JAUNIEŠU IESAISTĪŠANA RAKSTURA VEIDOŠANAS IZGLĪTĪBĀ. Faktu lapa 3

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "JAUNIEŠU IESAISTĪŠANA RAKSTURA VEIDOŠANAS IZGLĪTĪBĀ. Faktu lapa 3"

Transkripts

1 JAUNIEŠU IESAISTĪŠANA RAKSTURA VEIDOŠANAS IZGLĪTĪBĀ Faktu lapa 3

2 Rakstura veidošanas izglītība ir Eiropas Savienības ERASMUS + programmas finansēts projekts, kura mērķi ir radīt jaunu pieeju rakstura veidošanas izglītībai, veicinot sadarbību starp izglītotājiem, jauniešu darbiniekiem, pašvaldībām un biznesu, palielināt skolēnu motivāciju un attīstīt attieksmi un rakstura īpašības, kas palīdzēs pāriet no mācību vides uz darba dzīvi. Projekta partneri ir no Beisingstokas Lielbritānijā, Jēvles Zviedrijā, Olomoucas Čehijas Republikā un Rīgas Latvijā. Jauniešu iesaistīšana rakstura izglītībā skolā Pedagoģiskā psiholoģija ieņem ievērojamu vietu izglītības teorijā un praksē, arī pedagogu izglītības programmu neatņemama sastāvdaļa ir pedagoģiskā psiholoģija un tās atziņas par bērnu attīstību un mācīšanos. Pēdējā laikā, aktivizējoties debatēm par mūsdienu Eiropas izglītības sistēmas mērķiem un efektivitāti, aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības loma rakstura veidošanā, un šajās debatēs aktīvi iesaistās arī psihologi. Bils Lukass (Bill Lucas) un Gajs Klakstons (Guy Claxton) Lielbritānijas Vinčesteras Universitātes Centre for Real World Learning direktori runā par rakstura izglītību kā ieradumu attīstīšanu, uzsverot, ka šie ieradumi, līdzīgi citiem ieradumiem, jāattīsta sistemātiskā praksē. Viņi atsaucas uz vairākiem psihologiem, kas ir pārliecināti, ka, lai gūtu panākumus rakstura izglītībā, tai būtu jāvijas cauri jebkuram priekšmetam, jebkurai komunikācijai skolā, stundu plāniem, apbalvojumu sistēmai, personāla uzvedībai. Viņi arī uzsver pašvērtējuma nozīmi efektīvā rakstura izglītībā, kā arī nepieciešamību sniegt jauniešiem iespēju pašiem atklāt priekšrocības, ko sniedz pareiza attieksme un izturēšanās dažādās situācijās. Lucas & Claxton (2016), The Hole in the Heart of Education. The Psychology of Education Review. 40:1, 4-12 Jaunieši daudz labprātāk iesaistās rakstura izglītībā, ja vēlamos ieradumus uzskatāmi demonstrē viņu apkārtnē esošie pieaugušie un arī mācību vide to veicina. Precīzi formulēta, skaidra attieksme palīdz vadīt šos pētījumus un palīdz skolēniem atpazīt un izcelt dažādās vērtības, saskaroties ar tām mācību procesa laikā, bet plika runāšana par vērtībām, nespēj tās iedzīvināt. Lucas and Claxton (2016) Rakstura izglītība ārpus skolas Pēdējo gadu laikā ir pieaugusi interese par to, vai un kādā veidā skolā jānotiek rakstura izglītībai, tāpat arī pieaugusi interese par to, kā jaunieši attīsta šīs prasmes ārpus