Latvijā audzētās aitu šķirnes. Prezentāciju veidoja Vendija Madara Kancāne

Transkripts

1 Latvijā audzētās aitu šķirnes Prezentāciju veidoja Vendija Madara Kancāne

2 Latvijas tumšgalve Tā ir vienīgā aitu šķirne, kas selekcionēta Latvijā. Latvijas tumšgalves aitu šķirne izveidota, vietējās aitas krustojot ar Šropšīras un Oksfordšīras šķirnes teķiem, kurus ieveda no Zviedrijas un Anglijas. Vēlāk šķirnes pilnveidošanai tika ievesti vēl citu šķirņu vaislinieki, kā Somijas landrase, Il-de France, Teksels, Vācijas melngalve. 21. gadsimta sākumā veica vienreizēju Oksforddaunas aitu šķirnes asins pieliešanu. Latvijas tumšgalves jaunā tipa aitas ir lielas, ar mazāku vilnas apaugumu uz galvas, kājām un vēdera, pieteikoši muskuļotas ar stiprām kājām un nagiem. Vilnsega uz ķermeņa ir balta, bet segmati uz galvas un kājām tumši brūni vai melni. Ragu nav, bet var būt kustīgi ieradži. Aitu mātēm ir laba auglība ( %), pienīgums, vieglas dzemdības un dzīvotspēji, aktīvi jēri, tādēļ Latvijas tumšgalves selekcijā tiek izmantotas kā "mātes" šķirne (Latvijas aitu audzētāju asociācija). Ir izveidota audzēšanas programma arī Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu saglabāšanai. 2

3 Latvijas Tumšgalves aitas. Foto: LLKC 3

4 Romanovas Šķirne izveidota 19. gs Volgas upes ielejā Jaroslavļas apgabalā. No Romanovas šķirnes 5-10 mēnešus veciem jēriem iegūst kvalitatīvas kažokādas. Tās ir vieglas, siltas, dabīgi pelēkā krāsā. Jēri piedzimst melni, bet no 2-4 nedēļu vecuma tiem intensīvi sāk augt balta vai gaiši pelēka dūnvilna. Pēc 3-4 mēnešu vecuma vilnsega iegūst Romanovas jēriem raksturīgo pelēko krāsu. Pieaugušām aitām vilnsega ir pelēka, ar zilganu nokrāsu. Balti segmati vai to laukumi ir pieļaujami uz priekškājām un pakaļkājām ne augstāk par vēzīša locītavu, kā arī uz astes galiņa. Balti segmatu laukumi uz citām ķermeņa daļām nav pieļaujami. Dzīvnieki pietiekami lieli, spēcīgas konstitūcijas. Galva vidēji liela, garena, melnā krāsā. Atsevišķiem dzīvniekiem uz galvas ir balta svītra vai zvaigzne. Ausis taisni stāvošas, kakls vidēja garuma pietiekami muskuļots. Krūtis dziļas un platas. Kājas spēcīgas, šķirnei vidēji garas, taisnas. Āda plāna, blīva, elastīga. Teķi miesas uzbūvē spēcīgāki, kā mātes, viņiem ir biezāka āda, stiprāka kaulu uzbūve un rupji vilnas matiņikrēpes uz kakla. Vilna bieza, izlīdzināta un tai ir krasi izteikta akota un dūnu zona. Romanovas aitas ir auglīgākā šķirne pasaulē, vidējā aitu māšu auglība 300% (Latvijas aitu audzētāju asociācija). 4

5 Romanovas šķirnes. Foto: Petmapz.com Romanovas šķirnes. Foto: Geomedia.top 5

6 Il-De-France Šķirne izveidota, krustojot Anglijas Leisteres un Rambuljē šķirnes. Vēlāk krustošanā izmantota Manšampo Merino aitu šķirne. Il-de-France šķirni plaši audzē Francijā. Dzīvnieki lieli, masīvi, ar spēcīgu konstitūciju, muskuļoti. Purna daļa un kāju apakšējās daļas nav apaugušas ar vilnu, tās sedz balti segmati. Aitas un teķi bez ragiem, bet teķiem novēro cietus (strupus) ragu aizmetņus. Vilna smalka, balta, vidēja garuma, līdz 7 8 cm, atbilst 56 60s smalkuma kvalitātei. Aitu māšu dzīvmasa kg, teķu kg. Aitām ir nesezonāla meklēšanās. Vieglas dzemdības, labs pienīgums un mātes īpašības. Aitas divu gadu laikā var atnesties 3 reizes, vidējais jēru skaits no aitu mātes gadā līdz 2.25, pirmo reizi atnesoties, parasti dzimst 1 jērs, bet vidējā auglība līdz 180%. Jēri enerģiski, dzīvotspējīgi. Jēri sasniedz labu dzīvmasas pieaugumu, arī nobarojot ganībās. Il-de-France šķirnes jēru kautiznākums vidēji 50-53%, ir reģistrēts pat 59%. Gaļai raksturīgs mazs tauku daudzums. Il de-france aitas plaši audzē gan tīršķirnē, gan kā tēva šķirni rūpnieciskai krustošanai. Barības ziņā nav izvēlīgas, bet tomēr ir nepieciešama kavlitatīva lopbarība, labi izmanto ganības. 6

