P RSKATS P TNIECISKAIS PAZEMES DE U MONITORINGS RISKA PAZEMES DENSOBJEKT F1 LIEP JA UN TERITORIJ UZ DIENVIDAUSTRUMIEM NO T S L DZ DENSG TNEI OTA I

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "P RSKATS P TNIECISKAIS PAZEMES DE U MONITORINGS RISKA PAZEMES DENSOBJEKT F1 LIEP JA UN TERITORIJ UZ DIENVIDAUSTRUMIEM NO T S L DZ DENSG TNEI OTA I"

Transkripts

1 P RSKATS P TNIECISKAIS PAZEMES DE U MONITORINGS RISKA PAZEMES DENSOBJEKT F1 LIEP JA UN TERITORIJ UZ DIENVIDAUSTRUMIEM NO T S L DZ DENSG TNEI OTA I R ga

2 SATURA R D T JS 1. P T M S TERITORIJAS HIDRO EOLO ISKIE APST K I LIEP JAS DEPRESIJAS PILTUVES UN J RAS DE U INTR ZIJAS V STURISK ATT ST BA FONA V RT BAS UN ROBEŽV RT BAS P TNIECISKAIS PAZEMES DE U MONITORINGS PAZEMES DE U UN J RAS DENS PARAUGOŠANA DENS TIPI UN JONU APMAI A J RAS DENS MASAS DA AS APR 4.4. PIES TIN JUMA INDEKSU APR INS INS RISKA PAZEMES DENSOBJEKTA F5 ROBEŽAS KOPSAVILKUMS IZMANTOT LITERAT RA Zi ojumu sagatavoja LV MC Hidro eolo ijas noda as hidro eolo ijas eksperts Inga Reti e (inga.retike@lvgmc.lv). 2

3 1. P T M S TERITORIJAS HIDRO EOLO ISKIE APST K I Liep ja atrodas Baltijas art zisk baseina centr laj da. Akt v s dens apmai as zonu p t maj teritorij ierobežo Narvas re ion lais sprostsl nis, kura pamatnes absol tais dzi ums main s robež s no -350 m teritorijas zieme u da l dz -520 m dienvidu da, bet Liep jas pils tas teritorij no -390 l dz -520 m, turkl t sprostsl a biezums vari no 150 l dz 170 m. Akt v s dens apmai as zonu veido kvart ra un pirmskvart ra nogulumi. P rsedzošo kvart ra nogulumu biezums ir neliels - s kot no dažiem metriem Zieme austrumos, Kaps des rajon, l dz aptuveni 30 m teritorijas Dienvidaustrumos. Kvart ra nogulumi sast v no smilt m griezuma augšda un mor nas smilšm liem, un malsmilt m pamatn. J atz m, ka Baltijas j r, aptuveni 4km no Liep jas 15 km plat josl nav sastopami kvart ra nogulumi un zem dens nog z atsedzas devona dolom ti, kas ar rada labv l gus priekšnosac jumus j ras de u intr zijai (Bikše, 2013; Levina, 2001; Tolstovs, 1994). Iesp jams, ka mor nas nogulumi ir skarti Liep jas ost, k ar Tirdzniec bas un Tosmares kan l, to rakšanas gait, radot potenci lus hidro eolo iskos logus (Spalvi š u.c., 2004). Pirmskvart ra nogulumi p t maj teritorij sast v no 24 sv tu terig niem un karbon tiskiem iežiem (skat. 1.tabulu). Ieži iegu monoklin li ar nelielu krituma le i uz dienvidiem - dienvidaustrumiem (1.att ls). P c nogulumu ap de ot bas, sast va un mineraliz cijas pak pes akt vaj dens dens apmai as zon tiek izdal ti 12 misk dens horizonti, kurus atdala tr s sprostsl i. Noz m g kie no tiem ir M ru-žagares (D3mr-žg), Joniš u-kursas (D3jn+krs) un Arukilas-Amatas (D2ar+D3am) dens horizonti. P r jiem ir pak rtota noz me densapg d, vai ar tie netiek izmantoti visp r. Domin jošie pils tas densapg d izmantotie dens horizonti ir M ru-žagares ( densg tne Ota i ), Burtniekudensg tne Aistere ). Šiem dens horizontiem ir savas paš bas, kas ierobežo to izmantošanu, lai nodrošin tu visu pils tas densapg di no vienas densg tnes (Bikše, 2013; Levina, 2001). M ru-žagares (D3mr-žg) dens horizonti ir izplat ti vis Liep jas pils tas teritorij un t s apk rtn. Kaps des apk rtn tie iegu zemes virspus, bet teritorijas Dienvidos aptuveni 120 m dzi um. M ru-žagares horizonti sast v no karbon tiskiem (dolom ts) un terig niem (smilšakme i, aleirol ti un m li) iežiem. Kop jais biezums ir 79 m, bet efekt vais biezums ap 65 m. Kompleksa biezums Liep jas centr laj da a ir aptuveni m, virsma iegu m no zemes virsmas, pamatne m no zemes virsmas. Žagares sv tas kavernozie dolom ti ir dens bag t kie, to filtr cijas koeficients sasniedz 22 m/d. P r jo horizontu filtr cijas koeficienti nep rsniedz 10 m/d (Bikše, 2013; Levina, 2001; Venteko, 2008). 3

