MARUPES NOVADA DOME. jtlija MARUPES NOVADA DOMES ARKARTAS sedes PRoToKoLA NT,I3 PIELIKUMS Nr.l

Transkripts

1 MARUPES MARUPES NOVADA DOME NOVADA DOME ReE.Nr.: Daugavas iela 29, MErupe, Marupes novads, LV-2167 Telrunis: E-pasts: ,gada 2 jtlija MARUPES NOVADA DOMES ARKARTAS sedes PRoToKoLA NT,I3 PIELIKUMS Nr.l LEMUMS NT.l Mdrupes novadd Par paredzottrs darblbas "Dllpaimnieclbas izveide utr ar to saistlte den?o izrakte+u ieguve nekustamajos ipa5umos "Liellauki" un..strau tmali", MErupes novade" akceplelanu Maru pes novada dome izskat-rja SIA'KVL Baltic", re!. Nr , 202}.gada 30.aprila iesniegumu ar re!.nr.l /2-3l1463 un konstateja sekojo5o: l. SIA "KVL Baltic" ir ierosindjusi paredzeto darbibu "Dilsaimniecibas izveide un arto saistita derlgo izrakte4u ieguve nekustamajos t-pa5umos "Liellauki" un..strautmali,', Merupes novada,, (turpmak - ParedzEtd darbiba). ParedzEt6 darbiba ietver d$a ien-kosanu aptuveni 30 ha platibe, kur6 perspekt-wa iecerets atusut dlhsaimniecibu, ka arl dta ierftosanas gaitii paredzota der-rgo izrakte+u ieguve, iegtistot lidz m3 smilts gadd. Der-rgo izraktegu apstr6de uz vietas nav paredzeta. 2. Paredzeb darbibu planots lstenot nekustamo r-pasumu "Liellauki" (kadastra Nr , zemes vienlbas kadastra apzim jums Nr ) un "strautmali" (kadastra Nr l0l l2) teritorija, kas kopumd sastdda 45,14 ha. MinEtie -rpasumi atrodas Mdrupes novadd, apmeram I,6 km dienvidrietumu viziend no Jaunmirupes ciema robezas, tie5a Eiropas nozlmes aizsargajamis dabas teritorijas (turpmik - Natura 2000 teritorija) - dabas lieguma "cenas tr-relis" tuvume, ke ari apmcram 2,5 km attslumd uz dienvidaustrumiem dabas lieguma "Melna ezera purvs", kas art ieklauti Natura 2000 teritoriju tikld. ParedzEtis darbibas teritorijai tuvakds dz-wojamds mdjas - "sauless ta" 180m, "Atputas" 325m. Saja apkertn Marupes novada teritorija persvara ir laukiaimniecibas zemes, kur vairakos r-pa5umos dlfu izb0ves iewaros jau notiek intensiva smilts ieguve. 3, Nekustamo lpasumu, kuros planota paredzeta darbiba, izmantosanas tiesitas ar merlli veikt ietekmes uz vidi novertejumu un citas nepieciesamas izpdtes dilfu ienlo5anai, uz hgumu pamata nodotas SIA "KVL Baltic", re!. Nr : 3.1' Nekustamais Ipasums,,Liellauki" (kadastra Nr ) relistrets M5rupes novada zemesgramatas nodalljumd Nr Ipaiums sastav no neapb[vgtas zemes vienlbas ar kadastra apzimcjumu , platfua lo,7z ha. Min6td rpasuma -rpasnieks ir Konstantins Gribovskis, p.k l Nekustamais ipasums,,strautmali" (kadastra Nr.g0760ll0ll2) relistrets Marupes novada zemesgrematas nodal-tjume Nr Ipalums sastav no neapbuvctas zemes vienlbas ar kadaslra apzlmejumu l0l 12, platiba 34,42 ha. MinEta ipasuma Ipasnieks ir Evija Dalbi4a, p.k.04 I 177 -t0t Saska.46 ar Mdrupes novada teritorijas pldnojuma z6.gadam (turpm6k - Teritorijas pldnojums) funkcion6lo zonejumu, paredzet6s darbibas teritorija atrodas Lauksaimniecibas teritoiija (funkciondld zonejuma apzimcjums L), kur saska4d ar teritorijas izmantosanas un apbuves noteikumu 433.punktu un 434.punktu, cita starpa ka atlautii izmaniosana noteikta dlllsaimnieciba, savukart ka papildizmantosana atlauta art tiirisma un atputas objektu apbuve. Der:rgo izrakterlu ieguve nav noteikta kd atlauta izmantosana. Saskana ar teritorijas izmantosanas in apbuves noteikumu 224.punktu, ja ddenstilpes izveides gait6 tiek veikta deir-rgo izraktepu ieguu", jurbi i, veicami saskaqd ar valsts likumu (likums "par zemes dzllem") un normauvo aktu prasibam. 5. Ietekmes uz vidi nov rtejuma (turpmdk IMr{) procedtira paredzltajai darbibai piemerota s6kotndji aftieclb6 uz nekustamo Tpa5umu "Liellauki", pamatojoties uz Vides valsts dienesta Lieliigas

2 regionalas parvaldes 2017.gada 24.augusta l mumu sikotn jd ietekmes uz vidi novertojuma Nr.Rll rezultete. Savukart 20l8.gada l9.martd Vides pirraudzibas valsts birojs (turpmak tekste - Birojs), atsaucoties uz lerosinst6ja l[gumu un nodomu paplasindt dlllsaimniecibavderlgo izraktequ ieguves platibas, pie4ema lemumu N r par ietekmes uz vidi novertejuma proceduras piemero5anu paredzdtajai darbibai nekustamajd ipa3umd "Strautmali", kas veicama apvienote procedura ar IVN nekustamam lpasumam "Liellauki". IVN proced[ras piemerota 4emot vcra apstfikli, ka ierosin6tds darbibas paredzetajai norises vietai apkdrtejos r-pa5umos jau ir veikta di(u izb[ve, kuras ievaros tiek pastipriniti ieg[ti derlgie izrakte4i, un ta rezultata vairdkas tuvu esosas derlgo izraktequ ieguves vietas kopuma sasniedz un pirsniedz platibas, pie kddsm ir piemerojams IVI!. PiemErote ietekmes uz vidi nov rtejuma veic