Angļu valoda klasei

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Angļu valoda klasei"

Transkripts

1 Angļu valoda klasei skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem Mācību priekšmeta programmas paraugs Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā

2 skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem Mācību priekšmeta programmas paraugs Mācību priekšmeta programmas paraugs skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir veidots atbilstoši Eiropas Sociālā fonda projektā Kompetenču pieeja mācību saturā (turpmāk Projekts) izstrādātajam mācību priekšmeta programmas paraugam Angļu valoda (pirmā svešvaloda) klasei ( pielāgojot to skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Mācību priekšmeta programmas paraugs ir izstrādāts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā Mārītes Rozenfeldes vadībā. Mācību priekšmeta programmas paraugu izstrādāja Inga Auga, Aiva Ciemiņa, Olga Gritāne, Olga Miezīte, Līga Pakalne un Anna Poļaka, izstrādē piedalījās Rita Kursīte. Mācību priekšmeta programmas parauga izstrādi un sagatavošanu publicēšanai Projektā vadīja Aija Rusaika. Projekts izsaka pateicību visām Latvijas izglītības iestādēm, kas piedalījās mācību satura aprobācijā.. mācību priekšmeta programmas paraugā iekļautais mācību saturs ir piemērots skolēniem ar speciālām mācīšanās vajadzībām. ISBN

3 Saturs Ievads 4 Mērķis un uzdevumi 8 Mācību saturs 9 Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni 12 Ieteikumi mācību darba organizācijai 15 Mācību satura apguves norise klase klase klase 35 Pielikumi pielikums. Mācību priekšmetu programmu paraugos lietotie kodi pielikums. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 3., 6. un 9. klasi pielikums. Skolēnam attīstāmie ieradumi mācību priekšmetā Angļu valoda skolēniem ar GAT pielikums. Mācību priekšmeta Angļu valoda skolēniem ar GAT programmas tematu pārskats klase pielikums. Ieteicamie temati sadarbībai ar citiem mācību priekšmetiem klase pielikums. Ieteicamie temati sadarbībai ar citiem mācību priekšmetiem klase pielikums. Ieteicamie temati sadarbībai ar citiem mācību priekšmetiem klase pielikums. Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un resursi 58 3

4 Ievads Mācību priekšmeta programmas struktūra Mācību priekšmeta programmas (turpmāk programma) paraugs Angļu valoda skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk GAT) klasei ir veidots, lai palīdzētu skolotājiem īstenot Ministru kabineta gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (turpmāk standarts) noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus valodu mācību jomā. Svešvalodas apgūšana sagādā grūtības daudziem cilvēkiem; vēl jo vairāk tā šķiet sarežģītāka, ja mācību procesu apgrūtina veselības stāvoklis. Skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir vāja atmiņa, traucējumi domāšanas procesos, izkliedēta uzmanība, grūtības koncentrēties, pieticīgs vārdu krājums dzimtajā valodā, un pat vienā un tajā pašā klasē skolēniem ir dažādas spējas mācībās, kas kopā apgrūtina svešvalodas apguvi. Tāpēc norādītās klases Skola2030 mācību līdzeklī ir tikai aptuvenas, piemēram, 2. klasei domāts uzdevums var būt izmantojams arī 4. klasē, taču var būt arī situācijas, kad sarežģītāks uzdevums patiks jaunākās klases skolēniem. Skolotāji drīkst radoši izmantot dotos uzdevumus, mainot noteikumus atbilstoši stundas mērķim, skolēnu spējām un veselības stāvoklim. Skolēniem ar GAT sagādā grūtības saprast gramatiskos likumus, jo viņiem ir sarežģīti izprast abstraktos jēdzienus. Jācenšas katru nesaprotamo jēdzienu skaidrot ar skolēniem saprotamiem piemēriem. Ieteicams visas nepieciešamās gramatiskās struktūras apgūt caur praktiskiem vingrinājumiem. Jāizvērtē, cik ir svarīga/nesvarīga gramatikas viela noteiktā temata ietvaros, vai tas noderēs skolēna turpmākajā dzīvē, ja viņš nokļūs situācijā, kad nepieciešams runāt svešvalodā. Skolotājam jāizvērtē, vai skolēni spēs apgūt noteiktus tematus, piemēram, Netiešā runa, jo temata apguve ir ļoti sarežģīta priekš skolēniem ar GAT, bet ir pieredzēts, ka daži skolēni spēs to saprast un ar atgādņu palīdzību veidos netiešās runas teikumus. Sākumskolas izglītības posmā skolēniem ar GAT lielu vērību pievērš vārdu apguvei, to atpazīšanai runā un rakstos. Skolēni ar GAT vārdus bieži vien iegaumē mehāniski. Pēc iespējas izvēlas vārdus, kuru izruna sakrīt ar rakstību, līdzību dzimtajai valodai. Skolēniem izskaidro skaņu izrunu, savukārt īsu teikumu, frāžu iegaumēšanu sekmē dziesmu un vienkāršu dzejolīšu skandēšana. Darbs balstās uz vairākkārtējo atkārtošanu, vingrināšanos. Jāņem vērā, ka skolēniem ar GAT mācību procesā ir nepieciešams atbalsts, jo patstāvīga darba prasmes viņiem ir ierobežotas. Programmā iekļauti: mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi; mācību saturs; mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni; ieteikumi mācību darba organizācijai; mācību satura apguves norise. Programmā mācību saturs ir veidots atbilstoši standartā noteiktajiem valodu mācību jomas plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem svešvalodā, beidzot 3., 6. un 9. klasi, bet pielāgojot apgūstamos sasniedzamos rezultātus skolēniem ar GAT. Standartā noteiktie sasniedzamie rezultāti attiecas uz jebkuras svešvalodas apguvi, kuru skolēni mācās kā pirmo svešvalodu pamatizglītībā. Mācību saturs veidots saskaņā ar Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana 1 (2006); (Common European Framework of Reference for Languages: Learning, Teaching, Assessment 2, 2001; CEFR Companion volume, ), tajās paustajiem valodu apguves principiem un valodu apguves līmeņu aprakstiem. Programma balstās uz Projektā izstrādāto mācību priekšmeta programmas paraugu Angļu valoda (pirmā svešvaloda)1. 9. klasei, pielāgojot mācību saturu, plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus skolēniem ar GAT. Ņemot vērā katra skolēna ar GAT attīstības atšķirīgo dinamiku, programma veidota šādām klašu grupām: klasei, klasei, klasei. Skolotājam jānovērtē katra skolēna spēja apgūt programmā iekļauto plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu konkrētajā klasē. Mācību satura apguves norisē parādīts, kā pakāpeniski tiek sasniegtas standarta prasības zināšanu apguvē, izpratnes veidošanā, kā arī prasmju un vērtībās balstītu ieradumu attīstīšanā. Atšķirībā no citām mācību priekšmetu programmām svešvalodu mācību

5 priekšmetu programmas ieteicamā mācību satura apguves norise veidota, grupējot svešvalodā plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus trīs satura vienībās, atbilstoši valodu jomas lielajām idejām: saziņa kontekstā; teksts un tekstveide; valodas struktūra. Programmā nav piedāvāts tematiskais princips, jo svešvalodās pieejamie mācību līdzekļi piedāvā atšķirīgu pieeju un secību dažādu valodas elementu apguvei, kura, lai gan ir saistīta ar reālām valodas lietojuma situācijām, tomēr nav saistīta ar noteiktu saziņas kontekstu. Līdz ar to skolotājam ir iespēja izvēlētos mācību līdzekļus pielāgot programmas prasībām. Katrai satura vienībai attiecīgajā klašu grupā ir norādīti plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, tai skaitā, ziņas, ko skolēni zinās un būs izpratuši par atbilstošajām lielajām idejām, prasmes, vērtībās balstīti ieradumi un kompleksi sasniedzamie rezultāti. Programmā iekļautas arī nozīmīgākās skolēnu darbības un prasmes, kas nepieciešamas šo rezultātu sasniegšanai. Mācību priekšmeta angļu valoda skolēniem ar GAT programma veidota, paredzot 174 mācību stundas trīs gados klasē. Nākamajā vecumposmā no 4. līdz 6. klasei paredzētas 210 mācību stundas trīs gados, no 7. līdz 9. klasei arī paredzētas 210 mācību stundas. Katrai skolai ir iespējams mācību darbu organizēt atšķirīgi saskaņā ar standartu par 10 % samazinot vai palielinot stundu skaitu mācību priekšmetā. Plānojot stundu skaitu skolā svešvalodā, būtiski ir ņemt vērā skolēnu ar GAT iepriekšējo sagatavotību, attīstības dinamikas īpatnības (piemēram, dzimtās valodas attīstības līmenis, valodas apguve pirmsskolas izglītības iestādē). Programmas paraugs, kas veidots vidēji 2 vai 3 mācību stundām nedēļā, izmantojams, piemērojot to konkrētajai situācijai stundu skaita ziņā skolā, attiecīgi samazinot vai palielinot plānotā mācību satura apjomu. Ieteikumus mācību darba organizācijai skatīt programmas sadaļā Ieteikumi mācību darba organizācijai. Programmas paraugam ir ieteikuma raksturs. Skolotāji var izvēlēties izmantot šo programmu vai arī pēc šī parauga izstrādāt savu programmu. Mācību saturs Lietpratība kā pamatizglītības satura apguves mērķis Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, dzīvo veselīgi un droši, mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots. Lietpratība jeb kompetence ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas reālās dzīves mainīgās situācijās. Tā ir spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personiskajā vai sabiedriski politiskajā). Lietpratība jeb kompetence ir kompleksa tā ietver zināšanas, prasmes un ieradumus, kas saistīti ar motivāciju un gribu. Lai katrā mācību priekšmetā ikvienam skolēnam nodrošinātu mūsdienīgas lietpratības izglītību, būtiski ikvienam skolotājam, neatkarīgi no mācību priekšmeta, plānot un vadīt skolēna mācīšanos, izvirzot skaidrus sasniedzamos rezultātus, izvēloties atbilstošus un daudzveidīgus uzdevumus, sniedzot atbalstošu un attīstošu atgriezenisko saiti un iespēju mācīties iedziļinoties skaidrot darbību gaitu, domāt par mācīšanos un sasniegto rezultātu, veidot mācību vidi, kas ir fiziski un emocionāli droša, regulāri sadarboties ar kolēģiem, kopīgi plānojot mācību satura īstenošanu un sekojot katra skolēna attīstības dinamikai, un veikt nepieciešamos uzlabojumus mācību procesā, ņemot vērā katra skolēna individuālās mācīšanās un attīstības vajadzības. Mācību pieejas akcenti valodu jomā Tāpat kā jebkuras valodas apguvē arī svešvalodās liela nozīme ir piešķirta patstāvīgai valodu apguvei, kad skolēni gūst zināšanas un jaunu pieredzi klausoties, lasot un vērojot. Jo vairāk skolēni dzirdēs, izlasīs un pamanīs, jo ātrāk viņi apgūs valodu un satura ziņā bagātāks būs viņu vārdu krājums un radītais teksts gan runā, gan rakstos. Programma paredz pievērst uzmanību arī rakstiskā teksta tapšanai melnraksta veidošanai, atgriezeniskās saites iegūšanai no skolotāja un klasesbiedriem, teksta uzlabošanai un tīrraksta veidošanai. Arī angļu valodas apguvē mācību pieeja ir balstīta uz skolēnu līdzšinējās valodu pieredzes izmantošanu jaunu zināšanu apguvē. Apgūstot jaunas gramatikas konstrukcijas vai nosacījumus, skolēni vispirms tiek rosināti saskatīt šos valodas elementus piedāvātajos tekstos, izteikt pieņēmumus par to likumsakarībām un tikai tad pārbaudīt savus pieņēmumus, 5

