Pillar LV LAT FINAL

Transkripts

1 Kapitāla pietiekamības un riska pārvaldības ziņojums (3. pilārs) 2017

2 Satura rādītājs Saturs Lpp. Par šo ziņojumu 2 Iekšējais kapitāla pietiekamības novērtējuma process (ICAAP) 3 Pašu kapitāls un kapitāla prasības 4 Kredītrisks 16 Kredītriska mazināšana 21 Kredītu kvalitāte 22 Tabulu saraksts Lpp. 1. tabula. Bilances posteņu salīdzināšana 4 2. tabula. Pārskats par pašu kapitālu un kapitāla pietiekamību 5 3.tabula. EU OV1 Pārskats par riska svērtajiem aktīviem 6 4. tabula. Pašu kapitāla izmaiņas 7 5. tabula. Kapitāla instrumentu galvenās iezīmes tabula. Kredītriska darījumu ģeogrāfiskais izvietojums, kas attiecas uz pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķināšanu tabula. Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves apjoms tabula. Sviras rādītājs tabula. EU CRB-B Riska darījumu kopējā un vidējā neto summa tabula EU CRB-C Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums tabula. EU CRB-D - Riska darījumu koncentrācija sadalījumā pa nozarēm un darījumu partneru veidiem tabula. EU CRB-E - Riska darījumu termiņi tabula. EU CR3 Pārskats par mazināšanas metodēm tabula. EU CR1-A Riska darījumu kredītkvalitāte sadalījumā pa riska darījumu kategorijām un instrumentiem tabula. EU CR1-B Riska darījumu kredītkvalitāte sadalījumā pa nozarēm tabula. EU CR1-C Riska darījumu kredītkvalitāte sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem reģioniem tabula. EU CR1-D kavēto riska darījumu klasifikācija pēc termiņiem tabula. EU CR1-E Nerezultatīvi un neveikti riska darījumi tabula. EU CR2-A Uzkrāto specifisko un vispārējo korekciju izmaiņas tabula. EU CR2-B Izmaiņas uzkrātajos aizdevumos un parāda vērtspapīros, kam iestājusies saistību neizpilde un s samazinājums tabula. Apgrūtinātie un neapgrūtinātie aktīvi 28 1

3 Par šo ziņojumu Šis pārskats ir sagatavots saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu (KPD IV) un Kapitāla prasību regulas (KPR) Nr. 575/ daļu, un Eiropas Banku iestādes (EBI) īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS) attiecībā uz informācijas atklāšanu par pašu kapitālu (ES Regula Nr. 1423/2013), pretciklisko kapitāla rezervi (ES Regula Nr. 2015/1555) un sviras rādītāju (ES Regula Nr. 2016/200). Ziņojuma sagatavošanā ir izmantotas Eiropas Banku iestādes (EBI) vadlīnijās ieteiktās informācijas atklāšanas veidnes saskaņā ar Kapitāla prasību regulas (KPR) 8. daļu. Saskaņā ar KRP informācija, kas norādīta KRP 437., 438., 440., 442., 450., 451. un 453. pantā, ir jāatklāj būtiskām meitas sabiebrībām. Kopā ar gada pārskatu šis pārskats sniedz informāciju par SEB bankas (turpmāk tekstā Banka) būtiskākajiem riskiem kā daļu no 3. pīlāra sistēmas, tostarp ziņas par SEB bankas riska profilu un komercdarbības apjomiem pēc klientu kategorijām un riska klasēm, kas veido pamatu kapitāla prasības aprēķināšanai. 3. pīlāra pārskats papildina gada pārskatu ar pievienotu informāciju un ir paredzēts izskatīšanai kopā ar finanšu gada pārskatu, it īpaši ar konsolidētā finanšu pārskata piezīmēm, iekļaujot sadaļu par finanšu riska vadību, kur tiek aprakstīta Bankas riska un kapitāla vadības politika un prakse. Šis ziņojums ir saistīts arī ar SEB Grupas gada pārskatu un Kapitāla pietiekamības un riska vadības ziņojumu (3. pilārs), kur ir aprakstīti SEB Grupas riska un kapitāla vadības principi, tostarp iekšējās novērtēšanas sistēmas, iekšējās novērtēšanas pieeja un principi pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības aprēķināšanai. SEB Grupas 3. pīlāra ziņojums ir pieejams angļu valodā un ir publicēts SEB Grupas lapā Informācija par atalgojumu ir iekļauta gada pārskata sadaļās "Atalgojums un saistītie sociālās apdrošināšanas izdevumi", "Uzraudzības padome un bankas direktoru padome" un atsevišķā finanšu informācijas sadaļā "Atalgojuma politika". SEB Grupai nozīmīga grāmatvedības politika ir izklāstīta gada finanšu pārskata 1. pielikumā "Nozīmīgāko uzskaites principu kopsavilkums, finanšu risku vadības ziņojums". ir Zviedrijā reģistrētā konsolidētā koncerna Skandinaviska Enskilda Banken AB meitasuzņēmums. s Grupu veido pilnībā piederoši meitasuzņēmumi SIA SEB līzings (līzinga uzņēmums), IP AS SEB Investment Management (ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) un SEB atklātais pensiju fonds (pensijas fonds). Pārskata pamatā ir bankas konsolidētais stāvoklis gada 31. decembrī. Finanšu grupa ir izveidojusi konsolidācijas principus uzraudzības nolūkos, saskaņā ar kuriem, ko Bankai jāsagatavo konsolidētie pārskati, iekļaujot vienības, kas piedalās finanšu pakalpojumu sniegšanā, un neiekļaujot vienības, kas ir iesaistītas citās darbībās. Lai izpildītu šo prasību, Banka ir pilnībā konsolidējusi visus tās meitasuzņēmumus SIA SEB līzings, IP AS SEB Investment Management un AS SEB atklātais pensiju fonds. Konsolidācijas grupa 3. pīlāra ziņojumā ir tāda pati kā gada pārskatā. Šajā pārskatā sniegtajai informācijai nav jābūt un tā nav bijusi pakļauta ārējam auditam. Ziņojums ir apstiprināts valdes sēdē gada 20. martā. 2