izglītības iestādēm, neformālākā gaisotnē - sporta klubos, jauniešu grupās, brīvprātīgo un sociālajos projektos. Lielais dažādos pētījumos iegūto datu apjoms neapstrīdami demonstrē to, cik liela nozīme jauniešu attīstībā ir darbam ar jaunatni. Lielbritānijas Jubilee centre gadā veiktajā pētījumā 87% no uzrunātajām jaunatnes organizācijām atzina, ka jauniešu rakstura attīstībai ir milzu nozīme organizāciju darbā, vairāk nekā puse uzskatīja, ka tā ir galvenā prioritāte. Arī Eiropas Savienības darba plāna jaunatnes jomā gadam izveidotā ekspertu grupa pētīja, kā neformālās jauniešu apvienības var ietekmēt raksturu. Ekspertu ziņojumā norādīts, ka pastāv saistība starp jauniešu darba principiem un praksi, un šī darba ietekmi uz izaicinājumiem, ar ko jāsastopas jauniešiem, it sevišķi pārejas posmā no izglītības uz nodarbinātību. Lielbritānijas izglītības standartu birojs (Ofsted The Office for Standarts in Education) pētīja brīvprātīgā darba projektus, kuros ir iesaistījušās skolas. Aptaujātie jaunieši atzina, ka darbošanās kā brīvprātīgajam uzlabo viņu nodarbinātības prasmes, kā arī pozitīvi novērtēja iespējas darboties pasākuma/aktivitātes veidošanā un organizēšanā, kā arī iespēju piedzīvot ar to saistītos riskus un izaicinājumus. Eiropas mēroga pētījuma rezultātā ko un gadā veica Eiropas Komisija, tika pierādīts, ka darbam ar jaunatni ir nozīmīga loma, lai jaunie cilvēki varētu apgūt konkrētās prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū, mācībās, kā arī viņu personīgai izaugsmei un labklājībai. Neformālās aktivitātes ļauj jauniešiem pašiem veidot sev vēlamos pasākumus/aktivitātes un izvirzīt sev izaicinājumus. Praktiski darbojoties, jaunieši attīsta pareizās iemaņas. Ja šis process iet roku rokā ar pašnovērtējumu, jaunieši var izsekot tam, kā šādu iemaņu apgūšana ļauj viņiem gūt panākumus gan mācībās, gan darba dzīvē. Sociāla darbība var jauniešiem saistošā veidā palīdzēt attīstīt noturību, neatlaidību un noteiktību, kas ir vērtīgi gan viņiem pašiem, gan citiem Building Character through Youth Social Action - Research Report, Jubilee Centre for Character and Virtues, 2015 Jauniešu personīgajai attīstībai ir vajadzīga atbalstoša un droša vide, tajā pat laikā viņiem nepieciešama autonomija, kā piemēram, iespēja lemt par aktivitātēm un pašiem radīt sev saistošu pievilcīgu vidi. Working with young people: the value of youth work in the European Union, European Commission Šajā ziņojumā ir sniegti neatspēkojami un pārliecinoši pierādījumi tam, ka jaunieši, kas iesaistās sociālajās aktivitātēs un iniciatīvās, attīsta vairākas veiksmīgai nodarbinātībai un pieaugušo dzīvei visnepieciešamākās iemaņas. The Behavioural Insights Team (2016) 2 3

