1aprilis

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "1aprilis"

Transkripts

1 ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VOtrdiena gada 1. aprîlis Îsziòas Savs CENA abonentiem 0,47EUR - Ls0,33 tirdzniecîbâ 0,60EUR - Ls0,42 Svçtki Upîtç 4. Pie kâ atrodas sarkanâ poga? Asa siþeta filmâs nereti mçdz bût situâcijas, kad lielvaru vadîtâji ârkârtas situâcijâ lûkojas tâ saucamâs sarkanâs pogas virzienâ. Pagâjuðajâ laikrakstâ informçjâm, ka Balvu novada domes 27.marta ârkârtas sçdç deputâti testa reþîmâ izmçìinâja konferenèu un diskusiju ierakstu sistçmu, lai turpmâk nodroðinâtu domes sçþu ierakstîðanu audioformâtâ. No droðiem avotiem zinâms, ka tikai vienai no visâm ierîcçm ir îpaða poga, kas atrodas novada vadîtâja Andra Kazinovska rîcîbâ. Viòam ir iespçja jebkurâ mirklî to nospiest, tâdçjâdi atslçdzot skaòu deputâtu un speciâlistu ziòotâju ierîcçm. Precizç dievkalpojumu sarakstu Prâvests Oïìerts Misjûns informç, ka no 3. lîdz 12.aprîlim dodas svçtceïojumâ, tâpçc 6.aprîlî Augustovas draudzç izpaliks dievkalpojums. Skujetniekos dievkalpojums notiks 19.aprîlî plkst No 3. lîdz 12.aprîlim apkalpos priesteris Fçlikss Ðneveïs (tâlr ). Labi panâkumi pûtçju oríestrim 15. martâ Jçkabpilî notika Latvijas izglîtîbas iestâþu pûtçju oríestru skates Latgales novada kârta. Pirmajâ grupâ, kurâ uzstâjâs visstiprâkie kolektîvi, Balvu Mûzikas skolas pûtçju oríestris, kuru vada Egons Salmanis, izcînîja 1.vietu valstî, saòemot visaugstâko novçrtçjumu. Jâzepa Vîtola Latvijas Mûzikas akadçmijas Lielajâ zâlç 29. un 30.martâ notika sestais Latvijas pûtçju oríestru konkurss, kurâ piedalîjâs 37 pûtçju oríestri, tostarp arî Balvu pûtçju oríestris. Startçjot otrajâ grupâ, diriìenta Egona Salmaòa mûziíi izcînîja 2.vietu. Notiks jauno pianistu konkurss Piektdien, 4. aprîlî, Balvu Mûzikas skola sadarbîbâ ar Balvu novada paðvaldîbu rîko nu jau devîto Latgales jauno pianistu konkursu, kas sâksies pulksten 11 Balvu Mûzikas skolas zâlç. Nâkamajâ Vadugunî Vçrtç eksperti Tiekas dramatisko kolektîvu saspçlç gubernators Mûsu cerîba. Perdinavas Izidora pavadîbâ jaunieceltais gubernators uzsâk tâlo ceïu uz savu nâkamo amata vietu Briselç. Daudzu fotokorespondentu un þurnâlistu ielenkumâ viòð sola ieviest kârtîbu un aizstâvçt mûsu intereses Eiropas birokrâtijas dþungïos. Dârgie Perdinavas ciema iedzîvotâji, visas Ziemeïlatgales ïaudis, tautieði! Tas ir noticis! Pavisam drîz mums bûs savs gubernators Briselç. Mûsu zemes vispârçjais uzplaukums un ekonomiskais râviens vairs nav aiz kalniem. Izstudçjis savâ pastkastç samesto politiskâs aìitâcijas materiâlu kaudzi un regulâri sekojot lîdzi notikumiem pasaulç, esmu nâcis pie atziòas, ka ir pienâcis laiks rîkoties. Skaidri saredzams, ka mûsu Eiroparlamenta deputâtu spçki ir par vâjiem, lai panâktu tautai svarîgu lçmumu pieòemðanu. Turklât tie ir saðíelti, un katrs velk uz savu pusi, gluþi kâ Krilova fabulâ par gulbi, vçzi un lîdaku. Arî uz vietas tas pats. Deputâti un valdîba plivinâs pa gaisu, biznesmeòi meklç, kur dziïâks, bet tautas izdzîvoðanas parametri tajâ paðâ laikâ râpo atpakaï. Mçs, Perdinavas ciema aktîvisti, regulâri pieliekam lielas pûles, lai izsekotu politiskajiem procesiem un celtu gaismâ cçloòus, kuru dçï krîtas daudzi bûtiski mûsu dzîves kvalitâtes râdîtâji. Uz pârdomâm vedina arî ðie paraugi no mûsu sarakstes ar daþâdâm augstâm amatpersonâm. Mçs jautâjam. Kâpçc maksâjumi lauksaimniekiem pie mums ir 2-3 reizes mazâki nekâ citâs Eiropas zemçs? Mums atbild. Tas tâpçc, ka pie jums nav paredzçts audzçt konkurçtspçjîgu lauksaimniecîbas produkciju. Pie jums galvenais ir uzturçt zemi daudzmaz pienâcîgâ kârtîbâ lîdz laikam, kamçr îstie saimnieki to pâròems savâ îpaðumâ. Mçs jautâjam. Kâpçc mûsu veikali ir piebâzti pilni ar mantâm, bet kvalitatîvas preces nopirkt gandrîz nav iespçjams? Mums atbild. Tas tâpçc, ka pie jums sûta preces, kas ir paredzçtas pârdoðanai, nevis lietoðanai. Jo vairâk pârdod, jo pilnâkas jûsu miskastes, bet, jo lielâks apgrozîjums, jo veiksmîgâks ir mûsu bizness. Mçs jautâjam. Kâpçc presç, TV un internetâ ïaudis pastâvîgi baida ar visâdiem ðausmu stâstiem par katastrofâm, slimîbâm, kariem, meteorîtiem un pasaules galu? Mums atbild. Tas tâpçc, ka pârbaidîtus un stresâ iedzîtus ïautiòus vieglâk pârvaldît, pakïaut un piespiest tiem darît, ko liek. Mçs jautâjam. Kâ tas nâkas, ka mûsu politikâ stulbus un kaitnieciskus lçmumus izvirza un akceptç konkrçti cilvçki, bet, kad jâmaksâ par ðo lçmumu izraisîto seku radîtajiem zaudçjumiem, nauda tiek òemta no Uzaicina ciemos bçrnu grâmatu ilustratori. nodokïu maksâtâju kabatâm? Mums atbild. Tas tâpçc, ka atbildîgâs amatpersonas joprojâm darbojas pçc I.Ziedoòa aprakstîtâ principa: Ja prasa: "Kas te atbild?" Tad teic: "Viss kolektîvs." Jo tâ tu vienmç bûsi No atbildîbas brîvs. Mçs jautâjam. Vai taisnîba, ka piekoptâs politikas dçï daïa cilvçku tâ degradçjusies, ka naudas dçï ir gatavi tirgot spaisu, narkotikas, saindçtu alkoholu, zagt, laupît un slepkavot? Mums atbild. Jâ, tâ tas ir, tikai ðîs lietas nav pieòemts skaïâ balsî saukt îstajos vârdos, jo tas nav toleranti, politiski korekti un grauj valsts tçlu. Òemot vçrâ visas pçdçjâ laika tendences, Perdinavas ciema kopsapulce nolçma, ka jârîkojas radikâli un mainît situâciju var, ieceïot Briselç savu gubernatoru. Par vispieòemamâko pârstâvi ðim atbildîgajam un augstajam amatam tika apstiprinâts Sâbru Donats, bet man tika deleìçtas pilnvaras pavadît jauniecelto gubernatoru uz viòa rezidenci. Tâ sanâca, ka tieði ðodien, 1.aprîlî, uzvilcis sava vecvecvecvecvectçva no zviedru kara laikiem saglabâtâs bruòas, apseglojis íçvîti un ar ðíçpu rokâ izcînîjis pçdçjo vietçjâ mçroga kauju pret Perdinavas vçjdzirnavâm, es pieòçmu izaicinâjumu un devos tâlajâ un bîstamajâ ceïâ uz Briseli. Sakarâ ar grûto ekonomisko stâvokli, otra íçve visâ ciemâ neatradâs, tâpçc priekð jaunâ gubernatora nâcâs izîrçt çzelîti no vietçjâs domes. Svarîgajai misijai mums laipni piesolîja pat vairâkus, jo tie tâpat tur neko derîgu nedara, tikai aizòem vietu un noçd jau tâ trûcîgo paðvaldîbu budþetu. Tagad, mîïie tautieði, turçsim visi îkðíus, lai mûsu ceïojums izdodas, lai vilki pa ceïam nenokoþ íçvi un nesabaida çzelîti, lai jaunieceltais gubernators neizkrît no segliem. Ja vien veiksmîgi nonâksim galâ, mums beidzot bûs paðiem savs gubernators Briselç. Tad sâksies pavisam citi laiki: iestâsies apgaismîba cilvçku galvâs; politiíi vairs neslçpsies aiz saimnieku mugurâm un neapries viens otru kâ sçtas kranèi; cilvçki pârstâs meklçt kaðíi un plçsties savâ starpâ, bet nodosies raþîgam darbam un saturîgai atpûtai; jaunieði pârstâs pîpçt spaisu, svilinât automaðînu riepas uz ðosejâm un braukt kokos; uz ceïiem nebûs bedru; netiks vairs zagts un sisti logi; amatpersonas neòems kukuïus un visi emigranti atgriezîsies mâjâs. Turiet îkðíus un sekojiet lîdzi mûsu ceïojumam arî internetâ: Ar cieòu, IZIDORS no Perdinavas Atklâj fotogrâfiju izstâdi Tilþas kultûras namâ. Jâgodâ sava pagâtne No vçstulçm 2. lpp. 9. lpp ISSN Laikraksts iznâk kopð gada 5. marta Nr. 26 (8624)

2 2. V Otrdiena gada 1. aprîlis Vietçjâs ziòas Latvijâ Vârds þurnâlistam Vârds spaiss pçdçjâ laikâ kïuvis par mûsdienu laikmeta lielâko biedu. Tas nu ir fakts, ka legâlo narkotiku lietoðana un tâs izraisîtâs sekas Latvijâ ir sasnieguðas epidçmijas apmçru, jo teju katru dienu TV ziòâs un citos masu informâcijas lîdzekïos dzirdam un lasâm par ðî bîstamâ kaltçto augu maisîjuma kârajâm íetnâm, kas savos apkampienos ievelk arvien jaunâkus pusaudþus. Kârtçjâ modes lieta jaunieðu vidû guvusi milzu izplatîbu, un tas, ka teju katru dienu no spaisa kâds jaunietis mirst, ðíiet, nevienu tâ îpaði nesatrauc. Sak, ar mani jau tâ nenotiks. Pâris izmisuðie vecâki, nezinot, ko citu vçl darît, ar nûjâm rokâs devuðies izdauzît bodîtes, kurâs tirgo ðo tik ïoti pieprasîto mantu. Taèu tas ir tikai piliens jûrâ. Diemþçl. Valdîbas vîri plâta rokas (pie dçla atrastâ spaisa dçï kâdam deputâtam pat nâkas nolikt mandâtu), mediíi apkopo statistiku, kas ar katru dienu kïûst arvien skarbâka, bet masu mediji cenðas visus vest pie prâta. Paði jaunieði, taujâti, kâdçï pamçìina ðo draòíi, atzîst, ka iemesli daþâdi - vçlme iederçties, problçmas ìimenç, par daudz brîvâ laika. Turklât tas ir lçtâks par kûkâm veikalâ! Teikðu godîgi, dzirdot, kas notiek, kârtçjo reizi secinu paldies Dieviòam, ka tomçr dzîvojam vairâk nekâ 200 km attâlumâ no galvaspilsçtas. Jâ, labu teâtri mçs redzam daudz retâk un arî uz koncertiem un kinoteâtriem tik bieþi, kâ gribçtos, netiekam. Toties naktîs varam gulçt mazliet mierîgâk. Vismaz pagaidâm. Taèu kopumâ optimismam nav pamata jaunieði ir ziòkârîgi, visu vçlas pamçìinât, un, kamçr bûs neierobeþots piedâvâjums, arî lietotâju loks bûs ïoti plaðs. Sabiedrîba ir purvâ. Un problçmas ir citur, nevis pâris bodîtçs, kas tirgo kârtçjo mçslu. Sanita Karavoièika CSDD pagarinâs autovadîtâju eksâmena laiku. Ceïu satiksmes droðîbas direkcija droðîbas uzlaboðanai uz ceïiem plâno ne tikai palielinât sodus, bet arî attîstît autovadîtâju apmâcîbu, no 25 minûtçm lîdz 40 minûtçm palielinot braukðanas eksâmena laiku. Pagarinot eksâmena laiku, varçðot pilnvçrtîgâk novçrtçt pretendentu braukðanas kompetences, piemçram, tâdus satiksmes droðîbai svarîgus elementus kâ izpratni par satiksmi, spçju atbilstoði pieòemt lçmumus, iekïauties kopçjâ satiksmes plûsmâ, novçrtçt to, kâ pretendents izturas pret pârçjiem satiksmes dalîbniekiem. Direkcijâ uzskata, ka pçc izmaiòu ievieðanas ieguvçji bûs visi satiksmes dalîbnieki un satiksmes droðîba kopumâ. Zemes stundâ Latvijâ piedalîjâs 44 paðvaldîbas. Zemes stundâ Latvijâ, kas notika sestdien, piedalîjuðâs arî 44 paðvaldîbas. To vidû bija arî visas lielâkâs Latvijas pilsçtas Rîga, Daugavpils, Liepâja, Valmiera, Jûrmala, Jelgava, Ventspils, Jçkabpils un Rçzekne. Zemes stundu Latvijâ atbalstîja un visus iesaistîties aicinâja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viòa arî deva ieteikumu paðvaldîbu un valsts iestâdçm taupît elektroenerìiju, kâ arî ikdienâ apdomîgi izturçties pret vidi un resursiem, kurus izmantojam. Rîgâ Zemes stundas laikâ simboliski samazinâja ielu apgaismojumu par 30-35%. No lielâkajiem gaismas objektiem Rîgâ gaismas nodzisa Rîgas Dzelzceïa tiltam, Vanðu tiltam, Latvijas Nacionâlajam teâtrim, kâ arî daudzâm organizâciju un uzòçmumu çkâm. Pastâv risks, ka 39% strâdâjoðo nâkotnç pensijas bûs niecîgas. Paðlaik no minimâlâs algas nodokïus maksâ 39% strâdâjoðo, atklâj labklâjîbas ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viòð nenoliedz, ka tas ir nozîmîgs risks, domâjot par nâkotnes pensijas apmçru. Tajâ paðâ laikâ neapliekamâ minimuma paaugstinâðana ïauj kompensçt pieaugoðo dzîves dârdzîbu. Visi ðie faktori jâòem vçrâ, izdarot izvçli par labu minimâlâs algas vai neapliekamâ minimuma paaugstinâðanai,- uzskata ministrs. Laidzes iedzîvotâja Anna Brâlîte svin 108. jubileju. Vakar, 31.martâ, savu 108 gadu jubileju atzîmçja Talsu novada godâjamâkâ un vecâkâ iedzîvotâja Anna Brâlîte, kura dzîvo Laidzes pagasta Ziedugravâs sava dçla Viestura ìimenç. Kad paðvaldîbas pârstâvji pie sirmgalves ciemojâs iepriekðçjâs jubilejas reizçs, dçls allaþ uzsvçris: Visu mûþu mamma ir strâdâjusi par mammu, audzinâjusi savus bçrnus, manus bçrnus, kopâ viòai ir 11 mazbçrni un vçl èetri mazmazbçrni. Bijusi stingra un prasîga, bet tâdai jau mammai ir jâbût! (Ziòas no Konference Aizstâv zinâtniski pçtnieciskos darbus Daugavpilî 21.martâ Daugavpils Universitâtç notika Latgales reìiona skolçnu zinâtniski pçtniecisko darbu konference, kurai ðogad bija pieteikti 244 darbi no 47 Latgales skolâm. Lieliskus vçrtçjumus par veiktajiem pçtîjumiem saòçma arî Viïakas un Balvu novadu skolu skolçni. Kulturoloìijas sekcijâ savus darbus lieliski aizstâvçja Viïakas Valsts ìimnâzijas 12.klases skolçni Nauris Molèanovs un Artûrs Logins. Nauris ieguva 1.vietu ar darbu Marienhauzenas pilsdrupas - Viïakas pilsçtas kultûrvçsturiskais mantojums, bet Artûram pieðíîra 3.vietu par darbu Semenovas ciema apdzîvojums un mâjvârdi. Abi darbi izvirzîti uz 38. republikas skolçnu zinâtniski pçtniecisko konferenci, kas notiks 26. aprîlî Rîgâ. Þûrijas komisija ne tikai atzinîgi novçrtçja Viïakas jaunieðu patriotismu, bet katram no viòiem pieðíîra iespçju studçt par budþeta lîdzekïiem vienâ no seðâm Daugavpils Universitâtes studiju programmâm. 