4 Iekšējais kapitāla pietiekamības novērtējuma process (ICAAP) Grupas kapitāla politika noteic, kā kapitāla pārvaldībai būtu jāpalīdz sasniegt komercdarbības mērķus. Akcionāru atdeves prasībām jābūt samērotām ar regulatoru noteiktajām kapitāla prasībām, kā arī ar pašu kapitāla apjomu, kas ir nepieciešams, lai veiktu Grupas komercdarbību. Aktīvu un pasīvu komiteja (ALCO) un finanšu direktors ir atbildīgi par procesu, kas ir piesaistīts vispārējai komercdarbības plānošanai, lai novērtētu kapitāla prasības attiecībā pret Grupas riska profilu, kā arī veido stratēģiju, lai uzturētu vēlamo kapitāla līmeni. Grupas kapitalizācijai jābūt koncentrētai uz risku un pamatotai ar visu iespējamo risku novērtējumu, kuri var rasties Grupas komercdarbības laikā. Tai jābūt tālredzīgai un saskaņotai ar īstermiņa un ilgtermiņa komercdarbības plāniem, kā arī ar sagaidāmo makroekonomikas attīstību. Iekšējo kapitāla pietiekamības novērtējuma procesu (ICAAP) vada Resursu pārvaldības departaments. Kapitāla spēcīgumu vislabāk atspoguļo kapitāla rādītāji. Teicama riska pārvaldība paredz to, ka Grupai ir jāuztur kapitāla buferis negaidītiem zaudējumiem. Kopā ar nepārtrauktu uzraudzību un ziņošanu valdei par kapitāla pietiekamību šāda sistēma nodrošina, ka attiecības starp akcionāru pašu kapitālu, ICAAP un normatīvajām prasībām tiek pārvaldītas tā, lai netiktu apdraudēts Grupas biznesa ienesīgums un finansiālais spēcīgums. SEB Grupas kapitālu pārvalda centralizēti, ievērojot arī vietējās prasības attiecībā uz statūtu un iekšējo kapitālu. Atbilstoši SEB Grupas Kapitāla politikai mātesuzņēmums nodrošina papildu kapitālu, ja SEB bankai ir nepieciešams kapitāla palielinājums, lai sasniegtu šajā politikā noteiktos rādītājus. Iekšējais kapitāla pietiekamības novērtējuma process (ICAAP) tiek veikts SEB Grupai un visiem būtiskajiem juridiskajiem uzņēmumiem. Procesu koordinē Grupas Resursu pārvaldības departaments, un meitasuzņēmumu ICAAP ir daļa no SEB Grupas ICAAP. ICAAP ir SEB nepārtraukts darba process, kas cieši saistīts ar stratēģiju un biznesa plānošanu, riska stratēģiju un finanšu plānošanas procesiem. Meitasuzņēmumu ICAAP tiek nodrošināts vietējā līmenī ar Riska un Resursu pārvaldības departamenta funkcijām ciešā sadarbībā ar Grupas attiecīgajām funkcijām. SEB bankas valde (turpmāk tekstā Valde) un SEB bankas uzraudzības padome (turpmāk tekstā Padome) apstiprina ICAAP ietvaru. ICAAP ietvars tiek pārskatīts katru gadu. Ietvaru uztur SEB bankas Resursu pārvaldības departaments sadarbībā ar SEB Grupas finanšu vadību. Jebkādas izmaiņas vai grozījumi ir jāapstiprina Valdei un Padomei, un tās ierosina SEB bankas Resursu pārvaldības departaments, saskaņojot to ar SEB Grupas finanšu vadību. SEB Grupas finanšu vadība un SEB Grupas risku vadība fokusējas uz metodoloģiju, savukārt SEB bankas Resursu pārvaldības departaments koncentrējas uz procesiem, monitoringu, ziņošanu un atbilstību Latvijas normatīvajiem aktiem un regulējumiem. 3

5 Pašu kapitāls un kapitāla prasības 1.tabula. Bilances posteņu salīdzināšana Bilances posteņi Grupa Finanšu grupa Atsauce uz pašu kapitāla veidni Kase un prasības pret Latvijas Banku 570, ,130 Prasības pret kredītiestādēm 126, ,931 Izsniegtie kredīti 2,637,263 2,637,263 Vērtspapīri pēc patiesās s ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos 287, ,118 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 3,747 3,747 Atvasinātie finanšu instrumenti 23,190 23,190 Nemateriālie aktīvi 9,291 9,291 a Īpašumi un iekārtas 8,966 8,966 Pārējie aktīvi 21,443 21,443 KOPĀ AKTĪVI 3,688,079 3,688,079 Saistības pret kredītiestādēm 836, ,786 Noguldījumi 2,374,185 2,374,185 Atvasinātie finanšu instrumenti 23,061 23,061 kuru patiesās s ieguvums vai zaudējums rodas no pašas iestādes saistībā ar atvasinātajām (217) (217) b saistībām Pārējās saistības 50,130 50,130 Pasīvu kopsumma 3,284,162 3,284,162 Pamatkapitāls 145, ,283 c Akciju emisijas uzcenojums 5,073 5,073 d Pārējās rezerves no tām līdzekļi vispārējam banku darbības riskam e Pārdošanai pieejamo vērtspapīru pārvērtēšanas rezerve f Nesadalītā peļņa 252, ,302 g Kopā kapitāls 403, ,917 KOPĀ SAISTĪBAS UN KAPITĀLS 3,688,079 3,688,079 4

6 2.tabula. Pārskats par pašu kapitālu un kapitāla pietiekamību Pašu kapitāls Pirmā līmeņa pamata kapitāls 347, ,682 Pirmā līmeņa kapitāls 347, ,682 Kopā pašu kapitāls 347, ,682 Pašu kapitāla prasības Riska darījumu summa 1,711,968 1,836,476 Izteikta kā pašu kapitāla prasība 136, ,918 Pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs 20.3% 19.9% Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 20.3% 19.9% Kopējais kapitāla rādītājs 20.3% 19.9% Pašu kapitāla attiecība pret kapitāla prasībām Regulatīvās pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, tostarp kapitāla saglabāšanas rezerve 1) 8.0% 7.0% no tiem kapitāla saglabāšanas rezerves prasība 2.5% 2.5% no tiem sistēmisku risku kapitāla saglabāšanas rezerves prasība 0.0% 0.0% no tiem pretcikliska kapitāla saglabāšanas rezerves prasība 1.0% Pieejams pirmā līmeņa pamata kapitāls kapitāla saglabāšanas rezerves segšanai 2) 15.8% 15.4% Pārejas noteikumi 80% kapitāla pietiekamības saskaņā ar "Bāzele I" Pašu kapitāla prasības minimums saskaņā ar "Bāzele I" 146, ,040 Pašu kapitāls saskaņā ar "Bāzele I" 353, ,859 Pašu kapitāla attiecība pret kapitāla prasībām "Bāzele I" Sviras rādītājs Kopējā ekspozīcija sviras rādītāja aprēķinam 4,030,388 3,822,807 no tā bilances pozīcijas 3,705,238 3,549,689 no tā ārpusbilances pozīcijas 325, ,118 Sviras rādītājs 8.6% 9.6% 1) Iekļauj tikai 1. pīlāra vispārējās obligātās kapitāla prasības. 2) CET1 rādītājs minimālais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5% bez kapitāla saglabāšanas rezerves. 5

7 3.tabula. EU OV1 Pārskats par riska svērtajiem aktīviem Minimālās Riska svērtie aktīvi kapitāla prasības Sadalījums pēc riska veida Kredītrisks (izņemot darījuma partnera kredītrisku) (KPR) 1,558,486 1,651, ,679 no tiem standartizētā pieejā 87,693 78,625 7,015 no tiem uz pamata iekšējiem reitingiem balstīta pieeja (F-IRB) 1,145,472 1,286,458 91,638 no tiem uz uzlabotiem iekšējiem reitingiem balstīta pieeja (A-IRB) 325, ,105 26,026 Darījuma partneru kredītrisks 9,365 31, no tā tirgus s metode 9,155 31, no tā kredīta s korekcija (CVA) Vienošanās riski Vērtspapīrošanas ekspozīcija Tirgus risks 6,244 10, no tiem standartizētā pieejā 6,244 10, Lielie riska darījumi Operacionālais risks 137, ,328 11,030 no tiem uzlabotas novērtēšanas metode 137, ,328 11,030 Summas, kas atrodas zem ieturējumu robežs (pakļaujas 250% riska svaram) Beigu korekcija KOPĀ 1,711,968 1,836, ,957 Komentārs Pārskata periodā kopēji riska svērtie aktīvi (RSA) ir samazinājušies par 125 MEUR līdz 1,712 MEUR. REA izmaiņas bija saistītas ar uzņēmējdarbības apjomu pieaugumu, un, no otras puses, uzlabojās kredītu kvalitāte. Galvenās izmaiņas riska darījumos, izmantojot standartizēto pieeju un IRB pieeju, bija saistītas ar SEB bankas lēmumu izvietot likvīdus aktīvu centrālo banku kontā, nevis iepriekš turētājos kredītiestāžu kontos. 6