3 Rakstura veidošanas pētījums Kā tas jau ticis uzsvērts pirmajās divās faktu lapās, galvenais uzsvars tiek likts uz to, kādā veidā mums būtu jāattīsta jauniešu raksturs, lai tiem būtu iespējams veiksmīgi pastāvēt modernajā pasaulē. Mēs esam arī ieguvuši neapstrīdamus faktus par to, cik liela nozīme jaunu cilvēku attīstībā ir darbam ar jaunatni. Projekta Rakstura veidošanas izglītība partneri vēlējās labāk izprast projektā iesaistīto pilsētu jauniešu izjūtas un uzskatus par neformālajām ( un tāpēc brīvprātīgajām) aktivitātēm, kā arī to, kādu iemeslu dēļ vieni jaunieši piedalās ārpusklases aktivitātēs, bet citi nē. Runājot par aktivitātēm, mēs to skaitā iekļāvām klubos, biedrībās un organizācijās notiekošās aktivitātes. Viena aktivitāšu daļa ir saistīta ar skolām vai koledžām, kamēr citās jaunieši izlemj piedalīties paši. Mēs aptaujājām 193 jauniešus vecumā no 11 līdz 14 gadiem Beisingstokā un Rīgā par tām aktivitātēm, kurās viņi brīvprātīgi izvēlas piedalīties, kā arī par iemesliem, kas nosaka viņu izvēli. GALVENĀS ATZIŅAS: Procentuāli aktivitātēs piedalās ievērojami lielāks skaits jaunāku jauniešu (81% gadu veci jaunieši pretstatā 53% gadus veciem jauniešiem) Lēmumu pieņemšanā par iesaistīšanos aktivitātēs un turpināšanu tajās darboties noteicošais ir draugu viedoklis un klātbūtne Liela nozīme ir ģimenes morālajam un finansiālajam atbalstam Populārākās jauniešu vidū ir sporta aktivitātes, taču dažus no aktīvas sportošanas attur spēcīgā orientācija uz rezultātu un konkurence Organizētās aktivitātēs iesaistītie jaunieši spēj labāk paskaidrot to, kādas tieši prasmes viņi attīsta, nekā tie jaunieši, kas neformāli nodarbojas kopā ar draugiem Iesaistīšanās aktivitātēs jauniešiem sagādā prieku, viņi izjūt gandarījumu par panākumiem un saprot, ka tā ir iespēja uzlabot savas prasmes Brīvā laika trūkums bija galvenais norādītais iemesls tam, kāpēc jaunieši neiesaistās aktivitātēs. Vienīgais, visietekmīgākais faktors, kas noteica jauniešu izvēli par labu kādam klubam vai projektam, bija viņu draugi. Aktivitātēs jauniegūtie draugi bija galvenais iemesls, kāpēc jaunieši aktivitātes nepameta, bet nepatiku izraisoši cilvēki bija par iemeslu jauniešu izvēlei neturpināt nodarbības vai neiestāties klubā. Vienam jaunietim negatīvie vienaudžu komentāri bija par iemeslu tam, ka jaunietis pameta iemīļoto nodarbošanos. Lai arī tas nebija nekas negaidīts, tomēr faktam, ka vienaudži tik ļoti ietekmē jauniešu pieņemtos lēmumus, iespējams būtu jāpievērš lielāka ievērība, mēģinot iesaistīt jaunos cilvēkus tādās jauniešu aktivitātēs, kurās viņu ierastais draugu loks parasti nepiedalās. Kā norādījuši aptaujātie, vecākiem un citiem ģimenes locekļiem arī ir liela loma bērnu un jauniešu motivēšanā, kā arī turpmākajā atbalstā, gan iegādājoties nepieciešamo ekipējumu, gan izvadājot uz nodarbībām. Tomēr ne visu jauniešu ģimenēm ir iespējams sniegt šādu atbalstu. Mūsu pētījums rāda, ka pēc mācību stundām skolas teritorijā notiekošās bezmaksas nodarbības ir lielisks veids, kā nodarbībās iesaistīt lielāku jauniešu skaitu. Mūsu pētījums arī norāda uz iespēju palīdzēt jauniešiem pašiem veidot neformālas sporta vai mākslas apvienības, kurās var darboties, nepildot kādus noteiktus normatīvus, līdztekus uzlabojot savas iemaņas viņus interesējošās jomās, kā arī veidot raksturu. Kā mēs pārliecinājāmies, daudzu jaunatnes organizāciju mērķi ir izteikti vērsti uz jauniešu rakstura veidošanu. Ja šie mērķi tiek uzskatāmi izskaidroti, jaunieši tos arī izprot un spēj noformulēt, un apzinās, kā tas viņiem palīdzēs turpmākajā dzīvē. Mūsu pētījums liek domāt, ka mēs varētu vairāk palīdzēt jauniešiem, kas paši organizē pārgājienus kopā ar draugiem, darbojas mūzikas grupās, spēlē sporta spēles, izprast to, kā šādās nodarbībās viņi attīsta savu raksturu. Daudziem no aptaujātajiem jauniešiem ļoti svarīgi ir viņu akadēmiskie sasniegumi, daži no viņiem uzskata, ka citām aktivitātēm, nevis mācībām, veltīts laiks ir izniekots. Iepazīšanās ar pētījumu rezultātiem, kas parāda saikni starp dalību neformālās izglītojošās aktivitātēs un sekmju uzlabošanos, varētu palīdzēt jauniešiem un izglītotājiem labāk izprast šo aktivitāšu vērtību. Esmu tik daudz guvis no vingrošanas nodarbībām, it sevišķi, kopš esmu kļuvis par instruktoru. Esmu iemācījies runāt lielu grupu priekšā un uzņemties gan atbildību, gan iniciatīvu. Respondents no Jēvles Tas man ir iemācījis apņemšanos un spēju koncentrēties darbam ilgāku laiku, spēju nenolaist rokas grūtā brīdī, ceru, ka tāpēc man darba dzīvē klāsies vieglāk, ka spēšu tikt galā ar intensīvāku darba noslodzi, kā arī spēšu pats sev sagādāt izaicinājumus un neļauties garlaicībai. Respondents no Beisingstokas stāsta par šaušanas sporta nodarbībām 4 5