js un Paredz6tis darbibas Ietekmes uz vidi nov rtejuma ziqojuma (turpmdk - Zi4ojums) izstradatajs ir SIA "Firma L4", re!.nr VPVB 20l8.gada20 julijd izsniedza programmu Nr.5-03/4 ietekmes uz vidi novcrtejumam dil,<saimniecibas izveidei un derigo izrakte4u ieguvei Mdrupes novad6. IMtl Zi4ojums patedzetajai darbibai "Dl[saimnieclbas izveide un ar to saist-rtd derlgo izrakte4u ieguve zemes ipasumos "Liellauki" un "Strautmali", Mdrupes novadd" VBVB iesniegts gada I!.jUnija. Aktualizetais IVN Zi4ojums iesniegts VPVB 2020.gada 2.mart6. Paziqojumi par Zigojumiem publiceti umekla vietnes lv un lv. (l) Smilts materi6la izraksana, Saskar,rd ar Zir;ojumd norddito, Paredz6td darbiba iewer 3 etapus: labiekartolana un (2) un teritorijas Zivju d$a aprftoiana zemessmeleju, un veicot to ar ekskavatoru (3) Zivju dika ekspluatacija Pirms di!.a izveides teritorijd planota derlgo izrakter,ru ieguve, paredzets iegiit smilts materidlu ar atkldta karjera metodi bez pazemes [dens l-rme4a pazemindlanas, nav planots veikt papildus den-ga materiala apstrddi (sijdsanu vai skalosanu). ParedzEtas darbibas Istenosanai netiek paredzeta papildus infrastrukturas objektu izveide vai b[vnieciba, kd arl nav nepieciesams veidot administratr-vo un uzturcsanas bazi paredzcts izmantot esosos celus, kd arl infrastrukturu SIA *KVL Baltic" piederosd Ipaiumd "Jaunviesites". Vid6jais planotais ieguves - apjoms m3/gadd,5700m3/menesi,videjaisieguvesapjomsdiend-280m3. Lielu smilts materi6la uzkrdjumu veidosana teritorijd netiek pl6nota, te izrak5anu un izvelanu planots Istenot aptuveni l0 gadu laikd. Ieguve un materiala transportesana paredzeta darba dienas no plkst. 8:00 lidz 19:00. Materidla izveianai paredzets diversific6t transportolanas marsrutus, izmantojot sekojoius 3 marsrutus: (l) autocels C-22 (Misi(ti-Ladplcii) un V-21 (Loka cels). (2) autocel5 C-2 (Misir;i - Peles) - C-4 (Mehaniskis darbnr-cas - Peles) l-rdz valsts galvenajam autocelam,{5 un (3), autocels C22 (Misirli-LedplESi) - Ziedkalnu iela- Mazcenu ilei, - ei"kuru iela - Autocell A5. Kop jais reisu skaits visos mar5rutos aktr-vajd periodd paredzcts lidz 45 reisi dien DIl5.a tehniska projekta izstrdde tiek planota tikai pec smilts izstredes, konfiguraciju un apkirtnes labiekartojumu paredzets izstradat rekultivacijas projekta sastava sadarblba ar ainavu specidlistu. Planota dlka platiba Ziqojumfl noradita aptuveni 30ha, atkapjoties no ipasuma robeiam 20-50m. DI\a maksimdlais dzilums 6m, veidojot to ar nevienmcn-gu pamatnes dzilumu, paredzot ari sekltidens dalu. Ap di[<i planots veidot zemes valni - izstrades laika 2-3m augstuma, bet dil5a ekspluatdcijas laikd -l m augstuma Saska46 ar aprakstu, [denstilpes izmantosanas veids p6c ieguves pabeigsanas ir ekstenslvs karpu di[is. Teorotiski aprakstlta ari dilsa izmatosana terisma attistibai - gan rekre6cijai' gan sporta pasekumiem. Ekspluatacijas laike d(.im paredzets veidot vairdkas pieejas, peldlldzektu piestatni, ka art citus rekreacijas infrastrukt[ras objektus ieksejie celi, labiekdrtota pastaigu taka, kura sikas pie Tpa5uma Buras, gar meliordcijas noteku garam lpa6umiem uz Cenu t-neli, skatu tomis, kas laus pdrskat-rt dilus, apkdrtdjos laukus, Cenu tirela dalu un Medemu purvu. TeritorijA tiks nodrosinata elektroapgdde, uzsdkot ekspluataciju tiks izveletas un izvietotas - putnu atbaidi5anas iekartas. KonkrEti b[vju un teritorijas labiekdrtojuma risinajumi netiek nordd-rti. 9. IVN iewaros teoretiski ir izverteti divi alternauvie risiniiumi smilts ieguves tehnololijai - pazeminot udens llmeni un bez limer;a pazemin6sanas, un izv lets risindjums veikt ieguvi bez iidens hmer,ra pazernina5anas. AridtIu ekspluatacijai ir izvcrteti divi alternatr-vie risinajumi: (l) Ekstensivs ganibu di[is ar rekre6cijas un mak5heresanas funkcijam, gan6mpulku adaunojot pakdpeniski, nepl6nojot difa nosusindsanu, un (2) Daleji intenslvas zivkopibas ra2o5anas ganibu di(is, kurs periodiski (reizi 2-3 gados) tiktu pilnibs nosusindts, veikta visu zivju izller5ana, dil5a firgan4 pec