2.vietu par darbu Starptautisko projektu pieredze un nozîmîgums Viïakas Valsts ìimnâzijâ Pedagoìijas sekcijâ, kâ arî budþeta vietu pedagoìijas programmâ Daugavpils Universitâtç ieguva VVÌ 12.klases skolçns Arnis Leitens. Lai gan ieguvis priekðrocîbu studijâm Daugavpils Universitâtç, Arnis apgalvo, ka iecerçjis studçt kâdâ no Rîgas augstskolâm. Grûti teikt - kâpçc, bet vairums manu klasesbiedru vçlas studçt Rîgâ, saka puisis. Sava zinâtniski pçtnieciskâ darba tçmu Arnis izvçlçjâs, jo pats ir piedalîjies starptautiskos projektos: Mûsu skola piedalâs ïoti daudzos projektos, bet Tikðanâs 26.martâ Balvu Centrâlâ bibliotçka viesos bija uzaicinâjusi bçrnu grâmatu ilustratori Ilzi Dambi, kura savas prasmes stâstîja un râdîja Balvu Mâkslas skolas audzçkòiem. Divdesmit mazie mâkslinieki un viòu skolotâja Elita Eglîte kopâ ar bçrnu grâmatu ilustratori Ilzi Dambi divas stundas Balvu Mâkslas skolâ veidoja zîmçjumu grâmatiòu Trollîða paslçpes. Tâ kâ mazie skolas audzçkòi strâdâ daþâdi, grâmatiòa vçl jâpabeiz. Skolas direktore Elita Teilâne stâsta, ka Mâkslas dienu gâjienâ to ienesîs un kâ dâvanu svinîgi pasniegs Balvu Centrâlajai bibliotçkai par abu iestâþu sadarbîbu. Mâksliniece-ilustratore ðajâ jomâ darbojas jau 20 gadus, un arî ilustrçto grâmatu skaits ir aptuveni lîdzîgs darba gadiem. Ja jûs zinât ðûpuïdziemiòu Velc, pelîte, saldu miegu, tad ziniet, ka Ilzei Dambei visvairâk patîk zîmçt tieði peïukus. Viòas zîmçjumi piesaista bçrnu uzmanîbu, jo darbos parâdâs ne tikai pelçni, bet arî citi bçrniem interesanti un iecienîti tçli - kovârnçni, vardulçni, dinozauri un citi. Man Balvos gribçjâs bçrniem pastâstît un parâdît, kâ top grâmata, kâ tâ veidojas. Man grâmata sâkas ar tâs autoru. Es lasu darbu un iztçlojos, kâdas bûs ilustrâcijas. Visprecîzâkais ir pirmais impulss. Iekðçjâ sajûta saka, ka no sava stila aizbçgt nevaru - es ilustrçju grâmatas pirmsskolas vecuma bçrniem, stâstîja mâksliniece. Viòa lîdzi bija paòçmusi arî savus zîmçjumus un iznâkuðâs grâmatas. Vai jûs zinât Ilzes radîto troïïu ìimeni Cecîlijas Lepni par paveikto. Viskuplâkajâ skaitâ Latgales reìiona skolçnu zinâtniski pçtniecisko darbu konferencç bijuðâ Balvu rajona teritorijâ esoðo novadu skolas pârstâvçja Viïakas Valsts ìimnâzijas skolçni. informâcija par tiem nebija apkopota. Viòð stâsta, ka konferencç valdîja draudzîga atmosfçra, un, lai gan aizstâvot darbu, mazliet uztraucâs, þûrijas dalîbnieki bija noskaòoti labvçlîgi, arî viòu uzdotie jautâjumi nebija âíîgi. Pateicîbas rakstus par pçtniecîbas darbu Ceïojuma programma pa Viïakas novadu saòçma Rekavas vidusskolas 11.klases audzçknis Elvijs Koniðevs, kâ arî VVÌ 12.klases audzçknis Armands Loèmelis par darbu Semenovas ciema iedzîvotâji. Pateicîbu par darbu Viïakas Valsts ìimnâzijas skolnieces Lindas Gruðevas dzimtas koks saòçma arî VVÌ skolniece Linda Gruðeva, kâ arî Nelda Milakne no Rekavas vidusskolas par darbu Atkritumu apsaimniekoðana Ðíilbçnos. Balvu Valsts ìimnâziju konferencç pârstâvçja Alîna Gromova, kura par darbu Smarþu piesâròojums Balvu Valsts ìimnâzijâ Vides zinâtnes sekcijâ saòçma 2.vietu un tika izvirzîta uz 38. republikas skolçnu zinâtniski pçtniecisko darbu konferenci Rîgâ. Savukârt pateicîbu par Veselîbas zinâtnes sekcijâ iesniegto darbu Pârtikas piedevas uzturâ bieþâk patçrçtajos produktos un to ietekme uz cilvçka veselîbu saòçma Balvu Valsts ìimnâzijas skolniece Kristîne Krakope. I.Tuðinska Viesos bçrnu grâmatu ilustratore Nodarbîbas Balvu Mâkslas skolâ. Sintija un Elvita zîmçja troïïu istabas, bet ilustratore Ilze Dambe priecâjâs, ka Balvu bçrniem zîmçðana padodas. Lanesas grâmatâ Íerot trolli? Un zinâtkârâs peïumeitenes Pîpiju un Tîni Pçtera Blûma grâmatâ Rîgas peles Çdolç? Ja nç, tad ðîs un citas Ilzes Dambes ilustrçtâs grâmatas meklçjiet bibliotçkâ. Mazais mâkslinieks Çriks Kuzmans, kurð tikðanâs laikâ zîmçja troïïu acis garâþâ un kuram ïoti patîk bçrnu grâmatas, neslçpa, ka dienâs var izaugt arî par mâkslinieku. Z.Logina Foto - Z.Logina Foto - no personîgâ arhîva

3 Aktuâli VOtrdiena gada 1. aprîlis 3. Lai jautrs 1.aprîlis! Kas bija pirmais - vista vai ola? Viedokïi No sâkuma bija bremze MÂRIS LÂPÂNS, plaða profila speciâlists, joku tirgotâjs Ja uz sitiena uzdod jautâjumu, vislabâkâ atbilde rodas kaut kad vçlâk. Bet vispâr atbilde uz jautâjumu: Kas bija pirmais vista vai ola? ir ïoti vienkârða. No sâkuma bija bremze! Pçc tam radâs kâja, kas bremzi atlaida, un tad jau bija vienalga pirmâ bija vista, ola vai viss pârçjais! Vista un ola ir arî mûþîgais dzinçjs. Vista dçj olu, no olas rodas vista. Un vçlreiz! Vista dçj olu, INETA LINDENBERGA, Viïakas Valsts ìimnâzijas skolotâja, joku plçsçja Vienmçr bûs klasiskais strîds par to, kas bija pirmais vista vai ola? It seviðíi tagad, kad cenðamies atrast oriìinâlâkus pasaules radîðanas scenârijus, kas ïautu pârspçt atzîtos, apstiprinâtos pieòçmu- Re, kâ! no olas rodas vista. Un ðajâ procesâ kâds reizi pa reizei uzspieþ bremzes pedâli. Jâteic, bremzes spieþ nepârtraukti. Piemçram, kamçr automaðînu darbina, tâs sistçmâ nepârtraukti kaut kas tiek kustinâts sajûgs, bremzes vai gâze. Un bremze ir vistas sastâvdaïa. Tajâ paðâ laikâ atklâts ir jautâjums, proti, vistai ABS sistçma ir vai arî nav? Tas, ka bremzes ir visiem, ir pilnîgi skaidrs. Bet vai ir ABS sistçma, man nav skaidrs. Jokoðana 1.aprîlî ir mana mûþîgâ sâpe, jo manâ sejâ jau apmçram divas stundas iepriekð ierakstîts, ka vçlos kâdu izjokot. Cilvçki to no sejas var âtri nolasît. Man gribas izjokot, bet nekas nesanâk! Un tad tas vairs nav joks, bet pârtop par traìçdiju. Bet kopumâ, protams, nav jau tik traki! Es cenðos un bijuði gadîjumi, kad izdevies izstrâdât daþâdus veiksmîgus pekstiòus un izjokot citus cilvçkus. Un ne tikai 1.aprîlî, bet arî ikdienâ. Savukârt gadîjumu, kad mani izjokojis kâds cits, prâtâ palicis vairâk nekâ sapraðanas. Piemçram, pagâjuðâ gada 1.aprîlî sieva kafijâ cukura vietâ iebçra sâli. Tas bija tik mîïi! Ja ir labs noskaòojums, jokus ikdienas sarunâs izmantoju bieþi. Tajâ paðâ laikâ jâteic, ka tur, kur Cik garð, tik plats... klasisks strîdus jautâjums mus. Tâtad, cik garð, tik plats - atbilde uz jautâjumu ir tâda, kâ tulkojam paðu jautâjumu. Es pieòemu vairâkus skaidrojumus. Viens no tiem ir ðâds: putni, tâpat kâ zîdîtâji, pçc Darvina teorijas cçluðies no dinozauriem. Dinozauram bija ekstremitâtes, kas darbojâs lîdzîgi putnu spârniem. Ar tâdiem spârniem lidot neizdevâs, vairâk tie noderçja lîdzsvaram un lai apklâtu savus sânus. Bet dinozauri vairojâs no olâm. Vçl viena versija vçsta, ka putnam iepatikâs paipala, viòð to aplidoja, abi sapârojâs un radâs vista. Putns gribçja bût noderîgs un iemâcîjâs dçt olas. Tas bija çdams materiâls, bet, ilgi tâs sildot, izðíîlâs câlis nâkamâ vista. Savukârt kâda afrikâòu leìenda vçsta, ka pirmais bija krokodils, kurð ikrus atstâja uz sauszemes. Mutâcijas procesâ radâs vista, kurai bija dota iespçja dçt olas. Lûk, vçl kâds skaidrojums: no gaiïa ribas Dievs radîja vistu. Neviena cita putna apkârt nebija viòi jûsmoja viens par otru, un no mîlestîbas radâs ola. valda saspringta gaisotne, joku ir mazâk. Bet nekâdâ gadîjumâ nedrîkst nolaist rokas un ar to vajag cînîties! Uz visâm lietâm vçrtîgi paskatîties no gaiðâs puses, tad arî dzîve ðíiet krietni jaukâka. Lai arî ikdienâ problçmu pietiek, tajâs pilnîbâ iegrimt nav pareizi. Neviens no jokiem apzinâti arî nevairâs, bet tie ne vienmçr izdodas. Negribu teikt, ka latvieði nav jokotâju tauta. Piemçram, pagâjuðajâ sestdienâ Kubulos bija amatierteâtru skate, kur 90 % no visa pasâkuma balstîjâs uz jokiem. Tâpat, kâ zinâms, starp Latvijas iedzîvotâjiem ir arî latgalieði. Kârtîgus latgalieðu izteicienus mierîgi var pielîdzinât sulîgiem krievu vârdiem. Lai man piedod kurzemnieki, bet viòiem tik smalki nesanâk. Balvenieðiem, viïacçniem, baltinavieðiem, rugâjieðiem un visiem Latvijas iedzîvotâjiem un jokotâjiem 1.aprîlî novçlu atnâkt pie manis ciemos un jau divas stundas pirms tam redzçt manu ìîmi, kâ vçlçjos viòus izjokot, bet man tas neizdevâs. Tas viòiem patiks! Fakti Daþâdâs valstîs Joku diena tiek svinçta 1. aprîlî. Tâ nav nacionâlâ brîvdiena, taèu ðajâ dienâ cilvçki izjoko cits citu. Pirmâ dokumentçtâ asociâcija ar izjokoðanu un 1. aprîli ir meklçjama Dþefrija Èosera grâmatâ The Canterbury Tales. Daudzi rakstnieki uzskata, ka Jaunâ gada pârcelðana uz 1. janvâri ir iemesls 1. aprîlim kâ Joku dienai, taèu ðîs teorijas atbalstîtâji neizskaidro agrâkas atsauces uz Joku dienu gadâ ASV, Pensilvânijas ðtatâ, kâds ekstrçmists vienâ piegâjienâ notiesâja 144 jçlas olas. Ðis rekords nav pâsrpçts vçl lîdz ðai baltai dienai. Ja sabiedrîbâ uzrunâtu daþâda vecuma un dzimuma cilvçkus, viedokïi par ðo jautâjumu noteikti bûtu daþâdi. Bçrni teiks: Viss sâkas no olas. Sievietes skaïi teiks: Kas olu dçj? Mçs! Bet vîrieði neizpratnç jautâs: Kâ ola sanâks bez gaiïa? Tâtad ola bez vistas nenâktu pasaulç. Neaizmirsîsim taèu par gaili arî! Par to, ko domâ vista, mûkot no gaiïa, jau cits stâsts... Jâbçg tâ, lai gailis ðo varçtu noíert. Viedokïus uzklausîja A.Loèmelis un S.Karavoièika Viïakas novada domç 27. marta sçdes lçmumi Pieðíir naudu datoru iegâdei Mâcîbu procesa nodroðinâðanai nepiecieðamo datoru iegâdei Rekavas vidusskolai un Viïakas Valsts ìimnâzijai katrai pieðíîra EUR Groza saistoðos noteikumus Lai noteiktu labvçlîgâkus nosacîjumus ìimenes vai personas atzîðanai par trûcîgu, kâ arî ìimenes vai personas atzîðanai par maznodroðinâtu, apstiprinâja grozîjumus Viïakas novada paðvaldîbas 2012.gada 28.jûnija saistoðajos noteikumos Par sociâlâs palîdzîbas pabalstiem, izsakot saistoðo noteikumu 10. punktu ðâdâ redakcijâ: Par îpaðumu, atzîstot ìimeni (personu) par trûcîgu vai atzîstot ìimeni (personu) par maznodroðinâtu, netiek uzskatîta lauksaimniecîbâ izmantojamâ zeme ne vairâk kâ 10 ha platîbâ un ne vairâk kâ 3 ha meþs. Palielina pabalsta summu Mainîja Otrâ pasaules kara dalîbniekiem izmaksâjamâ pabalsta summu no EUR 14,23 uz EUR 15. Izdara grozîjumus nolikumâ Izdarîja grozîjumus nolikumâ Par finansçjuma pieðíirðanu reliìiskajâm organizâcijâm, biedrîbâm, aizstâjot tekstâ vârdus sociâlo, izglîtîbas un kultûras ar vârdiem Izglîtîbas, kultûras un sporta. Izteica nolikuma 5.punktu ðâdâ redakcijâ: Finansçjuma apjoms biedrîbai kârtçjâ budþeta gadâ nevar bût lielâks par 2000 eiro. Biedrîbâm un reliìiskajâm organizâcijâm kultûrvçsturiskâ mantojuma saglabâðanai veicamajiem pasâkumiem ne vairâk kâ 5000 eiro. Apstiprina attîstîbas plânus Apstiprinâja Viïakas pirmsskolas izglîtîbas iestâdes un Þîguru pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Lâcîtis attîstîbas plânus gadam, kuros norâdîti iestâþu attîstîbas virzieni, prioritâtes un mçríi. Piemçram, Viïakas PII turpmâk plâno licencçt speciâlo pirmsskolas programmu bçrniem ar runas traucçjumiem; turpinât mâcît angïu un krievu valodas pamata prasmes; izveidot atbalsta pasâkumu sistçmu bçrniem ar speciâlajâm vajadzîbâm; papildinât materiâli tehnisko bâzi ar interaktîvâm tehnoloìijâm un mâcîbu lîdzekïiem; pilnveidot sadarbîbas formas ar pirmsskolas padomi un bçrnu vecâkiem; atjaunot vakara grupas darbu, strâdâjot ar bçrniem padziïinâti valodas prasmju apgûðanâ; iesaistîties projektos finansçjuma piesaistei pirmsskolai; turpinât atjaunot pirmsskolas laukumu labiekârtoðanu; turpinât atjaunot mçbeles pirmsskolas grupâs un veikt kosmçtisko remontu visâ iestâdç, kâ arî iesaistît vecâkus pirmsskolas iestâdes darba plânoðanâ; noorganizçt pasâkumu ciklu par garîgâm vçrtîbâm, sadarbîbâ ar priesteri Mârtiòu Vaickovski iesaistît vecâkus pirmsskolas kolektîva izbraucienos, ekskursijâs un koncertu apmeklçjumos. Apstiprina autoceïu uzturçðanas klases Apstiprinâja Viïakas novada autoceïu vai to posmu sarakstu ar noteiktâm uzturçðanas klasçm gada vasaras sezonai no 1. aprîïa lîdz 31. oktobrim. Viïakas pilsçtas ielâm noteica D uzturçðanas klasi. Pieðíir dotâciju Pieðíîra paðvaldîbas budþeta dotâciju biedrîbai Hokeja klubs Þîguri MRS EUR 500 apmçrâ. I.Tuðinska Aptaujas rezultâti Vaduguns mâjas lapâ

4 4. V Otrdiena gada 1. aprîlis Reportâþa Upîtç cilâjas jumts Aizvadîtâs nedçïas nogalç Upîtes pamatskolâ un tautas namâ pulcçjâs deviòas folkloras kopas no Upîtes, Rekovas, Tilþas, Brieþuciema un Malnavas, lai tradicionâlajos bçrnu un jaunieðu folkloras svçtkos Pulkâ eimu, pulkâ teku kârtçjo reizi apliecinâtu dziedât un dejotprasmes. Pasâkuma dalîbnieki piedalîjâs gan daþâdâs meistardarbnîcâs, gan sacentâs Kûkovas novada dzîduotoju, rûtaïdeju, dîïu dancuotoju, muzikantu un î jûstu lieceju konkursos. Kûkovas novada bçrnu un jaunieðu folkloras svçtku Pulkâ eimu, pulkâ teku tradicionâlâs dziedâðanas konkursâ I kategoriju saòçma Valfrîds Cvetkovs, Sonora Logina, Domeniks Sliðâns, Kate Sliðâne un Samanta Logina. Tradicionâlâs muzicçðanas konkursâ Zelta kategoriju pieðíîra Upîtes tautas nama bçrnu, Baltinavas Mûzikas un mâkslas skolas un Rekovas puiðu kapelai, bet dvieïu dejoðanas konkursâ uzvarçja Kate Sliðâne un Inta Vizule, Samanta Logina un Elîna Kïanska, Terçze Maksimova un Estere Husare, Melânija Husâre un Sanija Puþule. Skalu un jostu lekðanas konkursâ par labâkajiem atzina Dairu Circeni, Agnesi Razminovièu, Domeniku Sliðânu un Amandu Buklovsku. Visi ðie bçrni 26.aprîlî dosies uz Latvieðu biedrîbas namu Rîgâ, kur nacionâlâ konkursa finâlâ sacentîsies ar visas Latvijas labâkajiem finâlistiem. Saòem visskaïâkos aplausus. Bçrnu un jaunieðu folkloras svçtku Pulkâ eimu, pulkâ teku vadîtâjs Andris Sliðâns ciemiòiem atklâja, ka ðis ir pirmais pasâkums Upîtes tautas namâ zem jaunâ jumta. Tâ kâ svçtku tematika bija nauda, viòð jokoja, ka nebûtu slikti, ja no Eiropas tâ ieplûstu vçl vairâk. Savukârt Rekavas kapelas puiði (foto no kreisâs) Ruslans Smirnovs, Elvijs Koniðevs, Arnis Bukðs un Nauris Konovalovs apòçmâs nospçlçt tâ, lai tautas namam jaunais jumts cilâjas. Un nospçlçja arî! Bûs ziepes! Upîtes meitenes skolotâjas Sandras Bukðas vadîbâ sprieda, ka ciemâ bûs ziepes. Viòas nekïûdîjâs, jo ziepju darbnîcâ tapa smarþîgas ziepes, kuru sastâvâ bija gan apelsîns, gan kançlis, gan lavanda. Kûkovas novada dziedâtâju konkurss. Ðajâ konkursâ, kâ atklâja þûrija, uzstâjâs labâkie no labâkajiem, proti, Valfrîds Cvetkovs no Brieþuciema, Domeniks Sliðâns, Kate Sliðâne un Samanta Logina no Upîtes. Emocionâli skançja arî mâsu (foto) Sonoras un Elijas Loginu no Tilþas izpildîtâs dziesmas. Spçlç valsi. Baltinavas Mûzikas skolas kapela skatîtâjus iepriecinâja ar Tilþas pusç pierakstîtu valsi par dzçrâjpuikas þçlabâm. Veido monçtas. Deviògadîgâ Lienîte Babre no Tilþas iemçìinâja roku monçtu izgatavoðanâ. Skolotâja Dita Krakope zinâja teikt, ka noformçðanai neskâdç ne magones, ne manna, ne kafija un pat ne sinepju graudiòi. Vienmçr pirmie. Upîtes bçrni jebkur dejâ, rotaïâ vai dziesmâ vienmçr ir pirmie. Viòi nav jâmudina atklât savas prasmes, kas pârmantotas no vecâkiem un vecvecâkiem. Demonstrç rotaïdejas. Rekovas folkloras kopa þûrijai demonstrçja rotaïdeju Madaliòas. Dekorçs sveces. Skolotâja Irçna Romka interesentus apmâcîja, kâ no parafîna izgatavot rozes, ar kurâm var izdaiïot jebkuru, pat visnecilâko sveci. Parafînu rullçjiet kâ pankûkas, viòa mudinâja. Pirmo reizi Upîtç. Malnavas pagasta Bozovas etnogrâfiskâ ansambïa bçrni pirmo reizi ciemojâs Upîtç. Viòi atzina, ka ir patîkami pârsteigti par stipro latgalisko auru, kas virmo ðai pusç. Brieþciemieði. Brieþuciema folkloras kopâ, kâ zinâja teikt Andris Sliðâns, nomainîjusies jau otrâ paaudze. Tradîcijas nezûd! viòð priecâjâs. E.Gabranova teksts un foto