4 1.attēls. Shematisks eolo iskais griezums p t majai teritorijai (LV MC,2017) 4

5 M ru-žagares (D3mr-žg) dens horizontos sastopami spiedien de i, kuru l me i horizontu izmantošanas s kum bija tuvu zemes virspusei. Taču ekspluat cijas rezult t l me i iev rojami krit s. No gadam densg tnes Ota i apk rtn l me i bija aptuveni 14 m zem j ras l me a gad liel kie l me a pazemin jumi sasniedza -5 l dz 12.6 m absol taj s atz m s. Pjezometrisk spiediena pazemin šan s M ru-žagares horizontos veicin ja j ras de u intr ziju šajos horizontos, ko s kotn ji konstat ja jau 30.gados. Turpm kajos gados šis process strauji att st j s un pils tas centr hlor djonu saturs pazemes de os sasniedza g/l, kam r fona saturs bija tikai g/l (Bikše, 2013; Levina, 2001). Pašreiz liel kais min to horizontu ekspluat t js Liep jas pils tas apk rtn ir atradne Ota i (Bilance, 2017). Joniš u-akmenes (D3jn-ak) dens horizonti Liep jas pils tas teritorij iegu m dzi um no zemes virsas. Akmenes sv tas iežu pamatne atrodas m dzi um. Šie horizonti tiek ekspluat ti atradn Aistere, kura atrodas aptuveni 21 km uz zieme austrumiem no Liep jas pils tas centra un vid j ieguve 2016.gad bija m /d, 3 bet kr jumi apstiprin ti uz 10 t kst. m3/d (Bilance, 2017). Joniš u-akmenes un Karbona dens horizontu l me i Liep jas teritorij ar tika pazemin ti l dz pat -8m v.j.l gad, kam par iemeslu bija intens v dens ieguve M ru-žagares un Arukilas-Amatas dens horizontos (Levina, 1997). 5

6 1. tabula eolo iskais un hidro eolo iskais griezums l dz Narvas re ion lajam sprostsl nim un dens horizontu raksturojums bijuš Liep jas rajona teritorij (LV MC, 2017 p c Levina, 2001) Augšdevons Apakš karbons Noda a Vidus devons Devons Karbons Sist ma Horizonts (sv ta) Maksim lais biezums, m N cas 39 Paplakas 30 L t žas 28 Š erve a 27 Ketleru 56 Iežu sast vs Smilšakme i, aleirol ti Dolom tmer e i, m li, dolom ti, smilšakme i Smilšakme i, aleirol ti, m li, dolom tmer e i Smilšakme i, aleirol ti, m li, dolom tmer e i M li, aleirol ti, dolom tmer e i, smilšakme i, dolom ti Žagares Sni eres T rvetes M ru Akmenes 19 Kursas 20 Joniš u Elejas Amulas Stipinu KatlešuOgres Daugavas Salaspils Dolom ti Smilšakme i, aleirol ti, m li Smilšakme i, aleirol ti, m li Smilšakme i, aleirol ti, m li Dolom ti, dolom mer e i, m li, smilšakme i Dolom ti, dolom mer e i, m li, smilšakme i Dolom ti, ka akme i Dolom mer e i, m li, m laini dolom ti Dolom tmer e i, ipšaini m li Dolom ti, dolom tmer e i, ipšaini m li 21 M li, dolom tmer e i, m laini aleirol ti P avi u 25 Amatas Gaujas Burtnieku Arukilas Dolom ti, dolom tmer e i, m li Dolom tmer e i, m li, dolom ti, ipši Dolom ti, dolom tmer e i, m li, smilšakme i Smilšakme i, aleirol ti, smilšaini m li Smilšakme i, aleirol ti, m li Smilšakme i, aleirol ti, m li Smilšakme i, aleirol ti, m li Narvas 170 M li, dolom tmer e i 10 dens tips p c misk sast va * HCO HCO3 l dz HCO3 l dz HCO3 l dz 0.5 N cas C1nc Virsmas dzi ums, m Paplakas C1pp Š erve al t žas D3šķ+C1lt Vidusaugšketleru D3ktl2+3 dens horizonts Sprostsl nis Apakšketleru M ružagares Akmenes Joniš ukursas KatlešuElejas Horizonta indekss 8-80 Biezums, m Mineraliz cija, g/l l dz D3ktl D3mr-žg HCO3 l dz 0.5 D3ak D3jn+krs HCO3 l dz 0.5 SO4 l dz 1.5 D3kt-el D3dg D3slp SO4 - l dz P avi u D3pl SO4 l dz 3.6 Amatas Gaujas Burtnieku Arukilas D3am D3gj D2br D2ar SO4 SO4 SO4 SO4 l dz 1.5 l dz 1.0 l dz 0.7 l dz D2nr Daugavas Salaspils Narvas *HCO3- hidrog nkarbon tu; SO4- sulf tu. 6

7 Burtnieku-Gaujas (D2br+D3gj) Liep jas pils t un t s apk rtn dens horizonti ir izplat ti vis p t maj teritorij. šiem horizontiem ir paša noz m, jo tie satur zemas mineraliz cijas pazemes de us, kas ir izmantojami densapg d. Attiec gi p r j s ArukilasAmatas dens horizontu kompleksa da as satur paaugstin tas mineraliz cijas de us. Gaujas virsma pils tas robež s un t s apk rtn iegu aptuveni m dzi um no zemes virsmas, bet Liep jas centr aptuveni m dzi um. Gaujas sl a vid jais biezums ir 100 m, Burtnieku 50 m. Gaujas dens horizontu p rsvar veido terig nie ieži smilšakme i, bet Burtnieku horizont tie sast da 50 60% griezuma, jo p r jo veido m lu un aleirol tu piejaukums vai sl mijas. Abi dens horizonti satur spiedien de us, ieguves debiti sasniedz l/sek, patn jie debiti l dz 2.7 l/sek. Maksim lie l me u pazemin jumi Burtnieku-Gaujas dens horizontos sasniedza m (Bikše, 2013; Levina, 2001; VentEko, 2008). Pašreiz liel kais min to horizontu ekspluat t js Liep jas pils tas apk rtn ir pazemes de u atradne Ota i 1 un Lauma. Atradn Aistere, kas atrodas 21 km uz Zieme austrumiem no pils tas centra tiek ekspluat ti Arukilas-Gaujas dens horizonta sulf tu sald de i (Bilance, 2017). 2.tabula Pazemes dens kvalit te Liep jas pils tas densapg des centraliz taj s densg tn s (LV MC,2017 p c Levina, 2001 un GeoConsultants, 2007) dens horizonti dens veids Ota i D3mr-žg Ota i 1 D2br+D3gj sald dens sulf tu sald dens Lauma D2br+D3gj Aistere Aistere densg tne Vid jais saturs (sv rst bu diapazons) Ciet ba, Sulf tjoni, mg/l Dzelzs, mg/l mmol/l 35 (15-100) 6 ( ) 0.3 ( ) 330 ( ) 9 ( ) 0.3 ( ) sald dens D3jn+krs sald dens D2br+D3gj Sulf tu sald dens Dzeram dens robežlielums p c Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumiem Nr.671 Dzeram dens oblig t s nekait guma un kvalit tes pras bas, monitoringa un kontroles k rt ba Centraliz to densg t u dens kvalit te apkopota 2.tabul. Apl kojot tabulu iesp jams secin t, ka vislab k dens kvalit te ir sastopama tieši M ru-žagares dens horizontos, kam nepieciešama minim la un relat vi l ti realiz jama priekšapstr de atdzelžošana. 7

