūt īpašumā privatmuižu mājas. Ar gada jurģu dienu sākās māju pārdošana zemniekiem gada likums paredzēja galīgi izbeigt arī klaušas. Jau noslēgtie līgumi bija jālikvidē četru gadu laikā, pārrēķinot klaušas naudā. Tā klaušas galīgi izbeidzās tikai gadā. Zemes ieguvēja īpašuma tiesības tomēr lielā mērā bija ierobežotas. Muižai palika tiesības prasīt palīdzību ugunsgrēka gadījumos, medīt un rakt novadgrāvjus caur pārdotās mājas zemi. Tikai muižniekiem bija tiesība atvērt krogus, dedzināt spirtu, ierīkot alus brūžus. Vidējā pārdošanas cena bija samērā augsta 27,4 rubļi pūrvietā gadā Talsu apriņķī iepirktas tikai 3 mājas. Pēc tam sākās strauja māju iepirkšana. No līdz gadam Talsu apriņķa zemnieki iepirka 1121 māju. Deviņdesmitajos gados māju iepirkšana sāka apsīkt un bija pat gadījumi, kad muižnieki atpirka zemi atpakaļ. Daudzi zemnieki iestiga parādos un izputēja. Viņu mājas nojauca, bet zemi pievienoja muižu zemei. Talsu apkārtnē tika likvidētas Tiguļu, Ādieņu, Pūteļu, Birznieku, Jaunzemju, Nāckalēju, Maku, Auziņu un citas mājas. Uz šo māju teritorijām muižnieki ierīkoja jaunas pusmuižas: Grenču muižu, Jaunmuižu, Rempliņus u. c. Muižu pāriešanu uz kapitālistisku saimniekošanu veicināja par pārdoto zemi iegūtā nauda, kuru muižnieki izlietoja lauksaimniecības intensifikācijai, iegādājoties lauksaimniecības mašīnas, un šķirnes lopus. Šādos apstākļos gadsimta beigās no Talsu apriņķa iedzīvotāji sāka izceļot uz Rīgu, Ventspili un citām lielākām pilsētām, kā aū uz Iekškrievijas guberņām. Lauku iedzīvotāju skaits krasi samazinājās, jo dabiskais pieaugums laukos vairs nevarēja izlīdzināties ar iedzīvotāju aizplūdumu uz pilsētām. to

11 Laikā no līdz gadam Talsu apriņķa robežās iedzīvotāju skaits samazinājās par vairāk nekā trim tūkstošiem. Pašā Talsu pilsētā ari visa vara bija baronu rokās. Talsi pa lielākai daļai celti uz muižnieku zemes, kuri diktēja apbūves noteikumus. Septiņdesmito gadu beigās valdība pilsētai piedāvāja prāvu zemes gabalu (ap 40 pūrvietu lielumā). Taču baroniem padevīgais miesta priekšnieks Kronbergs, baronu piespiests, zemi nepieņēma. To vēlāk ieguva pareizticīgo baznīca. Ja kāds Talsos no jauna gribēja dabūt kaut nelielu zemes gabaliņu, tad viņam bija jāgriežas pie Pastendes vai Nurmuižas barona, it kā žēlastību lūdzot, un jāpakļaujas baronu diktētiem noteikumiem. Kapitālismam attīstoties, pati zemniecība arī diferencējās. No turīgākajiem saimniekiem, kas jau bija izpirkuši savas mājas, izveidojās lauku buržuāzijā, kas ekspluatēja algotu darbaspēku. Zemniecības diferencēšanās radīja laukos jaunas šķiru pretrunas, pretrunas starp laukstrādniekiem un lauku buržuāziju. Tajā pašā laikā laukos turpināja pastāvēt pretrunas starp muižniecību un zemniecību. Muižnieku ekonomiskās un politiskās kundzības likvidēšanā bija ieinteresēta visa zemniecība.

12 TALSU NOVADS GADA REVOLŪCIJAS PRIEKŠVAKARĀ. ivdesmitā gadsimta sākumā Talsos dzīvoja ap 4500 iedzīvotāju, bet visā Talstr apriņķī ap iedzīvotāju. Pilsētā nebija lielu rūpniecības uzņēmumu. Te darbojās vienīgi vilnas kārstuve, podniecība, stērķeļfabrika, dzirnavas, pienotava, 2 3 zāģu gateri un citi sīkāki uzņēmumi: galdnieku un ratnieku darbnīcas, smēdes ar nelielu strādnieku skaitu. Viens no galvenajiem cēloņiem, kas kavēja Talsu straujāku ekonomisko attīstību un strādnieku skaita kaut cik i- 12 Talsi XX gadsimta sakuma.

13 ievērojamu pieaugumu, bija pilsētas atrašanās diezgan tālu 110 dzelzceļa (tuvākā dzelzceļa stacija Stende 12 km) nn no lielākiem rūpniecības centriem. Visā Talsu apriņķī bija tikai 6 mineralapstrādāšanas fabrikas (kaļķu cepļi) ar 92 strādniekiem un 2 pārtikas vielu ražošanas uzņēmumi ar 32 strādniekiem. Toties apriņķī bija 13 alus darītavu un 18 spirta brūžu. Alus darīlavu un spirta brūžu ziņā Talsu apriņķis bija pirmā vieta visā Kurzemes guberņā, tāpat arī krogu skaita ziņā. Starp Talsiem un Dundagu 35 kilometru garā posmā bija 9 krogi, bet starp Talsiem un Tukumu 52 kilometru garā posmā pat 16. Tas arī saprotams, jo krogi deva muižniekiem krietnu peļņu un saskanēja arī ar viņu nolūkiem turēt zemniekus savā atkarībā un novirzīt tos no «dumpošanās». Vācu baroni sevišķi izcēlās ar savu reakcionāro noskaņojumu un carisma aizsardzībā sīvi cīnījās pret tautas masu revolucionāro tieksmju visniecīgāko izpausmi. Talsu apriņķī, tāpat kā visā Latvijā, pilnīgi nenokārtots bija agrarais jautājums. No visas zemes platības muižnieku zeme (69 privatmuižas) aizņēma ha (56,93%), zemnieku zeme (2355 saimniecības) ha (30,41%), valsts zeme ha (11,57%), baznīcas zeme 2735 ha (0,92%), pārējā zeme 532 ha (,17%). 1 Atsevišķu muižu īpašnieku rīcībā bija ievērojamas zemes platības. Tā, piemēram, Nurmuižas baronam Firksam piederēja desetinas, Kabiles muižas īpašniekam kņazam Livenam desetinas, Stendes baronam Brigenam desetinas, Pastendes baronam Hānam 9900 desetinas u tt.2 (1 ha = 0,915 des.) Nedaudzām personām, kurām piederēja milzīgas zemes platības, pretim stāvēja lielas bezzemnieku masas, kam nebija ne pēdas zemes. Lai gan Talsu apriņķa muižniekiem bija gandrīz divreiz vairāk zemes nekā zemniekiem, tomēr muižas maksāja likai 9% no visiem pašvaldību nodokļiem. Pārējo sumu sedza zemnieki. Laikā no 19. gs. sešdesmito gadu reformām līdz 20. gs. sakumam muižnieku un zemnieku aigrarās attiecības daudz 1 Talsu novads V lpp. 2 Вся Курляндская губерния Митава г., лист

14 nebija mainījušās. Zemnieki vēl arvien nedrīkstēja uz savas zemes atvērt tirgotavas, celt dzirnavas, ierīkot rūpniecības iestādes, nemaz nerunājot par krogiem, alus un spirta darītavām. Muižnieki paturēja sev medību un zvejas tiesības zemnieku laukos un ūdeņos. Saimnieki nedrīkstēja' pat savos dārzos šaut zaķus, kas grauza viņu augļu kokus.. Vēl daudz beztiesīgāki bija kalpi. Lai gan pagasta nodokļus kalpi maksāja tāpat kā saimnieki, pagastu sapulcēs viņi no 10 vīriem varēja sūtīt tikai vienu pārstāvi. Kalpiem nekādas noteiktas darba dienas nebija. Vasarās viņi strādāja no saules līdz saulei, bet arī ziemā darbs ieilga bieži līdz pat vēlai naktij. Šķiru pretrunas Latvijā gada revolūcijas priekšvakarā bija ļoti saasinājušās. Pretrunu saasināšanas, cēlonis bija tas, ka kapitālisti un muižnieki necilvēcīgi ekspluatēja strādniekus un zemniekus. Vācu baroni un cara patvaldība turēja vietējos iedzīvotājus ārkārtīgā nacionālā apspiestībā. Nežēlīgās ekspluatācijas rezultātā strādnieku, kalpu un darba zemnieku stāvoklis revolūcijas priekšvakarā bija ļoti smags. Visam tam pievienojās smagi nodokļi birokrātiskās patvaldības un militārā aparata uzturēšanai. Talsi nebija no ārpasaules noslēgusies pilsētiņa. Jau: revolūcijas priekšvakarā sociālismā idejas talsiniekiem nebija svešas. Talsu novada darbaļaudis bija tik tālu politiski sagatavoti un revolucionāri noskaņoti, ka viņi bija gatavi zem sociāldemokrātijas sarkaniem karogiem pāriet atklātā cīņā pret saviem apspiedējiem.

15 REVOLUCIONĀRĀS KUSTĪBAS SĀKUMS - alsos sociāldemokrātiskās proklamācijas un literatūra parādījās jau gadā. Šo proklamāciju izplatīšanu veica daži Rīgas politechnikuma un Pēterburgas universitātes studenti. Talsos aģitāciju izvērsa Rīgas politechnikuma students Antons Freibergs un Pēterburgas universitātes students Ansis Buševics, kā arī grāmatu tirgotājs Jānis Linde. Uzsaukumi un literatūra tika izplatīti arī Talsu apkārtnē kalpu un skolotāju vidū. Sevišķi aktivs bija Jānis Linde, kas Talsu apriņķi labi pazina, jo bija strādājis Uguņos un Vandzenē par skoloaju, bet no gada apmetās uz dzīvi Talsos, kur atvēra: pirmo latviešu grāmatu veikalu, kā arī iekārtoja bibliotēku, no kuras par niecīgu maksņ izsniedza grāmatas lasītājiem. Izcils aģitators Talsos bija pareizticīgo draudzes skootājs Jūlijs Kažemirs (Kažmers). Viņš bija labs orators,.. Kas prata saistīt masas, un sevišķi aktivi un ar lieliem panīkumiem darbojās jaunatnes vidū. Talsos pirmais sociāldemokrātu pulciņš nodibinājās-* 902. gada pavasarī un saucās «Strādnieks». Sī pulciņa* libinātāji bija Jūlijs Kažemirs (Kažmers) un Jānis Linde., Pulciņā aktivi piedalījās Augusts Klimpmanis, kas strādāja par rakstvedi nodokļu pārvaldē, podnieks Matīss hipurs, alus noliktavas strādnieks Bērzkalns, ratnieks- Pinis Plaisks, kalējs Jēkabs Auns, skolotājs J. Valdmanis, Miķudārzs, Jānis Staprans, Pēteris Bebris, Jānis un Jūlija hitikumkalni, kā arī krievradznieki1 Dāvids Lagzdiņš, 1 Krievrags Talsu pilsētas rietumu nomale, kur zeme galvei nu kārtām piederēja pareizticīgo baznīcai, kas par to iekasēja augstu minas maksu. 15.

16 'Kristaps Dadzis, Pīlags un citi. Minētie krievradznieki bija rokpeļņi, kuri no pareizticīgo baznīcas nomāja zemi un tur bija uzcēluši savas mājeles. Proklamācijas un nelegālo literatūru piegādāju Maskavas konservatorijas students Ģirts Bērzkalns, kas šinī nolūkā diezgan bieži ieradās Talsos. Katrs pulciņa biedrs aktivi piedalījās organizācijas un aģitācijas darbā gada vasarā pulciņa dalībnieki uzņēma sakarus ar apkārtnes muižu kalpiem un zemniekiem, kā rezultātā nodibinājās vairāki laukstrādnieku pulciņi. Šiem pulciņiem bija dažādi nosaukumi, piemēram, «Ziemeļblāzma», «Baltieši», «Viļņi», «Pļavnieki», «Upmalieši», «Melnais lācis» u. c. Jānis Linde/ viens no Talsu sociāldemokrātu gada vasarā nodibinājās sociāldemokrātu organizā organizācijas dibinātājiemcijas Talsu komiteja, kurā iegāja skolotājs Jūlijs Kažemirs *{Kažmers) un grāmattirgotājs Jānis Linde, podnieks Matīss Dupurs, fotogrāfs Šteinbergs, skrīveris Kārlis Cekuls, Celms, alus noliktavas strādnieks Bērzkalns un citi. Komiteja tika organizēta uz kooptacijas pamatiem un stingri ievēroja konspirāciju. Komiteja apvienoja pulciņu pārstāvjus, kurus sasauca pa rajoniem. Sevišķi svarīgos gadījumos sasauca visu pulciņu pārstāvju kopēju sapulci 'konferenci. Pirmo pulciņu pārstāvju sapulci sasauca gada rudenī, īsi pirms Baltijas sociāldemokrātiskās strādnieku organizācijas konferences. Sapulce nolēma pievienoties Baltijas latviešu sociāldemokrātiskai strādnieku organizācijai un uzdeva Talsu komitejai nosūtīt uz konferenci divus 'balsstiesīgus delegātus. Par delegātiem izvēlēja J. Kaže- :miru (Kažmeru) un J. Lindi. Komiteja savas sēdes un sanāksmes noturēja Talsos, 16

17 Lielā ielā Nr. 28, mazā istabiņā virs J. Lindes grāmatu veikala. Šo telpu izraudzīja tādēļ, ka tai bija divas izejas un komitejas locekļi varēja neuzkrītoši apmeklēt grāmatu veikalu, jo tur katru dienu apgrozījās daudz ļaužu. (Soda ekspedicija namu nodedzināja. Tā vietā uzcelts jauns nams, kur tagad iekārtots Talsu patērētāju biedrības 7. veikals.) Otra sanāksmju vieta bija Šteinberga fotodarbnīca, kas atradās Lielā ielā Nr. 37. (Tagadējās pilsētas poliklinikas nama vietā. Namu nodedzināja soda ekspedicija gada 5. decembrī.) gada rudenī Skoru mežā notika liela masu sapulce, ko Talsu komitejas uzdevumā bija organizējis J. Linde. Šā paša gada rudenī Talsos un dažās apkārtējās muižās tika izkaisītas un izlīmētas proklamācijas «Zaldātu ievērībai», bet decembrī proklamācijas «Miers virs zemes» pie Nurmuižas, Ārlavas, Talsu, Sasmakas, Stendes un citām baznīcām gada pavasarī īsi pirms lieldienām sanāca Talsu sociāldemokrātiskās strādnieku organizācijas otrā konference. Konferences delegāti izskatīja organizatoriskus jautājumus un nolēma izplatīt pa visām muižu kalpu mājām un izlīmēt pie baznīcu durvīm uzsaukumu «Stājaties zem sociāldemokrātu sarkanā karoga!» gadā Talsu komiteja izplatīja vēl citus uzsaukumus, kā, piemēram, «Kalpiem», «Amatniekiem», «Krievradzniekiem». Izlaida arī speciālās karikatūras. Uzsaukumos un karikatūrās bija attēloti notikumi, piemēram, kā Talsu pareizticīgo mācītājs Grundulis izsūca savus rentniekus krievradzniekus, par Ārlavas vācu mācītāja Grīna neģēlībām, Pastendes barona Hāna muižas kalpu necilvēcīgo izdzīšanu utt. Ar proklamācijām un karikatūrām aplīmēja baznīcu durvis, sētas un verstu stabus. Pilsētās proklamācijas aizbāza aiz logu slēģiem un izkaisīja priekšnamos. Muižās tās izlīmēja uz sētām un gatvēm un izdalīja pa kalpu dzīvokļiem. Tirgus dienās tās ielika zemnieku ratos. Aktivākie šāda veida proklamāciju izkaisītāji Talsos un apkārtējās muižās bija A. Ratkalns, ratnieks J. Plaisks, Talsu pilsētas skolas skolnieks O. Blumbergs un citi. Aktivais revolūcijas cīnītājs Jānis Plaisks, kas darbojās Tfe^grupā «Melnais lācis», par proklamāciju izplaiīijtņps?s^aģļtacijas materiālus Talsu komitejas uzde 17

18 vumā gatavoja Ratkalna mājās Dundagas (tag. Kr. Valdemāra) ielā malkas šķūnītī, kā arī tos bieži saņēmām no> Rīgas. Proklamācijas izkaisījām pa dzīvākiem satiksmes ceļiem. Talsu tirgū lapiņas sabāzām zemnieku ratos un-: kabatās. Pilsētā aizbāzām aiz logu slēģiem un durvīm. Bieži lapiņas izkaisījām ari tuvējās muižās. Reiz Pastendes baronam* Hānam bija lielas viesības,, uz kurām bija ieradušies muižnieki no pilsētas apkārtnes. Muižas sēta bija pilna ar pajūgiem. Kamēr kučieri apkopa zirgus un apspriedās savā starpā, iejaucos viņu pūlī un tumsā izkaisīju lapiņas muižas pagalmā. Jānis Plaisks aktivs revolucionārs. Piedalījies Talsu bru kur arī izkaisīju lapiņas. Iz Ielavījos pat pils gaitenī,, ņotās sacelšanās cīņās. mantojot tumsu, nepamanīts pazudu. Otrā dienā muižā bija milzīgs uztraukums. Barons Hāns izsauca policiju no Talsiem. Nevienu vainīgo lapiņu kaisīšanā tomēr neatrada.» 1 Karikatūras un uzsaukumus izgatavoja arī Alkšņu mājās (pie Talsiem) Fricis Šprunks, kas ļoti veikli un talantīgi prata zīmēt. Viņš kopā ar dažiem biedriem izplatīja proklamācijas'vīcežu muižā un tās apkārtnē. Sevišķi par to dabūja uztraukties Vīcežu muižas barons Štempels, kas bieži savās rīta pastaigās šīs proklamācijas atrada un gribot negribot bija spiests tās izlasīt. Proklamācijas radīja lielu uztraukumu baronu un vācu birģeļu aprindās, taču strādniekos, kalpos un zemniekos tās modināja interesi par sociālistiem. Vietējā policija ar apriņķa policijas priekšnieku baronu Štrombergu priekšgalā skraidīja pa apriņķi un vāca ziņas; par «dumpiniekiem» J. Plaiska atmiņas Talsu novadpētniecības muzeja materiāls.

