RojasNV_02_27_09g.vp

Transkripts

1 Rojas mûzikas un mâkslas skolas Izstâþu zâlç Mâkslas skolas 4. klases audzçkòu mâcîbu darbu izstâde Glezna, foto, interpretâcija... Laipni lûdzam to apskatît katru darba dienu no martâ Rojas kultûras centrâ Rojas vidusskolas klaðu konkurss «Raimonda Paula dziedâðanas svçtki» Ieeja Ls martâ Rojas kultûras centrâ Diskotçka DJ Janix 9. martâ Mçrsraga tautas namâ VIDES FORUMA seminârs. Rojas jûras zvejniecîbas muzejâ HARIJA GERHARDA Akvareïu un fotoizstâde TURPAT TÂPAT. Rojas kultûras centrâ Mâras Kaþociòas gleznu izstâde Avots. Izstâde,,Kâ es mâcîjos putnu valodu, veltîta K. Grigulim bçrnu bibliotçkâ. Izstâde,,Asinîs krâsotâs ilgas Austrai Skujiòai 100 bibliotçkâ. Izstâde,,Rakstniece no Vidzemes Aîdai Niedrai 110 bibliotçkâ. Piektdiena, gada 27. februâris Nr. 4 Lai bûtu laba raþa, jâbrauc ar ragavâm! Meteòu rosîba Mçrsraga PII Dârta. Rojas ûdenssaimniecîbas sakârtoðana SIA Rojas DzKU viena no saimnieciskâs darbîbas nozarçm ir ûdens piegâde un kanalizâcijas ûdeòu novadîðana. Lai uzòçmums varçtu sniegt kvalitatîvu pakalpojumu Rojas iedzîvotâjiem un uzòçmçjiem, nepiecieðama ûdensvadu un kanalizâcijas cauruïvadu rekonstrukcija. LR Vides Ministrijas îstenotâ projekta 14 Kurzemes reìiona paðvaldîbu ûdenssaimniecîbu attîstîbas projekts, kura ietvaros tika plânota ûdenssaimniecîbas sakârtoðana Rojâ, realizâcijai vajadzçja sâkties pirms vairâkiem gadiem, bet diemþçl tâ aizkavçjâs gada decembrî tika parakstîts lîgums par projekta Ûdenssaimniecîbas pakalpojumu attîstîba Rojâ ievieðanu gada janvârî sâkâs iepirkuma procedûra, lai bûvniecîbu varçtu sâkt gada aprîli/maijâ. Ðî projekta ietvaros plânots no jauna izbûvçt 3,352 km ûdensvadus, 2,356 km kanalizâcijas cauruïvadus, 0,164 km spiedvadus, rekonstruçt 0,525 km ûdensvadus un 0,612 km kanalizâcijas cauruïvadus. Nepiecieðams izbûvçt 2 kanalizâcijas sûkòu stacijas, septisko nogulðòu kameras, nomainît 20 aizbîdòus un 3 hidrantus. Jauna ûdensvada izbûve paredzçta Selgas, Jûras, Upes, Talsu, Kaiju, Liepu, Kïavu, Sila ielâs un Ostas teritorijâ. Jauni kanalizâcijas cauruïvadi tiks izbûvçti Selgas, Liepu, Kaiju, Upes, Kalna, Talsu, Kïavu, Sila ielâs. Kâ arî tiks veikta esoðo ûdensvadu tîklu rekonstrukcija pa Kosmonautu un Zvejnieku ielâm, bet kanalizâcijas cauruïvadu rekonstrukcija paredzçta Selgas ielâ. Centralizçtie tîkli tiks ierîkoti lîdz îpaðumu robeþâm, par pievadu pie mâjas bûs jâgâdâ paðiem îpaðniekiem. Projekta rezultâtâ ûdensapgâdes pakalpojumu pieejamîba tiks nodroðinâta 85% Rojas iedzîvotâjiem, bet notekûdeòu pakalpojumu pieejamîba tiks nodroðinâta 80% Rojas iedzîvotâjiem. Pirms bûvdarbu uzsâkðanas tiks apstiprinâts darbu izpildes laika grafiks, ar kuru SIA Rojas DzKU iepazîstinâs iedzîvotâjus. Sveèu mçnesis februâris PII Dârtâ bija pasâkumiem bagâts. Tas iesâkâs ar Sveèu nedçïu, kuras laikâ tika izveidota sveèu izstâde un bçrni iepazinâs ar daþâdiem sveèu lieðanas paòçmieniem, kâ arî izmçìinâja savu roku kâdâ no tiem. Nedçïa noslçdzâs ar Dârtas Vârda dienas svinîbâm. 13. februârî, grupâm apvienojoties, visi gâja rotaïâs un apdâvinâja viens otru ar sirsniòâm pasâkumâ Rotaïrîts mîlestîbâ tîts Laikâ, kad îsâs ziemas dienas sâk stiepties garâkas, kad laiks sâk griezties uz pavasara pusi, latvieði svin Meteòus. Arî Dârtiòâ ar lielu aizrautîbu un varenu rosîbu tika atzîmçta ðî diena. Visas nedçïas garumâ bçrni grupâs tika iepazîstinâti ar Meteòa dienas tradîcijâm, ticçjumiem, tautas dziesmâm un rituâliem, lai piektdien visi vienotos kopîgam pasâkumam, kurð sâkâs ar maskotu gâjienu, daþâdu paðdarinâtu klabekïu un þvadzekïu pavadîbâ, skandçjot meteòu dziesmas. Gâjiena laikâ tika veikts kurmju aizdzîðanas rituâls un raksturîgâ Meteòa ieraþa lietuvçna dzîðana. (Turpinâjums 6. lpp.) Projekta finansçðanâ piedalâs Kohçzijas fonds 85,00% no projekta izmaksâm, valsts budþets 12,8626% no projekta izmaksâm, SIA Rojas DzKU 2,1374% no projekta izmaksâm. Lai uzòçmums nodroðinâtu savu finansçjumu projektâ, nepiecieðams òemt kredîtu Valsts kasç, kur galvotâjs kredîta saòemðanai bûs Rojas novada dome. Tuvâk ar projekta tehnisko dokumentâciju var iepazîties SIA Rojas DzKU NAI Selgas ielâ 3a, Rojâ pie ûdenssaimniecîbas vadîtâja Haralda Valdemâra (tâlr ). SIA Rojas DzKU galvenâ grâmatvede Liene Rudzîte Nâc uz bibliotçku un atrodi meklçto! Aicinâm piedalîties konkursâ, kas norisinâsies visâs Latvijas bibliotçkâs no 2. lîdz 30. martam! Konkursu organizç LURSOFT IT un valsts aìentûra Kultûras informâcijas sistçmas, informatîvi atbalsta Latvijas Avîze. Piedalîties tajâ varçs ikviens bibliotçkas lietotâjs un bibliotekârs neierobeþotâ skaitâ. Dalîbnieki sacentîsies individuâli, katrs pârstâvçs savu bibliotçku, startçjot bibliotekâru vai bibliotçkas lietotâju lîgâ. Konkurss ilgs èetras nedçïas un notiks èetrâs kârtâs. Uzvarçtâji tiks apbalvoti 15. aprîlî Latvijas bibliotekâru 10. kongresâ, kur tiks pieðíirtas divas galvenâs balvas videokameras Panasonic SDR-H250EP-S. Vairâk par konkursu un tâ noteikumiem varat uzzinât Rojas novada bibliotçkâ. Piedâvâ Rojas kultûras centrs Rojas Kultûras centrâ 28. februârî plkst Koncerts no cikla «Atpazîsti savu rajonu» Jûs ielûdz Talsu rajona deju kolektîvu virsvadîtâjas LITAS FREIMANES vadîtie kolektîvi: jaunieðu deju kolektîvs «Delveri», vidçjâs paaudzes deju kolektîvs «Talsu kurði». Visi laipni aicinâti! Ieeja Ls 5. Biïeðu iepriekðpârdoðana, rezervâcija, tâlr

2 2 ROJAS NOVADA VÇSTIS 27. februâris 2009 Rojas novada domes 10. februâra sçdç nolçma: 1. Izdarît izmaiòas Rojas ostas valdç Zemkopîbas ministrijas pârstâvja Rièarda Derkaèa vietâ Rojas ostas valdç iecelt Zivsaimniecîbas politikas departamenta Zvejas pârvaldîbas un regulçðanas nodaïas vadîtâjas vietnieci Inesi Miíelsoni (pers. kods ). 2. Izdarît izmaiòas Mçrsraga ostas valdes locekïa Rièarda Derkaèa, (Zemkopîbas ministrijas pârstâvis) amata nosaukumâ, jo kopð gada 1. janvâra R. Derkaès (pers. kods ) ir Zemkopîbas ministrijas Zivsaimniecîbas politikas departamenta direktora vietnieks un Zvejas pârvaldîbas un regulçðanas nodaïas vadîtâjs. 3. Uzsâkt detâlplânojuma izstrâdi Rojas pagasta, Rojas novada nekustamajam îpaðumam Vimbas (kadastra Nr ), 0.62 ha platîbâ. 4. Apstiprinât Rojas novada bâriòtiesas nolikumu. 5. Nodot bez atlîdzîbas Latvijas valstij Zemkopîbas ministrijas personâ paðvaldîbas valdîjumâ esoðâ pagasta ceïa Vecmeþnieki Íiïïi posmu zemi zem ðî ceïa 0,077 km garumâ, 13 m platumâ un 0,1 ha platîbâ, kas pieder Rojas novada domei un izvietots uz zemes vienîbas ar kadastra Nr Atteikties no pirmpirkuma tiesîbâm uz nekustamo îpaðumu zemi 11,1 ha platîbâ ar nosaukumu Íçrpji Mçrsragâ, Mçrsraga pagastâ, Rojas novadâ. 