Kas notiek ar skolotāja atalgojumu?

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Kas notiek ar skolotāja atalgojumu?"

Transkripts

1 Nr. 33; Koučings skolā jeb no skolotājs eksperts uz skolotājs atbalstītājs. Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem Kas notiek ar skolotāja atalgojumu? Vecāki un skola. Daži praktiski piemēri veiksmīgai sadarbībai. Kā tikt galā ar stresu? Talsu 2. vidusskola skola, kurā tiek attīstīti talanti. METODISKIE MATERIĀLI Scenārijs 18. novembra svētkiem. J. Zālīša Sausnējas pamatskolas skolotāja Sarme Kantāne. Vāka foto: LETA Interneta resursu izmantošana mācību procesā. Liepājas A. Puškina 2.vidusskolas pedagoģe Raisa Stunžāne, Gaļina Skorobogatova un Jana Freimane ISSN

2 saturs 3 AKTUĀLS JAUTĀJUMS Kas notiek ar skolotāja atalgojumu? Uzticos, ka viss notiks pēc likuma. Nemāku izskaidrot, kā aprēķina manu algu, jo neapgrūtinu sevi ar tādām domām, tāpēc, ka man nepiemīt grāmatvedības prasmes. Protams, atalgojums varētu būt lielāks, kas ļautu gan veselību uzturēt labā līmenī, gan ceļot un atpūtināt galvu, kā arī dvēseli bagātināt ar patīkamiem ceļojumu iespaidiem... tā vai mazliet citiem vārdiem nākamajā dienā pēc pirmās šā mācību gada algas saņemšanas Skolas Vārdam rakstīja pedagogu profesijas pārstāvji. 9 NUMURA TĒMA Koučings skolā jeb no skolotājs eksperts uz skolotājs atbalstītājs. Radošuma pils un Starptautiskās Kouču federācijas Latvijas nodaļas (ICF.LV) jaunajā programmā Koučings skolā iesaistīto kouču viedoklis par skolotājiem būtiskiem jautājumiem, kas ir saistīti ar pārmaiņām, sadarbību ar skolēniem un radošo domāšanu. 11 SKOLA UN VECĀKI Vecāki un skola. Daži praktiski piemēri veiksmīgai sadarbībai. Bērni un vecāki mācās, viesojoties viens pie otra. Vecāki vērtē bērnu darbu. Vecāku un skolotāju sadarbība mācību procesā. 15 CIEMOS PIE SKOLAS Talsu 2. vidusskola skola, kurā tiek attīstīti talanti. Dota otra iespēja skolēniem, kuri ir pazaudējuši motivāciju mācīties. Iestāde, kuru vada ilggadēja direktore Elga Vērdiņa. Skolā pastiprināti tiek pievērsta uzmanība uzņēmējspējas attīstīšanai, sociālajai korporatīvajai atbildībai un talantu attīstīšanai. 18 SKOLAS VIDE Kā tikt galā ar stresu? 80% gadījumos stresa cēlonis nav meklējams apkārtējās vides iedarbībā, bet gan cilvēka apziņā, viņa iekšējā pasaulē. Ir jākonstatē un jācīnās ar problēmas cēloni, lai tiktu galā ar pašu problēmu, pretējā gadījumā nepalīdzēs ne zāles, ne atpūta. Stāsta Guna Svence, Dr. psych., Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore. 22 METODISKIE MATERIĀLI Scenārijs 18. novembra svētkiem. J. Zālīša Sausnējas pamatskolas skolotāja Sarme Kantāne. Interneta resursu izmantošana mācību procesā. Liepājas A. Puškina 2.vidusskolas pedagoģe Raisa Stunžāne, Gaļina Skorobogatova un Jana Freimane Foto: LETA 2

3 AKTUĀLS JAUTĀJUMS Kas notiek ar skolotāja atalgojumu? Sandra Krauze, skolotāja, žurnāliste U zticos, ka viss notiks pēc likuma. Nemāku izskaidrot, kā aprēķina manu algu, jo neapgrūtinu sevi ar tādām domām, tāpēc, ka man nepiemīt grāmatvedības prasmes. Protams, atalgojums varētu būt lielāks, kas ļautu gan veselību uzturēt labā līmenī, gan ceļot un atpūtināt galvu, kā arī dvēseli bagātināt ar patīkamiem ceļojumu iespaidiem... tā vai mazliet citiem vārdiem nākamajā dienā pēc pirmās šā mācību gada algas saņemšanas Skolas Vārdam rakstīja pedagogu profesijas pārstāvji. Jā, arī pedagogs vēlas saņemt algu (vismaz to, ko dod) un saglabāt darbu (vismaz to, kas ir pašlaik), un tāpēc viņš respektē algas lapiņā ierakstīto brīdinājumu, ka nedrīkst sava atalgojuma apjomu izpaust citiem, jo tad tas būtu darba līguma pārkāpums. Starp citu, piemēram, es vēl aizvien neesmu saņēmusi tarifikācijas lapiņu, jo tur, augšā, lielo tarifikāciju skolai apstiprināja dienu pirms oficiālās algas izmaksas 10. datumā. Skaistkalnes vidusskola piedāvā kaut nedaudz ielūkoties savā tarifikācijā Šajā mācību gadā tarifikācija būs jātaisa trīs reizes, jo nauda iedota trim mēnešiem (septembrim, oktobrim, novembrim); decembrim būšot vēlāk un janvārim augustam vēl vēlāk. Bet bērnus taču skaita uz 1. septembri, un tad tik lielam štatam Izglītības un zinātnes ministrijai nepietiek laika izveidot algu fondu pa skolām. Tik vēlu nauda nekad nebija ienākusi skolotāji mēnesi strādā un nezina, par ko, jo galu galā naudas nav tik daudz, cik cerēts; jāņem nost individuālās stundas, bet skolotāji uz tām cerēja, stāsta Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece. Priekšmetu skaits noteiktajai klasei nemainās vai klasē ir 10 skolēnu vai 20, bet nauda gan, lai tās stundas apmaksātu. Ļoti nepareizi, ka nauda nāk uz novadiem un tad uz skolām. Vajadzētu, lai nauda nāktu taisni uz skolām, un tad skolas direktors kopā ar administrāciju pēc izstrādāta nolikuma sadala finansējumu. Šogad mazāk naudas ir piešķirts piecus un sešus gadus veco bērnu apmācībai, taču skolotāji strādā 30 stundu pēc programmas (sešas stundas dienā). Lauku skolās īstenībā viņi strādā astoņas un vairāk stundu, jo autobuss bērnus ved uz mājām tikai pulksten (darbā ierodas pulksten 7.30). Atskaitot nodokļus, skolotājs par vienu likmi (21 stunda nedēļā) vismaz ar desmit gadu stāžu saņem: 280*0,11=30, ,80=204,20 204,20*0,24=49,01 Neto alga ,80 49,01= Ls 200,19 Ko var daudz iegādāties par šo naudu, ja vēl jāsamaksā par elektrību, telefonu, ūdeni, dzīvokļa īri un vēl visu mēnesi jāpērk pārtika. Latvijā minimālais iztikas grozs ir 177 lati. Tā, lūk, var spriest, kā dzīvo cilvēks ar augstāko izglītību skolotājs. K omentārs Inita Juhņēviča, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja: Foto: LETA Patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka atbilstoši pedagoga darba specifikai katru gadu iespējama pedagoga darba algas maiņa, jo katru gadu septembrī un janvārī tiek veidota tarifikācija. Tarifikācija ir atkarīga no izglītojamo un klašu skaita skolā (tādējādi būtībā katru gadu pedagogam var noteikt atšķirīgu stundu skaitu). Tāpēc jau septembra sākumā pēc tarifikācijas pedagogs zina savu darba daudzumu un valstī noteikto minimālo atlīdzību par to, attiecīgi atstājot skolas un pašvaldības 3

4 ziņā valsts piešķirtās mērķdotācijas sadali, tostarp arī ievērojot iespējas noteikt pedagogam augstāku darba algu, piemēram, par pedagoga darba stāžu, par kvalifikācijas pakāpi. Esošais finansējuma sadales princips arī pieļauj situāciju, ka vienu gadu pedagogs par to pašu darbu saņem tādu samaksu, bet nākamajā gadā par to pašu citu. Finansējuma apjoms uz vienu skolēnu ir atkarīgs no kopējā bērnu skaita, tāpēc arī šis lielums ir mainīgs. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka izglītības iestādes vadītājam pedagogam ir jāizskaidro darba algas noteikšanas kritēriji, tostarp pastāvošās atšķirības pedagogu darba algas noteikšanā. Uzskatu, ka ar vienādiem nosacījumiem (piemēram, vienāds tarificēto stundu skaits, līdzīgs pienākumu sadalījums, darba stāžs un iegūtā izglītība, skolēnu skaits klasē) pedagogiem noteiktās darba algas nedrīkstētu atšķirties. LIZDA neparaksta sadarbības memorandu par pedagogu algām un rīkos piketu pie Saeimas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome 14. oktobrī vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu, un arodbiedrība rīkos piketu pie Saeimas 24. oktobrī, pastāstīja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs. Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu gadā un divos turpmākajos budžeta gados, LIZDA rīkos pedagogu, augstskolu akadēmiskā un vispārējā personāla un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas 24. oktobrī no plkst līdz 10. Plānots, ka tajā varētu piedalīties 2000 cilvēku. Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai. L I Z D A priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško žurnālistiem norādīja, ka pedagogi ir neapmierināti, jo faktiski nav izpildīts vienošanās punkts par algu pieauguma grafiku nākamajiem trim gadiem, kā arī pedagogu zemākās darba likmes pieaugums ir piedāvāts 295 lati, bet arodbiedrība paliek pie prasības par 310 latiem. Problemātisks jautājums esot arī par finansējuma nodrošināšanu Foto: LETA pedagogu kvalifikācijas pakāpēm. Memorandā neparādoties arī strukturālās reformas un vāji iezīmēta pāreja uz citu finansēšanas modeli, turklāt tajā attiecībā uz finansējumu plaši lietoti termini budžeta iespēju robežās, kas nozīmē, ka finansējuma varētu arī nebūt, klāstīja I. Mikiško. Viņa uzsvēra, ka protests pie Saeimas būs brīdinājuma akcija un pedagogi padomes sēdē izteikuši arī gatavību streikot. Pēc I. Mikiško teiktā, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija paudusi atbalstu LIZDA un tās prasībām, līdz ar to neparakstīs memorandu un ir gatava doties piketā pie Saeimas. LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš norādīja, ka 15 latu pielikums pedagogu vidū tiek vērtēts kā smieklīgs. Viņš arī minēja, ka vairums pedagogu šogad algā saņemot mazāk nekā iepriekšējā gadā, jo palielināta attiecība pedagogs pret skolēnu skaitu. Krastiņš arī uzsvēra, ka neatrisināts jautājums ir par pirmsskolas pedagogiem, kuri saņem tikai 280 latu. J. Krastiņš apgalvoja, ka mācību process skolās un stundas piketa dēļ netiks traucētas. Viņš pauda cerību, ka Saeimas priekšsēdētāja arodbiedrības pārstāvjus uzaicinās pie sevis un būs iespēja uzzināt deputātu viedokli. LIZDA Liepājas pilsētas arodorganizācijas vadītāja Irēna Opšteina norādīja, ka dzīve Latvijā kļūst dārgāka, bet, samazinoties bērnu skaitam Latvijā, ir samazinājies pedagogu atalgojums. Premjers [Valdis Dombrovskis], Vienotība un Reformu partija (RP) ir deklarējuši, ka mums pats galvenais ir cilvēks un turēt cilvēku Latvijā, lai viņš varētu šeit palikt strādāt, audzināt savus bērnus, bet vēl arvien turpinās politika, ka cilvēks tiek stumts ārā no Latvijas, sacīja I. Opšteina. Situācija šajā brīdī ir traģiska. Ja vēl šie nabaga 15 lati jeb 20 eiro būtu jau no nākamā gada janvāra, 4

5 bet tie būs tikai no nākamā gada 1. septembra, pēc gada. Tad sakiet, vai tā nav ņirgāšanās par skolotāju, uzsvēra I. Opšteina un piebilda, ka šāds palielinājums ir par mazu. Zemāko darba samaksu līdz 280 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem 20% pedagogu Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieejamie dati šā gada 8.oktobrī liecinot, ka atalgojumā no valsts budžeta mērķdotācijām 12% pedagogu saņem 750 un vairāk latu pirms nodokļu nomaksas, bet 23% pedagogu saņem no 550 līdz 750 latiem. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka daudzās pašvaldībās ir arī piemaksas pedagogu algām. Savukārt 15% pedagogu darba samaksa ir no 350 līdz 450 latiem, bet 16% pedagogu darba algā saņem no 450 līdz 550 latiem. Savukārt zemāko darba samaksu līdz 280 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem 20% pedagogu, strādājot vienu vai nepilnu slodzi. Vidējā pedagogu slodze valstī ir 1,3 darba algas likmes. Dati apkopoti šā gada 8.oktobrī pašvaldību izglītības iestādēs vispārējā izglītībā, speciālajās skolās bez internātskolām un pirmsskolas izglītības iestādēs. 16. oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) izteicās, ka šobrīd pedagogu zemāko algu likmi palielināt līdz 310 latiem nav reāli. Viņš gan atzina, ka pedagogu atalgojumam būtu jābūt virs vidējā atalgojuma valstī un arī OECD valstīs pedagogu algas ir lielākas nekā Latvijā, taču viņš minēja, ka šobrīd budžetā nav tādas iespējas - paaugstināt algas līdz 310 latiem. Pēc ministra domām, 295 latu paaugstinājums, kas ir pašreizējais piedāvājums algu celšanai no nākamā gada septembra, ir labs, bet nav izcils. Finanšu ministrijas pārstāve minēja, ka pilnam gadam 310 lati par zemāko algas likmi pedagogiem izmaksātu 21 miljonu latu. Komisijā arī tika akcentēts, ka jādomā par algu paaugstināšanu pirmsskolas pedagogiem, kuriem tā ir neadekvāta, salīdzinot ar veicamo darbu. Foto: LETA ziņas Jauno pedagogu ienākšanu skolās kavē zemais atalgojums un vakanču trūkums Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka jauno pedagogu ienākšanu skolās kavē zemais atalgojums un arī darba vakanču trūkums. Mikiško norādīja, ka ik gadu pedagoģijas fakultāti beidz 2000 studentu, bet lielākā daļa aiziet strādāt uz labāk apmaksātiem darbiem, jo ar pedagoga izglītību var strādāt plaša profila profesijās. "Pēc viņiem ir pieprasījums gan izdevniecībās kā korektoriem, gan kā preses sekretāriem un citās profesijās. Pirmajā gadā jaunajiem skolotājiem ir ļoti grūti mācīt daudz stundu, jo katra stunda rūpīgi jāgatavo. Līdz ar to atalgojums jaunajam pedagogam ir 270 lati uz papīra, un tas ir apmēram brīvprātīgā darba vērtē," sacīja Mikiško. Viņasprāt, nav arī pietiekami daudz vakanču, jo pensijas vecums valstī tiek palielināts un pedagogiem nav iespējas aiziet pirmspensijā. "Ja veselība atļauj, viņi no skolas prom neiet. Turklāt mūsu likumdošanā nav noteikti kādi rāmji vecumam, tādēļ vakanču parādās maz," uzsver arodbiedrības vadītāja. Viņa kā piemēru minēja Kipru, kur pedagogs valsts izglītības iestādē drīkst strādāt līdz 61 gadam un pēc tam var strādāt privātajās skolās vai pasniegt privāti. Pēc Mikiško domām, diskutējams jautājums ir par to, vai Latvijā kas tāds ir nepieciešams. LIZDA vadītāja akcentēja, ka Latvijā pedagogi strauji noveco un, salīdzinot ar citām valstīm, ir arī vislielākais pedagogu skaits, kas turpina darbu skolās pēc 60 gadu vecuma. LETA informācija 5

6 Abonē žurnālu Skolas Vārds un žurnālu Pirmsskolā gadam! Piedāvājam jaunu pakalpojumu ikdienas izglītības ziņas Tavā e-pastā! Par žurnālu Skolas Vārds Žurnāls Skolas Vārds ir jauns, analītisks, praktisks un ērts iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem. Žurnāls iznāk katru nedēļu e-formātā. Žurnāls veltīts izglītības jautājumiem, sākot no atbildīgo valsts iestāžu lēmumu skaidrojumiem, beidzot ar pašu skolotāju pieredzi un viedokļiem. Žurnālā var lasīt analītiskus rakstus par aktuālām problēmām, profesionāļu pieredzi un komentārus, psihologu komentārus, lēmumu skaidrojumus, intervijas ar izciliem skolotājiem, skolu direktoriem, izglītības jomas speciālistiem, rakstus par mūžizglītību, tālākizglītību un iespējām profesionālajā pilnveidē, kā arī ārvalstu pieredzi. Redakcijas dāvana skolotājiem katru nedēļu publicējam metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, kurus skolotāji var praktiski izmantot savā darbā. Svarīgi skolām! Abonējot žurnālus Skolas Vārds un Pirmsskolā, jūs saņemsiet individuālu pieejas paroli, kas jums dos iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājaslapā ielogoties un lasīt žurnālu jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem numuriem, kā arī izdrukāt žurnālus. Jebkura skola, abonējot žurnālu, var iekļaut skolas skolotāju e-pastus un arī viņiem pa e-pastu tiek nosūtīta parole, kas dod iespēju katram skolotājam individuāli lasīt žurnālu. Tātad ieguvums viens skolas žurnāla abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs var jebkurā laikā lasīt žurnālu un izdrukāt interesējošās rubrikas! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs. Par žurnālu Pirmsskolā Šajā gadā katru mēnesi iznāk specializēts pirmsskolas izglītības iestādēm veltīts e-žurnāls Pirmsskolā. Žurnālā ikviens pirmsskolas pedagogs var atrast sev noderīgu informāciju darbam. Žurnālā katru mēnesi var lasīt par visu aktuālo, kas saistīts ar izglītību līdz skolas gaitu sākšanai, speciālistu viedokļus un ieteikumus, diskusijas, Latvijas un ārvalstu kolēģu pieredzi. Žurnālā var iepazīties ar jaunām mācību metodēm, mācību materiāliem, spēlēm, kuras pedagogi praktiski var izmantot savā darbā. Žurnāla autore pirmsskolas skolotāja Iveta Liepiņa, kuras pieredze šajā darbā ir vairāk nekā 20 gadu! gadā piedāvājam jaunu pakalpojumu ikdienas aktuālāko izglītības ziņu apkopojumu e-pastā! Pēc vairāku skolu direktoru ierosinājuma un abonētāju viedokļu izzināšanas ar prieku paziņojam, ka gadā piedāvāsim jaunu papildu pakalpojumu ikdienas aktuālo izglītības ziņu apkopojuma sagatavošanu un piegādi jūsu e-pastā. Ko tas nozīmē? Abonējot šo pakalpojumu par Ls 10 gadā, katra skola un arī skolotāji (ja vēlas) katru darbdienu plkst.17 savā e-pastā saņems dienas aktuālo izglītības ziņu apkopojumu (normatīvo aktu izmaiņas, jaunu projektu iniciatīvas, konkursi, amatpersonu paziņojumi, kursi, semināri, konferences īsumā viss aktuālais, kas konkrētā dienā noticis izglītības telpā). 6