3 tam ielaizot jaunu zivju gandmpulku. Realizncijai izvelots l.risinejums, vienlaikus zivju dil5a izvietojumu un platibu paredzets noteikt tikai bevprojektd" kas izstrdddjams pdc lemuma par paredzetas darbibas akceptesanu. 10. Saska4d ar Ziqojum[ sniegto aprakstu par Paredzamas darbibas ekonomiskajiem ieguvumiem, derlgo izraktequ ieguve, pier,remot maksimdlo plenoto ieguves apjomu m3/gade, dabas resursu nodokla formd ienesls pa5valdibai EUPJgadi. Prognozes par ien mumiem no zivsaimniecibas vai turisma pakalpojumu sniegsanas ekonomiski nav novertetas, minets vien darbavietu nodrolindjums. I l. IMrl izstrades laika nodrosinata Zipojuma sabiedriska apspriesana: I l.l.sakotn je sabiedrisk6 apspriesana norisindjds laika posmi no20l8. gada l5.maija l-rdz gada I 5 j[nijam. Pazi4ojums tika publicets Marupes novada domes informauvajd izdevum6 "M6rupes Vestis" gada maija numure ( ) un timekla vietnes un Individu6li informeti kaimi4u ipa5umi. SekotnEjas sabiedriskds apsprie5anas sandksme notika JaunmerupE, piedalljas 28 personas. I l.2.lzstrdd6te IVN Zirpojuma sabiedriska apspriesana norisindjds laika posml no gada 8. aprlla l1dz20l9. gada 8. maijam. Pazipojums publicets Marupes novada domes informauvajs izdevumd "Mdrupes Vcstis" 20l9.gada aprlla izdevuma ( ) un timekla vietncs un IM\{ Ziqojuma sabiedriskd apsprie5ana tika organizeta Jaunmarup6, piedah.iis 9 personas (saska4i ar protokolu). 12. Par Paredzdto darblbu un sagatavoto Zi4ojumu institlciju, tai skaita Pa5valdibas viedoklis: l2.l. Mlrupes novada pasvaldlba (turpmak IVN izstrddes ietvaros sarlemts sabiedribas un - Pa5valdiba): sniedzot Izstradat5jai informdciju par ParedzEtas darbibas atbilstibu Teritorijas planojumam (MND ' vestule Nr.ll2-3/466) versusi uzmantbu uz Teritorijas pldnojuma regulejumu (attiecigi 433.punktu, 434. punko un 224.punktu), kas norida, ka derlgo izrakte4u ieguve Paredzetds darbibas teritorijd pielaujama tikai tados apjomos, kas nepiecie5ams dlla izbiivei saska46 ar izstradatu un apstiprinetu buvprojektu. Publiskas apspriesanas laika pasvaldiba sniegusi iebildumus un ierosin6jumus (MND vestule Nr. l/221135) par apsprie5anai nodoto Zir;ojuma redakciju, tai skaitii no6dot, ka Zi4ojumd veiktie aprellini par pldnotaj6m transporta plusm6m, trok54iem, putekliem u.c. ietekmem, tiek balst-rti uz nepilnlgiem transporta plusmas m rljumiem un Sdda metodika nav uzskatama par atbilstosu IM{ vdrtetas paredzamds darbibas vides ietekmju novertejumam. Attieciba uz transporta pliismas diversific6sanu, pasvaldiba ludza noradit, ka iespejams nodro5iniit SEda risindjuma piemerosanu (kravas transporta vienvirziena kustibu derlgo izrakte4u pirvad65anai), r liinoties, ka pie cit6das transporta plusmas konkreta IM\ Zigojuma apr l5.ini nav izmantojami. Pa5valdiba arl versa uzmanibu uz h-gumu par sadarblbu celu uzturesanl starp esosajiem derlgo izrakte4u izstradatdj iern - ta terminu, kam butu jaatti cas uz visu paredzetas darbihas laiku, jo ti esamfba un izpilde ir iewerta ietekmju izvcrtejuma. Sniedzot atzinumu birojam par precizeto Ziqojumu (MND v stules Nr. l ), pa5valdiba secina, ka kopumd Zi4ojuma lzstraddtajs ir tikai daleji 4Emis vera iebildumus, pec bfitibas nemainot btitiskos nosacr.iumus un datus ietekmju aprcl5.iniem, tai skaiti loti virspuseji ir interpretejis pa5valdibas atbildi par autocelu izmantosanas iespejdm, nenoridot, ka palvaldiba patur tieslbas mairu-t cela organizdciju,ja paaugstindtas slodzes rezultatii tiks noverota cela seguma priekilaic-rga bojd$ana, kategorijai neatbilstola izmanto5ana vai sa+emtas iedzlvotdju siidzibas par traucejumu. l2.2.sakomejas apsprie5anas, IM\ zi4ojuma izstrddes un publiskis apsprie5anas laika sa4emti iesniegumi kopumd no I l6 Mirupes novada iedzlvotdj iem un no Biedribas "Par zalu PierTgu" (iesniegti gan VPVB, gan Pa5valdlbd gan lvlrl Izstradatajam). Ierosinijumi un iebildumi apkopoti Zi4ojuma pielikumanr.l9 (sdkotnejes apsprie5anas laik6 sa4emtie) un pielikumd Nr.22 (sabiedriskas apsprie5anas laika sa+emtie). Ka nozrmrgdk6 probldma vairumi gad-rjumu tiek identificeta dil,<saimniecibas izveides gait6 iegota smilts materiala transportesana un tas rad-ltie traucejumi iedzl-votajiem. Butiski iebildumi sanemti an par Loka cela seguma kvalitdti, lielo atsegto plaubu ietekmi uz piesarr,rojumu ar putekliem, troksni un vibr6cijdm, noradrts par nepiecie5amibu veidot

4 piekluvi Cenas tr-relim, izteiktas baias par prognozu ticamlbu un darblbas patieso mcrki - smilts ieguvi un realizeciju. Uzsdkot izstrddi sniegti arl redli priek5likumi darbibas regul6jumam, prasrba ierosinatdjam veikt invesucijas celu uztur65ane, paredzet transporte5anas diversifikdciju, ke arl paredzet iespeju sabiedrisk6m organizicij6m kontrolet objektu un prasiba nepielaut jaunus di\saimniecibu projektus. Vairdkos iesniegumos sniegts viedoklis par darbibas ierosindt6ja n-cibam un iespejamiem pdrkspumiem. Vienlaikus iedz-wotiji (kolektlvais iesniegums no 20 iedzivotajiem un 6 uz4emeju vcstule) arl paudu5i atbalstu dl!.saimniecibas izveidei, uzsverot tadus ieguvumus k6 papildus infrashuktiira, jaunu celu