19 Visbiežāk vietējā policija policijmeistara Ercdorfa fon Kitpfera vadībā izkratīja strādnieku mājiņas tagadējā Krievragā un Aspazijas ielā. Tāpat bieži kratīšanas notika apkārtējo muižu kalpu dzīvokļos. No Jelgavas pat izsauca žandarmēriju, kas arestēja un saveda Talsos ap 30 muižu к alpu. No sociāldemokrātiskās strādnieku organizācijas biedriem arestēja studentu A. Freibergu un konservatorijas studentu Ģ. Bērzkalnu. Pierādījumu trūkuma dēļ viņus tomēr drīz atbrīvoja.

20 REVOLUCIONĀRĀS KUSTĪBAS ТА LA KA ATTĪSTĪBA uv-oļoties gada 1. Maijam, Talsu komiteja pastiprināti izvērsa masu aģitāciju, sarīkoja vairākas masu sapulces un uzvilka sarkanos karogus. Komiteja izdeva uzsaukumu «Visiem laukstrādniekiem!», kurā aicināja kalpus aizstāvēt savas šķiras intereses pret izsūcējiem baroniem. Dažās muižās, piemēram, Talsu, Valdgales un citās, šī uzsaukuma ietekmē kalpi izvirzīja prasības par sava stāvokļa uzlabošanu un uzsāka streikus. Vienprātīgi uzstājoties, viņi panāca, ka izvirzītās prasības tika daļēji apmierinātas. Talsu komiteja izvērsa aģitāciju arī amatnieku un strādnieku vidū. Starp viņiem bija daudz kokzāģētavu strādnieku, kurus ekspluatēja vietējie zāģētavu īpašnieki un koku tirgotāji. Sakarā ar Rīgas Ventspils dzelzceļa būvi pieprasījums pēc kokmateriāliem ārkārtīgi pieauga. Vietējie zāģētavu īpašnieki un koku tirgotāji centās šo pieprasījumu apmierināt, lai iegūtu lielāku peļņu. Tādēļ viņi pieņēma no jauna daudz strādnieku. Taču kokzāģētavu strādnieku algas bija zemas (70 90 кар. dienā), un bieži vien viņi uzsāka cīņu par sava stāvokļa uzlabošanu. Lecu kokzāģētavas strādnieki (zāģētava atradās Talsos pie Lecu mājām) sapulcējās savu prasību apspriešanai zāģētavas laukumā. Visu sapulcējušos strādnieku vārdā kokzāģētavas meistars Juris Jankevics uzstādīja prasību par algu paaugstināšanu. Uzņēmuma īpašnieks atteicās algu paaugstināt. 21. maijā vairāk nekā 30 zāģētavas strādnieku pārtrauca darbu un uzsāka streiku. Tas radīja pilsētā lielu uztrau- 20

21 м т ж Ш л?<? Wtt т Ь'*< <«Ш НЫыт, $?&Шщ Ш$ Щ Ш Ш, $&ШШ Ш 1%ттл ШМ Щт t-чш ' < - V- ',". > * 4 Ь Г ' «ш tm \ <ЩШ:т ШЫ/4к щшч щчшт : "><-!%- >4"Ш.шн\>< ж ш<4-:щ< Ш Mmi ЩШ:: Д'. : : %ши < ш ж $ vai к л Щ к : ш Ш т :& тж тш т р&шты $ж шшъжихшж ш ы ш - Щ Ък * ix»a т Ш Щ* Ш хшшъш т'щшршё ь;? д. ф Щ р т, ::; Д,: ; л:.: ;v Š:.: ц; <; * йд <%Щ Ы ш шшш Ш :i l t : i.i'u ", >"< --''; \шшы$. M ik ķ z i s*nfr Imhiv- ' т ш, Wk$& Щ\' щ ш. кгчп т ЬыЩ, 'ёщ&< :<,'{ Л:' >':. ' * 'л>:ь.\ \ ЩГШ мш Ш : Щ тшк&ттч йш 'Ш-чМ tm:<. t>m йщмрщ' Ь < im шыщж к&ы у ШmitM>. щ %Шл ИйШ: ' ЪЙШ Ш ' Ш ),... ЩШ' ' Ф ^ А г >к' Штш. й>й й::й:й: fj-ч ЬшшЩ Ш*' ЧШеШ ШХШёш ņ-чм?ш ч рш»<-жч Ш? Ш- <. ж : ДДд'4; д : д п Ь 'ЬжЧ> Ķf$r *4'. : ШгЖжй «Д :Ш -*Ф&Д' hmķ>/ Ычщ-* г Ы $тжшьж # д : i: Ы&& ч р Щ д ЖЩ 0Ш Ш ШЙШ :г ддй?,у 4 41 ЙШЩш-: ШтШ : Ш&' ķ i' "ч-^ ' : : «м х Р 4кш %ш тщ ЩШт] :ж шкшж 0 ф м Ш ' й>:йк1 Л Ш # ; ' < Ш. \ШШ m k m i 'p Шшш Щ Зй'Ш ш&>-\ ' М л$ т $144*?Ш<Ъ к Ч Й ш Ш, Ъ:;:;:; к ķ: ;?s: p i р Ш Р Ш Р?:?.:/ ' -.' 'Р хштжщ й Р Р Р р р I P k p P :. I - р р \ек\ш $шыщ Щ$%т М&ФМ %Ш4 I \?п* pr-ltbc*, хр р к ЪшФМ, З д Р $<Ф т тщш. Шт Ш РР. :::?:, й??* Щ фжщ Ж > '/'Г ' la щ & ш "ш 'Щ&шЩ ;й:5:йй# т ШШйшШфф^Шш ' >i' \'' v. л * V. V>>X;XŅ^J<4^vX>4vI;IyX;X%;!*Sfr!?SW5SJSS?W<^,l ЩШШ ЩЫ Ь$ШШ' ЫШШ- м ш т ш ' - > ; : < П д ш ш ттшш ШШтм: Шшт шшш. Ш- р, И ШШ-- ЫШ-'шШ' я р т, Ьх ЙхМ гшшж^т' Ш?4 ШШ'4. * «$< Ьш Ш& %#Ш 'Ш Ф Р,^ Ф 4 0. 'Ы М 1 m t i 4ж0 йщ ; щ '-щ т Ш й Ч у - Ш4т ш Ь ч ч ь й ж т Ч т m m i 4 Ш ' f«ш Р дй Ы Ъч* Чтш> т Шшш t* 'жгш Щ ' ж Шж тшт т^. Ьжтш, ~Шж ж Ш.ШШ 44 ш Proklamācijas «Nost ar karadienestu!»

22 kurnu. Streika laikā Talsu komiteja izplatīja proklamācijas, kurās novērtēja streika nozīmi un norādīja darbaļaudīm, ka (pašreizējos apstākļos tas ir vienīgais pareizais ceļš savu taisnīgo prasību apmierināšanai. Uzņēmējs gan panāca Jankevica ieslodzīšanu cietumā, tomēr bija spiests uz laiku izpildīt strādnieku prasības. Talsu komitejai uzstājoties, arī pareizticīgo mācītājam bija jāatsakās no mēģinājuma palielināt renti par tiem zemes stūrīšiem, uz kuriem strādnieki bija uzcēluši savas mājiņas gada vasarā sapulces notika arī Talsciema mežos un purvos aiz Laipmeža mājām, Antiņu eglēs, pie Mūrnieciņu kalna, pie Nodenes kapiem un citur. Tā paša gada vasaras otrā pusē Talsos un apkārtnē Talsu komiteja atkal izplatīja dažāda satura proklamācijas. Proklamācijā «Nost ar karadienestu!» bija izskaidrotas karadienesta nejēdzības, atmaskota cara patvaldības tieksme sagrābt svešas zemes ar durkļu palīdzību un apspiest savas zemes darbaļaudis, kas cīnās par labāku nākotni. Proklamācija beidzās ar uzsaukumu: «Nost ar karadienestu! Nost ar Krievijas caru un patvaldību!». Sī proklamācija tā ietekmēja rekrūšus, ka viņi vairs labprātīgi negribēja dot zvērestu. Proklamāciju pavairošanai Talsu komiteja ierīkoja hektogrāfu. Komitejai izdevās dabūt savā pārziņā vietējās Sātības biedrības iebraucamo vietu tējnīcu Dundagas (tag. Kr. Valdemara) ielā, kurā atradās lasāmais galds un bibliotēka. Te bieži noturēja dažādus priekšlasījumus. Lasāmo galdu un bibliotēku izmantoja, lai popularizētu marksismu. Reti kāda avīze stāvēja uz galda, kurā nebūtu ielikts kāds sociāldemokrātu uzsaukums. Bieži lasāmajās grāmatās bija iesietas sociāldemokrātu brošūras. Bibliotēkai bija vairāk nekā 1000 abonentu, starp tiem daudz laukstrādnieku un amatnieku. Nepagāja neviens sarīkojums, kurā neparādītos kāds uzsaukums. Pat zaļumballes izmantoja aģitācijas materiālu izplatīšanai. Rudenī Talsu komiteja izplatīja pa apkārtējām muižām proklamācijas kalpiem, kurās bija norādīts, ka vienoti jāuzstājas, slēdzot darba līgumus ar baroniem. Tajās bija izklāstītas kalpu visneatliekamākās prasības, piemēram, ka jāizsniedz tikai nebojāti kartupeļi un labība, laikā jāiz.22

23 maksā algas, nekavējoties jāizlabo kalpu dzīvokļi. Prasību neizpildīšanas vai novilcināšanas gadījumā bija norādīts, ka jāpārtrauc darbs un jāuzsāk streiks. Talsu komiteja tādējādi papildināja cīnītāju rindas ar vietējo muižu kalpiem, kuri jau bija izauguši par apzinīgiem cīnītājiem gada beigās Talsu komiteja izplatīja arī hektografētus revolucionāro dziesmu tekstus, kas ieguva lielu popularitāti masās. Par Talsu komitejas aktivitāti gadā liecina arī apstāklis, ka komitejas kasē šinī gadā ienāca 150 rubļu gada 7. jūnijā sanāca latviešu sociāldemokrātisko organizāciju pārstāvju pirmais kongress, kas nodibināja Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Uz šo kongresu divus delegātus nosūtīja arī Talsu komiteja. Kongresā Talsu komiteju apvienoja ar Tukuma komiteju, Sī apvienošana bija formālā un Talsu komitejas darbu neietekmēja. Talsu komiteja organizēja vairākus jaunus nelegālus pulciņus. Viens no enerģiskākiem pulciņu vadītājiem gadā bija A. Ratkalns, kas sava pulciņa sanāksmes noturēja parasti Skoru mežā, aiz ebreju kapiem. Pulciņi rosīgi turpināja dibināties arī_uz laukiem Pastendē, Nurmuižā, Vandzenē, Stendē, Ārlavā un citās vietās. Stendē pulciņu vadīja kurpnieks Žanis Blumbergs. Proklamācijas galvenokārt saņēma no Rīgas un Talsu komitejas. Tās izsniedza uzticamiem biedriem, kas deva lasīt šīs proklamācijas arī citiem. Proklamācijas izvadāja ar velosipēdiem un pajūgiem. No Stendes tās tika sūtītas arī uz Ventspili. Pulciņa biedri sapulces noturēja Vēveru un Ratkalnu mājās, kā arī mežā ap 2 kilometri no Renču mājam. Stendē aktivi revolucionāri bija kurpnieks Otto Pila gs, laukstrādniece Ede Ceraukste un citi. Par revolucionārās darbības sākumu Stendē vecais revolucionārs Otto Pīlags stāsta: «Sociālismā mācībai mani pievērsa Talsu grāmattirgotājs Jānis Linde, dodams lasīt dažādus nelegālus izdevumus, kas iztirzāja strādnieku stāvokli un bija vērsti pret baronu privilēģijām un kapitalistisko ekspluatāciju. Jau gadā Stendē sāka organizētas nelegāls marksistisks pulciņš, kurā piedalījos arī es. Pulciņu vadīja kurpnieks Žanis Blumbergs. Mūsu pulciņā 23

24 bija ap 15 biedru, kuri maksāja biedru maksu, un liels pulks līdzjutēju, kas tieši pulciņa darbā nepiedalījās, bet mūs visādi atbalstīja. Katram no mums bija savs šifrēts vārds, kas tad arī figurēja visos sarakstos. Šos vārdus vairākkārt mainījām. Soda ekspedīcijas laikā tam izrādījās milzīga nozīme. Pulciņa biedri savas sanāksmes noturēja Vēveru un Ratkalnu mājās. Masu sapulces noturējām mežā aiz Renču mājām. Sajās sapulcēs ieradās aģitatori no Talsiem un arī no Rīgas. Atceros, ka vairākas reizes uzstājās arī Linde. Sapulču vietu rūpīgi apsargājām, izliekot posteņus. Proklamācijas, uzsaukumus un vispār nelegālo lite Otto Pīlags - - Stendes rīcības komitejas loceklis. ratūru saņēmām no Talsiem, Tās izdalījām dažādiem zināmiem cilvēkiem, izkaisījām pie stacijas, aizlikām aiz logu slēģiem. Reiz es tās ieliku pat uradņika kamanās. Kādreiz Stendes muižā (tag. Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija) proklamācijas piesita pat pie barona pils durvīm gaišā dienas laikā. Saniknotais barons Brigens nekavējoties ziņoja apriņķa priekšniekam. Ieradās policija, meklēja vainīgos, bet neatrada. Vairākās vietās uzvilkām sarkanos karogus, reiz arī pie uradņika dzīvokļa. Mūsu darbības rezultātā ļaudis kļuva rosīgāki, arvien plašākas masas sāka interesēties par sociālismā mācību. Arī viņu izturēšanās pret baroniem un cara ierēdņiem kļuva pašapzinīgāka.» 1 Vandzenē revolūcijas sagatavošanā aktivi piedalījās pastnieks Kārlis Freimanis Vandzenes muižā, kas pēc pasta brauca uz Talsiem trīs reizes nedēļā. Talsos viņš konspiratīvi satikās ar Lindi un Šteinbergu, kuri viņam deva no O. Pilaga atmiņas TNM materiāli.

25 radījumus par kalpu organizēšanu un izsniedza marksistisku literatūru un proklamācijas. Tās viņi pārvadāja aiz: lamborratu oderes. Slepenos dokumentus glabāja Anču aplokā dzelzs kastē. Proklamācijas viņš kopā ar biedriem izkaisīja naktīs. Daļu proklamāciju Freimanis nodeva tālākai izplatīšanai Laipgalnieku mājās Jānim Jansonām (Jāņjansonam). Vandzenes barons Freimani kā aizdomīgu cilvēku pārcēla uz Sviķkrogu, bet arī te viņš nepārtrauca savu revolucionāro darbību. Birznieku birzī Freimanis vairākkārt sapulcināja apkārtējos kalpus, ar kuriem pārrunāja aktuālākos jautājumus. Viņa organizētajā grupā ietilpa ap 60 biedru, bet viņu vidū bija ielavījušies arī nodevēji, kuri par revolucionaro darbību ziņoja baronam, Laidzē aktivākie revolucionāri bija skolotājs Vilis Bergmanis, laukstrādnieki Miķelsons un Tālbergs. Apspriedēmviņi sapulcējās Ķīvīšu krogā, pie Laidzes ezera un pie Ežu kalna. Slepena spiestuve bija ierīkota Rocežu vējdzirnavās.,. Pastendē rosīgs revolucionārs bija muižas kalps Kristaps Krūmiņš (Krūmčips). Viņš organizēja vairākas sapulces Strautkroga mežā. Sapulču vieta bij-a apmēram puskilometru no ceļa. Lai novērstu aizdomas, uz sapulci gāja ar groziem rokā it kā ogot vai sēņot. Piesardzības nolūkā bija izlikti sargposteņi apkārtējie uzticamākie zemnieki ar ieročiem (bisēm). Dažreiz sapulcēs runātāji ieradās ari no Rīgas. Reiz Krūmiņš ar biedriem uzvilka sarkano karogu lielajā ozolā pie Turkmuižas. (Ozols saglabājies vēl šodien.) Tālu saredzamais sarkanais karogs plīvoja līdz pusdienas laikam un ievērojami saviļņoja Pastendes muižas kalpus. Barona Hāna izsauktā policija tikai ar grūtībām varēja karogu no augstā ozola noņemt. Ārlavā revolucionāro pulciņu vadīja pagasta skrīvera* palīgs Ernests Mazevskis un grāmatvedis Aleksandrs Strazdovskis. Pulciņa biedri sapulces noturēja Ārlavas. pagasta valdes namā. Plašākas sapulces notika tuvējā mežā un citās vietās. Proklamācijas un nelegālo literatūru saņēma no Talsiem un izgatavoja arī Smilkšzieda smēdē* Sasmakā (tag. Valdemārpilī). Nurmuižā revolucionārā grupā aktivi darbojās Irbēnu māju saimnieks Valdemārs Segliņš, viņa brālis Vasilijs Segliņš, Ūķenieku māju saimnieks Bērtulis Zutis, strād 25'

