16. martā Aspazijai 150

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "16. martā Aspazijai 150"

Transkripts

1 PAR VISU, KAS SVARĪGS IZGLĪTĪBĀ 0 35 Cena 2,83 EUR Ceturtdiena, 12. marts, 2015 Nr. 5 (471) Abonēšana , fakss , e-pasts redakcija@izglitiba-kultura.lv Ar pedagogu atalgojuma jauno modeli vēlas panākt horizontālu godīgumu. Lasiet 3. lpp. FOTO: no DP arhīva Valsts drošības riski skolās. Lasiet 8. lpp. Šonedēļ aktuāli 16. martā Aspazijai 150 MĀCOS DARĪT Latvijas SMU pavasara gadatirgū plašs ekoloģisko preču piedāvājums. 4. lpp. VESELĪBA Ārsti skandina trauksmes zvanus par neveselīgo vidi skolās. 7. lpp. ATZINĪBA Matemātikas un dabaszinātņu skolotāji izcīna Ekselences balvu. 11. lpp. GLOBĀLĀ IZGLĪTĪBA Izstrādātas programmas un mācību materiāli globālajā izglītībā lpp. FOTO: no IKSD arhīva PIRMSKOLA Par tautas dvēseli un latvisko audzināšanu. 16. lpp. FOTO: no personiskā arhīva METODISKIE MATERIĀLI Filca dubultaplikācijas tehnikā darināti izstrādājumi. 21. lpp. IK IK INFORMĀCIJA Pirms 150 gadiem, gada 16. martā, turīga Zemgales zemnieka ģimenē Zaļenieku pagasta Daukšās piedzima Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos Rozenvalde), vēlāk Elza Pliekšāne, plašāk pazīstama kā Aspazija, kas kļuva par izcilu latviešu literāti un politiķi. Nākamnedēļ viņas jubileja tiks svinēta ar vairākiem nozīmīgiem pasākumiem. Aspazijas 150. dzimšanas dienā 16. martā plkst ar literāru vakaru Es uguns liesma esmu, / Es esmu austošs rīts Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Līgo zālē turpināsies pasākumu cikls Aspazijas un Raiņa gads RLB. Pasākumā skanēs Aspazijas dzeja, atmiņas, lugas Aspazija fragmenti. Sarīkojumā ir aicināti piedalīties: tulkotāja un pētniece Astrīda Stānke, Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Mg. philol. Gaida Jablovska, RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, aktieri Ieva Mūrniece un Haralds Ulmanis un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē 18. martā būs Ingas Ābeles lugas Aspazija. Personīgi iestudējuma pirmizrāde Māras Ķimeles režijā. Lugu I. Ābele ir sarakstījusi īpaši Jaunajam Rīgas teātrim. Tas ir viens no sešiem dramaturģijas darbiem, kas saņēma prēmiju konkursā Modini kanonu! Rainis un Aspazija. 20. martā plkst Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks koncerts Aspazija Rainis 150, kurā skanēs populāras dziesmas Vēsturnieka Andra Tomašūna apkopotās skatu kartes ar abu dzejnieku tekstiem. Koncerta programmā ir iekļautas Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Riharda Dubras, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa kora dziesmas, kurās skan Aspazijas vai Raiņa dzeja. Koncertā piedalīsies Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes jauktais koris Aura, Vecumnieku bērnu un jauniešu koris Via Stella un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sieviešu kamerkoris. Sekot Raiņa un Aspazijas gada pasākumiem aicinām mājaslapā:

2 2 AKTUALITĀTES IZGLĪTĪBĀ REDAKTORES SLEJA Trīs notikumi Daiga Kļanska, laikraksta Izglītība un Kultūra galvenā redaktore Šoreiz sleju sākšu ar diriģenta Māra Sirmā, runājot par gatavošanos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, laikrakstam teikto, kas ir būtisks un saskan arī ar maniem vērojumiem: Mēģinu abstrahēties no profesionāla diriģenta viedokļa, bet uz visu paskatīties kā valsts pilsonis, kas saistīts ar kultūras jomu, un izvērtēt procesu, kas notiek Latvijā. Visspilgtāk visu no vienkāršajiem adījuma valdziņiem līdz lielajiem dziesmu un deju svētku rakstiem veido dzīparošana ikdienā mēģinājumi u. tml. Tas vienīgais uztur latvisko garu, notur garīgo pakāpi, lai varam sevi uzskatīt par Latvijai piederīgiem, par latviešiem. Tas liecina par kultūras atšķirības zīmi tepat no kaimiņiem Lietuvā, Igaunijā, nerunājot par Eiropu, pasauli. Tas ir vienīgais, kas mūs atšķir, tas ir spilgtākais, ar ko varam sevi ierakstīt pasaules kartē. Pensionētā bērnudārza vadītāja Marta Aveniņa uzsver, ka latviskās audzināšanas pamatā ir valoda. Un tieši par latviešu valodu šoreiz mudinu domāt arī jūs. Kādu dienu, stāvot Rīgas centrā, iepretim centrālajai dzelzceļa stacijai, ieklausījos ielas trokšņos un uzmetu aci apkārtējo ēku izkārtnēm. Man nevilšus nācās uzdot sev jautājumu: Kur es atrodos? Vai tā ir Rīga, mana Latvija? jo apkārt skanēja skaļa arābu mūzika, arī uz izkārtnēm izlasītie uzraksti neko daudz neatšķīrās no citās valstīs redzētajiem. Kādēļ man tieši tagad šīs izjūtas ienāca prātā? Nomācošs skolēnu mācību uzņēmumu, kas piedalījās pavasara gadatirgū, nosaukumu vairākums ir angļu valodā: Be happy!, Live to Ride, Eco Toys utt. Par ko tas liecina? Jā, saprotu gan starppriekšmetu saikni, gan vēlmi darboties globālajā tirgū un daudzus citus iemeslus, kādēļ jau skolas laikā pat nedomājot atsakāmies no savas valodas Ja reiz tā rīkojamies jau skolā, tad kā mēs nākotnē nodrošināsim latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā; mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas; latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju, kas ir Valsts valodas likumā izvirzītie mērķi? Vai arī likums dzīvo savu vientuļo dzīvi plauktā vai interneta vietnē un uz praktisku rīcību dzīvē neattiecas? Tieslietu ministrija ir ierosinājusi Valsts valodas centra inspektoriem talkā aicināt brīvprātīgus palīgus, kas sniegs padomus pareizā valodas lietošanā. Diezin vai palīgi ko līdzēs, ja paši savu dzimto valodu bez apdomas piesārņosim ar svešvārdiem, lai izklausītos modernāki, pasaulei piederīgāki. Mūsu pasaule ir Latvija un latviešu valoda, kas jālolo un jānodod mantojumā nākamajām paaudzēm. Un vēl nākamajā nedēļā skolēnu pavasara brīvlaiks. Laika apstākļi ir pavasarīgi, tādēļ ar skolēniem atkal un atkal pārrunāsim drošības jautājumus, lai izvairītos no nelaimēm. Savukārt veiksmi tiem vidusskolēniem, kuri nākamnedēļ kārto centralizēto eksāmenu svešvalodā! Vidzemē organizē konkursu 5 minūtes manā nākotnes profesijā Jaunsardzē apņemas iesaistīt 10 % skolēnu Liepājā atklāj RSU Liepājas filiāles atjaunotās telpas Laikraksta Izglītība un Kultūra 5. marta elektroniskajā pielikumā Vecākiem Vecāku visvarenība un bezpalīdzība. Kā lūgt palīdzību? Ēdināšana pirmskolā: vēlmes pret realitāti Raibu raibi akmentiņi. Iedvesmojoši par akmeņu krāsošanu FOTO: LETA FOTO: tehnikums.lv FOTO: Edijs Šauers Vidzemes plānošanas reģiona Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs no 10. marta līdz 23. martam aicina klašu skolēnus piedalīties konkursā 5 minūtes manā nākotnes profesijā. Konkursa mērķis ir ne tikai iedrošināt skolēnus domāt par savas nākotnes karjeras iespējām un pārdomāt izvēlētās profesijas saistību ar tendencēm darba tirgū, bet arī akcentēt Vidzemes reģiona profesionālās izglītības iestāžu piedāvātās iespējas un priekšrocības, ko dod amata apgūšana. Konkursa galvenā balva bezmaksas ekskursija uz kādu no Vidzemes reģiona profesionālās izglītības iestādēm, kurā ir iespējams apgūt konkursa dalībnieka norādīto sapņu profesiju. Konkursa uzvarētāji no 27. aprīļa līdz 15. maijam viesosies profesionālajās skolā. Valdībā apstiprinātajā Jaunsardzes attīstības programmā gadam ir paredzēts, ka līdz gadam Jaunsardzes kustībā iesaistīsies līdz jauniešiem. Pašlaik Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs ar ļoti ierobežotiem personāla resursiem nodrošina nedaudz vairāk kā 6000 jaunsargu mācības valsts aizsardzības jomā. Jaunsargu mācību programma tiek īstenota gandrīz 100 Latvijas novados un deviņās republikas pilsētās. Ilgtermiņā sasniedzamais mērķis ir atvērt jaunsargu instruktora štata vietu katrā pašvaldībā, tādējādi sniedzot iespējas Jaunsardzes kustībā piedalīties līdz jauniešiem, kas aptuveni ir 10 % skolas vecuma jauniešu Latvijā. Vakar, 11. martā, notika svinīga Rīgas Stradiņa universitātes - ķu ielā 2 Liepājas domes vadība. Kopumā ir renovēti 2000 m, ieguldot ,24 EUR (bez PVN) lielus RSU un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Papildus telpu renovācijai Liepājas modernas mācību mulāžas un jauni datori martā risināsies RSU organizētās dienas Liepājā. Plānoto notikumu vidū ir tikšanās ar vidusskolēniem Liepājas latviešu biedrības namā, viesošanās tirdzniecības centrā Ostmala. Laikraksts Skolotāju Avīze iznāk kopš gada 1. janvāra, kopš gada 1. janvāra ar nosaukumu Izglītība, kopš gada 6. janvāra ar nosaukumu Izglītība un Kultūra. Nedēļas laikraksts Izglītība un Kultūra Izdevējs: SIA AB konsultants Vienotais reģistrācijas numurs: LR UR masu informācijas līdzekļa reģ. apl. Nr Redakcijas adrese: Marijas iela 2 Rīgā, LV-1050 Tālr.: , fakss: e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv Galvenā redaktore: Daiga Kļanska Tālr.: e-pasts: daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv Reklāmas un mārketinga vadītāja: Ineta Broka e-pasts: reklama@izglitiba-kultura.lv Tālr.: Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv Maketētāja: Daiga Dzene e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv Tirāža: Abonēšanas indekss: 1092 Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz Izglītību un Kultūru obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.

3 intervija 3 Ar pedagogu atalgojuma jauno modeli vēlas panākt horizontālu godīgumu Ja man ir jāizšķiras starp kādiem noteikumiem vai risinājumiem, tad galvenā latiņa, pret kuru tos vētīju, kāds no tā labums ir bērniem, skolēniem, studentiem, un otrie būs skolotāji, saka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Ir jāapzinās, ka vidējais skolēnu skaits klasē attiecībā pret skolotāju skaitu nekad nebūs tāds pats kā Eiropā vidējais. IK Daiga Kļanska Kaut gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atbildīga par daudziem aktuāliem jautājumiem jaunu pedagogu darba algas modeli, skolu tīkla sakārtošanu, rīcības plāna izstrādi izglītības attīstības pamatnostādņu gadam ieviešanai, izmaiņām jauno skolotāju sagatavošanā un daudziem citiem, izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles dienaskārtībā patlaban daudz laika aizņem arī pasākumi, ko Latvija ir uzņēmusies kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts, piemēram, šomēnes viņa Latvijā būs vien astoņas dienas, jo pārējā laikā ir jāpārstāv ES izglītības nozarei svarīgos pasākumos dažādās pasaules valstīs. Tas, ka šomēnes fiziski esmu daudz ārpus Latvijas, nebūt nenozīmē, ka paralēli nestrādāju ar valstī svarīgajiem jautājumiem. Tas notiek katru dienu, pateicoties tehnoloģijām. Vienkārši darba ritmu padara ļoti saspringtu, jo paralēli jāstrādā ar daudz dažādām tēmām un dažādās laika joslās, atzīst ministre. Šajā sarunā par pāris būtiskākajiem jautājumiem, kas ir svarīgi ikvienam Latvijas skolotājam. Jau vairākus mēnešus ikvienu Latvijas pedagogu interesē, kā nākamajā mācību gadā tiks rēķināta samaksa par darbu. Kādā stadijā patlaban ir izstrādājamais pedagogu darba samaksas modelis? Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par šiem jautājumiem februāra beigās notika diskusija. Komentējot situāciju, varu teikt, ka modeļa izstrādē ir pārāk liela steiga. Personīgi ļoti nevēlos sasteigtas reformas, kuras sabiedrībai un nozares cilvēkiem nav saprotamas un pārdomātas. Tas, kā tiek dzīts uz priekšu atalgojuma modelis, ir ļoti tuvu tam. Valdība nav ar mieru piešķirt papildu finansējumu skolotāju algu palielināšanai, jo uzskata, ka jau tagadējais no iekšzemes kopprodukta atvēlētais procents izglītībai Latvijā ir līdzvērtīgs vidējam ES rādītājam, tomēr skolotāji joprojām ar kaut ko ir neapmierināti, pārmet, ka pastāv liela atšķirība starp algām par līdzvērtīgu darbu. Manā trešajā darba dienā bija principiāla izšķiršanās pateikt, ka neko nedarīsim, vai arī darīt visu iespējamo, lai nonākam ja ne pie simtprocentīgas modeļa ieviešanas šā gada 1. septembrī, tad vismaz pie skaidri saprotama plāna, principiem un aprēķina formulas. Ja vēlamies ideālo variantu, tad tas maksā tik, vai iespēju robežās meklējam kompromisu, bet vismaz saprotam, kur vēlamies nonākt pēc pāris gadiem un kāpēc, tāpat pierādīt, ka tas nav pašmērķīgi. Ir radies iespaids, ka liekat kāju uz gāzes pedāļa. Varbūt arī tāpēc budžeta saskaņošanas procesā Ministru kabineta (MK) sēdēs kolēģiem esmu teikusi, lai viņi apzinās, ka laika ir ļoti maz, lai saprot, ka arī Eiropas prezidentūras kontekstā tas ir grūti realizējams darbs. Apzinos visus riskus, varu tikai atvainoties skolotājiem un skolu direktoriem, ka viņi projektus redz ļoti pirmatnējā stadijā un nereti rodas pieņēmumi, ka tas ir galavariants. Cilvēki pamatoti satraucas, jo savstarpējā komunikācijā ar ministriju tas netiek izskaidrots. Manuprāt, visiem būtu jāsaprot, ka tā ir tikai aprobācija un IZM mājaslapā ievietotā informācija ir tikai projekts. Notiek individuālas sarunas, arī es tiekos ar skolu direktoriem un skolotājiem. Ļoti ceru, ka kopā nonāksim pie saprātīga rezultāta. Taču, protams, nevaru likt galvu ķīlā, ka katrs būs apmierināts, jo situācijas dažādās skolās ir ļoti atšķirīgas. Katra skola strādā pēc saviem iestrādātiem principiem un savā ritmā. Ar atalgojuma modeli vēlamies sistēmā panākt horizontālu godīgumu. Salīdzinot: kā lielā uzņēmumā, kurā strādā daudz darbinieku, visi, kas veic līdzīgus pienākumus, vēlas saņemt līdzvērtīgu atalgojumu. Ja valsts saka, ka tās ir mūsu skolas, maksājam skolotājiem algu, tad valstij vajadzētu justies tā, ka katrs darbinieks saņem patiešām godīgu atalgojumu pēc noteiktiem principiem. Mēģinājumā traktēt skolotāju darba slodzi nozīme ir ne tikai kontaktstundu skaitam. Nav godīgi, ka daudzi saņem atalgojumu tikai par kontaktstundām un ministrijas piešķirtās 40 % piemaksas par papildu pienākumiem nenonāk līdz katram skolotājam. Valdības noteikumi patlaban atļauj pašvaldībām izstrādāt un noteikt savus principus pedagogu algas mērķdotācijas sadalei. Nedrīkst nevienam neko pārmest, jo visi strādā atbilstoši IZM izstrādātajai likumdošanai, kas ir apstiprināta valdībā. Koeficienti, kas ir pašlaik, mainīsies, tādēļ ļoti precīzus aprēķinus nevar pateikt. Direktori un viņu vietnieki nevēlas zaudēt savu profesionalitāti un vēlas vadīt mācību stundas arī turpmāk. Vai viņi saņems atalgojumu par mācību stundām? Tas noteikti ir diskutējams jautājums. Tiekoties ar direktoriem, izskanēja viedoklis, ka tas, cik mācību stundu vadīs, paliks viņu ziņā, bet to darīs par to pašu direktora algu. Bija arī cits priekšlikums ka par stundu vadīšanu ir jāpiemaksā, ko es nevaru atbalstīt. Es pati katrreiz izbaudu iespējas būt kopā ar skolēniem, lai labāk saprastu, kā viņi domā un kas viņiem rūp. Kā pirmsskolas skolotāju vidū tiek aprobēts modelis? Vai ir cerība, ka pirmsskolas pedagogi, kas nodarbojas ar bērnu izglītošanu, nevis pieskatīšanu, varēs pretendēt uz valsts budžeta finansējumu ne tikai piecgadīgo un sešgadīgo grupās, bet arī jaunākā vecumā? Diemžēl modeļa kontekstā neraugāmies uz pirmsskolas skolotājiem. Filozofiski šajā ziņā pārmetumi ir pamatoti, jo pirmsskolu skolotāji saņem nepienācīgu atalgojumu, bet tas ir budžeta jautājums. Nevaru likt galvu ķīlā, ka katrs būs apmierināts, jo situācijas dažādās skolās ir ļoti atšķirīgas. Iespējams, politiķi katru gadu par to atkal un atkal ir argumentēti jāpārliecina, ka šim mērķim finansējumam ir jābūt no valsts budžeta. Kad MK noteikumu projektu par jauno algu modeli iesniegsiet valdībā? Martā aprīlī. Vēl joprojām viedokļi par dažādiem aspektiem ir kardināli pretēji un no katras konkrētās situācijas skatapunkta argumenti ir pamatoti. Tas ir milzīgs izaicinājums salīdzināt un atrast kompromisus, lai ticētu, ka tas, kas ir tapis, ir labs ilgtermiņā un kopumā. Ja man ir jāizšķiras starp kādiem noteikumiem vai risinājumiem, tad galvenā latiņa, pret kuru tos vētīju, kāds no tā labums ir bērniem, skolēniem, studentiem, un otrie būs skolotāji. Esmu ienākusi ministrijas mājā ar cerībām, ka tā tiks uzskatīta par bērniem, vecākiem un skolotājiem draudzīgu iestādi. Katra darba diena sākas ar šo domu. Sāku ar jautājumu, kā tas, ko darām, praktiski ietekmē dzīvi skolā. Pie sienas turu man uzdāvināto plāksni ar Alberta Einšteina atziņu: ja nevari īsi paskaidrot, ko tu domā, tad īstenībā pats to nesaproti. Saprotu arī, ka, ienākot lielā organismā, kur dzīve nav bijusi viegla, nevar panākt ātras izmaiņas. Varu runāt, iedvesmot, atkārtot tekstus cerībā, ka tie atrod dzirdīgas ausis un iesējas apziņā. Tāpat vēlos, lai darbinieki, kas te strādā, justos droši, novērtēti un justu, ka dara labu skolēniem, vecākiem, skolotājiem. Tas ir mans izaicinājums. Kādas saskatāt skolu tīkla sakārtošanas iespējas? Ir jāapzinās, ka vidējais skolēnu skaits klasē attiecībā pret skolotāju skaitu nekad nebūs tāds pats kā Eiropā vidējais, tādēļ nedrīkst salīdzināt un prasīt, ka mums ir jātiecas uz Eiropas vidējo rādītāju. Notiek izšķiršanās un matemātisks piegājiens, bet uzrakstīt formulu un noīsināt nav iespējams, jo katram bērnam Latvijā neatkarīgi no tā, kur viņš ir dzimis, ir tiesības saņemt labu izglītību. Valsts bez talantīgiem un gudriem cilvēkiem nevar pastāvēt. Nacionālajā attīstības plānā ir ierakstīts virziens, ka sākumskola pēc iespējas tuvu mājām, kvalitatīva profesionālā izglītība un vidusskolas, koncentrētas lielākos centros, ir mūsu nākotne. Lai to realizētu, ir jābūt transportam, internātiem, jo vecāku sociālajam stāvoklim nav tendences uzlaboties. Aizslēdzot lauku skolu vidusskolas klases, daudzi paliks tikai ar pamatizglītību. Vai par šiem jautājumiem runājat ar vides un reģionālās attīstības, satiksmes ministriem? Piekrītu, ka tas ir kompleksi risināms jautājums gan attiecībā uz transportu, gan dienesta viesnīcām. Ir divas alternatīvas pēc 9. klases mācīties profesionālās izglītības iestādēs vai vidusskolā, un, protams, nedrīkst ignorēt jautājumu, kā bērni nokļūst attālākās skolās. Tas gan nav ierakstīts tuvāko mēnešu rīcības plānos, bet problēmu apzinos. Tas ir risināms kopā ar citām ministrijām, un nedrīkst nepieminēt ekonomikas attīstību un darba vietu radīšanu. Ja to nebūs, tad, baidos, tikai skolas vien nespēs atrisināt iedzīvotāju aizplūšanu. Ievērojot mazo iedzīvotāju skaitu un lielo izkliedi, vēlreiz uzsveru, ka skolotāju un skolēnu proporcija Latvijā būs augstāka nekā Eiropā vidējā. Patlaban rakstāt rīcības plānu izglītības attīstības pamatnostādnēm. Nevalstiskajām organizācijām ir iebildumi par to, kā IZM turpmākajos gados plāno īstenot iekļaujošo izglītību. Kāds ir jūsu redzējums par iekļaujošo izglītību un atbalstu skolēniem ar speciālām vajadzībām? Piekrītu, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums un Latvijā ir daudz darāmā, lai situāciju uzlabotu.

4 4 fotostāsts Pavasara gadatirgū plašs ekoloģisko preču piedāvājums IK andris Bērziņš Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pavasara gadatirgus marta pirmajā sestdienā notika, kā ierasts, Rīgā. To organizēja biznesa izglītības biedrība Junior Achievement-Latvija (JAL) sadarbībā ar AS Swedbank un modes un izklaides centru Rīga Plaza. Saulainās brīvdienas vidū ierados centrā Rīga Plaza. Norādes par pavasara gadatirgu 1. stāvā gan nemanīju. Neilgi pamaldījies pa lielo tirdzniecības centru, drīz vien biju 2. stāvā tieši pie jaukajām Bauskas sākumskolas mazajām meitenēm no uzņēmumiem Be happy! un Laimes un veiksmes kastanīši. Nofotografēju gan vienas, gan otras, nezinot, ka veiksme smaidīs Be happy!. Par 50 centiem gabalā iegādājos četrus kastaņus, kurus smaidošās laipnās un reizē lietišķās meitenes vēl nosvēra un ielika pievilcīgā oriģinālā zila papīra kārbiņā. Patiesi iepriecināts, devos tālāk. Pie Alojas Ausekļa vidusskolas SMU Podainis piestāju. Jakas kabatā ielidoja viens debešķīgs putniņš svilpaunieks. Cena gan noslēpums, bet laba. Tālāk ceļš veda pie šarmantajām linu drānās un vīzēs tērptajām Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas Pirtniecēm. Saņemot JAL apkopoto gada pavasara gadatirgus uzvarētāju sarakstu, sapratu, ka kādi neizprotami iekšējie dzinuļi likuši nospiest fotoaparāta slēdzi arī šoreiz. Man bija prieks par to, ka stendā satiku mūsu laikrakstu abonējušās mazās Amatas novada Sērmūkšu pamatskolas direktori Ilzi Šmati ar skolēniem. Pati par sevi risinājās saruna par lauku skolas problēmām. Ejot tālāk, izteikti varēja novērot, ka šogad vairums SMU nodarbojas ar ekoloģisku produktu un dažādu spēļu izgatavošanu un pārdošanu. Biju nodomājis, ka ar reportāžu tikšu galā krietnas pusstundas laikā, bet bija tik saistoši, ka bija pagājusi jau vairāk nekā stunda, bet apskatīta tikai puse. Gatavojos iet projām, kad ieraudzīju trīs simpātiskus puišus ar velosipēdu un tā rāmja formai atbilstošu no koka izgatavotu bagāžas novietni. Neatkārtošu fotoparakstā jau pateikto. Man patiešām bija jābrauc pie tuviniekiem, bet ievēroju spilgtu Smilšu kino plakātu un tā saimniekus, kurus iemūžināju fotogrāfijā. Ar šo epizodi mans fotostāsts ir galā. Mazliet statistikas no JAL avotiem. Pavasara gadatirgū šogad piedalījās 122 jauniešu veidoti uzņēmumi no 77 vidusskolām un 45 pamatskolām. Patlaban JAL ir reģistrējusi 814 SMU. Vēlējums šo gadatirgus tradīciju saglabāt un atrast labāku formu, kā to popularizēt, lai atnāktu vēl lielāks skaits interesentu un pircēju. Īslīces vidusskolas SMU Vision stends. Uzņēmuma dalībnieki izveidoja smilšu kino iekārtu un nomu un ir uzvarētāji vidusskolu grupā kā sociāli atbildīgākais SMU. Priekšplānā viena no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas uzņēmuma Pirtnieces pārstāvēm. Uzņēmums ražo aromātiskos maisiņus un vannas spilventiņus un ir uzvarētājs pamatskolu grupas nominācijā Videi draudzīgākais produkts. Kusas pamatskolu pavasara gadatirgū pārstāvēja divi uzņēmumi. Victoria Cosmetics dalībniece Vineta Šakina, kas izgatavo kosmētiskos kopšanas līdzekļus, ir smaidīga, jo tirgošanās veicas labi. Bauskas sākumskolas meiteņu uzņēmums Be happy! izgatavo un pārdod rotas un pirkstiņlellītes un ir atzīts par labāko pārdošanas komandu pamatskolu grupā. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas SMU Live to Ride jaunieši, kuri bija izgatavojuši elegantu koka skapīti lietu vai produktu pārvadāšanai ar velosipēdu, uzvarēja divās nominācijās: gan kā labākā stenda autori vidusskolu grupā, gan kā uzņēmums ar vislielāko biznesa potenciālu, iegūstot Lattelecom balvu. Amatas novada Sērmūkšu pamatskolā mācās 40 bērnu. Direktore Ilze Šmate ar 6. klases skolēniem SMU dalībniekiem izstādē. Uzņēmuma sortimentā dažādi sadzīves izstrādājumi no koka.

