Latvijas kriminālprocesa doktrīnas avotu meklējumos

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Latvijas kriminālprocesa doktrīnas avotu meklējumos"

Transkripts

1 Publicēts gada 6. janvārī žurnālā «Jurista Vārds» Nr. 01 (853) Mg. iur. Egons Rusanovs ZAB «Rusanovs & Partneri» vadītājs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Latvijas kriminālprocesa doktrīnas avotu meklējumos [1] Ievads Aizsteidzoties priekšā turpmākajam iztirzājumam, raksta autors uzreiz vēlētos izteikt vienīgi savu subjektīvo viedokli, ka Latvijā kriminālprocesa reformu produktu Kriminālprocesa likumu (turpmāk KPL) raksturo zināma teorētiska eklektika 1 un pat sinkrētisms 2, kas tiesību normu piemērošanā var radīt nopietnas juridiskas kolīzijas 3 un pārpratumus. Autors nekādā gadījumā nepretendē uz sava viedokļa neapstrīdamību, taču raksta ideja ir ieskicēt dažas ar kriminālprocesu saistītas problēmas cerībā rosināt diskusiju. Arī aplūkojamo problēmu loks nevar pretendēt uz pilnīgu un vispusīgu izklāstu. Tāpat rakstā aplūkotais drīzāk būtu uzskatāms par atsevišķām pagaidām nesasistematizētām tēzēm. Taču autora iekšējā pārliecība mudina paust tās publiski tieši tagad. Ļoti vienkāršoti izsakoties, ar doktrīnu tiesībās parasti saprot valdošo teoriju, koncepciju, ideju, arī atsevišķu autoru viedokli. 4 Neapšaubāmi, ka arī Latvijas kriminālprocesa doktrīnas būtības un tās avotu noskaidrošanai ir ne tikai teorētiska, bet arī praktiska nozīme. Taču izrādās, ka tas nemaz nav tik vienkārši izdarāms. Cenšoties izsekot kriminālprocesa reformas līkločiem, autoram radās pārliecība, ka Latvijas kriminālprocesa doktrīna drīzāk ir veidojusies stihiski un nereti pat haotiski. Turklāt to nereti noteikušas utilitāras, īstermiņa procesuālā izdevīgumā balstītas likumdevēja praktiķu (pašu tiesību piemērotāju) intereses. Citiem vārdiem, doktrīnas pamatā nav atpazīstama vienota un zinātniski izsvērta koncepcija. 1 Neprincipiāla, mehāniska dažādu uzskatu, teoriju, idejisko virzienu savienošana: viengabalainības trūkums. Baldunčika J. red. Svešvārdu vārdnīca. 3. izd. Rīga: Jumava, 2007, 179. lpp. 2 Organiski nesaistītu uzskatu savienošana un sajukšana tādā veidā, ka pretrunas paliek apslēptas. Baldunčika J. red. Svešvārdu vārdnīca 3. izd. Rīga: Jumava, 2007, 725. lpp.) 3 Likumdošanas tehnikas pretrunas, vērtējuma pretrunas, teleoloģiskās pretrunas, principu pretrunas, tiesību normas kolīzijas. Neimanis, J. Ievads tiesībās. Rīga: [aut. izd.], 2004, Sal. Jakubaņecs, V. Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca. 4. izd. Rīga: [P&K], 2005, 49. lpp. 2

2 [2] Atsevišķi kriminālprocesa jābūtības aspekti «Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. [..] 5000 gadu tālā pagātnē [..] jau [..] bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam.» 5 Taisnīguma ideja lielākoties tiek saistīta ar to, ko pazīst kā dabiskās tiesības, kuru «motīvs [ir] ilgas pēc ideālām tiesībām [kas kā] cilvēces ētiskā apziņas kategoriska prasība [..] cenšas panākt taisnības principa realizāciju pozitīvās tiesībās. Šai ziņā dabiskām tiesībām ir mūžīga un nepārejoša vērtība.» 6 Jautājums par to, kas ir «taisnīgums» jeb «taisnīgs» kopš sendienām ir nodarbinājis cilvēces rosīgākos prātus un ir bijis dažādu domātāju diskusiju un monologu priekšmets 7. Tātad, «[j]a pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs» 8. Neraugoties uz to, ka ikkatra indivīda subjektīvā (pat intuitīvā) pārliecība par to, kas ir «taisnīgums», lielākoties ir atšķirīga, tomēr «[k]onstruktīva polemika nav iespējama bez vienprātības pamatpremisās, respektīvi zināmās sākotnējās idejās, [bet, ja tā nenotiek, tad] [l]abākajā gadījumā tāda polemika pārvēršas emocionālā strīdā vai savu uzskatu demonstrācijā auditorijas priekšā» 9. Neraugoties uz visām šīm objektīvajām grūtībām, arī kriminālprocesā ir jābūt saprotamiem, skaidriem, paredzamiem un vienotiem spēles noteikumiem. Tātad zināmam konsensam (kompromisam) par «taisnīgumu». Jēdzieniski to nodefinēt ir gandrīz neiespējami. Tomēr to var kompensēt procesuāli. 5 Osipova S. Taisna tiesa Senajā Ēģiptē. Jurista vārds, Nr. 35 (630), gada 31. augusts. 6 Šulcs L. Dabisko tiesību evolūcija. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 5 6, gada 1. maijs. Pieejams: issue:/p_001_tmve1934n05-06 article:divl9 issuetype:p [skatīts ] 7 Piemēram, arī Platona «Dialogu» dalībnieki Sokrāts, Glaukons, Polemarhs, Trasimahs, Adeimants un Kefals diskutē par to, kas ir «taisnīgums». Platons Valsts. No sengrieķu val. tulk. G. Lukstiņš ; priekšv. autors V. Zariņš, I. Ķemere; tulk. red. I. Ķemere]. [Rīga]: Zvaigzne ABC, [2001] (Rīga : a/s Poligrāfists). 187 lpp. 8 Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Taisnīgums kriminālprocesā. Jurista vārds, Nr.48 (695), gada 29. novembris. 9 Vedins, I. Loģika. [Rīga]: Avots, 2009, 363. lpp. 3

3 Citiem vārdiem, lai cik tas arī tautoloģiski neizklausītos, tieši pati procedūra (jeb procesuālā kārtība) kā instruments arī nes šo nepieciešamo slodzi, lai nodrošinātu nepieciešamo «taisnīgumu» kriminālprocesā. Taču tieši tādēļ «tādās tiesību nozarēs kā [..] procesuālās tiesības būtu jābūt ierobežotam nenoteiktam juridisku jēdzienu lietojumam» 10, bet pašām kriminālprocesuālajām normām jābūt ļoti konkrētām, jo nav iespējams paļauties uz tiesību normu piemērotāju izpratnes vienprātību par šiem jēdzieniem. Autora ieskatā, likumdevējs kriminālprocesa reformas gaitā Latvijā to nedrīkstēja neievērot. Jebkuras civilizētas valsts kriminālprocesa mērķa būtību var izteikt arī ļoti vienkārši: tā ir kārtība, kādā, piemērojot krimināllikuma normas, tiek nodrošināta noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vainīgo personu sodīšana un secīgi nevainīgo personu attaisnošana 11. Arī KPL 1. pantā norādīts, ka «Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kāds nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.» Literatūrā plaši ir pārstāvēts viedoklis par mūsdienu kriminālprocesu kā jauktu «sacīkstes» un «inkvizīcijas» 12 procesa tipu kombināciju, kas tad arī ir «taisnīgumu» nodrošinošās procedūras konkrētā recepte attiecīgajā zemē. 10 Sniedzīte G. Tiesību normu iztulkošana praeter legem (II). Likums un Tiesības. Nr.11 (75), [Rīga]: 7. sējums, 2005, 354. lpp. 11 Sal. Roxin C. Strafverfahrensrecht. 25. Auflage. München: Verlag C.H. Beck, 1998, S Autoram nešķiet pārāk veiksmīgs šis jēdziens, lai gan tieši tāds ir izplatīts vācu juridiskajā literatūrā (piemēram, Roxin C. Strafverfahrensrecht. 25. Auflage. München : Verlag C.H. Beck, 1998, S. 114.). Vienlaicīgi vācu literatūrā lielākoties ar to saprot principu, kad patiesības noskaidrošana atrodas tiesneša rokās, kurš vienlaicīgi gan iegūst pierādījumus, gan vada tiesas sēdi (procesu),gan taisa spriedumu. Juridiskajā literatūrā krievu valodā tiek lietots jēdziens «розыскной процесс», kur «инквизиционный процесс» ir tikai viens no «розыскной процесс» apakšveidiem (piemēram, Смирнов А. Модели уголовного процесса. Санкт-Петербург : Наука : Альфа, 2000, c. 14.). Tas šķiet adekvātāk, tomēr līdz ar to rodas problēmas ar tulkojumu latviešu valodā. Tiešs tulkojums tātad varētu būt «meklēšanas process». Tomēr tad problēmas rodas, aplūkojot vēl vienu «розыскной процесс» apakšveidu «следственный процесс» (tulk. no krievu val. «izmeklēšanas process»). Tomēr šo jēdzienu pareizam lietojumam ir gan teorētiska, gan praktiska nozīme. Līdz ar to «ērtībai» pagaidām tiks lietots jēdziens «inkvizīcijas process», protams, nevis «moku solu» izmantošanas apraksta nozīmē, bet gan tādā nozīmē, ka persona it īpaši pirmstiesas procesā ir vairāk pasīvs valsts rīcības/izziņas objekts jeb «inkvizīts» (sal:. latīņu val. vārdu inquisitus vācu. val. Inquisit, der Angeschuldigte in der Spezialinquisition apsūdzētais tiesas izmeklēšanā, kur pierādījumus rada pati tiesa (pēc Lieberwirth R. Latein im Recht. 3.durchges. Aufl. Berlin; München: Die Wirtschaft GmbH, 1993, 4

