Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

Transkripts

1 Liepājas 8. vidusskola Dunikas iela 9/11, Liepāja, LV-3407, tālr , APSTIPRINĀTS ar Liepājas 8.vidusskolas direktores A.Kuncītes 2020.gada 28.septembra rīkojumu Nr. 158/1.9 Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība Izdota saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu, Ministru kabineta noteikumu Nr.747 Noteikumi par valsts vispārējās pamatizglītības standartu un vispārējās pamatizglītības programmu paraugiem 15.punktu, Ministru kabineta noteikumu Nr.416 Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās pamatizglītības programmu paraugiem 20.punktu un Liepājas 8.vidusskolas nolikuma 14. punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Izglītojamo (turpmāk skolēnu) mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk - kārtība) izstrādāta, lai Liepājas 8. vidusskolā (turpmāk skola) nodrošinātu vienotu pieeju skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā. 2. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa ar mērķtiecīgu mācību rezultātu un informācijas vākšanu skolēna mācību sasniegumu līmeņa noteikšanai, lai koriģētu un pieņemtu lēmumus, kas palīdz skolēnam mācīties un pedagogam (turpmāk skolotājs) vērtēt sava darba efektivitāti un izvirzīt jaunus uzdevumus. 3. Skolēnu mācību sasniegumi tiek vērtēti un dokumentēti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr. 416 Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem un Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumiem Nr. 747 Noteikumi par valsts vispārējās pamatizglītības standartu un vispārējās pamatizglītības programmu paraugiem. 4. Kārtība ir saistoša visiem skolas pedagogiem, kas ir atbildīgi par kārtībā minēto prasību ievērošanu. II. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi 5. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls skolēna sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra skolēna sabiedriskajai un individuālajai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju, vērtību un tikumu apguvi, izpratni un pielietošanu. 6. Mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi ir: 6.1. konstatēt katra skolēna sasniegumus atbilstoši normatīvajos aktos minētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, ievērojot viņa vajadzības, intereses, veselību; 6.2. veikt nepieciešamo mācību procesa korekciju skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai;

2 6.3. motivēt skolēnus pilnveidot savus mācību sasniegumus; 6.4. sekmēt skolēna līdzatbildību par mācību rezultātiem; 6.5. veicināt skolotāju, skolēnu un vecāku sadarbību skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai. III. Mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un vadība 7. Skolas administrācija: 7.1. nodrošina atbilstoši valsts un skolas normatīvajiem dokumentiem vienotu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu; 7.2. ne retāk kā reizi semestrī pārbauda pedagogu ierakstu precizitāti un savlaicīgumu par skolēnu mācību sasniegumiem e-klases žurnālos; 7.3. regulāri analizē skolēnu mācību sasniegumus; 7.4. plāno nepieciešamos pasākumus pedagogu tālākizglītībā par vērtēšanas jautājumiem; 8. Skolotāji: 8.1. veic objektīvu un savlaicīgu katra skolēna mācību sasniegumu vērtēšanu; 8.2. izstrādā vērtēšanas kritērijus un/vai snieguma līmeņu aprakstus un ievēro vienotu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu; 8.3. iepazīstina skolēnus un viņu vecākus ar kārtību, kādā tiek veikta skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana; 8.4. vismaz nedēļu pirms plānotā pārbaudes darba informē skolēnus par norises laiku, tēmu un vērtēšanas kritērijiem vai snieguma līmeņu aprakstiem; 8.5. veic pārbaudes darbu rezultātu analīzi un plāno tālāko rīcību mācību procesa pilnveidošanai. 9. Četras reizes mācību gadā (1.semestra sākumā, pirmajā nedēļā pēc rudens brīvlaika, 2.semestra sākumā, pirmajā nedēļā pēc pavasara brīvlaika) e-klases pārbaudes darbu plānotājā fiksē pārbaudes darbus konkrētajam laika posmam: 9.1. pamatotas izmaiņas pārbaudes darbu grafikā skolotājs veic, saskaņojot ar direktora vietniekiem izglītības jomā un informējot attiecīgās klases skolēnus; 9.2. vienā dienā atļauts organizēt: klasē vienu pārbaudes darbu; klasē ne vairāk kā divus pārbaudes darbus; neklātienes un tālmācības klasēs ne vairāk kā trīs pārbaudes darbus. V. Mācību sasniegumu vērtēšanas organizēšana 10. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus katrā klasē izstrādā un nosaka mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktajiem skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, mācību priekšmetu programmai konkrētā klasē un izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai. 11. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi: formatīvā vērtēšana skolotājs īsteno mācību procesā, lai skolēns saņemtu atgriezenisko saiti par savu sniegumu un uzlabotu mācīšanos; diagnosticējošā vērtēšana skolotājs īsteno, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu; summatīvā vērtēšana skolotājs organizē mācīšanās posma (temata vai tā daļas, mācību kursa) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. 12. Formatīvo vērtējumu atspoguļo: klasē aprakstoši atbilstoši 4 apguves līmeņiem