5 viedoklis 5 Par pavasari, radošumu, tehnoloģijām un cilvēkiem. Galvenokārt par cilvēkiem Lielum lielais jautājums ir arī tas, vai cilvēki cenšas noķert tehnoloģiju attīstības tempu, vai iedrošina jaunos prātus pašiem radīt rīkus, kas palīdzēs mācīties labāk, strādāt efektīvāk un dzīvot interesantāk, saka Aija Tūna. IK Aija Tūna Speciāli Izglītībai un Kultūrai Vai izglītībā tehnoloģiju lietošana apēd vai atbrīvo laiku? Jau tradicionāli kopā ar pavasari Latvijā atnāk arī radošās darbības nedēļa un tās laikā rīkotā izglītības konference. Tā ir laba iespēja sarosīties, palūkoties, kas ir noticis, ko un kāpēc mēs paši esam darījuši un kas notiek citur pasaulē. Aizvien vairāk pierodam pie domas, ka radošs IR (nevis var būt) ikviens, ka radošuma klātbūtne ir nepieciešama visā no vienkāršā līdz sarežģītajam un dzīvē ļoti noderīgs ir gan lielais R, kas aizsāk ko lielu, gan mazais r, kas palīdz ikvienu darbu paveikt labāk, skaistāk, efektīvāk. Tā varam teikt, izmantojot Helēnas Abadzi (Helen Abadzi) domu par lielo un mazo C vārda creativity ( radošums ) iedzīvināšanā. Pētnieki atkal un atkal atgādina, ka ļoti daudz ir atkarīgs no vides, no bērnam nodrošinātajām iespējām attīstīties, mācīties un praktizēties, no šo iespēju biežuma un kvalitātes un skolotāja spējas saskatīt un sekmēt bērna mācīšanos, jo īpaši situācijās, kad viņš neiet pēc mūsu izvēlētā plāniņa. Lai tas tā notiktu, ir nepieciešama uz izaugsmi vērsta domāšana (growth mindset) gan skolotājiem, gan skolēniem, gan mums kā sabiedrībai kopumā. Protams, mūsdienu radošuma stāstos īpaša loma pieder tehnoloģijām, tāpēc arī šā gada radošās darbības nedēļas izglītības foruma uzmanības centrā ir skola digitālajā laikmetā. Un te nu izpratne un pieredze variē milzu amplitūdā, mēģinot saprast, kas ir jāmaina, kam Dzīvē ļoti noderīgs ir gan lielais R, kas aizsāk ko lielu, gan mazais r, kas palīdz ikvienu darbu paveikt labāk, skaistāk, efektīvāk. jāmainās, kas ir nepieciešams un galu galā kāpēc tas viss. Daļa no jums piedalīsies forumā klātienē, citi izmantos tiešsaisti (digitālais laikmets taču), bet visi arī pēc laika varēs atrast apturēto mirkli un izlobīt prezentācijās un diskusijās sev noderīgo vietnē kur glabājas arī iepriekšējo gadu konferenču materiāli. Sarunā par izglītību un tehnoloģijām lielie jautājumi cieši savijas ar mazajiem un patiesībā nav iespējams nošķirt, kuri ir kuri. Vai izglītībā tehnoloģiju lietošana apēd vai atbrīvo laiku, kā tas notiek citās dzīves jomās ar internetbankas, iepirkšanās, informācijas iegūšanas un citām virtuālās vides un tiešsaistes radītajām iespējām? Vai izmantojam šo laiku, lai aprunātos un pamanītu katra skolēna noskaņojumu, interesi, šaubas un aizraušanās vai lai aizpildītu vairāk dokumentu un izlabotu vairāk mājasdarbu? Vai galvenais ir dabūt (un maksimāli daudz) jaunas ierīces, kuras nereti lielu diennakts daļu pavada skumjā vientulībā, vai efektīvi izmantot pašreizējās, jau ikdienišķās, piemēram, to pašu gudro telefonu vai fotoaparātu, vienlaikus sekmējot sadarbības prasmes reālajā dzīvē? Tā, lai būtu pēc iespējas vairāk situāciju, kad ir jāiziet no virtuālās pasaules mānīgās drošības, lai nevis ieliktu smaidiņu, bet uzsmaidītu arī ar acīm un sirdi. Vai vērtības un krietnus tikumus varam iemācīties, arī virtuālās vai tomēr tikai īstās burkānu vagas ravējot? Un kas ir tie tikumi? Vai godīgums, neatlaidība, atbildība par veicamo, pacietība, kas patiesi ir vajadzīga, arī digitālajā vidē strādājot? Ja tā, tad, iespējams, vienkārši ir jāsaliek akcenti; jāpadara mācīšanās redzama un pašam apjausta un labāk jāizmanto abas ekrāna puses. Lielum lielais jautājums ir arī tas, vai cilvēki cenšas noķert tehnoloģiju attīstības tempu, vai iedrošina jaunos prātus pašiem radīt rīkus, kas palīdzēs mācīties labāk, strādāt efektīvāk un dzīvot interesantāk. Tā ir radusies, piemēram, Latvijas Ieraugām milzum daudz veidu, kā tehnoloģijas palīdz padarīt mācīšanos iespējamu visiem, visur un jebkurā laikā. jauniešu izveidotā aplikācija Penchestra, kuras autori ir pārliecināti, ka radošums rodas sadarbojoties. Izveidotais tiešsaites sadarbošanās rīks cilvēkiem no jebkuras vietas pasaulē ļauj acumirklī apmainīties ar vizuālām idejām skicējot, zīmējot, jebkurā neverbālā veidā uzliekot savas idejas uz papīra. Tā kā komunikācija notiek ar pildspalvai un papīram līdzīgu saskarni un lietotājiem nav jāraizējas, kā atrast kopīgu valodu, lai izteiktu savu vizuālo domu vārdos, vienkārši uzskicējam, un aiziet! Jau ir radītas arī tehnoloģijas, kas ļauj kopīgi strādāt vai mācīties, fiziski sajūtot notiekošo, tā aizvien vairāk kā saskarni iesaistot cilvēka ķermeni ar visām tā maņām. Droši vien mēs ar to sastapsimies ātrāk, nekā pašlaik liekas. Šie piemēri apstiprina ja koncentrējamies uz to, kas ir nepieciešams, lai mācīšanās notiktu un notiktu efektīvi un jēgpilni, ieraugām milzum daudz veidu, kā tehnoloģijas palīdz padarīt mācīšanos iespējamu visiem, visur un jebkurā laikā. Vai, vai, bet kā tad ar klašu komplektiem, stundu sarakstiem, kontroli un skolotāja varas pozīciju visu ilgi veidoto un pilnveidoto sistēmu? Vai esam gatavi to mainīt pēc būtības? Nīls Maklīns (Niel McLean), kuru sastapsim izglītības forumā, saka: nāksies vien samierināties ar to, ka mainīsies ne vien tas, kā skola izskatās un kad tā strādā, no tās pazudīs bijība pret skolotāju, pieaugušo, vecāku cilvēku kā automātisku ekspertīzes un zināšanu avotu. Par to jau esam dzirdējuši un runājuši. Šķiet, būs vien jānotic. Jā, digitālajā laikmetā izaicinājums ir ne tik daudz pašu tehnoloģiju iegūšana un to lietošanas prasmju apgūšana kā cilvēka un tehnoloģiju attiecību veidošana, spējot atrast līdzsvaru un nošķirt darbības, ko var veikt ar tehnoloģijām, no tām, kur cilvēciskais kontakts un attiecības ir neaizstājamas; informāciju, kas ir jālaiž tautās, no tās, kas citā kontekstā var kļūt bīstama. Tas ir par bīstamajām zināšanām, par ko raksta Kerija Feisere (Keri Facer), un tas ir ne tikai par morāles, ētikas un cilvēktiesību jautājumiem, bet arī par to, vai cilvēks spēj izprast un kontrolēt paša radīto sistēmu darbību un savstarpējo sadarbību. Un kā tad ar skolotāju? Kādam ir jābūt skolotājam šajā 21. gadsimta digitālajā laikmetā? Reids Vilsons (Reid Wilson) piedāvā dažus būtiskus aspektus, kurus varam izmantot kaut Pazudīs bijība pret skolotāju, pieaugušo, vecāku cilvēku kā automātisku ekspertīzes un zināšanu avotu. vai godīga pašvērtējuma veikšanai. Lūk, daži jautājumi pārdomām pie kafijas tases vai sarunai ar savu uzticības personu un savu Skolotāju! Vai atļaujamies būt ievainojami? Vai spējam sadzīvot ar apziņu, ka visu, pat savas kompetences jomā, nezinām? Vai atļaujamies kļūdīties? Kā ar iziešanu ārpus komforta zonas zinām taču, ka tieši tā rada pamatu izaugsmei? Vai ļaujam (mudinām) skolēniem mācīt citam citu un arī mūs pašus? Vai esam drosmīgi sapņotāji, kuri, arī par savu profesionālo darbību domājot, ik pa laikam saka: Un kāpēc gan ne?? Vai jūtamies gana ērti, lūdzot palīdzību kolēģiem? Vai drosmīgi un ar prieku dodamies savu skolēnu pasaulē, pat ja tā ir nepazīstama teritorija? Un galu galā vai ticam, ka, izvēloties pareizo attieksmi un piepūloties, mūsu skolēni (un mēs paši) spēj iemācīties jebko? Tas viss par skolu, skolotāju un radošumu laikmetā, kurā nevis gadžetu daudzums, bet gan cilvēka prasme veidot kontaktus citam ar citu un šiem gadžetiem ietekmē mūsu dzīves kvalitāti ikdienā un lielākā mērogā. Kamēr mēs te prātojam, no Tirzas pamatskolas ir pienācis video, kurā jaunieši rāda savu izpratni par mācīšanos cepot pankūkas, izspēlējot pasakas, sazinoties ar ārzemju vienaudžiem, lietojot tehnoloģijas un daudz smejoties. Ar jaunām zināšanām, prasmēm un enerģiju savu, kopienas un visas pasaules radošo pavasari piepildot.

6 6 zināšanai Valdība apstiprina izmaiņas kritērijos skolām valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai IK IK informācija Valdība 3. martā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) gada 20. marta noteikumos Nr. 129 Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji. Jaunie kritēriji ļaus valsts ģimnāzijām elastīgāk reaģēt uz demogrāfisko faktoru radīto ietekmi, kā arī nostiprinās to galveno lomu pedagogu kompetenču profesionālajā pilnveidē un metodiskajā darbā plānošanas reģionā. Turpmāk valsts ģimnāzijas statusu varēs iegūt tā izglītības iestāde, kurā iepriekšējos divus mācību gadus skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10 % augstāks nekā valsts vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums un vismaz par 5 % augstāks nekā attiecīgā plānošanas reģiona centralizēto eksāmenu vidējais procentuālais novērtējums. Rēķinoties ar demogrāfisko situāciju vidusskolas posmā samazinās skolēnu skaits, ir noteikts, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras klasē mācās ne mazāk par 250 skolēniem Rīgā, ne mazāk par 180 skolēniem republikas pilsētās, izņemot Rīgu, un ne mazāk par 120 skolēniem administratīvajās teritorijās, izņemot republikas pilsētas. Grozījumos ir paredzēts, ka valsts ģimnāzijām būs jāīsteno vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām vismaz viena matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā. Savukārt, ja proģimnāzijas posmā (7. 9. klase) valsts ģimnāzija īsteno divas pamatizglītības programmas, vismaz vienai no tām ir jābūt matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā. Precizētajās valsts ģimnāziju funkcijās pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra darbības īstenošanai izglītības iestāžu pedagogiem ir paredzēts pienākums iesaistīties valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā pašvaldību vai valsts līmenī, piemēram, līdzdalību valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā. Atbilstoši pārejas noteikumiem pašreizējām valsts ģimnāzijām iepriekšminēto prasību izpilde un atbilstība statusa jaunajiem kritērijiem ir jānodrošina līdz gada 15. jūlijam. Ar valdībā apstiprinātajiem MK noteikumiem Grozījumi Ministru kabineta gada 20. marta noteikumos Nr. 129 Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji ir iespējams iepazīties šeit: = Cēsu apkārtnes skolēni saņem stipendijas IK Mairita Kaņepe Speciāli Izglītībai un Kultūrai Draudzīgā aicinājuma fonds (DAF) ir sācis jaunu iniciatīvu sagādājis stipendijas vidusskolēniem. Stipendiju saņēmēju loks vēsturiskā Cēsu rajona vidusskolu audzēkņi ar augstu vidējo atzīmi, panākumiem olimpiādēs, konkursos, sabiedriski aktīvu darbību skolā. Šā mācību gada pēdējos trīs mēnešos ik mēnesi stipendiju savā bankas kontā saņems 30 vidusskolēnu. Mācību darbs un aktivitāte trīs pavasara mēnešos būs rādītājs, vai nākamā mācību gada pirmajā pusē stipendiāti būs tie paši vai viņus izkonkurēs citi skolasbiedri. DAF valdes priekšsēdētājs Jānis Endele, uzrunājot jauniešus, kas pārstāv vienpadsmit skolu, sacīja: Es redzu jūs esat izcilnieku zieds. Jūsu sasniegumi ir labs pamats tālākam ceļam izglītībā. Draudzīgā aicinājuma fonda stipendija ir kā stimuls. Viņš izteica cerību, ka augsne, kurā nu tiek likta stipendiju sēkla, izrādīsies auglīga un pēc kādiem gadiem par vidusskolēnu sasniegumiem dzirdēs vēl vairāk, arī Latvijas mērogā. DAF pārstāve pedagoģe Dace Eglīte izteica cerību, ka materiālais atbalsts tiem, kas strādā, lai sasniegtu augstus rezultātus, skolās radīs vēl vairāk censoņu, ka jauniešu vidū biežāk būs novērojama vēlēšanās ar mācību darbu pierādīt, ka zināšanas ir spēks, ka zināšanu gūšana ir darbs. Tie, kas stipendiju ir saņēmuši, izjutīs pienākumu būt par paraugu saviem vienaudžiem. DAF aicināja pilsētas un lauku vidusskolas, ģimnāziju, arī abu Cēsu profesionālās ievirzes vidusskolu pedagogus izlemt un ieteikt stipendijām lielākos censoņus, labāko mācību rezultātu guvējus. Jaunpiebalgas, Priekuļu un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, kā arī Cēsu Profesionālajā vidusskolā tagad katrā ir divi stipendiāti, Raunas, Stalbes un Nītaures vidusskolā katrā pa vienam, Vecpiebalgas vidusskolā trīs, Cēsu Valsts ģimnāzijā astoņi, bet Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā seši stipendiāti. Skolēniem ar augstu vidējo atzīmi, kuri arī olimpiādēs un konkursos parādījuši labus rezultātus, mēs lūdzām sasniegto pašiem apkopot un iesniegt skolotājiem, nenorādot savu vārdu. Pedagoģiskajā sēdē vērtējām iesniegumus un notika balsošana, par stipendiātu izraudzīšanas gaitu Priekuļu vidusskolā stāstīja direktore Iveta Apine, iepazīstinot ar pirmajiem DAF stipendiātiem no audzēkņu vidus Ričardu Titovu un Aivaru Pētersonu. Abi puiši pārējos centīgos skolasbiedrus ir izkonkurējuši ar augsto vidējo atzīmi, kas pārsniedz astoņas balles. Starp stipendiju saņēmējiem viena no jaunākajām ir Cēsu FOTO: Māris Buholcs Sertifikātu pasniegšana. Apliecinājumu par DAF stipendijas piešķiršanu mecenāts Druvis Mūrmanis pasniedz Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniecei Nikolai Serģei. Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Nikola Serģe. Skolniece jau ar lielu pieredzi Cēsu novada un valsts olimpiādēs. Uz jautājumu, cik mācību priekšmetu olimpiādēs Nikola ir piedalījusies šajā mācību gadā un kuros priekšmetos aicināta sacensties ar gudrākajiem vienaudžiem no visas valsts, Nikola atbild, ka pietiekami daudz: Dalību olimpiādēs vairs neskaitu. Šogad piedalīšos valsts olimpiādē fizikā un matemātikā gadā DAF vidusskolēnu stipendijām tērēs eiro. Finansējumu šim mērķim fondam ir devuši vairāki uzņēmēji. Doma finansiāli atbalstīt izcilākos jauniešus Cēsīs un to apkaimē man bija jau kādu laiku. Stipendija varētu jauniešiem dot papildu motīvu es esmu labs, bet man vajag tiekties uz augšu vēl vairāk, stipendiju pasniegšanā sacīja izglītības mecenāts Druvis Mūrmanis un piebilda pārliecību, ka tā notiks, nenogurstoši savos kādreizējos Cēsu 1. vidusskolas audzēkņos, tagad veiksmīgos uzņēmējos, ir pratis sēt skolotājs J. Endele. DAF savu stipendiju administrēšanu ir uzticējis Vītolu fondam. Stipendiju paziņošanas dienā jaunieši ar Vītolu fondu noslēdza līgumu par noteikumu ievērošanu. Stipendiju lielums ir dažāds 50 vai 75 eiro. Noteikts sākuma termiņš reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai IK IK INFORMĀCIJA Augstskolas un koledžas reflektantus pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas varēs sākt reģistrēt un uzņemt ar gada 1. jūliju, bet reflektantus, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs un nepretendē uz studijām valsts finansētās studiju vietās vai studiju programmās, kurās ir noteikts studējošo skaita ierobežojums, pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas jau ar gada 16. martu. Tas ir paredzēts 10. martā valdībā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās gadā. Ātrāks sākuma termiņš reģistrācijai un uzņemšanai ir noteikts ne tikai ārzemniekiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs, bet arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri vidējo izglītību ir ieguvuši ārzemēs. Šāds regulējums ir noteikts, lai nediskriminētu Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs un vēlas studēt Latvijā. Iepriekš noteiktais vienotais uzņemšanas termiņš jūlija sākumā, kā tas bija līdz gadam, radīja risku, ka daļa no ārzemēs vidējo izglītību ieguvušajiem par savu studiju vietu neizvēlēsies Latvijas augstākās izglītības iestādes, bet gan stāsies citu valstu augstākās izglītības iestādēs, kuru īstenotajās studiju programmās uzņemšana notiek agrāk.

7 VESELĪBA 7 Ārsti skandina trauksmes zvanus par neveselīgo vidi skolās IK Lāsma Gaitniece Dr. med. Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un starptautiskais sertificēšanas un testēšanas uzņēmums Inspecta Latvia 27. februārī izstādes Skola 2015 laikā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala pedagogus un citus interesentus aicināja uz konferenci Veselīga un droša skolu vide, kuras uzmanības centrā bija divi jautājumi: neveselīgā skolu vide un šīs problēmas ietekme uz Latvijas skolēnu sekmēm un veselības stāvokli. Ar priekšlasījumiem uzstājās gan pieredzējuši un ļoti cienījami mediķi, gan Veselības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas un uzņēmuma Inspecta Latvia darbinieki, gan arī Latvijas augstāko izglītības iestāžu pārstāvji. Par to, ka konferences temati patiesi ir satraucoši, liecināja lielais apmeklētāju skaits. Klātesošie tika plaši iepazīstināti arī ar citu valstu pieredzi šo problēmu apzināšanā un risināšanā. Ietaupīt uz skolēnu un skolotāju veselības rēķina nav pieļaujami! Konferenci ar priekšlasījumu Skolu vide kāda ir objektīvā situācija? CO 2 un citu ķīmisko vielu radītā piesārņojuma līmeņi un sekas veselībai atklāja RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors, Dr. med. Ivars Vanadziņš. LĀB un RSU jau ilgāku laiku ir skandējušas trauksmes zvanus, brīdinot valdību, izglītības iestāžu vadību un sabiedrību par neveselīgo vidi Latvijas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Tā kā skolēni un viņu pedagogi skolā pavada ievērojamu savas dienas daļu astoņas stundas un pat ilgāk, apstākļiem mācību iestādē vajadzētu būt drošiem, bērnu attīstību veicinošiem, kā arī skolotāju veselību negraujošiem. Veicot izpēti, ir konstatēts, ka realitātē situācija ir kardināli atšķirīga no vēlamās. I. Vanadziņš minēja svarīgākos aspektus, kas šo neveselīgo vidi veicina. Nevienam nav noslēpums, ka gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu darbību. Slikts gaiss apgrūtina gan mācību procesu, gan darba ražīgumu. Ir konstatēts, ka renovētajās un jaunceltajās ēkās, kurās nav domāts par īpašu ventilācijas sistēmu, bērni kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties. Mediķi atzīst, ka iekštelpu gaisa piesārņojums ir viens no skolēnu slimību cēloņiem. Priekšlasījumā I. Vanadziņš norādīja, ka iepriekšminētās nebūt nav vienīgās problēmas. Piesārņojumu skolās veicina arī telpu apdares un mēbeļu materiāli, kā arī antropotoksīni jeb produkti, kas izdalās gaisā cilvēka organisma dzīvības procesa darbības rezultātā. Praksē nereti ir vērojams, ka skolu vadība izvēlas iepirkt lētākās mēbeles no pieejamā piedāvājuma, nepadomājot, ka zemāka cena bieži vien nozīmē arī sliktāku kvalitāti. Šādā veidā tiek ietaupīti finanšu līdzekļi, bet galvenie cietēji ir skolēni un skolotāji, kuri par it kā ietaupīto naudu samaksā ar savu veselību. Daudz aplamību ir konstatēts arī mācību iestāžu telpu uzkopšanas procesā un higiēnas un dezinfekcijas līdzekļu izvēlē. Galvenās problēmas: izglītības Renovētajās un jaunceltajās ēkās, kurās nav domāts par īpašu ventilācijas sistēmu, bērni kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties. iestāžu pārstāvji izvēlas iepirkt lētākos līdzekļus, šādi ietaupot naudu; bieži vien netiek ievērota mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu lietošanas instrukcija. I. Vanadziņš, lai ilustrētu problēmu, minēja vienkāršu piemēru: telpu grīdu mazgājamā līdzekļa instrukcijā ir norāde, ka spainim ūdens ir jāpievieno viens vāciņš šķidruma, bet apkopējiem nereti šķiet, ka tas ir daudz par maz, tādēļ ūdenim tīrīšanas līdzeklis tiek pievienots pēc pašu ieskatiem (krietni vairāk). Šāda pašdarbība ir nosodāma, jo tās rezultātā audzēkņiem un pedagogiem tiek veicinātas alerģiskas reakcijas. Veicot mērījumus vairākās Latvijas skolu iekštelpās, gaisā ir konstatētas pat 400 (!) ķīmiskas vielas. Veicot mērījumus vairākās Latvijas skolu iekštelpās, gaisā ir konstatētas pat 400 (!) ķīmiskas vielas. Telpu gaisa kvalitāte = skolēna veselība Vēstījot par ķīmisko vielu augsto koncentrāciju skolās, ir jāuzsver, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergologi jau vairākkārt ir mēģinājuši pievērst sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību šai problēmai, aicinot pārvērtēt pieļaujamās ķīmiskā piesārņojuma normas mācību iestāžu iekštelpu gaisā. Viens no cēloņiem pārāk daudz ir situāciju, kad skolā pēc remonta vai jaunu mēbeļu iegādes fenolu un formaldehīdu līmenis daudzkārt pārsniedz pieļaujamo līmeni. Konferencē ar priekšlasījumu Alerģija un neveselīga vide skolā uzstājās Latvijas Alergologu asociācijas priekšsēdētāja ārste alergoloģe Ieva Cīrule. Sākumā viņa vēlreiz atgādināja, kā slikta telpu gaisa kvalitāte ietekmē skolēnu un skolotāju veselību. Uzdodot auditorijai jautājumu, kāpēc bērnu un jauniešu vidū strauji pieaug saslimstība ar alerģiskām slimībām, daktere pati arī sniedza atbildi tas notiek tādēļ, ka palielinās laiks kontaktā ar pastāvīgiem alergēniem. Bērni mācību telpās pavada ilgas stundas, klases starpbrīžu laikā netiek vēdinātas nemaz vai labākajā gadījumā tiek vēdinātas nepietiekami, savukārt otrs iemesls ir mazkustīgais dzīvesveids. Kādā pētījumā ir konstatēts, ka, sākot nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriešanu, 30 % skolēnu izjūt elpas trūkumu. Tas arī ir iemesls, kādēļ viņi no kustībām cenšas izvairīties. Vēl pie iespējamajiem alergēniem, ar ko skolēniem nākas sastapties Latvijas izglītības iestādēs, ir pieskaitāmi grauzēji un mājdzīvnieku suņu un kaķu spalvas. Priekšlasījuma otrajā daļā I. Cīrule iepazīstināja ar plašu pētījumu, kurā ir konstatēts, ka daudzu Eiropas valstu skolās oglekļa dioksīda koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normu. Tā biežākās sekas audzēkņiem pēc šādās telpās pavadītas dienas ir novērojams t. s. nakts klepus, kas ir astmas priekšvēstnesis (!). Jau tagad 8 10 % Latvijas skolēnu cieš no alerģiskajām iesnām, bet 5 8 % no astmas. Ja šos rezultātus salīdzina ar vairākām Rietumeiropas valstīm, tad sev par vāju mierinājumu var konstatēt, ka Latvijā rādītāji ir mazliet zemāki (labāki). Daktere izstāstīja arī klīnisko piemēru no savas prakses, kad mazās pacientes veselību ļoti negatīvi ietekmējis pelējums skolas dziedāšanas kabinetā. Mums, alergologiem, Dr. med. Ieva Cīrule, Latvijas Alergologu asociācijas priekšsēdētāja. darba ir pilnas rokas, un šķiet, ka nākotnē nekas nemainīsies, rezumēja I. Cīrule. Jo labāka izglītība, jo labāka veselība, jo lielāki ienākumi Šādus vārdus par sava priekšlasījuma Instrukcija bērna lietošanai skolās moto bija izvēlējies Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos, asociētais profesors Dr. med. Dzintars Mozgis. Viņa uzstāšanās bija pat nedaudz filozofiska un klātesošajiem lika aizdomāties, kādas varētu būt skolēnu dzīvesveida sekas. Profesors referātā pievērsa vērību tam, cik mazkustīgi un ar modernajām tehnoloģijām pārņemti ir Latvijas skolu bērni un jaunieši. Kas tas ir? viņš jautāja un pats sniedza atbildi: Tas ir homo novus! Lai ilustrētu, kāda būs Skolas tualetes izmanto tikai 43 % aptaujāto audzēkņu. šo skolēnu stāja jau pēc pavisam neilga laika, Dz. Mozgis auditorijai uzskatāmi demonstrēja nedabiski saliektu jeb līku muguru, piebilstot: Nākotnē ortopēdiem, ginekologiem, urologiem un citiem speciālistiem darba būs ļoti daudz. Kā reakcija, UZZIŅAI Svarīgākie neveselīgu vidi veicinošie aspekti mācību iestādēs (I. Vanadziņa priekšlasījums): oglekļa dioksīds (CO 2 ); mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums, putekļi; gaistošie organiskie savienojumi. Slikta telpu gaisa kvalitāte var veicināt (Dr. I. Cīrules priekšlasījums): elpošanas ceļu infekcijas; galvassāpes, sliktu dūšu, izklaidību, koncentrēšanās spēju samazināšanos; klepu; acu un ādas kairinājumu. protams, rodas jautājums: ko darīt, lai no tā izvairītos? Uz to profesors atbildēja: Nav jau nemaz tik grūti sākt veselīgi ēst, būt brīvam, tostarp no atkarībām, un sākt kustēties! Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece iepazīstināja ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) iniciētā izmēģinājumprojekta Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte rezultātiem. Projekta laikā inspekcija sadarbībā ar Veselības ministriju Latvijas izglītības iestādēs veica vairākus mērījumus, lai konstatētu gan oglekļa dioksīda līmeni, gan mitruma un pelējuma pakāpi, gan citas komponentes, kam ir vistiešākā iedarbība uz skolēnu veselību. Projekta laikā tika vērtēti ārējās un iekšējās vides faktori, kā arī telpu, kurās veica mērījumus, stāvoklis. Iegūtie rezultāti liek secināt, ka apstākļi izglītības iestādēs ne tuvu nav iepriecinoši. Pētījuma laikā tika veikta arī skolēnu aptauja. Atbilžu varianti uz jautājumu, vai izmanto skolas sanitārās telpas (tualetes), ir vairāk nekā mulsinoši. Skolas tualetes izmanto tikai 43 % aptaujāto audzēkņu. Apsekojot sanitārās telpas, Veselības inspekcija ir konstatējusi daudz nepilnību: nedarbojas tualetes ierīces (tostarp nav iespējams aizslēgt kabīnes durvis), nav pieejams tualetes papīrs, ir ļoti slikta gaisa ventilācija utt. Arī apsekoto skolu vadība ir apstiprinājusi, ka sanitārās telpas sagādā lielas problēmas. PVO iniciēto pilotprojektu ir paredzēts turpināt. Turpinājums nākamajā numurā.