5 Vietçjâs ziòas VOtrdiena gada 1. aprîlis 5. Saruna Stâda sçnes un sapòo par samu Paziòas viòu sauc par zivju veci, kuram patîk vilkt lomus un priecâties, ka zivis garðo citiem. Nupat aiz muguras palikusi nozîmîga dzîves jubileja un arî vairâkkârtçji atgâdinâjumi pieskatît veselîbu. Smaidîgs vîrs ar humora dzirksti. Saruna ar vîrieti labâkajos gados JÂNI GAROZU, Balvu novada iedzîvotâju. Fakts ir nepielûdzams nosvinçta 65 gadu jubileja. Kâdas emocijas tas radîja? -Bija kupla sveicçju saime - bçrni, tuvinieki. Zinot manu kaislîgo makðíernieka dabu, viòi sarûpçjuði ïoti labu dâvanu ceïojumu uz Norvçìiju. Skaidrs, ka gadi skrien projâm, bet sirdî jûtos jauns, un tas ir galvenais! Jâdzîvo! Doðanâs ceïojumâ gan vçl ir nodomu lîmenî, jâskatâs, ko teiks mana sirsniòa. Kâds laika posms paðam ðíiet mûþa labâkais devums? -Laiks, ko dzîvoju paðreiz, jo varu darît, ko gribu. Agrâk taèu bija obligâtais dzîves ritms: celies, ej, strâdâ, nâc mâjâs, gaidi atvaïinâjumu... Divdesmit mûþa gadi palikuði gaïas kombinâtâ. Vajadzçja darît, ko lika, un es arî mâcçju. Tas noteikti nebija slikts vai mazsvarîgs dzîves posms, taèu atkarîba nebija patîkama. Toties braucâm kolektîvâs ekskursijâs, visa bijusî Padomju Savienîba redzçta. Þçl, ka neaizbraucâm vçl uz Baikâlu. Varu teikt, ka toreiz mçs dzîvojâm komunismâ, paðiem to nezinot. Toties tagad ir îpaðnieki un îpaðumi, iespçja darît, ko sirds vçlas. Sirdi pieminçjât ar smaidu, bet patiesîbâ tas laikam ir nopietni? -Aizvadîtais gads bija smags. Nâcâs izturçt piecas operâcijas, lai glâbtu manus asinsvadus. Vienmçr turçjos, bet tad jutu, ka vairs lâgâ nevar paiet motors nevelk. Nekad pirms tam nebiju aizdomâjies, ka tâ varçtu notikt. Gaiïezerâ man ielika piecus stentus asinsvadu paplaðinâðanai. Tagad dzeru lçrumu zâïu un regulâri braucu atrâdîties. Sadarbîba ar Rîgas ârstiem bija ïoti veiksmîga, paldies par to. Tâ ir - kamçr dzîvo ðajâ saulç, cilvçkam par sevi jâcînâs, cik var. Kâds tagad ir Jûsu dzîvesveids? -Dzîvoju pats sev! Man ir jâievçro zinâmi noteikumi. Nedrîkstu, piemçram, viens pats doties tâlâ ceïâ, jâbût lîdzi otram ðoferim. Joprojâm esmu zvejnieks. Piedzimu taèu upes krastâ! Grûti pateikt, kur ðîs aizrautîbas knifs slçpjas. Varbût iedzimtîbâ, jo mûsu ìimenç visi íçra zivis. Zemes bija maz, un zivis manas vecmammas laikâ bija ne tikai pârtika, bet arî maksâðanas vai preèu maiòas lîdzeklis. Arî man ðî prasme pielipa un nodarbojos ar to lîdz ðodienai. Man ir sapnis noíert kârtîgu samu! Asari, zandarti - laba lieta! Prieks braukt uz Sîvera ezeru Krâslavas novadâ. Tur notiek Baltijas valstu zemûdens ðauðanas sacensîbas. Pçrn piedalîjos kâ ârðtata tiesnesis, tâdçï redzçju, cik daudz zivju iegûst. Sacensîbâs noðâva 182 zuðus! Padomâjiet tikai! Latgalç ir ïoti bagâti ûdeòi. Cik çtiskas, Jûsuprât, ir ðâdas sacensîbas? -Tur pielieto speciâlas pneimatiskas ðautenes, ir hidrotçrpi, dalîbniekiem dots laiks, cik ilgi un kâdas zivis drîkst ðaut. Domâju, gan jau kâdu zivi viòi arî sabojâ un tâm jâmokâs. Tas, protams, nav labi. Man paðam vislabâk patîk vilkt lomus no laivas. Ziemâ, protams, çrti, ja uz ezera var uzbraukt ar maðînu. Drîz bûs Lieldienas, ko labu darîsiet? -Bûs jâkar ðûpoles, lai odi nekoþ, kâ vçsta tautas ticçjums. Gaidîðu ciemos bçrnus, çdîsim olas. Aprîlî jâuzpoð pagalms, dîíu apkârtne. Lauku sçtâ vienmçr ir ko darît. Man gribas, lai ir skaisti, lai paðiem un arî ciemiòiem patîk. Nav izstâstâms, kâ pârvçrðas ainava, kad uzzied pienenes, cik skaisti zied ûdensrozes. Ne velti pie manis no Balviem brauc viens gleznotâjs. Viòð izstaigâ, izvçlas labâko skatu punktu un glezno, skatîdamies dabas ainavâ. Top brîniðíîgas bildes! Jâpiekrît Jûsu tçls nepiestâv pilsçtas ritmam... -Uz pilsçtu varu aizbraukt ciemos, bet nespçju sevi iedomâjamies tur dzîvojam. Tur taèu nav gaisa! Manuprât, lielpilsçtu iedzîvotâji par izturîbu bezgaisa apstâkïos bûtu pelnîjuði pat apbalvojumu. Un vçl tâ lielveikalu mânija, no kuras nezini, kâ tikt laukâ. Laukos viss ir citâdâk. Mûsu pagastâ savulaik organizçja ïoti plaðus Jâòus, bija riktîga balle Naudaskalnâ. Atceros, pagastâ bija 41 Jânis! Tagad daudzi no ðîs saules jau aizgâjuði. Esmu sevî domâjis: ja bûtu veselîba, Pats sev saimnieks. Jâòa Garozas atziòa: Saule spîd, labi cilvçki apkârt, veselîba sakârtota. Ja pats bûsi pozitîvs, arî citi apkârt nebûs slikti un visa dzîve bûs gaiða. vasarâ pie dîíiem varçtu uzrîkot kâdu pagasta saietu, kaut vai tos paðus Jâòus. Jums joprojâm patîk bût sabiedriski aktîvam? -Tam tâ jâbût! Ja pats esi cilvçks, jâiet kopâ ar citiem un kaut kas jâorganizç, lai saturîgâka dzîve. Manuprât, nav pareizi noslçgties sevî. Es nevarçtu sçdçt tikai mâjâs. Vienmçr kas jâfunktierç un kaut kur jâbrauc. Man patîk bût kustîbâ. Zem guloða akmens taèu ûdens netek. Un tukðumu es nemîlu. Vai atvçlat laiku modernajâm tehnoloìijâm - datoram? -To gan nç! Man sâp acis. Tur man bçrni palîdz. Bûtîbâ pats visu izdomâju, ko vajag, dators pat nav nepiecieðams. Vai esat arî meþu apsaimniekotâjs? -Protams! Kaimiòi brînîjâs, kad es pârvedu sçnes, staigâju un stâdîju tâs savâ meþâ. Bet tagad sçnes aug tur, kur agrâk to nekad nebija. Stâdîðanu vajag darît lietus laikâ. Kâds puika meþâ mani aprunâja: Tas jocîgais onkulis uzlasa to, ko mçs izmetâm. Varbût viòam tâs vecâs sçnes kaut kam vajag? Man bija lîdzi vairâki trauki, katrâ liku konkçtâ vietâ auguðas vienas sugas sçnes. Stâdîðana jâdara pareizi: jâpaceï sûneklis, jâieliek sçne ar cepuri, jâpiespieþ un ar kâju, kâ kâdreiz mâcîja dejot, jâierîvç. Sçnes jâstâda lîdzîgâs vietâs, kâdâs tâs auguðas iepriekð - ceïa malâ, pie priedçm, eglçm un tamlîdzîgi. Visgrûtâk ieaudzçt gailenes, taèu ieaugas arî tâs. Tagad sçòoju pats savâ meþâ ar kurpçm kâjâs. Pavasarî pirmâs lasâmâs sçnes ir lâèpurni. Izskatâs, ka esat meistars uz visâm pusçm. Vai tâ ir? -Pie bitçm gan neeju. Viòas man koþ. Taèu gatavoju inventâru. Biðu saimes aprûpç mana sieva Laima un mazdçls Gvido. Bites turam, lai izpildîtu Eiropas Savienîbas prasîbas maksâjumu saòemðanâ. Mums ir 21 biðu saime. Medus vâkums pçc tam âtri aizceïo uz Rîgu - pie bçrniem, pie draugiem vai paziòâm. Latgales medus lielpilsçtâ ir augstâ cieòâ. Ðo dabas bagâtîbu un gardumu visi prot novçrtçt. Man prieks, ka vçrðas plaðumâ tâ saucamie zaïie tirdziòi. Arî Balvos tiem ir piekriðana, redzu, ka tos apmeklç daudz cilvçku. Netrûkst arî paðu tirgotâju. Mûsdienâs daudz ko nosaka prasmes un uzòçmîba. Taèu lielpilsçtu tuvumâ, protams, ir citi mçrogi un apgriezieni. Tur uzòçmçjdarbîba var attîstîties daudz plaðâk. Cilvçks ar laiku iemâcâs saprast un novçrtçt zaïâ produkta labumu. Es arî lielveikalâ janvârî nopirku zemenes, atnesu mâjâs un brînîjos: izskats ir, bet smarþas nav! Garðas arî nav! Skaidrs, ka ðai skaistajai lielveikalu produkcijai nevajag uzticçties. Tâ patiesîbâ ir pat kaitîga. Ja cilvçks dzîvo laukos, noteikti jâcenðas dârzeòus, ogas, âbolus izaudzçt savâ dârzâ. Man otrpus upes kaimiòos ir âbeïdârzs. Tâ saimnieks rugâjietis praktiski íîmiju nemiglo, es redzu, ko viòð savâ dârzâ dara. Viòa âboli smarþo, tâdus var çst! Kâds çdiens vislabâk piesien dûðu? -Kad ziemâ nosalis pârbraucu no zvejas, nav nekâ labâka par skâbu kâpostu zupu. Vai arî, ja galdâ ceï ðmorcepeti ar ribiòâm, kam klât kâïu, kartupeïu, burkânu sautçjums. Tie ir sensenie Latgales lauku çdieni, sâtîgi un garðîgi. M.Sprudzâne Foto - M.Sprudzâne Viïakas novada domç 27. marta sçdes lçmumi Nosaka uzturçðanas maksas Noteica viena audzçkòa mçneða uzturçðanas izmaksas izglîtîbas iestâdçs (eiro): Viïakas pirmsskolas izglîtîbas iestâdç 109,40; Medòevas pirmsskolas izglîtîbas iestâdç 183,55; Þîguru pirmsskolas izglîtîbas iestâdç 146,99; Viïakas pamatskolâ 72,75; Viduèu pamatskolâ 82,47; Þîguru pamatskolâ 99,21; Upîtes pamatskolâ 75,59; Meþvidu pamatskolâ 174,62; Kupravas pamatskolâ 138,56; Viïakas Valsts ìimnâzijâ 67,14; Rekavas vidusskolâ 45,55. Noteica viena iemîtnieka mçneða uzturçðanas izmaksas sociâlâs aprûpes iestâdçs (eiro): Viïakas sociâlâs aprûpes centrâ 330,83; Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjâ 328,56. Apstiprina maksas pakalpojumu cenas Apstiprinâja cenas maksas pakalpojumiem Balkanu dabas parkâ, kâ arî Kultûras un radoðo industriju centrâ. Telpu noma izglîtojoðiem pasâkumiem Kultûras un radoðo industriju centrâ izmaksâs EUR 10 stundâ, telpu noma izklaides un komercpasâkumiem EUR 20 stundâ, bet telpu noma izklaides un komercpasâkumiem diennaktî EUR 170. Apstiprinâja Viïakas novada Upîtes feldðeru-vecmâðu punkta maksas pakalpojumu cenas. Noteica, ka no maksâjumiem ir atbrîvoti bçrni lîdz 18 gadu vecumam; cilvçki, vecâki par 80 gadiem; trûcîgâs personas un slimnieki, ja viòiem ir akûta vai neatliekama saslimðana. Pieðíir dotâcijas biedrîbâm un reliìiskâm organizâcijâm Pieðíîra paðvaldîbas budþeta dotâcijas: biedrîbai Atzelðana EUR 250; biedrîbai Balvu teritoriâlâ invalîdu biedrîba - EUR 214; Viïakas Jçzus Sirds Romas katoïu draudzei elektroinstalâcijas rekonstrukcijai - EUR 4000; biedrîbai Invalîdu sporta un rehabilitâcijas klubs Medòeva - EUR 640; biedrîbai Latgales reìionâlâ pensionâru apvienîba - EUR 150; biedrîbai Latgales kultûras centra izdevniecîba - EUR 100; Viïakas evaòìçliski luteriskâs draudzes baznîcas iekðçjam remontam - EUR 2000; biedrîbai Marienhauzena - EUR 400; biedrîbai Motosporta klubs Motokruîzs - EUR 1423; biedrîbai Latgales Neredzîgo biedrîbas Balvu TO - EUR 72; biedrîbai Viïakas pensionâru biedrîba - EUR 750; pareizticîgo draudzei EUR Pieðíir finansçjumu pasâkumam Pieðíîra kultûrvçstures muzejam Vçrðukalns pasâkuma Ziemeïlatgales retrorallijs organizçðanai finansçjumu EUR 200. Nosaka satiksmes ierobeþojumus Lai novçrstu Viïakas novada paðvaldîbas autoceïu stâvokïa pasliktinâðanos nelabvçlîgos pavasara laika apstâkïos, noteica satiksmes ierobeþojumus uz Viïakas novada paðvaldîbas grants un grunts seguma autoceïiem un ierobeþoja satiksmi kravas automobiïiem, kravas automobiïiem ar piekabçm (puspiekabçm), kâ arî traktortehnikai, kuru pilna masa ir lielâka par 3,5 tonnâm (ja zîmç pilna masa nav norâdîta) vai kuru pilna masa ir lielâka par zîmç norâdîto 2014.gada pavasara periodâ (laikâ no 27.marta lîdz 1.maijam). Pilnvaroja pagastu pârvalþu vadîtâjus nepiecieðamîbas gadîjumâ izsniegt braukðanas atïaujas pa slçgtajiem Viïakas novada paðvaldîbas autoceïiem lauksaimniecîbas tehnikai. Nosaka mûzikas instrumentu nomas maksu Apstiprinâja Viïakas Mûzikas un mâkslas skolas mûzikas instrumentu nomas maksu EUR 1 mçnesî, kâ arî vecâku lîdzfinansçjuma maksu Viïakas Mûzikas un mâkslas skolâ EUR 6 mçnesî par izglîtojamo mâcîbu gada laikâ. Pieðíir ikmçneða pabalstu Izskatot Þenijas Cvetkovas iesniegumu, kurâ viòa lûdz pieðíirt pabalstu atbilstoði Republikas pilsçtas domes un novada domes deputâta statusa likuma pantam, jo iesniedzçja no gada 15.marta lîdz gada 9. jûlijam ir bijusi Þîguru pagasta padomes priekðsçdçtâja, nolçma pieðíirt Þenijai Cvetkovai ikmçneða pabalstu divu minimâlo mçneðalgu apmçrâ, sâkot ar gada 4. aprîli. Atbrîvo no komisijas priekðsçdçtâja amata Pçc Pçtera Boldâna lûguma atbrîvoja viòu no Viïakas pilsçtas zemes komisijas priekðsçdçtâja amata un paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas un atsavinâðanas komisijas locekïa amata. I.Tuðinska