4 Katram no šiem tipiem ir arī savi iekšējie principi. Tas, kāda ir šo tipu principu proporcija konkrētajā kriminālprocesa leģislatīvajā formā, liecina arī par pilnīgi konkrētu likumdevēja izvēli par procesa tipoloģisko dominanci. Strīdi par šo tipu «pareizajām» proporcijām, proti, par to, kāds «process» tad ir labāks, nav rimušies kopš 18. gadsimta. Te savu vārdu teikuši tādi kriminālprocesuālo tiesību «smagsvari» kā K. Mittermaiers (Carl Joseph Anton Mittermaier, ), J. Glazers (Julius Anton Josua Glaser, ), O. Bilovs (Oskar von Bülow, ), J. Kolers (Josef Kohler, ), I. Foiņickis (Иван Фойницкий, ) un daudzi citi 13. Minētā kontekstā parasti mēdz izšķirt trīs tā saucamos kriminālprocesa morfoloģiskos arhetipus jeb vēsturiskās formas «Francijas modeli», «Vācijas modeli» un «Anglijas modeli», uz kuru bāzes tad citviet arī tika veidotas konkrētas vēsturiski leģislatīvās kriminālprocesa formas kā jaukta tipa tiesvedības režīmi. 14 Tādējādi šķistu vienīgi pašsaprotami un loģiski, ja sākotnēji (Latvijas gadījumā) varētu vismaz noskaidrot, vai vispār ir (un kāda) bijusi likumdevēja «vēsturiskā izvēle» jautājumā par kriminālprocesa «morfoloģisko arhetipu», jo tam ir būtiska nozīme attiecīgās doktrīnas kā tiesību palīgavota novērtēšanā vēlākajā tiesību normu piemērošanas procesā. Citiem vārdiem sakot, vispirms būtu jānoskaidro, vai vispār ir notikusi jelkāda likumdevēja nopietna pašrefleksija par šiem būtiskajiem morfoloģiskajiem un doktrinārajiem aspektiem. Diemžēl, mēģinot saprast, vai vispār ir identificējama jelkāda apzināta likumdevēja vēsturiskā griba jautājumā par konkrētu Latvijā iedibināmā kriminālprocesa (tipa un modeļa) konceptu atbilde drīzāk ir negatīva. Vienlaicīgi literatūrā ir pārstāvēts viedoklis, ka vēl 20. gadsimta sākumā Krievijas, kuras sastāvā toreiz vēl atradās Latvijas teritorija, krimināltiesību doktrīna jau balstījusies uz atziņu, ka tās mērķis ir aizsargāt objektu trijādes: [1) cilvēka, 2) pilsoniskās sabiedrības un 3) valsts (kā institūta, kas darbojas atsevišķu pilsoņu un visas sabiedrības interesēs)] nepieciešamos un dabiskos (oriģinālizcēlums izdevumā) eksistences nosacījumus. 15 Šādas izpratnes pamatā bija viedoklis par valsts kā sabiedriska līguma rezultāta dabisko izcelsmi, atbilstoši kuram pilsoņi daļu savām dabiskajām (no dabas S. 145.), kas tiek pakļauts patiesības noskaidrošanai. Līdz ar to, iespējams, piemērotākais vārds latviešu valodā šādas procedūras apzīmēšanai būtu «[objekta] izzināšanas process». 13 No Sankt-Pēterburgas Krievijas MVD Universitātes Juridiskās fakultātes docenta A. Smirnova uzstāšanās K. Kaļinovska zinātņu kandidāta disertācijas «Likumība un kriminālprocesa tipi» aizstāvēšanā Sankt- Pēterburgas Krievijas MVD Universitātē gadā. Pieejams: [skatīts ] 14 Смирнов А. Модели уголовного процесса. Санкт-Петербург: Наука: Альфа, 2000, c Sk., piemēram, Мицкевич А. Ф. Уголовное наказание : понятие, цели, и механизмы действия. СПб.: Изд. Р. Асланова «Юридический центр Пресс», 2005, с

5 saņemto), kā arī citādi iegūtajām tiesībām nodot valstij, lai tās tiktu aizsargātas gan no «ļaundariem» valsts iekšienē, gan no ārējiem agresoriem. Līdz ar to valsts, atbilstoši šim līgumam, uzņemas aizsargāt savus pilsoņus, sabiedrību un, protams, arī pati sevi, kā sabiedrisku vērtību. Tādējādi valsts intereses nav stādāmas augstāk kā atsevišķu pilsoņu intereses, un līdz ar to nekādiem citiem mērķiem kā vien minēto trīs objektu aizsardzībai krimināltiesības, kriminālās represijas nav pieļaujamas 16. Līdz ar to arī kriminālprocesam kā «formālajām krimināltiesībām» 17 nemaz nevar būt citi mērķi. Vēl vairāk, pieminētajā doktrīnā, noraidot personas kā beztiesiska izmeklēšanas objekta lomu, kā viens no kriminālprocesa mērķiem pat īpaši tika izcelts nodrošināt tiesvedībā esošai personai viņas tiesību aizsardzību pret valsts visspēcību, kriminālprocesam kļūstot par juridisku attiecību sistēmu. 18 Citiem vārdiem, valstij, no vienas puses, jebkurā gadījumā efektīvi jārealizē sava ekskluzīvā «tiesība un pienākums sodīt noziegumus» 19, bet, no otras puses, apsūdzētajam vienlīdz tiek garantētas tiesības aizstāvēties ar visiem likumā atļautajiem līdzekļiem. Jāpiebilst, ka Krievijas kriminālprocess, kas, kā zināms, tika veidots pēc «Francijas modeļa», savā laikā bija viens no «progresīvākajiem» [vienkopus ar Tiesu iekārtas likumu] kriminālprocesa likumiem 20. Tādējādi viss minētais arī Latvijā jau sen bijis «pašsaprotami zināms», jo pēc Latvijas Republikas dibināšanas gadā «par spīti nacionālajam uzstādījumam [likumdevējs] nelauza Krievijas impērijas laikā izveidojušos tiesību tradīciju» 21, jeb vismaz «ne visās jomās veidoja kardināli jaunu tiesību sistēmu» 22, 16 Sk., piemēram, Мицкевич А. Ф. Уголовное наказание : понятие, цели, и механизмы действия. СПб.: Изд. Р. Асланова «Юридический центр Пресс», 2005, с Sal. Šulcs L. Kriminalprocess: [lekcijas]. [Rīga : b.i.]; [2], 1. lpp. 18 Sk., piemēram, Мицкевич А.Ф. Уголовное наказание : понятие, цели, и механизмы действия. СПб.: Изд. Р. Асланова «Юридический центр Пресс», 2005, с Kriminālprocess: (pēc lekcijām lasītām Latvijas Universitātē 1931.g.): [ lekcija]. [b.a]. [Rīga : Herolds, 193-], 1. lpp. 20 «Ja Krievijā varēja ar ko lepoties, tad tā bija neatkarīga tiesa g. tiesu iekārtas likumus zinātnieki savā laikā uzskatīja par labākiem Eiropas kontinenta valstīs» Vikmanis K. Vai atcels tiesnešu neatkarību. Jurists, Nr. 6 (40), gada 1. septembris. Pieejams : issue:/p_001_juri1932n06 article:divl84 issuetype:psk [skatīts ]) 21 Osipova S. Nacionālo tiesību nenacionālie avoti. Jurista vārds, Nr.51 (698), gada 20. decembris. 22 Turpat. 6