8 8 aktuāli Valsts drošības riski skolās FOTO: no Drošības policijas arhīva Līdzšinējā Drošības policijas pieredze liecina, ka ļoti bieži dāvinājumos tiek iekļauta literatūra, kura neveicina sabiedrības saliedētību vai arī nonāk tiešā pretrunā ar valsts izglītības satura standartos noteikto. IK IK informācija Ievērojot gada notikumus Ukrainā un tiem sekojošās straujās izmaiņas Eiropas drošības situācijā, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība visās valsts nozarēs notiekošajam, tostarp procesiem un notikumiem izglītības sistēmā. Valsts drošība un aizsardzība neaprobežojas tikai ar bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu stiprumu, bet gan ar visu valsts institūciju darbības efektivitāti un katra iedzīvotāja pārliecību. Lai gan pašlaik nepastāv tieši militāra rakstura uzbrukuma draudi, ir vērojami Krievijas Federācijas mēģinājumi dažādos veidos ietekmēt sabiedrības saliedētību un iedzīvotāju nacionālo pašapziņu ar t. s. maigās varas palīdzību. Krievijas realizētā maigā vara ir pasākumu kopums ietekmes pozīciju stiprināšanai globālā mērogā, izmantojot izglītības un kultūras pasākumus, stiprinot valsts reputāciju un veidojot pievilcīgu tās tēlu, kā arī uzturot un attīstot ciešas saiknes ar tautiešiem ārvalstīs. Tautiešu politika ir nozīmīga maigās varas realizēšanas sastāvdaļa, kas formāli šķiet absolūti nekaitīga, taču praksē ir pretēja Latvijas nacionālajām interesēm. Krievijas tautiešu politika ir ilgtermiņa stratēģija ar mērķi izmantot tautiešus kā instrumentus lēmumu ietekmēšanai, politikas plānošanai un īstenošanai atbilstoši Krievijas interesēm visās valstiski nozīmīgās nozarēs. Kādēļ izglītība? Izglītības iestādes un izglītības sistēma kopumā audzina un sagatavo nākamās katras valsts pilsoņu paaudzes, tādēļ izglītības saturs un vide skolās lielā mērā nosaka to, kādas vērtības būs svarīgas mūsu bērniem un mazbērniem. Izglītības saturam ir jāatbilst Latvijas Republikas nacionālajām interesēm un Satversmē iekļautajiem principiem demokrātiska valsts iekārta, valsts suverenitāte, nedalāmība u. c., taču ne vienmēr izglītības standarti tiek ieviesti dzīvē. Neatkarīgi no valsts politiskajiem procesiem skolotājiem būtu jāievēro politiskā neitralitāte un stundās nedrīkst tikt īstenota politiskā reklāma. Nav pieļaujama arī organizēta bērnu un jauniešu iesaistīšana kādas politiskas partijas slēptā reklamēšanā izglītības iestādē. Krievijas īstenotie pasākumi humanitārās ietekmes palielināšanai Latvijas bērnu un jauniešu vidē pēdējo gadu laikā ir kļuvuši arvien intensīvāki un neatlaidīgāki. To mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību jau jauniešu vidū un veicināt nievājošas attieksmes veidošanu pret Latvijas vēsturi, valstiskumu, institūcijām un spējām nodrošināt un sekmēt savu pilsoņu izaugsmi, vienlaikus veidojot pozitīvu attieksmi pret Krieviju. Sašķelta valsts ir viegli ievainojama un viegli manipulējama no ārpuses. Tam tiek izmantota gan dažāda veida literatūra, kas apšauba Latvijas pastāvēšanas pamatotību, kā arī uzsver Krievijas ietekmes nozīmību valsts vēsturiskajos procesos, gan atsevišķu skolotāju darbība un politiskā pārliecība, gan arī jauniešu piesaistīšana dažādām apmaiņas programmām un nometnēm. Krievijas tautiešu politikas ietvaros īstenotie pasākumi ir norādījuši uz vairākām problēmām, kurām ir jāpievērš uzmanība. Dāvinājumi skolu bibliotēkām Nav nekas iebilstams, ja pašreizējos budžeta apstākļos mācību iestādēm tiek dāvināta literatūra, tostarp dažādu krievu rakstnieku un dzejnieku prozas un dzejas darbi, tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka ļoti bieži šajos dāvinājumos tiek iekļauta literatūra, kura neveicina sabiedrības saliedētību vai arī nonāk tiešā pretrunā ar valsts izglītības satura standartos noteikto. Tādi ir, piemēram, Krievijas fonda Vēsturiskā atmiņa izdevumi, mājaslapā publicētie metodiskie materiāli vai Valērija Buhvalova sakārtotā brošūra krievu valodā и время ставит обелиски ( Un laiks liek obeliskus ) u. c. Saņemot dažādus dāvinājumu piedāvājumus, ir nepieciešams rūpīgi un kritiski izvērtēt gan to saturu, gan norādītos dāvinājuma mērķus, gan arī organizāciju vai iestādi, kura ir dāvinātājs. Ja ir nepieciešams, tad šo dāvinājumu izvērtēšanai ir iespējams piesaistīt gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD), gan Valsts izglītības satura centra (VISC) amatpersonas. Neviena dāvinājuma pieņemšana nav obligāta un nenovēršama, tādēļ ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kādas sekas no šā dāvinājuma pieņemšanas var izveidoties ilgtermiņā ne tikai skolas vidē, bet visas valsts mērogā. Nepieciešamība kritiski izvērtēt iespējamās sekas ilgtermiņā ir attiecināma arī uz dažādām organizācijām, kuras iesaista skolēnus ārpusstundu aktivitātēs un dažādās apmaiņas programmās. Ļoti bieži skolēni nokļūst vidē, kur viņi tiek pakļauti ideoloģiskai indoktrinācijai un potenciālai politiskajai manipulācijai slēptā vai atklātā veidā. Skolēnu dalība politiskajos pasākumos Dažādas politiskās un sabiedriskās organizācijas veido jauniešu organizācijas vai nodaļas, kas kopumā ir pozitīvi vērtējama tendence. Taču šādām darbībām ir jānotiek nesaistīti ar izglītības iestādēm, tās nedrīkstētu ietekmēt mācību stundu saturu vai izmantot skolu administratīvos resursus, tādus kā telpas, tehniskais aprīkojums, transports u. c. Proti, neatkarīgi no valsts politiskajiem procesiem skolotājiem būtu jāievēro politiskā neitralitāte un stundās nedrīkst tikt īstenota politiskā reklāma. Nav pieļaujama arī organizēta bērnu un jauniešu iesaistīšana kādas politiskas partijas slēptā reklamēšanā izglītības iestādē. Tuvojoties vēsturiskajiem datumiem, kuri raisa neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā, būtu vēlams kritiski un bezkaislīgi izvērtēt dažādu politisku un sabiedrisku organizāciju centienus radīt mākslīgu ažiotāžu ap šiem notikumiem. Ažiotāžas mērķis ir veicināt spriedzi un nedrošību sabiedrībā, kā arī diskreditēt Latviju starptautiski. Ir jāapzinās, ka, iesaistoties šādos pasākumos, skolēni un skolotāji palīdz veicināt pavisam citu mērķu sasniegšanu tādu, kuru īstenošanai tie ir tikai īslaicīgi noderīgs līdzeklis. Bērnu vasaras nometnes Pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk Latvijas skolu jaunieši tiek iesaistīti dažādās nometnēs ārpus valsts teritorijas. Vienā no minētajām nometnēm kā pasākuma mērķis tika norādīts jauniešu apvienošana pēc padomju cilvēku internacionālās draudzības piemēra. Šāds mērķis nebūt neveicina jauniešos izpratni un vēlmi saistīt sevi ar Latviju un demokrātisku un atvērtu sabiedrību. Tādēļ bērnu un skolu jauniešu dalība paramilitārās nometnēs ārvalstīs rada tādus pašus vai vēl būtiskākus riskus nacionālajai drošībai nekā Latvijas valstspiederīgo nesankcionēta iesaistīšanās citu valstu militārās organizācijās, došanās uz karadarbības vai bruņotu konfliktu reģioniem. Bērnu un jauniešu psihe ir nestabila, daudzkārt vienkāršāk pakļaujama manipulācijām. Kritiskās domāšanas nepietiekamās attīstības dēļ bērni un jaunieši nespēj pilnvērtīgi izanalizēt viņiem sniegto informāciju, tāpēc daudzkārt vieglāk ir ietekmējami ar propagandas līdzekļiem. Ir jānorāda, ka arī bērnu dalība nometnēs, kur tiek mācīts pielietot šaujamieročus, turklāt no valsts absolūti nekontrolētā veidā, nezinot saturu, organizatoru atbildību un patiesos mērķus, nekādi nav savienojama ar bērna pasargāšanu no vardarbības demonstrēšanas un vardarbības propagandas. Tiek izmantota gan dažāda veida literatūra, kas apšauba Latvijas pastāvēšanas pamatotību, kā arī uzsver Krievijas ietekmes nozīmību valsts vēsturiskajos procesos, gan atsevišķu skolotāju darbība un politiskā pārliecība, gan arī jauniešu piesaistīšana dažādām apmaiņas programmām un nometnēm. Bērnu un jauniešu militārā audzināšana ir nepieciešama valstiskās audzināšanas sastāvdaļa, taču tas ir pieļaujams tikai Latvijas Republikas akceptētā veidā, piemēram, Jaunsardzē. Ir absolūti nepieļaujama Latvijas Neviena dāvinājuma pieņemšana nav obligāta un nenovēršama, tādēļ ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kādas sekas no šā dāvinājuma pieņemšanas var izveidoties ilgtermiņā ne tikai skolas vidē, bet visas valsts mērogā. valstspiederīgo bērnu un jauniešu iesaistīšana militārās un paramilitārās aktivitātēs, ja tas nenotiek saskaņoti ar attiecīgajām Latvijas valsts institūcijām. Dalība šādās nometnēs var ievērojami negatīvi ietekmēt normālu bērna attīstību un veselību. Šādas darbības ir vērtējamas kā bērnu tiesību pārkāpums, un par šādu rīcību atbildība vienlīdz var gulties gan uz vecāku, gan izglītības iestāžu darbinieku, dažādu biedrību un privātpersonu pleciem. Lai novērstu jauniešu došanos uz iepriekšminētajām nometnēm, ir nepieciešams rūpīgāk izvērtēt un popularizēt citus piedāvājumus jauniešu brīvā laika pavadīšanai. Noslēgumā Lai nodrošinātu un veicinātu sabiedrības vienotību un valsts drošību, nepietiek tikai ar valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu efektīvu darbu. Tam ir nepieciešams plašs dažādu tiesisku, politisku, sociālu, kultūras, informatīvu un izglītojošu pasākumu kopums, kas pārsniedz valsts drošības iestāžu kompetenci un kam ir nepieciešama daudzu valsts un pašvaldību institūciju koordinēta iesaiste un darbība. Ne mazāk būtiska ir arī katra Latvijas iedzīvotāja attieksme. Skaidra distancēšanās no sabiedrības šķelšanas centieniem, kuri tiek slēpti, piesaucot dažādas demokrātijas vērtības, ir būtisks trieciens jebkuriem mēģinājumiem gan no iekšienes, gan ārienes vērsties pret Latvijas saliedētību un drošību. Saskaroties ar, jūsuprāt, nevēlamiem vai negodprātīgiem sadarbības piedāvājumiem, norisēm vai notikumiem skolu vidē, lūdzam nebūt vienaldzīgiem un informēt par to gan IKVD, gan VISC. Ja jūs sastopaties ar atklātiem aicinājumiem un uzsaukumiem neievērot Latvijas valsts likumus, lūdzam informēt Drošības policiju (DP): info@dp.gov.lv, tālruņi: , Publikācija sagatavota sadarbībā ar Drošības policiju

9 svētki 9 Dziesmu svētku koncerts Mežaparkā platforma latvietībai IK Daiga Kļanska Vairāk nekā skolu jauniešu agri no rītiem vai pievakarēs pulcējas mēģinājumiem, lai koru skatē izcīnītu vietu šovasar kāpt uz Mežaparka skatuves vai Pētera baznīcā dziedāt garīgās mūzikas koncertā. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta Mežaparka Lielajā estrādē mākslinieciskie vadītāji pirmo reizi būs diriģenti Edgars Vītols un Gints Ceplenieks, režisore Mirdza Zīvere. G. Ceplenieks stāsta, ka noslēguma koncerta uzbūve būs tradicionāla, jo tajā būs pārstāvētas visas svētku dalībnieku grupas: visu koru grupas, proti, zēnu kori, klašu skolēnu un vidusskolēnu kori, pūtēju orķestri, dejotāji un folkloras kopas. Manuprāt, nav izcilākas patriotiskās audzināšanas stundas par noslēguma koncertu Mežaparkā, tāpēc, veidojot koncertu, izvēlējos patriotiskas dziesmas, lai jaunieši var izdziedāt un izdzīvot svētku gaisotni, kas kļūst par platformu latvietībai, lai kur arī mācību, darba dēļ dzīve viņus aizvedīs. Viņi būs latvieši, jo būs piedzīvojuši dziesmu svētkus, uzskata G. Ceplenieks. Viņš atklāj, ka koncerta repertuārs ir ļoti dažāds no latviešu tautasdziesmām a capella izpildījumā, Jāzepa Vītola un citu klasiķu apdarēm līdz pat mūsdienu komponistu apdarēm. Manuprāt, veiksmīga ir divu komponistu satikšanās vienā apdarē, tas ir Jūlijs Rozītis ar populāro tautasdziesmu Stāvēju, dziedāju, ko mūsdienīgā harmonizējumā ir ietērpusi Laura Polence, kura šo dziesmu ir rakstījusi ansamblim Latvian Voices. Arī Andris Sējāns tradicionālo tautasdziesmu Stūru stūriem tēvu zeme ir ritmiski nedaudz pārveidojis, tādējādi tā iegūst jaunu vērtību. Jauniešu svētkos neiztrūkstoši ir pirmatskaņojumi, kuri vēlāk aiziet tautās arī pieaugušo koru repertuārā. Šogad svētkiem jaunas dziesmas raksta Kārlis Lācis, Valts Pūce, Ēriks Ešenvalds. Mēs šaubījāmies, vai vajadzētu dziedāt Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, un nolēmām, ka tomēr dziedāsim, jo tie jaunieši, kas to dziedāja pirmo reizi, tagad jau ir vecāki, un šī ir dziesma, kas vieno paaudzes, repertuāra nianses atklāj G. Ceplenieks. Par cieto riekstu daudziem svētku dalībniekiem kļuvusi Jāņa Aišpura Kalniem pāri. Lai gan tā skan radio, nošu rakstā izskatās diezgan sarežģīta, un šīs dziesmas ritmiskais zīmējums, lai tas būtu sinhrons visam kopkorim, ir gan ciets rieksts skolotājiem, gan rūpīgs darbs skolēniem. Koncertam izvēlējos dziesmas, kurām ir skaista melodija, dziļš teksts, lai skolotāji ar jauniešiem varētu pārrunāt dziesmas saturu, stāsta diriģents. Jauniešiem patīk Lolitas Ritmanes komponētā Dziesma manā sirdī ar Māras Zālītes tekstu, ko pirmo reizi izpildīja Amerikā dzīvojošie jaunieši, kuri Latviju pat nebija redzējuši. Mēs stāstām, ka katrs ir latvietis, kurš gatavojas dziesmu svētkiem. Skolēniem ir maz trenēta atmiņa, tādēļ viņi nespēj iemācīties dziesmu tekstus. Facebook un Twitter ir visā pasaulē, bet Mežaparka lielkoncerts ir tikai Latvijā, un tas izskanēs ar Manu dziesmu. Pirmo reizi garīgās mūzikas koncerts Lūgšana Latvijai Diriģents Māris Sirmais kopā ar komponistu Ēriku Ešenvaldu un režisori Margitu Zālīti ir uzņēmušies atbildību par garīgās mūzikas koncertu Lūgšana Latvijai, kas skolēnu dziesmu svētkos notiks pirmo reizi. Pamatideja kopā ar bērniem, jauniešiem dodamies ceļā, un nevienam negribam neko pārmest, nevienu nomelnot vai pacelt augstāk par citiem. Visi dzīvojam Latvijā, un nav jāmēģina vienam otru šķelt, bet gan vienot. Salīdzinājumā tas ir Noasa šķirsts, kurā aicinām pasniegt roku otram, uzsvērt, ka cienām un respektējam citas kultūras, mēģināt paņemt no otra labāko. Noasa šķirstā satiksies dažādu tautību bērni, kas izdzied Bērni, kas dzied, arī dejo un muzicē, vislabāk mācās matemātiku, fiziku, ķīmiju, tādēļ svētkos vienlaikus nemaz nedrīkst plānot koncertus dziedātājiem un dejotājiem. lūgšanas. Visas būs oriģinālas kompozīcijas, bet pamatmateriāls būs katrai nācijai, kas šeit dzīvo, pazīstams, ja zina, piemēram, krievu, ukraiņu, poļu, baltkrievu, ebreju, romu, lietuviešu, igauņu kultūru, ieskanēsies arī latgaļu un līvu tēmas. Piedalīsies bērni, kas mācās mūziku ne tikai vispārizglītojošā skolā, bet arī mūzikas skolā, būs kori, simfoniskie orķestri, instrumentu grupas no mūzikas skolām. Skanēs gan kokles, gan ģitāras, gan akordeoni, gan balalaikas, gan skuduči, būs sitēju grupa Koncerts notiks Pētera baznīcā, kur būs radīts simbolisks Noasa šķirsts, kurā lūgšanas izdziedās dažādu tautību skolēni. Novēlu, lai ideja dzīvotu un kļūtu par svētku tradīciju, iecerēs dalās garīgās mūzikas koncerta mākslinieciskais vadītājs M. Sirmais. Viņš uzskata, ka Latvijas mūzikas skolas ir unikālas, jo daudzās Rietumeiropas valstīs šādas tradīcijas vienkārši nav. Daudzi, kas šeit ir mācījušies mūzikas skolā un ir aizbraukuši dzīvot uz ārzemēm, saskaras ar problēmu, ka tur nav, ko darīt. Līmenis ir ļoti atšķirīgs, varēšana ir tāda, ka mūsu jaunieši jau varētu stāties turienes mūzikas augstskolās. Pārsvarā viņi ir spiesti ņemt privātskolotājus, zina teikt M. Sirmais. Viņš aicina amatpersonas, kas lemj par stundu skaita samazināšanu mūzikas skolās, izprast zinātniski pierādīto principu, ko dod mūzika cilvēka attīstībai: ritmiskumu, harmonisko dzirdi, spēju iesaistīt ķermeni, balsi, instrumentu spēli. Tas viss ietekmē smadzeņu attīstību. Tam būtu jābūt valstiski svarīgi, jo runa ir par cilvēka attīstību, un mūzika ir viens no galvenajiem cilvēka personības attīstības stūrakmeņiem. M. Sirmais piebilst, ka patlaban profesionālajos orķestros katastrofāli trūkst pūšamo instrumentu izpildītāju. Bērni, kas dzied, arī dejo un muzicē, vislabāk mācās matemātiku, fiziku, ķīmiju, tādēļ svētkos vienlaikus nemaz nedrīkst plānot koncertus dziedātājiem un dejotājiem. Izglītības politikas veidotāji par skolēnu sekmēm un teiktā patiesību var pārliecināties, piemēram, Rīgas Doma kora skolā. Svarīga ir rosība cik tas ir nepieciešami cilvēkiem jebkurā Latvijas pilsētā. Vēlos uzsvērt, ka pats svarīgākais ir latviskuma vērtību uzturēšana sabiedrībā. Ko nozīmē politiķu izsaucieni skolās vajag patriotiskās audzināšanas stundu? Manuprāt, patriotisms veidojas caur kultūru lai nebūtu situācijas, ka nevēlas uzvilkt tautastērpu, bet lai jūtas par to gandarīts un ir lepns par savu valsti, tautību, tad arī biežāk redzētu pie mājām plīvojam Latvijas karogu, uzskata M. Sirmais. Muzikālās izglītības sistēma nav sakārtota Diriģents un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) kordiriģēšanas katedras docētājs, asociētais profesors un Saeimas deputāts Arvīds Platpers atzīst, ka skolēnu dziesmu svētkus gaida ar satraukumu, jo ne tikai ir mainījies dziedātāju sastāvs, bet ir samazinājies arī skolēnu skaits. JVLMA piedalos jauno mūzikas skolotāju diploma eksāmenos, kur paredzēts 40 minūšu darbs ar bērnu koriem. Savu meistarību FOTO: Rita Platpere Noslēguma koncerta modelēšanas koncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā vairāku skolu koristi, mūziķi un dejotāji izmēģināja koncerta repertuāru. Diriģē Māris Sirmais. skolotāji demonstrē sadarbībā ar Rīgas skolu skolēniem. Analizējot redzēto un Valsts izglītības satura centra referentu sniegto informāciju, vissatraucošākais ir fakts, ka daudzos gadījumos skolu vadība nepiešķir vajadzīgo stundu skaitu koru mēģinājumu vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atteikusies no interešu izglītības kompetencēm, un tās ir pārgājušas uz pašvaldībām, kuras piešķirtos līdzekļus šiem mērķiem pārskaita skolām, un tad direktori vienpersoniski izlemj, kā tos lietot. Kur skolu vadība atbalsta koru darbību, tur problēmu nav, tur mūzikas skolotāji tiek atbalstīti gan morāli, gan materiāli. Vēl viena problēma lai strādātu skolā, ir nepieciešams augstskolas diploms, kas dod tiesības strādāt par pedagogu. Daudzi jaunie skolotāji atsakās vadīt kori, aizbildinoties, ka bērnu vecāki negrib. Diemžēl muzikālās izglītības sistēma nav sakārtota. IZM ir atzinusi, ka nav tāda darbinieka kā metodiķis, kas jebkurā skolā varētu parādīt, kā vadīt stundu. Korī taču dzied skolēni, kas mācību stundās tiek muzikāli attīstīti un izglītoti. Tā kā Latvijā samazinās skolu un skolēnu skaits, būtu jārūpējas, lai visi būtu muzikāli attīstīti. No pedagoģijas, psiholoģijas zinātnes viedokļa bērns, kurš nemāk dziedāt, iemanto mazvērtības kompleksus, parādās negācijas skaudība, ja otrs to spēj, tādi bērni traucē darbu, jo nespēj pilnvērtīgi piedalīties stundā. Man vienmēr ir bijis žēl to bērnu, kuri netiek uz svētkiem tādēļ, ka viņiem ir slikts skolotājs, kuram ir neprofesionāla pieeja. Nekad neesmu izpratis skolu direktorus, kuri ir vienaldzīgi un kurus neuztrauc, ja bērni nedzied, nespēj nodziedāt arī valsts himnu, savos vērojumos dalās A. Platpers. Viņš stāsta, ka nesen JVLMA viesojušies kādas parastas ASV vidusskolas koristi, kuri stāstījuši, ka dienu uzsāk ar valsts himnas nodziedāšanu, katru dienu piecas reizes nedēļā! no plkst līdz Katrs ir latvietis, kurš gatavojas dziesmu svētkiem. Facebook un Twitter ir visā pasaulē, bet Mežaparka lielkoncerts ir tikai Latvijā skolēni vai nu dzied korī, vai nodarbojas ar citu interešu izglītību, un pēc tam atkal turpinās mācību stundas. Ja cilvēks dzied, tad attīstās emocionālā pasaule un viņš nav emocionāli kurls. Atgriežoties pie dziesmu svētkiem apzināti esam nomainījuši noslēguma koncerta mākslinieciskos vadītājus tie ir jauni diriģenti Gints Ceplenieks no Talsu 2. vidusskolas un Edgars Vītols no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Ir jāpiemīt tolerancei un prasmei pārliecināt par savu koncepciju. Secinu, ka viņu izvēlētais repertuārs ir laikmetīgs, jo ir gan klasiskās, gan modernās dziesmas, gan mūsdienīgās, gan estrādes, gan a capella. Viena problēma skolas nošu materiālu saņēma nedaudz novēloti, ir jāsecina arī, ka skolēniem ir maz trenēta atmiņa, tādēļ viņi nespēj iemācīties dziesmu tekstus. Neizprotu, kāpēc IZM izstrādā tādus standartus un mācību plānus un saturu, kas nepieprasa trenēt atmiņu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiekamies ar ministri, valsts sekretāri, bet viņas manis teiktais neinteresē. Ministrijas ierēdņi nesaprot, ka runāju par intelektu, ka saskaramies ar problēmu bērni nevar atcerēties dziesmu tekstus. Neirologs Igors Aksiks uzsver, ka atmiņa ir jātrenē un jāsāk jau no mazotnes, lai vēlāk spētu arī kaut ko pateikt, neskatoties no lapas, atzīst A. Platpers.

10 10 atzinība Svarīgāka ir būtības, Ekselences balvas noslēguma pasākumā Valsts prezidents Andris Bērziņš, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, balvu ieguvēji un pretendenti, kā arī balvas atbalstītāji un sveicēji. IK Ilze Brinkmane Jau ceturto gadu Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs (DMIC) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un LU Fondu organizē iespēju dabaszinātņu un matemātikas skolotājiem saņemt apbalvojumu Ekselences balva. 25. februārī notika fināls, kurā klātienē, vadot mācību stundas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem, savu meistarību demonstrēja 20 Latvijas inovatīvākie dabaszinātņu un matemātikas skolotāji. Ekselences balvu bioloģijā saņēma Liene Sabule (Jelgavas Valsts ģimnāzija), fizikā Modris Šāvējs (Mārupes vidusskola), ķīmijā Pāvels Pestovs (Rīgas 72. vidusskola), matemātikā Ilze Gaņina (A. Upīša Skrīveru vidusskola). Skolotāji ir gan režisori, gan palīgi Ekselences balva tiek piešķirta, primāri novērtējot skolotāja reālo darbu klasē, nevis skolā nostrādāto gadu skaitu vai laika gaitā iegūtās atzinības, bet balvai skolotājus izvirzīja skolu vadība, vecāku un skolēnu organizācijas, skolotāju asociācijas un pašvaldības. Šogad skolotājiem ir grūtāks uzdevums, tāpat žūrijai sarežģītāk pretendentus vērtēt, jo vērojām ne tikai kolēģu darbu stundā, bet papildus uzklausījām viņu atbildes uz dažādiem jautājumiem bez iepriekšējas sagatavošanās, atzīst pagājušā gada Ekselences balvas ieguvējs Tukuma 2. pamatskolas fizikas skolotājs Jānis Čilipāns. Izmantojot radošus mācību paņēmienus un moderno tehnoloģiju priekšrocības, finālisti 9. un 10. klases skolēniem mācīja par svārsta kustību fizikā, par to, kā aprēķināt daudzskaldņa virsmas laukumu matemātikā, par muskuļu uzbūvi bioloģijā un elektrolītiem ķīmijā. Pirms stundu demonstrējumiem skolotāji, viens otru iepazīstot, atklāja savu attieksmi pret darbu, mācāmo priekšmetu. Piemēram dažas no dzirdētajām atziņām: skolotāja profesija ir līdzīga režisora profesijai, mudinot savus aktierus improvizēt; izcilība nav galamērķis, bet nebeidzams ceļš; fizika ir dzīve visapkārt; skolēniem atgādinu, ka nemācu, bet palīdzu; mans mērķis ir likt domāt LU DMIC pētnieka p. i. Uldis Dzērve mudināja: Šodien notiks jūsu izraušanās uz āru un parādīsiet, cik esat fantastiski. Arī laikrakstam Izglītība un Kultūra ir iespēja būt klāt dažās stundās un secināt, ka skolotāju pieeja viena un tā paša temata atklāsmē ir atšķirīga un daudzveidīga. Ķīmijas stunda 10. klasē Maltas vidusskolas ķīmijas skolotājs Imants Tučs bez ievada tūlīt ķeras vērsim pie ragiem un jautā, kāpēc pie elektrības vadiem nedrīkst pieskarties ar mitrām rokām. Visi saņem darba lapas, un uz tāfeles parādās teksts, ka stundas mērķis ir veidot izpratni par vielu iedalījumu elektrolītos un neelektrolītos. I. Tučs ir izvēlējies apgalvojumus pārbaudīt praktiski. Kopīgi ar skolēniem secina, ka metāls vada elektrību. Bet kāpēc arī cilvēks vada, ja nesastāv no metāla? Skolēns secina, ka vainīgs esot ķermenī esošais ūdens. Skolotājs, izmantojot kabatas lukturīti, teikto vēlas apstiprināt. Traukos ir ieliets destilēts ūdens un krāna ūdens. Visi redz, ka elektrību vada tikai krāna ūdens, un izsaka varbūtību, ka destilētajā ūdenī nav elektrolītu. Dažādība ir skaistums, kas piemīt cilvēkiem, un tas pierāda, ka šogad ir sapulcējušies vislabākie fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji. Tiek salīdzināts un pārbaudīts vārāmais sāls (NaCl) un secināts, ka cietā agregātstāvoklī tas nevada strāvu, bet šķidrā vada. Skolēni ar kabatas lukturīti pārbauda skābes un oksīdus. Vielas, kas šķīdumā vai kausējumā vada strāvu, ir elektrolīti, un tie sadalās jonos. Tātad fokuss ir uz vārdu vada vai nevada elektrību, norāda I. Tučs. Secina, ka skābes, sārmi un sāļi ir elektrolīti, bet organiskās vielas, oksīdi un vienkāršas vielas ir neelektrolīti. Vēlreiz atkārtojot, kuras no vielām ir elektrolīti un kuras neelektrolīti, pie attiecīgajiem trauciņiem tiek pielīmēta zaļa vai dzeltena papīra lapiņa. Skolēni darba lapās raksta, kā vielas iedalās ķīmisko vielu klasēs un kuras pieder atbilstošajai klasei jeb grupai, kā arī kuras no tām ir elektrolīti un kuras neelektrolīti. I. Tučs pārbauda skolēnu izpratni, liekot ātri reaģēt, piemēram, nosaucot vielu: ja tā ir elektrolīts, tad ir jāpieceļas, ja nav jāpaliek sēžam. Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Līga Silauniece ir izvēlējusies praktiskos demonstrējumus iepriekš ierakstīt video, kā arī norāda, ka būs jārod atbilde, kas kopīgs minerālūdenim, citronam un mobilā tālruņa akumulatoram. Videosižetā skolēni redz, ka destilēts ūdens nevada strāvu, bet ūdensvada ūdens vada utt. Skolotāja liek atcerēties vielu klases un noskaidro, pie kuras pieder ūdens, kopīgi secinot, ka pie oksīdiem. Tiek secināts arī, ka, piemēram, cukurs nepieder pie klases, bet grupas un ir organiska viela. L. Silauniece uzdod jautājumu: Kuru vielu klašu pārstāvji vada strāvu? Tā kā skolēni samulst, skolotāja ļauj ieskatīties pierakstu kladēs. Uz interaktīvās tāfeles ir redzamas vielu formulas un nosaukumi. Skolēnu uzdevums individuāli darba lapās tās sagrupēt elektrolītos un neelektrolītos, izmantojot šķīdības tabulu. Pēc tam ir iespēja salīdzināt ar pareizo atbildi uz ekrāna. Nākamais uzdevums uz dzeltenas lapiņas uzrakstīt vienu elektrolītu, bet uz rozā neelektrolītu, lai pārliecinātos, ka ir iegaumējuši. Tikai stundas beigās skolotāja pašiem skolēniem liek secināt un formulēt vārdiem, kas ir elektrolīti un neelektrolīti. Vēlreiz visi noskatās video un secina, ka minerālūdens, citrons un mobilais tālrunis vada elektrību. Matemātika 9. klasei J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas matemātikas skolotāja Jolanta Klamere skolēnus aicina sasēsties pa četri vai pieci un norāda: kad būs nepieciešams kalkulators, drīkstēs izmantot arī mobilos tālruņus. Stundas tēma daudzskaldņu virsmas laukums; mērķis to aprēķināt. Skolotāja demonstrē daudzkrāsainus plastmasas daudzskaldņus, visi kopīgi noskaidro, kas ir skaldne. Skolēni aptausta izsniegtos priekšmetus. Paijājamās ir skaldnes, smaidot skaidro J. Klamere. Uz interaktīvās tāfeles ekrāna ir rakstīts formulējums, ka daudzskaldnis ir telpisks ķermenis, kura virsma sastāv no plaknes daudzstūriem. No mapēm, kas atrodas uz galda, ir jāizņem darba lapas, jāpieraksta definīcija kas ir daudzskaldnis un prizma. Prizma ir daudzskaldnis, kuram divas skaldnes ir paralēlas, bet pārējās ir taisnstūri. Teikto ilustrē attēli uz skārienjutīgās tāfeles, piemēram, piramīda Luvrā Parīzē. Skolēni sadala lomas runasvīrs, rakstvedis, bet citam ir uzdevums uz ekrāna attēlotajiem