8 2. LIEP JAS DEPRESIJAS PILTUVES UN J RAS DE U INTR ZIJAS V STURISK ATT ST BA Liep j pazemes de u intens va izmantošana densapg d s kum. Tam par iemeslu bija drošu virszemes dzeram tika uzs kta jau 19.gs dens avotu tr kums tieš pils tas tuvum. L dz 1940.gadam Liep jas pils tas apk rtn bija ier koti jau vair k nek 200 jauni urbumi, galvenok rt Augšdevona M ru-žagares (D3mr-žg) un Apakškarbona (C1) horizontos. L dz ar pils tas strauju att st bu, b tiski s ka pieaugt ar dens dens ieguves apjomi gad ier koto urbumu skaits jau sasniedza 650, bet akt vi tika izmantoti aptuveni 200 urbumi ar kop jo ieguvi 21 t kst.m3/d (Janikins u.c., 1993). Sal dzin jumam tas ir nedaudz maz k nek 2016.gad tika ieg ts no vis m trim Baltezera pazemes de u atradn m, kas ar dzeramo deni nodrošina teju pusi R gas iedz vot ju (Bilance, 2017). Jau 1930.gados pils tas densieguves urbumos tika konstat tas dens kvalit tes negat vas izmai as, ko atspogu oja galvenok rt augstas hlor djonu koncentr cijas. Intens vas un koncentr tas dens ieguves rezult t t s var ja nov rot aptuveni 15 km2 liel teritorij. Kad 1961.gad tika uzs kti regul ri dens rež ma nov rojumi (monitorings), tika konstat ta jau izveidojusies pazemes de u depresijas piltuve, kas piltuves Rietumu da bija sk rusi Baltijas j ras akvatoriju, izsaucot j ras de u intr ziju M ru-žagares (D3mr-žg) dens horizontos. dens l me i horizontos bija kritušies l dz 7.4 m atz mei virs j ras l me a, bet hlor djonu saturs un mineraliz cija attiec gi sasniedza 1.6 un 3.0 g/l. Lai uzlabotu pils tas kop jo densapg des situ ciju, tika nolemts pamaz m aizvietot decentraliz to 1961.gad ekspluat cij 6.5 t kst. m /d. Ar š 3 densapg di ar centraliz to, t d tika nodota Ota i centraliz t densg tne ar kop jo jaudu densg tne ekspluat ja Augšdevona M ru-žagares (D3mr-žg) dens horizontu pazemes de us (Janikins u.c., 1993). Jaun s densg tnes ekspluat cijas rezult t depresijas piltuve paplašin j s Dienvidaustrumu virzien, 1976.gad ietverot ar pašu Ota i densg tni. Likumsakar gi, taj paš virzien paplašin j s ar j ras M ru-žagares (D3mr-žg) de u intr zijas robežas, bet depresijas piltuves centr, dens horizontos, hlor djonu saturs un l me i palika nemain gi sal dzin jum ar 1961.gadu. Izmai as M ru-žagares (D3mr-žg) dens horizontos turpin j s l dz pat 80-to gadu vidum gada nov rojumi liecina, ka depresijas piltuves centrs taj laik atrad s densg tnes Ota i rajon, kur l me i bija kritušies l dz 14m zem j ras l me a. Sal dzin jum ar 1976.gadu, j ras de u intr zijas fronte bija pavirz jusies depresijas piltuves centra virzien par aptuveni 1 km l dz Liep jas ezera Zieme u galam. Tom r hlor djonu saturs densg tn Ota i bija palicis nemain gs. Turpm kajos gados pie aptuveni nemain gas, 33 t kst.m3/d dens ieguves (galvenok rt no densg tnes Ota i ), tika nov rota depresijas 8