6 6. V Otrdiena gada 1. aprîlis StarpBrîdis Îsumâ Izsludina konkursu Gada jaunietis Rugâju Jaunieðu iniciatîvu - intereðu centrs sadarbîbâ ar Rugâju novada domi izsludina konkursu Rugâju novada Jaunietis 2014, kas notiks no 2014.gada 20.marta lîdz 2015.gada 15.janvârim. Konkursu organizç, lai apzinâtu Rugâju novada aktîvos jaunieðus un jaunieðu grupas, veicinot viòu aktîvu lîdzdalîbu sabiedriskajâ dzîvç, iesaistîðanos neformâlâs izglîtîbas apguvç un brîvprâtîgajâ darbâ, un popularizçjot individuâlu talantu pilnveidoðanu. Konkursa balvai var izvirzît jaunieðus (30) gadu vecumâ, kas deklarçti un/vai dzîvo Rugâju novadâ. Konkursa pretendentam laika periodâ no lîdz gadam jâatbilst vismaz vienam no kritçrijiem: Iesaistîjies neformâlajâ izglîtîbâ, veicis brîvprâtîgo darbu. Darbojies paðpârvaldç izglîtîbas iestâdç. Izstrâdâjis un îstenojis projektus, iniciatîvas. Piedalîjies jaunatnes organizâciju, kâ arî citu biedrîbu, nodibinâjumu darbîbâ, starptautiskâs jaunieðu programmâs. Iesaistîjies valsts un paðvaldîbu jaunatnes politiku ietekmçjoðu lçmumu pieòemðanas procesâ. Iesaistîjies kultûras, sporta, sabiedrisko pasâkumu organizçðanâ un îstenoðanâ. Veicis sociâli, sabiedriski nozîmîgus darbus. Popularizçjis kvalitatîva dzîvesveida un brîvâ laika pavadîðanas iespçjas. Iesaistîjis citus jaunieðus savâ darbîbâ. Aktîvi veidojis sadarbîbu ar valsts un nevalstiskajâm organizâcijâm. Îstenojis projektus un pçc savas iniciatîvas veidotus pasâkumus. Popularizçjis novada vârdu valsts mçrogâ. Konkursa noslçguma pasâkums notiks gada 6.februârî Rugâju novada tautas namâ. Mâcâs politoloìijas þurnâlistu skolâ 28.februârî Balvu Valsts ìimnâzijâ notika pirmâ sadarbîbâ ar Vidzemes Augstskolu rîkotâ nodarbîba politoloìijâ un þurnâlistikâ klaðu skolçniem. Jauno politologu skolas nodarbîbas vadîja Pârvaldîbas studiju virziena direktore Dace Jansone, bet piedalîjâs Balvu Valsts ìimnâzijas un Rugâju novada vidusskolas skolçni, kuriem interesç politoloìija. BVÌ 11.c klases skolnieks Sergejs Petrovs uzskata, ka nodarbîba bija ïoti izzinoða un aizraujoða, dodot labâku ieskatu politoloìijâ. Viòð atzinîgi novçrtçja, ka tajâ runâja par demokrâtijas pozitîvajâm un negatîvajâm norisçm mûsdienu sabiedrîbâ. Skolçniem bija iespçja piedalîties diskusijâ par daþâdiem sabiedrîbâ aktuâliem jautâjumiem, kâ arî uzdot jautâjumus. Nodarbîba bija ne tikai izzinoða, bet arî iedvesmojoða, jo augstskolas lektore mums pastâstîja par mûsdienu sabiedrîbas indivîda iespçjâm, kuras kûtri izmantojam, un aicinâja mûs kïût par aktîvâkiem pilsoòiem. Tâdas nodarbîbas noteikti jâturpina vçl! saka Sergejs. Jauno þurnâlistu skolas nodarbîbas vadîja Komunikâcijas un mediju studiju virziena direktore Agnese Karaseva. Viòa izvçlçjâs tçmu Kas ir þurnâlistika mûsdienu mediju vidç. Ðîs nodarbîbas apmeklçja 26 vidusskolçni no Balvu Valsts ìimnâzijas, Balvu Amatniecîbas vidusskolas, Rugâju novada vidusskolas, kâ arî Bçrzpils un Tilþas vidusskolâm. Prâvais dalîbnieku skaits liecinâja, ka mûsu puses jaunieði interesçjas par komunikâciju jomu un þurnâlista profesiju. Lektore rosinâja jaunieðus izteikt savas domas par to, kâpçc bûtu jâizvçlas þurnâlista profesija un kâdas personîbas îpaðîbas bûtu noderîgas þurnâlistam. A.Karaseva akcentçja komunikâciju speciâlista daudzveidîgâs iespçjas mûsdienu darba tirgû, izmantojot multimedijus un atrodot darbîbas jomu atbilstoði savâm interesçm. Lektore mudinâja jaunieðus veidot savus blogus, izmantot informâcijas tehnoloìiju iespçjas. Nodarbîbas noslçgumâ vadîtâja piedâvâja jaunajiem þurnâlistiem intervçt citam citu, lai noskaidrotu, ko jaunu un interesantu par saviem kolçìiem. Taujâti par iespaidiem pçc nodarbîbas, vidusskolçni stâstîja, ka daïu no dzirdçtâ jau zinâjuði, bet bija ieinteresçti apmeklçt nâkamâs nodarbîbas, kurâs cer vairâk darboties praktiski, vçl vairâk uzzinot par iespçjâm iestâties attiecîgajâs studiju programmâs. Jauno þurnâlistu un Politoloìijas skola ðajâ mâcîbu gadâ notiks vçl divas reizes. Re, kâ! April, april! Daþiem joku diena - 1. aprîlis - nemanot aizrit, ikdienas darbus darot, bet citi par to vien domâ, kâ izâzçt draugus, paziòas un ìimenes locekïus. Visvairâk jautrîbas 1.aprîlis sagâdâ bçrniem un jaunieðiem. Vieni panâk smaidu otra sejâ ar nevainîgu humoru, piemçram, aizrâdot, ka draugam bikses sasmçrçjuðâs vai draudzenei zeíe saplîsusi, citi izjokojamajiem liek satrûkties ne pa jokam... Tuvojoties joku dienai, prâtâ nâk mani skolas gadi, kad 1.aprîïa rîts vienmçr sâkâs ar mâjinieku vai klasesbiedru izjokoðanu, paralçli cenðoties neuzíerties paðai. Atceros, kâ ðajâ dienâ visi pçkðòi kïuva par neticîgajiem Tomiem, katru drauga piezîmi par netîru apìçrbu vai nosmçrçtu seju uztverot ar lielâm aizdomâm. Bet tik un tâ vienmçr atradâs kâds lçtticîgais, kurð uzíçrâs, izraisot apkârtçjos smieklu ðalti. Vçloties uzzinât, vai mûsdienu jaunieðiem humors ir tikpat lielâ cieòâ, aptaujâjâm daþâdu mâcîbu iestâþu audzçkòus, arî studentus. Izrâdâs, laba humora izjûta ir cieòâ jebkuros laikos. Bieþâk izjoko paðu Balvu Valsts ìimnâzijas skolçns RAITIS VIZULIS atzîst, ka nav liels joku plânotâjs, tâdçï parasti mçdz izâzçt mâjiniekus vai klasesbiedrus ar vienkârðiem, viegli un âtri realizçjamiem paòçmieniem. Viòð stâsta, ka savulaik kâds no mâjiniekiem 1.aprîïa rîtâ ir pamodies ar netîru seju vai pie brokastu galda kafijas krûzç iebçris sâli cukura vietâ, vai, piemçram, Paspçju piedzîvot pâris mazas sirdslçkmes, lîdz draudzene pçc daþu minûðu klusuma pauzes sâka histçriski smieties un paziòoja, ka tas bijis 1. aprîïa joks. nav varçjis uzvilkt kurpes Raita cieði sasieto ðòoru dçï. Tomçr bieþâk puisim paðam nâcies iejusties izjokotâ lomâ: Pçc dabas esmu nedaudz izklaidîgs un bieþi vien aizmirstu, ka pienâcis 1.aprîlis, tâdçï mâjiniekiem esmu viegli pieejams izjokoðanas objekts. Gadiem ritot, Raitis sapratis, ka turklât ir diezgan lçtticîgs, jo òem par pilnu visu, ko viòam saka: Nereti mâjiniekiem ar viena joka palîdzîbu izdodas mani izâzçt pat vairâkas reizes. Puisis neslçpj, ka daudzi iepriekðçjo gadu jautrîbas brîþi ar laiku piemirsuðies, tomçr daþus viòð atminas ïoti labi: Vienreiz vecâki 1.aprîlî man, no rîta pamostoties, pateica, ka laukâ uzsnigusi bieza sniega kârta, bet es noticçju. Citreiz pavçstîja, ka ðodien uz skolu nebûs jâiet, bet, tiklîdz biju nopriecâjies par negaidîto brîvdienu, mamma pasniedza drçbes un teica: April, april.... Raitis atzîst, ka viòa mâjiniekiem patîk jautrîba. Seviðíi naska uz jokiem ir mamma, kura arî Raiti un viòa jaunâko mâsu mâca uztvert dzîvi caur humora prizmu. Mâjinieki viens uz otra çverìçlîbâm nekad neapvainojas. Nemçdzam izspçlçt ïaunus jokus, vienmçr piedomâjot, lai bûtu jautri gan jokotâjam, gan izjokotajam, teic jaunietis. Raitis stâsta, ka, kïûstot vecâkam, smieðanâs 1.aprîlî gâjusi mazumâ. Arî tagadçjie klasesbiedri pârsvarâ ir nopietni un jokus plçð samçrâ reti, atzîst jaunietis. Raitis novçrojis, ka viòam nezinâmu iemeslu dçï daiïâ dzimuma pârstâves ir daudz nosvçrtâkas un nopietnâk uztver apkârt notiekoðo, nekâ puiði, kuriem humors vairâk iet pie sirds. Ðogad 1.aprîlî Raitis nolçmis noteikti izjokot savus mâjiniekus: Ir pçdçjais laiks, jo drîz, pabeidzis skolu, pametîðu mâjas! Mârtiò, tu bûsi tçtis! Balvu Valsts ìimnâzijas absolvente, Latvijas Universitâtes Sociâlo zinâtòu fakultâtes studiju programmas Komunikâcijas zinâtne 1.kursa studente KRISTÎNE ANTONOVA apkopojusi daþu draugu Smieklu dienâ piedzîvoto. Piemçram, LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes 3.kursa students Mârtiòð kâdâ 1.aprîïa rîtâ piedzîvojis îstu ðoku: Kâdâ 1.aprîïa rîtâ, kad biju pilnîbâ aizmirsis, ka ir Joku diena, pamodos no telefona zvana. Mana labâkâ draudzene ïoti satrauktâ un nopietnâ balsî vaicâja man, vai es zinot jaunumus. Atbildçju, ka nesaprotu, par ko viòa runâ. Draudzene turpinâja: Mârtiò, tu drîz kïûsi par tçvu! Auksti ðermuïi pârskrçja pâr manu muguru, visdaþâdâkâs domas un atmiòas izlidoja cauri galvai. Par ko tu runâ? es viòai vaicâju. Mans loìiskais saprâts apzinâjâs, ka nekas tâds nav iespçjams, bet, ja to saka cilvçks, kuram es parasti uzticos, ðâds paziòojums var izraisît satraukuma pilnus brîþus. Paspçju piedzîvot pâris mazas sirdslçkmes, lîdz draudzene pçc pâris minûðu klusuma pauzes sâka histçriski smieties un paziòoja, ka tas bijis 1.aprîïa joks. Tâdu joku nevienam nenovçlu Savukârt LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes 1.kursa students Raitis 1.aprîlî pats izraisîjis îstu traìikomçdiju: Viena no spilgtâkajâm atmiòâm par joku dienu ir drîzâk traìikomiska, nevis smieklîga. Manam tçvam bija infarkts un viòð tobrîd atradâs slimnîcâ. Ârsti bija pieteikuði, ka viòu nedrîkst uztraukt, jo lieli pârdzîvojumi ir kaitîgi. Es, vçl diezgan mazs un dumjð bûdams, biju par to pilnîgi aizmirsis. Torît zvanîju tçvam un, domâdams, ka tas ir pasaulç ìeniâlâkais joks, teicu, ka viens no viòa dârgâkajiem darbarîkiem, kas maksâ ap 1000 latu, ir salûzis. Tçvs pârbijâs ne pa jokam. Lielas bija viòa dusmas, kad izrâdîjâs, ka tas bija tikai joks. Kad vçlâk visi atgâdinâja par tçva situâciju, pats jutos kâ pilnîgs muïíis. Torît zvanîju tçvam un, domâdams, ka tas ir pasaulç ìeniâlâkais joks, teicu, ka viens no viòa dârgâkajiem darbarîkiem, kas maksâ ap 1000 latu, ir salûzis. Skolotâj, viòu suns sakoda! Tilþas vidusskolas skolniece RUTA BERÍE stâsta, ka arî Tilþas pusç skolçniem patîk izjokot citus: Mâcoties pamatskolâ, kopâ ar klasesbiedriem izjokojâm klases audzinâtâju. Pateicâm, ka kâdai no klases meitençm iekodis suns un viòa pirmâ stâva gaitenî mokâs sâpçs. Kad skolotâja noskrçja lejâ, no kâpòu augðas saucâm: April, april! Skolotâja, protams, bija nedaudz dusmîga, bet ar laiku niknums pârgâja. Protams, tâ kâ bijâm mazi, joks bija diezgan skarbs! Citreiz neiztika arî bez muïíîgajiem jociòiem, piemçram, pateikt kâdam, ka kaut kas netîrs vai zirneklis uz rokas! Pavilkt uz zoba draugus un paziòas mîl arî Viïakâ. Kâds Viïakas Jaunieðu iniciatîvu centra jaunietis Sergejs pajokoja, no rîta piezvanot draugam un bçdîgâ balsî paziòojot, ka viòa draudzene ir draugu pametusi un nolçmusi draudzçties ar Sergeju. Sergeja draugs, neaizdomâjoties, ka ir 1.aprîlis, patieðâm tam noticçjis un pat ïoti satraucies. Pats interesantâkais bija tas, ka ðî meitene portâlâ draugiem.lv nesen bija interesçjusies, kâ izjokotajam puisim klâjas, kas ðî fakta patiesumu padarîja vçl ticamâku. Pçc visiem piedzîvotajiem satraukumiem beigâs visiem bija par ko pasmieties! Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

7 Vietçjâs ziòas V Otrdiena gada 1. aprîlis 7. Paðvaldîbas aìentûrâ San-Tex darâmo darbu apjoms ðogad - mazâks Atnâkot pavasarim un iestâjoties labvçlîgiem laika apstâkïiem, gan privâtajâ, gan sabiedriskajâ sektorâ sâkas rosîba celtniecîbas un remontdarbu, uzkopðanas un apzaïumoðanas jomâ. Arî Balvu iedzîvotâji lûko, kâdas pârmaiòas ðogad bûs pilsçtâ, par ko atbild paðvaldîbas aìentûra San-Tex. Gaidot eiro, padarîts daudz Balvu novada paðvaldîbas aìentûras direktors ULDIS SPRUDZÂNS apliecinâja, ka ðogad darâmo darbu apjoms ir krietni mazâks, jo ïoti daudz padarîts iepriekðçjâ gadâ. It seviðíi daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju apsaimniekoðanâ. Pirms lata nomaiòas uz eiro bija stipri liela neziòa, kâdas turpmâk bûs materiâlu cenas un darbu izmaksas, tâdçï daudzdzîvokïu mâju pârvaldniekus mudinâju, lai sasparojas un izdara pçc iespçjas vairâk. Ja mâjas uzkrâjumâ bija puse no darâmo darbu izmaksâm, tad arî darbus atïâvâm veikt avansâ. Pçrn ir padarîts ïoti daudz. Daudzdzîvokïu mâjâm mainîja jumtus, notika paneïu mâju ðuvju rekonstrukcija, kâpòu telpu remonti, ârdurvju nomaiòa, skursteòu, mâju trotuâru un iebraucamo ceïu atjaunoðana un citi darbi. Tik raþîgs gads, kâ pçrn, vçl nav bijis! Kopumâ mâju apsaimniekoðanâ remontdarbos izlietoti vairâk nekâ latu. Ðogad tâ nebûs, secina aìentûras direktors. Tomçr remontdarbi mâju apsaimniekoðanâ turpinâsies arî ðogad. Noticis iepirkums mâjas jumta nomaiòai Bçrzpils ielâ 12. Ðogad plânots nomainît jumtu arî mâjai Baznîcas ielâ 14. Kâpòu telpu logu nomaiòa plânota Ezera ielâ 41, Ezera ielâ 24, Ezera ielâ 40, Stacijas ielâ 15. Mâjas iedzîvotâji no daudzdzîvokïu mâjas Ezera ielâ 42 izteikuði vçlmi veco trotuâru nomainît pret jaunu - no bruìakmens. Mainîs arî pasta kastîtes un veiks citus sîkâkus darbus. Sâk mainît jumtus Jumtu mâjai Baznîcas ielâ 14 mainîs San-Tex strâdnieki, bet iepirkumâ par daudzdzîvokïu mâjas jumta nomaiòu Bçrzpils ielâ 12 lîgums noslçgts ar firmu SIA Latreko no Rçzeknes. Aìentûras direktors firmu vçrtç kâ nopietnu darbu veicçju, cerot, ka tâ nesagâdâs problçmas. Nereti iepirkumos uzvarçjuðâs firmas piedâvâ veikt darbus par zemâku cenu, bet vçlâk bieþi vien sâkas nepatikðanas. Tâ, piemçram, bija arî pçrn, kad firma Meistars JVK no Rçzeknes puses mainîja jumtus divâm mâjâm - Partizânu ielâ un Tirgus ielâ. Ja ar pirmâ jumta nomaiòu vçl veicâs, tad ar otrâ gâja smagi. Strâdnieki mainîjâs ik pçc divâm nedçïâm, jumta nomaiòa ieilga. Viòi kavçja visus termiòus, laikâ nenorçíinâjâs ar apakðuzòçmçjiem, atceras U.Sprudzâns. Direktors apliecinâja, ka Meistars JVK turpmâkajiem startiem iepirkumos, kas skar paðvaldîbas aìentûru, labas atsauksmes no viòiem noteikti nesaòemtu. Aìentûra arî praktizç norçíinâties ar ìenerâluzòçmçju pilnîgi tikai tad, kad tas norçíinâjies ar apakðuzòçmumiem - vietçjiem uzòçmçjiem. Laipni lûgti mâjaslapâ Paðvaldîbas aìentûrai ir izveidota sava mâjaslapa ( Tâ sâka darboties ar februâri. Mçs uz to ilgi gâjâm, atzîst U.Sprudzâns. Mâjaslapas galvenais mçríis - sniegt iedzîvotâjiem pçc iespçjas vairâk un pilnîgâku informâciju. Piegâdât to âtrâk, ja laiks neïauj, piemçram, publicçt. Taèu galvenais, ka iedzîvotâji tagad var elektroniski iesniegt aukstâ, siltâ ûdens skaitîtâju, kâ arî gâzes râdîjumus. Iedzîvotâjiem tie nav jâraksta uz lapiòâm, nav kaut kur jânes. Protams, ne visiem iedzîvotâjiem mâjaslapa ir pieejama, bet lielai daïai ir. Un iedzîvotâju skaits, kâ uzskata A.Sprudzâns, kas râdîjumus gribçs iesniegt elektroniski, pieaugs. Tâpat mâjaslapâ var uzzinât par iepirkumiem un kas ir mâju pârvaldnieki. Tie mainâs. Direktors izteica noþçlu, ka aiziet labas mâju pârvaldnieces. Mûþîbâ aizgâjusi mâjas Raiòa ielâ 48a pârvaldniece, ar iesniegumu atbrîvot no pienâkumiem sakarâ ar veselîbas problçmâm aìentûrâ griezusies mâjas Tirgus ielâ 1a