EIROPAS PARLAMENTS Sesijas dokuments

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "EIROPAS PARLAMENTS Sesijas dokuments"

Transkripts

1 EIROPAS PARLAMENTS Sesijas dokuments A7-0110/2011 ZIŅOJUMS par 3. mērķi: teritoriālās sadarbības uzdevumi pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības turpmākā darba kārtība (2010/2155(INI)) Reģionālās attīstības komiteja Referente: Marie-Thérèse Sanchez-Schmid RR\ doc PE v02-00 Vienoti daudzveidībā

2 PR_INI SATURA RĀDĪTĀJS Lpp. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS...3 PASKAIDROJUMS...13 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS...18 PE v /19 RR\ doc

3 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par 3. mērķi: teritoriālās sadarbības uzdevumi pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības turpmākā darba kārtība (2010/2155(INI)) Eiropas Parlaments, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVIII sadaļu, ņemot vērā Padomes gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 1, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) 2 ; ņemot vērā Padomes gada 6. oktobra Lēmumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm (2006/702/EK) 3, ņemot vērā Eiropas Parlamenta gada 7. oktobra rezolūciju par ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc gada 4, ņemot vērā gada 6. jūlija rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam un makroreģionu nozīmi turpmākajā kohēzijas politikā 5, ņemot vērā gada 20. maija rezolūciju par pētniecībai un inovācijai paredzēto fondu sinerģiju īstenošanu Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai pilsētās un reģionos, kā arī dalībvalstīs un Savienībā 6, ņemot vērā gada 24. marta rezolūciju attiecībā uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un pašreizējo stāvokli debatēs par kohēzijas politikas gaidāmo reformu 7 ; ņemot vērā gada 19. februāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārskatīšanu 8, ņemot vērā gada 21. februāra rezolūciju par teritoriālās programmas un Leipcigas hartas īstenošanu Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības 1 OV L 210, , lpp. 2 OV L 210, , lpp. 3 OV L 291, , lpp. 4 Pieņemtie teksti, P7_TA(2010) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010) OV C117E, , 65. lpp. 8 OV C 76E, ,83. lpp. RR\ doc 3/19 PE v02-00

4 programmas izstrādi 1, ņemot vērā Eiropas Parlamenta gada 1. decembra rezolūcija par eiroreģionu lomu reģionālās politikas attīstībā 2, ņemot vērā gada 28.septembra rezolūciju par teritoriālās kohēzijas nozīmi reģionālajā attīstībā 3, ņemot vērā Komisijas gada 8. decembra paziņojumu par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (COM(2010)0715) un orientējošo rīcības plānu, kas papildina stratēģiju (SEC(2010)1489), ņemot vērā Komisijas gada 9. novembra piekto ziņojumu par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju kohēzijas politikas nākotne (piektais ziņojums par kohēziju) (COM(2010)0642), ņemot vērā Komisijas gada 19. oktobra paziņojumu par ES budžeta pārskatīšanu (COM(2010) 0700) un tā tehniskajiem pielikumiem (SEC(2010)7000), ņemot vērā Komisijas gada 6. oktobra paziņojumu Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020 paredzētajā gudrā izaugsmē (COM(2010)0553), ņemot vērā Komisijas gada 31. marta paziņojumu Kohēzijas politika gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu gadā (COM(2010)0110), ņemot vērā Komisijas gada 10. jūnija paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2009)0248 galīgā redakcija) un orientējošo rīcības plānu, kas papildina stratēģiju (SEC(2009)0712/2), ņemot vērā gada 9. marta rezolūciju par Eiropas stratēģiju Atlantijas reģionam, kurā minēta gadā paredzētā Komisijas paziņojuma publicēšana 4, ņemot vērā Komisijas gada 6. oktobra paziņojumu Globālā Eiropa. Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju. Teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana (COM(2008)0616), ņemot vērā Reģionu komitejas gada 27. janvāra pašiniciatīvas atzinumu Jaunas perspektīvas ETSG regulas pārskatīšanai, ņemot vērā pēc Komisijas pasūtījuma sagatavoto neatkarīgo ziņojumu Kopienas iniciatīva INTERREG III ( ), paveiktā novērtējums (Nr CE.16.0.AT.016), ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, 1 OV C 184E, , 95. lpp. 2 OV C 285E, , 16. lpp. 3 OV C 227E, , 88. lpp. 4 Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0089. PE v /19 RR\ doc

5 ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0110/2011), A. tā kā pašlaik Eiropas Savienībā ir 27 valstis un 271 reģions; B. tā kā pierobežas reģionos dzīvo aptuveni 37,5 % no Eiropas iedzīvotājiem; C. tā kā neformālā sadarbība, eiroreģioni, eirorajoni, ETSG, Eiropas Padomes iniciatīvas, secīgie līgumi un atvasinātie Eiropas Savienības tiesību akti ir veicinājuši ciešāku un ilgtspējīgāku saišu izveidi starp teritorijām; D. tā kā, lai gan ir iedibināti teritoriālās sadarbības pamati, joprojām pastāv daudz uzdevumu, un tā kā šo uzdevumu raksturu nosaka vēsturiskie aspekti un sadarbības brieduma pakāpe; E. tā kā ar līgumiem tika atceltas robežas, un ir svarīgi mazināt to ietekmi Savienības pilsoņu ikdienas dzīvē; F. tā kā ar reģionālo politiku tiek veicināta saskaņota reģionu attīstība, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā; G. tā kā kohēzijas politikas ietvaros teritoriālās sadarbības mērķis palīdz veidot vēl ciešāku Eiropas tautu savienību, ierobežojot šķēršļus starp teritorijām un reģioniem; H. tā kā pie ES ārējām robežām teritoriālās sadarbības mērķis ir viens no pirmspievienošanās procesa un kaimiņattiecību politikas īstenošanas aspektiem un tā kā līdz ar to ir jāuzlabo attiecīgo Kopienas pasākumu saskaņošana; I. tā kā teritoriālā sadarbība, t. i., sadarbība starp dažādu reģionu iedzīvotājiem, ir pastāvīgs izziņas process, kas rada vienotu piederības un kopīgas nākotnes sajūtu; J. tā kā teritoriālās sadarbības prioritāšu priekšplānā ir jābūt pilsoņiem un tāpēc būtu jāiestājas par vietai pielāgotu pieeju; K. tā kā teritoriālās sadarbības pastiprināšana ir atkarīga no panākumiem integrācijas un koordinācijas jomā Eiropā visās nozarēs, kas veicina Eiropas integrāciju un teritoriālo kohēziju, un tā kā teritoriālā sadarbība pati par sevi ir Eiropas integrācijas eksperimentāla laboratorija; L. tā kā pierobežas reģionos tiek veikts tikai neliels skaits ieguldījumu Eiropas transporta tīklos (TEN), lai gan steidzami jāpaplašina tieši pārrobežu saskarpunkti, un tā kā pārrobežu infrastruktūras šķēršļu novēršanā tas saskata klasisko Eiropas pievienoto vērtību; M. tā kā struktūrfondu pamatregula un Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ievērojami palielinājusi teritoriālās sadarbības nozīmi; N. tā kā programmas INTERREG III gada plānošanas periodam īstenošanas novērtējums pārliecinoši apliecina šā mērķa pievienoto vērtību Eiropas projektā; Stiprināt teritoriālās sadarbības mērķi RR\ doc 5/19 PE v02-00