9 piltuves un j ras de u intr zijas M ru-žagares (D3mr-žg) dens horizontos stabiliz cija (Janikins u.c., 1993). S o de u izplat šan s tika ierobežota ar speci la pas kuma bar ža pal dz bu. T bija apjom ga s o de u ats kn šana tehnisk m vajadz b m. Depresijas piltuves plat ba uz to br di, kad uzs ka šo pas kumu bija aptuveni 5x3 km. Š s teritorijas robež s M ru-žagares (D3mr-žg) dens horizontos mineraliz cija sasniedza jau 5.0 g/l, bet hlor djonu saturs 2.4 g/l. Vienlaic gi ar j ras de u intr ziju, pjezometrisk l me a pazemin šan s izrais ja ar paaugstin tas mineraliz cijas sulf tu tipa de u iepl di no zem k ieguloš P avi u-amulas (D3pl-aml) dens horizontu kompleksa, tom r š procesa intensit te nebija liela (Levina u.c., 1995). emot v r radušos situ ciju, tika nolemts ekspluat t v l dzi k ieguloš ArukilasAmatas (D2ar-D3am) horizontu kompleksa de us, kas Liep jas pils tas apk rtn iegu m dzi um. Š kompleksa pirmie izp tes darbi s k s 1939.gad un tika atk rtoti laik no gadam. Pirmie decentraliz tie urbumi Arukilas-Amatas (D2ar-D3am) horizontu kompleks tika ier koti jau 60-to gadu s kum, bet centraliz tie-1967.gad dens densg tn Ota i. V l k tika izveidotas divas jaunas densg tnes Lauma un Aistere, kas ekspluat ja Arukilas-Amatas (D2ar-D3am) dens horizontu kompleksu. densg t u izveidošanas gadi bija attiec gi un 1990.gads. J atz m, ka densapg d izmantojama ir tikai Arukilas-Amatas (D2ar-D3am) dens horizontu kompleksa vidusda a Gaujas (D3gj) un Burtnieku (D2br) dens horizonti, jo p r j kompleksa da a satur dabiski paaugstin tas mineraliz cijas pazemes de us. Tom r pieaugoš Arukilas-Amatas (D2ar-D3am) horizontu kompleksa de u ekspluat cija ar izrais ja dens l me u krišanos un depresijas piltuves veidošanos min taj kompleks gad pazemin jums depresijas piltuves centr sasniedza 23 m (absol taj s atz m s -20 m). Kaut ar depresijas piltuves robežas nav bijis iesp jams prec zi noteikt nepietiekoš nov rojuma urbuma skaita d, tom r secin ts, ka j ras horizontu kompleks de u intr zija Arukilas-Amatas (D2ar-D3am) nenotiek pateicoties hidro eolo iskajiem apst k iem. dens dens kvalit tes pasliktin šan s iemesls bija zem k un augst k iegu ošo paaugstin tas mineraliz cijas de u p rtece, ko izsaukusi spiediena samazin šan s (Janikins u.c., 1993). Liep jas apk rtn ir sarež ti hidro eolo iskie apst k i, kas ir labv l gi j ras de u intr zijai. T d past v liela varb t ba, ka pie zin ma dens ieguves apjoma j ras dens intr zija var sasniegt ar pazemes de u atradni Ota i. Spalvi š u.c. (2004) realiz taj p t jum tika model ti vair ki hlor djonu migr cijas scen riji pie daž diem dens pat ri a apjomiem, un tika secin ts, ka j ras de u ieguve nedr kst p rsniegt 4.8 t kst. m3/d, lai s o de u fronte ilgtermi (25 gadi) nesasniegtu atradni Ota i. Ieguve var tikt palielin ta l dz 14.4 t kst. m3/d, ja tiek ier kota bar ža Liep jas ezera Austrumu krast. Tom r tas nav efekt vs risin jums, jo: 1) š da pas kuma uztur šana ir d rga, k ar pašreiz saimniecisk s darb bas intensit te Liep j ir b tiski 9

10 kritusies un ats kn to tehnisk dens apjomu neb tu kur izmantot; 2) Liep jas pils tas teritorij M ru-žagaru dens horizontos iev rojami pasliktin tos dens kvalit te. J atz m, ka b tiski samazinoties dens ieguves apjomam AS KVV Liep jas Metalurgs piederošaj atradn Liep jas metalurgs (Br v bas iela) pašreiz kop jie dens ieguves apjomi Liep jas pils t ir iev rojami zem ki nek tika prognoz ti model šanas laik. 10

11 3. FONA V RT BAS UN ROBEŽV RT BAS Liep jas j ras intr zijas ietekm t da a ir izdal ta k riska pazemes densobjekta da a Liep ja un pils tas DA apk rtne l dz densg tnei Ota i. Saska ar Vides aizsardz bas un re ion l s att st bas ministrijas ministra K.Gerharda r kojumu Nr.257, ir noteiktas sekojošas indikatoru robežv rt bas: hlor djoni mg/l, n trijs mg/l un sulf tjoni mg/l. 2.pielikum pievienots r kojums. Noteikt s robežv rt bas turpm k kalpos par atskaites punktu negat vu un atgriezenisko tendenču nov rt šanai. 11

12 4. P TNIECISKAIS PAZEMES DE U MONITORINGS 2017.gada 23.marta Atseviš u p rvaldes uzdevumu dele šanas l guma starp Vides aizsardz bas un re ion l s att st bas ministriju un VSIA "Lavijas Vides, eolo ijas un meteorolo ijas centrs" uzdevuma "P tnieciskais pazemes de u monitorings" ietvaros tika iev kti 18 dens paraugi un veiktas misk s anal zes LV MC laboratorij PAZEMES DE U UN J RAS DENS PARAUGOŠANA P tniecisk monitoringa ietvaros divus dens paraugus nevar ja iev kt, jo urbumos bija v ja dens pietece. 18 paraugi tika iev kti sekojošiem m r iem: Liep jas j ras dens intr zijas nov rt šanai tika iev kti 12 pazemes de u paraugi no Valsts pazemes de u monitoringa t kla stacij m "Lauma" un "Liep ja" ( urbumu Nr.2642, 2648, 2647, 2645, 2644, 854, 855, 856, 857, 858, 861, 862); Intr zijas Austrumu robežas preciz šanai tika iev kti tr s paraugi no SIA "Liep jas dens" piederošajiem mola urbumiem (Nr.8849, Nr.8850 un Nr.8851); Fona v rt b m tika iev kti divi paraugi no Valsts pazemes de u monitoringa t kla stacij m "Zut ni" (Nr.2254) un "Skrunda" (Nr.9322); Viens j ras dens paraugs tika iev kts 2.4 km att lum no Liep jas, ko veica Latvijas Hidroekolo ijas instit ta speci listi. 3.tabula Paraugošanai izmantoto urbumu raksturojums (LV MC, 2017) Nov rojumu stacijas nosaukums Lauma Liep ja Koordin tas dens horizonta nosaukums Urbuma filtra Stat. l m. interv ls, m no z.v. no z.v., m* no l dz Urb. Nr. Datub zes Nr D2ar D2br D3gj D3gj D3am D3ak D3mr - žg XI D3mr - žg XIV-E D3mr - žg XIV-G D3mr - žg XIV-V D3ktl XIV-Ž D3jn - ak X, Y, LKS-92 LKS-92 12