7 Par žurnālu abonēšanu Žurnālus Skolas Vārds un Pirmsskolā var abonēt ļoti ērti un vienkārši: mājaslapā apmeklējiet sadaļu Abonēt un aizpildiet abonēšanas anketu. Vai arī pa e-pastu nosūtiet maksātāja rekvizītus (ja abonētājs ir privātpersona, tad personas vārdu un uzvārdu) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu (vai arī nosūtīsim rēķina oriģinālu ar Latvijas Pasta starpniecību). Jau esošie žurnāla Skolas Vārds abonētāji var atsūtīt tikai e-pastu uz un norādīt skolas nosaukumu, abonementa veidu un termiņu. Mēs sagatavosim rēķinu, jo jūsu iestādes rekvizīti mūsu datu bāzē ir jau saglabāti. Žurnāla Skolas Vārds abonēšanas cena (+ pēc izvēles pakalpojums Aktuālo ikdienas izglītības ziņu apkopojums tavā e-pastā) Ls 29 (+Ls 10) gada abonements EUR (+EUR 14.23) Ls 17 (+Ls 5) pusgada abonements EUR (+EUR 7.11) Ls 9 (+Ls 3) 3 mēnešu abonements EUR (+EUR 4.27) Žurnāla Pirmsskolā abonēšanas cena (+ pēc izvēles pakalpojums Aktuālo ikdienas izglītības ziņu apkopojums tavā e-pastā) Ls 25 (+Ls 10) gada abonements EUR (+EUR 14.23) Ls 16 (+Ls 5) pusgada abonements EUR (+EUR 7.11) Ls 9 (+Ls 3) 3 mēnešu abonements EUR (+EUR 4.27) Piedāvājam abonēt komplektu Skolas Vārds + Pirmsskolā par izdevīgu cenu! (+ pēc izvēles pakalpojums Aktuālo ikdienas izglītības ziņu apkopojums tavā e-pastā) Ls 47 (+Ls 10) gada abonements EUR (+EUR 14.23) Ls 30 (+Ls 5) pusgada abonements EUR (+EUR 7.11) Ls 15 (+Ls 3) 3 mēnešu abonements EUR (+EUR 4.27) Atsauksmes Ko par žurnālu Skolas Vārds domā tie skolu direktori, kas žurnālu ir abonējuši? Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors Viktors Litaunieks Patīk problēmraksti, arī metodiskie materiāli to nekad nav par daudz! Tas, ka mēs neturam sveci zem pūra Atveriet durvis plaši un aiciniet visas skolas sūtīt savus materiālus! Jo mēs kā profesionāļi ķeram visu jauno un svaigo, lai pie bērniem aizietu kā profesionāļi. Ramatas sākumskolas direktore Iveta Kaužēna Žurnālus tiešām lasām. Materiāls ir ļoti noderīgs. Izmantojam to arī praktiski savā ikdienas darbā. Kopumā ir ļoti labas atsauksmes gan no pedagogiem, gan administrācijas. Novēlu žurnālu komandai tā turpināt, jo mums ļoti patīk, ka rakstos ir gan starptautiskas, gan vietējās pieredzes apmaiņas stāsti. Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs Esam ļoti apmierināti. Žurnālos ir daudz noderīgas informācijas. Vienmēr pārskatu jaunumus un pārsūtu skolotājiem. Pedagogi izvērtē informāciju un izmanto ikdienas darbā. 7

8 KONKURSS Skolotāj, piedalies konkursā! Skolotāji, skolu vadītāji, sociālie pedagogi, skolu psihologi žurnāla lasītāji! Mūsu vidū ir ļoti daudz skolotāju, ar kuru darbu var lepoties ikviens kolēģi, skolēni, vecāki, skola, pilsēta un valsts! Tāpēc neturēsim sveci zem pūra dalīsimies savā pieredzē, iedvesmosim citus kolēģus un veidosim tādu skolu, kurā visi un ikviens jūtas labi! Žurnāla Skolas Vārds redakcija aicina Jūs piedalīties konkursā, izvēloties sagatavot pieredzes rakstu par vienu no tēmām: Mana ideja klases saliedēšanai. Mana ideja emocionālās vardarbības samazināšanai skolā/klasē. Mana ideja interesantai audzināšanas stundai. Mana ideja skolēnu talantu attīstībai. Mana interesantā mācību stunda (skolotājs dalās pieredzē par konkrēti sava mācību priekšmeta pasniegšanu). Pieredzes un ideju rakstu aicinām sagatavot brīvā formā, izvēloties raksta garumu pēc saviem ieskatiem. Materiālam pēc ieskatiem varat pievienot arī fotogrāfijas, darba lapas, uzskates lapas, prezentācijas. Labākos un interesantākos darbus mēs publicēsim žurnālā Skolas Vārds. Labāko un interesantāko darbu autori saņems arī jaukas balvas! Balvu fondā ir: 3 Galactico dāvanu kartes (katra 15 latu apmērā). 3 dāvanu kartes, ko varēs izmantot, iegādājoties grāmatas izdevniecības Zvaignze ABC veikalos (katra 10 latu apmērā). Ielūgumi uz Dailes teātra izrādēm (skolotāji varēs izvēlēties, kuru no izrādēm un kādā laikā apmeklēt). Rakstus sūtiet žurnāla redakcijai pa e-pastu redakcija@skolasvards.lv ar norādi Konkurss. Jūsu rakstus gaidīsim līdz 24. oktobrim! Labāko darbu autorus paziņosim 31. oktobrī! ziņas Izsludina digitālo prasmju apmācību programmu skolotājiem Samsung Electronics Baltics izsludina vērienīgu digitālo prasmju apmācību programmu skolotājiem, tā aizsākot digitālās izglītības iniciatīvu ar mērķi, veicināt radošas un mūsdienīgas mācības Latvijas skolās. Partnerībā ar Iespējamo misiju Samsung Skola nākotnei sniegs iespēju 120 skolotājiem un direktoriem bez maksas apgūt prasmes, kā veidot un mācībās izmantot sociālos medijus, blogus, infografikas, foto, video un animācijas. Skolotāju komanda, kas vispārliecinošāk nodemonstrēs tehnoloģiju izmantošanas konceptu mācībās, programmas noslēgumā saņems eiro tehnoloģijām savai skolai. Mācībām Samsung Skola nākotnei ir aicināta pieteikties ikviena Latvijas skola, 4 cilvēku sastāvā, kurā ietilpst 3 skolotāji un skolas direktors. Programmas ietvaros kvalitatīvi apmācīt ir iespējams 30 skolas, un, ja pieteikto skolu skaits būs lielāks, skolu pietiekumus izvērtēs projektam piesaistīta žūrija. Skolotāju komandas 5 mēnešus bez maksas pilnveidos savas digitālās prasmes un noslēgumā varēs sacensties par eiro Samsung jaunākajām tehnoloģijām savai skolai. Samsung Skola nākotnei mācības nodrošinās Iespējamā misija lektori un piesaistīti nozares eksperti. 120 skolotāji un skolu direktori mācībās apgūs, kā veidot un mācībās izmantot blogus un sociālos medijus, kā ar infografiku palīdzību attēlot dažādus procesus, kā taisīt animācijas un video materiālus. Visas Latvijas skolas pieteikties Samsung Skola nākotnei apmācību programmai ir aicinātas līdz 25.novembrim, aizpildot pieteikuma formu interneta mājas lapā 8

9 NUMURA TĒMA Koučings skolā jeb no skolotājs eksperts uz skolotājs atbalstītājs Ieva Kimonte, Radošuma pils direktore Viens no koučinga pamatlicējiem Džons Vitmors teicis, ka koučinga uzdevums ir veicināt apzināšanos un atbildību. Ar to arī daudz kas ir izteikts, taču, lai šo principu un tā darbības jēgu izprastu, tas mazliet jāpaskaidro. Apzināšanās ir saistāma ar esošās situācijas apskatu un sapratni, kas tajā notiek, kādas tajā ir iespējas. Ja vēlamies kaut kur nokļūt, ir visai loģiski, ja sākam ar sapratni, kur patlaban atrodamies. Tas šķiet tik loģiski, ka pat varētu likties bērnišķīgi. Tas arī ir viens no lielākajiem slazdiem, kas slēpjas cilvēka prātā. Pašsaprotamas un automātiskas lietas stereotipi, pieņēmumi un ieradumi, kas mūs ved no vēlamā ceļa. Pats kuriozākais ir tas, ka pārsvarā mēs šīs lietas neredzam, līdz sākam tiešām patiesu un atvērtu sevis, situācijas un savu mērķu, darbību izpēti, kas tuvina apzināšanās procesam. Kad tas ir veikts, uzņemties atbildību par savu turpmāko rīcību ir vieglāk, jo ir skaidra sapratne par to, ko vēlamies un kas jādara, lai sasniegtu cerēto (un vēl vairāk!). Ar šo motivācijas jautājums risinās dabiski. Šoreiz esmu lūgusi Radošuma pils un Starptautiskās Kouču federācijas Latvijas nodaļas (ICF.LV) jaunajā programmā Koučings skolā iesaistīto kouču viedokli par skolotājiem būtiskiem jautājumiem, kas ir saistīti ar pārmaiņām, sadarbību ar skolēniem un radošo domāšanu. Kas var palīdzēt skolotājam apzināties sevi kā daļu no pārmaiņu procesa? Laura Kuršīte: Pirmais solis lai cilvēks pieļauj kaut mazāko varbūtības iespēju, ka viņš ir daļa no pārmaiņu procesa. Ja tā ir, var meklēt sev piemērotāko, labāko veidu, kā par to pārliecināties. Piemēram, fokusēties uz tām jomām, Bieži cilvēki koncentrācijas uz to, kā nav, kas nesanāk, un aizmirst par otru pusi kas ir, kas sanāk. Mainot šo skatupunktu, mainās apziņa, ko es varu ietekmēt. situācijām savā dzīvē, darbā, kur ir ietekme un kur to var piedzīvot. Bieži cilvēki vispārina: "nekur, nekad, vienmēr", sāk ticēt šiem meliem "nekur, nekad, vienmēr" un vairs neredz, ka var ietekmēt kādas jomas, var būt daļa no pārmaiņām. Bieži cilvēki koncentrācijas uz to, kā nav, kas nesanāk, un aizmirst par otru pusi kas ir, kas sanāk. Mainot šo skatupunktu, mainās apziņa, ko es varu ietekmēt. Inta Santa: Nebūšu oriģināla, teikšu to pašu, ko bieži vien saku saviem individuālajiem koučinga klientiem: "Cik lielā mērā tas ir Tavā kontroles zonā? Kas ir tas, ko Tu vari ietekmēt? Ko Tu vari darīt?" Tas ir pakāpenisks apziņas paplašināšanas process, saprotot, ka pati niecīgākā darbība ir kāda lielāka procesa sastāvdaļa. Tā ir atbildības uzņemšanās par savām darbībām, lēmumiem un savu dzīvi. Evija Vaščenko: Sajūta, ka tikai no viņiem ir atkarīgas tās lietas, ko viņi spēj ietekmēt, un attiecīgi sapratne, ka tieši viņi var radīt un virzīt pārmaiņas. Kā veiksmīgi sadarboties ar skolēniem, pietuvinoties 21. gadsimta skolēna izpratnei un mācību stilam? Laura Kuršīte: Mana pārliecība, ka pašā pamatā ir jābūt cieņai un otra pieņemšanai cilvēciskā (sirds) līmenī "tu esi ok, es esmu ok", lai gan esam daudzās lietās, uzskatos, vērtībās atšķirīgi. Lai gan 9

10 paaudžu atšķirības nesamazinās, pamatvērtības ir kopīgas, to pierāda pētījumi. Bet tā, protams, nav vienīgā lieta, ir jāmācās, jālasa, jāeksperimentē un jārunā ar jauniešiem. Evija Vaščenko: Uzdot jautājumus un ieklausīties atbildēs, un mēģināt izprast, kas ir tas, kas virza un ietekmē. Inta Santa: Atbilde uz šo jautājumu ir cieši saistīta ar atbildi par pārmaiņu procesu, jo skar atbildības jomu. Ir ierasts, ka ir kāds atbildīgais. Un, tiklīdz darbīgais cilvēka prāts tādu ir atradis, var atslābt un nedarīt... neko. Koučinga pieeja stimulē atbildības uzņemšanos, paplašinot arī skolēna atbildības jomu. Skolotāja uzdevums ir stimulēt šo procesu. Tā pēc būtības ir paradigmas maiņa no skolotājs eksperts pret skolotājs atbalstītājs jomu. Un šajā brīdī par skolotāja lielāku uzdevumu kļūst nevis savu zināšanu nodošana, bet gan skolēna apziņas paplašināšana. Izvēlieties katru mēnesi kādu vienu vai divas lietas (vairāk nebūs produktīvi), lai iemācītos kādu jaunu ieradumu. Kā stiprināt/trenēt pozitīvo un radošo domāšanu? Laura Kuršīte: Atbilde jau ir jautājumā trenējot, līdz izveidojas ieradums. Atkārtošos, līdzīgi kā pirmajā jautājumā, vispirms ir svarīgi apzināties un pieņemt lēmumu, ka es to vēlos. Patlaban ir pieejamas daudzas labas grāmatas par šīm tēmām, arī latviešu valodā, kur var atrast dažādas tehnikas un vingrinājumus. Man kādreiz ļoti palīdzēja "3 3" tehnika: katru rītu uzraksti trīs labas lietas, kuras notiks ar tevi šodien, dienas vidū pasakies par kādām trim lietām, kuras piedzīvoji, un uzraksti trīs lietas, kuras vēl notiks līdz dienas beigām, un līdzīgi vakarā pasakies par kādām trim lietām, kuras piedzīvoji, un uzraksti trīs labas lietas, kuras notiks rītdien. Pateikties var par jebko, tas var būt saullēkts, smaidīgs pārdevējs vai labi sagatavojies skolēns uz stundu. Turpiniet uzdevumu katru dienu vismaz 14 dienas, vēl labāk 21 dienu, lai izstrādājas ieradums ieraudzīt pozitīvo. Izvēlieties katru mēnesi kādu vienu vai divas lietas (vairāk nebūs produktīvi), lai iemācītos kādu jaunu ieradumu. Inta Santa: Šeit pilnīgi noteikti derīgas ir zināšanas par to, kā veidojas neironu ceļi smadzenēs. Mūsu smadzenes ir ļoti ekonomisks orgāns viņas patērē milzīgu daudzumu mūsu cilvēciskās enerģijas un tamdēļ vada mūs tikai pa ierastajiem ceļiem. Izprotot šo principu, ir skaidrs, kamdēļ jauna paraduma ieviešana prasa laiku. Saprotams, ka no vienas pozitīvas domas stabils neironu lielceļš neradīsies! Šā iemesla dēļ šī prasme vienkārši ir jātrenē. Pirmais solis ir noķert negatīvo domu aiz astes. Otrais solis izvērtēt tās saturu un pārvērst to pozitīvā. Trešais solis sev pateikties par katru reizi, kad ir izdevies noķert negatīvo domu un pārvērst to, kā arī par tām reizēm, kad ir izdevies domāt ar plusa zīmi. Trešais solis ir būtisks jo tikai tā ir iespējams smadzenēm dot signālu "Ir ok. Šāda izvēle bija pareizā!", tādējādi stiprinot un paplašinot neironu taciņu. Evija Vaščenko: Atzīt, ka tieši mūsu attieksme pret lietām padara lietas pozitīvas vai negatīvas. Vienmēr censties saskatīt, kā vēl iespējams risināt situāciju, kāda vēl pieeja varētu darboties. Uzdot jautājumus, kas ir atvērti un neierobežo, neuzliek rāmjus. Kā nebaidīties no pārmaiņām, izaicinājumiem un izmantot iespējas? Laura Kuršīte: Bailes no pārmaiņām, jaunā ir dabiskas, jo tas ir nezināmais, tādēļ daudz drošāk (ne vienmēr tas ir arī vieglāk) palikt, kur esi, jo scenārijs jau ir zināms. Bet, jo ātrāk sapratīsim un pieņemsim, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo pašiem būs vieglāk. Tie, kuri to apzinās, vieglāk uztver un pielāgojas jaunajam, saskata tajā iespējas, nevis draudus. Jo ātrāk sapratīsim un pieņemsim, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo pašiem būs vieglāk. Tie, kuri to apzinās, vieglāk uztver un pielāgojas jaunajam, saskata tajā iespējas, nevis draudus. Apzināti izvēloties pārmaiņas, tās jāizvēlas tā, lai tas būtu izaicinājums, ārpus komforta zonas, kad ir satraukums, iespējams, nav pilnīgi skaidrs viss plāns, bet zināms tikai pirmais solis, tomēr nav panikas vai milzīgu baiļu. Turklāt jābūt līdzsvaram starp izaicinājumu un atbalstu. Jo lielāku izaicinājumu mēs kādam metam (sev vai skolēniem, piemēram), jo vairāk atbalsta jāsniedz. Kas ir atbalsts? Visbiežāk tā ir saruna par to, kā viss norit, kas izdodas, kas neizdodas, kas jādara citādi, kāds būs nākamais solis, saruna, lai veidojas labāka izpratne un apzināšanās par notiekošo, kas dod pārliecību un drosmi rīkoties un samazina vai novērš pavisam bailes. Inta Santa: Bailes no visa jaunā ir dabiska parādība tieši tā paša smadzeņu ekonomiskuma dēļ. Vairāk vai mazāk jebkādas pārmaiņas prasa enerģijas patēriņu, un iekšējais ekonomists mūs brīdina 10