6 1. atgādina, ka teritoriālā sadarbības mērķis ir palīdzēt teritorijām un reģioniem sadarboties, lai vienoti risinātu kopīgos uzdevumus mazināt fiziskos, kultūras, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus, kuri kavē šo sadarbību, un mazināt robežu ietekmi ; 2. ir pārliecināts par teritoriālās sadarbības Eiropas pievienoto vērtību un tās nozīmi iekšējā tirgus un Eiropas integrācijas stiprināšanā vairākās nozaru politikas jomās un prasa, lai teritoriālā sadarbība joprojām būtu viens no kohēzijas politikas pīlāriem; 3. uzsver, ka teritoriālās sadarbības mērķis, pamatojoties uz ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju, skar visus ES reģionus tādējādi, ka tas palīdz veicināt saskanīgu Savienības attīstību kopumā; 4. uzskata, ka teritoriālā sadarbība ir pierādījusi savu efektivitāti un ka tās potenciāls kā konkurētspējas veicināšanas avots nav pietiekami izmantots, jo tai ir piešķirts pārāk maz līdzekļu; prasa teritoriālās sadarbības mērķa budžetu palielināt no 2,5 % pašreizējā plānošanas periodā līdz vismaz 7 % no kopējā kohēzijas politikas budžeta nākamajam plānošanas periodam; 5. iesaka saglabāt 3. mērķa pašreizējo struktūru, kas paredz sadalījumu trijās sadaļās (pārrobežu (A sadaļa), starpvalstu (B sadaļa) un starpreģionu (C sadaļa)), un saglabāt pārrobežu sadaļas pārsvaru pār pārējām sadaļām, tai piešķirot vismaz 70 % no teritoriālās sadarbības budžeta; atzīmē, ka jābūt taisnīgai un objektīvai programmas līdzekļu sadalei attiecībā uz visiem reģioniem; 6. uzskata ja ir jāsaglabā nošķīrums starp pārrobežu sadaļu (A sadaļa), kas atbilst pierobežas iedzīvotāju dzīves telpas vajadzībām, un starpvalstu sadaļu (B sadaļa), tostarp tā dēvēto makroreģionālo līmeni, kas ļauj sadarboties plašākās stratēģiskās jomās, abi komponenti labāk jāsaskaņo; 7. turklāt, lai nodrošinātu teritoriālās sadarbības pasākumu saskaņotību un nepārtrauktību, atkarībā no projektu stratēģiskās nozīmes mudina nodrošināt lielāku elastīgumu ERAF regulas 21. pantā sniegto iespēju izmantošanā attiecībā uz vietām, kur notiek pārrobežu un starpvalstu sadarbība, iekļaujot jūras reģionus; šajā sakarībā prasa īstenot zināmu elastību, piemērojot 150 km ierobežojumu piekrastes un jūras reģioniem saistībā ar pārrobežu sadarbību; 8. tomēr uzskata, ka šādu reģionu iekļaušana un to atvērtība ģeogrāfiskajiem apgabaliem ārpus ES nav un nevar būt vienkārši to ģeogrāfiskā tāluma jautājums, jo vēsturisko, lingvistisko un kultūras saišu bagātība, kas tos saista ar dažādām pasaules daļām, piešķir tiem īpašu nozīmi attiecībā uz šādu attiecību padziļināšanu, uzlabojot ES klātbūtni pasaules mērogā; 9. uzsver teritoriālās sadarbības svarīgo nozīmi, lai sasniegtu stratēģijas Eiropa 2020 mērķus; prasa tālredzīgi noteikt katra pierobežas reģiona stratēģiskās vajadzības un sadarbības jomu saistībā ar šo stratēģiju un tad ietvert un pielāgot Eiropas teritoriālo sadarbību visos stratēģiskās plānošanas līmeņos, t.i., Eiropas, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī; prasa Komisijai nekavējoties sniegt sīku informāciju par saviem priekšlikumiem attiecībā uz finansējuma tematisko koncentrāciju, atsaucoties uz stratēģijas Eiropa 2020 tematiem; PE v /19 RR\ doc

7 10. vēlas, lai līdzekļus piešķirtu katrai teritoriālās sadarbības programmai, par pamatu ņemot saskaņotus kritērijus, nolūkā stratēģiski un integrēti apmierināt katras teritorijas vai sadarbības telpas vajadzības un īpašās prasības; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt citus stratēģiskus, izmērāmus, atbilstīgus un teritoriju vajadzībām piemērotus kritērijus, nenodarot kaitējumu vissvarīgākajam, t.i., demogrāfijas kritērijam; 11. atkārtoti apstiprina starpreģionu sadarbības (C sadaļa) nozīmi, taču pauž nožēlu par tās vajadzībām piešķirto līdzekļu trūkumu; tādēļ ierosina atkārtoti pārskatīt ES līdzfinansējuma līmeni šajā sadaļā, pievēršot uzmanību arī tā spējai darboties kā stimulam tiem reģionu dalībniekiem, uz kuriem attiecas konkurētspējas un nodarbinātības mērķis, lai palielinātu C sadaļā esošo projektu skaitu, un prasa paplašināt sadarbības tematiskās jomas, lai ietvertu darbības programmu pārvaldību un vadību, kā arī teritoriālo attīstību; 12. mudina reģionus labāk izmantot starpreģionālās sadarbības iespējas, ko ar pamatregulu nodrošina darbības programmas 1 ; tādēļ norāda, ka 3. mērķa starpreģionu sadaļai jāattiecas arī uz šādu projektu saskaņošanu un darbību, zinātības apkopošanu un labas prakses apmaiņu; 13. attiecībā uz turpmākajām teritoriālās programmām uzsver INTERACT atbalsta nozīmi un spēju īstenot sekmīgas atbalsta shēmas, kam par paraugu varētu būt reģionālā centra LACE projekts; aicina efektīvāk saskaņot INTERACT, URBACT, ESPON un C sadaļu, lai labāk īstenotu 3. mērķi; 14. pauž atbalstu ar programmu ESPON veiktajiem pasākumiem, taču ierosina, ka iespējas aktīvai dalībai tās teritoriālās attīstības jautājumu izpētē jāpadara pieejamākas vietējām un reģionālajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot vienkāršāku iegūto rezultātu praktisko piemērošanu; 15. atzinīgi vērtē ar programmu URBACT gūtos panākumus pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā un prasa atjaunot tās darbību un paplašināt to par ievērojamu un plaši pieejamu iniciatīvu, lai radītu iespējas kopējai apmācībai un pilsētu vietējo uzdevumu pārnesamībai; 16. aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot līdzekli vietējo un reģionu padomnieku iesaistīšanai šajos Eiropas pieredzes un labas prakses apmaiņas tīklos kā pirmo soli, lai īstenotu projektu Erasmus vietēja un reģionāla līmeņa vēlētām amatpersonām; 17. atgādina, ka reģionālo dalībnieku iesaistīšana ES mērķu sasniegšanā ir priekšnosacījums efektīvai teritoriālās kohēzijas īstenošanai; Iekļaut teritoriālo sadarbību kopējā pieejā 18. uzskata, ka teritoriālās sadarbības mērķis ir jāsaskaņo ar konverģences un konkurētspējas un nodarbinātības mērķiem; aicina programmu veidošanu saskaņot labāk, nekā tas bijis līdz šim; ierosina, lai reģionālās darbības programmām būtu iespējas interesēties par pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu projektiem, kuri uz tām attiecas, un piedalīties tajos, nosakot teritoriālu pieeju finansējuma piešķiršanai iepriekš noteiktiem prioritāriem projektiem, piemēram, pieslēgšanai Eiropas tīkliem pierobežas reģionos, panta 6. punkta b) apakšpunkts RR\ doc 7/19 PE v02-00