6 salīdzinot tos ar definīcijām vai valodas likumiem. Šis ceļš ir lēnas, bet padziļinātas mācīšanās ceļš mācīšanās, pašam atklājot un darot. Tādējādi iegūtās zināšanas ilgāk paliek atmiņā un tiek saistītas ar to praktisko pielietojumu. Jāpiebilst, ka skolēniem ar GAT būs nepieciešams skolotāja atbalsts, apgūstot jebkuru no svešvalodas prasmēm. Angļu valodas apguves līmenis un tā apguvei paredzētais laiks Svešvalodās saglabātas līdzšinējās prasības valodu apguves līmenim, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Pamatizglītības standartā formulētie plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, beidzot 3., 6., 9. klasi, ir detalizētāki un precīzāk raksturo līmeni, kādā skolēns katrā valodas prasmē var sazināties attiecīgajā svešvalodā. Tomēr paredzēt svešvalodas apguves līmeni skolēniem ar GAT ir sarežģīti. Iespējams, ka skolēns ar GAT, beidzot pamatskolas izglītības posmu, spēs sasniegt valodas apguves līmeni A1/A2 (atbilstoši Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei), bet pieredze rāda, ka daudzi skolēni ar GAT ar grūtībām sasniedz valodas apguves līmeni A1 vai vispār nespēj apgūt svešvalodu, ja valodu nelieto ikdienā ģimenē, skolā vai skolēns neatrodas vidē, kur izmanto tikai konkrētu svešvalodu (piemēram, emigrējot uz ārzemēm). Skolotāju sadarbība valodu jomā un ar citu mācību jomu skolotājiem Lai gan svešvalodu apguvei tiek izmantota līdzīga pieeja kā līdz šim vārdi un skaņas tiek apgūtas tekstā, veidojot izpratni par valodas struktūrām, teksti tiek apgūti kontekstā, veidojot izpratni par valodas lomu saziņā, un valodas tiek apgūtas, attīstot visas valoddarbības prasmes (lasīšana, klausīšanās, runāšana, rakstīšana), tomēr pakāpeniski mainās svešvalodu loma skolā. Īstenojot pilnveidoto mācību saturu un pieeju, par valodu apguvi jādomā starpdisciplināri, kas nozīmē skolotāju lielāku sadarbību savas (valodu) mācību jomas ietvaros. Ir svarīgi palīdzēt skolēnam saskatīt līdzīgo un atšķirīgo savā dzimtajā valodā, mācību valodā un apgūstamajā svešvalodā, tādējādi skolēni iepazīstas ar valodniecības jēdzieniem, dažādu valodas parādību funkcionalitāti un nozīmi praktiskās valodas lietojuma situācijās. Tikai visu valodu skolotāju sadarbība var nodrošināt sistēmisku pieeju fonoloģijas, leksikas, gramatikas un funkcionālās kompetences mācīšanā. Tas iespējams, skolotājiem kopīgi izvēloties tematus un saskaņojot valodnieciskās terminoloģijas apguves kārtību dažādās valodās. Valodu jomas mācību priekšmetos plānotie skolēniem sasniedzamie rezultāti un programmu prasības ir savstarpēji saskaņotas. Jāņem vērā, ka valodu apguve turpinās arī citu mācību priekšmetu stundās kā tekstpratība (kas ietver lasīšanas stratēģijas, vārdu, jēdzienu un teksta padziļinātu izpratni), jomas terminu apgūšana, tekstu lasīšana, domu izklāsts par konkrētu jautājumu u. tml. Svešvalodas arvien biežāk organiski iekļaujas citu mācību priekšmetu stundās, jo skolotāji izmanto videofilmas vai to fragmentus, dažādas mājaslapas svešvalodā, lai izskaidrotu dabas un sociālās parādības vai padziļinātu skolēnu izpratni par dažādām likumsakarībām. Svešvalodu skolotājiem ir būtiski saprast, ka daudz no tā, ko un kā viņi dara mācību stundās, jau atspoguļo pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolotāji rosina savus skolēnus iedziļināties viņus interesējošos tematos un jautājumos arī tad, ja tie nav tieši saistīti ar konkrētās svešvalodas apguvi, sadarboties ar savas klases, skolas, citu skolu skolēniem stundu un projektu izstrādes laikā pielikumā iekļauti citu mācību priekšmetu temati, kuru apguvē angļu valodas skolotājam ieteicams sadarboties ar citiem skolotājiem. Svešvalodu skolotāji var veidot stundas kopā ar latviešu valodas skolotājiem vai sadarbībā ar sporta, mākslas un mūzikas skolotājiem, gan izmantojot videomateriālus un interaktīvas spēles, gan apgūstot jaunas dziesmas. Sākot no 7. klases veiksmīga varētu būs svešvalodu skolotāju sadarbība ar sociālo zinību, vēstures un literatūras skolotājiem. Sadarbība ar citu jomu mācību priekšmetu skolotājiem veido pamatus satura un valodas integrētai apguvei (content and language integrated learning CLIL). Valodas no atsevišķa mācību priekšmeta kļūst par informācijas ieguves rīku citu mācību jomu satura apguvē. Mācību līdzekļi Projektā izstrādāts Skola2030 mācību līdzeklis skolēniem ar GAT dažādu tematu apguvei angļu valodā. Skolotāji tos drīkst pārveidot vai izmantot kā paraugus savu mācību līdzekļu izstrādei. Angļu valodas apguvei ieteicams arī izmantot mācību līdzekļus, kuri iekļauti Valsts izglītības satura centra (VISC) apstiprinātās mācību literatūras sarakstā. Lielākajā daļā no tiem ietverts pilnveidotā mācību satura un pieejas pamatprincips skolēncentrēta mācīšanās iedziļinoties, tiek atbalstīta valodām raksturīgāko caurviju prasmju sadarbības, digitālās prasmes, pašvadītas mācīšanās attīstība. Skolotājiem atliek tikai rūpīgi iepazīties ar metodiskajiem ieteikumiem, izvēlēties atbilstošāko pieeju un radoši izmantot mācību līdzekļu komplektos un izdevniecību portālos pieejamos digitālos inovatīvos mācību materiālus, kuri palīdz gan diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi, nodrošinot individuālu pieeju skolēniem ar atšķirīgām mācību vajadzībām, gan padarīt valodu apguves procesu interesantāku un daudzveidīgāku atbilstoši skolēnu uztveres īpatnībām. 6

7 Digitālais Eiropas Valodu portfelis (EVP) Skolēnu mērķtiecīgai un apzinātai svešvalodu apguvei un pašvadītas mācīšanās prasmju attīstībai ieteicams izmantot digitālo Eiropas Valodu portfeli (EVP), kas minēts pamatizglītības standartā, kā arī citus digitālus mācību materiālus. Digitālais EVP ir pieejams visiem Latvijas skolotājiem un klašu skolēniem. Tā izmantošana palīdzēs skolēniem apgūt pašvadītas mācīšanās pamatus veidos viņu izpratni par valodas prasmju apguves līmeņiem, palīdzēs izvēlēties sev atbilstošākās mācīšanās stratēģijas dažādu valodas prasmju apguvei, veidot un attīstīt pašvērtējuma prasmes, kā arī plānot un kontrolēt savu mācību procesu. Digitālā EVP izmantošana programmā plānota pakāpeniski, vispirms izmantojot papīra formāta izdrukas, lai iepazīstinātu skolēnus ar valodu apguves līmeņu sistēmu kopumā, pēc tam digitālā formā: demonstrējot EVP un tā atsevišķas sadaļas klasē uz ekrāna, kā arī rosinot skolēnus pamatīgāk iepazīt EVP mājās kopā ar vecākiem vai pieslēgties EVP datorklasē skolotāja vadībā. Standartā formulētie plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti svešvalodās, beidzot 3. klasi, paredz, ka skolēni ar pedagoga palīdzību vērtē un plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot EVP, bet, beidzot 6. klasi, izvērtē savus sasniegumus valodu apguvē, nosaka valodas apguves stiprās un vājās puses, plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot EVP un, beidzot 9. klasi, jau patstāvīgi novērtē savus valodu apguves līmeņus un mērķtiecīgi plāno savu valodu prasmju apguvi. Jāņem vērā, ka noteiktajās klašu grupās plānotie sasniedzamie rezultāti skolēniem ar GAT atšķirsies no standartā formulētajiem, tāpēc skolotājs drīkst patstāvīgi izlemt, kad sāks izmantot EVP ar skolēniem ar GAT (piemēram, klasēs). Tā kā digitālā EVP izmantošana paredz darbu elektroniskā tiešsaistes vidē, tas palīdzēs skolēniem izkopt arī viņu digitālo pratību. 7

8 Mērķis un uzdevumi Valodu mācību jomas apguves mērķis skolēnam ir valodas pratība skolēns ir ieinteresēts valodu apguvē, izprot latviešu valodas un mazākumtautību valodu lomu nacionālās identitātes veidošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, izprot latviešu valodas kā valsts valodas lomu integrācijā Latvijas sabiedrībā un izglītības ieguvē, svešvalodu lomu starpkultūru saziņas nodrošināšanā, skolēns lieto valodas kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli, skaidri, saprotami, literāri pareizi un atbilstoši saziņas situācijai pauž savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā, uztver, saprot, analizē un interpretē informāciju, jēdzienus, faktus un idejas dažādu formātu un žanru tekstos, izmanto lasītprasmi sevis emocionālai un intelektuālai bagātināšanai. Angļu valodas mācību priekšmets līdztekus latviešu valodas un mazākumtautību valodas mācību priekšmetiem veido skolēna valodas pratību. Angļu valodas mācību priekšmeta apguves mērķis ir lietot angļu valodu kā izziņas, uztveres un starpkultūru saziņas līdzekli, dodot iespēju skolēnam ar GAT pamatizglītības posma beigās angļu valodā saprast un lietot vienkāršus vārdus, izteikumus, atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām), sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem, vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības. Angļu valodas mācību priekšmeta uzdevumi ir dot iespēju skolēnam padziļināt interesi par valodu apguvi; izprast svešvalodu lomu starpkultūru saziņas nodrošināšanā; lietot angļu valodu kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli; skaidri, saprotami, literāri pareizi un atbilstoši saziņas situācijai paust savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā angļu valodā; uztvert, saprast, analizēt un interpretēt informāciju, jēdzienus, faktus un idejas dažādu formātu un žanru tekstos angļu valodā; izmantot lasītprasmi angļu valodā sevis emocionālai un intelektuālai bagātināšanai. 8

9 Mācību saturs Mācību saturs ir veidots, fokusējoties uz skolēnam būtiskāko, lai veidotos lietpratība (kompetence) kā komplekss skolēna mācīšanās rezultāts ilgākā periodā. Mācību saturs ir organizēts saskaņā ar mācību satura būtiskākajiem pamatjēdzieniem jeb lielajām idejām (Li), kas skolēnam jāapgūst, lai veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Lielās idejas veido obligātā mācību satura strukturālo ietvaru; tām atbilstoši aprakstītas prasības mācību satura apguvei jeb plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, pabeidzot noteiktu izglītības pakāpi. Lielās idejas valodu mācību jomā visām apgūstamajām valodām latviešu valodai, mazākumtautības valodai un svešvalodām ir kopīgas un atspoguļo nozīmīgākās likumsakarības valodu apguvē un to lietojumā, uzsver gan valodu savstarpējo saikni, gan to saistību ar citām jomām (literatūru, sociālajām zinībām) un palīdz skolēnam veidot pēctecību, sākot no pirmsskolas līdz vidusskolas beigu posmam, kā arī skaidrāk saprast, ko viņš mācās un kur viņam šīs zināšanas un prasmes noderēs dzīvē. Standartā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti grupēti atbilstoši trim satura vienībām saziņa kontekstā, teksts un tekstveide un valodas struktūra, un attiecīgi formulētas arī atbilstošās lielās idejas. Saziņa kontekstā Mēs sazināmies klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. (V.Li.1.1.) Šī lielā ideja uzsver valodas sociālo funkciju valoda kā saziņas līdzeklis. Neatkarīgi no tā, kādā valodā mēs sazināmies, mūsu teiktajam vai rakstītajam ir adresāts, kurš klausās vai lasa. Mēs ne tikai iegūstam vai sniedzam informāciju, zināšanas, faktus, bet ar valodas palīdzību paužam savas emocijas, izjūtas, prieku, bēdas, šaubas. Ar valodas palīdzību tiek veidotas arī attiecības. Veiksmīga saziņa ir ceļš uz labu sadarbību. Ja valodā mēs izsakāmies pietiekami skaidri, argumentēti, bez liekvārdības, atbilstoši situācijai un ar cieņu pret saziņas partneri, tad veidojas veiksmīgas attiecības un sadarbība. Mūsdienās saziņa daudzos gadījumos notiek e-vidē, tāpēc valodu jomas mācību saturā ir iekļauti arī teksti digitālajā vidē, kā arī saziņas situācijas sociālajos medijos un tiešsaistē. Savukārt emocionālajā un estētiskajā jomā īpaša nozīme ir literārajiem tekstiem un izpratnei par saikni starp rakstnieku, literāro darbu un lasītāju. Svešvalodās šī lielā ideja veido izpratni par iespējām saziņas nodrošināšanai gadījumā, ja nepietiek valodas līdzekļu, izmantot vārdus un frāzes dzimtajā vai kādā citā sev zināmā valodā, kā arī tādus neverbālus izteiksmes līdzekļus kā atbilstošu sejas izteiksmi un žestus, lūgt sarunu biedra palīdzību vai palīdzēt sarunu biedram pabeigt iesākto domu. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. (V.Li.1.2.) Saziņa nav abstrakta; saziņā ir vismaz divi saziņas partneri, kuri runā/raksta par noteiktu tematu. Komunikācija notiek arī konkrētā laikā un vietā, izmantojot tieša kontakta saziņu vai kādu noteiktu saziņas kanālu: elektroniski ar viedtālruņa vai datora palīdzību, ar pasta starpniecību u. tml. Šie visi saziņas komponenti ietekmē, ko un kā mēs sakām vai rakstām. Tāpēc valodu jomas saturā svarīgi ir variēt ar saziņas situācijām, iekļaujot jautājumus un uzdevumus par saziņu ar dažāda vecuma un/vai interešu cilvēkiem formālās un neformālās, mutvārdu un rakstveida saziņas situācijās, tiešā saziņā vai izmantojot sociālos un sabiedriskos medijus. Tādā veidā tiek attīstīta valodas lietpratība, jo šīs daudzveidīgās saziņas situācijas paredz daudzveidīgu valodas līdzekļu izmantojumu (gan leksikas, gan arī sintaktisko konstrukciju izvēlē). Svešvalodās īpaši svarīgi pievērst uzmanību katras konkrētas valodas īpatnībām, piemēram, atšķirīgām valodai raksturīgām sasveicināšanās un atvadīšanās, uzrunas, apsveikuma, līdzjūtības izteikšanas u. tml. frāzēm, atšķirībām neverbālo saziņas līdzekļu lietojumā. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu. (V.Li.1.3.) Neatkarīgi no tā, vai skolēns apgūst latviešu valodu, mazākumtautību valodu vai svešvalodas, svarīgi ir pilnvērtīgi attīstīt dzimto valodu. Latvijas kontekstā skolēniem tā ir latviešu, krievu, poļu, ukraiņu, lietuviešu vai citas, retāk lietotas, ģimenes valodas. Pamatizglītības standartā valodu jomai formulētie sasniedzamie rezultāti ir balstīti mūsdienu atziņās par valodām kā vērtīgu resursu, nevis problēmu skolēnu izaugsmes procesā. Skolēnu lingvistiskais repertuārs (vairāku valodu prasme) ir izmantojams kā latviešu, tā arī citu valodu un mācību priekšmetu apguvē. 9