11 drošāk ir pa vecam! Un tajā ir liela gudrība, jo tikai šā iemesla dēļ cilvēcei ir izdevies izdzīvot līdz mūsdienām. Jo stabilāko cilvēces daļu taču veido tieši šādi domājošie. Tomēr tas nelielais procents, kuri izmanto iespējas... ir tikpat būtiska cilvēces daļa. Bez viņiem cilvēce neattīstītos un pat, iespējams, degradētos. Tamdēļ, sākot jebkuru pārmaiņu procesu, ir vērts paturēt prātā... tas ir ne tikai manas personības dēļ... šādi es varu vairāk vai mazāk ietekmēt visas cilvēces attīstību. Saprast, ka es neesmu visa sākums un gals, bet tikai daļa no kāda lielāka procesa, kura jēga ir dzīve. Evija Vaščenko: Uztvert tās kā iespēju mācīties un darīt kaut ko citādi un labāk. Koučings ir metode, kas ved pretī iekšējām pārmaiņām, kas rezultējas arī cilvēka dzīvē un dzīves kvalitātē. Patlaban jau vairāki drosmīgi un attīstīties griboši pedagogi ir sākuši apgūt koučingu un ar to saistītās prasmes pie Radošuma pils un ICF.LV koučiem. Šogad sadarbība notiek ar salīdzinoši nelielu grupu, bet pēc tam aizvien vairāk skolotājiem un skolu vadītājiem, izglītības darbiniekiem būs iespēja iesaistīties šajā vērtīgajā sadarbības programmā. SKOLA UN VECĀKI Vecāki un skola. Daži praktiski piemēri veiksmīgai sadarbībai Bērni un vecāki mācās, viesojoties viens pie otra Ilze Pole, žurnāliste Stāsta skolotājas Ilze Logina un Dace Jaundāldere Divas uzņēmīgas, jaunas skolotājas Ilze Logina un Dace Jaundāldere stāsta, kā izdevies noķert divus zaķus uzreiz. Viņām izdevās panākt, ka bērni mācās nepiespiesti un mācību procesā iesaistās arī viņu vecāki. Par to, kas un kā notika, stāsta skolotājas, kuras sekmīgi realizējušas projektu Iepazīsti savu kaimiņu. Latvijas Universitātes pedagoģijas doktorante Ilze Logina un E. Kauliņa Lielvārdes vidusskolas skolotāja Dace Jaundāldere ir programmas Iespējamā misija absolventes. Katra strādā savā pilsētā un savā skolā. Projekta idejas tapšanas laikā I. Logina strādāja Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā par latviešu valodas un literatūras un sociālo zinību skolotāju (skolā mācību valoda ir krievu), bet D. Jaundāldere strādāja Ikšķiles vidusskolā par angļu valodas un sociālo zinību skolotāju. Abas skolā bija nostrādājušas vienu gadu, kad nolēma ķerties pie kopīga projekta. Projekta galvenā ideja bija veicināt krievu un latviešu tautības skolēnu un viņu ģimeņu savstarpējo izpratni, veidot priekšstatus krievu bērniem par latviešiem un viņu ģimenes tradīcijām un latviešu bērniem par krieviem un viņu ģimenes tradīcijām, šādi pilnveidojot latviešu valodas prasmi krievu bērniem un krievu valodas prasmi latviešu bērniem. Viens gads skolā (it īpaši gadā, kad valstī notika referendums par valsts valodu) atklāja neprecīzu, neobjektīvu realitātes uztveri, projekta aktualitāti pamato skolotājas. Kā tas viss sākās gada vasarā kopā ar Daci uzrakstījām projektu Iepazīsti savu Kaimiņu!, izdevās panākt, ka daļu projekta finansējuma nodrošināja Sabiedrības integrācijas fonds. Vēl daļu izdevumu sedza Latvijas uzņēmēji. Projektu nebūtu iespējams īstenot, ja nebūtu tik daudz brīvprātīgo, par ko viņiem liels paldies, stāsta I. Logina. Projektā tika aicināti piedalīties Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas un Ikšķiles vidusskolas klašu skolēni. Latviešu ģimenē bija jāuzņem krievu bērni un krievu ģimenēs latviešu bērni. Sabiedrības integrācijas fonda finansējuma ietvaros katrai viesģimenei tika nodrošināta ikdienas izdevumu samaksa seši lati dienā par bērna uzturēšanos viesģimenē un 40 latu par katru ģimenes kopīgi apmeklēto pasākumu. Kopējais bērna uzturēšanās laiks viesģimenē bija sešas dienas tas varēja būt nepārtraukts laika periods vai sadalīts vairākos īsākos laika periodos (piemēram, trīs 11

12 dienas un trīs dienas). Lai pieteiktos dalībai projektā, viesģimenei bija jānodrošina, ka vismaz viens viesģimenes loceklis labi prot latviešu un krievu valodu, atbilstoši dzīves apstākļi (atsevišķa guļvieta, pilnvērtīgs un veselīgs uzturs, iespējas veikt personīgo higiēnu, saziņas iespējas ar savu ģimeni) bērnam, kurš tika uzņemts viesģimenē, vismaz divi kultūras, sporta, atpūtas, valsts svētku vai citu pasākumu vai kultūras iestāžu apmeklējums (izmaksas tiks segtas no projektam piešķirtā finansējuma) bērnam, kurš tika uzņemts viesģimenē. Projekta aktivitāšu īstenošanai bija ļoti īss laiks (nepilni divi mēneši), kā dēļ dzīvošanai viesģimenēs bija intensīvs grafiks. Skolotājam un vecākiem viesošanās laikā bija jāuzņemas atbildība par viesģimenēm un skolēniem 24 stundas diennaktī, kā arī jāatbalsta projekta dalībnieki, kuriem šī bija pirmā pieredze ārpus mājas svešā ģimenē. K ā noritēja projekts Kad ģimenes bija pieteikušās un visi organizatoriskie jautājumi atrisināti, tika organizēts ģimeņu iepazīšanās pasākums. Kopējās spēlēs un aktivitātēs ģimenes iepazina viena otru. Bērni par pasākumu bija sajūsmā. Īss projekta norišu kopsavilkums. Projekta norises gaita ( ): līdz gada 23. septembrim notika pieteikšanās dalībai projektā anketu aizpildīšana un nosūtīšana projekta koordinatoram, gada 6. oktobrī kopīgs ģimeņu iepazīšanās pasākums Ikšķiles vidusskolā (Skolas iela 2, Ikšķile, Ikšķiles novads), gada oktobris novembris dzīvošana viesģimenēs, gada 17. novembris kopīgs projekta noslēguma pasākums Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses iela 22, Rīga). A tsauksmes par projektu Šis projekts deva iespēju skolēniem nostiprināt svarīgās prasmes, kas mācītas skolā, valodu un komunikācijas prasmes. Tas radīja iespēju papildus dzimtajai valodai ikdienas saziņā lietot vēl vienu valodu, kā arī motivē skolēnus mācīties valodas, jo rāda to praktisko lietojumu ikdienā, paskaidro I. Logina. Bērni, atgriežoties no apmaiņas viesģimenē, gan savā ģimenē, gan skolā dalījās pieredzē, veidojot personiskās integrācijas pieredzi plašākam cilvēku lokam. Projekta ietvaros un ne tikai ir nepieciešama konstruktīva sadarbība ar skolēnu vecākiem, jo vecākiem saprotamāks sadarbības plāns un veicamie uzdevumi, jo izcilāks un labāks ir gala rezultāts, kura galvenais baudītājs ir vecāku bērns un skolotāja skolēns. Projekts, kuru organizējām un īstenojām, ir tikai viena no iespējām, kā panākt sadarbību skolotājam ar vecākiem, uzskata I. Logina. Daži komentāri no vecāku projekta vērtējuma anketām: Programma ir aktuāla Latvijas sabiedrībai un ļoti labi organizēta. Mūsu viesģimene bija brīnišķīga izveidojās lielisks kontakts, kas, visticamāk, turpināsies, jo esam plānojuši jau vismaz vienu jaunu pasākumu. Viesģimenes bērna skolas apmeklējumam ir jābūt obligātam, jo par to bērni bija sajūsmā skolās ir saskatāmas lielas atšķirības, un, manuprāt, tieši no atšķirīgām lietām mēs mācāmies. Būtu labi, ja pēc kāda laika sekotu projekta turpinājums. Viss bija lieliski, lieliska iespēja, kā mācīties valodu un atrast draugus. Mēs kopā pavadījām lieliskas nedēļas nogales, daudz runājām, braucām, puiši visu laiku komunicēja savā starpā, mācījās jaunus vārdiņus, bet visvairāk patika optimisma un pacēluma sajūta, kas visu laiku virmoja gaisā. Pozitīvās emocijas mūs uzlādēja vēl ilgam laikam. Ļoti laba viesģimene esam sadraudzējušies un vienojušies par kopīgiem pasākumiem arī turpmāk, kā arī ar bērnu viesošanos nākotnē. Viesģimene bija forša, un mans dēls bija pilnīgā sajūsmā par to, kā par viņu rūpējās viesošanās laikā un ar kādu labsirdību viņš tika uzņemts. Mans dēls ir ieguvis jaunus draugus, plašāku skatu par latviešu ģimenes dzīves vidi, attīstījis savas komunikācijas spējas, nostiprinājis latviešu valodas prasmi, apmeklējis īpašus un interesantus pasākumus. Ieteikums turpināt programmas īstenošanu, iesaistot arvien vairāk dalībnieku no dažādām (arī citu pilsētu) skolām. Nākotnes plāni Uz jautājumu, kas plānots tālāk, I. Logina atbild: Patlaban plānojam 10 dienu nometni latviešu un krievu bērniem gada jūnijā uzrunājam nometņu darbiniekus, meklējam atbalstītājus, taisām nometnes darba grafiku, plānojam un organizējam visas nometnes un darbinieku aktivitātes. Nometnes mērķi ir ļoti līdzīgi projekta mērķiem (veicināt izpratni, pilnveidot valodu prasmi, veicināt abpusēju sadarbību divu kopienu starpā, veidot 12

13 priekšstatus par tradīcijām, kultūru, atšķirīgo un kopīgo). Mums ir skaidrs, ka ir jāpalīdz sabiedrībai sadarboties, jāveido vide un apstākļi, kuros mācīties vienam no otra un pilnveidoties, ir jāveido dialogs un sadarbība starp visiem sabiedrības indivīdiem. Dialogs un sadarbība ir viens no Latvijas attīstības priekšnoteikumiem, savukārt skola ir vieta, kur šo dialogu un sadarbību veicināt. Vecāki vērtē bērnu darbu Stāsta Cēsu Jaunās sākumskolas direktore Dana Narvaiša Divus gadus programmas Iespējamā misija ietvaros Dana Narvaiša strādāja Dobeles Valsts ģimnāzijā un tagad ir Cēsu Jaunās sākumskolas direktore. Viņa uzskata, ka vecāku iesaiste bērnu izglītības procesā ir ļoti nozīmīga. Pirmkārt, tāpēc, ka māja un ģimene ir pirmā vieta, kurā bērns pārliecinās, vai skolā iegūtās zināšanas dzīvē ir vai nav nepieciešamas. Ja bērnam mājās nav iespējas praktizēt un lietot zināšanas un prasmes, drīz vien skola kļūst par dzīvi ar termiņu (12 gadi) un mājas par reālo dzīvi. Otrkārt, vecāku atbalstam un novērtējumam bērna dzīvē ir liela nozīme visos laikos gan pirmsskolā, gan augstskolā. Un, ja godīgi, visiem ir patīkami saņemt labus vārdus no vecākiem arī tad, kad jau paši esam vecāki. Ja pirmsskolā un sākumskolā arī vecākiem šķiet loģiski pajautāt bērnam, kā ir gājis skolā, apskatīties darbus un paslavēt, tad vēlākās klasēs to ir vērts vēlreiz aktualizēt. Mācības mājās kopā ar vecākiem Ņemot vērā šos divus aspektus, Dobeles Valsts ģimnāzijā tādās tēmās kā elektroenerģijas taupīšana, atkritumu šķirošana, mārketinga ietekme uz cilvēka izvēli organizēju mācīšanos caur projektiem mājās, jo uzskatu, ka nav nozīmes šīs tēmas apgūt tikai klasē. Visu ģimeņu pieredzes neatkarīgi no tā, vai atkritumi tiek šķiroti vai netiek, ir ļoti vērtīgas. Jo katrai ģimenei ir savs stāsts. Un tieši šo pieredžu dažādībā ir ļoti liela vērtība, stāsta D. Narvaiša. Tā kā projekti lielākoties notika mājās, nav visai objektīvi, ja par to darbu vērtējumu liek pedagogs. Tāpēc sagatavoju kritērijus vecākiem, iepriekš par šiem kritērijiem informēju, un vecāki varēja gan izvērtēt bērna darbu, gan uzzināt, kā notiek vērtēšanas process. Tie atbilda klasiskajai vērtēšanas skalai, vienīgi vecāki lika punktus, jo vērtējums bija daļa no projekta kopvērtējuma. Visbiežāk gan tas neatšķīrās no gala vērtējuma, jo vecāki bija ļoti atbilstoši novērtējuši bērnus. Iedevu vecākiem kritērijus un punktu sistēmu tabulu. Jāteic, ka vienīgās negatīvās atsauksmes no vecākiem bija tikai par vērtēšanu, jo daži vecāki uzskatīja, ka jebkurā gadījumā grūti saglabāt objektivitāti. Kopumā vecāki bija priecīgi, ka var vairāk komunicēt ar bērniem, ka mājas darbam ir liela nozīme mājas dzīvei un kopā var iemācīties jaunas lietas. Līdzīgu pieeju esmu pārnesusi uz Cēsu Jauno sākumskolu, kurā katru nedēļu mums ir jauna tēma ar ieteikumiem vecākiem, kā atbalstīt bērnu mājās mācību procesā, klāsta D. Narvaiša. Piemēri, kā un par ko vecāki vērtē bērnu Skolas administrācija, skolotāji un vecāku pārstāvji kopīgās tikšanās reizēs vienojās par bērnu gada projektu un iknedēļas tēmām. Galvenā ideja kopīga darbošanās. Ja dodaties mežā, uz laukiem, zooloģisko dārzu, skatāties multfilmas vai filmas, aiciniet bērnu dalīties savās zināšanās un pārrunājiet kopā redzēto. P iemēri Kopā noskatīties un pārrunāt kādu dokumentālo filmu par planētu Zeme (Latvijas Televīzijas 1. kanālā vai interneta kanālā Youtube, piemēram, Planet Earth). Kopīgi izpētīt kalendāru, kurā parādās laiks, kad aust un riet Saule, pārrunāt, kā tas mainās. Salīdzināt, vai kalendārā minētais laiks sakrīt ar realitāti. Ja ir iespēja, ļaut bērnam dalīties ar savu pieredzi arī ar citiem cilvēkiem (māsām un brāļiem, tuviniekiem, draugiem). Šādi vecākiem ir iespēja novērtējumu sniegt, ne vien redzot liecību vai atestātu, bet arī ikdienā. Jaunajā sākumskolā mums ir iespēja to nodrošināt, jo vecāki ikdienā nāk uz skolu pēc bērniem. Taču papildus ikdienas darbiem mēs veicinām, lai bērni aktīvi iesaistās pasākumu plānošanā un organizēšanā, piemēram, ekskursijas plānošanā un vadīšanā, Ģimenes dienas plānošanā. Uz šiem pasākumiem nāk vecāki, un ikvienam bērnam ir lepnums par savu ieguldījumu. Ja vecāki aktīvi iesaistās, bērns redz sava darba novērtējumu. 13