8 apspriežoties ar saviem programmu partneriem, saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem, kas ļaus labāk izmantot teritoriālās sadarbības iespējas ar pārrobežu attiecībām, kas izveidojušās starp privātajiem un valsts dalībniekiem; 19. mudina dalībvalstis un reģionus ieviest daudzreģionu darbības programmas, ar kurām varētu risināt kopējās teritoriālās problēmas, piemēram, tādas kalnu grēdas vai upes baseina esamību, kas ir raksturīga šai teritorijai; 20. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt politikas saskaņošanu pārrobežu reģionos un darba tirgu, lai nodrošinātu, ka saistībā ar ekonomiskās un teritoriālās integrācijas jautājumiem nerodas jautājumi konkurences izkropļojumiem; 21. uzskata, ka pārrobežu sadarbības programmām ir arī svarīgi būt efektīvām un panākt rezultātus attiecībā uz stratēģijām, kas skar nabadzības samazināšanu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu iekļaušanos Eiropas sabiedrības vairākumā; prasa ņemt vērā šo jautājumu, izstrādājot tiesisko regulējumu, un attiecībā uz to nodrošināt, ka nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos ir pieejami atbilstīgi pasākumi līdzdalībai Eiropas reģionālās attīstības programmās; Pieņemt teritoriālu pieeju citu ES politikas virzienu īstenošanā 22. konstatē, ka pieejas, kas līdzīgas Baltijas jūras stratēģijai, var pastiprināt pārrobežu sadarbību; uzskata, ka makrostratēģijās būtu pilnībā jāņem vērā citas reģionālās sadarbības programmas, lai veidotos sinerģija; norāda, ka Padomes iniciatīva makroreģionu koncepcija ir eksperimentāla kopēju un ļoti plašu teritoriju, kam raksturīgas kopējas teritoriālās problēmas, projektu saskaņošanas pieeja, lai izmantotu integrētas, daudznozaru un teritoriālās pieejas priekšrocības, balstoties uz kopīgiem stratēģiskajiem pasākumiem, kurus finansē no pašlaik pieejamiem līdzekļiem; 23. atgādina, ka ar šādām stratēģijām, kas pastāv vai var pastāvēt nākotnē, jānodrošina pamats stratēģiskākai un saskaņotākai pieejai, ko īstenot ar attiecīgajiem teritoriālās sadarbības instrumentiem, taču tās nerada ne ES budžetā papildu līdzekļus, ne vajadzību pēc jaunu iestāžu izveides un jaunu tiesību aktu piemērošanas; 24. prasa Komisijai rūpīgi pārbaudīt pirmo īstenoto makroreģionālo stratēģiju rezultātus; uzskata, ka šis process ir izraisījis lielu interesi, un tas būtu jāizmanto, gūstot atziņas par turpmāku jaunu makroreģionālo stratēģiju īstenošanu; 25. norāda, ka teritoriālās sadarbības mērķis var ietvert sadarbību makroreģionu līmenī, jo īpaši attiecībā uz tā starpvalstu jomu; 26. ierosina ar starpvalstu programmām atbalstīt šīs teritoriālās stratēģijas, saskaņojot makroreģionālo stratēģiju izstrādi, noteikšanu un vadību, tomēr nepieļaujot, ka tas izraisa ES budžeta struktūru nevajadzīgu dublēšanos, izveidojot noteiktas budžeta pozīcijas dažādiem makroreģioniem; 27. vienlaikus uzsver, ka makroreģionālo stratēģiju mērķi papildina mikroreģionālās pārrobežu sadarbības mērķus un var tos aptvert, taču nevar aizstāt; tādēļ uzsver, ka teritoriālās sadarbības pārrobežu sadaļa ir jāsaglabā kā noteikts un likumīgs elements pats PE v /19 RR\ doc

9 par sevi; 28. ir pārliecināts, ka 3. mērķa starpvalstu sadaļa var palīdzēt uzlabot sadarbību starp makroreģionālajām stratēģijām, vairāk iesaistot reģionālās un vietējās iestādes un pilsonisko sabiedrību praktisko iniciatīvu īstenošanā; 29. uzskata, ka visās starpvalstu stratēģijās ir pienācīgi jāņem vērā saskaņotības līmenis ar pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas transporta tīkliem un ar integrēto jūrniecības politiku ieviestajām stratēģijām; 30. atgādina, ka teritoriālā sadarbība attiecas gan uz Eiropas Savienības iekšējām, gan ārējām robežām, tostarp jautājumiem par pašreizējām un turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām; uzsver problēmas, ar ko saskaras trešās valstis, lai saņemtu līdzfinansējumu atbilstoši sadarbības noteikumiem, kas paredzēti ERAF regulā; prasa Komisijai apsvērt to, kā izveidot efektīvāku sinerģiju starp ERAF, pirmspievienošanās instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda iniciatīvām, un aicina, cik iespējams ātri, iesniegt priekšlikumu par jaunu kaimiņattiecību politiku; aicina vienkāršot un saskaņot noteikumus, ar ko regulē piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem, lai nodrošinātu to savietojamību un veicinātu to izmantošanu no saņēmēju puses; 31. aicina Komisiju, ievērojot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta īpašo raksturu, nodot atbildību par tā pārvaldi Komisijas Reģionālās attīstības ĢD, vienlaikus ņemot vērā ārējo attiecību aspektus; norāda, ka pašreizējā formā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments nenodrošina atbilstošu pamatu, lai ņemtu vērā pārrobežu sadarbības īpatnības; uzskata, ka būtu jāapsver tā nošķiršana no ārējo attiecību vadības vismaz tajos gadījumos, ja trešās valstis, kas piedalās sadarbībā pie ārējām robežām, arī finansē sadarbību; 32. aicina īstenot plašāku kaimiņattiecību rīcības plānu attiecībā uz ES attālākajiem reģioniem, kā pasludināts Komisijas paziņojumā COM(2004)0343; tādēļ uzsver saskaņotas daudznozaru rīcības nepieciešamību ES politikas jomās, kas attiecas uz attālākajiem reģioniem un jo īpaši iekšējās un ārējās sadaļas efektīvākas saskaņošanas nepieciešamību, izmantojot teritorijas sasniedzamības stratēģiju; 33. atgādina, ka Baltā grāmata par teritoriālo kohēziju kā turpmākais pasākums pēc zaļās grāmatas būtu savlaicīgs instruments, lai paskaidrotu, kā īstenot teritoriālo kohēziju ar daudzlīmeņu pārvaldību turpmākajā reģionālajā politikā un nodrošināt materiālus debatēm par nākamo tiesību aktu kopumu; 34. norāda, ka nosacījumi EKPI pārrobežu sadarbībai nav pietiekami tā pienācīgai attīstībai; tādēļ šajā sakarībā atbalsta efektīvāku sadarbību starp dažādiem attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem; ir pārliecināts par galēju nepieciešamību atkārtoti integrēt EKPI pārrobežu sadarbības programmas kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķī; Veicināt Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidi 35. uzskata, ka ETSG ir unikāls un vērtīgs teritoriālās pārvaldības instruments un ka tas atbilst strukturētas sadarbības vajadzībām finansēšanas, projektu juridiskā statusa un daudzlīmeņu pārvaldības ziņā; atgādina, ka EKPI instruments ir jāveicina kā līdzeklis, lai RR\ doc 9/19 PE v02-00