6 un līdz ar to arī pašu tiesu iekārtu Latvijā joprojām noteica gada cariskās Krievijas tiesu iekārtas likums (Учреждение Судебных Установлений) [kuru «1889. gadā pasludināja spēkā arī Baltijas guberņās» 23, 24 ], kuru pārtulkoja un izdeva latviešu valodā gadā pēc cara likuma gada izdevuma ar grozījumiem, ko bija izdarījusi Krievijas Pagaidu valdība gadā. Tādējādi arī kriminālprocesā kā galvenais avots palika cariskās Krievijas gada «Kriminālās tiesvedības nolikums» (Устав уголовного судопроизводтсва), kas tika iztulkots un izdots latviešu valodā ar nosaukumu «Kriminālprocesa likumi» 25, 26»). Skaidrs, ka padomju kriminālprocess minēto izpratni noraidīja, jo «saprazdami tiesības kā par likumu padarītu valdošās šķiras gribu [..] Kriminālprocesa tuvākais mērķis [bija] noziedznieka atmaskošana un viņa likumīga un taisnīga notiesāšana [bet tā] plašākais mērķis [bija] padomju iekārtas un tās tiesisko pamatu aizsardzība un pilsoņu audzināšana» 27. Padomju valsts, būdama burtiski apsēsta ar jebkura veida savas varas pretinieku represēšanu, šķiru cīņas ienaidnieku iznīcināšanu, un šādas varas nostiprināšanu, voluntāri regulējot sabiedriskās attiecības ekonomikā un sabiedrisko labumu sadalē, protams, nevienādā proporcijā aizstāvēja arī pieminēto trīs objektu intereses. Pareizāk sakot, atsevišķā cilvēka intereses tika konceptuāli ignorētas vispārīgu un abstraktu mērķu labad, kas būtu sasniedzami kaut kādā neprognozējamā nākotnē. Šādā kontekstā totalitārisms (gan tam pašsaprotami piemītošā cilvēktiesību ignorēšana kā valsts apzināta politika) bija drīzāk pat objektīvs, nevis subjektīvs process 28. Cilvēks (nav svarīgi: vainīgs vai nevainīgs) padomju kriminālprocesā (it īpaši pirmstiesas procesā) «nemitīgi pieaugošās šķiru cīņas» kontekstā pakāpeniski bija pārvērsts par neko citu, kā vien par valsts brīvas izrīcības un patvaļas objektu 29 (kas ir tipiska «ideālā (teorētiskā) «inkvizīcijas procesa»» 30 modeļa pazīme). 23 Kalniņš V. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture: [1. daļa]. Rīga: Zvaigzne, 1972, 350. lpp. 24 Kalniņš V., Apsītis R. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture: [2. daļa]. Rīga : Zvaigzne, 1980, 75. lpp. 25 Kriminalprocesa likumi: Saeimas kodifikācijas nodaļas gada izdevums. Rīga: Saeimas kodifikācijas nodaļa, lpp. : tab. 26 Apsītis R., Birziņa L., Grīnbergs O. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture ( ). Rīga: Zvaigzne, lpp. 27 Sal. Liede A. Latvijas PSR kriminālprocess (vispārīgā daļa) un tiesu pierādījumi. Rīga: Zvaigzne, 1970, lpp. 28 Мицкевич А.Ф. Уголовное наказание: понятие, цели, и механизмы действия. СПб.: Изд. Р. Асланова «Юридический центр Пресс», 2005, с Sal. Научно-практический комментарий к уголовно-процессуальному кодексу Российской Федерации. Под общ. ред. Предс. Верховного Суда РФ Лебедева В. М.; науч. ред. проф. Божьев В. П. Москва: Юрайт, 2009, с Смирнов А. В. Модели уголовного процесса. Санкт-Петербург: Наука: Альфа, с

7 Taču tieši šāds iepriekšējās kopējās tradīcijas arhetips (kā būtisks defekts) kopā ar citiem «vecā procesa» elementiem nevarēja netransformēties arī postpadomju kriminālprocesā. No paaudzes paaudzē nodotās «praktiskās pieredzes» faktors palika nenovērtēts. Tas nevarēja pazust pat vairāk kā divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas. Un šīs problēmas pārvarēšanai bija nepieciešami papildu instrumenti. Autora ieskatā likumdevējam KPL bija vairāk jāiestrādā (jāparedz) «inkvizīcijas procesu» kompensējošā «sacīkstes procesa» komponente. Turklāt tieši pirmstiesas kriminālprocesā. Viens no iespējamiem variantiem te bija reāla un efektīva tiesas kontroles institūta iedibināšana pirmstiesas kriminālprocesā. Šķiet, likumdevējs šos faktorus pienācīgi nenovērtēja. [3] Īss ieskats Latvijas kriminālprocesa reformas vēsturē Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, atgriežoties romāņu-ģermāņu tiesību saimē 31, Latvijā patiešām objektīvi bija nepieciešama kriminālprocesa reformas īstenošanu. Reformas gaita objektīvi piedzīvoja klasisko per aspera ad astra 32 grūtību ceļu. Pēc profesores Ā. Meikališas domām var izdalīt divus minētās reformas posmus: 1) gada 18. oktobris gada 26. februāris; 2) gada 26. februāris gada 21. aprīlis 33, kad Latvijas jaunais (reformētais) Kriminālprocesa likums 34 (turpmāk KPL) tika pieņemts (stājās spēkā gada 1. oktobrī). Vēlreiz pārlasot reformas otrā posma periodiku, lai šī raksta ietvaros noskaidrotu autoru interesējošos atsevišķus «likumdevēja vēsturiskās gribas» aspektus, jāsecina, ka tolaik ap jaunā kriminālprocesa likuma izveidi Latvijā virmoja patiesi Madrides galma 35 cienīgas kaislības un viedokļu dažādība Sal. Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Ratio iuris, 2005, 11. lpp. 32 Caur ērkšķiem uz zvaigznēm (tulk. no lat. val.). 33 Meikališa Ā. Kriminālprocesuālā reforma Latvijā galvenās tendences, problēmas un rezultāti. Grām.: Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess. Raksti Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010, lpp. 34 Latvijas Republikas Saeimas gada 21. aprīļa likums «Kriminālprocesa likums». Latvijas Vēstnesis, Nr. 74 (3232), gada 11. maijs. Pieejams arī : [skatīts ] 35 Ar frazēmu Madrides galma intrigas tiek saprastas spēcīgām cilvēciskām kaislībām apvītas intrigas, kuras gan ilgi nepaliek apslēptas. Aizgūts no vācu rakstnieka Georga Borna gadā sarakstītā vēsturiskā romāna «Madrides galma noslēpumi» par karalienes Izabellas skandalozajām dēkām, kurš kļuva ļoti populārs Krievijā. Ļoti bieži lietots mūsdienu krievu literatūrā. 36 Sk., piemēram, Belousova R. Mācoties no kļūdām un krājot pieredzi (par gada 14. un 15. jūnijā ASV valdības atbalstīto starptautisko konferenci «Kriminālprocess: starptautiskā un Baltijas valstu pieredze»). Jurista vārds, Nr.19 (212), gada 19. jūnijs. Pieejams: [skatīts ]; 8