13 3.tabulas turpinājums Skrunda D3mr - žg Zut ni 34A D3mr - žg D3snk + žg D3snk + žg D3snk + žg Pazemes de u atradne "Ota i" * Statisko l me u m r jumi 2017.gada j nija paraugošanas laik. 17 pazemes dens paraugiem (tabula Nr.3) lauka apst k os tika m r ti statiskie l me i, dens temperat ra, ph, izš duš sk bek a saturs (O2, mg/l), elektrovad tsp ja (EVS), oksid šan s-reduc šan s potenci ls (Eh, mv). J ras dens paraugam lauka apst k os tika m r ta temperat ra, elektrovad tsp ja, izš dušais sk beklis. 17 dens paraugiem (16 pazemes de u un 1 j ras dens) laboratorij tika analiz ts 24 sekojošu parametru kopums: pamat mija (hidrog nkarbon tjoni, hlor djoni, sulf tjoni, kalcijs, k lijs, magnijs, n trijs), biog nie elementi (amonija joni, kop jais fosfors, kop jais organiskais ogleklis, kop jais sl peklis, kop j dzelzs, nitr ti, nitr ti), mikroelementi (ars ns, brom djoni, dz vsudrabs, fosf ti, kadmijs, svins, ni elis) un citi raksturojošie parametri (kop j ciet ba, permangan ta indekss, UV absorbcija). Vair kiem paraugiem tika analiz ti papildus pies r ojošie parametri: 1,2-dihloret ns (5 paraugos), BTEX summa (5 paraugos), Izš dušais organiskais ogleklis (8 paraugos), mang ns (7 paraugos), Tetrahloretil ns (5 paraugos), Trihloretil ns (5 paraugos), Trihlormet ns (5 paraugos). dens paraugu test šanas p rskati ir pievienoti 3.pielikum. 13

14 2.attēls. J ras de u un pazemes de u paraugošanas vietas (LV MC, 2017) 14

15 Paraugošanas laik tika konstat ts urbuma Nr.2648 iesp jams boj jums. J atz m, ka šis urbums ir kvantit tes monitoringa t kla urbums, kas regul ri netiek izmantots k dens kvalit tes monitoringa punkts. Attiec gi nevar ja ieg t pietiekamu apjomu un reprezentat vu dens paraugu, t d turpm kos apr inos un anal z šim paraugam tika piev rsta paša uzman ba. J ras dens paraugs tika iev kts m dzi um, aptuveni 2.4 km att lum no Liep jas (LKS92 E: ; N: ). Pazemes de u paraugi tika iev kti laika posm no l dz Laboratorijas anal žu dati, kas iev kti no Valsts pazemes de u monitoringa t kla ir br vi pieejami LV MC m jaslap nov rojama datu arh v. 18 dens paraugiem (17 pazemes un 1 j ras) tika apr in ts jonu bilances vien dojums, lai p rliecin tos par anal žu korektumu p c sekojoša vien dojuma: 𝑁 𝑣 𝑟𝑧𝑒 % = (( Katjoni 𝐴 )/( Katjoni+ 𝐴 )) 100; [4.1] Novirze, kas liel ka par ±10% var b t saist ta ar k dainiem m r jumiem. Jonu bilances nesakrit bas iesp jamie c lo i var b t: 1) nepareiza dens parauga iev kšana un/vai uzglab šana, 2) rupjas k das veicot dens parauga misko anal zi, 3) citu, vien dojum neiek autu, jonu paaugstin tas v rt bas (Bilance, 2017). Novirze paraugiem sv rst j s robež s no -0.3% l dz 20.9%. 14 paraugiem (13 pazemes de u un 1 j ras) jonu bilance bija robež s no -0.3% l dz 6.9%, kas ir pie emama. Tr s paraugiem jonu bilance novirze bija virs pie aujamajiem ±10%. Šie paraugi bija ar augst kaj m hlor djonu koncentr cij m starp visiem pazemes de u paraugiem un tika konstat ts, ka apšaub mas ir n trija koncentr cijas, kas teju divk rt p rsniedz iepriekš jos gados nov rot s pie l dz giem visu p r jo pamat mijas parametru v rt b m. Turpm kos apr inos n trija v rt bas šiem trim paraugiem tika aizst tas ar apr in taj m no jonu bilances vien dojuma. 15

16 4.2. DENS TIPI UN JONU APMAI A 3.attēls. Iev kto paraugu novietojums Paipera diagramm (LV MC, 2017) Paipera diagramm (3.att ls) var nov rot vair kus b tiskus procesus, kas norisin s Liep jas j ras dens intr zijas apgabal. Pirmk rt, fona stacijas Skrunda un Zut ni paraugi raksturo tipiskus hidrog nkarbon tu tipa sald de us. Tas apstiprina, ka M ru-žagares (D3mr-žg) horizontos dabiskos apst k os nav paaugstin ts hlor djonu un sulf tjonu patsvars. Otrk rt, Ota i urbumi, kas izvietoti uz mola skaidri par da j ras de u intr zijas ietekmes samazin šanos t l k iekšzem un ar to, ka ietekme ir uz visiem trim mola urbumiem. Trešk rt, Liep jas urbumi par da, ka j ras de u intr zija ir izteikta M ru-žagares urbumos Nr.2642, Nr.2647, kuru dzi ums ir 57 un 58 m, bet ietekme ir b tiski maz ka M ru-žagares urbum Nr. 2645, kas ir 91 metru dzi š. Urbuma Nr.2645 griezum ir 6.2 m biezs m la sl nis, kas visdr z k ar aiztur j ras de u intr ziju M ru-žagares dens horizonta apakš j da. Un visbeidzot, 16