14 Vecāku un skolotāju sadarbība mācību procesā Stāsta Rīgas Centra humanitārās vidusskolas angļu valodas skolotāja Katrīna Šuvajeva K. Šuvajeva ir angļu valodas skolotāja Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kur strādā otro gadu. Viņa māca 2., 3. un 4. klases skolēnus. Viņa atzīst, ka sadarbība ar skolēnu vecākiem ir ļoti svarīga. Pirmkārt, lai bērnam būtu mācību atbalsts arī mājās. Otrkārt, lai jebkura situācija tiktu atrisināta bērnu interesēs. Treškārt, lai arī skolēns uzticētos savam skolotājam. Kopumā K. Šuvajeva skolotāju un vecāku sadarbību vērtē pozitīvi. Tas gan vairāk attiecas uz sākumskolas klašu skolēnu vecākiem, jo, kad mācīju 6. un 8. klases skolēnus, komunikācijas ar viņu vecākiem vispār nebija, stāsta K. Šuvājeva. No savas pieredzes varu teikt, ka sākumskolas skolēnu vecāki ir ļoti ieinteresēti savu bērnu izaugsmē. Tas, protams, rada lielu atbildības izjūtu ne tikai savu skolēnu priekšā, bet arī viņu vecāku priekšā. Man kā skolotājai ir svarīgi, ka bērniem tiek palīdzēts mācīties arī mājās. Pat ja netiek uzdoti mājasdarbi, ir ļoti svarīgi, ka vecāki, vecvecāki, brāļi un māsas palīdz mazajam apgūt vismaz pamatlietas. Tādēļ pēdējos divus gadus esmu meklējusi veidus un risinājumus, kā vislabāk komunicēt un veicināt sadarbību ar savu skolēnu vecākiem, lai arī mājās būtu nepieciešamais mācību atbalsts, norāda skolotaja. V ecākiem ir jāuzticas skolotājam Galvenais, manuprāt, ir vecākiem dot iespēju un laiku skolotājam sevi parādīt. Acīm redzamu rezultātu nebūs uzreiz pēc pirmā mēneša vai pat pusgada. Tādēļ skolotājam nevar pārmest, ka bērns pirmajā semestrī uzreiz nesaprot jauno vielu vai uzdotos uzdevumus. Katrs skolēns mācās savā tempā, un katram ir nepieciešams laiks, lai gūtu vispirms pārliecību, ka var to iemācīties. Savukārt skolotājiem vajadzētu būt saprotošiem un pieņemt katru bērnu un viņa ģimeni tādu, kāda tā ir, un attiecīgi meklēt risinājumus, ja rodas kādas neskaidrības, pārpratumi, respektīvi, jābūt pretimnākšanai. Pamatu pamatos uzskatu, ka sadarbība ir abpusēja, kas balstās uz sapratni un cieņu. Vecākiem ir jāizrāda uzticība skolotājam un skolai, norāda angļu valodas skolotāja. K ā panākt sadarbību Man nav konkrētas pareizās receptes. Varbūt vienīgi jābūt atklātiem vienam ar otru. Ja kļūdās skolotājs, tas jāatzīst. Ja vecāks ir pārlieku prasīgs pret skolotāju, arī tas ir jāatzīst un jāizrāda iecietība un uzticība. Atklātība, darba caurredzamība un savstarpēja uzticība ir tie principi, kurus es cenšos ņemt vērā. Pats svarīgākais manā darbā ir tas, ka bērns jūtas labi stundās un mājās, apgūstot angļu valodu. To var panākt, ja arī skolotāju un vecāku sadarbība tiek veicināta, ir pārliecināta K. Šuvajeva. Pārsvarā komunikācija ar vecākiem notiek ar interneta starpniecību, tomēr skolai ir iespējas to darīt plašak un dažādos veidos, piemēram, organizēt Vecāku vakarus, kad ir iespējams satikties ar vecākiem arī klātienē. Papildus vienmēr vecāki un skolotāji var viens otram palūgt noorganizēt tikšanos, lai pārrunātu konkrētus jautājumus. Manuprāt, pat ja pārsvarā komunikācija notiek elektroniskajā vidē, ir labi, ka tā notiek vispār, atzīst K. Šuvajeva. S oļi sadarbības veicināšanai: sīka informācija elektroniskajā žurnālā par to, kas ir jāpilda, jāveic, jādara un kā tas ir jāpilda, jāveic, jādara; savlaicīga, saprotoša un mierīga komunikācija elektroniskajā vidē; sagatavošanās cecāku sapulcēm un Vecāku dienām ne tikai informācija par bērna sekmēm, bet arī par to, kas padodas labi un kas sagādā grūtības; individuālās konsultācijas skolēniem; vecāku aptauja anketēšana mācību gada beigās. 14

15 CIEMOS PIE SKOLAS Stāsts par novērtētiem un nenovērtētiem talantiem Jolanta Derkevica-Pilskunga, žurnāliste Talsu 2. vidusskola skola, kurā tiek attīstīti talanti. Dota otra iespēja skolēniem, kuri ir pazaudējuši motivāciju mācīties. Iestāde, kuru vada ilggadēja direktore Elga Vērdiņa. Skolā pastiprināti tiek pievērsta uzmanība uzņēmējspējas attīstīšanai, sociālajai korporatīvajai atbildībai un talantu attīstīšanai. E. Vērdiņa uzskata, ka reizēm viduvējiem skolēniem izvēršas veiksmīgāka karjera nekā teicamniekiem. Skola ir atvērta tiem, kuriem kādā dzīves periodā ir zudusi izglītības nozīmes saprotamība un motivācija. 19. septembrī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā notika Starptautiskā Luda Bērziņa Pedagogu radošā darba konkursa noslēgums. Talsu 2. vidusskolai tika pasniegta balva par inovatīvu izglītības iestāžu modeļu izveidi Latvijā un jauninājumiem kvalitatīva mācību un audzināšanas satura nodrošināšanā. Jautāju skolas direktorei Elgai Vērdiņai kāda ir skolas pieredze? E. Vērdiņa Skolas Vārdam paskaidro, ka apbalvojums ir daudzu gadu darba rezultāts. Direktore ir aicinājusi skolotājus iesaistīties metodisko darbu izstrādē. Viņa uzsver, ka pamatā balva ir piešķirta par pedagoģiskām publikācijām par starpkultūru prasmēm, jaunu mācību metožu ieviešanu, skolēnu talantu, sabiedriski aktīvu pilsoņu, uzņēmējspējas un sociālās atbildības attīstīšanu u.c. E. Vērdiņa uzskata, ka balva pienākas visam pedagogu kolektīvam, un piebilst, ka Talsu 2. vidusskola ir mācību iestāde, kurā, nešķirojot skolēnus, tiek dota iespēja mācīties visiem. Reizēm viduvējiem skolēniem izvēršas veiksmīgāka karjera nekā teicamniekiem. Skola ir atvērta tiem, kuriem kādā dzīves periodā ir zudusi izglītības nozīmes saprotamība un motivācija. Inovācijas metodēs talantu attīstīšana Uzņēmējspēja Par reālām inovācijām mācību metodēs vairāk stāsta direktores vietniece izglītības jomā Iveta Rorbaha, kura uzsver, ka skolā aktīvi tiek attīstītas skolēnu uzņēmējspējas sadarbībā ar Junior Achievement Latvia Biznesa ekonomikas programmu, kā arī vietējo uzņēmēju un Talsu Komersantu kluba atbalstu. Informācija skolas mājaslapā lv vēsta, ka uzņēmējspējas tiek attīstītas arī ar dažādiem citiem projektiem un aktivitātēm, piemēram, apmeklējot inovatīvus uzņēmumus, rīkojot biznesa dienas, lekcijas par biznesu, uzņemot studentus no ārzemēm pieredzes apmaiņā utt. I. Rorbaha norāda, ka mācību stundas nereti tiek organizētas uzņēmumos. Uzņēmēji dalās ar zināšanām un pieredzi, Šajā gadā ir iecere veidot projektu dienas, kurās vecāki varētu vadīt stundas un dalīties pieredzē par savu karjeru. tādējādi veidojas savstarpējs dialogs. I. Rorbaha uzsver, ka uzņēmēju doto pieredzi un skatījumu skolotājs mācību stundās nevar nodrošināt. Skolā ir rīkots arī konkurss Tagad tēlu veido TU, kur skolēni veidoja reklāmas, logo un mārketinga piedāvājumus vietējiem uzņēmumiem. Izstrādātie darbi tika vērtēti, un žūrijā piedalījās arī uzņēmēji. Motivējoši, ka dažas jauniešu idejas uzņēmēji novērtējuši atzinīgi ar ie- 15

16 spēju tās izmantot. I. Rorbaha atzīst, ka šī sadarbība veicina uzņēmējspēju attīstību skolēnos. Sociālā atbildība Īpaša uzmanība skolā tiek veltīta sociālās atbildības un piederības skolai un valstij attīstīšanai. Tas izpaužas kā skolēnu līdzdalība pašpārvaldes darbā, kas attīsta sociālās un komunikācijas prasmes. Tā nav vienkārša līdzdalība, jo pašpārvaldei ir uzticēti pietiekami nopietni pienākumi, piemēram, pasākumu organizēšana un diskusiju Tev, man, mūsu skolai rīkošana par to, kādi skolas attīstības virzieni šķiet aktuāli skolēniem un kādu skolu viņi vēlētos redzēt. I. Rorbaha min, ka šajās diskusijās parādās nopietnāks redzējums un skolēnu kā pieaugušu cilvēku skatījums uz skolas dzīvi. Uztraucas par testu un ieskaišu īpatsvaru skolā, kas apslāpē skolēna runas un prezentēšanas prasmju attīstīšanu. Latviešu valoda tiek aizmirsta. Piederības izjūta tiek audzināta arī caur skolas himnu, kuru ir radījuši divi skolas absolventi, patlaban populāri un savu talantu pierādījuši aktieris Rihards Lepers un mūziķis Toms Juhņevičs. Himna ir pirmā, ko varam vērot, atverot skolas mājaslapu, himna ir pirmā, kas sagaida un ko ieraugām, ienākot skolā. Tā ir uzspiesta uz uzlīmēm, ko skolēni labprāt līmē dienasgrāmatās. Himna ir piederība skolai. Svarīgi, ka skolā seko līdzi absolventu gaitām, un E. Vērdiņa priecājas, ka absolventi atved savus bērnus un sāk strādāt skolā. Tas veido spēcīgu piederības izjūtu. Valodu apguve un mājturība Skolā īpaša uzmanība tiek pievērsta svešvalodu apguvei. Jau 12 gadu skola piedāvā skolēniem padziļināti apgūt vācu valodu un kārtot starptautisku eksāmenu. Vācu valodas diploms ir starptautisks dokuments, kas apliecina teicamu vācu valodas prasmi un dod iespēju studēt Vācijas augstskolās bez obligātā iestājeksāmena vācu valodā. Vēl tiek piedāvāta angļu, krievu un zviedru valoda. Apmaiņas projektu ietvaros skolēni mācību stundās apgūtās zināšanas izmanto gan Vācijā, gan Zviedrijā. Pašlaik skolā ir apmaiņas skolniece no Taizemes, kas ir interesanta pieredze visiem. Skolā ir labiekārtots amatu mācības un tehnoloģiju kabinets, kur papildus mācību stundām devīto klašu skolēni pulciņa nodarbībās gatavo mēbeles, kas tiek dāvinātas pirmsskolas izglītības iestādēm, no kurām uz pirmo klasi ir atnākuši visvairāk bērnu. Jauno literātu studija un dziedāšana Skolā darbojas jauno literātu studija, ko vada dzejniece Maija Laukmane. Studijas ietvaros ir izdota jau četrpadsmitā jauno literātu radošo darbu grāmata. Skolā darbojas jauktais koris Talsis, kurā dzied vidusskolēni un absolventi. Koris piedalījās dziesmu svētkos un ieguva pirmās pakāpes diplomu. Ir arī zēnu koris, kurš 9. Latvijas zēnu koru salidojuma Kurzemes skatē Nāc ar puikām arī ieguva pirmās pakāpes diplomu. Vēl darbojas meiteņu koris, kā arī instrumentālais ansamblis Instra. Jāpiebilst, ka jaukto kori vada šā gada dziesmu svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks. E. Vērdiņa priecājas, ka skolēniem Ceplenieka teiktais ir svarīgs, diriģents ir autoritāte un skolēni viņam vēlas līdzināties. Mūzika tiek piedāvāta arī mazāko klašu skolēniem bērnu attīstības centrā Pūcīte, kur līdz pulksten bērni pavada brīvo laiku un attīstīta prasmes klavierspēlē, vācu valodā, glītrakstīšanā, sportā un teātra sportā, kas ir īpašs kustību teātra veids. Tālākizglītības kursos bieži tiek uzsvērts, ka klavierspēle attīsta bērna intelektuālo potenciālu. Tā arī radās šī doma. Skolas kolektīvs ir guvis atziņu, ka bērniem ar pazeminātu mācību motivāciju mūzikas instrumenta spēles apguve veicina uzmanības un intereses noturību, kā dēļ sekmes uzlabojas. Vai šīm aktivitātēm pietiek finansējuma? Kā skola šogad ir sakārtojusi mācību līdzekļu nodrošinājumu? Vai ir pieticis līdzekļu visam, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu bezmaksas izglītību? Ko skolotāji saka par atalgojumu? E. Vērdiņa uzsver, ka finansējuma visam nepietiks nekad, bet skola ir gandarīta par papildu finansējumu no valsts un vietējās pašvaldības izpratni mācību līdzekļu iegādē. Vecākiem mācību līdzekļi jāiegādājas pēc iespējas mazāk. Ja nākamajā gadā 16

17 finansējums tiks palielināts, iztiksim, stāsta E. Vērdiņa. 2. vidusskolā nekad nav bijuši vecāku fondi vai biedrības līdzmaksājumi. Papildu mācības un aktivitātes tiek nodrošinātas no mērķdotācijām, fakultatīvo, interešu un individuālo darba stundu līdzekļiem. Runājot par skolotājiem, E. Vērdiņa uzskata, ka skolotājiem ir iespēja strādāt lielu slodzi, bet tas nav risinājums. Mazajās skolās tas ir pat neiespējams risinājums. Tādējādi rodas pārslodze un izdegšana. E. Vērdiņa šo problēmu skata no diviem aspektiem, proti, tad jau labāk vispār nepalielināt algas, ja paaugstinājums ir tikai 15 latu. Tas neko nedod. Samaksa par likmi pašlaik ir neadekvāti zema. Otrs aspekts pedagogi pārāk vēlu uzzina algas apmēru. Šajā mācību gadā tikai septembra beigās. E. Vērdiņa uzsver reformu nepieciešamību, vienlaikus atzinīgi vērtējot pašreizējo izglītības ministru, kurš kā pirmo darba jautājumu izskatīja pedagogu atalgojuma sistēmu. Vecāku iesaiste Arī vecāki tiek iesaistīti mācību procesā un skolas dzīvē. Ir gan individuālas tikšanās, gan interešu darbnīcas, ko vada skolēni. Darbnīcās kopīgi veidotas kartītes, gatavots ēst, lietas sveces un organizētas dažādas citas aktivitātes. Vecākiem pēdējos gados tiek organizēta spēle Paņem 100 tūkstošus, ja vari, kurā naudas vietā tiek dalītas konfektes. Ir bijis arī Dziesmu duelis, kurā piedalās gan vecāki, gan skolēni un skolotāji. E. Vērdiņa uzsver, ka vecākiem nepatīk garas sanāksmes, tādēļ sapulces tiek apvienotas ar pasākumiem. Šajā gadā ir iecere veidot projektu dienas, kurās vecāki varētu vadīt stundas un dalīties pieredzē par savu karjeru. Tehnoloģijas. Kā skolotāji ir apguvuši un strādā ar modernajām tehnoloģijām? Skolā tika realizēts dabaszinātņu kabinetu iekārtošanas projekts, informē E. Vērdiņa. Skola ir aprīkota ar tehnoloģijām interaktīvajām tāfelēm, projektoriem, dokumentu kamerām, jauniem un lietotiem datoriem. Bāze tiek regulāri papildināta, ieplānojot nepieciešamo budžetā. Skolotāju apmācībā aktīvi tiek iesaistīti informātikas skolotāji. Zinības apgūtas arī citos, tostarp Eiropas Savienības fondu finansētajos kursos un semināros. Skolotāji izmanto individuālās konsultācijas pie informātikas skolotāja. E. Vērdiņa savus pedagogus iedrošina, ka sākumposmā nav jābaidās un jākautrējas no skolēniem, kuri informācijas tehnoloģiju (IT) jautājumos varētu būt gudrāki par skolotāju. Patlaban skolotāji neslēpj, ka dažās pozīcijās ir nezinošāki, tādējādi veidojas abpusēja sadarbība, kas vienlaicīgi ir laba skolēna pašapziņai. Skolotāji izmanto mācību materiālus no dažādiem portāliem, piemēram, www. uzdevumi.lv, kā arī ievieto savus materiālus dažādās koplietošanas vietnēs, piemēram, google, dropbox u.c. Par IT tehmoloģiju elietošanas iespējām mācību procesā tiek diskutēts arī metodiskajās komisijās. Skolotājs pēc desmit gadiem uztver izmaiņas sabiedrībā un reaģē uz tām mācību procesā. Daudz tiks apgūts e-vidē. Klasēs būs nestandarta iekārtojums. Skolēns vairāk pētīs, skolotājs strādās kā moderators. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Austra Reihenova ir izstrādājusi mācību modeļa maiņas piedāvājumu, kas neierobežo skolēnus noteiktā klasē, bet ļauj viņiem brīvi apmeklēt jebkuras viņus interesējošas, izglītojošas lekcijas, savukārt, kārtojot ieskaites, konkrētā mācību gada laikā pabeigt ne tikai kādu noteiktu klasi, bet sākt vai pabeigt nākamo klasi tādā laika posmā, kādā katrs no viņiem spēj apgūt nepieciešamās zināšanas. Ko Jūs par šādu modeli domājat? Vai tā nav nākotnes izglītība, ja runājam par individuālu pieeju un talantu attīstību? E. Vērdiņa uzskata, ka šīs metodes ieviešanas gadījumā būtu jābūt ļoti motivētiem skolēniem un jāveic nopietns priekšizpētes darbs. Direktore apšauba lekcijas kā mācību metodes lietderību, jo 15 gadu vecam skolēnam tā varētu arī nederēt. Tas tomēr vairāk ir augstskolu jautājums. E. Vērdiņa vairāk uztraucas par testu un ieskaišu īpatsvaru skolā, kas apslāpē skolēna runas un prezentēšanas prasmju attīstīšanu. Latviešu valoda tiek aizmirsta. E. Vērdiņa uzsver, ka nevar krist no viena grāvja otrā, to nepārbaudot. Robertam Ķīlim bija labas idejas, bet nepārbaudītas un sasteigtas. Tā nereti Latvijā notiek. Aizbrauc uz ārzemēm, gūst pieredzi un uzreiz ievieš, 17