8 Jāatgādina, ka vēl gada 18. oktobrī Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma lēmumu «Par darba grupas izveidošanu Latvijas Republikas Kriminālkodeksa, kriminālprocesa kodeksa, sodu izpildes kodeksa, administratīvo pārkāpumu kodeksa projekta un Latvijas Republikas likumprojekta par tiesu iekārtu izstrādāšanai» 37. Par Latvijas Republikas kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādāšanas darba grupas vadītāju tika apstiprināta Vija Jākobsone toreizējā Latvijas Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētāja pirmā vietniece. Atbilstoši darba grupas izstrādātajai koncepcijai kodeksa izstrādē bija jāizmanto ne tikai Latvijas Kriminālprocesuālā likumdošana un prakse līdz gadam, bet arī ārvalstu, galvenokārt Centrālās Eiropas un Skandināvijas zemju, mūsdienu kriminālprocesuālā likumdošana, it īpaši tiesvedības sistēmu un funkcionēšanas kārtības jomā, ievērojot Latvijā vēsturiski izveidojušās tiesību tradīcijas, specifiku un reālās iespējas tuvāko 5 10 gadu laikā, Latvijā pastāvošā kriminālprocesuālā Kūtris, G. (toreizējais TM valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos, Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupas vadītājs), Labucka, I. (toreizējā Latvijas Republikas tieslietu ministre). Kriminālprocesa likuma projekta koncepcija. Jurista vārds, Nr.20 (213), gada 26. jūnijs. Pieejams: [skatīts ]; Aksenoka R., Jākobsone V. Kur slēpjas Kriminālprocesa likuma projekts. Jurista vārds, Nr.27 (220), gada 18. septembris. Pieejams: [skatīts ]; Aksenoka R., Jākobsone V. Kur slēpjas Kriminālprocesa likuma projekts. Jurista vārds, Nr.28 (221), gada 25. septembris. Pieejams: [skatīts ]; Strada K. Iesaistoties diskusijā: Par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Jurista vārds, Nr. 29 (222), gada 2. oktobris. Pieejams: [skatīts ]; Belousova R. Lai diskusijas par jauno kriminālprocesu un tiesu varas neatkarību būtu korektas un radošas (par Augstākās tiesas priekšsēdētāja A. Guļāna un tieslietu ministres I. Labuckas rīkoto preses konferenci). Jurista vārds, Nr. 29 (222), gada 2. oktobris. Pieejams: [skatīts ]; Nīgals A. Par Kriminālprocesa likuma ilgo ceļu Latvijā (par diskusiju Latvijas Juristu biedrības prezidija sēdē: A. Borovkovs, I.Labucka, G. Kūtris, V. Jēkabsone,R. Aksenoka, citi juristi, Latvijas jurisprudences studenti). Jurista vārds, Nr.1 (234), gada 18. janvāris. Pieejams: [skatīts ]; Belousova, R. Vēlreiz par Kriminālprocesa likuma projektu (par Juristu biedrības kolēģijas sēdi: A. Borovkovs, G. Kūtris, I. Labucka, V. Jākobsone, I. Pličs, R. Aksenoka, G. Zemrībo, K. Torgāns). Jurista vārds, Nr. 4 (237), gada 26. februāris. Pieejams: [skatīts ] u.c. 37 Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija gada 18. oktobra lēmums «Par darba grupu izveidošanu Latvijas Republikas kriminālkodeksa, kriminālprocesa kodeksa, sodu izpildes kodeksa, administratīvo pārkāpumu kodeksa projektu un Latvijas Republikas likumprojekta par tiesu iekārtu izstrādāšanai». Pieejams: [skatīts ]. 9

9 likumdošana, pieredze un prakse, Igaunijas un Lietuvas pašlaik izstrādājamās Kriminālprocesa kodeksa koncepcijas, KPFSR jaunās kriminālprocesuālās likumdošanas koncepcijas un izstrādes gada decembrī izstrādātais Kriminālprocesa kodeksa projekts (kuru kuluāros mēdza arī dēvēt par «advokātu likumu» autora piezīme) tika iesniegts valdībai, tomēr palika bez tālākas virzības. Autora ieskatā šo brīdi Latvijas kriminālprocesa vēsturē nedrīkstētu novērtēt par zemu. Tas pēc būtības iezīmēja iepriekšējo (uz izteiktāku «sacīkstes procesa» elementu klātbūtni kriminālprocesa struktūrā) pārveidojumu virzības beigas, un tas arī apturēja padomju kriminālprocesa seku pārvarēšanas sekmīgāku un ātrāku gaitu. Autors pauž vienīgi savu viedokli, proti, ka toreizējā politiskā griba iniciēja atgriešanos pie izteiktākām «sacīkstes» pretmeta «inkvizīcijas procesa» formām Latvijas kriminālprocesa struktūrā. Arī veids kā tas tika izdarīts, nevar neizraisīt iebildumus. Taču tas (gluži kā notikušā iemesli) ir jau pilnīgi cita raksta temats. Izlaižot dažus faktus, turpmākie notikumi risinājās visnotaļ strauji gada 26. februārī (otrā reformas posma sākuma brīdis) ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr saskaņā ar Ministru kabineta gada 6. februāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.6, 41. ) «Par problēmām, kas saistītas ar Kriminālprocesa likumprojekta izstrādāšanu», lai izstrādātu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu kriminālprocesa likumprojektu» 40 tika izveidota kārtējā darba grupa, kuras vadītājs bija toreizējais tieslietu ministra padomnieks Gunārs Kūtris. Pieminētā daba grupa visbeidzot arī sagatavoja jaunā Kriminālprocesa likuma projekta koncepciju gada 12. jūnijā Ministru kabineta sēdē (prot. nr. 27) tā arī tika akceptēta 41. Šo projektu kuluāros savukārt dēvēja par «prokuroru projektu». Tam patiešām arī varētu piekrist. 38 Atreferēts pēc Meikališa Ā. Kriminālprocesuālā reforma Latvijā galvenās tendences, problēmas un rezultāti. Grām.: Meikališa, Ā., Strada-Rozenberga, K. Kriminālprocess. Raksti Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010, 14. lpp gada 26. februāra Ministru prezidenta rīkojums Nr. 63 «Par darba grupu kriminālprocesa likumprojekta izstrādei». Pieejams: [skatīts ] gada 6.februāra Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 6 izraksta 41. «Par problēmām, kas saistītas ar Kriminālprocesa likumprojekta izstrādāšanu». Pieejams: [skatīts ] 41 Atreferēts pēc Meikališa Ā. Kriminālprocesuālā reforma Latvijā galvenās tendences, problēmas un rezultāti. Grām.: Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess. Raksti Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010, lpp. 10

10 Zīmīgi, ka tieši viens no galvenajiem pēdējās Kriminālprocesa likuma projekta koncepcijas «trumpjiem», kritizējot jau pieminēto «1961. gada Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksu» un [netieši arī] iepriekšējās darba grupas izstrādāto projekta variantu, kas tika «atzīts par nepietiekami modernu un mūsdienu situācijai ne visai atbilstošu» 42, būtībā bija pareizais konstatējums, ka «daudzo grozījumu un savas padomiskās izcelsmes rezultātā tas [vairs] nav organiski vienots» (autora izcēlums) 43. Diemžēl, autora ieskatā, no šī trūkuma neizdevās izvairīties arī pašiem pārmetumu izteicējiem. Tam gan patiešām arī bija objektīvi attaisnojoši vēsturiskie un citi cēloņi. Tas, kādēļ pilnībā neizdevās izvairīties no «padomju kriminālprocesa tradīcijas» elementu (struktūru) 44 iestrādes un transformācijas jaunizveidotajā KPL, izskaidrojams ir arī ar to, ka «daudzi Rietumu tiesību lokam tik nozīmīgie vispārējie tiesību principi sociālistiskajam tiesību lokam vispār bija sveši. Piemēram, saprātīguma princips, samērīguma princips, tiesiskās paļāvības princips, patvaļas aizlieguma princips, lēmuma attaisnošanas princips, likumdošanas demokrātiskās leģitimācijas nepieciešamības princips, privātautonomijas princips» 45. [4] Kriminālprocesa reformas doktrīnas avoti Ar jēdzienu «likumdevējs» rakstā pašsaprotami tiek saprasts nevis likumdevējs formālā nozīmē (tauta, Saeima), bet gan materiālā nozīmē kā viss «personu un institūciju kopums, kas ir piedalījušies likuma izstrādāšanā un pieņemšanā: 1) projekta un tā koncepcijas izstrādāšanā ministrijā; 2) projekta un tā koncepcijas saskaņošanā ministrijās un citās institūcijās; projekta un tā koncepcijas apstiprināšanā Ministru kabinetā; 4) projekta apspriešanās Saeimas (apakš ) komisiju un Saeimas sēdēs; 5) projekta pieņemšanā Saeimā» Mācoties no kļūdām un krājot pieredzi. Jurista vārds, Nr.19 (212), gada 19. jūnijs. Pieejams: [skatīts ] 43 Kriminālprocesa likuma projekta koncepcija. Jurista vārds, Nr.20 (213), gada 26. jūnijs. Pieejams: [skatīts ] 44 Ar to domāta padomju kriminālprocesa tradīcija gan kā īpatnēja «mentāla» («domāšanas/psiholoģijas») forma, gan arī tīri «tehniska rakstura procedūras», kuras jau slēpti ietver sevī dažādus «netaisnīguma» elementus. 45 Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Ratio iuris, 2005, 12. lpp. 46 Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: [aut. izd.], 2004, lpp. 11