8 4. tabula. Pašu kapitāla izmaiņas Informācijas atklāšana saskaņā ar ES Regulas Nr. 1423/ pantu Pirmā līmeņa pamata kapitāls (CET1): instrumenti un rezerves 1. Kapitāla instrumenti un ar tiem saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti 150, ,356 Atsauce uz bilanci no tiem: akciju kapitāls 145, ,283 c no tiem: akciju emisijas uzcenojums 5,073 5,073 d no tiem: instrumenta tips 3 2. Nesadalītā peļņa 252, ,466 g 3. Citi uzkrātie ienākumi (un citas rezerves, lai iekļautu nerealizēto peļņu un zaudējumus saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem) 674 (218) f 3.a Līdzekļi vispārējam banku darbības riskam e 4. Regulas 484. panta 3. punktā minēto attiecīgo posteņu summa un ar tiem saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, uz kuriem attiecas pakāpeniska izslēgšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) 5. Mazākuma intereses (summa, kas ir atļauta konsolidētajā CET1) 5.a Neatkarīgi pārbaudīta starpposma peļņa, atskaitot jebkādus paredzamos maksājumus vai dividendes (40,989) (52,346) 6. Pirmā līmeņa pamatkapitāls (CET1) pirms regulatīvajām korekcijām 362, ,547 Pirmā līmeņa pamatkapitāls (CET1): regulatīvās korekcijas 7. Papildu s korekcijas (negatīvā summa) (97) (412) Nemateriālie aktīvi (atskaitot attiecīgo nodokļu saistības) (negatīva 8. (9,291) (11,729) a summa) 9. Tukša kopa ES Atliktā nodokļa aktīvi, kas pamatojas uz nākotnes ienesīgumu, izņemot tos, kas veidojas no pagaidu starpības (atskaitot attiecīgās nodokļu saistības, ja ir izpildīti 38. panta 3. punkta nosacījumi) (negatīvā summa) Patiesās s rezerves, kas ir saistītas ar peļņu vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas Negatīvas summas, kas ir radušās no paredzamu zaudējumu summas aprēķiniem Pieaugums pašu kapitālā, kas rodas no aktīviem, kas ir nodrošināti ar vērtspapīriem (negatīva summa) Peļņa vai zaudējumi no saistībām, kas ir novērtēti patiesajā vērtībā, kuri rodas no izmaiņām pašas iestādes kredītspējā 15. Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi (negatīva summa) Tieša un netieša pašas iestādes dalība pašu CET1 instrumentos (negatīva summa) Dalība tādu finanšu sektora sabiedrību CET1 instrumentos, kurām ar iestādi ir savstarpēja dalība, kas ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu (negatīva summa) Tieša un netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību CET1, kurās 18. iestādei nav būtiska ieguldījuma (summa pārsniedz 10% slieksni un ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) (negatīva summa) Tieša, netieša un mākslīga dalība tādu finanšu sektora sabiedrību CET1, 19. kurās iestādei ir būtisks ieguldījums (summa pārsniedz 10% slieksni un ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) (negatīva summa) 20. Tukša kopa ES Riska darījumu turpmāk minētajiem posteņiem, kas atbilst riska 20.a pakāpei 1250% apmērā, ja iestāde izvēlas ieturējumu alternatīvu 20.b no tās būtiska dalība ārpus finanšu nozares (negatīva summa) 20.c no tās: vērtspapīros pārvēršamas pozīcijas (negatīva summa) 20.d no tās: neapmaksātas piegādes (negatīva summa) Atliktā nodokļa aktīvi, kas izriet no pagaidu starpības (summa pārsniedz % slieksni, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības, ja ir izpildīti 38. panta 3. punkta nosacījumi) (negatīva summa) (5,841) (217) (1,724) b 7

9 Summas, kas pārsniedz 17,65 % slieksni (negatīva summa) no tās tieša vai netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību CET1, 23. kurās iestādei ir būtisks ieguldījums 24. Tukša kopa ES 25. no tās atliktā nodokļa aktīvi, kas rodas no pagaidu starpības 25.a Zaudējumi par kārtējo finanšu gadu (negatīva summa) Paredzamajiem nodokļu maksājumiem saistībā ar CET1 posteņiem 25.b (negatīva summa) Regulatīvās korekcijas, kas ir jāpiemēro CET1 saistībā ar summām pirms 26. KPR regulējuma Regulatīvās korekcijas attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem 26.a saskaņā ar 467. un 468. pantu (135) No tām: nerealizētā peļņa 1 No tām: nerealizētā peļņa 2 Summa, kas ir jāatskaita vai jāpievieno CET1 kapitālam saistībā ar 26.b filtriem un atskaitījumiem, kas ir noteikti pirms KPR Atbilstoši pirmā līmeņa papildu kapitāla (AT1) atskaitījumi, kas 27. pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu (negatīva summa) 28. Kopējās pārvaldes korekcijas pirmā līmeņa pamatkapitālam (CET1) (15,581) (13,865) 29. Pirmā līmeņa pamatkapitāls (CET1) 347, ,682 Pirmā līmeņa papildu kapitāls (AT1): instrumenti 30. Kapitāla instrumenti un ar tiem saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti no tiem: klasificēti kā pašu kapitāls saskaņā ar piemērojamajiem 31. grāmatvedības standartiem no tiem: klasificēti kā saistības saskaņā ar piemērojamajiem 32. grāmatvedības standartiem Regulas 484. panta 4. punktā minēto attiecīgo posteņu summa un ar 33. tiem saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, uz kuriem attiecas pakāpeniska izslēgšana no pirmā līmeņa papildu kapitāla (AT1) Publiskā sektora kapitālieguldījumi, uz kuriem attiecas iepriekšējie nosacījumi līdz gada 1. janvārim Meitasuzņēmumu emitēts un trešo personu turēts atbilstošais pirmā 34. līmeņa kapitāls, kas ir iekļauts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā (tostarp mazākuma intereses, kas nav iekļautas 5. rindā) no tā: meitasuzņēmumu emitētie instrumenti, uz kuriem attiecas 35. pakāpeniska izslēgšana 36. Pirmā līmeņa papildu kapitāls (AT1) pirms regulatīvajām korekcijām Pirmā līmeņa papildu kapitāls (AT1): regulatīvās korekcijas Tieša un netieša pašas iestādes dalība pašu pirmā līmeņa papildu 37. kapitāla instrumentos (AT1)(negatīva summa) Dalība tādu finanšu sektora sabiedrību AT1 instrumentos, kurām ar 38. iestādi ir savstarpēja dalība, kas ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu (negatīva summa) Tieša un netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību AT1, kurās 39. iestādei nav būtiska ieguldījuma (summa pārsniedz 10% slieksni un ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) (negatīva summa) Tieša un netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību AT1, kurās 40. iestādei nav būtiska ieguldījuma (summa pārsniedz 10% slieksni un ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) (negatīva summa) Pārvaldes korekcijas, kas ir piemērotas pirmā līmeņa papildu kapitālam attiecībā uz summām, kurām piemēroja pirms KPR procedūru un pārejas 41. posma procedūras un uz kurām attiecas pakāpeniska izslēgšana, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 585/2013 (t.i., atlikušās summas saskaņā ar KPR) Atlikušās summas, kas ir atskaitītas no pirmā līmeņa papildu kapitāla 41.a saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla pārejas posmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ pantu 41.c Summa, kas ir jāatskaita vai jāpievieno pirmā līmeņa papildu kapitālam saistībā ar filtriem un atskaitījumiem, kuri ir noteikti pirms KPR Atbilstoši otrā līmeņa kapitāla (T2) atskaitījumi, kas pārsniedz iestādes 42. otrā līmeņa kapitālu (negatīva summa) Kopējās regulatīvās korekcijas pirmā līmeņa papildu kapitālam 43. (AT1) Atsauce uz bilanci 8