26 nieks Kārlis Smīdenbergs, drēbnieks Kvitē, kurpnieks Zapackis, Ciemitu māju saimnieks Indriķis Ciemulej-a, laukstrādnieks Indriķis Steinbachs un citi. Sanāksmes noturēja Irbēnu mājās un apkārtējos mežos. Mērsragā revolucionārā grupā aktivi darbojās drēbnieks Jānis Briedis, kurpnieks Jānis Ābelnieks, Dižcaurnāšu māju saimnieka dēls Jorģis Sproģis, Ansiņu māju saimnieka dēls Krišs Jēkabsons un citi. Sapulces noturēja apkārtējos mežos, katru reizi mainot sapulču vietas. Dzedru ciema revolucionāru pulciņa aktivākie dalībnieki bija saimnieki Zēniņš un Stauers. Sapulces pulciņa biedri noturēja Bētu mājās, kuru saimnieks bija Zēniņš. brnests Mazevskis - Arlavas kairākas sapulces notika ari rīcības komitejas priekšsēdētājs. Ķuļciema Dllgas, kur Viens Nošauts pie «Soda priedes» no aktivakiem sociālismā ide g. 14. janvarī. ju propagandētājiem bija laukstrādnieks Rullis. Valdgalē aktivi darbojās muižas kalps Juris Damškalns, kas vairākas reizes bija sapulcinājis pārējos muižas kalpus Valdgales purvā Dedziņu māju tuvumā. Spārē revolucionārā kustībā aktivākie bija kurpnieks Antenieks, strādnieki Jorniņš, Puļkalns, Šķēle un citi. Sabilē darbaļaudis revolucionārai darbībai organizēja Valdgales pagasta Peku māju saimnieks Niedre. Kandavā revolucionārā kustībā rosīgi piedalījās palīgskolotājs Freimanis un vietējais skrīveris Grikmanis. Viņi bija noorganizējuši jau prāvu marksistisku pulciņu, kurā piedalījās ne vien Kandavas darbaļaudis, bet arī apkārtējo muižu kalpi. Revolucionārie pulciņi, ko vadīja latviešu sociāldemokrātiskā partija, savās rindās saliedēja visplašākos iedzīvotāju slāņus. Kopā ar strādniekiem, kalpiem, amatniekiem un darba zemniekiem plecu pie pleca gāja latviešu inteli : 26

27 ģence. Revolucionārie pulciņi veica lielu politiskās sagatavošanas darbu masās, modinot tās revolucionārai cīņai pret vācu muižniecību un cara patvaldību. Sakarā ar neveiksmīgo krievu-japaņu karu visur bija vērojams nemiers un satraukums. Tauta arvien vairāk un biežāk sāka kritizēt valdības rīcību gada 9. janvara notikumi Pēterburgā un 13. janvara notikumi Rīgā izsauca lielu saviļņojumu arī Talsu novada iedzīvotājos. Revolucionāro pulciņu aģitācijas darbs pastiprinājās. Tā rezultātā pulciņu biedru skaits sāka ievērojami pieaugt. Tautas sašutums sāka izpausties atsevišķās akcijās, kas bija vērstas prec baroniem un cara patvaldību. Dažās muižās kalpi uzsāka pat streiku. Jaunpagasta muižā streika laikā kalpi 4. martā sabojāja kuļmašīnu. Tautas dusmas vērsās pret krogiem un degvīna monopoliem. 13. martā ap 250 ārlaviešu uzbruka Sasmakas degvīna tirgotavai un to izdemolēja. Viņi gribēja uzbrukt arī Sasmakas muižas brūzim, bet izsauktie dragūni tos izklīdināja. 20. martā muižas kalpi Stendes muižā nodedzināja riju un sadedzināja gateri. Kartupeļu stādīšanas laikā notika kalpu streiks Valdgales muižā. Kalpi un kalpu sievas atstāja darbu, pieprasot algas paaugstināšanu. Prasību viņi iesniedza rakstiski baronam Firksam. Šo prasību bija parakstījuši visi muižas kalpi un kalpu sievas. Barons bija spiests viņu prasības apmierināt. Līdzīgas akcijas un streiki notika arī citās muižās. Lai novērstu nemierus, sākot ar 4. aprili, Kurzemē pastiprināja apsardzību. Nelūkojoties uz to, nemieri uz laukiem neatslāba. Tautas nemiers sāka izpausties jaunā cīņas veidā baznīcu demonstrācijās. Tāpat kā citur Latvijā, arī Talsu apriņķī sociāldemokrāti izmantoja baznīcas revolucionārai propagandai. Vietējā luterāņu baznīca bija muižniecības privilēģiju un cara absolūtisma sargātāja. Mācītājiem katru svētdienu bija obligāti jāaizlūdz par ķeizaru. Daži no viņiem savā centībā gāja vēl tālāk un. izlietoja kanceli pretrevolucionarai kūdīšanai, piemēram, Talsu apriņķa draudžu mācītāji Vibeks, Glēzers, Bernevics, Grīns, Sadovskis un citi. 27

28 Talsu draudzes mācītājs Vibeks uzsvērti no kanceles sludināja gandrīz katru svētdienu, ka pazemībā jāklausa kungi, nav labi jāēd, nav jāprasa lielas algas utt. Jau iepriekšējos gados bija gadījumi, ka svētdienās un svētku dienās pirms dievkalpojuma vai baznīcēniem iznākot no baznīcas, sociāldemokrāti izplatīja skrejlapas un uzsaukumus gada pavasarī un vasarā šāds aģitācijas veids Talsu apriņķī bija jau samērā plaši izplatīts. Svētdienā 17. aprilī notika liela demonstrācijā Nurmuižas baznīcā. Revolucionāri savlaicīgi tai bija sagatavojušies. Lai reakcijas spēki nevarētu sazināties un izsaukt palīgus demonstrācijās izjaukšanai, revolucionāri jau iepriekšējā naktī 3 4 kilometru attālumā no baznīcas nozāģēja telefona stabus un pārgrieza telefona vadus. Demonstrācijā notika cilvēkiem pārpildītā baznīcā, jo bija pirmās lieldienas un pēc dievkalpojuma bija paredzēta bērnu kristīšana. Jau pirms dievkalpojuma baznīcēniem izdalīja proklamācijas. Mācītājs sprediķoja nepareizā latviešu valodā. Brīdī, kad mācītājs aizlūdza par ķeizaru, pēkšņi i atskanēja saucieni: «Nost ar bendēm! Nost ar patvaldību! j Lai dzīvo brīvība!» Izcēlās ārkārtīgs sajukums. Mācītājs i nobēga no kanceles, izskrēja no baznīcas un savā amata ļ tērpā pāri baznīcas valnim pazuda mācītājmuižas virzienā, ļ Bailīgākie baznīcēni devās skriešus no baznīcas ārā. Arī j uradņiks aizbēga. Revolucionāri pēc tam pie baznīcas noturēja mītiņu, ko vadīja biedri no Rīgas. Tika pacelts, sar- ļ kanais karogs. Baznīcas demonstrācijā aktīvi piedalījās arī V. Segliņš un K. Smīdenbergs no Nurmuižas, O. Pīlagsno Stendes un citi. Mācītājs bija tā iebiedēts, ka nākošā svētdienā izsauca zaldātus, lai netraucēti varētu noturēt dievkalpojumu. Nurmuižas revolucionārās grupas uzdevumā K. Smī- ļ denbergs saņēma uzdevumu izdalīt proklamācijas Kaltenes : baznīcā. Proklamācijas bija saņemtas no Talsiem. Pirms dievkalpojuma, kad mācītājs atradās ģērbkambarī, Šmīden- ļ bergs iedeva ķesterim, kas bija gandrīz analfabēts, proklamāciju sainīti, teikdams, ka mācītājs licis visas lapiņas izdalīt. Vecais ķesteris arī mierīgi tās izdalīja, pāri palikušās atdodams mācītājam. Mācītājs bija tik ārkārtīgi sašutis, ka nespēja vairs dievkalpojumu noturēt. Baznīcēni izklīda. Veco ķesteri apcietināja, bet pēc divām nedēļām;, atbrīvoja. Smīdenbergam izdevās nepazītam pazust. 28

29 24. jūlijā pie Stendes baznīcas vecajā bērzā (kura vietā palicis tikai celms) uzvilka sarkano karogu un baznīcas apkārtnē izdalīja proklamācijas. Dažas proklamācijas piesita arī pie baznīcas durvīm. Sarkanais karogs vecajā bērzā plivinājās līdz vēlai pēcpusdienai, jo bērzs bija noziests ar darvu un neviens nevarēja un arī negribēja to noņemt. I'ikai pēc tam, kad barons Brigens piesolīja maksu, to vairākkārtīgi paaugstinādams, karogu noņēma daži pusaudži. Baznīcas demonstrācijās turpinājās arī vēl vēlā rudenī. Tā 27. novembrī pirmā adventes svētdienā kāda revolucionāru grupa izjauca dievkalpojumu Kārlis Šmīdenbergs Nurmuižas rīcības komitejas loceklis. Notiesāts mūža katorgā. Kandavas baznīcā. Mācītāju padzina no kanceles, bet viņa vietā uzkāpa kāds no revolucionāriem un turēja runu. Radās vispārējs sajukums. Bailīgākie baznīcēni izbēga no baznīcas. Palikušie tomēr noklausījās runu. Pēc runas, izdalījuši uzsaukumus baznīcēniem, revolucionāri atstāja baznīcu. Pārbiedētais mācītājs ar lielu nokavēšanos varēja pabeigt dievkalpojumu pustukšā baznīcā. Engures mācītāju Sadovski revolucionāri pilnīgi padzina no draudzes. Dievkalpojumi nenotika gandrīz divus mēnešus. Baznīcu demonstrācijām bija liela revolucionizējoša nozīme. Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija izmantoja šo cīņas veidu, lai gūtu ietekmi zemnieku un strādnieku masās un vērstu viņu augošo neapmierinātību pret kopējiem šķiras ienaidniekiem gadā no 11. līdz 12. jūnijam Rīgā nelegāli sanāca Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongress. Tajā piedalījās arī 2 delegāti no Talsu komitejas. 29

30 Kongress pieņēma partijas programu un statūtus, bet galvenokārt apsprieda taktikas jautājumus, pieņemot arī attiecīgus lēmumus par proletariāta gatavošanu uz bruņotu sacelšanos. Gatavojot proletariātu bruņotai cīņai, Talsu komiteja izvērsa aģitāciju arī starp Talsos novietotajiem dragūniem. Sis darbs bija visgrūtākais, jo tieši dragūni bija sūtīti revolucionārās kustības apspiešanai. Aģitācijai tomēr bija zināmi panākumi. Dragūni tika iepazīstināti ar nelegālu literatūru. Viņiem izskaidroja cara patvaldības un vācu baronu apspiešanas politiku pret strādniekiem un zemniekiem. Tādā kārtā daļai dragunu radās pat draudzīgas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Tas nepalika apslēpts vācu baronu spiegiem. Baroni panāca, ka lielāko daļu dragūnu no Talsiem pārcēla uz citurieni. Pārcelto dragunu vietā atsūtīja citus, kuriem uz visstingrāko noliedza nākt saskarē ar vietējiem iedzīvotājiem. Atsūtītie dragūni izturējās rupji un aizskaroši. Bija vērojams, ka viņi ir daudz labāk apgādāti nekā iepriekšējie. Par to acīm redzot rūpējās baroni gada vasarā Latvijas laukos izvērsās sava asuma un vēriena ziņā vēl nepieredzēta lauku proletariāta streiku kustība, kas aptvēra gandrīz visus Kurzemes apriņķus. Plašāka apmēra streiki sākās arī Talsu apriņķa muižās, kā, piemēram, Rocežos, Laidzē, Sārcenē, Nurmuižā, Vandzenē un citur. Rocežos streiku izraisīja siena dalīšana. Vagars Jēgermans dalīja muižas kalpiem sienu, bet kalpi nebija apmierināti ar saņemto daudzumu un prasīja to palielināt. Taču vagars atteicās vairāk dot. Otrā dienā daži kalpi, būdami Talsos, piedalījās kādā mītiņā. Tur tika runāts, ka savas prasības var panākt, tikai vienprātīgi uzstājoties pret saviem kalpinātājiem. Par dzirdēto kalpi pastāstīja saviem biedriem. Viņi nolēma piespiest vagaru pildīt viņu prasības. Apbruņojušies ar izkaptīm, lāpstām un mietiem, kalpi devās vagaru meklēt. Kalpi vagaru neatrada, jo viņš bija noslēpies muižas šķūnī uz siena panta. Nākošā dienā kalpi atteicās strādāt. Govis stāvēja neslauktas, zirgi, palaisti vaļā, bradāja laukus. Muižā bija izmētātas proklamācijas. Muižas kalējs jau sāka kalt dunčus un pīķus varbūtējām turpmākām sadursmēm. Barons izsauca dragūnus no Talsiem. Galveno streiku organizētāju Vilmansonu apcie- 30

31 lināja un aizveda uz Talsiem. Lai izbeigtu streiku, barons iomēr bija spiests dot rīkojumu izsniegt siena papildu devu. Laidzē kalpi prasīja algas paaugstināšanu. Barons Hāns atteicās to darīt. Tad kalpi pārtrauca darbu. No Tai-.šiem izsauca dragūnus, kas ar varu piespieda kalpus uzsākt darbu. Lauku darbaļaudis visos šajos streikos uzstājās vēl tikai galvenokārt pret muižniekiem ar ekonomiskām prasībām, taču šiem streikiem bija liela politiski audzinoša nozīme. Tie aizrāva sēv līdz arī tādus proletāriešus, kas līdz:, lam revolucionārā kustībā nebija piedalījušies. Neraugoties uz daļējām neveiksmēm, streikiem bija uzbrūkošs raksturs. Tie vēlāk pārauga plašā masu kustībā. Šo streiku un vispār revolucionārās darbības rezultātā,, baidīdamies no tautas dusmām, muižnieki ar valdības atļauju sāka organizēt pašaizsardzības vienības. Vairāki baloni Talsu apriņķī, kā Štrombergs, Štempelis, Zīverss un* riti, ierakstījās t. s. «goda policistos» (Selbstschutz). Viņu ncībā vēlāk pat nodeva karaspēka daļas.

32 REVOLUCIONĀRĀS KUSTĪBAS UZPLUDI ienlaikus ar revolūcijas spēku mobilizācijas procesu norisinājās ari kontrrevolūcijas spēku organizēšanās. Tautas apbruņošana kļuva par vienu no tuvākiem uzdevumiem peļā uz revolūciju. Strādnieki un zemnieki centās iegūt ieročus, atbruņojot vācu baronus un viņu aģentus, mežsargus un policistus. Ieroči tika konfiscēti arī ieroču veikalos. Sī ieroču iegūšana izraisīja bruņotas sadursmes ar kontrrevolūcijas spēkiem. Talsu apriņķī jau augustā sākās uzbrukumi muižām un ieroču atņemšana. 7. augusta naktī ap 30 vīru iebruka Tiņģeres muižā, meklējot ieročus. Viņi paņēma līdzi dažas atrastas šautenes. Tanī pašā naktī ieročus atņēma arī Ķurbes mežkungam. 8. augustā Kurzemē izsludināja kara stāvokli, ģenerālgubernatora pienākumus pārņēma ģenerālleitnants fon Bekmans. Kurzemes ģenerālgubernators sāka terorizēt guberņas iedzīvotājus ar cirkulāriem, aizturēja zemniekus un uzlika tiem nebeidzamas sargu klaušas. Bija jāsargā monopola veikali, pagasta nami, tilti utt. Zemniekiem pavēlēja arī atdot ieročus. Tas viss satrauca ļaužu prātus. 'Taču ieroči netika nodoti. Tos vēl vairāk centās iegūt, galvenokārt no muižniekiem. 14. augustā Pobužu muižā ieradās 18 revolucionāri, Ielauzās barona dzīvojamās telpās un meklēja ieročus. Pēc tam viņi tādā pašā nolūkā devās uz Dreimaņmuižu. 23. augustā 15 vīri meklēja ieročus Popervales muižā, Toir ieguva vairākus revolverus. Pēc ieročiem revolucionāri devās arī uz Stendes pili. Barons Brigens ieročus atdeva nepretodamies. Revoluciomari dabūja septiņas šautenes un dažus revolverus. Aiz- :32

33 vjot viņi atstāja baronam vēstuli, kurā piedraudēja nodedzināt muižu, ja viņš ziņošot par notikušo. Barons dažus no ieroču rekvizētājiem bija pazinis. Aiz bailēm barons arī neziņoja par uzbrukumu un ieroču atņemšanu policijai. Tāpat ieročus atņēma Pastendes baronam, iegūstot vairākas šautenes. Vēl ieročus izdēvās iegūt Kalešu muižā, Nurmuižā un citās muižās. Šautenes atņēma arī Dedziņu, Mērsraga, Šūlu un citiem mežsargiem. Revolucionāri ne vien atbruņoja reakcijas spēkus, bet jau sāka ar tiem izrēķināties bruņotās akcijās. Šīs bruņolās akcijas bija tautas neremdināmā naida izpaudums pret saviem izsūcējiem un verdzinātājiem. Tā, piemēram, 25. augustā Lubezerē muižas parkā tika šauts uz baronu liānu un to ievainoja. 27. augustā medību laikā notika uzbrukums Popervales baronam Šilingam. Tikai pateicoties savām veiklajām kājām, viņam laimējās izbēgt no nāves. Lai aizsargātos no tautas dusmām, baroni nocietinājās savās pilīs un muižās. Vairākas muižnieku ģimenes bēga uz Durbes pili (pie Tukuma) un uz Rīgu. Pa to laiku revolucionāri turpināja vākt ieročus un izpostīja telefona un telegrāfā līnijas, lai pārtrauktu muižu sakarus ar pilsētām. 1. oktobrī ģenerālgubernators fon Bekmans publicēja pavēli par pagastu valžu apsargāšanu. Par proklamāciju Uzglabāšanu draudēja cietums, bet par dzelzceļa, telegrāfā un telefona līniju bojāšanu tuvākajam pagastam varēja uzlikt kolektivu 3000 rubļu lielu naudas sodu oktobrī pieaugošā revolūcija Krievijā piespieda caru izdot manifestu, kas apsolīja dažādas brīvības. Proletariāts Ir to bija ieguvis zināmu uzvaru pār carismu. Uz kādu laiku nodibinājās spēku līdzsvars starp revolūciju un kontrrevolūciju. Carisms nebija spējīgs apspiest īhigošo revolucionāro kustību, taču revolūcijas spēki vēl ļfit'spēja satriekt carismu. Buržuāziskās un sīkburžuaziskās partijas uzņēma manifestu ar lielu apmierinātību. Boļševiki pareizi novērtēja, ka cara manifests ir slazdi, ka tas f tikai patvaldības manevrs, lai savāktu spēkus cīņai pret ivoluciju. Viņi aicināja masas neticēt caram. Masas boļiv ip r^ ^ īb ā turpināja cīņu pret kontrrevolūcijas spēkiem. \ t

