Jolanta Vaido-Zālīte, sabiedrisko attiecību speciāliste Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa pērnā gada oktobrī ieviestās tradīcijas uz Rīgas pili 29.m

Transkripts

1 Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa pērnā gada oktobrī ieviestās tradīcijas uz Rīgas pili 29.martā tika aicināti tie novadi un pagasti, kuriem bija izstrādāti un likumā noteiktajā kārtībā saskaņoti savas pašvaldības ģerboņi. Svinīgā pasākumā, kurā piedalījās Valsts prezidents, Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs, kā arī visi Valsts Heraldikas komisijas pārstāvji, pašvaldības īsi prezentēja klātesošajiem savu novadu. Šoreiz ģerboņus saņēma 10 novadi - Alojas, Ādažu, Auces, Iecavas, Inčukalna, Kocēnu, Pārgaujas, Preiļu, Rucavas un Siguldas, kā arī Kārķu pagasts. Prezentāciju laikā tika gan dziedāts, gan stāstīta ģerboņu tapšanas gaita, gan rādītas raksturīgākās un skaistākas vietas. Liels gods, ka uz šiem ģerboņu svētkiem ir sanākušas vienpadsmit pašvaldības, tas nozīmē, ka pasākums uzņēmis apgriezienus, savā uzrunā teica Valsts prezidents Andris Bērziņš. Prieks, ka varam satikties, paskatīties viens uz otru un novērtēt Jūsu ieguldījumu sava novada attīstībā un atpazīstamībā. Savukārt kultūras ministre uzsvēra, ka ģerbonis ir identitātes sastāvdaļa - vajadzīgs, skaidrs un ciešs identitātes apliecinājums, kas atšķir mūs vienu no otra. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents klātesošajiem nesa sveicienu no latviskākā valsts novada un uzrunāja ar lielu lepnumu par savu novadu un tā Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 33 Prezidents pasniedz oficiāli apstiprināto novada ģerboni Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedz Pārgaujas novada domes priekšsēdētājam Hardijam Ventam ģerboņa mapi. iedzīvotājiem. Stāstot par apstiprināto novada ģerboni, domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pirms darba pie kopējā ģerboņa, vispirms tika izstrādāts ģerbonis Pārgaujas novada Stalbes pagastam, kurš bija vienīgais novada pagasts bez savas identitātes zīmes. Un tikai tad, liekot simbolus no visiem pagastiem kopā, tapa vienotais Pārgaujas novada ģerbonis. Ģerbonī var redzēt heraldisku ūdensrozi, kas simbolizē Hanzas savienības biedru Straupi, Ungurmuižas lepnās ozolalejas ozollapas un Stalbes purvu, kuru simbolizē dzērvene, par novada ģerboni stāsta H.Vents. Šis ģerbonis mūs vieno un padara kā vienu veselu. Pārgaujas novada ģerboņa autori ir mākslinieki Juris Ivanovs un Ilze Lībiete. Pēc svinīgās ģerboņu pasniegšanas katra novada pārstāvji bija aicināti kopīgi nofotografēties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Jauniegūtā novada identitāte jau rotā Pārgaujas novada administratīvās teritorijas nosaukuma zīmes. Iedzīvotāju sapulcēs tiekamies jau piekto reizi Klāt pavasaris un nemainīgi jau piekto reizi ikgadējās tikšanās ar iedzīvotājiem ar novada domes priekšsēdētaju Hardiju Ventu. Šoreiz Raiskuma pagasta sapulces kārtība tika mainīta un pirmais vārds dots Jurim Holstam, ar kuru vēlēšanos tikties iepriekšējā iedzīvotāju sapulcē bija izrādījuši klātesošie. Iedzīvotāji bija sagatavojuši jautājumus par saviem mazdārziņiem un šķūnīšiem, kas atrodas uz Jura Holsta zemes. Raiskumieši vēlējās nokārtot jautājumu par zemes nomas līgumu. Savukārt, kā paskaidroja J.Holsts, zeme ir ieķīlāta bankā, bet banka nedod piekrišanu nomas līgumam. J. Holsts minēja, ka situācija drīzumā varētu mainīties, jo ir pieteicies zemei pircējs, kurš varētu to pārpirkt un tālāk kārtot lietas ar dārziņu īpašniekiem. Arī Dzelmes 5 šķūnīši atrodoties uz Holsta kunga zemes. To īpašnieki interesējās, kas notiks ar šķūnīšiem. Skats Raiskumam godu nedara un ar šķūnīšiem kaut kas ir Aivars Lapšāns interesējas par to, kur palicis Stalbes tautas nama dators gada 27. aprīlis gada 4. maijā Latvija visas pasaules priekšā pasludināja savas neatkarības atdzimšanu. Bija beigusies melnā josla valstij, priekšā cerības un iespējas. Šīs dienas emocijas uz mūžiem paliks atmiņā tiem, kuri to piedzīvoja klātienē, tiem, kuri ar aizturētu elpu klausījās ziņas no Augstākās padomes savās mājās pie radioaparātiem un TV, kā arī tiem Latvijas iedzīvotājiem un patriotiem, kas par šo dienu uzzinājuši no vecāku stāstiem un vēstures grāmatām. Lai iedzīvotāju vienotība, kas parādījās pārliecībā un ticībā Latvijai, nepazustu arī tagad, pēc 22 gadiem, kad, iespējams, šī ticība mūsu dzimtenei nepieciešama visvairāk. Lai 4. maijs kļūst par piemēru tam, ka iespējams viss brīvības atgūšana, valstiskuma atjaunošana, vienota un stipra valsts. Tas mums jāsasniedz. Pārgaujas novada pašvaldības vārdā sveicu visus Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā! Domes priekšsēdētājs Hardijs Vents Zivju audzētavas Brasla avārijas situācijas novēršana Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR informē, ka lai novērstu Zivju audzētavas Brasla avārijas situāciju aizsprosta konstrukcijās, laikā no līdz ūdenskrātuvē tiks veikti remontu darbi un tiks pazemināts ūdens līmenis līdz atzīmei m. jādara, jo tie drīzumā paši sagāzīsies, problēmu analizēja J.Holsts. Tika izteikta doma, ka šķūnīšus vajadzētu atjaunot, bet citā vietā. Kopīgi ar teritorijas plānotāju tiks izskatītas vietas, kuras varētu ierādīt šķūnīšu būvniecībai. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs lūdza mājas iedzīvotājus, kurus skar šī problēma, sanākt kopā un uzrakstīt pašvaldībai iesniegumu, lai būtu pamats tālākai likumīgai darbībai. Domes priekšsēdētājs aicināja apzināties arī to, ka šķūnīši būs jāceļ pašiem un pirms celšanas nepieciešams projekts. Holsta kungs norādīja, kamēr pašvaldība nebūs ierādījusi jauno zemes gabalu, tikmēr šķūnīši var atrasties vecajā vietā. Bet jautājumu lūdza kārtot pēc iespējas ātrāk. Arī tiem, kuriem šķūnīši atrodas uz pašvaldības zemes, visas pārbūves jāsaskaņo ar teritorijas plānotāju. Pēc sarunas ar Juri Holstu Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kā jau ierast visās sapulcēs, iepazīstināja ar tālāko novada virzību un darbību, kā arī jau paveikto. Turpinājums 4.lpp.

2 Paziņojums par Pārgaujas novada teritorijas plānojuma gadam izstrādes uzsākšanu Saskaņā ar Pārgaujas novada domes 2011.gada 17.februāra sēdes lēmumu Par Pārgaujas novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu (domes sēdes protokola Nr.3, 30. ) uzsākta Pārgaujas novada teritorijas plānojuma gadam izstrāde un apstiprināts darba uzdevums. Pārgaujas novada teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja Pārgaujas novada teritorijas plānotāja Dace Ruble, tālr ; fakss ; mob. tel , e-pasts: dace.ruble@pargaujasnovads.lv. Rakstiski priekšlikumi un ieteikumi teritorijas plānojuma izstrādei adresējami Pārgaujas novada pašvaldībai: Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV-4151, fiziskām personām norādot savu vārdu, uzvārdu, adresi, bet juridiskām personām nosaukumu, reģistrācijas datus, adresi. Rakstisko priekšlikumu iesniegšanas laiks līdz 2012.gada 1.maijam. Pārgaujas novada teritorijas plānojums gadam tiek izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.1DP/ /10/ APIA/VRAA/010/065 Pārgaujas novada teritorijas plānojuma gadam izstrāde ietvaros. Noslēgusies iedzīvotāju aptauja novada Attīstības programmas izstrādes ietvaros Pārgaujas novada Attīstības programmas gadam izstrādes ietvaros tika veikta Pārgaujas novada iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu to redzējumu par novada attīstību nākotnē, kā arī novadā pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras kvalitāti. Kopumā anketēšanā piedalījās 70 respondenti, kas ir 1,8% no kopējā iedzīvotāju skaita 2011.gadā (pēc Tautas skaitīšanas datiem). Aptaujas mērķis bija noskaidrot Pārgaujas novada iedzīvotāju viedokli par novada attīstības iespējām, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem. Anketu bija iespējams aizpildīt gan elektroniski, gan novada pašvaldībā. Dokuments sastāv no 3 daļām: (1) atbildēm uz jautājumiem par novada attīstību, (2) pakalpojumu pieejamības un kvalitātes novērtējumu, (3) aptaujāto respondenta raksturojumu. Aptaujas apkopojumu sagatavoja SIA Reģionālie projekti. Secinājumi no anketēšanas ietverti pašreizējās situācijas izvērtēšanā Pārgaujas novada Attīstības Programmā gadam, savukārt ieteikumi ņemti vērā sagatavojot novada vidēja termiņa stratēģiju un izstrādājot rīcības plānu. Attīstības programmas izstrāde notiek Eiropas Savienības fonda projekta Pārgaujas novada Attīstības programmas gadam un Teritorijas plānojuma gadam izstrāde, projekta Nr. 1/ DP/ /10/APIA/VRAA/010 ietvaros. Ar rezultātiem var iepazīties Pārgaujas novada mājaslapā. Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Pārgaujas Novada Vēstis Atsauce: tālr E-pasts: pargauja.novads@inbox.lv Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā! IZSOLE plkst Pārgaujas novada pašvaldībā Iktēs, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā Pārgaujas novada dome nodod atkārtoti privatizācijai, pārdodot izsolē ar augšupējo soli, zemesgrāmatā reģistrētu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Baukalnciems III, Plācis, Straupes pagasts, Pārgaujas novads, kas sastāv no 1,01 ha liela neapbūvēta zemes gabala ar kadastra apzīmējumu (zemes gabala ziemeļu mala robežojas ar šoseju Rīga-Valmiera, rietumu mala ar Līčupi). Nekustamā īpašuma nosacītā (sākuma) cena - Ls 2500,00. Nodrošinājuma nauda - 10 % no nekustamā īpašuma nosacītās cenas, t.i., Ls 250,00, reģistrācijas maksa - Ls 50,00, izsoles solis - Ls 500,00. Reģistrēties dalībai izsolē var Pārgaujas novada pašvaldībā, Iktēs, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā, pie lietvedes, līdz plkst Ar informāciju par privatizējamo objektu un izsoles noteikumiem var iepazīties pašvaldības mājaslapā internetā: www. pargaujasnovads.lv sadaļā Izsoles vai Pārgaujas novada pašvaldībā pie juriskonsultes I.Zaļās. Tālrunis uzziņām: Pārgaujas novada domes Pašvaldības īpašumu komisija Par nekustamā īpašuma Lejas Muižnieki nomu Pārgaujas novada pašvaldība izsludina pieteikšanos uz Pārgaujas novada pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma Lejas Muižnieki, kadastra Nr , kas sastāv no divām ēkām ar kadastra apzīmējumu un ar kopējo platību 442 m² un piesaistītā zemes gabala 0,4 ha platībā ar kadastra apzīmējumu , nomas tiesībām. Nosacītā nomas maksa par: 1) ēkām - 1,5 % no ēku kadastrālās vērtības gadā; 2) zemi - 1,5 % no zemes kadastrālās vērtības gadā. Interesenti aicināti pieteikties Pārgaujas novada pašvaldībā, Iktēs, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā, pie lietvedes, līdz plkst Tālrunis uzziņām: Vairāku nomas pretendentu pieteikšanās gadījumā tiks organizēta nomas tiesību izsole. TŪRISMA UZŅĒMĒJIEM! Sakarā ar Tūrisma sezonas sākšanos, Pārgaujas novada aktīvie tūrisma pārstāvji tikās, lai apspriestu tūrisma aktualitātes novadā un tālāko darbību. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi - par iespējām uzņemt Latvijas Dzelzceļa rīkotā Tautas brauciena dalībniekus, par kopīga piedāvājuma skolēnu grupām veidošanu, par tūristus informējošo materiālu izgatavošanu novadā, Hanzas dienu informācija un par tūrisma informācijas punkta darbību šovasar. Aicinām UZŅĒMĒJUS, kuriem ir informatīvie materiāli par savu uzņēmumu, zemnieku saimniecību, sazināties ar Rudīti Vasili (e-pasts: rudite.vasile@gmail.com, tel: ) vai nogādāt materiālus Pārgaujas novada Tūrisma punktā Ezeriņos, Stalbes pagastā. Kā arī aicinām UZŅĒMĒJUS, kuri gatavi uzņemt skolēnu grupas, sūtīt savu piedāvājumu un pakalpojumu izcenojumu Aivai Gūtmanei (e-pasts: aiva1403@ inbox.lv, tel: ), lai varētu iekļaut kopējā novada maršruta piedāvājumā bērnu grupām. Auciema ezera teritorijas labiekārtošana Solvita Lodiņa RIKA biedrības vadītāja 1.maijā 2012.gadā tiek uzsākti būvniecības darbi Auciema ezera kanālā pie Auciemmuižas. Šis projekts : Auciema ezera teritorijas labiekārtošanas 1.kārta, kultūras objektu būvniecība Nr ZL24- Z tiek īstenots ar Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstu un Pārgaujas novada līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas ir Ls. Projekta tehnisko projektu izstrādāja SIA Marta Saule, bet būvdarbus veiks: SIA ND38. Projektā plānots izbūvēt 115m garu pāļu taku no asfaltētā ceļa līdz Kaspars Kojalovičs SIA Mērniecības Datu Centrs valdes priekšsēdētājs Sākot no šī gada 15.marta, augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju Pārgaujas novadā uztur SIA Mērniecības Datu Centrs. Iepriekš šo funkciju pildīja Valsts zemes dienests, bet saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likumu, augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija kopš šī gada jāuztur pašvaldībai vai tās deleģētai personai. Ņemot vērā mazo topogrāfiskās informācijas aprites apjomu novadā, dome nolēma, ka ekonomiski izdevīgāk ir šo uzdevumu deleģēt komersantam, kurš specializējies topogrāfisko datu uzturēšanā. Izvēlētais komersants SIA Mērniecības Datu Centrs deleģēto uzdevumu izpildi domei nodrošina bez maksas. Salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, domei ir izveidojusies ciešāka sadarbība ar topogrāfisko datu uzturētāju, līdz ar to, domes speciālisti ir nodrošināti ar aktuālāko topogrāfisko informāciju un var kvalitatīvāk veikt plānošanas un būvniecības procesa uzraudzību. Ja novada iedzīvotājiem ir nepieciešamība iepazīties ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas esamību viņu interesējošā teritorijā, tad interesentiem jāvēršas Pārgaujas novada Raiskuma pagasta pārvaldes Auciema ezera ūdens malai un noslēgt to ar nelielu lapeni gan putnu vērojumiem, gan makšķerēšanai, gan vienkārši dabas ainavas baudīšanai. Pāļu takas paplatinājumā tiks izbūvētas laivu piestātnes (detalizētu tehnisko projektu skat.: rikabiedriba. blogspot.com). Būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2012.gada 1.novembrim. Projekta pieteikumu sagatavoja Raiskuma izglītības un kultūras atbalsta biedrība (RIKA) un pēc būvdarbu veikšanas šo objektu tā arī apsaimniekos. Pārgaujas novada pašvaldība RIKA biedrībai ir iznomājusi zemes gabalu Cope līdz gadam, saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas uzturēšanu Pārgaujas novadā administratīvajā ēkā pie teritorijas plānotājas Daces Rubles. Kontakttālruņi: un Pieņemšanas laiki: trešdienās laikā no 9:00 līdz 18:00 un ceturtdienās laikā no 9:00 līdz 12:00 SIA Mērniecības Datu Centrs galvenā darbības būtība ir nodrošināt pašvaldību un mērniekus ar aktuālāko augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju. Minēto informāciju Mērniecības Datu Centrs iegūst, apkalpojot mērniecības komersantus izsniedzot iepriekš veiktos uzmērījumus un apkopojot iesniegtos jaunos uzmērījumus. Šie pakalpojumi mērniekiem tiek nodrošināti par maksu, un, salīdzinot ar iepriekšējā datu uzturētāja Valsts zemes dienesta izcenojumiem, tie ir līdzīgi, bet dažās pozīcijās pat mazāki. Pakalpojumu saraksts un izcenojumi noteikti saistošajos noteikumos Nr. 12 Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites kārtību un izcenojumiem Pārgaujas novadā. Mērniecības komersantiem, kuri saņēmuši pasūtījumu Pārgaujas novadā, pirms darbu uzsākšanas, pasūtījuma pieteikuma veidlapa jāsūta uz e-pasta adresi: infodati@mdc.lv. Papildus informācija atrodama interneta vietnē SIA Mērniecības Datu Centrs biroja tālruņi kontaktiem: un Darba laiks no plkst. 8:30 līdz 17:30. Stalbes vidusskola 2012./2013.mācību gadā aicina audzēkņus apgūt: Pirmskolas izglītības programmu (programmas kods ) Pamatizglītības programmu (programmas kods ) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (programmas kods ) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu (programmas kods ) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) programmu (programmas kods ) Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma paredz skolēniem apgūt sekojošus mācību priekšmetus: Obligāti apgūstamie: latviešu valoda un literatūra, Latvijas un pasaules vēsture, angļu valoda, krievu valoda, sports, informātika, ekonomika, ģeogrāfija, psiholoģija, ētika, veselības mācība, fizika, bioloģija, ķīmija, matemātika, vizuālā māksla, kulturoloģija. Izvēles mācību priekšmeti: mūzika, tehniskā grafika, programmēšanas pamati. Skola piedāvā fakultatīvos kursus: Jaunsargu apmācību, šūšanu, komerczinību kursu Esi līderis, autoapmācība BC1 kategorija, sadarbībā ar autoskolu Ievas skola (vidusskolēniem bezmaksas teorētiskās apmācības). Ja Tev ir pozitīva attieksme pret mācībām, tad Tevi gaida kvalificēti skolotāji, modernizēti mācību kabineti. Tu vari nodarboties dažādos interešu izglītības pulciņos, piedalīties dažādās aktivitātēs un projektos! Iestājoties skolā, jāiesniedz sekojoši dokumenti: Iesniegums; Apliecība par pamatizglītību un sekmju izraksts (stājoties kl.); Ģimenes ārsta slēdziens par veselības stāvokli (veidlapa Nr 086) un ārsta atļauja piedalīties sporta nodarbībās; Dzimšanas apliecības vai pases kopija (jāuzrāda oriģināls). Dokumentus pieņem darba dienās no plkst. 9:00 12:00 (līdz 22.augustam) Skolas adrese: Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV 4151, e pasts skola@stalbe.edu.lv, Informācija: tālr , mob.tālr

3 3 Lielā talka pulcē vairāk nekā trīs simtus talkotāju Lai arī medijos izskanēja, ka Latvijā ar katru gadu atkritumu kļūst mazāk un Lielajā talkā ir arvien mazāk ko vākt, Pārgaujas novada talkotāji pierādīja, ka darāmā vēl ir daudz. 21.aprīļa Lielā talka pulcēja vairāk kā trīssimts talkotājus no visa novada un kopā savākti aptuveni 1300 maisi. Tā kā šogad Lielās talkas tēma bija ūdeņi, tad talkošanas vietas visos pagastos galvenokārt bija ap ūdenstilpnēm. Kā pastāstīja Straupes pagasta komunālās saimniecības vadītājs Druvis Kreituzis: Straupes pagastā tika sakoptas vairākas vietas - apkārtne ap Lielstraupes pili, Braslas krasti, nojaukta laipa pār Braslu un sakārtota tās apkārtne. Straupes pagasta jaunieši bija uzņēmušies rūpi par Riebiņezera peldvietu un tā tuvāko apkārtni. Arī jaunieši Raiskuma un Stalbes pagastā deva ieguldījumu savu pagastu sakopšanā. Ungurmuiža uzzied Raiskuma pagasts var lepoties ar vienu no Latvijas izcilākajiem muižu apbūves ansambļiem, par baroka pērli dēvēto Ungurmuižu. Tā ir vienīgā saglabājusies 18.gs. pirmajā pusē celtā koka muiža Latvijā. Apaļās jubilejas sezonu, viena no vecākajām novada dāmām Ungurmuiža, 12.maijā atklās ar krāšņām Gunas Rukšānes ziedu kompozīcijām un Daces Odiņas- Zaharovas tekstiliju. Šogad Ungurmuižai ir zīmīga jubileja 280 gadi. Tāpēc, jo īpaši tiek piedomāts pie aktīvas darbības muižas sakārtošanā un sakopšanā. Mēs pa ilgiem gadiem darām kaut ko pie vecās, sirmās kundzes izskata, ar gandarījumu par darbu runā Evija Bišere, Ungurmuižas valdes priekšsēdētāja. Šobrīd notiek pirmā stāva karnīzes rekonstrukcija, krāsošana un sakārtošana. Kā pastāstīja E.Bišere, Ungurmuižu ir apmeklējusi arī Valsts pieminekļu inspekcija ar speciālistiem, kuri novērtēja situāciju muižas pagrabā, kurā uzkrājas ūdens. Ir saņemts atzinums, kurā Valsts pieminekļu Ungurmuižā rit pirmā stāva karnīzes rekonstrukcijas darbi. Rozulas jaunieši atbrīvo Divupes pieteku no atkritumiem. Raiskuma pagasta jauniešu jaundibinātā biedrība Vari un dari sakopa peldētavu pie Auciema ezera, kā arī ar pašu spēkiem izgatavoja galdu un solus, lai vasarā būta vieta kur atpūsties. Savukārt jaunieši no Stalbes pagasta strādāja pie Divupes pietekas, kur laika gaitā bija savākusies milzīga atkritumu bedre. inspekcija piekrīt piešķirt finansējumu ģeodēziskajiem darbiem gadadiena Ungurmuižā šajā sezonā tiks svinēta jau ar iemīļotiem pasākumiem. 1. jūlijā jau tradicionālie Mazie opermūzikas svētki, 2.augustā varēs baudīt koncertprogrammu Mocarta mūzikas valdzinājums, kā arī 11.augustā Šubertiādi. Ņemot vērā Ungurmuižas īpašo vidi un auru, tiek plānots rīkot stilizētu zaļumballi trīsdesmito gadu stilā ar orķestra mūziku. Šogad tiek atvērts arī vecās kundzes drēbju skapis, tāpēc Evija Bišere aicina rast iespēju vecas šuvējlietas manekenus un citas ar šūšanu un tērpu darināšanu saistītas lietas, dāvināt muižai uz apaļo jubileju. Tiek šūti autentiski tērpi, līdz ar to Ungurmuižā katrs, kurš gribēs iejusties muižas dzīvē, varēs ieģērbties kalpones vai guvernantes tērpā, izjust tējas dzeršanas valdzinājumu tējas namiņā. Gribētu, lai cilvēki saprot to, kā šeit ir bijis un to, ka nekas nav mainījies attiecībā uz muižas auru, klusumu un visām pārējām dziedinošajām spējām, ko dod vecie koki, strauti, dīķis, par muižas burvību izsakās E. Bišere. Ungurmuiža priecāsies par ikvienu ciemiņu, bet jo īpaši par mūsu novada iedzīvotājiem. Daļa Stalbes pagasta iedzīvotāju vienojās kopīgā darbā, lai sakoptu teritoriju ap Stalbes dīķi. Lielu aktivitāti izrādīja novada biedrības. Biedrība Braslas draugi aicināja visus talkot Braslas krastos Rozulā. Pēc paveiktā darba, biedrība uzstādīja sagatavotos plakātus ar uzrakstu MISTKASTEI NĒ, Top novada karogs Rudīte Grasberga darina Pārgaujas novada karogu. Jau pagājuši trīs gadi kopš novada izveidošanas un līdz šim esam iztikuši bez vienota novada ģerboņa un karoga. 29. martā svinīgā ceremonijā Valsts Prezidents domes priekšsēdētājam pasniedza ilgi gaidīto un loloto novada ģerboni. Saņemot ģerboni, bija jāturpina novada simbolikas pilnveidošana un jārada novada karogs. Karoga izveides radošais process tika uzticēts māksliniecei Rudītei Grasbergai, kura ir Latvijas Amatniecības kameras amata Meistere kopš gada un ir specializējusies dekoratīvajā mašīnizšūšanā. Rudīte Grasberga ir autore vairāk nekā simts karogiem, kas kļuvuši par skolu, pašvaldību, pašdarbības kolektīvu un ārvalstu organizāciju neatņemamu sastāvdaļu. Kā viens no Rudītes lepnumiem ir viņas darinātais Vispārējo Latvijas XXIV dziesmu un XIV deju svētku Goda karogs. Lai iemūžinātu un atstātu vēsturei Pārgaujas novada karoga tapšanu, apmeklējām mākslinieci viņas darbnīcā un ieskatījāmies karoga tapšanas aizkulisēs. Līdz kā arī soda brīdinājumus par atkritumu izmešanu no Ls 50 līdz Ls RIKA biedrības vadītājas Solvitas Lodiņas vadībā sakopta Auciemmuižas teritorija un Auciema ezera kanāls. Tika izveidota ainava un sagatavota teritorija laipas un laivu piestātņu būvniecībai. Paldies par atsaucību vietējiem iedzīvotājiem, kuri izteica gatavību turpināt sakopt Auciema ezera ainavu! Par papildus talkām informācija būs RIKA biedrības mājas lapā: rikabiedriba. blogspot.com (šeit arī talkas bildes, video) un Pārgaujas novada mājas lapā, pateicībā Solvita Lodiņa, Lielās talkas atbildīgā Auciemmuižas teritorijā. Paldies Raiskuma pamatskolas skolotājiem un skolēniem, kā arī vietējiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, kuri piedalījās Auciema muižas sakopšanā 20.un arī 21.aprīlī, grābjot lapas un vācot atkritumus. Iespējams pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, darba spars un ugunskuru smarža virmoja visā novadā. Daudzi izmantoja iespēju kopīgi un lietderīgi pavadīt laiku draugu lokā, citi aktīvi darbojās, sakopjot savas mājas apkārtni. Kopējais mērķis ir sasniegts un novada teritorija kļuvusi sakoptāka. Mums nav jāgaida, kad kāds mūsu apkārtējo vidi padarīs acīm tīkamu! Ja mēs vēlamies dzīvot skaistā vidē, tad sanākam visi kopā un radam to! uzsver Solvita Lodiņa. karoga pilnīgai pabeigšanai, kā atzina māksliniece, vēl daudz darāmā. Darbs paliek interesants, kad esmu nonākusi radīšanas procesa vidusdaļā. Jau daļēji redzams darba rezultāts, un es redzu, ka viss izdodas, par karoga tapšanas brīžiem stāsta māksliniece. Pārgaujas novada karoga izgatavošanā ir izmantotas vairākas tehnikas, galvenokārt klājdūriena tehnika. Sākotnēji tiek palielināta ģerboņa skice, tad izšūti atsevišķi elementi, kuri tiek piešūti pamata audeklam. Interesants bija mākslinieces skatījums uz ģerboņa un karoga nozīmi. Jebkurā ģerbonī ir ielikts kodēts vēstījums nākamajām paaudzēm. Tas ir veids, kādā mākslinieks vai ģerboņa radītāji, izmantojot heraldikas simbolus, ir centušies pasniegt raksturīgākās lietas. Par Pārgaujas novada karogu māksliniece izsakās cildinoši: Pārdomāti izvēlēts spēcīgs krāsu salikums, kā arī izvēlēti zīmīgi simboli, kas norāda uz spēku, skaistumu un veselību! Novada karogs un ģerbonis iedzīvotāju vērtējumam tiks nodots Latvijai nozīmīgā dienā 4.maijā. Šajā dienā notiks novada karoga iesvētīšanas ceremonija, svētku koncerts un balle.

4 4 Turpinājums no 1.lpp. Kopš iepriekšējās iedzīvotāju sapulces Pārgaujas novada pašvaldībā uzsākuši darbu divi jauni darbinieki - teritorijas plānotāja Dace Ruble un kultūras darbu organizators Dainis Siliņš. Dace Ruble izskata jautājumus, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem un apbūves noteikumiem. Kabineta atrašanās vieta Raiskuma pagasta Pagastmājā un pieņemšanas laiki trešdienās no 9.00 līdz un ceturtdienās no 9.00 līdz Savukārt Dainim Siliņam, kā pats atzīst, kabinets atrodas mašīnā. Šie trīs darba mēneši ir pagājuši iepazīstoties. Cenšos pie visiem aizbraukt un izrunāt lietas klātienē, tā par darbu D.Siliņš. Aleksandra Leimane uzdeva kultūras darbiniekam jautājumu par autobusiņu, kas ved uz pasākumiem. Cik daudziem cilvēkiem jābūt, lai varētu pieteikt autobusu uz pasākumu? Uz ko D.Siliņš bilda, ka ir ieplānots izveidot vienu maršrutu, pa kuru pirms katra pasākuma kursētu autobuss. Jāņem vērā, ka transports ir tik, cik tas ir. Ja būs kādam vairāk vajadzīgs, tad uz pasākumu autobuss nebūs, par autobusa iespējām skaidro D.Siliņš. Informācija par to, vai autobuss būs vai nē, tiks izlikta pie afišām un mājas lapā. Aivaru Lapšānu satrauca jautājums par to, kāpēc Stalbes tautas namā nav datora, jo ir situācijas, kad māksliniekiem nepieciešams dators, lai izprintētu dokumentus. Uz ko novada domes priekšsēdētājs piebilda, ka Stalbes tautas namam blakus atrodas novada dome, kur ir pieejami gan kopētāji, gan printeri, gan arī faksa aparāts. Saistībā ar kultūras jomu, iedzīvotāji interesējās arī par Raiskuma estrādi. Estrādes projekts ir gatavs. Tā ir plānota lielāka un funkcionālāka nekā līdz šim, uz jautājumu atbildēja H.Vents. Paredzēts apgaismojums, palīgtelpas, kur māksliniekiem novietot mantas. Projektā paredzētas arī kāpnes, kuras var piebīdīt, ja nepieciešami pakāpieni korim. Pēc kultūras jautājumu apspriešanas, novada domes priekšsēdētājs klātesošos iepazīstināja ar lietām, kas paveiktas kopš pagājušās iedzīvotāju sapulces. Tika stāstīts gan par Raiskuma skolas reorganizāciju, pēc kuras skoliņai mainīsies nosaukums, bet bērni turpinās mācīties Raiskuma pamatskolas telpās. Iepazīstināja ar iesāktajiem darbiem pagasta aleju zaru izzāģēšanā, kuri tika uzsākti, bet tupināti tiks rudenī, kad beigsies putnu ligzdošanas laiks. Iepriekšējā Raiskuma pagasta iedzīvotāju sapulcē izskanēja jautājums par to, kas notiks ar zemes iegrimumiem, kuri izveidojušies ūdensvadu rekonstrukcijas laikā. Tikko zeme atkusīs, tiks aicināti darba veicēji, kuri garantijas laika ietvaros novērsīs radušās nepilnības, skaidroja domes priekšsēdētājs. Tiks apsekotas visas trases un sastādīti akti. Par ceļu apsaimniekošanu klātesošajiem stāstīja izpilddirektore Maruta Drubiņa. No šā gada janvāra līdz pirmajam aprīlim iztērēti jau 25% no plānotās ceļa uzturēšanas naudas. No tiem 16,7 tūkstošus latu ir patērējusi sniega tīrīšana. Kā pastāstīja izpilddirektore, šogad speciālais ceļu uzturēšanas budžets ir samazināts vairāk kā par sešpadsmit tūkstošiem, tāpēc tiek meklētas iespējas ceļa naudu rast caur projektiem. Pārgaujas novads ir pirmajā desmitniekā ES projektu naudas apgūšanā uz vienu iedzīvotāju, kā arī esam piecdesmitajā vietā valstī pēc attīstības indeksa, kas, tādam mazam novadam kā mūsu, ir ļoti labs rādītājs, informēja H. Vents. Aivars Lapšāns interesējās, kā notiek uzraudzība pār ceļu uzturēšanu. Par ceļu uzturēšanu ir atbildīgi komunālo saimniecību vadītāji katrā pagastā. Uz A.Lapšāna jautājumu vai deputāti uztur ceļus, novada domes priekšsēdētājs skaidroja, kāda ir kārtība ziemas mēnešos izvēloties ceļu tīrītājus. Iedzīvotāji jau iepriekšējā sapulcē sūdzējās par pieturas stāvokli. Sūdzības tika ņemtas vērā un priekšsēdētājs šo jautājumu apsprieda ar ceļu daļu, kur tika saņemta atbilde, ka jābūt siltākam laikam, lai varētu kausēt piķi un aiztaisīt caurumus pa kuriem tek ūdens. Iedzīvotāji izteica neapmierinātību arī par teritoriju, kur agrāk bija skolotāju dārziņi. Šobrīd tur vairojas latvāņi. Pašvaldības darbinieki solīja šo jautājumu risināt. Kā viens no pēdējiem jautājumiem bija par māju norādēm. Šobrīd tiek meklētas iespējas māju nosaukumu zīmes iegādāties caur projektiem. Arī Straupes pagasta iedzīvotāju sapulcē priekšsēdētājs un izpilddirektore stāstīja par pusgadā paveikto, šoreiz Straupes pagastā. Par Plāča ūdenssaimniecības izsludināto atkārtoto iepirkumu, apstiprināto projektu autobusa pieturas izbūvei pie Straupes pamatskolas un par iecerēm atvērt pirmsskolas izglītības grupu bērniem no pusotra līdz divu gadu vecumam. Iedzīvotāju lielāko diskusiju izpelnījās ceļu stāvoklis novadā. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs klātesošajiem izklāstīja situāciju, kāda šobrīd ir ar ceļu finansējuma piešķiršanu no Eiropas Savienības. Nauda no ES ceļu uzturēšanai vairs nebūs. Šobrīd intensīvi notiek sarunas ar ministrijām un premjeru, lai finansējums tiktu atstāts vismaz šī gada apmēros. Šogad ceļu uzturēšanai tika piešķirts finansējums par sešpadsmit tūkstošiem mazāks nekā iepriekšējos gados, nākamgad tas samazināsies vēl par divdesmit pieciem tūkstošiem latu. Straupes pagasta iedzīvotājam Mārim Šķesterim radās ierosinājums papētīt, vai pašvaldībai iegādājoties savu greideru, ceļu uzturēšana neizmaksātu lētāk. Kā arī no iedzīvotāju puses nāca ierosinājums pašvaldībai uzturēt savu grants karjeru. Šobrīd pašvaldībai pieder karjera, bet tajā nav kvalitatīva grants materiāla. Šo granti var izmantot kā pamatu, kā arī māju pagalmu uzlabošanai, par pašvaldības izmantojamo karjeru atbild Maruta Drubiņa. No Stalbes līdz Straupei pa ceļu iet bīstami, savu sašutumu par brauktuvei tuvu uzstādītajām barjerām izteica Aivars Lapšāns. Arī novada domes priekšsēdētājs piekrita, ka barjeras ir uzstādītas par tuvu un jautājums par gājēju drošību jau ir pārrunāts ar Valsts ceļiem un ministriju. Nauda gājēju celiņa projektam Plācis Straupe ir ieplānota Valsts ceļu budžetā, bet ceru, ka tas neiegulsies plauktos, kā citu novadu projekti, par sarunu rezultātu ar Valsts ceļiem stāstīja H.Vents. Arī mūsu novada viena no atpazīstamības zīmēm Straupes lauku labumu tirdziņš labi strādājis un ik reiz sapulcina lielu skaitu cilvēku, bet viņu novietotās automašīnas diemžēl sagādā lielas problēmas vietējiem iedzīvotājiem. Bieži mašīnas ir sastājušās tā, ka nav iespējams izgriezties no tilta. Arī šis jautājums vairākkārtīgi ir skatīts un meklēti risinājumi. Bijām aicinājuši policiju, kas regulē, bet situācija izvērtās tā, ka ieraugot policistu visi salēnināja braukšanu un sāka veidoties sastrēgumi, līdz ar to situācija izveidojās vēl sliktāka, par problēmas risinājumu H.Vents. Plānojam tirdziņa apmeklētājiem atvēlēt Plāča stāvvietu. Agnis Kūlītis jau iepriekšējās sapulces laikā aizsāka tēmu par kārtību pagastā. Rudens sapulcē minētā sasistā VOER benzīntanka zīme ir noņemta, bet klāt nākušas jaunas nekārtības. Braslas upe ir piesārņota, nosēdakas ir par mazu un visa draza nonāk upē. Mēs upi tīram katru gadu, bet ir tādi, kuri piedrazo, savu neapmierinātību izteica A. Kūlītis. Arī novadā esošie nekoptie māju pagalmi godu nedara. A.Kūlītis aicināja sodīt māju īpašniekus, kuri nerūpējas par savas mājas apkārtējo kārtību, kā arī pagastā ir vairākas vietas, kas ir bīstamas dzīvībai, piemēram, kādreizējā kolhoza kantora ēka. Novada priekšsēdētājs izteica cerību, ka īpašuma nodoklis liks padomāt par to, kā apsaimniekojam savus īpašumus, kā arī iecirkņa pilnvarotais brīdinās īpašniekus. Svarīgs iedzīvotājiem ir arī iepriekšējā rudens sapulcē izskanējušais jautājums par bankomātu Straupē. Ja pēc naudas jābrauc uz Cēsīm, tad tie ir lieli izdevumi, situācijas aktualitāti uzsvēra Māris Šķesters. Bankas automātam Stalbē, lai saņemtu naudu, daudz jātērē. Sarunas ar bankām ir bijušas un vienīgi Hipotēku banka bija gatava ienākt ar savu bankomātu. Bet, kā apstiprināja domes priekšsēdētājs, risinājumi tiks vēl meklēti. Māris Šķesters ieteica visām novada automašīnām uzlīmēt uzrakstus Pārgaujas novads, lai iedzīvotāji varētu redzēt, kur auto brauc. No iepriekšējās iedzīvotāju sapulces tika vēlreiz uzdots jautājums arī par tiltiņu pāri upei no autobusa pieturas uz kapiem. Bet arī šoreiz priekšsēdētājs sniedza tādu pašu atbildi: Diemžēl tas nav pašvaldības ziņā. Ja būs iedzīvotāju iniciatīva, cik iespējams atbalstīsim. Uz jautājumu, vai būs pastkaste Straupē, priekšsēdētājs atbildēja noliedzoši. Runājot par tiltu pār Gauju, priekšsēdētājs uzsvēra: Iesāktais nav pazudis. Tiek meklēti risinājumi un fondi, caur kuriem tālāk varētu īstenot ieceri. Nākamais veicamais solis ir projekta konkurss. Cerības uz tilta būvniecību ir pamatotas, jo visi stratēģiskie partneri atdzīst, ka tiltam ir jābūt. Uz jautājumu, kas notiks ar pārceltuvi, priekšsēdētājs atzina, ka tā paliks funkcionējoša. Sporta jautājumus priekšsēdētājs aicināja izrunāt tad, kad klātienē būs arī sporta kluba Pārgauja pārstāvji. Savukārt uz jautājumiem, kas skar kultūras jomu, labprāt atbildēja kultūras pasākumu organizators Dainis Siliņš. Galvenais jautājums bija par autobusa izmantošanu amatierkolektīviem. Kā pastāstīja D. Siliņš: Ar kolektīvu vadītājiem tika izrunāti visi autobusa lietošanas noteikumi. Kā arī katram kolektīvam turpmāk tiks plānota summa, ar ko viņi var rēķināties gada laikā. Izskanēja jautājums arī par jauniešu nodarbinātību un vai plānots turpināt avīzē iesākto interviju ciklu ar uzņēmējiem. Stalbes tikšanās reize bijā kā atskats uz iepriekšējām divām iedzīvotāju sapulcēm, kas notika Straupē un Raiskumā, kur tika uzdoti atkārtoti jautājumi par Raiskuma skolas reorganizāciju, dienesta automašīnu izmantošanu un nekārtībām Braslas krastā. Arī šajā sapulcē viens no sāpīgākajiem jautājumiem bija ceļu uzturēšana. Iedzīvotāji sūdzējās, ka greiders nav manīts Daibes ceļā Vārnas Jaunirguti jau septiņus gadus un, visus šos gadus, ceļa uzturēšanu veicis ZAAO un iedzīvotāji pašu spēkiem. Šobrīd situācija ir tāda, ka ceļa seguma uzlabošanai greiderēšana vairs nelīdzēs, nepieciešams bērt granti. Komunālās saimniecības vadītājs Stalbes pagastā Ilvars Balodis atbildot: Katru gadu ceļus apsekojam un tos, kurus nepieciešams greiderējam. Tā kā šis ceļš ir bijis normālā stāvoklī vienmēr, tad greiders nav sūtīts. Novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra: Apzinos, ka Daibes iedzīvotāji visvairāk cieš no ZAAO un iespēju robežās tiks darīts viss, lai no dabas resursu nodokļa tiktu novirzīti līdzekļi ceļa labošanai. Neapmierinoša ceļa kvalitāte esot arī ceļa posmam Gaidēni Mežvēveri Vecbaržēni no Plāča puses, par ko Ilvars Balodis skaidroja, ka ceļa kvalitāte posmos atšķiras, jo Stalbes pusē ceļa izbūve veikta pēc noteikumiem ar grāvjiem, caurtekām un kārtīgu granti, bet no Straupes pagasta robežas nolīdzināts, noprofilēts un izvilkti grāvīši. Arī valsts ceļa posms Stalbe Rozula Ruckas pietura tiks labots uzreiz, kā vidējā diennakts gaisa temperatūra būs plus pieci grādi. Skaidrojot ceļu stāvokli, H. Vents minēja: Iepriekšējos gados par katru pašvaldības ceļu no Kohēzijas fonda tika piešķirts papildus finansējums. Šogad šis finansējums ir samazinājies par vairāk kā 40 procentiem. Kā arī Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa aicināja iedzīvotājus zvanīt, ja ir kāds jautājums par ceļiem, lai var to risināt. Aktuāls jautājums iedzīvotājiem arī šajā reizē bija Raiskuma pamatskolas reorganizācija un pievienošana Stalbes vidusskolai, kur priekšsēdētājs atkārtoti sīki skaidroja situāciju. Uz Alfa Lapsiņa jautājumu, kāpēc Turpinājums 5.lpp. Aivars Lapšāns aktīvi piedalījās visu pagastu iedzīvotāju sapulcēs. Agni Kūlīti uztrauc nekārtības Braslas krastos.

5 Turpinājums no 4.lpp. par skolas reorganizāciju netika runāts jau agrāk, H. Vents atbildēja: Reorganizācijai nepieciešams pusgads un tieši tad arī tika paziņots par to bērnu vecākiem, kaut arī plānots un izskatīts jautājums tika jau sen. Mums jādara viss, lai skolēni iegūtu labāko pabeidzot skolu un veiksmīgi iestātos augstskolās budžeta grupās vai dotos studēt uz ārzemēm. Un Stalbes vidusskolas līmenis ir audzis, to pierāda arī olimpiāžu rezultāti, tā par skolas reorganizāciju domes deputāts Monvids Karstiņš. Krieviņa kungu uztrauca jautājums par graustiem šosejas malā. Pirms laika runāts arī par Eglīša kunga mēslu čupu, kas netiek izvesta. Priekšsēdētājs šajā jautājumā ir sazinājies ar Reģionālo vides pārvaldi, kuri solīja doties apsekošanā. Pirms laika zvanīju atkārtoti, lai pārliecinātos, ka jautājums nav aizmirsies un tiks risināts. Saņēmu atbildi, ka tuvākās nedēļas laikā tiks sūtīta komisija, kurā vēlmi piedalīties izteicām arī mēs, lai apzinātu situāciju un, ja tiks konstatēts kaitējums apkārtējai videi, tad tas būs jau administratīvi sodāms. Kā arī no Straupes sapulces atkārtoti tika pacelts jautājums par dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām. Uz ko priekšsēdētājs atbildēja, ka par to ir ar novada darbiniekiem runāts sapulcē un lieta nepaliek bez ievērības. Maruta Drubiņa aicināja iedzīvotājus ņemt vērā arī to, ka komunālās saimniecības darbinieki strādā arī sestdienās, svētdienās, jo ūdens sistēmas un trases neplīst tikai darba dienās. Sapulces laikā tika uzdots jautājums arī par klaiņojošajiem suņiem, ko darīt un kam zvanīt? Pārgaujas novadu iedzīvotāji informāciju par klaiņojošiem dzīvniekiem var pieteikt pa tālruni no plkst. 9:00 līdz 18:00. Pēc pulksten par agresīviem vai ievainotiem dzīvniekiem lūgums ziņot Cēsu novada pašvaldības policijas dežurantam pa tālr , kurš izsauks dzīvnieku ķērāju. Iedzīvotāji, kuru privātīpašumos regulāri viesojas zināmu saimnieku suņi, tiek aicināti ziņot policijas darbiniekam, kura pienākumos ietilpst brīdināt vai administratīvi sodīt klaiņojošu suņu saimniekus. Māris Šķesters interesējās par publiskās ūdenstilpnes Riebiņu ezers nomas tiesību konkursa izsludināšanu. Vai būs iespējams iedzīvotājiem makšķerēt, peldēties, pastaigāties gar ezeru. Iepriekšējā domes sēdē šis jautājums netika pieņemts un tiek virzīts uz domes sēdi atkārtoti, atbildot par ezera Suņi bez saimnieka klātbūtnes pa mežu klaiņot nedrīkst Raimonds Mežaks, Ziemeļvidzemes virsmežniecības Kocēnu nodaļas Raiskuma apgaitas mežzinis Šī gada 12. aprīļa vakarā, veicot apgaitas kontroli Raiskuma pagasta Kvēpenes meža masīvā, ceļa malā satiku kādu simpātisku mājas sargu klaiņojošu suni. Fakts, protams, nebūtu ievērības cienīgs, ja vien satiktais cilvēka mīlulis atrastos kaut kur savas īstās mājas tuvumā. Jo mājas suņiem mežs nav dzīvesvieta. Šajā gadījumā spēkā esošie normatīvie akti neatļauj suņiem bez saimnieka pieskatīšanas atrasties tālāk par 200 metriem no mājvietas. jautājumu H.Vents. Esam izskatījuši visus iespējamos variantus, tomēr likumdošana nosaka to, ko tā nosaka. Nolikumā esam iestrādājuši daudzas lietas kā apgrūtinājumus, bet cik esmu dzirdējis, tad ezeru grib iznomāt, lai organizētu licenzētu makšķerēšanu. Mēs varam ierosināt atstāt pieeju pie ezera, bet pašvaldībai šādas piekļuves nav. Aivaru Lapšānu uztrauca jautājums par Kūdras purvu, kur kūdra no purva ejot ezerā. Kūdras purvs ar GNP ir noslēguši līgumu uz deviņdesmit deviņiem gadiem un izstrādā purvu saskaņā ar projektiem un slēgtajiem līgumiem ar GNP. Arī visi nepieciešamie pētījumi ir veikti un atbilst normām, atbild H.Vents. Aktuāls jautājums bija Koģenerācijas stacija. Kā iepriekš ziņots, 2009.gada 29. jūnijā tika noslēgts līgums starp Stalbes pagasta pārvaldi un SIA Latenerģija par iecerēm būvēt koģenerācijas staciju uz nekustamā zemes īpašuma Katlumāja. Realizācijas gadījumā SIA Latenerģija ir izteikusi vēlmi pārdot un piegādāt siltumenerģiju. Ņemot vērā, 2011.gada 3. augustā notikušo iedzīvotāju tikšanos ar SIA Latenerģija pārstāvjiem, kuras laikā radās apkārtējo iedzīvotāju jautājumi un neapmierinātība par koģenerācijas stacijas būvniecību uz nekustamā zemes īpašuma Katlu māja, Pārgaujas novada pašvaldība 2011.gada 30. septembrī noslēdza Nodomu protokolu ar SIA Latenerģija par siltumenerģijas, uzkarsēta ūdens veidā piegādi, ar nosacījumiem, pirms kuru izpildīšanas, līguma parakstīšana un tālāka darbība ar SIA Latenerģja nenotiks. Kā pastāstīja I. Balodis: Domāju, ka koģenerācijas stacija būs, ne tuvāko divu gadu laikā, bet iespējams trīs gadu laikā. Šobrīd tiek meklētas būvniecībai arī citas vietas, lai nav tik tuvu apdzīvotām mājām, varbūt pat nostāk, kur pēc teritorijas plānojuma ir rūpnieciskā teritorija. Uz jautājumu par nekvalitatīvo ūdeni Stalbē I.Balodis atbild: Šobrīd situācija ir tāda, jo beigtas trases. Ar Vindu ir runāts par trašu skalošanu, bet to var veikt tikai lielajās maģistrālēs, bet mājām izskalot nav iespējams. Visi jautājumi, ko iedzīvotāji sapulcēs ir runājuši tiek pierakstīti un risināti. Neskatoties ne uz ko, sapulces turpināsies! aicinot uz rudens sapulcēm vēl lielāku skaitu iedzīvotāju, šī gada pavasara sapulces noslēdza domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Kas tur ļauns? Pirmkārt šāds četrkājainais klaidonis apdraud meža zvērus. Tāpat arī pastaigu mīļotāji var piedzīvot trauksmainus brīžus, jo neviens jau nezina, kā suns reaģēs, satiekot cilvēkus. Kā zināms, Kvēpenes meža masīvs ir viens no ainaviskākajiem un maz ietekmētākajiem Pārgaujas novadā. Un nav noslēpums, ka, šos mežus, sākot jau no pavasara, apmeklē liels skaits aktīvās atpūtas cienītāju. Sastaptajam cilvēku draugam nebija nekādu atpazīšanas zīmju, pēc kurām varētu noteikt atbildīgo personu jeb saimnieku, kura uzdevums ir rūpēties par sava mājdzīvnieka labsajūtu un nepieļaut, lai suns skraida pa mežu. Tomēr mums izdevās suni nofotografēt un cerams, ka saimnieks atpazīs savu mīluli un turpmāk rīkosies apdomīgāk. Nav nemaz tik ilgs laiks pagājis kopš asiņainajiem notikumiem Raiskumā, kad asinskāri četrkājainie klaidoņi izpostīja kādas ģimenes aitu ganāmpulku. Līdz ar to radot iespaidīgus materiālos zaudējumus. Tiem suņu īpašniekiem, kuriem patīk vakarā palaist savu mīluli paskraidīt, vajadzētu iegaumēt, mājas sargs var neatgriezties, jo normatīvie akti medniekiem atļauj klejojošus suņus izšaut visu gadu. Atkritumu veidi un to apsaimniekošana Laura Jegorova SIA ZAAO Attīstības daļas vadītājas vietniece Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks ir nolēmis atbrīvoties. Parasti atkritumus veido nevajadzīgi priekšmeti vai to daļas, pārtikas produktu iepakojumi, ēdienu atliekas utt. Saskaņā ar likumu Par atkritumu apsaimniekošanu atkritumi iedalās bīstamajos atkritumos un sadzīves atkritumos. Taču bieži vien atkritumu praktiskajā apsaimniekošanā tiek izmantoti vēl citi iedalījuma veidi pēc izcelsmes, izmantošanas veida vai ietekmes uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību. Katrs no šiem iedalījuma veidiem ļauj grupēt atkritumus pēc to radītājiem, pēc īpašībām, pēc izmantošanas veidiem. SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) nodrošina Ziemeļvidzemes reģiona iedzīvotājiem plašu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu - konteineru izvietošanu dažādu atkritumu izmešanai, atkritumu šķirošanas iespējas ar EKO somu, EKO punktos un EKO laukumos, otrreizējo izejvielu sagatavošanu pārstrādei, kā arī iedzīvotāju izglītošanu un informēšanu par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem. Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuri var radīt draudus cilvēka veselībai, dzīvībai un dabai, jo tiem piemīt ķīmiskas un citas nelabvēlīgas īpašības. Tās var būt: viegla uzliesmojamība, kairināšana, toksiskums vai indīgums. Ja uz iepakojuma ir uzdrukāts oranžs brīdinājuma simbols, tad tie ir bīstamie atkritumi. Tomēr ne vienmēr šis simbols uz produkta ir atrodams, kā, piemēram, uz dzīvsudrabu saturošiem termometriem. Bīstamie atkritumi ir, piemēram: krāsas, lakas, līmes un šķīdinātāji; svins, skābe, automašīnu akumulatoru šķidrums; dzīvsudrabu saturošie atkritumi: fluorescējošās lampas, enerģiju taupošās spuldzes, dzīvsudraba termometri; baterijas; printeru krāsu kārtridži; aerosola pudelītes, piemēram, no matu lakas, dezodoranta; skābes un sārmi, piemēram, spēcīgi mazgāšanas līdzekļi; pesticīdi, augu aizsardzības līdzekļi. Bīstamie atkritumi negatīvi ietekmē cilvēku veselību vai vidi, ja tos nepareizi apsaimnieko neatbilstoši uzglabā, pārstrādā vai noglabā. Tādēļ bīstamie atkritumi ir jāatdala no pārējiem. Lai mazinātu šo atkritumu iespēju saskarties ar apkārtējo vidi, gada 5. februārī Dobeles rajonā tika atklāts pirmais un vienīgais bīstamo atkritumu poligons Latvijā. Ziemeļvidzemē daļu no uzskaitītajiem bīstamajiem atkritumiem var nodot ZAAO piederošajos EKO laukumos. To atrašanās vietu katrā pašvaldībā un pieņemamo atkritumu veidu uzskaitījumu iespējams atrast ZAAO mājas lapā sadaļā Šķirotu atkritumu savākšana. Sadzīves atkritumi ir visi pārējie atkritumi, kuri netiek klasificēti kā bīstamie. Pārsvarā sadzīves atkritumus rada iedzīvotāji (mājsaimniecības), uzņēmumi un iestādes. Lielākoties sadzīves atkritumi sastāv no makulatūras un kartona. Tas sasniedz līdz pat 40% no kopējā atkritumu apjoma. Lielu daļu no sadzīves atkritumu sastāva veido arī pārtikas u.c. bioloģiski sadalāmi atkritumi. Sadzīves atkritumu apjoms aug ļoti strauji. 20. gadsimta 90. gados to apjoms pieaudzis visstraujāk. Dažādās valstīs radīto sadzīves atkritumu daudzumu var salīdzināt pēc atkritumu daudzuma uz vienu iedzīvotāju. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā, dažādās valstīs tas ir ļoti atšķirīgs no 150 līdz 600 kg uz cilvēku. Saražoto sadzīves atkritumu daudzums ir saistīts ar iedzīvotāju ienākumiem un dzīves līmeni valstī. Pēc Eurostat 2010.gada datiem, katrs Latvijas iedzīvotājs gadā saražo vidēji 304 kg atkritumu. Lai samazinātu atkritumu daudzumu, mūsdienās liela vērība tiek vērsta atkritumu šķirošanai un otrreizējai izmantošanai. Pēc Eurostat datiem, Latvijā pārstrādei tiek nodoti 9% no kopējā atkritumu apjoma. Salīdzinoši, attīstītajās Eiropas valstīs pārstrādāti tiek 30-45% no visiem savāktajiem atkritumiem. Nozīmīgs ir fakts, ka šķirojot tiek taupīti dabas resursi, netiek piesārņota apkārtējā vide, līdz ar to netiek radīti draudi cilvēku veselībai. Protams, arī iedzīvotāji ir ieguvēji šķirojot tiek samazinātas atkritumu nodošanas izmaksas mājsaimniecībā. Tomēr arvien populārāks ir uzskats, ka atkritumus nepieciešams neradīt vispār vai vismaz radīt daudz mazāk. Ikviens patērētājs tiek aicināts nepirkt vairāk preču, kā nepieciešams, iegādāties preces videi draudzīgā iepakojumā vai bez tā, izmantot iepirkuma somas no auduma, nelietot vienreizējos traukus un papīra dvieļus. Ja tomēr nav iespējams iztikt bez kādu produktu iegādes, izlietoto iepakojumu noteikti jāšķiro, pēc iespējas kompostējot arī organiskos, bioloģiskos atkritumus, izmantot atkritumus enerģijas ražošanā, un visbeidzot, nodrošināt, ka atkritumi tiek videi nekaitīgi apglabāti, ZAAO aicina iedzīvotājus domāt par apkārtējās vides saudzēšanu, atceroties, ka ikviens ir atbildīgs par saviem radītajiem atkritumiem un rīcību ar tiem. Sakopsim vidi kopā!

6 Mācību ekskursija uz Briseli Ilze Paegle, Stalbes vidusskolas skolotāja, Sociālo zinību metodiskās kopas vadītāja Kamēr aprīļa pirmajās dienās Latvijā valdīja ziema, mēs, 40 sociālo zinību metodisko apvienību vadītāji no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, priecājāmies par pavasari Eiropas politiskajā galvaspilsētā Briselē. Ekskursijas mērķis bija apskatīt Eiropas Parlamentu, kas pārstāv gandrīz 500 miljonus iedzīvotāju 27 dalībvalstīs, un piedalīties seminārā. Eiropas Parlamenta galvenajā mītnē mūs laipni sagaidīja komunikāciju dienesta pārstāve latviete Laura Zandersone, kura šeit strādā jau astoņus gadus. Viņa mūs iepazīstināja ar darba procesu Parlamentā un komisijās. Pastāstīja par Latvijas deputātu ikdienas darba gaitām un ieguldījumu kopīgajā darbā. Uzzinājām, cik liela var būt katras valsts iekšējā ietekme uz Eiropas Parlamentā pieņemtajiem lēmumiem. L. Zandersone uzsvēra, ka ne viss, ko izlemj Briselē, akli jāpilda dalībvalstīm. Katrai valstij ir iespēja pielāgot likumus savām iekšējām interesēm. Latvijā darbojas Skola 2012 Laura Kaņepe, 9.klases skolniece 1. martā Stalbes vidusskolas 8. un 9. klases skolēni kopā ar audzinātājām devās uz Rīgu, lai Ķīpsalā apmeklētu starptautisko izstādi Skola Tur ieguvām plašu informāciju par Latvijas augstskolām un studiju iespējām. Izstādē piedalījāmies dažādās loterijās un ieguvām vērtīgas balvas. Lai gan neesam vidusskolas klases un lielā skolu izvēle mums vēl ir priekšā, arī mēs guvām ļoti noderīgu informāciju un nemaz nenožēlojam, ka izmantojām iespēju apmeklēt izstādi. Daži skolēni uzzināja mācību iestādi, kurā var apgūt viņu iecerēto profesiju. Un atklājām, ka arī turpmāk ar skolas draudzenēm varēsim nešķirties, bet turpināt studēt kopā vienā koledžā, kura dod iespēju apgūt mūsu katras iecerēto profesiju. Šī bija ļoti noderīga diena. Protams, ja reiz uz Rīgu, tad arī izklaides neizpalika un atpakaļceļā bija iespēja izkustināt kājas Lido slidotavā. aptuveni 70% likumu, kas pieņemti Eiropas Parlamentā. Vislielākā vēlme bija savām acīm apskatīt plenārsēžu zāli, taču šajā nedēļā tur valdīja klusums, jo deputāti bija devušies Lieldienu brīvdienās. Jaunums bija nesen atvērtais EP apmeklētāju centrs Parlamentarium, kurā ar interaktīvas izstādes palīdzību, ikvienam radīta iespēja iepazīties ar Eiropas Savienības rašanās vēsturi un Eiropas Parlamenta darbību. Plašāku informāciju par Parlamenta darbu var iegūt tīmekļa vietnēs: www. europarl.europa.eu un www. europarltv.eu. Pēc ciemošanās Eiropas Parlamentā apmeklējām Briseles vecpilsētu. Apskatījām Čurājošā puisēna skulptūru. Nobaudījām ļoti garšīgo beļģu šokolādi un priecājāmies par ziedošajiem ķiršiem un pavasara ziediem. Uzzinājām, ka Briselē dzīvo vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, ka tā ir sadalīta vairākās pašvaldībās un tajā dzīvo daudz migrantu. Mūsu ceļojums vijās cauri piecām valstīm. Bija iespēja apskatīt holandiešu rosību plašajos laukos un saimniecībās. Priecāties par fazānu pastaigām brīvā dabā un plaukstošo ievu rūgteno smaržu. Izbaudīt Vācijas pilsētas Hannoveres vēsturisko elpu. Izjust, ko nozīmē sastrēgums uz vācu ātrgaitas šosejas, kad ir notikusi avārija un trīs stundu laikā var nobraukt tikai 9 kilometrus. Iepazīties ar poļu viesmīlību un garajiem, bet ļoti labi izbūvētajiem ceļiem. Tuvojoties Latvijai un vērtējot pieredzēto, secināju, ka mēs nebūt neesam sliktāki par citām Eiropas Savienības zemēm, tikai mums pašiem sava zeme Latvija ir vairāk jāmīl un jārūpējas par savu labklājību, jo neviens cits to nedarīs. Lielu paldies saku sociālo zinību metodiskās komisijas vadītājai Sandrai Falkai par radīto iespēju un gūto pieredzi. Viena diena Rīgā Ārā spīd saulīte, un Stalbes vidusskolas 6. klases skolēniem ir satrauktas sirdis, jo šodien, 4. aprīlī, dodas uz Rīgu. Tas jau nav nekas, jo Rīgā visi ir bijuši, bet vienalga skolēni ir satraukti. Pirmā pietura mums ir Kara muzejs Pulvertornī. Gida vadībā iepazīstamies ar mūsu Latvijas vēsturi no sirmās senatnes līdz mūsdienām. D. Dupuša-Mežgaile saka: Karavīri dzīvoja mazās būdiņās zem zemes. Mēs varējām paņemt rokā tādu garu un smagu bisi, ar kuru karavīri aizstāvēja savu zemi. Iepazinušies ar Latvijas kara vēsturi, dodamies uz Zaķu salu, kur mājo Latvijas Televīzija. K. Dupuša-Mežgaile: Mēs redzējām, kur filmē raidījumu Šeit un tagad, Panorāmu, Sastrēgumstundu. Varējām iejusties raidījuma Kas te- es te varoņu lomās, iztēlojoties, ka tiek filmēts. Izrādās, ka raidījumu iedzīve, mēbeles ir no kartona, ko, skatoties televizorā, nemaz nevarējām iedomāties. Beigās apskatījām televīzijas vēstures muzeju, redzējām pirmos televizorus, kam ekrāna priekšā bija ūdens, gan televizorus ar maziem ekrāniem. Muzejā redzējām kādreiz populāro raidījumu lelles, piemēram, Runcis Renārs, skursteņslauķis Gustiņš un citas. Noslēgumā devāmies ar liftu uz 13. stāvu, lai paskatītos, kāda Mēs un klimata pārmaiņas M. Buša Stalbes vidusskolas skolotāja 30.martā Vides izglītības fonds organizēja Ekoskolu klimata kampaņas noslēguma pasākumu - konferenci. Tā notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Kopā ar mūsu skolas delegāciju (B. Silicku, N. Vāravu, M. Jansonu) piedalījās 40 dažādu izglītības iestāžu delegācijas. Pasākumā piedalījās un uzrunas teica VARAM parlamentārais sekretārs E. Cilinskis, Saeimas deputāts I. Līdaka un ministrijas darbinieki. Pasākumā noskatījāmies jauniešu video uzrunu - īsfilmu, kas tika filmēta skolu un reģionālos pasākumos, arī mūsu skolā. Pasākuma kulminācija bija preses konference Mēs un klimata pārmaiņas. Tajā uzrunas teica sešu skolu pārstāvji. No mūsu skolas uzstājās 8. klases skolniece B. Silicka. Preses konferences dalībnieki iepazīstināja ar vienaudžu domām par šo jautājumu, stāstīja, kas ir darīts skolā, lai ietekmētu klimata izmaiņas un ko vēl varam darīt. Pēc ziņojumiem pārējie varēja uzdot jautājumus visiem lektoriem. Noslēgumā skolēni un skolotāji tika iepazīstināti ar VARAM struktūru un darbu. Katras skolas pasākuma pirmās daļas beigās skolu delegācijas rakstīja novēlējumu ministram E. Sprūdžam, konferences dalībnieki to nogādāja ministra birojā. Pēc pusdienām skolēniem bija sagatavots pārsteigums- studiju vizītes uz Latvenergo energoefektivitātes centru vai Fizikālās enerģētikas institūtu, LU Cietvielu fizikas institūtu. Katrs skolēns apmeklēja kādu no objektiem. Mūsu skolas skolēni - B. Silicka, N. Vāravs un M. Jansons - apmeklēja Fizikālās enerģētikas institūtu, kur uzzināja vairāk par automobiļiem, kuri darbināmi ar ūdeņradi un citas interesantas lietas. Stalbes vidusskolas delegācija konferencē (no kreisās): N. Vāravs, skolotāja M.Buša, B. Silicka, M. Jansons. izskatās Rīga no augšas. Pēdējais pieturas punkts skolēniem ir Rīgas lidosta. Daži no mums ir lidojuši, bet kā lidostas apmeklētāji ne visur varam iekļūt. Daniela stāsta: Mēs bijām tur, kur iet tikai lidostas darbinieki. Mūsu ekskursija sākās ar biļešu reģistrācijas un bagāžas nodošanas vietu. Zēniem patika nosvērties kā bagāžai. Tad caur dienesta ieeju un kontroles dienestu devāmies uz izejas vārtiem, kur mūs gaidīja speciālais lidostas autobuss. Parasti tas aizved un atved pasažierus līdz lidmašīnai, šoreiz tas mūs vizināja pa lidlauku. Mēs redzējām, kā paceļas un nolaižas lidmašīnas, kur ir VIP zona, no kurienes vizītēs dodas valsts prezidents. Redzējām lidmašīnu muzeju. Gids teica, ka mums ir unikāla iespēja redzēt ļoti lielu transporta lidmašīnu. Tā bija trīsstāvu mājas augstumā. Šādas lidmašīnas Rīgā nolaižas ļoti reti. Blakus tai Airbaltic lielākā lidmašīna, kurā ir vairāk par divsimts vietām, izskatījās maza. Skolēni ieguva ne tikai priekšstatu par darbu TV un lidostā, bet arī uzzināja, kādas profesijas pārstāvji strādā. Varbūt kāds no šodienas pusaudžiem arī nākotnē vēlēsies strādāt šajās iestādēs. 6. klases skolnieces D. un K. Dupušas-Mežgailes un audzinātāja M. Buša Viduslaiku pasākums Stalbes vidusskolā Antra Priedīte, Stalbes vidusskolas vēstures skolotāja 23. martā Stalbē viesojās Vēsturiski aktīvs puiši no Āraišiem ar stāstījumu par viduslaiku cīņas mākslu, ieročiem un bruņām. Bijām uzaicinājuši to apmeklēt arī Straupes pamatskolas skolēnus. Skolotāju Aivas un Danas gādībā viņi bija ieradušies. Vispirms skolas zālē skatījāmies amatierfilmiņu par imitētiem viduslaiku karagājieniem, tad puiši demonstrēja, kā lieto ieročus, kuri bija katra bruņinieka arsenālā. Bija iespēja pavērot zobenu cīņu, tika izstāstīti un parādīti dažādi veidi kā lieto zobenu. Mūsu priekšstatos tā ir tikai zobenu krustošana un duršana, bet mēs pārliecinājāmies, ka, pārzinot katras zobena detaļas pielietojumu, iespējams ar vienu pagriezienu padarīt ienaidnieku nekaitīgu, Lieldienu Zaķis Ezeriņos pārsteidzis 5 un 6-gadīgos bērnus Zanda un Agrita audzinātājas 5.martā Stalbes vidusskolas 5 un 6- gadīgie bērni devās ieskandināt Lielo dienu uz Ezeriņiem. Milzu paldies saimniekam A. Kerliņam un darbiniecei G. Luntei par atsaucību un izdomu bērnu pārsteigšanā un iepriecināšanā. Vispirms jāuzteic oriģinālais karuselis, kuru griež ar roku spēku, un kur bērni vizinās dažādu dzīvnieku mugurās. Lai to darītu, vispirms ir jāatpazīst dzīvnieciņš uz kura taisās sēdēt. Lieki sacīt, ka bērni bija sajūsmā par vizināšanos. Tāds piedzīvojums daudziem gadījās pirmo reizi, un vēl ilgi nerimās sajūsmas pilni izsaucieni par piedzīvoto. Turpat zem dažādiem mākslas darbiem zaķis bija sadējis šokolādes olas, jo kas tad ir Lieldienas bez tām! Pateicībā par piedzīvotajiem brīnumiem, bērni skandēja tautas dziesmas. Skolā 4. klases skolēni rādīja ludziņu Nāc nākdama, Liela diena! un notika rotaļas. un panākt, ka zobens tam izkrīt no rokas. Tagad visi, kas piedalījās pasākumā, var jums paskaidrot, kas ir morgenšterns. Bija iespēja uzmērīt visas aizsargbruņu detaļas, pārliecināties, cik daudz spēj saskatīt bruņinieks, kad tam galvā bruņucepure. Pasākuma galvenā daļa bija iespēja izšaut pa mērķi ar loku. Izrādās, ka labs šāvējs nemaz netēmē, tikai visu savu būtni koncentrē uz mērķi, rokas pašas tad atrod vajadzīgo leņķi, un bulta trāpa nemaldīgi.

7 2.klašu sadraudzības diena Una Plūme, skolotāja 19. aprīlī Raiskuma speciālajā internātpamatskolā - rehabilitācijas centrā notiek tradicionālā Pārgaujas novada skolu 2.klašu sadraudzības diena. Šogad 2.klašu skolēni tiekas, lai domātu, spriestu un atgādinātu sev un citiem par dažādiem drošības jautājumiem. Skolēni kopā ar skolotājām, gatavojoties pasākumam, drošības jautājumus jau atkārtojuši Straupes pamatskolas skolēni ar skolotāju Ingunu Vīni un Raiskuma pamatskolas skolēni kopā ar skolotāju Daci Eihenbaumu trāpīgus padomus drošības jautājumos saskatījuši dzejas rindās, bet Stalbes vidusskolas skolēni ar skolotāju Marutu Blauu, pārlasot E.Kestnera lugu Punktiņa un Antons. Skolēnu priekšnesumi pasākuma ievaddaļā ļauj labāk iepazīties, jo tālāk jāveido komandas, tā, lai katrā komandā būtu visu četru Pārgaujas novada skolu pārstāvji. Pasākuma gaitā katra komanda strādā piecās stacijās - elektrodrošība, satiksmes drošība, gāze un drošība, Esi drošs sabiedrībā un ģimenē!, kā arī apgūst iemaņas 1.palīdzības sniegšanā kopā ar Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes (LSKJ) Cēsu nodaļas brīvptātīgajiem. Interesantus uzdevumus sagatavojušas skolotājas Janīna Vaļicka, Una Plūme, Rita Liepiņa, Sanita Kārkliņa tematiskas krustvārdu mīklas, praktiskus darbus, interaktīvas spēles, LOGICO spēli satiksmes drošībā. Skolēni, risinot uzdevumus, ir uzmanīgi un vērīgi, prot izmantot uzkrātās zināšanas, lai gūtu jaunas atziņas. Kur likt visu, ko tagad zinām par drošību? Nu protams - iepūst balonā un ņemt līdzi. Un tas viss drošākas rītdienas vārdā! Pasākuma noslēgumā ieguvēji ir visi - ar prieku gūtas zināšanas, jauni draugi, pateicības raksti skolēniem, skolotājām un Sarkanā Krusta jauniešiem. Ziņas no Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra Aprīļa pilieni no Raiskuma speciālās internātpamatskolasrehabilitācijas centra Videi draudzīga saimniekošana Uz to mūs, 6.-9.klases skolēnus, 11.aprīļa pēcpusdienā aicināja Vidzemes virsmežniecības mežzinis Raimonds Mežaks. Skatījāmies filmas par jaunākām mazkalibra meža izstrādes tehnikām. Skolēni tika iepazīstināti ar mežziņa profesiju un mežziņa pienākumiem darbā. Visi aktīvi piedalījās viktorīnā par meža dzīvniekiem, putniem, nacionāliem parkiem, dabas liegumiem un rezervātiem mūsu valstī. Aprīlis Raiskuma pamatskolā Skaistāko Lieldienu olu izstāde Kristīne Spale Pēc Lieldienām, 10.aprīlī Raiskuma pamatskolas bibliotēkā bija apskatāma skaistāko Lieldienu olu izstāde. Vislielākās skatītāju simpātijas ieguva Dāvida Rubļa un Armfeldu ģimenes krāsotās olas. Pēc izstādes olas sacentās dažādās disciplīnās: tālripošanā nepārspēta palika Riharda Armfelda ola. Paldies visiem skolēniem un vecākiem, kas piedalījās izstādē! Toņi un pustoņi Cēsu izstāžu namā Kristīne Spale Raiskuma pamatskolas keramikas pulciņa audzēkņi apmeklēja vizuāli plastiskās mākslas izstādi Toņi un pustoņi Cēsu izstāžu namā. Izstādē bija apskatāmi arī mūsu skolas skonieces Ingas Bušas keramikas darbi. Skolēniem bija ne tikai jāapskata mākslas darbi, bet arī pašiem jāzīmē turpinājums kādam no izstādē apskatāmajiem darbiem. Pēc izstādes apskatīšanas bija iespēja uzkāpt Cēsu pils tornī un apskatīt pilsētu un tās apkārtni no neparasta skatu punkta. Paldies keramikas skolotājai Līvai Bozei par to! Bērnu opera Kristīne Spale Raiskuma pamatskolas 5.-8.klašu skolēni noskatījās Bendžamina Britena operu Mazais skursteņslauķis. Skolēni ar redzēto bija ļoti apmierināti, daudzi operu redzēja pirmoreiz. Skolēni atzinīgi novērtēja operas solistu sniegumu, īpaši patika Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora sniegums. Konkurss festivāls Dziesmas spārnos Skolotāja Dace Vītus 14.aprīlī Raiskuma pamatskolas popgrupa Dzērvenīte piedalījās starpnovadu popgrupu konkursā Dziesmas spārnos. Konkursā jaunākajā vecuma grupā piedalījās deviņas popgrupas un vidējā vecuma grupā astoņas popgrupas. Par piedalīšanos konkursā popgrupa Dzērvenīte saņēma PATEICĪBU. Pirmo reizi popgrupas Dzērvenīte dziedātājs Arnis Iesalnieks piedalījās solistu konkursā, kurā ieguva ATZINĪBU. Olimpiskais ekobuss Londona 2012 Kristīne Spale Tā top 5.un 6.klases Olimpiskais ekobuss. Droša vasara - tava vasara Lai sekmētu negadījumu skaita samazināšanos, kuros cieš bērni iestājoties siltajam laikam, tuvojoties mācību gada noslēgumam, aprīļa un maija mēnešos Valsts policija organizē akciju Droša vasara Tava vasara. Pie mums skolā 18.aprīļa pēcpusdienā ieradās policijas darbinieki no Rīgas un stāstīja par cēloņiem, kas biežāk izraisa nelaimes gadījumus apkārtējās ūdenstilpnēs, gūstot traumas ceļu satiksmes negadījumos, spēlējoties būvobjektos vai elektrosadales skapju tuvumā, kontaktējoties ar svešiem mājdzīvniekiem, gūstot apdegumus, patvaļīgi pametot dzīvesvietu (klaiņojot) u.tml. Stāstījums un filmu demonstrējumus interesanti komentēja divi omulīgi vīri - bebrs Bruno un runcis Rūdis. Saņēmām arī interesantus atstarotājus. Valsts policija visā Latvijā novembra un decembra mēnešos organizēs akciju Esi redzams, kuras mērķis ir uzsvērt gaismas atstarojošo elementu lietošanas nepieciešamību, jo atstarotāju neizmantošanas dēļ diennakts tumšajā laikā cieš liels skaits ceļu satiksmes dalībnieku. Apslēptās mantas meklējumi Nedēļas nogales skolā pavada no trīsdesmit līdz četrdesmit skolēniem. 14.aprīļa sestdiena bija apslēptās mantas meklēšanas diena. Četras skolēnu grupas devās katra pa savu maršrutu, skaitīja, mērīja, rēķināja, atpazina kokus, pujeņu krūmus un pētīja māju nosaukumus. Tuvākais maršruts veda apkārt skolai, tālākais-vēl aiz Dzirnaviņupītes un vecajām dzirnavu drupām. Kas bija apslēptā manta abām jaunākajām grupām saldais našķis, vienai - pašu taisītie burkānu salāti un otrās grupas skolēni mācījās staigāt ar ķekatām jeb koka kājām. Baiba Duņēna direktora vietniece izglītības jomā Cāļus skaita rudenī... - mēs to darām pavasarī Drīz būs pagājis mācību gads un varam izvērtēt paveikto. Viens no Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra šī mācību gada uzdevumiem bija veidot skolēnos izpratni par procesiem sociālekonomiskajā vidē, attīstot spēju iejusties tās mainīgajos apstākļos. Lai skolēni papildinātu stundās gūtās zināšanas, izmantojot dažādus uzziņas materiālus, tika organizēts konkurss Es vidē un sabiedrībā. Konkursa dalībnieki bija visi Raiskuma pamatskolas skolēni piedalās Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā konkursā Olimpiskais ekobuss Londona Skolēni strādāja trīs komandās, izveidoja trīs ekobusus, ar kādiem Latvijas olimpiskā komanda varētu doties uz vasaras Olimpiskajām spēlēm Londonā. Vispirms visi skolēni zīmēja skices, tad kopīgi izvēlējās labāko, pēc kuras motīviem apgleznot autobusu. 3.un 4.klase izvēlējās Signes Naudušēvičas skici Strīpainītis. 7.un 8.klase savu darbu veica apvienojot Edgara Puriņa, Ingas Bušas un Elvija Armfelda skices. 5.un 6.klase par pamatu izvēlējās Kristera Arta Moroza dzeltenās krāsas autobusu. Šim autobusam ir arī pasažieri- ekocilvēki. Un ja mums paveiksies uzvarēt konkursā, šādu ekocilvēciņu esam ar mieru pagatavot ikvienam olimpietim. Komandām bija ne tikai jāsaliek autobusa makets un tas jāapglezno, bet arī jāveido apraksts par savu darbu un prezentācija par ekobusa tapšanu. Raiskuma pamatskolas skolēnu darbi ir apskatāmi un YouTube vietnē klases skolēni, un tas norisinājās trīs neklātienes kārtās: I kārta - Mana Latvija, II kārta - Vide un sabiedrība un III kārta - Kultūra, māksla, sports. Atbilstoši vecuma grupai skolēniem bija jāsniedz atbildes uz jautājumiem un jāizpilda radošais darbs un c klašu skolēni piedalījās konkursā ar mēneša tēmai atbilstošiem radošiem darbiem. Priecēja skolēnu lielā aktivitāte, glīti un gaumīgi noformētās atbildes. Tie 20 skolēni, kuri centīgāk bija meklējuši atbildes uz jautājumiem un ieguva lielāko punktu skaitu visās trīs konkursa kārtās, maija beigās dosies mācību ekskursijā. Pašiem un ciemiņiem par prieku skolas gaiteņus rotā konkursam veidotie radošie darbi. Prieks par skolēniem, kuri startē starpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēs: L.Dūdelniece - latviešu un angļu valodas, L.Taimiņa un U. Tepere - mājturības un tehnoloģijas, D.Sīlis - 3. klašu olimpiādē, bet īpaši priecē M.Cīrulis - 3. vieta 4. klašu skolēnu olimpiādē un V. Pavlovs - 3. vieta krievu valodas olimpiādē. Paldies skolotājām J. Vaļickai, U. Plūmei, K. Lazdānei, I. Gailītei, A. Tīlikai, S. Kārkliņai un S. Kalvītei, kas ar savu darbu ir veicinājušas skolēnu sasniegumus. Māra Pakule direktora vietniece izglītības jomā Preventīvais pasākums Raiskuma pamatskolā Skolotāja Dace Vītus 18.aprīlī Raiskuma pamatskolā notika tikšanās ar interesantiem viesiem: runci Rūdi, bebri Bruno un Valsts policijas inspektori Inesi. akcijas Droša vasara, tava vasara ietvaros. Vispirms viesi atgādināja, kādi drošības noteikumi jāievēro vasarā, lai vasaru pavadītu jautri un droši. Analizējot demonstrētos attēlus, aktīvi sarunā iesaistījās skolēni, īpaši 5-6 gadīgo bērnu grupa, kas parādīja labas zināšanas drošības noteikumu izpratnē. Lietderīgi bija atgādinājumi par drošības pasākumiem, kas jāievēro pamestās ēkās, peldoties un braucot ar laivu, indīgiem augiem un sēnēm, pie sastapšanās ar svešiem mājdzīvniekiem un meža zvēriem. Viesi dāvināja bērniem interesantu atstarotāju - runci Rūdi un ar gavilēm tika uzņemtas īpašās konfektes ar Valsts Policijas emblēmu un palīdzības izsaukšanas tālruņa Nr. 110, klašu pasākums Raiskuma speciālajā internātpamatskolā - rehabilitācijas centrā Skolotāja Dace Eihenbauma 19. aprīlī Raiskuma skolā sabrauca Pārgaujas novada 2. klašu skolēni uz kopīgu pasākumu. Tā sākuma daļā, skolotājas Unas Plūmes vadībā, kopīgi tika pārrunāti dažādi drošības noteikumi. Pēc tam katras skolas 2. klase īsi prezentēja sevi, saistot to ar drošību. Tad bērni ar konfekšu palīdzību sadalījās grupās un gāja darboties pa stacijām. Pavisam bija piecas stacijas: 1. Ceļu satiksmes noteikumu stacija- vadīja skolotāja Rita Liepiņa, 2. Krustvārdu mīkla par gāzi vadīja skolotāja Janīna Vaļicka, 3. Elektroierīces vadīja skolotāja Una Plūme, 4. Datorspēle vadīja skolotāja Sanita Kārkliņa, 5. Pirmā palīdzība vadīja meitenes no Sarkanā Krusta. Darbs stacijās ritēja raiti, bērniem uzdevumi bija interesanti un paveicami. Domāju, ka no šīs darbošanās bērni kādu daļiņu būs iegaumējuši un ikdienā atcerēsies. Beigās visi kopīgi izgāja rotaļu Lambada un saņēma balonus, kurus piepūta ar šajā dienā gūtajām zināšanām. Paldies pasākuma organizatorēm un vadītājām!

8 Mācies labi un atbalsti DINAMO klātienē LIVONIJAS VIDUSLAIKU VĒSTURES STUNDA Aiva Gūtmane DINAMO Rīga un HK RĪGA aicināja skolēnus ( klašu audzēkņus) piedalīties radošajā konkursā skolām Mācies labi un atbalsti DINAMO klātienē, kurā tā dalībniekiem bija jādemonstrē sava izdoma un aktivitāte, fanojot par DINAMO Rīga un HK RĪGA hokeja komandām. Arī Straupes pamatskolas hokeja fani iesaistījās šajā konkursā un klātienē atbalstīja DINAMO Rīga komandu. Lai mēs būtu pamanāmi, devāmies skolas krāsainajos T-kreklos ar skolas logo un baltiem cimdiem rokās. Uz tiem rakstījām savu favorītu numurus. Citā reizē meitenes izteica vēlēšanos un ieradās skaistajos latviešu tautastērpos. Vienmēr līdzi mums bija plakāti ar uzmundrinājuma saukļiem. Ritvars parasti tērpās hokeja kreklā. Uz katru spēli mēs devāmies labā omā un tādā arī atgriezāmies, jo uz mājām vedām uzvaras. Par piedalīšanos konkursā no organizatoriem saņēmām pateicības rakstu un skaistu, krāsaino DINAMO Rīga hokejkomandas foto ar hokejistu parakstiem. Paldies par aktīvu līdzdalību saku lielākajiem faniem- Katei Mednei, Ritvaram Eihem, Klintai Kalniņai, Alvilam Zaueram un Agnesei Kārkliņai. Straupes pamatskolas skolēni vēstures stundā ar Geidānmuižas bruņiniekiem Stalbes vidusskolā. Straupes pamatskolas hokeja fani. Lieldienu ligzdas 3 Ilona Čerņavska, floristikas pulciņa vadītāja Straupes pamatskolas skolēni šogad pirmo reizi piedalījās floristikas konkursizstādē Lieldienu ligzdas 3. Konkursa tēma: Pavasarī, kad viss mostas. Konkurss notika Rīgas Jauno tehniķu centrā. Piedalījās 12 audzēkņi ar saviem darbiem. 135 darbu konkurencē ieguvām arī godalgotas vietas: gadu grupā 1. vieta Evitai Vanagai par darbu Pavasara ola, 4. vieta Līgai Alksnei - Gatavi pavasarim, 7 11 gadu grupā 2. vieta Annai Lienei Brokānei - Ziedošā ligzda, 4. vieta Alisei Ancei Gulbei Pavasara šūpulis, 4. vieta Aijai Vanagai Vistu saime, 4. vieta Vivai Mednei Brīnumputns, 4. vieta Samantai Alksnei Lieldienu pārsteigums. Šajā konkursā 4. vieta ir godalgota vieta. Skolēni saņēma diplomus un balvas. Pēc laureātu apbalvošanas bija iespēja apskatīt Rīgas Jauno tehniķu centru. Četrstāvu ēkā darbojas 32 darbnīcas: jaunsargu, lidmodeļu, kuģu modeļu gatavošana, pūķu modeļu gatavošana, lego kluču (var izlikt gadalaikus) darbnīca, mūzikas ierakstu Evija Tiltiņa, mājturības skolotāja Straupes pamatskolā mājturības nedēļa notika ar vairākiem konkursiem klasēm tie bija teorijas jautājumi par to, cik pārtikas cilvēks apēd gadā? Kurš ir vienīgais produkts, kas nebojājas? Papildpunktus varēja nopelnīt par interesantu, oriģinālu noformējumu. Oriģināli noformējumi bija T.Turlajam, A. P. Martinsonei, K. Rencei klašu meitenēm jautājumi par senajiem studija, kartings, keramikas, papīra plastika, deju studija, brīvā laika pavadīšanas centrs u.c. Bērniem ļoti patika vērot kartinga trasi. Mums nodemonstrēja pašu taisīto lidmodeli. Visas darbnīcas pulciņi ir bezmaksas. Ieguvām daudz jaunu ideju, veidojot radošus darbus, fantāzijas attīstību un praktisko darbu iemaņas. Šis bija mācību gadā trešais floristikas konkurss, kurā piedalījāmies. Mācību gads jau tuvojas beigām. Novēlu bērniem daudz interesantu ideju un saulainu vasaru! Liels paldies Kasparam Čerņavskim, kas rūpējās, lai darbus varētu nogādāt uz izstādēm, sponsorēja skolas konkursa Sapņu pavasaris balvas. Annas Lienes Brokānes darbs Ziedošā ligzda. Mājturības nedēļas Sviestmaižu ballīte latviešu ēdieniem - kas ir griezņi, kļockas, nuļķenu zupa? Konkursā skolotājām uzvarētājas E.Pakalne un A.Gūtmane. Klasēm bija jāizlozē konkrēta sviestmaize un jāsagatavojas, lai varētu pagatavot, piemēram, krokodilu, mobilo telefonu, dvīņus, zivi. Šogad ceļojošo kausu ieguva 3.klase un sviestmaize Bizbizmārītes. Paldies Mārim Šķesterim par sīpolmaizītēm, ko varēja nogaršot Saulrītu skolēni. Aiva Gūtmane, Vēstures skolotāja Kopā ar Stalbes vidusskolas skolotāju A. Priedīti organizējām LIVONIJAS VIDUSLAIKU VĒSTURES STUNDU dzīvās vēstures speciālistu skatījumā un stāstījumā, kuru vadīja Geidānmuižas gidi bruņinieki. Livonijas dzīvās vēstures tradīcijas aizsācēji un Geidānmuižas veidotāji jau kopš šī mācību gada sākuma ir izstrādājuši jaunu, visiem pieejamu programmu - MĒS DODAMIES PIE JUMS, lai pierastā atmosfērā novadītu pavisam neierastu vēstures stundu. Mums pastāstīja par viduslaiku Livonijas Droša vasara Tava vasara Anita Lazdāne, 4. klases audzinātāja 18. aprīlī Straupes pamatskolas jaunākajiem skolēniem rīts sākās ar sarunu par drošību vasarā. Pasākumu vadīja Valsts policijas pārstāvji. Sarunā skolēni atkārtoja un nostiprināja zināšanas par to, kas jāievēro dažādās dzīves situācijās vasaras periodā, kā atpūsties, lai nenodarītu sev pāri. Aprīlis aizskrējis pilienu pa pilienam... Elita Pakalne Aprill! Aprill! Aprīļa pirmā darba diena Straupes pamatskolā sākās ar audzināšanas stundu Straupastelei. Mūsu rozā pelei vārda diena. Un ko gan viņai dāvāt, ja ne aprīlim visvairāk piederošo rozā apģērbu un anekdošu virpuli. Vēl pūpolu zari, laba vēlējumi, kopīga fotografēšanās... Nedēļas noslēgums ar mājturības nedēļas Lieldienu pasākumu sviestmaižu ballīti. Lieldienās saņēmām mūsu labdara Fuijkkinka kunga dāvanu, kārtējo reizi iepriecinot visus skolas bērnus ar saldumiem. Tik dāsnus ziedojumus mēs saņemam tikai ar viņa starpniecību un pateicoties viņa labajai gribai. Aprīlī esam labi pastrādājuši gan konkursos, gan olimpiādēs, vākuši makulatūru, sakopuši skolas teritoriju gar Braslas upi. posmu Latvijas vēsturē no dažādiem redzespunktiem (sākot ar sadzīvi, kaujas gājieniem, kaujas norisi utt.), stāstīja par lietām, kuras mācību grāmatās nemaz nav, demonstrēja uzskates materiālus (foto, video) no personīgā arhīva. Jebkuram bija iespēja uzdot sevi interesējošus jautājumus, ieģērbties īstā kaujas bruņojumā. Īpašai dienas kulminācijai notika zobencīņas paraugdemonstrējumi, un bija iespēja šaut ar loku! Kopā ar mani to visu skatīja Alvils Zauers, Mairis Ekerts, Matīss Rencis, Egils Eglītis, Pēteris Roberts Čeksters un Megija Alksne no 7. klases, kā arī Klinta Kalniņa, Ritvars Eihe, Mairis Eglītis un Ketija Āboliņa no 6. klases. Bebrs Bruno un runcis Rūdis noslēgumā pārbaudīja, cik uzmanīgi bērni klausījušies par drošības jautājumiem. Pēc sarunas viesi pat cienāja ar īpašām konfektēm, fotografējās kopā ar skolēniem. Pirmsskolas vecuma bērni un jaunāko klašu skolēni saņēma atstarotāju pelēku bebru Bruno. Lai mūsu bērniem saulaina un veiksmīga vasara! Lielā talka skolas bērniem bija 19. aprīlī, lai 21. aprīļa Lielajā talkā varētu piedalīties kopā ar vecākiem vai draugiem. Šogad bērni ar gandarījumu un apbrīnu jau no rudens vēroja skolas teritorijā rosāmies Ivanu Grahoļski. Jau tad sapratām, ka darba pavasarī būs mazāk nekā citus gadus. Tik rūpīgu sētnieku sen nebijām redzējuši no pusastoņiem rītā līdz vēlai pēcpusdienai mēs viņu redzējām rosāmies skolas teritorijā gan ar slotu, gan grābekli, gan lāpstu. Bērni pat stundās ierosināja, ka viņu taču vajag pieņemt darbā. Lūk, patiess darba novērtējums: ne latos, bet atzinībā. Dzeltenos talkas maisus pildījām ar pudelēm, papīriem un citādu drazu abās pakrastēs no skolas līdz Braslas tiltam. Un cilvēku nevērīgu roku izmestā bija gana daudz. Ceram, ka tie skolēni, kas ložņāja augšā, lejā, pirms kaut ko metīs zemē, padomās, cik grūti bija to savākt.

9 Lieldienu lustes Rozulā Ak, šī jaukā lauku dzīve! Ar Lieldienām saistāmas daudzas tradīcijas un ticējumi labākas veselības, ražas, miera sajūtas iegūšanai, kā arī mājas svētības nodrošināšanai. Arī Pārgaujas novads sekoja tradīcijām un pulcēja lielos un mazos uz Lieldienu svinēšanu un tradīciju ievērošanu Rozulā. Jau pusdienlaikā Rozulas tautas nama zālē visas vietas tika aizpildītas, lai novērtētu Pārgaujas novada jaunos talantus, kas skatītājiem nelika vilties. Rozulas jaunieši sanākuši kopā, lai pieteiktu sevi ar Baibas Juhņēvičas skeču Jautrās Lieldienas. Jaunieši atklāja savus talantus gan humora pārpildītās epizodēs, gan arī nopietnās jauniešu sarunās iz dzīves. Muzikālu priekšnesumu Andas Tomsones vadībā sniedza Stalbes vidusskolas skolēni. Pēc Rozulas Lieldienu kultūras cēliena, svinētājus sagaidīja jautras atrakcijas. Tika parūpēts arī par Lieldienu ticējumu ievērošanu. Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi, kā arī lai nenāktu miegs. Tad nu reiz šī bija tā vieta, kur to varēja darīt ilgi un augstu. Šūpolēs kāpa gan lieli, gan mazi. Tie, kuri bija jau izšūpojušies, varēja doties nodrošināt sev veiksmi metot olas pār kārti tā, lai nesasitas, vai pārbaudīt jau esošo veiksmi, piedaloties atrakcijā ar jēlām olām. Protams, kā jau īstās Lieldienās, neizpalika arī olu ēšana, šoreiz uz ātrumu. Par mazākajiem parūpējās Lieldienu zaķis, kurš devās ar bērniem meklēt olas. Bērnu lielu sajūsmu izpelnījās piepūšamās atrakcijas, kuras vēlējās izmēģināt arī ne viens vien pieaugušais. Dienas laikā, bērni ar sejas krāsu palīdzību, pārtapa par mīlīgiem dzīvnieciņiem. Šogad kā jaunums bija ģimenes spēle, kur tika izdalītas anketas ar visām pieejamajām Lieldienu atrakcijām, kuras bija kopīgi jāapmeklē. Aktīvākā ģimene, kura piedalījās visās Lieldienu padarīšanās un nodeva savu anketu bija Bendiku ģimene. Lielu aktivitāti izrādīja arī Turlaju, Bērziņu un Grabju ģimenes. Lieldienās neiztikt arī bez olu izstādes. Skatītāju vērtējumā 1.vietu ieguva Megija Strazdiņa, 2. vietu Kristīne Leitāne un 3.vietu saņēma Krivašonoku ģimenes kopdarbs. Lai arī laiks šajā dienā svinētājus nelutināja, apmeklējums bija liels, un, kā atzina paši svinētāji, labam pasākumam laiks nav traucēklis. Guntis Pužuls, Imants Balodis, Jānis Plūme, Andris Derums, Andris Mednis, Guna Rukšāne, Gita Lunte, Helēna Lūsiņa, Daiga Hofmane, Inta Ruciņa, Aiga Ruciņa, Indra Ruciņa, Drosma Grabe, Liene Treikale, Līga Neimane, Ināra Kursīte, Normunds Ruķis, Vitālijs Kašs, Mārtiņš Maļinovskis, Uģis Mīligs, Valdis Cīrulis, Vija Seistule, Ziedonis Tauriņš, Klāvs Briška, Renāte Hmeļņicka liels paldies šiem cilvēkiem par atbalstu un palīdzību. Par piepūšamajām atrakcijām paldies Dacei Lūkinai no Cēsīm, par gardo zupu, kas sildīja mūs - Mudītei Rutkai un Dimitrijam Solovjevam. Protams, paldies pašvaldībai par finansiālo atbalstu, kā arī kultūras darba organizatoram Dainim Siliņam un i Jolantai Vaido-Zālītei, pateicību par padarīto kopīgo darbu izsaka I. Krivašonoka. Vakaru noslēdza sirsnīgs Lienes Canndy koncerts un lustīga balle kopā ar grupu Zeļļi. Krāsosim, māsiņas, raibraibas oliņas... Šogad Lieldienas bija pāris nedēļas agrāk, kā citugad. Arī pavasaris dabā atnesa vēsumu un sniegu. Ierasts, ka Lieldienu rītā Stalbes šūpolēs, var sastapt bērnus, baudot šūpošanās priekus, bet šajā dzestrajā rītā, vien zvirbuļi bija sasēduši, pārlūkodami, vai zemē nav atrodams, kāds nejauši nokritis cepums? Nedaudz iesilstot dienai, snigšana mitējās un pa brītiņam parādījās kāds saules stariņš. Arī bērni sarosījās un devās svinēt Lieldienas. Daudzi stalbēnieši devās uz Lielās dienas pasākumu kaimiņu miestā, bet tie, kuri neaizbrauca, nelielā pulciņā, devās uz tuvējo pļavu lūkot zaķa sadētās olas. Olu meklēšanā piedalījās dažāda gada gājuma Lieldienu svinētāji, bet sajūsmas saucieni priecēja pašus mazākos, kad mežmalītē tika atrasta raibā oliņa. Zaķis bija dāsns un, kad bērniem saujas bija pilnas ar oliņām, viņi varēja piedalīties olu ripināšanā, kas sagādāja lielu prieku. Tapa arī zīmējumi ar Lieldienu zaķi, pavasara saulīti un pūpoliem. Godalgās bērni saņēma saldumus. Kā jau svētkos pienākas, Stalbē zem lielā ozola, z/s Kalniņi saimnieki Līga un Jānis Tiltiņi uz ugunskura vārīja Lieldienu zupu. Galvenais pavārs bija Jānis, bet Līga naski rūpējās, lai zupa būtu sātīga. Bija padomāts arī par svaigiem vitamīniem, jo zupai tika pievienoti svaigie nātru dzinumi. Tik smeķīgu zupu var izvārīt vien ar mīlestības piedevu darbam, ko dara. Zupa sasildīja gan lielos, gan pašus mazākos ēdājus. Paldies Līgai un Jānim par cienastu. Nu jau par tradīciju kļuvis Lieldienu kliņģeris, ko dāvina veikala Līči īpašnieki Māris un Jānis. Paldies puišiem un kliņģera cepējām! Paldies Rutai par darbu svētkos. Paldies Adrijai par Lieldienu zaķi, kurš cītīgi uzraudzīja, lai olu ripināšana notiktu patiesi ar lielu sajūsmu. Lai arī nelielā pulciņā Stalbē svinējām Lieldienas, mazajiem svinētājiem šie svētki paliks atmiņā un šajā dienā tika saņemts daudz mīlestības un labestības. Paldies līdzcilvēkiem un Pārgaujas novada kultūras darba organizatoram Dainim Siliņam par atbalstu. Ar pateicību Grieta Grosberga Auciemmuižas telpās jau ar otro izrādi savā karjerā, kultūras baudītājus priecēja Raiskuma pagasta amatierteātris Punkts uz i, kurš uz Baibas Juhņevičas joku lugas Ak, šī jaukā lauku dzīve pirmizrādi bija pulcējis aptuveni simtu trīsdesmit skatītājus. Jau izlasot pie afišas dēļiem un veikalos izliktās programmiņas, iedzīvotāji iztēlojās savu lugas scenāriju, kuru teātra vadītājai Inesei Kalniņai izdevās arī pierakstīt un salīdzināšanai nolasīt teātra apmeklētājiem. To bija tik interesanti klausīties, ka nolēmu pierakstīt un aizsūtīt lugas autorei, tā Inese Kalniņa. Saimniekošanu lauku sētā, ar savstarpējo attiecību pārpratumiem, gaļas žāvētavas dedzināšanu un nebeidzamiem jokiem, uzņēmās: Saimnieks Danils Čudorāns, vecā Prauliene, saimnieka māte Dace Vītus, Diāna, strādniece lauku sētā Antra Priedīte, Sinta, jaunā strādniece Anda Razgačeva, Juris Jusītis, policists, saimnieka draugs Jānis Anckiņš, Jopciks, kaimiņš Roberts Vanders, Tukiņ Lija, Jopcika sieva Dace Eihenbauma, Lejkalnu Andropolīne Zane Pokkere Gita Vilciņa, Pastniece Modrīte Zieda- Ziediņa, Pilsētnieces Līga Grāvele un Madara Lāce, Reportieris Ojārs Blaus. Kā pastāstīja I.Kalniņa: Tikai daži no dalībniekiem studiju gados ir spēlējuši uz skatuves studentu teātrī, bet pārējiem šī ir jauna, aizraujoša, adrenalīna pilna nodarbe, kura nes arī dikti daudz prieka gan pašiem, gan skatītājiem Aizkulisēs manāmais jauno mākslinieku uztraukums izzuda, kad aktieri devās uz skatuves. Tēlojums bija profesionāls un pārliecinošs. Par to liecināja arī skatītāju nebeidzamās ovācijas un ziedu klēpji, kas tika pasniegti amatierteātra dalībniekiem pēc izrādes beigām. Īpašu apsveikumu saviem vecākajiem kolēģiem bija sagatavojis jauniešu amatierteātris Cālīši, brālīši. Es ceru, ka pirmizrādes vakars skatītājiem bija prieka un pozitīvu emociju pilns un ka mums izdevās novērst jūsu domas no ikdienas rūpēm un bažām, no nepadarītajiem darbiem un jūs ļāvāties teātra mākslas burvībai, Inese Kalniņa par pirmizrādi. Vēlam veiksmi un radošumu, kā arī jaunus un tikpat veiksmīgus tēlojumus! 1600 korķīši trijās nedēļās Jaunieši skaita trijās nedēļās savāktos korķīšus. Latvija tīrākā vieta pasaulē. Tāda ir Lielās Talkas sākotnējā vīzija. Kamēr vēl ejam uz to, katru gadu Lielās Talkas organizatori domā par jaunām aktivitātēm, kuras uzrunātu dažādu publiku. Šogad viena no tādām akcija, kuras ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti sakrāt un nodot pēc iespējas vairāk plastmasas pudeļu korķīšu. No savāktajiem korķīšiem Lielās Talkas dienā, 21.aprīlī, Rīgas centrā veidoja pasaules karti ar mērķi uzstādīt pudeļu korķīšu rekordu. Šajā kartē ar sarkaniem korķīšiem tika atzīmētas tās pasaules valstis, kurās ik gadu norisinās Lielā Talka. Raiskumā nesen dibinātā jauniešu biedrība Vari un dari atsaucās šim aicinājuma un triju nedēļu garumā vāca korķus gan no dažādu dzērienu pudelēm, gan piena pakām. Ikkatrs korķis šajā laikā bija zelta vērtē. Auciema apkārtne tika atbrīvota no korķīšiem. Daži vācēji pat ballīšu laikā uzpasēja, lai neviens korķis nenokļūst atkritumu urnā. Rezultātā no ballītes mājās nāca ar pilnām kabatām korķu, par šausmām mājiniekiem, kuri domāja, ka tas viss ir arī izdzerts. Daži biedri savāca vienu korķīti, daži trīs simtus, bet katrs bija no svara, lai sasniegtu kopējo skaitu. Kopumā jauniešu biedrība savāca gandrīz 1600 korķīšus, tā pieliekot savu artavu pasaules kartes tapšanā. Jāpiebilst, ka pasaules kartes izveide pieteikta arī pasaules Ginesa rekordam.

10 10 UNGURMUIŽĀ NO 12. MAIJA LĪDZ OPERMŪZIKAS SVĒTKIEM Guna Rukšāne ATKLĀŠANA 12. MAIJĀ PLKST Brīdis pirms ziedoņa Saka, ka visaukstākais brīdis ir pirms saullēkta, ka nakts jau pagājusi, bet saule tikai sārto debessmalu tas ir kā apsolījums, ka tūlīt, tūlīt būs silti un saulaini. Rakstot šis rindas 17. aprīlī, sirds gan nav nekāda priecīgā pēc saltajām Lieldienām, bija visai pasilta nedēļa un dvēselē parādījās cerību stariņš, taču šodien vēl joprojām ir jākurina kamīns, silti jāsaģērbjas, ārā ejot, un zeme. Zeme ir tā pielijusi, ka narcišu vagās dažviet stāv ūdens, bet par lilijām uz lauka es sev aizliedzu domāt. Izdzīvos jau visas vai lielākā daļa, kuras tāpat kā cilvēks spēj paciest un panest daudz dzīves grūtuma, netaisnības un nelaimju. Ak, laimīgās, kuras sargā siltumnīcas jumts, kas nekaiš jums nemirkst kājas saltos, ūdeņainajos dubļos, jūsu vāros dzinumus nenokodīs negaidītas salnas, kā tas bija ar steidzīgajām narcisēm, kuras izspraucās no zemes marta sākumā un nu lapu gali dzelteni kā kādai jaunai šķirnei. Vienīgais, kā varu palīdzēt, ir nekavējoties dot minerālmēslus vai vismaz pelnus, lai saņemas, jo viss slāpeklis jau sen ir izskalots no augsnes un tad vajag dopingu, lai aizmirstu salu un saņemtos ziedēšanai un tas trakākais, ka jāzied jau pēc trim nedēļām, kad ļaudis atbrauks paskatīt kādas izskatās naivās narcišu sejiņas Jaunrūjās. Pavasara pirmajai mēslošanai veikalā jāprasa amonija nitrāts. Jā, ļoti jāuzmanās, lai mēslojuma granulas netrāpītu uz lapām, jo šķīstot strauji pazeminās temperatūra un lapa vienkārši nosalst. Arī sāļu koncentrācija ir milzīga un augam granulas nokļūšana uz lapām līdzinās sāls kaisīšanai vaļējā brūcē. Brr, noteikti kož. Sniegpulksteņi, pienpulkstenītes, tīkliņīrisi gan šogad ziedēja ilgi. Pirmā fotogrāfija ar lieliem pumpuriem ir no 3. III, bet pāris dienas vēlāk sāk ziedēt dzeltenziedu krokusi. Tad uznāca sals un arī nedaudz sniega, bet sīksti ir pirmie pavasara ziediņi. Šobrīd vēl zied sniegpulkstenīšu pildītās formas, bet lielākā daļa krokusu un īrisiņu beidz savu manifestāciju. Piesaulītē skaisti uzziedējusi eritronijas šķirne Altai Snow, kuras ziedkāti ir izstiepušies savi 20 cm gari, un tas, protams, pateicoties vēsajam laikam. Re, izrādās no tā arī kāds labums, jo saulainā laikā visas puķes nozied tik ātri, ka reizēm nepagūsti gana izpriecāties. Tāds ideāls laiks, kad ir mēreni silts, ne karsts, un ziedēšana izstiepjas nedēļām ilgi tāda dieva dāvana laikam jau ir retums. Tad ik rīta inspekcija ap puķu dobi ir skaistākais rīta cēliena mirklis ak, skat, jau spraucas ārā no zemes cīrulīši un, kas tad te man tāds par punu nāk ārā? Pareizi, es taču augustā iestādīju vairākus eremūrus, lai tam veltītajos dārza svētkos ziedētu vairāki dižie skaistuļi. Bet nu būs gan varens, jo no zemes dzenas ārā pumpuri bērna dūrītes resnumā. Pavasaris man ir saspringts laiks, kad darbs dzen darbu un tad tikai nodomāju ā, te man jau tik sabiezināts krokusu puduris pēc Jāņiem jāizrok un rudenī jāiestāda retāk. Tad aizjoņo vasaras saulgrieži un viss piemirsies, jo krokusu lapiņas arī ir pazudušas un tā katru gadu. Vienu gan es cenšos redzot vīrusainus ziediņus, tos nekavējoties izroku, jo nav jau gudri stādīt atpakaļ bumbuļus, no kuriem nākamajā gadā attīstās pusatvērušies (slimie krokusi nekad neatveras), sagriezušies ziedi. Tulpēm un lilijām raksturīga raibziedainība, kad zieds paliek arvien raibāks, tas atpaliek arī augumā, lapas arī var būt ar dzelteniem iesvītrojumiem. Peonijām, muskarēm, zilsniedzītēm vīruss izpaužas lapu mozaīkas veidā - tās ir bālganas vai dzeltenas svītras, reizēm neregulāras formas aplīši vai vēl kāda cita ģeometriska figūra. Pret vīrusiem zāļu nav arī augu pasaulē, tāpēc skaistu ziedu labad (lai sūcējkukaiņi nepārnes vīrusu uz veselo kaimiņu), vīrusainie augi ir jāizrok un bez žēlastības jāsadedzina. Jāpiemin arī flokšu zaļziedainība reta, bet pietiekami bīstama, kas var inficēt atvasaras burvīgos ziedētājus. Šī vīrusa izpausmi redzēju veco saimnieku stādītajā flokšu puduri izraku cera daļu, kuru bija skāris vīruss un nu jau desmit gadu laikā atlikusī daļa zied bez slimības pazīmēm. 1.maijā plkst STALBES TAUTAS NAMĀ SENIORU FESTIVĀLS STALBES PAVASARIS SVĒTKU GĀJIENS, KONCERTS Koncertā piedalās dejotāji un dziedātāji no Valmieras, Līgatnes, Stalbes, Burtniekiem, Priekuļiem, Salacgrīvas, Kaives, Cēsīm, Taurenes, Staiceles un Straupes 4.maijā plkst. 19:00 STALBES TAUTAS NAMĀ PĀRGAUJAS NOVADA ĢĒRBOŅA SVĒTKI Svētku programmā: Novada ģerboņa iesvētīšanas ceremonija; Svētku koncerts: Lorija Vuda, Hardijs Madzulis, jauniešu simfoniskais orķestris Draugi, Līva Madzule un L.Vudas jaunie solisti Ieeja bez maksas Balle spēlē grupa KLAIDONIS, groziņi, ieeja Ls 2,- 12.maijā plkst.17:00 Uzziedi, UNGURMUIŽA! UNGURMUIŽAS sezonas atklāšana Programmā: Pārgaujas lakstīgalas, Gunas Rukšānes ziedu kompozīcijas, Daces Odiņas-Zaharovas tekstilijas. 12.maijā plkst Rozulas tautas namā Ģimeņu vakars Es savai māmiņai Aicina amatierteātris Rozbeķēni un viņu draugi Atpūtīsimies omulīgā atmosfērā pie galdiņiem ar līdz paņemtiem groziņiem Aicināti visu paaudžu ļaudis Par mūziku rūpēsies Ģirts Jaunzems 12.maijā plkst. 14:00 Pārgaujas novada Auciemmuižā koncerts Duets SANDRA 23.maijā plkst AUCIEMA TAUTAS NAMĀ Bērnu popgrupu festivāls PIENENĪTE Piepūšamās atrakcijas, disenīte Straupes estrādē 2.jūnijā sezonas atklāšana plkst Tautas deju ansambļa Liesma koncerts plkst Pirmajā šīsvasaras zaļumballē Kokmuižas muzikanti. Ieeja Ls 2,- no , vēlāk Ls 3,00. Darbosies bufete Pavasaris ir īstais un faktiski vienīgais brīdis, kad jānolasa pārziemojušie gliemeži, kuri bija paslēpušies augsnes virskārtā zem mulčas. Rušinot augsni, tie vairs nekur nevar paslēpties un atliek vien salasīt un... aiznest tālu prom, jo turpat uz vietas nodarboties ar gliemežu iznīcināšanu vienkārši nedrīkst - gliemežiem no tuvas un tālas apkārtnes tas ir signāls, ka vakariņu galds klāts. Ko padarīsi, bet mīļais bērnu dienu gliemezītis ar gardu muti notiesā gan sugas brāļu mirstīgās atliekas, gan trūdošās augu daļas, gan pavisam svaigas lapiņas. Lai nu būtu pavisam drošs, ka kāds izglābies indivīds atkal nesadēj skaistas, baltas, ikriem līdzīgas oliņas un tad cīņa jāsāk no jauna, jānopērk metaldehīda granulas un jāizkaisa tās ap augu ceriem. Īstais laiks tīrīt dīķus, jo gribam vai nē, atmirušās augu daļas tomēr ir jāizvāc, jo pretējā gadījumā savairosies aļģes un tās nu ir vienreiz nepatīkamas. Jākontrolē arī Novadā dzimuši Straupes pagastā Raivis Zariņš Patrīcija Kaniņa Raiskuma pagastā Marta Lapšāne Metjū Filips Mirks Sveicam jubilārus! Raiskuma pagastā Zinu Rudzīti 90 gadi Emmu Paulīni Rāceni 91 gads Elmāru Šreiberu 83 gadi Genovefu Krasovsku 84 gadi Hermīni Maigu Kūli 89 gadi Maiju Cauni 85 gadi Moniku Tretjakovu 88 gadi Straupes pagastā: Ainu Blatu 85 gadi Vilmu Viļumsoni 89 gadi Stalbes pagastā Elgu Putniņu 86 gadi Mūžībā aizgājuši Stalbes pagastā Milija Lasmane 69 g.v. Straupes pagastā Miervaldis Matisovs 47 g.v. Anita Elksnīte 64 g.v. Raiskuma pagastā Vizma Cimbule 74 g.v. Anna Ogste 81 g.v gadā dzimušo bērniņu vecāki, kuri nepiedalījās pasākumā, svētku dāvanas var saņemt: Stalbē pie Laimas Porietes Stalbes un Straupes pagastu bērniem, Raiskumā pie Nellijas Lapšānes Raiskuma pagasta bērniem. Sludinājums Meklējam mīļu auklīti puisītim (10 mēn.), atsauksimies uz telefonu , Straupē. Straupes lauku labumu tirdziņš 6., 20. maijā no pl Plācī, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe pagalmā. Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr (Rudīte). krastmalas augu daudzums un katrā ziņā nestādiet pie dīķiem kokus, jo lapas tā vai tā nonāks ūdenstilpnē. Skaistas jau izskatās bildes ar pāri ūdeņiem nolīkušu bērzu, pāris vītoliem un veselu kaudzi krūmu, bet, ja jau ļoti gribas, tad var ieteikt pūpolvītola šķirni Curly Locks nokarens vainags, zari izlocīti, ziedi sudrabpelēkas spurdzes. Glīts un lapu nav daudz. Arī pierastais pūpolkoks tīri labi iederas krastmalas ainavā. Kad avīze nonāks jūsu rokās būs sācies stādīšanas trakums. Mūsu mājā jau būs iestādīti 27 jauni kociņi: ābeles (Mālābele, Īstais sīpoliņš, Cukuriņš, Balva, Auksis, Kardināls, Agra, Mamuts, Discovery ), plūmes ( Komēta, Moskovskaja, Valter, Ažena plūme), melnā aprikoze, aprikoze Ķīpsala 48, bumbieres ( Suvenīrs, Ļubimaja Oseņņaja, Moskovskaja, Kanēļa bumbiere un vairāki Elmāra Kursiča hibrīdi). Arī jums visiem priecīgi pārdzīvot un izdzīvot ziedoni!