EB Special PE - Crise II - LV

Transkripts

1 EIROPAS PARLAMENTS Eiropieši un krīze ZiĦojums Aptaujas laiks: gada augusts septembris Publicēts: gada novembrī Īpašais Eirobarometrs/ kārta TNS Opinion & Social LV Eurobaromètre spécial / Vague 74.1 TNS Opinion & Social DV\853229LV.doc Šī aptauja veikta Eiropas Parlamenta uzdevumā, un to koordinēja Komunikācijas ăenerāldirektorāts (Sabiedriskās domas novērošanas nodaĝa). Šis dokuments nepauž Eiropas Parlamenta viedokli. Par pētījumā ietverto datu interpretāciju un viedokĝiem atbild pētījuma autori. LV

2 Eirobarometrs 74.1 Veikusi kompānija TNS Opinion & Social pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma Pārskatu koordinē Komunikācijas ăenerāldirektorāts TNS Opinion & Social 40 Avenue Herrmann Debroux 1160 Brisele BeĜăija 2

3 SATURA RĀDĪTĀJS IEVADS KRĪZES IETEKME Eiropieši vēlas, lai Eiropas Parlaments par galveno prioritāti atzītu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu Krīzes ietekme šobrīd Krīzes ietekme uz respondentu un viħu līdzcilvēku profesionālo dzīvi KRĪZES PĀRVARĒŠANĀ IESAISTĪTIE DALĪBNIEKI Dalībnieki, kas spējīgi visefektīvāk rīkoties krīzes pārvarēšanai Vai Eiropas Savienības līmenī notikusi individuāla vai kolektīva rīcība? EIRO NOZĪME FINANŠU KRĪZĒ KRĪZES PĀRVARĒŠANA Valsts tēriħu samazināšana vai līdzekĝu ieguldīšana ekonomiku veicinošos pasākumos? Kam vajadzētu izrādīt lielākus centienus taupības pasākumu ziħā Dalībvalstu solidaritāte krīzes laikā Krīzes pārvarēšanas pasākumi Vai paredzams, ka krīze ieilgs?...92 SECINĀJUMI

4 IEVADS Ir pagājuši divi gadi kopš Lehman Brothers Holdings Inc. bankrota un visnopietnākās finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes kopš gadiem sākšanās pasaulē. Šos divus gadus iezīmējušas sekas, ko radījusi paaugstinātā riska krīze un vairāki skandāli, piemēram, Madoff lieta; ironisks, tomēr simptomātisks ir arī vairākiem biržas mākleriem izmaksāto prēmiju apjoms. Pēdējos divos gados Eiropas un Amerikas valstu vadītāji darījuši visu iespējamo uzticības atjaunošanai, īstenojot īpaši vērienīgus atbalsta un atkopšanās plānus. Tai pašā laikā lielākā daĝa dalībvalstu īstenojušas parāda un valsts budžeta deficīta samazināšanas stratēăijas. Grieėijas krīze atkal aktualizēja diskusijas par Eiropas iekšējo solidaritāti un vajadzību izstrādāt Eiropas ekonomikas stabilizācijas mehānismu, kā arī, iespējams, pat Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmu. Šajā kontekstā stratēăija Eiropa 2020 reprezentē atjaunotas ekonomiskās un sociālās ambīcijas attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi 1. Eiropas Savienības oficiālajā tīmekĝa vietnē gada 13. septembrī publicētajā ES starpposma prognozē 2 norādīts, ka ceturkšħa rādītāji būs mazliet labāki nekā paredzēts iepriekšējā pavasara prognozēs pat gadījumā, ja gada otrajā pusē ekonomiskā aktivitāte samazinātos. Rādītāji uzlabojušies otrajā ceturksnī konstatētās izaugsmes dinamikas pozitīvās ietekmes dēĝ. Šėiet, ka Eiropas ekonomika sāk atveseĝoties straujāk nekā prognozēts pavasarī, tomēr joprojām saglabājas neskaidrības, un atveseĝošanās šėiet Ĝoti trausla. Šie rādītāji jāskata nedrošas un trauslas, tomēr īstas atveseĝošanās kontekstā; Eirobarometra kārta tika veikta no gada 26. augusta līdz 16. septembrim. Eiropieši un krīze ir otrs pārskats, kas veltīts šai tēmai un ko pasūtījis Eiropas Parlaments. Pirmo šādu pārskatu veica jau dažus mēnešus pēc krīzes sākuma 3. Turpmāk tekstā mēs salīdzināsim šos divus pārskatus, kā arī Ħemsim vērā atsevišėus rezultātus, kas iegūti citos Eirobarometra pētījumos, kurus veikusi Eiropas Komisija un gadā. Šo Eirobarometra pārskatu pilnvarojis Eiropas Parlamenta Komunikācijas ăenerāldirektorāts. Pārskatu veica TNS Opinion & Social no gada 26. augusta līdz 16. septembrim. TNS Opinion & Social tīkla intervētāji tiešās intervijās aptaujāja eiropiešus, kas vecāki par 15 gadiem (jautājumus respondentiem viħu mājās uzdeva intervētājs). Izmantota Eiropas Parlamenta age=fr&guilanguage=en 3 Īpašs Eirobarometra pētījums Eiropieši un krīze, kas veikts gada janvārī un februārī e=fr&pagerank=6 4

5 Komunikācijas ăenerāldirektorāta (Sabiedriskās domas novērošanas nodaĝas) Standarta Eirobarometru aptauju metodoloăija. ZiĦojumam pievienotas tehniskas specifikācijas par TNS Opinion & Social tīkla institūtu veiktajām intervijām. Specifikācijās precizēta šajās intervijās izmantotā metode, kā arī ticamības intervāli. Pārskatā iekĝautas visas 27 dalībvalstis, un tas ir daĝa no Eirobarometra kārtas. Pētījumā iekĝauti barometra jautājumi, proti, jautājumi, kas uzdoti iepriekšējās aptaujas kārtās un Ĝauj fiksēt notikušās izmaiħas, kā arī jauni jautājumi. 5

6 Piezīme Šajā ziħojumā valstis nosauktas saskaħā ar to oficiālajām abreviatūrām. ZiĦojumā izmantoti šādi saīsinājumi: SAĪSINĀJUMI EU27 DK Eiropas Savienība 27 dalībvalstis Nezina BE CZ BG DK DE EE EL ES FR IE IT CY LT LV LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK BeĜăija Čehijas Republika Bulgārija Dānija Vācija Igaunija Grieėija Spānija Francija Īrija Itālija Kipra Lietuva Latvija Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovēnija Slovākija Somija Zviedrija Apvienotā Karaliste 6

7 KOPSAVILKUMS Divus gadus pēc mūsdienu pasaules visnopietnākās krīzes sākuma šā pārskata rezultāti sniedz vērā Ħemamu informāciju par to, kā eiropieši jūtas joprojām nedrošajā ekonomiskajā situācijā. Galvenās šajā pārskatā iegūtās atziħas ir šādas: Lielākā daĝa eiropiešu (52 %) uzskata, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana jāatzīst par prioritāti ES līmenī, t. i., šādi uzskata par astoħiem punktiem vairāk aptaujāto nekā gada sākumā. To, ka krīze būtiski ietekmējusi viħu personisko situāciju, atzina 52 % aptaujāto (-6 punkti kopš gada sākuma), savukārt 90 % uzskata, ka krīze ietekmējusi pasaules ekonomiku, Eiropas ekonomiku un tās valsts ekonomiku, kurā viħi dzīvo. To, ka kāds viħu paziħa, kas nav ne radinieks, ne kolēăis, krīzes dēĝ ir zaudējis darbu, sacīja 40 % aptaujāto eiropiešu, 20 % atzina, ka kāds no viħu kolēăiem ir zaudējis darbu, bet 23 % norādīja, ka krīzes dēĝ darbu zaudējis kāds no viħu radiniekiem. Visbeidzot, 11 % no aptaujātajām personām, t. i., viens no desmit eiropiešiem, sacīja, ka viħi paši (vai viħu dzīvesbiedri) zaudējuši darbu krīzes dēĝ. Aptaujātie uzskata, ka pašreizējā situācijā valstu valdības un Eiropas Savienība vislabāk spēj efektīvi rīkoties, lai uzlabotu pašreizējo ekonomisko situāciju un cīnītos ar finanšu krīzi (apsteidzot SVF, G20 un Amerikas Savienotās Valstis). Šāds viedoklis par abiem lēmumu pieħemšanas līmeħiem ir 25 % eiropiešu; attiecībā uz valstu valdības līmeni viedoklis paaugstinājies par sešiem punktiem, bet attiecībā uz Eiropas Savienības līmeni samazinājies par vienu punktu. Relatīvais vairākums eiropiešu (44 %) uzskata, ka, saskaroties ar krīzi, Eiropas Savienības valstis rīkojušās individuāli. Šis rezultāts sakrīt ar gada sākumā iegūto rezultātu. Bet vairāk nekā trešā daĝa respondentu (38 %) uzskata tieši pretēji, proti, ka valstis rīkojušās saskaħoti ar citām dalībvalstīm. Lielākā daĝa respondentu (52 %) atzina, ka būtu labāk aizsargāti, ja viħu valsts pieħemtu un īstenotu pasākumus saskaħoti ar citām dalībvalstīm, t. i., šādi uzskata par deviħiem punktiem mazāk aptaujāto nekā gada pavasarī. Lielākā daĝa eiropiešu (50 %) uzskata, ka kopumā eiro nav mazinājis krīzes negatīvās sekas, bet 33 % uzskata pretēji. Krīzes pārvarēšanai Eiropas Savienības dalībvalstīm vispirms jāinvestē ekonomiku stimulējošos pasākumos tā uzskata 38 % 7

8 eiropiešu, bet 35 % domā, ka valstīm pirmkārt jāsamazina valsts izdevumi. Vairāk nekā trešdaĝa eiropiešu (34 %) uzskata, ka lielākie centieni krīzes pārvarēšanai jāizrāda lielo uzħēmumu un rūpniecības nozaru vadītājiem, ieviešot taupības pasākumus. Vai dalībvalstīm jāizrāda savstarpēja solidaritāte ekonomisku grūtību gadījumā? Jā atbildēja 49 % eiropiešu, kas būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību citai dalībvalstij, kura nokĝuvusi ekonomiskās un finansiālās grūtībās, bet 39 % pārstāv pretēju viedokli un atbildēja ar nē : o o Lielākā daĝa (51 %) eiropiešu, kas atbalsta solidaritāti ar citām dalībvalstīm, būtu gatavi sniegt palīdzību starp dalībvalstīm valdošās Eiropas solidaritātes vārdā. No otras puses, 66 % aptaujāto, kas nebūtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību citām ES dalībvalstīm, kuras nokĝuvušas nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās, sacīja, ka viħu valsts iedzīvotājiem nav jāmaksā par citas ES dalībvalsts ekonomiskajām problēmām. Vairāk nekā četri no desmit respondentiem (43 %) uzskata, ka krīzes pārvarēšanai prioritāte jāpiešėir investīcijām izglītībā, apmācībā un pētniecībā. Turklāt 40 % uzskata, ka jāatbalsta mazie un vidējie uzħēmumi (MVU) un Ĝoti mazie uzħēmumi. SeptiĦi no desmit eiropiešiem uzskata, ka efektīvs veids, kā nepieĝaut krīzes nākotnē, ir finanšu tirgus dalībnieku stingrāka reglamentēšana un uzraudzība (piemēram, biržas mākleru prēmiju reglamentēšana). Visbeidzot, relatīvais eiropiešu vairākums (37 %) uzskata, ka turpmākajos gados atsāksies izaugsme, bet ceturtā daĝa eiropiešu (26 %) uzskata, ka krīze turpināsies vēl daudzus gadus. 8

9 1. Krīzes ietekme 1.1. Eiropieši vēlas, lai Eiropas Parlaments par galveno prioritāti atzītu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu. - Lielākā daĝa eiropiešu uzskata, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana jāatzīst par prioritāti - Eiropieši joprojām Ĝoti lielu uzmanību pievērš vajadzībai cīnīties ar finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes sekām. Attiecīgi viħi vēlas, lai Eiropas Parlaments atzītu par steidzamām tās politikas jomas, kas ietekmē ikdienas dzīvi. No saraksta, kurā bija iekĝautas divpadsmit politikas jomas, viħus lūdza izvēlēties ne vairāk par četrām 4. Politikas joma, kas atrodas prioritāšu saraksta virsotnē, pārliecinoši ir nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, kā tas bija arī gada sākumā, kad notika Eirobarometra iepriekšējā aptaujas kārta par šo tēmu, tomēr šoreiz punktu skaits ir būtiski lielāks, t. i., + astoħi punkti, tātad vairāk nekā puse respondentu (52 %) šo politikas jomu ievietojuši sava saraksta augšgalā. Nākamo visbiežāk minēto politikas jomu, t. i., patērētāju aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošanu atzīmējusi trešdaĝa respondentu (33 %, -2 punkti). Trešo visbiežāk minēto politikas jomu, t. i., terorisma apkarošanu, ievērojot indivīda brīvības nosauca mazliet mazāk nekā viena trešdaĝa respondentu (28 %, -6 punkti). Pēc šīm trim visbiežāk minētajām politikas jomām tika nosauktas četras jomas, no kurām katru bija nosaukusi apmēram ceturtā daĝa respondentu: videi draudzīga lauksaimniecības politika, kas sekmē pārtikas līdzsvaru pasaulē un ekonomikas, budžeta un nodokĝu politiku saskaħošana (katru no minētajām jomām nosaukuši 27 % respondentu, no šā gada sākuma pirmās jomas popularitāte mazinājusies par -1 punktu, otrās jomas popularitāte pieaugusi par +3 punktiem), kā arī klimata pārmaiħu novēršana (26 %, - 8 punkti) un drošības un aizsardzības politika, kas dod ES iespēju risināt starptautiska mēroga krīzes (23 %, -7 punkti). 4 QC1. Eiropas Parlaments atbalsta atsevišėu politikas virzienu izstrādi Eiropas Savienības līmenī. Kurām no uzskaitītajām politikas jomām, Jūsuprāt, būtu jāpiešėir prioritāte? 9

10 Kopēju enerăētikas politiku ar mērėi nodrošināt ES neatkarību enerăētikas jomā un imigrācijas politiku, ko īsteno, konsultējoties ar izcelsmes valstīm minējis viens no pieciem respondentiem (20 %, t. i., pirmajai no šīm politikas jomām samazinājums ir par četriem punktiem, bet otrajai rādītāji saglabājušies nemainīgi). Turpmāk minētās politikas jomas respondentos raisa mazāk entuziasma, jo tās minējuši mazāk nekā divi no desmit respondentiem: ārpolitika, kas ES Ĝauj starptautiskajā arēnā paust vienotu nostāju (17 %, -4 punkti), pētniecības un attīstības politika, kas nodrošina konkurētspēju un inovācijas (14 %, +1 punkts) un Eiropas sociālā modeĝa aizstāvēšana (13 %, +2 punkti). 10

11 11

12 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Katras valsts analīze atklāj politikas jomu prioritātes, kas norādītas dalībvalstī. Visbiežāk minētā politikas joma, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana (ES 52 %), visvairāk minēta Grieėijā (68 %), kas ir krīzes īpaši skarta, bieži minēta arī Portugālē (64 %), Lietuvā (62 %), Spānijā (61 %), BeĜăijā un Somijā (katrā valstī 60 %). Šī politikas joma mazāk būtiska šėiet aptaujātajām personām Maltā (37 %), Itālijā (40 %), kā arī Apvienotajā Karalistē (43 %). 12