7 Il-De-France aitas. Foto: I. Mitāne, La.lv 7

8 Sufolka Latvijā audzē Eiropas tipa Sufolkas šķirnes dzīvniekus. Sufolkas aitu šķirne izveidota Anglijas ziemeļaustrumu daļā 19. gadsimta beigās, krustojot Soutdownas un Norfolkas šķirnes aitas. Vidēja līdz liela auguma gaļas tipa aitas ar izteikti melnas krāsas segmatiem klātu galvu un kājām, garām, reizēm nokarenām ausīm. Ragu nav. Krosbredtipa baltas krāsas vilna, smalkums mikroni ( smalkuma klase). Aitām un teķiem vilnsegā ir pieļaujami melnas krāsas vilnas matiņi. Sezonveida meklēšanās. Jēri ātraudzīgi. Aitas sasniedz dzimumgatavību ( sākot no 55 kg, ko sasniedz 5-6 mēn. vecumā). 8

9 Sufolkas aitas. Foto: «keveiti.lv» 9

10 Vācijas merino vietējā Vācijas merino vietējās šķirnes aitas pieder pie mātes šķirņu grupas. Aitu mātes ir piemērotas ganību sistēmai, viņām ir nesezonāla meklēšanās un labas mātes īpašības, ko raksturo pienīgums un rūpes par jaundzimušajiem jēriem. Vācijas merino vietējā aitu šķirne izveidota, krustojot vietējās aitas ar Merino šķirnes teķiem, kurus Vācijā ieveda no Francijas un Spānijas. Šķirne reģistrēta 1951.gadā. Aitām spēcīga konstitūcija, garš ķermenis, labi veidots eksterjers. Dzīvnieki augstkājaini, ar garām nokarenām ausīm. Vilna balta, segmati uz galvas un kājām balti. Aitu māšu auglība ir vidēji 169% (Latvijas aitu audzētāju asociācija). 10

11 Vācijas merino vietējās šķirnes aitas. Foto: Valdis Semjonovs, La.lv 11

12 Dorperas Šķirne izveidota gadā Dienvidāfrikā, izmantojot Dorsetas ragainās un Persijas melngalves aitas. Aitas ir baltas krāsas ar melnu galvu un kaklu. Vilna viegla, nevienveida, īsa, kas pavasarī dabiskā veidā noiet, bet ne vienmēr tas novērojams muguras daļā. Galva, kakls, vēders un sānu daļas ir bez vilnas. Aitām ragu nav, bet teķiem novēro cietus (strupus) ragu aizmetņus. Aitu māšu dzīvmasa kg, teķu kg. Aitām meklēšanās ir nesezonāla. Vieglas dzemdības, labs pienīgums un mātes īpašības. Aitas divu gadu laikā var atnesties 3 reizes, vidējais jēru skaits no aitu mātes gadā līdz 2.25, pirmo reizi atnesoties, parasti dzimst 1 jērs. Jēri enerģiski, dzīvotspējīgi. Šķirne izveidota pieticīgos ēdināšanas apstākļos, tāpēc labi izmanto dažādās kvalitātes ganību zāli, ēd lapas un koku dzinumus. 12