11 atzinība 11 nevis formulas atklāšana Modernās tehnoloģijas, taustāmi uzskates palīglīdzekļi, skolēnu pašu rokām līmējami un lokāmi materiāli viss tika izmantots J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas matemātikas skolotājas Jolantas Klameres arsenālā, lai skolēni izprastu, kas ir daudzskaldņi un kā aprēķināt to laukumu. ķermeņiem pievienot pareizo nosaukumu. Visi secina, ka kubam un paralēlskaldnim ir sešas skaldnes, prizmai astoņas, piramīdai piecas. Mapēs ir arī izklājumi jeb papīra piegrieztnes, kuras ir jāsalīmē. Pēc izvēles diviem daudzskaldņiem ir jāaprēķina virsmas laukums. Skolēni ir apmulsuši, skolotāja atgādina, ka var izmantot lineālu un jautā: Kāpēc to neizmantojat, vai jums ir cita mērīšanas sistēma? Ir jānomēra sāni un pamati. Skolotāja ierosmei uzdod interesantus uzdevumus, kurus izpildīt mājās. Fizikas stunda 10. klasē Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas fizikas skolotāja Ilva Cinīte iepazīstoties saka viņas uzdevums ir iemācīt, kas ir svārsts un svārstības, un jautā: Kā, jūsuprāt, varētu izmērīt attālumu līdz Zemes centram? Kad puisis aicina vispirms izmērīt Zemes rādiusu, skolotāja nosmej, ka nebūs tik garas auklas, bet ideja ir laba. I. Cinīte apgalvo: ja ir svārsts, tad varēs un atklās metodi, kā to izdarīt. Visiem tiek dots uzdevums izveidot svārstu no metru garas auklas, kuras galā ir smags atsvars metāla bumbiņa. To nedaudz sašūpo. Stundas laikā tiek rastas atbildes uz jautājumiem, kāpēc svārsts nemaina plakni, lai gan Zeme griežas, kas atrodas Zemes slāņos, ko veic Zemes gravitācija. Skolēni tālruņos drīkst atrast un izmantot laika mērītājus, formulā tiek ielikti skaitļi, un vairākums secina, ka līdz Zemes centram ir vairāk nekā 6300 kilometru. Atbildes tiek salīdzinātas tālrunī norādītajā saitē ej.uz/svarsts-25-feb un ej.uz/ tests-25-feb. Testā noskaidrosiet, vai esat par svārstu šo to dzirdējuši un tad 20 minūšu stunda beidzas. Bioloģijas stunda 9. klasē Rīgas Kultūru vidusskolas bioloģijas skolotāja Sandra Gromska sāk ar zināšanu atkārtošanu, lai noskaidrotu muskuļu uzbūvi. Kā izskatās tas, ko sauc par bicepsu? viņa jautā un aicina to pašiem izveidot no plastilīna. Pēc tam uz ekrāna tiek demonstrēta kaula uzbūve: ir redzams kauls, cīpsla, muskuļa vēderiņš, nervs, asinsvads, muskuļu šķiedru kūlīši, saistaudu starpsienas un apvalks. Skolotāja jautā, kas ir vajadzīgs, lai muskulis darbotos. Skolēni ir sadalīti grupās pa četri. Atkal uzdevums no plastilīna veidot muskuli un pielikt zīmītes, piemēram, kur atrodas cīpslas. Tiek secināts, ka muskulis ir orgāns, jo tajā ir asinsvads un nervs, bet muskuļu šķiedru kūlīši palīdz kustēties. S. Gromska uz ekrāna demonstrē muskuļu darbu un savienojumu ar kaulu, attēlos ir redzams arī, kā muskuļu šķiedru kūlīši saraujas un izstiepjas, t. i., kā cilvēks kustas. Kā kustas kājiņas bērnam, vardei, skudrai, pīlei, kā kustas muskuļi zivij un arī vienšūņiem. Stundas beigās skolēni tiek aicināti ar savu sejas izteiksmi jeb sejas muskulatūru vērtēt, kā un vai ir sapratuši konkrētus jautājumus. Siguldas 1. pamatskolas bioloģijas skolotāja Ina Slavinska stundas sākumā aicina skolēnus piecelties, kustināt īkšķus un aizdomāties, kas ar tiem notiek. Viņa jautā, kas ir audi, stāsta, ka ir muskuļaudi, saistaudi, nervu audi, epitēlijaudi, un lūdz atkārtot, kādi ir muskuļaudu veidi. I. Slavinska rosina skolēnus mobilajos tālruņos internetā atrast attēlus ar muskuļaudiem un nosūtīt atbildes uz norādīto saiti. Tā kā atbildes ir kļūdainas, rosina atkārtot, ka ir gludie, sirds un šķērssvītrotie muskuļaudi. Katra grupa saņem darba kastītes, kurās atrodas dažāda diametra plastmasas salmiņi. Skolēnu uzdevums modelēt, kāds varētu izskatīties muskulis. Pēc tam skolotāja demonstrē attēlu, ar ko salīdzināt, vai skolēnu izveidotais modelis līdzinās muskuļu kūlīšiem uz ekrāna. Izveidotie modeļi atgādina muskuli, kas ar cīpslām ir piestiprināts pie kauliem. Tiek demonstrēts video, kurā redzams, kā pa pāriem antagoniski darbojas atliecējmuskuļi un saliecējmuskuļi. Visi atkal pieceļas un tagad jau zina, ka īkšķi darbina atliecējmuskulis un saliecējmuskulis. Vēl būtu ko pastāstīt, bet 20 minūtes ir paskrējušas ļoti ātri Uzdevumi skolotājiem Kad stundas ir beigušās, skolotāji atkal tiekas un, pa mācību priekšmetu grupām sasēduši apļos, dalās pieredzē, metodikā, atbild uz organizatoru jautājumiem. Ķīmiķi meklē atbildes uz jautājumu, kā ieinteresēt, lai skolēni vēlētos veikt laboratorijas darbus. Klausos, kā ieinteresēt apgūt fiziku. Mārupes vidusskolas fizikas skolotājs Modris Šāvējs atklāj, ka klasē vispirms noskaidro, kāda Skolotāja uzdevums ir palīdzēt, lai skolēns neapmaldās informācijas džungļos, prot izvērtēt situāciju, prot domāt kritiski un spēj analizēt. kuram ir pieredze, vai vecāku darbs ir saistīts ar šo zinātni. Sadala pa grupām, piemēram, mehānika (kuģis, lidmašīna), optika, materiālzinātne. Klasē kopīgi noskaidro, kas ir jāzina, lai konkrētajā nozarē darbotos, un ar ko tās ir savstarpēji saistītas. M. Šāvējs norāda, ka bieži izmanto vietnes fizmix.lv piedāvātos uzdevumus. Ventspils 6. vidusskolas fizikas skolotāja Olga Ozoliņa stāsta, ka viņai patīk veikt demonstrējumus, kā arī aicināt skolēnus piedāvāt citu metodi, aprīkojumu, lai kaut ko noskaidrotu. Piedāvāju atslēgvārdus: izmērīt, sakārtot loģiskā secībā, tāpat skolēni darbojas kā konsultanti, piedāvāju diferencētus uzdevumus. Skolotāju domas dalās, vai labāks rezultāts ir darbam grupās vai risinot uzdevumus individuāli. Ventspils 4. vidusskolas fizikas skolotāja Jana Andersone uzskata, ka nav lietderīgi ļaut pašiem sadalīties grupās, jo vienmēr būs kāds, kas vēlēsies izbraukt uz citu rēķina, tā vietā liekot pienākumus izlozēt. I. Cinīte uzskata, ka grupā skolēni labāk izprot, jo seko tam, ko dara citi. Madonas pilsētas 1. vidusskolas fizikas skolotāja Marija Deigele ir pārliecinājusies, ka skolēni bieži kļūdās mērījumos, neprot sadalīt asi, grūtības sagādā darbības ar pakāpēm. Viņa atzīst: Skolotāja uzdevums ir palīdzēt, lai skolēns neapmaldās informācijas džungļos, prot izvērtēt situāciju, prot domāt kritiski un spēj analizēt. J. Andersone piebilst, ka, viņasprāt, lietderīgi ir dažādas situācijas izspēlēt, tādēļ uzdod praktiskus uzdevumus, piemēram, izveidot savu elektrības apgādes uzņēmumu. O. Ozoliņa uzsver sadarbības un pašvērtējuma nozīmi, kad ir zināmi kritēriji, pēc kuriem vērtēt. Skolotāji saņem uzdevumu skaidrot kustības ātrumu 8. klasē. Žūrijas pārstāvji klausās atbildes: liktu analizēt braucošas automašīnas vidējo ātrumu; liktu skriet un noteikt, kurš bijis ātrāks; aicinātu aprēķināt vidējo ātrumu, ja ir zināms attālums no kādas pilsētas un līdz tai; salīdzinātu lidmašīnu vai arī no kalna ripojošu ratiņu ātrumu. J. Čilipāns secina: Biju gaidījis nedaudz vispārinātākas atbildes par ātrumu ne tikai kustībā, bet kā mācīt salīdzināt attiecībā pret vienu vienību. Vienalga, vai tas ir kustības, reakcijas vai ēšanas ātrums. Arī žūrijas pārstāve LU vadošā pētniece Karine Oganisjana atzīst, ka svarīgāka ir būtības, nevis formulas atklāšana, un iesaka pamēģināt fiziku integrēt ar citiem mācību priekšmetiem. U. Dzērve, noslēdzot diskusiju, optimistiski secina: Dažādība ir skaistums, kas piemīt cilvēkiem, un tas pierāda, ka šogad ir sapulcējušies vislabākie fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji. Valsts un uzņēmēju atbalsts Dienas noslēgumā apbalvošanas ceremonijā LU Mazajā aulā visus dalībniekus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, LU rektors Mārcis Auziņš, LU DMIC vadītāja Dace Namsone un balvas mecenāti. Ministre apsveikumā pateicās skolotājiem, ka viņi savu darbu dara ar prieku un gandarījumu, ar ticību ikkatra skolēna spējām, ir kompetenti savā mācību priekšmetā un sadarbojas, daloties pieredzē ar kolēģiem. Ekselences balvu finansē un 1400 eiro lielu naudas balvu četriem laureātiem bija sarūpējuši uzņēmēji Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija un tās prezidents Normunds Bergs un izpilddirektore Inese Cvetkova, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija un tās valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis un izpilddirektore Raina Dūrēja, mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums SIA Metrum un tā vadītājs Dinārs Ozols, AS Latvijas valsts meži un tās korporatīvo attiecību viceprezidents Edvīns Zakovics, kā arī izglītības uzņēmums Lielvārds un tā valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Visi 20 finālisti saņēma izglītības uzņēmuma Lielvārds digitālās bibliotēkas 3.0 abonementu visam gadam un līdzdalību pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A programmā Pirmie soļi, lai mobilā ierīce kļūtu par palīgu mācībās. Varēs piepildīt sapni izlēkt ar izpletni Balvas ieguvējas Jelgavas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotājas Lienes Sabules stundā negadījās būt, tādēļ jautāju, kāpēc, viņasprāt, žūrijai ir iepaticies viņas redzējums un veids, kā stāstīt par muskuļu uzbūvi. Liene domā varbūt tāpēc, ka pretēji citiem kolēģiem stundā izmantojusi maz palīglīdzekļu, vienīgi pāris attēlu. Pārējie balvas pretendenti lika skolēniem veidot muskuļa modeli no dažādiem materiāliem, bet es lūdzu aizvērt acis un aicināju skolēnus domās vizualizēt to, ko stāstu, un pēc tam to uzzīmēt uz lapas. Manuprāt, sarežģīto var pasniegt arī vienkārši, atklāj L. Sabule. Skolēniem vajadzēja iedomāties vertikāli novietotu zīmuli, tad tam pievienojas vēl deviņi, tie tiek ielikti apaļā penālī un salikti apaļā kastē uz galda, pēc tam iedomāto skatu no augšas nācās uzzīmēt. Tā neviļus viņi uzzīmēja muskuļus šķērsgriezumā. Viņasprāt, caur stāstu skolēnus ir iespējams vairāk mudināt domāt pašiem. L. Sabule nenoliedz, ka ikdienā izmanto arī modernās tehnoloģijas gan interaktīvo tāfeli, gan balsošanas pultis, gan mobilos tālruņus, ja tas pamatoti šķiet vislabākais veids, kā visātrāk un vieglāk izstāstīt vai iemācīt konkrēto mācību vielu. Man nav pašmērķa katru stundu lietot tehnoloģijas, tās cenšos izmantot lietderīgi un ar jēgu. Skolēniem ir jāliek vairāk domāt un darīt pašiem, lai gan ir stundas, kad visi skatās video, stāsta skolotāja. Kad atzīstu, ka metodes tiešām ir daudzveidīgas, Liene piekrītot turpina, ka organizē arī stundas ārpus klases, grupu, pāru un individuālu darbu. Mēģinu miksēt, lai stundas nav vienveidīgas. Mācu skolēniem no 7. līdz 12. klasei. Šķiet, L. Sabule vēlas, lai arī viņas personīgā dzīve nekļūtu vienveidīga un pilna rutīnas, tādēļ atklāj, ka, iegūstot balvu, varēs realizēt senu sapni izlēkt ar izpletni. Esmu lēkusi ar gumiju, lidojusi ar deltaplānu, bet līdz šim pietrūcis laika un līdzekļu, lai izlēktu ar izpletni. Vēlos izdarīt ko tādu, kas paliks atmiņā uz visu mūžu. Man patīk asas izjūtas, smaidot atklāj Ekselences balvas ieguvēja.

12 12 GLOBĀLĀ IZGLĪTĪBA Materiāliem par globālo izglītību IK IK INFORMĀCIJA Lai mudinātu sabiedrību, īpaši jauniešus, skatīties plašāk, meklēt globāla līmeņa kopsakarības un analizēt globālo problēmu cēloņus un sekas, iegūt zināšanas un prasmes, kā iesaistīties to risināšanā, kopš gada Latvijā norit Izglītības attīstības centra (IAC) vadītā projekta Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos aktivitātes, kurās ir iesaistīta 21 Latvijas skola. Divu gadu laikā šo skolu pedagogu komandas apguva prasmes, kā kvalitatīvi papildināt mācību priekšmetu saturu un metodiku, integrējot tajā attīstības un globālās izglītības (AI / GI) tēmas ilgtspējīga attīstība, savstarpējā mijiedarbība, vērtības un uzskati, globālā pilsonība, dažādība, cilvēktiesības, sociālais u. c. Ir jāatzīmē, ka projekta skolas globālajā tematikā ir darbojušās patiešām rosīgi, un par to liecina arī projekta komandas apkopotā statistika par skolu veikumu AI / GI materiālu un stundu aprobācijā no gada novembra līdz gada janvārim projekta skolās ir notikušas 767 globālajai tematikai veltītas stundas, kurās ir piedalījušies vairāk nekā Līdsas attīstības izglītības centra pārstāvis Ādams Rensons dalās pieredzē par kritērijiem globālās izglītības ietekmes mērīšanai. skolēni. Skolas ir kļuvušas par sava reģiona AI / GI resursu centriem, dalībnieki dāsni nodevuši AI / GI pieredzi kolēģiem savos kolektīvos, novadu metodiskajās apvienībās, konferencēs un kursos, vadījuši AI / GI meistarklases kaimiņu novadu un pilsētu izglītības iestādēm un aktīvi popularizējuši globālo izglītību plašākā vietējā sabiedrībā pieaugušo izglītības attīstības biedrībai, interešu klubam, senioru apvienībai, vecāku sapulcēs, skolas padomes sēdē, dalībniekiem pagasta svētkos un zibakcijā savā pilsētā. IAC projektu Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos īsteno sadarbībā ar partneriem Līdsas attīstības izglītības centru (Lielbritānija), nevalstisko organizāciju Mondo (Igaunija) un Britu padomi Latvijā. Tas ir mērķtiecīgi virzīts IAC organizētajā konferencē Globālā izglītība: aktualitāte, resursi, iespējas pulcējās pārstāvji no 21 Latvijas skolas, kurās īstenoja projektu Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Daugulis skolotājiem uzsvēra, ka nākotnē galvenie resursi, ar ko valstis konkurēs, būs cilvēku zināšanas, tādēļ ir jāpārliecina skolēni centīgi mācīties. AI / GI aktualizēšanas process pašvaldību, nacionālajā un Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai integrētu globālos tematus sociālo zinātņu mācību priekšmetu programmā, institucionalizētu AI / GI formālajā izglītībā, veidotu AI / GI ekspertu sadarbības tīklu Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā, kā arī citās ES valstīs, kā arī lai izveidotu AI / GI metodoloģisko materiālu komplektu un AI / GI efektivitātes mērīšanas rīkus. Lai informētu par projektā tapušajiem materiāliem un iespējām tos izmantot, šā gada 5. un 6. martā IAC aicināja izglītības jomas ekspertus un pedagogus uz konferenci Globālā izglītība: aktualitāte, resursi, iespējas, kurā tika prezentētas projektā izstrādātās AI / GI programmas un mācību materiāli: Attīstības / globālās izglītības materiālu PORTFOLIO un Development Education Programs and Study Materials GUIDE. Šie izdevumi ir izmantojami ikdienas mācību procesā un ir pieejami lejupielādēšanai mājaslapā Abos izdevumos skolotājiem un pieaugušo tālākizglītotājiem, kuri māca AI / GI jautājumus, ir piedāvāti aktivitāšu apraksti un metodiskie ieteikumi. PORTFO- LIO un GUIDE ir iekļautas faktu lapas, jēdzienu skaidrojumi, attēli un darba lapas. Lai atbalstītu izglītotājus mācību procesa organizēšanā, ir piedāvāti mācīšanās paņēmienu un metožu apraksti soli pa solim. Izdevumos ir apkopoti labākie piemēri no projekta dalībskolās aprobētajiem AI / GI metodiskajiem materiāliem. Izdevumi ietver četras globālās izglītības programmas skolēniem, skolotājiem, sabiedrības pārstāvjiem (lēmumu pieņēmējiem) un mazākumtautību skolēniem. Konferences dalībniekiem bija iespēja praktiski iepazīties ar globālās izglītības ietekmes mērīšanas metodiku, ar kuru iepazīstināja Ādams Rensons (Adam Ranson) no Lielbritānijas Līdsas attīstības izglītības centra, savukārt ar AI / GI labo praksi mazākumtautību skolās Igaunijā iepazīstināja Johanna Helina (Johanna Helin) no Igaunijas partnerorganizācijas Mondo. IAC direktore Iveta Vērse konferencē uzsvēra, ka projekta Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos kontekstā AI / GI ir rosinājusi iepazīt un izzināt, diskutēt un aizdomāties par to, kā attīstāmies savā valstī un kas notiek pasaulē, kā norises pasaulē ietekmē pašus un tuvākos cilvēkus un mūsu reģionu un kā paši ietekmējam cilvēkus un procesus ārpus Latvijas, lai dzīvotu labāk labākā pasaulē. VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta uzskata, ka IAC izstrādātie GI / AI materiāli ir ļoti vērtīgi un radoši izmantojami. VISC vecākā referente Sandra Falka priecājas, ka tēmas var sadalīt pa vecumposmiem 1. 3., klase, vidusskolas klases, tādējādi par vienu un to pašu tēmu var runāt vairākkārt no dažādiem skatapunktiem. Aktuālas tēmas praktiskai izzināšanai Valsts izglītības satura centra (VISC) Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta ir iepazinusies ar visiem IAC izstrādātajiem AI / GI materiāliem un uzskata, ka tie ir ļoti vērtīgi, piebilstot, ka daudz kas būs atkarīgs no skolotāja ieinteresētības izpētīt piedāvātās tēmas, izvērtēt to nozīmīgumu, sadarboties ar kolēģiem, skolēniem, vietējo sabiedrību, lai padarītu materiālus interesantus un aizraujošos. IAC izstrādātie materiāli ir bagāti ar faktiem, dažādiem problēmjautājumiem, resursiem, ieteicamajiem avotiem, atvērtajiem jautājumiem. Pat tad, ja tēma ir pabeigta, skolotājs ar skolēniem var turpināt izzināt to gan mācību stundās, gan audzināšanas stundās, gan projektu nedēļās un ārpusstundu aktivitātēs. VISC šomēnes organizē semināru pašvaldību speciālistiem audzināšanas darbā, uz kuru esam aicinājuši IAC projekta satura koordinatores, lai iepazīstinātu ar izstrādātajiem materiāliem, kā arī parādītu, kā ar tiem praktiski strādāt. Ceram, ka pašvaldību speciālisti ar iegūto informāciju dalīsies ar saviem kolēģiem novadu skolās, sadarbosies ar kādu no tās 21 skolas, kas bija iesaistītas projekta īstenošanā, stāsta A. Aukšmuksta, uzskatot, ka tēmas jauniešiem ir aktuālas. Varbūt viņi sāks ar mazumiņu, vērojot tuvumā un tālumā notiekošo, un spēs pamanīt kopsakarības un izvērtēt, kā viņu dzīvesveids, nostāja dažādos jautājumos ietekmē citu cilvēku dzīvi un ko viņš var darīt, lai uzlabotu gan savu, gan citu cilvēku dzīvi ilgtermiņā. VISC vecākā referente Sandra Falka uzsver, ka jebkuru no IAC izstrādātajām tēmām var izmantot sociālo zinību stundās atbilstoši skolēnu vecumposmam, lietojot dažādas mācību metodes. Šeit ir daudz materiālu par patlaban aktuālajām tēmām. Šis projekts iet pussoli pa priekšu aktuālajiem notikumiem pasaulē. Materiālos tiek piedāvāta tēma Mediju loma globālajā pasaulē, kas sekmē skolēnu prasmes atlasīt, sistematizēt, kritiski izvērtēt informāciju par kādu konkrētu jautājumu, nepaļaujoties uz to, kas ir rakstīts kādā vienā avotā. Ir daudz vērtīgu ideju, kā skolotāji var runāt ar skolēniem arī par cilvēkdrošības tēmu. Vēl pozitīvi ir tas, ka tēmas var sadalīt pa vecumposmiem 1. 3., klase, vidusskolas klases, tādējādi par vienu un to pašu tēmu var runāt vairākkārt no dažādiem skatapunktiem. Sociālajās zinībās, arī politikā un tiesībās šie ir ļoti pateicīgi materiāli, atzīst S. Falka. Viņa atceras, ka pirms projekta īstenošanas uzsākšanas individuāli tikusies ar IAC darbiniecēm un tolaik detalizēti pārrunājusi, kuriem tematiem vajadzētu izstrādāt materiālus. Piemēram, par cilvēku tirdzniecību skolotāji var runāt gan sociālajās zinībās, gan politikā un klases audzinātāja stundās. S. Falka rezumē: Tēmas izklāsts ir atkarīgs no skolotāja ieinteresētības. Mani novērojumi liecina, ka skolotājus šīs tēmas ļoti interesē, viņi ir zinoši un labprāt par šiem jautājumiem runā ar skolēniem. A. Aukšmuksta piebilst skolotāji apzinās, ka šie jautājumi ir