17 urbumi, kas ierindojas virs iedom t s l nijas, kas savieno j ras dens un fona paraugus nor da uz katjonu apmai as reakcij m. 4.attēls. Paipera diagramma ar j ras intr zijas nov rt šanas krit rijiem (LV MC, 2017 p c Tomaszkiewicz et al., 2014) 4.3. J RAS DENS MASAS DA AS APR INS Raksturojot j ras dens intr ziju ir b tiski apzin t cik liela da a j ras dens piejaukumu ir pazemes dens paraugos. Tas tika dar ts apr inot teor tisk izmantojot hlor djonus un brom djonus k dens mais juma da as procentus, konservat vo elementu (Bear&Cheng, 2010) un uzskatot, ka visi hlor djoni un brom djoni, kuri p rsniedz j ras dens netrauc t parauga v rt bas, n k no j ras dens intr zijas. No emtais j ras dens paraugs tika izmantots k gala produkts, kas raksturo j ras sast vu, bet divu staciju Skrunda un Zut ni paraugi tika 17

18 pie emti par j ras dens neietekm tiem paraugiem (tika apr in ts vid jais hlor djonu un brom djonu saturs šajos paraugos). T d j di paraug, kurš sast v no j ras dens un sald dens mais juma j ras dens pienesums (x) tiek apr in ts no hlor djonu vai brom djonu satura p c sekojošas formulas: ; kur, Chlor djoni paraug [4.2] ir hlor djonu koncentr cija konkr taj paraug, Chlor djoni sald den attiecas uz hlor djonu saturu netrauc t sald dens paraug jeb m su gad jum vid j aritm tisk hlor djonu v rt ba no fona stacij m Skrunda un Zut ni, bet Chlor djoni j ras den ir hlor djonu koncentr cija j ras den (Appelo&Postma, 1994). Ieg t v rt ba x ir procentu l j ras dens da a paraug. P c š s pašas formulas tika apr in ta ar j ras procentu l da a paraugos balstoties uz brom djonu saturu (5.att ls). 5.attēls. J ras dens da a pazemes dens paraugos Att l Nr.5 redzams, ka visliel k j ras de u intr zijas ietekme ir paraugos Nr.2647 un Nr.2642, kas atrodas j ras de u intr zijas centr laj da un attiec gi j ras da a paraugos ir 44% un 31% p c hlor djoniem un 50% un 3% p c brom djoniem. Paraug Nr.2642 visdr z k k daini noteikts brom djonu saturs, jo pamat mija apstiprina, ka j ras dens da a pazemes dens paraug ir b tiski liel ka. T l k seko intr zijas centra tuv kais mola paraugs Nr.8850, kur j ras dens apr in t da a ir 11% gan p c hlor djoniem, gan brom djoniem. Pie j ras dens 18

19 intr zijas ietekm ta parauga v l var pieskait t paraugu Nr.2648, kur j ras dens procentu l da a ir 5% p c hlor djoniem vai 4% p c brom djoniem. Paraugos Nr. 862, 861, 8851, 2644 j ras dens procentu l da a sv rst s ap 1-2%, kas nor da uz oti nelielu ietekmi un ir neviennoz m ga emot v r rezult tu nenoteikt bu. Paraugi Nr un 2645 var tikt uzskat ti par j ras de u intr zijas gandr z neietekm tiem PIES TIN JUMA INDEKSU APR INS Pies tin juma indeksi tika apr in ti izmantojot br vpieejas eo misk s model šanas programmat ru PHREEQC 3.3. Tas tika dar ts balstoties pamat miju, ph un temperat ru. 6.attēls. Apr in tie pies tin juma indeksi attiec b pret miner liem hal tu, kalc tu, dolom tu un ipsi (LV MC, 2017) Att l Nr.6 var nov rot, ka neviens no paraugiem nav pies tin ts attiec b pret hal tu vai ipsi, attiec gi šie miner li joproj m var š st den. Vistuv k pies tin jumam attiec b pret hal tu likumsakar gi ir j ras dens paraugs, aiz k seko j ras dens intr zijas visietekm t kie paraugi Nr.2647 un Nr.2642 M ru-žagares dens horizontos, k ar j ras de u intr zijas ietekm tais paraugs uz mola Nr.8850 no Sni eres-žagares dens horizontiem. Attiec b pret ipsi vistuv k pies tin jumam atrodas monitoringa stacijas Lauma paraugi Nr.854, Nr.858, Nr.862, Nr.861, Nr.855, Nr.856 un Nr.857. T pat visi paraugi ir pies tin ti attiec b pret kalc tu un dolom tu un augst k s v rt bas nov rojamas paraugos Nr.2644 un Nr

20 4.5. RISKA PAZEMES DENSOBJEKTA F5 ROBEŽAS Apl kojot j ras p tniecisk pazemes de u intr zijas v sturisko att st bu (7.att ls), k ar emot v r de u monitoringa rezult tus tiek pied v ts Liep jas j ras intr zijas apgabalu izdal t k atseviš u pazemes densobjektu- riska pazemes densobjektu F5. 7.attēls. J ras de u ietekme un M ru-žagares dens horizonta l me u atjaunošan s Liep j (LV MC, 2017) 20