b[vesana, jaunu tiirisma objektu izveide,ipaiumu vertibu palielin6sands, darbavietas un ieguvumi pa5valdibas budzetd Par Zi4ojumu viedokli un atzinumu sniegusas arr sekojoss institticijas - Valsts agenturas,,civilds avidcijas a!ent[ra", Dabas aizsardzlbas pdrvalde un Vides valsts dienesta Lielr-rgas reliondld vides pdrvalde. Savos atzinumos instit[cijas versusas uzmanibu uz nepieciesamlbu paredzet pasakumus putnu atbaidi5anai, norada par potencialo ietekmi no grunts[dens ltme4a pazeminasands uz "Cenas Urela" biotopiem un akdm tuvdkajas mijsaimnieclbas, ludz ietvert vdrtdjumu par nozimr-gem dabas vertibdm, pievienot hidroleololiskd modelesanas rezultatus, tai skaita qemot vcra pldnoto kodras ieguvi Cenas ureh, ka ari atsaucas un novada teritorijas pldnojuma groz-rjumos paredzeti k6rutru detalplanojuma izstrddei paredzot dif,u izveidi. 13. Pcc Biroja atzinuma izdosanas, Marupes novada dom6 salemts Marupes novada se5u uz+emeju, kas nodarbojas ar di(saimniecibu, 2020.gada 27.aprlla iesniegums (registrcts dome Nr.l/2-3l1464), kura sniegta informicija par uznomeju ieguld-rjumu pa5valdibas budzetd nodoklu nomaksas rezultatd, nor6dot, ka lemjot par dtsaimniecibas nozares atustibu j64em verd visa novada sabiedribas kopuma ieguvums no nozares darbibas gan finansidl6 pienesuma veida' gan diku izstrddes gala rezultata veid6, minot tiirisma (uzsverot ekot0rismu) attlstibu un jaunu darbavietu radr-sanu. Iesnieguma uzldmeji nordda, ka vigu mer[is ir radr-t labvcllgakus apstiiklus di(saimniecibas izveides procesd, ka Tstenosanai par uz4emeju lidzekliem tiek veikta gan celu apshade, lai noverstu puteklus, gan tiek veikta reguldra celu pdrbaude, celi tiek uzturetu lieto3anai deriga stavokll, laiclgi veicot preventlvos pasakumus. Identisks iesniegums, saska+a ar Zi4ojuma pielikumd sniegto apkopojumu, iesniegls jau Izstradatajam' 14.2}20.gada 27.aprlll Mdrupes novada dome sanemts (registrcts arnr.l/2-2l155) VPVB gada Zq. ainla atzinums Nr.5-04/1, kas izdots par sagatavoto ietekmes uz vidi novertejuma zi4ojumu SIA "KVL Baltic" paredzetajai darbibai - dilsaimniecibas izveide un ar to saist-tta defl-go izraktequ ieguve lpalumos "Liellauki" un "strautmali" Mdrupes novadd. Balstoties uz izvertejumu, Birojs nav konstatejis, ka ParedzEtAs darblbas ietekmes butu tik butiskas, ka ta nebutu pielaujam4 tadu ir noteicis virkni nosac-rjumu ar kddiem darbiba ir Istenojama, tai skaita versis Pa5valdlbas uzmanibu uz nosac-rjumiem, kas aniektos uz Pasvaldibas kompetenci un par kuru ieklausanu lemuma par darblbas akceptesanu (ia tads tiek pieqemts) butu jilemj Pa5valdfuai. 15. Atzinumd Birojs secindjis, ka: butiskakas ar Paredzeto darbibu saisut6s ietekmes btis gaisa pieslrqojoso vielu un troks4u ernisijas. Nemot vera darbibas vietas atraianos attiecibe pret dzlvojamim majam, Sis ietekmes galvenokart radis materiila transporte5ana. Ilgtermiga tiks ietekmeta arl ainava. Derlgo izrakte4u ieguve zem gruntsudens lime0a var biit saist-lta ar hidrololiskd vai hidroleololiska rezlma lokildm izmaiq6m, kas ir lpa5i btitiski konteksta ar Natura 2000 teritoriju, tadu secinats, ka negatwas un nozlmlgas izmair,ras uz dabas liegumu ar paredzetajiem risindjumiem netiks raditas. l5.2.gan Ziqojum6, gan Biroja atzinum6 ieklautais vertejums liecina, ka balstoties uz veiktis modelesanas datiem, gaisa piesdrqojoso vielu koncentrdcijas darblbas vietai un transportesanas marsrutiem tuvum6 esoso dzlvojamo maju teritorija nesasniedz normatrvos noteiktos robezlielumus (maks. h-dz 61,3% no normauva). TomEr faktiskas koncentrdcijas biis atkarlgas no transporta intensitetes un cela kvalitdtes, taddl biitiska ir Zir;ojumd paredzeto pasdkumu lstenosana, tai skaits Biroja noteiktie pasakumi lai samazinatu puteklu veidosanos, ieskaitot transporta marsrutu diversifikaciju. Salldzinot ar esoso situaciju arl neviena no paredzotajiem izrakta smilts materiala transportesanas marirutiem netiek konstat tas b[tiskas troks+a hmeqa izmaiqas, un secinab, ka mainot automasrnu pliismu, pie atsevi5lsam ekdm gan Loka cel6, gan Ziedkalnu ielas mar5ruts, pielaujamais troksqa h-menis bus parsniegts joprojam tur kur tas tads ir jau Sodien, un