7. Atïaut atdalît no îpaðuma Jaunmeþi 2. zemes gabalu ar nosaukumu Jaunmeþi-2, kad. Nr Atdalîtajam zemes gabalam mainît nosaukumu no JAUNMEÞI-2 uz BÂNÎÐA IELA 11. Uz zemes atrodas bûves ar nenoskaidrotu piederîbu. 8. Zemes gabalam Ìipkâ, kad. Nr , 1,2 ha platîbâ, pieðíirt nosaukumu un adresi: Íeizarkroòi, Ìipka, Rojas pagasts, Rojas novads, Talsu rajons; zemes gabalam Kaltenç, kad. Nr , platîba 3,3 ha, pieðíirt nosaukumu un adresi: Íeizarmeþs, Kaltene, Rojas pagasts, Rojas novads, Talsu rajons; zemes gabalam Rudç, kad. Nr , platîba 0,7 ha, pieðíirt nosaukumu un adresi: Jauníeizari,Rude, Rojas pagasts, Rojas novads, Talsu rajons; zemes gabalam Rudç, kad. Nr , platîba 0,21 ha, pieðíirt nosaukumu un adresi: Mazíeizari, Rude, Rojas pagasts, Rojas novads, Talsu rajons. 9. Atïaut Svetlanai Stepulei nodarboties ar individuâlo darbu psiholoìiskâ konsultçðana, seminâri, apmâcîba uz 1 gadu. 10. Izveidot marðrutu Mçrsraga vidusskolas skolçnu atveðanai uz skolu un no skolas uz mâjâm pa marðrutu Mçrsrags Upenieki Zeltiòi Íûïciems Mçrsrags. 11. Pamatojoties uz Rojas novada zvejnieku priekðlikumiem, izdarît izmaiòas Rojas novada domes lçmumâ Nr punktâ, apstiprinot maksu Ls 10,00 par atïaujas saòemðanu iebraukðanai kâpu zonâ novada zvejniekiem un medniekiem, kuriem ir nomas lîgumi ar AS Latvijas Valsts meþi, gadam. Atcelt lçmumu par maksu Ls 25,00 par atïaujas saòemðanu iebraukðanai kâpu zonâ no tâ pieòemðanas brîþa. Informâcija lauksaimniekiem 12. Izsludinât kandidâtu pieteikðanos Rojas novada vçlçðanu komisijas locekïa amatam, ievietojot sludinâjumu izdevumâ Rojas novada vçstis. 13. Apstiprinât sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu Rojas DzKU pamatkapitâla palielinâðanas noteikumus Nr. 1/2009. Apstiprinât sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu Rojas DzKU statûtu jauno redakciju. 14. Pieòemt saistoðos noteikumus Nr. 4/2009 Mçrsraga ostas noteikumi. 15. Mçrsraga ostas teritorijâ esoðai piestâtnei Mçrsragâ, Lielâ ielâ ielâ 62 pieðíirt adresi: 9. piestâtne, Lielâ iela 62, Mçrsrags, Mçrsraga pagasts, Rojas novads, Talsu rajons; Mçrsraga ostas teritorijâ esoðai jaunbûvei ar lîdzðinçjo nosaukumu Âtrsaldçtava pieðíirt jaunu nosaukumu un adresi: Pârvaldes noliktava, Lielâ iela 62, Mçrsrags, Mçrsraga pagasts, Rojas novads, Talsu rajons. 16. Noteikt lietoðanas mçríus zemes platîbâm Mçrsraga ostas teritorijâ. 17. Sakarâ ar to, ka netiek pildîts Rojas nopvada domes gada 14. oktobra lçmums Nr. 13 Par nodokïu parâda maksâjumiem, piedzît bezstrîda kârtîbâ no AS Banga nekustamâ îpaðuma nodokïa parâdu Ls 16983,01 apmçrâ. 18. Nekustamajam îpaðumam Rojâ Rojas pagastâ Rojas novadâ, kadastra Nr , platîba 0,43 ha, mainît nosaukumu no Mazdreimaòi uz MEÞ- ROZÎTES. Informâciju sagatavoja domes sekretâre Laima Valdemâre Lauksaimniekiem tiek piedâvâta iespçja pârdot savu produkciju Rîgâ Èiekurkalna tirgû. Lauksaimniekiem tiek piedâvâta 60% atlaide, kâ arî papildus noliktavas, saldçtavas u.c. lietas bez maksas. Sîkâku informâciju lauksaimnieki var uzzinât zvanot pa tâlruni Atbalsts lauksaimniekiem kredîtprocentu daïçjai dzçðanai Atbalstu var saòemt pretendents, kas nodarbojas ar primâro lauksaimniecîbas produktu raþoðanu un kas ir saòçmis kredîtu vai finanðu lîzingu investîcijâm: lauksaimnieciskâs raþoðanas tehnikas, tehnoloìisko iekârtu un aprîkojuma (tai skaitâ programmatûras) iegâdei; jaunu un rekonstruçjamu lauksaimnieciskâs raþoðanas bûvju bûvniecîbai Ðogad atmaksâs arî tiem kredîta procentus, kuri par aizdevumu vai lîzingu pirkuði lietotu tehniku un iekârtas. Atbalsta apmçrs ir summa, kas nepârsniedz èetru procentu gada kredîtlikmi vai faktisko likmi, ja kredîtprocentu likme ir mazâka par èetriem procentiem. Lai saòemtu atbalstu, pretendents lîdz gada 10. martam Lauku atbalsta dienesta reìionâlajâ lauksaimniecîbas pârvaldç iesniedz: 1. iesniegumu; 2. kredîtlîguma vai finanðu lîzinga lîguma kopiju; 3. grozîtâ kredîtlîguma vai finanðu lîzinga lîguma kopiju, ja ir mainîti kredîtlîguma vai finanðu lîzinga lîguma nosacîjumi; 4. kredîtiestâdes vai finanðu lîzinga devçja izziòu par gadâ faktiski samaksâtajiem kredîtprocentiem latos. Ja norâdîta mainîgâ procentu likme, izziòâ norâda gada vidçjo procentu likmi; 5. kredîtlîdzekïu vai finanðu lîzinga lîguma darîjumu apliecinoðo dokumentu kopijas pirkuma vai uzòçmuma (bûvniecîbas lîgumu) lîgumus un ar tiem saistîtâs maksâjumu dokumentu kopijas (ja pirkums vai pakalpojums veikts bez rakstiska lîguma, iesniedzamas maksâjumus apliecinoðo dokumentu kopijas); 6. îpaðuma tiesîbas apliecinoðo dokumentu kopijas par bûvçm (jaunbûvju gadîjumâ par zemi, uz kuras atrodas bûve) vai pretendenta apliecinâjumu par to, ka tehnika un tehnoloìiskâs iekârtas iesnieguma iesniegðanas dienâ ir pretendenta îpaðums, ilgtermiòa nomas lîguma kopiju vai finanðu lîzinga lîguma kopiju, kur paredzçts, ka pçc finanðu lîzinga samaksas tehnika un tehnoloìiskâs iekârtas nonâk pretendenta îpaðumâ. Lauku attîstîbas speciâliste Inga Lçmane telefons , BEZMAKSAS SEMINÂRI Talsu Lauku Konsultâciju biroja zâlç Kr. Valdemâra 21a gada 27. februârî plkst Piena paðizmaksa un tâs aprçíinâðanas pamatprincipi ; 5. martâ plkst ES fondu piesaiste meþsaimniecîbâ. Biedrîba, kur sporto, talko, ada zeíes 21. janvârî Rojas Invalîdu biedrîba pulcçjâs uz gada pârskata sapulci. No biedrîbas priekðsçdçtâjas Austras Gitendorfas stâstîtâ uzzinâm, ka gadâ Rojas Invalîdu biedrîbâ bijuði 144 biedri, no kuriem 101 ir ar invalîdu apliecîbâm, bet pârçjie 43 cilvçki, kas maksâ biedru naudas un atbalsta invalîdu biedrîbu visâs tâs aktivitâtçs. Invalîdu biedrîbas valdç darbojas biedrîbas priekðsçdçtâja Austra Gitendorfa, vietas izpildîtâja Daina Íirðteine, valdes locekle Anna Rodze, kasiere Mârîte Rutka, grâmatvede Laima Bulle, revidente Velta Jaunzeme. Aktîvi darbojusies arî Ârija Salmiòa kultûras darbâ, Mâra Misiòa, Astrîda Dunovska un Mârîte Strâdere sportâ. Allaþ atsaucîgi bijuði koordinatori Haralds Kleinbergs, Skaidrîte Golubeva, Aina Ïaudupe, Ausma Zvirbule, Irçna Ðteinberga. Biedrîbai bûtu grûti iztikt arî bez ðoferîða lomas izpildîtâja Ilgoòa Rutka gads Rojas invalîdiem bijis pasâkumiem bagâts pavasarî sarûpçtas dârzeòu un puíu sçklas paðu vajadzîbâm, lietotie apìçrbi. Pavasarî tika noorganizçta apkârtnes sakopðanas talka, veltîta Latvijas neatkarîbas 90. gadadienai, kurâ piedalîjâs 31 talkotâjs. Vislielâko pateicîbu biedrîbas valde izteica Ainai Ïaudupei un Birutai Malcânei, kuras arî ikdienâ ir ïoti daudz paveikuðas jûrmalas sakopðanâ. Jûlija vidû notika Veselîbas