21 Pamatojoties uz dens strukt rdirekt vas pras b m šo j ras de u intr zijas ietekm to teritoriju ir b tiski apsaimniekot atseviš i, jo: 1) pašreiz izdal tais F1 densobjekts ir iev rojami liel ks nek j ras dens intr zijas ietekm t da a. Nav paredzama t da situ cija un t di dens ieguves apjomi, kas intr zijas ietekm tajai da ai autu sasniegt 20% no pazemes densobjekta F1 da as. Attiec gi t d veid m ksl gi tiek uzlabots pazemes densobjekta F1 st voklis un vienlaic gi nav iesp jams pl not stingr kas uzraudz bas pras bas j ras apdraud taj teritorij ; 2) j ras dens intr zijas dens intr zijas robežas pašreiz nav stingri noteiktas, kas apgr tina teritorijas apsaimniekošanu un iesp ju analiz t k d m r intr zija ir samazin jusies, jo nav atskaites punkta. Vertik l virzien robežas pašreiz iek auj Ketleru, Žagares un M ru dens horizontus. Riska densobjekta da as teritorija defin ta k dienvidaustrumu apk rtne l dz densg tnei Ota - Liep ja un pils tas i. 8.attēls. Hlor djonu saturs urbumos attiec b pret urbumu savstarp jo att lumu (LV MC, 2017) Tiek pied v ts pamat saglab t vertik lo iedal jumu un riska pazemes densobjekt iek aut sekojošus dens horizontus: M ru-žagares un Ketleru. T l k balstoties uz četru urbumu Nr.2647, Nr.8850, Nr.8851 un Nr.8849 datiem, kas izvietoti gandr z vertik l l nij tika ieg ti j ras de u intr zijas izplat bas gradienti. Attiec gi tika emtas v r hlor djonu koncentr cijas, kas ieg tas vienos laika periodos (gados). No t tika apr in ti gradienti at emot hlor djonu koncentr cijas urbumos un dalot to ar att lumu no viena urbuma l dz otram. Rezult t tika ieg ti koeficienti, kas raksturo par cik miligramiem litr samazin s hlor djonu koncentr cija uz vienu metru. T l k tika izv l ts slikt kais scen rijs jeb maz k hlor djonu samazin šan s tendence, kas ir 0.65 mg/l uz metru, jo hlor djonu satura samazin šan s starp urbumiem nav line ra, k to par da 8.att ls. 21

22 Tad balstoties uz visu pieejamo datu kopu par hlor djoniem urbumos attiec gajos horizontos (M ru-žagares un Ketleri) un izr in to gradientu, tika apr in tas buferjoslas, kuru gal j robeža raksturo hlor djonu saturu, kas ir zem anal tisk s metodes noteikšanas robež s jeb tuvu nullei. 9.attēls. Pazemes riska densobjekta F5 robeža un noteikšanas pieeja (LV MC, 2017) 22

23 Att l Nr.9 š s buferjoslas att lotas ar gaiši zilajiem ap iem. T pat tika emts v r iepriekš veiktais p t jums (Bikše et al., 2016), kur tika interpret ta hlor djonu 250 mg/l robeža slikt kaj scen rij 2001.gad un tai tika apr in ta papildus buferjosla l dz gi k ap urbumiem. Ir redzams, ka abas teritorijas b tiski neatš iras. Gal j pazemes riska densobjekta F5 robeža tika defin ta galvenok rt balstoties uz slikt ko scen riju urbumos, k ar emto v r densg tnes Ota i atrašan s vietu. Robež tika iek auta pazemes de u atradne Ota i, lai uzraudz tu galveno Liep jas pils tas centraliz to densg tni, k ar tika iek auti urbumi dienvidu da, kas ar pieder SIA Liep jas dens un uzr da nedaudz paaugstin tas hlor djonu koncentr cijas attiec b pret fona v rt b m. 23

24 5. KOPSAVILKUMS P t juma ietvaros tika izdal ts jauns pazemes densobjekts riska pazemes densobjekts F5, kurš ietver sev M ru-žagares un Ketleru dens horizontus, bet pl n t robeža att lota 9.att l. Liep jas pils tas apk rtn esošo divu depresijas piltuvju izveidošan s liecina par sarež tiem hidro eolo iskajiem apst k iem, t d, lai nodrošin tu sald dens resursu kvalit tes un kvantit tes ilgtsp j gu izmantošanu, nepieciešams realiz t p rdom tu un regul ru monitoringa programmu (tai skait paplašinot nov rojumu t klu un veicot regul rus nov rojumus reprezentat v kajos urbumos), kas sniegtu nepieciešamos datus, lai nov rt tu j ras de u intr zijas att st bas tendences un nov rt t daž du pas kumu efektivit ti un ietekmi pirms l muma pie emšanas. Ir nepieciešams turpin t regul ru jaunizdal t F5 riska pazemes densobjekta monitoringu un apsv rt iesp ju ier kot papildus kvantit tes un kvalit tes nov rojumu urbumus vismaz intr zijas ietekm tas teritorijas Dienvidu da, bet ar Austrumu un Zieme u da s. Ir b tiski atk rtot kampa veid gu kvalit tes monitoringu vismaz M ru-žagares, Ketleru Akmenes un dens horizontos ier kotajos urbumos papildus oblig ti nosakot brom djonus (tika noteikts), k ar jodu un stronciju (netika noteikts). Nav viennoz m gi skaidrs vai kvantit tes monitoringa urbum Nr.2648 no emtais paraugs reprezent pašreiz jo situ ciju, t d paraugu emšana ir j atk rto. T pat nav skaidrs vai urbums Nr.861 nav boj ts, par ko aizdomas rada krasi atš ir gais pazemes de u sast vs sal dzinot ar iepriekš jiem gadiem. T pat nepieciešams vienoties par regul ru nov rojumu veikšanu mola urbumos un regul ru atskaišu sa emšanu (korekti statiskie un dinamiskie l me i, pamat mija) no pazemes de u atradnes Ota i ekspluat cijas urbumiem, jo šie dati ir izš irosi intr zijas att st bas nov rt šan. Tikai p c visu augst k min to darb bu izpild šanas b s iesp jams veikt korektu tendenču anal zi, ilgtermi efekt vi un ilgtsp j gi apsaimniekot j ras dens intr zijas ietekm to teritoriju un pl not pils tas Liep ja att st bu un dens ieguves palielin šanas iesp jas. 24