10 izveidotu pārrobežu pārvaldību, nodrošinot dažādu politikas nostādņu piesaisti reģionālajam un vietējam līmenim; kā arī uzsver to izšķirošo nozīmi, veicinot daudzlīmeņu pārvaldības modeļa sekmīgu ieviešanu; 36. uzsver, ka ETSG var veicināt ne tikai teritoriālo kohēziju, bet arī sociālo kohēziju; norāda, ka ar šo instrumentu var vislabāk tuvināt dažādu kultūru un valodu kopienas, veicināt mierīgu līdzāspastāvēšanu daudzveidīgā Eiropā un padarīt Eiropas pievienoto vērtību redzamu pilsoņiem; 37. iesaka veikt darbojošos ETSG sākotnējo novērtējumu, lai mācītos no to agrīnās pieredzes; 38. tomēr uzskata, ka ir jāvienkāršo to īstenošana, un aicina Komisiju nekavējoties iesniegt grozījumu priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1082/2006 par ETSG, ņemot vērā vietējo un reģionālo iestāžu noteiktās problēmas un jau izveidotās grupas un balstoties uz Reģionu komitejas paveikto darbu, lai: precizētu ETSG statusu dalībvalstu tiesību sistēmās, lai panāktu atbilstošu tiesisko pielāgošanu šajā jomā; atļautu ieinteresētajām personām dalībvalstī un trešā valstī izveidot ETSG; pārformulētu 4. panta 3. punktu nolūkā nodrošināt, ka tiek stingri ievērots triju mēnešu termiņš ETSG izveides pieteikumu apstrādei; vienkāršotu tiesību aktus, kas reglamentē personālu; nodrošinātu, ka nodokļu noteikumi attiecībā uz ETSG nav mazāk labvēlīgi nekā citi tiesiskie nosacījumi, ar ko pārvalda sadarbības projektu vai programmu īstenošanu; 39. prasa piešķirt vispārējās dotācijas ETSG ar projektiem, kas atspoguļo attiecīgo sadarbības programmu mērķus un stratēģijas, pamatojoties uz kopējām pārrobežu attīstības stratēģijām, lai ļautu tām tieši pārvaldīt struktūrfondus un programmas, kā arī prasa noteikumos, kas reglamentē citu Eiropas fondu darbību, pienācīgāk ņemt vērā ETSG starptautiskās un daudzpusējās īpašības, lai atvieglotu tām piekļuvi citiem finansējuma avotiem; 40. atzinīgi vērtē Reģionu komitejas uzsākto Eiropas ETSG platformu, kuras mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu, labākās prakses apkopošanu un tehniskā atbalsta nodrošināšanu ETSG; 41. uzskata, ka pārrobežu ETSG sniedz lielisku iespēju veidot Eiropu teritoriālajā līmenī ar ES pilsoņu līdzdalību; aicina pārrobežu ETSG izveidot un attiecīgā gadījumā nodrošināt pilsoniskās sabiedrības pārrobežu forumu un atbalstīt pilsoņu pārrobežu iniciatīvas; Vienkāršot īstenošanu 42. uzskata, ka teritoriālās sadarbības programmu īstenošana joprojām ir pārāk sarežģīta un ka 3. mērķa sasniegšanai ir nepieciešama atsevišķa regula, lai atspoguļotu tā pasākumiem piemītošās starptautiskās īpašības; uzskata, ka pašlaik programmu īstenošanā jāiesaista pārāk daudzas dažādas pārvaldes iestādes, un šajā sakarībā aicina panākt būtisku vienkāršošanu; 43. aicina Komisiju paredzēt īpašus pasākumus, kas vienkāršotu revīzijas un kontroles PE v /19 RR\ doc

11 noteikumus, ievērojot pamatprincipu viena pārvaldes iestāde uz vienu programmu, ļautu sistemātiskāk izmantot vienotas likmes izmaksu aprēķināšanu un mazu projektu finansēšanu, izmantojot fiksētas summas, noteiktu precīzāku ES kārtību noteikumiem par tiesībām uz finansējumu, nodrošinātu lielāku elastīgumu, piemērojot saistību atcelšanu, palielinātu tehnisko atbalstu, lai pārvaldes iestādes varētu vairāk likt uzsvaru uz projektu uzsākšanu, to stratēģisko pārraudzību un rezultātu sasniegšanu, nevis tikai pārvaldību un pieteikumu atbilsmi administratīvajiem noteikumiem; 44. aicina dalībvalstis vienkāršot savus valsts tiesību aktus, kuri ļoti bieži palielina administratīvo slogu, kas nav prasīts Kopienas tiesību aktos; 45. aicina Komisiju, cik iespējams ātri, precizēt noteikumus, ar ko pārvalda teritoriālajai sadarbībai paredzēto nosacījumu principu; uzskata ja ar šiem nosacījumiem būtu rada apstākļi labākai un efektīvākai līdzekļu izmantošanai, tiem nevajadzētu turpināt sarežģīt īstenošanu, kaitējot programmas pārvaldītājiem un saņēmējiem; 46. turklāt prasa pielikt pūles, lai paplašinātu un vienkāršotu kārtību, kā tiek iesaistītas privātās ieinteresētās personas; ierosina ieviest finanšu inženierijas sistēmas, par pamatu ņemot JEREMIE un JESSICA modeli, lai vienkāršotu pārrobežu projektus, kas ir ekonomikas attīstības vektori, kā arī privāto ieinteresēto personu līdzdalību un valsts un privāto partnerattiecību ieviešanu; Padarīt pamanāmāku teritoriālo sadarbību 47. pauž nožēlu par to, ka teritoriālā sadarbībā ir nepietiekami pamanāma gan valsts un vietējās pārvaldes līmenī, gan pilsoņu acīs, un tādēļ aicina uz efektīvāku saziņu par pabeigtajiem projektiem; 48. prasa Komisijai nākt klajā ar risinājumiem, kas ļautu nodrošināt ETSG un to pasākumu labāku pamanāmību teritoriālajā sadarbībā ieinteresētajām pusēm un plašākai sabiedrībai; 49. uzskata, ka ciešā kultūras un lingvistiskā saikne starp pierobežas reģioniem dažādās dalībvalstīs un vēstures mantojums ir jāizmanto kā līdzeklis pārrobežu sadarbības veicināšanai; 50. uzskata, ka atbalsts izglītības un kultūras jomā stratēģijas Eiropa 2020 inteliģentas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanā un pastiprināta sadarbība izglītības un kultūras jomā palielinātu pilsoņu un NVO līdzdalības līmeni, kā arī uzlabotu teritoriālās sadarbības pamanāmību un nojauktu garīgās robežas, kas joprojām kavē pilsoņu tuvināšanos; 51. aicina nodrošināt labāku saskaņotību starp pārvaldes iestādēm un jau esošajām pārrobežu iestādēm, piemēram, Eiroreģioniem, īstenojot pārrobežu programmas, lai garantētu projektu augstu kvalitāti, pārrredzamību un pieejamību cilvēkiem; 52. prasa nodrošināt labāku saskaņošanu un saziņu starp visām ieinteresētajām pusēm teritoriālās sadarbības īstenošanas procesā, ierosina visām vienas sadaļas programmām ieviest vienu identificējamu logotipu (piemēram, atjaunot labi zināmo INTERREG etiķeti) kopā ar katras programmas logotipu (iespējams standarta vizuālā izmērā) un aicina Komisiju nākamā plānošanas perioda sākumā ierosināt vērienīgu plašsaziņas līdzekļu RR\ doc 11/19 PE v02-00