pârvaldniece. Jâpriecâjas, ka mâju pârvaldnieka pienâkumus joprojâm pilda Jânis Suharþevskis, kurð ir jau cienîjamos gados. Viòð vai katru rîtu ierodas aìentûrâ, konsultçjas, rîkojas, organizç, secina paðvaldîbas uzòçmuma vadîtâjs. Protams, mâju labklâjîbas celðanai jeb apsaimniekoðanai nepiecieðami lîdzekïi. Lai nodroðinâtu nepiecieðamo naudas lîdzekïu uzkrâjumu, vairâku dzîvojamo mâju dzîvokïu îpaðnieki ir Mainîs jumtu. Kas te notiek? Kâpçc uzstâdîts noþogojums? jautâ izbrînîtie gâjçji. Pirms sâkt jumta nomaiòu daudzdzîvokïu mâjai Bçrzpils ielâ 12, Balvos, firma Latreko uzstâdîja noþogojumu garâmgâjçju droðîbai. Ne pirmo reizi esam ar pîpi uz jumta, paskaidroja firmas pârstâvis. Balvos uzòçmums gan strâdâs pirmo reizi. vienojuðies par apsaimniekoðanas maksas paaugstinâðanu. Ar ko iepriecinâs vasara Paðvaldîbas aìentûras pienâkumos ietilpst rûpes par pilsçtas apzaïumoðanu. Arî ðeit pçrn ieviesti jauninâjumi, ko saglabâs ðogad. Visi droði vien ievçroja ziedu rotas izmaiòas laukumâ, kas atrodas kultûras un atpûtas nama priekðâ. Tâpat puíu podus, kas bija piestiprinâti pie laternâm. Cilvçkiem tie patika! Puíes iedzîvotâjus priecçs arî ðovasar, lai gan ziedoðo puíu uzturçðana puíu podos, kas bija piestiprinâti pie laternâm, ir apgrûtinoða. Viegli ar ðo jauninâjumu nav - katru dienu mûsu cilvçks brauca un laistîja puíes. Tas bija jâdara arî brîvdienâs, atzîst U.Sprudzâns. Aìentûras pienâkumos ietilpst arî ceïa zîmju un ielu horizontâlo apzîmçjumu jeb zebru uzturçðana pilsçtâ. Tâpat zâles pïauðana. Iestâjoties siltam laikam, zâle sâks augt strauji. Balvu novada paðvaldîba ðogad aìentûrai pieðíîrusi 176 tûkstoðus eiro Balvu pilsçtas apzaïumoðanai (no tiem 2134 eiro - caurspîdîga kupola izgatavoðanai strûklakai Balvu ûdensroze ziemas periodâ), 7945 eiro - lietus kanalizâcijas sistçmas apkalpoðanai, 1706 eiro - klaiòojoðo dzîvnieku izíerðanai un uzturçðanai. Jautâts, kâ veicas ar klaiòojoðo dzîvnieku izíerðanu, direktors paskaidroja, ka pagaidâm lîdzekïus vçl nav nâcies tçrçt. Iepriekðçjos gados pavasarî pilsçtâ klîda suòu bari, bet ðogad tas izteikti nav manîts. Iespçjams, arî dzîvniekus ðogad samulsinâjuði nepieredzçtie laika apstâkïi, viòð pajokoja. Beidzot nokïuva lîdz Balviem Ðajâs dienâs San-Tex apmeklçja Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrijas (VARAM) darbinieku grupa, kura veic ES fondu finansçto projektu uzraudzîbu gadâ Balvos pabeidza ES Kohçzijas fonda, valsts, paðvaldîbas un paðvaldîbas aìentûras finansçto projektu Balvu ûdenssaimniecîbas attîstîba, II kârta, izbûvçjot pilsçtâ dzeramâ ûdens atdzelþoðanas staciju, jaunus artçziskos urbumus, ûdens pazemes rezervuâru, sûkòu staciju, jaunus ûdens un kanalizâcijas vadus. Fonda finansçto projektu pçcuzraudzîba notiek piecus gadus. Òemot vçrâ, ka projektu Latvijas paðvaldîbâs realizçts daudz, tad lîdz Balviem ministrijas darbinieki nokïuva tikai ðogad, trîs gadus pçc projekta realizçðanas. Pârbaude bija pamatîga. Ministrijas darbinieki pârbaudîja visus iepirkumus, grâmatvedîbu. Dokumentu bija liela kaste. Protams, apskatîja arî objektu dabâ, pastâstîja direktors. Tagad paðvaldîbas aìentûra vçlas startçt projekta III kârtâ, veicot iepirkumu tehniski ekonomiskâ pamatojuma izstrâdei. Projekta treðâ kârta iekïauj sevî notekûdeòu attîrîðanas iekârtu rekonstrukciju, kâ arî ûdensvadu un kanalizâcijas vadu izbûvi pie privâtmâjâm. Plânots to turpinât Celtniecîbas, Íirðu ielâ ðajâ pilsçtas daïâ, Pïavu, Zaïâ ielâ otrâ pilsçtas daïâ, jo ir cilvçki, kuri gadiem ilgi gaida ûdensvadu un kanalizâcijas vadu, lai varçtu tiem pieslçgties. Arî pati aìentûra sniedz pakalpojumus individuâlo mâju îpaðniekiem, izbûvçjot individuâlos tîklus pie privâtmâjâm. Neliela apjoma darbi ðogad notiks Stacijas ielâ. Foto - A.Kirsanovs Baltinavas novada domç 27.marta sçdes lçmumi Par etnogrâfiskâ ansambïa tçrpiem Pieðíîra sievieðu biedrîbai Vaivariòi novada paðvaldîbas lîdzfinansçjumu 399,50 eiro apmçrâ Balvu rajona partnerîbas izsludinâtâ KNHM fonda konkursa projekta Sabiedrîba ar dvçseli 2014 ietvaros realizçtâ projekta Baltâ vilnas auduma, rakstainu jostu, celu apaudu iegâde Baltinavas etnogrâfiskâ ansambïa tçrpiem (projekta kopçjâs izmaksas eiro) îstenoðanai. Par sporta inventâra iegâdi Pieðíîra novada paðvaldîbas lîdzfinansçjumu 1815,50 eiro apmçrâ (kas ir 50% no projekta kopçjâm izmaksâm) Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas izsludinâtâ projekta Sporta inventâra iegâde vispârçjâs izglîtîbas iestâdçm îstenoðanai. Par tematiskâ parka izveidi Deputâti piekrita pieðíirt biedrîbai Jaunieði Baltinavai novada paðvaldîbas lîdzfinansçjumu 700 eiro apmçrâ (kas ir 10% no projekta kopçjâm izmaksâm) Borisa un Inâras Teterevu fonda projekta Ontona un Annes tematiskâ parka izveide îstenoðanai. Segs çdinâðanas izdevumus Pieðíîra finansçjumu novada pûtçju oríestra dalîbnieku çdinâðanai VI Latvijas pûtçju oríestru skatç Rîgâ 2014.gada 30.martâ 3 eiro apmçrâ vienai personai dienâ, kopumâ 25 personâm. Iepazîstas ar bâriòtiesas pârskatu Novada dome iepazinâs ar novada bâriòtiesas priekðsçdçtâjas Benediktas Meþales iesniegto pârskatu par bâriòtiesas darbîbas laiku no 2013.gada 19.aprîïa lîdz 2014.gada 13.februârim. Latvijas Republikas Bâriòtiesu likums nosaka, ka bâriòtiesa ne retâk kâ reizi gadâ sniedz attiecîgâs paðvaldîbas domei pârskatu par savu darbîbu, ko dome pieòem zinâðanai. Par gadatirgu laiku un vietu Nolçma veikt atkârtotu iedzîvotâju aptauju par Pavasara un Rudens gadatirgus organizçðanas datumiem. Noteica vietas, kurâs atïauta tirdzniecîba Pavasara un Rudens gadatirgu laikâ: rûpniecîbas precçm, apìçrbiem, saimniecîbas precçm, rezerves daïâm - tirdzniecîbas vietâ laukumâ pretî Baltinavas vidusskolas garâþâm; mâjraþotâjiem, amatniekiem, lauksaimniecîbas produktu audzçtâjiem, tirgojot paðu raþotâs preces un produktus - tirdzniecîbas vietâ Baltinavas tirgus laukumâ. Izstrâdâs Atzinîbas raksta dizainu Apstiprinâja konkursa nolikumu Par Baltinavas novada Atzinîbas raksta dizaina izstrâdi. Pieðíir zvejas nomas tiesîbas Pieðíîra nomâ rûpnieciskâs paðpatçriòa zvejas tiesîbas Obeïevas ezerâ 2014.gadâ un iedalîja zvejas limitu - 30 metrus garu tîkla limitu, nosakot rûpnieciskâs paðpatçriòa zvejas tiesîbu nomas maksu 17,40 eiro apmçrâ Andrim Keiðam un Gunâram Bârtuðam. Pieðíîra nomâ rûpnieciskâs paðpatçriòa zvejas tiesîbas Svçtaunes ezerâ un iedalîja zvejas limitu 2014.gadam - 30 metrus garu tîkla limitu, nosakot rûpnieciskâs paðpatçriòa zvejas tiesîbu nomas maksu gadâ 34,20 eiro apmçrâ Çrikam Kokorevièam un Arnoldam Bartkevièam. Rîkos vçl vienu izsoli Uzdeva novada Novçrtçðanas un izsoïu komisijai rîkot divu rûpnieciskâs paðpatçriòa zvejas tîkla limita vienîbu 30 metru garumâ izsoli Svçtaunes ezerâ starp personâm, kuras bija pieteikuðâs uz izsoli 2014.gada 6.martâ, bet nebija ieraduðâs. Izsolîs zemes nomu Uzdeva novada Novçrtçðanas un izsoïu komisijai rîkot izsoli par zemes gabala trîs hektaru platîbâ ar piecu gadu termiòu nomu. Apstiprinâja zemes nomas izsoles dalîbas maksu 7 eiro. Lauþ nomas lîgumu Nolçma lauzt ar Genovefu Gabrâni noslçgto zemes nomas lîgumu par zemes gabala 0,05 hektâru platîbâ nomu. Atceï un atsavina Atcçla ar Aloizu Keiðu noslçgto zemes nomas lîgumu par zemes nomu 2 hektâru platîbâ un nolçma pârdot par brîvu cenu viòa nomâto zemes gabalu. Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

8 8. V Otrdiena gada 1. aprîlis Vietçjâs ziòas Meklçjam atbildi Zarnu vçzis iet plaðumâ Esmu pusmûþa sieviete. Mani uztrauc zarnu vçþa izplatîba, jo televîzijas raidîjumâ runâja par ðîs saslimstîbas pieaugumu. Izskançja apgalvojums, ka zarnu vçþa ârstçðana pacientam izmaksâ milzu naudu, un no valsts puses ârstçðanu diez ko neatbalsta... Lûk, kâds ir ârstes L.KOZLOVSKAS komentârs. Viòa piekrît, ka ðâda veida saslimðana vçrðas plaðumâ gadâ atklâja aptuveni 700 jaunus zarnu vçþa gadîjumus, bet 2012.gadâ diagnozi uzstâdîja vairâk nekâ 1000 pacientiem. Jâatceras ârstu atgâdinâjums, ka ârstçðanas veiksme atkarîga no atklâtâs slimîbas stadijas, kâ arî no vçþa rakstura un veida. Uz labu rezultâtu var cerçt tikai agrîni atklâta audzçja gadîjumâ. Risku saslimt ar zarnu vçzi palielina liels gaïas produktu îpatsvars, bet pastiprinâta augïu un dârzeòu lietoðana ðo risku samazina. Arî fizisko aktivitâðu trûkums un aptaukoðanâs palielina saslimðanas risku. Svarîgi zinât, ka visiem ìimenes ârstu praksçs reìistrçtajiem pacientiem vecumâ no 50 lîdz 74 gadiem ir iespçja ik gadu iziet bezmaksas skrîningu, pârbaudot slçpto asiòu testu. Ar ðo metodi var atklât agrînu audzçja stadiju. Ja ìimenes ârsts testu nepiedâvâ, pacientiem pçc 50 gadiem vajadzçtu paðiem par to atgâdinât un palûgt testu iedot. To var izdarît, ierodoties ârsta praksç profilaktiskâs apskates nolûkâ vai arî ar kâdu veselîbas traucçjumu. Testa aizpildîðana nav sareþìîta. Ko un kâ darît, paskaidros ârsts vai mâsiòa. Noteikti jâievçro nosacîjumi, ko nedrîkst çst, lai vçdera izejas pârbaude pçc tam neradîtu lieku satraukumu pozitîvas atbildes gadîjumâ. Tests pçc aizpildîðanas uz ârsta praksi noteikti jâatnes 10 dienu laikâ. Pozitîvas atbildes gadîjumâ ârsts sazinâs ar pacientu un izskaidro tâlâkâs pârbaudes kârtîbu. Zarnu izmeklçðanu veic gan Balvos, gan var doties uz Rîgu. Pârbaudç var atklât arî zarnu polipus, un tas, skaidro daktere, ir ïoti iepriecinoðs fakts, jo kolonoskopijas laikâ polipus izkniebj. Tas nozîmç samazinâs risks iedzîvoties audzçjâ. Pacienta maksâjumi bûs, iegâdâjoties zarnu tîrîðanas lîdzekli pirms kolonoskopijas. Par ðiem pulverîðiem aptiekâ bûs jâsamaksâ nepilni 15 eiro. Ja pacients dodas uz Rîgu, jâpieskaita ceïa izdevumi. Ja izmeklçjuma rezultâtâ atklâj audzçju, daktere L.Kozlovska pati sazinâs ar onkoloìisko centru, lai vienotos par pacienta pieòemðanas laiku. Ar nosûtîjumu par onkologa konsultâciju bûs jâmaksâ 4,27 eiro. Pçc tam nosaka plânveida operâcijas datumu. Uz vietas Balvos pirms operâcijas veicamas vairâkas analîzes, par kurâm pacienta lîdzmaksâjums var bût aptuveni 15 eiro. Slimnîcâ Rîgâ bûs jâmaksâ valsts noteiktâ gultas dienas cena. Ja izmeklçjumi ïauj spriest, ka audzçjs ir ielaists, ar ìimenes ârsta ziòu paralçli tâlâkai ârstçðanai pacientam kârto arî invaliditâtes grupu. Otrâs grupas pacienti var izmantot, piemçram, bezmaksas transportu. Pirmâs grupas invalîdiem par operâciju un ârstçðanos slimnîcâ, tâpat kâ trûcîgajâm personâm, vispâr nav jâmaksâ. Lielâkâs izmaksas ârstçðanâs laikâ, ja nav nokârtota 2.invaliditâtes grupa, var bût braucieni uz onkoloìisko centru, lai saòemtu íîmijterapiju, sprieþ daktere. Pçc ðiem kursiem pacienti ârstçjas mâjâs ìimenes ârsta uzraudzîbâ. Smagâkajâs vçþa attîstîbas stadijâs pacientiem parasti izraksta narkotiskos pretsâpju lîdzekïus, kas ir ar 100% atlaidi. Kompensâcija paredzçta arî atseviðíiem íîmiskiem hormonterapijas medikamentiem ar onkologa akceptu to izrakstîðanai. Vai ðogad bija gripa? Mani novçrojumi liecina, ka ðopavasar cilvçki ar gripu neslimo. Vai tâ ir taisnîba jeb es kïûdos? laikrakstam uzdoto lasîtâjas jautâjumu pâradresçjâm Lauku ìimenes ârstu asociâcijas prezidentei, ârstei Lîgai Kozlovskai. Viòa atzîst, ka Balvos pacientu ar klasiskiem gripas simptomiem patieðâm nav bijis. L.Kozlovskas praksç ðogad nevienam pacientam nav uzstâdîta diagnoze gripa. Arî Rîgâ ðâdu slimotâju bijis ïoti maz un gripas izplatîba bijusi salîdzinoði niecîga. Taèu bija vçrojamas un joprojâm turpinâs elpceïu saslimðanas un to izplatîbu veicinoðie vîrusi. Klejo rota vîruss, adenovîrusi. Ìimenes ârstu apmeklç pacienti, kuriem ir iekaisuðas acis, iesnas, klepus... Aktuâli No kïûdâm jâmâcâs Tuvojoties pavasara darbu sezonai, bioloìiskos lauksaimniekus interesç savas jomas aktualitâtes. Uz jautâjumiem atbild Sertifikâcijas institûcijas Vides kvalitâte bioloìiskâs lauksaimniecîbas raþoðanas sertifikâcijas programmas vadîtâjs JURIS GRÎNFELDS. Kâdi secinâjumi raduðies, atskatoties uz aizvadîtâ gada inspektoru vizîtçm bioloìiskajâs saimniecîbâs? -Ðogad lauksaimniekiem jâturpinâ pildît iepriekðçjâs saistîbas, jo 2014.gads bûs kâ pârejas gads ar iepriekð uzòemtajâm saistîbâm un nosacîjumiem. Bet pieredze liecina, ka bioloìiskie raþotâji bieþi neievçro vispârçjâs prasîbas praktiski visâs jomâs. Viòiem nav zinâðanu par racionâlu augu maiòu, nemaz nerunâjot par izstrâdâtu un aktuâlu augu seku, grâmatvedîbâ pieïauj viltotus ierakstus par pirkumiem un darîjumiem, nenotiek regulâra krâjumu uzskaite par periodu. Tâpat neievçro ganîbu atbilstoðas izmantoðanas principus attiecîbâ uz apganîðanu, appïauðanu, uzlaboðanu u.c. Citi neprot aizpildît lauku vçsturi, vispâr neizprot ierakstu jçgu un bûtîbu. Ne vienmçr pildîtas arî dzîvnieku vispârçjâs labturîbas prasîbas. Apskatçs atradâm netîras, nedezinficçtas, dzîvniekiem nepiemçrotas novietnes, nav dokumentçta dzîvnieku ârstçðana, netiek aktualizçta dzîvnieku kustîba likumdoðanâ paredzçtajâ kârtîbâ. Vai, apmeklçjot saimniecîbas ðogad, bûs kâdas izmaiòas vçrtçðanâ? -Tâ kâ pirms 2013.gada 31.decembra beidzâs pârejas periods, kad drîkstçja turçt dzîvniekus piesietus saimniecîbâs, kurâs ir vairâk par 50 liellopiem, tad pârbaudîsim, kâ ievçro ðo prasîbu. Vai ðogad lauksaimnieki bioloìiskajâs saimniecîbâs drîkstçs samazinât vai paplaðinât apstrâdâto zemes hektâru skaitu? -Par atbalstâmajâm platîbâm jâjautâ Lauku atbalsta dienestâ, bet attiecîbâ uz sertificçjamâm platîbâm nekâdu