10 Pirmā līmeņa papildu kapitāls (AT1) 45. Pirmā līmeņa kapitāls (T1 = CET1 + AT1) 347, ,682 Otrā līmeņa kapitāls: instrumenti un noteikumi 46. Kapitāla instrumenti un ar tiem saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti Regulas 484. panta 5. punktā minēto attiecīgo posteņu summa un ar tiem saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti, uz kuriem attiecas pakāpeniska izslēgšana no otrā līmeņa kapitāla (T2) Publiskā sektora kapitālieguldījumi, uz kuriem attiecas iepriekšējie nosacījumi līdz gada 1. janvārim Meitasuzņēmumu emitētie un trešo personu turēti atbilstoši pašu kapitāla instrumenti, kas ir iekļauti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā (tostarp mazākuma intereses un pirmā līmeņa papildu kapitāls, kas nav iekļauti 5. vai 34. rindā) no tā: meitasuzņēmumu emitētie instrumenti, uz kuriem attiecas pakāpeniska izslēgšana 50. Kredītriska korekcijas 51. Otrā līmeņa kapitāls (T2) pirms pārvaldes korekcijām Otrā līmeņa kapitāls (T2): pārvaldes korekcijas Tieša un netieša pašas iestādes dalība pašu otrā līmeņa kapitāla 52. instrumentos un subordinētajos aizdevumos (negatīva summa) Dalība tādu finanšu nozares sabiedrību T2 instrumentos un subordinētajos aizdevumos, kurām ar iestādi ir savstarpēja dalība, kas ir 53. izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu (negatīva summa) Tieša un netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību T2 instrumentos un subordinētajos aizdevumos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma 54. (summa pārsniedz 10% slieksni un ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) (negatīva summa) 54.a no tās jauna dalība, kam nepiemēro pārejas posma noteikumus no tās dalība, kas pastāvēja pirms gada 1. janvāra un uz kuru 54.b attiecas pārejas noteikumi Tieša un netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību T2 instrumentos 55. un subordinētajos aizdevumos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums (ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) (negatīva summa) Regulatīvās korekcijas piemēro otrā līmeņa kapitālam attiecībā uz summām, kurām piemēroja pirms KPR procedūru un pārejas posma 56. procedūras un uz kurām attiecas pakāpeniska izslēgšana, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013 (t. i., atlikušās summas saskaņā ar KPR) Atlikušās summas, kas ir atskaitītas no otrā līmeņa kapitāla saistībā ar 56.a atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla pārejas posmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ pantu Atlikušās summas, kas ir atskaitītas no otrā līmeņa kapitāla attiecībā uz 56.b atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ pantu Summas, kas jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla vai jāpieskaita tiem 56.c papildu filtriem un atskatījumiem, kas nepieciešami pirms CRR 57. Kopējās regulatīvās korekcijas otrā līmeņa kapitālam (T2) 58. Otrā līmeņa kapitāls (T2) 59. Kopējais kapitāls (TC = T1 + T2) 347, ,682 Riska svērtie aktīvi attiecībā uz summām, kurām piemēro procedūru, ko piemēroja pirms KPR procedūras un pārejas posma procedūras, un uz 59.a kurām attiecas pakāpeniskā izslēgšana, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013 (t. i., atlikušās summas saskaņā ar KPR) no tiem:...posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1)(Regula (ES) Nr. 575/2013, atlikuma summas) (posteņi, kas ir jāuzrāda detalizēti pa pozīcijai, piemēram, atliktā nodokļa aktīvi, kas pamatojas uz nākotnes ienesīgumu, atskaitot attiecīgās nodokļu saistības, netieša dalība pašu pirmā līmeņa kapitālā utt.) no tiem:...posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla (AT1)(Regula(ES) Nr. 575/2013, atlikuma summas) (posteņi, kas ir jāuzrāda detalizēti pa pozīcijai, piemēram, savstarpēja dalība otrā līmeņa kapitāla instrumentos, nebūtiskus ieguldījumus veidojoša tieša dalība citu finanšu sektora sabiedrību kapitālā utt.) Atsauce uz bilanci 9

11 no tiem:...posteņi, kurus neatskaita no otrā līmeņa kapitāla (T2) (Regula (ES) Nr. 575/2013, atlikuma summas) (posteņi, kas ir jāuzrāda detalizēti pa pozīcijai, piemēram, netieša dalība pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, nebūtiskus ieguldījumus veidojoša netieša dalība citu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, būtiskus ieguldījumus veidojoša tieša dalība citu finanšu sektora sabiedrību kapitālā utt.) 60. Kopējie svērtie riska aktīvi 1,711,968 1,836,476 Kapitāla rādītāji un rezerves Pirmā līmeņa pamatkapitāls (kā procentuālā attiecība pret riska 61. darījumu vērtību) Pirmā līmeņa kapitāls (kā procentuālā attiecība pret riska darījumu 62. vērtību) 20.3% 19.9% 20.3% 19.9% 63. Kopējais kapitāls (kā procentuālā attiecība pret riska darījumu vērtību) 20.3% 19.9% Iestādes specifisko rezervju prasība (CET1 kapitāla prasība saskaņā ar 92. panta 1.a punktu), pieskaitot kapitāla saglabāšanas rezervju un pretciklisko rezervju prasības, kā arī sistēmiskā riska rezervi un 64. sistēmiski nozīmīgo iestāžu rezervi (globālo sistēmiski nozīmīgo iestāžu 8.0% 7.0% (G-SNI) vai citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu (C-SNI) rezervi)), ko izsaka kā procentuālo attiecību pret riska darījumu vērtību) 65. no tās kapitāla saglabāšanas rezervju prasība 2.5% 2.5% 66. no tās pretciklisko rezervju prasība 67. no tās sistēmisko risku rezervju prasība no tās: globālo sistēmiski nozīmīgo iestāžu (G-SNI) vai citu sistēmiski 67.a nozīmīgo iestāžu (C-SNI) rezerves 1.0% Pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas ir pieejams rezervju prasības izpildei 68. (kā procentuālā attiecība pret riska darījumu vērtību) 15.8% 15.4% 69. (Nav būtisks ES regulējumā) 70. (Nav būtisks ES regulējumā) 71. (Nav būtisks ES regulējumā) Summas, kas atrodas zem ieturējumu robežs (pirms svērtajiem riskiem) Tieša un netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās 72. iestādei nav būtiska ieguldījuma (summa nepārsniedz 10% slieksni un ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) Tieša un netieša dalība tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums 73. (summa nepārsniedz 10% slieksni un ir atskaitītas atbilstošās īsās pozīcijas) 74. Tukša kopa ES Atliktā nodokļa aktīvi, kas izriet no pagaidu starpības (summa 75. nepārsniedz 10% slieksni, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības, ja ir izpildīti 38. panta 3. punkta nosacījumi) Piemērojamās maksimālās robežs uzkrājumu iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā Kredītriska korekcijas, kas ir iekļautas otrā līmeņa kapitālā attiecībā uz 76. riska darījumiem, kuriem piemēro standartizēto pieeju (pirms maksimālās robežs piemērošanas) Maksimālā robež korekciju iekļaušanai otrā līmeņa 77. kapitālā saskaņā ar standartizēto pieeju Kredītriska korekcijas, kas ir iekļautas otrā līmeņa kapitālā saistībā ar 78. riska darījumiem, kuriem piemēro ar iekšējiem reitingiem pamatoto pieeju (pirms maksimālās robežs piemērošanas) Maksimālā robež korekciju iekļaušanai otrā līmeņa 79. kapitālā saskaņā ar pieeju, kas ir pamatota ar iekšējiem reitingiem Kapitāla instrumenti, uz kuriem attiecas pakāpeniskas izslēgšanas noteikumi (piemērojami tikai no gada 1. janvāra līdz gada 1. janvārim) 80. Pašreizējā maksimālā robež attiecībā uz pirmā līmeņa pamatkapitāla instrumentiem, uz kuriem attiecas pakāpeniska izslēgšana Atsauce uz bilanci 10