12 informācijas kampaņu pierobežas reģionos par teritoriālās sadarbības ieguvumiem un panākumiem; 53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm. PE v /19 RR\ doc

13 PASKAIDROJUMS Pēdējos piecos gados struktūrfondu pamatregula un Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ievērojami palielinājusi teritoriālās sadarbības nozīmi. Aizstājot Kopienas iniciatīvu INTERREG, gada finanšu shēmā teritoriālās sadarbības mērķis ir noteikts par vienu no trim Eiropas Savienības kohēzijas politikas pīlāriem. Līdz ar to teritoriālā kohēzija saskaņā ar Līguma 174. pantu ir kļuvusi par vienu no trim kohēzijas politikas sastāvdaļām līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai. Teritoriālā kohēzija šobrīd ir nostiprināta kā viena no Eiropas Savienībās galvenajām prioritātēm. Referente uzskata, ka teritoriālās sadarbības mērķis ir novērst fiziskos, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus un mazināt robežu ietekmi starp teritorijām un reģioniem, lai tie varētu kopīgi risināt teritoriālos (pakalpojumi, infrastruktūra, pilsētu un lauku teritoriju plānošana), globālos (globalizācija, klimata pārmaiņas), ekonomikas un sociālos uzdevumus. Teritoriālā sadarbība ir līdz šim nepietiekami izmantots konkurētspējas veicināšanas avots, kas var palīdzēt īstenot vēl ciešākas Eiropas tautu savienību mērķi. Programmas INTERREG III gada plānošanas periodam īstenošanas novērtējumā ir pārliecinoši apliecināta šā mērķa pievienotā vērtība Eiropas projektā un sniegti vairāki veiksmīgi piemēri: īstenoti 1030 infrastruktūras projekti, izveidots vairāk nekā km jaunu ceļu vai šo ceļu vajadzībām ir saņemts finansējums, tieši vai netieši radīts vai saglabāts darbavietu un jaundibinātu vai jau darbojošos uzņēmumu, izveidots gandrīz sadarbības tīklu un struktūru, un vairāk nekā personu (tostarp studentu) piedalījušies kursos, apmācībās, semināros, darbsemināros, sanāksmēs vai citos izglītojošos pasākumos 1. Stiprināt teritoriālās sadarbības mērķi Vērienīgs budžets Referente uzskata, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta gada 7. oktobra rezolūcijā par ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc gada pausto nostāju, saskaņā ar Komisijas 5. ziņojumā par kohēzijas politiku pausto nostāju, saskaņā ar Reģionu komitejas ieteikumiem un Padomes par reģionālo attīstību atbildīgo ministru neformālās sanāksmes, kas notika Lježā gada 22. un 23. novembrī, secinājumiem ir būtiski jāpastiprina 3. mērķis. Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā šim mērķim atvēlēti 8,5 miljardi euro (tikai 2,5 % no ES kopējiem strukturālajiem izdevumiem). Sarunās par iepriekšējo periodu Komisija prasīja 3. mērķim nodrošināt vismaz 5 % no kohēzijas politikas budžeta. Mērķis savu briedumu būs sasniedzis gadā. Sadarbības pieprasījums ir ievērojams un vajadzības ir milzīgas. Referente uzskata, ka Eiropas Parlamentam ir jāatbalsta teritoriālās sadarbības ieinteresēto pušu ieceres, atkārtoti prasot piešķirt šim mērķim vismaz 7 % no kopējā kohēzijas politikas budžeta. Stabila struktūra 1 Kopienas iniciatīva INTERREG III ( ), paveiktā novērtējums (Nr CE.16.0.AT.016). RR\ doc 13/19 PE v02-00