ierobeþojumu nav. Vai ðogad sertificçs arî tâs saimniecîbas, kur viena daïa ir konvencionâla, bet otra bioloìiska raþoðana? (Piemçram, ja 10 ha zemes apsaimnieko bioloìiski, bet 2 ha konvencionâli?) -Jâ, ðogad nosacîjumi îpaði nemainâs, taèu tiks pârbaudîta Latvijas Lauku konsultâciju un izglîtîbas centra veiktais ziemâju apsekojums liecina, ka vissliktâkâ situâcija izveidojusies Zemgalç. Tur nâksies pârsçt lîdz pat 80% graudaugu sçjumu. Citos reìionos ziemâju platîbas skartas mazâk, taèu kailsala ietekmi ðopavasar izjutîs gandrîz vai katrs graudaudzçtâjs. Konsultâciju centra Augkopîbas nodaïas vadîtâjs OSKARS BALODIS secina, ka ðis ir kârtçjais gads, kad piedzîvoti netipiski laika apstâkïi, tâpçc augkopji piedzîvo salîdzinoði lielus zaudçjumus. Viena hektâra pârsçðana varçtu izmaksât aptuveni 100 eiro, atkarîbâ no sçklas cenas. Saimnieciskie zaudçjumi, protams, ir lielâki, òemot vçrâ rudenî veiktos ieguldîjumus. Vçrojumi liecina, ka Zemgalç izsaluðas pat ziemcietîgâs kvieðu ðíirnes. Pârçjâ Latvijâ situâcija labâka laukos, ko apsçja salîdzinoði vçlu un izvçlçjâs mazâk raþîgas, taèu klimatiskajiem apstâkïiem piemçrotâkas ðíirnes. Eksperti secina, ka atseviðíâs saimniecîbâs nâksies pârsçt pat 100% ziemas rapðu sçjumus. Kopumâ salîdzinoði labâ stâvoklî ir tikai ap 10% no apsekotajiem rapðu laukiem. Ziemas mieþi iesçti aptuveni 3000 hektâros, no kuriem izsaluði 70%. Eksperti lçð, ka mazâkie ziemâju postîjumi ir Latgalç, savukârt Vidzemç situâciju vçrtç kâ normâlu, jo ðeit tradicionâli ir bargâki ziemoðanas apstâkïi un daïu ziemâju tâdçï pârsçj ik gadu. Mûspusç lauku ainava mainâs uz labo Lauku attîstîbas konsultante SARMÎTE TABORE vçrtç, ka ðogad savdabîgâ ziema laikam bûs ietekmçjusi visu lauksaimniecîbu kopumâ. S.Tabore: Baltinavas novadâ ir ïoti atðíirîgas ziemâju pârziemoðanas sekas. Tâs noteikti bija atkarîgas no graudaugu ðíirnçm, augsnes tipa, sniega segas arî konvencionâlâ daïa - vai ir dokumentâcija, kas apliecina platîbu nodoðanu citam apsaimniekotâjam. Kâ vçrtçjat jaunâs prasîbas lauksaimniekiem, gatavojoties jaunajam plânoðanas periodam? Vai nebûs tâ, ka daïa lauksaimnieku tâs nevarçs izpildît? -Tâ kâ bioloìiskâs lauksaimniecîbas sertifikâcija ir brîvprâtîgs pasâkums, tad atbalstu saòems saimniecîbas, kuras prasîbas varçs izpildît. Iespçjams, pretrunas var rasties, ja bûtiski tiks paaugstinâts dzîvnieku blîvums uz platîbas vienîbu atbalsta saòemðanai, jo bioloìiskâ lauksaimniecîba prasa iespçjami ekstensîvu platîbu apsaimniekoðanu. Kâ vçrtçjat plânotâs izmaiòas nâkotnç, kad ar 2015.gadu atbalsta likmi ietekmçs arî realizçtâs produkcijas apjoms un realizâcijas veids? Mûsu pusç, piemçram, nav iespçju realizçt pienu bioloìiskajâ pârstrâdes íçdç. Vai tas bûs godîgi pret lauksaimniekiem, ja ievçrojami samazinâs atbalsta likmi? -Bioloìiskâ lauksaimniecîba ir viens no lauksaimniecisko produktu, kas paredzçti realizâcijai, raþoðanas veidiem. Kompensçjoðie maksâjumi (piemçram, atbalsts realizâcijai bioloìiskâs lauksaimniecîbas shçmâ) paredzçti, lai produkti vismaz daïçji pie patçrçtâja nonâktu ar bioloìisko maríçjumu. Raþotâju un pârstrâdâtâju sadarbîba ðeit bûs noteicoðâ. Vai ir zinâma bioloìisko lauksaimnieku pieredze, kuri apvienojas, lai veidotu kooperatîvus vai pârstrâdes uzòçmumus? Saprotams, ka turpmâk ieguvçji bûs tie, kuri spçs apvienoties un piedâvât bioloìisko produkciju vairumâ. -Ðâdas apvienîbas ir arî Latvijâ Zaïais grozs, Latgales ekoprodukts, Biograuds, B.E.E.F.LV. Ïoti vçrtîgi bûtu apmeklçt ðâdus uzòçmumus, piemçram, Vâcijâ, Austrijâ un iepazît viòu ilggadçjo un veiksmîgo pieredzi. Jûsu ieteikums esoðajiem un topoðajiem lauksaimniekiem, kuri vçlas saimniekot bioloìiski? -Izvçrtçt savu dzîves filozofiju attiecîbâ uz vidi saudzçjoðu saimniekoðanu. Mâcîties, mâcîties un apgût pieredzi. Izvçrtçt tirgus pieprasîjumu. Lai gûtu peïòu, raþot vismaz daïu produktu ar visaugstâko iespçjamo pievienoto vçrtîbu. Ziemâji cietuði viscaur Latvijâ (vietâm sniegs tomçr kaut cik bija), lauka slîpuma. Prognoze, ka rapsis bûs jâpârsçj, ðíiet, îstenosies daþâdi. Novadâ ir saimniecîbas, kur praktiski rapða sçjumi jâpârsçj nebûs, bet citur bûs nepiecieðama to pârsçðana lîdz 50%. Arî ziemas kvieði pârziemojuði ïoti daþâdi: ir saimniecîbas, kur tie jâpârsçj ap 30%, bet citur pat 100%. Rudzus audzç ïoti nelielâs platîbâs, un tos nâksies pârsçt lîdz 50%. Arî tritikâle aizòem ïoti mazas platîbas, atseviðíos laukos tâ bûs jâpârsçj 100%. Vasarâju sçkla pârsçðanai pârsvarâ saimniecîbâm ir. Tik un tâ ðopavasar lauksaimniekiem bûs lieli neplânoti papildus izdevumi. Zemnieki vçl ir ïoti baþîgi par aprîïa nepastâvîgo laika prognozi, jo sola, ka temperatûra varçtu noslîdçt lîdz -9 grâdiem pçc Celsija. Jâizvçlas pareizâ sçkla Lauku attîstîbas konsultante Viïakas novadâ ANITA KOKO- REVIÈA secina, ka vietçjie graudu audzçtâji lielas baþas neizrâda. Sâkumâ graudaugu sçjumi izskatîjuðies paslikti, taèu, iestâjoties siltâkam laikam, ainava mainâs. Lauksaimnieki îpaði negatavojas pârsçt graudaugu platîbas, jo, viòu skatîjumâ, rezultâts bûðot pozitîvs. Taèu viòi uzsver, ka augkopjiem bûtu jâizvçlas pareizais sçklas materiâls, lai tas bûtu atbilstoðs mûsu klimatiskajiem apstâkïiem. Kâ piemçru var minçt faktu vienâ no novada zemnieku saimniecîbâm: zemnieks sçklu bija iegâdâjies no Jelgavas uzòçmçja - laba un raþîga sçkla, rudenî graudi labi sadîga, taèu ziemoðanas laikâ augi aizgâja bojâ. Konsultantei bijuðas sarunas ar graudu audzçtâjiem arî par sçjumu apdroðinâðanu. Neviens no ðiem lauksaimniekiem nevçlas savus sçjumus apdroðinât, jo tas prasa pietiekami lielus lîdzekïus. Tâ vienmçr bijis, ka laukos jârçíinâs ar dabas spçku, un zemnieki nevar prognozçt, kas viòus sagaidîs kârtçjâ sezonâ. Viss atkarîgs no sçklas izvçles un laika apstâkïiem, saka konsultante. Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

9 Kultûra V Otrdiena gada 1. aprîlis 9. Izstâdes Sajust pasauli caur fotoobjektîva aci Lazdulejas pagasta saietu namâ skatâma fotogrâfes RITAS KEIÐAS darbu izstâde. Rita Keiða ir baltinaviete. Viòa saka, ka ïoti mîl savu dzimteni, bet viòai piemît tieksme ceïot pa pasauli, jo tikai tâ var iegût iedvesmu sev, saviem darbiem un dalîties tajâ ar apkârtçjiem. Ikdienâ strâdâju ar bçrniem - skolâ pasniedzu mûziku un paralçli darbojos arî ar paðdarbîbas kolektîviem, kuriem dziesma un mûzika tuva sirdij. Cenðos papildinât savu personîbu gan zinâtniskâ lîmenî, gan arî attîstît savu vokâlu ar studijâm maìistrantûrâ Daugavpilî pie lieliskâs latvieðu operdziedâtâjas Ilonas Bageles, stâsta R.Keiða. Viòa neslçpj, ka fotografçðana ir viòas lielâkais un nopietnâkas hobijs. Tâ ir kâ atpûta no ikdienas skrieðanas. Taèu ne katru dienu ir varçðana un arî gribçðana noíert kâdu mirkli vai pafotografçt cilvçkus, kuriem gribas jaunas bildes, smej Rita. Viòa pastâsta, ka viss sâcies jau bçrnîbâ, kad pati iejutusies modeles lomâ. Tad, gadiem ejot, íçrusies pie fotoaparâta, toreiz vçl ar filmiòâm. Rezultâti bijuði tâdi, kâdi bijuði, bet paticis gaidîðanas laiks - vai iznâks laba fotogrâfija? Mûsdienu tehnoloìijas gan lutina, gan dod daudz daþâdu iespçju. Vienmçr esmu gribçjusi iziet nopietnus fotografçðanas kursus, tikai nav sanâcis. Tâpçc alternatîva man ir internets - daþâdi saiti fotogrâfiem, modeïiem, fotomîïiem un entuziastiem. Tajos tad arî palasu fotogrâfu atziòas, publikâcijas, rakstus, kâ arî uzklausu ieteikumus un kritiku savâm fotogrâfijâm. Kâ jebkurâ jomâ, arî fotomâkslâ ir jâzina daþi knifi un standarta lietas. Tad klât jâpieliek tieði savs redzçjums, un tâ lieta aiziet, sprieþ R.Keiða. Viòa savas fotogrâfijas cenðas atstât pçc iespçjas dabiskâkas, tomçr vienmçr pârskata un paskatâs, vai nevajag ko nogriezt, iemest kâdu gaismçnu, novâkt lieko vai izgatavot vienu fotogrâfiju vairâkos variantos. Labâkie brîþi, kas aizrauj, viennozîmîgi ir paðas fotogrâfes noskaòojums - spçja ieraudzît to, kam ikdienâ skrienam garâm. Es vairâk fotografçju dabu, arhitektûru, pasâkumus. Dabâ viss ir nesamâkslots, patiess un skaists, atliek to tikai iemûþinât. Kâ daba reizçm spçj zîmçt - tas ir fantastiski! Agro Izstâdç Lazdulejas saietu namâ. Ðî izstâde vçlâk ceïos uz Baltinavas un Tilþas kultûras namiem. Fotogrâfe savus darbus iesûtîjusi arî Vaduguns fotokonkursam, tâpat tâs ievietotas interneta vietnçs, arî galerijâs draugiem.lv. rîtu rasas pçrles, rudens koðâs debesis, pirmie vizbuïi, pirmais sniegs, jûra... Ar cilvçkiem ir mazliet sareþìîtâk strâdât, bet arî tas ir patîkami, ja abas puses zina, ko vçlas, atklâj Rita. Par savu pirmo fotoizstâdi viòa paldies saka Lazdulejas kultûras darba organizatorei Sòeþanai Pundurei, kura viòu uzrunâja un ierosinâja neturçt sveci zem pûra. Gribas augt, attîstît savas prasmes, vairâk meklçt tieði savu pieeju, atspoguïojot fotogrâfijâ uzòemto. Sâkumâ vairâk jâmâcâs pamatlietas no profesionâïiem un tajâ paðâ laikâ jâatrod savs ceïð, idejas un redzçjums. Nekïûdâs jau tikai tas, kurð neko nedara! Draugu, paziòu un arî nepazîstamu cilvçku vârdi, uzslavas - arî tie pieðíir stimulu darît vçl un darît labâk. Fotogrâfija ir unikâla iespçja apturçt mirkli, un tas ir pats labâkais, savu fotonodarbi raksturo fotogrâfe Rita Keiða. Atklâj katras fotogrâfijas stâstu 21.aprîlî Tilþas kultûras namâ atklâja Lazdulejas pagasta fotogrâfes MARIJAS RAÈKOVSKAS izstâdi. Atklâðanas dienâ viòa apmeklçtâjiem izstâstîja gandrîz vai katras fotogrâfijas stâstu. Patîkami, ka tilþçnieðiem lîdz Lieldienâm ir iespçja skatît skaistas fotogrâfijas, kurâs autore ved nelielâ ceïojumâ uz Norvçìiju, radot arî mums nelielu priekðstatu par ðo zemi un tâs pasakaino dabu, saka Tilþas kultûras nama vadîtâja Inese Kalniòa. Viòa pauþ prieku, ka fotogrâfe izstâdes apmeklçtâjiem bija sagatavojusi pârsteigumu, lai izstâde bûtu ar rozînîti - visi apmeklçtâji varçja piedalîties fotogrâfiju nosaukuma radîðanas konkursâ. Tajâ uzvarçja Lolita Kindzule, dodot vienai fotogrâfijai nosaukumu Pîpene, kuru skâris sals, par ko viòai fotogrâfe uzdâvinâja fotosesiju pieneòu ziedçðanas laikâ. Íerot mirkïus, man nepatîk îpaði meklçt vietas vai lietas, ko fotografçt. Es íeru mirkli, kas mainâs ik sekundi, un tieði tas ir galvenais mçríis. Piemçram, skaistas un krâsainas vakara debesis. Svarîgi tikai, lai nekâdi lieki objekti netraucç. Man arî ïoti patîk fotografçt dzîvniekus, taèu tas nav tik vienkârði, jo viòu kustîbas ir âtras un neparedzamas, tâpçc vajag íert katru momentu un tad atrast visizteiksmîgâkos kadrus, kas uzrunâ vai pat pârsteidz, saka M.Raèkovska. Viòa pastâstîja, ka fotoizstâdç Tilþas kultûras namâ izlikta tikai neliela daïa no viòas darbiem. Tur redzami gan dzîvnieki, gan kukaiòi, kâ arî ziedi un foto no Norvçìijas ceïojuma. Man paðai visinteresantâkâs ðíiet Norvçìijas fotogrâfijas, jo tâs uzòemtas no braucoðas automaðînas caur stiklu. Tâ kâ tâlbraucçju marðruti, kuros dodas mans dzîvesbiedrs Vladimirs, ir konkrçti un bez liekâm apstâðanâs iespçjâm, nâcâs fotografçt diezgan ekstremâlos apstâkïos. Nevarçju iedomâties, kas no tâ sanâks. Taèu rezultâts bija tieðâm pârsteidzoðs. Norvçìijas daba un arhitektûra ïoti atðíiras no ierastâ, tâpçc katrs mirklis, kas pârsteidza, fiksçts ar vislielâko prieku, neslçpj fotogrâfe. Viòa pieïauj, ka turpmâk darbos parâdîsies arî cilvçku foto, jo tas Fotogrâfe Marija Raèkovska. Viòa jau sen ir draugos ar fotografçðanu, ik dienu pilnveido un izkopj savas prasmes. Tilþas kultûras namâ viòas fotoizstâde bija kupli apmeklçta. ir lauciòð, kuru vçlas apgût. Ðis process ir ïoti interesants gan fotogrâfam, gan modelim, kad, uzsâkot fotosesiju, cilvçks ir kautrîgs un pat mazliet nobijies, taèu vçlâk atveras, ïaujas fotoobjektîvam un sadarbîbas rezultâtâ iznâk visjaukâkâs fotogrâfijas. Vçlâk, tâs apskatot, var redzçt procesa dinamiku, uzskata M.Raèkovska. Foto - no personîgâ arhîva Foto - no personîgâ arhîva Îsumâ Mûzikas skola konkursâ saòem augstu vçrtçjumu Augstu vçrtçjumu 13. martâ Rçzeknes mûzikas vidusskolâ III Latgales reìiona Pûðaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildîtâju konkursâ saòçma Balvu Mûzikas skolas audzçkòi. Jaunâkajâ grupâ diplomu ieguva saksofona klases audzçkne Alise Române un Alita Ðïunceva klarnetes klasç. Lîva Supe saksofons-vecâkajâ grupâ ieguva 3.vietu, ðo audzçkòu skolotâji ir Arnis Graps, bet koncertmeistare Jeïena Agafonova. Ðie pedagogi ir arî Kristînei Lipskai klarnetes klasç, kura ieguva 3.vietu. Ivita Salmane flautas klase - vecâkajâ grupâ ieguva diplomu, viòas skolotâjs ir Edvîns Timoðenko, koncertmeistare Jeïena Agafonova. 3.vieta arî Harijam Loèmelim no flautas klases vecâkajâ grupâ, skolotâjs Jânis Budeviès, koncertmeistare Egita Salmane. Salvis Mass sitaminstrumenti - vecâkajâ grupâ ieguva 3.vietu. Viòa skolotâjs ir Egons Salmanis, koncertmeistare Egita Salmane. Aleksandrs Jezupenoks althorns - vecâkajâ grupâ ieguva 3.vietu, viòa skolotâjs ir Edvîns Timoðenko, koncertmeistare Jeïena Agafonova. Igors Viðòakovs tuba - vecâkajâ grupâ ieguva 2.vietu, viòa skolotâjs ir Egons Salmanis, koncertmeistare Egita Salmane. Gatis Irbîtis trompete - vecâkajâ grupâ ieguva 2.vietu, viòa skolotâjs ir Ojârs Tûmiòð, koncertmeistare Egita Salmane. Gvido Dokâns eifonijs - vecâkajâ grupâ ieguva 1.vietu, skolotâjs Jânis Budeviès, koncertmeistare Egita Salmane. Ansamblis Varbût pârstâvçs Latgales reìionu Tilþas vidusskolas vokâlais ansamblis Varbût izcînîjis tiesîbas pârstâvçt Balvu novadu vokâlâs mûzikas konkursa Balsis 2. posmâ Latgales reìionâ. Konkursâ piedalîjâs arî Rugâju novada vidusskolas Velgas Smoïakas vadîtais kolektîvs Kustonis un Baltinavas vidusskolas Aijas Nagles vadîtais vokâlais ansamblis Vçrmelîte. Konkursâ Balsis 2014 katram kolektîvam pçc nolikuma bija jâizpilda trîs dziesmas gan latvieðu tautasdziesmas apdarç, gan latvieðu komponista oriìinâldziesmu. Obligâts nosacîjums ir a cappella latvieðu tautasdziesmas dziedâðana, kas apliecina kolektîva varçðanu, kopâ dziedâðanas saskaòu un kvalitâti. Ðî gada obligâtâs a cappella dziesmas tçma ir Putni, jo arî putni ir virtuozi muzikanti ar skanîgâm balsîm. Tilþas vidusskolas vokâlais ansamblis Varbût konkursâ izpildîja latgalieðu tautasdziesmu apdares: Aizkiukoja dzagiuze, Dînu, nakti ritinoju un Moltuves dzîsma. Iepriecina rezultâts - iegûta augstâkâ pakâpe ar 48,28 punktiem. Tas ir augstâkais rezultâts Latvijâ pçc 2.kârtas vçsturisko novadu skatçm. Kolektîvs izvirzîts uz konkursa 3.kârtu - finâlu, kas notiks 12.aprîlî Rîgâ. Dziedâtâjus vçrtçja stingra þûrija: Irçna Nelsone mûzikas pedagoìe, Jâzepa Vîtola Latvijas Mûzikas akadçmijas metodiíe un lektore; Jânis Grigalis diriìents, pedagogs, tautas mûzikas instrumentu ansambïu speciâlists; Mârîte Puriòa mûzikas pedagoìe, vokâlâs grupas Anima Solla vadîtâja, Latvijas vokâlo ansambïu asociâcijas eksperte, Lielvârdes mûzikas skolas direktore; Antra Strikaite Valsts izglîtîbas satura centra Intereðu izglîtîbas un audzinâðanas darba nodaïas vadîtâjas vietniece, projektu vadîtâja. Vçrmelîte. Tilþas vidusskolas vokâlais ansamblis Vçrmelîte savu sniegumu râdîja arî Balvos, Gada balvas kultûrâ pasniegðanas ceremonijâ. Foto - E.Gabranovs Lappusi sagatavoja Z.Logina