13 Dalībvalstis, kurās nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas atbalsta rādītāji kopš gada janvāra un februāra pieauguši visvairāk, ir Grieėija (+27 punkti) un Spānija (+18 punkti), kas piedzīvojušas nopietnu sociālo krīzi, kā arī Slovēnija (+17 punkti). Kopā attiecībā uz šo politikas jomu divciparu pieaugums rādītājos konstatējams 12 dalībvalstīs. Apvienotā Karaliste un Slovākija turpretī ir divas vienīgās valstis, kur atbalsts šai politikas jomai ir samazinājies (-1 punkts katrā valstī). QC1 (3) The European Parliament promotes the development of certain policies at a European Union level. In your opinion, which of the following policies should be given priority? - Tackling poverty and social exclusion - EB74.1 Aug.-Sept EB73.1 Jan.-Feb Diff. EB EB73.1 EU27 52% 44% +8 EL 68% 41% +27 ES 61% 43% +18 SI 53% 36% +17 BG 56% 40% +16 CY 54% 39% +15 LU 49% 36% +13 DE 56% 44% +12 PT 64% 52% +12 RO 50% 38% +12 CZ 51% 40% +11 FR 57% 46% +11 IE 51% 41% +10 BE 60% 52% +8 FI 60% 52% +8 PL 55% 48% +7 LT 62% 56% +6 EE 48% 43% +5 NL 48% 43% +5 IT 40% 36% +4 HU 56% 52% +4 DK 45% 42% +3 SE 50% 48% +2 LV 54% 53% +1 MT 37% 36% +1 AT 50% 49% +1 SK 47% 48% -1 UK 43% 44% -1 13

14 Īpaši izteiktu atbalstu patērētāju aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošanai (ES 33 %) izrādījuši respondenti Eiropas Savienības dienvidu valstīs: jo īpaši Kiprā (74 %), mazliet mazākā mērā Grieėijā un Bulgārijā (48 % katrā no valstīm), Maltā (47 %) un Īrijā (43 %). Daudz mazāku atbalstu šī politikas joma saħēmusi Zviedrijā (21 %), Apvienotajā Karalistē (22 %), Luksemburgā (23 %) un Spānijā (27 %). Jāatzīmē, ka kopumā šo politikas jomu minēja 33 % eiropiešu; pēc 2004./2007. gada uzħemtajās dalībvalstīs 5 40 % intervēto personu, bet pirms gada uzħemtajās dalībvalstīs 6 31 %. Terorisma apkarošana, ievērojot indivīda brīvības (ES 28 %) bija trešā visbiežāk minētā politikas joma. Laikā, kad teroristu uzbrukumi un cilvēku nolaupīšana tiek uzskatīta par potenciālu draudu visā pasaulē, šis rādītājs atspoguĝo eiropiešu bažas par šo jautājumu. Visvairāk respondentu, kas uzskata, ka šai politikas jomai jāpiešėir prioritāte, dzīvo Nīderlandē (43 %), Dānijā (42 %) un Kiprā (41 %). Nopietnas bažas šis jautājums rada arī Slovākijā un Apvienotajā Karalistē (katrā valstī 33 %), Zviedrijā (32 %), BeĜăijā un Vācijā (31 % katrā valstī). Respondenti Latvijā (13 %), Igaunijā, Slovēnijā un Lietuvā (14 % katrā valstī), kā arī Rumānijā (15 %) un Portugālē (17 %) šai problēmai pievērš mazāk uzmanības. Videi draudzīgu lauksaimniecības politiku, kas sekmē pārtikas līdzsvaru pasaulē (ES 27 %) galvenokārt par būtisku uzskata respondenti Latvijā (42 %), Somijā un Zviedrijā (41 % katrā valstī), Francijā (40 %), Igaunijā un Bulgārijā (38 % katrā valstī). Daudz mazāk uzmanības šim jautājumam pievērš Maltā (14 %), Spānijā (16 %) un Lietuvā (18 %). Ekonomikas, budžeta un nodokĝu politikas saskaħošanu (ES 27 %) galvenokārt minēja respondenti Lietuvā (48 %), Ungārijā (43 %), Latvijā (41 %), Igaunijā (39 %) un Slovākijā (38 %); visas šīs valstis pievienojās Eiropas Savienībai gadā. Respondenti Dānijā (7 %), Maltā un Zviedrijā (12 % katrā valstī), kā arī Luksemburgā (15 %) visretāk uzskata, ka prioritāte būtu piešėirama šai politikas jomai. Klimata izmaiħu novēršana (ES 26 %) ir īpaši aktuāla tēma ZiemeĜeiropā: Zviedrijā (69 %), mazākā mērā Dānijā (47 %), Austrijā (44 %) un Somijā (40 %), kā arī Eiropas dienvidos Slovēnijā (42 %). 5 Pēc 2004./2007. gada uzħemtās valstis ir 12 dalībvalstis, kas kĝuva par ES dalībvalstīm gada maijā un gada janvārī. Šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Latvija, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija. 6 Pirms gada uzħemtās valstis ir 15 dalībvalstis, kas bija Eiropas Savienības dalībvalstis pirms gada maija. Šīs valstis ir BeĜăija, Dānija, Vācija, Grieėija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. 14

15 Šī politikas joma daudz mazāk uztrauc Baltijas valstu iedzīvotājus: 6 % Latvijā, 7 % Igaunijā un 12 % Lietuvā. Jāatzīmē, ka pēc 2004./2007. gada uzħemtajās valstīs (19 %) respondenti minēja klimata pārmaiħu novēršanu ievērojami retāk nekā pirms gada uzħemtajās valstīs (28 %). Tomēr šī politikas joma Eiropas līmenī minēta retāk nekā gada sākumā (-8 punkti); ekonomisku un finansiālu problēmu laikā vides jautājumi eiropiešiem šėiet mazāk būtiski. To respondentu proporcija, kas minējuši šo politikas jomu, pieaugusi tikai trijās no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm: Austrijā (+4 punkti), BeĜăijā un Nīderlandē (+1 punkts katrā valstī). Šai politikas jomai izteiktais atbalsts visvairāk mazinājies Maltā un Rumānijā (attiecīgi -5 un -21 procentpunkti). 15

16 16

17 Drošības un aizsardzības politika, kas dod ES iespēju risināt starptautiska mēroga krīzes (ES 23 %) salīdzinoši biežāk minēta Kiprā (43 %), Rumānijā (38 %) un Zviedrijā (34 %), bet visretāk tā minēta Slovēnijā (14 %), Portugālē un Lietuvā (15 % katrā valstī). Kopēja enerăētikas politika ar mērėi nodrošināt ES neatkarību enerăētikas jomā (ES 20 %) visbiežāk minēta Ungārijā (38 %), Austrijā (32 %) un Lietuvā (30 %), bet visretāk Spānijā (8 %), Francijā (13 %), Portugālē un Kiprā (abās valstīs 14 %). Imigrācijas politiku, ko īsteno, konsultējoties ar izcelsmes valstīm (ES 20 %) galvenokārt par prioritāti atzīst Austrijā (35 %), BeĜăijā (33 %) un Dānijā (31 %). ěoti reti šī politikas joma minēta Rumānijā (4 %), Ungārijā un Bulgārijā (6 % abās valstīs), kas ir interesants rezultāts, Ħemot vērā, ka šajā vasarā šis jautājums bieži tika aplūkots plašsaziħas līdzekĝos. Kaut arī šo politikas jomu minēja kopumā 20 % eiropiešu, to minēja tikai 8 % respondentu pēc 2004./2007. gada uzħemtajās valstīs, salīdzinot ar 23 % pirms gada uzħemtajās valstīs. Ārpolitiku, kas ES Ĝauj starptautiskajā arēnā paust vienotu nostāju (ES 17 %) visbiežāk minējuši respondenti Īrijā (33 %), Luksemburgā un Kiprā (26 % katrā valstī), bet visretāk (tikai 8 %) to minējuši respondenti Lietuvā, kā arī 10 % respondentu Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Latvijā. Pētniecības un attīstības politikai, kas nodrošina konkurētspēju un inovācijas (ES 14 %) ir dažāds atbalsta līmenis Eiropas Savienības dalībvalstīs (vidēji 14 %), šo jomu minējuši 25 % respondentu Dānijā, bet tikai 5 % respondentu Kiprā. Visbeidzot, Eiropas sociālā modeĝa aizstāvēšanu (ES 13 %) par prioritāti uzskata tikai vidēji 13 % eiropiešu. Respondenti Slovēnijā (24 %) un Austrijā (22 %) visbiežāk minēja šo politikas jomu, bet vismazāk respondentu to minēja Apvienotajā Karalistē (3 %) un Maltā (4 %). 17

18 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Koncentrējoties uz trim visbiežāk minētajām politikas jomām, atbilžu sociāldemogrāfiska analīze atklāj dažus interesantus aspektus. Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana Sievietes par šo problēmu ir norūpējušās vairāk nekā vīrieši (rādītāji ir attiecīgi 55 % un 49 %). Atbildes ir diezgan viendabīgas dažādās vecuma grupās (54 % gan 15, gan 54 gadu vecuma grupā), vecākie respondenti šo politikas jomu min mazliet retāk (49 % respondentu vecuma grupā, kas pārsniedz 55 gadus). Likumsakarīgi, ka šī politikas joma īpaši saistoša ir respondentiem no sociāli neaizsargātām grupām (64 % bezdarbnieku, 55 % fiziska darba strādnieku un 61 % grupā, kas sevi raksturo kā zemākajam sociālajam slānim piederošu). Jāatzīmē arī, ka respondenti, kas uzskata sevi par piederīgiem kreisajam politiskajam spārnam, biežāk min šo politikas jomu (55 %, salīdzinot ar 52 % un 45 % centriski orientēto un labēju politisko uzskatu pārstāvjiem). Patērētāju aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošana Attiecībā uz šo politikas jomu nav vērā Ħemamu atšėirību starp vīriešiem un sievietēm (attiecīgi 32 % un 33 %). Turklāt vecums šajā jautājumā nav diskriminējošs rādītājs: šo jomu minējuši 33 % jaunu cilvēku vecumā starp 15 un 24 gadiem un 31 % respondentu, kuru vecums ir 55 gadi vai vairāk. Šī politikas joma vieno atšėirīgas sociāldemogrāfiskās kategorijas, bet sociāli visneaizsargātākie respondenti šo jomu piemin mazliet biežāk (35 % fiziska darba strādnieku un 37 % cilvēku, kam bieži ir grūtības ar savu rēėinu apmaksu). Terorisma apkarošana, ievērojot personas brīvības Šī politikas joma saħēmusi atbalstu visās kategorijās, bet atbalsts ir izteiktāks to respondentu vidū, kas pārstāv labējo politisko spārnu, t. i., 33 %, salīdzinot ar attiecīgi 31 % un 23 % centrisko un kreiso politisko uzskatu pārstāvju vidū. 18

19 QC1 The European Parliament promotes the development of certain policies at a European Union level. In your opinion, which of the following policies should be given priority? Tackling poverty and social exclusion Improving consumer and public health protection Combating terrorism while respecting individual freedoms EU27 52% 33% 28% Gender Male 49% 32% 27% Female 55% 33% 28% Age % 33% 26% % 34% 26% % 33% 28% % 31% 29% Respondent occupation scale Self- employed 46% 33% 25% Managers 49% 29% 26% Other white collars 49% 34% 27% Manual workers 55% 35% 28% House persons 54% 32% 29% Unemployed 64% 34% 26% Retired 49% 31% 29% Students 52% 32% 26% Left-Right scale (1-4) Left 58% 33% 23% (5-6) Centre 52% 33% 31% (7-10) Right 45% 32% 33% Self-positioning on the social scale Low (1-4) 61% 35% 24% Medium (5-6) 52% 33% 27% High (7-10) 48% 31% 31% Trīs visbiežāk minētās politikas jomas 19

20 1.2. Krīzes ietekme šobrīd - Lielākā daĝa eiropiešu personiski izjūt pašreizējās krīzes sekas - Lai novērtētu, cik lielā mērā eiropieši jūt krīzes ietekmi, mēs jautājām, vai viħi uzskata, ka krīze ir ietekmējusi pasaules ekonomiku, Eiropas ekonomiku, valsts ekonomiku un viħu personisko situāciju. Vispirms jāatzīmē, ka attiecībā uz pirmajām trim jomām rezultāti kopš iepriekšējās, gada sākumā veiktās Eirobarometra aptaujas (EB71.1) saglabājušies pilnīgi nemainīgi: 90 % eiropiešu piekrīt, ka pašreizējā krīze Ĝoti vai diezgan būtiski ietekmē pasaules ekonomiku, Eiropas ekonomiku un valstu ekonomiku. Mazāk, tomēr joprojām lielākā daĝa respondentu uzskata, ka krīze būtiski ietekmējusi viħu personisko situāciju: šādi šobrīd uzskata 52 % respondentu; tomēr kopš gada sākuma šis rezultāts samazinājies par sešiem punktiem. Šis rezultāts šėietami liecina, ka finansiālā situācija eiropiešu mājsaimniecībās ir nedaudz uzlabojusies. Papildus jāatzīmē, ka respondenti no valstīm, kas uzħemtas Eiropas Savienībā pēc gada, biežāk nekā respondenti no vecākajām dalībvalstīm uzskata, ka krīze būtiski ietekmē viħu personisko situāciju (64 % pēc 2004./2007. gada uzħemtajās valstīs, 48 % pirms gada uzħemtajās valstīs). 20

21 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm valda gandrīz pilnīga vienprātība par to, ka pašreizējā krīze būtiski ietekmē pasaules ekonomiku (ES 90 %). Visbiežāk šim apgalvojumam piekrīt respondenti Kiprā (97 %), BeĜăijā un Slovēnijā (96 % katrā valstī). Kaut arī šo viedokli joprojām pārstāv lielākā daĝa respondentu, tas ir ievērojami mazāk izplatīts Polijā un Rumānijā (83 % katrā valstī), kā arī Austrijā (85 %). Jāatzīmē, ka kopš gada sākuma šo viedokli pārstāvošo respondentu proporcija pieaugusi 10 no 27 dalībvalstīm. Proporcija nav mainījusies četrās, bet samazinājusies trīspadsmit dalībvalstīs. Situācija ir līdzīga attiecībā uz būtisku ietekmi uz Eiropas ekonomiku (ES 90 %); šis viedoklis īpaši izplatīts ir Grieėijā (97 %), Čehijas Republikā, Slovākijā un Kiprā (96 % katrā valstī). Tāpat kā jautājumā par pasaules ekonomiku vismazāk šo viedokli pārstāv respondenti Polijā (83 %), Rumānijā un Austrijā (84 %), kā arī Maltā (arī 84 %). Šādu viedokli pārstāvošo respondentu skaits kopš gada sākuma 21

