Dzimšanas dienas ballīte

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Dzimšanas dienas ballīte"

Transkripts

1 Dzimšanas dienas ballīte Dzimšanas dienas ballīte: Filmas mērķis - Šīs īsfilmas mērķis ir palīdzēt profesionāļiem pamanīt autisma pazīmes un dažādos to izpausmes veidus. - Tā ir daļa no informācijas, kuru piedāvā Velsas valdība, lai palīdzētu uzsākt diagnostiskās izvērtēšanas procesu. - Filmā iekļauti trīs bērni - aktieri, kuri attēlo katras autisma pazīmes atšķirīgos izpausmju veidus. Ir iespējami arī citi autisma pazīmju izpausmju veidi. - Filmas galvenais fokuss ir palīdzēt pamanīt autisma pazīmes. Tā neparāda visu pieredzi, kas saistīta ar autismu (arī ne daudzās stiprās puses), cēloņus vai iespējamo palīdzību. - Papildus informācija ir pieejama Latvijas Autisma apvienības un Bērnu Slimnīcas fonda mājaslapās. Dzimšanas dienas ballīte:filma profesionāļiem bērnu autisma pazīmju atpazīšanai Šīs filmas mērķis ir vairot izpratni par autisma pazīmēm un dažādiem veidiem, kā tās var izpausties dažādiem bērniem. Šodien ir Eimijas dzimšanas diena. Eimijas autisma pazīmes nav tik izteikti saredzamas, un, kā daudzām meitenēm, viņas simptomus ir viegli palaist garām. Viņai patīk pavadīt laiku ar savu rotaļu poniju kolekciju. Viņas brālim Džekam ir daudz redzamākas, klasiskas autisma pazīmes, viņam labāk patīk būt vienatnē, nekā komunicēt ar citiem. Viņa aizraušanās ir vilcieni. Ballītes viesim Rīsam arī ir autisma pazīmes. Ārēji pašpārliecināts, viņš dažkārt šķiet nejūtīgs pret citu cilvēku vajadzībām. Viņš daudz zina par automašīnām un vēlas visiem izstāstīt, ko viņš zina par šo. Indivīdiem ar autismu ir traucēta sociālā komunikācija un mijiedarbība, kā arī ierobežota vai atkārtota uzvedība un domāšanas modeļi. Autisma pazīmes bieži vien netiek pamanītas. Dažreiz tās ir acīmredzamas, taču dažkārt tās ir daudz izsmalcinātākas. Autisma PAZĪMES izpaužas dažādos veidos, un mēs tos sadalīsim 5 kategorijās. PAZĪMES (1) Traucēta sociālā mijiedarbība un vebālā komunikācija (2) Iztēle, idejas un radošums ir atšķirīgs vai samazināts (3) Žestu vai neverbālā komunikācija ir ierobežota vai neparasta (4) Šaurs interešu loks; acīmredzama rutīna* un atkārtota uzvedība (*Rutīna nozīmē bērnu nepieciešamību pēc noteiktas, specifiskas kārtības) (5) Neparastas sensorās reakcijas