5 veicot transporta diversifikdcijas paslkumus iespejams nedaudz uzlabot stavokli tikai dalai Loka celarn pieguloiajes Ekes. Mar5rut6 caur PelEm trok5qa hmenis netiek pdrsniegts neviend no analiz tajiem gadrljumiem. Vienlaikusjdqem vora, ka lzstradatajs savu vertejumu par sah-dzindjumu pret esoso situaciju balst-lta uz pieeju, ka paredzet2is darbibas lstenosana neradrs kravas transportlidzeklu reisu skaita pieaugumu, jo, lai ierikotu dlllsaimniecibu, tiek mainlta darbibas vieta, ne izvedamd smilts materidla daudzums (faktiski paredzdti darbiba aizsej citu darblbu, kas jau ilgstoli tiek Istenota, tadu nebutu uztverama kd fona llmenis pec butibas) l5.3.vertejot ietekmes Birojs nordd-rjis, ka paredzetd darblba nav vienr-gais gaisa piesdr4ojuma un trok5qa avots (o der-rgo izrakte4u ieguve tiek veiktajau ilgsto5i un to Isteno arl citi uznemeji), un tas veicejs pats nevar noverst un samazin ietekmes l-rdz pielaujamam limenim, tadel pa5valdlbai jalemj par pasikumiem sadarbojoties ar iedzivotdjiem un citiem cela izmantotiijiem, tiidejddi arl veicinot uzgdmejdarbibas un sabiedn-bas intere5u saskar,ro5anu. Tai skaitii Birojs atsaucas uz PaSvaldibas pldnoto jauna cela risindjumu lauksaimniecibas teritoriju savienojumam ar,{5 (teritorijas pldnojuma grozr]umos paredzetais perspektr-vais cels C-37), k6 arl izvirzltajos nosacr.iumos darbrbas lstenobanai ir ieweris prasibu Ierosinetejai arl turpmlk piedah-ties autocelu C-4, C-2 un C-22 uzturesane atbilsto5i Pa5valdlbas nosac-rjumiem, par ko nosacrljumi var tikt ieklauti Pa3valdlbas ldmuma par paredzetds darbibas akcepte5anu. 16. Saskagd ar Atzinumu Birojs rezumejoli ir secinljis, ka ar derigo izrakte[u ieguvi saistiteg ietekmes Mtrrupes novadd summiri ir sasniegulas apjomu, kas norida uz nepieciesamlbu vi tcjai pasvaldibai paredzct alternauvus risinijumus transportelanas marirutu izvelei. Ierosindt6ja lidzsineja un Paredz6td darbiba nav galvenais iemesls vides troksla robezlielumu pdrsniegsanai - te ir kompleksa problema, ko rada vairdki komersanti un publisku celu lietojums ka tads. Tomer darbibu planots veikt vismaz l0 gadus un ti ir nozlmlga ietekme. 17. SIA -KVL Baltic" 2020.gada 30.aprila iesnieguma (re!.nr.l/2-3l1463) l0dz Mdrupes novada domi akceptot ParedzEto darbibu. Saskapd ar likuma "Par ietekmes uz vidi nov6rtejumu" 22.panta pirmo dalu, lai sa4emtu atlauju uzsakt paredzeto darbibu, ierosindtdjs iesniedz attiec-rgajai valsts instit[cijai, paivaldibai vai citai likumd noteiktajai institficijai iesniegumu, zi4ojumu un kompetentes instit[cijas atzinumu par zirlojumu kop6 ar citos normatrvajos aktos noteiktajiem dokumentiem. SavukSrt ta pasa likuma otrd dala noteic, ka aftieclga valsts institucija, pasvaldiba vai cita likumd noteikta institucija, vispuslgi izvertejusi ziqojumu, pa5valdibas un sabiedn-bas viedokli un ieverojot kompetentas institucijas atzinumu par ziqojumu, normatlvajos aktos noteiktaja kartib6 pier,rem lemumu par paredzetis darbibas akcept Sanu vai neakceptesanu. Lemjot par Paredzcto darblbu savas kompetences ietvaros, Marupes novada dome 4em vera sekojoso: l) 2) 3) 4) M6rupes novada teritorijas pldnojums speka esosaja redakcij6 neparedz der-lgo izraktenu ieguvi ka atlauto izmantosanu ParedzEtas darbibas teritorija un apkaftejos lpasumos, bet pielauj iidenstilpes izveidi, un saskale ar apbuves noteikumiem, ja t6s izveides gaiti tiek veikta der-rgo izrakter,ru ieguve, darbi ir veicami saskaryd ar valsts likumu (likums "Par zemes dzrlcm") un normativo aktu praslbam, lldz ar to derlgo izraktelu ieguve pielaujama tikai tddos apjomos, kas tieii nepiecielams dil5a izb[vei saska4d ar izstradatu un apstiprinatu biivprojektu; BEvniecibas likuma I 5.panta treids dalas 2.punkts noteic, ka b[vatlauju neizdod, ja nav veikts paredzetas bovnieclbas sakotncjais izvcrtcjums vai ietekmes uz vidi novertejums gadtlumd, kad to nosaka normatr-vie akti. No minctas tiesibu normas izriet, ka gad-rjumd, ja buvatlauja pieteikta iecerei, kurai saska46 ar normativajiem aktiem veicams sdkotnejais izvertejums vai ietekmes uz vidi novertdjums, b[vatlauju nevar izdot pirms attiecl-go procediiru pabeig5anas. Birojs ir norddrjis, ka dl[u izbeve Sajas teritorijss tiek ilgstosi un sistematiski izmantota ki formdls pamatojums, lai apietu Teritorijas pllnojuma regul6jumu, kas derrgo izraktegu ieguvi neparedz kd atlauto izmanto5anu Lauksaimniecibas teritorijas; ParedzEto darblbu planots istenot, izmantojot Merupes novada esoso infrastrukturu - Marupes novada pasvaldibas autocelus nokl0sanai no smilts izstr6des vietdm l-ldz valsts autocelam A5. Risindjum6 iewertie pa5valdibas celi atrodas funkciondlajos zonejumos, kas nav paredzeti lauksaimniecibas un dzivojama zona, ir Sddai izmanto5anai (derlgo izrakte4u ieguve) sanemti iebildumi no iedzlvotdjiem. -