diena, kurâ aktîvi piedalîjâs arî viesi Dzîvesziòas ROJAS NOVADÂ dzimðanas apliecîbu saòçmuði Endijs LINEJS (dzimðanas diena 3. janvârî); Sandijs LINEJS (dzimðanas diena 3. janvârî); Aleksandra Elizabete ÈEKSTERE (dzimðanas diena 9. janvârî). Sludinâjumi Sveicam ìimenes! no Laucienes pansionâta un Valdgales. Augustâ invalîdu biedrîbas biedri pabija divâs ekskursijâs, bet oktobrî devâs pieredzes apmaiòas braucienâ uz Iecavu. Vislielâkais un darbietilpîgâkais pasâkums bija 1. novembra pçcpusdiena, kurai gatavojâs jau no vasaras, kad dzima ideja rudens ballç godinât biedrîbâ esoðâs stiprâs ìimenes pârus, kuri laulîbâ nodzîvojuði 25; 30; 35; 40 un vairâk gadu. Biedrîbas vidû ir 11 ðâdas ìimenes, ballç piedalîjâs pieci pâri. Ne mazâk interesants bija Ziemassvçtku pasâkums. Ziemassvçtku laikâ notika arî invalîdu biedrîbas rîkotais labdarîbas pasâkums, kad par biedrîbas lîdzekïiem tika nopirkta dzija, bet adît protoðâs sievietes noadîja desmitiem zeíu pâru, kuras tika dâvinâtas mûsu pagasta ïaudîm, kuri dzîvo pansionâtos. Zeíu un cimdu saadîts tik daudz, ka iznâca apdâvinât arî tos pansionâta ïaudis, kuriem ðâdu labvçïu nav. Ðajâ pulcçðanâs reizç tika nodibinâts arî Rojas invalîdu biedrîbas intereðu pulciòð, un turpmâk ikviens biedrîbas interesents tajâ varçs dalîties savâ rokdarbu un çst gatavoðanas prasmç. No 1. marta Rojas invalîdu biedrîba apmeklçtâjus pieòems treðdienâs no (Rojas kultûras centrâ). 10. martâ Mçrsraga tautas namâ Nodarbinâtîbas valsts aìentûras Talsu filiâle organizç informatîvu tikðanos bezdarbniekiem, darba meklçtâjiem un citiem interesentiem. Tikðanâs laikâ bûs iespçja saòemt informâciju par to, kas nepiecieðams, lai varçtu reìistrçties Nodarbinâtîbas valsts aìentûrâ, bezdarbnieka tiesîbâm, pienâkumiem, kursu un apmâcîbu iespçjâm, individuâlo darba meklçtâja plânu, karjeras pakalpojumu kabineta piedâvâjumu. Uz ðo pasâkumu îpaði tiek aicinâti cilvçki, kuri patreiz ir bez darba, bet nav reìistrçjuðies NVA. Rojas novada domes amatpersonas pieòem apmeklçtâjus Rojâ, Zvejnieku ielâ 3 Dace Klabere Pieminam aizsaulç aizgâjuðos Valdis Podiòð ( X I); Jânis Apse ( V I); Juris Luksis ( II I); Edvîns Alberts Sprukstçns ( IV I); Nellija Gita Krafte ( III I); Pauls Zilbers ( VI I). Valdis Ðmits ( XI I). Domes priekðsçdçtâjs Pirmdien no plkst Priekðsçdçtâja vietnieks Pirmdien no plkst Izpilddirektors Piektdien no plkst Dzimtsarakstu nodaïa Pirmdien, otrdien, treðdien no plkst Ceturtdien no plkst Piektdien no plkst Bâriòtiesa Otrdien, ceturtdien no plkst Nekustamâ îpaðuma nodokïa inspektore-kasiere Pirmdien no Otrdien, treðdien no ; no Piektdien no

3 ROJAS NOVADA VÇSTIS 27. februâris Saistoðie noteikumi Nr. 20/2008 Licencçtâ makðíerçðana Mçrsraga kanâlâ gadâ Izdoti saskaòâ ar likuma Par paðvaldîbâm 43. panta 2. punktu un Zvejniecîbas likuma 10. panta treðo daïu Pieòemti gada 9. decembrî, lçmums 4 (protokols 9) 1. Vispârîgie jautâjumi 1.1. Engures ezera Mçrsraga kanâls, kas atrodas Talsu rajona Rojas novada Mçrsraga ciema teritorijâ, saskaòâ ar Civillikuma panta 1. pielikuma ir publiski ûdeòi, kuros zvejas tiesîbas pieder valstij Licencçtâ makðíerçðana Mçrsraga kanâlâ tiek ieviesta atbilstoði Ministru Kabineta gada 1. oktobra noteikumiem Nr. 574 Licencçtâs amatierzvejas-makðíerçðanas kârtîba Licencçto makðíerçðanu Mçrsraga kanâlâ organizç Rojas novada dome (Roja, LV-3264, Zvejnieku iela 3, tâlr , fakss ), saskaòâ ar Mçrsraga pagasta padomes gada 9. februâra lçmumu Nr. 7. Par licencçto makðíerçðanu Mçrsraga kanâlâ Licencçtâ makðíerçðana tiek organizçta, lai izlîdzinâtu makðíernieku slodzi uz zivju resursiem un kanâla krastiem, kâ arî iegûtu papildus lîdzekïus Mçrsraga kanâla piekrastes vides sakopðanai un zivju krâjumu pavairoðanai un aizsardzîbai. 2. Licencçtâs makðíerçðanas noteikumi 2.1. Licencçtâ makðíerçðana vieta ir Mçrsraga kanâla posms no ðosejas tilta Mçrsragâ lîdz kanâla iztekai no Engures ezera. Minçtais posms dalâs divos makðíerçðanas sektoros: A sektors no ðosejas tilta lîdz Ozolu ielai, B sektors no Ozolu ielas lîdz kanâla iztekai no Engures ezera (ðî Nolikuma Pielikums Nr. 1*) Nodarboties ar licencçto makðíerçðanu Mçrsraga kanâlâ ir tiesîbas jebkurai fiziskai personai, kura ievçro spçkâ esoðos Ministru kabineta gada 10. janvâra noteikumus Nr. 1 Makðíerçðanas noteikumi un ðî Nolikuma prasîbas, un kura iegâdâjusies makðíerçðanas karti un attiecîgu makðíerçðanas licenci, izòemot personas, kurâm saskaòâ ar minçtiem MK noteikumiem ir tiesîbas makðíerçt bez makðíerçðanas kartes un kuras var saòemt gada bezmaksas licenci, ievçrojot ðî Nolikuma 4.1. un 4.2. punktos minçtos nosacîjumus Licencçtâ makðíerçðana Mçrsraga kanâlâ notiek saskaòâ ar Ministru kabineta gada 10. janvâra noteikumiem Nr. 31 Makðíerçðanas noteikumi ar ðâdâm atkâpçm: makðíerçðana atïauta tikai gaiðajâ diennakts laikâ, ne agrâk kâ vienu stundu pirms saullçkta un ne vçlâk kâ vienu stundu pçc saulrieta; laika periodâ no 20. marta lîdz 31. maijam makðíerçðana aizliegta zivju saudzçjamâs dienâs pirmdienâs un otrdienâs (izòemot svçtku dienas, kurâs makðíerçðana ir atïauta); licencçtâ makðíerçðana atïauta tikai no krasta vai ledus izmantojot 10 m tauvas joslu; makðíerçðanâ atïauts izmatot tikai vienu pludiòmakðíeri vai vienu ziemas makðíeri. 3. Licenèu veidi, skaits un cenas 3.1. Vienas dienas licenèu kopçjais skaits 2400 gab Vienas dienas licence makðíerçðanai A sektorâ kopçjais skaits 1400 gab., cena 5.00 LVL/gab Vienas dienas licence makðíerçðanai B sektorâ kopçjais skaits 1000 gab., cena 3.00 LVL/gab Gada bezmaksas licenèu kopçjais skaits 150 gab., tai skaitâ: gada bezmaksas licence makðíerçðanai Mçrsraga kanâla A sektorâ 10 gab.; gada bezmaksas licence makðíerçðanai Mçrsraga kanâla B sektorâ 140 gab Visu licenèu (izòemot bezmaksas) cenâ ir iekïauts PVN (18%). 4. Licenèu cenu atlaides 4.1. Personâm vecumâ lîdz 16 gadiem un personâm, vecâkâm par 65 gadiem, kâ arî invalîdiem atïauts veikt licencçto makðíerçðanu Mçrsraga kanâlâ bez makðíerçðanas kartes iegâdes, saòemot attiecîgu gada bezmaksas licenci. Minçtajâm personâm makðíerçðanas laikâ jâbût klât attiecîgam personu apliecinoðam dokumentam vai invaliditâtes apliecîbai Gada bezmaksas licences makðíerçðanai Mçrsraga kanâlâ ir tiesîgas saòemt un izmantot ðî Nolikuma 4.1. punktâ minçtâs personas, kâ arî Mçrsraga kanâla krastiem pieguloðâs zemes îpaðnieki Gada bezmaksas licences tiek izsniegtas 4.2. punktâ minçtajâm personâm, saskaòâ ar Rojas novada domes lçmumu un sastâdot attiecîgu personu sarakstu, kurâ norâdîts bezmaksas licences izsniegðanas pamatojums Pçc ðî nolikuma 3.2. punktâ minçtâs gada bezmaksas licenèu skaita kopçjâ limita izmantoðanas, papildus bezmaksas licences netiek izsniegtas un makðíerniekam vispârçjâ kârtîbâ jâiegâdâjas attiecîgajâ termiòâ derîga vienas dienas licence. 