10 Svešvalodu apguvi veicina gan līdzību, gan atšķirību saskatīšana dzimtajā valodā, skolas mācību valodā un apgūstamajā svešvalodā, veidojot dziļāku izpratni par dažādajām valodu sistēmām un normām un liekot pamatus arī turpmākai jaunu valodu apguvei. Teksts un tekstveide Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. (V.Li.2.1.) Šī lielā ideja uzsver lasīšanas nozīmi un dažādus literāros un informatīvos tekstus kā avotu, kas ļauj skolēniem iepazīt pašiem sevi, saprast savas domas, izjūtas, vērtības, sapņus, mērķus un cerības. Lai skolēniem lasīšana sagādātu prieku un kļūtu par ieradumu, svarīgi ir piedāvāt izvēli un mācību procesā izmantot daudzveidīgus tekstus, kas spētu aizraut kā meitenes, tā zēnus ar dažādām interesēm, vaļaspriekiem un spējām. Svešvalodu kontekstā teksti vairāk uztverami kā atbalsts valodas apguvei (piemēram, vārdnīcas, grāmatas) un tā bagātināšanai, iespējai iegūt un salīdzināt informāciju par kādu notikumu, faktu vai personu dažādos avotos un dažādās valodās. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju; plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu. (V.Li.2.2.) Šī lielā ideja uzsver teksta radīšanu kā procesu, kura laikā mācīšanās notiek, arvien uzlabojot un pilnveidojot savu tekstu, iepazīstot klasesbiedru rakstīto, komentējot vai saņemot komentārus par sava teksta saturu, valodu un noformējumu. Tāpēc jebkurā apgūstamajā valodā teksta radīšanas procesam ir jāatvēl pietiekams laiks. Vispirms ir jāaktivizē sava pieredze, citu radītu tekstu lasīšana un izpēte, lai rastu idejas, ko un kā rakstīt. Tālāk svarīgs posms ir teksta un rakstīšanas procesa plānošana un tikai tad pirmā melnraksta izveide. Nozīmīgs ir teksta pilnveidei atvēlētais laiks; šajā posmā skolēni tiek rosināti ar katru mācību gadu kļūt patstāvīgākiem, izmantojot dažādus valodas pārbaudes avotus un rīkus (tostarp digitālos). Skolēniem jāmācās arī prezentēt vai publiskot savu tekstu, piešķirot rakstīšanas procesam lielāku jēgu un motivāciju. Svešvalodās papildu uzmanība jāvelta teksta veidam un nolūkam, atbilstošas leksikas izvēlei, citu autoru tekstu paraugu izmantošanai savu tekstu izveidē. Veidojot tekstus svešvalodā, būtiski ir ievērot apgūstamās valodas lietojuma nosacījumus, izvairoties no dzimtās valodas ietekmes. Valodas struktūra Valodas ir sistēmiskas: skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. (V.Li.3.1.) Valodas sistēmas izpratne skolēnos jāveido pakāpeniski un atbilstoši viņu vecumposmam, nepārslogojot ar filoloģiska rakstura valodas jautājumu apguvi. Lielā ideja atklāj atziņu, ka valodā nekas nav nejaušs un ka katrā valodā ir sava sistēma. Cilvēki izdomāja valodu, lai sazinātos un paustu emocijas, bet valodnieki visas valodas parādības sakārtoja sistēmā, veidojot katrai valodai atbilstošu aprakstu (gramatisko sistēmu). Gramatika tika radīta nevis tāpēc, lai apgrūtinātu valodas apguvi, bet lai palīdzētu saskatīt kopsakarības, saprast, kā valodas sistēmas noteikti elementi tiek grupēti līmeņos un kā tie savstarpēji ir saistīti. Salīdzinot latviešu valodu ar citām valodām, skolēni pamanīs, ka katrā valodā ir noteiktas skaņas un burti (vai arī hieroglifi vai citas rakstzīmes), ka vārdi veido teikumus vai mutvārdu valodā izteikumus, kas sintakses ziņā ir brīvāk izteikti formulējumi. Apgūstot svešvalodas, jāpievērš uzmanība skaņu un to veidošanas atšķirībām apgūstamajā svešvalodā, dzimtajā valodā un skolas mācību valodā, sakarībām starp skaņām un burtiem šajās valodās, kā arī vienas un tās pašas valodas runātāju izrunas īpatnībām, pēc kurām var spriest par runātāju vecumu un/vai izcelsmi. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi. (V.Li.3.2.) Valodas sistēmas apguve pamatizglītības posmā nozīmē dziļāku valodas parādību izpratni, ko var panākt, praktiski darbojoties ar valodu, pēc piemēriem izsakot pieņēmumus, eksperimentējot ar jaunu vārdu izveidi, netradicionālu vārdu vai vārdu savienojumu izvēli, teksta noformējumu papildinot ar vizuāliem līdzekļiem. Radoši darboties nozīmē, ka nav vienas pareizas metodes, kā mācīt valodu. Skolotājs un skolēni tiek rosināti vairāk eksperimentēt un darboties (grupējot, vizualizējot, iestudējot, pašiem meklējot, definējot u. tml.), tad atziņas un atklājumi ir noturīgāki un pats mācīšanās process šķiet aizraujošāks un individuālāks. Mācoties svešvalodas, skolēniem jāapgūst dažādas jaunās leksikas un vārdu pareizrakstības iegaumēšanas stratēģijas, paņēmieni, kā, veidojot savu tekstu, piesaistīt lasītāja/ klausītāja uzmanību, atklāt autora attieksmi pret notikušo, palīdzēt lasītājam/klausītājam izsekot līdzi autora domai. Svešvalodu apguve ļauj skolēnam izmantot dzimtās valodas kompetenci citu valodu apguvē, izprast katras valodas unikalitāti un vienlaikus ieraudzīt pasauli no pavisam cita skatpunkta. 10

11 Standartā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomā un no tiem atvasinātie sasniedzamie rezultāti mācību priekšmeta programmā ir kompleksi galarezultāts veidojas darbībā, kura ietver gan mācību jomas zināšanas, izpratni un pamatprasmes, gan caurviju prasmes, gan vērtībās balstītus ieradumus. Katra mācību priekšmeta skolotāja viens no uzdevumiem ir attīstīt, integrēt šīs satura dimensijas mācību procesā, pievēršot uzmanību gan skolēna spējai saskaņoti lietot zināšanas un prasmes daudzveidīgās situācijās, gan caurviju prasmju attīstībai un ieradumu nostiprināšanai. Caurviju prasmju apguve un izmantošana ikdienā ir nozīmīgs priekšnoteikums dziļākas izpratnes veidošanai mācību priekšmetā. Vingrinoties izmantot caurviju prasmes mācību priekšmetam specifiskos veidos un situācijās, skolēns vienlaikus ir ieguvis vispārīgas prasmes, kuras varēs izmantot visu dzīvi. Ieradumi un caurviju prasmes Ieradumi, kas balstīti vērtībās, ir attīstāmi caur katra mācību priekšmeta satura prizmu. Apgūstot angļu valodu, ir svarīgi paralēli domāt par tādu noturīgu ieradumu veidošanu kā, piemēram, atbildību par uzrakstīto vai pateikto, tolerantu attieksmi pret citādi domājošo u. tml., lai skolēni arī ārpus mācību stundām un pēc skolas pabeigšanas būtu izstrādājuši automatizētas darbības (valodas pratības jautājumos) un viņos būtu iesakņojušās ētiskās vērtības, kas ir pamats viņu personības tapšanai. Angļu valodas apguvē īpaši akcentējamas kritiskās domāšanas un pašvadītas mācīšanās, kā arī sadarbības un digitālās pratības caurviju prasmes. Mācību priekšmeta programmas saturā ir iekļauta: kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas attīstīšana, skolēniem analizējot un izvērtējot dažāda veida informāciju un situācijas un piedāvājot vienkāršus vai kompleksus risinājumus; jaunrades spēju attīstīšana, piedāvājot skolēniem iespējas izpausties: gan veidot netradicionālus tekstus, gan ģenerēt daudzveidīgas idejas ar valodas jaunradi saistītos tematos; pašvadītas mācīšanās plānošana, regulāri aicinot skolēnus izmantot Eiropas Valodu portfeli, sekot līdzi savu valodas prasmju attīstībai, plānot un reflektēt par savu valodas apguves procesu, domājot par, piemēram, jaunu vārdu iegaumēšanas paņēmieniem, veidot atgādnes vai citus grafiskos, vizuālos līdzekļus individuālai valodas tematu apguvei; sadarbības veicināšana, iekļaujot saturā par saziņu tematus un uzdevumus, kas rosina skolēnus domāt par saziņu kā pamatu veiksmīgai sadarbībai; digitālās pratības attīstīšana, paredzot gan darbu ar tekstiem, vārdnīcām un citiem resursiem digitālajā vidē, gan digitālo rīku iekļaušanu multimodālu tekstu izveidē. 11

12 Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni Vērtēšanas pieeja un pamatprincipi Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, īstenojot mūsdienīgu izglītību, kuras rezultāts ir patiesa izpratne, spēja izmantot skolā apgūto neierastās situācijās, lietpratība, ir esošās vērtēšanas prakses pārvērtēšana, atbilstoši saskaņojot vērtēšanas mērķi, formu un saturu. Vērtēšanas uzsvars mainās no skolēna mācību sasniegumu novērtēšanas uz vērtēšanu, lai uzlabotu mācīšanos. Vērtēšana, lai uzlabotu mācīšanos, ir efektīvas atgriezeniskās saites sniegšana skolēnam, dodot viņam iespēju un laiku uzlabot savu sniegumu, atbilstoši plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem un vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšana primāri ir neatņemama mācīšanās sastāvdaļa, kas ļauj plānot gan skolotājam, gan skolēnam uzlabojumus mācību procesā, nevis tikai vērtējuma izlikšana, piemēram, atzīmes veidā. Vērtēšanas uzsvaru maiņa ir svarīga arī skolas līmenī. Kļūst nozīmīgi veidot sistēmas, kas ļauj sekot līdzi katra skolēna izaugsmei un sniegt atbalstu tieši tajā laikā un vietā, kur tas ir nepieciešams. Vērtēšanas norises laiku mācību procesā un biežumu, saturu, uzdevuma veidu, vērtēšanas formu un metodiskos paņēmienus, vērtēšanas kritērijus, vērtējuma izteikšanas veidu un dokumentēšanu izvēlas atbilstoši vienam no trim vērtēšanas mērķiem diagnosticējošā, formatīvā vai summatīvā vērtēšana. Informācija par tiem ir apkopota tabulā. Vērtēšanai standartā ir noteikti pamatprincipi. 1. Sistēmiskuma princips mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums. 2. Atklātības un skaidrības princips pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji. 3. Metodiskās daudzveidības princips mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus. 4. Iekļaujošais princips mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam. 5. Izaugsmes princips mācību snieguma vērtēšanā, īpaši mācīšanās posma noslēgumā, tiek ņemta vērā skolēna individuālā mācību snieguma attīstības dinamika. 12

13 Vērtēšanas Vērtē- veidi šanas aspekti Diagnosticējošā vērtēšana Formatīvā vērtēšana Summatīvā vērtēšana Vērtēšanas mērķi Noteikt skolēna apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtībās balstītus ieradumus un kompleksus sasniedzamos rezultātus (turpmāk plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus) mācību procesa plānošanai un pilnveidei, piemēram, turpmāko plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu precizēšanai, mācību uzdevumu izvēlei. Noteikt skolēna apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtībās balstītus ieradumus un kompleksus sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sniegšanai skolēnam un skolotājam, lai uzlabotu skolēna sniegumu un plānotu turpmāko mācību procesu. Veicināt skolēna mācību motivāciju attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, iesaistot viņu vērtēšanas procesā. Noteikt skolēna apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtībās balstītus ieradumus un kompleksus sasniedzamos rezultātus mācību rezultāta novērtēšanai un dokumentēšanai. Summatīvās vērtēšanas rezultātus var izmantot arī, piemēram, lai uzlabotu skolēna sniegumu, izvērtētu mācību procesā izmantotās metodes, pieņemtu lēmumus par turpmāko darbu. Norises laiks mācību procesā un biežums Ieteicams veikt temata, mācību kursa vai mācību gada sākumā. Veic mācību procesa laikā. Skolotājs to organizē pēc nepieciešamības. Veic mācīšanās posma (piemēram, temata, vairāku tematu vai temata loģiskās daļas, mācību gada, izglītības posma vai pakāpes) noslēgumā. Vērtēšanas saturs Saturu veido iepriekšējā mācīšanās posmā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas būtiski nepieciešami turpmākā mācību satura apguvē. Saturu veido plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācīšanās posma laikā. Saturu veido plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācīšanās posma noslēgumā. Vērtēšanas uzdevumu veidi Vērtēšanas formas un meto diskie paņēmieni Vērtētājs Vērtēšanas kritēriji, to izveide Uzdevuma veidu skolotājs izvēlās atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam. Tas var būt, piemēram, atbilžu izvēles uzdevums, īso atbilžu uzdevums, strukturēts uzdevums, esejas tipa uzdevums, uzdevums, kurā skolēns var demonstrēt savu sniegumu darbībā vai izstrādājot produktu. Mutiski, rakstiski, praktiski vai kombinēti. Novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, demonstrējums, vizualizēšana, eseja, projekts, diskusija, etīde u. tml. Skolotājs un/vai skolēns atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritēriji nepieciešami vērtēšanas objektivitātes nodrošināšanai. Kritērijus izstrādā skolotājs atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam, vērtēšanas formai un metodiskajam paņēmienam. Kritēriju izstrādē un vērtēšanā var iesaistīt skolēnus, lai pilnveidotu viņu pašvadītas mācīšanās prasmes. Vērtējuma izteikšanas veids un dokumentēšana Vērtējumu izsaka, dokumentē un komunicē atbilstoši mērķauditorijai (piemēram, skolēns, kolēģis, atbalsta personāls, skolas vadība, vecāks), lai mērķtiecīgi atbalstītu skolēna mācīšanos un sekotu līdzi skolēna sniegumam ilgtermiņā. Vērtējumu var izteikt apguves līmeņos, procentos, punktos, ieskaitīts/ neieskaitīts u. tml. Vērtējumu klasē izsaka apguves līmeņos atbilstoši nozīmīgākiem plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, klasē vērtējumu izsaka 10 ballu skalā katrā mācību priekšmetā. 13