22 palielinājies 10 dalībvalstīs, samazinājies 13 dalībvalstīs, bet četrās valstīs saglabājies nemainīgs. Šis apgalvojums ir spēkā arī attiecībā uz krīzes būtisku ietekmi uz valsts ekonomiku (ES 90 %), ko jūt intervētās personas. Šādi uzskata 99 % respondentu Grieėijā, ko īpaši no gada beigām sevišėi smagi skārusi vēl nepiedzīvota finanšu krīze. Šādu viedokli pārstāv arī respondenti Spānijā un Slovākijā (97 % katrā valstī), Čehijas Republikā, Igaunijā un Ungārijā (96 % katrā valstī). Turpretī Luksemburga (76 %, -13 punkti), Austrija (77 %, -6 punkti) un Polija (78 %, -4 punkti) izceĝas ar salīdzinoši zemiem rādītājiem, kā arī ar to, ka šie rādītāji ir zemāki nekā gada sākumā uzrādītie. o Luksemburgā rādītāji ir zemāki arī attiecībā uz pārējām trim jomām, t. i., būtisko ietekmi uz pasaules ekonomiku (-7 punkti), ietekmi uz Eiropas ekonomiku (-6 punkti) un jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz respondentu personisko situāciju (-25 punkti). o Pretēji rezultāti iegūti Dānijā, kur to respondentu proporcija, kas uzskata, ka viħu valsts šobrīd cieš no krīzes sekām, pieaugusi par 15 punktiem (no 77 % uz 92 %). Tas attiecas arī uz pārējām trim jomām, t. i., būtisko ietekmi uz pasaules ekonomiku (+6 punkti), ietekmi uz Eiropas ekonomiku (+8 punkti) un mazliet mazākā mērā uz ietekmi uz respondentu personisko situāciju (+2 punkti). Attiecībā uz būtisku ietekmi uz respondentu personisko situāciju (ES 52 %) dažu valstu rādītāji ievērojami nesakrīt ar vidējiem Eiropas rādītājiem. Šīs valstis ir Ungārija (86 %), Rumānija (85 %), Grieėija (83 %), Latvija (78 %) un Bulgārija (77 %). Lielākā daĝa respondentu 18 no 27 dalībvalstīm uzskata, ka pašreizējā krīze ietekmē viħu personisko situāciju. Respondentus citās dalībvalstīs krīze personiski ir skārusi mazāk. Šis novērojums galvenokārt attiecas uz Eiropas Savienības ziemeĝu valstīm: Zviedriju (19 %), Dāniju (24 %), Vāciju un Austriju (27 % katrā valstī), Somiju (28 %), Luksemburgu un Nīderlandi (29 % katrā valstī). Šajā jautājumā to respondentu skaits, kas norādījuši, ka krīzei ir būtiska ietekme, no gada sākuma samazinājies 19 no 27 dalībvalstīm. Turpretī septiħās valstīs konstatēts pieaugums, un tikai vienā valstī (Kiprā) daudzums nav mainījies, t. i., 75 % respondentu apgalvo, ka pašreizējai krīzei ir būtiska ietekme uz viħu personisko situāciju. 22

23 23

24 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Atbildes uz katru no četriem apakšjautājumiem neietekmē respondentu dzimums; sieviešu un vīriešu atbildes ir gandrīz identiskas. Respondentu atbildes nedaudz ietekmē viħu vecums. Piemēram, jaunākie (15 24 gadu vecuma grupa) un vecākie (55 un vairāk gadu vecuma grupa) respondenti apstiprinošas atbildes un katru no četriem jautājumiem sniedz nedaudz retāk nekā vidējo vecuma grupu pārstāvji (25 39 un gadu vecuma grupas). Attiecīgi šo vecuma grupu pārstāvji mazliet retāk uzskata, ka krīzei ir būtiska ietekme uz pasaules ekonomiku, Eiropas ekonomiku, valsts ekonomiku un viħu personisko situāciju. Grupas, kas ir profesionāli visaktīvākās, visbiežāk uzskata, ka krīzei ir būtiska ietekme visos līmeħos. Atkarībā no respondentu nodarbošanās veida konstatējamas nelielas atšėirības viedoklī par to, kāda ietekme krīzei ir pasaules, Eiropas un valstu līmenī. Diezgan būtiskas atšėirības konstatējamas attiecībā uz ietekmi uz personisko situāciju, t. i., 42 % vadītāju (salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju 52 %) uzskata, ka krīze ir būtiski ietekmējusi viħu personisko situāciju; bezdarbnieku vidū šis skaits ir 72 %. To respondentu raksturojums, kas visbiežāk uzskata, ka krīzei ir būtiska ietekme uz viħu personisko situāciju, ir šāds. Tie ir gan vīrieši, gan sievietes (52 %), kas pieder vidējām vecuma grupām starp 25 un 54 gadiem (57 %, salīdzinot ar 45 % vecuma grupā starp 15 un 24 gadiem). Šie respondenti ir sociāli neaizsargātāki, viħi salīdzinoši agri beiguši savu izglītošanos (55 % respondentu, kas pārtraukuši mācības 15 gadu vecumā vai agrāk, salīdzinot ar 46 % respondentu, kuri mācījušies līdz 20 vai vairāk gadu vecumam), un, galvenokārt, viħiem regulāri ir grūtības ar rēėinu samaksu (80 %, salīdzinot ar 39 % respondentu, kam reti ir finansiālas grūtības). Visbeidzot, 55 % respondentu, kas neatbalsta to, ka viħu valsts sniedz palīdzību krīzes skartām valstīm, personiski jūt krīzes ietekmi (salīdzinot ar 49 % respondentu, kas atbalsta šādu palīdzību). 24

25 25

26 1.3. Krīzes ietekme uz respondentu un viħu līdzcilvēku profesionālo dzīvi - Lielākā daĝa eiropiešu apgalvo, ka viħus tieši vai netieši nav skārusi štatu samazināšana - Apkopojot rezultātus par to, kā eiropieši uztver krīzes ietekmi uz pasaules ekonomiku, Eiropas ekonomiku un atsevišėo valstu ekonomiku, novērojām arī, ka lielākā daĝa uzskata, ka krīze ietekmē arī viħu personisko situāciju. Lai noskaidrotu, cik lielā mērā eiropiešu un viħu līdzcilvēku profesionālās dzīves ietekmējusi krīze, tika uzdoti četri jautājumi 7. Rezultāti diezgan likumsakarīgi atklāj, ka, jo vairāk cilvēki pievērš uzmanību aktualitātēm ārpus viħu tuvāko loka, jo vairāk viħi pamana ekonomiskās krīzes ietekmi. o o o o Atbildot uz apgalvojumu kāds, ko Jūs pazīstat, bet kas nav Jūsu radinieks vai kolēăis, ir zaudējis(-usi) darbu, 40 % respondentu sacīja, ka šāda situācija notikusi tiešā krīzes ietekmē. Līdzīgs respondentu skaits atbildēja, ka šādas situācijas nav bijis. Divdesmit procenti respondentu sacīja, ka kāds viħu kolēăis zaudējis(- usi) darbu krīzes dēĝ. Tam, ka kāds no Jūsu radiniekiem zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ, piekrita 23 % respondentu. To, ka pats(-i) vai dzīvesbiedrs(-e) zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ, sacīja 11 % respondentu. Šie rezultāti atklāj, ka uz eiropiešu būtisku minoritāti krīzei bijusi tieša un īpaši smaga ietekme. 7 QC3. Šeit ir minētas dažas situācijas, ar kādām Jūs, iespējams, esat saskāries(-usies) darbā vai ar kādām darbā varētu būt saskārušies Jūsu līdzcilvēki. Par katru no tām sakiet, lūdzu, vai tas ir noticis tiešā krīzes ietekmē; šī situācija ir bijusi, bet nav uzskatāma par tiešām krīzes sekām; vai arī nekas tāds nav noticis. Jūs esat zaudējis(-usi) darbu/ Jūsu dzīvesbiedrs(-e) (vīrs vai sieva, dzīvesbiedrs, u. tml.) zaudējis(-usi) darbu; kāds no Jūsu radiniekiem zaudējis(-usi) darbu; kāds no Jūsu kolēăiem zaudējis(-usi) darbu; kāds, ko Jūs pazīstat, bet kas nav Jūsu kolēăis vai radinieks, zaudējis(-usi) darbu. Jā, tiešā krīzes ietekmē; jā, bet ne tiešā krīzes ietekmē; nē, nekas tāds nav noticis; nav piemērojams (SPONTĀNI). 26

27 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Atbildot uz apgalvojumu kāds, ko jūs pazīstat, bet kas nav Jūsu radinieks vai kolēăis, ir zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ (ES 40 %), 80 % respondentu Latvijā atbildēja apstiprinoši; šim apgalvojumam piekrīt arī 75 % respondentu Spānijā. Malta un Polija ir dalībvalstis, kurās arī šajā jautājumā ir viszemākie rezultāti (21 % katrā valstī). Atbildot uz apgalvojumu kāds Jūsu kolēăis ir zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ (ES 20 %), augstākie rezultāti atkal ir Latvijai (56 %), nākamie augstākie rezultāti ir Īrijai (45 %) un Spānijai (44 %), bet zemākie rādītāji ir Maltā (5 %), Luksemburgā un Polijā (8 % katrā valstī). Atbildē uz apgalvojumu kāds Jūsu radinieks zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ (ES 23 %) augstākie rezultāti atkal ir Latvijai, kur 57 % respondentu atbildējuši, ka saskārušies ar šādu situāciju. Augsti rezultāti ir arī Īrijā un Lietuvā (50 % katrā valstī), bet vismazāk skarti ir BeĜăijā un Somijā aptaujātie cilvēki (11 % katrā valstī). Atbildot uz apgalvojumu Jūs esat zaudējis(-usi) darbu/jūsu 27

28 dzīvesbiedrs ir zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ (ES 11 %), vairāk nekā trešā daĝa respondentu Latvijā atzina, ka saskārušies ar šādu situāciju (34 %). Augsti rezultāti fiksēti arī Spānijā (24 %), Lietuvā (23 %) un Igaunijā (22 %). Šī problēma tiešā veidā vismazāk skārusi respondentus Maltā (3 %), Luksemburgā (5 %), Francijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā (6 % katrā valstī). o Latvija ir Eiropas valsts, kur respondenti daudz biežāk personiski (vai ăimenes un draugu lokā) piedzīvojuši krīzes tiešu ietekmi attiecībā uz darba zaudēšanu. AstoĦi no desmit respondentiem sacīja, ka, pat ja pašus šī problēma nav tieši ietekmējusi, ar šādu situāciju saskāries kāds, ko tie pazīst un kas nav to radinieks vai kolēăis. Vairāk nekā viens no trim respondentiem (34 %) sacīja, ka paši vai viħu dzīvesbiedri(-es) zaudējuši(-ušas) darbu. o Krīze smagi skārusi arī respondentus Spānijā un Īrijā: attiecīgi 45 % un 50 % atzina, ka kāds no viħu radiniekiem zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ, un attiecīgi 75 % un 74 % respondentu sacīja, ka ar šādu situāciju saskāries(-usies) kāds, ko tie pazīst, bet kas nav ne radinieks, ne kolēăis. o Respondenti Maltā, savukārt, visretāk zaudējuši darbu vai var nosaukt kādu radinieku vai kolēăi, kas zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ. 28

29 29

30 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Pievēršoties respondentiem, kas atzina, ka pašreizējās krīzes dēĝ viħi vai viħu dzīvesbiedrs zaudējuši(-ušas) darbu vai ka viħi var nosaukt kādu radinieku vai kolēăi, kurš zaudējis darba vietu, var izdarīt šādus secinājumus. Ir diezgan maz atšėirību starp dzimumiem. Tomēr mazliet vairāk vīriešu (attiecīgi 23 % vīriešu un 18 % sieviešu) apgalvo, ka kāds viħu kolēăis zaudējis(- usi) darbu krīzes dēĝ. Attiecībā uz vecuma atšėirībām (katrā no četriem apgalvojumiem) eiropieši vecuma grupā starp 25 un 39 gadiem, t. i., jauni cilvēki darbaspējas vecumā, šādu atbildi sniedz visbiežāk, bet vecāki respondenti (kas sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu) ir skarti mazāk. Analizējot respondentu nodarbošanos, konstatējams, ka sociāli mazāk aizsargāto grupu pārstāvji (bezdarbnieki, mājsaimnieces un mājsaimnieki, kā arī fiziska darba strādnieki) visbiežāk ir paši zaudējuši(-ušas) darbu vai arī pazīst kādu, kas zaudējis(-usi) darbu krīzes dēĝ. To, ka viħi vai viħu dzīvesbiedri nesen atlaisti no darba krīzes dēĝ, sacīja 39 % bezdarbnieku, 37 % atzina, ka tas noticis ar kādu viħu radinieku, 39 % minēja darba kolēăi un 54 % pazīst kādu, kas nav ne viħu radinieks, ne kolēăis, un kas zaudējis(-usi) darba vietu krīzes dēĝ. 30

31 31

32 2. Krīzes pārvarēšanā iesaistītie dalībnieki 2.1. Dalībnieki, kas spējīgi visefektīvāk rīkoties krīzes pārvarēšanai - Valstu valdības un Eiropas Savienību uzskata par spējīgiem visefektīvāk rīkoties krīzes seku novēršanai - Kāds ir labākais veids, kā šobrīd pārvarēt krīzi? Kas ir vispiemērotākie līdzekĝi krīzes seku risināšanai? Jautājums par to, kuri dalībnieki visefektīvāk var rīkoties, lai novērstu krīzes sekas, jau uzdots vairākās aptaujās, jo īpaši Standarta Eirobarometra aptaujas laikā gada rudenī (EB72), bet pirmo reizi arī Īpašajā Eirobarometra pārskatā, kas veltīts krīzei un veikts Eiropas Parlamenta uzdevumā gada sākumā (EB71.1) 8. Šeit uzmanību galvenokārt pievērsīsim šīs aptaujas kārtas rezultātu salīdzinājumam ar gada janvārī un februārī iegūtajiem rezultātiem. Visjaunākajās Eirobarometra aptaujās respondenti tika lūgti izvēlēties ne tikai starp globālām institūcijām (Eiropas Savienību, G20 un Starptautisko Valūtas Fondu), bet arī starp valsts līmeħa iestādēm (valdībām) un Amerikas Savienotajām Valstīm 9. Salīdzinot ar gada sākumā veikto aptauju, šīs aptaujas kārtas rezultāti atklāj, ka pirmo divu jautājumu prioritāšu secība ir mainījusies. Valsts valdība un Eiropas Savienība tagad ar vienādiem rezultātiem (25 %) ir pirmajā vietā, ievērojami apsteidzot citas starptautiskas krīzes pārvarēšanas alternatīvas gada janvārī un februārī Eirobarometra aptaujas kārtā EB71.1 valstu valdības ieguva 14 % balsu un Eiropas Savienība 17 %. Šīs divas institūcijas pakāpeniski kĝuvušas par obligātiem dalībniekiem efektīvā krīzes seku pārvarēšanā. 8 Jāatzīmē, ka EB71.1 aptaujā cilvēkiem tika uzdots jautājums par G8, nevis par G20. 9 QC7. Kurš no minētajiem, Jūsuprāt, visefektīvāk spētu tikt galā ar krīzes sekām? 32

33 Līdz ar valstu valdībām savas pozīcijas nostiprinājusi Eiropas Savienība: gada janvārī un februārī tā saħēma 17 % respondentu atbalstu, bet tagad 25 %. Atbalsts abām minētajām institūcijām, šėiet, laika gaitā pieaudzis uz pārējo institūciju rēėina, jo īpaši uz G20 un Amerikas Savienoto Valstu rēėina. G20 pusotrā gadā zaudējis divus punktus, samazinoties no 15 % atbilžu gada janvārī un februārī līdz 13 % gada rudenī. Amerikas Savienotās Valstis zaudējušas atbalstu visvairāk, astoħpadsmit mēnešos zaudējot 4 punktus, t. i., gada janvārī un februārī tās atbalstīja 10 % respondentu, bet tagad tikai 6 %. Starptautisko Valūtas fondu, kas saħēma 10 % respondentu atbalstu gada janvārī un februārī, tagad atbalsta 13 % respondentu. * gada janvārī un februārī jautājums attiecās uz G gada augustā un septembrī tas attiecās uz G20. 33