5. Makðíerçðanas slodzes sadalîjums 5.1. Lai izlîdzinâtu makðíernieku slodzi uz zivju krâjumiem un kanâla krastiem, vienâ dienâ tiek noteikts ðâds licenèu sadalîjums pa sektoriem: A sektorâ atïauts vienâ datumâ realizçt ne vairâk kâ 40. gab. vienas dienas licences un izmantot 10. gab. gada bezmaksas licences B sektorâ atïauts vienâ datumâ realizçt neierobeþotu vienas dienas licenèu skaitu un izmantot ne vairâk kâ 140 gada bezmaksas licences Lai nodroðinâtu vienas dienas licenèu vienreizçju izmantoðanu, licencçtâs makðíerçðanas organizçtâjs, izsniedzot vienas dienas licenci makðíerçðanai Mçrsraga kanâlâ, tajâ ieraksta tikai vienu derîguma datumu, ko izvçlas makðíernieks Licencç norâdîtajâ datumâ neizmantotâs vienas dienas licences zaudç derîgumu un netiek kompensçtas. 6. Licences saturs, noformçjums un realizâcija 6.1. Licencç (paraugi ðî Nolikuma 2A-2D pielikumos) tiek uzrâdîts: licences nosaukums (veids), licences derîguma termiòð (jebkura veida dienas licencç makðíerçðanas datums), makðíerçðanas vieta (Mçrsraga kanâls) un attiecîgais sektors, licences kârtas numurs, licences cena, persona, kurai licence izdota (makðíernieka vârds, uzvârds), paðvaldîbas pilnvarotas personas paraksts un zîmogs Licencei jâbût noformçtai un uzskaitîtai atbilstoði Valsts ieòçmumu dienesta prasîbâm Licences pasaknî makðíernieks parakstâs par iepazîðanos ar licencçtâs makðíerçðanas nolikumu Licences var iegâdâties: Mçrsraga pagasta pârvaldç darba dienâs no plkst , tâlr , makðíerçðanas vietâ pie Rojas novada pilnvarotas personas, diennakts gaiðajâ laikâ, tâlr Informâciju par licenèu iegâdi, to cenâm Rojas novada dome publicç rajona presç un laikrakstâ Latvijas Vçstnesis. 7. Lomu uzskaite 7.1. Visiem jebkura veida licenèu îpaðniekiem jâreìistrç lomus licences otrajâ pusç lomu uzskaites tabulâ (paraugi ðî Nolikuma 3A-3B pielikumos), norâdot datumu, zivju sugu, skaitu un svaru. Gada bezmaksas licenèu îpaðnieki nepiecieðamîbas gadîjumâ pârnes ierakstus jaunâ lapâ Pçc jebkura veida licenèu derîguma termiòa beigâm, licence jânodod licencçtâs makðíerçðanas organizatoram vai jâiemet speciâlâ pastkastîtç licencçtâs makðíerçðanas vietas tuvumâ. Gada bezmaksas licenèu îpaðniekiem licences ar aizpildîtâm lomu uzskaites tabulâm lîdz nâkamâ gada 1. martam jâiesniedz licencçtâs makðíerçðanas organizçtâjam Jebkura veida licenèu îpaðniekiem, kuri neatgriezîs attiecîgâs licences vai sakarâ ar cita veida pârkâpumu, bûs liegta iespçja iegâdâties vai saòemt jebkâda veida licences makðíerçðanai Mçrsraga kanâlâ kârtçjâ un nâkoðajâ gadâ Visas atpakaï atgrieztâs (ar lomu vai bez) licences lîdz nâkamâ gada 1.aprîlim Rojas novada dome nodod Latvijas Zivju resursu aìentûrai zivju krâjumu stâvokïa novçrtçðanai. 8. No licencçm iegûto lîdzekïu izlietojums 8.1. No licenèu realizâcijas iegûtâs summas 40% katru gada ceturksni pârskaitâmi valsts budþetâ Zivju fonda veidoðanai, bet 60% Rojas novada domes kontâ licencçtâs makðíerçðanas organizçðanai, vides un zivju aizsardzîbai Rojas novada dome ir atbildîga par iegûto lîdzekïu uzskaiti un sadali, kâ arî finansu pârskata par realizçto licenèu skaitu, ieòçmumiem un to izlietojumu, iesniegðanu Zemkopîbas ministrijas Valsts Zivsaimniecîbas pârvaldç. 9. Licencçtâs makðíerçðanas organizçtâja pienâkumi Licencçtâs makðíerçðanas organizçtâjam ir ðâdi pienâkumi: 9.1. sniegt informâciju laikrakstâ Latvijas Vçstnesis un Talsu rajona preses izdevumos par paðvaldîbas saistoðiem noteikumiem par licencçtâs makðíerçðanas ievieðanu ðî Nolikuma 2.1. punktâ minçtâ Mçrsraga kanâla posmâ un nodroðinât atbilstoðu norâdes zîmju izvietoðanu tâ piekrastç; 9.2. nodroðinât makðíerçðanas licenèu pieejamîbu un realizâciju makðíerçðanai atïautâ laikâ saskaòâ ar ðî Nolikuma 6.punktu; 9.3. uzskaitît un realizçt makðíerçðanas licences atbilstoði normatîvajos aktos noteiktajâm prasîbâm; 9.4. reìistrçt izsniegtâs makðíerçðanas licences îpaðâ licenèu uzskaites þurnâlâ, kas atrodas katrâ licenèu tirdzniecîbas vietâ; 9.5. nodroðinât no licenèu realizâcijas iegûto naudas lîdzekïu sadali atbilstoði ðî Nolikuma 8. punktâ noteiktâm prasîbâm; 9.6. lîdz attiecîgajam gada ceturksnim sekojoðâ mçneða desmitajam datumam iesniegt Valsts zivsaimniecîbas pârvaldç pârskatu par realizçto makðíerçðanas licenèu skaitu un licenèu veidiem, iegûtajiem naudas lîdzekïiem un to izlietojumu; 9.7. îstenot regulâru vçrtîgo zivju resursu atjaunoðanu un pavairoðanu saskaòâ ar zinâtniskajâm rekomendâcijâm; 9.8. norîkot atbildîgo personu par licencçtâs makðíerçðanas prasîbu ievçroðanu, kura piedalâs vides un zivju resursu aizsardzîbas un uzraudzîbas pasâkumos, kâ arî reizi gadâ iesniedz Valsts zivsaimniecîbas pârvaldç informâciju par veiktajiem pasâkumiem ûdenstilpju apsaimniekoðanâ, zivju resursu papildinâðanâ un licencçtâs makðíerçðanas organizçðanai nepiecieðamâs infrastruktûras izveidoðanâ un uzturçðanâ; 9.9. veikt makðíernieku lomu uzskaiti atbilstoði ðî Nolikuma 7. punktam; iepazîstinât makðíerniekus ar ðajâ Nolikumâ noteiktajâm prasîbâm; veikt makðíerçðanas vietu labiekârtoðanu un sakopðanu; veikt citus pienâkumus saskaòâ ar ðo Nolikumu. 10. Vides aizsardzîba Makðíerniekiem jâievçro Ministru kabineta gada 8. aprîïa noteikumi Nr. 268 Dabas parka Engures ezers individuâlie aizsardzîbas un izmantoðanas noteikumi, tai skaitâ: Autotransporta novietoðana atïauta tikai saskaòâ ar Satiksmes noteikumiem, bet uz privâtâm zemçm ar zemes îpaðnieka atïauju Tauvas joslâ aizliegts iebraukt un novietot automaðînas Aizliegts kurt ugunskurus, lauzt kokus un krûmâjus, bojât zâlâju, atstât kanâlmalâ vai mest ûdenî papîrus un citus atkritumus. 11. Makðíerçðanas kontrole Vispârçjo licencçtâs makðíerçðanas kontroli un vides aizsardzîbas noteikumu ievçroðanas pârbaudi makðíerçðanas vietâs veic Valsts vides dienesta Jûras un iekðçjo ûdeòu pârvaldes (turpmâk VVDJIUP ) Ventspils kontroles sektora inspektors, VVDJIUP operatîvâs daïas inspektors un VVDJIUP pilnvarotâs personas Makðíerçðanas vai vides aizsardzîbas pârkâpumu gadîjumos inspektori ir tiesîgi licenci anulçt, kâ arî piemçrot citus sodus saskaòâ ar Administratîvo pârkâpumu kodeksu un Rojas novada saistoðajiem noteikumiem Uzraudzîbas darbâ savas kompetences ietvaros piedalâs arî paðvaldîbas attiecîgi pilnvarotâs institûcijas un policija. Rojas novada domes priekðsçdçtâjs A. Neilands * Ar pielikumiem iespçjams iepazîties Rojas novada domç.