10 10. V Otrdiena gada 1. aprîlis Mans stils Skaistumkopðana Mâcâs bût daiïas Pagâjuðâ gada rudenî Balvu Bçrnu un jaunieðu centra paspârnç sâka darboties Renâtes Kaspares un salona Inardi îpaðnieces Intas Ozolas vadîtais skaistumkopðanas pulciòð, izraisot pastiprinâtu interesi jauno dâmu vidû. Kâpçc nodarbîbas viòâm ðíiet interesantas un ko jaunu paguvuðas iemâcîties, stâsta Balvu Valsts ìimnâzijas skolnieces, skaistumkopðanas pulciòa dalîbnieces Raina Anna Loèmele, Amanda Sirmâ un Dace Balode. Koptai sievietei dzîvç vieglâk Balvu Valsts ìimnâzijas 8.klases skolniece RAINA ANNA LOÈMELE arî agrâk zinâja, ka katrai daiïâ dzimuma pârstâvei sevi ir jâkopj. Turklât meitene ir pârliecinâta, ka glîts ârçjais izskats dzîvç ïoti palîdz, jo pat darba dçvçji labprâtâk piedâvâ darbu skaistiem un koptiem cilvçkiem. Atlika vien iemâcîties, kâ to darît pareizi. Gût atbildes uz katrai pusaudzei aktuâliem jautâjumiem viòa nolçma, apmeklçjot jaunizveidoto pulciòu. Daþu mçneðu laikâ Raina Anna jau paguvusi gût ieskatu daþâdu skaistumkopðanas nozaru pamatos. Vairâkas nodarbîbas meitenes veltîja nagu izskatam un veselîbai. Mâcîjâmies par roku âdas kopðanu, uzzinâjâm, kâ pareizi vîlçt nagus, lai tie nelûztu, kâ pareizi tos lakot, stâsta Raina Anna. Daudz laika pulciòa vadîtâja veltîja, lai meitençm izskaidrotu un praktiski ierâdîtu sejas dekoratîvâs kosmçtikas uzklâðanas noslçpumus. Nodarbîbâs noteicâm katras meitenes sejas âdas tipu. Mâcîjâmies, kâ pareizi uzklât tieði savai sejas âdai atbilstoðus tonâlos krçmus, uzzinâjâm, kâdi acu çnu toòi piestâv katrai no mums, kâ pareizi uzkrâsot lûpas, lietot bronzeri, vaigu sârtumu un citus kosmçtiskos lîdzekïus, par apgûtajâm zinâðanâm stâsta Raina Anna. Viòa priecâjas, ka pasniedzçja izmanto individuâlu pieeju, ne tikai iemâcot teoriju, bet arî ïaujot saprast, kas vislabâk piestâv katrai no meitençm: Piemçram, uzzinâju, ka man ir ïoti sausa âda. Daþâdas aptaujas liecina, ka ïoti mazs skaits sievieðu ir pilnîbâ apmierinâtas ar savu ârçjo izskatu. Raina Anna nav izòçmums. Jaunieti mulsina vasaras raibumi, ko viòa cenðas notuðçt ar korektora palîdzîbu. Taèu îpaði par to neuztraucos, piebilst meitene. Viòa priecâjas, ka Inta Ozola iemâcîja, kâ ar bronzera, tonâlâ krçma un vaigu çnu palîdzîbu var mainît sejas formu, notuðçjot to, kas nepatîk, un vizuâli seju padarît proporcionâlâku: Sapratu, ka ar kosmçtisko lîdzekïu palîdzîbu seju var pârvçrst ne sliktâk kâ ar kosmçtisko operâciju. Pateicoties Renâtei Kasparei no Ikðíiles, kura vadîja nodarbîbas par veselîgu dzîvesveidu un ìçrbðanâs stilu, pulciòa dalîbnieces saprata, ka veselîga dzîvesveida sastâvdaïa ir arî pareizs uzturs. Neveselîgs uzturs atspoguïojas mûsu izskatâ. Piemçram, no èipðu çðanas uz sejas parâdâs pumpas, pârliecinâta meitene. Viòa neslçpj, ka patika piedalîties arî Intas Ozolas rîkotajos zinâðanu pârbaudes konkursos, par uzvaru saòemot balviòas daþâdus kosmçtiskos lîdzekïus. Ðobrîd pulciòa dalîbnieces apgûst matu kopðanas pamatus. Lai gan par ðo tçmu pagaidâm notikuðas tikai daþas nodarbîbas, Raina Anna jau uzzinâjusi daudz jauna: Izrâdâs, man nevajadzçtu tik bieþi taisnot matus, jo manai sejas formai piestâv apjomîgâkas frizûras. Raina Anna stâsta, ka apgûto zinâðanu ietekmç sâkusi daudz rûpîgâk kopt savu ârieni. Ikdienâ kosmçtiku viòa lieto minimâli, jo tâpat ir jauna un skaista, taèu tagad no rîtiem un vakaros neaizmirst attîrît sejas âdu un mitrinât to, kâ arî regulâri atbrîvoties no atmiruðajâm âdas ðûnâm ar sejas skrubja palîdzîbu. Uzzinâja, kas ir toniks BVÌ 9.klases skolniece DACE BALODE nolçma kïût par pulciòa dalîbnieci, jo tur iegûtâs zinâðanas noderçs turpmâkajâ dzîvç. Turklât, pçc dabas bûdama aktîva, viòa cenðas iesaistîties visdaþâdâkajâs aktivitâtçs. Lai gan, ejot uz skolu vai balli, Dace piedomâ pie sava ârçjâ tçla, meitene apgalvo, ka nepatîk izcelties uz apkârtçjo fona: Krâsojos tikai sevis pçc. Nav svarîgi, kâ manu ârçjo izskatu novçrtç citi. Apmeklçjot pulciòa nodarbîbas, Dace sapratusi, ka viòai piestâv dabîgas, neuzkrîtoðas krâsas, seviðíi brûnie toòi. Mainîjusies arî attieksme pret âdas kopðanu. Agrâk nezinâju, kas ir toniks, bet tagad to lietoju katru dienu, vienu no Kopâ ar pulciòa vadîtâju. Salona Inardi îpaðniece Inta Ozola pulciòa dalîbnieces vçrtç ïoti atzinîgi: Viòas ir ïoti centîgas. Nodarbîbâs nav problçmu noturçt meiteòu uzmanîbu, jo viòâm interesç tas, ko mâcu. Man patîk, ka pulciòa dalîbnieces ir ïoti atsaucîgas un uzòçmîgas, nebaidâs piedalîties pasâkumos, râdot un izmantojot apgûtâs prasmes. Viòas ir ïoti forðas! jauniegûtajiem paradumiem atklâj meitene. Tagad rîta tualeti Dace sâk ar sejas âdas attîrîðanu, izmantojot toniku, un turpina ar mitrinoða krçma uzklâðanu, kâ arî speciâla krçma uzklâðanu ap acîm. Ikdienâ Dace lieto arî tonâlo krçmu, uzacu zîmuli un skropstu tuðu, acu çnas un lûpu spîdumus atstâjot svinîgiem pasâkumiem vai ballçm. Vecâki atbalsta meitas dalîbu pulciòos, taèu vislielâko pretimnâkðanu izrâda vecmâmiòa. Viòa iesaka piedalîties visur, jo nekad nevar zinât, kas dzîvç noderçs, dzîvesgudrâs sievietes viedokli pauþ viòas mazmeita. Lai nostiprinâtu pulciòâ iegûtâs zinâðanas, par modelçm Dace nereti izmanto arî mammu un vecmammu. Nesen vecmâmiòas dzimðanas dienâ mazmeita parûpçjâs par jubilâres meikapu un frizûru. Viòai jau patîk, ja palutina, apgalvo jauniete. Dace labprât dalâs ar iegûtajâm zinâðanâm. Seviðíi spilgti atmiòâ palikusi sirsnîgâ uzòemðana Tilþas internâtpamatskolâ, kur meitenes ierâdîja citiem jauniegûtâs prasmes. Izrâdâs, kopâ nodarbojoties ar skaistumkopðanu, iespçjams nodibinât draudzîgas attiecîbas. Tilþas meitenes sâkumâ izskatîjâs ne visai sabiedriskas, bet, kopâ darbojoties, drîz vien iedraudzçjâmies, stâsta pulciòa dalîbniece. Interesç matu kopðana Balvu Valsts ìimnâzijas 9.klases skolniece AMANDA SIRMÂ pulciòâ nolçma piedalîties kompânijas pçc kopâ ar savâm skolasbiedrençm. Jau pirmajâ reizç sapratusi, ka ðâda veida zinâðanas noderçs, meitene turpinâja cîtîgi apmeklçt nodarbîbas. Tâ kâ Amandai daba pieðíîrusi skaistus, garus matus, viòa ar nepacietîbu vçlas iegût zinâðanas par matu kopðanu un frizûru veidoðanu, ko pulciòâ mâcîs ðajâ pavasarî. Viòa neslçpj, ka ar savu dabîgi gludo matu rotu ir ïoti apmierinâta un ikdienâ nenopûlas, lai matus iztaisnotu, kâ to dara citas meitenes. Amandai pietiek tos izmazgât un izþâvçt ar fçnu, lai varçtu steigties ikdienas gaitâs. Daþkârt Amanda izveido vienkârðas frizûras, piemçram, copi vai sapin bizes. Un tikai retu reizi svçtkos izveido lokas, radot romantisku tçlu. Ne mazâk interesantas Amandai ðíita nodarbîbas par sejas âdas kopðanu un meikapa uzklâðanu. Tagad uz balli varu uzkrâsoties pati. Turklât man tas labi sanâk, lepojas Amanda, kuras prasmes dekoratîvâs kosmçtikas uzklâðanâ daþkârt izmanto arî mamma un draudzene. Amanda pârliecinâta, ka jebkurai daiïâ dzimuma pârstâvei ârçjais izskats ir svarîgs, jo galu galâ tieði ar ârçjo veidolu var radît pirmo pozitîvo iespaidu par sevi. Turklât ne vienmçr ârienes uzlaboðanai nepiecieðamas milzîgas pûles. Pulciòâ mûs iemâcîja, ka skaisti izskatîties var, pielietojot pavisam vienkârðus paòçmienus, teic meitene. Amanda uzskata, ka viòas vecumâ pietiek, ja kosmçtikas maciòâ atrodama skropstu tuða, kâds pûderis un higiçniskâ lûpu krâsa, jo viòai patîk vienkârðîba. Tilþas internâtpamatskolâ. Zinâðanas skaistumkopðanâ meiteòu vadîbâ apguva arî Tilþas internâtpamatskolas audzçknes. Ierâdîjâm meitençm, kâ lietot sejas skrubi un dienas krçmu. Pastâstîjâm, ka acu rajonâ jâlieto îpaði krçmi, jo tur âda ir îpaði jûtîga un plâna. Mâcîjâm, kâ uzklât dekoratîvo kosmçtiku, atmiòâs par skolas apmeklçjumu dalâs Raina Anna. Jâpiebilst, ka studijas Di-dancers vadîtâja Dita Nipere aicinâja skaistumkopðanas pulciòa dalîbnieces uzkrâsot dejotâjas pirms konkursa Mûsu talanti. Mâca citiem. Skaistumkopðanas pulciòa meitenes labprât dalâs ar jauniegûtajâm zinâðanâm. Tâda izdevîba radâs jaunieðu centra rîkotajâ Ziemassvçtku pasâkumâ Balvu muiþâ, kur speciâlâ stûrîtî viòas palîdzçja uzkrâsoties ikvienai daiïâ dzimuma pârstâvei, kura to vçlçjâs. Ar prieku viòas râdîja savas prasmes arî Valentîndienai un Sievieðu dienai veltîtajos pasâkumos jaunieðu centrâ. Procesâ. Raina Anna, tâpat kâ pârçjâs pulciòa meitenes, ar lielu interesi apguva dekoratîvâs kosmçtikas uzklâðanas mâkslu, izmantojot citas dalîbnieces par modelçm. Lappusi sagatavoja I.Tuðinska Foto - no personîgâ arhîva Foto - no personîgâ arhîva Foto - no personîgâ arhîva Foto - no personîgâ arhîva

11 Derîgas ziòas V Otrdiena gada 1.aprîlis 11. Laika zîmes Ðopavasar daudzas aprîïa tiesîbas uz pirmajiem ziediem, gâjputniem un bçrzu sulu jau paspçja piesavinât pirmais pavasara mçnesis marts. Ik pa laikam tâ notiek un tas nav nekas ârkârtçjs. 1. aprîlis ir Joku (Mâòu) diena. Ticçjumi. Kâds 1.aprîlis, tâds 1.oktobris un otrâdi. Ja ðajâ dienâ ûdens burbuïodams iet, bûs labs zâles gads, ja nç - slikts. Saulains 1.aprîlis sola labu linu raþu. Ja ko pieviï 1.aprîlî, to viï visu gadu. 4. aprîlî ir Izidors. Nedrîkst strâdât zemes darbus, ðajâ dienâ masveidîgi atlido strazdi. Ticçjumi. Jâvçro saullçkts. Ja sarkans saullçkts, bûs labs gads. Ja sniegs skudru pûznî kûst no ziemeïu puses, bûs silta vasara, ja no dienvidu - auksta. 7. aprîlî ir Vecâ Pavasara Mâra. Ja ðajâ dienâ uz jumtiem vçl sniegs, tad meþmalâs un grâvmalâs tas bûs arî Jegorâ (6. maijâ). Laba diena dziedinoðu lîdzekïu gatavoðanai. Ticçjumi. Ja nakts 7.aprîlî ir silta bûs jauks pavasaris. Ja 7.aprîlî debess bez mâkoòiem un spilgta saule bûs vçtraina vasara. Ja ðajâ dienâ negaiss bûs silta vasara un laba riekstu raþa. Ja slapja - bûs laba sçòu vasara. 8. aprîlis ir viena no dienâm, kad vçro dabu un laiku. Ðajâ dienâ atgrieþas íîvîtes un þagata izdçj pirmo olu. Ticçjumi. Kâds laiks 8.aprîlî, tâds 8.oktobrî un otrâdi. Der zinât Uzskata, ka flokði ir pieticîgi un izturîgi. Pçdçjâ îpaðîba gan vairâk attiecas uz daudzgadîgajâm sugâm, bet tiek audzçtas arî viengadîgâs. Lai gan ðiem augiem ir atðíirîgs augstums un pumpuru attîstîðanâs laiks, toties ziedu uzbûve - lîdzîga. Tiem visiem ir piecas ziedlapiòas, kas mçdz bût rozâ, violetas, karmînsarkanas, bet retâk - arî baltas un zilas. Daþu flokðu ziediem vidiòi ir kontrastçjoðâ krâsâ. Pavasarîgi paklâji. Visi loþòâjoðie flokði ir daudzgadîgi un tos var stâdît akmeòdârzos un dobju malâs. Ðos augus var stâdît arî uz mûrîðiem un gar garâþas iebrauktuvi. Visbagâtîgâk flokði zied saulainâs vietâs un pusçnâ. Çdelîgums. Visas flokðu sugas vislabâk attîstâs auglîgâ, ûdenscaurlaidîgâ zemç, tâdçï pirms flokðu stâdîðanas ieteicams augsni sajaukt ar kompostu. Daudzgadîgâs sugas pavasarî un vasaras sâkumâ vairâkas reizes piebaro. Dramonda floksi un Surphlox piebaro, kad tiem veidojas ziedi. Piebaroðanai izmanto dârza augiem paredzçtus mçslojumus. Flokðu kaites. Nopietnâkâ flokðu slimîba ir îstâ miltrasa. Baltais sçòotnes aplikums auga lapas padara neglîtas, bet stiprâk inficçti augi sliktâk zied. Tikko pamanîtas pirmâs slimîbas Kalendârs P O 1 T 2 C 3 P 4 S 5 Sv 6 Jauns mçness ar 30.martu A 7 8 Vr 9 10 D Vz 13 Izmantotie materiâli: 36.6, interneta portâli Aprîlis (Sulu, putnu un ûdeòu mçnesis) Dârza darbu kalendârs aprîlî Augoðs mçness aprîlî ir Tipða diena, daþviet 15. aprîlî. Pirmâ pavasara lauku darbu diena. Ja pavasara ûdeòi tek lçni, bûs grûts gads. Ja nakts skaidra un silta, bûs silta un sausa vasara. 18. aprîlis ir viena no Vçja dienâm. Ðajâ dienâ vai nu lîst, vai skaidrs un saulains. Ticçjumi. Ja diena râma un klusa, labâka bûs agrâ sçja. Ja stiprs vçjð, tad lietus un krusa vasarâ pïaus labîbu. 