3 Apguves līmenis sācis apgūt turpina apgūt apguvis apguvis padziļināti Apzīmējums S T A P % Līdz 24% 25 49% 50 74% % klasē - ieskaitīts (i)/neieskaitīts (ni) vai aprakstoši, izmantojot apzīmējumus + - apgūts, / - daļēji apgūts un - - vēl jāmācās , 7., 10. klasē - atbilstoši 4 apguves līmeņiem: S -sācis apgūt; T - turpina apgūt; A - apguvis; P - apguvis padziļināti; , 8.-9., klasē - ieskaitīts (i)/neieskaitīts (ni) 13. Formatīvās vērtēšanas metodes un skaitu ikdienas mācību procesā, kā arī e-klases žurnālā fiksējamo formatīvo vērtējumu skaitu nosaka mācību priekšmeta skolotājs. 14. Diagnosticējošo vērtējumu atspoguļo procentu izteiksmē. 15. Summatīvo vērtējumu atspoguļo: klasē atbilstoši apguves līmeņiem: S -sācis apgūt; T - turpina apgūt; A - apguvis; P - apguvis padziļināti; klasē latviešu valodā un matemātikā -10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos aprakstoši, izmantojot apzīmējumus + - apgūts, / - daļēji apgūts un - - vēl jāmācās (no 2021.gada 1.septembra aprakstoši, izmantojot 4 apguves līmeņus visos mācību priekšmetos); klasē latviešu valodā, matemātikā, mazākumtautības valodā un angļu valodā - 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos aprakstoši, izmantojot apzīmējumus + - apgūts, / - daļēji apgūts un - - vēl jāmācās (no 2022.gada 1.septembra aprakstoši, izmantojot 4 apguves līmeņus visos mācību priekšmetos); klasē 10 ballu skalā (skatīt 1.pielikumu). 16. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji: iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte; apgūtās pamatprasmes mācību jomā (priekšmetā) un caurviju prasmes; attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus; mācību sasniegumu attīstības dinamika. 17. Apzīmējumu nv (nav vērtējuma) lieto, ja skolēns: atteicies mutiski vai rakstiski veikt uzdevumu; ir piedalījies mācību stundā, bet nav iesniedzis darbu; iesniedzis neaizpildītu darbu; nav iesniedzis darbu mācību priekšmetu skolotājam noteiktajā laikā; nav piedalījies pārbaudes darbā un nav to arī veicis noteiktajā papildtermiņā; darbā lietojis vulgārus, cilvēka cieņu aizskarošus izteicieni vai zīmējumus. 18. Summatīvo vērtējumu skaitu klātienes izglītības programmās konkrētā mācību priekšmetā nosaka atbilstoši mācību stundu skaitam nedēļā: Stundu skaits nedēļā Minimālais summatīvo vērtējumu skaits semestrī Skolotājs ir tiesīgs ieplānot vairāk noslēguma pārbaudes darbu semestrī. 20. Skolēniem neklātienes un tālmācības programmās noslēguma pārbaudes darbu skaits tiek noteikts proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā, bet ne mazāk kā 2 pārbaudes darbi semestrī. 21. Skolēnu pārbaudes darbi tālmācības programmā tiek saglabāti elektroniskā vidē līdz nākamā mācību gada sākumam.