12 Summa, kas ir izslēgta no pirmā līmeņa pamatkapitāla maksimālās 81. robežs dēļ (pārsniegšana pēc dzēšanas un termiņu beigām) Pašreizējā maksimālā robež attiecībā uz pirmā līmeņa papildu 82. kapitālu, uz kuru attiecas pakāpeniskas izslēgšanas noteikumi Summa, kas ir izslēgta no pirmā līmeņa papildu kapitāla maksimālās 83. robežs dēļ (pārsniegšana pēc dzēšanas un termiņu beigām) Pašreizējā maksimālā robež attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu, uz 84. kuru attiecas pakāpeniskas izslēgšanas noteikumi Summa, kas ir izslēgta no otrā līmeņa kapitāla maksimālās 85. robežs dēļ (pārsniegšana pēc dzēšanas un termiņu beigām) Atsauce uz bilanci 11

13 5. tabula. Kapitāla instrumentu galvenās iezīmes Informācijas atklāšana saskaņā ar ES Regulas Nr. 1423/ pantu 1. Iesniedzējs Reģ. Nr Unikālais identifikators (piemēram CUSIP, ISIN vai Bloomberg identifikators privātai izvietošanai) SE Tiesību akts, kas reglamentē instrumentu Latvijas Republikas Komerclikums Regulatīvā procedūra 4. KPR pārejas posma noteikumi Pirmā līmeņa pamata kapitāls 5. KPR noteikumi pēc pārejas posma Pirmā līmeņa pamata kapitāls 6. Atbilstošs solo/(sub-)konsolidēti/solo un (sub-)konsolidēti Solo un konsolidēts 7. Instrumenta veids (veidi jānorāda katrā jurisdikcijā) Akcijas 8. Summa, kas ir atzīta regulējošajām prasībām atbilstošā kapitālā (valūta tūkstošos, pēdējā pārskata datumā) 145,283 EUR 9. Instrumenta nominālā summa vienas kategorijas akcijās ar vienādām balsstiesībām 9.a Instrumenta emisijas cena Visu Bankas akciju nomināl ir 1,40 EUR 9.b Atpirkšanas cena N/P 10. Uzskaites klasifikācija Akcionāru pašu kapitāls 11. Emisijas sākotnējais datums Beztermiņa vai ar termiņu Beztermiņa 13. Sākotnējā termiņa datums Beztermiņa 14. Emitenta iespēja atsaukt, attiecībā uz kuru ir jāsaņem iepriekšējs uzraudzības iestāžu apstiprinājums NĒ 15. Atsaukšanas datums pēc izvēles, iespējamie atsaukšanas datumi un dzēšanas summa N/P 16. Attiecīgā gadījumā vēlāki atsaukšanas datumi N/P Kuponi/dividendes 17. Fiksētas vai mainīgas dividendes/kuponi Fiksētas, ikgadējie maksājumi 18. Kupona likme un jebkāds ar to saistīts indekss N/P 19. Dividenžu bloķēšanas noteikumu esamība NĒ 20.a Ar pilnu rīcības brīvību, ar daļēju rīcības brīvību vai obligāti (laika ziņā) Obligāti 20.b Ar pilnu rīcības brīvību, ar daļēju rīcības brīvību vai obligāti (summas ziņā) Obligāti 21. Pieaugošu maksājumu vai citu dzēšanu veicinošu nosacījumu esamība NĒ 22. Nekumulatīvi vai kumulatīvi N/P 23. Konvertējami vai nekonvertējami Nekonvertējami 24. Ja konvertējami, konvertācijas izraisītājmehānisms N/P 25. Ja konvertējami, pilnībā vai daļēji N/P 26. Ja konvertējami, pārrēķina kurss N/P 27. Ja konvertējami, obligāta vai izvēles konvertācija N/P 28. Ja konvertējami, norādīt tā instrumenta veidu, kurā konvertē N/P 29. Ja konvertējami, norādīt tā instrumenta emitentu, kurā instrumentu konvertē N/P 30. Samazināšanas iezīmes NĒ 31. Ja samazināti, samazināšanas izraisītājmehānisms N/P 32. Ja samazināti, pilnībā norakstīti vai daļēji samazināti N/P 33. Ja samazināti, pastāvīgi vai uz laiku N/P 34. Ja samazināti uz laiku, atjaunināšanas mehānisms N/P 35. Pozīcija subordinācijas hierarhijā likvidācijas gadījumā (norādīt tāda instrumenta veidu, kas hierarhijā ir nākamais virs instrumenta) N/P 36. Neatbilstīgas pārejas posma iezīmes NĒ 37. Ja jā, norādīt prasībām neatbilstīgas iezīmes N/P N/P, ja jautājums nav attiecināms. 12

14 6. tabula. Kredītriska darījumu ģeogrāfiskais izvietojums, kas attiecas uz pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķināšanu Informācijas atklāšana saskaņā ar ES Regulu Nr. 1555/2015 Vispārējā kredīta ekspozīcija Ekspozīcijas Standartizētajai pieejai (SA) Ekspozīcijas Tirdzniecības portfeļa garo iekšējo un īso pozīciju reitingu summa pieejai (IRB) Tirdzniecības portfeļa ekspozīcija Tirdzniecības portfeļa ekspozīcijas iekšējiem modeļiem Vērtspapīrošanas ekspozīcija Ekspozīcijas standartizēt ajai pieejai Ekspozīcijas iekšējo reitingu pieejai (IRB) No tām: Vispārējā kredīta ekspozīcija Pašu kapitāla prasības No tām: Tirdzniecības portfeļa ekspozīcija No tām: Vērtspapīrošanas ekspozīcija Kopā Pašu kapitāla prasību ietekme Pretcikliskā kapitāla saglabāšana s rezerves likme Latvija 139,359 2,764, , , % Zviedrija 2 5, % 2.0% Norvēģija 1 2, % 1,5% Cits 3,541 48,624 2,945 2, % KOPĀ 142,903 2,820, , , % 7. tabula. Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves apjoms Informācijas atklāšana saskaņā ar ES Regulu Nr. 1555/2015 Kopējā riska ekspozīcija 2,963,426 Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves apjoms 0,0% Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves apjoma prasība 13