34 Respondenti eiro zonas valstīs izteikti atbalsta Eiropas Savienību, ko atzīst par spējīgu uz visefektīvāko rīcību krīzes seku novēršanai: šādi uzskata 28 % respondentu, salīdzinot ar 20 % respondentu valstīs, kuras nav eiro zonas valstis. Taču respondenti valstīs, kas pieħēmušas vienotās valūtas sistēmu, mazāk uzticas savu valstu valdībām (22 %), kamēr valstīs, kas nav eiro zonas valstis, savas valsts valdībai uzticas 31 % respondentu. A) Atšėirības starp dalībvalstīm Atsevišėo valstu analīze atklāj atšėirības eiropiešu uzskatos par atbilstošāko līmeni, kādā jāveic krīzes seku novēršanas pasākumi. Valsts valdību (ES 25 %) visbiežāk minēja respondenti Rumānijā (49 %), Grieėijā (43 %), Apvienotajā Karalistē (37 %), Bulgārijā (36 %) un Zviedrijā (34 %). Jāatzīmē, ka respondenti Grieėijā, ko šobrīd skārusi īpaši smaga ekonomiskā un finanšu krīze, krīzes seku pārvarēšanā vairāk uzticas savas valsts valdībai, nevis Eiropas Savienībai (30 %). Respondenti Čehijas Republikā (8 %) un Nīderlandē (14 %) visretāk izvēlas uzticēties savas valsts valdībai. Eiropas Savienību visvairāk atbalsta (ES 25 %) respondenti Maltā (40 %), Itālijā (36 %), Īrijā (35 %) un BeĜăijā (34 %). Taču vismazāk ES spējai efektīvi risināt krīzes sekas tic respondenti Apvienotajā Karalistē (9 %), Čehijas Republikā (15 %), Dānijā un Zviedrijā (16 % katrā valstī). G20 (ES 13 %) par visefektīvāko institūciju uzskata respondenti Čehijas Republikā (40 %), Nīderlandē (34 %) un Ungārijā (24 %). Respondenti Īrijā (3 %), Grieėijā (4 %), Spānijā, Maltā un Polijā (6 % katrā valstī) ir vismazāk pārliecināti par šīs institūcijas spēju efektīvi rīkoties. Starptautisko Valūtas fondu (ES 13 %) īpaši bieži minējuši respondenti Somijā (23 %), Kiprā (21 %) un Francijā (19 % 10 ), bet vismazāk to atbalsta respondenti Rumānijā (4 %), Bulgārijā un Portugālē (5 % katrā valstī). 10 Jāatceras, ka SVF rīkotājdirektors Dominique Strauss-Kahn ir Francijas valstspiederīgais un viħa reputācija, iespējams, daĝēji izskaidro šo rezultātu. 34

35 Amerikas Savienotās Valstis (ES 6 %) minējuši Ĝoti maz respondentu. Tikai intervētās personas Portugālē (13 %), Čehijas Republikā un Dānijā (12 % katrā valstī), kā arī Slovēnijā (11 %) pauž uzticību ASV (vismaz viens no 10 cilvēkiem). Respondenti Grieėijā (1 %), Kiprā, Nīderlandē, Bulgārijā, Igaunijā un Rumānijā (3 % katrā no piecām minētajām valstīm) ir visskeptiskākie attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu nozīmi. 35

36 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Sociāldemogrāfiskā analīze atklāj dažas interesantas atšėirības. Neskaitot to, ka sievietes mazliet biežāk nekā vīrieši uzticas savas valsts valdībām (attiecīgi 26 % un 24 %) un ka vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes izvēlas uzticēties Eiropas Savienībai (26 % vīriešu un 25 % sieviešu), ir maz ar dzimumu saistītu atšėirību. Respondentu vecums ir diferencējošāks rādītājs: vecākie respondenti biežāk uzskata, ka valstu valdības ir spējīgas uz visefektīvāko rīcību (28 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci, salīdzinot ar 22 % respondentu vecumā starp 15 un 24 gadiem). Jaunākie respondenti, savukārt, biežāk uzticas Eiropas Savienībai: 27 % respondentu vecumā starp 15 un 24 gadiem izvēlas Eiropas Savienību (augstākais rādītājs šajā grupā), salīdzinot ar 24 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci. Attiecībā uz citiem dalībniekiem jauni cilvēki vecumā starp 15 un 24 gadiem biežāk minēja Amerikas Savienotās Valstis (7 %) un G20 (15 %), bet cilvēki vecumā starp 40 un 54 gadiem mazliet biežāk nekā Eiropas vidējie rādītāji (attiecīgi 14 % un 13 %) izvēlas Starptautisko Valūtas fondu. Jo agrāk respondenti beiguši mācības, jo biežāk viħi krīzes seku pārvarēšanā paĝaujas uz savas valsts valdību (31 % respondentu, kas pārtraukuši mācības 15 gadu vecumā vai agrāk, salīdzinot ar 21 % respondentu, kuri mācījušies līdz 20 gadu vecumam vai ilgāk). Visizglītotākie respondenti turpretī uzskata, ka Eiropas Savienība spēj visefektīvāk rīkoties krīzes seku novēršanā (26 %). Atbildes uz šo jautājumu ietekmē arī nodarbošanās veids un piederība sociāli neaizsargātākajiem slāħiem. Jo lielākas ir respondentu finansiālās grūtības, jo vairāk respondentu atbalsta darbību valsts līmenī. Bezdarbnieki un fiziska darba strādnieki (27 % abos gadījumos), kurus krīze skārusi īpaši smagi, biežāk izvēlas savas valsts valdību, bet respondenti, kas visvairāk uzticas Eiropas Savienībai, ir mājsaimnieces un mājsaimnieki (29 %), kā arī strādājošie un studenti (28 %). Līdzīgi arī 33 % cilvēku, kam bieži ir grūtības ar rēėinu apmaksu, izvēlas savas valsts valdību, salīdzinot ar 24 % cilvēku, kam gandrīz nekad nav šādu grūtību. 36

37 Jāatzīmē arī, ka respondenti ar labējiem politiskiem uzskatiem vienlīdz bieži izvēlas gan Eiropas Savienību, gan savas valsts valdību (25 % abos gadījumos), bet respondenti ar kreisiem politiskajiem uzskatiem biežāk uzskata, ka Eiropas Savienība ir spējīga uz visefektīvāko rīcību krīzes seku novēršanā (27 %, salīdzinot ar 23 %, kas izvēlas savas valsts valdību). Respondenti ar centriskiem politiskajiem uzskatiem gandrīz vienlīdzīgi izvēlas abas iespējas, tikai par vienu procentpunktu dodot priekšroku savas valsts valdībai (26 %, salīdzinot ar 25 %, kas izvēlas Eiropas Savienību). Likumsakarīgs ir rezultāts, ka 39 % respondentu, kas uzskata, ka būtu labāk pasargāti no krīzes sekām, ja viħu valsts valdība pieħemtu individuālus lēmumus, kā krīzes seku visefektīvāko risinātāju izvēlējušies savas valsts valdību. Savukārt 35 % respondentu, kas atbalsta saskaħotu rīcību starp ES dalībvalstīm, uzskata, ka visefektīvāk krīzes sekas spēj risināt Eiropas Savienība. 37

38 2.2. Vai Eiropas Savienības līmenī notikusi individuāla vai kolektīva rīcība? Uzskati - Relatīvais vairākums eiropiešu uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli - Kā eiropieši uztver veidu, kādā Eiropas Savienība rīkojusies, saskaroties ar noturīgo ekonomisko un finanšu krīzi? Vai viħi uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli? Vai arī to rīcība bijusi saskaħota ar citām ES dalībvalstīm? Lai precīzāk noskaidrotu, kāds ir respondentu viedoklis par situāciju, viħiem tika uzdoti minētie jautājumi 11. Rezultāti atklāj, ka respondentu domas šajā jautājumā dalās diezgan līdzīgi, 44 % uzskata, ka dalībvalstis drīzāk rīkojušās individuāli. Iegūtais rezultāts ir tieši tāds pats kā gada janvārī un februārī fiksētais rezultāts, kad eiropiešiem uzdeva šo pašu jautājumu. Nedaudz mazāka respondentu daĝa, t. i., 38 % (-1 punkts) uzskata pretēji, proti, ka dalībvalstis rīkojušās saskaħoti ar citām ES valstīm. Pārsteidzoši liela ir arī to respondentu procentuālā daĝa, kas atbildējuši ar nezinu ( DK ), proti, 18 % (+1 procentpunkts kopš gada janvāra un februāra). Interesanti, ka respondenti no eiro zonas valstīm biežāk uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās saskaħoti (41 %, salīdzinot ar 32 % valstīs, kas nav eiro zonas valstis). Šie respondenti arī retāk uzskata, ka dalībvalstis drīzāk rīkojušās individuāli (42 %, salīdzinot ar 47 % valstīs, kas nav eiro zonas valstis); iespējams, šis rezultāts ilustrē eiro zonā veikto krīzes novēršanas pasākumu ietekmi uz sabiedrisko domu. 11 QC5. Vai Jūs teiktu, ka līdz šim, lai stātos pretī krīzei, Eiropas Savienības dalībvalstis ir...? Drīzāk rīkojušās individuāli; drīzāk rīkojušās saskaħoti ar citām Eiropas Savienības valstīm. 38

39 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Mazliet vairāk nekā četri no desmit eiropiešiem uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalstis, saskaroties ar krīzi, drīzāk rīkojušās individuāli (44 %). Šādi uzskata vairāk nekā divi no trīs respondentiem Dānijā (66 %) un vairāk nekā 50 % intervēto personu sešās citās valstīs, proti, Francijā (58 %), Apvienotajā Karalistē (56 %), Nīderlandē (55 %), Latvijā, BeĜăijā un Slovākijā (51 % katrā no trim valstīm). Vismazāk respondentu šādi uzskata Maltā (19 %), Somijā (23 %), Bulgārijā (33 %) un Itālijā (34 %). Somijā ir visvairāk respondentu (68 %), kas ir pārliecināti, ka dalībvalstis ir rīkojušās saskaħoti. Somija ir arī viena no valstīm, kurās ir viszemākā nezinu ( DK ) atbilžu proporcija (9 %). Jāatzīmē arī, ka 16 valstīs samazinājusies to respondentu proporcija, kas uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli; minētā proporcija pieaugusi deviħās, bet saglabājusies nemainīga divās valstīs. 39

40 Latvijā konstatēts vislielākais pieaugums (+35 punkti), t. i., no 16 % respondentu, kas gada janvārī un februārī (EB71.1) uzskatīja, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli, līdz 51 % gada septembrī. Tas nozīmē, ka Latvijā ir pilnīgi mainījies dominējošais viedoklis, jo lielākā daĝa respondentu tagad uzskata, ka ES valstis rīkojušās individuāli. Līdzīga, kaut arī mazāk izteikta situācija konstatējama Luksemburgā (46 % uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli, +3 punkti) un Polijā (42 %, +5 punkti). Divās citās valstīs viedoklis mainījies pretējā virzienā, t. i., lielākā daĝa respondentu tagad uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās saskaħoti. Šīs valstis ir Vācija (41 %, +1 punkts) un Itālija (45 %, +5 punkti). 40

41 Kaut arī respondentu viedoklis šajā jautājumā dalās diezgan vienmērīgi, lielāka daĝa tomēr uzskata, ka dalībvalstis, saskaroties ar krīzi, rīkojušās individuāli. Taču šajā jautājumā ir viens interesants izħēmums, proti, lielākā daĝa respondentu, kas uzskata, ka eiro ir mazinājis krīzes sekas, uzskata arī, ka dalībvalstis drīzāk rīkojušās saskaħoti (49 %, salīdzinot ar 41 %, kas uzskata pretēji). B) Sociāldemogrāfiskā analīze Rezultātu sociāldemogrāfiskā analīze apstiprina šo novērojumu, lai gan atbilžu skaits var mazliet atšėirties. Analizējot visbiežāk sniegto atbildi, proti, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli, konstatējam, ka biežāk šādi uzskata vīrieši, nevis sievietes (46 % un 42 %). Šo viedokli pārstāv arī vidējās vecuma grupas (45 % respondentu vecumā starp 25 un 39 gadiem, kā arī 46 % respondentu vecuma grupā no 40 līdz 54 gadiem), bet jaunākie un vecākie respondenti ir nedaudz mazāk pārliecināti (41 % vecuma grupā starp 15 un 24 gadiem, kā arī 42 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci). Diferencējošs rādītājs ir arī respondentu izglītības līmenis, proti, 38 % aptaujāto cilvēku, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu sasniegšanas, uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli, salīdzinot ar 45 % respondentu, kas beiguši mācības no 16 līdz 19 gadu vecumam, kā arī 49 % respondentu, kas mācījušies līdz 20 vai vairāk gadu vecumam. Būtiska nozīme ir arī respondentu nodarbošanās veidam: sociāli nodrošinātākās grupas biežāk uzskata, ka dalībvalstis rīkojušās individuāli, piemēram, šādi uzskata 50 % vadītāju, salīdzinot ar 43 % bezdarbnieku un 35 % mājsaimnieču un mājsaimnieku. Visbeidzot, 50 % respondentu, kas uzskata, ka eiro nav mazinājis krīzes negatīvās sekas, uzskata arī, ka valstis rīkojušās individuāli; salīdzinoši, šādi uzskata 41 % respondentu, kuri domā, ka vienotā valūta mazinājusi krīzes sekas. 41

42 Izvēle - Lielākā daĝa eiropiešu uzskata, ka būtu labāk aizsargāti, ja viħu valsts pieħemtu un īstenotu pasākumus saskaħoti ar citām dalībvalstīm - Pēc tam, kad esam izanalizējuši, kā, pēc eiropiešu domām, ir rīkojušās dalībvalstis (t. i., individuāli vai saskaħoti), pievērsīsimies tam, kurai iespējai viħi dotu priekšroku un kuru uzskatītu par pārliecinošāku. Vai respondenti justos labāk aizsargāti, ja viħu valsts pieħemtu un īstenotu pasākumus individuāli, vai arī, ja valsts rīkotos saskaħoti ar citām ES valstīm? 12 Kamēr 38 % eiropiešu uzskata, ka ES dalībvalstis rīkojušās saskaħoti, lielākā daĝa respondentu (52 %) uzskata, ka viħi kā pilsoħi būtu labāk aizsargāti, ja viħu valsts pieħemtu un piemērotu pasākumus saskaħoti ar citām valstīm. Kaut arī iepriekš minētais joprojām ir dominējošais viedoklis, kopš gada janvāra un februāra (EB71.1) respondentu vēlme, lai dalībvalstis rīkotos saskaħoti, ir mazinājusies par deviħiem punktiem, bet atbalsts dalībvalstu individuālai rīcībai audzis par septiħiem punktiem. Vai tas nozīmē, ka šādas pieejas efektivitātei trūkst ticamības, vai arī šis viedoklis atspoguĝo to, ka ievērojams iedzīvotāju mazākums netic šādas saskaħotas rīcības iespējamībai? Iespējams, šādu jautājumu būtu vērts uzdot nākamajā aptaujas kārtā. Kopš pēdējās, gada sākumā notikušās aptaujas par šo tēmu joprojām relatīvi augsts saglabājies nezinu ( DK ) atbilžu līmenis (15 %, +2 punkti), kas nepārprotami liecina, ka ievērojamu respondentu skaitu šis jautājums mulsina. 12 QC6. Vai Jūs kā pilsonis(-e) teiktu, ka būtu labāk aizsargāts(-a) (Ħemot vērā pašreizējo krīzi), ja...? (MŪSU VALSTS) pieħemtu un īstenotu pasākumus individuāli; (MŪSU VALSTS) pieħemtu un īstenotu pasākumus saskaħoti ar citām ES valstīm. 42

43 Pirmkārt, jāatzīmē, ka tās intervētās personas, kas dzīvo eiro zonas valstīs, biežāk nekā personas, kuras nedzīvo eiro zonas valstīs, uzskata, ka būtu labāk aizsargātas, ja viħu valsts pieħemtu un piemērotu pasākumus saskaħoti ar citām dalībvalstīm (attiecīgi 58 % un 43 %). Turpretī tie respondenti, kas nedzīvo eiro zonas valstīs, biežāk nekā respondenti, kuri dzīvo eiro zonas valstīs, justos labāk aizsargāti, ja viħu valsts pieħemtu un piemērotu pasākumus individuāli (39 % un 29 %). Tomēr abas grupas dotu priekšroku ES dalībvalstu saskaħotai rīcībai. 43