2 2 Mums ir jāatpazīst un jāsaprot šīs pazīmes, kad tās parādās, un mums ir jāpamana, kad atsevišķas pazīmes apvienojas un veido modeli. Eimijas dzimšanas dienas ballīte ir sākusies, un jau tagad var redzēt, ka Eimija šķiet mazliet atsvešināta no grupas un ne īpaši interesējas par saņemtajām dāvanām, līdz kāda no meitenēm Olīvija uzdāvina viņai rotaļu poniju. Tagad Eimija reaģē pozitīvi, ne tikai tāpēc, ka viņai patīk rotaļu ponijs, bet viņa arī vēlētos draudzēties ar Olīviju vairāk nekā ar citiem. Kad mamma jautāja Eimijai, ko ielūgt uz ballīti, viņa varēja iedomāties tikai Olīviju, tāpēc pārējos viesus izvēlējās mamma. (1) TRAUCĒTA SOCIĀLĀ MIJIEDARBĪBA UN VERBĀLĀ KOMUNIKĀCIJA. Sociālās mijiedarbības traucējumi dažādiem bērniem ir atšķirīgi. Jāņem vērā dažādas sociālās mijiedarbības pakāpes, jāaplūko bērnu interese par citiem, viņu komunikācijas prasmes un viņu izpratne par citiem, jo īpaši citu cilvēku jūtām. Dažus bērnus vienkārši citi neinteresē, piemēram, Džeks izvairās no sociālā kontakta, dodas prom, ja citi spēlējas viņam blakus, un nepiedalās nevienā aktivitātē. Džeks neizrāda komunikācijas prasmes. Lielākā daļa viņa teiktā ir frāzes no televīzijas, un viņš tās atkārto atkal un atkal. Viņa sociālo stilu var raksturot kā atsvešinātu, viņš neatbild uz sociālo mijiedarbību un nemeklē to. Eimijas mamma ballītē ieplānojusi dzīvnieku atdarināšanas spēli, lielākajai daļai bērnu šī doma patīk. Bet Rīsam ir savas idejas par to, kā šī spēle jāspēlē, un te viņa grūtības ar sociālo mijiedarbību kļūst redzamākas. Viņu interesē citi bērni, bet viņš izmanto vienpusīgu pieeju. Viņš ir verbāli prasmīgs un ar prieku pārliecināti runā par savām interesēm, bet viņš citiem stāsta un mijiedarbībā dominē. Viņš neklausās un neizrāda iejūtību pret citiem, uzstāj, lai citi bērni spēlē un dara, kā viņš vēlas. Dažreiz viņam šķiet smieklīgi, ka citi bērni dusmojas un negrib spēlēt pēc viņa noteikumiem. Viņa sociālo stilu var raksturot kā aktīvu, bet neparastu viņš aktīvi meklē sociālo mijiedarbību, bet ar ierobežotu savstarpību, un sociālā pieeja parasti ir paša bērna noteikta. Eimijai, tāpat kā Rīsam, arī ir interese par sociālo mijiedarbību, bet viņas sociālie traucējumi ir atšķirīgi. Viņa vēlas pievienoties un būt pieņemta, bet jūtas neērti un ir nedroša sociālās situācijās. Viņa nav tik prasmīga komunikācijā, un viņa ir pasīva saskarsmē ar citām personām. Viņas mamma mudina viņu piebiedroties un noliek blakus Olīvijai, lai veicinātu viņu draudzību. Olīvija paņem zīmējumu, smejas, saloka attēlu un ieliek to kabatā. Eimija, būdama nedroša, atdarina šīs darbības. Eimijai grupu spēlēs ir grūti, bet viņa tiek galā, atdarinot citus, līdz ar to viņas grūtības nav viegli pamanāmas. Lai gan viņa daudzus klasesbiedrus sauc par draugiem, viņa parasti