11 Jau iepriekš pieminētā vēsturiski nosacītā atsvešinātība no vispārējo tiesību principu izpratnes nevarēja un nedrīkstēja likumdevējam ļaut būt pārgalvīgi optimistiskam, lai pilnā nopietnībā paļautos uz «gudro, izglītoto un zinošo piemērotāju» vismaz pirmstiesas kriminālprocesā. Turklāt šāda likumdevēja «iecere» (ja tāda tā vispār patiesībā bija) diemžēl tika nevis savlaicīgi publiski atklāta un iztirzāta vismaz zinātniskajā vidē (periodikā), bet gan drīzāk it kā garāmejot pieminēta kādā no Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Kriminālprocesa likumu sēdē. «Procesā nevarēsim visus gadījumus izsmeļoši uzskaitīt. [..] Gribētu paskaidrot filozofiju. Mēs [parasti un kļūdaini] vadāmies no tā, ka izmeklētāji ir nezinoši, neizglītoti u.t.t. Šis kriminālproces[a] [likums] [pilnīgi pretēji iepriekš minētajam] lielā mērā ir virzīts uz to, ka procesa virzītāji ir pietiekoši izglītoti un vienkārši strādā ar likumu nevis automātiski, bet izprotot situāciju. Un otrs ir tāda doma, ka tāpēc paralēli šim likumam tiks izstrādāta rokasgrāmata, kas lielā mērā attieksies tieši uz policiju visvairāk, un prokuratūru, kas ļaus arī strādāt šī likuma izpratnes ietvaros. Galu galā jebkuram policijas, prokuratūras vai tiesas darbiniekam likums ir jātulko saskaņā ar likuma mērķi. Mēs joprojām sēžam tajā pasaulē, kur ļoti gramatiski pieejam likuma tulkojumam. [..] Manuprāt, nav nepieciešams tik sīki uzskaitīt. Šis KPL arī nav tā būvēts [..]» 47. Protams, jāpiekrīt viedoklim, ka «likums [patiešām] nespēj «noregulēt» pilnīgi visus iespējamos tiesiski nozīmīgos dzīves gadījumus, kas būtu pakļaujami likuma piemērošanas jomai [..], jo sabiedrības attīstības rezultātā rodas arvien jauni «tiesību jautājumi» [..], kuriem likumā trūkst atbilstoša tiesiskā noregulējuma (respektīvi, tieši piemērojamas tiesību normas)» 48. Taču, līdz ar to negribētos gluži piekrist atsevišķiem autoriem (un vienlaicīgi šī paša likumprojekta izstrādātājiem tātad «likumdevējam» materiālā nozīmē), ka līdz ar to visiem «Latvijas juristiem zināmā mērā [pat esot] paveicies» 49. Neraugoties uz šī izteikuma patosu, vispirms jau tādēļ, ka atsevišķas indikācijas drīzāk liecina par to, ka šādam publiski īsti neiztirzātam «konceptam» (kas izraisa arī zināmus iebildumus no tiesību 47 Labucka I. [Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Kriminālprocesa likumu priekšsēdētāja no gada 20. jūnijam līdz gada 5. februārim]. Izteikums gada 1. decembra Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Kriminālprocesa likumu sēdē. No: Personiskais arhīvs: Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Kriminālprocesa likumu , , darba sēžu audioieraksti. Rīga : [nepubl.] Pavadvēst. I. Čepāne, gada 1. decembris, Nr. 9/3-3-n/7-2010, 1 CD. 48 Kalniņš E. Tiesību tālākveidošana: 9. solis Tiesību tālākveidpošana. Grām.: Juridiskās metodes pamati: 11 soļi tiesību normu piemērošanā. Prof. Meļķiša E. zin. red. Rīga: Ratio iuris, 2003, 127. lpp. 49 Kūtra G. zin. red. Rokasgrāmata kriminālprocesā tiesnešiem. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2010, 9. lpp. 12

12 normu jaunrades atklātības principa 50 viedokļa) patiesībā varētu būt daudz prozaiskāks iemesls. Ar to autors domā vēlmi pārvērst nenovēršamos «defektus» par it kā «efektiem», likumdevējam saprotot, ka visdažādāko iemeslu dēļ noteiktajā termiņā vairs nav iespējams izstrādāt kvalitatīvu likumu. To vismaz netieši apliecina turpmākie notikumi uzreiz pēc projekta izstrādes, proti, vēl pirms KPL stāšanās spēkā tika atklāti nopietni likuma defekti, un steidzamības kārtā tas tika grozīts 51. Pēc dažiem mēnešiem vēlreiz 52. Bet jau pēc nepilniem diviem mēnešiem izskanēja viedoklis, ka «[n]av attaisnojušās cerības, ka jaunais kriminālprocess būs vienkāršāks, mazāk darbietilpīgs un lētāks nekā iepriekšējais» 53. Taču, ja pat arī noticētu vēlamā uzdošanai par esošo, proti, ka «likumdevēja vēsturiskā griba» ir bijusi tieši tāda, kāda tā tika nodefinēta citētajā I. Labuckas izteikumā, autors savukārt negribētu piekrist, ka tā dēvētās «tiesnešu tiesības» 54 būtu pilnvērtīgi (un paplašināti kā uz jebkuru «likuma piemērotāju) attiecināmas uz procesa virzītājiem pirmstiesas kriminālprocesa stadijā vienlīdz kā uz «tiesnešiem» (šī jēdziena šaurākajā un tiešajā nozīmē) tiesvedības stadijā. Protams, varētu arī iebilst šī raksta autora kritiskajai attieksmei, norādot, ka pašsaprotamas un laika gaitai atbilstošas tendences tiesībās nav uzskatāmas par kādu īpaši atrunājamu koncepciju. Taču, ja pat dziļāk analizētu it kā šīs likumdevēja vēsturiskās gribas kvintesences 55 nopietnumu izveidot «modernu» Kriminālprocesa likumu ar apzinātiem likuma robiem, tad rodas vairāki papildu jautājumi, proti, kā atbilstoši šādai likumdevēja iecerei tad būtu «šādi robi jāaizlāpa», it īpaši pirmstiesas kriminālprocesā. 50 Sk. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: [aut. izd.], 2004, 90. lpp. 51 Likums Saeimā pieņemts gada 28. septembrī; stājas spēkā gada 1. oktobrī; publicēts: Latvijas Vēstnesis, Nr. 156 (3314), Pieejams: [skatīts ] 52 Likums Saeimā pieņemts gada 19.janvārī; stājas spēkā gada 1. februārī; publicēts: Latvijas Vēstnesis, Nr.17 (3385). Pieejams: [skatīts ] 53 «Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji lūdz Saeimu steidzamā kārtā kārtējo reizi grozīt Kriminālprocesa likumu, lai novērstu tajā atklātās pretrunas. Likums, kas stājās spēkā 1. oktobrī, jau septembra beigās tika steidzamā kārtā grozīts, bet nu, īstenojot šo likumu praksē, atklātas jaunas nepilnības. [..] Patlaban Saeimas Juridiskajā komisijā jau stāvot likumprojekts ar 170 priekšlikumiem (autora izcēlums) par izmaiņām likumā. [..] Strādāt kļuvis grūtāk un dārgāk Pagaidām nav attaisnojušās cerības, ka jaunais kriminālprocess būs vienkāršāks, mazāk darbietilpīgs un lētāks nekā iepriekšējais process, ko noteica Kriminālprocesa kodekss, atzina tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. [..] «Iekšlietu un Tieslietu ministriju izvēlētais ceļš neatlikt likuma spēkā stāšanos bija ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm,» secināja deputāts J. Dalbiņš.» Kuzmina, I. Latvijas Avīze, Sīkāk sk. Sniedzīte G. Tiesnešu tiesības: Jēdziens un nozīme Latvijas tiesību avotu doktrīnā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, lpp. 55 Būtiskāko, svarīgāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais; būtība. Sast. Andersone I., Čerņavska I., Kalniņa I. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 414. lpp. 13

13 Ja te pilnā nopietnībā kā metode bijusi domāta analoģija, tad viedokļi par tās piemērošanu kriminālprocesā vēl joprojām ir ļoti strīdīgi. J. Neimanis ir atzinis, ka «Latvijas kriminālprocesuālajās tiesībās pārstāvēts uzskats, ka kriminālprocesā analoģija nav piemērojama» 56. Tomēr, atsaucoties uz ģermāņu tiesību grupas valstu autoru viedokli, arī viņš faktiski pievienojas viedoklim, ka «kriminālprocesā uz tiesību normu iztulkošanu attiecas vispārīgie noteikumi. Likuma robus var aizpildīt saskaņā ar vispārējiem pamatprincipiem. Kriminālprocesā nepastāv analoģijas aizliegums» 57, tomēr vienlaicīgi atzīstot, ka «analoģija kriminālprocesuālajās tiesībās» «līdzīgi kā krimināltiesībās nedrīkst kaitēt aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam.» 58 Praksē gan notiek tieši pretējais. Šī atruna ir ļoti svarīga, jo tieši pirmstiesas kriminālprocesā nepastāv nekādi reāli (tiesas) kontroles mehānismi, kas nepieļautu tikko pieminētās tiesību tālākveidošanas metodes nepareizu (ieskaitot, ļaunprātīgu) pielietojumu, ko citiem vārdiem, varētu arī nosaukt par patvaļu. [5] Daži reformas praktiskie rezultāti Tomēr vismulsinošākā autoram šķiet tā faktiskā realitāte, ka «par likumdevēja gribu [pamatā kļūst] to ministrijas ierēdņu [uzskati] par normām, kuri izstrādājuši projektu» 59. Eiropas Savienības tiesību iedzīvināšanas obligātums šo tendenci, protams, vienīgi pastiprina. «Nonstopā» producēto tiesību normu plūdi rada iespaidu, ka zudusi jelkāda kontrole pār kriminālprocesa veidošanu kā nopietnas refleksijas rezultātu. Šādā kontekstā pārāk optimistisks un rezultātā tikai daļēji pareizs šķiet J. Neimaņa secinājums (tiesa, tas izteikts krietni vien senāk), ka «Kriminālprocesa likuma projekta izstrādē [tiekot] izmantota ne tikai Tieslietu ministrijas darbinieku, bet arī prokuratūras, advokatūras, tiesu un tiesību zinātnieku (autora izcēlums) palīdzība.» 60 Taču arī senākās publikācijās tiesību zinātnieki, 56 Neimanis J. Tiesību tālākveidošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 141. lpp. 57 Turpat, 143. lpp. 58 Turpat,145. lpp. 59 Turpat, 152. lpp. 60 Neimanis J. Tiesību tālākveidošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 90. lpp. 14