14 Vērtēšanas saturs, kritēriji, formas un metodiskie paņēmieni Mācību priekšmeta programmā izdalīti četru veidu plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti: ziņas, prasmes, vērtībās balstīti ieradumi, komplekss sasniedzamais rezultāts. Plānojot vērtēšanu, skolotājam svarīgi izvēlēties plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam atbilstošus kritērijus, metodiskos paņēmienus un uzdevumu vērtēšanas veidu. Ziņu apguve parāda skolēna izpratni. Tā attiecas uz standartā plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, kas parasti sākas ar darbības vārdiem apraksta, skaidro, pamato. Piemēram: Teikumu var papildināt ar īpašības un apstākļa vārdiem, lai piesaistītu lasītāja/klausītāja uzmanību (7. 9. klase, Valodas struktūra); plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu apguvi skolēns parāda, veicot uzdevumus, risinot problēmas, piedaloties sarunās vai diskusijās u. tml. To vērtē atbilstoši kritērijiem. Prasmju apguvi skolēns demonstrē darbībā (piemēram, atšķir, izsecina, izvērtē, apraksta, izmanto ); to vērtē, izmantojot snieguma līmeņa aprakstu. Piemēram: izmanto sinonīmu un antonīmu vārdnīcas, lai salīdzinātu atsevišķu vārdu nozīmes un lietojumu (7. 9. klase, Valodas struktūra). Ieradumus, kas balstīti vērtībās, skolēns demonstrē darbībā; tos vērtē, novērojot skolēna darbību ilgākā laika posmā, īpaši situācijās, kas ietver izvēles iespējas. Piemēram: Attīsta ieradumu darbu paveikt pēc iespējas kvalitatīvāk, izvērtējot mācību mērķa sasniegšanai nepieciešamo laiku un resursus (darba tikums). Kompleksu sasniedzamo rezultātu apguvi skolēns demonstrē darbībā. Kompleksa sasniedzamā rezultāta vērtēšanai izmanto dažādas formas rakstveida, mutvārdu vai kombinēts pārbaudes darbs, individuāls vai grupas projekts u. c. Kompleksam sasniedzamajam rezultātam raksturīgs vairāku pazīmju kopums, ko vērtē, izvirzot atbilstošas snieguma vērtēšanas dimensijas un ar katru dimensiju saistītus kritērijus. Kompleksu sasniedzamo rezultātu vērtē, izmantojot snieguma līmeņu aprakstu. Atbilstoši standartā un mācību priekšmeta programmā iekļautajiem plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, angļu valodas mācību priekšmetā svarīgi vērtēt ne tikai skolēnu valodas prasmes, bet arī apgūtās caurviju (sadarbības, kritiskās domāšanas, digitālās u. c.) prasmes un ieradumus. 14

15 Ieteikumi mācību darba organizācijai 1. Satura starpdisciplinaritāte Angļu valodas mācību programmā visās klasēs satura starpdisciplinaritāte izpaužas gan tematiski, gan apgūstamajās prasmēs. Ieteikumi starppriekšmetu saiknes veidošanai un sadarbībai ar citu mācību priekšmetu skolotājiem ir pēc katras klašu grupas plānotā mācību satura apraksta, bet starppriekšmetu sadarbībai ieteicamo tematu apkopojums pa klašu grupām dots pielikumā. 2. Stundu sadalījums/grafiks Angļu valodas apguvē, īpaši pamatizglītības posmā, svarīga ir regularitāte: sākumposmā pievēršot pastiprinātu uzmanību izrunas un klausīšanās prasmes attīstīšanai, tad regulārai lasīšanas un rakstīšanas prasmju uzlabošanai, daudzveidīgu tekstu iepazīšanai un lasīšanas stratēģiju izkopšanai, lai tas būtu stabils pamats, vēlāk izmantojot svešvalodu zināšanas arī citu mācību priekšmetu satura apguvei. Šis ceļš paredz lēnu, bet padziļinātu mācīšanos, tāpēc mācību satura apguvē ir ieteicams plānot blokstundas ( minūtes), lai skolēni varētu koncentrēties un lai izvairītos no fragmentārisma. 3. Dažādas mācību darba organizācijas formas Angļu valodas programmā pēc katrai klašu grupai plānotā mācību satura apraksta doti ieteikumi arī dažādu projektu tematikai, kas atbilst attiecīgajam vecumposmam un piemēroti plānotajam valodas prasmju apguves līmenim. 15

16 Mācību satura apguves norise Šajā sadaļā parādīts, kā pakāpeniski tiek sasniegtas standarta prasības zināšanu apguvē, izpratnes veidošanā, prasmju un vērtībās balstītu ieradumu attīstīšanā. Mācību satura apguves norise svešvalodu (angļu, vācu, franču valodas) programmās aprakstīta, grupējot plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus trīs mācību satura vienībās atbilstoši lielajām idejām: saziņas nolūks kontekstā; teksts un tekstveide; valodas struktūra. Katras satura vienības ietvarā iekļauta šāda informācija: klašu grupa un attiecīgās mācību satura vienības nosaukums (izcelts un iekrāsots); mācību satura vienības apguves mērķis; plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti; mācību satura apguves norise nozīmīgākās skolēna darbības atbilstoši katrai attiecīgās mācību satura vienības sasniedzamo rezultātu apakšgrupai. Plānojot mācības, mācību satura vienības (atšķirībā no citiem mācību priekšmetiem, kuru mācību priekšmetu programmu paraugi strukturēti tematos) apgūstamas integrēti. Skolotājs izvēlas tematu kā kontekstu atbilstošu mācību satura elementu apguvei no katras mācību satura vienības. Angļu valodas apguvei ieteicamo tematu pārskats ievietots 4. pielikumā. Programmā lietoto kodu skaidrojums dots 1. pielikumā. 16

17 Satura vienības struktūras paraugs klase Saziņas nolūks kontekstā (Mācību satura vienības nosaukums) Teksts un tekstveide (Mācību satura vienības nosaukums) Valodas struktūra (Mācību satura vienības nosaukums) Apguves mērķis plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu kopums un apguves pamatojums. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Zināšanas un izpratne, kādu skolēns būs ieguvis par attiecīgajām lielajām idejām. Iekavās norādīts kods standarta attiecīgās mācību jomas plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu tabulā, uz kuru lielo ideju attiecas konkrētā ziņa. Komplekss sasniedzamais rezultāts Gala rezultāts darbībā, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, ietverot izpratni un pamatprasmes mācību spriekšmetā, caurviju prasmes un vērtībās balstītus ieradumus. Iekavās norādīts kods no standarta attiecīgās mācību jomas plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu tabulas. Ja satura vienībā tabulā minētais plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts tiek sasniegts pilnībā, pirms koda iekļauta vienādības zīme. Prasmes Mācību priekšmetam specifiskās un vispārīgās jeb caurviju prasmes, ko skolēns apgūs attiecīgajā satura vienībā. Ieradumi Vērtībās balstīti ieradumi, kuru attīstīšanai plānots pievērst pastiprinātu uzmanību attiecīgajā satura vienībā. Apguves norise satura vienībā iekļauto plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu apguvei nepieciešamās skolēna darbības. Tabula veidota, grupējot apgūstamos sasniedzamos rezultātus un katrai sasniedzamo rezultātu apakšgrupai piedāvājot nepieciešamās skolēna darbības. Tabulā nav uzskaitītas visas iespējamās skolēna darbības. Galvenā uzmanība pievērsta skolēna darbību veidiem un būtībai. Apakšgrupas nosaukums Apakšgrupas nosaukums Apakšgrupas nosaukums Apakšgrupas nosaukums Apakšgrupas nosaukums Skolēna darbības Skolēna darbības Skolēna darbības Skolēna darbības Skolēna darbības Mācību līdzekļi nepieciešamo mācību līdzekļu uzskaitījums. Starppriekšmetu saikne norāda, kā skolēns apgūs ar attiecīgo tematu saistītus sasniedzamos rezultātus kontekstā ar citiem mācību priekšmetiem. Papildiespējas papildu idejas un ieteikumi, kā vēl paplašināt un padziļināt skolēna mācīšanās pieredzi attiecīgajā tematā, piemēram, ieteikumi mācību ekskursijām, pētniecības projektiem. 17

18 1. 3. klase

19 1. 3. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: iepazīt angļu valodas skaņas, burtus, vārdus kontekstā. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Dažādās valodās var sasveicināties un atvadīties atšķirīgi. (V.Li.1.2.) Mēs sarunājamies dažādi ar atšķirīga vecuma cilvēkiem. (V.Li.1.2.) Attieksmi pret lasīto un dzirdēto var parādīt gan ar sejas izteiksmi, žestiem, gan ar vārdiem un izteikumiem angļu valodā vai dzimtajā valodā. (V.Li.1.3.) Ir svarīgi parādīt sarunu biedram, ka teiktais ir saprotams vai nesaprotams. (V.Li.1.1.) Komplekss sasniedzamais rezultāts Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām parāda vai pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/lasīto (piemēram, ar žestiem). (VS ) Izrāda savu piekrišanu vai nepiekrišanu ar žestiem vai mīmiku. (VS ) Atpazīst un lieto vienkāršas ikdienas pieklājības frāzes sasveicinoties, atvadoties, pateicoties. (VS ) Stāsta par saviem draugiem pēc parauga/ar skolotāja atbalstu (VS ) Iepazīstas ar dažādām emocijām, izmanto emocijzīmes, lai izteiktu savu attieksmi. (VS ) Pamana citu attieksmi, piemēram, patiku/nepatiku, pauž savas domas un emocijas, izmantojot žestus un iegaumētas frāzes. (VS ) Uztver vienkāršu, skaidri izteiktu informāciju (uzrakstus). (VS ) Prasmes Noklausās vienkāršus norādījumus un seko tiem. (VS ) Izmanto verbālos un neverbālos līdzekļus, lai reaģētu uz norādījumiem, citu pausto interesi, patiku/nepatiku. (VS ; VS ) Atbild uz jautājumiem bez/ar skolotāja atbalstu (VS ) Saprot skaidri un lēni viņam/viņai izteiktus norādījumus, kā arī seko īsām, vienkāršām norādēm. (VS ; VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu veidot cieņpilnas attiecības, sasveicinoties apgūstamajā valodā stundas sākumā vai satiekot skolotāju atbildīgs sabiedrības dalībnieks. (Tikums laipnība; vērtība cilvēka cieņa) 19

20 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Informācijas sniegšana un noskaidrošana Attieksmes paušana un izzināšana Rīcības plānošana, izvēle un vērtēšana Saviesīgas sarunas Saziņas uzsākšana, uzturēšana un labošana nosauc vai norāda uz attiecīgo priekšmetu ar žestu (piemēram, ruler, bag) atbild uz vienkāršiem jautājumiem par sevi un ģimeni (piemēram, What s your name? My name is How old are you? I m six.) stāsta (veido īsu aprakstu un stāstījumu pēc parauga ar skolotāja palīdzību) (piemēram, I ve got two bananas. They are yellow.) pateicas (Thank you.) pauž savas emocijas (piemēram, I m happy.) pauž patiku/nepatiku (piemēram, I like it.) uzdod jautājumus par to, kas patīk/nepatīk un atbild (piemēram, Do you like English?) izpēta dažādu veidu emocijzīmes rīkojas saskaņā ar skolotāja norādījumiem (piemēram, pieceļas pēc skolotāja frāzes Stand up!) palūdz (piemēram, Can I, please?) sasveicinās (Hello!) atbild uz sveicienu (piemēram, I m fine, thank you!) atvadās (Bye-bye! Good bye!) apsveic (Happy birthday!) pauž piekrišanu/nepiekrišanu (piemēram, pamāj ar galvu) parāda, ka nesaprot (piemēram, ar mīmiku) parāda, ka nesaprot, lietojot pieklājības frāzes (piemēram, Sorry.) atkārto to pašu jautājošā intonācijā, ja nav saprasts (piemēram, Stand up?) 20

21 1. 3. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: izmantot paraugus, lai veidotu īsus izteikumus un rakstītu vārdus angļu valodā. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Lai pastāstītu par sevi, pietiek ar nedaudziem vārdiem un frāzēm. (V.Li.2.2.) Ar vieniem un tiem pašiem vārdiem var izveidot dažādus tekstus. (V.Li.2.2.) Ir vārdi, kas ļoti bieži atkārtojas gan rakstos, gan runā. (V.Li.2.1.) Stāstu par sevi var uzrakstīt angļu valodā pēc parauga un ilustrēt. (V.Li.2.2.) Komplekss sasniedzamais rezultāts Klausās vienkāršus, īsus tekstus (piemēram, jautājumus, stāstījumus, dialogus). (VS ) Pasaka dažus izteikumus par sevi. (VS ) Pēc parauga veido īsus dialogus ar skolotāja atbalstu. (VS ) Norunā ļoti īsu tekstu, piemēram, dzejoli. (VS ) Ar skolotāja atbalstu angļu valodas apguvei izmanto video un audio ierakstus. (VS ) Prasmes Savieto attēlus ar vārdiem (VS ) Lieto vienkāršus vārdus un frāzes, stāstot par sevi. (VS ) Izmanto verbālus un neverbālus līdzekļus, lai attēlotu dzirdēto vai redzēto. (VS ) Klausoties vai lasot tekstus, nosaka runātāju skaitu. (VS ) Atkārto dzirdēto vai lasīto. (VS ) Lieto vienkāršus vārdus un frāzes, veidojot dialogus un stāstot par sevi pēc parauga/ ar skolotāja atbalstu. (VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu apzināties savas vēlmes, izpētot grāmatas ilustrācijas un nosakot grāmatas atbilstību savām interesēm personība ar pašapziņu. (Tikums gudrība; vērtība brīvība) 21