3 3 paliek šīs sociālās grupas malā. Viņai ir grūti saprast, kā citi cilvēki jūtas, un viņa nav droša, kā reaģēt ar līdzjūtību un mīlestību. Eimijai piemīt pasīvs sociālais stils, kad persona neierosina sociālo mijiedarbību, bet uz to reaģē. Īpaši jāņem vērā izpratne par citiem, piemēram, kā bērns meklē mierinājumu, ja ir sasities, vai kā mierina citus. Džekam troksnis ir par lielu, tāpēc viņš cenšas attālināties no grupas, viņš pakrīt un sasit galvu. Kritiens ir nelāgs, bet viņš tikai nedaudz paraud un nemeklē mierinājumu pie netālu esošā tēva. Rīss redz notiekošo, bet šaubās, un nekādā veidā nemēģina Džeku mierināt. Toties Eimija mēģina mierināt Džeku, bet viņa to dara neveikli. Viņa ir iemācījusies ja kāds ir ievainots vai sāpināts, tad jāpiedāvā plāksteris vai tase tējas, jāpieskaras personas plecam un jājautā, vai viss kārtībā. Šiem 3 bērniem raksturīga dažādu izturēšanos kopa, kas norāda grūtības sociālajā mijiedarbībā. Protams, katram bērnam tas izpaužas ļoti atšķirīgi, bet attiecībā uz sociālo mijiedarbību jāmeklē: Izvairīšanās no sociālās mijiedarbības ar citiem bērniem vai mijiedarbība ir kādā veidā neparasta; Ierobežotas komunikācijas prasmes vai komunikācija ir vienpusēja vai neparasta; Samazināta izpratne par citu jūtām VAI neparasta reakcija uz šīm jūtām. (2) IZTĒLE, IDEJAS UN RADOŠUMS IR SAMAZINĀTS VAI ATŠĶIRĪGS Cilvēkiem ar autismu var novērot atšķirīgu iztēli un ierobežojumus iztēles spēlēs, idejās un radošumā domāšanas elastības problēmu dēļ. Džeks neizmanto iztēli spēlēs vai idejās. Viņš uz grīdas sakārto priekšmetus līnijās un noteiktā secībā, bet patiesībā ar rotaļlietām vai priekšmetiem nerotaļājas. Viņš rīkojas ar rotaļlietām tāpat kā ar jebkuru citu priekšmetu, un viņam nav intereses par radošām izlikšanās spēlēm vai fantāziju. Rodas iespaids, ka Rīss iesaistās izlikšanās un radošajās spēlēs ar vienaudžiem, un pat dalās idejās ar citiem. Bet paskatieties vēlreiz. Vai viņš dalās ar idejām un radošām aktivitātēm? Viņš dominē spēlē un pārņem kontroli. Tas viņam palīdz tikt galā, jo viņš kontrolē saturu, lai spēlē atkārtotos viņu interesējošā tēma, un viņš nosaka katra lomu šajā spēlē. Iedziļinoties mēs redzam, ka viņš nedalās ar idejām un viņa spēlēšanās nav tik elastīga kā vienaudžiem. Arī Eimija iesaistās iztēles spēlēs. Viņa bieži spēlējas ar saviem rotaļu ponijiem. Tas var šķist normāli viņas vecuma meitenei. Tomēr pavērojot var ievērot, ka viņa spēlējas tikai ar šīm rotaļlietām, un viņa bieži izspēlē tos pašus scenārijus. Viņa arī nemēģina runāt par ponijiem ar citiem bērniem vai pieaugušajiem, pat saņemot dāvanā jaunu rotaļu poniju.

4 4 Eimijas grūtības šajā jomā izpaužas arī, kad viņa cenšas iesaistīties noteiktās spēlēs ar citiem bērniem. Viņai ir grūti nākt klajā ar savām radošām idejām, un viņa bieži pārprot lomu spēles. Tātad - iztēles, ideju un radošuma jomā var meklēt vienu vai vairākas no šīm pazīmēm: Bērns neizrāda iztēli ar modeļu rotaļlietām, lellēm un priekšmetiem tā, it kā tie būtu reāli (tas ir, izlikšanās spēlē); Iztēles spēle ir atkārtota un/vai notiek vienatnē; Iztēles aktivitātēm ar citiem trūkst vienlīdzīgu radošo ideju apmaiņas. (3) IEROBEŽOTI ŽESTI UN NEVERBĀLĀ KOMUNIKĀCIJA Bērniem ar autismu ir ierobežoti žesti, kā arī citas neverbālās komunikācijas iemaņas. Apsverot neverbālo komunikāciju autisma kontekstā, ne tikai jāapsver žestu lietošanas biežums, bet arī intensitāte un veids, kādā tie tiek saskaņoti ar verbālo komunikāciju un citām neverbālās komunikācijas metodēm. Mums vajadzētu arī kliedēt mītu par acu kontaktu. Bērni ar autismu var veidot vai neveidot acu kontaktu, un atkal jāņem vērā, kā tas tiek saskaņots un piemērots. Eimijas dzimšanas dienas svinībās bērni jautri spēlējas ar burbuļiem. Sākumā Eimijas mamma parāda viņiem, kā pūst burbuļus, un mēs redzam, kā visi bērni, kam nav autisms, norāda uz burbuļiem, kad tie kustas. Kad viņa uz brīdi apstājas un jautā, vai viņi vēlas, lai turpina, viņi māj ar galvu un aizrautīgi sit plaukstas, mudinot viņu turpināt. Savukārt Džeks neizmanto parastos žestus. Viņš nemāj ar galvu un nepamāj ar roku, lai aicinātu. Viņš nenorāda ar roku, lai dalītos priekā ar pārējiem par lielākajiem burbuļiem. Viņš ir priecīgs, bet viņš to izrāda, lēkājot, taisot troksni un plivinot rokas. Tagad bērniem ir iespēja pašiem pūst burbuļus. Rīsam izdodas labi, bet viņam ir grūti saskaņot savu neverbālo komunikāciju. Viņš nonāk par tuvu citiem un nesaskaņo acu kontaktu ar savām norādēm. Eimija ir iemācījusies lietot dažādus žestus, viņa atdarina, kā citi bērni tur rokas pie mutes un pūš. Tomēr viņai trūkst spontanitātes emociju izrādīšanā, īpaši izrādot līdzjūtību vai prieku par citu bērnu sasniegumiem. Tātad žestu un neverbālās komunikācijas jomā jāmeklē šādas pazīmes: Reti izmanto žestus; Žesti tiek izmantoti, bet tiem trūkst spontanitātes vai tie ir nedroši vai nepiemēroti; Žesti nav saskaņoti ar citām komunikācijas formām. 4. ŠAURS INTEREŠU LOKS, RUTĪNA UN ATKĀRTOTA UZVEDĪBA