34 Arī Latvijā bija jūtams, ka cara valdība nespēj vairs apspiest revolucionāro kustību, kas izvērsās pēc 17, oktobra, manifesta pasludināšanas. Talsu komiteja izmantoja pēc 17. oktobra radušos stāvokli un tagad legālās sanāksmēs droši pauda tālāk savusuzskatus pret carismu un vācu muižniecību. Pēc 17. oktobra notika mītiņi Grunska-Dunkeļa viesnīcā Talsos b Mītiņos runātāji izskaidroja, ka manifesta izdošana ir vajadzīga, lai cara patvaldība varētu iegūt laiku kontrrevolūcijas spēku savākšanai. Viens no visplašākien? mītiņiem Talsos sakarā ar manifestā deklarētām brīvībām, notika 23. oktobrī. Sīs dienas svinības sākās ar mītiņu pārpildītajā Grunska-Dunkeļa viesnīcas zālē. Pēc mītiņa: tika organizēts plašs gājiens uz Grenču muižas laukiem 12 nesot sarkanos karogus un dziedot revolucionārās dziesmas. Grenču muižas laukus mītiņa rīkotāji izvēlējās tāpēc, ka tie atradās ap 1,5 kilometru no Grunska-Dunkeļa viesnīcas pilsētas otrā galā un gājienam bija jāvirzās cauri' visai pilsētai. Proletariāts ar to gribēja demonstrēt savu spēku. Dragūni gājiena laikā bija ieslēgušies savās kazarmās un gājiena dalībniekus netraucēja. Gājiens norisinājās priekšzīmīgā kārtībā. Grenču muižas laukos notika otrs, apmēru ziņā nepieredzēti liels mītiņš. Tanī piedalījās 3 līdz 4 tūkstoši dalībnieku. Mītiņā uzstājās vairāki runātāji. Iespaidīgāka: runu teica Talsu komitejas pārstāvis skolotājs Valdmanis,. norādot, ka cīņa vēl nebūt nav galā, ka uzvara, negāžot patvaldību, nav iespējama. Savu runu viņš beidza ar uzsaukumiem:-«nost ar patvaldību!», «Lai dzīvo socialdemo-: krati] a!». Dažas dienas vēlāk mītiņu noturēja arī laukumā piēi Pastendes pagasta nama, kurā runāja J. Linde un divi biedri no Jelgavas. 25. oktobrī liels mītiņš notika Kandavas senajā kuršu pilskalnā, kuru vadīja Kandavas palīgskolotājs Freimanis un vietējais skrīveris Grikmanis. 1 Grunska-Dunkeļa viesnīcas nams atradās tagadējā laukumiņā starp Talsu patērētāju biedrības otro veikalu un GAP aptieku Lielās ielas galā. Namu gada 5. XII nodedzināja.soda ekspedicija. 2 Grenču muižas lauki atradās tagadējās Raiņa ielas galā iepretim Talsu rajona rūpkombinata jaunceltnei. 34

35 Plašs mītiņš notika Vandzenes mežā, kurā muižas kalpi apsprieda, kādus pasākumus veikt -sakarā ar 17. oktobra manifestu. Par mītiņu uzzināja arī barons. Neskatoties uz Laukums pie bij. Arlavas pagasta valdes. Mītiņu vieta.!<>, ka manifestā bija atļauti mītiņi, viņš pavēlēja apcietināt mītiņa runātājus. Sapulcējušies kalpi nelaida barona Izsūtītos policistus runātājiem klāt. Neko nepanākuši, policisti atgriezās muižā. Mītiņi notika arī Kaltenē Banderu mājās, kur sapulces vadīja pats mājas saimnieks Žanis Bandenieks. Tās notika Regulāri reizi nedēļā. Šinīs sapulcēs rosīgi piedalījās Rīgas pulitechnikuma students J. Bickis, kas jau iepriekšējos gados bija Kaltenē piegādājis nelegālu literatūru no Rīgas. Kaltenkrogā mītiņos uzstājās Čiekurs, krievu-japaņu kara dalībnieks, kas savās runās plaši apgaismoja kara nejēdzības un cara patvaldības zvērisko, prettautisko nori.iju. f Ļoti plašs mītiņš notika uz laukuma pie Arlavas pagasta laides. Par šo mītiņu stāsta tā dalībnieks kurpnieks Pāvils lielmanis: «Mītiņā piedalījās nepieredzēti daudz ļaužu upuioram cilvēku. Ar runām uzstājās skrīvera

36 palīgs E. Mazevskis, kalējs Smilkšzieds, kalējzellis Tomsons un citi. Nesām sarkanos karogus. Mītiņš norisa ar lozungiem: «Nost baronus!», «Nost patvaldību!», «Lai dzīvo brīvība!». Tika dziedātas revolucionārās dziesmas, piemēram, «Ar kaujas saucieniem uz lūpām» u. c. Mītiņš laikam nebija pieteikts policijai, un, par to uzzinājuši, no Sasmakas muižas atauļoja šurp dragūni. Viņi ar zirgiem iedrāzās pūlī, sitot ar kančukiem un zobeniem. Vairāki demonstranti tika ievainoti. Arī mani ievainoja, jo mītiņā turēju sarkano karogu. Nebijām apbruņoti, tāpēc mūsu pretošanās tika salauzta. Sapratām, ka vienīgi apbruņoti varam cīnīties par savām tiesībām, lai panāktu uzvaru.» 1 Arī skolotāji noturēja vairākas sanāksmes. Pēc skolotāja J. Staprana iniciativas tika sasaukta skolotāju sapulce. To noturēja Zandarta tirdzniecības skolas telpās2. Šinī sapulcē galvenēm kārtām iztirzāja jautājumus par latviešu valodas mācības ievešanu. Otra plašāka skolotāju sapulce notika Sadraudzīgās biedrības zālē (Sadraudzībā biedrība īrēja telpas Grunska- Dunkeļa viesnīcā), kurā apsprieda jautājumus par skolu programas reformēšanu un ticības mācības izmešanu no skolas programām. Sapulcē ievēlēja delegātus nākamajam skolotāju kongresam Rīgā. Par delegātiem ievēlēja skolotājus Kundziņu un Puķudārzu. Jāņa Staprana pārzinātās skolas telpās 3 bieži sapulcējās revolucionārie skolotāji, kuri skolas bēniņos glabāja arī ieročus gadā no 10. līdz 14. novembrim Rīgā sanāca Kurzemes un Vidzemes tautskolotāju kongress. Skolotāju kongress nolēma visiem spēkiem atbalstīt revolūciju, jo bez tās uzvaras skolu reformas nebija iespējamas. Arī pēc skolotāju kongresa Rīgā Talsu apriņķī notika vairākas skolotāju sapulces, kurās jau apsprieda jaunās skolu programas realizēšanu. 15. novembrī sākās pasta streiks. Pēc tam nāca arī 1 P. Hermaņa atmiņas TNM materiāli. 2 Zandarta tirdzniecības skola atradās fotogrāfā Steinberga namā Lielā ielā Nr. 37. Namu gada 5. decembrī nodedzināja soda ekspedicija. Tagad šajā vietā atrodas Talsu pilsētas poliklinika. 3 Skola atradās Grota ielā tagadējā Talsu vidusskolas meiteņu internātā mūra ēkā. 36

37 pirmais oficiālais jaunas «brīvības» ierobežojums ģenerālgubernators aizliedza noturēt mītiņus. Pirms šī aizlieguma 20. novembrī Talsu komiteja noorganizēja plašu kalpu mītiņu Skoru mežā, pusotru kilometru no pilsētas, pie ebreju kapiem. Mītiņā Skoru mežā ieradās delegāti no 70 muižām un pusmuižām. Tajā apsprieda jautājumus par algu palielināšanu, darba laika saīsināšanu utt. Runāja par augošo proletariāta spēku, kas drīz parādīsies. Par mītiņu bija zināms arī cara administrācijai un baroniem. Tomēr pretēji apriņķa priekšnieka palīga Detlovska norādījumiem mītiņu netraucēt baronu uzkūdīts kornets Lugovojs ar saviem dragūniem, kas iepriekš bija piedzirdīti, bez brīdinājuma jāja virsū mītiņa dalībniekiem, šaujot un kapājot tos ar zobeniem. Daļa mītiņa dalībnieku bija apbruņoti ar paštaisītiem ieročiem. (Tos Talsos bija kaluši kalēji Auns un Stals.) Viņi pretojās uzbrūkošajiem dragūniem, vairākus ievainojot un noraujot no zirgiem. Taču mītiņa dalībnieku upuri bija smagi. Dragūni nogalināja 2 kalpus un nāvīgi ievainoja vienu, kas no ievainojumiem vēlāk mira. Smagus ievainojumus galvā bija dabūjis kalējs Auns, bet 7 vēl smagāk ievainotus ieveda Talsu slimnīcā. Talsu darbaļaudis saviem kritušajiem biedriem sarīkoja grandiozas bēres. Bēru dienā Talsos ieradās apkārtējie kalpi un saimnieki. Tā bija visas tautas sēru diena. Skolās pārtrauca mācības. Kalpi, neievērojot baronu un vagaru draudus, nestrādāja. Visi pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji piedalījās nogalināto biedru izvadīšanā, kurus apbedīja Jauviņu kapos (apmēram 2 km ārpus Talsiem). Bērēs Tal- Hii koris skolotāja Pētera Bebra vadībā dziedāja revolucio- [ naras dziesmas, bet Jūlija Dankumkalne bija izgatavojusi sarkanu karogu, ko nesa gājiena priekšgalā. Kritušo brī- Vibas cīnītāju šķirstus visu ceļu līdz pat kapiem pavadītāji U\sa uz rokām. IBērēs runāja Talsu komitejas pārstāvis Vilis Lejnieks, skolotājs J. Siibriedis, skolotājs Fricis Ansabergs, skolotājs Fricis Cirķelis un daži biedri no Rīgas. Runās izskanēja llsas tautas naids un sašutums. Runātāji izsauca lozungus: Slava un gods kritušiem brīvības cīņā!», «Lāsts viņu ben- : duni!». Protestējot pret dragunu zvērīgo uzbrukumu un slepka- 37

38 vošanu, vairākās vietās zemnieki saplēsa cara Nikolaja II ģīmetnes, piemēram, Pastendē, Skreitē, Nurmuižā, Stendē. Pēc 17. oktobra manifesta izsludināšanas Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Centrālā komiteja savā uzsaukumā «Visiem zemniekiem!», ko publicēja novembra sākumā, norādīja veco pagasta valžu un pagasta tiesu vietā dibināt jaunus varas orgānus rīcības komitejas. Radot rīcības komitejas, latviešu boļševiki faktiski realizēja Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas III kongresa lēmumu par zemnieku revolucionāro komiteju dibināšanu uz laukiem. Šo komiteju uzdevums bija atbalstīt visus zemniecības revolucionāros pasākumus, dezorganizēt patvaldību un aicināt zemniecību un lauku proletariātu atteikties maksāt nodevas un nodokļus, neizpildīt karaklausību, kā arī valdības un tās aģentu rīkojumus. Pagastu delegātu kongress, kas sanāca Rīgā 19. novembrī, savā galvenajā rezolūcijā norādīja, ka rīcības komitejas nedrīkst stāties nekādos sakaros ar cara valdību un tās ierēdņiem. Tālāk šajā rezolūcijā bija norādīts, ka turpmāk zemes jautājumu izšķirs saskaņā ar kalpu šķiras patiesām vajadzībām. Rīcības komitejās iegāja vienīgi iedzīvotāju revolucionārie slāņi, laužot visus carisma likumus un normas. Tā bija tautas pašdarbības izpausme. Šīs rīcības komitejas bija jaunās revolucionārās varas dīgļi. Visa Latvija sākas veco pagastvalžu padzīšana un jaunu revolucionāro rīcības komiteju ievēlēšana veco valžu vietā. Jaunās rīcības komitejas ievēlēja arī gandrīz visos Talsu apriņķa pagastos. Kur vecās pagasta valdes atteicās izdot pagasta kasi, dokumentus un atslēgas, tur tās paņēma ar varu, piemēram, Nurmuižā, Pastendē. Citur tos nodeva labprātīgi, kā tas notika, piemēram, Ārlavā. Talsu apriņķī pirmo rīcības komiteju ievēlēja Talsu pagastā. Vispirms Talsu komiteja noorganizēja plašu sapulci Jēru purvā aiz Dūņu mājām. Sapulcējās gandrīz visi pagasta saimnieki un kalpi. Atklāti balsojot, ievēlēja 9 rīcības komitejas locekļus, kuri pēc tam sadalīja ieņemamos amatus un stājās pie savu jauno pienākumu pildīšanas. Vecā pagasta valde bija spiesta nodot savas pilnvaras tautas ievēlētajiem locekļiem. 38

39 Sevišķi rosīgi darbojās rīcības komiteja Nurmuižā. Par komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Ciemitu māju saimnieku Indriķi Giemuleju, par vietniekiem Irbēnu māju saimnieku Valdemāru Segliņu un strādnieku Kārli Smīdenbergu. Komiteja sēdes noturēja regulāri vienu vai divas reizes nedēļā. Muižai uzlika tādus pašus nodokļus kā zemniekiem 3 kapeikas par desetīnu (par visu zemi), ceļu klaušas sadalīja vienmērīgi pēc zemes platības. Reakcionāros skolotājus, kas negribēja izslēgt ticības mācību no skolas programas, atlaida. Nodibināja arī miliču grupu. Nurmuižas baronam Otto Firksam uzlika nodokli 8000 rubļu apmērā saskaņā ar zemes platību par katru gada ceturksni. Baidīdamies no jaunās re: volucionarās rīcības komitejas represijām, naudu Valdemars Segliņš Nurmuižas komitejas loceklis. Nošauts Talsos pie Lecu ābelītēm g. 7. XI. viņš arī nekavējoties iemaksāja rīcības komitejas kasē. Rīcības komiteja rosīgi darbojās arī Mērsragā. Šeit par priekšsēdētāju ievēlēja drēbnieku Jāni Briedi. Kā locekļi komitejā iegāja vēl zvejnieki Grundmanis, Meļķis, Mēra un citi. Komiteja atļāva par brīvu cirst malku muižas mežos ciema iedzīvotājiem un turpināja vākt ieročus, kā arī izveidot mērsradznieku kaujas grupu. Stendē par revolucionārās rīcības komitejas priekšsēdētaju ievēlēja kurpnieku Zani Blumbergu. Šajā komitejā vel iegāja kurpnieks Otto Pīlags, laukstrādniece Ede Ceraukste un citi. Komiteja darbojās ļoti aktivi. Tā rekvizēja Stendes muižas baronam daļu labības, ko sadalīja trūcīgiem Stendes iedzīvotājiem. Saimniekiem aizliedza nodot muižai kartupeļus spirta dedzināšanai. Bija jau izstrādāts plāns par muižas zemes sadalīšanu bezzemniekiem. Komi- 39

40 Jānis Briedis Mērsraga rīcības komitejas priekšsēdētājs. tējas uzdevumā Ede Ceraukste dažiem bezzemniekiem: jau sāka ierādīt zemi. Komiteja arī apsprieda jautājumu par skolotāju algu palielināšanu. Rosīgi rīcības komiteja1 darbojās arī Arlayā, kuras sastāvā bija skrīvera palīgs: Ernests Mazevskis, grāmatvedis Aleksandrs Strazdovskis un citi. Tāpat rosīgi darbību attīstīja Laidzes rīcības komiteja, kurā par priekšsēdētāju ievēlēja skolotāju Vili Bergmani. Aktivi darbojās rīcības komitejas arī Pastendē, Kandavā, Sabilē, Vandzenē, Nogalē, Lubezerē u. c. Tādējādi jaunās revolucionārās rīcības komitejas savās rokās pārņēma varu gandrīz visos Talsu apriņķa pagastos. Kontrrevolūcijas spēki nevarēja samierināties ar jauno revolucionāro rīcībaskomiteju darbību. Saspīlējums kļuva aizvien lielāks. Novembra beigās, kad bija pastiprinājusies revolucionārā cīņa, baroni, baidīdamies, ka masas tos nenogalina,., mēģināja iebiedēt iedzīvotājus ar «melnās sotņas» tuvošanos. Sī iebiedēšana baroniem bija vajadzīga, lai zināmā mērā dezorganizētu revolucionāro cīņu. Baumas par «melnās sotņas» tuvošanos gandrīz vienlaicīgi izplatījās visa Talsu apriņķī. Tomēr darbaļaudis neizdevās ar šīm baumām iebiedēt. Sociāldemokrātu aicināti, strādnieki un zemnieki bruņojās un organizēja savas patruļas. Ziņas par «melno sotņu» Talsu pilsētā izplatījās 29. novembrī. Pēc šīm ziņām, «melnā sotņa» dedzinot mājas un slepkavojot cilvēkus, nežēlojot ne sirmgalvjus, ne bērnus.. Talsinieki, bruņojušies ar šautenēm, cirvjiem un dakšām, gaidīja «melno sotņu» pie Villu mājām, uz Talsu Tukuma ceļa. Otrā talsinieku grupa sapulcējās Talsos gravā pie Sapiešu mājām. 40

41 Bruņotie laidzenieki sotņu gaidīja uz ceļa pie Laidzes^ Lžu kalna. Nogalē rīcības komiteja sasauca apspriedi, kurā nolēma melno sotņu» sagaidīt turpat un ieročus turēt kaujas galavībā. Bērniem un sirmgalvjiem norādīja mežā slēpšanās vietu. Viņu apsardzībai norīkoja bruņotus sargus. Irbēnu māju saimnieks V. Segliņš organizēja Strīķu ciema ļaudis, kas aizbrauca -melno sotņu» gaidīt pie Sviķu kroga. Mērsragā «melnās sotņas» atvairīšanai spēkus organizēja J. Briedis. Kaujinieku grupa sapulcējās vietējā krogā (tagadējās slimnīcas telpās) un pēc tam tievās uz 16 km attālo Ķūļu ciemu. Grupa izstrādāja sekojošu aizsardzības plānu: jāuzspridzina Mērsraga kanala tilts un jāaizbarikadē upe ar platdibemi laivām, tās nogremdējot, l as bija nepieciešams, lai «melna sotņa» nevarētu tuvoties rfo juras puses. Aleksandrs Strazdovskis Arlavas rīcības komitejas loceklis. Nošauts pie «Soda priedes» g. 14. Dzedru ciema iedzīvotāji «melno sotņu» gaidīja pie I ridrichmuižas, Nariņciema tuvumā. Stendinieki «melnās sotņas» briesmu atvairīšanai bija sapulcējušies pie Stendes Lībagu ceļa. Nākošā dienā pēc Veltīgas gaidīšanas viņi atkal sapulcējās, šoreiz Stendes stacijas tuvumā ar ieročiem rokās. Muižnieki par šo sapulcēšanos ziņoja uz Tukumu, lūdzot izsūtīt karaspēku nemiernieku iznīcināšanai. Sakarā ar šo lūgumu vilciens i r zaldātiem no Tukuma aizbrauca uz Stendi. Par to uzzināja Stendes kaujinieku grupas vadītājs 2. Blumbergs, kas opā ar 2 biedriem izņēma trīs sliežu posmus ceļā starp Stendi un Sabili. Vilciens bija spiests doties atpakaļ. Bieži vien «melnās sotņas» gaidīšanas laikā notika sadursmes starp baroniem un ļaužu masām. Dragunu patruļa, kuras vadība bija uzticēta baronam Zīversam, jādelēja SA Talsu Tukuma ceļu, tvarstīja «melnās sotņas» gaidītā 4L

42 jus un šāva uz tiem. Tā šī patruļa nošāva Venceļu māju kalpu Bruņinieku un smagi ievainoja lībadznieku Pavlovicu. Kā vēlāk izrādījās, «melnā sotņa» bija tie paši dragūni ar Pūņu baronu Zīversu priekšgalā. Apriņķa policijas priekšnieks barons Strombergs gribēja zināt, cik daudziem ir šautenes, un izprovocēt sadursmes starp tautu un dragūniem. Šis nodoms viņam neizdevās, kaut arī viņš pats bija ieradies pie Lindes, aicinot apbruņot strādniekus un izvest tos uz ielām pretī «melnai sotņai». Linde viņa provokatoriskos nodomus atmaskoja. Proletariāts savus spēkus un organizācijas veidu neizdeva, lai arī kā to reakcijas.spēki bija vēlējušies.