14 «[r]raksturojot KPL trūkumus, kā to galvenos cēloņus [minējuši gan] nevienveidīgu pieeju vienveidīgu vai salīdzināmu situāciju risinājumā; [gan] nepietiekamu praktisko situāciju modelēšanu, kas rada tiesiski nenoregulētas, nepietiekami, neprecīzi regulētas praktiskās situācijas, t.sk. atteikšanās no ierastām lietām vai jaunu institūtu radīšana, pietiekami neizanalizējot šo izmaiņu ietekmi praksē; izvairīšanos no jau iepriekš zināmu problēmsituāciju risinājuma; atsevišķu būtiskas ietekmes tiesību normu izstrādi bez visaptveroša skata uz kriminālprocesa būtību un bez padziļinātas zinātniskas analīzes, realizējot šauras praktiska rakstura intereses.» 61 Citviet atrodams secinājums, ka kriminālprocesa «principi ir jāpārzina, jāprot piemērot un jāpiemēro praksē. Bet tikpat zinošiem, rūpīgiem un atbildīgiem jābūt arī tiesību normu izstrādātājiem, pilnībā izskaužot tiesiski nepamatoto, pēc būtības pamatprincipus noniecinošo attieksmi un galveno uzmanību piešķirot konkrētos rīcības modeļus reglamentējošām tiesību normām.» 62 Tādējādi tiesību zinātnieki likumdevēju (domājams, materiālā nozīmē) bija kritizējuši gan tādēļ, ka pēdējais bija nepietiekošu uzmanību pievērsis «praktisko situāciju modelēšanai, kas rada tiesiski nenoregulētas, nepietiekami, neprecīzi regulētas praktiskās situācijas», gan arī tādēļ, ka, gluži pretēji, «noregulējot konkrētos rīcības modeļus, bija noniecinājis tiesību principus». Viss tas apgrūtina arī iespēju izteikties par kriminālprocesa doktrīnu kā vienotu koncepciju. Tas ļauj vismaz retoriski vaicāt, vai reformas gaitā ticis ievērots «labas likumdošanas princips» 63. Šis jaunais vispārējais tiesību princips labas likumdošanas princips Latvijas tiesiskajā sistēmā jau ir kļuvis par pietiekoši atpazīstamu. Būdams cieši saistīts ar tiesiskas valsts principu, tas arvien vairāk nostiprinās mūsu tiesiskajā sistēmā. Šis princips ietver sevī arī prasības pret likuma kvalitāti 64, ar ko saprot ne tikai to, 61 Strada Rozenberga K. Kriminālprocess teorijā un praksē ieguvumi un zaudējumi. Grām.: Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocess. Raksti Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010, 22. lpp. 62 Meikališa Ā. Cilvēktiesību ievērošana, veicot izmeklēšanas darbības. Grām.: Meikališa Ā., Strada- Rozenberga K. Kriminālprocess. Raksti Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010, lpp. 63 Sal. Pleps J. The Principle of Good Legislation. In: The Quality of Legal Acts and its Importance in Contemporary Legal Space: [International Scientific Conference: 4 5 October, 2012 at the University of Latvia Faculty of Law], [Riga]: University of Latvia, 2012, p Sal. un sk. sīkāk Pleps J. The Principle of Good Legislation. In: The Quality of Legal Acts and its Importance in Contemporary Legal Space: [International Scientific Conference: 4 5 October, 2012 at the University of Latvia Faculty of Law], [Riga]: University of Latvia, 2012, p

15 «ka tiesību normām ir jābūt publicētām vai citādā veidā pieejamām, lai persona varētu uzzināt savas tiesības un pienākumus», bet arī to, ka «tiesību normām jābūt skaidrām, saprotamām, precīzi formulētām un saskaņotām.» 65 Kas attiecas uz KPL kvalitātes novērtējumu (vismaz minētajā kontekstā), pozitīvs novērtējums šeit tomēr varētu būt visnotaļ apšaubāms. Pārsteidz arī tas, ka KPL «deficītus» pēc «amerikāņu kolēģu» 66 ieteikuma bija iecerēts aizstāt ar «rokasgrāmatām» «pamācības [grāmatām] par to, kas kurā brīdī, kādā secībā un kādā veidā vislabāk būtu darāms. Rokasgrāmata neaizstāj likumu, taču, ja tā ir pie rokas, nav nepieciešamība meklēt dažādus savstarpēji saistītos pantus vai pat citu normatīvu aktu. Tas jau būs norādīts vienuviet.» 67 Tikko sacītais izraisa zināmu disonansi ar jau iepriekš pieminēto likumdevēja deklarēto orientāciju uz «gudro, izglītoto, zinošo piemērotāju». Iespējams, autors šeit ir pārlieku kategorisks un ass, tomēr salīdzinoši «komiksi» nekad nespēs aizvietot oriģinālo literatūras avotu. Jāšaubās, vai šādu «padomu» varētu dot, piemēram, jebkuras Vācijas universitātes profesors. Lai gan, ja vārds «amerikānis» tika lietots kā kvalitātes zīme, vispirms tādā gadījumā jau bija sagaidāms aicinājums ievērot šajā valstī pastāvošos «sacīkstes procesa» nenoliedzami augstos standartus. Rezultātā, tiesa gan, ne visai drīz pēc KPL spēkā stāšanās gada 1. oktobrī, dienas gaismu patiešām ieraudzīja divas rokasgrāmatas Plakane I. Pamattiesību ierobežošana Satversmē. Jurista vārds, Nr. 15, gada 15. aprīlis, 10. lpp. No: Pleps J. The Principle of Good Legislation. In: The Quality of Legal Acts and its Importance in Contemporary Legal Space: [International Scientific Conference: 4 5 October, 2012 at the University of Latvia Faculty of Law], [Riga]: University of Latvia, 2012, p. 66 Kūtris G. zin. red. Rokasgrāmata kriminālprocesā tiesnešiem. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2010, 9. lpp. Sk. arī: Cik zems ir kriminālprocesa slieksnis Latvijā [Krimināltiesību praktiķu un teorētiķu diskusija]. Jurista vārds, Nr.42 (445), gada 24. oktobris. Pieejams : [skatīts ]: «Mēs tiešām konsultējāmies ar ārvalstu ekspertiem, un kopumā tie bija septiņi: viens no ASV (piedalījies Krievijas šobrīd spēkā esošā kriminālkodeksa izstrādē un specializējies Eiropas salīdzinošajās kriminālprocesa tiesībās), divi tiesneši no Zviedrijas, Andrejs Bērziņš no Kanādas (galvenokārt attiecībā uz probācijas mehānismu) un citi. Vieta, kur parādās šī mediju «pamanītā» Amerikas «roka», ir likuma izstrādes procesa daļējs finansējums, kur Latvijai pašai līdzekļu diemžēl nebija. No ASV puses tika apmaksāti darba grupas un ekspertu tikšanās semināri un konferences, kā arī likumprojekta tulkojums angļu valodā, lai eksperti to varētu izlasīt.» 67 Kūtris G. zin. red. Rokasgrāmata kriminālprocesā tiesnešiem. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2010, 9. lpp. 68 Atbilstoši gada 8. maijā Ministru kabinetā izskatītajam informatīvajam ziņojumam par Kriminālprocesa likuma piemērošanas problēmām un to risinājumiem (prot. Nr ), «lai nodrošinātu vienotu (?) procesa virzītāju rīcību noteiktās kriminālprocesa stadijās», «rokasgrāmatu» izgatavošana un izdošana bija plānota vēl gada beigās. Pieejams : polsis.mk.gov.lv/loadatt/file46475.do [skatīts ] 16