22 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Klausīšanās: apgūst runātā teksta uzbūves pamatus un informācijas organizācijas principus Lasīšana: apgūst rakstītā teksta uzbūves pamatus un informācijas organizācijas principus Runāšana monologs: mācās izteikt savas domas publiskā vidē Runāšana dialogs: mācās piedalīties sarunā Rakstīšana: veido tekstus atbilstoši angļu valodas tekstveides principiem klausās un atkārto vārdus/ frāzes un īsus teikumus, atdarinot skolotāja/ieraksta intonāciju klausās dziesmu/ritmisku skaitāmpantu un attēlo ar kustībām klausās un savieno tekstuālu un vizuālu informāciju klausās un saliek pareizā secībā dotos vārdus, lai izveidotu teikumu pēc parauga klausās un atpazīst zināmos vārdus, frāzes, īsus teikumus (piemēram, savieno attēlus ar tekstu) atpazīst zināmus vienkāršus vārdus to rakstveida formā lasa un savieno tekstuālu un vizuālu informāciju lasa un saliek pareizā secībā uzdevumā dotos vārdus, lai izveidotu īsu teikumu lasa un veido vārdu sarakstu (piemēram, krāsas, dzīvnieku nosaukumus) skandē dziesmas/ skaitāmpantus/ritmiskus dzejoļus kopā ar skolotāju veido īsus teikumus par sevi ar skolotāja atbalstu attēlo/atkārto īsus dialogus pēc parauga pārzīmē burtus/apvelk/ noraksta īsus vārdus no dotā parauga veido vienkāršu aprakstu pēc parauga ar skolotāja atbalstu 22

23 1. 3. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: apgūt angļu valodas burtus un skaņas, lai atpazītu un atdarinātu vārdus runā un rakstos. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Skaņas angļu valodā atšķiras no skaņām dzimtajā valodā. (V.Li.3.1.) Gan burtus, gan skaņas angļu valodā var iemācīties dziedot un zīmējot. (V.Li.3.2.) Sakarības starp skaņām un burtiem var apgūt, skaļi lasot visiem kopā. (V.Li.3.2.) Ir viegli veidot un lietot bilžu vārdnīcas, ja ir zināms alfabēts. (V.Li.3.1.) Komplekss sasniedzamais rezultāts Atpazīst valodu pēc skaņas, ritma, intonācijas, žestu lietojuma apgūstamajā valodā un atdarina tos saziņā. (VS ) Salīdzina skaņas un burtus dzimtajā un apgūstamajā valodā. (VS ) Salīdzina skaņas un burtus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo. (VS ) Pārraksta vārdus, noskaidro to nozīmi ar skolotāja atbalstu. (VS ) Noskaidro vārdu nozīmi ar skolotāja atbalstu. (VS ) Raksta vienkāršus, īsus teikumus, izmantojot paraugus. (VS ) Ar skolotāja atbalstu uzlabo savu tekstu. (VS ) Prasmes Klausās vārdus dažādās valodās un norāda, kurš no tiem ir angļu valodā. (VS ) Izrunā tās skaņas, kas ir atšķirīgas apgūstamajā valodā. (VS ) Salīdzina skaņas dažādās valodās. (VS ) Atšķir lielos un mazos burtus un lieto tos rakstos. (VS ) Izmanto angļu valodas burtus, lai pierakstītu sadzirdēto vārdu. (VS ) Uzdod jautājumus par nesaprastajiem vārdiem vai frāzēm dzimtajā valodā. (VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu darbu paveikt pēc iespējas kvalitatīvāk, atkārtojot skolotāja teikto vai ierakstā dzirdēto lietpratējs izaugsmē. (Tikums atbildība, vērtība darba tikums) 23

24 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Skaņa/burts Vārds Teikums izrunā specifiskās angļu valodas skaņas (piemēram, vārdos three, white, purple, what) salīdzina alfabētus (burtus) angļu valodā un dzimtajā valodā atdarina intonāciju un uzsvarus raksta specifiskos burtus q, w, x, y saskata sakarības starp lietvārda rakstību vienskaitlī un daudzskaitlī (piemēram, box boxes) salīdzina lietvārdu daudzskaitļa formas izrunas atšķirības (piemēram, vārdos cats [s], dogs [z], foxes [iz]) atkārto vārdus raksturo lietas un cilvēkus: vietniekvārdi I, he, she, it noskaidro piederību: vietniekvārdi my, your raksturo lietas un cilvēkus: īpašības vārdi un krāsas (big, small, long, short) lieto palīgdarbības vārdus have/has got (piemēram, ar I/he/she/Peter/Ann) precizē daudzumu: skaitļa vārdi 1 20 raksturo lietas un cilvēkus: nenoteiktais artikuls a/an un noteiktais artikuls the (piemēram, a carrot an orange, a carrot the carrot) paskaidro piederību: vietniekvārdi my, your, his, her nosauc darbības (piemēram, climb, skate, play, ride) dod norādījumus: pavēles izteiksme (piemēram, run, jump) precizē atrašanās vietu: prievārdi on, in, under noraksta vārdus no parauga atrod tekstā pazīstamus vārdus un tos pasvītro/iekrāso kombinē vārdus lietvārda frāze (a green pencil) apraksta faktus: vienkāršā tagadne (I like ; I am ; I ve got ) atbild uz jautājumu, izmantojot attiecīgi piemērotu vārdu/frāzi (piemēram, What s your name? My name is ) veido īsus teikumus ar skolotāja atbalstu, ievērojot angļu valodas likumsakarības (vārdu secība apgalvojuma teikumos): teikuma priekšmets darbības vārda frāze papildinātājs (piemēram, She s got blue eyes.) klausās un lasa tekstu, atzīmējot uzsvērtos vārdus un pauzes Mācību līdzekļi Skola2030 mācību līdzeklis Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātā mācību literatūra (publicēta internetā VISC mājaslapas sadaļā Mācību literatūra ) 24

25 Starppriekšmetu saikne Latviešu valoda Es un citi skolā. Iepazīsimies! Latviešu valoda Mūsu mīļdzīvnieki. Latviešu valoda Es valodu detektīvs. Kā pētīt savu un citu valodu? Vārdu rakstības salīdzināšana, piemēram, lielo burtu lietošana, piederības formu veidošana, darbība un darītājs. Mazākumtautības valoda (dzimtā valoda) Mana ģimene. Kādi noslēpumi ir burtiem un skaņām? Burtu un skaņu salīdzināšana, piemēram, ģimenes locekļu nosaukumos dažādās valodās. Matemātika Skaitļošana pirmajā desmitā. Matemātika Kalendārs, datums, kārtas skaitļi. Dabaszinības Mājdzīvnieki. Mājas mīluļi un dzīvnieki lauku sētā. Sociālās zinības Ko nozīmē būt skolēnam? Klases un skolas lietu un vietu nosaukumi angļu valodā, ģimene. Vizuālā māksla Ilustrācija. Akvarelis. Kā ilustrācijas palīdz labāk saprast tekstu? Bilžu grāmatu angļu valodā kopīga lasīšana. Vizuālā māksla Krāsu nosaukumi. Mūzika Skaņu pasaule. Kā es dziedot un spēlējot varu izmantot dažādās skaņu īpašības? Angļu valodai raksturīgo skaņu salīdzināšana ar dzimto valodu. Mūzika Dziesmas un rotaļas. Datorika Iepazīšanās ar burtu izkārtojumu tastatūrā, valodas/burtu spēles tīmekļa vietnēs tiešsaistē un citos formātos. Sports un veselība Kuru priekšmetu es izvēlēšos, lai to ripinātu, mestu vai spertu? Objektu nosaukumi angļu valodā, piemēram, bumba, sols. Sports un veselība Pareizs ķermeņa stāvoklis lasot un rakstot. Dizains un tehnoloģijas Pārtika. Augļu, ogu plate. Dārzeņu plate. Papildiespējas Projektu tematu piemēri 1. Lietas, kas man nepieciešamas skolā. 2. Mana ģimene. 3. Manas mīļākās rotaļlietas. 4. Kādas emocijas es redzu sev apkārt attēlos. 5. Mans mīļākais gadalaiks. 6. Mani draugi. 7. Mans mīļākais dzīvnieks. Projekta norise: kopā ar skolotāju izvēlas tematu un apspriež darba gaitu un vērtēšanas kritērijus (dzimtajā valodā); uzzīmē/sameklē atbilstošus attēlus/emocijzīmes; ar skolotāja palīdzību sagatavo prezentāciju komentārus par attēlu; prezentē skolotājam/mazā grupā/mājās; prezentē visai klasei; uzklausa skolotāja un/vai klasesbiedru vērtējumu atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem (dzimtajā valodā); novērtē klasesbiedru sniegumu atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem (dzimtajā valodā); novērtē, kādas emocijas izraisījis projekts (dzimtajā valodā). 25

26 4. 6. klase

27 4. 6. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: stāstīt un jautāt, lai sazinātos angļu valodas vidē. 27

28 Sasniedzamie rezultāti Ziņas Dažādās valodās ir atšķirīgas uzrunas klasesbiedriem un skolotājiem. (V.Li.1.2.) Lai pastāstītu par savām interesēm un iespējām vai palūgtu palīdzību, var izmantot visas sev zināmās valodas. (V.Li.1.1.) Skatoties video, mēs pamanām, ka viens un tas pats cilvēks sazinās dažādi dažādās situācijās. (V.Li.1.2.) Savas emocijas var izteikt ar dažādu valodu līdzekļu palīdzību. (V.Li.1.1.) Komplekss sasniedzamais rezultāts Stāsta par sevi, savu ģimeni, draugiem, savu dzīvesvietu pēc parauga ar skolotāja atbalstu. (=VS ) Iesaistās īsās sarunās; uzklausa citu viedokļus, izrāda savu piekrišanu vai nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā. (=VS ) Uztver vienkāršu, skaidri izteiktu informāciju (instrukcijas, virsrakstus), atrod nepieciešamo informāciju digitālā tekstā (piemēram, reklāmā). (=VS ) Uzdod vienkāršus jautājumus un sadarbojas ar citiem skolēniem un pedagogu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo informāciju. (=VS ) Stāsta par savām interesēm, zināmām darbībām (reālām un izdomātām). (VS ) Novēro citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas atbilstoši saziņas situācijai, izmantojot vienkāršas frāzes un neverbālus saziņas līdzekļus. (VS ) Atpazīst un lieto pieklājības frāzes ikdienas saziņas situācijās. (=VS ) Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/ lasīto, lūdz paskaidrot vai atkārtot. (=VS ) Pauž savu attieksmi vienkāršos teikumos. (=VS ) Ar skolotāja atbalstu vērtē savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli, ievēro skolotāja ieteikumus. (VS ) Izmanto virtuālo vidi informācijas meklēšanā un uzkrāšanā, izmantojot dažādus meklētājrīkus mācību mērķiem. (VS ) Prasmes Lieto sev zināmus vārdus atbilstoši jaunā konteksta situācijai, lai izteiktu savu attieksmi. (VS ; VS ) Pārjautā, lūdz palīdzību klasesbiedriem vai skolotājam, kad tas nepieciešams angļu valodā/dzimtajā valodā. (VS ) Pārtrauc runātāju vai klausoties tekstu apstādina ierakstu un noskaidro nesaprasto (piemēram, noklausās vēlreiz, pārjautā). (VS ) Ar skolotāja atbalstu atzīmē Eiropas Valodu portfelī jaunapgūtās prasmes. (VS ) Apkopo un apgūst dažādu emociju izteikšanas līdzekļus (piemēram, skatoties filmas), lai saziņā ar klasesbiedriem ar verbālu un neverbālu līdzekļu palīdzību izrādītu savas emocijas atbilstoši situācijai. (VS ) Atšķir dažādas pieklājības frāzes un izmanto situācijai atbilstošo. (VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu veidot cieņpilnas attiecības, izmantojot saziņas kontekstu un sarunas biedra intonāciju atbildīgs sabiedrības dalībnieks. (Tikums laipnība; vērtība cilvēka cieņa) Attīsta ieradumu apgūto pielietot jaunās dzīves situācijās, saziņā ar klasesbiedriem un skolotāju, izmantojot apgūtās frāzes angļu valodā atbildīgs sabiedrības dalībnieks. (Tikums drosme; vērtība brīvība) Attīsta ieradumu sekmīgi darboties daudzkultūru un daudzvalodu vidē, izmantojot žestus vai citu valodu vārdus, ar tiem aizstājot nezināmus vārdus atbildīgs sabiedrības dalībnieks. (Tikums solidaritāte; vērtība kultūra) 28