43 BRUŅOTA SACELŠANĀS ruņotai cīņai gatavojās pati tauta, kala zobenus, dunčus, piķus un citus ieročus. Jau novembra beigās revolucionārā kustība visā Latvijā bija sasniegusi augstu pakāpi, jo arī Rīgas strādnieku vispārējais protesta streiks pret kara stāvokļa izsludināšanu draudēja ik brīdi pāraugt par bruņotu sacelšanos. Stāvoklis arī Talsu apriņķī bija ļoti sasprindzināts. Vairākās vietās uz laukiem jau notika bruņotas sadursmes, pieikiršteina smēde» Mērsraga. Šeit kalti revolucionāru ieroči. Smēde tagad atrodas Valsts lauku dzīves muzejā Rīgā. 43

44 mēram, Ārlavā, Pļavās, Uguņciemā. Turpināt revolucionāro ciņu varēja, tikai pārejot atklātā bruņotā uzbrukumā kontrrevolūcijas spēkiem Ṫalsos aktivākie ieroču izgatavotāji bija kalējs Jēkabs Auns. Jēkabs Auns ieroču kalējs. Aktivs revolucionārs. Dundagas (tag. Kr. Valdemara) ielā un kalējs Juris Stāls smēdē pie savas mājiņas Lielgabalu un Dundagas ielas stūrī. Mērsragā ieročus kala KJršteins un Ādamsons savās smēdītēs. Sasmakā (tag. Valdemārpilī) ieroču kalēji bija Smilkšzieds un viņa zellis Tomsons. Ieročus kala arī Nurmuižāy Lībagos, Vandzenē, Nogalē, Kandavā un daudzās citās vietās. Aktivais revolūcijas cīnītājs Jēkabs Auns par ieroču kalšanu stāsta: «Būdams kalējs, saņēmu uzdevumu no Talsu komitejas kalt ieročus, lai labāk varētu pretoties dragūniem. Mana smēde toreiz atradās Beļinka mājas sētā( tag. Kr. Valdemara ielā). Ieročus kalu naktīs, aizklājot smēdes logu, lai neviens nevarētu redzēt, kas smēdē notiek. Kalu no tērauda zobenus, dunčus un pīķus. Tēraudu man piegādāja no tirgotāja Tevelsona veikala kāds viņa bodes zellis, kas simpatizēja revolucionāriem un bija arī piedalījies vairākās slepenās sanāksmēs. Dežurējošo gorodovoju Grūbi vienmēr šādās reizēs piedzirdījām, lai viņš neko nemanītu. Kad Grūbe kļuva aizdomīgs, devām viņam arī naudu. Tā viņš arī nekad savai' priekšniecībai neziņoja, ka smēdē naktīs kaļ ieročus. Izkaltos ieročus nodevu Talsu komitejai, kas izdalīja tos tālāk revolucionāriem. 5. decembrī dragūni nodedzināja manu smēdi kā revolucionāru ieroču kalvi.» 1 Pārdevējs Vasmanis, kas dzīvoja Talsos Tukuma (tagad Brīvības) ielā Boichmaņa namā, bija savācis daudz ieroču 44 1 J. Auna atmiņas TNM materiāli.

45 un glabāja tos savā dzīvoklī aiz maizes cepamās krāsns. Bruņotās sacelšanās priekšvakarā ieroči tika sadalīti kaujiniekiem. * * * Viena no varonīgākām un reizē ar to traģiskākām epizodēm bruņotās sacelšanās vēsturē Latvijā bija Tukuma un Talsu sacelšanās. Tukumā bruņotā sacelšanās sākās jau 1. decembrī. Tās pašas dienas vakarā Talsos pienāca ziņas par ielu cīņām Tukumā un par- sacēlušos revolucionāru uzvaru pār Tukumā novietotajiem dragūniem. 1. decembra naktī Dundagas revolucionāri nodedzināja Dundagas pili. Viņi atbruņoja un arestēja vietējos policijas ierēdņus. Arī Talsu sociāldemokrātiskā organizācija nolēma ķerties pie ieročiem. Sākt bruņotu sacelšanos Talsos izlēma naktī no 1. uz 2. decembri. Talsu komitejas aicinājums organizēt bruņotu pretošanos cara karaspēka daļām kļuva par pilsētas un lauku darbaļaužu masu lozungu. Talsu darbaļaudis apvienojās ar lauku proletariātu, lai dotu pretsparu reakcijai. Talsu revolucionārā komiteja, kuras sastāvā bija Linde, Klimpmanis, Lācis, Brīvnieks, Cekuls un citi, izstrādāja sīkāku uzbrukuma plānu. Talsu komiteja izlaida visām apriņķa rīcības komitejām uzsaukumu ar paziņojumu par sacelšanos un aicinājumu uz Talsiem sūtīt savus bruņotos spēkus. Vienas dienas laikā apziņoja visu apriņķi. Talsu komitejas rokās nonāca Tukuma sacelšanās apspiedēja ģenerālmajora Horunženko telegrama ar pavēli Talsos novietoto dragunu komandierim kornetam Lugovojam sūtīt dragūnus uz Tukumu. Talsu revolucionārā komiieja nolēma palīdzēt Tukuma biedriem, ar kaujām aizturēt dragūnus Talsos un sakaut tos. Atsaucoties uz Talsu komitejas aicinājumu, jau 3. decembrī uz Talsiem devās lielas zemnieku kaujinieku grupas. I'ā daudzi kaujinieki ieradās no Nogales, Mērsraga, Rojas, Nasmakas (Valdemārpils) un citām vietām. No Stendes vien Žaņa Blumberga vadībā ieradās ap 100 vīru liela grupa. Tikpat liela cīnītāju grupa Valdemara Segliņa un Kārļa Smīdenberga vadībā ieradās no Nurmuižas Pļavām. 45

46 Palīgā talsiniekiem atsevišķas cīnītāju grupas ieradās no Dundagas, kur vara bija jau pārgājusi sacēlušos revolucionāru rokās. Kaujinieki bija bruņojušies ar šautenēm, kalēju kaltiem: ieročiem, dakšām un citiem darba rīkiem. Galvenās sapulcēšanās vietas bija Ķīvīšu krogs, Talsu muiža, Skoru mežs, Antiņu egles, Mieguze. Jau pēc pusdienas kaujinieku grupas ieņēma vairākus namus Laidzes, Rīgas (tag. Padomju), Dundagas (tag. Kr. Valdemara) un Lielā ielā, kā arī Pastendes pagasta namu, pareizticīgo skolu un citas ēkas. Kaujinieki nostiprinājās arī mājās uz Zvaigžņu (tag. Komjaunatnes) un Lielās ielas stūra. Dažos namos cīnītāji aizbarikadējās un, lai būtu drošāk noturēties, ar dēļiem aizsita durvis un logus.. Ievērojot piesardzību, izlika posteņus. Vērojot kaujinieku militāros pasākumus, dragūni sāka nervozēt. Uzzinādami, ka no Vandzenes un Laidzes puses pilsētai tuvojas apbruņotu zemnieku grupas palīgā. Talsu revolucionāriem, dragūni devās no Ābramkroga (Ābramkrogs dragūnu kazarmas atradās vietā starp tagadējo rajona izpildkomitejas ēku un grāvi aiz avīžu kioska), kur bija viņu kazarmas, pa kalnu un Laidzes ielām, ārā no Talsiem viņiem pretim. Kaujinieki tos apšaudīja. Uz Laidzes un Rožu ielas stūra izcēlās sadursme, kurā ievainoja dragunu komandieri kornetu Lugovoju 1 un nošāva viņa zirgu. Apšaudīšanās ar dragūniem notika arī Mieguzes laukos ārpus pilsētas, kur dragūni, izvērsušies garā ķēdē no ebreju kapiem pāri Mieguzes muižas laukiem līdz pat Valdgales ceļam, mēģināja aizkavēt jaunu kaujinieku ieplūšanu pilsētā. Uznākot sniegputenim, ap pulksten 9 vakarā dragūni atgriezās savās kazarmās. 4. decembris bija. svētdiena. Šinī dienā apbruņotas masas nekavētas turpināja plūst no visām pusēm uz pilsētu. Ielas bija pārpildītas. Kara apriņķa priekšnieks ieslēdzās savā dzīvoklī, un viņu apsargāja kareivji. Apbruņoti ļaudis sapulcējās pie kara apriņķa valdes 1 Latvijas PSR vēsturē II sējumā 259. lpp. nepareizi rakstīts, ka pilsētā esošo dragunu eskadronu komandējis barons Zīverss. Zīversam. uzticēja komandēt dragūnus tikai atsevišķās akcijās. 46

47 Laidzes ielā. Revolucionārās komitejas loceklis Klimpmanis ieradās valdes ēkā, kurā tajā laikā bija tikai viens* apakšvirsnieks un daži zaldāti, un pieprasīja izdot ieročus. Ieročus viņi atteicās izdot. Tanī pašā laikā kaujinieki aplenca mūra ēku (agrāko sērkociņu fabriku), kurā atradās Talsu apriņķa kara priekšnieka ieroču noliktava cekhauzis L Kaujinieki atbruņoja apsargus, ielauza cekhauža durvis un ieguva vairāk nekā 150 šauteņu ar patronām un dažus revolverus. Cekhauža ieņemšanas laikā revolucionāros kaujiniekus apšaudīja dragūni, kuri atradās zirgos uz Dzirnavkalna. Kaujinieki atbildēja ar šauteņu uguni. Savstarpējā apšaudē dažus no revolucionārajiem cīnītājiem ievainoja. Klimpmanim smagi sašāva roku, un viņš bija spiests Augusts Klimpmanis Talsu revolucionārās komitejas loceklis. Nošauts Talsos pie Lecu ābelītēm g. 7. novembrī. doties uz slimnīcu. Kaujinieku uguns piespieda dragūnus atkāpties gar Vilkumuižas ezera krastu pareizticīgo baznīcai virzienā. Cekhauzī iegūtos ieročus sadalīja starp revolucionārajiem cīnītājiem, kuru vairākums līdz šim bija bruņojušies tikai ar medību bisēm. Tam bija liela nozīme, jo kaujinieki tagad bija daudz labāk apbruņoti un varēja drošāk turpināt savas kaujas operācijās. Pēc cekhauža krišanas revolucionāri ieņēma policijas, iecirkni, cietumu, tiesas namu un pastu. Viņi atbrīvoja politiskos ieslodzītos, kā arī atbruņoja gorodovojus un tos*, ieslodzīja. Kaujinieki gar ceļiem nozāģēja telefona stabus, noņēma vadus, tos pārgrieza, lai dragūni nevarētu sazināties un izsaukt papildspēkus. Ielas apjoza ar stiepām, lai pretinieks nevarētu atstāt pilsētu. 1 1 Cekhauzis atradās Gravas ielā (pie tag. patērētāju biedrību savienības rūpkombinata šūšanas cecha ēkas). Cekhauža mūri saglabājušies vēl tagad. 47

48 Revolucionāri mēģināja aplenkt Ābramkrogu dragūnu kazarmas un tās ieņemt, taču dragūniem bija ievērojami labāks apbruņojums un lielāka kaujas pieredze. Uz- Ābramkrogs Talsos novietoto dragunu kazarmas. brukumā kazarmām vairāki biedri krita. Revolucionāri bija spiesti pagaidām atkāpties. Dragūni tomēr saprata, ka nebūs iespējams ilgi pretoties tik lielam skaitliskam pārspēkam. Spiegs un nodevējs Pops tumsā pa šauru taciņu gar Talsu ezera rietumu krastu izveda dragūnus no pilsētas. Pēc kazarmu ieņemšanas tur atrada vairākus ar astļ nīm notraipītus dragunu puskažociņus. Tas lika domāt, ka arī vairāki dragūni ievainoti vai pat krituši. Pēc dragunu aizbēgšanas no pilsētas vara pilnīgi pārgāja sacēlušos revolucionāru rokās. Pēc Tukuma sacelšanās asiņainās apspiešanas ģenerāļi majors Horunženko, kas Tukumu jau bija atstājis 3. decem-1 brī un 4. decembrī Talsu sacelšanās laikā jau atradās: Stendes stacijā, ar karaspēku devās uz Talsiem. 4. decembra vakarā ap pulksten 6 Horunženko ar kara- >.spēku pienāca pie Talsiem un apstājās kalnā pie pilsētas parka. Viņa karaspēks sastāvēja no 180. Ventspils kājnieku: pulka 2 rotām, puseskadrona Pavlovgradas jātnieku, 2 lielgabaliem un Pleskavas pulka eskadrona daļām, ko 48

49 komandēja kornets Lugovojs. Lugovojs ar savu daļu pēc aizbēgšanas no Talsiem bija pievienojies ģenerālim jau apmēram 2 kilometrus no pilsētas. Horunženko pavēlēja izšaut 4 lielgabala šāviņus dažādos virzienos uz Talsiem. Vienu šāviņu izšāva Rodes (tag. pilsētas) dārzniecības virzienā, otrs šāviņš ķēra toreizējā pasta nama jumta kori Tukuma (tag. Brīvības) ielā iepretim Andreja ielai, 2 šāviņi ķēra ev.-luteraņu baznīcu, no kuriem viens torni, otrs sienu netālu no ģērbkambara. Talsus vairāk ar artilēriju neapšaudīja. Karaspēks izšāva vairākas šauteņu zalves virzienā uz pilsētu. Pēc šādas Talsu apšaudes ģenerālis savu karadarbību pagaidām izbeidza, jo, nezinādams revolucionāru spēkus, neiedrošinājās pilsētā ieiet. Pa to laiku zaldāti bija saķēruši skolotāju Jāni Zandartu un divas tirdzniecības skolas skolotājas. Zandartu ģenerālis nosūtīja atpakaļ uz pilsētu nodot pilsētas vecākajam Otto Gerkam ultimātu, bet abas skolotājas paturēja par ķīlniecēm. Ultimātā bija pieprasīts iztīrīt Talsus no revolucionāru vienībām, atdot atņemtās šautenes, savākt un nogādāt visus revolucionāriem piederošos ieročus uz Stendes staciju, tāpat nogādāt tur valsts naudu un policijas, miertiesas un pasta dokumentus. Ja tas viss 5. decembrī līdz pulksten 7 rītā netiktu izpildīts, Horunženko piedraudēja sagraut Talsus drupās, tāpat kā Tukumu. Tas tomēr izrādījās viltus manevrs, jo Tukums nebija sagrauts drupās. Ģenerālim šie draudi bija vajadzīgi, lai iebiedētu Talsu cīnītājus, jo viņš nebija pārliecināts, vai ultimātu pieņems. Pēc ultimātā iesniegšanas viņš atvilka karaspēku uz Stendes staciju. Ultimātā apspriešanai Talsos steidzīgi tika sasaukta sapulce, kas sanāca Grunska-Dunkeļa viesnīcās zālē. Sapulce izvērtās ļoti asa un vētraina. Revolucionārie kaujinieki negribēja ultimātu pieņemt*un izdot ieročus. Vairāki no viņiem atstāja sapulci. Linde un pārējie vadoņi sāka svārstīties, jo viņiem nebija kaujas pieredzes. Sapulces norisi ietekmēja arī vietējā buržuāziskā inteliģence, kas, jau pirmajiem lielgabalu šāvieniem atskanot, dezorganizēja sacēlušos revolucionārus, aicinādama nolikt ieročus, jo cīņa pret lielo cara patvaldības pārspēku esot pilnīgi bez cerībām. Tikai pēc tam, kad kaujinieki aizgāja