14 Referente uzskata, ka ir jāsaglabā šā mērķa struktūra ar trim sadaļām, jo katrai no tām ir sava loģika un vērtība. Pārrobežu sadarbība (73 % no budžeta) nodrošina finansējumu vienotu stratēģiju īstenošanai reģioniem, kas atrodas pie dalībvalstu iekšējām (un dažkārt ārējām) robežām ne vairāk kā 150 km attālumā viens no otra. Tās īstenošana ir teritorializēta NUTS 3 līmenī un atbilst pārrobežu reģionu vietējām vajadzībām. Referente uzskata, ka debates par atbilstības pāreju uz NUTS 2 līmeni, ko prasīja dažas ieinteresētās puses, var apdraudēt šo pārrobežu sadarbības vietējo dimensiju. Tomēr atkarībā no projektu veida ERAF regulas 21. pantā sniegto iespēju izmantošana attiecībā uz vietu, kur notiek pārrobežu un starpvalstu sadarbība, nodrošina elastīgumu, kas būtu jāveicina. Šis pants ļauj pamatotos gadījumos apmaksāt izdevumus, kurus ar šo programmu nav paredzēts apmaksāt. Starpvalstu sadarbības mērķis (20 % no budžeta) plašākā mērogā ir veicināt vienā un tajā pašā ģeogrāfiskā zonā blakus esošu reģionu sadarbību ar mērķi īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes tādās jomās kā, piemēram, pētniecība un attīstība, informācijas sabiedrība, vide, augstākā izglītība, mobilitāte un pilsētu ilgtspējīga attīstība, kā arī reaģēšana uz dabas katastrofām. Visbeidzot, starpreģionu sadarbība (4 % no budžeta) nozīmē visu 27 Savienības dalībvalstu reģionu sadarbību neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas un attiecas uz informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu. Pieredze 1 liecina, ka starpreģionālās sadarbības projektu konkursos pieprasījums ir 10 reižu lielāks par piedāvājumu. Šī atšķirība var radīt administratīvu slogu pārvaldes iestādei, atturēt kandidātus no līdzdalības un izraisīt viņos vilšanos. Lai ekonomētu un uzlabotu projektu kvalitāti, būtu vēlams atkārtoti pārskatīt ES līdzfinansējuma līmeni dalībniekiem no konkurētspējas un nodarbinātības reģioniem. Referente arī ierosina reģioniem vairāk izmantot iespējas, ko nodrošina pamatregulas 37. panta 6. punkta b) apakšpunkts, kurā paredzēts pēc attiecīgās dalībvalsts ierosmes iekļaut konverģences vai reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības darbības programmās starpreģionālās sadarbības pasākumus ar citas dalībvalsts reģionālās vai vietējās iestādes līdzdalību. Teritoriālās sadarbības mērķa starpreģionālā sadaļa var palīdzēt atbalstīt saskaņošanu, zinātības apkopošanu, labas prakses apmaiņu un šādi īstenotu projektu stratēģisku iedzīvināšanu. Programma INTERACT būtu efektīvāka, ja to labāk un ciešāk iesaistītu šajā sadaļā. Programma URBACT II (informācijas apmaiņa ar mērķi veicināt pilsētu ilgtspējīgu attīstību) ir guvusi zināmus panākumus un tādēļ būtu jāturpina. Turklāt saistībā ar debatēm par programmu Erasmus vietējiem padomniekiem būtu noderīgi, lai apmaiņas tīklos (INTERACT/starpreģionālā sadarbība un URBACT) tiktu vairāk iesaistītas šādas amatpersonas nolūkā padarīt apmaiņu redzamāku un tai piešķirt jaunu politisku impulsu. Tas varētu būt pirmais solis, lai īstenotu projektu Erasmus vietēja un reģionāla 1 Avots: programmas Interreg IV vadība Pirmais uzaicinājums piedalīties projektos: izvēlēti 4832 kandidāti 492 projektiem. Otrais uzaicinājums piedalīties projektos: izvēlēti 4671 kandidāti 481 projektiem. PE v /19 RR\ doc

15 līmeņa vēlētām amatpersonām. Programma ESPON, kas nodrošina pētījumus un datubāzes teritoriālās sadarbības un pierobežu teritoriju jomā, ir efektīvs instruments. Tomēr ir jāpieliek pūles, lai rezultāti būtu vieglāk pieejami un pamanāmāki visām sadarbībā iesaistītajām pusēm. Stratēģiskāka un kopējā pieejā ietverta teritoriālā sadarbība Lai gan kopumā finansējuma proporcijas starp šīm sadaļām var saglabāt, plānošanai ir jākļūst stratēģiskākai un tai jānotiek visos plānošanas posmos. Referente vēlas, lai sadarbības pasākumi tiktu saskaņoti visos pārvaldības līmeņos līdz ar teritoriju vajadzībām labāk pielāgotu stratēģiju Eiropa 2020 un citām pašreizējām teritoriālajām stratēģijām (eirokvartāli, eiroreģioni, makroreģioni). Teritoriālo sadarbību dažkārt kavē valstu apsvērumi, kas atspoguļo es vēlos atgūt savu naudu sindromu dalībvalstis un ieinteresētās puses kopīgi finansē projektus to teritorijā bez reālas sadarbības un Eiropas pievienotās vērtības. Tādēļ referente ierosina, lai finansējumu piešķirtu katrai teritoriālās sadarbības programmai, nolūkā integrēti apmierināt attiecīgās sadarbības telpas vajadzības. Saglabājot galveno, t.i., demogrāfijas kritēriju, Komisija varētu apsvērt citus stratēģiskus, izmērāmus un atbilstīgus kritērijus, kas atspoguļo teritoriju vajadzības un nenodara kaitējumu visbūtiskākajam demogrāfijas kritērijam. Papildu rādītājos varētu ņemt vērā īpašas teritoriālās sadarbības problēmas, piemēram, pārklājumu, piekļuvi infrastruktūrai vai noteiktus rādītājus, kas saistīti ar stratēģiju Eiropa Referente uzskata lai gan teritoriālās sadarbības budžets ir būtiski jāpaaugstina, tas nekad nebūs pietiekams, lai finansētu lielus Eiropai nepieciešamus pārrobežu vai starpvalstu infrastruktūras projektus transporta, enerģijas un jaunu saziņas tehnoloģiju jomā. Lai patiesi īstenotu teritoriālās kohēzijas principu un palielinātu saskaņā ar konverģences un konkurētspējas un nodarbinātības mērķiem piešķirtā finansējuma Eiropas pievienoto vērtību, ir vajadzīga lielāka papildināmība starp teritoriālās sadarbības mērķi un kopējo pieeju. Tādējādi tiek ierosināts plānošanas perioda sākumā konverģencei un konkurētspējai un nodarbinātībai paredzētos līdzekļus sadalīt atbilstīgi teritoriālai pieejai konkrētam skaitam prioritāru projektu kā, piemēram, Eiropas transporta tīkliem, kuri ir iepriekš noteikti un par kuriem ir panākta vienošanās ar programmu partneriem, ievērojot daudzlīmeņu pārvaldības un partnerattiecību principus. Visbeidzot, referente vēlētos uzsvērt pieredzi, kas gūta ar daudzreģionu darbības programmām, piemēram, programmām Luāra un Centrālais masīvs Francijā, kurām ir kopēja teritoriāla bāze. Pieņemt teritoriālu pieeju, īstenojot citus Kopienas politikas virzienus Makroreģionālās stratēģijas Baltijas jūras un Donavas reģionam daudzām ieinteresētajām pusēm ir radījušas gan entuziasmu, gan bažas. Referente vēlas atgādināt, ka šīs stratēģijas nav ne jauna starpvaldību sadarbības struktūra, kuru pārvalda dalībvalstu centrālās iestādes, ne jauna neidentificēta un autonoma Kopienas struktūra, kura nav saistīta ar reģionālo politiku. Īpaši nozīmīgs ir "triju nē" noteikums: nav jaunu iestāžu, nav jaunu noteikumu, nav jaunu RR\ doc 15/19 PE v02-00