13 Dorperas šķirnes aitu māte ar jēriem. Foto: «learnnaturalfarming.com» 13

14 Oksforddaunas Oksforddaunas aitu šķirne izveidota Lielbritānijā gadā, Aitas ir lielas, izturīgas, agri nobriest, ar izturīgiem kauliem un tipisku zemkājaino šķirņu uzbūvi. Oksforddaunas šķirnes dzīvniekiem ir vidēji gara galva, proporcionāla ķermeņa lielumam, tai jābūt samērīgai atbilstoši vīrišķīgai teķiem un sievišķīgai aitām. Galva ir apaugusi ar vilnu, bet purns ar segmatiem. Sejas daļa vienveidīgi tumša tēraudpelēkā, tumši (šokolādes) brūnā vai melnā krāsā. Ausis vidēji garas, novietotas taisni uz sāniem, klātas ar vilnu vai segmatiem, kas saskan ar purna un kāju krāsu. Kakls izturīgs, proporcionāls, bez krokām, labi pieslēgts ķermenim. Pleci plati, labi muskuļoti. Krūšu kurvis ir plats un dziļš. Ribas labi attīstītas, ķermenis dziļš, slaids un garš ar taisnu vēdera līniju. Kājas ir īsas, taisnu stāvotni un klātas ar tumšiem segmatiem, pilnīgas un labi muskuļotas, pakaļkājas ar īpaši izceltu ārējo muskulatūru. Jēri ir stingri, slaidi un lieliskas kvalitātes. Vilna klāj visu ķermeni, tā ir balta, ciešu tekstūru, labas kvalitātes. Jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī līdz 3 mēnešu vecumam ir grami. Aitu mātēm vidējā auglība %, pieaugušas aitas dzīvmasa 60 līdz 90 kg, vaislas teķi var svērt vairāk par 140 kg. 14

15 Oksforddaunas aitas. Foto: saimniecība «Mikaitas», La.lv 15

16 Tekselas Tekselas šķirne veidota 19. gadsimta sākumā Nīderlandes ziemeļrietumu daļā, Tekselas salā. Šķirne ir populāra kā tēva šķirne gan Eiropā, gan Austrālijā, Kanādā, ASV, Jaunzēlandē un Āfrikā. Vidēja līdz liela auguma aitas ar baltas krāsas vilnu ar pigmentētu ādu pie lūpām, nāsīm un acīm. Aitām balta galva, galva un kājas klātas ar baltiem, smalkiem segmatiem. Šķirnei raksturīga plata galva ar īsu, it kā saspiestu degunu, melnu tauriņveida zīmējumu degungalā un plati novietotām, nedaudz ieslīpi uz augšu vērstām, īsām ausīm. Vilna ir balta, vidēji smalka, mikroni, bez melniem matiņiem. Vilnas nocirpums kg. Aitu māšu dzīvmasa kg, teķu kg. Tekselas šķirnei ir dažādi tipi, piemēram, holandiešu, angļu (britu), franču. Katram tipam ir savas raksturīgās īpašības. Visu tipu Tekselas šķirnes aitām raksturīgi muskuļoti ķermeņi, mazs taukaudu noslāņojums un stipri kauli. Izcilo muskuļu masu nodrošina tā sauktais dubultā muskuļa gēns. Gaļa ir liesa, un šo īpašību pārmanto arī krustojuma dzīvnieki. Tekselas šķirnes jēri ir aktīvi, ātraudzīgi, jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī virs 400 g. Intensīvi nobaroti Tekselas šķirnes jēri, piecus mēnešu vecumā sver no 45 līdz 48 kg. 16

17 Teksel šķirne. Foto: «texel.uk» 17

18 Šarolē Šarolē (Charollais) šķirne veidota 18. gs. sākumā Austrumfrancijas centrālajā apgabalā, Šarolē pilsētas tuvumā. Mūsdienās ir viena no izplatītākajām tēva šķirnēm. Šarolē aitas ir vidēja līdz liela auguma, ar labi attīstītu muskulatūru. Galva un kājas segtas ar plānu, pelēku segmatu kārtu, kuram cauri redzama rozā krāsas āda. Ķermenis klāts ar smalku, smalkuma klases, 4-6 cm garu, biezu, baltas krāsas vilnu. Šķirnes aitu īpašā pazīme ir gaišs, neliels plankums virs acīm, tā sauktās baltās uzacis. Aitām ausis stāvas, novietotas paralēli. Abu dzimumu aitām ragu nav. Pateicoties jaundzimušo jēru smalkajiem kauliem, ķīļveida ķermeņa formai un samērā nelielai galvai, aitu mātēm dzemdības vieglas. Aitu māšu auglība ir %. Aitu mātes ir mierīgas, sabiedriskas, ar tām ir viegli strādāt. Vidējais jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī kontrolnobarošanā līdz 42 kg dzīvmasai sasniedz vidēji g, kautiznākums 50%. 18

19 Šarolē šķirne. Foto: LLKC 19

20 Literatūra 1. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Latvijas tumšgalves aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 2. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Romanovas aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 3. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Sufolkas aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 4. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Il-De-France aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 5. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Vācijas merino vietējās aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 20

21 6. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Šarolē aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 7. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Tekselas aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 8. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Oksforddaunas aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 9. Latvijas aitu audzētaju asociācija. Dorperas aitu šķirnes audzēšanas programma. [Tiessaiste][skatīts ]. Pieejams: 21

22 Paldies par uzmanību! 22