50 no sapulces, tika nolemts, ka ultimāts jāpieņem un jānosūta delegācijā pie ģenerālā uz Stendi. Pēc šāda lēmuma kaujinieku grupas sāka atstāt pilsētu. Izraudzītā delegācijā sastāvēja no apriņķa priekšnieka palīga (apriņķa priekšnieks šajā laikā neatradās Talsos),, apriņķa kara priekšnieka, pilsētas vecākā, tiesu pristava,. akcizes -priekšnieka, rentmeistara (finansu pārvaldes pārziņa) un diviem skolotājiem. Delegācijā, atskaitot skolotājus, sastāvēja no oficiāliem valsts ierēdņiem, kas bija noskaņoti revolūcijai naidīgi. Delegācijā pajūgos izbrauca no Talsiem vēlu pēc pusnakts. 5. decembra agrā rītā Horunženko to pieņēma Stendes stacijā. Viņš apsolīja delegātiem karaspēku vairs uz Talsiem nesūtīt un nevienu pie atbildības nesaukt. Pēc delegācijās lūguma ieroču nodošanu pagarināja līdz 6. decembrim pulksten 12 dienā. Delegācijā atgriezās 5. decembrī ap pulksten 9 rītā Talsos. Jau 5. decembrī ap pulksten 10 no rīta galīgi piedzērušies dragūni ieauļoja pilsētā, sāka šaut uz cilvēkiem, kas ļ atradās šinī laikā uz ielām, un sāka dedzināt mājas. 1 Dragūni Talsos 5. decembrī sarīkoja īstu «asins pirti». Savus briesmu darbus viņi uzsāka jau pēc izjāšanas no-, Stendes. Stacijas tuvumā bez brīdinājuma tika nošauts < kāds nejaušs ceļa gājējs. Jājot cauri Stendes muižai (tag. Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija), dragūni smagi sašāva kādu kalpu ceļmalā. Talsu tuvumā kādam gājējam tikai nejauši laimējās izbēgt no dragūnu lodēm, paslēpjoties grantsbedrēs. 1 Latvijas PSR vēstures II sējuma 259. lpp. rakstīts: «Izlūkiem1 tika izrādīta bruņota pretestība. Tad uz ģenerālā Horunženko pavēli pilsētu no jauna stipri apšaudīja artilērija.» J. Krastiņa grāmatā «1905. gada revolūcija Latvijā» 201. lpp. autors raksta: «Pilsētā ienākošie dragunu izlūki sāka uzbrukt iedzīvotājiem, bet revolucionāri tos atsita. Tad Horunženko, nerēķinoties ar pamiera noteikumiem, 5. decembrī pulksten 2 dienā no jauna devās uz Talsiem ar divām rotām (pajūgos), diviem lielgabaliem, 3/4 eskadrona un sāka pilsētu bombardēt, no kā tur izcēlās ugunsgrēki.» H. Strods savā brošūrā «Bruņotā sacelšanās Latvijā g g. revolūcijas laikā» 39. lpp. raksta: «Tikai 5. decembrī pēcpusdienā pēc nesaudzīgas pilsētas bombardēšanas, kad tur jau plosījās ugunsgrēki, karaspēks ieņēma Talsus.» Vēl dzīvie šā notikuma aculiecinieki vienprātīgi noliedz, ka 5. decembrī šauts uz dragūniem, jo bruņoto revolucionāru grupas jau 50

51 Iejājuši pilsētā, dragūni sadalījās divās grupās. Pirmā devās pa Rīgas (tag. Brīvības) un Dundagas (tag. Kr. Valdemara) ielu, otra nogriezās pa Lielo ielu. Vienas grupas priekšgalā bija toreizējais nodokļu inspektors, nodevējs Sislaks. Otrās grupas priekšgalā jāja talsinieku bende barons Zīverss. Uz ielām notika īstas cilvēku medības. Skanēja šāvieni, bija dzirdami mirstošo un ievainoto cilvēku vaidi. Cilvēkus šāva bez jebkāda iemesla un brīdinājuma. Pietika parādīties uz ielas, lai tiktu nošauts. Izmantojot radušos stāvokli, notika personīga izrēķināšanās. Barons Zīverss nāvīgi sašāva uz ielas skolotāju Kaziņu, kas pēc noasiņošanas nomira tajā pašā dienā (Kaziņš kādreiz bija pret viņu izteicies kādā sanāksmē). Tāpat uz ielas nošāva Puzes pagasta skrīvera palīgu Kroju, Apsi, Grūbi un daudzus citus, kuri revolucionārā kustībā nebija aktivi piedalījušies. Dragūni šāva namu ļogos un durvīs, tā nonāvējot un ievainojot cilvēkus, kas baidījās atstāt mājas un slēpās savos dzīvokļos. Tā, piemēram, caur durvīm nošāva tirgotāju Struti. Satracinātie dragūni nežēloja pat invalidus, piemēram, Strazdiņu un Rutkovski. Piedzērušais Sislaks, sēdēdams putās nodzītā zirgā, jādelēja pa pilsētu un klaigāja. Pilsētā neviens iedzīvotājs nevarēja vairs justies drošs. Drīz izcēlās arī milzīgi ugunsgrēki. Dragūni namus dedzināja pēc Zīversa un Sislaka norādījumiem. Aculiecinieki stāsta, ka, tikai pateicoties bezvēja dienai, uguns iepriekšējā naktī bija atstājušas pilsētu. Tāpat aculiecinieki kategoriski noliedz, ka minētajā datumā Talsi aizdedzināti ar artilērijas šāvieniem. Mežonīgā izrēķināšanās sākās jau pēc pulksten 10 rītā, nevis pulksten 2 dienā. Kļūdains vispār Talsu izpostīšanas traktējums. Lai attaisnotu pilsētas izpostīšanu un iedzīvotāju apšaušanu, it īpaši baltvācu avotos, kā arī citos tā laika dokumentos, tendenciozi sagrozīti faktiskie apstākļi. Piemēram, prokurora palīga kapitana Koļenko gada 19. decembra ziņojumā («Революция г. г. в Латвии. Документы и материалы» рр.) teikts, ka dragūnus, kas gada 5. decembrī iejājuši Talsos, sagaidījuši gandrīz visi iedzīvotāji ar ieročiem rokās. Iegansts, it kā uz pilsētā iejājušiem dragūniem šauts, bija vaja* dzīgs, lai attaisnotu zvērisko izrēķināšanos ar Talsu iedzīvotājiem un pilsētas izpostīšanu. 4* 51

52 neizpostīja visu pilsētu. Talsu dedzināšana turpinājās līdz pulksten 3 pēcpusdienā. Krievragu nodedzināt neizdevās, pateicoties pareizticīgo priesterim Vasilijam Ceriņam. Viņš pilnā baznīcas tērpā ar krustu rokā izgāja dragūniem pretī Grota un Ciema (tag. Puškina) ielas stūrī un uzaicināja viņus doties atpakaļ, kā arī izbeigt slepkavošanu un dedzināšanu. Dragūni, būdami pareizticīgie, ļāvās pierunāties un griezās atpakaļ,. taču trokšņošanu turpināja citās pilsētas daļās. Viņi ne vien apšāva cilvēkus un dedzināja namus, bet arī laupīja. Aplaupīja ne tikai atsevišķas personas, bet izlaupīja arī veikalus un dzīvokļus, ko nebija aprijusi uguns. Dragūni piekrāva vairākus vezumus ar salaupītām mantām: ādām, zābakiem, drēbēm, veļu, pat pulksteņiem un dzīvokļu iekārtas priekšmetiem. Aplaupīja pat nošautos. Pavisam nogalināja vairāk nekā 20 cilvēku, 10 cilvēkus smagi ievainoja. Šajā dienā nodedzināja 22 namus, bet ar šķūņiem un piebūvēm kopā 60 ēkas. Liesmās gāja bojā daudz veikalu ar visām precēm, 3 drogu tirgotavas un meiteņu privātskolā. Līdz pamatiem nodega nams ar Talsu Sadraudzīgās biedrības visu plašo bibliotēku, J. Lindes grāmatveikals ar privatbiblioteku, viesnīcas uti. **" V < Y -----V k r ~ v ~ ģ 52 Soda ekspedicijas izpostītie Talsi.

53 Posts bija liels arī tādēļ, ka un gada ziema bija ļoti barga un liela daļa iedzīvotāju bija palikuši bez pajumtes un tikai ar to, kas mugurā. Kad ģenerālmajors Horunženko ar karaspēku ap pulksten 3 pēcpusdienā otrreiz pienāca pie Talsiem, pilsēta bija liesmās. Pavēlējis postīšanu pārtraukt, viņš nekādus jaunus pasākumus pilsētā nerealizēja un pēc dažām stundām devās atpakaļ uz Stendi. 6. decembrī Talsi izskatījās kā postaža kūpošās pelnu kaudzes, apdegušie baļķu gali un augstie, liesmās nokvēpušie skursteņi liecināja par Talsu iedzīvotāju postu. 6. decembra rītā apriņķa priekšnieka palīgs Detlevskis sarīkoja vietējiem augstākiem ierēdņiem un virsniekiem brokastis, kas izvērtās par plašām dzīrēm. Dzīrēs piedalījās arī Talsu latviešu buržuāzijas pārstāvis Cirķelis. Dzīrotāji līksmoja par Talsu revolucionāru sakāvi. Viņi uzdzēra tostus un lielījās par veiktajiem «varoņdarbiem».

54 KONTRREVOLŪCIJAS TERORS UN «MEŽA BRĀĻU» KUSTĪBA ēc revolūcijas sakāves visā Latvijā sākās kontrrevolūcijas terors. Revolucionāri atkāpās ar kaujām. Cara patvaldība, savākusi visus spēkus, steidzās apspiest revolūciju, nosūtot jaunas soda ekspedicijas uz Latviju. Jau 17. decembrī Kurzemes guberņā ieradās jauns soda ekspedicijas karaspēks, kas sastāvēja no diviem kājnieku bataljoniem, 4 jātnieku eskadroniem un 8 lielgabaliem. Šīs vienības izsūtīja uz] Dobeli, Lielauci, Vecauci, Kuldīgu, Talsiem, Sabili. 1 Talsos soda ekspedīcija ieradās 19. decembrī, un to vadīja apakšpulkvedis Vengrženovskis. Viņa karaspēka daļas apmetās Oktes barona Firksa pilī (tag. II septiņgadīgajā skolā) un bij. Lipkina fabrikas telpās. Ar soda ekspedicijas ierašanos Talsu novada darba-" ļaudīm sākās viens no drūmākajiem posmiem novada vēs-: tūrē Ṡakarā ar revolucionāru aktivitāti Sabilē un apkārtnē uz turieni tika nosūtīti divi jātnieku eskadroni ar diviem kājnieku lielgabaliem. 28. decembrī karaspēks iegāja Sabilē. Tā kā bija nodedzināta Vānes pils, tad tika izdarīti plaši aresti, ieroču meklēšana un atņemšana. Nelūkojoties uz soda ekspedicijas ierašanos, revolucionāru vienības darbojās Kabiles Vānes Aizputes Zemītes rajonos. Daļa muižnieku, kas revolūcijas uzplūdu laikā bija aizbēguši un dzīvoja Durbes pilī pie Tukuma, sāka atgriez- 1 Революция г. г. в Латвии. Документы и материалы, Рига, 1956, 1рр

55 dies savās muižās un nostājās soda ekspediciju priekšgalā. Pietika, ja vācu barons vai kāds cits melnsimtnieks no-,sauca kādu par dumpinieku, lai viņu tūlīt arestētu un nošautu. Tā, piemēram, Kandavas cietumā nomocīja Indriķi Pētersonu tikai par to, ka viņš bija izteicies pret barona Reķa zvērībām. Daudzus revolucionārus nošāva uz vietas, citus «bēgot». Par niecīgiem pārkāpumiem nodeva kara tiesai un zvēriski spīdzināja. Daudzus bez izmeklēšanas nomocīja baronu moku kambaros. Šausmu darbi neaprobežojās tikai ar cilvēku upuriem vien, tiem jāpieskaita daudzās nodedzinātās mājas, no iedzīvotājiem izspiestās kontribūcijas, lopu un mantas rekvizīcijas un citas represijas gadā Talsu novada darbaļaudis neatlaidīgi cīnījās pret uzbrūkošo kontrrevolūciju par spīti cara «Soda priede» pie Talsiem g. 14. janvarl šeit nošāva 5 revolūcijas cīnītājus. 55

56 valdības 'ievestajam kara stāvoklim un teroram. Daudzi cīnītāji, lai nekristu soda ekspedicijas rokās, neskatoties uz; bargo ziemu, aizgāja mežos un kļuva par tautas atriebējiem «meža brāļiem». Glābjoties no vajāšanas, daudzi bija spiesti emigrēt uz ārzemēm, piemēram, J. Linde^ Z. Blumbergs, Cekulis, Lācis un citi. No gada 1. janvara par Talsu apriņķa priekšnieku kļuva zvēriskais barons fon Rādens niknākais latviešu tautas ienaidnieks. Pēc viņa rīkojuma 14. janvarī agrā rītā Talsos netālu no Antiņu kapiem pie priedes nošāva aktivos revolūcijas cīnītājus Aleksandru Strazdovski, Ernestu Mazevski, Indriķi Hānu, Gotfridu Freibergu un Pēteri Rožkalnu. Tauta šo priedi iesauca par «Soda priedi». 23. janvarī Rādens Kalešu muižā parakstīja nāves spriedumu 5 revolucionāriem, kuri jau pirms dažām dienām bija apcietināti un ieslodzīti muižas" pagrabos. Pēc nāves sprieduma pasludināšanas notiesātos aizveda pie kāda priedēm apauguša uzkalniņa, kas atradās ceļa malā ap puskilometra attālumā no muižas uz Talsu pusi, un nošāva. No varmāku lodēm krita Jēkabs un Dāvids Lasmaņi (tēvs «Slepkavkalns» pie Kalešu muilas g. 23. janvarī šeit nošava 5 revolūcijas cīnītājus. 56

57 ar dēlu), Jānis Lagzdiņš, Dāvids Lanka un kāds nezināmscīnītājs no Rīgas. No šīs dienas tauta soda vietu nosauca par «Slepkavkalnu». Aktīvākie revolucionāri, bēgdami no soda ekspedīcijām, pulcējās Kuldīgas un Ventspils mežos. Viņi slēpās arī Usmas un Engures ezeru salās. Daudzi Talsu apriņķa revolucionāri devās uz biezajiem Dundagas mežiem. Viņu nolūks bija ne tikai izvairīties no soda ekspedīcijasšausmām, bet arī organizēties un turpināt revolucionāro cīņu Ṗēc vairāku dienu vajāšanas «mežabrāļu» grupa, kurā ietilpa Talsu un Kuldīgas revolucionāri, tika ielenkta Valgales pagasta Kalninieku mājās. 13. martā notika kauja, kurā ievainoja vairākus soda ekspedīcijas karavīrus. Nevarēdams revolucionārus tik ātri uzveikt, ekspedīcijas vadītājs pulkvedis Soloņins deva pavēli dzīvojamo ēku, kurā atradās revolucionāri, aizdedzināt. Lai dzīvi nesadegtu, revolucionāri, vajātāju ielenkti, bija spiesti atkāpties, bēgot uz Abavas pusi. Daļa atkāpjoties krita. Vairāki no viņiem gan sasniedza Abavu, bet, mēģinot pārpeldēt upi, tika nošauti. Pavisam nošāva 14 revolucionārus. Starp tiem arī Pastendes rīcības komitejas priekšsēdētāju Kristapu Krūmiņu ar dēlu. Izbēgt izdevās» tikai vienam. Pēc dažām dienām soda ekspedīcija arestēja 3 revolucionārus Rendā un tos «bēgot» nošāva. «Meža brāļi» izdarīja uzbrukumus baroniem un viņu kalpiem vācu mācītājiem, dedzināja muižu ēkas, dezorganizēja pagasta valžu darbību, izdarīja ekspropriācijās, bijušās cīņu un revolucionāru slepkavošanas vietās uzvilka sarkanos karogus. Visaktīvākā «meža brāļu» kustība Talsu novadā bija gada pirmajā pusē, taču tā turpinājās, arī vēl visu nākošo gadu gadā naktī uz 1. maiju sarkanais karogs bija uzvilkts «Soda priedē» un Turkmuižas ozolā. Turpat apkārtnē bija izkaisītas proklamācijas. Vasarsvētku rītā karogs plīvoja augstajā priedē pie Laukmuižas grantsbedrēm (priede tagad nocirsta) un Turkmuižas ozolā. Pie «Soda priedes» bija piesista karikatūra,,, kurā bija attēlots barons Rādens ellē. Karikatūru bija izgatavojis veiksmīgais zīmētājs Fricis Šprunks, kuru Rādens jau turēja aizdomās. Rādens pats personīgi vadīja mr

58 kratīšanu Šprunka majas (Stendes pag. Alkšņos), bet nekā kompromitējoša tur neatrada. 13. maijā «meža brāļi» nošāva nežēlīgo Ārlavas draudzes mācītāju Grīnu. Par viņa nežēlīgumu liecina šāds notikums. Pie Grīna bija atnākusi lūgt palīdzību kāda sieva, kuras vīrs atradās Talsu cietumā. 1 Grīns viņu uzklausīja, uzrakstīja vēstuli un iedeva to viņai, zobgalīgi teikdams: «Ejiet uz Talsiem, tur jūs savu vīru dabūsiet.» Sieva ieradās brīdī, kad vīru jau veda uz nošaušanu Lecu bedrēs. Vēstuli viņa gan paguva nodot, taču nelīdzēja nekādas lūgšanas, vīru nošāva. Kā vēlāk izrādījās, Grīns viņas vīra nošaušanu vēstulē pats bija pieprasījis. Grīns vispār plašā apkārtnē bija pazīstams kā ļoti brutāls un nežēlīgs cilvēks. Savā laikā viņš bija terorizējis un spīdzinājis savu kučieri, novezdams to pilnīgā nervu sabrukumā; kučieris pats pakāries. Ne vienu vien reizi Grīns bija ziņojis Rādenam par atsevišķiem revolucionāriem gada 14. janvarī «meža brāļi» Kaspars Vācietis, Teodors Ozols un Ernests Šiliņš pie Stūru kroga uzbruka ekipāžai, kurā brauca grafs Lamsdorfs un barons Renne. «Meža brāļi» atņēma tiem ieročus, nošāva Lamsdorfu un smagi ievainoja Renni. 11. septembrī Kurzemes ģenerālgubernators viņus nodeva kara tiesai. Tāpat kara tiesai nodeva Jēkabu Tidemani, kas viņus bija slēpis savās mājās.2 Kara tiesa trim «meža brāļiem» piesprieda nāves sodu. To izpildīja Jelgavas cietuma sētā. Arī ar nodevējiem «meža brāļi» izrēķinājās nesaudzīgi. Tā, piemēram, virsmežsargam Tidemanim, kas bija nodevis Ribenu māju saimnieku, nodedzināja visas ēkas. Neskatoties uz to, ka tuvumā atradās soda ekspedīcijas patruļa, «meža brāļi» negaidīti iebruka Spāres stacijā, iegūstot tur ieročus un municiju. Kaut gan kaujiniekus plaši atbalstīja vietējie zemnieki un kalpi, dodot naktsmājas, apģērbu un pārtiku, kā arī 1 Cietums, kurā ieslodzīti revolucionāri, atradās Dundagas (tag. Kr. Valdemara) ielā, patērētāju biedrības sētā, ko tagad izmanto par noliktavu. Vēl tagad redzamas dažas aizzāģētas restes. 2 Революция г г. в Ллтвии. Документы и материалы. Рига рр. «58