16 budžeta pozīciju makroreģionālajām stratēģijām. Tomēr makroreģionu pieeja, kas ir eksperimentāla kopēju ļoti lielu teritoriju projektu saskaņošanas pieeja, lai izmantotu integrētas un daudznozaru pieejas priekšrocības, ar kopējiem stratēģiskajiem pasākumiem, kurus finansē no pašlaik pieejamiem līdzekļiem, prasa īpašu uzmanību atkarībā no gūtajiem panākumiem. Lai gan nav ieteikts izveidot makroreģionus visā Eiropā, starpvalstu pārvaldes sadaļu varētu izmantot, lai saskaņotu šo stratēģiju izstrādi, noteikšanu un vadību, paredzot to, kur tās būs noderīgas un vēlamas. Tāpat starpvalstu sadaļā ir jāņem vērā iespējamā saskaņošana ar citām būtiskām Kopienas stratēģijām, piemēram, Eiropas transporta tīkliem un integrēto jūrniecības politiku. Visbeidzot, sadarbībai pie Eiropas ārējām robežām ir raksturīgi trūkumi un īstenošanas grūtības, jo īpaši sinerģijas trūkuma dēļ starp noteikumiem, kas reglamentē dažādu fondu (ERAF, EKPI, IPA, EAF) darbību, un pārvaldības problēmu dēļ. Atbildīgie Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti tiek aicināti labāk saskaņot savas darbības šajā jomā. Veicināt Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidi Ar atsevišķu regulu gadā tika izveidots juridisks instruments teritoriālās sadarbības veicināšanai Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG). ETSG var izmantot saistībā ar visiem trijiem teritoriālās sadarbības aspektiem, un tā ir unikāls teritoriālās pārvaldības instruments. To ieviesa pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ( gadam) tiesību aktu kopuma apspriešanas laikā. Pamatojoties uz attiecīgo regulu, valsts, reģionālās vai vietējās iestādes var izveidot vienotas grupas ar juridiskas personas statusu, lai īstenotu sadarbības programmas un projektus. Tādējādi regula būtiski papildina daudzlīmeņu pārvaldības modeli. Pieredze saistībā ar jau izveidotajām Eiropas teritoriālās sadarbības grupām vai tām, kuras tiek veidotas, liecina, ka šis instruments darbojas apmierinoši. Finansiālā, juridiskā statusa un daudzlīmeņu pārvaldības ziņā tās apmierina reģionālo un vietējo iestāžu vajadzības, pat pārsniedzot Eiropas likumdevēja cerības. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai vietējās un reģionālās iestādes Eiropas Savienībā būtu labāk informētas par ETSG. Turklāt ir ievērojams skaits citu problēmu, galvenokārt juridiskas, organizatoriskas vai saistībā ar finansējuma pieejamību, ar kurām ETSG jāsaskaras, jo īpaši to darbības uzsākšanas posmā (piemēram, problēmas saistībā ar valsti, kurā grupa tiek veidota, un ļoti ilgas reģistrēšanas procedūras). Referente vēlas atsaukties uz vairākām problēmām, kuras ir noteikusi Reģionu komiteja, proti: nepieciešamību precizēt ETSG statusu dalībvalstu tiesību sistēmās, grūtībām saņemt atļauju, lai izveidotu ETSG starp dalībniekiem dalībvalstī un trešā valstī, nepieciešamību pārformulēt 4. panta 3. punktu, lai tiktu stingri ievērots triju mēnešu termiņš (kura laikā dalībvalsts piekrīt vai nepiekrīt ETSG izveidei), un juridisko noteikumu vienkāršošanu, kuri reglamentē ESTG personālu un nodokļu režīmu. PE v /19 RR\ doc

17 Turklāt noteikumos par citu Eiropas fondu pieejamību ir labāk jāņem vērā ETSG konkrētās īpašības ne vien kā partnerei, bet arī kā Eiropas daudzpusējās un starptautiskās sadarbības struktūrai. Visbeidzot, vispārējo dotāciju piešķiršana ETSG, lai ļautu tām tieši pārvaldīt struktūrfondus, ievērojot ar šo programmu noteikto stratēģiju, atvieglotu projektu īstenošanu un mudinātu izveidot jaunas ETSG. Vienkāršot īstenošanu Ar 3. mērķi ir paredzēta kompleksa un daudzdimensionāla sadarbība starp dažādu dalībvalstu partneriem. Šie ierobežojumi prasa pieņemt īpašu regulu, kas patiesi vienkāršo īstenošanu. Referente ierosina virkni pasākumu, ko prasa vietējās ieinteresētās personas, proti, vienkāršot revīzijas un kontroles noteikumus, sistemātiskāk izmantot vienotas likmes izmaksu aprēķināšanu, noteikt precīzāku kārtību noteikumiem par tiesībām uz Kopienas atbalstu, nodrošināt elastīgumu saistību atcelšanas kārtībā un palielināt tehniskās palīdzības līmeni, lai pārvaldes iestādes varētu likt uzsvaru drīzāk uz projektu stratēģisko pārraudzību, nevis pieteikumu atbilsmi administratīvajiem noteikumiem. Tomēr referente vēlētos uzsvērt, ka vienkāršošana vispirms prasa stabilus noteikumus. Visbeidzot, viena no teritoriālajā sadarbībā visbiežāk sastopamajām problēmām ir privāto ieinteresēto pušu vilcināšanās iesaistīties, ņemot vērā šādu projektu sarežģītību un tiem raksturīgo risku. Tādēļ referente aicina Komisiju ciešāk iesaistīt šīs ieinteresētās personas, jo īpaši ar finanšu inženierijas sistēmām, par pamatu ņemot JEREMIE un JESSICA modeli, lai vienkāršotu pārrobežu projektus, kas ir ekonomikas attīstības vektori, un izveidot valsts un privātās partnerattiecības. Padarīt pamanāmu teritoriālo sadarbību Teritoriālo sadarbību negatīvi ietekmē kāda jo īpaši būtiska un vispārīgāka problēma, kas skar struktūrfondus, proti, to pamanāmības trūkums Nedz pilsoņi ikdienas dzīvē, nedz dalībvalstu centrālās, reģionālās vai vietējās valsts iestādes, nedz Eiropas iestādes ilgtermiņa politikas plānā neņem vērā teritoriālās sadarbības problēmas. Ir jāveic pasākumi visos trijos līmeņos, ja mēs vēlamies palielināt teritoriālās sadarbības pamanāmību. Šim uzdevumam var būt divi risinājumi: - Eiropas cēlajam mērķim teritoriālajai sadarbībai visu Eiropas pilsoņu izpratnē jākļūst par simbolisku Eiropas Savienības iemiesojumu; - visu līmeņu politikas veidotājiem un ierēdņiem jāiepazīstas ar teritoriālās sadarbības praktiskajiem aspektiem, kas var ietekmēt viņu darbu. RR\ doc 17/19 PE v02-00

18 Tādēļ referente prasa Komisijai īpaši apsvērt risinājumus, kas ļautu nodrošināt ETSG labāku pamanāmību teritoriālajā sadarbībā ieinteresētajām pusēm un pilsoņiem. Tāpat atbalsts stratēģijas Eiropa 2020 inteliģentas un iekļaujošas izaugsmes mērķa sasniegšanā un sadarbības pastiprināšanā izglītības un kultūras jomā palielinātu pilsoņu un NVO līdzdalības līmeni, kā arī veicinātu teritoriālās sadarbības pamanāmību un nojauktu garīgās robežas, kas kavē pilsoņu tuvināšanos. Visbeidzot, ir nepieciešama labāka saskaņošana un saziņa starp visām teritoriālās sadarbības īstenošanā iesaistītajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, sākot ar vienota logo izmantošanu. Komisija arī varētu paredzēt saziņas kampaņu pierobežas reģionos ar programmas INTERACT atbalstu. PE v /19 RR\ doc