4 Gadījuma izpēte: jauniešu iesaistīšana Rīgā, Latvija Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārziņā ir 114 skolas, 150 pirmsskolas, 11 sporta skolas, 28 bibliotēkas, 4 kultūras centri, 9 mūzikas un mākslas skolas, 11 dienas centri, 13 interešu izglītības centri, jauniešu NVO resursu centrs un 22 brīvā laika centri. Rīgas dome atbalsta jauniešu līdzatbildību, sniedzot palīdzību un motivējot jauniešus uzņemties atbildību. Šī pieeja manifestējās Jauniešu organizāciju sanāksmē Pievienojies, kas notika Rīgā gada 12. oktobrī. Pasākumu organizēja jaunieši, to atbalstīja pilsētas dome, sanāksmē jauniešiem bija iespējams tikties ar jau darbojošos jaunatnes organizāciju biedriem un gūt informāciju par dažādām pieejamām interešu grupām un aktivitātēm. Pilsēta nodrošina atbalstu jauniešu nevalstiskajām organizācijām, nodrošinot tās ar resursu centru, aprīkojumu, palīdzību un atbalstu, kopīgi iniciējot un organizējot dažādas aktivitātes, kā piemēram, 300 bērnu un jauniešu nometnes, kas notiek skolēnu brīvlaikos. Tās īsteno nevalstiskās organizācijas un pašvaldības dibinātas izglītības iestādes, un daļēji finansē pilsētas dome. Pilsētas dome arī atbalsta 50 izglītības iestāžu skolēnu pašpārvalžu darbību pilsētā, kas palīdz jauniešiem attīstīt vērtīgas prasmes. Līdztekus tam ar pašvaldības finansējumu nevalstiskās organizācijas vasarā rīko bērniem un jauniešiem vairāk nekā 100 pasākumu/aktivitāšu. Padomi jauniešu iesaistīšanai rakstura izglītībā Vadiet ar piemēru Sagādājiet jauniešiem pašnovērtējuma iespējas Atbalstiet jauniešu centienus iesaistīties pasākumu organizēšanā un uzņemties par tiem atbildību Nodrošiniet iespējas jauniešiem pašiem izvirzīt izaicinājumus Izmantojiet vienaudžu uzmundrinājumu Skaidri apzinieties, kas motivē jauniešus iesaistīties Ņemiet vērā potenciālās barjeras, kas var traucēt jauniešiem Resursi Claxton, Guy and Lucas, Bill (2016) Open Dialogue: The Hole in the Heart of Education (and the role of psychology in addressing it). Psychology of Education Review, 40 (1). pp ISSN Lucas, Bill and Hanson, Janet (2016) Learning to be employable: practical lessons from research into developing character. Project Report. City & Guilds, London. European Union (2015) The contribution of youth work to address the challenges young people are facing, in particular the transition from education to employment results of the expert group set up under the European Union Work Plan for Youth for contribution-youth-work_en.pdf European Commission (2014) Working with young people: the value of youth work in the European Union. study/youth-work-report_en.pdf Kirkman, Sanders and Emanuel, The Behavioural Insights Team (2016) Evaluating Youth Social Action Final Report: Does Participating in Social Action Boost the Skills Young People Need to Succeed in Adult Life? publications/evaluating-youth-social-actionfinal-report/ Arthur, Harrison and Taylor, The Jubilee Centre for Character and Virtues (2015) Building Character Through Youth Social Action Research Report previous-work/character-and-service 6 7

5 RAKSTURA VEIDOŠANA Šis ir trešais izdevums četru faktu lapu sērijā, ar kuru palīdzību mēs dalīsimies informācijā par avotiem un labās prakses piemēriem, kas iegūti projekta īstenošanas laikā. Šīs faktu lapas un citi avoti tiks ievietoti projekta mājas lapā _1116 8