44 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Individuālu rīcību atbalsta lielākā daĝa respondentu (ES 33 %) tikai vienā no 27 dalībvalstīm, proti, Apvienotajā Karalistē, kur 51 % respondentu dotu priekšroku savas valsts individuālai rīcībai, bet 30 % izvēlētos saskaħotu rīcību. Pārējās 26 valstīs lielākā daĝa respondentu izvēlētos saskaħotu rīcību (ES 52 %), kaut arī nezinu ( DK ) atbilžu līmenis dažās valstīs ir Ĝoti augsts (27 % Maltā, 23 % Rumānijā un 22 % Īrijā). Somijā (72 %), Igaunijā (71 %) un Spānijā (68 %) atbalsts saskaħotai rīcībai ir visizteiktākais. ViedokĜi ir sadalīti diezgan līdzvērtīgi Latvijā (47 % atbalsta saskaħotu rīcību, bet 44 % individuālu rīcību ), Austrijā (49 % un 41 %) un Zviedrijā (46 % un 38 %); kaut arī lielākā daĝa respondentu šajās valstīs atbalsta saskaħotu rīcību, atšėirība starp respondentu skaitu, kas atbalsta katru no šiem viedokĝiem, ir Ĝoti maza. SaskaĦoto atbilžu īpatsvars (ES 52 %) pieaudzis tikai četrās dalībvalstīs, proti, Rumānijā (44 %, +5), Īrijā (50 %, +4 punkti), Spānijā (68 %, +3 punkti) un Itālijā (60 %, +3 punkti). Rezultāts Somijā saglabājies nemainīgs un attiecībā uz šo atbildi ir augstākais rezultāts (72 %). Individuālo atbilžu skaits (ES 33 %) ievērojami pieaudzis Grieėijā (38 %, +18 punkti), Latvijā (44 %, +13 punkti), Francijā (35 %, +13 punkti), Bulgārijā un Portugālē (28 %, katrā valstī +13 punkti), Polijā (33 %, +12 punkti), kā arī Zviedrijā (38 %, +11 punkti). 44

45 45

46 B) Sociāldemogrāfiskā analīze ViedokĜu saistība ar dzimumu: vīrieši (55 %) biežāk nekā sievietes (50 %) uzskata, ka būtu labāk aizsargāti no krīzes sekām, ja viħu valsts pieħemtu un īstenotu pasākumus saskaħoti ar citām dalībvalstīm. Šāds viedoklis ir biežāk izplatīts arī vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem (55 %), bet vecākie respondenti ir mazāk pārliecināti (50 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci). Atbildes ietekmē arī izglītības līmenis. Proti, 61 % respondentu, kas mācījušies līdz 20 vai vairāk gadu vecumam, uzskata, ka viħi kā pilsoħi būtu labāk aizsargāti, ja viħu valsts pieħemtu un īstenotu pasākumus saskaħoti ar citām ES valstīm; šajā atbildē ir 15 punktu atšėirība ar respondentiem, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma (46 %). Būtiskas atšėirības konstatējamas arī atkarībā no aptaujāto cilvēku sociālā statusa, t. i., 58 % vadītāju dotu priekšroku kolektīvai rīcībai, salīdzinot ar 48 % mājsaimnieču un mājsaimnieku un 51 % bezdarbnieku. Atkarībā no respondentu politiskās ievirzes šo viedokli vairāk atbalsta cilvēki ar kreisu politisku pārliecību (59 %) nekā cilvēki ar centrisku (54 %) vai labēju (53 %) pārliecību. Likumsakarīgs ir arī rezultāts, ka respondenti, kas atbalsta savas valsts finansiālu palīdzību valstīm, kuras nokĝuvušas nopietnās grūtībās, atbalsta arī saskaħotu rīcību Eiropas Savienības līmenī. Šādu atbildi sniedza 64 % iepriekš minēto respondentu, salīdzinot ar 44 % respondentu, kas neatbalsta šādu finansiālo palīdzību. 46

47 47

48 3. Eiro nozīme finanšu krīzē - Lielākā daĝa eiropiešu uzskata, ka eiro nav mazinājis krīzes negatīvās sekas - Kā mainījies vienotās valūtas tēls, Ħemot vērā, ka krīzes pārvarēšanai vajadzīgs ilgāks laiks nekā plānots un šėiet, ka atlabšana nenotiks tik ātri kā paredzēts? Vai, pēc eiropiešu domām, eiro ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi? Šajā jautājumā viedokĝi joprojām dalās, tomēr lielākā daĝa eiropiešu (50 %, +6) tagad uzskata, ka eiro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi; 33 % (-6) respondentu ir pretējās domās, un 17 % nebija viedokĝa. 13 Pēdējos astoħpadsmit mēnešos viedoklis šajā jautājumā kĝuvis pesimistiskāks. Svarīgi atzīmēt, ka tāpat kā gada janvārī un februārī (kaut arī mazākā mērā) apgalvojumam, ka eiro ir mazinājis krīzes ietekmi, drīzāk piekrīt eiropieši eiro zonas valstīs (38 %, -6 punkti), nekā pilsoħi, kas nedzīvo eiro zonas valstīs (22 %, -10 punkti). Tomēr pat eiro zonas valstīs lielākā daĝa respondentu tagad uzskata, ka vienotā valūta nav pasargājusi viħus no krīzes ietekmes (51 %). Šis rādītājs ir par astoħiem punktiem lielāks nekā gada janvārī un februārī. 13 QC4. Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat šādam apgalvojumam: Kopumā eiro ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Pilnīgi piekrītu; drīzāk piekrītu; drīzāk nepiekrītu; pilnīgi nepiekrītu. 48

49 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Tam, ka kopumā eiro mazinājis krīzes negatīvo ietekmi, nepiekrīt lielākā daĝa respondentu 19 no 27 dalībvalstīm. Šim apgalvojumam piekrīt (ES 33 %) absolūtais vairākums respondentu tikai divās valstīs, proti, Slovākijā (57 %) un Somijā (50 %), kas abas ir eiro zonas valstis. Šim apgalvojumam piekrīt arī lielākā daĝa respondentu sešās citās dalībvalstīs, proti, Itālijā (49 %), Grieėijā (47 %), Austrijā (46 %), Luksemburgā (44 %), Īrijā (38 %), kas ir eiro zonas valstis, kā arī Rumānijā (34 %), kura vēl nav ieviesusi vienoto valūtu. No otras puses, visbiežāk šim apgalvojumam nepiekrīt (ES 50 %) respondenti Slovēnijā (66 %), Čehijas Republikā (65 %), Francijā (62 %), Vācijā (58 %) un Zviedrijā (56 %). Trīs valstīs viedokĝi starp respondentiem, kas piekrīt, un respondentiem, kuri nepiekrīt šim apgalvojumam, ir sadalīti diezgan līdzīgi, proti, attiecīgi 47 % un 46 % Grieėijā, 44 % un 43 % Luksemburgā un 46 % un 42 % Austrijā. Atbalsts viedoklim, ka eiro mazinājis krīzes ietekmi, īpaši izteikti 49

50 samazinājies Slovēnijā: gada janvārī un februārī apgalvojumu atbalstīja lielākā daĝa respondentu, bet tagad tikai viens no četriem respondentiem (26 %, -27 punkti). Atbalsts šim apgalvojumam būtiski samazinājies Polijā (22 %, -17 punkti), Maltā (33 %, -16 punkti), Nīderlandē (35 %, -16 punkti), Igaunijā (26 %, -15 punkti) un Zviedrijā (20 %, -15 punkti). Visās šajās valstīs, izħemot Zviedriju, salīdzinot ar gada sākumu, mainījies dominējošais viedoklis; gada sākumā lielākā daĝa respondentu uzskatīja, ka eiro ir aizsargājis viħus no krīzes negatīvās ietekmes. 50

51 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Pirmkārt, jāatzīmē, ka visās aptaujātajās grupās bez izħēmuma lielākā daĝa respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka kopumā eiro ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Vīrieši attiecībā uz vienotās valūtas nozīmi ir noskaħoti pozitīvāk nekā sievietes, attiecīgi 36 % vīriešu un 29 % sieviešu piekrīt, ka kopumā eiro ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Tomēr gan vīrieši, gan sievietes ir gandrīz vienādi skeptiski par eiro nozīmi krīzes ietekmes mazināšanā: šim apgalvojumam piekrīt 50 % vīriešu un 50 % sieviešu; atšėirīgs ir sniegtais nezinu ( DK ) atbilžu daudzums, šis rādītājs ir ievērojami augstāks sieviešu vidū. Vismazāk aizsargātās sociālās grupas ir skeptiskākas par eiro nozīmi krīzes ietekmes mazināšanā: 52 % respondentu, kas sevi raksturo kā zemākajam sociālajam slānim piederošus, uzskata, ka eiro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi; salīdzinoši, šādi uzskata 48 % respondentu, kas sevi raksturo kā augstākajam sociālajam slānim piederošus. Mēs konstatējām, ka 42 % respondentu, kas atbalsta to, ka viħu valsts sniedz finansiālu palīdzību krīzes dēĝ grūtībās nokĝuvušai valstij, uzskata, ka eiro ir palīdzējis mazināt krīzes negatīvo ietekmi, salīdzinoši šādi uzskata tikai 24 % respondentu, kuri neatbalsta šādu palīdzību. 51

52 4. Krīzes pārvarēšana 4.1. Valsts tēriħu samazināšana vai līdzekĝu ieguldīšana ekonomiku veicinošos pasākumos? - Eiropiešu uzskati par labāko risinājumu atšėiras - Mēs respondentiem piedāvājām divus iespējamos risinājumus krīzes pārvarēšanai un jautājām, kuram risinājumam viħi dotu priekšroku 14 : vispirms valsts tēriħu samazināšanai vai vispirms līdzekĝu ieguldīšanai ekonomiku veicinošos pasākumos. Šajā jautājumā viedokĝi ir izteikti pretēji: relatīvais vairākums eiropiešu (38 %) uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm vispirms jāiegulda līdzekĝi ekonomiku veicinošos pasākumos. Tomēr gandrīz tāda pati proporcija (35 %) uzskata, ka dalībvalstīm vispirms jāsamazina valsts tēriħi. To, ka abiem pasākumiem jābūt vienlīdz prioritāriem, spontāni sacīja 19 % eiropiešu, bet 8 % nebija viedokĝa. A) Atšėirības starp dalībvalstīm 14 QC8. Vai, Jūsuprāt, ES dalībvalstīm, lai tās ātri pārvarētu krīzi, būtu vispirms jāsamazina valsts tēriħi vai vispirms jāiegulda līdzekĝi ekonomikas veicināšanas pasākumos? Vispirms jāsamazina valsts tēriħi; vispirms jāiegulda līdzekĝi ekonomikas veicināšanas pasākumos; abos vienādā apmērā (SPONTĀNI). 52

53 Kaut arī Eiropas Savienībā kopumā viedokĝi dalās, starp dalībvalstīm ir vairākas atšėirības. Ekonomikas veicināšanas pasākumiem (ES 38 %) priekšroku galvenokārt dod respondenti ZiemeĜvalstīs, t. i., Dānijā (69 %), Somijā (52 %) un Zviedrijā (51 %), kā arī Lietuvā (65 %) un Nīderlandē (51 %). Respondenti Slovākijā (50 %), Francijā (46 %) un Igaunijā (42 %) ir visvairāk pārliecināti, ka vispirms jāsamazina valsts tēriħi (ES 35 %). Dažās valstīs respondentu viedokĝi šajā jautājumā ir sadalīti gandrīz vienādi: t. i., Ĝoti tuvu nullei ir rādītājs, kas izsaka atšėirību starp to respondentu daĝu, kuri uzskata, ka valstīm vispirms jāsamazina savi tēriħi, un to, kas uzskata, ka vispirms jāiegulda līdzekĝi ekonomikas veicināšanas pasākumos. Minētās valstis ir Čehijas Republika (abus viedokĝus pārstāv 42 % respondentu), Luksemburga (abi viedokĝi 35 %), Apvienotā Karaliste (abi viedokĝi 41 %), BeĜăija (attiecīgi 41 % un 43 %), Grieėija (35 % un 36 %), kā arī Slovēnija (36 % un 34 %). Divās valstīs, proti, Portugālē (36 %) un Vācijā (35 %) lielākā daĝa respondentu spontāni sacīja, ka jāpiemēro abi pasākumi (ES 19 %). Jāatzīmē, ka atbilde abus vienādā mērā, ir īpaši būtiska, jo to spontāni ierosināja intervējamās personas. 53

54 54

55 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Eiropiešu pirmā izvēle, proti, ieguldīt līdzekĝus ekonomiku veicinošos pasākumos, atšėiras atkarībā no sociāldemogrāfiskās grupas. Vīrieši biežāk nekā sievietes dod priekšroku līdzekĝu ieguldīšanai ekonomiku veicinošos pasākumos (40 % pret 37 %). Atbildes ietekmē arī vecums: jo jaunāki ir respondenti (vecumā no 15 līdz 24 gadiem), jo biežāk viħi atbalsta līdzekĝu ieguldīšanu ekonomiku veicinošos pasākumos (42 %). Vecākie respondenti (55+) ir visšaubīgākie (34 %). Būtisks ir arī respondentu izglītības līmenis: visilgāk studējušie respondenti dotu priekšroku līdzekĝu ieguldīšanai dalībvalstu ekonomiku veicinošos pasākumos (43 % cilvēku, kas mācījušies līdz 20 vai vairāk gadu vecumam). Turpretī mazāk kvalificēti respondenti atbalsta valsts tēriħu samazināšanu (34 % respondentu, kas pārtraukuši mācības 15 gadu vecumā vai agrāk). Svarīga ir arī respondentu politiskā ievirze: 43 % respondentu, kas pārstāv kreiso politisko spārnu, izvēlas līdzekĝu ieguldīšanu ekonomiku stimulējošos pasākumos, salīdzinot ar 39 % centrisko un 38 % labējo politisko uzskatu pārstāvju, no kuriem 42 % dod priekšroku valsts tēriħu samazināšanai. Sociālajam statusam ir salīdzinoši maza ietekme uz respondentu atbildēm, tomēr 41 % respondentu, kas sevi raksturo kā augstāko sociālo slāħu pārstāvjus, izvēlas ieguldīt līdzekĝus ekonomiku veicinošos pasākumos, bet no zemāko sociālo slāħu pārstāvjiem šo izvēli atbalsta tikai 36 %. Jāatzīmē, ka neatkarīgi no respondentu pašraksturojuma attiecībā uz sociālo stāvokli relatīvais vairākums respondentu jebkurā gadījumā izvēlētos ieguldīt līdzekĝus ekonomiku veicinošos pasākumos. Ieguldīt līdzekĝus ekonomiku veicinošos pasākumos izvēlētos 44 % respondentu, kas atbalsta to, ka viħu valsts krīzes laikā piešėir finansiālu palīdzību citai valstij; salīdzinoši šo izvēli atbalsta tikai 37 % respondentu, kuri iebilst pret šādas palīdzības sniegšanu. 55