18 pat neaprobējot, vai mums tas der, klāsta E. Vērdiņa. Liela daļa nozarē strādājošo pedagogu kvalifikācijas pakāpes uzskata par absurdām, jo to ieguve ir atkarīga no aprakstīta papīra kaudzēm. Cik lietderīgs un adekvāts ir šis pasākums? Vērtēšanas sistēma kvalitātes pakāpju iegūšanai ir pamatota, kritēriji pareizi. Neapmierinātību pedagogos radīja prasība pieredzi un apgūtās kvalifikācijas apliecināt par jau aizgājušu laika posmu, kas radīja zināmas grūtības. Pedagogiem bija jāsazinās ar augstskolām, jāmeklē apstiprinājumi dokumentiem, kas prasīja laiku. E. Vērdiņa uzskata, ka uzskaitei ir jābūt, bet tā jāveic laicīgi un sistemātiski. Patlaban skolotāji ir sapratuši, ka ieguldītajam darbam seko finansējums. Sākotnēji tam pievērsās pavirši, tagad ir apmierināti, tādēļ darbs sistemātiski jāturpina. Kādu Jūs redzat nākotnes skolu? Kāds ir skolotājs, teiksim, pēc gadiem 10? Skolotājs pēc desmit gadiem uztver izmaiņas sabiedrībā un reaģē uz tām mācību procesā. Skolotāji apmeklē mūžizglītības kursus un ir vispusīgi izglītoti. Mācību process tiks organizēts arī alternatīvā vidē, piemēram, dabā vai uzņēmumā. Daudz tiks apgūts e-vidē. Klasēs būs nestandarta iekārtojums. Ir pietiekams IT nodrošinājums. Skolēns vairāk pētīs, skolotājs strādās kā moderators. Skolotājs mācīs ne tikai savu priekšmetu, bet virzīs domāt radoši un uzņēmīgi. Pedagogi saņems adekvātu atalgojumu, stāsta E. Vērdiņa. Noslēguma vietā Kopumā par Talsu 2. vidusskolu palika ļoti pozitīvs iespaids. Skola ir mūsdienīga, mācību process interesants un radošs. Svarīga liekas māka ar esošajiem resursiem paveikt šķietami neiespējamo. Tās nav tikai teorētiskas mācību stundas, bet talantu attīstīšana 12 gadu garumā. Skolotāji jūtas piederīgi, kolektīvs ir draudzīgs un ar iedibinātām tradīcijām bagāts. SKOLAS VIDE Kā tikt galā ar Guna Svence, Dr. psych., Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore stresu? A. M. Veins ir rakstījis, ka mūsdienu hroniskās saslimšanas veidojas uz emocionālās nelabklājības fona, asa stresa (Vein, 1977). Vienā no savām pēdējām monogrāfijām, kas veltīta individuālai stresa noturībai, K. Sudakovs atzīmē, ka uz emocionālā stresa pamata veidojas psihosomatiskas saslimšanas: neirozes, sirdsdarbības traucējumi, arteriālā hipertensija, imūndeficīts, endokrinopātija un pat saslimšana ar audzēju (Sudakovs, 1998). Pēc rietumvalstu ekspertu datiem, 70% saslimšanu saistītas ar emocionālo stresu. Eiropā ik gadu mirst vairāk nekā miljons cilvēku ar sirds asinsvadu saslimšanu, kuras pamatā ir bijuši stresogēni traucējumi (Lannone, 1990).Par šo traucējumu rašanās cēloņiem kļūst emocionālais sasprindzinājums, starppersonu konflikti ģimenē, sasprindzinātas darba attiecības u.c. (Egger, 1989; Mutti, Ferroni, Vescovi, 1989; Stewart-Brown, Laytc, 1997). Šie faktori traucē meteostāzi uzturošos mehānismus, kas formējušies evolūcijas procesā. Ja cilvēks nokļūst sociālos apstākļos, kad viņa stāvoklis viņam liekas bezperspektīvs, var attīstīties trauksmes sindroms, baiļu sajūta, neirozes u.c. (Lannone, 1990). Pēdējā laikā veiktie pētījumi ir parādījuši, ka emocionālās problēmas daudzos gadījumos ir darba nespējas iemesls salīdzinājumā ar somatiskajām problēmām (Stewart- Brown, Laytc, 1997). Stresa negatīvās ietekmes sekas Pēdējā laikā Rietumu pētījumi vērš uzmanību uz stresa negatīvās ietekmes sekām, kuru izraisa mācīšanās process vai darba vide, apstākļi, pasvītrojot perspektīvā uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli (Hinton, 1989; Palmer, 1989; Pickering, 1997). Fenomeni, kas piemīt profesionālajam stresam (depresija, trauksme, vainas izjūta, neizlēmība u.c.), arvien biežāk tiek novēroti arī mācīšanās procesā. R. S. Lazaruss ir noteicis coping mehānismus kā 18

19 darbības stratēģiju, kuru cilvēks izvēlas situācijās, kad izjūt psiholoģisko apdraudētību. Balsoties uz viņa teoriju, coping vai stresa pārvarēšana tiek apskatīta kā personības darbība, lai uzturētu vai saglabātu balansu starp vides prasībām un resursiem, apmierinot šīs prasības. Coping uzvedība realizējas ar coping stratēģiju palīdzību, uz personības un vides coping resursu pamata. Pētījumi par personības un vides coping resursiem kā noteikums virzīti uz personības īpatnību un iekšējo situāciju noskaidrošanu, kas nodrošina efektīvu stresa pārvarēšanu. Pēc rietumvalstu ekspertu datiem, 70% saslimšanu saistītas ar emocionālo stresu gadu ir periods, kad indivīds jūt un uzņemas atbildību par savu dzīvi. Personība piepilda sevi ne vairs nejauši, bet atbilstoši savai patībai vai ievirzēm, meklē savas vajadzības, iekšējai un ārējai motivācijai atbilstošas apmierināšanas spējas. Agrīnajam brieduma periodam raksturīga sevis piepildīšana sociālajā vidē: karjerā, laulības dzīvē, kā arī ģimenē. Šajā periodā cilvēki parasti ir aizņemti ar saistību izpildi vai sākšanu, pienākumu uzņemšanos, izveidošanu, sasniegumiem. Šie ir aktivitātes, darbīguma (orientēta uz sociālajām attiecībām) gadi cilvēka dzīvē. Šis periods sevišķi svarīgs ir sievietēm. Mūsdienu sievietēm ir lielākas iespējas nekā viņu vecmāmiņām un mātēm pieaug sieviešu emancipētības vajadzība un pašapziņa, mainās tradicionālo lomu izpratne. Tradicionāli sievietes no 20 līdz 30 gadiem par galveno mērķi uzskata laulātā drauga izvēli un mātes pienākumu pildīšanu. Tomēr pēdējos gados pieaug to sieviešu skaits, kuras pirmajā vietā izvirza karjeru un izglītību, nevis laulības vai mātes pienākumu uzņemšanos. Tagad sievietes precas arvien vēlāk nekā salīdzinoši viņu vecmāmiņas un mātes. Statistika rāda, ka lielāka daļa sieviešu atsāk darbu, lai arī viņām ir gadu veci bērni. Tātad sievietēm jābalansē starp karjeru un ģimeni. Šajā periodā savu personību cenšas piepildīt ārēji: karjerā, profesijā, ģimenē. Stresa pārvarēšanas stratēģijas Daļai cilvēku pietiek ar izklaidēšanos vaļasprieka nodarbībās, lai viņu stresa līmenis nepārsniegtu vēlamības robežu. Tomēr daudziem piemīt neatvairāma dziņa meklēt stresu izaicinājuma, sacensības u.tml. formā arī tad, kad mēs it kā izklaidējamies. Ne visi prot izklaidēties vai gūt baudu, pasīvi klausoties mūziku, skatoties sporta sacensības vai lasot. Ja cilvēku urda spēcīga dziņa sevi izpaust, bet pāri plūstošā enerģija nerod izeju tādā darbā, ko viņš uztvertu kā eistresu nesošu rotaļu, viņš pievēršas narkotikām, vardarbībai un citai destruktīvai rīcībai. Bet tam ir alternatīvas. Smēķēšana, alkohols, trankvilizatori, pārmērīga ēšana tas viss palīdz remdēt distresu tiem, kas cieš no uzbudinājuma. Bet nelaime tāda, ka ar laiku šie līdzekļi mēdz kļūt par grūtību avotu, jo pie tiem aizvien vairāk pierod. Māka pateikt, kas katram personīgi būtu vislabāk, ir iegūstama, vingrinoties dzīves praksē, un šī māka jāizkopj sevī katram. Prieku un sabiedrisko saistību rosinājumus, ceļojumus un veiksmīgu darbu ir jāiemācās līdzsvarot ar savām prasībām pēc miera, vientulības un rāmuma. Katrs pie šā mērķa nonāk mazliet citādā, turklāt vienmēr pats savai individualitātei raksturīgā veidā. Kāds savas iekšējās vajadzības izprot ar meditācijas un klusuma palīdzību; cits savu stresa līmeni var atrast tikai pēc tādām draudu zīmēm kā, piemēram, bezmiegs, uzbudināmība, gremošanas traucējumi, galvassāpes. Bieži, nākamo likteņa triecienu gaidot, neapzināti cilvēks nonāk sasprindzinājumā, un līdz ar to sākas bioķīmiska reakcija, kas rada spriedzes hormonu ieplūšanu asinīs. Ķermenis ir gatavs vai nu cīnīties, vai bēgt no draudošajām briesmām. Ilgstoša gatavība cīnīties vai bēgt priekšlaicīgi izšķiež ķermeņa spēkus. Tādēļ briesmu apziņas periodiem jāmainās ar relatīvas drošības periodiem. Lai endokrīnā sistēma atgūtu līdzsvaru, jāsūta tai trauksmes atsaukuma signāli. Divi veidi šo signālu nosūtīšanai ir automātiski, regulējami, apzināti ar nolūku. Tie būtu elpošana un muskuļi. Parasti spriedzes situācijās muskuļi saspringst un elpošana kļūst seklāka. Lai paziņotu organisma dziļākajiem slāņiem, ka briesmas vairs nedraud, vajag vairākas reizes dziļi ieelpot un atslābināt muskuļus (Schultz, Luthe, 1961). Cilvēks ir sarežģīta, pašregulējoša sistēma ar sazarotām un reaktīvām plūsmām. Viena daļa automātiski pašregulējošā ceļā ietekmē pārējās. Atslābinot muskuļus, elpošana kļūst dziļāka un vienmērīgāka, 19

20 un, dziļi ieelpojot, muskuļi paši atslābinās. Automātisko trauksmes signālu var regulēt vēl divos veidos. Viens no tiem ir pašiedvesma, otrs mērķtiecīga izvēle. Šie procesi kopā ar dziļo elpošanu un muskuļu atslābināšanu ir spriedzes pārvarēšanas galvenās sastāvdaļas. Visas šīs četras spriedzes regulēšanas galvenās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas. Tikko viena sastāvdaļa ir iedarbojusies, sāk darboties arī pārējās. Lielu nozīmi piešķir elpošanai Austrumu tautu kultūras īpaši lielu nozīmi piešķir elpošanai. Kopš seniem laikiem tā nesaraujami saistīta ar dzīvību. Pēc seno hindu filozofu uzskatiem, cilvēks ieelpo ne tikai gaisu, bet arī kādu dievišķu vielu dzīvības spēku vai tīro absolūto enerģiju, kas nosaukta par prānu un piepilda Visumu. Jo vairāk šāda spēka ir cilvēkā, jo lielāka ir viņa enerģija, vitalitāte un gara modrība. Klasiskā joga elpu dēvē par virvi, kas kontrolē pūķi. Šajā analoģijā pūķis ir prāts, bet virve elpa: ko elpa nosaka, tam seko prāts. Ja elpa ir sekla un strauja, prāts darbojas nemierīgi un satraukti. Savukārt, ja prāts ir uzbudināts un nemierīgs, elpa kļūst saraustīta. Elpojot gari, lēni un vienmērīgi, domas kļūst nosvērtas un mierīgas. Šiem uzskatiem piekrīt arī modernā medicīna. Pareizu elpošanu atjauno dažādi spontāni paņēmieni, piemēram, žāvas, nopūta un izstaipīšanās (Lindeman, 1992). Muskuļi ir otrs līdzeklis trauksmes signālu atsaukšanai. Gludie un šķērssvītrotie muskuļi darbojas vienlaicīgi. Ja mēs atslābinām tos muskuļus, kuri atsaucas mūsu gribai, tad atbrīvojas arī autonomā nervu sistēma. Asinsvadi izplešas, plaušas uzņem vairāk skābekļa, un endokrīnā sistēma ražo vairāk skābekļa. Tieši tāpat kā ar elpošanu, cilvēks ar šo muskuļu atslābināšanu var sūtīt ziņas organisma dziļākajiem slāņiem par to, ka briesmas vairs nedraud. Mērķtiecīga izvēle ir trešā spriedzes kontroles sastāvdaļa. Pareizi ievirzīta iztēle var padziļināt un stiprināt viegluma sajūtu, kuru sasniedz ar dziļo elpošanu un muskuļu atslābināšanu. Iztēle sniedz sekmīgus rezultātus, jo organisms neatšķir iedomātos pārdzīvojumus no patiesajiem. Iztēlojoties kādu sāpīgu pārdzīvojumu, kaitīgie bioķīmiskie procesi uzreiz tiks iedarbināti. Atceroties kādu priecīgu notikumu, imūnā sistēma pastiprināsies. Empīriskie pētījumi liecina, ka pārdomāta pozitīva iztēle labvēlīgi ietekmē daudzas hroniskas slimības, kā arī vispārējo labsajūtu. Ceturtais spriedzes novēršanas pamatelements ir pozitīva pašiedvesma. Nepatikšanu uzbudināti, cilvēki automātiski vēršas paši pret sevi, pārmet sev iekļūšanu nepatikšanās, kaut arī tā nav bijusi viņu vaina. Cilvēki vaino sevi, ja nespēj rast izeju no kādas sarežģītas situācijas (Schultz, Luthe, 1961). Kritiskie signāli un vēstis nāk no agrās bērnības, kad kāda mums emocionāli nozīmīga persona mūs rājusi un nicinājusi. 80% gadījumos stresa cēlonis nav meklējams apkārtējās vides iedarbībā, bet gan cilvēka apziņā, viņa iekšējā pasaulē. Ir jākonstatē un jācīnās ar problēmas cēloni, lai tiktu galā ar pašu problēmu, pretējā gadījumā nepalīdzēs ne zāles, ne atpūta gadā J. V. Šerbatihs Sanktpēterburgas universitātē aizstāvēja disertāciju, kurā bija veicis pētījumu, parādot, ka psiholoģisko stresu var prognozēt un arī vadīt. Stresu nevar pilnīgi likvidēt, jo bez mērena, dzīvi aktivizējoša stresa dzīve kļūtu garlaicīga, bet iemācīties to vadīt tā, kā tiek vadīti dažādi biznesa procesi. Kā katrai slimībai ir savas zāles, tā, lai atrisinātu radušos problēmu, ko izraisa stress, ir jāizmanto specifiskas darbības un metodes, piemērotas tieši konkrētajai situācijai. Speciālas diētas, autogēnais treniņš, relaksējoša domāšana, meditācija, vizualizācija var tikt izmantotas un lieliski darboties vienās situācijās, bet būt pilnīgi neefektīgas citās. J. V. Šerbatihs iesaka uz papīra lapas izrakstīt personiskos stresorus, tas ir faktorus, kas darba procesā izraisa pietiekami stiprus psihiski-nervozus sasprindzinājumus (šajā gadījumā ģimenes un personiskās problēmas netiek ņemtas vērā). Autors iesaka padomāt, kas starp tiem (stresoriem) ir kopējs? Kādās grupās tos varētu sadalīt? Viens no iespējamiem stresoru klasificēšanas veidiem ir sadalīt tos trīs grupās: 1. Stresori, kurus nevar mainīt un ietekmēt: tas ir dzimums un vecums, laika apstākļi, valsts, kurā dzīvojam, valdība, likumi, nodokļu sistēma, cenu tirgus, valūtas kurss, cilvēku pirktspēja, sastrēgumi uz ielām, citu cilvēku raksturs un paradumi utt. 2. Stresori, kas izraisa stresu tikai personiskās interpretācijas dēļ. Kā piemēri varētu būt trauksmainas domas par iespējamiem gadījumiem, kas varētu notikt, vai pārdzīvojumi par iepriekš notikušiem gadījumiem pagātnē, kurus nevar izmainīt. Pie šīs grupas varētu arī pieskaitīt aizdomas par darbinieku uzticamību, kas var iegūt paranojas formu, ja to laikus neapstādina. 20