4 22. Ieraksts atb (atbrīvots) tiek lietots, ja skolēns attaisnojoša iemesla dēļ nevar veikt kāda veida uzdevumu. 23. Pārbaudes darbā jāparedz dažāda jēgpilni uzdevumi atbilstoši visiem trim izziņas līmeņiem un kompleksiem sasniedzamiem rezultātiem. 24. Tālmācības programmā nobeiguma pārbaudes darbi sastāv no testa daļas un kompleksiem, rakstveidā veicamiem uzdevumiem, atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem. 25. Skolēniem jāveic visi noslēguma pārbaudes darbi, skolēns ir atbildīgs par savlaicīgu pārbaudes darba kārtošanu. 26. Ja skolēns pārbaudes darbu nav veicis noteiktajā laikā, tad viņš to kārto 2 nedēļu laikā, individuāli vienojoties ar skolotāju par darba izpildes laiku, vietu, veidu. Ja skolēns ilgstoši attaisnojošu iemeslu dēļ nav apmeklējis skolu, viņam ir tiesības laiku pagarināt līdz 4 nedēļām, vienojoties ar mācību priekšmeta skolotāju. 27. Pārbaudes darba rezultātus skolotājs skolēniem paziņo ne vēlāk kā 7 darba dienu laikā pēc pārbaudes darba kārtošanas. 28. Ja pārbaudes darbā vairāk kā trešdaļai klases skolēnu ir nepietiekams vērtējums, tad pēc mācību vielas papildu apguves pārbaudes darbs rakstāms atkārtoti. E-klases žurnālā tiek likti abi vērtējumi. Izliekot vērtējumu semestrī, vērā ņem tikai atkārtoti rakstītā pārbaudes darba vērtējumu. 29. Skolēnam ir tiesības vienu reizi uzlabot pārbaudes darbā iegūto vērtējumu 2 nedēļu laikā pēc pārbaudes darbu rezultātu fiksēšanas e-klases žurnālā, iepriekš vienojoties ar skolotāju par laiku, vietu un veidu (rakstveidā, mutvārdos vai kombinēti) 30. Valsts pārbaudes darbu laiki, kārtība un vērtēšana ir noteikta ārējos normatīvajos aktos. 31. Vērtējumu pārsūdzēšanas kārtība: ja skolēns nepiekrīt saņemtajam vērtējumam, viņam ir tiesības vērsties pie mācību priekšmeta skolotāja un saņemt pamatotu skaidrojumu par saņemto vērtējumu; ja skolēnu neapmierina skolotāja sniegtais skaidrojums, skolēnam ir tiesības vērsties pie direktora vietnieka izglītības jomā attiecīgajā klašu posmā ar iesniegumu, kurā skolēns pamatoti izklāsta vērtējuma apšaubīšanas iemeslus; direktora vietnieka izglītības jomā, pieaicinot vismaz divus attiecīgās mācību jomas skolotājus, izskata skolēna darbu un pretenzijas, novērtē skolēna pretenziju pamatotību/nepamatotību un sniedz skolēnam apmierinošu vai noraidošu atbildi; nepieciešamības gadījumā direktora vietnieka izglītības jomā lemj par cita pārbaudes darba par attiecīgo tēmu sagatavošanu. Darbu vērtē vismaz divi konkrētā mācību priekšmeta skolotāji; turpmākas pretenzijas par šo darbu netiek pieņemtas. VII. Mājasdarbu vērtēšana 32. Skolēniem var tikt piedāvāti mājasdarbi mācību satura labākai izpratnei, mācību sasniegumu uzlabošanai un/vai padziļināšanai. 33. Mājasdarbu apjomu un biežumu konkrētā mācību priekšmetā nosaka mācību priekšmetu skolotājs. 34. Vērtējums par mājasdarbu ir formatīvais vērtējums, to var fiksēt skolvadības sistēmas e-klase mājas darbu žurnālā, veicot ierakstus S (sācis apgūt) - T (turpina apgūt) A (apguvis) P (apguvis padziļināti) vai i/ni. 35. Par lielāka apjoma tematiskajiem vai radošiem mājasdarbiem, kuriem izstrādāti kritēriji vai snieguma līmeņu apraksti, var likt vērtējumu 10 ballu skalā. Vērtējumu fiksē eklases mācību stundu žurnālā.