59 ziņojot par vietām, kur uzturējās soda ekspedicijas karaspēks, taču uzbrūkošās kontrrevolūcijas apstākļos nebija iespējams izvērst atklātu masveidīgu bruņotu cīņu. Kontrrevolūcija visiem spēkiem centās apslāpēt revolucionāro kustību. Neraugoties uz to, strādnieku, kalpu un zemniecības noskaņojums Talsu apriņķī, tāpat kā visā Latvijā, bija revolucionārs. Masas gaidīja jaunus revolūcijas uzplūdus. Šis revolucionārais noskaņojums izpaudās administrācijas pavēļu nepildīšanā, pretestībā soda ekspedīcijām, protestos pret teroru, atsevišķos laukstrādnieku streikos. Bezbailīgo kaujinieku un partizāņu «meža brāļu» kustību vadīja Latvijas sociāldemokrātijā. Trakojošais terors traucēja sistemātisku palīdzību «meža brāļiem», tomēr lielākās lauku sociāldemokrātu organizācijas sarīkoja pat «meža brāļu» sapulces. Piemēram, tāda sapulce notika gada pavasarī mežā pie Plintiņiem. Revolucionāru kapi Talsos. Šeit atdusas g. 7. novembri nošautie 5. revolūcijas cīnītāji. 59

60 1906. gada 23. augustā Jelgavas kara tiesa 1 sāka iztiesāt lietu pret Talsu bruņotās sacelšanās dalībniekiem un. pārējiem aktivākiem revolucionāriem. Bija apsūdzētas vairāk nekā 30 personas. Baroni mēģināja ietekmēt tiesu, lai tā piespriestu visbargākos soda mērus. Nurmuižas barons Firkss, neskatoties uz to, ka bija slims, lika sevi aizvest uz Jelgavu un. nesus ienest tiesas namā, lai personīgi ietekmētu tiesnešus. Laidzes barons Plāns ieradās jau nedēļu iepriekš tādā pašā nolūkā. Spriedums, kā to jau varēja paredzēt, bija ļoti bargs. Uz nāvi notiesāja Klimpmani, Segliņu, brāļus Timmas, Steinbachu, Šmīdenbergu, Dakstiņu un Dadzi notiesāja, mūža katorgā, pārējos notiesāja uz ilgiem gadiem katorgā. Kara tiesa attaisnoja tikai dažus. Uz nāvi notiesātos pārveda atpakaļ uz Talsiem. Kara tiesas spriedumu izpildīja gada 7. novembra rītā. Jau nakti pirms soda izpildīšanas Lecu laukos pie divām mežābelītēm bija izrakts kopējs kaps. Nošaušanas rītā, vedot nāvei nolemtos no cietuma uz soda vietu, Segliņš vēl mēģināja uzrunāt tautu. Sardze to viņam neatļāva. Lai ļaudis nedzirdētu viņa vārdus, bundzinieki sita bungas. Arī soda vietā nošaušanas brīdī Segliņš vēlreiz mēģināja runāt, bet viņam to atkal liedza. Zaldāti steidzās izpildīt piespriesto sodu. Un tā, ložu caururbti, varoņu nāvē mira aktīvākie Talsu brīvības cīnītāji Valdemārs Sesgliņš, Augusts KHmpmanis, Kārlis un Kristaps Timmas, Indriķis Šteinbachs. Šis zvēriskais izrēķināšanās akts tautas dvēseli pildīja ar vēl lielākām naida un atriebības jūtām. Mūsu lielais tautas dzejnieks Jānis Rainis šim dramatiskajam notikumam veltījis savu nemirstīgo «Talsu tiesu». Pravietiski viņa vārdi: Nē, tas nava sods, tā rupja vara, Mūžam neiesim mēs pazušanā! Savos darbos dzīvosim tai tautai, Kuru mīlējot mēs ejam nāvē! 1 Latvijas PSR vēsturēs II sējuma 259.' Ipp. ir kļūda Jelgavas kara tiesas vietā minēta Talsu kara tiesa. 60

61 Soda vietu Talsu novadā daudz. Revolucionārie cīnītāji nobendēti pie Stendes stacijas, pie Bungu kapiem, aiz Jauviņu kapiem, Struņķu priedēs, pie Ķīvīšu kroga, Lecu grantsbedrēs, uz Nodenu lauka pie Iesalnieku mājām, Sasmakas ezera krastā un daudzās ju tās vietās. Nurmuižas pagastā soda ekspedicija nodedzināja Irbēnu un Timmu mājas. Dzīvi palikušie neaizmirsa -savus biedrus. Jau gada 17. jūnijā Talsu biedri rakstīja: «Pēc grūtā spēriena decembra un janvara dienās vietējā komiteja atkal atžirgusi un paceļ no jauna savu cīņas karogu augstu jo augstu, uz kura rakstīts ar kritušo biedru asinīm «Nost ar nolādēto cara patvaldību!» un «Atriebšana par kritušajiem biedriem!» Lai godam minam 'Viņu vārdus Strazdovskis, Mazevskis, Kalniņš no Sasmakas un apkārtnes, «Gutcha» Freibergs no Dundagas, Kārkliņš no Kabiles, Ieviņš no Talsiem, P. Grūbe, Ņikitins. Bez tam daudzi krita 5. un 6. decembrī uz Talsū ielām ap 30. Un visu šo cīnītāju asinis krāso mūsu karogu vēl sārtāku. Jo sārti pacēlās 3 sarkanie karogi netālu no Talsiem pirmā Vasarsvētku rītā un tā uztrauca mūsu baronu Rādenu un viņa rokaspuišus, ka visiem bikses trīcēja.... Kapi bija pušķoti ar ozolu vaiņagiem, ar sarkanām lentām... Tā kā sakari ar Rīgu ir atkal nodibināti, tad notiek sapulces... Nē, nekad nesalauzīs ar štikiem un lodēm to apziņu, kas pamodusies proletariātā. Nesalauzīs! Nesalauzīs arī tādēļ, ka paši štiki lūst... Zaldāti ar katru dienu top apzinīgāki, lasa avīzes un proklamācijas ar lielu kāri. Brāļi, plecu pie pleca! Vēl viens divi spēcīgi :grūdieni, un gāzīsies vecā kārtība! Tik tagad pastāvēt!» 1 1 «Ciņa», g. 4. jūlija, Nr

62 Irbeņu māju nodedzināšana Nurmuižas pagasta. Šis uzsaukums stiprināja un uzturēja cīnītājos revolucionāro apziņu un deva spēku un drosmi tumšajā reakcijas naktī. ^ ^ ^» Pirmā buržuāziskā demokrātiskā revolūcija Latvijā, tāpat kā visā Krievijā, cieta sakāvi, tomēr šī revolūcija deva spēcīgu triecienu cara patvaldībai un vācu baronu kundzībai Latvijā. Tā parādīja, ka tikai proletariāts var būt revolūcijas hegemons, bet tuvākais sabiedrotais zemniecība. Revolucionārie notikumi apstiprināja, ka pareiza ir Ļeņina mācība par strādnieku un zemnieku savienības nepieciešamību cīņā par tautas brīvību, ka pareiza ir Ļeņina revolucionārā stratēģija un taktika gada revolūcija parādīja plašām masām, ka tikai ar cīņu var panākt sava stāvokļa uzlabošanu un piespiest šķiras ienaidnieku piekāpties. Pēc revolūcijas sakāves strādnieku šķiras partija, revolucionārā sociāldemokrātijā turpināja savu darbību, gatavojot tautas masas jaunām brīvības cīņām, jaunām uzvarām. Revolūcija prasīja daudz upuru, reakcija bija pagaidām 62

63 uzvarējusi, bet šī uzvara bija īsa. Neapklusa tautas ilgaspēc brīvības. Tā neaizmirsa savus kritušos varoņus. Naida un atriebības ugunis nebeidza kvēlot. Pieminot pirmās lielās kaujas par tautas brīvību un laimi, kuras pirms pusgadsimta izcīnīja drosmīgie revolūcijas karognesēji, lai vēl jo vairāk atceramies pagājušo dienu slavenās revolucionārās tradicijas, lai neaizmirstam, kritušo varoņu piemiņu. ч

64 LITERATŪRA UN AVOTI. 1. V. I. Ļeņins, Raksti, 16. sēj., Rīgā '2. «Cīņa», 1 sēj., I904./5. g. «Prometeja» izd., Maskavā g. 3. «Cīņa», II sēj., g. «Prometeja» izd., Maskavā g. 4. «Baltijas Vēstnesis», Nr. 218., g. 3. oktobrī. 5. «Pēterburgas Latvietis», Nr. 7., g. 16. decembrī. 6. Revolucionārās cīņās kritušo piemiņas grāmata, I sēj., Maskava g. 7. Proletāriskā revolūcija Latvijā, I sēj., «Spartaka» izd., Maskavā g. 8. Вся Курляндская губерния Митава, Революция г. г. в Латвии. Документы и материалы, Рига /. Ķrastiņš, g. revolūcija Latvijā Rīgā g. 11. J. Zutis, Vidzemes un Kurzemes zemnieku brīvlaišana. Rīgā g. 12. S. Ziemelis, Latvijas tautskolotāji Krievijas pirmaja revolūcijā ( g.), Rīgā g. 13. O. Nonācs, Mācītāju ziņojumi par gada revolūciju, Rīga g. 14. T. D zint ar kalns, gada revolūcija Talsos un apkārtne, Talsos g. 15. P. Birkerts, gada revolūcijā cietušie skolotāji, Rīgā g. 16. Talsu novads. Enciklopēdisks rakstu krājums. Talsu un Tukuma studentu biedrības izdevums, II. d., 1935., V. d., g. 17. Latvijas PSR vēsture, II sēj., Rīgā g. 18. M. Skujenieks, Latvija. Zeme un iedzīvotāji, Rīgā g..19. Talsu Novadpētniecības muzeja nepublicētie materiāli.

65 Vecie revolūcijas cīnītāji un aculiecinieki, kuri snieguši ziņas par g. revolūcijas notikumiem Talsu novadā: Kreicbergs Kārlis Āboliņš Fricis Apšcnieks Jānis Auns Jēkabs Bergmanis Vilis Birkmanis Fricis Ceraukste Ede Draviņš Fricis Freibergs Pauls Freimamis Kārlis Fr.ickārlis Jānis Grants Kristaps Hermanis Pāvils Jankevics Fricis Jēgers Adrians Jungfermanis Vilis Kalniņa Līze 5 Krūmiņš Kārlis Lagzdiņa Jūlija Lasmanis Žanis Mālmeistars Teodors Morics Ernests Pavlovičs Juris Pēda Bine Pīlags Otto Pipars Edvards Plaiskš Jānis Sprincis Reinis Sproģis Pēteris Šmīdenbergs Kārlis Tālbergs Kārlis Tils Andrējs Zutis Bērtulis Zute Zerafima

66 SATURS Lpp. Zemnieku nemieri un kapitālistisko attiecību rašanās Talsu novadā...5 Talsu novads g. revolūcijas priekšvakarā.. 12 Revolucionārās kustības sāk u m s...15 Revolucionārās kustības tālākā attīstība...20 Revolucionārās kustības uzp lū d i...32 Bruņota sa c e lša n ā s Kontrrevolūcijas terors un «meža brāļu» kustība Literatūra un a v o ti... 64

67 Andersons, Arvīds Vilclielrr:a d., Znotiņš, Jānis Kārļa d GADA REVOLŪCIJA TALSU NOVADĀ Vāku zīmājis A. ZUPIŅŠ Redaktore V. Šakale. Mākslinieciskais redaktors H. Purviņš. Techn. redaktors A. Kronfeargs. Korektors Ы. Blankeafelds Nodota salikšanai 195/. g. 5. aprilī. Parakstīta iespiešanai g. 17. jūnijā. Papīra b ru k ts 84><lfi8l/32. 4,25 fiz. iespiedi.; 3,49 uzsk. iespiedi.; 3,32 izdevn. 1. Metiens 3P(K> eks. JT Ш&7. Maksā 60 кар. LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr MP1025. Iespiesta Izdevniecību, poligrāfiskās rūpniecības un grāmatu tirdzniecības Galvenās pārvaldes 23. tipogrāfijā Jelgavā, Raiņa ielā 34. Pasūt Nr

Slide 1

Slide 1 Ceļojums laikā: manas bibliotēkas ēkas vēsture Variņu bibliotēka 1951. gadā dibinātās Variņu pagasta (tolaik Sebru ciema) bibliotēkas pirmā mājvieta ir Vilciņi. Ēkā atrodas arī Sebru ciema padome. 1954.

Sīkāk

1.pielikums Talsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas lēmumam Nr.4 "Par Talsu novada sporta un atpūtas pasākumu 2017.gad

1.pielikums Talsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas lēmumam Nr.4 Par Talsu novada sporta un atpūtas pasākumu 2017.gad 1.pielikums Talsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 03.10.2016. lēmumam Nr.4 "Par Talsu novada sporta un atpūtas pasākumu 2017.gada kalendāro plānu" SPORTA PASĀKUMI TALSU NOVADĀ 2017.GADĀ

Sīkāk

Absolventi

Absolventi Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

Preču loterijas Pērc jebkuru Fazer Svaigi Cepta Tev! maizi RIMI un laimē kafijas

Preču loterijas Pērc jebkuru Fazer Svaigi Cepta Tev! maizi RIMI un laimē kafijas Preču loterijas Pērc jebkuru Fazer Svaigi Cepta Tev! maizi RIMI un laimē kafijas automātu no Illy! noteikumi 1. Loterijas preču ražotājs ir Fazer Latvija SIA, reģ. nr. 40003519875, juridiskā adrese: Druvas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠ

LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠ LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS 2010. gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠANU GAITAS PROTOKOLS Vēlēšanu iecirkņa komisijas sastāvs:

Sīkāk

Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr , juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Li

Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr , juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Li Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr. 40003052790, juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Lidosta Rīga, Mārupes nov., Latvija, LV-1000 - turpmāk

Sīkāk

Sarakstā apkopotas adreses ēkām, kurām ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss OBJECTID ADRESE BNOS KAD. APZĪMĒJUMS 1 Alejas iela 1

Sarakstā apkopotas adreses ēkām, kurām ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss OBJECTID ADRESE BNOS KAD. APZĪMĒJUMS 1 Alejas iela 1 Sarakstā apkopotas adreses ēkām, kurām ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss OBJECTID ADRESE BNOS KAD. APZĪMĒJUMS 1 Alejas iela 10 Dzīvojamā ēka 17000360256001 2 Alejas iela 11 Dzīvojamā

Sīkāk

Microsoft Word - saist_not27.doc

Microsoft Word - saist_not27.doc Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv Stājas spēkā

Sīkāk

11.klasei

11.klasei Baltija, Eiropa un Amerika 19.gadismta pirmajā pusē Industrializācijas revolūcija un tās sekas Sabiedrības modernizācija Kultūra Valstu politiskā ideoloģija Eiropas valstu attīstība Agrārās reformas Baltijā

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv L Ē M U M

Sīkāk

Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu.

Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu. Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu. Ievads. Sveicināti. Mēs piedalamies šajā projektā, lai parādītu mūsu drošo ceļu uz skolu.

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

Noteikumi_TCHIBO_LV_PDF

Noteikumi_TCHIBO_LV_PDF Preču loterijas Pērc Tchibo kafiju un laimē! noteikumi 1. Loterijas preču ražotājs ir Tchibo Warszawa Sp. Z o.o., reģ. nr. KRS 0000019739, juridiskā adrese: Fabryczna iela 5, 00-446, Varšava, Polija, -

Sīkāk

LIKUMI.LV

LIKUMI.LV This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA

Sīkāk

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2011. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

Pielikums

Pielikums Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs (Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1491 redakcijā) BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2013. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

Preču loterijas Kalendāru kampaņa noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir SIA Narvesen Baltija, reģ. nr , juridiskā adrese: Aiviekstes i

Preču loterijas Kalendāru kampaņa noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir SIA Narvesen Baltija, reģ. nr , juridiskā adrese: Aiviekstes i Preču loterijas Kalendāru kampaņa noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir SIA Narvesen Baltija, reģ. nr. 40003365783, juridiskā adrese: Aiviekstes iela 4, Rīga, Latvija, LV-1003, - turpmāk Pārdevējs.