56 56

57 4.2. Kam vajadzētu izrādīt lielākus centienus taupības pasākumu ziħā - Relatīvais vairākums eiropiešu uzskata, ka lielu uzħēmumu un rūpniecības nozaru vadītājiem jāizrāda vislielākie centieni taupības pasākumu ziħā - Dažās dalībvalstīs šie pasākumi jau ir realitāte, kamēr citās šis vārds vēl, šėiet, ir tabu. Šīs aptaujas laikā respondentiem kā viena no krīzes pārvarēšanas iespējām tika piedāvāta taupības pasākumu ieviešana. Taču kam šie pasākumi būtu jāizjūt visvairāk? 15 Vairāk nekā trešdaĝa respondentu (34 %) uzskata, ka lielākie centieni taupības pasākumu ziħā jāizrāda lielo uzħēmumu un rūpniecības nozaru vadītājiem. Valsts pārvaldes iestādes izvēlējās 21 % eiropiešu, 7 % izvēlējās MVU (mazos un vidējos uzħēmumus)/ Ĝoti mazos uzħēmumus, bet 6 % atbildi Jums pašam/ Eiropas pilsoħiem. Mazāk nekā viens no desmit respondentiem (8 %) neatklāja savu viedokli. Atbilde visiem vienlaikus (proti, visiem sabiedrības locekĝiem) spontāni kĝuva par otro visbiežāk minēto atbildi, to nosauca 24 % respondentu, kas nepārprotami liecina par sabiedrības informētību attiecībā uz veicamo pasākumu apjomu. 15 QC9. Kuram no turpmāk uzskaitītajiem, Jūsuprāt, (MŪSU VALSTĪ) vajadzētu izrādīt lielākus centienus taupības pasākumu ziħā? Lielu uzħēmumu un rūpniecības nozaru vadītājiem; MVU (maziem un vidējiem uzħēmumiem)/ Ĝoti maziem uzħēmumiem; valsts pārvaldes iestādēm; Jums pašam/ Eiropas pilsoħiem; visiem vienlaikus (SPONTĀNI) 57

58 58

59 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Datu analizēšana tikai Eiropas Savienības līmenī atstātu neatklātas būtiskas atšėirības starp 27 dalībvalstīm. Vidēji Eiropā visbiežāk sniegtā atbilde, proti, lielu uzħēmumu un rūpniecības nozaru vadītāji (ES 34 %), visbiežāk minēta Francijā (53 %), Slovākijā (47 %), Apvienotajā Karalistē (44 %), BeĜăijā un Nīderlandē (43 %), bet daudz retāk nosaukta Latvijā (13 %), Bulgārijā (16 %) un Kiprā (19 %). Valsts pārvaldes iestādes (ES 21 %) kā iestādes, kam būtu jāizrāda lielāki centieni taupības pasākumu ziħā, minējusi lielākā daĝa respondentu Latvijā (60 %), kā arī aptaujātie cilvēki Bulgārijā (39 %), Igaunijā (32 %) un Dānijā (30 %). Respondenti Maltā (13 %), Rumānijā, Spānijā un Itālijā (14 % visos trijos gadījumos) šādu atbildi sniedza visretāk. MVU (mazos un vidējos uzħēmumus)/ Ĝoti mazos uzħēmumus (ES 7 %), kas kopumā ir ceturtā populārākā eiropiešu sniegtā atbilde, mazliet biežāk minēja respondenti Austrijā (15 %), Itālijā (14 %), Polijā un Portugālē (12 % katrā valstī). Turpretī zemākie rādītāji attiecībā uz MVU/ Ĝoti mazajiem uzħēmumiem fiksēti Kiprā (1 %), Luksemburgā (2 %), Maltā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē (3 % katrā no trim valstīm). Eiropieši kopumā atbildi Jums pašam/ Eiropas pilsoħiem (ES 6 %) ierindojuši piektajā, t. i., pēdējā vietā; šo atbildi minējis viens no sešiem respondentiem Nīderlandē (16 %), 15 % respondentu Dānijā, kā arī 14 % respondentu Kiprā. Zemākie rādītāji fiksēti Vācijā un Portugālē (2 % katrā valstī). Otru populārāko atbildi visiem vienlaikus (ES 24 %) (kura respondentiem netika piedāvāta kā iepriekš dots atbildes variants) visbiežāk minējuši respondenti Vācijā (38 %), Maltā (37 %), Kiprā (36 %), Spānijā (33 %), Itālijā, Portugālē un Slovēnijā (32 % katrā no trim valstīm). Visretāk šo atbildi minējuši respondenti Francijā un Lietuvā (9 % katrā valstī), kā arī Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē (10 % katrā valstī). 59

60 60

61 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Sociāldemogrāfiskajā analīzē konstatētas šādas atšėirības: Lielu uzħēmumu un rūpniecības nozaru vadītājus (kurus uzskata par ekonomiskās darbības pārstāvjiem, kam jāizrāda vislielākie centieni taupības pasākumu ziħā) gandrīz vienlīdz bieži minējuši gan vīrieši, gan sievietes (34 % un 35 %). Attiecībā uz vecumu var konstatēt, ka jaunākie respondenti biežāk nekā vecākie min uzħēmumu vadītājus (37 % respondentu vecumā starp 15 un 24 gadiem un 32 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci). Attiecībā uz nodarbošanās veidu secināms, ka fiziska darba strādnieki (37 %) visbiežāk uzskata, ka lielāki centieni taupības ziħā jāizrāda lielo uzħēmumu un rūpniecības nozaru vadītājiem. Biežāk šim viedoklim piekrīt arī respondenti, kas pārstāv politiskā spektra kreiso spārnu (41 %), retāk respondenti ar centriskiem (35 %) vai labējiem uzskatiem (32 %). Vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes (attiecīgi 22 % un 19 %) uzskata, ka īpaši centieni jāizrāda valsts pārvaldes iestādēm. Šo atbildi nedaudz biežāk min arī sociāli nodrošinātākie respondenti (23 % vadītāju), kā arī respondenti ar labējiem politiskajiem uzskatiem (25 %, salīdzinot ar attiecīgi 21 % un 20 % centristu un respondentu ar kreisiem uzskatiem). Nav iespējams veikt sociāldemogrāfisku diferencēšanu attiecībā uz respondentiem, kas minējuši pēdējās divas atbildes MVU un Ĝoti maziem uzħēmumiem un Jums pašam/ Eiropas pilsoħiem. 61

62 62

63 4.3. Dalībvalstu solidaritāte krīzes laikā - Lielākā daĝa eiropiešu atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm, kas nokĝuvušas grūtībās - Krīzes pārvarēšana nozīmē arī solidaritāti starp dalībvalstīm, ja kāda no tām nokĝuvusi nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās. Cik lielā mērā eiropieši ir gatavi uzħemties šādu solidaritāti? Respondentiem tika uzdots šāds jautājums 16. Lielākā daĝa eiropiešu (49 %) atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm, kas nokĝuvušas ekonomiskās un finansiālās grūtībās. Šim apgalvojumam pilnīgi piekrīt 10 % respondentu, tomēr vairāk nekā trešdaĝa (39 %) respondentu uzskata pretēji. Divpadsmit procentiem aptaujāto nebija viedokĝa šajā jautājumā. 16 QC10. Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat šim apgalvojumam? Krīzes laikā (MŪSU VALSTIJ) vajadzētu sniegt finansiālu palīdzību citām ES dalībvalstīm, kas nokĝuvušas nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās. Pilnīgi piekrītu; drīzāk piekrītu; drīzāk nepiekrītu; pilnīgi nepiekrītu. 63

64 Jāatzīmē, ka lielākā daĝa respondentu pirms gada uzħemtajās dalībvalstīs uzskata, ka būtu jāsniedz finansiāla palīdzība citām ES dalībvalstīm, kas nokĝuvušas nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās (50 % respondentu, salīdzinot ar 39 % respondentu, kuri nepiekrīt šim apgalvojumam). Pēc 2004./2007. gada uzħemtajās valstīs relatīvais vairākums respondentu neatbalsta šo viedokli (44 %); apgalvojumam piekrīt 41 % respondentu. A) Atšėirības starp dalībvalstīm Vidēji Eiropā 49 % respondentu atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušām dalībvalstīm, taču šajā rādītājā konstatējamas būtiskas atšėirības starp dalībvalstīm. Pirmkārt, vairāk nekā pusē dalībvalstu (14 no 27) absolūtais vairākums respondentu piekrīt (ES 49 %) šim apgalvojumam. Dažās valstīs apstiprinošo atbilžu skaits ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju (kopējais pilnīgi piekrītu un drīzāk piekrītu atbilžu skaits); šīs valstis ir Kipra (70 %), Dānija (69 %), Zviedrija (67 %), BeĜăija (61 %) un Luksemburga (59 %). Apstiprinošu atbildi sniedza tikai 24 % respondentu Bulgārijā, 29 % Slovēnijā, 32 % Rumānijā un 35 % Čehijas Republikā, Ungārijā un Slovākijā. ĥemot vērā situāciju Grieėijā un lēmumus, ko pagājušajā pavasarī attiecībā uz Grieėiju pieħēma citas dalībvalstis un kas izraisīja pretrunīgu reakciju Vācijā, ir īpaši interesanti, ka šajā jautājumā abās valstīs abi viedokĝi ir vienlīdz pārstāvēti. Grieėijā 48 % respondentu atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citām grūtībās nokĝuvušām dalībvalstīm, bet 46 % šādas palīdzības sniegšanu neatbalsta. Vācijā šie rādītāji attiecīgi ir 46 % un 45 %. 64

65 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Respondentu dzimums un vecums maz ietekmē uz šo jautājumu sniegtās atbildes. Vīrieši mazliet biežāk nekā sievietes atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citām grūtībās nonākušām dalībvalstīm ( piekrīt attiecīgi 50 % un 47 %). Biežāk šim apgalvojumam piekrīt arī jaunākie respondenti (50 % vecuma grupā starp 15 un 39 gadiem, salīdzinot ar 48 % vecuma grupā starp 40 un 54 gadiem, kā arī 47 % respondentu grupā, kas ir 55 vai vairāk gadus veci). Zīmīgi, ka sociāli nodrošinātākās grupas biežāk atbalsta palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm. Šo priekšlikumu atbalsta arī 59 % respondentu, kas mācījušies līdz 20 vai vairāk gadu vecumam, kā arī 58 % vadītāju un 53 % respondentu, kam gandrīz nekad nav grūtību ar rēėinu apmaksu; salīdzinoši, šo priekšlikumu atbalsta tikai 36 % respondentu, kam gandrīz vienmēr ir grūtības ar rēėinu apmaksu. Lielākā daĝa respondentu (49 %), kam gandrīz vienmēr ir grūtības ar rēėinu apmaksu, neatbalsta šādas palīdzības 65

66 sniegšanu. Palīdzības sniegšanu atbalsta 56 % respondentu ar kreisiem politiskajiem uzskatiem un 49 % respondentu ar labējiem un centriskiem uzskatiem. 66

67 Iemesli, kādēĝ iedzīvotāji atbalsta solidaritāti - Solidaritāte kā principiāls jautājums, kas var sniegt labumu arī katram iedzīvotājam- Kā minēts iepriekš, 49 % eiropiešu piekrīt, ka viħu valstij vajadzētu sniegt finansiālu palīdzību citām dalībvalstīm, kas nonākušas nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās. Taču kāda ir respondentu patiesā motivācija? Šāds jautājums respondentiem tika uzdots pēc iepriekšējā jautājuma. 17 Vai viħi uzskata, ka palīdzēt citai dalībvalstij ir viħu valsts ekonomiskajās interesēs? Vai arī palīdzība jāsniedz starp dalībvalstīm valdošās Eiropas solidaritātes dēĝ? Arī šajā jautājumā abi viedokĝi ir gandrīz vienlīdz bieži pārstāvēti. Kaut arī lielākā daĝa respondentu, kas atbalsta dalībvalstu solidaritāti (51 %), piedāvātu palīdzību starp dalībvalstīm valdošās Eiropas solidaritātes vārdā, četri no desmit (44 %) respondentiem atzīst, ka palīdzēt citai dalībvalstij ir viħu valsts ekonomiskajās interesēs. Citu iemeslu minēja tikai 2 % respondentu; viedokĝa nebija 3 % respondentu. 17 QC11. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc Jūs domājat, ka būtu vēlams, lai (MŪSU VALSTS) sniegtu finansiālo palīdzību citai ES dalībvalstij, kas saskaras ar nopietnām ekonomiskām un finansiālām grūtībām? Palīdzēt citai dalībvalstij ir (MŪSU VALSTS) ekonomiskajās interesēs; starp dalībvalstīm valdošās Eiropas solidaritātes dēĝ; cits iemesls (SPONTĀNI). 67

68 *Pamats: tie, kas atbildēja, ka atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citai ES dalībvalstij, kura nokĝuvusi nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās (49 % no kopējā parauga). A) Atšėirības starp dalībvalstīm Lielākā daĝa respondentu 22 no 27 dalībvalstīm (tostarp 21 valstī ar absolūto vairākumu) atbalsta palīdzību starp dalībvalstīm valdošās Eiropas solidaritātes vārdā (ES 51 %). Atbalsts solidaritātes principam īpaši izteikts ir Grieėijā (kas īpaši labi spēj saprast vajadzību pēc šādas palīdzības, jo nesen tādu ir saħēmusi pati), Kiprā un Luksemburgā (74 % katrā valstī), kā arī Bulgārijā (68 %). Ekonomiskās intereses (ES 44 %) dominē Apvienotajā Karalistē (68 %), Vācijā (53 %), Īrijā (52 %), Nīderlandē (50 %) un Čehijas Republikā (49 %). 68

69 QC11 What is the main reason why you think it is desirable that (OUR COUNTRY) gives financial help to another EU Member State facing severe economic and financial difficulties? It is in the economic interests of (OUR COUNTRY) to help another EU Member State In the name of European solidarity between Member States Other (SPONTANEOUS) Don't know EU27 44% 51% 2% 3% BE 37% 62% 0% 1% BG 31% 68% 0% 1% CZ 49% 48% 0% 3% DK 41% 57% 1% 1% DE 53% 43% 2% 2% EE 38% 59% 2% 1% EL 24% 74% 0% 2% ES 37% 51% 7% 5% FR 36% 60% 2% 2% IE 52% 43% 2% 3% IT 38% 57% 2% 3% CY 25% 74% 1% 0% LT 30% 62% 2% 6% LV 34% 63% 0% 3% LU 20% 74% 3% 3% HU 47% 49% 1% 3% MT 37% 59% 1% 3% NL 50% 48% 2% 0% AT 39% 55% 4% 2% PL 37% 60% 0% 3% PT 33% 60% 1% 6% RO 42% 55% 0% 3% SI 24% 66% 7% 3% SK 44% 55% 0% 1% FI 36% 61% 2% 1% SE 31% 64% 2% 3% UK 68% 27% 1% 4% Highest percentage by item Lowest percentage by item *Pamats: tie, kas atbildēja, ka atbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citai ES dalībvalstij, kura nokĝuvusi nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās (49 % no kopējā parauga). B) Sociāldemogrāfiskā analīze Šā jautājuma rezultātu sociāldemogrāfiskā analīze atklāj dažus interesantus faktus, kaut arī gandrīz visos gadījumos dalībvalstu solidaritāte ir galvenais iemesls, ko sniedz respondenti, lai pamatotu savu atbalstu palīdzības sniegšanai 69

70 citām dalībvalstīm, kas nonākušas nopietnās finansiālās grūtībās. Pirmkārt, konstatējams, ka rezultāti nav atkarīgi no aptaujāto personu dzimuma un vecuma. Savukārt respondentu nodarbošanās sniedz vairāk informācijas. Piemēram, pašnodarbinātas personas (55 %), mājsaimnieces un mājsaimnieki (54 %), kā arī pensionāri (53 %), salīdzinot ar 47 % vadītāju, visbiežāk min Eiropas solidaritāti kā galveno iemeslu, lai palīdzētu citai dalībvalstij. Turklāt 54 % respondentu, kas uzskata, ka būtu labāk aizsargāti, ja viħu valsts īstenotu krīzes pārvarēšanas pasākumus saskaħoti ar citām dalībvalstīm, atbalsta šādu palīdzību Eiropas solidaritātes dēĝ. Šis rādītājs ir par astoħiem punktiem augstāks nekā tiem respondentiem, kas atbalsta individuālu pasākumu īstenošanas pieeju. To, ka minētā palīdzība jāsniedz viħu valsts ekonomisko interešu dēĝ, uzskata 50 % no individuālās pieejas atbalstītājiem. 70