5 5 Daudzi bērni dod priekšroku noteiktiem priekšmetiem vai darbībām, bet šīs preferences bieži mainās, un bērns ir elastīgs iesaistoties dažādās darbībās. Bērniem ar autismu ir šaurs interešu loks, rutīnas un atkārtota uzvedība. Džekam ir daudz ierobežotu, atkārtotu uzvedību, viņš šūpo ķermeņa augšdaļu, griežas un sarindo priekšmetus. Viņam ir arī apsēstība ar vilcieniem. Rīsam ir īpaša interese par automašīnām to modeļiem un numura zīmēm, tā ir obsesīva un atkārtota. Viņš kolekcionē faktus par automašīnām un nemitīgi runā par tiem. Eimijai ir liela rotaļu poniju kolekcija. Tas ir mazāk acīmredzami šauri un atkārtoti, jo viņa nerunā par tiem visu laiku un viņa iesaistās arī citās aktivitātēs. Tomēr, kad Eimijai ir iespēja izvēlēties savu nodarbošanos, viņa izvēlas spēlēties ar saviem ponijiem vienmēr tajā pašā veidā. Absolūtā nepieciešamība pēc rutīnas var parādīties arī ēdienreizēs kā pārspīlēts izvēlīgums. Tas nav tikai satraukums vai nepatika pret noteiktiem pārtikas produktiem, bet ir saistīts ar neatlaidīgu prasību ēst nelielu pārtikas produktu klāstu bērns vienmēr vienā un tajā pašā veidā var vēlēties vienu un to pašu lietu. Džeks ēd tikai viena veida sviestmaizi, izgrieztu zvaigznes formā un pasniegtu uz īpaša šķīvja, tāpēc viņš neēd neko svinību galda. Par laimi, viņa vecāki zina, ko darīt, un viņi jau ir sagatavojuši īpašu šķīvīti tieši viņam. Attiecībā uz šauru interešu loku, rutīnu un atkārtotu uzvedību var meklēt šādas pazīmes: Šaurs izvēlēto interešu klāsts; Atkarība no rutīnas un nepatika pret pārmaiņām; Atkārtota motoriska uzvedība; Pieprasa tikai nelielu pārtikas produktu klāstu. (5) NEPARASTAS SENSORĀS REAKCIJAS. Daudziem no mums ir sensoriskās* (sajūtas, kuras mums patīk vairāk vai mazāk piemēram, nepatīk skaļas vietas vai patīk gulēt zem lielas segas. Tomēr bērni ar autismu bieži uzrāda neparastas sensoriskās reakcijas. Arī tās ir jāaplūko kā daļa no uzvedības modeļa, ņemot vērā to parādīšanās biežumu un intensitāti. Bērns var meklēt sensorus stimulus vai izvairīties no tiem, vai Džeka gadījumā abus. Viņam ļoti nepatīk skaļš troksnis, un viņš mēģina izvairīties no tā, aizspiežot ausis. No otras puses, viņš meklē sensorus stimulus, piemēram, apskatot savus vilcienus no dažādiem leņķiem, kā arī griežoties ap savu asi. Džeka neparastā sensorā reakcija izpaudās arī kā nejūtīgums pret sāpēm, kad viņš nokrita un sasita galvu. Arī Rīsam un Eimijai raksturīga sensoros stimulus meklējoša uzvedība.