6 5) Biroja atzinums secindts, ka no Paredz tis darbibas lieldks ekonomiskais ieguvums tieii saistibd ar der-rgo izrakte4u ieguvu nevis akvakulteras vai tflrisma nozari, kas tai skaita tiek planota kd sah-dzinoii ekstensr-va zivsaimnieciska darbiba (salldzinot ar prognozejams derigo izrakter,ru ieguvi, kur izvedam6 materiala apjomu realizdcija tiek prognozeta pakaftoti pieprasr]umam nevis pakartoti dil,<a izbiives projekta nepieciesamibai). Tas liecina, ka re6li den-go izrakter;u ieguves apjomi un ilgums tiek pakirtots derigo izrakte4u realiz5cijas iesp6j6m, nevis plenotai zivsaimniecibas vai rekredcijas darbibai, kas ir atlautd izmanto5ana 6) 7) 8) 9) l0) I l) 12) r-pasumos "Liellauki" un "Strautmali"; Zir;ojumd noradlts, ka paredzamds darblbas ietvaros smilts materi6la ieguvi un izvelanu plenots Istenot aptuveni l0 gadu laikd. Tiesi smilts materiala uzglab6sana un izvesana no b[vobjekta ir tds darbibas, kas rada b[tisk5kds IVI\ procesa iewaros v6rt6tds ietekmes (gaisa kvalitate, troksnis), ka arl rada papildus slodzi uz pa5valdibas celu infrastruktiiru. Lldz to, ^r 5o darbrbu istenosana ilgdke laika periode, kd tas ir paredz6ts lmrl zi4ojuma, nav uzskatiima par atbilstosu konkretaja IVN procesa prognozetajai situdcijai un vertetajdm ietekmem, un tam b[tu veicams atkdrtots invertejums par ietekmju biitiskumu citas IVN procediiras ietvaros. Atbildot uz PaSvaldlbas atzinumu par IM\J Ziqojumu, lzstradaejs Zi4ojumd ir nor6drjis, ka Ierosinetajs ir ap[emies nodrosindt ar iegiiti materiela izvefanu saistl-tas transporta pliismas diversifikdciju, kd arl nor6dljis, ka uzgemdji (kas veic di!.saimniecibu izveidi apkertejas teritorijas) ir vienojusies slegt jaunu vieno5anos par sadarbfuu celu uzturesane vai termi4a pagarindjumu uz tiem pa5iem nosacljumiem. Saska4d ar Zirlojumu, Paredzetas darbibas ierosinetijs paudis gatavibu piedallties gajeju celi4u izblve, nodro5inot nepiecie5amo smilts materidlu, ka ari iesaistoties citd nepiecie5amajd veidd. Zi4ojumd, veicot trok5la un gaisa piesdn;ojuma modele5anu iespejamiem transporto5anas marirutiem, marlruts C22 (Misi4i-LddplESi) - Ziedkalnu iela - Mazcenu aleja - Ciekuru ieta - Autocels A5 ieklauts tikai ar nosacljumu, ka tas var tikt izmantots tikai pec tam, kad tiks izb[v6ts gnjeju celirl5 Ziedkalnu iel6 (posmd no Loka cela lidz Ozolu ielai) un Mazcenu alejd (posmd no Ozolu ielas lidz Mdrupes mdkslas un m[zikas skolai), lai tiktu nodrolin6ta mazdk pasargalo satiksmes dalibnieku drosfua. Biroja atzinums izsniegts pamatojoties uz visu tns marsrutu izmantosanas risindjumu, tai skaita norad-lts, ka konstatejot izmai4as pret prognozeto situaciju irjaveic atkartots izvertejums par ietekmju b[tiskumu. Mdrupes novada dome 20l7.gada 26.apn1 uzseka M6rupes novada Teritorijas plenojuma gadam grozljumu izstradi. PlanoSanas procesa ietvaros, atsaucoties uz sabiedribas sedzibdm un apzinoties nepiecielamibu risin[t kravu transporte]anasjautdjumu, diskutejot par iespeju turpmdk pielaut derigo izrakter,ru ieguvi di[u veido5anas ietvaros vai aizliegt 36du darblbu neatbilstosas infrastrukturas (celu tikls un celu pldnotd kapacitate) del, tiek piedavats veidot jaunu celu (cels C-37), kas savienotu Mdrupes novada lauksaimniecibas un di[<saimniecibas teritorijas aiz Jaunmarupes ar valsts autocelu A5. Lai ierobezotu tendenci veidot udensobjektus visa lpa3uma platib6, groz-rjumos paredzets, ka jauna m6ksl-rga [densobjekta platiba nevar aiz4emt v air-akkd,600/o no zemes vienibas plaubas. Marupes novada aftistfuas programmas gadam Ricibu pldna sadald "lelu un celu pirbeve ar sadarblbas partneriem" (ieklauta R15.3. n-clbi) minetas r-rcibas "Veloceliga (gajdju celir,ra) izb0ve posma no Loka cela lidz MErupes m[zika un mdkslas skolai" un "Cela C - 37 izbiive", kas Istenojamas sadarbibd ar uzr;emdjiem gada l0.oktobri AdministratTva rajona tiesa pasludindja spriedumu administratr-vajd lietd Nr , kurd, izskatot jautijumu par dllla b[vniecibas pielaujamibu nekustamaja Ipaiumd,,Liellauki", Mdrupes novadd (nekustama lpasuma kadastra Nr I 1455, zemes vienibas kadastra apzimejums ) (turpmdk - Liellauki), nondca pie sekojosiem secin6jumiem: ll.l. Derlgo izrakte+u ieguve 5aj6 gadr.jum6 ir dl[.a buvdarbu izpausmes forma. Proti, dergie izrakte4i tiek iegiiti di[a biivdarbu procese, tepcc to ieguve nav no5lirama no dl(a biivdarbiem (tds ir vienas un tds pasas darblbas). ll-2. Darbi, kuru rezult6td smilts tiek atdalita no dabiskds vides, ir zemes dzilu izmanto5anas veids - der-rgo izraktequ ieguve. Runa var btit vienigi par to, kddi nosacrliumi Sddai ieguvei ir katrd konkretii gadr.iuma (vai un kddas atlaujas tam ir nepieciesamas, ki ari - kddas proced[ras irjiveic, lai iegiitu tiesibas ieguvi veikt).