71 Solidaritātes neatbalstīšanas iemesli - Plaši izplatīts uzskats, ka vienas valsts pilsoħiem nav jāmaksā par citas valsts pilsoħu problēmu risināšanu - Kā minēts iepriekš, 39 % eiropiešu neatbalsta palīdzības sniegšanu citai dalībvalstij, kas nonākusi nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās (sk. QC10). Respondentu motivācijas noskaidrošanai mēs lūdzām viħus paskaidrot savas izvēles iemeslus 18 : vai viħi uzskata, ka palīdzības sniegšana citai ES valstij neatbilst viħu valsts ekonomiskajām interesēm? Vai arī viħi uzskata, ka viħu valsts pilsoħiem nebūtu jāmaksā par citu ES dalībvalstu ekonomisko problēmu risināšanu? To, ka viħu valsts pilsoħiem nebūtu jāmaksā par citu valstu problēmu risināšanu, sacīja 66 % respondentu. Ceturtā daĝa (tieši 25 %) sacīja, ka palīdzības sniegšana citai dalībvalstij neatbilst viħu valsts ekonomiskajām interesēm. Citu iemeslu minēja tikai 6 % respondentu; viedokĝa nebija 3 % respondentu. 18 QC12. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc Jūs domājat, ka nebūtu vēlams, lai (MŪSU VALSTS) sniegtu finansiālo palīdzību citai ES dalībvalstij, kas saskaras ar nopietnām ekonomiskām un finansiālām grūtībām? Palīdzības sniegšana citai ES dalībvalstij neatbilst (MŪSU VALSTS) ekonomiskajām interesēm; (VALSTS) pilsoħiem nav jāmaksā par citas ES dalībvalsts ekonomisko problēmu risināšanu; cits (SPONTĀNI) 71

72 *Pamats: tie, kas atbildēja, ka neatbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citai ES dalībvalstij, kura nokĝuvusi nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās (39 % no kopējā parauga). A) Atšėirības starp dalībvalstīm Vispirms jāatzīmē, ka 24 no 27 dalībvalstīm absolūtais vairākums respondentu, kas sacīja, ka neatbalsta palīdzības sniegšanu citai nopietnās finansiālās grūtībās nokĝuvušai dalībvalstij, sacīja, ka viħu valsts pilsoħiem nav jāmaksā par citu dalībvalstu problēmu risināšanu (ES 66 %). Šāds viedoklis ir īpaši izplatīts Slovēnijā (88 %), Vācijā (85 %), Slovākijā (81 %), Somijā (79 %) un Austrijā (78 %). Trīs pārējās valstis ir Rumānija (47 %), Spānija (49 %) un Grieėija (38 %). Tikai Grieėijā lielākā daĝa respondentu sacīja, ka palīdzēšana citai ES dalībvalstij neatbilst viħu valsts ekonomiskajām interesēm (50 %). Jāatzīmē, ka visas trīs minētās valstis bijušas īpaši smagā ekonomiskajā situācijā. 72

73 *Pamats: tie, kas atbildēja, ka neatbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu citai ES dalībvalstij, kura nokĝuvusi nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās (39 % no kopējā parauga). 73

74 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Pirmkārt konstatējams, ka nevēlēšanās maksāt par citu problēmu risināšanu dominē visās respondentu grupās, tomēr ir atšėirības tajā, cik izteikts ir šāds viedoklis. Respondentu atbildes būtiski neietekmē viħu dzimums un vecums. Atbildes ietekmē respondentu nodarbošanās veids. Sociāli vislabāk nodrošinātie respondenti visbiežāk uzskata, ka viħu valsts pilsoħiem nav jāmaksā par citu dalībvalstu problēmu risināšanu, t. i., šādi uzskata 67 % vadītāju un pašnodarbināto personu, salīdzinot ar 59 % bezdarbnieku un 62 % mājsaimnieču/mājsaimnieku. Šo viedokli biežāk pauž arī respondenti, kam nekad nav grūtības ar savu rēėinu apmaksu (68 %), salīdzinot ar cilvēkiem, kam gandrīz vienmēr ir grūtības ar rēėinu apmaksu (62 %). 74

75 4.4. Krīzes pārvarēšanas pasākumi - LīdzekĜu ieguldīšana izglītībā, apmācībā un pētniecībā, kā arī mazo un vidējo uzħēmumu atbalstīšana - Eiropas Savienība ir iesaistīta krīzes pārvarēšanas procesā līdz gadam, un Kopienas līmenī priekšroka tiek dota tādām politikas jomām, kas nodrošinātu Eiropas Savienības atgriešanos pie izaugsmes. Eiropas Parlaments vairākkārt ir ieħēmis nostāju attiecībā uz pasākumiem, kas būtu jāuzskata par prioritāriem, lai palīdzētu Eiropas Savienībai krīzes pārvarēšanā, nodrošinot nodarbinātības līmeħa un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanos. Eirobarometra aptaujas ietvaros cilvēki tika lūgti izvēlēties, augstākais, četrus pasākumus (no vienpadsmit piedāvātajiem), kam, viħuprāt, būtu jāpiešėir prioritāte krīzes pārvarēšanā 19. Iegūtie rezultāti parāda, ka, pēc eiropiešu domām, nodarbinātības līmeħa un izaugsmes atjaunošana jāpanāk, ieguldot līdzekĝus izglītībā, kā arī atbalstot mazos un vidējos uzħēmumus. LīdzekĜu ieguldīšana izglītībā, apmācībā un pētniecībā ir visbiežāk minētais pasākums, to par prioritāti atzīst vairāk nekā četri no desmit respondentiem (43 %). Nākamais biežāk minētais pasākums ir MVU un Ĝoti mazo uzħēmumu atbalstīšana, ko minējuši 40 % intervēto personu. Birokrātijas mazināšana ieguvusi trešo augstāko rezultātu, to minējusi vairāk nekā trešdaĝa (34 %) respondentu; nākamie biežāk minētie pasākumi ir uzħēmējdarbības veicināšana (30 %), kā arī konkrētāki līdzekĝu ieguldīšanas priekšlikumi, piemēram, ieguldīt līdzekĝus atjaunojamā enerăijā un veicināt enerăijas taupīšanu (23 %), ieguldīt līdzekĝus inovācijās, kā arī pētniecībā un attīstībā (22 %) vai ieguldīt līdzekĝus vides aizsardzībā (17 %). Par svarīgu inovāciju un pētniecības resursu veicināšanas pasākumu daĝu piektā daĝa eiropiešu atzīst Eiropas intelektuālā un kvalificētā darbaspēka emigrācijas mazināšanu (20 %), kā arī mācību pamešanas novēršanu starp skolēniem (19 %). Tādus atbilžu variantus kā atbalstīt lielus uzħēmumus un rūpniecības nozares un attīstīt Eiropas ekonomikas pārvaldības 19 QC13. Eiropas Parlaments veicina noteiktus pasākumus, lai Eiropas Savienībai palīdzētu pārvarēt krīzi, nodrošinot nodarbinātības līmeħa atgūšanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Kuriem no uzskaitītajiem pasākumiem, Jūsuprāt, būtu jāpiešėir prioritāte? 75

76 sistēmu, lai saskaħotu dalībvalstu ekonomikas politikas izvēlējušies 16 % respondentu. Daudz retāki minēti tādi pēckrīzes pasākumi kā līdzekĝu ieguldīšana solidaritātes veicināšanā un sociāli atstumtu cilvēku integrācijā (15 %) un ierobežojumu atcelšana brīvai cilvēku, preču un pakalpojumu kustībai ES teritorijā (10 %). Pēdējā minētā atbilde daudziem eiropiešiem saistās ar jau sasniegtajiem panākumiem iekšējā tirgus pilnveidošanas jomā. Dažu pasākumu atbalstā konstatējamas izteiktas atšėirības atkarībā no tā, vai respondenti dzīvo eiro zonas valstīs vai valstīs, kas nav eiro zonas valstis. Četrus no četrpadsmit piedāvātajiem pasākumiem, kuru īstenošanai jāpalīdz Eiropas Savienībai pārvarēt krīzi, daudz biežāk minējuši respondenti, kas dzīvo eiro zonas valstīs, nevis respondenti valstīs, kuras nav eiro zonas valstis: o Eiropas intelektuālā un kvalificētā darbaspēka emigrācijas mazināšana attiecīgi 24 % un 14 %. o Ieguldīt līdzekĝus solidaritātes veicināšanā un sociāli atstumtu cilvēku integrācijā 19 % un 9 %. o Attīstīt Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmu, lai saskaħotu dalībvalstu ekonomikas politikas 19 % un 12 %. o Ieguldīt līdzekĝus vides aizsardzībā 19 % un 14 %. Turpretī birokrātijas mazināšanu daudz biežāk minēja respondenti no valstīm, kas nav eiro zonas valstis (40 %, salīdzinot ar 30 % eiro zonas valstīs). 76

77 77

78 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Kā redzams turpmāk pievienotajā tabulā, tas, kādā prioritārā secībā eiropieši sarindo piedāvātos pasākumus, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšėiras. Turpmāk tiks analizēti visbiežāk minētie pasākumi. LīdzekĜu ieguldīšanu izglītībā, apmācībā un pētniecībā (ES 43 %) kā prioritāti izvēlējās lielākā daĝa respondentu Īrijā (66 %), Kiprā (59 %), Dānijā un Vācijā (58 % katrā valstī), Maltā (57 %), Zviedrijā (53 %), Luksemburgā (51 %), Rumānijā un Francijā (50 % katrā valstī). Visretāk šo pasākumu par prioritāti atzina respondenti Lietuvā (24 %), Polijā (30 %), Itālijā (31 %), Latvijā, Spānijā un Slovēnijā (32 % katrā valstī). Atbalstu MVU un Ĝoti maziem uzħēmumiem (ES 40 %) par īpaši svarīgu pasākumu atzīst respondenti Kiprā (62 %), Grieėijā (54 %), Bulgārijā un 78

79 Francijā (53 % katrā valstī), Īrijā (51 %) un Čehijas Republikā (50 %). Daudz mazāku atbalstu šim pasākumam izsaka respondenti Maltā un Dānijā (28 % katrā valstī). Birokrātijas mazināšanu (ES 34 %) par prioritāti atzina respondenti Slovēnijā (54 %), Nīderlandē (53 %), Somijā (50 %) un Lietuvā (48 %), bet tikai 15 % respondentu šo pasākumu atzina par prioritāru Portugālē un 16 % respondentu Spānijā. UzĦēmējdarbības veicināšanu (ES 30 %) kā līdzekli ES krīzes pārvarēšanai visbiežāk nosauca respondenti Grieėijā, Spānijā un Latvijā (53 % katrā valstī), kā arī Čehijas Republikā (50 %). Viszemākie rezultāti attiecībā uz šo pasākumu fiksēti Maltā (10 %), Rumānijā (12 %) un Vācijā (15 %). LīdzekĜu ieguldīšanu atjaunojamā enerăijā un enerăijas taupīšanas veicināšanu (ES 23 %) par prioritāro pasākumu atzina respondenti Dānijā (41 %), Kiprā, Ungārijā un Austrijā (35 % katrā valstī), bet Ĝoti reti minēja respondenti Rumānijā (8 %) un Spānijā (10 %). LīdzekĜu ieguldīšana inovācijās, pētniecībā un attīstībā (ES 22 %) ir prioritāte respondentiem Zviedrijā (47 %), Dānijā (38 %) un Nīderlandē (34 %), bet visretāk to minēja respondenti Spānijā un Ungārijā (13 % katrā valstī). 79

80 80

81 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Šā jautājuma rezultātu sociāldemogrāfiskā analīze atklāj būtiskas atšėirības iegūtajās atbildēs atkarībā no aptaujātās apakšgrupas. Iegūto rezultātu ilustrēšanai pievērsīsimies galvenajiem eiropiešu atbalstītajiem pasākumiem: LīdzekĜu ieguldīšanu izglītībā, apmācībā un pētniecībā par prioritāti atzīst jaunākie respondenti (50 % respondentu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, salīdzinot ar 40 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci). Izteikts atbalsts šai politikas jomai ir arī vadītāju vidū (54 %, salīdzinot ar 43 % fiziska darba strādnieku), kā arī to respondentu vidū, kas pārstāv politisko partiju kreiso spārnu (48 %, salīdzinot ar 46 % centristu un 40 % labējā spārna atbalstītāju). Biežāk līdzekĝu ieguldīšanu izglītībā, apmācībā un pētniecībā min arī respondenti ar augstāku izglītības līmeni (48 % respondentu, kas mācījušies līdz 20 vai vairāk gadu vecumam, salīdzinot ar 36 % respondentu, kuri pārtraukuši mācības 15 vai mazāk gadu vecumā). Šo pasākumu atbalsta arī 48 % respondentu, kas uzskata, ka krīze nekādā veidā nav ietekmējusi viħu personisko situāciju (salīdzinot ar 41 % respondentu, kuri uzskata, ka krīze būtiski ietekmējusi viħu personisko situāciju). Atbalstu MVU un Ĝoti maziem uzħēmumiem par prioritāti likumsakarīgi izvēlas pašnodarbinātas personas (47 %, salīdzinot ar 38 % mājsaimnieču/mājsaimnieku). Šo pasākumu atbalsta arī vidējo vecuma grupu pārstāvji (43 % respondentu vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem un 42 % respondentu vecuma grupā no 40 līdz 54 gadiem), kā arī respondenti, kas neatbalsta to, ka viħu valsts sniedz palīdzību citai grūtībās nokĝuvušai dalībvalstij (45 %), salīdzinot ar 38 % respondentu, kuri atbalsta šādu palīdzību. Birokrātijas mazināšanu par prioritāti vīrieši izvēlas biežāk nekā sievietes (36 % un 32 %). Šo pasākumu atbalsta arī vecākie respondenti (38 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci, salīdzinot ar 24 % respondentu gadu vecuma grupā). Atbildi ietekmē arī piederība sociāli nodrošinātākai grupai: šo pasākumu minēja 37 % vadītāju un 38 % pašnodarbinātu personu. Jāatzīmē arī, ka šo pasākumu minējuši 39 % cilvēku, kas pārstāv politiskā spektra labējā spārna uzskatus, salīdzinot ar 36 % centrisko uzskatu un 32 % kreiso politisko uzskatu pārstāvju. UzĦēmējdarbības veicināšana likumsakarīgi vislielāko atbalstu ieguvusi pašnodarbinātu personu vidū (38 %), mazliet retāk to minējuši vadītāji un bezdarbnieki (29 % abos gadījumos). 81

82 Biežāk šo pasākumu atbalsta arī respondenti, kas pārstāv politiskā spektra labo spārnu (35 %), retāk respondenti ar centriskiem (30 %) vai kreisiem uzskatiem (28 %). LīdzekĜu ieguldīšanu atjaunojamā enerăijā un enerăijas taupīšanas veicināšanu biežāk minējuši respondenti ar augstāku izglītības līmeni (27 % respondentu, kas mācījušies visilgāk, salīdzinot ar 19 % respondentu, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas). Sociāli vislabāk nodrošinātās grupas pievērš vairāk uzmanības arī vides aizsardzības jautājumiem: šādu atbildi minējuši 29 % vadītāju (salīdzinot ar 18 % bezdarbnieku un 17 % respondentu, kam gandrīz vienmēr ir grūtības ar rēėinu apmaksu). LīdzekĜu ieguldīšanu inovācijās, pētniecībā un attīstībā galvenokārt atbalsta vīrieši (25 %, salīdzinot ar 19 % sieviešu), respondenti ar visaugstāko izglītības līmeni (29 %, salīdzinot ar 16 % respondentu, kas pārtraukuši mācības 15 vai mazāk gadu vecumā), kā arī vadītāji (30 %, salīdzinot ar 15 % bezdarbnieku). Šo atbildi izvēlējušies arī 27 % respondentu ar labējiem politiskiem uzskatiem, salīdzinot ar 24 % centrisku vai kreisu politisko uzskatu paudējiem. Atbalstu šim pasākumam biežāk izteica arī respondenti, kas sevi raksturo kā augstākam sociālajam slānim piederīgus, nekā respondenti, kuri sevi pieskaita pie zemākajiem sociālajiem slāħiem (attiecīgi 28 % un 16 %). 82