21 3. Stresori, uz kuriem var tieši iedarboties: sadarbība ar konkurentiem, biznesa partneriem, personiskās nekonstruktīvās darbības, laika trūkums, iemaņu trūkums personisko un dzīves mērķu izvirzīšanai. Šeit tiek pieskaitīti arī veselības rādītāji, dzīves apstākļi u.c. faktori (Ščerbatihs, 2001). Aplūkojot sarakstu ar personiskajiem stresoriem, var izanalizēt, pie kuras grupas var pieskaitīt radušos problēmu. Ja tie attiecas uz pirmo grupu (stresori, kurus nevar mainīt), tad gudrākais, ko varētu darīt, būtu pieņemt to kā daļu no dzīves noteiktajiem skarbajiem, interesantajiem noteikumiem, ko sauc par biznesu. Lai labāk pārvarētu šādas problēmas, var izmantot autogēno treniņu, elpošanas vingrinājumus vai relaksējošus vingrinājumus. Ja trauksmes cēlonis ir cilvēka personiskie pārdzīvojumi un domas, tad jāiemācās domāt pozitīvi, mainīt savu attieksmi pret notikumiem, attiecoties pret tiem kā pret pozitīvu pieredzi ceļā uz sasniegumiem. Šiem gadījumiem ir izstrādātas dažādas tehnoloģijas, piemēram, NLP, racionālā domāšana, refreimings. Izplatīts stresu izraisošs veids ir problēmas, kuras izraisa pašu nekonstruktīvā rīcība. Šajā gadījumā ieteiktais rīcības ceļš ir apgūt uzvedības algoritmus, kas palīdzēs nenovest situāciju līdz kritiskajai atzīmei vai, kā izsakās speciālisti biznesa konstruēšanā, saņemt pieeju nepieciešamajiem resursiem. Stress ir tikai psiholoģiska un bioķīmiska organisma reakcija uz radušos situāciju, ar kuru cilvēks nevar tikt galā. Problēma jārisina kompleksi no divām pusēm: vienlaicīgi strādājot gan ar sevi, gan ārējo problēmu, tikai mainot akcentus uz pirmo vai otro sistēmas komponentu atkarībā no situācijas rakstura. Tomēr darbs ir darbs, cilvēks ir patstāvīgā sasprindzinājumā, laiks ir sadalīts pa minūtēm, neviena lieka vārda, žesta, kustības pilnīga paškontrole. Dažbrīd cilvēks pats sevi vai stingrs reglaments ieliek stingros rāmjos, kas rada papildu stresu, kā pamatā jau parādās psihosomatiskas problēmas. Psiholoģiskās problēmas izskaitļošana fizioloģiskā līmenī ir pieskaitāma pasīvam aizsardzības vaidam, mēdz būt arī aktīvi aizsardzības veidi. Piemēram, sublimācija enerģijas pārveidošana no mazāk veiksmīgas cilvēka dzīves jomas uz veiksmīgāku. Vai motorā atreaģēšana sports, kustības. Piemēram, pēc tikšanās ar augsta ranga priekšniecību, kuras laikā cilvēkam ir vajadzējis saturēt negatīvās emocijas, ir vērts atgriezties savā kabinetā uzspēlēt dartus: sajust rokā šautriņu smagumu, asumu, sakoncentrēties, nomērķēt. Tas viss palīdz noņemt sasprindzinājumu (Lindeman, 1992). Psihosomatisko saslimšanu profilaksei svarīga ir ne tikai relaksācija, svarīgi arī noņemt sasprindzinājumu, atreaģēt ķermeņa līmenī. Var izmantot arī boulingu, biljardu, diskotēku. Tas ir labāk nekā nekas. Tomēr šajos gadījumos efektīgākās ir sporta viencīņas, piemēram, bokss. Kustības ir nepieciešamas cilvēkiem, kas pastāvīgi ir saspiesti savā telpā birojā. Daudzi vadītāji arī atpūšas to pašu cilvēku lokā, ar kuriem viņiem ik dienu ir darba attiecības. Ar kādu no viņiem, iespējams, ir izveidojušās konflikta situācijas vai slēptā konflikta situācijas. Šāda atpūta praktiski ir sava veida biznesa attiecību turpinājums. Tāpēc ieteicams ir ne tikai nomainīt vidi atpūtai, bet arī saskarsmes loku. Jāapzinās stresa cēloņi, jo ilgstoša, bieži vien neapzināta sasprindzinājuma dēļ muskulatūrā var sākties muskuļu sāpes. Spilgts piemērs ir sāpes mugurā, par ko bieži vien sūdzas biroja darbinieki, kas visu dienu ir spiesti sēdēt sasprindzinoties, neizdevīgā pozā tikai tāpēc, ka paši to neapzinoties, cenšas izvairīties no viņiem nepatīkamu cilvēku skatiem. Ko darīt šajos gadījumos? Atliek vien mainīt savu attieksmi pret kolēģiem vai arī mainīt darbu. Dažreiz pietiek ar to vien, ka problēmas cēlonis tiek apzināts, un sāpes pašas no sevis pazūd. Drosme apzināties problēmas cēloņus, par ko cilvēka ķermenis nemitīgi atgādina, ir cerības atgūt veselību. Ja cilvēka saslimšanas iemesls ir apspiestās emocijas, vēlams būtu atrast veidu to izpausmei. Psihosomatiskie traucējumi ir signāls, ka cilvēks zaudējis kontaktu pats ar sevi. Darbā izmantoti RPIVA bakalaura psiholoģijā studentu darbi tulkojumi no svešvalodām (D. Skolmeistere, 2005 u.c.) 21

22 METODISKIE MATERIĀLI Scenārijs 18. novembra svētkiem Pasākuma dalībnieki sapulcējušies zālē. Skan himna. Dziesma Pie Dieviņa gari galdi (skolotāju ansamblis) Pasākuma vadītājs: Dievs ar dvašu bija ierāvis visas lietas sevī. Viņa elpas vilciens ilga nepārskatāmus mūžus. Tukšā bezgalībā, tukšā mūžībā Dievs peldēja kā maigi mirdzoša sala, pārdomādams nākamos veidolus, jo atkal viņš bija neapmierināts ar bijušo. Tad viņš dziļi nopūtās, un dvaša izplūda kā sudrabains mākonis. Visums ietinās miglājos, griezās pirmatnējie vijumi. Viena vijuma sīkā ielokā Dievs iešķīla sauli, likdams sabiezēt miglājam, un, raugi, ap sauli sāka velties apaļš kamols zeme un tad viss pārējais kalni, lejas, upes un ezeri, puķes un zvēri, un visbeidzot cilvēki un valstis. (Kalvis V. 9. kl.) Zied Visuma modelis pļava Vīgriežu galaktikas biezē. Ugunspuķu meteorīti Caur madaru miglājiem krīt. Bez uzspēles un bez pliekanības Mijas ar uzziedu vītums. Tik pabeigts un pilnīgs te viss. Sarme Kantāne, J. Zālīša Sausnējas pamatskolas skolotāja Vadītājs: Latvija maza un bezgala skaista, neparasti savdabīga, ar neatkārtojamu krāšņumu apveltīta zeme. Lūk, šoseja apmet nelielu pusloku pakalnā un tad nolaižas dziļā, plašā nolejā, kur aiz koku zaļajām audzēm žilbinoši lāsmo Daugavas rāmais plūdums un aizmirdz līdz pat pamalei. Lūk, acu priekšā daudzās krāsu niansēs stāvā kalnā uzzaļo uplejas nogāze ar kārklu puduros paslēptu Amatu kā zemes zaļgano dzīslu. Bet kur tad Gaiziņš, kur Kālezers, kur Latgale ar Sauleskalnu un Ežezera 60 salām, kur Mākoņkalns ar Rāznas ezera lāsmaino tālumu, kur Dundaga ar teiksmaino silu zilgajām dūmakām, Kuldīga ar Ventas rumbu, gleznainie Talsi un Staļģu grava ar ievu un gaiļpiešu pavasara parādi, ar lakstīgalu koncertiem maijā... Novadu sasaukšanās (7. klases skolēni) Vidzeme pirmā no Latvijas māsiņām mostas, Piebalgas krāsainās segās, Lielvārdes rakstainās jostās, Tā kā granītā cirstas, likteņa zīmes ir austas, Brīvības apziņa, dziedot Dikļos, jau senatnē pausta. Kurzemē lībiešu atvases laikmetiem spītē, Ventas rumbā vēl šodien kuršu ķoniņi mītot. Nīcā un Bārtā svētkus sievas vistrakāk māk svinēt, Ginesa rekordu grāmatā Sabiles vīnakalns minēts. Novadiem kopsolī ejot, Zemgale nepaliek ēnā, Lietavās kājas stieg mālā, tāpēc solis ir lēnāks, Toties tālāk sniedz skatiens, līgo līdz apvārsnim kvieši, Visi krietnākie valdnieki bijuši zemgalieši. Pāri paliek vēl Rīga Latvijas viducītis, Ubagi pazemes ejās, virspusē miljonārs švītīgs: Viss, kā Eiropā piedien, turp mēs soļojam brīvi, Letiņus iznīdēt nevar, mūsējie mūžam dzīvi. Latgales sābru vidū vieglāk ir iegūt draugus, Spulgajās ezeru acīs augstākas debesis raugās. Dieva vārdam tic vairāk Aglonas svētceļnieki, Arī nedienās sūrās ļaudis sev saglabā prieku. 22

23 Vadītājs: Latvija, kuras bagātība zeme, daba, jūra un mēs cilvēki. Pateiksim paldies par iespēju dzīvot tik skaistā vietā kā Latvija. 18. novembrī Latvijai dzimšanas diena! Ko mēs varam tev dāvināt? Lai skan mūsu šodienas koncerts tieši tev, Latvija. Dabai (8. klases skolēni) Tev, kas mani lolojusi Maigāk nekā mātes rokas, Kad vēl mazs un vājš es biju; Tev, kas remdē manas sāpes, Kad es nāku tavā mierā dziļi ievainotu sirdi; Tev, kas mani vienmēr sveici, Manu balsi labprāt dzirdi, Kad es līksmi gavilēju; Tev lai visas baltās liesmas Pati ko man sirdī dedzi, Tev lai visas manas dziesmas. Dziesma Mīļdziesmiņa (dzied mazo klašu koris) Tautasdziesmas (skaita klašu skolēni) Skaista mana tēvu zeme Par visām zemītēm. Plaši lauki, zaļi meži, Zili jūras ūdentiņi. Ai, bagāta Meža māte, Liela tava bagātība: Pilni meži koku bija, Pilnas birzes zelta rasas. Gudra bija vālodzīte, Bērzā kāra šūpulīti, Lai šūpoja, lai auklēja Vēja māte pieiedama. Es nebiju dzīvodama Tādu joku redzējusi; Vanags sēd ozolā, Zaļas acis grozīdams. Liepu lapu kreklu šuvu, Kļavu lapu paladziņu, Kļavu lapu paladziņu, Lazdu lapu villainīti. Skaniet, meži, rītā agri, Skaniet vēlu vakarā, Dienas vidū neskaniet, Tad bitītes medu nesa. Šodien, puiši, nevilksim Līdz galam zēģelītes; Jūra nāca čaukstēdama, Vēja māte svilpodama. Latviešu tautas deja (dejo mazo klašu skolēni) Mūžīgie vārdi (6. klases skolēni) Kad uzartiem tīrumiem pāri Līst cīruļa dziesmu lietus, Kad zemes siltajās plaukstās Saule ber pūpolu ziedus; Es brīnos kā pienenes asns: Cik mana dzimtene skaista Kad vasaras zaļajā krūzē Čaukst baltās madaru putas, Kad jūlijs dzer liepziedu dziru, Dardedzē slaucīdams muti, Es dadžlapas ausī čukstu: Cik mana dzimtene skaista. 23

24 Kad lapas kā dzirksteles lido No septembra sakurtiem sārtiem Un saules atvadu glāsti Vaigus āboliem sārto, Es rakstu uz gājputnu spārniem: Cik mana dzimtene skaista! Kad ziema bulvārus noklāj Ar pārslu skrejlapām baltām Un sarmas apburtā mežā Dzeņi klusumu skalda, Es sildos pie mūžīgiem vārdiem: Cik mana dzimtene skaista! Dziesma Rudentiņš (dzied mazo klašu koris)...un mums (5. klases skolēni) Kam šis dadzis, Kam šī egle, Kam šis mežrozīšu krūms? Dievam dadzis, Dievam egle, Dievam rožu krūms un mums. Kam šie kalni, Kam šīs lejas, Kam šis dziļais debesjums? Dievam kalni, Dievam lejas, Dievam debesjums un mums. Kam šis alnis, Kam šis zalktis, Kam šis svīres lidojums? Dievam alnis, Dievam zalktis Dievam lidojums un mums. Baltu zemē (9. klases skolēni) Sauc manu tēvu zemi baltu Caur veļu miglu saule aust. Lai gan mēs laika dzirnās malti, Vēl mugurkauls ir nesalauzts. Mūs asinssaites cieši saista Pie zemes šīs, mums citas nav. Vēl vairāk Latvija ir skaita, Ja viņai klāt ir daiļums tavs. Balts mākonis ir kuģa mastā, Un liedags noskalots ir balts. Tu vari dzīvot rudzu krastā, Bet cauri mūžam jūra šalc. Dziesma Kas kaitēja nedzīvot? (dzied meiteņu ansamblis) Vadītājs: Ko novēlēsim Latvijai un mums? Paliksim gaismā, Domāsim tikai gaišas domas, Tumsu mēs atvairīt varam, Lai Dievs mūs spēj labi saredzēt Un nepaiet Latvijai garām. 24

25 METODISKIE MATERIĀLI Interneta resursu izmantošana mācību procesā Liepājas A. Puškina 2.vidusskolas pedagoģe Raisa Stunžāne, Gaļina Skorobogatova un Jana Freimane Tradicionālā izglītības pieeja skolā neatbilst konkurētspējīgai izglītībai un sabiedrības vajadzībām, mācību programmas ir pārāk normatīvas. Tāpēc metodisku atbilstību mācību priekšmetos, pēc skolotāju domām, varētu sniegt, izmantojot mūsdienīgas metodes, piemēram, CLIL (Content and Language Integrated Learning; tulk. Integrēta satura un valodas apguve metodika paredz mūsdienīgu vispārējās izglītības un integrēta mācību priekšmeta satura un valodas apguvi, tā veido atbalsta bāzi skolēniem zināšanu iegūšanai, motivācijas stiprināšanai un attīstīšanai), problēmorientēta metode, IT iespējas, pieskaņojot mācību tematiku caur izvēlētai problēmai, kas ir aktuālas sabiedrībai, turpmākai izglītojamo profesionālajai darbībai un konkurētspējīgai izglītībai. Darba autores piedāvā mācību materiālus par tēmu Interneta resursu izmantošana mācību procesā. Metodiskā materiāla krājums ir pedagogu un izglītojamo kopdarbs, tajā piedāvāti dažādi mācību materiāli par globalizācijas un dabas procesiem, parādībām un aspektiem pasaulē un Latvijā. Krājums ir darba autoru uzkrātās pedagoģiskās pieredzes materiāls, pedagogiem, kas izmantos šos materiālus, varam ieteikt ņemt to kā ideju mācību stundas saturiskai veidošanai, lai gan piedāvātie materiāli aptver arī divu mācību stundu ietvarus. Darba lapās piedāvātām videofilmām un periodikai ir dotas anotācijas trīs valodās (valsts valodā, krievu valodā, angļu valodā), jo pamatskolas un vidusskolas izglītojamiem ir atšķirīgas zināšanu, prasmju un valodu zināšanas līmenis. Laikmeta atspoguļotām karikatūrām anotācijas nav pievienotas, jo darba gaita ir atspoguļota paredzamajā rezultātā un izvērtējumā. Dažām mācību stundām ir piedāvātas darba lapas pedagogiem. Mācību materiālus ir iespējams izmantot dažādos mācību priekšmetos un ārpusstundu darbā dažādos izglītības posmos. Metodiskā materiāla krājuma struktūra sastāv no: Interneta resursiem saitēm; Videofilmu anotācijām; Metodiskās pielietojamības; Darba lapām; Paredzamā rezultāta; Izvērtējuma anketas. Virziens: Sabiedrība TNK (Transnacionālās korporācijas) un MNK (multinacionālās korporācijas) pasaules tirgū Interneta saite: (skatīts ) Metodiskā pielietojamība: Mērķauditorija vidusskolas klases Mācību priekšmeti ekonomika, ģeogrāfija, pasaules vēsture 25

26 Paredzamais laiks pēc pedagoga ieskatiem Resursi dators ar interneta pieslēgumu, projektors, darba lapas Paredzamais rezultāts: izglītojamiem būs priekšstats par jauniem ģeogrāfiskiem principiem mūsdienu ražošanas organizācijā. Mācību stundā ir aktualizēta ģeogrāfiskā nomenklatūra (nosaukumi, valstu ģeogrāfiskais stāvoklis), pasaules ekonomikas centru ģeogrāfiskā izvietojuma izpēte. Izglītojamie pilnveidos starppriekšmetu saikni (ģeogrāfija pasaules vēsture ekonomika). Izvērtējums: Uzrakstiet TNK / MNK piemērus katrai nozarei un apakšnozarei! Naftas ieguve un pārstrāde: Gāzes ieguve un pārstrāde: Enerģētika: Automobiļu rūpniecība: Elektrotehnika: Elektronika: Informācijas tehnoloģijas: Tērauda ražošana: Pārtikas rūpniecība: Aviobūvniecība: Farmācija: Ķīmiskā rūpniecība: Videofilmas anotācija Globālais tirgus tiek raksturots kā uzņēmuma vēlēšanās paplašināt savu darbību ārpus savas valsts teritorijas un kļūt par starptautisku uzņēmumu. Tas darbojas starptautiskā tirgū jebkurā pasaules reģionā ar diezgan augstu pieprasījumu. Uzņēmuma galvenais uzdevums ir spēt apmierināt jebkuras patērētāju vajadzības jebkurā pasaules reģionā, neskatoties uz patērētāja kultūras un nacionālo piederību. Ar starptautisko uzņēmumu saprotam lielus uzņēmumus, kas piedalās investēšanā pasaules tirgū, un kuriem ir filiāles un meitas uzņēmumi dažādās pasaules valstīs. Starptautiskam uzņēmumam jābūt gada apgrozījumam ne mazāk par 100 miljoniem $, ārzemes kapitālam jābūt vismaz 25%, tā filiālēm un meitas uzņēmumiem ir jāatrodas vismaz 6 valstīs, un ārzemēs preču pārdošanas daudzumam jābūt vairāk nekā preču pārdošanas daudzumam savā valstī. Starptautiskos uzņēmumus var iedalīt: Transnacionālās korporācijas starptautiska organizācija, kura pieder vienas valsts kapitālam. Multinacionālās korporācijas starptautiska organizācija, kura pieder divām vai vairākām valstu kapitāliem. Internacionālās korporācijas pieder nacionālais monopols, taču tam pieder vismaz 25% ārvalstu aktīvi. Globālās korporācijas lielas apvienības, kur notiek saimniecības, īpašuma, kapitāla un vadības internacionalizācija. Аннотация Транснациональные корпорации и глобализация. Транснациональные корпорации (ТНК) это компании, имеющие подразделения в двух и более странах и управляющие ими из единого центра принятия решений штаб-квартиры. Как правило, управление компании и центры НИОКР размещаются в мировых (глобальных) городах, в то время как производство вынесено в периферийные районы или развивающиеся страны. Таким образом, ТНК максимально используют фактор географического положения для снижения издержек производства для конкретных подразделений. Транснациональные корпорации (ТНК) превратились в движущую силу растущей глобализации мирохозяйственных процессов. Они сосредоточили в своих руках научно-исследовательские и конструкторские разработки, в результате чего производят наиболее совершенную продукцию, пользующуюся широким спросом на международном рынке. К началу XXI в. в мире насчитывается более 70 тыс. транснациональных корпораций и 850 тыс. их филиалов. Материнские компании расположены главным образом в развитых странах (50,2 тыс.), а большее число филиалов приходится 26