29 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Informācijas sniegšana un noskaidrošana Attieksmes paušana un izzināšana Rīcības plānošana, izvēle un vērtēšana Saviesīgas sarunas Saziņas uzsākšana, uzturēšana un labošana meklē nepieciešamo informāciju grāmatās, vārdnīcās, žurnālos, reklāmā, animācijas filmās (piemēram, ko reklamē, kas reklamē) lasot pasvītro/iekrāso sev nezināmus vārdus un apvelk zināmos vārdus/balstvārdus noskaidro uzdevumam nepieciešamo informāciju (piemēram, lūdz palīdzību/ ieraksta vārdu meklētājrīkos) pamana savā tuvākajā apkārtnē uzrakstus vairākās valodās (piemēram, ēdienkartes kafejnīcā), noskaidro vārdu nozīmi lasa īsus stāstus veido īsu stāstu ar skolotāja atbalstu, izmantojot shēmu/ paraugu (piemēram, kas ir stāsta varonis, kas ar viņu notiek, kas viņam palīdz) pamana, atdarina un izmanto sejas izteiksmes, roku žestus, ķermeņa pozas, emocijzīmes un vārdus, lai paustu savu attieksmi piedāvā palīdzību (piemēram, Can I help you?) pieņem palīdzības piedāvājumu (piemēram, Yes, please.) atvainojas (I m sorry.) pieņem atvainošanos (That s all right.) nofotografē vai uzzīmē skolu vai tās apkārtni, to apraksta ar skolotāja atbalstu kopā ar skolotāju izvēlas piemērotus uzdevumus savas valodas prasmju uzlabošanai salīdzina savu angļu valodas apguves līmeni ar klasesbiedriem (dzimtajā valodā) ierosina kaut ko darīt (Let s go to the zoo!) piekrīt ierosinājumam (O.K.) izstāsta ceļu, izmantojot norādījumus/attēlus/žestus kopā ar citiem salīdzina uzdevuma nosacījumus angļu valodas mācību grāmatā/ mācību materiālā ar dzimto valodu kopā ar skolotāju (dzimtajā valodā) izvērtē savu angļu valodas prasmju līmeni (piemēram, EVP sadaļā Mana valodu biogrāfija un atzīmē, ko jau prot, ko prot daļēji, kas vēl jāapgūst) sasveicinās un atbild uz sveicienu atpazīst un izmanto dažādas apsveikuma frāzes, iepazīstina ar kādu (neformāli) (piemēram, This is my friend Anna.) atbild iepazīstoties (neformāli) (piemēram, Nice to meet you.) skatās video un norāda uz sarunas biedru atšķirīgu uzvedību uzdevumu veicot, papildina klasesbiedru tekstu ar saviem ieteikumiem un uzklausa atgriezenisko saiti (dzimtajā valodā) kopīgi strādā pie zīmējuma veidošanas un īsi komentē savu un citu paveikto, uzklausa citu ieteikumus lūdz atkārtot (Sorry?) nosauc vārdus pa burtiem (ar atgādnes palīdzību) izsaka nesapratni (I don t understand.) pamana atšķirīgas klasesbiedru saziņas stratēģijas (piemēram, iesaistīšanos/traucēšanu) un norāda uz to (piemēram, Stop talking!) 29

30 4. 6. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: izpētīt dažādus mācību līdzekļus (grāmatas, vārdnīcas, darba lapas), lai izpildītu uzdevumus angļu valodā. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Izmanto grāmatas un vārdnīcas, lai izpildītu mājasdarbus. (V.Li.2.1.) Lai veidotu savu stāstu, paraugam var izmantot dažādus tekstus. (V.Li.2.2.) Lai iemācītos sarunāties angļu valodā, var imitēt dzirdēto un redzēto dažādos audio/ video ierakstos. (V.Li.2.2.) Komplekss sasniedzamais rezultāts Kopā ar citiem skolēniem un skolotāju izvēlas tekstus lasīšanai, pēc parauga veido un nolasa/norunā dialogus ar skolotāja atbalstu. (=VS ) Klausās un/vai lasa vienkāršus, īsus tekstus (piemēram, jautājumus, stāstījumus, dialogus), veido ilustrācijas. (=VS ) Nosaka teksta veidu, piemēram, dzeja vai proza. (=VS ) Norunā ļoti īsu, paša radītu tekstu (pēc parauga), piemēram, stāstījumu par sevi, savu ģimeni. (=VS ) Kopā ar citiem skolēniem veido īsus dialogus un īsus tekstus. (VS ) Izmanto ilustrācijas un virsrakstus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju. (VS ) Ar skolotāja atbalstu apgūst rīkus svešvalodu apguvei, piemēram, Eiropas Valodu portfeli un e-grāmatu. (VS ) Prasmes Atdarina ierakstos dzirdētās frāzes. (VS ) Ierakstā vai tekstā ietverto informāciju atspoguļo zīmējumos, uzrakstos, domu kartēs. (VS ; VS ) Izmanto skolotāja doto paraugu, lai veidotu savu tekstu (piemēram, stāstījumu par sev interesējošiem tematiem), to nolasa klasē. (VS ) Lieto vienkāršus vārdus un frāzes, ar skolotāja atbalstu veidojot dialogus un stāstot par saviem draugiem un dzīvesvietu. (VS ) Eiropas Valodu portfelī izpēta A1 līmeņa valodas prasmju aprakstus. (VS ) Atstāsta/norunā no galvas dzirdēto vai lasīto. (VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu uzdrošināties pašizpausties un gūt jaunu pieredzi, pirms runāšanas izvēloties atbilstošus apgūtos vārdus un frāzes, lai paustu savu domu personība ar pašapziņu. (Tikums drosme; vērtība brīvība) Attīsta ieradumu sekmīgi darboties individuāli, izmantojot apgūto struktūru, lai veidotu jaunus teikumus/izteikumus radošs darītājs. (Tikums atbildība; vērtība brīvība) Attīsta ieradumu iegūt jaunas zināšanas un risinājumus, kombinējot gatavas frāzes/ izteikumus, lai veidotu savu tekstu radošs darītājs. (Tikums drosme; vērtība brīvība) 30

31 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Klausīšanās: apgūst runātā teksta uzbūves pamatus un informācijas organizācijas principus Lasīšana: apgūst rakstītā teksta uzbūves pamatus un informācijas organizācijas principus Runāšana monologs: mācās izteikt savas domas publiskā vidē Runāšana dialogs: mācās piedalīties sarunā Rakstīšana: veido tekstus atbilstoši angļu valodas tekstveides principiem seko īsai sarunai un atrod konkrētu informāciju klausās un atbild uz jautājumiem noskatās animācijas filmu un paskaidro (dzimtajā valodā), ko sapratis, salīdzina filmas varoņus un notikumus ar reālo dzīvi noskatās videoierakstu un nosaka tā mērķi informēt vai reklamēt klausās un atpazīst zināmos vārdus, frāzes, īsus teikumus (piemēram, savieno attēlus/ virsrakstus ar tekstu) klausās un sakārto dotos teikumus atbilstoši dzirdētajam klausās un atzīmē, vai informācija ir patiesa vai nepatiesa klausās un izvēlas no piedāvātajiem teksta virsrakstiem/attēliem atbilstošo sagrupē uzdevumā dotos attēlus/teikumus (pēc skolotāja izvirzītiem grupēšanas kritērijiem, salīdzina savu darbu ar klasesbiedriem) lasa īsus tekstus/tekstu fragmentus un nosauc to veidus (piemēram, vēstule draugam/dzejolis/pasaka) lasa un aizpilda testus, novērtē savus rezultātus izvēlas no dotajiem virsrakstiem/ilustrācijām tekstam atbilstošo un paskaidro savu izvēli lasa un nosaka teksta veidu (piemēram, dzejolis, e-pasts, apsveikums, afiša) tekstā atrod sarunas atspoguļojumu (dialogu), nolasa to lomās lasa digitālu tekstu lasa un atzīmē, vai informācija ir patiesa vai nepatiesa veido īsus stāstījumus pēc parauga par sevi, savu ģimeni, draugiem, mīļdzīvniekiem un prezentē tos klasē veido īsu stāstījumu pēc parauga ar skolotāja atbalstu (īsi) prezentē savu attēlu/ zīmējumu/tekstu sagatavo un paskaidro vienkāršu attēlu (It s my pet.) kopīgi ar skolotāju izvēlas situāciju un lomas, uzraksta dialogu un to norunā klasē iesaistās sarunā par pazīstamiem tematiem ar sagatavošanos iesaistās sarunā par informācijas ticamību internetā ar sagatavošanos kopīgi ar klasesbiedriem un skolotāju veido dialogu/īsu tekstu pēc parauga veido viesu sarakstu dzimšanas dienas svinībām un raksta ielūgumu/apsveikumu ar skolotāja atbalstu veido tematisku domu karti/shēmu/ sarakstu ar apgūtajiem vārdiem raksta īsu, vienkāršu stāstījumu par skolas dzīvi, ārpusstundu aktivitātēm, brīvo laiku; nolasa to klasē ar skolotāja atbalstu aizpilda vienkāršu anketu/ aptaujas lapu 31

32 4. 6. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: salīdzināt dažādu vārdu veidu lietojumu dzimtajā un angļu valodā, lai veidotu gramatikas normām atbilstošus teikumus. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Vienu un to pašu teikumu var izrunāt un uzrakstīt dažādi, lai pajautātu vai atbildētu. (V.Li.3.2.) Vārda sākums un vārda beigas var mainīt tā nozīmi. (V.Li.3.1.) Dažādās valodās lielos un mazos burtus izmanto dažādi. (V.Li.3.1.) Ir vārdi, kurus izrunā vienādi, bet raksta atšķirīgi (un otrādi). (V.Li.3.1.) Jo biežāk redz vai dzird vārdu, jo vieglāk to atpazīt un lietot savā runā un tekstos. (V.Li.3.2.) Sarunās izmantojam īsākus vārdus un teikumus, nekā rakstos. (V.Li.3.1.) Teikumu var papildināt ar īpašības un apstākļa vārdiem, lai piesaistītu lasītāja/ klausītāja uzmanību. (V.Li.3.2.) Komplekss sasniedzamais rezultāts Prasmes Izmanto doto paraugu, lai patstāvīgi izpildītu angļu valodas uzdevumu. (VS ) Pārlasa savu tekstu vai veikto uzdevumu, lai pārbaudītu vārdu nozīmes un gramatisko struktūru pareizību, salīdzinot ar doto paraugu/pareizām atbildēm. (VS ) Izmantojot darbības vārda galotni, norāda uz darbības vārda laiku vai veicēju. (VS ) Veidojot savu tekstu, lieto pieturzīmes, lielos un mazos burtus. (VS ) Izmanto pareizas valodas piemērus un paraugus mācību līdzekļos, mācību grāmatās, vārdnīcās un tos atdarina. (VS ) Izsecina vārda nozīmi no vārda daļām (piemēram, interest, interested, interesting). (VS ) Izraksta no teksta vārdus/vārdkopas un iztulko tās ar vārdnīcas palīdzību. (VS ) Ieradumi Izmanto mācību līdzekļus, mācību grāmatas bilžu vārdnīcas savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai. (=VS ) Atpazīst valodu pēc skaņas, ritma, intonācijas, žestu lietojuma apgūstamajā valodā un atdarina tos saziņā; salīdzina ar savu valodu/kultūru. (=VS ) Pasvītro vai pārraksta vārdus, noskaidro un/vai pārbauda to nozīmi (ar skolotāja palīdzību). (=VS ) Sadala savu tekstu teikumos, izmantojot pieturzīmes; runā lieto pauzes, lai atdalītu domas. (=VS ) Izmanto paraugus/piemērus mācību grāmatā, mācību līdzeklī savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai. (VS ) No vārdu daļām (morfēmām) darina vārdus, salīdzina to nozīmi ar zināmajiem; meklē līdzīgus vārdus un izmanto tos. (VS ) Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot. (=VS ) Raksta vienkāršus teikumus, izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus. (VS ) Attīsta ieradumu pamanīt sakarības starp vārdu rakstību un izrunu, mācoties vadīt savu izziņas procesu lietpratējs izaugsmē. (Tikums centība; vērtība kultūra) Attīsta ieradumu iegūt jaunas zināšanas un risinājumus, meklējot jaunus vārdus un to nozīmi bilžu vai digitālajā vārdnīcā radošs darītājs. (Tikums centība; vērtība brīvība) Attīsta ieradumu uzdrošināties pašizpausties un gūt jaunu pieredzi, izmantojot apgūtos vārdu savienojumus, lai veidotu savus izteikumus personība ar pašapziņu. (Tikums drosme; vērtība brīvība) 32

33 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Skaņa/burts Vārds Teikums atpazīst skaņas un pareizrakstības savstarpējo saikni (piemēram, vārdos burger, meat) atšķir patskaņus no līdzskaņiem, lietojot nenoteikto artikulu (a/an a pilot; an actor) saskata sakarības starp īpašības vārdu rakstību pamata un pārākajā pakāpē (piemēram, big bigger, happy happier, nice nicer) saskata sakarības starp darbības vārda rakstību nenoteiksmē un vienkāršās tagadnes vienskaitļa trešajā personā (piemēram, try tries, play plays) saskata sakarības darbības vārda pagātnes formas izrunā (piemēram, -ed izruna vārdos asked, answered, counted) saskata sakarības darbības vārda -ing formas rakstībā (piemēram, make making) atrod tekstā līdzīgus vārdus, piemēram, vārdus, kas sākas ar lielo burtu, un pasvītro/iekrāso tos salīdzina sugas vārdus dzimtajā valodā ar īpašvārdiem angļu valodā: mēnešu nosaukumi, nedēļas dienas paskaidro piederību (piemēram, mother s, brother s) salīdzina vienu lietu un daudzas lietas: nenoteiktais artikuls vienskaitlī un nulles artikuls daudzskaitlī (piemēram, a dress dresses) raksturo lietas un cilvēkus: personas vietniekvārdi I, you, he, she, it, we, they precizē daudzumu: skaitļa vārdi 10, 20, pārraksta savu darbu, ņemot vērā skolotāja labojumus un ieteikumus (piemēram, labo pareizrakstības kļūdas) noskaidro jauno vārdu nozīmi, sadarbojoties ar klasesbiedriem precizē atrašanās vietu: prievārdi on, in, under, next to, behind, between, in front of, next to precizē norises laiku: prievārdi at, on raksturo lietas un cilvēkus: piederības vietniekvārdi my, your, his, her, our, their attīsta telpisko domāšanu: norādāmie vietniekvārdi this, these precizē darbību veidu, piemēram, carefully, fast izšķir daudzumu un secību: pamata un kārtas skaitļa vārdi formulē aptuvenu daudzumu (some, any, much, many, a lot of) precizē darbību biežumu: apstākļa vārdi (piemēram, usually, sometimes) pārbauda savā/klasesbiedra tekstā pareizrakstību un drukas kļūdas, izmantojot atgādnes/paraugus/vārdnīcas/teksta redaktoru veido savus teikumus ar skolotāja atbalstu, ievērojot angļu valodas likumsakarības (vārdu secība jautājuma teikumos): jautājuma vārds palīgdarbības vārds teikuma priekšmets darbības vārds (piemēram, Where do you live? What do you like?) izmanto paraugus, lai aprakstītu regulāras darbības: vienkāršā tagadne (piemēram, I like vegetables. I play badminton. I get up at 8.) raksturo telpu, ievadot teikumu ar there sadala tekstu teikumos/frāzēs ar pauzēm/komatiem pārraksta drukātu tekstu rokrakstā izrunā teikumus (piemēram, teikumus, kuros ir vienlīdzīgi teikuma locekļi) ar atbilstošu intonāciju izsaka ierosinājumus, ievadot teikumu ar Let s! runā/raksta par pagātnes notikumiem, veidojot regulāras darbības vārdu pagātnes formas: vienkāršā pagātne (piemēram, It rained yesterday.) atrod tekstā teikumus pagātnē un tagadnē un sagrupē pēc parauga Mācību līdzekļi Skola2030 mācību līdzeklis Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātā mācību literatūra (publicēta internetā VISC mājaslapas sadaļā Mācību literatūra ) 33