15 8. tabula. Sviras rādītājs Informācijas atklāšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/ Tabula LRSum: Kopsavilkums par grāmatvedības aktīvu un sviras rādītāja riska darījumu Piemērojamā Piemērojamā saskaņošanu summa summa 1. Kopā aktīvi saskaņā ar publicēto finanšu pārskatu 3,688, ,525,136 1) 2. Korekcijas sabiedrībām, kas ir konsolidētas grāmatvedības nolūkos, bet uz kurām neattiecas regulatīvā konsolidācija 3. (Fiduciārajiem aktīviem piemērotā korekcija, kas ir atzīti bilancē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, bet ir izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu s saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ panta 13. punktu) 4. Atvasinātajiem finanšu instrumentiem piemērotā korekcija 17,057 24, Vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) piemērotā korekcija 6. Ārpusbilances posteņiem piemērotā korekcija (t. i., ārpusbilances riska darījumu konvertēšana uz kredīta ekvivalenta summām) 325, ,118 EU-6.a (Korekcija, kas ir piemērota grupas riska darījumiem, kuri ir izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu s mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ panta 7. punktu) EU-6.b (Korekcija, kas ir piemērota riska darījumiem, kuri ir izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu s mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ panta 14. punktu) 7. Citas korekcijas 8. Sviras rādītāja kopējo riska darījumu s mērs 4,030,388 3,822,807 1) Atšķirība ar bilances aktīvu kopsummu veidojas kredīta s korekciju dēļ, kas nav iekļautas. Tabula LRCom: Kopīgā informācija, kas ir jāatklāj par sviras rādītāju Bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus un vērtspapīru finansēšanas darījumus (VFD)) Bilances posteņi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un fiduciāros aktīvus, bet 1. iekļaujot nodrošinājumu) 2. (Aktīvu summas, kas ir atskaitītas, nosakot pirmā līmeņa kapitālu) Kopējie bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un fiduciāros 3. aktīvus) (1. un 2. rindas summa) EU-5.a Atvasināto instrumentu riska darījumi Aizstāšanas, kas ir saistīta ar visiem atvasināto instrumentu darījumiem (t. i., neiekļaujot atbilstīgo naudas mainīgo drošības rezervi) Palielinājuma summas iespējamajam nākotnes riskam, kas ir saistīts ar visiem atvasināto instrumentu darījumiem (tirgus s metode) Riska darījumi, kas ir noteikti saskaņā ar sākotnējās riska darījuma s metodi Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam, ja tas ir atskaitīts no bilances aktīviem saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu (Debitoru parādu atskaitījumi, kas ir piemēroti atvasināto instrumentu darījumos nodrošinātajai naudas mainīgajai drošības rezervei) (Izvērtēto klientu tirdzniecības riska darījumu sviras rādītājā neiekļautā centrālo darījumu partneru (CCP) daļa) 9. Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu koriģētā efektīvā nosacītā summa 10. (Koriģētie efektīvie nosacītie izlīdzinājumi un palielinājumu atskaitījumi attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem) KPR sviras rādītāja riska darījumi KPR sviras rādītāja riska darījumi 3,664,888 3,401,166 3,664,888 3,401,166 23, ,970 17,057 24, Kopējie atvasināto instrumentu riska darījumi (4. līdz 10. rindas summa) 40, ,523 Riska darījumi ar VFD 12. Bruto VFD aktīvi (bez ieskaita atzīšanas) pēc korekcijām attiecībā uz tirdzniecības uzskaites darījumiem 13. (Bruto VFD aktīvu skaidras naudas kreditoru un debitoru parādu savstarpēji ieskaitītās summas) 14. Darījumu partnera darījumi attiecībā uz VFD aktīviem EU-14.a Izņēmumi attiecībā uz VFD Darījumu partnera darījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ b panta 4. punktu un 222. pantu 15. Starpnieka darījumu riska darījumi EU-15.a (Izvērtēto klientu tirdzniecības riska darījumu sviras rādītājā neiekļautā CCP daļa) 14

16 Tabula LRCom: Kopīgā informācija, kas ir jāatklāj par sviras rādītāju KPR sviras rādītāja riska darījumi KPR sviras rādītāja riska darījumi 16. Kopējie vērtspapīru finansēšanas darījumu riska darījumi (12. līdz 15.a rindas summa) Citi ārpusbilances riska darījumi 17. Ārpusbilances posteņu riska darījumu bruto nosacītā summa 664, , (Kredīta ekvivalenta summu pārrēķinam piemērotā korekcija) (339,788) (313,582) 19. Citi ārpusbilances riska darījumi (17. un 18. rindas summa) 325, ,118 Riska darījumi, kam piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ panta 7. punktu un 14. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi) EU-19.a (Grupas iekšējie riska darījumi, kam (solo līmenī) piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ panta 7. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi)) EU-19.b (Grupas riska darījumi, kam piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ panta 14. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi)) Kapitāla un kopējo riska darījumu s mērs 20. Pirmā līmeņa kapitāls 347, , Sviras rādītāja kopējo riska darījumu s mērs (3., 11., 16., 19., ES-19.a un ES- 19.b rindas summa) 4,030,388 3,822,807 Sviras rādītājs 22. Sviras rādītājs 8.6% 9.6% Pārejas pasākumu izvēle un neatzīto fiduciāro posteņu summa EU-23 Pārejas pasākumu izvēle kapitāla mēra noteikšanai EU-24 Neatzīto fiduciāro posteņu summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/ panta 11. punktu Tabula LRSpl: Bilances riska darījumu sadalījums (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un riska darījumus, kuriem ir piemērots atbrīvojums) KPR sviras rādītāja riska darījumi KPR sviras rādītāja riska darījumi EU-1 Kopējie bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un riska darījumus, kuriem ir piemērots atbrīvojums), no tiem: 3,664,888 3,401,166 EU-2 Tirdzniecības portfeļa ekspozīcija EU-3 Bankas tirdzniecības portfeļa riska darījumi, no tiem: 3,664,888 3,401,166 EU-4 Segtās obligācijas EU-5 Riska darījumi, kurus uzskata par darījumiem ar valsti 952, ,600 Eu-6 Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskām organizācijām un publiskā sektora uzņēmumiem, kurus neuzskata par valsts uzņēmumiem EU-7 Iestādes 187, ,218 EU-8 Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku 1,673,770 1,674,030 EU-9 Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU 155, ,195 EU-10 Komercsabiedrības 547, ,352 EU-11 Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības 95, ,044 EU-12 Citi riska darījumi (piem., pašu kapitāls, vērtspapīrošanas darījumi un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības) 53,107 41,727 Piezīmes Sviras rādītājs tiek izsvērts kapitāla un riska pārvaldībā un plānošanā. Sviras rādītājs bieži tiek uzraudzīts un iesaistītie riski vērtēti gadā nebija neviena būtiska faktora, kas ietekmētu sviras rādītāju. 15

17 Kredītrisks 9. tabula. EU CRB-B Riska darījumu kopējā un vidējā neto summa Riska darījumu neto perioda beigās Neto riska darījumu vidējā periodā Riska darījumu neto perioda beigās Neto riska darījumu vidējā periodā Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 142, , , ,235 Komercsabiedrības 2,064,659 1,985,561 1,910,974 1,825,890 tostarp: Lielās sabiedrības 813, , , ,675 tostarp: MVU 1,204,704 1,156,075 1,088,839 1,102,558 tostarp: specializētā kreditēšana 46,226 43,974 15,140 15,657 Privātpersonas vai MVU 1,020,739 1,042, , ,911 tostarp: nodrošināti ar nekustamo īpašumu 872, , , ,634 tostarp: MVU 33,644 35, , ,502 tostarp: citi riska darījumi ar privātpersonām 114, , , ,775 Kopā IRB pieeja 3,228,390 3,530,840 3,391,046 3,394,036 Centrālās valdības vai centrālās bankas 864, , , ,422 Citi riska darījumi 227, , , ,379 Kopā standartizētā pieeja 1,092, , , ,801 Kopā 4, ,241,015 3,975,499 3,910,837 16