7 11.3. Ja likumdevejs ir paredz jis, ka darblbas - ietekmes uz vidi nove(ejums un b[vatlaujas izdo5ana - ir veicamas secigi, tad 5I secita ir jiiievero, jo pirmes veicamas darbibas rezultats nosaka to, kddi nosaclju mi izvirzdmi turpmdkaj6 proces6. Respektivi, tas, kidi secindjumi izdarlti ietekmes uz vidi procedtira, var ietekmct to, kddi nosac{umi izrtijzami buvatlauje. I I.4. Tikai pec tam, kad sekmrgi (ar paredzctas darblbas akceptu) pabeigta ietekmes uz vidi nove(cjuma proced[ra, personai rodas tiesisks pamats iesniegl (ietekmes uz vidi proced[ras nosl guma izdaritajos secindjumos balstl-tu) b[vniecibas ieceres iesniegumu, kura izskau5anas gaita tad pdrbauddmi sec-rgi n6kamie (tie5i biivatlaujas izdo5anas procesa) v6rtejamie jautiijumi, piemeram, par ieceres atbilstibu attiec-eas paivaldibas teritorijas pldnojumam, ki ari par konkreti izvindmajiem projekte5anas un b[vdarbu uzsdk3anas nosactjumiem, lai izpildr-tu ietekmes uz vidi novertejuma procedura izkristalizetas prasibas. Ieverojot mineto, Marupes novada dome uzskata par iespdjamu akceptet ParedzEto darbibu tikai tada apjome un pie tddiem nosacr.jumiem, kas uzskatdmi par atbilsto5iem Merup s novada Teritorijas pldnojumam, kuras rstenosanai tiek izmantota planoojai slodzei atbilstosa selu infrastrukt[ra, un tiek nodro5in6ta Ziryojuma ietverto pasakumu un ietekmju prognozcm izmantoto pier;emumu pilnlga izpilde, kd arl Biroja atzinuma noradr-to nosac-rjumu izpilde, Nemot vera, ka Teritorijas pl6nojums pielauj den-go izrakte4u ieguvi tikai kd dila blvniecibas procesa sastavdalu, tad v ra ir qemams normativais regulejums, kas nosaka Sadu b[vju biivniecfuu. Lieti nav strlda par to, ka dr!.is pieteiktaj6 apjomi ir b[ve, kurai ir nepiecielams ietekmes uz vidi novertejums, ko pierdda arl sp ka stajies tiesas spriedums iepriek5 minetajd administratt-vaj6 lieti. Saskaqd ar Ministru kabineta 20l4.gada l9.augusta noteikumu Nr.500 "Visplnlie buvnoteikumi" 80.1.apak5punktu maksimdlais btivdarbu veik5anas ilgums lidz b0ves nodo5anai ekspluatdcij6 b[v m, kurim tika veikts paredzetas darbfuas ietekmes uz vidi nov rtejums, - pieci gadi. To pa5u noteikumu 8l.punkts noteic, ka maksimdlo b[vdarbu veik5anas ilgumu nosaka no dienas, kad b0vatlaujd izdartta atzlme par visu taja ietuerto nosacljumu izpildi. LIdz ar to, ja likumigi der-rgo izrakte4u ieguve Sajd gadijum6 var but tikai dl[.a buvdarbu izpausmes forma, tad t6 pati par sevi nevar ilgt vairdk ke pa5i buvdarbi, attiec-rgi der-rgo izraktenu ieguvei jabut pabeigtai vienlaikus ar b[vdarbiem, t.i. 5 gadu laiku laika no visu atz-rmju izdarlsanas b[vatlauje. Tapat der-lgo izrakte4u atlauja nav izsniedzama pirms bovatlauja nav izdar-rta atzr-me par b0vdarbu uzsik5anas pielaujamlbu, jo der-rgo izraktequ ieguve drpus buvniecibas procesa Merupes novadd nav pielaujama. Saska46 ar likuma "Par zemes dzllem" adm in istrat-waj 6s l) teritorij 4.panta piekto dalu vietejas paivaldibas savds es: Ministru kabineta noteiktajii karuba un ieverojot Valsts vides dienesta noteiktos ieguves limitus, izsniedz atlaujas biezi sastopamo derigo izraktequ ieguvei, iz4emot 56 likuma l0.panta pirmas dalas 3.punkta "a" un "b" apakspunkte noteiktos gadljumus; 2) pdrrauga der-rgo izrakte4u ieguves vietu rekultivdciju. Saska46 ar likuma "Par ietekmes uz vidi nov (Ejumu" 6.r panta sesto dalu palvaldiba lemumu par paredzetas darbfuas akceptu pieqem 60 dienu laika pec lerosinataja iesnieguma un attiecigo dokumentu sa4emsanas. Atbilstosi likuma "Par pasvaldib6m" 2l.panta 27.punktam, dome var izskat-rt jebkuru jautdjumu, kas ir attieclgas pasvaldibas pirzi45. Iev rojot ieprieks min6to un pamatojoties uz likuma,,par ietekmes uz vidi novert jumu" 22.panta otro dalu, kas noteic, ka attieclga valsts vai paivaldibas instit[cija, vispuslgi izvcrtejusi nosleguma zinojumu un kompetentas institocijas atzinumu par nosleguma zir,rojumu, kd ari qemot vera ieinteres to valsts p6rvaldes instit[ciju, pa5valdibu un sabiedn-bas parstevju viedokli, normauvajos aktos noteiktaja k6rtiba pie4em lemumu akceptet vai neakceptet paredzeto darbibu, un 23.pantu, kas nosaka prasibas informe5anai par pie4emto lcmumu, atkldti balsojot ar 13 balslm,,par" (,44Bojars, A.Kirillovs, D.*rodaha, G.Vdcietis, L.KadiSe, P.Pikie, J.Lagzdkalns, R.Zehits, G.Ruskis, S.Sakoviia, A.Vintere, J.L'tbietis, I.D duma, E-Jansons),,,pref' - nav,,,atturas" - I (J.Libietis), Mdrupes novada Dome nolemj: Akcepter SIA *KVL Baltic'^, re!.nr , paredzcto darblbu "Dlfuaimniecibas izveide un ar to saistitd dertgo izraktequ ieguve nekustamajos ipaiumos "Liellauki" un "Strautmali", Mdrupes novada" - dilsa ieriko5anu nekustamo r-pa5umu "Liellauki" (kadastra Nr , zemes vienibas kadastra apzlmejums Nr ) un "Strautmali"