5 VIII. Semestra un gada vērtējumi 36. Skolēnu mācību sasniegumi tiek izlikti gan semestros, gan mācību gada nobeigumā. 37. Semestra vērtējums veidojas no visiem semestrī iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. 38. Ja skolēns objektīvu iemeslu dēļ semestrī nav ieguvis kādu summatīvo vērtējumu, pirms semestra vērtējuma izlikšanas skolotājs piedāvā skolēnam kompleksu pārbaudes darbu par tiem sasniedzamajiem rezultātiem, par kuriem nav iegūts vērtējums. 39. Gada vērtējums veidojas no visiem mācību gada laikā (1. un 2.semestrī) iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. 40. Formatīvie vērtējumi un diagnosticējošo darbu vērtējumi semestra un gada vērtējumu neietekmē. 41. Ja skolēniem, kuri ir atbrīvoti no kādas pārbaudes darba kārtošanas, ir nepietiekams vērtējumu skaits, saskaņojot ar direktores vietnieci izglītības jomā, tiek izveidots pārbaudes darbs par semestra vielu. Vērtējums šajā darbā ir arī vērtējums semestrī. 42. Vērtējums semestrī un gadā izliekams ne vēlāk kā divas dienas pirms semestra beigām. 43. Izliekot semestra vērtējumu mācību priekšmetā, jāņem vērā tikai uzlabotie vērtējumi konkrētajos pārbaudes darbos. 44. Vērtējuma izšķiršanās gadījumā noapaļot vērtējumu uz augšu var no 0,75. IX. Vecāku informēšana par skolēnu mācību sasniegumiem 45. Skolotāji informē vecākus par skolēnu mācību sasniegumiem, izmantojot skolvadības sistēmu e-klase ( 46. Klases audzinātājs ne retāk kā reizi mēnesī informē izglītojamo vecākus par mācību sasniegumiem, sagatavojot skolēnam sekmju izrakstu. 47. Nepieciešamības gadījumā izglītojamā vecāki par viņa bērna mācību sasniegumiem tiek informēti individuālajā sarunā. 48. Tiekoties ar vecākiem, pedagogam atļauts izmantot sarunā tikai tos klases žurnālā izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu. X. Noslēguma jautājumi 49. Vērtēšanas kārtība apspriesta Metodiskajā padomē un saskaņota skolas vadības sanāksmē. 50. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība stājas spēkā ar 2020.gada 28.septembri. 51. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas 8.vidusskolas 2017.gada 31.janvāra iekšējos noteikumus Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.

6 1.pielikums Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā Vērtējums ballēs Vērtējums vārdos Skolēna sniegums Apguve procentos Apguves līmenis 10 izcili ir apguvis zināšanas, 95% - 100% augsts izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un spēj mācību saturu patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai un kompleksu problēmu risināšanai mainīgajās reālās dzīves situācijās; prot risināt atbilstošas 9 teicami problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības; 87% - 94 % spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti; spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas; prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā. 8 ļoti labi spēj ar izpratni reproducēt 78% - 86% optimāls mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā; prot izmantot zināšanas un 7 labi prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus; 70% - 77% uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības; 6 gandrīz labi mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī; ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi; mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi. 58% - 69%

7 5 viduvēji ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, risina lielāko daļu tipveida uzdevumu bez kļūdām; mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami; 4 gandrīz viduvēji mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus; var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu; maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes; mācību sasniegumi attīstās 46% - 57% pietiekams 33% - 45% 3 vāji pazīst un spēj vienīgi 21% - 32% nepietiekams 2 ļoti vāji uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura apjomu, veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu; 11% - 20% mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā; personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava 1 ļoti, ļoti vāji viedokļa; nav attīstīta sadarbības prasme; mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama. līdz 10%