34 Starppriekšmetu saikne Latviešu valoda Vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds). Literatūra Pasaku/fragmentu angļu valodā lasīšana. Mazākumtautības valoda (kā dzimtā valoda) Kā sazinās pasaule? Kā valoda palīdz mums sazināties, iepazīt, nosaukt apkārtējo pasauli, izteikt jūtas? Sazināšanās un informācijas nodošana, piemēram, vēstule, e-pasta vēstule, žurnāls, plakāts, reklāmlapiņa. Matemātika Kā laika rēķini palīdz plānot? Dienas režīma angļu valodā apspriešana, piemēram, ko dara no rīta pirms skolas, ko pēcpusdienā un vakarā. Dabaszinības Kas ir laika apstākļi un kā tie mainās? Gadalaiku nosaukumi un raksturīgākie laika apstākļu apzīmējumi angļu valodā. Sociālās zinības Kā plānot savu laiku un mērķus, lai mācītos un nodarbotos ar vaļaspriekiem? Dienas režīms angļu valodā, piemēram, ko dara no rīta pirms skolas, ko pēcpusdienā un vakarā. Aktivitāšu un vaļasprieku nosaukumi angļu valodā. Sociālās zinības Apģērbs atbilstoši gadalaikam. Prot nosaukt apģērbu svešvalodā. Vizuālā māksla Krāsa ainavā. Kādas krāsas lieto, lai uzgleznotu noskaņu? Krāsu un noskaņu/emociju nosaukumi angļu valodā. Mūzika Dziesmas angļu valodā. Dizains un tehnoloģijas Projekts Kā gatavojos un organizēju svētkus?. Svētku nosaukumi angļu valodā dažādās valstīs. Dizains un tehnoloģijas Pārtika. Kombinētās sviestmaizes. Karstie un aukstie dzērieni (tēja, kakao, smūtiji, kokteiļi). Datorika Kā lieto tīmekļa pārlūkprogrammu un skolvadības sistēmu? Iepazīšanās ar digitālo Eiropas Valodu portfeli tiešsaistē. Sports un veselība Kādus pārvietošanās veidus izmantoju ziemā? Sporta veidu un aktivitāšu nosaukumi angļu valodā. Papildiespējas Projektu tematu piemēri 1. Interesantākās profesijas. 2. Mana istaba: krāsas/lietas/mēbeles. 3. Mana ikdiena. 4. Mans ideālais stundu saraksts. 5. Dzīvnieki zooloģiskajā dārzā/manā lauku sētā. 6. Es iepērkos veikalā/tirgū. 7. Es pastaigājos pa savu pilsētu/ciemu. Projekta norise: kopā ar skolotāju izvēlas tematu un apspriež darba gaitu un vērtēšanas kritērijus (dzimtajā valodā); kopā ar skolotāju apspriež un sadala lomas grupas prezentācijai (dzimtajā valodā); meklē materiālus prezentācijai (ar skolotāja palīdzību); kopīgi gatavo grupas prezentāciju (ar skolotāja palīdzību); prezentē skolotājam/mazā grupā/mājās (individuālu prezentāciju); izmēģina grupā (grupas prezentāciju); prezentē visai klasei/vecākiem; uzklausa skolotāja un/vai klasesbiedru vērtējumu atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem (dzimtajā valodā); novērtē klasesbiedru/citu grupu sniegumu atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem (dzimtajā valodā); novērtē, kādas emocijas izraisījis projekts (dzimtajā valodā). 34

35 7. 9. klase

36 7. 9. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: apspriesties, lai izteiktu un noskaidrotu savas un citu vajadzības daudzvalodu vidē. 36

37 Sasniedzamie rezultāti Ziņas Dažādi angļu valodai raksturīgie verbālie un neverbālie līdzekļi palīdz saprasties. (V.Li.1.2.) Dažādu priekšmetu skolotāji, bibliotekāri var palīdzēt atrast vajadzīgo informācijas avotu angļu valodā. (V.Li.1.3.) Konkrētu informāciju svešvalodā vieglāk uztvert lasot, bet emocionālu klausoties. (V.Li.1.2.) Svešvalodai (ne)atbilstoša izteiksmes forma var ietekmēt turpmākās attiecības ar sarunas biedriem. (V.Li.1.1.) Savu attieksmi var paust gan verbāli, gan neverbāli atbilstoši angļu valodas saziņas normām. (V.Li.1.1.) Sarunas biedri var palīdzēt viens otram izteikties, pasakot priekšā, palīdzot pabeigt teikumu. (V.Li.1.1.) Prasmes Saziņā ar klasesbiedriem ar jautājumu palīdzību uzzina par viņu interesēm, darbībām un mērķiem; salīdzina tos ar savu pieredzi. (VS ; VS ) Saziņā ar klasesbiedriem noskaidro notikuma darbības vietu un laiku. (VS ; VS ; VS ) Lieto sev zināmus vārdus atbilstoši jaunā konteksta situācijai, lai izteiktu savu attieksmi. (VS ; VS ) Saziņā ar klasesbiedriem izmanto atbilstošus vārdus un izteikumus, raksturojot savas emocijas un izvaicājot citus par viņu attieksmi. (VS ; VS ) Izmanto biežāk lietotos vārdus, lai noformulētu teksta pamattematu. (VS ) Pārbauda savu izpratni par sarunas biedra teikto, izmantojot dažādas stratēģijas. (VS ; VS ) Atšķir dažādus formalitātes līmeņus saziņā. (VS ; VS ) Apraksta paša un citu pieredzēto un novēroto starpkultūru vidē, piemēram, svētku svinēšanas un ikdienas tradīcijas, cilvēku savstarpējo attiecību izpausmi. (VS ) Saziņā ar klasesbiedriem apraksta savus nākotnes plānus, uzklausa citu idejas un viedokļus, salīdzina kopīgo un atšķirīgo. (VS ) Tekstā atrod norādes uz notikumu secību. (VS ) Komplekss sasniedzamais rezultāts Stāsta par savām interesēm, zināmām darbībām (reālām un izdomātām), apraksta tuvāko apkārtni ar skolotāja atbalstu. (=VS ) Ar skolotāja atbalstu stāsta par apkārtējo pasauli, nākotnes nodomiem, ceļojumiem, kultūras pasākumiem. (=VS ) Atpazīst un lieto pieklājības frāzes dažādās saziņas situācijās (piemēram, uzrunājot pieaugušos). (VS ) Pauž savu attieksmi vienkāršos teikumos. (=VS ) Novēro citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas atbilstoši saziņas situācijai, izmantojot vienkāršas frāzes un neverbālus saziņas līdzekļus. (=VS ) Nosaka valodas apguves stiprās un vājās puses. (VS ) Iesaistās sarunās par sev interesējošiem vai zināmiem tematiem. (VS ) Uzdod dažādus jautājumus un sadarbojas ar citiem, lai noskaidrotu informāciju par citiem cilvēkiem, viņu darbībām. (=VS ) Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot/nesaprot dzirdēto/lasīto. (VS ) Izvēlas tekstus virtuālajā vidē par sev interesējošiem tematiem. (VS ) Saskata un salīdzina notikumu secību tekstā. (VS ) Sadarbojas ar citiem kopēja mērķa sasniegšanai. (VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu izteikt savas emocijas, vēlmes un intereses, runā un rakstos paužot savu attieksmi angļu valodā personība ar pašapziņu. (Tikums drosme; vērtība cilvēka cieņa) Attīsta ieradumu darbu paveikt pēc iespējas kvalitatīvāk lietpratējs izaugsmē. (Tikums atbildība; vērtība darba tikums) Attīsta ieradumu sadarboties ar citiem, izmantojot savas zināšanas un prasmes angļu valodā atbildīgs sabiedrības dalībnieks. (Tikums solidaritāte; vērtība cilvēka cieņa) 37

38 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Informācijas sniegšana un noskaidrošana Attieksmes paušana un izzināšana Rīcības plānošana, izvēle un vērtēšana Saviesīgas sarunas Saziņas uzsākšana, uzturēšana un labošana apstiprina informāciju, izlabo apgalvojumu (piemēram, No, I don t have a brother.) atbild par pieredzēto (piemēram, I did not see the Eiffel.) ar skolotāja atbalstu formulē meklētājvārdus un izmanto tos informācijas atrašanai virtuālajā vidē meklē sev interesējošu vai mācību uzdevumam nepieciešamu informāciju virtuālajā vidē pamana, atdarina un izmanto sejas izteiksmes, roku žestus, ķermeņa pozas, emocijzīmes, vārdus, lai paustu savu attieksmi (piemēram, I m surprised.) pauž ieinteresētību/intereses trūkumu (piemēram, I am interested in sports.) atvainojas (I m sorry.) pieņem atvainošanos (That s all right.) izsaka līdzjūtību (piemēram, Sorry to hear that!) piekrīt/nepiekrīt sarunas biedra viedoklim (piemēram, I agree with you.) izsaka pārliecību (piemēram, Yes, definitely.) noskaidro sarunas biedra pārliecinātību (piemēram, Are you sure?) nomierina (piemēram, Don t worry.) piedāvā palīdzību/lūdz palīdzību (piemēram, I can help you. Can you help me with that?) pieņem/noraida palīdzību (piemēram, Thank you!) izvērtē iespējas lietot angļu valodu dažādās situācijās atbild apstiprinoši vai noraidoši uz lūgumu (piemēram, Yes, of course..., No problem.) novēl veiksmi (piemēram, Good luck!) dod solījumus (piemēram, I won t be late.) izmanto dažādus resursus un rīkus, lai uzlabotu savas valodas prasmes iepazīstina ar kādu (neformāli) (piemēram, This is my friend Anna.) atbild iepazīstoties (neformāli) (piemēram, Nice to meet you.) atšķir uzrunas formalitātes līmeņus un lieto atbilstošo uzrunu saziņā ar vienaudžiem vai pieaugušajiem (piemēram, uzrunājot pieaugušo, lieto Mister, Mis) palūdz runāt lēnāk (Can you speak more slowly, please?) izvēlas savam mērķim atbilstošu saziņas veidu (piemēram, e-pastu, īsziņu, sociālos tīklus/digitālos rīkus), uzraksta ziņu un atbildīgi to nosūta piesaista uzmanību (piemēram, Excuse me.) lieto uzrunu vēstulē (piemēram, Dear Miss White ) lieto atvadu frāzes vēstulē (piemēram, Yours sincerely) ar atbilstīgiem vārdiem, intonāciju un ķermeņa valodu parāda, ka saprot sarunas biedru (piemēram, pamāj ar galvu, pasaka Right..., OK...) 38

39 7. 9. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: izmantot video/audio ierakstus, apkopot dažāda veida informatīvos tekstus, lai pierakstītu redzēto un izpētīto angļu valodā. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Lai iegūtu precīzu informāciju, ir jāizmanto atbilstošā lasīšanas/ klausīšanās stratēģija. (V.Li.2.1.) Lai iemācītos sarunāties ar dažādiem cilvēkiem angļu valodā, var imitēt dzirdēto un redzēto dažādos audio/video ierakstos. (V.Li.2.2.) Veidojot tekstu svešvalodā, autoru ietekmē dzimtās valodas lietojuma noteikumi. (V.Li.2.2.) Tekstu uzlabot var gan patstāvīgi, gan ar skolotāja vai klasesbiedru palīdzību. (V.Li.2.2.) Prasmes Sakārto teksta (stāstījuma) rindkopas notikumu secībā, pamatojoties uz informāciju par darbības vietu un laiku. (VS ) Ar skolotāja atbalstu izmanto ierakstu vai tekstu par kādu notikumu, lai apkopotu vārdus, kas raksturo notikuma vietu, laiku un dalībniekus. (VS ; VS ) Veidojot savu stāstījumu, gatavo un izmanto vārdu sarakstu/domu karti/paraugu. (VS ; VS ) Izvēlas notikumu, izmanto paraugu sava teksta veidošanā. (VS ) Atšķir dažādus tekstu veidus. (VS ) Atspoguļo informāciju dažādos teksta veidos (apraksts, īsziņa). (VS ; VS ) Veido savu tekstu, balstoties uz doto shēmu, paraugu, plānu. (VS ) Izvērtē sava teksta kvalitāti un izlabo skolotāja norādītās kļūdas. (VS ) Lasa EVP sadaļu Mana valodu biogrāfija un atzīmē tās stratēģijas, ko izmanto angļu valodas apgūšanā, salīdzina savu izvēli ar klasesbiedriem. (VS ) Komplekss sasniedzamais rezultāts Izmanto ilustrācijas un virsrakstus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju; uztver digitālu tekstu. (VS ) Apspriež informācijas ticamību internetā, piemēram, sociālajos tīklos, pēc dotajiem kritērijiem. (=VS ) Pēc parauga veido savu tekstu par tuvāko apkārtni, ikdienas darbībām, interesēm. (VS ) Īsi apraksta izdomātus vai reālus notikumus, pagātnē paveikto vai personiski pieredzēto pēc parauga bez/ar pedagoga atbalstu. (=VS ) Kopā ar citiem skolēniem un ar skolotāja atbalstu veido dialogus, īsus tekstus un veido audio/video ierakstus. (=VS ) Klausās vai lasa vienkāršus tekstus, meklē sev vajadzīgo informāciju dažādos tekstos (piemēram, sludinājumos, aprakstos, intervijās). (=VS ) Apspriež sabiedrībā aktuālas tēmas, veido diskusijas, audio/video ierakstus ar palīdzību/skolotāja atbalstu. (VS ) Raksta stāstus par dažādām tēmām, veido sava teksta melnrakstu, to uzlabo un papildina. (VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu iegūt jaunas zināšanas un risinājumus, izmanto gatavas frāzes/izteikumus, lai veidotu savu tekstu radošs darītājs. (Tikums drosme; vērtība brīvība) Attīsta ieradumu darboties individuāli, uzlabojot savus tekstus radošs darītājs. (Tikums centība; vērtība brīvība) Attīsta ieradumu kļūdas uztvert kā iespēju izaugsmei, ar izpratni uzklausot klasesbiedru teikto pat tad, kad tas ir neprecīzs vai neskaidrs lietpratējs izaugsmē. (Tikums tolerance; vērtība cilvēka cieņa) 39