13 GLOBĀLĀ IZGLĪTĪBA 13 var likt vienādības zīmi ar vērtību izglītību mūsdienīgi un būs aktuāli skolēniem visu dzīvi. Ja skolotāji vēl piemeklē interesantas metodes, kā apgūt kādu tēmu, tad skolēni ar lielu aizrautību arī iesaistās to apguvē. Turklāt šīs ir tēmas, par kurām interesējas arī ģimenē. Skolēns, atgriežoties mājās, uz vecāku jautājumu Ko šodien jaunu uzzināji? var atbildēt, ka, piemēram, ir pētījuši preču marķējumu un uzzinājuši par godīgas tirdzniecības zīmēm uz dažādiem produktiem. Ģimene kopīgi var izskatīt produktu skapīšus un pārliecināties, vai viņi, iegādājoties preces, atbalsta audzētājus un ražotājus, kas saņem taisnīgu atalgojumu. Tiek iesaistīti arī citi ģimenes locekļi: jaunākie vai vecākie brāļi, māsas, vecvecāki. Tādējādi veidojas paaudžu redzējums par mūsdienās aktuāliem IAC direktore Iveta Vērse konferencē uzsvēra, ka AI / GI ir rosinājusi iepazīt un izzināt to, kā attīstāmies savā valstī un kas notiek pasaulē, un diskutēt un aizdomāties par to. jautājumiem, norāda S. Falka. Savukārt A. Aukšmuksta papildina, ka pēc šādu tēmu apguves skolā arī ģimenē var izvērtēt, cik daudz līdzekļu tērējam pārtikas iegādei, cik daudz pārtikas izmetam ārā, kā tērējam enerģiju, vai šķirojam atkritumus. Tie visi patlaban ir ļoti aktuāli un reizē arī globāli jautājumi, ko var apgūt, praktiski darbojoties pārvēršot zināšanas darbībā. Tas nav atrauti no reālās dzīves, jo ir nepieciešamas zināšanas, praktiskā darbošanās, kas veido attieksmi, ko tikai stāstot nevar panākt. Praktiski šiem materiāliem par globālo izglītību var likt vienādības zīmi ar vērtību izglītību, jo viss ir ciešā sazobē, kur ir saskatāmas kopsakarības, vērtē S. Falka. A. Aukšmuksta iesaka skolotājiem tēmu apguvē iesaistīt arī vecākus, kuri ir daudz ceļojuši, guvuši savu darba un dzīves pieredzi, ko var lietderīgi izmantot nodarbībās. Viņa pieļauj domu, ka šie materiāli ir un būs aktuāli arī skolotājiem, kuru klasēs ieradīsies reemigrējušie skolēni vai trešo valstu pilsoņi, kuri, iespējams, nezinās latviešu valodu, bet kuriem būs savs redzējums par pasauli, ko arī var izmantot kā resursu. Globālās izglītības centra Mondo pārstāve Johanna Helina iepazīstina ar igauņu kolēģu izstrādātajiem resursiem mazākumtautību skolām. Piedāvās kritērijus AI / GI efektivitātes mērīšanai IAC sadarbības partneri projektā Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos ir Līdsas attīstības izglītības centrs un organizācija Mondo, kas gan darbojas AI / GI jomā, gan sniedz humāno palīdzību. Līdsas atīstības izglītības centra pārstāvis Ā. Rensons kopā ar kolēģi Gilu Morleju no Prīsthorpas vidusskolas dalījās pieredzē, kā izmantot drāmas metodi, lai skolēni labāk izprastu jautājumus par transatlantisko verdzību sendienās un arī mūsdienās. G. Morleja atzina, ka drāmas metode viņu skolās ir ļoti plaši izplatīta dažādu tēmu apguvē, jo tādējādi skolēni var iejusties dažādu cilvēku lomās, kuru dzīvesveids viņiem ir jāizzina, tas mudina pilnveidot viņu prasmes publiski uzstāties, formulēt viedokli, paust savu attieksmi. Līdsas organizācijas kolēģi projekta gaitā ir izstrādājuši kritērijus, kā izmērīt AI / GI efektivitāti, ietekmi un kvalitāti, kas vasaras sākumā būs publicēta projekta mājaslapā Savukārt igauņu kolēģi sadar- - nātņu skolotājiem ir izstrādājuši materiālus krievu valodā. Tajos ir iekļautas cilvēces galvenās problēmas mūsdienu pasaulē, lai skolēni uzvedību un attieksmi pret tām. Daļa materiālu ir iekļauta pro- Tukuma 2. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Evita Korna dalās pieredzē, kā skolā tiek izmantoti IAC izstrādātie resursi. jekta portfolio, ko projektā iesaistītās skolas saņēma drukātā formātā, taču ar pārējiem materiāliem krievu valodā var iepazīties Mondo mājaslapā wp-content/uploads/2014/11/portfolio_rus.pdf. Izstrādās ieteikumus GI / AI dimensijas iekļaušanai skolu darba kārtībā Lai gan gads iezīmē projekta Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos ieiešanu noslēguma fāzē, ne mazāk būtisks laika posms šajā gadā tiek paredzēts projektā tapušo PORTFOLIO un GUIDE testēšanai Igaunijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ārvalstu pedagogu sniegtās rekomendācijas tiks ievērotas, izstrādājot ieteikumus AI / GI dimensijas iekļaušanai skolu darba kārtībā, kas projekta noslēgumā būs pieejams gan visās projekta valstīs, gan citās ES valstīs. Tiks izstrādāti AI / GI efektivitātes kritēriji sociālo zinātņu mācību priekšmetos, lai palīdzētu izvērtēt auditorijas izpratni globālajā tematikā. Projekta labās prakses un pieredzes nodošana starptautiskajai sabiedrībai notiks globālās izglītības forumā, kas notiks šā gada jūnijā Valmierā Vidzemes Augstskolā, pulcējot apmēram 60 izglītības un attīstības jomas profesionāļus no izglītības iestādēm, pašvaldību, valsts pārvaldes institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskās un zinātniskās pētniecības struktūrām no vairāk nekā desmit valstīm. Plašāku ieskatu projekta aktivitātēs, projektā izdotajos PORT- FOLIO un GUIDE materiālos var gūt projekta mājaslapā Projekts (Nr. Projekts Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos EuropeAid programmas ietvaros. Par materiāla saturu atbild IAC, un tas nevar tikt uzskatīts par ES vai Latvijas valsts viedokli.

14 14 projekts Iespēja iepazīties ar pārtikas un medicīnas nozarē strādājošo profesijām IK Sandra Dzelme Projekta vadītāja Rīgas Klasiskā ģimnāzija ar Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta līdzfinansējumu 2014./2015. mācību gadā īsteno Ziemeļu Ministru padomes starptautiskās grantu programmas NORDPLUS projektu,,atbalsts vispārizglītojošo skolu jauniešiem integrācijai Baltijas valstu darba tirgus prioritārajās tautsaimniecības nozarēs. Projekta laikā katra dalībvalsts sagatavo informatīvu materiālu par vienu prioritāro tautsaimniecības nozari savā valstī. Materiālu var izmantot skolēni, ja plāno izvēlēties kādu no profesijām šajās nozarēs, un skolotāji, īstenojot nodarbības karjeras izglītībā. Mērķis ir skolēnu izglītošana, informēšana par prioritārajām tautsaimniecības nozarēm Baltijas valstu darba tirgū. Latvija ir izvēlējusies informēt jauniešus par pārtikas un veselības aprūpes un medicīnas nozari. Jaunieši uzzina, ka pārtikas nozarē strādā ne tikai pārtikas tehnologi, bet veselības aprūpes un medicīnas nozarē ne tikai mediķi, jo nozares pastāvēšanai ir nepieciešami arī finansisti, grāmatveži, IT speciālisti, juristi u. c. profesiju pārstāvji. Projekta laikā Rīgas pilsētas vidusskolēniem ir iespēja noklausīties prezentācijas par pārtikas un veselības aprūpes un medicīnas nozarēm un šajās nozarēs strādājošo darbinieku profesijām. Ne visus klausītājus interesē, piemēram, veselības aprūpes un medicīnas vai pārtikas nozare kā nozare, kurā vēlas strādāt. Lai jauniešiem sniegtu atbalstu un veicinātu mērķtiecīgāku sava karjeras ceļa izzināšanu un plānošanu, prezentācijas ir veidotas tā, lai jaunieši, klausoties par pārtikas nozari un veselības aprūpes un medicīnas nozari, paralēli var analizēt, cik daudz viņi zina par savu izvēlēto profesiju un nozari. Prezentācijas veicina izpratni, kāpēc ir lietderīgi izzināt nozares struktūru, galvenos darba devējus, to raksturojumu Latvijas un Eiropas Savienības kontekstā, darba devēju prasības jaunajiem speciālistiem, nozarē strādājošo raksturojumu un darba iespējas nozarē pāris tuvāko gadu laikā Latvijā un Baltijā. Pēc prezentācijām apkopojot 600 skolēnu anketu un 18 vidusskolās prezentāciju laikā uzklausot mutisko atbilžu daudzumu, mazāk nekā 10 % skolēnu zināja atbildēt uz jautājumiem, kurā dokumentā ir noteikts, ko augstskolā māca jaunajiem speciālistiem, kur var uzzināt, kas jādara un kas jāzina izvēlētās profesijas speciālistam. Skolotājiem, kuri kopā ar skolēniem klausījās informāciju par nozarēm, bija laba iespēja pārliecināties, cik efektīvi viņi bija sadzirdējuši audzinātāja stundās vai citu skolas organizēto karjeras izglītības aktivitāšu ietvaros sniegto informāciju par profesiju standartiem, un pārdomāt, ko darīt, lai paaugstinātu informācijas sniegšanas efektivitāti. Prezentācijas arī sagatavoja skolēnus pirms došanās uz kādu no nozares uzņēmumiem vai iestādēm. No gada decembra līdz gada 1. maijam vidusskolēnu grupām ir iespēja apmeklēt sešas medicīnas nozares iestādes: Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Rīgas 1. medicīnas koledžu, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu, Anatomijas un antropoloģijas institūta muzeju, Rīgas Stradiņa universitātes struktūrvienības Dzirciema ielā un Anniņmuižas bulvārī. Pārtikas nozarē 10 skolēnu grupām tika piedāvāts apmeklēt septiņus uzņēmumus: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, Food Union (Rīgas piena kombināts), SIA Cido grupa, AS Gutta ( NP Foods ), Laimas Publicitātes foto Iepazīstot profesijas medicīnas nozarē, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā jaunieši var apgūt mākslīgās elpināšanas iemaņas. šokolādes muzeju, AS Rīgas dzirnavnieks. Projekta laikā skolēni, kuri plāno apgūt profesijas pārtikas un medicīnas nozarē, varēs pieteikties līderības nometnei un turpināt attīstīt savas līderības spējas un komunikācijas prasmes, tiekoties ar projekta partnervalstu jauniešiem no Lietuvas un Igaunijas, kā arī ar sava vecuma jauniešiem izbraukuma semināros Latvijas novadu skolās. Projekta ietvaros skolām visā Latvijā ir iespēja pieteikt bezmaksas divu stundu prezentāciju pārtikas un (vai) medicīnas nozarē. Minimālais skolēnu skaits prezentācijā Prezentācijā visiem jauniešiem tiks sniegta informācija par jebkuras profesijas un nozares (ne tikai pārtikas un medicīnas) izpētes jautājumiem. Interesentiem līdz gada 27. martam pieteikties projekta vadītājai Sandrai Dzelmei pa tālr vai rakstīt Sandra. Dzelme@riga.lv. Ģeogrāfijas skolotāji tiekas LU 73. zinātniskās konferences ģeogrāfijas un vides zinātnes izglītības sekcijā IK Andris Ģērmanis Mg. geogr., sekcijas vadītājs, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Šā gada 6. februārī Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē (ĢZZF) pēc daudzu gadu pārtraukuma norisinājās LU 73. zinātniskās konferences ģeogrāfijas un vides zinātnes izglītības sekcija. Tajā piedalījās aptuveni 60 ģeogrāfijas skolotāju no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Konferencē tika nolasīti vairāki referāti un novadīti darbsemināri. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis referātā Vidusskolas ģeogrāfijas eksāmena saturs vispārējās vidējās izglītības ģeogrāfijas mācību priekšmeta standarta kontekstā aplūkoja jautājumu, kā ģeogrāfijas eksāmena saturā ir iekļauti ģeogrāfijas standartā ietvertie komponenti. Runājot par standartu, gan ir iespējams izvērtēt vienīgi eksāmenā iekļauto tēmu plašumu, ne dziļumu. Ādažu vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Māra Balode referātā FOTO: Gunta Kalvāne Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis referātā Vidusskolas ģeogrāfijas eksāmena saturs vispārējās vidējās izglītības ģeogrāfijas mācību priekšmeta standarta kontekstā aplūkoja jautājumu, kā ģeogrāfijas eksāmena saturā ir iekļauti ģeogrāfijas standartā ietvertie komponenti. Ādažu novada iedzīvotāju demogrāfisko procesu izpēte un to salīdzinājums ar Latvijas vidējiem rādītājiem sniedza ieskatu, kā analizēt demogrāfiskos rādītājus savā novadā. Liela nozīme šajā darbā ir arī novadpētniecības elementiem. Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Kristīne Auziņa referātā Datubāzes ģeogrāfijas stundās vidusskolā aprakstīja piemērus, kā ģeogrāfijas stundās izmantot dažādas tīmeklī atrodamās datubāzes. Skolotāja uzsvēra, ka minētās metodes ir izmantojamas darba dažādošanai, bet pārmērīga aizraušanās var radīt skolēnos garlaicību. Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Juta Birzniece referātā Starpdisciplinārās mācības tika meklējusi un atradusi dažādas starppriekšmetu saites, galvenokārt ģeogrāfijai ar literatūru. Skolotāja vairākkārt ir demonstrējusi atklātās stundas kopā ar literatūras skolotāju, mācot par migrāciju un lasot Viļa Lācīša romānu Stroika ar skatu uz Londonu. Šādas stundas vienlaikus vada gan ģeogrāfijas, gan literatūras skolotājs. LU ĢZZF Ģeogrāfijas didaktikas centra vadītāja Gunta Kalvāne klātesošos iepazīstināja ar projektiem GLOBE un MASS, aicinot tajos iesaistīties arī ģeogrāfijas skolotājus. Konferences otrajā daļā norisinājās pieci darbsemināri. Cēsu Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāja Inguna Gaile dalījās pieredzē ar izstrādāto nodarbību par jahtas Milda ceļojumu apkārt pasaulei, aptverot dažādus aspektus (attēli, krustvārdu mīklas), kā ieinteresēt skolēnus par ceļojumiem, vienlaikus iepazīstot gan augus un dzīvniekus, gan celtnes, gan senos ceļotājus. Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāja Daiga Mežzīle stāstīja, kā ģeogrāfijas stundas padarīt neparastas, izmantojot dažādas interaktīvas metodes (lomu spēles, kartītes, grupu darbu un citas). A. Ģērmanis dalījās pieredzē, kā jēgpilni vadīt ģeogrāfijas stundas vidusskolā, mācot pasaules iedzīvotāju ģeogrāfiju, izmantojot skolotāja izstrādātos praktiskos, pētnieciskos, radošos darbus un uzdevumus. Savukārt Agnis Vēgners demonstrēja spēli Kuģi, ar kuras palīdzību skolēni spēj labāk apgūt ģeogrāfisko koordināšu tēmu. G. Kalvāne izzināja ģeogrāfijas skolotāju domas par to, kas ir mūsdienu ģeogrāfija. Tā, skolotājuprāt, ir likumsakarību saskatīšana; plašs skatījums, priekšstatu radīšana par Zemi; redzama, dzirdama un sajūtama; mobila un elastīga, kontrolēta bauda un atpūta; vēlme iziet no mājas un telefona. Paldies visiem konferences dalībniekiem par radošo un vērtīgo darbu konferencē! Pēc konferences skolotāja J. Birzniece atrakstīja: Radās pārliecība, ka ģeogrāfiju skolā noturēsim!

15 PAŠVALDĪBĀ 15 Rīgas skolēniem augsti rezultāti zinātnisko darbu izstrādē IK Daiga Kļanska Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) vadība un darbinieki 26. februārī informēja Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta komiteju par pērn paveikto un plānotajām izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības integrācijas jomas darbības prioritātēm šogad. Nekonkurētspējīga atalgojuma dēļ pirmskolās trūkst pedagogu IKSD direktors Guntis Helmanis, runājot par pirmsskolas izglītību, informēja lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamību Rīgas pilsētā, departaments ir noslēdzis sadarbības līgumus ar 116 privātajām izglītības iestādēm, tādējādi nodrošinot pašvaldības līdzfinansējumu 132,33 eiro mēnesī vairāk nekā 5000 bērniem. Šim mērķim gadā tika atvēlēti eiro. Vietu nodrošināšanai pašvaldības izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmas apguvei pērn papildus atvērtas 32 grupas 636 bērniem. Viena no aktuālajām problēmām pirmskolās ir skolotāju trūkums, kā arī konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošinājums. Pozicionējot izglītības jomu kā vienu no Rīgas pašvaldības prioritātēm, ir rasta iespēja saglabāt un paplašināt būtiskas izglītības procesa organizēšanas un sakārtošanas funkcijas, kuras pašvaldībai nav noteiktas kā obligātas, bet gan ir definējamas kā pašvaldības labā griba. Lai kaut daļēji kompensētu zemo pirmsskolas darbinieku atalgojumu Rīgā, ir noteiktas piemaksas pie valdības noteikumos apstiprinātā atalgojuma, nodrošinot ikmēneša atalgojuma palielinājumu no Rīgas pašvaldības budžeta izglītības iestāžu pedagogiem. Vidēji pirmskolu pedagogiem tie ir 99,60 eiro, pārējiem pedagoģiskajiem darbiniekiem 71,14 eiro uz vienu pedagoģisko likmi mēnesī. Skolotāju trūkums Rīgā rada nopietnas problēmas, tāpēc ir rasts risinājums, piedāvājot alternatīvo darba organizāciju pilotprojekta modeli. Tas nozīmē, ka grupas darbu vada viena skolotāja un divi skolotāja palīgi. Pilotprojektā iesaistīto grupu skaitam pirmskolās ir tendence palielināties. Šo grupu skolotāju palīgiem sadarbībā ar Rīgas izglītības un informatīvi metodisko centru (RIIMC) tika organizēti kursi, kurus apmeklēja 144 skolotāju palīgi no 48 pirmskolām. Kursu programma tika paredzēta pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju palīgiem, lai pilnveidotu viņu pieredzi darbā Skolotāju trūkums Rīgā rada nopietnas problēmas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc Rīgā ir rasts risinājums, piedāvājot alternatīvo darba organizāciju, stāsta Rīgas domes IKSD direktors Guntis Helmanis. ar pirmsskolas vecuma bērniem un veicinātu sadarbības veidošanu ar bērnu vecākiem. Par kursu kvalitāti saņemtas tikai labas atsauksmes un augsts novērtējums, tādēļ šo programmu ir plānots turpināt arī gadā, sacīja G. Helmanis gadā notika Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu konference Integrētā pieeja pirmsskolas pedagoģiskajā procesā. Konferences darba kārtībā papildus akadēmiskajiem lasījumiem tika iekļauti arī Rīgas pirmskolu pedagogu labās prakses piemēri, kas liecina par pedagogu izaugsmi. Lai veicinātu un nodrošinātu iepriekšējās konferences lēmuma izpildi, tika rezumēts starpkonferenču aktivitātes darbs, proti, aktivitātes, kas sekmēja pedagogu izaugsmi. Skolotāji bija apvienojušies 27 radošā darba grupās, kuru aktivitātēs piedalījās 87 pirmskolas. Lielu atsaucību un radošo darba grupu dalībnieku vērtējumā 1. vietu ieguva darba grupa Par informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām mācību metožu dažādošanai bērnu motivācijas un radošuma veicināšanai pirmskolā. Atzinīgi tika novērtēta arī tēma par audzināšanas un mācīšanas darbu bērniem ar speciālām vajadzībām un alternatīvo terapijas metožu izmantošanu bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem attīstības veicināšanai Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Mežaparks, kurā starpkonferenču laikā darbojās 10 pedagogu no trīs pirmskolām. Arī pērn tika aktualizēts un analizēts latviešu valodas prasmju novērtējums bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu ar krievu, ukraiņu un poļu mācību valodu. Rīgas pilsētas pašvaldības pirmskolās, kuras īsteno mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, latviešu valodas apguve ir uzlabojusies. Izmantojot bilingvālo pieeju, ir panākti labi rezultāti gan bērnu prasmju pilnveidē un valodas lietojumā ikdienā, gan pedagogu un administrācijas pozitīvas attieksmes apliecinājumā, profesionālās kompetences paaugstināšanā, kā arī sadarbībā ar bērnu vecākiem, kaut gan šajā jomā vēl ir lielas izaugsmes rezerves. Rīgas skolēniem ievērojami augstāki rezultāti eksāmenos Pērn, īstenojot galvaspilsētas skolu tīkla pilnveides plānu, tika reorganizēta Rīgas Herdera vidusskola un Rīgas Krievu vidusskola, izveidojot jaunu skolu J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolu, kura darbību turpina bijušās Rīgas Krievu vidusskolas ēkā Lauku ielā 9. Kā katru gadu, arī pērn departamenta skolu speciālisti nodrošināja valsts pārbaudes darbu norisi padotības skolās, kā arī papildus 23 privātajās izglītības iestādēs un 19 profesionālās izglītības iestādēs gadā jau trešo gadu skolu nodaļas speciālisti organizēja 9. klašu centralizētā matemātikas eksāmena darbu vērtēšanu. Eksāmenā piedalījās 121 vispārējās izglītības iestāde, tajā skaitā 103 Rīgas pašvaldības skolas, 16 privātās un divas citas izglītības iestādes. Kopskaitā tika vērtēti 4178 skolēnu darbi, un vērtēšanu nodrošināja 340 matemātikas skolotāju. Salīdzinot 2013./2014. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus valstī un Rīgas pašvaldības skolās, ir jāsecina, ka vairākos mācību priekšmetos Rīgas skolu audzēkņiem ir ievērojami augstāki rezultāti, taču ir jāņem vērā, ka Valsts izglītības satura centra apkopotie dati ir rezultāti, valstī vidusskolas, ģimnāzijas vērtējot kopā ar arodskolām, kas ietekmē vairāku mācību priekšmetu rādītājus. Centralizēto eksāmenu salīdzinājumu skatīt grafikā. Pērn departaments organizēja Rīgas pilsētas skolēnu zinātnisko konferenci, kur vērtēšanai tika saņemts 331 skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs, ko izstrādāja 400 skolēnu no 53 Rīgas skolām. Starp tiem bija arī darbi, kuros tika iekļauta tēma par Rīgu kā gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Darbs tika organizēts 26 sekcijās, darbus klātienē aizstāvēja 272 skolēni. Uz valsts skolēnu zinātnisko konferenci izvirzīja 129 skolēnu zinātniskos darbus. Valsts konferencē Rīgas skolēni ieguva 52 godalgotas vietas, tajā skaitā vietas, vietas un vietas gadā otro gadu pēc kārtas tika īstenoti plaša mēroga karjeras nedēļas pasākumi, kuros iesaistījās 117 Rīgas pilsētas vispārizglītojošās skolas un deviņas profesionālās izglītības iestādes. Sniegts nozīmīgs izglītības atbalsts Pagājušajā gadā būtisks darbs tika veikts starpinstitucionālās sadarbības sistēmas pilnveidošanā bērnu tiesību aizsardzības jomā. Sadarbības modelī ir paredzēta gan pašvaldības, gan valsts atbildīgo institūciju kopdarbība. Šīs sadarbības rezultātā 3124 gadījumos tika koordinēta skolu sociālo pedagogu un sociālā dienesta darbinieku kopdarbība, 613 gadījumos situācijas risinātas, sociālajiem pedagogiem sadarbojoties ar Rīgas domes labklājības departamentu gadījumos sociālie pedagogi sadarbojušies ar pašvaldības policijas inspektoriem, 1594 reizes ar Valsts policijas inspektoriem, 1013 gadījumos ar bāriņtiesas speciālistiem, 342 gadījumos ar ārpusģimeņu aprūpes iestāžu speciālistiem, 400 gadījumos strādājuši kopā ar krīzes centru speciālistiem, 338 reizes ar veselības aprūpes speciālistiem. Izglītības psihologi skolās ir konsultējuši 6681 bērna vecākus, 5722 izglītības iestāžu pedagogus, skolēnus un skolēnus grupās, kā arī snieguši palīdzību divos krīzes gadījumos, kas izglītības iestādēs ir bijuši saistīti ar vecāku un bērna nāvi. 12 rīdzinieku ģimenes ir saņēmušas apmaksātas nodarbības pie ģimenes psihoterapeita saistībā gan ar bērna uzvedības problēmām skolā, kas ietekmē mācību procesu, gan veselības problēmām. Izglītības iestādēs ir risināti arī sarežģīti pedagoģiskie gadījumi, noskaidroti labās prakses piemēri darbā ar skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem. Izglītības atbalstu ir snieguši arī sociālie pedagogi, konsultējot skolēnus, vecākus, pedagogus, kā arī veicot 1661 pirmreizēju un 655 atkārtotus apsekojumus skolēnu dzīvesvietās. Profesionālās pilnveides pasākumos piedalījušies 8534 pedagogi Pērn dažādos profesionālās pilnveides pasākumos, tostarp kursos, semināros, meistarklasēs, konferencēs u. c., piedalījās 8534 pedagogi. Veicinot pedagogu izpratni par veselības un cilvēkdrošības jautājumiem, pērn tika organizēta informatīvi metodiskā konference Atbalsta iespējas pedagogiem veselības un cilvēkdrošības jautājumos, kurā piedalījās 65 dalībnieki, kā arī tika izveidots metodiskais materiāls Dinamisko paužu vai veselības minūšu organizēšana izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai mācību procesa laikā. Pedagogiem tika piedāvāts arī seminārs Emocionālā vardarbība skolā un izveidotas divas kursu programmas: Skolēniem draudzīga mācību vide un Klases audzinātājs atbalstošas vides veidotājs klasē.