6 6 Rīss visu laiku spēlējas ar savām spēļu kārtīm. Viņš tās šķirsta ar pirkstiem un pēta gaismu, kas atstarojas no to spīdīgās virsmas. Eimijai īpaši patīk glāstīt rotaļu ponijus un dažādos veidos tos turēt rokās. Viņa to var darīt stundām ilgi. Attiecībā uz sensorisko reakciju var meklēt šādas pazīmes: Augsta jutība pret skaņām, gaismu, pieskārienu, smaržu vai garšu izvairīšanās no sensoriem stimuliem; Neparasta interese par priekšmetu sensoriem aspektiem sensorisku stimulu meklēšana; Sensoro reakciju trūkums (piemēram, sāpes, temperatūra, skaņa). Nobeigums Autisms ne vienmēr bērnam ir problēma. Bērns var būt apmierināts, atrodoties savā pasaulē un gremdējoties savās interesēs. Ir svarīgi cienīt un novērtēt uzvedības atšķirības un pozitīvos aspektus, ko var radīt autisms. Tomēr pasaule cilvēkiem ar autismu var radīt daudzas problēmas. Tāpēc, ievērojot šīs pazīmes, jūs un citi varat piemērot savu rīcību, lai atbalstītu bērnu. Šajā īsajā filmā mēs redzam, ka katrs bērns ir atšķirīgs, un daži no šiem paradumiem piemīt visiem bērniem. Tāpēc, lai noteiku autismu, mums jāmeklē paradumu modeļi un shēmas, kas parādās kopā. Apskatiet, cik bieži ir novērojama uzvedība, kā tā atkārtojas un cik intensīvas ir reakcijas. Jāapsver, kā tas ietekmē citus un bērnu jādomā par bērnu kopumā visos apstākļos. Jādomā par bērnu kopumā, visām viņa prasmēm un ārpus viņa ikdienas rutīnas. Vai ir reizes, kad bērns satraucas ārkārtējas reakcijas bez iemesla, reakcijas intensitāte, atkārtošanās biežums, vai izturēšanās nopietni ietekmē citus cilvēkus kāds ir modelis? Meklējiet arī iemācītas, it kā nedabiskas reakcijas, neelastību pret pārmaiņām un grūtības būt spontānam. Esiet piesardzīgs, paskatieties uz pazīmēm un reaģējiet uz tām. Palīdziet apmierināt bērna vajadzības un palīdziet viņiem sasniegt viņu potenciālu. Film script: Acknowledgements Filmas teksts: Pateicības Filmas Dzimšanas dienas ballīte projektu atbalstījuši Kārdifas Universitātes Ekonomisko un sociālo pētījumu padome un Velsas Valdība. Scenāriju rakstīja un prodicēja AK projekta komanda: Sue Leekam, Catherine Jones, Johanna Manikiza, Sarah Carrington and Judith Gould.

7 7 Latvijas projekta partneri: Akadēmiskais partneris: Dr.psych.Ieva Bite, Latvijas Universitāte. Nevalstiskā sektora partneris: Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienība. Pateicamies Sarah Bunce, Nicky Hall, Suzie Tyack, Sarah Barrett un Sue Sheppard par atbalstu scenārija veidošanā angļu valodā un ievai Bite par atbalstu latviskā tulkojuma nodrošināšanā. Cardiff University