40 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Klausīšanās: apgūst runātā teksta uzbūves pamatus un informācijas organizācijas principus Lasīšana: apgūst rakstītā teksta uzbūves pamatus un informācijas organizācijas principus Runāšana monologs: mācās izteikt savas domas publiskā vidē Runāšana dialogs: mācās piedalīties sarunā Rakstīšana: veido tekstus atbilstoši angļu valodas tekstveides principiem klausās skolotāja lasīto/teikto vai ierakstus un atbild uz jautājumiem klausās un formulē teksta galveno domu bez/ar skolotāja atbalstu klausās un atzīmē, vai informācija ir patiesa vai nepatiesa klausās un izvēlas no piedāvātajiem teksta virsrakstiem/attēliem atbilstošo lasa un pārbauda, vai izvirzītais pieņēmums (piemēram, pamatojoties uz virsrakstu, attēlu, fragmentu vai teksta uzbūvi) ir patiess lasa, lai iegūtu konkrētu informāciju (piemēram, noskaidrotu valstis, datumus, nosaukumus), izmantojot dažādus avotus lasa un nosaka, ka informācija ir patiesa vai nepatiesa lasa un nosaka, kāda veida teksts tas ir (piemēram, avīžraksts, intervija, filmas apskats) meklē mācību grāmatas tekstos sieviešu un vīriešu attēlus un salīdzina viņu lomas (piemēram, profesijas, aktivitātes) lasa un papildina tekstu ar uzdevumā dotajiem vārdiem/lasa un izsvītro lieko informāciju/vārdus lasa un aizpilda testus lasa nepilnīgu tekstu un atjauno trūkstošo informāciju (piemēram, uzdevumā dotiem vārdiem) veido stāstījumu par attēliem/ priekšmetiem/notikumiem pēc parauga veido stāstījumu par savu pieredzi dažādās dzīves situācijās: ikdienas gaitās vai ceļojumos veido stāstījumu par lietām, cilvēkiem vai notikumiem pēc parauga izrunā vārdus/frāzes/ īsus teikumus ar atbilstīgo intonāciju un ritmu ieraksta savu stāstījumu/ prezentāciju, publisko/ prezentē to klasē, saņem atgriezenisko saiti un dod citiem atgriezenisko saiti (ar skolotāja atbalstu) ar skolotāja atbalstu sagatavo grupā intervijas jautājumus par izvirzīto tematu, intervē citus skolēnus/skolotājus ar sagatavošanos iesaistās sarunā par informācijas ticamību internetā kopīgi veido dialogu/īsu tekstu pēc parauga veido tekstu (piemēram, e-pasta vēstuli/ īsziņu/ pastkarti/interneta profilu) bez/ar skolotāja atbalstu aizpilda vienkāršu anketu/ aptaujas lapu mācību grāmatā/internetā gatavo prezentāciju, izvēloties tematam atbilstošus attēlus apraksta pieredzēto vienkāršā, saistītā tekstā 40

41 7. 9. klase Saziņas nolūks kontekstā Teksts un tekstveide Valodas struktūra Apguves mērķis: izmantot angļu valodai raksturīgos leksiskos un gramatiskos līdzekļus, lai raksturotu un salīdzinātu lietas, parādības un darbības. Sasniedzamie rezultāti Ziņas Sarunās izmanto īsākus vārdus un teikumus, nekā rakstos. (V.Li.3.1.) Runātas valodas gramatika atšķiras no rakstītas valodas gramatikas. (V.Li.3.1.) Iemācīties pareizi rakstīt vārdus var dažādos veidos. (V.Li.3.2.) Komplekss sasniedzamais rezultāts Izmanto vārdnīcas, lasāmgrāmatas, paraugus/piemērus mācību grāmatā savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai. (=VS ) Salīdzina dažādas intonācijas, uzsvarus un žestus apgūstamajā valodā ar savu valodu/ kultūru; izmanto tos saziņā. (=VS ) Atpazīst vārdšķiras (lietvārds, vietniekvārds, darbības vārds). (=VS ) Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot, noskaidro nesaprastā nozīmi dažādos veidos. (VS ) Veido dažādu veidu teikumus, izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus. (VS ) Izvērtē un rediģē savus un citu tekstus, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. (=VS ) Prasmes Atšķir intonācijas veidus dzimtajā valodā un angļu valodā, lieto intonāciju un žestus atbilstoši teiktā saturam. (VS ) Izsecina vārda nozīmi, balstoties uz zināmiem līdzīgiem vārdiem citās valodās, pārbauda to vārdnīcā vai mācību grāmatā. (VS ; VS ) Atšķir lietvārdus, vietniekvārdus un darbības vārdus pēc to formas un funkcijas teikumā. (VS ) Videoierakstos un filmās saskata sakarību starp runātāju teikto un viņu žestiem un intonāciju. (VS ) Izmanto IKT rīkus (piemēram, teksta redaktorus), labojot drukas kļūdas. (VS ) Ieradumi Attīsta ieradumu kontrolēt un vadīt savu uzvedību un emocijas, efektīvi izmantojot pauzes un interpunkciju, lai pievērstu uzmanību savai domai lietpratējs izaugsmē. (Tikums savaldība; vērtība kultūra) Attīsta ieradumu plānot savu izziņas procesu, lasot pievērš uzmanību teksta uzbūves principiem lietpratējs izaugsmē. (Tikums gudrība; vērtība kultūra) 41

42 Skolēna nozīmīgākās darbības mācību satura apguvei Skaņa/burts Vārds Teikums atpazīst izrunas atainošanai pieņemtos apzīmējumus (transkripcijas zīmes) salīdzina alfabētus (burtus) dažādās valodās saskata sakarības starp īpašības vārdu rakstību pamata, pārākajā un vispārākajā pakāpē (piemēram, slow slower slowest) salīdzina vārdus, kuru izruna atšķiras ar vienu skaņu (piemēram, tree/three/free) runā/raksta par unikāliem objektiem: noteiktais artikuls (the weather, the sun) salīdzina skaitāmos un neskaitāmos lietvārdus ar dzimto valodu lieto artikulus ar vietu nosaukumiem formulē aptuvenu daudzumu: nenoteiktie vietniekvārdi some, any, much, many, a lot of, a few, a little stāsta par nepieciešamību: modālie darbības vārdi must, have to, don t have to atrod tekstā lietvārdus/darbības vārdus un sagrupē pēc nozīmes veido antonīmu vārdnīcu izsaka pavēles, aizliegumus, ieteikumus un norādījumus: modālie darbības vārdi must, mustn t, can t, should atpazīst, salīdzina un lieto biežuma apstākļa vārdus (piemēram, often, rarely) apgūst pareizu izrunu (piemēram, vārda uzsvars salikteņos: tooth-paste, bad-tempered, water-proof) pārveido apgalvojuma tekstu nolieguma, izmantojot antonīmus veido salikteņus ar vārdnīcas palīdzību izpēta dažādus tekstus (piemēram, tūrisma brošūras, reklāmas, sarakstus), atrod tajos darbības vārdus, noskaidro nezināmus vārdus (piemēram, tekstā atrod vārdus, ko nezina, uzmanīgi ieraksta digitālajā vārdnīcā) klausās ierakstu un saklausa dažādus akcentus skatās filmu un apspriež, kuri aktieri runā līdzīgi, kuri atšķirīgi izrunā teikumus ar atbilstošu intonāciju un pauzēm plāno nākotni, izmantojot going to lieto pavēles izteiksmi (piemēram, Go straight on.) atrod tekstā vienkāršus nepaplašinātus teikumus/ apgalvojuma/nolieguma/jautājuma teikumus izmanto saikļus and/but, lai savienotu teikumus runā/raksta par pagātnes darbībām: vienkāršā pagātne (piemēram, I was...) runā/raksta par tagadnes darbībām: ilgstošā tagadne (piemēram, I am travelling.) runā/raksta par pagātnes darbībām: ilgstošā pagātne (piemēram, I was travelling.) prognozē nākotni ar will (piemēram, It will rain tomorrow.) salīdzina komata un punkta lietojumu (punkts garāka pauze, komats īsāka pauze) Mācību līdzekļi Skola2030 mācību līdzeklis Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātā mācību literatūra (publicēta internetā VISC mājaslapas sadaļā Mācību literatūra ) 42

43 Starppriekšmetu saikne Latviešu valoda Vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds, apstākļa vārds). Latviešu valoda Sociālie tīkli un tīklošanās. Latviešu valoda Kā veidot tekstu atbilstoši mērķim un adresātam? Kā darina jaunus vārdus? Literatūra Pasaku/fragmentu angļu valodā lasīšana, apspriešana. Literatūra Pasaule. Kā raksturot literāru tēlu prozas darbā, iepazīstot pasaules literatūras spilgtākos darbus? Literāro darbu fragmentu lasīšana angļu valodā. Mazākumtautības valoda (dzimtā valoda) Vietniekvārds. Ar kādu mērķi runā izmanto vietniekvārdus? Vietniekvārdu salīdzināšana dažādās valodās, video runu noskatīšanās un analīze. Mazākumtautības valoda (kā dzimtā valoda) Sazināšanās un informācijas nodošana, piemēram, vēstule, e-pasta vēstule, žurnāls, plakāts, reklāmlapiņa. Dizains un tehnoloģijas Piena produktu ēdieni. Saldie ēdieni. Sociālās zinības un vēsture Kā veidojās Latvijas valsts? Informācijas meklēšana, apkopošana, tulkošana. Mūzika Ziemassvētkos populārā mūzika. Dažādu valstu Ziemassvētku mūzikas meklēšana, salīdzināšana, prezentēšana. Ģeogrāfija Valstu un tautību nosaukumi angļu valodā. Sports un veselība Kā lietotais uzturs pirms fiziskajām aktivitātēm ietekmē manas darba spējas? Veselīga dzīvesveida apspriešana. Papildiespējas Projektu tematu piemēri 1. Drošs ceļš līdz skolai. 2. Transports manā pilsētā/ciemā: pagātne, tagadne, nākotne. 3. Kādus svētkus svin citās valstīs? 4. Plānojam ģimenes budžetu nedēļai. Iepirkšanās. 5. Izcilākās/interesantākās celtnes manā pilsētā/novadā. 6. Kuras valstis/vietas es gribētu apceļot? Projekta norise: kopā ar skolotāju izvēlas tematu un apspriež darba gaitu un vērtēšanas kritērijus (dzimtajā valodā); kopā ar skolotāju apspriež un sadala lomas grupas prezentācijai (dzimtajā valodā); meklē materiālus prezentācijai (ar skolotāja palīdzību); kopīgi gatavo grupas prezentāciju (ar skolotāja palīdzību); prezentē skolotājam/mazā grupā/mājās (individuālu prezentāciju); izmēģina grupā (grupas prezentāciju); prezentē visai klasei/vecākiem; uzklausa skolotāja un/vai klasesbiedru vērtējumu atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem (dzimtajā valodā); novērtē klasesbiedru/citu grupu sniegumu atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem (dzimtajā valodā). 43

44 Pielikumi 1. pielikums Mācību priekšmetu programmu paraugos lietotie kodi Atsaucei uz standartu 1 mācību priekšmetu programmās izmantoti šādi plānoto skolēnam sasniedzamo rezultātu (SR) un lielo ideju (Li) kodi. (Standarta pielikumi, kuros lietoti šie kodi, atrodami Skola2030 tīmekļa vietnē.) SR kodi Piemērs: VLM. Mācību joma (visu mācību jomu apzīmējumus sk. tabulā) Li kodi Piemērs: S. Mācību joma VLM Izglītības posma pēdējās klases numurs S.Li.8. Li. Lielā ideja Mācību jomas SR kārtas numurs standartā 8. Mācību jomas Li kārtas numurs standartā Mācību jomu apzīmējumi V K S Valodu mācību joma VL VLM VS VM Latviešu valoda Latviešu valoda un literatūra izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas Svešvaloda Mazākumtautības valoda Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma Sociālā un pilsoniskā mācību joma D M T F Dabaszinātņu mācību joma Matemātikas mācību joma Tehnoloģiju mācību joma Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma 1 Ministru kabineta gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. 44