8 2. 3. (kadastra Nr l0l l2) teritorijd aptuveni 30 ha platibd, kurd perspekt-we iecerets atust-rt difsaimnieclbu, kii ari dl(a ierfto3anas gaitii paredzeta derlgo izraktegu ieguve, iegiistot h-dz I m3 smilts gad6 l0 gadu periodd. ParedzEto darbibu ir tiesibas Istenot tikai ieverojot ArEjos normauvos aktos noteiktos, Ziqojum6 paredzetos un VPVB 2020.gada 24.apr7la "AtzinumA Nr.5-04/1, par ietebnes uz vidi novertdjuma zirlojumu difuaimnieclbas izveidei un derlgo izraktequ iegwei nekustamajos Tpaiumos "Liellauki" un "Strautmali" Mdrupes novadd", izvirzltos nosacljumus, ar kadiem paredzcta darbiba Istenojama, un iajd lemumd ieklautos pa5valdibas noteiktos papildus nosactjumus. Atlauju derlgo izrakteqru ieguvei izsniegt tikai pec atzlmju par visu taj6 ietverto nosacrlumu izpildi izdarl5anas di[a bevniecibai izsniegajd b[vatlaujd, nosakot, ka derlgo izrakter,ru ieguve ir tikai teritorija atlautas izmanto5anas nodrosin65anai nepiecielama papildu riciba, un nav pielaujama lieldkd platibd un apjom6, kd to paredz dllga un teritorijas labiek6rtojuma biivprojekts, tai skaita neparsniedzot IVN Zi4ojume noredlto paredzeto platibu 30 ha un paredzeto smilts materiala izvesanas intensitati l-rdz n8l9ada" dlfa maksimdlais dzilums 6 m, k6 arl prognozcto der-lg6 materiala izve5anas periodu l0 gadi. 4. Blvatlauju un der-rgo izrakte4u atlauju izsniegt tikai ar obligdto nosacljumu, kad lerosin6t6js pirms tam nosledz ar Mdrupes novada pa3valdibu administrativo ltgumu par derlgo izrakte4u atlaujas izpildi par celu izmantolanu un sadarbibu celu uztureland un parbiivc (ai skaita jaunu celu izb[v6,ja nepieciesams) un troks4u un gaisa piesdrr,rojuma mazind5anas pasakumu Tsteno5ane, lai nodrosinetu prognozeto ietekmju atbilstibu lm{ Ziqojume un Biroja atzinume veftetajiem nosacljumiem. Administrat-rvd llguma redakciju apstiprina Mirupes novada dome, uzklausot SIA'KVL Baltic", re!.nr , viedokli. 5. M6rupes novada dome ir tieslga noteikt paivaldibas eso5o autocelu izmanto5anas ierobezojumus vai aizliegumu, ka ari aptur t paredzetas darbibas tstenolanu, ja tas Istenosanas gaita tiek konstateti IVN Ziqojuma paredzato ietekmju parsniegumi, tiek konstatcta der-rgo izraktequ ieguve lieldki apjomi vai platib6, ka paredzcts di[a un teritorijas labiekdrtojurna bevprojekta, konstateta paaugstindta, izvertejumam neatbilstosa materialu transportcsanas intensitate vai netiek nodrolindta izvedamd materi6la transporteianas diversifikdcija, kd arl gad-rjumd, ja pa5valdibas celu tehniskais stavoklis neatbilst derlgo izraktequ transporte5anai nepiecie5amajiem cela tehniskajiem radr-tajiem un netiek ieverots administrattvais llgums, kas noslegts saskaryd ar 5i lemuma 4.punktu. 6, lzsniedzot derigo izrakte4u ieguves atlauju, noteikt, ka derlgo izraktequ izstrddes periods nedrlkst pdrsniegt buvatlaujas den-guma termillu un normatlvajos aktos noteikto maksimalo b[vdarbu veik5anas ilgumu l-rdz b[ves nodoianai ekspluatdcijd bevem, kuram tika veikts paredzctes darbibas ietekmes uz vidi novertcjums, un kopejais defrgo izraktequ izstrades periods paredzetas darbibas Istenosanai nedn-kst parsniegt l0 gadus, tai skait5, ja paredz tas darbrbas Istenosanai tiek izsniegtas vairdkas b[vatlaujas vai paredzctas darblbas biivdarbi tiek rstenoti pa kartam. 7. Pie4emto lcmumu un pazi4ojumu trls darba dienu laikd no lemuma pier;em5anas publicet Marupes novada interneta vietnc k6 art piecu darbdienu laika nostit-lt publicesanai informativa izdevuma,,marupes vestis" numur6. 8. Nos[tr-t l mumu SIA "KVL Baltic" un Vides pdrraudzibas valsts birojam. 9. So lemurnu viena m0ne5a laiki no td spek5 stdlands dienas var parsiidzet AdministrativajE rajona tiesa (Rr-ga Baldones iela I A, LV ). Domes prieksscdctajs Sagatsvoja Arfisfibas nodalas teritor/j as pl dnotdj a D. hgure Lemuma noradttie normatlvie akti ir spdkd tm attiecindmi uz ldmumd mindto gadijumu. Juriste G.Suiiryina Powered by TCPDF ( M.Bojdrs