83 Seši visbiežāk minētie pasākumi. 83

84 - Aicinājums stingrāk reglamentēt finanšu tirgus dalībniekus - Eiropas institūcijās šobrīd tiek apspriesti vairāki pasākumi, ar kuru palīdzību novērst esošo krīzi un nepieĝaut krīzes nākotnē. Eiropiešiem tika uzdoti jautājumi par dažu šo pasākumu efektivitāti. Respondentus lūdza sniegt viedokli par septiħiem pamatpasākumiem, lūdzot norādīt, vai, viħuprāt, šie pasākumi būtu efektīvi vai neefektīvi, lai novērstu esošo krīzi un nepieĝautu krīzes nākotnē. 20 Pamatsecinājums ir tāds lielākā daĝa respondentu uzskata, ka visi minētie pasākumi būtu efektīvi esošās krīzes novēršanai un krīžu nepieĝaušanai nākotnē. Pieciem no septiħiem pasākumiem atbalstu izteica vairāk nekā 60 % aptaujāto cilvēku. Vislielāko pozitīvo atbilžu skaitu (70 %) ieguva finanšu tirgus dalībnieku stingrāka reglamentēšana un uzraudzība (piemēram, biržas mākleru prēmiju reglamentēšana). Otru augstāko rezultātu (67 %) ieguva tāda Eiropas valūtas fonda izveide, kas iejauktos, ja kāda ES dalībvalsts nokĝūtu nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās ; respondenti bieži minēja arī pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību kopīgi izstrādātiem ES noteikumiem par parādiem un valsts deficītu (65 %). Intensīvāku apspriešanos ar dalībvalstīm, izstrādājot valstu budžetus, atbalsta 64 % eiropiešu. To, ka efektīvs veids esošās krīzes novēršanai un krīžu nepieĝaušanai nākotnē būtu Eiropas ekonomiskās pārvaldības sistēmas izveidošana, kas nodrošinātu visu ES dalībvalstu ekonomikas, budžeta un finanšu politiku saskaħošanu, uzskata 63 % respondentu. Vairāk nekā puse respondentu (58 %) uzskata, ka efektīvs pasākums būtu Eiropas Komisijas iepazīstināšana ar ES dalībvalstu budžetiem. Relatīvais vairākums aptaujāto cilvēku (tieši 47 %) uzskata, ka efektīvs veids esošās krīzes novēršanai un krīžu nepieĝaušanai nākotnē būtu banku nodokĝa un finanšu darījumu nodokĝa ieviešana Šajā jautājumā bija īpaši daudz (21 %) respondentu, kuri atbildēja nezinu ( DK ), šādi, iespējams, atspoguĝojot respondentu apjukumu saistībā ar šo jautājumu, kas šobrīd tiek interpretēts dažādos veidos un ir grūti izprotams. Daži respondenti, iespējams, uzskata, ka gadījumā, ja šāds pasākums tiktu ieviests, bankas noteikti piemērotu nodokĝus visa veida finanšu darījumiem, ko veic banku klienti, t. i., Eiropas iedzīvotāji. 20 QC14. Eiropas institūcijas šobrīd apspriež konkrētus pasākumus, kas vērsti uz krīzes novēršanu un jaunu krīžu nepieĝaušanu. Par katru no šiem pasākumiem sakiet, lūdzu, vai, Jūsuprāt, tas būtu vai nebūtu efektīvs esošās krīzes novēršanai un krīžu nepieĝaušanai nākotnē. Atbilžu varianti: ěoti efektīvs, diezgan efektīvs, ne īpaši efektīvs, pavisam neefektīvs. 84

85 Ievērojamam skaitam eiropiešu nebija viedokĝa šajā jautājumā neatkarīgi no piedāvātā pasākuma ( nezinu ( DK ) atbilžu skaits svārstījās amplitūdā no 16 % līdz 21 %). Ievērojama daĝa iedzīvotāju izvēlējās nepaust viedokli par šiem salīdzinoši tehniskajiem un sarežăītajiem jautājumiem. 85

86 86

87 Attiecībā uz katru ierosināto pasākumu respondenti no eiro zonas valstīm biežāk nekā respondenti no valstīm, kas nav eiro zonas valstis, uzskata, ka ierosinātie pasākumi būtu efektīvi, lai novērstu esošo krīzi un nepieĝautu krīzes nākotnē. DaĜēji šis rezultāts skaidrojams ar to, ka nezinu ( DK ) atbilžu proporcija ir augstāka valstīs, kas nav eiro zonas valstis. Visbūtiskākās atšėirības atbilžu skaitā abās minētajās zonās attiecas uz stimulējošiem pasākumiem vai sodiem, kam jāmudina ES dalībvalstis ievērot kopīgi noteiktos ES noteikumus par parādiem un valsts budžeta deficītiem. Šī atšėirība ir 13 punkti (attiecīgi 70 % un 57 %). A) Atšėirības starp dalībvalstīm Attiecībā uz ierosinātajiem pasākumiem starp 27 dalībvalstīm ir būtiskas atšėirības: dažās valstīs ir pozitīvāks viedoklis par katra piedāvātā pasākuma efektivitāti. Galvenokārt tas attiecas uz respondentiem Kiprā, BeĜăijā, Grieėijā, Itālijā, Slovākijā, Nīderlandē, Austrijā un Vācijā. Turpretī respondenti Apvienotajā Karalistē un Igaunijā ir vismazāk pārliecināti par šādu pasākumu efektivitāti. Atšėirības konstatējamas sniegto atbilžu skaitā attiecībā uz visbiežāk minēto pasākumu, proti, finanšu tirgus dalībnieku stingrāku reglamentēšanu un uzraudzību (piemēram, biržas mākleru prēmiju reglamentēšanu) (ES 70 %). Par šā pasākuma efektivitāti visvairāk pārliecināti it respondenti Slovākijā un Kiprā (85 % katrā valstī), kā arī Vācijā (81 %). Respondenti Kiprā (88 %), Slovākijā (85 %) un BeĜăijā (80 %) visbiežāk par efektīvu pasākumu atzīst tāda Eiropas valūtas fonda izveidi, kas iejauktos, ja kāda ES dalībvalsts nokĝūtu nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās (ES 67 %). Tas pats attiecas uz stimulējošiem pasākumiem vai sodiem, kam jāmudina ES dalībvalstis ievērot kopīgi noteiktos ES noteikumus par parādiem un valsts budžeta deficītiem (ES 65 %) (87 % Kiprā, 82 % Slovākijā un 81 % BeĜăijā). 87

88 Respondenti Kiprā (87 %), Slovākijā (83 %), BeĜăijā (79 %) un Bulgārijā (75 %) ir visvairāk pārliecināti, ka intensīvāka apspriešanās starp dalībvalstīm, izstrādājot valstu budžetus, (ES 64 %) būtu efektīvs veids, kā novērst esošo krīzi un nepieĝaut krīzes nākotnē. Respondenti Slovākijā (85 %), Kiprā (83 %) un BeĜăijā (79 %) ir visvairāk pārliecināti arī par to, ka efektīvs pasākums būtu tādas Eiropas ekonomiskās pārvaldības sistēmas izveide, kas nodrošinātu visu ES dalībvalstu ekonomikas, budžeta un finanšu politiku koordināciju. Eiropas Komisijas iepazīstināšanu ar ES dalībvalstu budžetiem (ES 58 %) par potenciāli visefektīvāko pasākumu esošās krīzes novēršanai un nākotnes krīžu nepieĝaušanai uzskata galvenokārt respondenti Kiprā (84 %), Slovākijā (78 %) un BeĜăijā (76 %). Respondenti Austrijā (67 %), Vācijā (62 %) un Slovēnijā (61 %) visbiežāk ir pārliecināti, ka efektīvs pasākums būtu bankas nodokĝa un finanšu darījumu nodokĝa ieviešana (ES 47 %). Vislielākā nezinu ( DK ) atbilžu proporcija šajos jautājumos, neatkarīgi no pasākuma, galvenokārt fiksēta Maltā, Lietuvā, Rumānijā, Igaunijā, Bulgārijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē. 88

89 89

90 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Atbildēs, kas attiecas uz ierosināto pasākumu efektivitāti, konstatējamas būtiskas atšėirības atkarībā no respondentu dzimuma. Vīrieši biežāk nekā sievietes uzskata, ka kāds vai arī visi piedāvātie pasākumi varētu novērst esošo krīzi un nepieĝaut krīzes nākotnē: o Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmas izveide: attiecīgi 65 % un 59 %. o Eiropas valūtas fonda izveide: 70 % un 65 %. o Bankas nodokĝa un finanšu darījumu nodokĝa ieviešana: 50 % un 45 %. o Eiropas Komisijas iepazīstināšana ar ES dalībvalstu budžetiem: 61 % un 56 %. o Finanšu tirgus dalībnieku stingrāka reglamentēšana un uzraudzība: 73 % un 68 %. o ES dalībvalstu motivēšana un finansiāla sodīšana: 67 % un 63 %. o Intensīvāka apspriešanās starp ES dalībvalstīm: 66 % un 62 %. Tomēr jāatzīmē arī, ka vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes uzskata, ka šie pasākumi būtu neefektīvi. Sievietes daudz biežāk izvēlējušās atbildi nezinu ( DK ). Kopumā vidējo vecuma grupu respondenti (īpaši respondenti vecuma grupā starp 25 un 39 gadiem) visbiežāk uzskata, ka šie pasākumi būs efektīvi, lai novērstu esošo krīzi un nepieĝautu krīzes nākotnē. Vienīgais izħēmums attiecas uz banku nodokĝa un finanšu darījumu nodokĝa ieviešanu, kas vislielāko atbalstu saħēmis no vecākās grupas respondentiem (49 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci). Respondenti no sociāli vislabāk nodrošinātajām grupām visbiežāk sniedz pozitīvas atbildes uz katru no septiħiem piedāvātajiem pasākumiem. Šis apgalvojums galvenokārt attiecas uz respondentiem, kas mācījušies visilgāk, tagad ir vadītāji un kam gandrīz nekad nav finansiālu grūtību. Grupās ar visaugstāko izglītības līmeni ir arī zemāks nezinu ( DK ) atbilžu skaits. 90

91 91

92 4.5 Vai paredzams, ka krīze ieilgs? - Lielākā daĝa eiropiešu uzskata, ka ekonomikas atlabšana, visticamāk, aizħems vairākus gadus - Daži nesen publicēti markoekonomiskie rādītāji mudinājuši dažus analītiėus apgalvot, ka smagākais krīzes posms jau ir pārvarēts 21 un ka ekonomikas atveseĝošanās ir ilgtspējīga. Citi analītiėi uzskata, ka vēl nav iespējams saskatīt gaismu tuneĝa galā un ka pirmās trauslās atlabšanas pazīmes vēl nav pietiekamas, lai runātu par īstu atveseĝošanos. Ko par šo jautājumu domā eiropieši? 22 Attiecībā uz šo jautājumu eiropieši nav noskaħoti pārāk optimistiski. Lielākā daĝa (37 %) uzskata, ka atveseĝošanās sāksies turpmākajos gados, bet ceturtā daĝa (26 %) pat uzskata, ka krīze ilgs vēl daudzus gadus. Tikai 30 % respondentu ir noskaħoti optimistiskāk. Atgriešanās pie izaugsmes sāksies turpmākajos mēnešos tā uzskata 17 %, bet 13 % domā pat, ka atgriešanās pie izaugsmes notiek jau tagad. Jāatzīmē, ka 7 % respondentiem nebija viedokĝa šajā jautājumā. 21 Sk. SVF Reăionālās perspektīvas ziħojums: EIROPA, gada oktobris, 22 QC15. Attiecībā uz (MŪSU VALSTS) atgriešanos pie izaugsmes, kurš no šiem viedokĝiem visvairāk atbilst Jūsu uzskatam? Mēs jau atgriežamies pie izaugsmes; atgriešanās pie izaugsmes sāksies turpmākajos mēnešos; atgriešanās pie izaugsmes sāksies turpmākajos gados; krīze ilgs daudzus gadus. 92

93 A) Atšėirības starp dalībvalstīm Visoptimistiskāk noskaħotie eiropieši (ES 13 %) ir Zviedrijā (53 % uzskata, ka jau tagad iespējams runāt par ilgtspējīgu atgriešanos pie izaugsmes). Nākamās visoptimistiskāk noskaħotās valstis, kaut arī ar ievērojami zemākiem rādītājiem, ir Somija (38 %), Vācija (31 %) un Luksemburga (29 %). Respondenti Grieėijā (1 %), ko šobrīd skārusi īpaši smaga ekonomiskā un finanšu krīze, visretāk uzskata, ka jau notiek atgriešanās pie izaugsmes. Tikpat pesimistiski noskaħoti ir arī respondenti Rumānijā (arī 1 %). Viedokli, ka atgriešanās pie izaugsmes sāksies turpmākajos mēnešos (ES 17 %), visbiežāk pārstāv respondenti Austrijā (26 %), Somijā un BeĜăijā (25 %). Vismazāk par to pārliecināti ir respondenti Lietuvā (5 %). 93

94 Kopumā 27 dalībvalstīs dominē uzskats, ka atveseĝošanās notiks ilgstošā laika posmā, proti, tā sāksies turpmākajos gados (ES 37 %); visbiežāk šo viedokli pārstāv respondenti Dānijā (61 %), Spānijā un Latvijā (52 %). Šo viedokli pārstāv tikai mazliet vairāk nekā divi no desmit cilvēkiem Austrijā (22 %), Zviedrijā un Maltā (23 % katrā valstī). Vispesimistiskākie eiropieši, kas uzskata, ka krīze ilgs daudzus gadus (ES 26 %), ir Grieėijā (47 %), Eiropas Savienības dalībvalstī, kuru krīze pašreiz skārusi vissmagāk. Diezgan pesimistiski noskaħoti ir arī respondenti Latvijā (45 %) un Portugālē (40 %), bet daudz mazāk šādu respondentu ir Zviedrijā (4 %) un Somijā (6 %). 94

95 B) Sociāldemogrāfiskā analīze Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši uzskata, ka atgriešanās pie izaugsmes sāksies turpmākajos gados (37 %, salīdzinot ar 36 % vīriešu) un arī, ka krīze ilgs daudzus gadus (28 %, salīdzinot ar 24 % vīriešu). Kā bieži konstatējams aptaujās, jauni cilvēki ir mazāk pesimistiski nekā veci cilvēki: 30 % respondentu, kas ir 55 vai vairāk gadus veci, sacīja, ka krīze ilgs daudzus gadus, turpretī vecuma grupā starp 15 un 24 gadiem šādi uzskata tikai 21 % respondentu. Vislabāk nodrošinātās grupas ir arī visoptimistiskākās (šo grupu pārstāvji apgalvo, ka atgriešanās pie izaugsmes jau notiek). Tas attiecas uz respondentiem, kas mācījušies visilgāk (18 %, salīdzinot ar 9 % respondentu, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma), vadītājiem (24 %, salīdzinot ar 9 % bezdarbnieku), kā arī cilvēkiem, kam nav grūtību ar rēėinu apmaksu (17 %, salīdzinot ar 4 %, kam gandrīz vienmēr ir finansiālas grūtības). 95

96 96