16 Protams, ka tajās nav pat mājiena par «kriminālprocesa pamatprincipu tiešu piemērošanu» attiecīgās amatpersonas rīcības brīvības apstākļos, proti, gadījumos, kurus likums tieši nereglamentē. Izrādās arī, ka ne tikai šī raksta autoram, vismaz «Rokasgrāmata kriminālprocesā prokuroriem», izraisīja zināmu vilšanos un pat mieles. 69 Taču pavisam interesantas atklāsmes, kas nepārprotami apliecina, ka «kaut kas tomēr īsti nav kārtībā», atrodamas, piemēram, «Iekšlietu ministrijas pašreizējo pasākumu plānā izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanai izmeklēšanas iestādēs» 70. «Pasākumu plāna mērķis ir paaugstināt izmeklēšanas kvalitāti izmeklēšanas iestādēs un noteikt pasākumu kopumu, kas atbildīgajām institūcijām jāveic šajā jomā, t.sk., lai novērstu gadījumus, kad izmeklēšanas iestāžu nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā tiek pieļauta neattaisnota iejaukšanās personas dzīvē un nodarīti nepamatoti izdevumi fiziskajām personām.» 71 Vispirms tātad tiek atzīti ne tikai «neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē» recidīvi. «Saskaņā ar praktisko darbinieku viedokli pēc jaunā KPL stāšanās spēkā, pretēji gaidītajam, pieauga nepieciešamo procesuālo dokumentu skaits un tehniskā darba apjoms, kas arī būtiski ietekmē izmeklētāju slodzi.» Dīvaina šķiet plāna autoru atziņa, ka «[b]ūtiski, lai izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem būtu vienota (?) (autora izcēlums) izpratne par krimināltiesisko un kriminālprocesuālo normu piemērošanu, tostarp pierādījumu kopumu (apjomu), kas nepieciešams, lai prokurors varētu personai izvirzīt apsūdzību un pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par šīs personas vainu [..] svarīga ir arī [izpratne], cik pierādījumi ir pietiekami (?), lai personu sauktu pie kriminālatbildības, un novērstu jebkuras saprātīgas šaubas par vainu, tai pat laikā, ievērojot samērīgumu attiecībā uz īstenotajām izmeklēšanas darbībām un izmantotajiem resursiem (?)» 72, 69 Pundurs A. Apsūdzība kriminālprocesā, apsūdzības saturs, apsūdzības grozīšana. Jurista vārds, Nr.6 (653), gada 8. februāris. Pieejams: [skatīts ] 70 Tālāk citēts interneta resursos pieejamais Latvijas Republikas IeM gada 15. oktobra iesniegtā «Pasākumu plāna izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanai izmeklēšanas iestādēs» projekts [IeMPlans_110313_PPIzmKval. doc; Pasākumu plāna izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanai izmeklēšanas iestādēs projekts (VSS-1055)], kas izstrādāts saskaņā ar MK gada 10. jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.39, 29. ) Informatīvais ziņojums «Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu» 2. punktā noteikto uzdevumu. Pieejams: [skatīts ]. 71 Turpat. 72 Turpat. 17

17 Aiz dažām šādām «idejām» nepārprotami liekamas jautājuma zīmes. Diemžēl tur nav atrodamas svaigas idejas, kas piedāvātu risinājumus tieši sistēmisku trūkumu pārvarēšanai. Toties kā viena no «panacejām» atkal tika saskatīta kārtējās rokasgrāmatas izstrādē gadā, kurā būtu atspoguļots «izmeklētāja secīgs veicamo darbību kopums kriminālprocesā», ar ko, cita starpā, varētu novērst, ka «izmeklētāji kriminālprocesos pieļauj pārkāpumus procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanā, to sākotnējās nepieciešamības un apstākļa, cik lietderīgi tos piemērot tālākā izmeklēšanas gaitā, izvērtējumā, kā arī pamatojuma noformulēšanā procesuālajos dokumentos.» 73 Šādi saukļi, mazākais, šķiet naivi. Jebkurā gadījumā tēze, ka «Latvijas juristiem zināmā mērā [pat esot] paveicies, [jo] juristiem, kuriem jāizprot un jāpiemēro tiesību normas, ir plašas iespējas parādīt savu erudīciju tiesību teorijas, tiesību principu un konkrēto normu salīdzināšanā, izvērtēšanā un pareizā interpretēšanā [..] It īpaši tad, kad jaunais regulējums atšķiras no tradicionālā un pierastā» 74, autora ieskatā, ne tikai nav sevi attaisnojusi, bet arī ir pilnīgi izgāzusies vismaz, kas attiecas uz reālo situāciju pirmstiesas kriminālprocesā. [6] Secinājumi 1. Latvijas kriminālprocesa reformas rezultāti ir visnotaļ pretrunīgi un neviennozīmīgi. 2. Iepriekšējās padomju tiesību kopējās tradīcijas arhetips (kā būtisks defekts) kopā ar citiem «vecā procesa» elementiem nevarēja netransformēties arī postpadomju kriminālprocesā. No paaudzes paaudzē nodotās «praktiskās pieredzes» faktors palika nenovērtēts. Šīs problēmas pārvarēšanai bija nepieciešami papildu instrumenti. Autora ieskatā likumdevējam KPL bija vairāk jāiestrādā «inkvizīcijas procesu» kompensējošā «sacīkstes procesa» komponente. Turklāt tieši pirmstiesas kriminālprocesā. Viens no iespējamiem variantiem te bija reāla un efektīva tiesas kontroles institūta iedibināšana pirmstiesas kriminālprocesā. 3. Latvijas kriminālprocesa doktrīna nebalstās uz viengabalainu, zinātniski izsvērtu un pamatotu koncepciju. Tā drīzāk ir veidojusies stihiski un nereti pat haotiski. Turklāt to nereti noteikušas utilitāras, īstermiņa procesuālā izdevīgumā balstītas likumdevēja praktiķu (tātad pašu tiesību piemērotāju) intereses. 73 Pieejams: [skatīts ]. 74 Kūtris G. zin. red. Rokasgrāmata kriminālprocesā tiesnešiem. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2010, 9. lpp. 18

18 4. Faktiskā realitāte liecina, ka par likumdevēja gribu pamatā kļūst ierēdņu uzskati par normām, kuri izstrādājuši konkrēto projektu. Eiropas Savienības tiesību iedzīvināšanas obligātums šo tendenci vienīgi pastiprina. 5. Kriminālprocesa reformas gaitā likumdevējs bija atteicies no iepriekš pietiekoši viegli paredzamu (prognozējamu) situāciju pozitivēšanas tiesību normās, paļaujoties, ka «saprātīgais» tiesību piemērotājs šādās situācijās prasmīgi pratīs piemērot kriminālprocesa pamatprincipus. Autora ieskatā tā bija likumdevēja kļūda un pārrēķināšanās. 6. Rezultātā, it īpaši pirmstiesas kriminālprocesā, rodas daudzas praktiskas problēmas. 19

Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D.

Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D. Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps)... 10 Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis)... 12 Kristāla pūce (I.Ziemele)... 15 Atmiņu mirkļi (D.Rezevska)... 17 I nodaļa. Tiesību filozofija No tiesību

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A. Lieta Nr.11130007313 Lietvedības Nr.K39-0317/13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.Melbergs ar tiesas sēdes sekretāri S.Stāmeri, piedaloties

Sīkāk

Publicēts «Kriminālprocesa likumam 10 Pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi» Prof. Dr. iur. Ārijas Meikališas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas

Publicēts «Kriminālprocesa likumam 10 Pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi» Prof. Dr. iur. Ārijas Meikališas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Publicēts «Kriminālprocesa likumam 10 Pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi» Prof. Dr. iur. Ārijas Meikališas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 170. 187. Autori: Jānis Baumanis;

Sīkāk

Lieta Nr.A SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamen

Lieta Nr.A SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamen Lieta Nr.A42915909 SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore R.Vīduša senatore V.Krūmiņa senatore

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Korupcijas apkarošanas bilance – notiesājoši spriedumi

Korupcijas apkarošanas bilance – notiesājoši spriedumi Domnīca PROVIDUS Korupcijas iztiesāšanas statistika 2004-2016. gadā 1. tabula. Panti no Krimināllikuma 24. nodaļas Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā 317.pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

Microsoft Word - Apcietinajums_01_04.doc

Microsoft Word - Apcietinajums_01_04.doc Pētījums veikts ar Sorosa fonda Latvija finansiālu atbalstu. Pētījums prezentēts Sabiedriskās politikas centram PROVIDUS sadarbojoties ar Rīgas Juridisko augstskolu 2011.gada 4.aprīlī. Pētījums publicēts

Sīkāk

AK_PD_Rezekne_0206

AK_PD_Rezekne_0206 Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142283312 (1-1088-13/17) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 13.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode] Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana

Sīkāk

LIKUMI.LV

LIKUMI.LV This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināša

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināša 6.11.2013. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 294/1 I (Leģislatīvi akti) DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Ekspeditora un pārvadātāja atbildības problēmjautājumi 02.06.2016 Līga Fjodorova, COBALT zvērināta advokāte Biežākie strīdus iemesli 1. Vai atbild kā ekspeditors vai kā pārvadātājs 2. Vai pārvadātājs rīkojies

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Latvijas Pilsoniska alianse

Latvijas Pilsoniska alianse Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un

Sīkāk

Noraksts

Noraksts NORAKSTS Lieta Nr.A420800910 SKA-568/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 2.jūlijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore L.Slica senatore J.Briede

Sīkāk

Kā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā

Kā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā VALSTS ATBILDĪBA PAR NEPAREIZIEM TIESU NOLĒMUMIEM SAISTĪBĀ AR ES TIESĪBU PIEMĒROŠANU SANDIJA NOVICKA, zvērinātu advokātu birojs Lejiņš, Torgāns un Partneri zvērināta advokāta palīdze Tiesu pienākums piemērot

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2012) 363 final 2012/0193 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par cīņu pret krāpšanu,

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2012) 363 final 2012/0193 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par cīņu pret krāpšanu, EIROPAS KOMISIJA Briselē, 11.7.2012. COM(2012) 363 final 2012/0193 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

Sīkāk

Microsoft Word - ok-VISPAREJIE_TIESIBU_PRINCIPI_makets_ docx

Microsoft Word - ok-VISPAREJIE_TIESIBU_PRINCIPI_makets_ docx VISPĀRĒJIE TIESĪBU PRINCIPI: TIESISKĀ DROŠĪBA UN TIESISKĀ PAĻĀVĪBA. Valsts pārvalde. Bizness. Jurisprudence. Rakstu krājums. Autoru kolektīvs Ringolda Baloža vadībā Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 415

Sīkāk

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVI

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVI EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, 2016. gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS PARLAMENTA

Sīkāk

Valsts Prezidenta funkcijas

Valsts Prezidenta funkcijas Latvijas Republikas Valsts Prezidenta funkcijas 12. Saeimas Juridiskās komisijas Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai 2015.gada 12.maijs (Saeima, Sarkanā zāle) POLITISKAS

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

Latvijas Republikas tiesībsargs Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: , fakss: , e-pasts:

Latvijas Republikas tiesībsargs Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: , fakss: , e-pasts: Latvijas Republikas tiesībsargs Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: 67686768, fakss: 67244074, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv, www.tiesibsargs.lv 2017. gada 24. aprīlī Nr.6-6/12 ATZINUMS pārbaudes

Sīkāk

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei 19.1.2017. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 18/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) REZOLŪCIJAS PADOME PADOMES REZOLŪCIJA PAR PARAUGNOLĪGUMU KOPĒJAS IZMEKLĒŠANAS GRUPAS (KIG) IZVEIDEI (2017/C

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti

Sīkāk

SIA Olimpiskais centrs Ventspils Ētikas kodekss I. Vispārīgie jautājumi 1. Iekšējie noteikumi (turpmāk Ētikas kodekss) nosaka SIA Olimpiskais centrs V

SIA Olimpiskais centrs Ventspils Ētikas kodekss I. Vispārīgie jautājumi 1. Iekšējie noteikumi (turpmāk Ētikas kodekss) nosaka SIA Olimpiskais centrs V SIA Olimpiskais centrs Ventspils Ētikas kodekss I. Vispārīgie jautājumi 1. Iekšējie noteikumi (turpmāk Ētikas kodekss) nosaka SIA Olimpiskais centrs Ventspils (turpmāk Sabiedrība) profesionālās ētikas

Sīkāk

Absolventi

Absolventi Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A /AA /15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabal

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A /AA /15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabal ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420704610 143/AA43-0607-13/15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Birzgalis,

Sīkāk

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,

Sīkāk

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

Nolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums

Nolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums Lieta Nr. A420470912 (A01726-13/26) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013. gada 2. augustā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns

Sīkāk

Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums

Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Saturs: 1. Tēmas aktualitāte 2. Institūta būtība 3. Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Latvijas civiltiesībās 4. Ideālās likuma redakcijas meklējumos 1 Tēmas

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr Lieta Nr.A42461405 SKA 41/2009 S P R I E D U M S Rīgā 2009.gada 26.februārī sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

KONSOLIDĒTĀ VERSIJA LATVIJAS REPUBLIKA VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 Tālrunis

KONSOLIDĒTĀ VERSIJA LATVIJAS REPUBLIKA VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 Tālrunis KONSOLIDĒTĀ VERSIJA LATVIJAS REPUBLIKA VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV90000043403, Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 Tālrunis 64207120, fakss 64207125, e-pasts: pasts@valmiera.lv,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma

Sīkāk

COM(2018)324/F1 - LV

COM(2018)324/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.5.2018. COM(2018) 324 final 2018/0136 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142196211 1-0200-13/22 ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese

Sīkāk

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

Eiropas Savienības Pamattiesību harta 7.6.2016. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202/389 EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTA (2016/C 202/02) C 202/390 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 7.6.2016. Satura rādītājs Lappuse PREAMBULA......................................................

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -. Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.

Sīkāk

PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojum

PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojum PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojums par iepirkumu ievietots Stopiņu novada domes mājas

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas neizmantotās iespējas un riski Iepirkumu Gada balva 2017 Māra Stabulniece, zvērināta advokāte IGAUNIJA LATVIJA LIETUVA Rīga, 2018.gada 18.janvāris

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS Juridiskā zinātne JOURNAL OF THE UNIVERSITY OF LATVIA Law

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS Juridiskā zinātne JOURNAL OF THE UNIVERSITY OF LATVIA Law LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS Juridiskā zinātne JOURNAL OF THE UNIVERSITY OF LATVIA Law UDK 34(051) La 811 Latvijas Universitātes Žurnālu Juridiskā zinātne (Journal of the University of Latvia Law ) finansē

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

© A/s DATI,

© A/s DATI, Publicēts : Latvijas Vēstnesis Nr. 58, 15.04.2003 Available at NAIS (legislation information system)(http://pro.nais.dati.lv) Hāgas 1954.gada 1.martā Konvencija civilprocesa jautājumos Šo Konvenciju parakstījušās

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi

Sīkāk

OHA_Eveidlapa_rekviziti_A4

OHA_Eveidlapa_rekviziti_A4 Rīgā, 2018.gada 11.janvārī LĒMUMS Nr. 1 Par administratīvā soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.AP/2017/6-7/14 Izskatot 2017.gada 14.novembrī uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu Nr. AP/2017/6-7/14

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

Studiju programmas raksturojums

Studiju programmas raksturojums Studiju programmas raksturojums Doktora studiju programma Politikas zinātne studiju programmas nosaukums 2015./2016. akadēmiskais gads 1. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

PR_Dec_Agencies

PR_Dec_Agencies Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

Es esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs

Es esmu vadītājs –>  es esmu profesionāls vadītājs BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana

Sīkāk

NORAKSTS Lieta Nr.A (A /23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Admi

NORAKSTS Lieta Nr.A (A /23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Admi NORAKSTS Lieta Nr.A420360912 (A00958-13/23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte

Sīkāk

Iestādes ieskats un rīcības brīvības konteksts

Iestādes ieskats un rīcības brīvības konteksts Satversmes 3.nodaļa «Valsts prezidents» 12. SAEIMAS JURIDISKĀS KOMISIJAS DARBA GRUPA VALSTS PREZIDENTA PILNVARU UN IEVĒLĒŠANAS KĀRTĪBAS IZVĒRTĒŠANAI 2015.GADA 6.OKTOBRIS (SAEIMA, SARKANĀ ZĀLE) 1 SATVERSMES

Sīkāk

Microsoft Word - 206C8062.doc

Microsoft Word - 206C8062.doc NACIONĀLĀ RADIO UN TELEVĪZIJAS PADOME Smilšu ielā 1/3, Rīga LV 1939, Latvija, tālrunis: 7221848, 7220564; fakss 7220448 Rīgā, 2001.gada20.aprīlī Rīkojums Nr. 01-06-45 Par "Nolikums par kārtību, kādā Nacionālās

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija

Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Ģeometriski mainīgas un nemainīgas sistēmas Stieņu sistēmu struktūras analīzes uzdevums ir noskaidrot, vai apskatāmā sistēma ir ģeometriski mainīga, vai nemainīga.

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I C s darbības statistika s vispārējā darbība 1. Iesniegtās, pabeigtās un izskatāmās lietas (2 27) Iesniegtās lietas 2. Tiesvedības veidi (2 27) 3. Prasību veidi (2 27) 4. Prasību joma (2 27) Pabeigtās lietas

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk