Swedbank ekonomikas forums: Pasaules ekonomika atgriezusies uz izaugsmes takas, ilgtspējīgas izaugsmes stūrakmens ir produktivitāte Maija beigās Swedb
|
|
- Leontīne Vītols
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Swedbank ekonomikas forums: Pasaules ekonomika atgriezusies uz izaugsmes takas, ilgtspējīgas izaugsmes stūrakmens ir produktivitāte Maija beigās Swedbank rīkoja ekonomikas forumu, kurā seši Ziemeļvalstīs ietekmīgi ekonomisti, kā arī Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti un Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis diskutēja par jautājumiem, kas šobrīd satrauc uzņēmēju, ekonomistu, politiķu un arī plašākas sabiedrības prātus. Diskusijas centrā bija divas nozīmīgas tēmas: Pirmkārt, vai pasaules un Eiropas ekonomikā ir atgriezusies izaugsme, vai arī gaidāma ilgstoša stagnācija? Otrkārt, kas nosaka un tuvāko gadu laikā noteiks ekonomikas augšupeju? Sarunā par abiem šiem jautājumiem savās pārdomās, novērojumos un prognozēs dalījās: Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreassens Saeimas ekspremjers un Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā ievēlētais deputāts, Valdis Dombrovskis Swedbank galvenā ekonomiste Zviedrijā Anna Fellandere Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā Tonu Mertsina Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijus Mačiulis Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti Šajā žurnālā piedāvājam Jūsu uzmanībai nozīmīgākās atziņas, kas izskanēja forumā. Foruma video: Savus ieteikumus, atziņas, novērojumus, kas varētu mums palīdzēt organizēt nākamos Swedbank ekonomikas forumus, lūdzu, nosūtiet uz šo e-pastu:
2 Produktivitāte = dzīves līmenis Enriko Moretti Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Baltijas valstis ir mazas atvērtās ekonomikas ar lielu ienākumu līmeņa atšķirību pret Eiropas Savienības vidējo līmeni un brīvu darbaspēka kustību ES ietvaros. Izņemot recesiju periodus, algas aug un turpinās augt. Ražīguma pieaugumam atpaliekot no algu pieauguma, darba tirgus var pārkarst, kam seko emigrācija, lejupslīdes periodos. Tāpēc darba ražīguma kāpums ir noteicošais faktors dinamiskam un noturīgam ienākumu kāpumam. Par ražīguma izaugsmes jaunākajām tendencēm pasaulē un to virzītājiem stāstīja foruma īpašais viesis Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti. Lielākās atšķirības produktivitātes līmeņos ir saistītas ar diviem faktoriem: izglītības līmeni un inovācijām. ASV, Eiropas un Āzijas valstu pieredze rāda, ka augstāks dzīves līmenis ir pilsētās un reģionos, kur koncentrējas augstākas kvalitātes darbaspēks, proti, izglītotāki cilvēki un inovatīvi uzņēmumi. Galvenais produktivitātes izaugsmes avots ir t.s. tirgojamie sektori, proti, sektori, kuru produkti/pakalpojumi ir tirgojami un tiek pakļauti valsts vai starptautiska līmeņa konkurencei (piemēram, rūpniecība, transports, lauksamniecība utt.). Tieši šie sektori ir tie, kas nosaka ekonomikas kopējo produktivitātes līmeni un tātad arī ienākumu līmeni. Produktivitāte nozarēs, kas pārsvarā strādā uz iekšējo tirgu un sniedz netirgojamus pakalpojumus (viesmīļi, frizieri, juristi, ārsti u.c.) laika gaitā produktivitāti paši par sevi strauji neuzlabo. Netirgojamie sektori iegūst no izaugsmes tirgojamos sektoros. Piemēram, novērtējumi ASV rāda, ka katra (labi apmaksāta) darba vieta high-tech uzņēmumos (piemēram, informācijas tehnoloģiju vai farmācijas nozarēs) rada piecas citas darba vietas pakalpojumu sfērā, nevis otrādi. Tirgojamo sektoru attīstība veicina visa apkārtējā reģiona attīstību, ceļ kopējo algu līmeni un uzlabo dzīves kvalitāti kopumā. Šādu uzņēmumu piesaiste ir lielākais ekonomikas politikas izaicinājums ikvienai valstij. Ja gribat palīdzēt mazturīgajiem, viens no labākajiem risinājumiem ir atbalstīt augsti kvalificētu un labi apmaksātu darbavietu izveidi. Es lēšu, ka katra darbavieta inovatīvajā sektorā rada piecas jaunas darbavietas pārējā tautsaimniecībā. Tas ir ļoti liels efekts. /Enriko Moretti, intervijā žurnālam Ir/ Tehnoloģiskais progress un digitalizācija sniedz mums lielas iespējas, bet tas var arī palielināt nevienlīdzību lielākie ieguvēji varētu būt iedzīvotāji ar labāku izglītību un prasmēm. /Anna Fellandere, Swedbank galvenā ekonomiste Zviedrijā/
3 Ķīna lielākais risks pasaules ekonomikas attīstībai Haralds Magnuss Andreassens Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Vērtējot norises pasaules ekonomikā, Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreassens uzsver, ka kopumā pasaules ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa. Neskatoties uz riskiem, kas pasaules ekonomikai draud saistībā ar norisēm Ķīnā, H. Andreassens ir noskaņots optimistiski. Viņš aicina atcerēties, ka pēdējo desmitgažu laikā tikai nepilni 15% no visa laika pasaulē ir piedzīvotas recesijas, bet visā pārējā laikā vērojama nemitīga ekonomikas izaugsme. Pēdējo sešu gadu laikā ASV un Eiropas valstīs daudz ekonomikas problēmu ir jau atrisinātas un to vietā nav nākušas daudz jaunu. Privātā sektora kredītsaistību samazināšanas process lielā mērā jau ir aiz muguras investīcijas aug, lai arī vēl aizvien ir zemā līmenī, uzkrājumi ir augsti. Fiskālā konsolidācija sabiedriskajā sektorā ir aiz muguras un valsts parādu līmenis stabilizējas. Ir veiktas būtiskas strukturālas izmaiņas eirozonas institūcijās banku sektorā, fiskālā politikā, stabilitātes mehānismos. Algu kāpums ir vien 1 2% gadā, līdz ar to tuvākajā laikā nav prognozējama nozīmīga patēriņa cenu inflācija, bet arī deflācijas riski ir pārspīlēti. Šobrīd lielākos riskus pasaules ekonomikai potenciāli var radīt Ķīna. Ievērojams privātā sektora parāda pieaugums, aktivitātes mazināšānas mājokļu tirgū un dārgāks finansējums uzņēmumiem tas rada bažas par turpmāko attīstību. Tomēr jāsaka, ka Ķīna nav ļoti cieši integrēta pasaules finanšu tirgos (t.sk., galvenokārt aizņemas iekšējā tirgū), lai izraisītu tādu krīzi, kādu pasaule piedzīvoja pēc Lehman Brothers sabrukuma. Jūsu [Baltijas valstu, red.] pašreizējais izaicinājums ir darba ražīgums, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (..) Ekonomikā, kuras produktivitāte ir zemāka nekā citiem Eiropā, gluži vienkārši ir jābūt uzlabojamām jomām, un izglītība acīmredzot ir viena no tām. /Haralds Magnuss Andreassens, intervijā laikrakstam Dienas Bizness/ Nozīmīgākās atziņas Foruma apmeklētāju viedokļi Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents: Ķīnas turpmākais attīstības scenārijs lielā mērā izšķirs notikumus lielā pasaules daļā, jo pārmaiņas tik nozīmīgā ekonomikā radīs patiešām globāla mēroga sekas. Jautājums ir, kad, kādas un cik plašas pārmaiņas ir gaidāmas Ķīnā? Otrs, Latvijas ekonomikas attīstībai ļoti nozīmīgais faktors, ir notikumi Krievijā.
4 Baltijas valstis raugās uz notikumiem Krievijā un Ukrainā Mārtiņš Kazāks Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Baltijas valstu ekonomistu uzmanība šobrīd vairāk ir pievērsta notikumiem Krievijā un Ukrainā. Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks domā, ka šogad Krievijas ekonomikā būs recesija. Tomēr Krievijas rublis pēc vājināšanās perioda ir nedaudz atguvies, un finanšu tirgos jau vērojama stabilizācija. Swedbank ekonomisti domā, ka bāzes scenārijā (kas ir visticamākais scenārijs) ja sankcijas pret Krieviju paliks esošajā līmenī notikumiem Ukrainā un Krievijā nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Eiropas ekonomikas izaugsmi. Sliktāks scenārijs īstenotos, ja konflikts Ukrainā saasinās, tiek ieviestas plašākas sankcijas pret Krieviju un Krievija uz to reaģē, nosakot tirdzniecības šķēršļus un pārtraucot/mazinot energoresursu piegādes. Šādā gadījumā energoresursu cenu pieaugums samazinātu izaugsmi arī Eiropā, arī Krievijā recesija būtu dziļāka un negatīvā ietekme uz NVS ekonomikām lielāka. Ja pasaules ekonomikai riskus rada Ķīna, tad Baltijas valstīm sliktā ziņa ir notikumi Krievijā. Krievija ir vāja, lai ģenerētu izaugsmi bezdarba līmenis vairs nesarūk, ienākumu kāpums ir kļuvis rāmāks, tādējādi cilvēki pelnīs un tērēs mazāk. Trūkst reformu, kas veicinātu izaugsmi. Kapitāla aizplūde un procentu likmju kāpums nozīmē vājākas investīcijas. Krievijā šogad sagaidāma neliela recesija, tomēr ekonomiskā situācija nudien nav tik slikta kā 90. gadu nogalē gadā tā varētu sākt lēni atgūties. Kopumā Krievijas-Ukrainas konflikts, kā arī nesen parakstītais līgums par Krievijas dabas gāzes piegādēm uz Ķīnu, apstiprina, ka Krievija pašlaik pagriež muguru Eiropai un vairāk lūkojas Āzijas virzienā, kamēr Eiropa vairāk pavēršas ASV virzienā. Ņemot vērā ļoti vāju Krievijas ekonomikas attīstību, arī izaugsme Baltijā būs lēnāka. Tomēr tieša ietekme būs koncentrēta vien dažās nozarēs, piemēram, transportā, tūrismā, atsevišķās pārtikas pārstādes nozarēs. Gaidāms, ka eksporta kritumu uz Krieviju tomēr kompensēs eksporta kāpums uz Eiropu un citām valstīm, kur izaugsme pieņemas spēkā. /Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā/ Latvia s goods exports to Russia in 2013, % of total goods in the specific sector
5 Baltijā gaidāma eksporta atgūšanās Tonu Mertsina Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā No Baltijas valstīm vājāka ekonomiskā situācija šobrīd ir Igaunijā, kur šī gada pirmajā ceturksnī IKP bija turpat par 2% mazāks nekā pirms gada (Latvijā un Lietuvā ap 3% izaugsme). Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā Tonu Mertsina pieļauj, ka Igaunija šogad ieslīgs nelielā recesijā, Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam varētu tikt samazinātas. Straujš algu kāpums Igaunijā sāks bremzēties un, uzlabojoties eksporta perspektīvām, Igaunijas ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Ekonomikas izaugsme visās Baltijas valstīs lielā mērā ir atkarīga no eksporta. Neskatoties uz to, ka pašlaik galvenais izaugsmes dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš, ja eksports nenāks palīgā, mājsaimniecību tēriņu izaugsme pakāpeniski saruks. Tomēr gaidāms, ka izaugsmei eirozonā pieņemoties spēkā, pieprasījums pēc Baltijas valstu eksportētām precēm un pakalpojumiem augs, un arī ekonomikas izaugsme Igaunijā, Latvijā un Lietuvā gadā atkal paātrināsies. Bezdarba līmenim turpinot samazināties, visās Baltijas valstīs pērn piedzīvojām nozīmīgu algu kāpumu, Igaunijā nominālās vidējās algas pieaugums sasniedza 8%, un zemas inflācijas apstākļos arī reālās vidējās algas kāpums bija nozīmīgs. Ja algu kāpums ilgstoši apsteidz produktivitātes pieaugumu, tas negatīvi ietekmē valsts konkurētspēju un ar laiku var bremzēt izaugsmi. Šis ir viens no svarīgākajiem iekšzemes riska faktoriem visās Baltijas valstu ekonomikās. Nozīmīgākās atziņas Foruma apmeklētāju viedokļi Elīna Stengrēvica, žurnāla Ir Nauda galvenā redaktore: Runājot par nākotni: ekonomikas izaugsme nav iespējama bez produktivitātes audzēšanas. Kā to panākt? Visvairāk tā atkarīga no izglītības un inovācijām, jaunu produktu radīšanas. Latvija ir malači tai ziņā, ka kopējais uz vienu darba ņēmēju pieteikto patentu skaits Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Valdis Dombrovskis minēja, ka tuvākajā nākotnē Latvijā lielākais pieaugums Eiropas naudas apguvē plānots tieši inovācijām un pētniecībai. Taču pētniecībā un attīstībā būtu jāinvestē ne tikai publiskajam sektoram, bet arī pašiem uzņēmējiem patlaban Baltijas valstīs tas notiek visai kūtri.
6 Lietuvai un Latvijai nekavējoties jāķeras pie inovāciju veicināšanas! Nerijus Mačiulis Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Baltijas valstu konverģence ar Eiropas Savienību (ES) ir bijusi iespaidīga Latvijas gadījumā ienākumu līmenis audzis no 45% no ES vidējā gadā līdz pat teju 70% šobrīd. Līdzīgs kāpums bijis arī Lietuvā un Igaunijā. Ja ar līdzīgu tempu ienākumu līmenis turpinātu pierauties pie ES vidējā arī nākamajos desmit gados, Baltijas valstu iedzīvotāju dzīves līmenis nonāktu tuvu ES vidējam jau gadā. Tomēr Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijus Mačiulis uzskata, ka vairākus gadus piedzīvotā straujā Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumu tuvināšanās ES valstīm turpināsies ievērojami lēnākā tempā (varētu būt ap 1% gadā). Viens no lielākajiem vidējā termiņa izaicinājumiem Baltijas valstu ekonomikām ir inovāciju veicināšana. Īpašu uzmanību viņš vērš uz nepietiekamiem ieguldījumiem izpētē un attīstībā Latvijā un Lietuvā. Lietuva un Latvija iegulda vidēji 2 3 reizes mazāk izpētē un attīstībā nekā vidēji ES. Ieguldījumu līmenis Latvijā ir vien 0,7%, Lietuvā 0,9% no IKP, kas nozīmīgi atpaliek no Eiropas pašreizēja līmeņa (ap 2%) un arī Eiropas mērķa gadā sasniegt 3%. Bez tam, ja vērtē tikai uzņēmumu ieguldījumus, situācija ir vēl sliktāka Latvijā un Lietuvā tie nesasniedz pat 0,5% no IKP. Vienlīdz nozīmīgs izaicinājums Baltijas valstīm ir arī demogrāfijas tendences, izglītības kvalitāte, kā arī institūciju un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte. Demogrāfijas tendences, tai skaitā darbspējīgu cilvēku skaita samazināšanās Baltijas valstīs ir izaicinājums, kura risināšanai nepieciešami adekvāti ekonomikas politikas lēmumi. /Nerijus Mačiulis/ R&D expenditure in 2004 and 2012*, % of GDP
7 Parmaiņām nodokļu jomā jābalsta Latvijas konkurētspēja un jāmazina ienākumu nevienlīdzība Valdis Dombrovskis Ekspremjers un Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā ievēlētais deputāts Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm Latvijā kopējais nodokļu slogs ir zems, taču nodokļi ir augsti tieši zemo algu saņēmējiem. Tieši šis jautājums kā viens no prioritārajiem būtu jārisina valsts konkurētspējas kontekstā, uzskata Valdis Dombrovskis, ekspremjers un Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā ievēlētais deputāts. Bijušais valdības vadītājs Swedbank Ekonomikas forumā skaidroja, ka pārmaiņas nodokļu jomā jau ir bijušas, piemēram, no jauna tika ieviesti sociālo iemaksu griesti lielo algu saņēmējiem, jo citādi Latvija nebija konkurētspējīga labi apmaksātu darbinieku jomā Lietuvas un Igaunijas kontekstā, taču daudz kas vēl ir darāms. Pārmaiņām nodokļu jomā jābūt fokusētām, proti, Latvija nevarēs atļauties vispārēju nodokļu samazināšanu, taču vajag fokusēties uz tām jomām, kas sekmē konkurētspēju un mazina nevienlīdzību. Galvenais mērķis nodokļu mazināšanā ir zemo algu saņēmēji. Latvijā ir jāmonitorē algu kāpums un nedrīkst atgriezties pirmskrīzes situācijā, kad algu kāpumu stimulēja algu palielināšana sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma kāpums daudzkārt pārsniedza produktivitātes pieaugumu. Tagad algu kāpumu Latvijā balsta privātais sektors, un tā tam jābūt arī turpmāk algu kāpumam sabiedriskajā sektorā ir jāseko privātajam sektoram. Patlaban ES iekšējais tirgus ir labi attīstīts preču jomā, taču pakalpojumu jomā tā nav. ES var kāpināt izaugsmi pilnībā ieviešot Pakalpojumu direktīvu, vienkāršojot un attīstot pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū. Vēl viens risināmais jautājums ir vienotais digitālais tirgus. Pašlaik ES ir 28 dažādi tirgi, kas katrs cenšas attīstīt digitālos pakalpojumus, taču tie būtu jāattīsta pārrobežu līmenī jāattīsta elektroniskie dokumenti, iespēja izmantot elektroniskos parakstus. Nodokļu pārmaiņām ir vajadzīgs sabiedrības konsensuss un tāda patlaban nav. Ja būs pietiekams pieprasījums pēc lielāka budžeta, tad būsim to spējīgi nodrošināt. /Valdis Dombrovskis/ Nozīmīgākās atziņas Foruma apmeklētāju viedokļi Ģirts Rungainis, Prudentia partneris, padomes loceklis: Izšķirošs faktors ikvienas valsts attīstībai ir un būs cilvēku individuālā konkurētspēja. Ņemot vērā, ka tas prasa ieguldījumus, par nozīmīgu apstākli kļūs Latvijas spēja piesaistīt kapitālu. Bez adekvāta investīciju piesaistes līmeņa, Latvija turpinās zaudēt cilvēkus.
European Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākLatvijas ekonomika Mēneša apskats, Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa Lija Strašuna Nr gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīga
Lija Strašuna Nr. 1 12. gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīgas izaugsmes atslēga Investīcijas ir virzījušas ekonomikas izaugsmi kopš 11.gada. Tomēr pēc spēcīgā uzrāviena 12.gada sākumā
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākAM_Ple_NonLegReport
21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts
SīkākECB speciālistu gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai
ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai 1 1. Euro zonas perspektīva: pārskats un galvenās iezīmes Gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanās euro zonā turpināsies,
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākRecent economic developments in Latvia
Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākPowerPoint Presentation
Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, SWD(2019) 1013 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.2.2019. SWD(2019) 1013 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS 2019. gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI,
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākĒku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va
Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO valdes loceklis Tālr.: 67027427 Fakss: 29371545 E-pasts:
SīkākPowerPoint Presentation
Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -
SīkākLetonie_etude_fin_lv
PETIJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIALO SITUACIJU BALTIJAS VALSTIS: LATVIJA pētījums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs LATVIJA Kopsavilkums
SīkākPowerPoint prezentācija
2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot
SīkākIEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija
D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas
SīkākIzskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s
Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem
SīkākPowerPoint Presentation
VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes
SīkākMicrosoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc
1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju
SīkākEIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald
15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS
SīkākBaltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā
Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākSlide 1
nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākMAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS gada jūnijs
MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS 2019 JŪNIJS DECEMBER ISSN 1691 5933, Nr. 29 Latvijas Banka, 2019 Pārpublicējot obligāta avota norāde. Latvijas Banka K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050 Tālrunis: 67022300
SīkākSIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018
SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada sešiem mēnešiem 2018 Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam
SīkākMakroekonomikas pētījumu daļa Makroekonomikas pētījumu daļa - Latvijas ekonomika 2014.gada 3.februāris Latvijas ekonomika Tematiskais apskats Parādsai
Makroekonomikas pētījumu daļa 14.gada 3.februāris Latvijas ekonomika Tematiskais apskats Parādsaistību slogs turpina mazināties Parādsaistību slogs turpina sarukt Nefinanšu uzņēmumu jaunā kreditēšana stagnē
SīkākVaks2016.cdr
Finanšu stabilitāte tāds finanšu sistēmas (finanšu starpnieki, tirgi un tirgus infrastruk tūras) stāvoklis, kādā tā spēj izturēt šokus, neradot nozīmīgus finanšu starpniecības un kopējo finanšu pakalpojumu
SīkākSCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
SīkākMicrosoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats
Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes
Sīkāk17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv
17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms 2016. gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apvilkt tikai vienu atbildi! Par katru pareizu atbildi
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākPrezentacja programu PowerPoint
EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.
SīkākFMzino_
Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz
SīkākAKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Lat
AKTĪVĀS METODES SKOLĒNU IZGLĪTOŠANĀ LATVIJAS BANKAS ZINĀŠANU CENTRA "NAUDAS PASAULE" APMEKLĒJUMS DARBA LAPAS PAMATSKOLAI (7. 9. KLASEI) 8 varianti Latvijas Banka, 2019 1. darba lapa pamatskolai Atbildi
SīkākSATURA RĀDĪTĀJS Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas sastāvdaļa Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas s
1 Par Seesam Seesam s pakalpojumus Baltijas valstīs sāka sniegt 1991. gadā, kad Somijas Pohjola Group Plc. un ASV s koncerns American International Group Inc. nodibināja Seesam nedzīvības s akciju sabiedrību
SīkākMicrosoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2
SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu
SīkākPowerPoint Presentation
Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,
SīkākMicrosoft Word _Energy_waste_management_LV.docx
Nostāja Nr. 4 2018. gada 7. jūnijs FICIL nostāja attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku 1. Kopsavilkums Būs vajadzīgs laiks, lai sakārtotu enerģētikas sistēmu, kas pašlaik ir pārejas
SīkākPaskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo
Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības
SīkākUzņēmīgums un uzņēmējdarbība
Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks
SīkākDPP
IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības
Sīkāk4
IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas
SīkākES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas
ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress
Sīkāk2016. gada pārskats
Gada pārskats 2016 Saturs Priekšvārds 2 3 Izdevēja ziņas 6 Saturs 1 Priekšvārds Mario Dragi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētājs Šis ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sestais gada
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākSlide 1
Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
SīkākJanis Irbe_resursi un iespejas
Resursi un Ilgtspēja VIETĒJĀS ENERĢIJAS VEICINĀŠANAS LIKUMS LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Rīga, 2015.gada 21. oktobris BALTIC ENERGY FORUM 2015 1 Īsumā
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākNacionālā attīstības plāna gadam sākotnējā redakcija
Pārresoru koordinācijas centrs Nacionālā attīstības plāna 2014. 2020. gadam sākotnējā redakcija 2012. gada augusts Satura rādītājs Ievads... 2 Valsts attīstības vīzija 2014.2020.gadā... 3 Galvenie vidēja
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākKONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj
KONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj pielādēt konteineru līdz malām, turklāt ātrākā veidā,
SīkākAktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) R bankas 0 Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapit
Aktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) 9 7 5 6 4 5 3 1 5 R bankas Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapitāla tirgu 214. gada pirmais ceturksnis 4 35 3 25 2 15 1 5 NR bankas BANKU
SīkākTemplate
ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariā
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariāts Datums: 2019. gada 27. maijs Saņēmējs: delegācijas
SīkākThe 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.11.2013. COM(2013) 790 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Brīdinājuma mehānisma
SīkākCOM(2015)800/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 16.11.2015. COM(2015) 800 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS 2016. GADA BUDŽETA PLĀNU PROJEKTI: VISPĀRĒJAIS NOVĒRTĒJUMS LV LV Kopsavilkums Šajā paziņojumā ir apkopots Komisijas novērtējums
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n
Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākKlimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem
Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu
SīkākPaskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz
Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes 2016. gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets izstrādāts, ievērojot likumus Par pašvaldību budžetiem,
SīkākĪsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā
Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek
SīkākBaltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā
SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā
SīkākBild 1
Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas
Sīkākfinansu parskats 3 men 2010_lv
AS DITTON PIEVADĶĒŽU RŪPNĪCA NEREVIDĒTS UN NEKONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2010.GADA 3 MĒNEŠIEM (01.01.2010. 31.03.2010.) Sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un AS NASDAQ
SīkākPowerPoint Presentation
Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un
SīkākDraft council conclusions Austrian Presidency
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas
SīkākNEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD 2012 1.ceturksnis Saturs 1. Kopsavilkums... 3 2. Nekustamā īpašuma tirgus attīstības vispārējās tendences... 3 3. Dzīvokļu
SīkākLatvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākPR_INI
Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0307/2015 20.10.2015 ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu 2015. gada prioritāšu īstenošana (2015/2210(INI)) Ekonomikas un monetārā
SīkākRE_Statements
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
SīkākV.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa
Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
SīkākNr
JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākОбъект страхования:
PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.12.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. DECEMBRI PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākPĀRDOMU DOKUMENTS PAR EIROPAS SOCIĀLO DIMENSIJU LV 2
PĀRDOMU DOKUMENTS PAR EIROPAS SOCIĀLO DIMENSIJU LV 2 Eiropas Komisija COM(2017) 206, 2017. gada 26. aprīlis Rue de la Loi/Wetstraat 200 1040 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË +32 22991111 2 Valdis Dombrovskis
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
Sīkākeuropean-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx
EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA 1. IEVADS Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme gudras un ilgtspējīgas izaugsmes izveidē un darbvietu radīšanā. Pētniecība rada jaunas
SīkākSlide 1
BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas
SīkākОбъект страхования:
PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.03.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. MARTU PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes priekšsēdētāja
SīkākLatvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik
Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
Sīkāk(Microsoft PowerPoint - SEPA informacija tirgotajiem.ppt [Sader\356bas re\376\356ms])
Informācija par SEPA tirgotājiem Nacionālā SEPA darba grupa Rīgā, 2013 Saturs 1. Kas ir SEPA? 2. Projekta gaita Latvijā 3. Ko SEPA nozīmē tirgotājiem? 4. Turpmākais 1 Kas ir SEPA? Single euro payments
SīkākJanvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta
Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra statistika par 218. gadu 1. Apkalpoto tūristu (pieprasījumu)
SīkākCOM(2017)206/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 26.4.2017. COM(2017) 206 final PĀRDOMU DOKUMENTS PAR EIROPAS SOCIĀLO DIMENSIJU LV LV 2017. gada 1. martā Eiropas Komisija iesniedza Balto grāmatu par Eiropas nākotni. Tas bija
Sīkāk