16 16 pirmskola Par tautas dvēseli un latvisko audzināšanu FOTO: no izglītības, kultūras un sporta departamenta arhīva Marta Aveniņa savā grāmatā rakstījusi par to, ka pēc Otrā pasaules kara bērnu atveseļošanai vasarā tika piešķirtas vasarnīcas Rīgas jūrmalā un ar gadu 23. bērnudārzam par otru māju kļuva mītne Pumpuros, Ezeru ielā 26. IK Ilze Brinkmane Katrai tautai ir sava dvēsele, tā izpaužas vērtībās, kuras nodod no paaudzes paaudzei. Galvenās vērtības ieaudzina ģimene, bet par savu uzdevumu uzskatīju un uzskatu nodot tālāk zināšanas par latviskās audzināšanas teoriju, stāsta Marta Aveniņa, kura ilgus gadus vadījusi Rīgas 23. bērnudārzu un kurai patlaban jau ir krietni pāri astotajam gadu desmitam. Apbrīnojams ir sirmās kundzes asais prāts un domu skaidrība. Pēc A. Hercena vārdā nosauktā Valsts Pedagoģiskā institūta Ļeņingradā absolvēšanas gadā sākusi pastiprināti interesēties par bērnudārzu vēsturi Latvijā, sākusi vākt faktus un materiālus darbam Pirmsskolas pedagoģijas attīstība Latvijā. Lai to uzrakstītu, gadiem sēdējusi arhīvā, bibliotēkās lasījusi visas grāmatas, kuru nosaukumos bija minēti vārdi pedagoģija, bērns, audzināšana. Pašlaik M. Aveniņa apsver, kam nodot savu plašo manuskriptu. Pēc Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta pirmsskolu nodaļas vadītājas Ivetas Naglas un viņas vietnieces Dzintras Timšas ierosinājuma pērn apkopojusi arī gadiem vāktos materiālus par Rīgas 23. bērnudārzu, un ar Rīgas domes atbalstu klajā nākusi grāmata Rīgas 23. bērnudārzs vēstures faktos un atmiņās. Sāka mācīt latviski Martas kundze, atceroties vēsturi, uzsver: bērnudārzs savu darbību uzsācis, kad Latvijā sabiedrībā latviešu valodu nelietoja gadā tika nodibināta Rīgas latviešu labdarības biedrība, kuras mērķis bija attīstīt latviešu kultūras un izglītības izplatību latviešu vidū gadā Avotu ielā 29 atvēra mazo bērnu patversmi latviešu bērniem. Patversmju uzdevums bija bērnus pasargāt, bet šī jau veica plašāku darbību, sāka bērnus izglītot un galvenais latviešu valodā! Tāpēc to var uzskatīt par 23. bērnudārza rašanās sākumu, skaidro M. Aveniņa. Vērtības bērns apgūst atkārtošanas procesā, un par vislabāko veidu, kā to realizēt, M. Aveniņa uzskata tradīciju ieviešanu. FOTO: no izglītības, kultūras un sporta departamenta arhīva Marta Aveniņa bijušā 23. bērnudārza telpās Avotu ielā paraksta savu grāmatu Latvijas Universitātes profesorei Dr. paed. Aīdai Krūzei. Tālāk Aira Zaiceva, 23. bērnudārza skolotāja gadā, tagad Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja, un Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, pie galda pretim Iveta Pole-Polīte, 23. bērnudārza skolotāja gadā, tagad pirmsskolas izglītības iestādes Teiksma skolotāja. Atbildot uz vaicājumu, kas ir latviskās audzināšanas teorijas pamatā, M. Aveniņa uzsver, ka vispirms valoda, tad tradīcijas, kultūras pasākumi. Viņa atgādina, ka jau Auseklis norādījis: latviešiem ir jārada sava izglītības teorija. Sākotnēji izmantotas Frīdriha Frēbela, Marijas Montesori mācības, bet jau tad centās tajās ielikt latvisko saturu. Latviešiem ir sava tautas dvēsele, tā ir ļoti maiga, tādēļ bērnus nevar audzināt ar citas tautas paņēmieniem jeb uzskatiem par vērtībām, un cittautiešu bērni vienmēr atšķirsies, lai arī nonāks latviskā vidē, viņi intuitīvi daudz ko nepieņems, uzvedīsies citādi, ir pārliecināta Martas kundze un atgādina bērnu grāmatu autores un mākslinieces Margaritas Stārastes sacīto vienā no savām pēdējām intervijām: dzīvojot Nīderlandē, nav varējusi uzrakstīt nevienu grāmatu, jo izprot tikai latviešu bērnus, kas ir maigāki un kam nepieciešama cita pieeja. Piekrītu domai, ka īstā izpratne par savas tautas vērtībām, cilvēkmīlestība ir izkopjama tikai pirmsskolas vecumā. Ja nokavē, tad vēlāk to grūti apgūt: bērnībā iegūtais atstāj iespaidu uz visu mūžu. Arī dzimtenes mīlestību var iegūt, ja vispirms iepazīta tuvākā apkārtne, nevis citas zemes, stāsta M. Aveniņa un piebilst, ka par savu domubiedri uzskata arī literatūrkritiķi Jolantu Treili (Mackovu), kura, starp citu, bijusi 23. bērnudārza audzēkne. Viņas atziņas grāmatā Mūžīgie jautājumi atsaukušas atmiņā pašas pielietotās metodes, kad centusies, lai bērni dārziņā izjustu patiesu mīlestību, jo šajā vecumā svarīgi būt kopā ar māti, bērniem jāizjūt patiesas rūpes. Mēģināju panākt, lai audzēkņi neizjustu krasu atšķirību vides maiņā, kad disciplīnas noteikumi prasa stāties ierindā un soļot pa pāriem, teic M. Aveniņa. Viņa akcentē J. Treiles rakstīto, ka vērtības bērns apgūst atkārtošanas procesā, un par vislabāko veidu, kā to realizēt, pati uzskata tradīciju ieviešanu. Latviskās tradīcijas M. Aveniņa stāsta, ka pēc Otrā pasaules kara bērnu atveseļošanai vasarā tika piešķirtas vasarnīcas Rīgas jūrmalā un ar gadu 23. bērnudārzam par otru māju kļuva mītne Pumpuros, Ezeru ielā 26, par ko arī viņa ir rakstījusi savā grāmatā. Bērniem mācījuši svinēt Jāņus, lai arī tie bija padomju varas aizliegtie svētki, lasījuši jāņuzāles, mācījušies līgodziesmas un aplīgošanu, iestudējuši lugas, rīkojuši dārza un dziesmu svētkus. Audzinātājas rūpējās, lai darāmajam darbam cauri austos doma mūsu darbs ir PRIEKAM, mēs gribam tēlot un tēlojam. Šo izjūtu pastiprināja gatavošanās teātra izrādes dienai, kostīmu un vajadzīgo atribūtu gatavošana tie tapa turpat, grupās, sadarbojoties bērnudārza personālam un vecākiem, raksta M. Aveniņa, uzsverot, ka visizjustākie bijuši vasaras nogalē rīkotie dziesmu svētki. Piemēram, mūzikas skolotāja Nelda Daugule lielu vērību veltījusi ne tikai programmas apgūšanai, bet arī bērnu balss attīstībai, tāpēc vairāki tā sauktie rūcēji vēlāk iestājušies Emīla Dārziņa Mūzikas skolā. Kāda audzēkne, kuru sastapusi pēc četrdesmit gadiem, vēl joprojām atcerējusies, kā iestudējuši lugas, kā tas visus vienojis, mācījis atbildību un izpratni, kas ir pleca sajūta un gados bērnudārzos ieviesuši praksi, ka viesos aicināja skatuves māksliniekus. Piemēram, Anta Klints lasījusi pasakas. Aktrise savā atmiņu grāmatā Latviešiem ir sava tautas dvēsele, tā ir ļoti maiga, tādēļ bērnus nevar audzināt ar citas tautas paņēmieniem jeb uzskatiem par vērtībām, un cittautiešu bērni vienmēr atšķirsies, lai arī nonāks latviskā vidē. Tā nebija lietaina diena rakstījusi, ka nevajag speciālu lekciju, jo iemācīt morālās īpašības var, stāstot un lasot latviešu tautas pasakas. Kad runājam par patlaban aktuālo sabiedrībā, M. Aveniņa aizdomājas un teic: Tautas dvēseli sabojā iekarotāji, jo tad viņi var vieglāk ar cilvēkiem manipulēt, vieglāk to, protams, izdarīt, ja vērtību nodošanā no paaudzes uz paaudzi bijis pārrāvums. Bet sirmā kundze priecājas, ka cauri gadiem bijušie kolēģi un audzēkņi nav zaudējuši kādu savstarpēju saikni. Vienu dienu guļot domāju, kāpēc tagad, pēc trīsdesmit un vairāk gadiem, bijušie darbinieki un audzēkņi vēlas atkal tikties. Regulāri tiek rīkoti salidojumi, tikšanās reizēs iet tajās pašās rotaļās kā savulaik bērnudārzā. Biju taču ļoti stingra vadītāja, bet man zvana un atkal redzēties lūdz arī tehniskie darbinieki, pārdomās dalās M. Aveniņa. Pievilkšanas spēks un cauri gadiem glabātās labās atmiņas liecina par dzīvesgudru pieeju un cilvēku izpratni. Martas kundze uztic izgriezumu no kāda preses izdevuma vēstuli žurnāla redakcijai rakstījusi gada izlaiduma audzēkņa māte Ruta Krēsliņa: Četrus gadus esmu bijusi saskarē ar 23. bērnudārza ikdienu un nezinu, vai vēl kur tā rūpējas par bērniem, viņu muzikālo audzināšanu. Un vai vēl kur tik apbrīnojami tiek ievērota precizitāte: bērnu svētki, vecāku sapulces un citi pasākumi te vienmēr notiek tieši noteiktā laikā. Pieradināt mazos pie tā, lai viņi visu darītu laikus, precīzi tas taču ir viens no svarīgākajiem audzināšanas uzdevumiem [..]. Un vēl, par ko man jādomā, kādēļ mēs tik maz un reti runājam par cilvēkiem, kas veic tik nenovērtējamu darbu ar tik lielu valstisku nozīmi? Mēs, strādājošie vecāki, domājam, ka bērnudārzu darbinieki pelna īpašu sabiedrības uzmanību un atzinību.

17 ierosmei 17 Par grāmatām, kas palīdz skolu un skolotāju darbā IK Ilze Brinkmane Lai runātu un dalītos pieredzē par izglītību, kas sekmētu un veicinātu domājošu cilvēku izglītošanu, Daugavpils Universitātes (DU) Izglītības un vadības fakultātes mācībspēks interesentus 6. martā bija aicinājis uz zinātniski praktisko konferenci Pirmsskolas un skolas izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Konferences pirmajā daļā sanākušie skolotāji tika iepazīstināti ar DU Akadēmiskajā apgādā Saule izdoto grāmatu Ilgtspējīga attīstība no zināšanām uz darbību. Palīgs skolām un skolotājiem, kuru izdevis autoru kolektīvs. Kas nosaka ilgtspējīgu attīstību Profesore Dr. psych. Anita Pipere, uzrunājot klātesošos, atzina bieži ir sastopami stereotipi pieņēmumi, ka ilgtspējība ir saistāma tikai ar ekoloģisko problēmu risināšanu. Ekoloģiskās, kultūras, sociālās, ekonomiskās un politiskās problēmas jeb katastrofas ir bīstamas un postošas. Kad meklējam cēloņus, metaforiski varam teikt, ka tie ir cunami, sausums, vētras, zemestrīces, krīzes visu mūsu pasaules iedzīvotāju galvās, domās, emocijās, uzvedības modeļos, dzīvesveidā, vērtībās, stereotipos, attieksmē pret pasauli. Arī domas, ar kādām braucāt uz šo konferenci, liek pamatu ekonomiskām, kultūras, sociālām un politiskām problēmām, stāsta A. Pipere, aicinot padomāt, kam un kāpēc nav izdevīgi atzīt visus minētos ilgtspējības komponentus un to savstarpējo mijiedarbību. Neilgtspējīga valsts ir arī neilgtspējīga izglītība, un pretēji ilgtspējīga valsts ir arī ilgtspējīga izglītība. Profesore aicina apsvērt, kā panākt, lai notiktu pozitīvas izmaiņas gan valsts attīstībā, gan izglītībā. Viņa aicina katru no lauku skolotāja līdz pat Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem uzdot sev jautājumu, vai drīkstam un spējam kritiski, sistēmiski, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, paraudzīties, kas patlaban notiek izglītībā, kas nosaka neilgtspējību, kas visiem traucē dzīvot. Vai tikai kritizēt vai arī atrast risināšanas veidus un tālākus ceļus? Kā līdzsvarot emocijas un intelektu, tradicionālo un inovatīvo, normatīvo un radošo, iekšēji un ārēji motivēto gan pašā izglītībā, gan mūsu reakcijā uz personīgajām un profesionālajām problēmām izglītībā? Kā tiek izmantoti plašsaziņas līdzekļi un drukātie materiāli, lai runātu par ilgtspējīgu attīstību, un kāda attieksme tajos ir vērojama? A. Pipere aicina aizdomāties arī par paškritiku: vai pietiekami FOTO: Roberts Mālnieks E-mācību grāmatu izmantošanas vietne Grāmatplaukts ļauj skolotājiem izmantot mācību grāmatas elektroniskā formā. bieži skolotāji izsver savu ieguldījumu pozitīvu izmaiņu virzienā, cik motivēti ir paši, kā organizācija motivē darbiniekus, piemēram, IZM savus darbiniekus, cik nesavtīgi, altruistiski esam, un uz ko tas ir balstīts? Vieni paši zinātnieki un pētnieki nav spējīgi sasniegt izmaiņas, ja nesadarbojas ar iesaistītajām pusēm skolotājiem, praktiķiem, ierēdņiem un politiķiem, atzīst profesore. A. Pipere norāda, ka grāmatas Ilgtspējīga attīstība no zināšanām uz darbību. Palīgs skolām un skolotājiem mērķis ir visai ambiciozs palīdzēt Latvijas izglītības sistēmu pārorientēt uz ilgtspējīgu attīstību. To lasīt ir aicināti gan vispārējās, gan profesionālās izglītības iestāžu vadītāji un skolotāji. Grāmatā ir analizēti dažādi principi, piemēram, kultūras mantojums izglītībā, kā arī atspoguļotas praktiskas aktivitātes. Izmaiņas ir nepieciešamas ne tikai mācību saturā, bet arī metodēs un skolēnu novērtēšanas sistēmā. Ilgtspējīga attīstība tiek atklāta kā stabila ekonomiskās, sociālās, kultūras un ekoloģiskās attīstības un vajadzību līdzsvara veidošana ar mērķi palīdzēt attīstīt cilvēku prasmes un zināšanas, lai viņi pieņemtu pārdomātus lēmumus. Profesore atsaucas arī uz Stīvena Sterlinga (Stephen Sterling, 2008) atziņu, ka izglītības mērķiem ir jāmainās. Izmaiņas ir nepieciešamas ne tikai mācību saturā, bet arī metodēs un skolēnu novērtēšanas sistēmā. Kā uzskata A. Pipere, grāmatā skolu vadība atradīs ieteikumus, kā veidot visas skolas pieeju jeb vides menedžmentu, kā veicināt skolotāju kompetenču attīstību utt. Asociētā profesore Ph. D. Dzintra Iliško atgādina, ka DU ir UNESCO katedra, kura sadarbojas ar UNESCO biroju Latvijā, kas arī mudinājis izdot šo grāmatu. Dz. Iliško ziņā bijis apkopot nodaļu par kultūras mantojuma izglītību, kas, viņasprāt, ir iedvesmojoša un aizraujoša. Savukārt pētniece Ph. D. Ilona Mičule ir atklājusi cilvēktiesību un vērtībizglītības principus, kā arī ieteikumus praktiskām aktivitātēm un to piemērus. E-grāmata palīgs skolotājam un skolēnam Par e-mācību literatūru mācību procesa dažādošanai konferences dalībniekiem stāstīja apgāda Zvaigzne ABC lielo projektu vadītājs Roberts Mālnieks. Viņš iepazīstināja ar e-mācību grāmatu izmantošanas vietnes Grāmatplaukts darbības principiem: Vietne ļauj skolotājiem izmantot mācību grāmatas elektroniskā formā. Jāuzsver, ka tas nav konkurents poligrāfiski izdotām grāmatām, bet skolotājiem ir kā papildinājums ikdienas darba rīkiem, rada iespēju saturu paplašināt un izmantot ērtākā veidā. R. Mālnieks informēja, ka ir izveidotas vairāk nekā 210 vienības jeb mācību grāmatas, tām ir iespējams pievienot audiofailus u. tml. Ir sagatavotas e-grāmatas, darba burtnīcas, skolotāja grāmatas; darba lapas kā Word dokumentu var izdrukāt vai pārsūtīt uz e-pastu. Apgāda Zvaigzne ABC redaktori ir pievienojuši arī papildu materiālus ierakstus, darba lapas, kuras var izdrukāt, kopēt vajadzīgo skaitu. Lai skolotājs varētu veikt dažādas piezīmes, teksta izcēlumus u. tml., ir nepieciešams reģistrēties, kļūstot par individuālu grāmatas lietotāju uz pieciem FOTO: Roberts Mālnieks Notika arī DU Akadēmiskajā apgādā Saule izdotās grāmatas Ilgtspējīga attīstība no zināšanām uz darbību. Palīgs skolām un skolotājiem atvēršana. gadiem, jo saturs var tikt papildināts, var mainīties metodikas. Apgāda pārstāvis demonstrēja, kā sakārtot grāmatu plauktu pēc grāmatu satura, nosaukumiem, veikt izlasi, kā grāmatas lasīt pa lappusēm, kā palielināt teksta burtu lielumu, kā pietuvināt teksta fragmentus vai attēlus, kā notiek pāreja uz audiofailiem vai saiti uz YouTube videoierakstiem par attiecīgu tematiku, piemēram, vēstures, literatūras grāmatā. Ja skolotājs mājās kādu teksta fragmentu pasvītrojis, apvilcis ar virtuālo krāsu marķieri un izmaiņas saglabājis, atverot datora programmu klasē, tās jau ir redzamas, tāpat var ielikt virtuālo grāmatzīmi, lai nemeklētu vajadzīgo lappusi no jauna. Pievienojot norādi uz citām interneta vietnēm, piemēram, uz to uzklikšķinot datorpeli, notiek pāreja uz meklēto informāciju, demonstrējot iespējas, stāstīja R. Mālnieks, piebilstot, ka skolotāji, kas jau lieto e-grāmatas, atzinīgi novērtē faktu, ka tādā veidā lieliski ietaupa laiku, strādājot ar skolēniem klasē. Internets ir nepieciešams, lai pieejas programmu un grāmatu pirmo reizi lejuplādētu datorā, tāpat katrā desmitajā pieslēgšanās reizē, kuras laikā grāmata atjaunojas. Grāmatu var iegādāties skolotāji savā īpašumā, vai arī lietotājs ir skola; to cenas no 1,49 līdz Grāmatā skolu vadība atradīs ieteikumus, kā veidot visas skolas pieeju jeb vides menedžmentu, kā veicināt skolotāju kompetenču attīstību utt. 12,99 eiro. Reģistrējoties ir jāizveido savs konts līdzīgi kā e-pasta adrese. Ja grāmatu iegādājas skola, tad, piemēram, skolēniem piešķir aktivizācijas kodu uz vienu gadu, bet skolotājiem uz maksimālo laiku pieciem gadiem. Manuprāt, tas skolotājiem sniedz lielas papildu iespējas un atvieglo darbu arī bibliotekāriem, ir pārliecināts apgāda pārstāvis. Kā informē R. Mālnieks, tiek sekots jaunākajai informācijai, piemēram, ja tekstā ir bijusi minēta naudas vienība Lietuvā lits, tad, pārejot uz eiro, ir veikti atbilstoši labojumi. Apgāds Zvaigzne ABC nodrošina ar atjaunināšanas versijām, palīdzības servisu, ja ir nepieciešams padoms e-grāmatu lietošanā. Vairāk informācijas pa tālruni , vai

18 18 KONKURSs Motors uz priekšu rauj Vidzemes novada skolas gūst panākumus kultūras kanona konkursā par kultūras tradīcijām ģimenē IK Inese Mola Valmieras 5. vidusskolas komandas konsultante Valmieras 5. vidusskolas skolēni jau trešo gadu ar entuziasmu piedalās konkursā par Latvijas kultūras kanonu. Pagājušā gada nogalē Cēsu kultūras centrā tikās kultūras kanona konkursa Kultūras tradīcijas ģimenē pirmās kārtas dalībnieki. Skolēni tika mudināti padomāt par kanonā neiekļautajām vērtībām un tradīcijām, kas tiek koptas un uzturētas ģimenēs dažādos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados. Aktivitāte bija liela. Kopumā piedalījās 14 Vidzemes novada skolas no Cēsīm, Salacgrīvas, Jaunogres, Lizuma, Lielvārdes, Strenčiem, Madonas, Alūksnes. Valmieru pārstāvēja vēl divas komandas no Valmieras Valsts ģimnāzijas un viena no Pārgaujas ģimnāzijas. Mantojums trīs paaudzēs Pirmās kārtas uzdevumu identificēt savā novadā konkrētu ģimeni, kura kopj kādu kultūras tradīciju, kas ir pārmantota vismaz trīs paaudzēs, kopā ar savākto un dokumentēto faktu materiālu (intervijas, vizuālais materiāls, dokumenti) klātienē vērtēja konkursa rīkotāju izveidota žūrija, kuras sastāvā bija Kultūras ministrijas (KM), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un divu reģiona kultūras organizāciju pārstāvji. Valmieras 5. vidusskolas komanda, kuru veidoja 10.b klases skolnieces Kristiāna Mellupe, Melānija Kitnere un 11.a klases skolnieks Lauris Jančevskis, pirmajā kārtā ieguva 2. vietu un tiesības sacensties ar Strenču un Madonas skolu komandu par labāko tradīcijas vizuālo iemūžināšanu scenārija veidolā. Valmieriešu izvēlētā ģimenes tradīcija Mellupu dzimtas motosporta gara turpināšana. Zināms, ka Valmiera lepojas ar motosporta faniem starptautiskajās sacensībās Gaujas kauss, kas pirmsākumos, pirms vairāk nekā 50 gadiem, pulcināja skatītāju tūkstošus, kuri vienkopus plūda uz Putriņu trasi, atgādinot motosporta pielūdzēju ceļinieku pūļus. Tās bija sacensības, kur varēja satikties, izvilkt laimīgo loterijas biļeti, pat laimēt žigulīti, pazīlēt veiksmi, saskaitot, piemēram, 99 sarkanus braucamos, ieraudzīt pirmos taurenīšus aprīļa siltajās piekalnēs Gaujas Motosports Valmierā pavēris ceļu un bijis kā mudinājums arī sportam, jo riteņbraucējiem ļoti paticis azartiskais brauciens ar dažādiem šķēršļiem. Motosporta triumfu tagad turpina riteņbraucēju paaudze. krastā Vilinoši, dārdoši un aizraujoši bija šie mirkļi. Kristiānas vectētiņš Imants Mellups septiņas reizes pēc kārtas bija sacensību Gaujas kauss uzvarētājs, pārstāvēja Latvijas izlasi un startēja PSRS čempionātā. Viņa Valmierā dibinātais klubs Mini moto piecus gadus pēc kārtas izcīnīja balvas sacensībās Zelta mopēds. Arī Kristiānas tēvs Ivo Mellups septiņas reizes bija Latvijas motosporta čempions, četras reizes uzvarēja Gaujas kausā un vienu reizi guva uzvaru PSRS darba rezervju čempionātā. Tāpat tika uzgavilēts tēva brālim Mārim Mellupam, kurš ir trīskārtējs Latvijas čempions un vēl daudzu dažādu motokrosu uzvarētājs. Pati Kristiāna centīgi trenējas un cer, ka ar ģimenes atbalstu un regulāriem treniņiem sasniegs motosporta virsotnes. Valmierieši atzīst, ka Mellupus savulaik uz ielas sveicinājuši visi, pat tie, kurus viņi nepazinuši. Tā sanāk, ka motosports Valmierā pavēris ceļu un bijis kā mudinājums arī BMX sportam, jo riteņbraucējiem ļoti paticis azartiskais brauciens ar dažādiem šķēršļiem. Motosporta triumfu tagad turpina riteņbraucēju paaudze. Jā, Valmiera visos laikos ir bijusi slavena ar saviem Valmieras puikām! Pie tādiem pieskaitāmi arī Mellupi un netradicionāli drošsirdīgā Kristiāna. Labākais īsfilmas scenārijs Otrajā kārtā izveidotais īsfilmas scenārijs par Mellupu dinastiju tika novērtēts kā labākais un tieši Valmieras 5. vidusskolas komanda izvirzīta pārstāvēt Vidzemes reģionu trešajā kārtā, kur iekļuvušās komandas gūs vēl kādu interesantu pieredzi: uzdevuma Kristiāna Mellupe (centrā pa labi) mācību stundā kopā ar klasesbiedriem. Filmas radošā komanda Kristiānas vectētiņa motodarbnīcā. Balstoties uz skolēnu komandas iesniegto scenāriju, apvienotā komanda uzņems filmu Motors uz priekšu rauj. veikšanai skolēniem pievienojas LKA audiovizuālās mākslas studenti, veidojot apvienotu skolēnu un studentu komandu. Valmieriešiem piebiedrosies režisors Kārlis Lesiņš, operators Ivo Skanstiņš un izpildproducente Monta Gāgane. Balstoties uz skolēnu komandas iesniegto scenāriju, apvienotā komanda uzņems filmu Motors uz priekšu rauj, kas pārstāvēs Vidzemi. Zemgalieši rādīs Ucināmās dziesmas Vaivadu ģimenē, kurzemnieku vēstījums būs Sudraba piņģerota stāsts cauri laikiem, latgalieši atklās Kultūras tradīciju Grigānu ģimenē rudzu maizes cepšanu, bet Rīgas komanda Mākslas dienas Aulmaņu ģimenē. Gaida arī nominācijas Ir solīts, ka konkursa norisei sekos arī interneta televīzija OTV, kas vēlas iemūžināt filmu tapšanas gaitu, veidojot regulārus raidījumus savā kanālā FOTO: Lauris Jančevskis FOTO: Lauris Jančevskis un noslēgumā arī rādot gatavās filmas. Visu darbu prezentācijas notiks konkursa finālā Rīgā LKA Teātra mājā Zirgu pasts gada 27. martā. Konkursa finālā filmas vērtēs konkursa rīkotāju izveidota žūrija, kurā ir Saeimas, KM, LNKC, Nacionālā kino centra, LKA un Valsts izglītības satura centra pārstāvji. Konkursa žūrija finālā komandām piešķirs nominācijas, piemēram, Oriģinālākā tradīcija, Interesantākie personāži, Atraktīvākais stāstījums, Labākais scenārijs vai tml. Kura no tām tiks valmieriešiem?