25 6. IZMANTOT LITERAT RA Appelo, C.A.J., Postma, D. (1994) Geochemistry, groundwaterandpollution. Rotterdam, BalkemaPublishers. Bear, J. &Cheng, A.H.D (2010) ModelingGroundwaterFlowandContaminant Transport. Springer. DOI / Bikse, J., Retike, I.,Kalvans, A. (2016) Historical evolution of seawater intrusion into groundwater at city Liepaja, Latvia The role of hydrology towards water resources sustainability, Nordic Water 2016, XXIX Nordic Hydrological Conference, August 8-10, 2016, Kaunas, Lithuania. Bikše, J. (2013) Liep jas apk rtnes pazemes de u misk sast va izmai as. Ma istra darbs. Latvijas universit te, eogr fijas un Zemes zin t u fakult te, 78.lpp. BILANCE (2017) Pazemes de u kr jumu bilance, 2016.gads. VSIA Latvijas Vides, eolo ijas un meteorolo ijas centrs. Sk Pieejams: PAZEMES_UDENU_KRAJUMU_BILANCE% pdf GeoConsultants (2007) Atskaite par hidro eolo iskajiem p t jumiem Liep jas pils tas densg tn s Ota i un Aistere. Liep ja-r ga. Jankins, J., Levina, N., Levins, I., Prols, J., Straume, J. (1993) Pazemes de u monitorings Latvij. Latvijas republikas finansu ministrijas valsts uz mums Latvijas eolo ija. R ga. Valsts eolo ijas fonda invent ra Nr Levina, N. (1997) Pazemes dens kr jumi un to izmantošana. Gr m.: Semjonovs, I. (redaktors). Pazemes ūdeņu aizsardzība Latvijā. R ga, Izdevniec ba Gandrs, 335. Levina, N., Levins, I. (2001) Liep jas pils tas centraliz t s densapg des avotu nov rt jums. R ga, Valsts eolo ijas dienests. Levina, N., Levins, I., Prols, J., Straume, J. (1995) Dzeramie pazemes de i Latvij, Latvijas Republikas Vides aizsardz bas un re ion l s att st bas ministrija. eolo ijas dienests. R ga. Valsts eolo ijas fonda invent ra Nr LV MC (2017) P rskats par virszemes un pazemes de u st vokli 2016.gad. Pieejams: /VPUK_parskats_2016.pdf Tolstovs J., Levina N. (1976) P rskats par t mu: Latvijas PSR pazemes bilances p t jumi g. R ga, eolo ijas p rvalde. de u rež ma un VentEko (2008) P rskats par pazemes de u kr jumu apr inu un aizsargjoslu noteikšanu pazemes de u atradnes Liep jas metalurgs densg tnes iecirk iem Br v bas iela un Meldru iela. R ga. Tomaszkiewicz M., Najm M.A., El-Fadel M. (2014) Development of a groundwater quality index for seawater intrusion in coastal aquifers. Environmental Modelling & Software. Department of Civil & Environmental Engineering, Faculty of Engineering & Architecture, American University of Beirut. 25

26 Pielikums Nr.1 LAMO4 vertik l shematiz cija Q1# Kvart ra (Q) relh aer Q4-3 gq3 Q1-3 J gq1-3 T P2 C1 D3š D3ktl D3ktl D3žg D3sv D3tr D3mr D3ak D3ak D3krs D3jn D3el D3aml D3stp D3kt D3og D3dg D3dg D3slp D3pl D3pl D3am D3am D3gj2 D3gj2 Pazemes densobjekti gq1#z D3ktl# D3ktlz D3zg# Famenas (F1-F4) 6 Reljefs Aer cijas zona Bezspiediena kvart rs Augš j mor na Spiediena kvart rs vai Jura Apakš j mor na vai Triass Perms Karbons Š erve a Ketleru Ketleru Žagares Sv tes T rvetes M ru Akmenes Akmenes Kursas Joniš u Elejas Amulas Stipinu Katlešu Ogres Daugavas Daugavas Salaspils P avi u P avi u Amatas Amatas Augš j Gauja Augš j Gauja Mode a plaknes kods relh aer Q2 gq2z D3akz D3krs# D3el#z D3dg# D3slp#z P avi u-amulas (D6-D11) 5 Nosaukums eolo iskais kods D3pl D3am#z D3am D3gj2z D3gj2 ArukilasAmatas (A1-A10) LAMO4 Apz m jums mode a griezum plaknes Nr

27 Pielikuma Nr.1 turpinājums Apakš j Gauja Apakš j Gauja Burtnieku Burtnieku Arukilas Arukilas 26 Narvas 27 P rnavas Apz m jumi: D3gj1 D3gj1 D2brt D2brt D2ar D3ar D2nr2 D2nr1 D2prn Mode a plaknes kods D3gj1z D3gj1 D2brtz D2brt D2arz D2ar Pazemes densobjekti ArukilasAmatas (A1-A10) Nosaukums eolo iskais kods D2nr#z D2prn emerup rnavas (P) LAMO4 Apz m jums mode a griezum plaknes Nr dens horizonts; # - apvienotais dens sl nis - sprostsl nis; #z - apvienotais sprostsl nis 27

28 Pielikums Nr.2 28

29 29

30 30

31 Pielikums Nr.3 31

32 32

33 33

34 34

35 35

36 36

37 37

38 38

39 39

40 40

41 41

42 42

43 43

44 44

45 45

46 46

47 47

48 48