4 4 ROJAS NOVADA VÇSTIS 27. februâris 2009 Projektu dienas Rojas vidusskolâ Rojas vidusskolâ tradicionâli projektu dienas notiek februâra otrajâ pusç viducî starp ziemas un pavasara brîvlaikiem, ðogad 19. un 20. februârî. Projektu dienu plânojums ir atðíirîgs no ikdienas, nav zvanu, jo katrâ klaðu grupâ tiek veikti savâdâki pasâkumi un aktivitâtes. Pirmklasniekiem bija brîvlaiks, bet divpadsmitie gatavojâs savam atskaites vakaram, savukârt 10. Un 11. klaðu skolçni veica savus pçtnieciskajos darbus. Ðogad klaðu skolçnu projekti bija saistîti ar profesiju izpçti, bet klases iesaistîjâs Latvijas íîmijas uzòçmumu izzinâðanâ. Jaunâko klaðu skolçni noskaidroja savu sapòu profesiju un, domâjot par darba pienâkumiem un piemçrotâko apìçrbu, zîmçja sevi, sameklçja atbilstoðas bildes, izspçlçja par profesijâm Mçmo ðovu. Rezultâtâ 2.a klase (audzinâtâja J. Damberga) izveidojusi plakâtu, bet 2.b klase (audzinâtâja A. Mihailova) bukletiòus Kas es bûðu nâkotnç, kuros atspoguïota informâcija par darba pienâkumiem, darba vietâm. 3. klases skolçni (audzinâtâja I. Pîpiíe) klasç izveidojuði izstâdi Kas bûsim, intervçjuði savus vecâkus par profesijâm, bijuði uz pasâkumu par rakstnieci Stârasti Rojas bibliotçkâ un intervçjuði bibliotekâri, kâ arî iepazinuði Rojas pasta darbinieku ikdienu klâtienç. 4.a klases skolçni pa grupâm audzinâtâjas A.Rçrihas vadîbâ noskaidrojuði kâdas profesijas, kur tâs var apgût, kas traucç darbâ 8 Rojas darba vietâs (veikalâ, aptiekâ, viesnîcâ, skolas çdnîcâ, ðûðanas darbnîcâ, krâjbankâ, bçrnu bibliotçkâ, medicînas kabinetâ), kâ arî intervçjuði vecâkus un izveidojuði diagrammu Es gribu kïût b (audzinâtâja E. Hazena) un 4.c (audzinâtâja I. Otmane) arî uzzinâjuði par daþâdâm profesijâm, apkopojot informâciju plakâtos. 5. un 6. klaðu skolçni pa darba grupâm klases audzinâtâju Lâsmas Jaunozolas, Ingridas Íauíes un skolotâju Lienes Frîdenvaldes, Lelldes Eðenvaldes, Ingas Niedras pa grupâm izzinâja izvçlçtâs 16 daþâdas profesijas, meklçjot informâciju internetâ un pie skolas karjeras konsultantes Intas Plâtes, intervçjot profesiju pârstâvjus daþâdos Rojas uzòçmumos. Savâkto informâciju skolçni paði apkopoja un atspoguïoja PowerPoint prezentâcijâ, tâ apliecinot savas datorprasmes un prasmi uzstâties publiski. Prezentâciju lieliskâ kvalitâte patîkami pârsteigusi vçrtçtâjus skolotâjus E. Mûrnieku, L. Vçrpçju un M. Krasoni. Projektu darba procesâ skolçni mâcîjâs atrast nepiecieðamo informâciju, izdalît galveno, bûtisko, veikt intervijas, sadarboties grupâ un strâdât komandâ. Projektu darbu veicot, skolçni apliecinâja savu prasmi sistematizçt informâciju, veidot prezentâciju un uzstâties, vadît un plânot grupu darbu, attîstîja savas komunikâcijas spçjas. 7.a klase aktraktîvi prezentçja savu darbu par Rîgas krâsu un laku rûpnîcu. Mâra Mûrnieka foto Klasçs uzstâties un vadît darbu bija iespçjams arî tiem skolçniem, kuriem ikdienâ mâcîbu procesâ tas nebija sanâcis. Projektu laikâ tika intervçti arî radinieki, vecâki, noskaidrotas populârâkâs profesijas klaðu skolçnu projektu darbi par 9 Latvijas íîmijas uzòçmumiem tiks iesniegti A/S Grindex fonda izglîtîbas un zinâtnes atbalstam izsludinâtajam konkursâ, kurâ kâ balvu iespçjams saòemt finansiâlu palîdzîbu skolas íîmijas kabineta materiâlâs bâzes pilnveidoðanai. Visas klases sagatavoja PowerPoint prezentâcijas par uzòçmumu vçsturi, attîstîbas tendencçm, produkciju, Cik diþeni prâtâ, cik bezgalîgi spçjâs... Patîkamu pârsteigumu paði sev, skolotâjiem, draugiem un viesiem 20. februâra vakarâ sagâdâja Rojas vidusskolas 12. klases audzçkòi, tradicionâlâ Þetonvakara vietâ sarîkojot atpûtas vakaru Ielûdz divpadsmitie. Jaunieði bija iestudçjuði izrâdi kâ bijuðo klasesbiedru salidojumu, kurâ pçc vairâkiem gadiem satiekas nu jau uzòçmçji, þurnâlisti, ministri, ârsti. Viòu runâtie dialogi un izspçlçtâs situâcijas bija asprâtîgi veidotas un tik aktuâlas. Lai arî sirsniòas jaunajiem aktieriem no uztraukuma droði vien sitâs kâ negudras, zâlç sçdoðie to nemanîja, tik meistarîgs un daudzajos mçìinâjumos pieslîpçts bija viòu sniegums. Sarunâ ar direktores vietnieci audzinâðanas darbâ Santu Veidi un 12. klases audzinâtâju Veltu Mitenbergu uzzinâju, ka patiesîbâ Þetonvakaru laiks jau sen kâ pagâjis, un ðodien ðis nosaukums vairs neatbilst îstenîbai. Vçl nav pienâcis laiks pacilâjoðâm uzrunâm, suminâjumiem un dâvanâm, jo nekas jau nav beidzies. Ðî bija tikai tâda jauka patusçðana pirms pçdçjâ, nopietnâ darba cçliena vidusskolas absolvçðanas. Savâ ziòâ tâda kâ spçju pârbaude, jo viens ir sçdçt skolas solâ, bet pavisam cits atrasties uz skatuves. Skolçniem bija dota pilnîga izvçles brîvîba, vienîgais audzinâtâjas priekðnoteikums bijis, lai uzvedumâ katrs bçrns tiktu pie vârda. Kâ stâstîja Anna, uztraukums pirms izrâdîtes bijis milzîgs, bet, skanot pçdçjai dziesmai, licies neticami jau viss? Kâ atzîst Henrijs, pasâkums sagâdâjis prieku gan paðam par sevi, gan par saviem klasesbiedriem, bet Edijs atzîst, ka ðajâ mçìinâjumu laikâ ir daudz labâk iepazîti klasesbiedri, uzzinâts, uz ko viòi ir spçjîgi. Edijs atzîst, ka ðis ir bijis viens no vispatîkamâkajiem, klasi vienojoðiem skolas pasâkumiem. Par savu audzçkòu paveikto no sirds priecâjas arî klases audzinâtâja Velta Mitenberga, viòai prâtâ nâk Ðekspîra rindas: Kâds meistardarbs ir cilvçks! Cik diþens prâtâ, cik bezgalîgs spçjâs! Audzinâtâja vçl saviem skolçniem paturçt prâtâ diþgara teikto brîþos, kad salûst motivâcija turpinât iesâkto un atcerçties, cik nepiecieðamajâm profesijâm un kur tâs iespçjams apgût. Prezentâcijas bija pârdomâtas un ïoti daþâdas, bet îpaði man patika 7.a (audzinâtâja M. Maurmane) klases teatrâlâ prezentâcija un 9.d (darba konsultante K. Afanasjeva) klases sagatavotâ îsfilma. Skolçni varçja apliecinât savas uzstâðanâs prasmes un datorprasmes. Divu dienu laikâ karjeras izglîtîbâ ir paveikts ïoti daudz. Liels paldies klaðu audzinâtâjiem un atsaucîgajiem daþâdu profesiju pârstâvjiem! Karjeras konsultante Rojas vidusskolâ Inta Plâte Gards sveiciens no vienpadsmitajiem! Mâra Mûrnieka foto gan spçjîgs ir cilvçks, un cik viòð var paveikt, ja saliek kopâ darbu un prieku, gribu un vçlmi, beigâs kâ dâvanu saòemot darba sulîgâko augli gandarîjumu. Dace Klabere Sludinâjumi Piedâvâ Autoserviss Mçrsragâ piedâvâ automaðînu riepas vieglajâm un kravas automaðînâm, visa veida auto rezerves daïas. Riepu montâþa, eïïas maiòa. Iespçjams kredîts sâkot no Ls 50. Iznomâ vieglâs automaðînas piekabi. Telefons , Rojas grâmatu veikals MANA GRÂMATA (Selgas ielâ 2, tâlr ) Aicinâm lasît un dâvinât, iepriecinât jubilârus gan lielus, gan mazus! Iesakâm iepazîties ar S. Amatas Aizslçposim pçc avotkresçm veselîbai un skaistumam. Varbût kâdam patiks izlasît par Viju Artmani Sirdî palikuðie? Ceïâ pie mums S. Meijeres Jauns mçness meitenes, esiet modras! L. Gundara Íipars Pipars+CD lasâm un klausâmgrâmata liela un iespaidîga. Gaidîsim saulîti kopâ ar mîïajiem ikdienâ un svçtku dienâs! Frizçtavâ Terçze (Rojâ, Zvejnieku 1) Katru dienu iespçjami manikîra pakalpojumi, gçla nagu uzlikðana. AAS Balta apdroðinâðana Rojâ, Zvejnieku ielâ 5 Octa, Kasko, nelaimes gadîjumu, îpaðuma, bûvniecîbas, veselîbas u.c. veida apdroðinâðana. Darba laiks no , sestdienâs, svçtdienâs slçgts. Zvanît , ; Daþâdi No 1. marta Rojas invalîdu biedrîba apmeklçtâjus pieòems treðdienâs no (Rojas kultûras centrâ). Pie Rojas invalîdu biedrîbas nodibinâts intereðu klubs Dâlijas. Vadîtâja Mârîte Rutka (tel ). Darbojas rokdarbu un kulinârijas grupas. Kulinârijas grupas nodarbîba 3. martâ Invalîdu biedrîbas biedrus, dâmas un kungus laipni lûdzam klubiòâ! Valde Pateicîba 12. klases vârdâ paldies skolas direktorei Evai Kârkliòai, Ârijai Veidei (par radoðajâm idejâm), Laimonim Zemelim, Santai Veidei, Gundegai Kalniòai, Andrejam Ðvalbem, Mârim Mûrniekam, 11. klases skolçniem un audzinâtâjâm, scenârija autorei Lanai Insbergai, Unai Aviòai par skaistajiem ielûgumiem, Mârtiòam Ðvalbem un Evai Kupelei par interesantajâm afiðâm. Par finansu sadabûðanu Diânai Ìçríei, par krekliòiem Ievai Mitenbergai, par atsaucîbu Lanas audþumammai Mçrijai Krasonei. Paldies visiem vecâkiem, skolotâjiem, draugiem, kuri bija kopâ ar mums! Paldies par labajiem vârdiem un uzmundrinâjumiem pirms un pçc pasâkuma. Sakâm paldies viens otram par izturîbu un vienotîbu iecerçtais izdevâs. Izrâde ir beigusies! Pieauguðo izglîtîbas nodarbîba Rojas kultûras centrâ gada 3. martâ 17:00 Tçma Darba intervija Nodarbîbas vadîtâjas Inta Plâte (pieauguðo izglîtîbas koordinatore) un Jolanta Leinarte (psiholoìe). Aicinâti visi interesenti! Informâcija pa tâlruni Visus interesantus aicina jaunas svara kontroles programmas grupa Rojâ. Tiekamies katru otrdienu Rojas vidusskolas seminâru telpâ. Informâcija pa tel (Santa). Pavasaris nâk! 28. februârî Kaltenes klubâ Bîbeles stunda. Filma Izieðana no Çìiptes. Mâcîtâja komentâri. Visi mîïi aicinâti! Rojas vidusskolas topoðie absolventi ar aizrautîbu piedâvâja pasâkumu Ielûdz divpadsmitie. Mâra Mûrnieka foto Audzinâtâja Velta Mitenberga Kaltenes ev. lut. draudze

5 Mâcâs domât pa jaunam ROJAS NOVADA VÇSTIS 27. februâris Vçlreiz par Mçrsraga ostu Psiholoìes Jolantas Leinartes «burvju somiòâ» ieskatîsies Dace Lagzdiòa. Otrajâ rindâ (no kreisâs) Pieauguðo izglîtîbas koordinatore Inta Plâte. Gitas Blâzes foto 17. februârî notika pirmâ Rojas novada domes finansçtâ apmâcîbu cikla «Vçlos pats bût savas situâcijas noteicçjs» pirmâ nodarbîba «Palîdzi sev!». Idejas autore, sociâlâ dienesta vadîtâja Lâsma Íirse atklâj, ka vçlçjusies, lai lîdz novada iedzîvotâjiem nokïûst zinîbas, ko apguvuðas psiholoìe, mâkslas terapeite Jolanta Leinarte un Pieauguðo izglîtîbas koordinatore Inta Plâte. «Tas ir ievçrojams notikums visâ mûsu novadâ, ka tiek iegûta jauna, aktuâla specialitâte un speciâlists paliek tepat uz vietas,» pirmajâ nodarbîbâ priecâjas Lâsma Íirse. Jolanta Leinarte atgâdinâja, ka katrai mûsu domai, pasacîtajam vârdam piemît enerìija un spçks. Kâ mçs par sevi domâsim, ko runâsim, tâ arî mums veiksies. Jolanta atraisîja nodarbîbas dalîbniekus, katram ïaujot ieskatîties «burvju somiòâ», kas palîdzçja iepazîties vienam ar otru un atklât ko jaunu arî sevî. Tad tika dota iespçja izanalizçt savu laika banku cik daudz laika ieguldâm savâ attîstîbâ, Ar mîlestîbu pret skolu Eksâmens esot katra skolnieka svçtku diena, jo - beidzot radusies iespçja parâdît to, ko vari! Tieði tâdi svçtki Mçrsraga vidusskolas divpadsmitâs klases skolçniem atnâca 20. februârî beidzot varçja parâdît visiem to, kas tik rûpîgi tika gatavots, caur smiekliem un satraukumiem par izdoðanos, izveidots. Zâle izdekorçta romantiskâs noskaòâs ar svecçm un sarkanâm sirdîm, jo ðis vakars bûs veltîts paðam svarîgâkajam cilvçka dzîvç mîlestîbai! Ar divpadsmito lîdzðinçjâm gaitâm iepazîstina asprâtîgi komentçtas fotogrâfijas, bet viòi paði nolçmuði izpçtît, kâda mîlestîba lîdz ðim piedzîvota. Jaunieðu dzîvç tâs bijuðas visdaþâdâkâs bçrnudârzâ siltas jûtas bijuðas pret rotaïlietâm, sâkumskolâ vislielâkâ bçrna mîlestîba tikusi skolotâjâm, pamatskolâ mîlçjuði visu trako, vidusskolâ jûtas raduðâs vienam pret otru. Ar humoru, dejâm un pârìçbðanos uz skatuves tiek izspçlçti visi ðie vecumposmi. Lai parâdîtu, cik stipras var bût jaunieðu jûtas, talkâ tiek òemts Ðekspîrs oriìinâlvalodâ, attçlojot Romeo un Dþuljetas mîlas cieðanas ar mûsdienîgiem akcentiem. Jaunieðu mîlestîba pret angïu valodu siltas jûtas radîjusi skolotâjâ Zanç Alkðbirzç, kura palîdzçjusi izveidot ðo pasâkumu. Skolas direktore Ilze Indruðkevièa pateicâs audzçkòu vecâkiem, bez kuru cik vienkârði pazaudçjam. «Ja katru rîtu pieceïamies pusstundu agrâk nekâ parasti, iegûstam gadâ septiòas ar pusi dienas,» atgâdinâja Jolanta. Tika noskaidroti populârâkie laika zagïi: nepietiekama laika plânoðana, cenðanâs izdarît pârâk daudz, perfekcionisms, nespçja pateikt «nç» cilvçkiem, kuriem dzîvç nav mçríu un kas nesaprot mûsu centienus. Tika uzdots mâjasdarbs uzskaitît visus dienâ paveicamos darbus un sadalît pçc svarîguma un steidzamîbas. Ko mçs darîtu, ja kâds uzdâvinâtu divas papildu stundas dienâ? Vai mâcîtos, pavadîtu laiku kopâ ar ìimeni vai truli vçrotu televizora ekrânu? Tas atkarîgs tikai no paða. Jolanta rosinâja katam izanalizçt savu dzîves ritmu, paradumus, ja nepiecieðams, mçìinât ko mainît. «Ðobrîd visgrûtâk ir tiem, kas gadiem strâdâjuði vienu darbu, bija pieraduði pie negrozâma ritma, stabilitâtes. Mums visiem jâmâcâs domât pa jaunam kâ sevi piedâvât, prezentçt darba tirgû, kâ rîkoties mierîgi neierastâs situâcijâs,» uzskata Inta Plâte. Nodarbîbâ viòa uzskatâmi parâdîja, kâds ir ceïð lîdz nospraustam mçríim. Izrâdîjâs, ka ir grûti, brîþam nepatîkami, taèu mçríi sasniegs tas, kurð nepadosies un mçìinâs vçl vienu reizi. Bet uzvaru gûst tas, kurð mçìina par vienu reizi vairâk! Gita Blâze rûpçm un atbalsta nebûtu daudz kas iespçjams. Viòa atzina, ka ðogad skolu absolvçs neparasta klase, jo tai bijuði pavisam 12 audzinâtâji un katrs no sevis centies iedot kâdu mîlestîbas daïiòu. Ðîbrîþa audzinâtâja Aina