19 kultūrvēsture 19 Mūžs veltīts cilvēces skaistākajam ziedam bērniem IK Ilze Brinkmane Rīgas apkaimē, Vecmīlgrāvī, ir Martas Rinkas iela. Tā sākas visaugstākajā seno kāpu kalnā un aizvijas līdz Daugavai. Iespējams, daudzi nezina, kas viņa ir un kāpēc viņas vārdā ir nosaukta iela. Sākums ir jāmeklē 19. un 20. gadsimtā. Pirms 135 gadiem, gada 14. martā, piedzimst Marta Margarita Rinka, kas Latvijas kultūras vēsturē ir pazīstama kā pirmā profesionālā bērnudārza vadītāja, mecenāta Augusta Dombrovska līdzgaitniece, bērnu svētku dvēsele. Pirmais bērnudārzs Zaļā skola M. Rinkas vecāku mājas atrodas Ķīšezera krastā. Marta ir vecākais bērns no septiņiem, bet viņas jaunākā māsa Johanna Rinka ( ) Latvijas kultūras vēsturē ir zināma kā pirmā latviešu tautas deju apzinātāja un sakopotāja. Ilgus gadus viņa, tāpat kā māsas Nanija ( ) un Klāra ( ), tika veltījusi pedagoģiskajam darbam Vecmīlgrāvja un Rīgas skolās. Pedagoģe Vineta Jonīte ir sarakstījusi grāmatu Latvju bērnudārzu māte Marta Rinka dzīves gājums un veikums fotogrāfijās un dokumentos (2012), literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis grāmatā Augusts Dombrovskis. Mūžs un veikums (2006) viņai ir veltījis nodaļu Līdzgaitniece. Būdama vecmīlgrāviete, no saviem vecākiem un citiem esmu dzirdējusi daudz nostāstu, bet pati savu pirmsskolas pieredzi ieguvu leģendārajā bērnudārzā jeb Zaļajā skolā. A. Dombrovskis to uzcēla vietā, no kuras pārredzama visa apkārtne. Diemžēl gadā ēka tika nodedzināta un līdz šim nav atjaunota gadā Zaļā skola ienāk M. Rinkas dzīvē, kad oktobrī viņas un mecenāta meitas Katrīnas Dombrovskas vadībā mācības te uzsāk 70 bērnu. Pedagoģe Marta Aveniņa, kura kopš gada ir vākusi materiālus par pirmsskolas pedagoģijas attīstību Latvijā, grāmatā Rīgas 23. bērnudārzs vēstures faktos un atmiņās piemin K. Dombrovsku un gadā atvērto mazo bērnu patversmi, kurā latviešu bērnus ne tikai pasargāja, bet sāka izglītot latviešu valodā gadā M. Rinka bērnudārzā strādā viena, bet līdz gadam palīdz vēl viena audzinātāja, jo bērnu skaits jau ir 125. Arvien jaunas idejas M. Rinkas un A. Dombrovska gaitas Vecmīlgrāvja sabiedriskajā dzīvē ir nešķiramas, tās iesākas ar viņas līdzdalību bezalkohola biedrībā Ziemeļblāzma gadā tiek Tiek ieviesta metode, ka visas bērnu nodarbības koncentrējas ap vienu priekšmetu, notikumu, gadalaiku. svinēti biedrības pirmās ēkas spāru svētki. M. Rinka kļūst par Ziemeļblāzmas pirmās dāmu komitejas priekšnieci, kopš gada arī par A. Dombrovska izglītības fonda komitejas locekli gadā cariskā soda ekspedīcija nodedzina Ziemeļblāzmas ēku, uz laiku tiek pārtraukts arī bērnudārza darbs. Ar A. Dombrovska atbalstu M. Rinka turpina izglītību Berlīnes Pestaloci un Frēbela institūtā un gadā atgriežas Vecmīlgrāvī kā viena no pirmajām latviešu sievietēm, kurām ir augstākā izglītība. Atjaunotajā un atkal atvērtajā bērnudārzā ir jau četras audzinātājas. Kā vēsta pieejamā informācija, Johans Heinrihs Pestaloci ( ) uzskatīja, ka audzinātājiem ir jāzina bērna fiziskās un garīgās attīstības likumi, jāapzina katra dabīgās īpašības un dotumi, bet cilvēka galvenie spēki ir intelekts, tikums un darbs jeb galva, sirds un rokas. Savukārt Frīdriha Frēbela ( ) izglītības metodes pamatā ir pasaules izzināšana, praktiski darbojoties, kad audzēkņiem tiek dota lielāka patstāvība. Vācijā šīs metodes aktualitāti nav zaudējušas un tiek celtas godā, iecienīti ir lomu rotaļu centri, praktiski un patstāvīgi darbojoties, notiek dabaszinātņu apguve u. tml. Ar lielu taktu un smalkjūtību jāpēta, kāda ir tā dzīvīte tam mazajam, kas man uzticēts un kura dvēselē un sirdī ir daudz un dažādas nezāles. M. Rinka ar šādām tolaik jaunām idejām aizrautīgi darbojās A. Dombrovska fabrikas bērnudārzā. Kā vēsta dokumenti, kurus savā grāmatā ir publicējusi V. Jonīte, tiek ieviesta metode, ka visas bērnu nodarbības koncentrējas ap vienu priekšmetu, notikumu, gadalaiku. Piemēram, stundu plānu tēma ir ūdens ūdens vasarā, ziemā; kā top apģērbs utt. Bērni mācās lasīt, rakstīt, rēķināt, dziedāt, būvēt, zīmēt, darināt rokdarbus Marta Rinka savā kabinetā Zaļajā skolā ap gadu. Istaba katrai grupai ir savā krāsā: zaļa, dzeltena, zila un rozā klases. Katrai savas attiecīgā krāsā krāsotas mēbeles, dvieļi u. c. lietas, arī priekšauti attiecīgā krāsā. Bērni tika radināti pašapkalpoties, mazākie dārzā kopa savu dobīti, lielākie aprūpēja arī augļu koku un krūmu. Arī mans tēvs gleznotājs Jānis Brinkmanis ( ) atcerējās, kā, būdams Zaļās skolas audzēknis, rūpējies par paša stādītajiem augiem, dārzeņiem, puķēm. Iespējams, te ir meklējamas viņa otrās aizraušanās (dārzkopība) saknes, varbūt tāpēc tik patiesi un izjusti spējis gleznot ziedus un dabu gadā žurnālā Saule M. Rinka izklāsta savus pedagoģiskos uzskatus rakstā Bērns cilvēces skaistākais zieds. Piemēram: Jāmeklē izskaidrojums un cēloņi tām bieži nesaprotamām parādībām, kurām, dienā ar bērniem strādājot, neatrod izskaidrojumu. Ar lielu taktu un smalkjūtību jāpēta, kāda ir tā dzīvīte tam mazajam, kas man uzticēts un kura dvēselē un sirdī ir daudz un dažādas nezāles gada žurnālā Sievietes Pasaule rakstīts: Sevišķi Martas Rinkas sirds dreb, ka bērniem mājās tēvs, māte vai kāds attālāks cilvēks nepasniegtu alkohola glāzi Šķiet, M. Rinkas darbībā ir meklējami sociālās pedagoģijas aizsākumi Latvijā. Tieši par pedagoģisko darbību skolotāja un audzinātāja M. Rinka gada 14. novembrī saņem Triju Zvaigžņu ordeni gadā Ziemeļblāzma dibina īpašu rīcības komiteju bērnu svētku organizēšanai. Tad un visos turpmākajos gados šo darbu vada M. Rinka, veidodama vienu no senākajām Vecmīlgrāvja tradīcijām, kas turpinās joprojām. Svētki, kuros bērni nav vērotāji, klausītāji, bet paši aktīvi darbojas, apzina savas spējas, zināšanas un talantus, kā mūsdienās dēvē, radošajās darbnīcās. FOTO: gada 14. martā plkst kultūras pils Ziemeļblāzma kamerzālē interesenti tiek aicināti uz pasākumu Jaunatradumu, atmiņu un ieceru pēcpusdiena. Programmā: iecere izveidot M. Rinkas un Zaļās skolas piemiņas vietu; M. Rinkas dzimtaskoka pētījums Ģirta Strazdiņa skatījumā; Alīdas Zigmundes stāstījums par M. Rinkas māsu tautas deju celmlauzi J. Rinku; raksti par M. un J. Rinkām rakstu krājuma Laikmets un personība 14. laidienā; V. Jonītes ieskats jaunatradumos. Atzinība vēl pēc gadiem Radošās inteliģences Burtnieku nama iemītnieki bija bieži viesi Zaļajā skolā. M. Rinka mudināja rakstniekus rakstīt bērniem stāstus un dzejoļus, runāja ar bērnudārza audzēkņu vecākiem: Leonu Paegli, Pāvilu Rozīti, Kārli Dziļleju, Ernestu Birznieku-Upīti u. c. Nostāsti vēsta, ka M. Rinka palīdzējusi glābt dainu skapi, kuru kopā ar Krišjāni Baronu vilkuši ar ragaviņām uz Zaļās skolas pagrabu. Visas M. Rinkas aktivitātes ir grūti uzskaitīt: bezalkohola biedrības Ziemeļblāzma priekšniece, teātra komisijas locekle, 1. Viskrievijas Pretalkohola kongresa (1909) delegāte, latviešu sieviešu delegācijas locekle Starptautiskajā sieviešu kongresā Vīnē (1930). 25 gadu darba jubilejā viņa no kolēģiem tika saņēmusi lauru vainagu ar veltījumu Latvju bērnu dārzu mātei gada 26. septembrī viņas vadītā biedrība Ziemeļblāzma svinēja 25 gadu jubileju. Svinību laikā tika izrādīta Raiņa traģēdija Mīlestība stiprāka par nāvi, ko noskatīties bija aicināts lugas autors, tobrīd izglītības ministrs Jānis Pliekšāns gadā, kad M. Rinka atskatījās uz 40 darba un 60 mūža gadiem, viņai Atzinības krustu pasniedza sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. Viņa darbojas Rīgas pilsētas Sabiedriskās palīdzības komitejā un Latvijas Sarkanā Krusta Vecmīlgrāvja punkta dāmu komitejā. Tā par saviem līdzekļiem uztur mīlgrāviešu bērniem kalnu saules un zobārstniecības kabinetus. M. Rinkas lekcijas par bērnudārzu darbu pazīst ne vien Rīgā, bet arī Madonā, Daugavpilī un citās Latvijas pilsētās. [..] Taču jubilāri visvairāk iepriecināja Valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ziedojums Ziemeļblāzmas nama remontam, raksta A. Grāpis A. Dombrovskim veltītajā grāmatā gadā M. Rinka ar māsām emigrē uz Vāciju, vēlāk, gadā, uz ASV, un gadā Ņūdžersijā noslēdzas M. Rinkas mūžs. A. Grāpis raksta: Diez vai bērnudārza audzinātāja var vēlēties lielāku atzinību, ja pat aizlieguma gados, vairāk nekā pusgadsimtu pēc šķiršanās nu jau sirmi vīri un sievas ar lepnumu saka: Mēs esam Rinkjaunkundzes audzēkņi. Diemžēl patlaban, 21. gadsimtā, nodegušās vēsturiskās Zaļās skolas ēkas atjaunošanai līdzekļi neatrodas. M. Rinkas vārds ir iemūžināts Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta Martas Rinkas piemiņas gada balvas nosaukumā, tā nominācijās Mūžs veltīts bērniem, Par ieguldījumu pirmskolā un Par ilggadēju darbu profesijā tiek pasniegta labākajiem Rīgas pirmsskolas pedagogiem un darbiniekiem.

20 20 atbalsts skolotājam Par skolotāja prasīgumu IK Kaspars Bikše Latvijas un Dānijas augstskolu lektors, publicists Prasīgums, kas savelk mūsu plecus Nereti pedagogu tālākizglītības kursos, runājot par skolotāju psihosomatiskajām saslimšanām, gadās runāt ne tikai par rīkles slimībām vien, bet arī par sprandas, kakla daļas un plecu stīvumu. Pēc mediķu, psihologu un psihoterapeitu aplēsēm, šo stīvumu izraisa ne tikai sēdošs darbs vien, bet arī mūsu pārmērīgais prasīgums pret sevi un citiem. Pārmēru prasīgums ir papildu stress. Prasīgums ir nemitīgs piespiedu stāvoklis, neapmierinātība ar sevi un vienlaikus vēlme būt labākam par citiem. Pārmēru prasīgums ir kas līdzīgs mantrausībai vajag tāpēc, ka vajag, un viss. Tas liek saspringt plecu daļai un rokām reizēm pat tādā mērā, ka taustot tā ir cieta un nejutīga kā malkas pagale. Pārmēru prasīgums iet roku rokā ar neapmierinātību. Darbs sāpes nesagādā, taču doma, ar kādu tas tiek darīts, sagādā. Un vēl uzskats un pārliecība, ka bez prasīguma nekas nevirzīsies uz priekšu. Ja skolēnus nespiedīsim mācīties, Nelokāms, dzelžains un pārmēru prasīgs prāts nomāc sirsnības jūtas, bet sirsnības izjūta, savukārt, veido līdzsvara izjūtu. viņi nemācīsies ne mirkli u. tml. Nereti pat lepojamies ar sevi, demonstrēdami savu izturību, sāpes un ciešanas, šādi visai pasaulei uzskatāmi parādot, cik skolotāji ir izturīga tauta gan fiziski, gan garīgi. Pie šīs kategorijas pieder arī skolēni. Ielūkosimies bērnu rokrakstā! Skolēns var censties no visas sirds, taču viņa burti neiztaisnojas, bet kļūst vēl briesmīgāki. Bailes no pārmēru prasīguma kustības dara aizvien stīvākas un stīvākas, un rokraksts nevar izlīdzināties. Bailes ja es nelabošos viņam nedod iespēju laboties. Mēs mācām: Sēdi taisni, liec elkoņus uz galda un neturi grāmatu pārāk tuvu! Pēc mirkļa bērns jau atkal ir neveselīgi iestiepies datorā FOTO: no personiskā arhīva vai grāmatā. Kakls nav redzams, bet drudžaini savilktie pleci liecina, ka bērns instinktīvi aizsargājas no mūsu prasīguma. Pārmēru prasīgums un steiga Pārmēru prasīgums piespiež steigties, un steiga palielina svarīgumu. Par to liecina nevajadzīgi pārblīvētās mācību programmas. Un kas mums nemitīgi šīs prasības izvirza? Domāju, ka lielākoties mēs paši. Tāpēc, ka sevi baidām ar nespēju sasniegt mērķi un tad nežēlīgi pātagojam. Pārmēru prasīgums liek mums ķerties pie milzum daudziem apjomīgiem darbiem vienlaikus. Četras mācību stundas pirmdienas dienā izskatīsies vairāk nekā nenopietni. Stundas nedrīkst noraut. Un vēl katrs skolotājs tieši savu prasību uzskata par vissvarīgāko. Vēl nav pabeigts viens darbs, kad laiks ir ķerties pie otra un savu kārtu gaida nākamais un cits par citu svarīgāks. Bet, ja to neizdarīsim, mēs būsim vissliktākie neprašas un nejēgas. Šis drudžainais mēģinājums sasniegt pilnību ved pavisam pretējā virzienā. Mēs raujamies gabalos. Neko nepabeidzam līdz galam. Tā mēs drudžaini steidzamies no viena darba pie otra un nekad neesam apmierināti, jo nespējam sevi realizēt kā vienotu personību. Jo labāki mēs vēlēsimies kļūt, jo vairāk mēs sevi pluinām uz visām pusēm. Pārmēru prasīgs skolotājs ar laiku sāk uzskatīt, ka viņam ir tiesības kritizēt tos, kam nav izvirzītas pietiekami augstas prasības. Skolotājs, kas nav apmierināts ar savu darbu skolā, sāk izvirzīt aizvien augstākas prasības, kurām nav ne gala, ne malas. Tā ir tikai nebeidzami satraukta vēlēšanās demonstrēt sevi. Divi skolotāju tipi Skolotājus nosacīti varētu iedalīt divās lielās grupās: sirsnīgie muļķi un it kā nejūtīgie gudrie. Sirsnīgais muļķis neuzskata, ka skolēns iet sliktā un nepareizā virzienā, bet viņam palīdz, cik vien ir spēka un prašanas. Šāda skolotāja sirsnīgums virza skolas dzīvi uz priekšu un skolas absolventiem liek skolu atcerēties ar labām domām. Tā saucamais bezjūtīgais gudrais skolotājs ir tas, ko skolā dēvējam par zinošu un kompetentu, kam ir skaidrs, ko viņš grib un kurp viņš dodas. Viņa prāts skolas ikdienu nelokāmi vada uz priekšu, bet bezjūtība skolu padara bērniem nedraudzīgu un nejūtīgu. Šīs divas galējības skolotājā var izraisīt lēnu iekšēju lūzumu. Dvēsele uzvar, bet ķermenis paliek zaudētājos. Tāds skolotājs mokās pats un moka citus. Jo vairāk pieaug viņa iekšējā spriedze, jo vairāk cieš skolēni, kolēģi un pārējie. Kad izturībai pienāk gals, uz āru izlaužas prasību ietērpā nomaskēta cilvēciska cietsirdība. Pārmēru prasības un to radītās ciešanas Šāds pārmēru konsekvents prāts izraisa konfliktus un ciešanas. Jo enciklopēdiskāks kļūst šis prāts, jo stingrākas un nejūtīgākas prasības tiek izvirzītas kā pret sevi, tā skolēniem u. c. Viss sākas ar konfliktu paša dvēselē, tas pārtop nemitīgā cīņā par to, kurš gudrāks. Tā iznīcinām kā sevi, tā arī citu radītās vērtības. Prasīgums bez cilvēciskā robežām vairs nav prasīgums. Gudrais skolotājs, kurš pieļauj domu, ka citi kolēģi vai skolēni varētu būt nespējīgāki vai citādi sliktāki, nevar būt sirsnīgs. Iespējams, šāds skolotājs vecāku pareizās audzināšanas rezultātā savas zināšanas ir ieguvis ar nolūku kļūt labākam par citiem, būt ar kaut ko pārākam. To zemapziņas līmenī viņam liek darīt bailes ja palikšu dumjš, nespēšu būt labāks par citiem. Šāds skolotājs nereti uzsver savu prātu vai skolēnu muļķību, tā vēlēdamies izcelt savu personību. Un tad viņu pārstāj cienīt, jo viņš paaugstina sevi, pazemojot citus. Šāda sevis paaugstināšana nav nekas cits kā sevis pazemošana. Skolēniem nepatīk mīlēt skolotāju, kurš sevi neciena. Bērni to instinktīvi jūt. Pārmēru prasīgais skolotājs nereti gaidītā rezultāta vietā sastopas ar vilšanos, jo atskārš, ka ar prātu vien konkurences apstākļos izdzīvot nevar. Tas viņu vēl vairāk piespiež pa skolu pārvietoties kā buldozeram, nošķūrējot visu pēc kārtas. Viņš sevi nežēlīgi piespiež strādāt vēl un vēl un to visu uzskata par normālu skolas ikdienu, un loģiski tādā gadījumā viņam rodas uzskats, ka ir tiesības piespiest arī citus. Skolotāja profesijas nepateicīgā nolemtība Ar to, manuprāt, varētu izskaidrot faktu, kāpēc pedagoga profesija izskatās tik nežēlīga. Tas ir: jo vairāk mēs cenšamies panākt skolēnu mainīšanos, mācīšanos u. tml., jo vairāk sabojājam savu dzīvi. Un vēl skolēni nereti domā, ka mēs vēlam viņiem sliktu. Mūsu darba ikdiena ir tāda, ka, pārmainot cits citu un pieraduši visu ātri nokārtot, mēs pašiem negribot un nemanot pamazām kļūstam aizvien cietsirdīgāki kā pret sevi, tā pret skolēniem, viņu vecākiem, kolēģiem, administrāciju, ministriju, valdību utt. Nelokāms, dzelžains un pārmēru prasīgs prāts nomāc sirsnības jūtas, bet sirsnības izjūta, savukārt, veido līdzsvara izjūtu. Pārmēru prasīgais prāts nereti domā tikai par vienu: ar ko es esmu sliktāks par citiem? Pārmēru prasīgums un negatīvās emocijas Lai atbrīvotos no pārmēru prasīguma pret sevi un citiem, vispirms atbrīvosimies no negatīvām emocijām. Jo mērķtiecīgāk to darīsim, jo ātrāk atgūsim līdzsvaru. Visefektīvākā ārstēšana ar domām ir tad, kad mēs savas negatīvās domas apzināmies, tas ir, atzīstam savas neiecietības emocijas. Tā jau ir ārstēšana. Tādos brīžos notiek intensīva un automātiska atbrīvošanās no negatīvo domu enerģijas. Skolotājs, kuru ir pārņēmusi konsekventa ideja vienmēr būt ļoti gudram, inteliģentam un cienījamam, konfliktsituācijās jūtas apmierināts, ka ir spējis saglabāt mieru brīdī, kad kāds skolēns vai kolēģis ir izgājis no rāmjiem un uzvedas neinteliģenti. Ar savu statusu apmierinātais gudrais un inteliģentais skolotājs, kurš par katru cenu vēlas iemācīties pār sevi valdīt vēl perfektāk, neievēro, ka pašsavaldīšanās, tieksme palikt inteliģentam jebkuros apstākļos jau kļūst par pašmērķi. Tāda skolotāja sabiedrībā bērni jūtas saspringti, jo ar savu ārieni un izturēšanos viņš piespiež pārveidoties atbilstīgi skolotāja pārmēru prasīgumam. Un tas, manuprāt, ir iemesls, kāpēc mēs, skolotāji, visiem liekamies tik pareizi un perfekti, tādi, kuriem (piedevām) vienmēr ir taisnība. Pārmēru prasīguma radītās sekas Jo vairāk šāds skolotājs pār sevi valdīs, jo biežāk sastapsies ar neinteliģentiem skolēniem. Bet tajās retajās reizēs, kad tomēr pašsavaldīšanos nav izdevies saglabāt, tiks sāpīgi ievainots viņa pašlepnums, jo ir izrādījies, ka viņš ne par mata tiesu nav labāks par klaigātāju. Un Visefektīvākā ārstēšana ar domām ir tad, kad mēs savas negatīvās domas apzināmies, tas ir, atzīstam savas neiecietības emocijas. Tā jau ir ārstēšana. Tādos brīžos notiek intensīva un automātiska atbrīvošanās no negatīvo domu enerģijas. tas viņu iedzen vēl pamatīgākā strupceļā viņš sāk pievilkt grožus sev un citiem vēl stingrāk. Prasīgums bez cilvēciskā robežām vairs nav prasīgums. Pārmēru prasīgs skolotājs ar laiku sāk uzskatīt, ka viņam ir tiesības kritizēt tos, kam nav izvirzītas pietiekami augstas prasības. Tāds skolotājs nepalaidīs garām iespēju izteikt savu attieksmi pret neinteliģenci. Visbiežāk viņš to dara ar mīmiku, toni, vārdiem, žestiem vai savu uzvedību, piemēram, turpmākā saruna ar viņu ir iespējama tikai skolas direktora kabinetā vai klases audzinātāja klātbūtnē vai tamlīdzīgi. Attieksmē pret neinteliģentajiem skolēniem šāds skolotājs kļūst arvien bargāks un prasīgāks un tas viss godīgi, pēc vislabākās sirdsapziņas, pamatojoties uz skolas iekšējās kārtības noteikumos izvirzītajām disciplīnas prasībām. Pārmēru prasīga skolotāja darba ikdiena, kas ir pilnīgi un nesavtīgi ziedota skolai, ir kā līdz pēdējai iespējai savilkta stīga, no kuras grib izvilināt brīnišķīgas skaņas. Re, kā sanāk iepriekš it kā nav bijis ne strīdu, ne konfliktu, bet, kad skolā kārtējo reizi atgadās kāds žurnālistu uzmanības vērts konflikts, saķēruši galvas, mēģinām kārtējo reizi rast izskaidrojumu. Bet tieši šādās reizēs vispirms būtu jāatceras uzskats, ka doma vēl nav rīcība, ir aplams. Vismaz skolas apstākļos noteikti. Ja pārmēru prasīgais skolotājs jau laikus būtu ieklausījies savās izjūtās, pamanītu brīdinājuma signālus, viņš būtu pamanījies atgūt līdzsvaru, bet tā vietā, lai to darītu, viņš, sevi un citus pātagodams pēc vislabākās sirdsapziņas, ziedojas godīgam darbam. Šādā skolas mašinērijas histērijā aizvien retāk izdodas sajust sirdi. Bet pamēģiniet tādu skolotāju nosaukt par nejūtīgu! Tas ir dūriens visjutīgākajā vietā. Viņš tak visiem spēkiem cenšas kļūt labāks. Viņš ir pilnīgi godīgs, ar tīru sirdsapziņu, viņš sevi nemitīgi šausta, meklēdams kļūdas ne tikai apkārtējā pasaulē, bet arī sevī, un nemitīgi tās labo. Šī dvēseles brūce vēl vairāk piespiež pātagot sevi un citus, izkopt pacietību, izturību, pilnīgot pašsavaldīšanos, bet nepamana, ka visa viņa labā griba tiek upurēta tikai pārmēru prasīguma un skolas mērķu labā, bet ne savas un citu personīgās pilnvērtības un laimes labā. Pilnvērtīgu un vienotu skolu var veidot tikai no katra pedagoga un skolēna pilnvērtības apziņas, nevis prasībām kā tādām. Ja izvirzām pārmēru prasības, tad pat izcilākais darbs nekad nebūs pilnvērtīgs. Vēstulēm un izbraukuma semināriem:

21 metodiskie materiāli 21 Filca dubultaplikācijas tehnikā darināti izstrādājumi IK Skaidrīte Veina Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotāja Šo tekstila tehniku savā skolā esam nosaukušas par filca dubultaplikāciju, kurā darinām dažādus izstrādājumus: grāmatu un albumu vākus, blociņu vāciņus, rokassprādzes, piespraudes un citas rotas, maciņus, somiņas utt. Vispirms sagatavojam materiālu no filca loksnēm, kas ir nopērkamas rakstāmlietu un rokdarbu veikalos. Ar šujmašīnu, izmantojot pieejamos dekoratīvos dūrienus, veidojam līniju ritmus. Uz pamata aplicējam arī citas krāsas filca joslas, dzijas, auduma strēmelītes. Strādājot ir jāatraisa fantāzija gan materiāla, gan krāsu, gan šujmašīnas dūrienu un šujamo diegu krāsas izvēlē. Aplicēti filca vāciņi līmlapiņu bloknotam. FOTO: no personiskā arhīva FOTO: no personiskā arhīva Līmlapiņu bloknots ar patriotiskiem motīviem ir lieliska dāvana ārvalstu viesiem. Kad materiāls ir gatavs, to izmanto dažādu filca darinājumu izgatavošanai aplikāciju tehnikā. Koša aproce. FOTO: no personiskā arhīva Ar grezniem ziedu motīviem rotāti albuma vāki. FOTO: no personiskā arhīva FOTO: no personiskā arhīva Sagatavotā materiāla sagriešana sloksnēs. Aukliņas iešūšana. FOTO: no personiskā arhīva Vāka rotājumu var dekorēt ar izšūtiem vārdiem. FOTO: no personiskā arhīva FOTO: no personiskā arhīva Filca dubultaplikācijas tehnikā darināti albuma vāki. FOTO: no personiskā arhīva Materiāla sagatavošana no dažādu krāsu filca sloksnītēm ar dekoratīviem dūrieniem. Vāki ar aplicētiem ziediem. FOTO: no personiskā arhīva

22 22 PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA Modes skate un konkurss Karaliskā roze Madonā pulcē mākslas vidusskolu audzēkņus FOTO: Laima Kalniņa 1. vieta kategorijā Avangarda tērps Valmieras Mākslas vidusskolas kolekcijai The Fluency Of A Black Line, autori Agate Boša, Laura Kričalova, Laura Luize Ķemere, Romāns Arhipovs. FOTO: Laima Kalniņa 1. vieta kategorijā Dizaina tērps Rīgas Amatniecības vidusskolas kolekcijai ECHO, autore Elizabete Siliņa. FOTO: Laima Kalniņa 2. vieta kategorijā Dizaina tērps Rīgas Amatniecības vidusskolas kolekcijai SĀTS, autore Ērika Ruduka. IK Kristīne Šulce Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas direktore Šā gada 25. februārī Madonā projektā Dizaina diena Madonā 2015 pulcējās Latvijas profesionālo mākslas un dizaina vidusskolu, profesionālās ievirzes skolu vadība, pedagogi un audzēkņi. Pasākuma dienā Latvijas profesionālās vidējās mākslas un dizaina izglītības iestādes prezentēja mācību programmas Madonas kinoteātrī Vidzeme un kultūras namā bija iespējams aplūkot skolu ekspozīciju stendus. Dienas noslēgumā kultūras namā pulcējās mākslas un dizaina vidusskolu audzēkņi, lai modes skatē un konkursā Karaliskā roze uzmirdzētu košā, krāšņā un neaizmirstamā notikumā. Modes skates Madonā jau ir notikušas, bet šis pasākums atšķīrās ar to, ka pasākuma organizatori vēlējās iepazīstināt Madonas reģiona skolu audzēkņus, vecākus ar mākslas un dizaina vidusskolu mācību programmu piedāvātajām iespējām. Latvijā turpināt mācīties mākslu profesionālā līmenī ir iespējams daudzās pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ogrē, Liepājā, Valmierā u. c.), bet ne visiem lauku reģionu bērniem, vecākiem, pašvaldību pārstāvjiem ir pieejama pilnīga informācija par dizaina un mākslas izglītības pēctecību un iespējām. Pašlaik Latvijas profesionālās mākslas un dizaina vidusskolas savstarpēji konkurē, jo audzēkņu skaits un interese pēdējos gados reģionu vidusskolās ir samazinājusies. Galvenais audzēkņu tālākizglītības virzītājs ir interese par nākotnes profesiju un informācijas par izvēlēto mācību iestādi pieejamība. Audzēknim ir būtiski apzināties un saprast savu piederību konkrētajai profesijai; iegūstot kvalifikāciju, redzēt iespēju uzsākt darbu vai radīt savu uzņēmumu, zīmolu, pakalpojumu vai produktu. Lai motivētu Vidzemes reģiona audzēkņus turpināt studēt dizaina un mākslas nozares izglītības iestādēs, tika organizēts pasākums Madonā, kas pulcināja daudzus interesentus un sniedza lielisku iespēju Latvijas profesionālo mākslas un dizaina izglītības iestāžu vadībai un skolotājiem uzrunāt savus potenciālos audzēkņus profesionālās ievirzes skolu audzēkņus, uzlabot informācijas nodrošinājumu un attīstīt interesi par izglītības iespējām. Ceram, ka daudzi pasākuma dalībnieki ieguva motivāciju mācīties profesionālajās dizaina, mākslas vidusskolās un nākotnē dos radošu ieguldījumu Latvijas dizaina izaugsmē. Modes skatē un konkursā piedalījās Latvijas dizaina un mākslas vidusskolu audzēkņi, tērpi tika vērtēti divās kategorijās dizaina tērps un avangarda tērps. Audzēkņu sniegumu vērtēja žūrija modes dizainere Indra Salceviča, modes dizainers Arvils Linde, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Aija Freimane, modes pasākumu organizatore Inese Buliņa. Naudas balvas nomināciju ieguvējiem nodrošināja Pētera Avena labdarības fonds Paaudze. Kategorijā Avangarda tērps ar vienādu punktu skaitu (pēc žūrijas vērtējuma) tika apbalvoti divi 1. vietas ieguvēji: Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi Agate Boša, Laura Kričalova, Laura Luize Ķemere, Romāns Arhipovs par tērpu The Fluency Of A Black Line un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkne Jūlija Fedorenkova par tērpu ELEMENTS. Nominācijā Dizaina tērps 1. vietu ieguva Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkne Elizabete Siliņa par kolekciju ECHO, 2. vietu Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkne Ērika Ruduka par kolekciju Sāts, 3. vietu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas kolekcijas SKREEN SHOT autoru kolektīvs: Alise Anna Dzirniece, Paula Grēvele, Ance Kļaviņa, Rūta Kairiša, Jevgēnija Ņekazova, Leila Raģele, Žaklīna Šreibere, Egija Laura Preise, Katrīna Anna Klimoviča, Sanita Kapeika, Anna Šmite, Terēze Šteinblūma. Simpātijas balvu saņēma Ogres tehnikuma kolekcijas Never Ending Story autore Gunita Čipena un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas kolekcijas Krāsu bundža autore Sabīna Zepa. Pasākumu vadīja Patrīcija Kolāte un Kalvis Zaube, kā arī Madonas bērnu un jauniešu centra audzēkņi. Saviļņojošs mirklis bija Jāņa Simsona Mākslas skolas 4. un 5. kursa mācību pusgada laikā veidoto tērpu demonstrējums un pirmsskolas izglītības iestādes Priedīte audzēkņu pirmā pieredze uz mēles, demonstrējot apģērbu zīmolu Petra un Miime kolekciju tērpus. Pasākuma organizēšanu finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Madonas novada pašvaldība, Pētera Avena labdarības fonds Paaudze. Paldies visiem dalībniekiem un atbalstītājiem! FOTO: Laima Kalniņa 1. vieta kategorijā Avangarda tērps Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas kolekcijai ELEMENTS, autore Jūlija Fedorenkova. FOTO: Laima Kalniņa 3. vieta kategorijā Dizaina tērps Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas kolekcijai SKREEN SHOT, autores Alise Anna Dzirniece, Paula Grēvele, Ance Kļaviņa, Rūta Kairiša, Jevgēnija Ņekazova, Leila Raģele, Žaklīna Šreibere, Egija Laura Preise, Katrīna Anna Klimoviča, Sanita Kapeika, Anna Šmite, Terēze Šteinblūma.