27 на развивающиеся страны (495 тыс.). ТНК производят около половины мирового промышленного производства, 2 / 3 внешней торговли, 80% патентов и лицензий на изобретения, новые технологии и ноу-хау. Под контролем ТНК находятся отдельные товарные рынки: 90% мирового рынка пшеницы, кофе, кукурузы, лесоматериалов, табака, джута и железной руды, 85% рынка меди и бокситов, 80% рынка чая и олова, 75% рынка сырой нефти, натурального каучука и бананов. Непосредственно на предприятиях ТНК работает более 70 млн человек (а с учетом инфраструктуры и смежных отраслей в два раза больше), которые ежегодно производят продукции более чем на 1 трлн дол. Наибольшее количество крупнейших компаний мира расположено в США (162) и Японии (67). Штаб-квартиры расположены в мировых «глобальных» городах, что обеспечивает быстрый доступ к финансовым и консалтинговым услугам, рекламе. Возрастающая конкуренция на мировом рынке заставляет ТНК: 1) диверсифицировать (т. е. разнообразить) производство, вкладывать капиталы в смежные отрасли и покупать непрофильные активы; 2) постоянно реорганизовывать производство усовершенствовать технологии, управление, маркетинг; 3) заменять рабочих роботами и машинами. Abstract A multinational corporation MNC) or multinational enterprise (MNE) is a corporation that manages production or delivers services in more than one country. It can also be referred to as an international corporation. The International Labour Organization has defined an MNC as a corporation that has its management headquarters in one country, known as the home country, and operates in several other countries, known as host countries. Some multinational corporations are very big, with revenues that exceed some nations' gross domestic product (GDPs). Multinational corporations can have a powerful influence in local economies, and even the world economy, and play an important role in international relations and globalization. A transnational corporation (TNC) differs from a traditional MNC in that it does not identify itself with one national home. Whilst traditional MNCs are national companies with foreign subsidiaries, TNCs spread out their operations in many countries sustaining high levels of local responsiveness. An example of a TNC is Nestlé who employ senior executives from many countries and try to make decisions from a global perspective rather than from one centralised headquarters. However, the terms TNC and MNC are often used interchangeably. Both types of companies have turned into a driving force of globalization; they have concentrated enormous research and development facilities and therefore are able to produce goods of higher market value. By the beginning of the 21st century there are approximately 70,000 TNC ( developed countries being home countries of 50,2000 TNCs) and 850,000 their subsidiaries ( 495,000 of them in developing countries). TNC are estimated to produce a half of a global industrial output, they generate two thirds of international trade and hold 80 per cent of world's patents and know-how's. World's wheat, coffee, maize, timber, tobacco, jute and iron ore markets are 90 per cent; copper, boxite 85 per cent, tea and tin 80 per cent; crude oil, banana and natural rubber markets 75 per cent controlled by TNC's. TNC's and MNC's employ about 70 million people (twice as many if infrastructure and co-industries are taken into account) and manufacture goods worth more than USD 1 trln. The US is the world's leading home of TNC's with 162 headquarters while Japan holds the second position with 67 TNC s HQ's altogether. These HQ's are mostly located in world's global financial centres. Due to the rising competition TNC's are obliged to: diversify the range of their products, investing in a variety of assets; invest in R&D, long-term management and marketing solutions; robotize and mechanize their operations. 27

28 Pēc tabulā dotiem datiem, aprēķiniet, kurās nozarēs tiek iegūta: Maksimāla peļņa Jūsuprāt, kāpēc? 2.uzdevums. Kurās valstīs ir izvietotas pasaules lielākās TNK galvenās mītnes? Sagrupējiet valstis pēc reģionālā principa, aizpildiet tabulu! 3.uzdevums. Skaidrojiet iegūtos datus: 1.vietā pēc lielākā TNK mītņu skaita aizņem: (reģions), (valsts), tāpēc, ka 2.vietā pēc lielākā TNK mītņu skaita aizņem: (reģions), (valsts), tāpēc, ka 3.vietā pēc lielākā TNK mītņu skaita aizņem: (reģions), (valsts), tāpēc, ka 28

29 4.uzdevums. Kā salīdzināt strādājošo skaitu lielākajās pasaules TNK un iedzīvotāju skaitu pasaules valstīs? Pēc statistikas datiem, interneta resursu datiem un datiem pasaules atlantā, nosakiet pasaules valstis, kurās iedzīvotāju skaits ir līdzīgs ar strādājošo skaitu lielākajās pasaules TNK! Lielāko pasaules TNK strādājošo skaita un pasaules valstu iedzīvotāju skaita salīdzinājums Kurās ekonomikas nozarēs darbojas lielākās pasaules TNK pēc nodarbināto skaita? ) A ;7<<===> %#<=%;?@Cãzz :w4,' EFBGBE. G> ;7<<===> %#<=%;?@G$>èIz,' EFBGBE. 7 4(6 8 # 4%' # 8 2 % &' ( ' #)& & &# 8 (% # 8 (# &'# ' 2#( ( 29

30 % &'# ' 2#( ( '' #% E# ( 2 %(/' %(% # (## (### %(%# ;## (' # +&'## #%' # ( #%# # 2#% '## A> & H )' &' &'# :' &'# ' R G> C& # &%H J> C& # # (##7 & # 8 )? ' 2#' ' 8 &%# (# &%7 ' %(% ''? ( 43 &# 0I; 1,1è# &#1. 8 B# ## 8 %(% (# &# # #( # (? 9 # ( #'?1 92# (# ê2 E{ 8 B (# &( & $ ( 2 &'% # & #%' ' ( ( / ' &# & % (# ( ' ' ' &% &# # &%, (# 0è# o 31.? 4%;!%å I; =; ; %; ; ; vv; %> ; 2 2 ; ;# ; 2 $; %; Ü 8 A; ; = ; =? + %; ; % 30

31 ? $; ;= ; #% 2 ; 2% % >å ; => ; % ; & =; á# 2 # % 2 % = % $; % á# & % % ; :;o; *++,-./01 pfhzsarqg \ZSRg y ëuz[svrq 0I; 1,h \ZPZhVeZ Ç}ZSRg ízbwué. \VShgdZRQ lwvkqwxryb \PVkWZbQb [VaVPYZ VSaQhUW tzwvhztzsahi vv hz[ ìwqhrqg byswx 8 ÇîaV by SeZWQWU S `aub bupvb? ]ZiuZWU iuz \VfeRV tavoav UfbZRUaX?É ÑUeZVPVWU[ VaPQuQZa \PVkWZbY ÄsPU[QRS[VlV [VRaURZRaQ [VaVPYZ \VghUWUSX h v+v 8 vv hz[qj [Q[ PZfiWXaQa SVfeQRUg [VWVRUQWXRVn SUSaZbY U lwvkqwufqtuu bupq ïau \PVkWZbY [QSQcaSg irutavuzrug bzsarvn sqiry SuUlQRUg WZSVh ewg VShVkVueZRUg \WVdQeZn \Ve SZWXS[VjVfgnSahZRRYZ ilvexg WV[QWXRYj lpqueqrs[uj hvnr PQfbZdZRUg hpzeryj \PVUfhVeSah U VajVeVh U epiluj lwvkqwxryj \PVkWZb Ñ ShVc VtZPZeX hv havpvb huezvpvwu[z [VPVa[V U gsrv PQSS[QfYhQZaSg V RQ\PQhWZRUgj U \VSWZeSahUgj lwvkqwufqtuu h avb tuswz V \VWgPUfQTUU SaPQR bupq,çñvlqayn ~ZhZPÉ o ÇñZeRYn ólé ÇíVWVaVn buwwuqpeé U A> S C #' T!UV ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé G>!'# ' GA>!> W ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé J %#V &% (# 8 ééééééééééééééééééééééééééééééééééé &% (# o ééééééééééééééééééééééééééééééééé &% % (# o éééééééééééééééééééééééééééééééééééé &% # (# 8 éééééééééééééééééééééééééééééééé 31

32 K> # V &% &% 4&% N>#G! H#F H V *( &'# #; /(# &#' :% &# 3& &' && ((# # ' &# RH#F RH G!"!" #!$% % G 3F&# H 32

33 Q>'##!' BV A>! ( %7 / ( '& 6# o # (##- # ( #- (% & (# % ' # ' - # %( &' (' - &' #% &'# '# & # G 9 '# 2# % &% % 8 # 2 '' J> &% % # % &%' '' ) & 2#( K C& #) # (## %7 (#- ( - &' '#/ # &'# '#- # 33

34 P> ' V?! C ' ' XHC YX!C T U Z! [>>> - - (# O>@ 'B A(% &# % ' # & %( ' &( xel MwL 9 / FEL wl ( EL # EzL / &( H!) & (# 6'? 9 &'#( (# ) # & ## # & # '# )( / % '? Gò & %# & 8 ; ('# ; # 9 %# 0 1 %% ' ''? JC& & 2%( & 8 &/7 0 %(% # (## 4# ( # 4( # #1 9 ' # #? 5!# ( ) #? z & ' () *' +, &' -. #' /, 0%' / & ' " % % " 3 z 4x&# H 34

35 % 4 5 % 3 ' 4 6 % % 3 % %4 7 3 Virziens: Sabiedrība Pasaules iedzīvotāju migrācija Interneta saites: 1. (skatīts ) 2. (skatīts ) Metodiskā pielietojamība: Mērķauditorija pamatskolas un vidusskolas klases. Mācību priekšmeti ekonomika, vēsture, sociālās zinības, ģeogrāfija, angļu valoda. Paredzamais laiks pēc pedagoga ieskatiem. Resursi dators ar interneta pieslēgumu, projektors, darba lapa, pasaules atlants, sienas politiskā karte, kontūrkarte. Paredzamais rezultāts: Izglītojamie iegūs jaunas zināšanas par starptautisko iedzīvotāju migrāciju, migrācijas veidiem, cēloņiem un sekām. Izglītojamie būs iepazīstināti ar iedzīvotāju migrācijas īpatnībām pasaulē, migrācijas ģeogrāfiju, t.i., migrācijas plūsmām un emigrāciju un imigrāciju centriem. Izglītojamie attīstīs prasmi analizēt problēmjautājumus un pilnveidos prasmes strādāt ar dažādiem informācijas avotiem. Izvērtējums: 1. Papildiniet shēmu ar piemēriem! Ārējās migrācijas Emigrācija Imigrācija Atzīmējiet dotos reģionus / valstis kontūrkartē! 2. Atzīmējiet kontūrkartē darbaspēka migrācijas pamatrajonus! Ar bultiņām norādiet, no kurienes uz migrācijas centriem nonāk darbaspēks. Ar ko ir izskaidrojama darbaspēka starptautiskā migrācija no attīstības valstīm uz attīstītajām? 3. Kāda ir Jūsu attieksme pret migrantiem? Miniet piemērus, kad Latvijas valsts iedzīvotāji izbrauc uz ārzemēm un veiksmīgi tur attīstījuši savu biznesu. 35

36 éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé K>S"C'I''!#!W% ' 'V]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]] ]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]] ]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]] N>^' '# ( #% %(/ % ' &#( &( ' &&' ( ## % '' ' Q> # 0#&/ &)1 0 '1 0& '1 0& '1 ( % '## ò && 8 ã 8 ã ) 8 I &' &# 8 I 8 4 & 8 4 & 8 $ 8 I ( 8 ( 4% &' & & ' &# &# ' #/ # &' #% &' ' +&' ' & #' &# & '# % #% &' ' & & #' &# o #% ' #( #( &' #% ' #% #% )# ## 8 ( #% &#,#. 4 & #% 36

37 )# # # 4% & ''# # & ''# 4% % ' # & o # )# & # & & # ) #% # 7 E. 6' #2 % ' 8 #% &'# # # (# ( & %# #-. # 6' ''# '' '# 8 (# & %( '' '# ( ' &' &' '# (# &#(- G. #% (# '' ( %(# && (# % ( ' &(' (# &' # ## 4% ' (#7 E. # %' 8 /(#( ) #, (# &' #( % 8 %( 6 &#. ( &( '' &/(#( ' ' (' &/(#(# #& -. #/ 8 #/ % # # &' - G. ' # ' (% BBE EE# # 9 ' &#' % 8 (% (% % # #( #( #' &# &' (% &( ' #z. # ' 8 ' ( #- F. ' # 8 %( # ( & 2% #' - M. # % (# ( '? 37

38 ä# #, 2# 7. ;>% ## > ;# 2# ; ## % ä%> ; ## = #% 2 % 2% %2% =; ; ; %# % # Ö> 2= #% ; ; 2# 2 2> # # 4 ; % ; 2# 2 ; > # =; à %> > > #,=;%; % ; 22% ;# ;% %. =; # > % ## =; ; ;> % # # # > % 2 # ;% %%#% % 2 % =; % > ## %& % 2 ä# # 2 =; ; 22% ; %; ;> %; 2 ; #;% % 2 ;; ; = # %% # 2 ; % 22 A; % % ; 2 á % 2 ; ; % %# %; % %; 2 2; #> %; ; > 2 à % ;# % # =; ;# 2 ; ; 2#> % ;#> *++,-./01 yzueirqpverqg bulpqtug 8 `av \ZPZbZdZRUZ RQSZWZRUg bzuei SaPQRQbU VkiSWVhWZRRQg lwvkqwufqtuzn RZPQhZRSahVb h ipvhrgj uufru bzuei kzerybu U kvlqaybu SaPQRQbU ëwg hyezwzrug \VaV[Vh bulpqravh \PUbZRgcaSg \VRgaUg `bulpqtug U UbbUlPQTUg ïbulpqtug _ hyzfe lpqueqr VeRVn SaPQRY h epilic SaPQRi S TZWXc apievisapvnsahq UWU SbZRY bzsaq uuazwxsahq U lpqueqrsahq pbbulpqtug _ hôzfe h SaPQRi lpqueqr epilvn SaPQRY S TZWXc apievisapvnsahq UWU RQ \VSaVgRRVZ uuazwxsahvopqeutuvrrv PQfWUtQcaSg tzaypz hueq UbbUlPQTUU7 apievhqg h[wctqg SZfVRRYj PQkVtUj- hvssvzeurzruz SZbZn- RZWZlQWXRQg U kzuzrty yzueirqpverqg bulpqtug RQSZWZRUg ShgfQRRQg S hyzfevb fq \PZeZWY SaPQRY hwugza RQ tuswzrrvsax RQSZWZRUg U RQ hzwuturi bulpqtuvrrvlv SQWXeV yulpqtuvrrvz SQWXeV VkPQfiZaSg fq 38

39 StZa PQfRUTY bzuei [VWUtZSahVb WceZn \ZPZSZWUhmUjSg fq \PZeZWY eqrrvn SaPQRY,`bUlPQRaY. U [VWUtZSahVb WceZn \ZPZSZWUhmUjSg h eqrric SaPQRi,UbbUlPQRaVh. Ñ \PVTZSSZ bulpqtuu itqsahica SaPQRYoeVRVPY U SaPQRYoPZTZ\aVPY ~apqryoevrvpy RZSia `[VRVbUtZS[UZ \VaZPU Va iapqay [hqwusutupvhqrryj S\ZTUQWUSaVh h \VelVaVh[i [VaVPYj hwvuzr VaZtZSahZRRYn [Q\UaQW öbzrxmqzasg URaZWWZ[aiQWXRQg \PVSWVn[Q RQTUU Ñ SaPQRQj S hysv[vn bulpqtuvrrvn bvkuwxrvsax bvuza SWVuUaXSg RZkWQlV\PUgaRQg ezbvlpqsutzs[qg VkSaQRVh[Q Ñ SaPQRQjoPZTZ\aVPQj RQVkVPVa iwitmqzasg [QtZSahV PQkVtZn SUWY \PVUSjVeUa lqpbvrufqtug PYR[Q apieq U `[VRVbUg RQ \VelVaVh[U S\ZTUQWUSaVh qervn Uf svpb bulpqtuu PQkVtZn SUWY ghwgzasgçiazt[q ibvhé _ UbbUlPQTUg [hqwusutupvhqrryj S\ZTUQWUSaVh h hysv[vpqfhuayz SaPQRY \PZUbidZSahZRRV Uf PQfhUhQcdUjSg SaPQR U ÑVSaVtRVn õhpv\y rqfwutqzasg WZlQWXRQg U RZWZlQWXRQg bulpqtug yulpqtug apievhyj PZSiPSVh SVfeQWQ brvuzsahv SVTUQWXRVo `[VRVbUtZS[Uj \PVkWZb h PQfhUaYj SaPQRQj h[wctqg [PUbURQWXRYn kufrzs U azrzhic `[VRVbU[i ìvsieqpsahzrryz bulpqtuvrryz SWiukY kvpcasg S RZWZlQWXRVn bulpqtuzn PQfWUtRYbU bzaveqbu h\wvax ev ez\vpaqtuu ìwqhryz \PUtURY bzueirqpvervn bulpqtuu apievhyj PZSiPSVh7 PQfRUTQ h ipvhrgj V\WQaQ apieq h SaPQRQjoeVRVPQj U SaPQRQjoPZTZ\aVPQj kzfpqkvautq h PQfhUhQcdUjSg SaPQRQj RZjhQa[Q ezmzhvn PQkVtZn SUWY h RZ \PZSaUuRYj SsZPQj `[VRVbU[U PQfhUaYj SaPQR lwvkqwufqtuu fqpvueqwsg S [Pi\RVbQSmaQkRVn bulpqtuu }PVTZSS bupvhvn RQSZWZRUg qsrvhryz bulpqtuvrryz \VaV[U svpbupicasg fq StZa PQfhUhQcdUjSg SaPQR rqfrutq h V\WQaZ apieq bzuei kvlqayb ~ZhZPVb U kzeryb ólvb evsaulqza RZS[VWX[V ezsga[vh PQf yulpqray fqrubqca RUmU RZ\PZSaUuRYj \PVsZSSUn VkPQfica fqb[riayz VkPQfVhQRUg RZ QSSUbUWUPVhQRRYZ h bzsarvb SVTUibZ ïav SVfeQZa bzu`arutzs[ic RQ\PguZRRVSaX U iuzsavtzruz UbbUlPQTUVRRVn \VWUaU[U h fq\qervzhpv\zns[uj SaPQRQj A : #% #%H C& < % #% %(/ #)7 39