Ivuðkâne jaunieðiem novçlçja ïoti labi nokârtot eksâmenus, jo to atzîmes vistieðâkâ veidâ iespaidos viòu tâlâkâs gaitas. Veiksmi un mîlestîbu saviem audzçkòiem vçlçja audzinâtâja. Uzrunâtie jaunieði atzina, ka no skolas nebûs viegli ðíirties. Vismîïâkâ vieta visiem viennozîmîgi izrâdâs skolas çdamzâle, un skolâ te vienmçr esot silti un skolotâji smaidîgi. Gita Blâze Mçrsraga ostas pârvaldnieks Jânis Budreika studçjis ârzemçs, bet strâdât izvçlçjies mâjâs Mçrsragâ. Andra Klçvera foto Mçrsraga ostas vçsture iesâkas gadâ, kad tiek izrakts kanâls 4 km garumâ no Engures ezera lîdz jûrai. Tâlâkâ attîstîba bijusi pavisam râma lîdz zvejniecîbas ziedu laikiem pagâjuðâ gadsimta gadiem, kad ostâ apgrozîjâs pat ap piecdesmit zvejas kuìîðu. Pçdçjos 20 gados varam runât par strauju pârtapðanu, pateicoties kravu pârvadâjumiem, kas nupat sasnieguði rekordskaitli tonnu. Mçrsraga ostas pârvaldnieks JÂNIS BUDREIKA ârzemçs skolojies un praktizçjies, enerìisks jauns cilvçks nu jau septiòus gadus te lietpratîgi saimnieko. Kâdçï Mçrsrags pçc Roterdamas un Antverpenes? Iemesli ir vairâki. Pirmkârt, mâjas ir mâjas. Tad vçl ðeit strâdâja mans tçvs un daudz ko tikai paguva aizsâkt. Turklât, minçtajâs ostâs viss jau ir sakârtots, uzbûvçts. Mçrsrags ir labs izaicinâjums. Mçs vietçjie jau redzam, kâ izmainîjusies osta. Kâ tikât lîdz tonnâm? Tas ir vesels pasâkumu komplekss: ar realizçtajiem ES projektiem esam ievçrojami uzlabojuði ostas infrastruktûru. Tâs ir piestâtnes, moli, akvatorija padziïinâðana, iekðçjie ceïi, kravu laukumi. Un, protams, mârketinga jautâjumi aktîvs, nepârtraukts darbs ar klientiem. Arî attîstîbas stratçìijas plânam lîdz gadam ir bûtiska nozîme. Ðogad plânojam ieviest kvalitâtes standarta ISO 9001, kas nozîmç kvalitatîvas vadîbas sistçmas ievieðanu, kas ir nenovçrtçjama darbâ ar klientiem un lîdz ðim bija tikai lielajâm ostâm. Skaidrs, ka jo labâk klâjas ostai, jo lielâks labums arî novadam. Kas tâlâk? Tâ kâ kravu apgrozîjuma nosacîjumu esam izpildîjuði, ceram tikt iekïauti Eiropas transporta asociâcijas nacionâlajâ tîklâ. Tas ir ïoti svarîgi ceïu attîstîbai. Mûsu valsts satiksmes ministrija pozitîvi vçrtç divus svarîgus nâkotnes projektus: Stendes dzelzceïa stacijas 2 izbûvi un ceïa Stende Mçrsrags rekonstrukcijas projektu. Ostas nâkotne bez piekïuves slieþu stacijai nav iedomâjama. Ðobrîd autoceïu kapacitâte ir izsmelta un Stendei ir jâkïûst par bâzes staciju, un dos iespçju pagriezt uz Mçrsragu tâs kravas, kuras lielâs ostas neinteresç. Nepiecieðama ir arî kravu diversifikâcija, t. i. daudzveidîba. Arî ostas plâni par industriâlâ parka izveidi kïûs reâli. Vçl ðogad ar ERAF fondu palîdzîbu jâveic krastu nostiprinâðana un ostas padziïinâðana lîdz 8,5 m. Mums lîdz ðim nebija kompensâcijas bedres sanesumiem, lai pasargâtu ostu. Arî to izbûvçsim realizçjot ERAF projektu. Sadarbîbâ ar igauòiem nostiprinâsim krastus, uzbûvçsim jahtu un kuteru piestâtni, kas sâksies pie tilta, un lîdz ar to tiks sakârtoti arî tâ ostas puse. Ðis pârrobeþu projekts jûtami uzlabos tûrisma attîstîbu. Zinâms, ka Mçrsragâ ir trûcîgi ar elektroenerìiju. Mersraga Avîzç jau bija publicçts vçja ìeneratoru projekts. Kur tas palika? Jâ, lai veidotu industriâlâ parka raþotnes, mums trûkst vismaz 2,5 tûkst. kw. Valsts te neko nespçj, mçs darâm, bet Latvenergo liek ðíçrðïus, tomçr esam tikuði tik tâlu, ka ðogad testa reþîmâ palaidîsim 50 kw ìeneratoru, bet pçc tam vçl trîs daudz jaudîgâkus. Vçl par nâkotni. Jau ðobrîd pasaulç 50% kravu pârvadâjumu notiek konteineros. Tâ ir nâkotne un tas ir neizbçgami, tâdçï jâsâk gatavoties tam jau ðodien. Tâdçï arî padziïinâm ostu. Varbût skan ambiciozi, bet gribas cerçt, ka Mçrsrags nâkotnç tieðâm kïûs par Ziemeïkurzemes loìistikas centru. Lai veicas! Andris Klçvers Mçrsraga vidusskolas divpadsmitie draudzîgi, sirsnîgi, talantîgi jaunieði. Neparasta klase, atzîst skolotâji. Neparasti jauka klase! Andra Klçvera foto IELÛGUMS Laipni lûdzam visus esoðos zvejniekus ar kundzçm, pensionçtos zvejniekus ar kundzçm un zvejnieku sievas! Piedalîsimies 20. martâ Mçrsraga Tautas namâ Jums veltîtajâ zvejnieku dzimtu pasâkumâ. Ar Jums kopâ priecâsies aktieri VELTA SKURSTENE un ZIGURDS NEIMANIS. Dejas spçlçs MERSRAGBAND. Par klâtbûtni lûdzam paziòot lîdz 15. martam: D. Krûmiòai J. Ðteinbergam

6 6 ROJAS NOVADA VÇSTIS 27. februâris 2009 Paðiem savi Dziesmu kari Pirmâs vietas ieguvçjas Tîna, Alise, Jana, Sandra un Katrîna bija sapucçjuðâs no celofâna maisiòiem darinâtâs kleitâs. Pçdçjos gados ïoti populâri ir kïuvuði daþâdi ðovi. Arî Rojas kultûras centrâ 12. februârî skatîtâji varçja vçrot krâðòo, interesanto un piepildîto konkursu Dziesmu kari. Pa îstam jau neviens ar dziesmâm tomçr nekaroja, tâ bija ikgadçja Pop-iela, kura jau daudzus gadus pulcç lielu skaitu skatîtâju. Ðogad pasâkuma vadîtâji iejutâs pazîstamâ latvieðu dziedâtâja Laura Reinika un viòa mâsas Rûtas Reinikas lomâs. Bet skatîtâjiem bija jautri vçrot, kâ divi dalîbnieki, kuri it kâ bija aizmirsuði pieteikties Pop-ielai, veselas trîs reizes iestarpinâja savus priekðnesumus scenârijâ, par ko Lauris îpaði priecîgs nebija. Tomçr skatîtâjiem bija interesanti vçrot viòu komisko duetu, kas bija spçjîgi aizkustinât lîdz sirds dziïumiem. Lai gan ðogad vçrojams salîdzinoði mazs dalîbnieku skaits, pasâkums tomçr bija ïoti piepildîts un skatâms. Visi 9 priekðnesumi bija patieðâm ïoti pârdomâti un interesanti. Tomçr, kâ jau konkursos pienâkas, ir jâsadala arî vietas. Puiðu apvienîba Sigais, kuri ïoti veiksmîgi prata sasmîdinât skatîtâjus ar dziesmu I like big buts, ierindojâs 2. vietâ un ieguva skatîtâju simpâtiju balvu. Bet 1. vietu ðogad nopelnîja divi izpildîtâji. Viena no pirmajâm vietâm pienâcâs Elîzai Veidei un viòas draudzençm, kuras iejutâs dziedâtâjas Megan Mccalley un viòas piedejotâju lomâs ar dziesmu Tap that. Bet otru 1. vietu izcînîja Tîna, Alise, Jana, Sandra un Katrîna jeb meiteòu grupa Total coelo ar dziesmu I eat cannibals. Bet visi Rojas vidusskolas skolçni var lepoties ar tik atraktîvâm un ar izdomu bagâtâm skolotâjâm, kâdas ir Rojâ. Viòas ðogad bija pârvçrtuðâs lîdz nepazîðanai. Tagad zinâm, ka arî repot un breikot viòas mâk lieliski. Domâju, ka ðovs ir aizvadîts godam. Tâpçc gaidîsim arî nâkoðo gadu ar jaunâm dziesmâm un jauniem izpildîtâjiem. Liels paldies visiem, kuri piedalîjâs ðî pasâkuma tapðanâ! Jaunieðu rîkoti svçtki Rojupes bçrnu un jaunieðu iniciatîvu centra Varavîksne apmeklçtâjas un centra vadîtâja Inga Lçmane 14. februârî piedalîjâs Pastendes jaunieðu kluba Kontakts rîkotajâ tradicionâlajâ Valentîndienas ballîtç Mîlestîbas pinekïos 80 gadu stilâ. Pasâkumâ atklâjies, ka jaunieði lieliski prot sev radît Katrîna Kirilova svçtkus, îsâ laikâ sagatavot priekðnesumu un radoði pavadît laiku. Tika iegûti jauni draugi, labas idejas un jauna organizatoriskâ pieredze. Lielu paldies Inga vçlas teikt Rojas novada domei un Albertam Neilandam personîgi par iespçju piedalîties jaunieðu rîkotajâ pasâkumâ. Gita Blâze Dana Mertena, Dina Mertena, Vita Olekte, Marija Mitenberga, Lîga Rozentâle, Agnese Pinne, Laura Rozentâle saposuðâs 80. gadu ballîtei. Visi uz mîlestîbas zemi! Kas ir laime? Nav ðaubu, ka laime ir relatîvs jçdziens, kas katram cilvçkam nozîmç ko citu. Par laimi var saukt spçju no dzîves gût tik daudz prieka, cik vien iespçjams. Dzîve ir grûta un bieþi vien liek smagi ciest, tomçr vienlaikus tâ piedâvâ daudz prieka - brîniðíîgus mirkïus, kad mûsu sirds dzied un kad esam laimîgi, ka dzîvojam. 