19 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS Pieņemšanas datums Galīgais balsojums +: : 0: Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Sophie Auconie, Victor Boştinaru, Zuzana Brzobohatá, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Juozas Imbrasas, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Franz Obermayr, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska Andrea Cozzolino, Karima Delli, Jens Geier, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter, László Surján Vladko Todorov Panayotov, Britta Reimers, Ivo Strejček RR\ doc 19/19 PE v02-00

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

PR_Dec_Agencies

PR_Dec_Agencies Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Microsoft Word - lv-COM674.doc

Microsoft Word - lv-COM674.doc EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

AM_Ple_NonLegReport

AM_Ple_NonLegReport 21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Draft council conclusions Austrian Presidency

Draft council conclusions Austrian Presidency Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentvalsts Pastāvīgo pārstāvju komiteja Gatavošanās Konkurētspējas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

PR_COD_2app

PR_COD_2app Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0300/2016 18.10.2016 ***II IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par grozījumu

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN

Sīkāk

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion LV 2019 Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā Informatīvais apskats 2019. g. jūnijs 2 Saturs Punkts Kopsavilkums I-IX Ievads 01-07 Sniegums Eiropas Savienībā 01-02 Kohēzija 03 Šā informatīvā apskata mērķis

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2011) 608 galīgā redakcija 2011/0269 (COD) C7-0319/11 LV Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2011) 608 galīgā redakcija 2011/0269 (COD) C7-0319/11 LV Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par EIROPAS KOMISIJA Briselē, 6.10.2011 COM(2011) 608 galīgā redakcija 2011/0269 (COD) C7-0319/11 LV Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014.-2020.

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Strasbūrā, COM(2018) 375 final 2018/0196 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus note

EIROPAS KOMISIJA Strasbūrā, COM(2018) 375 final 2018/0196 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus note EIROPAS KOMISIJA Strasbūrā, 29.5.2018 COM(2018) 375 final 2018/0196 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas

Sīkāk

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

TA

TA Eiropas Parlaments 2014-2019 PIEŅEMTIE TEKSTI P8_TA(2015)0108 Eiropas kino digitālajā laikmetā Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par Eiropas kino digitālajā laikmetā (2014/2148(INI))

Sīkāk

Konkursa nolikums

Konkursa nolikums APSTIPRINU Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons Rīgā, 2017. gada 7. septembrī Konkursa Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam 2017 NOLIKUMS PAMATOJUMS Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk

Sīkāk

Microsoft Word - A MSWORD

Microsoft Word - A MSWORD EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0125/2015 1.4.2015 *** IETEIKUMS par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis

Transatlantiskā tirdzniecības un  ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

Latvijas Pilsoniska alianse

Latvijas Pilsoniska alianse Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu

Sīkāk

Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros gadam PROGRAMMAS ROKASGRĀMATA 4. projektu

Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros gadam PROGRAMMAS ROKASGRĀMATA 4. projektu Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros 2007. 2013. gadam PROGRAMMAS ROKASGRĀMATA 4. projektu konkurss 2011. gada 1. februāris Oficiālā Programmas

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

PDFP8NGRYUBVT.0.doc

PDFP8NGRYUBVT.0.doc EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 3.2.2015 B8-0000/2015 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.11.2011 SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Regulai, ar ko groza Regulu

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

EN

EN LV LV LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 15.10.2009. COM(2009) 538, galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

COM(2016)551/F1 - LV

COM(2016)551/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 24.8.2016. COM(2016) 551 final 2016/0264 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām,

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

cdr _00_00_tra_bro_lv

cdr _00_00_tra_bro_lv Platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību Stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanas uzraudzības foruma veiktā apsekojuma rezultātu kopsavilkums CDR3702-2013_00_00_TRA_BRO LV - 1 - Secinājumu pamatā

Sīkāk

TA

TA 29.6.2018 A8-0300/ 001-056 GROZĪJUMI 001-056 iesniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika A8-0300/2017 (COM(2016)0786 C8-0514/2016

Sīkāk

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Sīkāk

PR_BUD_Funds

PR_BUD_Funds Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0273/2016 29.9.2016 ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar

Sīkāk

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro C 282/4 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.8.2017. V (Atzinumi) ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS EIROPAS KOMISIJA UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS EACEA/33/2017 2014. 2020. gada programma Eiropa

Sīkāk

Microsoft Word - CONS_CONS_2007_15647_REV1__LV.doc

Microsoft Word - CONS_CONS_2007_15647_REV1__LV.doc EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2008. gada 21. janvārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2006/0197 (COD) 15647/1/07 REV 1 EIT 23 EDUC 215 RECH 395 COMPET 406 CODEC 1334 TIESĪBU AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats:

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.12.2014 C(2014) 10137 final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija Adresāts: Valdis Lokenbahs priekšsēdētājs Fakss: +371

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Komisijas Lēmums (2011. gada 22. februāris) par finansēšanas lēmuma pieņemšanu gadam saistībā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsa

Komisijas Lēmums (2011. gada 22. februāris) par finansēšanas lēmuma pieņemšanu gadam saistībā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsa 3.3.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 69/1 IV (Paziņojumi) EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI EIROPAS KOMISIJA KOMISIJAS LĒMUMS (2011. gada 22. februāris) par finansēšanas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2012) 392 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITE

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2012) 392 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITE EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.7.2012. COM(2012) 392 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Stiprāka Eiropas Pētniecības

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariā

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariā Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariāts Datums: 2019. gada 27. maijs Saņēmējs: delegācijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 28 final 2013/0028 (COD) C7-0024/13 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regul

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 28 final 2013/0028 (COD) C7-0024/13 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regul EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 28 final 2013/0028 (COD) C7-0024/13 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1370/2007 attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas neizmantotās iespējas un riski Iepirkumu Gada balva 2017 Māra Stabulniece, zvērināta advokāte IGAUNIJA LATVIJA LIETUVA Rīga, 2018.gada 18.janvāris

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Lēmums Nr.1 2019.gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par lēmumu izpildi. Pamatojoties uz 2013. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1511 nolikums

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 FORUMS PAR BŪTISKAJĀM PĀRMAIŅĀM 2014.gada 5.februāris 1 Mērķis AI/SI apmainīties ar pieredzi būtisko pārmaiņu vērtēšanā un vienoties par vienotas prakses piemērošanu būtisko pārmaiņu identificēšanā un

Sīkāk

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs ĶEGUMA NOVADA DOME Reģ.Nr. 90000013682 Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020, tālr. 26406395, 650 38883, dome@kegums.lv Skolēnu nodarbinātības organizēšanas vasaras brīvlaikā Ķeguma novadā NOLIKUMS

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

ER

ER Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments 29.6.2015 A8-0203/2015/err01 ADDENDUM ziņojumā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka Savienības procedūras kopējās

Sīkāk

COM(2018)324/F1 - LV

COM(2018)324/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.5.2018. COM(2018) 324 final 2018/0136 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

PR_INI

PR_INI Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0307/2015 20.10.2015 ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu 2015. gada prioritāšu īstenošana (2015/2210(INI)) Ekonomikas un monetārā

Sīkāk