40 éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé G> &# #% #) %? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé J>5 (# ' &' #% &? éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé K> ( &' #% H :% #% #) %(/ >G7 A>C&#' (#? éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé G>5 # & # ( #%,& ( #(.? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé J5(% ( ( '? éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé K>5!) # ( )? N>? V!'!!" W 3 ( Ç#&/ &)É 40

41 ! &# ) 8 ( ã( :# XH S XH#Y ;7<<===> %#<=%;?@4M{ãB+3&+,' EFBGBE. 7 #$ 8 # 8 2& #' ; & % 8 (% # & 8 (# % +&'# ) & ; '' E# &( 2# &( # # # & # ## ; # & ' %# +&'# &( (# # ; ' ; '' ' #( (' &#/ '## A> 5 && ## ;#?éééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé G> 5 # ; &#? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé 41

42 ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé J> 5 ; ''? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé K> 5 ( ( && # ; #? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé éééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé N> 5 &?ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé ( I# 8 # # &(# # & &( I# # % ' &%#' '& # $ (# &( &' & N # ( F 8 EB & % ' # & %' 7 9 &' 9 ; è# & '#' ' : #& ' &# #; #' +( #&( &( &# #; #& *++,-./01 ïwz[apvbvkuwx _ QhaVbVkUWX \PUhVeUbYn h ehuuzruz VeRUb UWU RZS[VWX[UbU `WZ[aPVehUlQaZWgbU S \UaQRUZb Va Q[[ibiWgaVPVh Q RZ ehulqazwzb hriapzrrzlv 42

43 SlVPQRUg õbi ShVnSahZRRQ \PVSaVaQ [VRSaPi[TUU U i\pqhwzrug hysv[qg RQeúuRVSaX U evwlvhztrvsax h SPQhRZRUU S VkYtRYb QhaVbVkUWZb ÑVfbVuRQ \VefQPge[Q Va kyavhvn `WZ[aPUtZS[Vn SZaU,PVfZa[U. RV aq[vn S\VSVk h F _EB PQf evwxmz tzb Va S\ZTUQWXRVlV hysv[vhvwxarvlv fqpgervlv isapvnsahq }PZUbidZSahQ7 ÑYSV[Qg `[VWVlUtRVSaX hhuei VaSiaSahUg \PUbZRZRUg RZsagRVlV av\wuhq }PVSaVaQ azjvkswiuuhqrug ]Uf[Qg \VuQPVo U hfpyhvv\qsrvsax \PU QhQPUU ]ZfRQtUaZWXRYn mib fq Stúa bzrxmzlv [VWUtZSahQ ehuuubyj tqsazn U bzjqrutzs[uj \ZPZeQt ÑVfbVuRVSaX avpbvuzrug SQbUb `WZ[aPVehUlQaZWZb kzf US\VWXfVhQRUg bzjqrutzs[uj avpbvfvh? %% % ;%<# =;%; > %% #,; ; %#. %% > $; % 2 ; %% % # - #% % = %# %# ;> %- > > 2 # > > I%% % 2 ; #á## %; ; % = > 2 2 ;> % % # %; $;2 ; # ;;o %; $;> #> 2> 2 2 $;> > # $;> 2 ; 2 %; $;> % $;> 43

44 @ R_ A> A; I%% *? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé G> A;> = I%% *? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééééé J> A; # I%% * ; ;> %? ééééééééééééééééééééééé K> A; # I%% * = ; > %? ééééééééééééééééééééééééééééééé N> A; > %; I%% *? éééééééééééééééééééééééééééééééééééééé Q> ä= #%; = %; I%% * %? éééééééééééééééééééééééééééééééé P> ä= = 2> %; I%% *? ééééééééééééééééééééééééééééééé O> + 2 I%% *? A;>? ééééééééééééééééééééééééééééééééééééé L> A; = > o I%% * o *? AM> A; ;? 44

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30 LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

Diapositiva 1

Diapositiva 1 KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs

Sīkāk

AIC-9gadi-plakāti

AIC-9gadi-plakāti Saeimas Apmeklētāju un informācijas centram 9 GADI Viena no Saeimas darba prioritātēm ir dialogs ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšana likumu pieņemšanas procesā Lai veicinātu sabiedrības izpratni

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Rīgā

Rīgā APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās

Sīkāk

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

Es esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs

Es esmu vadītājs –>  es esmu profesionāls vadītājs BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana

Sīkāk

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā

Sīkāk

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,

Sīkāk

*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini

*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazinies internetā, bet dzīvē nekad neesi saticis, kā visdrošāk būtu rīkoties?: Pareizas atbildes: 6728 no 8404 1) Tikties publiskā vietā.

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 IZM VISC Eiropas Sociālā fonda projekts Dabaszinātnes un matemātika SKOLOTĀJU STUDIJU PROGRAMMU NODARBĪBU MATERIĀLI DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS DIDAKTIKĀ Latvijas Universitāte Liepājas Universitāte Daugavpils

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un

Sīkāk

Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas – saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA.

Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas – saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA. Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA. Liene Zeile Liene Millere Līga Matveja-Vlasova Aktualitātes pedagogu profesionālās

Sīkāk

B_Briede

B_Briede LLU pirmā kursa studentu pašvirzītās studijas LLU TF IMI prof. Baiba Briede Saturs Pašvirzīto studiju būtība Aktualitāte Pasaules ekonomikas foruma 2018 un Boloņas procesa kontekstā LLU 1. kursa studentu

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr.4512900275 Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss 65223936, 65221063, e-pasts kps48@inbox.lv KRUSTPILS PAMATSKOLAS NOLIKUMS Jēkabpilī I.

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi

Sīkāk

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums Pārskats par Jaunauces pagasta bibliotēkas darbību 214.gadā Bibliotēku darba vispārīgs raksturojums Jaunauces pagasta bibliotēka dibināta 1922.gadā kā Jaunauces pagasta valdes bibliotēka. Bibliotēka atrodas

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais

Sīkāk

Konkursa nolikums

Konkursa nolikums APSTIPRINU Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons Rīgā, 2017. gada 7. septembrī Konkursa Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam 2017 NOLIKUMS PAMATOJUMS Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90009118031, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības iestāžu reģistrā 4513900859, NMR kods: 90009249831, Meža

Sīkāk

Microsoft Word _Pamatjoma.doc

Microsoft Word _Pamatjoma.doc Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

APSTIPRINU

APSTIPRINU APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 8.janvāra rīkojumu Nr. 10 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0054 Profesija Viesnīcu servisa organizators Kvalifikācijas līmenis

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās

Sīkāk

Microsoft Word - Abele

Microsoft Word - Abele LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 90009113532 Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr. 63232110, fakss 63232130, e-pasts dome@talsi.lv Talsos PIELIKUMS

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Izglītojamo mācību

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss ,

Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss , Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4513901295, Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss 63922473, e-pasts: 2.vidusskola@bauska.lv, www.bauska.lv APSTIPRINĀTI

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kartība

Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kartība TUKUMA VAKARA UN NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA Izglītības iestādes reģistrācijas Nr.4314900206 Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90001637109 Zemītes iela 5/1, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 63129196 - direktors,

Sīkāk

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode] Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

Avision

Avision Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode] DARBA MEKLĒŠANAS ABC 1. Iepazīstamies 2. Informācija (un, cerams, diskusija) par: o CV izstrādes principi; o Ko rakstīt CV, ja nav darba pieredzes; o Efektīvs pieteikums (motivācijas vēstule); o Pieteikumu

Sīkāk

Microsoft Word - Kartiba_Cemex_ RTUAF-341.doc

Microsoft Word - Kartiba_Cemex_ RTUAF-341.doc Nodibinājums «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds», Reģ. Nr. 40008067097, Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija Tālr. 67089429, e-pasts: fonds@rtu.lv, www.fonds.rtu.lv Kārtība SIA CEMEX praktisko

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

skolotajip81_p85.xls

skolotajip81_p85.xls LATVIJAS UNIVERSITĀTE PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS INSTITŪTS PIELIKUMI MAĢISTRA DARBAM PEDAGOĢIJĀ PEDAGOGU PAŠIZJŪTAS NOSACĪJUMI UN PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES ATTĪSTĪBA 1.pielikums Anketa skolotājiem Kādi

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies

Sīkāk

KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr

KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV - 3135 Reģ. Nr. 90009930116, Tālrunis 63155356, fakss 631 55356, e-pasts:

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA

LATVIJAS REPUBLIKA LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90009118031, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ŠĶIBES PAMATSKOLA Reģ. Nr. Izglītības iestāžu reģistrā 4512900845, NMR kods: 90009249884, Skolas

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības

Sīkāk

Dziesma pretī pavasarim…

Dziesma pretī pavasarim… Dziesma pretī pavasarim Date : 17/04/2019 Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sekmīga norise ir saistīta ar starpsvētku posmu. Šajā laika periodā ir būtiska nepārtraukta kolektīvu darbība. Ikviens

Sīkāk

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs ĶEGUMA NOVADA DOME Reģ.Nr. 90000013682 Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020, tālr. 26406395, 650 38883, dome@kegums.lv Skolēnu nodarbinātības organizēšanas vasaras brīvlaikā Ķeguma novadā NOLIKUMS

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS Preiļu novada dome Preiļu 1. pamatskola Reģ. Nr. 4212900356 Daugavpils ielā 34, Preiļu novadā, LV-5301, Tālruņi: 65322749, 65322084, e-pasts: preilu1psk@pvg.edu.lv APSTIPRINĀTS ar Preiļu 1.pamatskolas

Sīkāk

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3.

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3. PIELIKUMS Krustpils novada domes 2015. gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3., 6.p. ) Mežāres pamatskolas NOLIKUMS Izdots saskaņā

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

BAUSKAS RAJONS

BAUSKAS RAJONS Vecumnieku novada Dome Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola Reģ. Nr. 0470902281 Rīgas ielā 24C, Vecumniekos, Vecumnieku pagastā, Vecumnieku novadā, LV-3933 Tālrunis: 639 76386, fax: 639 76384, e-pasts:

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Rīgas 34. vidusskolas vasaras attīstošās atpūtas dienas nometnes Arcus APSTIPRINU: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas 34.vi

Rīgas 34. vidusskolas vasaras attīstošās atpūtas dienas nometnes Arcus APSTIPRINU: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas 34.vi Rīgas 34. vidusskolas vasaras attīstošās atpūtas dienas nometnes Arcus APSTIPRINU: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas 34.vidusskola direktore Nataļja Rogaļeva (paraksts) Rīgā,

Sīkāk

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...

Sīkāk

Skrundas novada Jaunmuižas pamatskolas PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA AKTUALIZĀCIJA Iestādes vispārīgs raksturojums gadā tika izveidots Sk

Skrundas novada Jaunmuižas pamatskolas PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA AKTUALIZĀCIJA Iestādes vispārīgs raksturojums gadā tika izveidots Sk Skrundas novada Jaunmuižas pamatskolas PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA AKTUALIZĀCIJA 31.08.2017. 1. Iestādes vispārīgs raksturojums 2009. gadā tika izveidots Skrundas novads, kurā iekļauti Raņķu, Rudbāržu, Nīkrāces

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 8 2016. gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMĀS LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJĀ Izdots saskaņā

Sīkāk

1 Pielikums Rīgas domes lēmumam Nr.5376 Līdzfinansējuma apmērs interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmām Rīgas pil

1 Pielikums Rīgas domes lēmumam Nr.5376 Līdzfinansējuma apmērs interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmām Rīgas pil 1 Pielikums Rīgas domes 23.10.2012. lēmumam Nr.5376 interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmām Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs un tā aprēķināšanas kārtība 1. 1.1.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums Konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2015» nolikums KONKURSA MĒRĶIS 1. Panākt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas kultūras uzlabošanu. 2. Paaugstināt tirgotāju un krodzinieku profesionalitāti. 3. Popularizēt

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

Latvijas Pilsoniska alianse

Latvijas Pilsoniska alianse Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas

Sīkāk

Digitālās nedēļas pasākumi Jelgavas pilsētā gada marts Datums, laiks Pasākuma nosaukums Norises vieta no plkst. 9 līdz 10; no plk

Digitālās nedēļas pasākumi Jelgavas pilsētā gada marts Datums, laiks Pasākuma nosaukums Norises vieta no plkst. 9 līdz 10; no plk Digitālās nedēļas pasākumi Jelgavas pilsētā 2018. gada 19. 23. marts Datums, laiks Pasākuma nosaukums Norises vieta no plkst. 9 līdz 10; no plkst. 9 līdz 20 11; no plkst. 11 līdz 12 no plkst. 14 līdz 15

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

8

8 . RĪGAS PĻAVNIEKU PAMATSKOLA Jāņa Grestes iela 14, Rīga, LV-1021, tālrunis 67246868, fakss 67246868, e-pasts plavniekups@riga.lv ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2015./2016. 2017./2018. mācību gadam 1.Skolas vispārīgs

Sīkāk

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67 BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr. 90000028870 Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr. 26120706, 67914650, fakss 67914435, e-pasts dome@babite.lv, www.babite.lv Babītes

Sīkāk

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak 1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss 65237751, e-pasts akniste@akniste.lv Aknīstē 2017.gada 24.aprīlī ZIŅOJUMS

Sīkāk

LĪDZPĀRVALDES STRUKTŪRA PREZIDENTS VADOŠAIS PEDAGOGS PREZIDENTA VIETNIEKS SĀKUMSKOLAS KULTŪRAS KOMISIJA KULTŪRAS KOMISIJA MEDIJU UN IZZIŅAS KOMISIJA P

LĪDZPĀRVALDES STRUKTŪRA PREZIDENTS VADOŠAIS PEDAGOGS PREZIDENTA VIETNIEKS SĀKUMSKOLAS KULTŪRAS KOMISIJA KULTŪRAS KOMISIJA MEDIJU UN IZZIŅAS KOMISIJA P LĪDZPĀRVALDES STRUKTŪRA PREZIDENTS VADOŠAIS PEDAGOGS PREZIDENTA VIETNIEKS SĀKUMSKOLAS KULTŪRAS KULTŪRAS MEDIJU UN IZZIŅAS PĒTĪJUMU FORMĀLIE PASĀKUMI IZKLAIDES PASĀKUMI Komisijas vadītāja pienākumi: Dokumentēt

Sīkāk

grand-media-buklets-final higher prices

grand-media-buklets-final higher prices capture the moment in film iemūžini mirkli ar video Kāzas ir brīnumjauks, satraucošs un neaizmirstams dzīves notikums. Šī ir diena, kad likteņus mij divas mīlošas sirdis. Ir svarīgi, lai tā tiktu iemūžināta

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation 2018./2019.m.g. rezultāti un prioritātes 2019./2020.m.g. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova 09.07.2019. Mācību gada noslēgums vispārizglītojošo skolu 12.kl.absolventiem Ministru

Sīkāk

Microsoft Word - VacuValodaBFa003.doc

Microsoft Word - VacuValodaBFa003.doc Studiju kursa nosaukums Vācu 1 1. kurss 2 KP ECTS kredītpunktu 3 ECTS Semestris, kad kurss tiek 2 Kursa īstenošanas mērėis Attīstīt saruns prasmi un spēju lietot valodu ikdienas situācijās, apgūt saruns

Sīkāk

lnb zinojums

lnb zinojums LNB/2016/18 Iepirkuma procedūras IT apmācību kursu iegāde Iepirkuma identifikācijas Nr. LNB/2016/18 ZIŅOJUMS Rīga 2016. gada 15. jūnijā 1. Vispārēja informācija par iepirkuma procedūru 1.1. Pasūtītājs

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 2_sem_10_Rauhvargers_LO nepiec_2013.pptx

Microsoft PowerPoint - 2_sem_10_Rauhvargers_LO nepiec_2013.pptx Mācīšanās rezultātos balstītas studijas: Ko tās dod augstākajā izglītībā ieinteresētājām pusēm? Vai varam atļauties to neieviest? Prof. Andrejs Rauhvargers Kā aprakstīsim kvalifikācijas? Pateiksim, cik

Sīkāk

Datums

Datums DAUGAVPILS KRIEVU VIDUSSKOLAS-LICEJA PASĀKUMU PLĀNS 2016. gada decembrim APSTIPRINĀTS Ar Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja direktora 2016. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 352 01.12.2016.- Labdarības

Sīkāk