18 10.tabula EU CRB-C Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums Neto Latvija Citas valstis 1) Kopā Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 9, , ,992 Komercsabiedrības 2,028,790 35,869 2,064,659 tostarp: Lielās sabiedrības 788,963 24, ,729 tostarp: MVU 1,204,704 1,204,704 tostarp: specializētā kreditēšana 35,123 11,103 46,226 Privātpersonas vai MVU 1,006,987 13,752 1,020,739 tostarp: nodrošināti ar nekustamo īpašumu 860,522 12, ,904 tostarp: MVU 33, ,644 tostarp: citi riska darījumi ar privātpersonām 113,019 1, ,191 Kopā IRB pieeja 3,044, ,487 3,228,390 Centrālās valdības vai centrālās bankas 810,100 54, ,221 Citi riska darījumi 224,023 3, ,925 Kopā standartizētā pieeja 1,034,123 58,023 1,092,146 Kopā 4,079, ,510 4,320,536 1) Citas valstis galvenokārt ir Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Apvienotā Karaliste, Vācija, Norvēģija. Neto Latvija Citas valstis 1) Kopā Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 9, , ,345 Komercsabiedrības 1,878,457 32,517 1,910,974 tostarp: Lielās sabiedrības 789,611 17, ,995 tostarp: MVU 1,088, ,088,839 tostarp: specializētā kreditēšana ,754 15,140 Privātpersonas vai MVU 942,011 11, ,727 tostarp: nodrošināti ar nekustamo īpašumu 699,616 9, ,358 tostarp: MVU 133,645 1, ,794 tostarp: citi riska darījumi ar privātpersonām 108, ,575 Kopā IRB pieeja 2,829, ,173 3,391,046 Centrālās valdības vai centrālās bankas 317,931 53, ,890 Citi riska darījumi 209,722 2, ,563 Kopā standartizētā pieeja 527,653 56, ,453 Kopā 3,357, ,973 3,975,499 1) Citas valstis galvenokārt ir Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Apvienotā Karaliste, Vācija, Antigva. 17

19 11. tabula. EU CRB-D - Riska darījumu koncentrācija sadalījumā pa nozarēm un darījumu partneru veidiem Finanses un apdrošināšana Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Transports Kuģniecība Uzņēmumi un komunālie pakalpojumi Būvniecība Rūpniecība Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 8, , ,992 Komercsabiedrības 2, , ,924 11, ,924 71, , ,336 3, , ,767 12,730 2,064,659 tostarp: Lielās sabiedrības 2, , , ,970 20, ,859 13, ,015 77, ,729 tostarp: MVU ,100 76,480 1,230 81,954 51,163 87, ,485 3,509 34, ,623 11,873 1,204,704 tostarp: specializētā kreditēšana 10, ,930 46,226 Privātpersonas vai MVU 26 19,626 2, ,940 8,736 12,198 53, , ,410 9,366 1,020,739 tostarp: nodrošināti ar nekustamo īpašumu 15,484 1,801 7,283 4,035 10,820 43, , ,405 2, ,904 tostarp: MVU 26 4, ,657 4,701 1,378 9, , ,644 tostarp: citi riska darījumi ar 108,005 6, ,191 privātpersonām Kopā IRB pieeja 10, , ,252 11, ,864 80, , ,251 3, , , , ,896 22,096 3,228,390 Centrālās valdības vai centrālās 864,221 bankas 315, ,087 3,755 Citi riska darījumi 5,432 10,517 5,755 7,361 3,679 5,666 16, , ,690 45, ,925 Kopā standartizētā pieeja 5,432 10,517 5,755 7,361 3,679 5,666 16, , , ,087 49,354 1,092,146 Kopā 16, , ,007 11, ,225 83, , ,395 4, , , ,448 1,006, ,983 71,450 4,320,536 Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība Kalnrūpniecība, naftas un gāzes ieguve Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde Komerciālā nekustamā īpašuma apsaimniekošana Dzīvojamā nekustamā īpašuma apsaimniekošana Valsts pārvalde Mājsaimniecību hipotēkas Bankas Citi darījumi Kopā 18

20 Finanses un apdrošināšana Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Transports Kuģniecība Uzņēmumi un komunālie pakalpojumi Būvniecība Rūpniecība Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 526, ,345 Komercsabiedrības 1, , ,390 15, ,053 69, , ,989 4, , ,092 28,009 22,020 10,598 1,910,974 tostarp: Lielās sabiedrības , , ,365 22, ,390 28, ,476 27,611 3, ,995 tostarp: MVU ,299 80,415 1, ,688 46,382 76, ,461 3,910 43, ,481 28,009 17,582 10,278 1,088,839 tostarp: specializētā kreditēšana 13, ,140 Privātpersonas vai MVU 14 22,264 2, ,285 9,354 12,029 50, ,100 10, ,933 3, ,727 tostarp: nodrošināti ar nekustamo īpašumu 709, ,358 tostarp: MVU 14 22,264 2, ,285 9,354 12,029 50, ,100 10, , ,794 tostarp: citi riska darījumi ar 109, ,575 privātpersonām Kopā IRB pieeja 1, , ,987 15, ,338 78, , ,942 4, , ,559 28, , ,345 14,196 3,391,046 Centrālās valdības vai centrālās bankas 293,533 78, ,890 Citi riska darījumi 3,492 9,585 4,958 11,353 3,258 5,006 16, , ,922 38, ,563 Kopā standartizētā pieeja 3,492 9,585 4,958 11,353 3,258 5,006 16, , ,922 78,357 38, ,453 Kopā 4, , ,945 15, ,691 81, , ,896 4, , ,184 28, , , ,702 52,271 3,975,499 Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība Kalnrūpniecība, naftas un gāzes ieguve Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde Komerciālā nekustamā īpašuma apsaimniekošana Dzīvojamā nekustamā īpašuma apsaimniekošana Valsts pārvalde Mājsaimniecību hipotēkas Bankas Citi darījumi Kopā 19

21 12. tabula. EU CRB-E - Riska darījumu termiņi Pēc pieprasījuma <= 1 gads Neto riska darījumu > 1 gads <= 5 gadi > 5 gadi Bez noteikta termiņa Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 128, , ,992 Komercsabiedrības 289, ,753 1,193, ,127 2,064,659 tostarp: Lielās sabiedrības 91, , , , ,729 tostarp: MVU 193, , ,883 58,761 1,204,704 tostarp: specializētā kreditēšana 5,099 4,487 35,473 1,167 46,226 Privātpersonas vai MVU 63,122 43, , ,471 1,020,739 tostarp: nodrošināti ar nekustamo 41,649 20,520 89, , ,904 īpašumu tostarp: MVU 5,407 6,782 19,963 1,492 33,644 tostarp: citi riska darījumi ar 16,066 15,824 73,287 9, ,191 privātpersonām Kopā IRB pieeja 480, ,396 1,389, ,282 3,228,390 Centrālās valdības vai centrālās bankas 609,436 20, ,220 8, ,221 Citi riska darījumi 6,085 6, ,180 88, ,925 Kopā standartizētā pieeja 615,521 26, ,400 96,455 1,092,146 Kopā Kopā 1,096, ,166 1,743,285 1,087,737 4,320,536 Pēc pieprasījuma <= 1 gads Neto riska darījumu > 1 gads <= 5 gadi > 5 gadi Bez noteikta termiņa Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 521, , ,345 Komercsabiedrības 272, , , ,051 1,910,974 tostarp: Lielās sabiedrības 105, , , , ,995 tostarp: MVU 165, , , ,967 1,088,839 tostarp: specializētā kreditēšana ,242 15,140 Privātpersonas vai MVU 64,648 45, , , ,727 tostarp: nodrošināti ar nekustamo 26,138 7,196 23, , ,358 īpašumu tostarp: MVU 24,050 29,737 75,551 5, ,794 tostarp: citi riska darījumi ar 14,460 8,719 75,228 11, ,575 privātpersonām Kopā IRB pieeja 858, ,083 1,150,554 1,031,481 3,391,046 Centrālās valdības vai centrālās bankas 119,258 15, ,772 13, ,890 Citi riska darījumi 12,386 5, ,318 86, ,563 Kopā standartizētā pieeja 131,644 20, , , ,453 Kopā Kopā 990, ,713 1,482,644 1,131,570 3,975,499 20