23 reklāma 23 pasākumi 12. martā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāji piedalās Kaspara Bikšes seminārā Darbs ar talantīgajiem bērniem (1. daļa). Programma ir saskaņota ar RIIMC. 13. martā Rīgas Lietuviešu vidusskolā notiek Kaspara Bikšes seminārs Mobings izglītības iestādē, tā novēršanas un profilakses pasākumi. Programma saskaņota ar IZM. 14. martā LU Ķīmijas fakultātē K. Valdemāra ielā 48 Rīgā notiks jauno vides pētnieku forums Skolēni eksperimentē. VISC Strūgu ielā 4 Rīgā notiks pilnveides kursi folkloras skolotājiem, metodiķiem un bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītājiem. 16. martā RIIMC Kaņiera ielā 15 plkst sākas kursi Lasīšanas prasmes un citu runas darbības veidu pilnveide sākumskolā (12 h) sākumskolas skolotājiem. Pieteikties un anotācija: RIIMC Kaņiera ielā 15 plkst sākas kursi Ritmikas mācība integrētu mācību uzdevumu un personības harmoniskas attīstības aspektā (12 h) sākumskolas mūzikas skolotājiem. Pieteikties un anotācija: seminari. RIIMC Kaņiera ielā 15 plkst sākas kursi Daudzveidīgo prasmju attīstīšana darbā ar informāciju (12 h) pamatizglītības iestāžu bioloģijas skolotājiem. Pieteikties un anotācija: VISC Strūgu ielā 4 Rīgā notiks mācību seminārs ES projektā Science at Theatre. Jelgavas Valsts ģimnāzijā Māteru ielā 44 Jelgavā notiks kursi bērnu nometņu vadītājiem Bērnu nometņu vadīšanas un organizēšanas metodikas (72 stundas vadītājiem bez pieredzes un 36 stundas vadītājiem ar pieredzi). Jelgavas novada Kalnciema vidusskolā plkst notiks seminārs un kopmēģinājums mūsdienu deju kolektīvu vadītājiem, gatavojoties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mūsdienu deju lielkoncertam. pārvalžu pirmsskolas speciālistiem un sākumizglītības skolotājiem MA vadītājiem. 18. martā Rīgas Kultūru vidusskolā Ganību dambī 7 (208. kab.) plkst notiks seminārs Jēgpilna mācīšanās dabaszinātniskās kompetences pilnveidei (4 h) sākumskolas dabaszinību skolotājiem. Pieteikties un anotācija: Rīgas 4. speciālajā internātpamatskolā Tirzas ielā 2 plkst skolu veiksmes stāstu Mācot mācāmies kopā projekta Izglītība izaugsmei ietvaros notiks metodiskā pēcpusdiena Patriotiskās audzināšanas modelis festivāla Latvijas dziesma kontekstā speciālo izglītības iestāžu un dienas centru pedagogiem, kuri īsteno interešu izglītības programmas kultūrizglītības jomā. Pieteikties un anotācija: riimc.lv/lv/pedagogiem/seminari. Rīgas Pļavnieku pamatskolā Jāņa Grestes ielā 14 plkst skolu veiksmes stāstu Mācot mācāmies kopā projekta Izglītība izaugsmei ietvaros notiks atvērto durvju diena, seminārdiskusija Pozitīvie aspekti un pieredze skolu tīkla optimizācijas apstākļos skolu vadītājiem un pedagogiem. Pieteikties un anotācija: martā RIIMC Kaņiera ielā 15 (104. aud.) plkst notiks seminārs (atkārtots) Lasītprasme un tās mērīšana. Kā veicināt mācību kvalitātes uzlabošanu (8 h) direktora vietniekiem izglītības jomā, metodiķiem, bibliotekāriem. Pieteikties un anotācija: pedagogiem/seminari. RIIMC Kaņiera ielā 15 plkst sākas kursi Lasītprasmes attīstīšana mājturības un tehnoloģiju I mācību procesā (12 h) mājturības un tehnoloģiju I (tekstila) skolotājiem. Pieteikties un anotācija: lv/lv/pedagogiem/seminari. RIIMC Kaņiera ielā 15 plkst notiks kursi Brīnumainais papīrs darbi ar papīru un kartonu plaknē, Skolēnu pavasara brīvlaikā, 16., 17. un 18. martā (datumi pēc brīvas izvēles), notiek IZM saskaņoti 12, 24 un 36 stundu pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursi (apvienojumā ar rehabilitācijas centra piedāvātajām ārstnieciskajām procedūrām). 26. un 27. martā Iecavas novada viesnīcā Brencis notiek izglītības iestāžu vadītāju divu dienu seminārs Saliedētas komandas veidošana. Dalības maksa 20 eiro par 24 stundu programmu + viesnīcas izdevumi. 30. martā Rīgas Lietuviešu vidusskolā notiek IZM saskaņots 12 stundu pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kurss Pozitīvas attieksmes mācīšana izglītības iestādē, tās metodoloģiskie aspekti. 9. un 10. aprīlī Pakrojas muižā (Lietuva) notiek Latvijas un Lietuvas izglītības iestāžu vadītāju sadraudzības un pieredzes apmaiņas divu dienu seminārs Izglītības iestādes psihohigiēna. Tiek izsniegta Lietuvas IZM saskaņota starptautiski atzīta 24 stundu apliecība. Sīkākas ziņas un pieteikšanās uz iepriekšminētajām programmām: , kanceleja@pedagogs.lv reljefā un telpā (6 h) vizuālās mākslas skolotājiem. Pieteikties un anotācija: lv/lv/pedagogiem/seminari. Jēkabpils bērnu un jauniešu centrā notiks Sēlijas novada tradicionālās dziedāšanas konkursa Dziesmu dziedu, kāda bija 2015, tradicionālās muzicēšanas konkursa Klaberjakte 2015 un tradicionālās dejošanas konkursa Vedam danci 2015 pusfināls. 17. martā RIIMC Kaņiera ielā 15 plkst sākas kursi Bērnu literatūras nozīme un izmantošanas iespējas lasītprasmes un stāstītprasmes apguvē pirmskolā (12 h) pirmsskolas skolotājiem. Pieteikties un anotācija: Ozolnieku novada tautas namā Rīgas ielā 23 notiks seminārs pilsētu un novadu izglītības

24 24 grāmatplaukts Stāsts par bērnu ģēniju, ko bija norakstījusi izglītības sistēma Kad Džeikobam bija divi gadi, viņa mammai pateica, ka dēls nekad neiemācīsies pat lasīt. Tagad Džeikobam Bārnetam ir septiņpadsmit un maģistra grāds fizikā. Astoņu gadu vecumā mācības skolā Džeiks nomainīja pret studijām universitātē, deviņos gados sāka izstrādāt oriģinālu, Nobela prēmijas vērtu astrofizikas teoriju un divpadsmit gadu vecumā kļuva par profesionālu pētnieku kvantu fizikā. Tas viss izklausās neticami. Taču vēl jo apbrīnojamāku šo stāstu padara tas, ka Džeikoba unikālais prāts gandrīz tika zaudēts autiskā spektra traucējumu dēļ. Pārmaiņas sākās, kad Džeikam bija divi gadiņi. Dēlēns noslēdzās un kļuva nepieejams. Satriecošas diagnozes sekoja cita citai. Džeikam paredzēja ļoti ierobežotas nākotnes iespējas. Visdažādākie speciālisti, eksperti un pedagogi atzina, ka šis bērns nekad nedzīvos pilnvērtīgi. Lai kaut cik pielāgotu Džeiku dzīvei sabiedrībā, puisēnam mēģināja iedīdīt vismaz sadzīviskās pamatiemaņas un ierobežot pieaugošo apmātību ar ēnu, zvaigžņu un pleda rūšu raksta pētīšanu. Nevienam pat prātā neienāca doma par iespēju iekļaut zēnu vispārējā izglītības sistēmā. Pārņemti ar standarta procedūru pildīšanu, profesionāļi nepamanīja, ka bērns pats ir iemācījies lasīt. Vēl vairāk viņi ieteica vairs nedot Džeikam kartītes ar alfabēta burtiem. Šāda pieeja radīja pretēju efektu. Puisēns arvien vairāk noslēpās pats savā pasaulē. Viņš pat vairs nereaģēja uz mammas balsi un smaidu. Zēna mamma Kristīne stāsta: Šķita, ka Džeiks ar katru dienu arvien vairāk pazūd. Tas bija neizturami smagi. Pagrieziena punkts bija mirklis grāmatu veikalā. Kristīne pamanīja, ka dēlēna skatiens burtiski pielipis studentiem paredzētai astronomijas grāmatai. Kristīne, aiz izmisuma gatava uz visu, aizveda Džeiku uz planetāriju. Tur puišelis kliegtin izkliedza atbildes uz visiem mācību filmas laikā uzdotajiem jautājumiem. Izrādījās: viņš atcerējās katru vārdu astroloģijas grāmatā. Kristīne sāka piedāvāt dēlam arvien vairāk šāda veida izaicinājumu. Un Džeikobs sāka atgriezties! Visbeidzot Kristīne, par spīti vīra Maikla un ekspertu iebildumiem, atteicās no speciālās izglītības un nolēma koncentrēties uz bērna potenciāla atklāšanu. Viņas pamatojums bija: Kāda jēga pievērsties tam, ko viņš nevar? Kāpēc neattīstīt to, ko viņš var? Šāda pieeja kopā ar parastiem bērnības piedzīvojumiem rotaļām, spēlēm, draugiem atsauca dēlu realitātē. Džeikoba diagnoze Kristīni un galu galā arī Maiklu pilnīgi pārliecināja par priekšrocībām, ko sniedz bērna audzināšana saskaņā ar izjūtu (go-with-the-flow). Tagad, kad puisim jau ir septiņpadsmit, autisma pazīmes gandrīz nav manāmas. Gandrīz, jo reizēm viņš mēdz sarunu biedram pavaicāt: Es taču sarunājos ar tevi, vai ne? Es uzturu acu kontaktu? Džeikoba sociālās prasmes, kā viņš pats apgalvo, ir Kristīnes nopelns. Mamma bija tā, kura gan atbalstīja dēla interešu attīstību, gan pierunāja darīt parasto cilvēku lietas, piemēram, skatīties kino un ēst popkornu vai spēlēties ar vienaudžiem. Jautāta, kā izaudzināt ģēniju, Kristīne atbild: Ir liela kļūda domāt, ka, spiežot bērnu kaut ko darīt, vecāki var izaudzināt ģēniju. Es esmu pilnīgs pretstats tīģermātei. Es tikai vēroju Džeikobu un sekoju viņa interesēm, pat ja no tām neko nesaprotu. Ja iedegsiet bērna iekšējo dzirksteli, tā vienmēr parādīs ceļu uz daudz lielākiem augstumiem, nekā jelkad varējāt iedomāties. YouTube var atrast gana daudz video par Džeikobu. Piemēram, uzstāšanos TED, kad savas runas laikā ar jēzenēm kājās (viņš nevalkā apavus) Džeiks lēkā pa skatuvi un jokojas. Un tas nav tāpat vien. Džeiks cenšas pēc iespējas skaidrāk nodot savu ziņu dodiet bērniem laiku un telpu domāšanai un patieso interešu atklāšanai! Tas ir daudz svarīgāk par iederēšanos sabiedrības rāmjos un atbilstību tās prasībām! Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības vadītāja, par grāmatu Dzirksts saka: Brīdī, kad ģimenē ienāk īpašais bērns, vecākiem nākas šķetināt grūtas situācijas no orientieru atrašanas un diagnostikas līdz savstarpējo attiecību krīzēm, cīņai ar nogurumu un vainas apziņu. Un vienmēr ir grūti izlemt. Domāju, neviens cits nav tik dziļi apjautis ticības spēku kā īpašo bērnu vecāki. Tā nav ticība, kas ir saistīta ar paļaušanos, tā ir ticība, kas ir saistīta ar spēju saskatīt mazās lietas, kas palīdz bērnam, tā ir spēja motivēt sevi. Un, šķiet, šie vecāki arī vislabāk zina dziļo izmisumu un tukšumu, kas rodas, šai ticībai zūdot... Šādu bērnu kā grāmatas galvenais varonis nav daudz. Bet ir. Un ir arī Latvijā. Mums jāprot viņus ieraudzīt. Latvijā ir daudz bērnu ar autiskā spektra traucējumiem viņiem ir dažādas neparastas spējas mākslā, mūzikā, fizikā, matemātikā un citās jomās. Tas nenozīmē, ka viņu dzīve tāpēc ir vienkāršāka. Un arī Latvijā esam pieredzējuši brīnumus, kā atveras bērns, kad saņem nepieciešamo atbalstu savām spējām un interesēm. Šī ir grāmata arī par vecāku ceļu. Un par to, cik svarīgi ir ticēt savam bērnam, pat ja viss šķiet sliktāks par sliktu. Ticība ļauj turpināt meklējumus, pamanīt un izmantot katru niansi. Šī grāmata ir par to, ka vecākiem ir jāatceras par sevi, jārūpējas arī par savu veselību, jo parasti šajā pasaulē neviens labāk nesaprot mūsu īpašo bērnu kā mēs paši. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt stipriem gan fiziski, gan emocionāli, lai varētu būt blakus viņiem iespējami ilgi. Mums ir jābūt pietiekami gudriem, lai palaistu bērnu vaļā tad, kad viņš ir tam gatavs. Pat tad, ja šķiet, ka tas notiek pārāk agri. Ikviens bērns ir īpašs, un vienam sasniegums ir atklājums astrofizikā, bet citam izrunāts vārds un paša uzzīmēta līnija. Katram ir savs ceļš Teksta sagatavošanā ir izmantoti The Times Magazin materiāli Psiholoģija Kolektīvā monogrāfija Psiholoģija ir tapusi, sadarbojoties Latvijas un ārvalstu psiholoģijas mācībspēkam un zinātniekiem. Tajā ir mūsdienīgi aplūkotas psiholoģijas nozaru teorijas un jaunākie pētījumi. Kolektīvās monogrāfijas galvenais mērķis ir stiprināt psiholoģijas zinātniskos pamatus mūsu valstī, attīstot izpratni par psiholoģijas pamatnozaru un apakšnozaru specifiku, tostarp par terminoloģiju. Monogrāfiju veido trīs daļas, kas izkārtotas trijās grāmatās. Pirmajā grāmatā ir sniegta pamatinformācija par psiholoģijas zinātnes vēsturi, daudzveidību, metodoloģiju un psihologa profesionālo darbību; raksturoti uzvedības bioloģiskie pamati, iedzimtības un vides ietekme, cilvēka psihisko procesu, emociju, motivācijas, intelekta, kreativitātes, mācīšanās un indivīda attīstības pamatkoncepcijas, īpaši uzsverot populārākās teorijas un jaunākās atziņas katrā no šīm jomām. Otrajā grāmatā ir sniegts visaptverošs ieskats personības teoriju daudzveidībā, analizēta ES koncepcija un ar to saistītie jēdzieni, aprakstīta sociālā izziņa, sociālā uztvere, konflikti un to risināšana starppersonu attiecībās un cilvēku uzvedība grupā, risināti cilvēka veselības un slimības mijattiecību jautājumi, kā arī aplūkoti starpkultūru pētījumi dažādās psiholoģijas jomās. Trešajā grāmatā ir aplūkotas juridiskās psiholoģijas un ģimenes psiholoģijas pamatnostādnes un jaunākās atziņas, raksturota psiholoģijas saikne ar organizāciju vadību un pedagoģiju, kā arī skaidrota psiholoģijas zināšanu aktualitāte militārajā vidē un sportā, akcentējot teorētisko uzskatu praktisko nozīmi. Monogrāfija būs noderīga psihologiem, dažādu augstākās izglītības programmu studentiem, docētājiem un pētniekiem, kā arī visiem, kuri interesējas par psiholoģiju vai savā ikdienas profesionālajā darbībā izmanto psiholoģijas zināšanas. IZDEVUMI Apgāda Zvaigzne ABC izdevumi gada februārī J. Mencis (sen.). Domino. Matemātika 8 spēlēs. Kartīšu komplekts Saskaitīšana un atņemšana. Treniņburtnīca, 6 7 gadi D. Štokmane, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei, 2 + CD D. Štokmane, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei. Skolotāja grāmata S. Januma. Matemātika 8. klasē. Skolotāja grāmata Fizikas formulas vidusskolai, 1. daļa (A4 salocīts) Fizikas formulas vidusskolai, 2. daļa (A4 salocīts) Rainis. Tālas noskaņas zilā vakarā. Sērija Vajadzīga grāmata Rainis. Gals un sākums. Sērija Vajadzīga grāmata Aspazija. Dzejas izlase. Sērija Vajadzīga grāmata Aut. kol. Psiholoģija, 3 B. Vītoliņa. Patērētāju tiesību aizsardzības pamati Welcome to Latvia K. Skalbe. Kaķīša dzirnavas (il. Dž. Skulme un O. Ābols) M. Rungulis. Māja, kas dūc. Mīklupanti S. Lāgerlēva. Nilsa Holgersona brīnumainais ceļojums Trīs vēlēšanās. Latviešu tautas pasakas A. Jauna. Runča stāsti S. Nopola, T. Nopola. Risto Reperis un šausmīgā desa Dž. Stiltons. Sveicināti Sīkstuļa cietoksnī! J. Nesbē. Doktora Proktora laika vanna K. Ridels. Ada un nāvīgais pārsteigums K. Ridels. Otolīne un Dzeltenā Kaķe Dž. Kinnijs. Grega dienasgrāmata. Garais ceļojums Rainis. Sudrabota gaisma. Dzeja M. Zariņš. Viltotais Fausts. Romāns S. Košeļeva. Rīga Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts D. Judina. Siers otrajai pelītei. Romāns Ē. Kūlis. Vecīt, bez komentāriem. Romāns I. Bauere. Mācītājs un viņa dēls. Romāns R. Šepetis. Papīra sapņi. Romāns J. Adlers-Olsens. Lieta Nr. 64. Romāns P. Mersjē. Lea. Romāns K. Sabaļauskaite. Silva rerum III. Romāns R. Rors. Mūžīgais dimants. Garīgā literatūra K. Bārneta. Dzirksts. Mātes stāsts par audzināšanu, ģenialitāti un autismu V. Kešpersakss. Kaligrāfija 24 stundās. Tehnikas. Alfabēti. Projekti A. Suņogi. Lielā zīmēšanas grāmata P. Līča. Gumijas riņķīšu rotas Informāciju sagatavoja Zvaigzne ABC

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30 LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90009118031, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības iestāžu reģistrā 4513900859, NMR kods: 90009249831, Meža

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas – saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA.

Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas – saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA. Pedagogu profesionālās pilnveides attīstības iespējas saturs, organizācija un mūsdienīga e-mācību vide TĀLĀKIZGLĪTĪBA. Liene Zeile Liene Millere Līga Matveja-Vlasova Aktualitātes pedagogu profesionālās

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr.4512900275 Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss 65223936, 65221063, e-pasts kps48@inbox.lv KRUSTPILS PAMATSKOLAS NOLIKUMS Jēkabpilī I.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma

Sīkāk

Avision

Avision Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības

Sīkāk

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3.

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3. PIELIKUMS Krustpils novada domes 2015. gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3., 6.p. ) Mežāres pamatskolas NOLIKUMS Izdots saskaņā

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un

Sīkāk

B_Briede

B_Briede LLU pirmā kursa studentu pašvirzītās studijas LLU TF IMI prof. Baiba Briede Saturs Pašvirzīto studiju būtība Aktualitāte Pasaules ekonomikas foruma 2018 un Boloņas procesa kontekstā LLU 1. kursa studentu

Sīkāk

Nr

Nr JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 90009113532 Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr. 63232110, fakss 63232130, e-pasts dome@talsi.lv Talsos PIELIKUMS

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Microsoft Word _Pamatjoma.doc

Microsoft Word _Pamatjoma.doc Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem

Sīkāk

BAUSKAS RAJONS

BAUSKAS RAJONS Vecumnieku novada Dome Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola Reģ. Nr. 0470902281 Rīgas ielā 24C, Vecumniekos, Vecumnieku pagastā, Vecumnieku novadā, LV-3933 Tālrunis: 639 76386, fax: 639 76384, e-pasts:

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode] Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums

Sīkāk

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi

Sīkāk

Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni 3.pielikums Vērtēšanas formas (pēc vietas mācību procesā) Ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu

Sīkāk

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation 2018./2019.m.g. rezultāti un prioritātes 2019./2020.m.g. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova 09.07.2019. Mācību gada noslēgums vispārizglītojošo skolu 12.kl.absolventiem Ministru

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt Kas ir komunikāciju kampaņa? Case Study Jauns cilvēks ienāk kafejnīcā un pie galdiņa pamana jauku vientuļi sēdošu meiteni. Ko darīt? Ķerties vērsim pie ragiem, lieki nedomājot? Tas var būt kļūdaini. Taču

Sīkāk

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība”

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība” SIA Biznesa augstskola Turība Vienotais reģistrācijas Nr.40003135880 Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058 N97 APSTIPRINĀTS Biznesa augstskola Turība Senāta 28.02.2018. sēdē, protokols Nr.3 SIA Biznesa augstskola

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Jelgavas Zinātniskā bibliotēka reģiona galvenā bibliotēka Pārskats par darbu 2015.gadā 2 2015. gada galvenās atziņas un secinājumi Arvien populārāks pakalpojums - grāmatu un citu iespieddarbu rezervēšana

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija VALSTS PĀRBAUDĪJUMU NORISE 2017./2018.MĀCĪBU GADĀ Juta Upīte, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece juta.upite@svg.lv 2017 NOTEIKUMI PAR VALSTS PAMATIZGLĪTĪBAS STANDARTU (MK Nr.468) 23. Valsts

Sīkāk

Ko mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām?

Ko mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām? Problēmizraisoša uzvedība. Cēloņsakarību meklējumos 2018.gada 13.novembrī Līga Bērziņa Latvijas Autisma apvienība Stāsts nr 1 Ir bērni, kuri nonāk izglītības iestādēs, nezinot: kas ir droša distance, kas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Konkursa nolikums

Konkursa nolikums APSTIPRINU Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons Rīgā, 2017. gada 7. septembrī Konkursa Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam 2017 NOLIKUMS PAMATOJUMS Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Kokneses novada domes 2009. gada 30. septembra lēmumu Nr. 7 (protokols Nr. 6) Grozījumi apstiprināti ar Kokneses novada domes 2010. gada 28. aprīļa lēmumu Nr. 14 (protokols Nr. 4) Grozījumi

Sīkāk

Diapositiva 1

Diapositiva 1 KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs

Sīkāk

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks

Sīkāk

KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr

KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV - 3135 Reģ. Nr. 90009930116, Tālrunis 63155356, fakss 631 55356, e-pasts:

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Microsoft Word - Abele

Microsoft Word - Abele LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

AIC-9gadi-plakāti

AIC-9gadi-plakāti Saeimas Apmeklētāju un informācijas centram 9 GADI Viena no Saeimas darba prioritātēm ir dialogs ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšana likumu pieņemšanas procesā Lai veicinātu sabiedrības izpratni

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr. 63707269, 63700137, 63720940, e-pasts dome@dobele.lv LĒMUMS Dobelē 2017. gada 24. augustā Nr.223/10 Par grozījumu

Sīkāk

Es esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs

Es esmu vadītājs –>  es esmu profesionāls vadītājs BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana

Sīkāk

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums Pārskats par Jaunauces pagasta bibliotēkas darbību 214.gadā Bibliotēku darba vispārīgs raksturojums Jaunauces pagasta bibliotēka dibināta 1922.gadā kā Jaunauces pagasta valdes bibliotēka. Bibliotēka atrodas

Sīkāk

PRESENTATION NAME

PRESENTATION  NAME Klašu audzinātāju MA atskats par veikto darbu 2012./2013.māc.gadā SADARBĪBA MK vadītājs MK vadītājs Klašu audzinātāji Klašu audzinātāji Sadarbība Skolēni Skolēni Vecāki Vecāki Saulrietā kāds mūsu draugs

Sīkāk

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Apstiprinu: ESF projekta Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai vadītāja L. Voroņenko gada 13. nov

Apstiprinu: ESF projekta Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai vadītāja L. Voroņenko gada 13. nov Apstiprinu: ESF projekta Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai vadītāja L. Voroņenko 2017. gada 13. novembrī Projekts Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 IZM VISC Eiropas Sociālā fonda projekts Dabaszinātnes un matemātika SKOLOTĀJU STUDIJU PROGRAMMU NODARBĪBU MATERIĀLI DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS DIDAKTIKĀ Latvijas Universitāte Liepājas Universitāte Daugavpils

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā

Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā 2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol

Sīkāk

RSU SKMK Stratēģija

RSU SKMK Stratēģija RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Izglītojamo mācību

Sīkāk

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums Konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2015» nolikums KONKURSA MĒRĶIS 1. Panākt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas kultūras uzlabošanu. 2. Paaugstināt tirgotāju un krodzinieku profesionalitāti. 3. Popularizēt

Sīkāk

APSTIPRINU

APSTIPRINU APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 8.janvāra rīkojumu Nr. 10 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0054 Profesija Viesnīcu servisa organizators Kvalifikācijas līmenis

Sīkāk

RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV , Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss , e-pasts ATTĪSTĪBAS PLĀNS

RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV , Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss , e-pasts ATTĪSTĪBAS PLĀNS RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV90002201552, Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss 67433415, e-pasts r33vs@riga.lv ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2020./2021. mācību gadam Rīga, 2018 1. Vispārējs skolas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA VAIŅODES NOVADA DOME Reģ.Nr , Raiņa iela 23a, Vaiņode, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes novads, LV-3435, tālr ,

LATVIJAS REPUBLIKA VAIŅODES NOVADA DOME Reģ.Nr , Raiņa iela 23a, Vaiņode, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes novads, LV-3435, tālr , LATVIJAS REPUBLIKA VAIŅODES NOVADA DOME Reģ.Nr.90000059071, Raiņa iela 23a, Vaiņode, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes novads, LV-3435, tālr.63464333, 63464954, fakss 63407924, e-pasts dome@vainode.lv 2016.gada

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode] DARBA MEKLĒŠANAS ABC 1. Iepazīstamies 2. Informācija (un, cerams, diskusija) par: o CV izstrādes principi; o Ko rakstīt CV, ja nav darba pieredzes; o Efektīvs pieteikums (motivācijas vēstule); o Pieteikumu

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67 BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr. 90000028870 Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr. 26120706, 67914650, fakss 67914435, e-pasts dome@babite.lv, www.babite.lv Babītes

Sīkāk

Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv

Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārvaldām aprūpi, ja uzskatāms, ka kāds pavada savas dzīves

Sīkāk

Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par gadu Līksnas pagasta kultūras nams gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, k

Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par gadu Līksnas pagasta kultūras nams gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, k Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par 2014. gadu Līksnas pagasta kultūras nams 2014. gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, kuros kopā ieradās 9594 apmeklētāju, tai skaitā Latgales

Sīkāk

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem   “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai”    1.grupa un grupa - 31. Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINU: Profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums direktors A. Ruperts 2013.gada 7. maijā Profesionālās izglītības kompetenču centrs Liepājas Valsts tehnikums audzēkņu biznesa

Sīkāk

Racionāls finanšu plūsmas plānošana izglītības finansēšanā novadā un reģionā. Izglītības iestāžu sadarbība.

Racionāls finanšu plūsmas plānošana izglītības finansēšanā novadā un reģionā.  Izglītības iestāžu sadarbība. Racionālas finanšu plūsmas plānošana izglītības finansēšanā novadā un reģionā. Izglītības iestāžu sadarbība. Valdis Bārda Alojas novada domes priekšsēdētājs 22.04.2016, Zaļenieki Budžets 1762635 EUR jeb

Sīkāk

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Dainis Ozoliņš Eksperts Akadēmiskās informācijas centrs Reglamentētā profesija Reglamentētā profesija Latvijas Republikā reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu

Sīkāk

Apstiprināts ar

Apstiprināts ar Apstiprinu: Normunds Grinbergs Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents 2018.gada 1.februārī Latvijas profesionālās izglītības iestāžu būvniecības nozares audzēkņu profesionālās meistarības konkursa Sienu

Sīkāk

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.

Sīkāk

Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss ,

Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss , Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4513901295, Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss 63922473, e-pasts: 2.vidusskola@bauska.lv, www.bauska.lv APSTIPRINĀTI

Sīkāk