Sīkāk

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -. Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis , fakss:

LATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis , fakss: LATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr. 90000015912 Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis 63331555, fakss: 63350452, e-pasts: dome@skrunda.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Sīkāk

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A. Lieta Nr.11130007313 Lietvedības Nr.K39-0317/13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.Melbergs ar tiesas sēdes sekretāri S.Stāmeri, piedaloties

Sīkāk

APSTIPRINĀTI ar SIA SALDUS NAMU PĀRVALDE valdes priekšsēdētāja 2016.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.1.3/21 SIA SALDUS NAMU PĀRVALDE nekustamā īpašuma Lielā

APSTIPRINĀTI ar SIA SALDUS NAMU PĀRVALDE valdes priekšsēdētāja 2016.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.1.3/21 SIA SALDUS NAMU PĀRVALDE nekustamā īpašuma Lielā APSTIPRINĀTI ar SIA SALDUS NAMU PĀRVALDE valdes priekšsēdētāja 2016.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.1.3/21 SIA SALDUS NAMU PĀRVALDE nekustamā īpašuma Lielā iela 6, Saldus, IZSOLES NOTEIKUMI 1. Objekta apraksts

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese

Sīkāk

AK_PD_Rezekne_0206

AK_PD_Rezekne_0206 Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav

Sīkāk

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2012.GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 1002 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta a

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 1002 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta a Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 12 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 214. GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta adrese P Ā R G A U J A S NOVADA BĀRIŅTIESA Pagastmāja,

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv APSTIPRINĀTS

Sīkāk

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms”

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms” Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm: Plaši lauki, zaļi meži, Zilis jūras ūdentiņš. Mana sēta, mana māja, mans pagalms Projekta autori 5.a klase 2018.g. 18.-20.aprīlis Projekta mērķis Veidot sadarbības

Sīkāk

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums Pārskats par Jaunauces pagasta bibliotēkas darbību 214.gadā Bibliotēku darba vispārīgs raksturojums Jaunauces pagasta bibliotēka dibināta 1922.gadā kā Jaunauces pagasta valdes bibliotēka. Bibliotēka atrodas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Latvijas cilvēki un tautsaimniecība 100 gados Pirmsākumi - 1917 1918-1939 1940-1990 1991-2017 Rūpniecība Transporta sistēma No 19. gs. 60. gadiem Latvijas teritorijā Krievijas impērija veido dzelzceļa

Sīkāk

VĒSTURES AVOTI 137 Eduards Bīriņš, bij. Latvijas Republikas ģenerālkonsuls Londonā MANAS ATMIŅAS (Turpinājums. Sākumu sk. žurnāla g. 3. nr., 200

VĒSTURES AVOTI 137 Eduards Bīriņš, bij. Latvijas Republikas ģenerālkonsuls Londonā MANAS ATMIŅAS (Turpinājums. Sākumu sk. žurnāla g. 3. nr., 200 VĒSTURES AVOTI 137 Eduards Bīriņš, bij. Latvijas Republikas ģenerālkonsuls Londonā MANAS ATMIŅAS (Turpinājums. Sākumu sk. žurnāla 2006. g. 3. nr., 2007. g. 2. nr., 2008. g. 2., 4. nr., 2009. g. 2. nr.,

Sīkāk

AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Lāčplēša iela 1A, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101, tālr , e-pasts

AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Lāčplēša iela 1A, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101, tālr , e-pasts AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Lāčplēša iela 1A, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101, tālr. 65133930, e-pasts dome@aizkraukle.lv, www.aizkraukle.lv NOTEIKUMI Nr.2018/4 Aizkrauklē APSTIPRINĀTI ar

Sīkāk

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA APSTIPRINĀTI ar 25.05.2018. AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA S T A T Ū T I JAUNĀ REDAKCIJA Valmiera 2018 1. Firma

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt Kas ir komunikāciju kampaņa? Case Study Jauns cilvēks ienāk kafejnīcā un pie galdiņa pamana jauku vientuļi sēdošu meiteni. Ko darīt? Ķerties vērsim pie ragiem, lieki nedomājot? Tas var būt kļūdaini. Taču

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 NACIONĀLAIS KULINĀRAIS CEĻŠ apsekojumi, secinājumi, turpmākie plāni Lauku tūrisma pārskata seminārs, 11.09.2014., Bīriņu pils APTAUJA: VAI TŪRISTIEM PATĪK NACIONĀLIE ĒDIENI? VAI CITĀS VALSTĪS CENŠATIES

Sīkāk

AM_Ple_Rules

AM_Ple_Rules 7.12.2016 A8-0344/343 Nr. 343 Isabella Adinolfi, Fabio Massimo Castaldo, David Borrelli 4. nodaļa 167. pants 1. punkts Attiecīgais deputāts divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par Parlamenta priekšsēdētāja

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Ekspeditora un pārvadātāja atbildības problēmjautājumi 02.06.2016 Līga Fjodorova, COBALT zvērināta advokāte Biežākie strīdus iemesli 1. Vai atbild kā ekspeditors vai kā pārvadātājs 2. Vai pārvadātājs rīkojies

Sīkāk

Slaids 1

Slaids 1 Bilskas pagasta Birzuļu bibliotēkas vēsture fotogrāfijās Smiltenes novada Bilskas pagasta Birzuļu bibliotēka dibināta 1945.g. Bibliotēka sākotnēji atrodas Birzuļu pamatskolas ēkā, bijušajā Mēru muižā,

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr , fakss , e-pas

LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr Zelmeņi, Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr , fakss , e-pas LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr.90001465562 "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr.63726012, fakss 63726012, e-pasts:tervetesnd@zemgale.lv TĒRVETES NOVADA TĒRVETES PAGASTĀ

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta 2018. gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīgajiem un brīvprātīgo darbu 1. Vispārīgi noteikumi 1.1.

Sīkāk

Rīgā gada. aprīlī LĪGUMS Nr. LB-07/2014/180 Par iebūvējamā skapja piegādi un uzstādīšanu Latvijas Bankas ēkā Poruka prospektā 12, Jūrmalā (iepir

Rīgā gada. aprīlī LĪGUMS Nr. LB-07/2014/180 Par iebūvējamā skapja piegādi un uzstādīšanu Latvijas Bankas ēkā Poruka prospektā 12, Jūrmalā (iepir Rīgā 2014. gada. aprīlī LĪGUMS Nr. LB-07/2014/180 Par iebūvējamā skapja piegādi un uzstādīšanu Latvijas Bankas ēkā Poruka prospektā 12, Jūrmalā (iepirkums LB/2014/36) Latvijas Banka (tālāk tekstā PASŪTĪTĀJS)

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

Microsoft Word - scooter-lv-rules.docx

Microsoft Word - scooter-lv-rules.docx Preču loterijas Laimē elektrisko skūteri! noteikumi 1) Loterijas preču ražotājs ir SIA Colgate-Palmolive (Latvia), Reģ. Nr. 40003274802, juridiskā adrese: Duntes iela 23A, Rīga, Latvija, LV-1005. 2) Loterijas

Sīkāk

LATVIEŠU KARAVĪRU APBRUŅOJUMS AR KĀJNIEKU IEROČIEM LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ, daļa. Šautenes un karabīnes Latvijas Neatkarības karā. 19. g

LATVIEŠU KARAVĪRU APBRUŅOJUMS AR KĀJNIEKU IEROČIEM LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ, daļa. Šautenes un karabīnes Latvijas Neatkarības karā. 19. g LATVIEŠU KARAVĪRU APBRUŅOJUMS AR KĀJNIEKU IEROČIEM LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ, 1918-1920 1.daļa. Šautenes un karabīnes Latvijas Neatkarības karā. 19. gs. vidū notika viens no svarīgākajiem sasniegumiem

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei 19.1.2017. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 18/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) REZOLŪCIJAS PADOME PADOMES REZOLŪCIJA PAR PARAUGNOLĪGUMU KOPĒJAS IZMEKLĒŠANAS GRUPAS (KIG) IZVEIDEI (2017/C

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Prezentācija: Runas taktika Notikums: Latvijas Studentu apvienības Senatoru seminārs 2011. gada 22. janvārī Zināšanas brīvība saruna Mijiedarbības māksla Sarunas laikā Notiek izmaiņas Izdomā no kā atteiksies

Sīkāk

Svarīgākais par skolēnu redzi

Svarīgākais par skolēnu redzi «Veselības mācības» stunda par redzi Svarīgākais par skolēnu redzi Saturs Redzes sistēma Redze un dators Sūdzības Redzes režīms Apgaismojums Mācību un darba vietas iekārtojums un ķermeņa pozīcija Redzes

Sīkāk

Noraksts

Noraksts NORAKSTS Lieta Nr.A420800910 SKA-568/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 2.jūlijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore L.Slica senatore J.Briede

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes padome informē 4. novembrī Zvaniņos notika šī mācību gada pirmā Līgatnes novada pirmsskolas izglītības

Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes padome informē 4. novembrī Zvaniņos notika šī mācību gada pirmā Līgatnes novada pirmsskolas izglītības Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes padome informē 4. novembrī Zvaniņos notika šī mācību gada pirmā Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes padomes sēde, uz kuru tik aicināti iestādes

Sīkāk

DV ASV Vanadžu apkārtraksts gada sākumā Mīļās vanadzes un apvienību vadītāji, Man ir prieks jūs atkal uzrunāt jaunajā gadā Latvijas simtga

DV ASV Vanadžu apkārtraksts gada sākumā Mīļās vanadzes un apvienību vadītāji, Man ir prieks jūs atkal uzrunāt jaunajā gadā Latvijas simtga DV ASV Vanadžu apkārtraksts 2018. gada sākumā Mīļās vanadzes un apvienību vadītāji, Man ir prieks jūs atkal uzrunāt jaunajā 2018. gadā Latvijas simtgades gadā. Tik daudz darbu ir padarīts Latvijas labā

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142283312 (1-1088-13/17) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 13.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

Sīkāk

Laura 90 koka gulta - Gultas no koka

Laura 90 koka gulta - Gultas no koka Laura 90 koka gulta Gultas no koka Guļamistaba Ļauj sev tas. mebeles.buv.lv Laura 90 koka gulta Gultas no koka 60.00 EUR Mēbeļu ražotājs Sendeko Laura 90 koka gulta - Gultas no koka - Guļamistaba - Sendeko

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

SASKAŅOTS:

SASKAŅOTS: SASKAŅOTS: 27.09.2005 Valsts policijas priekšnieks J.Zaščirinskis. APSTIPRINĀTS Ogres novada domes 20.10.2005. sēdē, protokols Nr.22, 2. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS POLICIJAS N O L I K U M S Šis nolikums

Sīkāk

Valsts Prezidenta funkcijas

Valsts Prezidenta funkcijas Latvijas Republikas Valsts Prezidenta funkcijas 12. Saeimas Juridiskās komisijas Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai 2015.gada 12.maijs (Saeima, Sarkanā zāle) POLITISKAS

Sīkāk

Liguma paraugs 2

Liguma paraugs 2 1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko

Sīkāk

Līgums Nr

Līgums Nr Līgums Nr. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu Ventspilī, 2015.gada Pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, vienotais reģistrācijas numurs 41203001052, turpmāk -

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

Nr.p.k. Neapbūvētu pašvaldības nekustamo īpašumu pilsētā, kuri var tikt nodoti nomai vai atsavināšanai, saraksts Zemes vienības adrese Statuss Kadastr

Nr.p.k. Neapbūvētu pašvaldības nekustamo īpašumu pilsētā, kuri var tikt nodoti nomai vai atsavināšanai, saraksts Zemes vienības adrese Statuss Kadastr Nr.p.k. Neapbūvētu pašvaldības nekustamo īpašumu pilsētā, kuri var tikt nodoti nomai vai atsavināšanai, saraksts Zemes vienības adrese Statuss Kadastra apzīmē jums Kop platība m2 Zemes lieto šanas veids

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.

Sīkāk

suvenīru katalogs

suvenīru katalogs SUVENĪRU KATALOGS DOD IESPĒJU CITĀDĀKĀM DĀVANĀM! KĀPĒC DOT PRIEKŠROKU MŪSU PIEDĀVĀJUMAM? ORIĢINĀLI UN CITĀDI! PALIEC VĒL ILGI SAŅĒMĒJA PRĀTĀ! RADĪTS TEPAT LATVIJĀ! Ienes pārmaiņas uzņēmumā ar oriģinālām

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts: LĒMUMS Jūrma

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts:   LĒMUMS Jūrma JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv LĒMUMS Jūrmalā 2017.gada 23.novembrī Nr. 522 Par rūpnieciskās zvejas

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

PAKALPOJUMA PASŪTI NO VEIKALA NOTEIKUMI I Vispārīgie noteikumi 1. Šie lietošanas noteikumi, turpmāk - Noteikumi, nosaka pakalpojuma Pasūti no veikala,

PAKALPOJUMA PASŪTI NO VEIKALA NOTEIKUMI I Vispārīgie noteikumi 1. Šie lietošanas noteikumi, turpmāk - Noteikumi, nosaka pakalpojuma Pasūti no veikala, PAKALPOJUMA PASŪTI NO VEIKALA NOTEIKUMI I Vispārīgie noteikumi 1. Šie lietošanas noteikumi, turpmāk - Noteikumi, nosaka pakalpojuma Pasūti no veikala, lietošanas kārtību veikala Stockmann klientiem, turpmāk

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas

Sīkāk

TUKUMA NOVADA DOME SAIMNIECĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAS KOMITEJA ĀRKĀRTAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA Tukumā 2018.gada 3.jūlijā Nr. 7 plkst.16:00 1. P

TUKUMA NOVADA DOME SAIMNIECĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAS KOMITEJA ĀRKĀRTAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA Tukumā 2018.gada 3.jūlijā Nr. 7 plkst.16:00 1. P TUKUMA NOVADA DOME SAIMNIECĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAS KOMITEJA ĀRKĀRTAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA Tukumā 2018.gada 3.jūlijā Nr. 7 plkst.16:00 1. Par Nodomu vienošanās noslēgšanu ar SIA Gallusman. ZIŅO:

Sīkāk

44 Līga Lapa KAUJINIEKU DARBĪBA GADA OTRAJĀ PUSĒ* gada otrajā pusē revolucionārā kustība Krievijas impērijā strauji vērsās plašumā. Krievi

44 Līga Lapa KAUJINIEKU DARBĪBA GADA OTRAJĀ PUSĒ* gada otrajā pusē revolucionārā kustība Krievijas impērijā strauji vērsās plašumā. Krievi 44 KAUJINIEKU DARBĪBA 1905. GADA OTRAJĀ PUSĒ* 1905. gada otrajā pusē revolucionārā kustība Krievijas impērijā strauji vērsās plašumā. Krievijas cars Nikolajs II, masu kustības ietekmēts, 1905. gada 17.

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss , Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss ,   Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss +371 65324573, www.aglona.lv Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2. APSTIPRINĀTI Aglonas novada domes

Sīkāk

Peterburgas avizes-06.indd

Peterburgas avizes-06.indd . Intelektuālās opozīcijas kodola veidošanās Jaunlatviešu kustības organizatoriskā attīstība sākās ar nelielu grupu dibināšanu, kurās ietilpa relatīvi izglītoti latviešu pilsētnieki. Jaunas opozīcijas

Sīkāk

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu

Sīkāk

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A /AA /15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabal

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A /AA /15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabal ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420704610 143/AA43-0607-13/15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Birzgalis,

Sīkāk

Faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā Lpp.1 no 25 Nr. p.k. Adrese faktiskai

Faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā Lpp.1 no 25 Nr. p.k. Adrese faktiskai Faktiskā patēriņa salīdzinājums ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā 06.2019 Lpp.1 no 25 1 1. pasažieru 4 2 1. pasažieru 8 3 1. preču 30a 4 1.Oficieru 4 2.840 2.680 5 1.Oficieru 6 0.951 1.484

Sīkāk

Microsoft Word - lv-COM674.doc

Microsoft Word - lv-COM674.doc EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS

Sīkāk

Apstiprināti ar Dundagas novada pašvaldības Privatizācijas, atsavināšanas un iznomāšanas komisijas 2016.gada 7.aprīļa sēdes lēmumu (prot. Nr.2., p.2.)

Apstiprināti ar Dundagas novada pašvaldības Privatizācijas, atsavināšanas un iznomāšanas komisijas 2016.gada 7.aprīļa sēdes lēmumu (prot. Nr.2., p.2.) Apstiprināti ar Dundagas novada pašvaldības Privatizācijas, atsavināšanas un iznomāšanas komisijas 2016.gada 7.aprīļa sēdes lēmumu (prot. Nr.2., p.2.) Noteikumi Nekustamā īpašuma Saules ielā 16 daļas (2.daļas)

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_26

LEMUMS_GND_2015_26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_27

LEMUMS_GND_2015_27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

Microsoft Word - JAL_6.kl.GRAMATA.doc

Microsoft Word - JAL_6.kl.GRAMATA.doc LATVIJAS VALSTS TERITORIJA Latvija ir valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļaustrumos. Mūsu valsts ir viena no 3 Baltijas valstīm, tai ir 490 km gara jūras robeža gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Jūra

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts: LĒMUMS Jūrma

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts:   LĒMUMS Jūrma JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv LĒMUMS Jūrmalā 2016.gada 25.novembrī Nr. 566 Par rūpnieciskās zvejas

Sīkāk

Preču loterijas Actimel Santa kampaņa! noteikumi 1. Loterijas preču izplatītājs ir SIA Danone, reģ. nr , juridiskā adrese: Skanstes hela 2

Preču loterijas Actimel Santa kampaņa! noteikumi 1. Loterijas preču izplatītājs ir SIA Danone, reģ. nr , juridiskā adrese: Skanstes hela 2 Preču loterijas Actimel Santa kampaņa! noteikumi 1. Loterijas preču izplatītājs ir SIA Danone, reģ. nr. 40003379213, juridiskā adrese: Skanstes hela 27, Rīga, LV 1013, Latvija, turpmāk - Danone. 2. Actimel

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija Migrācija mūsdienu pasaulē Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti. 2000.gadā pasaulē bija 175 miljoni migrantu. 2013.gadā migrantu

Sīkāk

Pašvaldības nekustamā īpašuma dzīvokļu Lūsēni - 2 un Lūsēni - 5 OTRĀS IZSOLES NOTEIKUMI Apstiprināti ar Nīcas novada domes 2015.gada 14. decembra sēde

Pašvaldības nekustamā īpašuma dzīvokļu Lūsēni - 2 un Lūsēni - 5 OTRĀS IZSOLES NOTEIKUMI Apstiprināti ar Nīcas novada domes 2015.gada 14. decembra sēde Pašvaldības nekustamā īpašuma dzīvokļu Lūsēni - 2 un Lūsēni - 5 OTRĀS IZSOLES NOTEIKUMI Apstiprināti ar Nīcas novada domes 2015.gada 14. decembra sēdes lēmumu (protokols Nr. 16 ) 1. Vispārīgie noteikumi

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

© A/s DATI,

© A/s DATI, Publicēts : Latvijas Vēstnesis Nr. 58, 15.04.2003 Available at NAIS (legislation information system)(http://pro.nais.dati.lv) Hāgas 1954.gada 1.martā Konvencija civilprocesa jautājumos Šo Konvenciju parakstījušās

Sīkāk

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies

Gipsa_Fabrika_APVIENOTAIS_PP+Cookies PRIVĀTUMA POLITIKA Mēs, Ģipša Fabrika, apzināmies, ka apmeklējot Ģipša Fabrika tīmekļa vietni un nododot savus personas datus, piemēram: vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, e-pasta adresi, tālruņa numuru,

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka

Sīkāk

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1 redakcija.doc

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1  redakcija.doc Detālplānojums Mālpils pagasta zemes gabalā Ķešāni (kadastra nr. 8074-001-0094) 1. redakcija Mālpils, 2006 Saturs I PASKAIDROJUMA RAKSTS... 3 Ievads... 3 1.1. Teritorijas pašreizējā izmantošana... 3 1.2.

Sīkāk