22 Kredītriska mazināšana Atkarībā no klienta kredītspējas, kā arī no darījuma dabas un sarežģītības nodrošinājums un ieskaita līgumi dažādā mērā var tikt izmantoti mazināšanai. Izvēloties konkrētu mazināšanas metodi, tiek ņemta vērā tās piemērotība attiecīgajam produktam un klientam, tās juridiskā īstenošana, kā arī pieredze un spēja pārvaldīt un kontrolēt konkrēto metodi. Visnozīmīgākās mazināšanas metodes ir ķīlas, galvojumi un vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu. Visizplatītākie ķīlu veidi ir nekustamais īpašums, mainīgs (aktīvu) nodrošinājums un finanšu nodrošinājumi. Lielu korporatīvo klientu gadījumā kredītrisku parasti mazina, izmantojot ierobežojošas saistības kredītlīgumos, tostarp aktīvu apgrūtināšanu. Šim klientu segmentam īpaši būtiska ir neatkarīga un profesionāla kredīta analīze. Uzņēmumu apkalpošanas nodaļas Kredīta analīzes daļa, ja nepieciešams, sniedz neatkarīgu analīzi un kredīta slēdzienus komercdarbības nodaļām visā bankā, kā arī kredītu komitejām. Visas korporatīvā nodrošinājuma s vismaz reizi gadā pārskata attiecīgās kredīta komitejas. Atlikto kredītsaistību nodrošinājuma s izskata biežāk. Parasti nodrošinājuma vērtību aprēķina, pamatojoties uz aprēķināto aktīva tirgus vērtību ar konservatīvu atlaidi. Tirgus vērtību dokumentē neatkarīgā ārējā vērtējumā vai, ja piemērojams, rūpīgi pamatotā neatkarīgā iekšējā aprēķinā. Vispārējā dažādu mazināšanas metožu kontroles procesā ir iekļautas kredīta pārskatīšanas un apstiprināšanas prasības, īpaša kredīta produkta politika, kā arī pārraudzība un kontrole. Gan pakļautības riska, gan mazinošā nodrošinājuma tiek regulāri pārraudzīta. Biežums ir atkarīgs no darījuma partnera veida, darījuma struktūras un nodrošinājuma veida. Visbiežāk sastopamais nodrošinājums ir nekustamais īpašums un riska darījumi, kas ir nodrošināti ar nodrošinājumu - komerciālo nekustamo īpašumu sastāda 50%, dzīvojamo nekustamo īpašumu - 49% un citiem nodrošinājuma veidiem (mainīgās izmaksas, finanšu ķīlas u.c.) - 1%. 13. tabula. EU CR3 Pārskats par mazināšanas metodēm Nenodrošināti riska darījumi uzskaites Nodrošināti riska darījumi uzskaites Ar nodrošinājumu nodrošināti riska darījumi Ar finanšu garantijām nodrošināti riska darījumi Kopējie aizdevumi 1,575,650 1,795,733 1,556, ,691 Kopējie parāda vērtspapīri 287,384 Kopējie riska darījumi 1,863,034 1,795,733 1,556, ,691 tostarp: riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības 49,632 45,735 43,025 2,710 Ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem nodrošināti riska darījumi Nenodrošināti riska darījumi uzskaites Nodrošināti riska darījumi uzskaites Ar nodrošinājumu nodrošināti riska darījumi Ar finanšu garantijām nodrošināti riska darījumi Kopējie aizdevumi 1,431,241 1,721,686 1,657,367 64,319 Kopējie parāda vērtspapīri 250,963 Kopējie riska darījumi 1,682,204 1,721,686 1,657,367 64,319 tostarp: riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības 42,549 58,877 58,877 Ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem nodrošināti riska darījumi 21

23 Kredītu kvalitāte Kavētu kredītu definīcija: ja parādnieks nav samaksājis pamatsummu, procentus vai apkalpošanas maksu noteiktajā datumā, kad tām bija jākļūst maksājamam, to atzīst par kavēto maksājamu pienākumu. Konta pārtēriņa kredīti tiek uzskatīti par kavētiem, tiklīdz, parādnieks ir pārkāpis paziņoto limitu, viņam paziņo limitu, kas ir mazāks nekā neatmaksātais parāda atlikums. 14. tabula. EU CR1-A Riska darījumu kredītkvalitāte sadalījumā pa riska darījumu kategorijām un instrumentiem Bruto uzskaites Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības Riska darījumi, kuros tiek pildītas saistības Specifiskā korekcija Vispārējā korekcija Uzkrātie norakstījumi Perioda korekcijas izmaksas Neto Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 142, ,992 Komercsabiedrības 49, ,919 26, ,304 2,833 2,064,659 tostarp: Lielās sabiedrības 8, ,661 6,630 12, ,729 tostarp: MVU 18,285 1,198,310 11,891 99,117 1,204,704 tostarp: specializētā kreditēšana 22,795 30,948 7,517 2,833 46,226 Privātpersonas vai MVU 46,812 1,000,425 27, , ,020,739 tostarp: nodrošināti ar nekustamo īpašumu 39, ,686 18, , ,904 tostarp: MVU 1,645 35,279 3,280 17, ,644 tostarp: citi riska darījumi ar privātpersonām 6, ,460 5,875 41, ,191 Kopā IRB pieeja 97,360 3,184,336 53, ,636 3,471 3,228,390 Centrālās valdības vai centrālās bankas 864, ,221 Citi riska darījumi 1, ,492 1, ,925 Kopā standartizētā pieeja 1,568 1,091,713 1, ,092,146 Kopā 98,928 4,276,049 54, ,636 3,506 4,320,536 tostarp: aizņēmumi 95,367 3,279,016 54, ,636 3,506 3,316,942 tostarp: parāda vērtspapīri 287, ,384 tostarp: ārpusbilances riska darījumi 3, , ,702 Bruto uzskaites Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības Riska darījumi, kuros tiek pildītas saistības Specifiskā korekcija Vispārējā korekcija Uzkrātie norakstījumi Perioda korekcijas izmaksas Neto Centrālās valdības vai centrālās bankas Iestādes 526, ,345 Komercsabiedrības 46,963 1,894,167 30, ,518 1,910,974 tostarp: Lielās sabiedrības 7, ,751 7,321 12, ,995 tostarp: MVU 32,090 1,077,268 20,519 96,186 1,088,839 tostarp: specializētā kreditēšana 7,308 10,148 2,316 15,140 Privātpersonas vai MVU 54, ,630 34, , ,727 tostarp: nodrošināti ar nekustamo īpašumu 42, ,272 27, , ,358 tostarp: MVU 3, ,173 2,809 22, ,794 tostarp: citi riska darījumi ar privātpersonām 8, ,185 4,525 63, ,575 Kopā IRB pieeja 101,545 3,354,142 64, , ,391,046 Centrālās valdības vai centrālās bankas 371, ,890 Citi riska darījumi 212, ,563 Kopā standartizētā pieeja 584, ,453 Kopā 101,545 3,938,746 64, , ,975,499 tostarp: aizņēmumi 101,426 3,051,500 64, , ,088,134 tostarp: parāda vērtspapīri 250, ,963 tostarp: ārpusbilances riska darījumi , ,016 22