13. februârî mûsu pirmsskolas izglîtîbas iestâde Zelta zivtiòa svinçja svçtkus Visi uz mîlestîbas zemi. No rîta skolotâjas visus bçrnus sagaidîja ar sirsniòâm un mîïiem novçlçjumiem, bçrni viens otram arî pagatavojuði apsveikuma kartiòas. Tâ sâkâs balle. Ziònese skolotâjas palîdze Eva ieradâs ar vçstuli un aicinâja visus uz Karaïa Gustava pili. Tika izspçlçts neliels teâtra uzvedums, kur skolotâja Maija iejutâs pamâtes lomâ, bet skolotâja Iveta bija Pelnruðíîte, skolotâjas palîdze Rita, labâ Feja, aizveda Pelnruðíîti uz balli, kur visiem bçrniem bija jâiziet cauri Karaïa Gustava pils vârtiem un jâiepazîstina ar sevi. Pilî bija ieraduðies Mîlestîbas burvis, prinèi un princeses no daþâdâm zemçm, karaïi, galma Zelta zivtiòâ uz dienu visi pârvçrtâs par pasaku varoòiem. Lai bûtu laba raþa, jâbrauc ar ragavâm! (Turpinâjums no 1. lpp.) Pie ugunskura visi sapulcçjâs, lai ietu jautrâs rotaïâs ar maìisku nozîmi - veicinâtu nâkamâ gada raþas labu iznâkumu. Neiztika arî bez vizinâðanâs ar ragavâm, jo tas arî ir labas raþas priekðnoteikums. Bet ceïojums pa Meteòa pçdâm mazos dârteniekus aizveda pie Meteòa laimes pogu koka, kur katrs bçrniòð saòçma pa pogai. Pasâkuma izskaòâ kopîga rotaïa ar Meteòa saimenieci, kura visus pacienâja ar gardiem pîrâgiem. Februârî noslçdzâs pasaku uzvedumu prezentâcijas, kuru laikâ katra grupiòa sagatavoja un parâdîja pârçjiem vienu pasaciòu. Paði mazâkie visus iepriecinâja ar Vinija Pûka un viòa draugu piedzîvojumiem. Visi meklçja lâèa lielo medus podu, bet paðâs âksts u.c. Tika dziedâts, dejots, iets rotaïâs. Notika lielîðanâs ar dzejoïu skaitîðanu, kur par noskaitîto dzejoli tika dâvinâts þetons sirsniòas formâ. Starp grupu bçrniem notika sacensîbas mîïvârdiòu saukðanâ, tad nu daþi no tiem stirniòa, sirsniòa, lâèukiòð, pilnmçness, èabulîtis, magnçtiòð, bumbulîtis. Bçrniem patika rotaïa Ìimenes foto, kur bçrni sadalîjâs pa grupâm, viena bija mamma, pârçjie bçrni. Mûzikas pavadîjumâ visi staigâja pa telpu, kad mûzika apklusa, bçrniem jâsameklç sava mamma, un fotogrâfs fotogrâfç ìimenes foto. Pilî pçc tam visi tika aicinâti pie svçtku galda. Skolotâjas bija padomâjuðas par apbalvoðanu, un tie bçrni, kuri vçlçjâs, varçja nofotografçties pie Mîlestîbas koka vai Karaïa pils rezidencç. Paldies vecâkiem par sadarbîbu un atbalstu. Karûsiòa grupas skolotâjas saka lielu paldies par dâvinâtajâm rotaïlietâm, spçlçm, grâmatâm. Burbulçni priecâjas par vecâku dâvinâtajiem telpaugiem. Rojas PII «Zelta Zivtiòa» metodiíe Mudîte Beraìe beigâs atrada podu ar konfektçm, ar kurâm tad tika pacienâti visi klâtesoðie. Kastanîði uzbûra pasaku Kukulîtis, kas lika dvçselei priecâties un pasaulei iemirdzçties tûkstoð nokrâsâs. Vecâkâs grupas bçrni savâ uzvedumâ Atgadîjums ar pelçniem izspçlçja daudzas tâdas situâcijas kâ iz bçrnu dzîves: paklausîbu, pârgalvîbu, alkas pçc varoòdarbiem, bailes, cîòu ar ïaunumu, kad labais un gaiðais gûst uzvaru. Tas bija pozitîvs emocionâls piedzîvojums visiem, jo pasakas ir bçrnîbas dvçseles barîba, kas dziïi ietekmç bçrnu iztçli un jaunradi, mâca mûs visus bût labâkiem. Paldies visiem par darbu! Mçrsraga PII Dârta metodiíe Terçzija Zondaka Laikrakstu «Rojas Novada Vçstis» var lasît arî Izîrç Sludinâjumi Vienistabas dzîvokli Rojâ, Plûdoòa 10. Zvanît Piedâvâ SIA MD Roja izgatavo durvis, mçbeles. Dizains. Pârvadâjumi. Zvanît martâ darbu sâk masâþas salons SanDzo. Bûsiet laipni gaidîti Rojâ, Selgas ielâ 1b. Pieteikties pa tâlruni , Sanita. Remontçju un izgatavoju juvelierizstrâdâjumus. Zvanît IK Auto Tonuss automaðînu rezerves daïâm atlaide no 20 25%! Telefons , Pateicîbas Ar bçrniem, mazbçrniem un padarîtiem darbiem Tu paliec ðaisaulç un mûþîbâ... No sirds pateicamies visiem, kuri bija kopâ ar mums, pavadot pçdçjâ gaitâ mûsu mîïo Jâni Gitendorfu. Piederîgie Mîïð paldies visiem, kuri izteica lîdzjûtîbu un bija kopâ ar mani, mammu mûþîbâ pavadot. Irçna Svitiòa Lîdzjûtîbas Pierimst soïi, apklust domas, Neskan mîïâs mâtes balss. Tikai klusa sâpe sirdî, Ilgi vçl pçc tevis sauks. J. Silazars Mûsu visdziïâkâ lîdzjûtîba Arvîdam Moroèko un piederîgajiem, no mâtes atvadoties. Mçrsraga sportisti Tu mani satiksi rîta vçjâ, ûdeòu èaloòâ un liepas smarþâ aiz loga ik reizi, kad atcerçsies... Vizma, Tavas,,Gaspaþiòas jût lîdzi Tev bçdâs. Un pçkðòi manî apstâjâs laiks... Vien sniegpârsliòas dejo un dejo bez mitas. Lîdzjûtîbu Austrai Gitendorfai izsaka Rojas Kultûras centra darbinieki. Dusi saldi zemes rokâs, Lai tev sapòu nepietrûkst; Mîïas rokas ziedus noklâs, Un tev silti vienmçr bûs. A. Straube Izsakâm lîdzjûtîbu Austrai, Edvînam un pârçjiem tuviniekiem, dçlu, tçvu un vîru Jâni Gitendorfu mûþîbâ pavadot. Rojas invalîdu biedrîbas valde Viss aizgâjis kas izdzîvots un bij, Nu dvçselîte debesîs sev jaunu ligzdu vij. J. Jaunsudrabiòð Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem, Leontîni Legzdiòu aizsaulç aizvadot. Kaltenes ev. lut. draudze un mâcîtâjs Aizejot neaiziet... Allaþ tu mûþîbâ bûsi. L. Briedis Skumju brîdî esam kopâ ar Ainu, no mammas atvadoties. Anita, Inita Tuvs cilvçks neaiziet, Viòð pârstâj tikai lîdzâs bût. R. Skujiòa Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu Karlsonu ìimenei, Andri pâragri zaudçjot. Lilita, Gunta, Ginta, Sandis Laikraksts «Rojas Novada Vçstis». Izdevçjs Rojas novada dome. Redaktore Gita Blâze. Tâlrunis Redakcijas adrese: Rojâ, Zvejnieku ielâ 5, LV Tâlrunis rojasnovadavestis@roja.lv Laikraksts iznâk kopð gada 9. janvâra. Iespiests Talsu tipogrâfijâ. Bezmaksas izdevums. «Rojas Novada Vçstis» iznâk 2 reizes mçnesî.