20. aprîlis un 21. aprîlis - Lieldienas. Lieldienu rîtâ Saule danco, Zeme ðûpojas, Ûdeòi dzied un virmo Gaiss. Ticçjumi. Ja svçtku rîtâ skatâs caur zîda drâniòu, var ieraudzît paðu Laimu. 23. aprîlis ir Jurìa jeb Ûsiòa diena. Zemnieka gada sâkums. Ticçjumi. Kâds vçjð uzvar Jurìu dienâ, tâds pârsvarâ visu gadu pûð. Ja silts, kluss vakars - bûs karsta vasara. 25.aprîlis ir Markus diena. Ðajâ dienâ zeme kûp. Nestrâdâja, lai krusa nemaitâtu tîrumus. Ja naktî sals un dienâ snieg, tad vçl mçnesi bûs aukstums. Kâds laiks varçtu bût aprîlî? Ticçjums par aprîli saka, ka silts aprîïa lietus lej svçtîbu un slapjam aprîlim seko sauss jûnijs. Ja aprîlî pçrkons, bûs silta vasara un bagâta riekstu raþa. Ja aprîlî daudz ûdeòu, tad Miíeïos (29.septembris) daudz alus (bagâta mieþu raþa) un laba sçòu vasara. Ja aprîlis - vçjains, tad Flokðu daudzveidîba pazîmes, flokðus 2-3 reizes ar 7-10 dienu starplaiku apsmidzina ar preparâtu Èempions, Fitoekols vai Penkocebs. Ja augiem savlaikus nepalîdzçsim, tie var aiziet bojâ (seviðíi tad, ja ir lietaina vasara). No kaitçkïiem visuzmâcîgâkâs ir tîklçrces, tâs izsûc sulu no augu ðûnâm, izraisot plankumus un marmorveida iekrâsojumus. Augus apsmidzina ar insekticîdiem. Pçc 7-10 dienâm ðo procedûru atkârto. Vienai sezonai. Viengadîga, katru gadu ar sçklâm pavairojama suga ir Dramonda floksis (Phlox drummondii). Tas ir lîdzîgs skarainajam floksim, bet krietni zemâks (30-50cm). Dramonda floksi var stâdît saulainâ vietâ, savukârt ðíirnes ar nedaudz nokareniem dzinumiem un miniatûrâs ðíirnes (15-20cm) vislabâk stâdît puíupodos un kastçs. Lai ðie flokði jûnijâ varçtu uzziedçt, sçklas kastîtç uz palodzes jâiesçj jau martâ vai maijâ jâpçrk dçsti. Visjaukâkais selekcionâru sasniegums ir Surphlox. Tas radîts, krustojot daþâdas flokðu sugas. Augs paredzçts saulainam balkonam un piemçrots stâdîðanai pakarinâmos puíu podos. Dobç tas klâjas pa zemi. Surphlox ziedi ir balti, rozâ un karmînsarkani, arî ar kontrastkrâsas vidiòiem. Ðie flokði nopçrkami tikai kâ dçsti. Vz L J 14 Pilnmçness Sv Sk St 26 D 27 nâkamie Ziemassvçtki - sniegaini. Bet sniegs aprîlî paredz auglîgu gadu. Jâatceras, ka auksts marts paredz siltu maiju, bet silts marts - aukstu un puteòainu aprîli. Ziemeïvçji, kuri izpalika puteòu mçnesî, var atgriezties aprîlî. Ðie ticçjumi tikai apstiprina sulu mçneða un pavasara mainîgo dabu. Ðogad gâjputni jau atgriezâs februârî un ðobrîd turpinâs migrâcija. Ar masveidîgu atgrieðanos nesteidzas. Tas norâda, ka vçl gaidâmi nepatîkami laika apstâkïi. Arî cîruïi iedziedâja jaunâ mçnesî, un tâ ir zîme, ka pavasaris bûs garð, salîdzinoði vçss un lielâkoties sauss. Atbilstoði janvâra, februâra un pirmâ pavasara mçneða marta nozîmîgajâm dienâm, aprîlis râdâs bût mazliet vçsâks kâ parasti un ar nokriðòiem tuvu, bet mazâk par normu. Sulu mçneða pirmajâ pusç nelieli nokriðòi gan lietus, gan reizçm arî slapja sniega veidâ. Saulainâs dienâs gaiss iesils lîdz +12 o C un vairâk, bet naktîs vçl daudzviet saglabâsies neliels sals. Laiks pirms Lieldienâm râdâs bût mainîgs, ar straujâm temperatûras svârstîbâm, kad iespçjami arî cîruïputeòi. Lieldienu laikâ tikpat strauji var mainîties uz îsti pavasarîgiem laika apstâkïiem, kad temperatûra vietâm var sasniegt +15 o C, +18 o C. Vçlâk, aprîïa beigâs, lîdz ar mçness fâþu maiòu var kïût vçsâks un naktîs iespçjamas salnas, kas turpinâsies arî maija sâkumâ. Pavasarîgu aprîli vçlot, V.BUKÐS Sniega floksis Phlox Covillei veido zemus spilvenus un zied maija beigâs un jûnijâ. Ðis floksis ir samçrâ rets un labi aug akmeòdârzâ. To pavairo ar spraudeòiem vai sadalot augu. Kanâdas floksis (Phlox Divaricata) veido retus loþòâjoðu dzinumu cerus, bet ziedkopu dzinumu augstums ir 25-45cm. Maija beigâs parâdâs rozâ vai zili ziedi. Augus pavairo dalot. Skarainais floksis (Phlox Paniculata) ir pelnîjis goda nosaukumu - lauku dârzu valdnieks! Ziedoðus skarainos flokðus no jûlija lîdz septembrim var ieraudzît gandrîz katrâ lauku dârzâ. Ziedi, atkarîbâ no ðíirnes, parâdâs cm garu, taisnu dzinumu galos. Augs ir pieticîgs, labi jûtas saulainâ vietâ un pusçnâ. Skarainie flokði labi pacieð sausumu, ir ilggadîgi un zied katru gadu. To ziedi patîkami smarþo. Ðie flokði mçdz paði iesçties, bet sçjeòiem ziedi var bût daþâdâs krâsâs. Skarainos flokðus var pavairot, arî dalot cerus (pçc noziedçðanas). Skarainie flokði plaði izpleðas, 2-3 gados izveidojot iespaidîgus cerus. To ziedi skaisti kontrastç ar zâliena un krûmu zaïumu. Pçc ziedlapiòu nobirðanas ieteicams apgriezt ziedkopu dzinumus - tâ augi vismaz daïçji arî tiks pasargâti no miltrasas. Dilstoðs mçness labâkais laiks potçðanai, spraudeòu òemðanai, augïu novâkðanai nelabvçlîgs laiks dârza -labâkais laiks stâdîðanai, koku un krûmu apgrieðanai, mçsloðanai darbiem -Lapu dienas -Augïu dienas -Sakòu dienas -Ziedu dienas M Û Z A Jauns mçness 9.14 V D Darbi aprîlî Augïu dârzâ: Veido augïu koku vainagus, pirms sâk cirkulçt sulas. Stâda augïu kokus un krûmus. Izgrieþ bojâtos dzinumus avençm. Pavairo ogu krûmus ar noliekteòiem un koksnainajiem spraudeòiem. Stâda jaunos augïkociòus un ogulâjus. Upençm nolasa un sadedzina pumpurus, kuros iemitinâjuðâs çrces. Stâda koðumkrûmus un dzîvþogu. Noòem un sadedzina vecâs kukaiòu íeramâs jostas. Koðumdârzâ: Apgrieþ dzîvþogu, kamçr nav saplaukuði pumpuri. Mçneða beigâs meþvîteòiem un rozçm noòem segumu. Sçj un mçslo zâlienu, atjauno bojâtâs vietas. Apgrieþ daudzgadîgâs graudzâles. Gatavo dobes gladiolâm, dâlijâm un citâm sîpolpuíçm. Sçj viengadîgâs puíes (kliòìerîtes, magones, eðolcijas, rudzupuíes). Aprîïa beigâs vasaras krizantçmas, kosmejas, kliòìerîtes un puízirnîðus stâda jau pastâvîgâ vietâ dobç. Telpâs: Pârstâda istabas puíes, mçslo telpaugus. Pavasara ìenerâltîrîðanai piemçrotas Dvîòu, Svaru un jo seviðíi Ûdensvîra dienas dilstoða Mçness laikâ. Logus tîrîsim gaisa (Ûdensvîrs, Dvîòi, Svari) un Uguns (Auns, Lauva, Strçlnieks) dienâs. Ziemas apìçrbu skapî liksim dilstoða Mçness dienâs. Sakòu dârzâ: Pârrok komposta kaudzi. Aprîïa vidû diedzç kartupeïus sçklas laukam, kas jâstâda maija vidû. Sçj burkânus, dilles, redîsus, pçtersîïus, kâïus, var stâdît mârrutku saknes. Sçj brokoïus un viengadîgâs puíes (kliòìerîtes, magones, rudzupuíes u.c.). Mçneða vidû dârzâ, ja laika apstâkïi atïauj, sçj salâtus un spinâtus. Apkopj, mçslo zemenes, uzsien vînogulâjus. Mçneða beigâs, ja laika apstâkïi atïauj, stâda agros kartupeïus, sçj burkânus un pçtersîïus. Siltumnîcâ: Neapkurinâmâs siltumnîcâs sçj salâtus, kastîtçs sçj kâpostus, kolrâbjus, ziedkâpostus. Sçj asteres, lauvmutîtes, samtenes. Sçj guríus neapkurinâmâs siltumnîcâs. Sçj kastîtçs verbenas un citas vasaras puíes, ko audzç ar pârstâdîðanu. Mçneða beigâs sçj salâtus, spinâtus, lapu pçtersîïus, kolrâbjus, arî zâlienu. Izpiíç kâpostu dçstus, kuriem jau ir pirmâs îstâs lapiòas. Lai justos mundri Vçlamâs atslodzes dienas. Laiks pirms un pçc Mçness fâþu maiòas, kad ieteicams atturçties no çðanas, var lietot tikai ûdeni vai nesaldinâtu tçju - 7.( ), 15.( ), 22.( ), 29.( ) aprîlî. Piemçrotas dienas pirts un íermeòa kopðanas procedûrâm, masâþai - 6., 7., 16., 17., 24., 25. aprîlî. Îstâ diena matu kopðanai, grieðanai, lai tie âtri augtu, bûtu veselîgâki un frizûra saglabâtu formu - 9., 10., 12.aprîlî. Diena, kas piemçrota skaistumkopðanai - 2., 20., 21., 30.aprîlî. Îstais laiks ìenerâltîrîðanai - pareizâ mçness cikla dienâ veikta, tâ nodroðina ilgâku kârtîbu un svaigumu mâjâs. Izmazgâtâ veïa ir tîrâka 16., 17., 24., 25.aprîlî. Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri ïaujas un païaujas uz to, ka viss notiek îstajâ laikâ un vietâ - 16.aprîlî. Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri notikumu gaitu labprât ietekmç paði - 29.aprîlî. Îpaði novçrtçsim laipnîbu, uzslavas, dâvanas. Laba diena, lai mierîgi atrisinâtu ieilguðus strîdus, lûgtu piedoðanu - 2., 6., 15., 16., 20., 25., 29.aprîlî. Mçness tukðais laiks - piemçrots, lai pabeigtu iesâkto, sakârtotu domas un atpûstos. Aprîlî - 1. ( ), 3. ( ), 5. ( ), 6. ( ), 7. ( ), 8. ( ), 10. ( ), 11. ( ), 12. ( ), 13. ( ), 15. ( ), 17. ( ), 18. ( ), 20. ( ), 22. ( ), 23. ( ), 24. ( ), 25. ( ), 27. ( ), 28. ( ), 30. ( ). Lappusi sagatavoja D.Dimitrijeva

12 12. V Otrdiena gada 1. aprîlis Atpûta Jaunâkie þurnâlu numuri Dârza Pasaule Jâòa Rukðâna kolekcijas puíe: îrisi, kas zied jau aprîlî. Viesoðanâs ainavu arhitektes Daces Lukðevicas dârzâ Tukumâ, kur goda vietâ ir greznâs 85 ðíiròu hostas. Îss ðpikeris dârzu mâkslâ: kâ mazu dârzu un pagalmu padarît vizuâli lielâku. Kâpçc nezied forsîtijas, saulainie pavasara koðumkrûmi. Izvçlies gudri: kuri minerâlmçsli pavasarî dârzam vispiemçrotâkie. Kâpçc jâmaina kartupeïu sçkla un kâdas ir labâkâs ðíirnes. Saruna ar Nacionâlâ Botâniskâ dârza direktoru Andreju Svilâni: Ne viss, kas spîd, ir augu katalogos, ne viss, ko râda stâdu katalogos, spîd! Lieldienas gaidot. Olas var nokrâsot pat zilas - ar kâpostiem! Sçj redîsu ðíirnes, kuras aug þiglâk. Palîdzi vînogâm sâkt augt. Ilustrçtâ Zinâtne Meklçjot citplançtieðus. Izmantojot jaunu tehnoloìiju, zinâtnieki var aktîvi meklçt pçdas, ko, iespçjams, atstâj civilizâcijas daudzus gaismas gadus tâlâk Visumâ, pat ja tâs necenðas pievçrst sev uzmanîbu. Vîruss jâizdzen no slçptuves. Mûsdienâs HIV inficçtos nevar izârstçt, jo vîrusa gçni slçpjas organismâ un medikamenti nespçj tos atrast. Tagad zinâtnieki nolçmuði izmçìinât jaunu stratçìiju, kas identificçs vîrusus un iznîcinâs tos. Vai klimatam draud katastrofa? Zinâtnieki ir vienisprâtis, ka Zemes klimats mainâs. Dedzîgas diskusijas ir tikai par to, cik ïoti, cik strauji un arî - kâpçc tas notiek. Mçs ïausim ekspertiem duelçties ar zinâtniskiem argumentiem. Cietais disks mçìenç. Tas lîdzinâs situâcijai, kad visus datus, kas ierakstîti 700 cietajos diskos, saglabâtu vienâ gramâ DNS. Dîvainas piedevas uzlabo çdienu. Lai gan daudzas piedevas ðíiet pretîgas, tâs ir dabiskas un to lietoðanai ir zinâma jçga. Vulkâns bungo un svilpj pirms izvirduma. Amerikâ Ridauta izvirdums 2009.gada pavasarî bija ïoti îpaðs. Kâds zinâtnieku kolektîvs no Vaðingtonas universitâtes atklâjis, ka ðis vulkâns pirms izvirduma raida vienas un tâs paðas skaòas. Ûdensrijçji - pazemes upju mazie radinieki. Daudzviet Latvijâ notiek neparastas lietas - pazûd ûdens lielos apjomos! Tek strauts vai pat upîte un aizplûst pazemç. Reizçm vçl neparastâk - mçdz pazust arî ezers, piemçram, Siguldas apkârtnç. Ðâdi ûdensrijçji ir visai savdabîgs ìeoloìisks un hidroloìisks veidojums. Dienas Çdieni Ar ko kapkeiks atðíiras no mafina? Kas ir Indijas safrâns? Pankûkas no neparastiem miltiem: rîsu, griíu, ziròu, kukurûzas, rudzu. Izmçìina un vçrtç pannas. Vînziòi degustç rumu - gan aromatizçto, gan neizturçto, gan vismaz piecus gadus mucâs izturçto. Eksperti vçrtç þelejas konfektes - gumijas lâcîðus. Kâ uzvesties pârpildîtâ çdnîcâ? Cik veselîgs ir mikroviïòu krâsnî sildîts çdiens? Jautâjumi dziedâtâjai Olgai Rajeckai. Pieci jautâjumi Nordea Rîga maratona Adidas skrieðanas skolâ satiktiem cilvçkiem. Jauna epidçmija Latvijâ - tieðâs pirkðanas pulciòi. Kafejnîca Vecrîga un restorâns Vincents pârdzîvojuði desmitgades un krîzes. Kas ir viòu veiksmes atslçga? Krustvârdu mîkla Krustvârdu mîklu risinâtâji, kuri pareizi atrisinâjuði mîklu, ik mçnesi pretendç uz pârsteiguma balvu. Atbildes gaidâm lîdz 25.aprîlim. Marta mîklu atrisinâja: O.Zelèa, A.Mièule, B.Íîse (Tilþa), M.Pretice, Þ.Mergina, S.Vçvere, J.Poðeika, E.Íirsone, Z.Pulèa, I.Dzergaèa, A.Kravale, M.Paidere, A.Kravalis, L.Baranovskis, A.Lukumietis, L.Kivkucâne, D.Svarinskis, U.Pozòaks, D.Kivkucâns (Balvi), Z.Tiðanova, I.Kudure (Viïaka), J.Dvinskis (Kriðjâòi), L.Markova (Cçrpene), V.Loèmele, I.Svilâne (Lazdukalns), V.Dragune (Kuprava), A.Vîcupa (Vectilþa), E.Leïeva (Kubuli). Par marta krustvârdu mîklas atrisinâðanu balvu saòem INGA DZERGAÈA no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ. Krustvârdu mîkla aprîlî Horizontâli: 1. Skaòdarbs, kas savirknçts no citu skaòdarbu fragmentiem. Blîvi, kâdas vielas graudi. 2. Ozîrisa sieva. 3. Krunkas, grumbas. Tûristu autobusu piekabes ar guïamvietâm. 4. Teiksma. 5. Valoda, kurâ runâ ebreji Amerikâ, Izraçlâ u.c. Kârðu spçle. 7. Daudzgadîgs kalnu lakstaugs. 8. Saplakt, sakristies. Mâcîties augstskolâ. 9. Tçva, mâtes tçvs. 10. Gans Argentînas stepçs. Îsâs virsbikses. 11. Satikðanâs (þargonâ). 12. Ðíîbs. Lieli viïòi. 13. Korespondences sûtîtâji. 15. Klejotâji. Autoceïð ar vairâkkârtu segumu. 16. Viens no galvenajiem vçdisma dieviem. 17. Galvassega. Païas. 18. Mçríçt. 19. Vagars. Saplacinât. Vertikâli: A. Koks ar melonçm lîdzîgiem augïiem. Gigants grieíu mitoloìijâ. B. Eskeri, osi Latvijâ. C. Skate. Darbîbas lauks. D. Bada dzeguze. F. Ieguldît kapitâlu kâdâ uzòçmumâ. Solara dievîba senindieðu mitoloìijâ. H. Sirds muskuïu kontrakcijas fâze. Speciâlists, kas pârraida un uztver radioprogrammas. I. Foto konkurss Sastâdîjis A. Levgovds Valsts izdota atïauja uzsâkt kâdu nodarboðanos. J. Spçïu kârðu masts. Cilvçces ciltstçvs. K. Lirisks dzejolis ar skumju noskaòu. L. Tvaiks. Nikns, neðpetns. N. Satiksmes lîdzeklis. Cepts liellopu filejas gabals. P. Melna viela, kas paliek pçc naftas destilâcijas. R. Varbût, iespçjams. Kurpnieku nagla. S. Lordu vai baronetu sievas. T. Zivs íermeòa daïas. Stençt. Marta mîklas atrisinâjums Horizontâli: 1. Pakts. 3. Piekabe. 7. Patîk. 12. Novitâte. 13. Kriptons. 14. Celle. 15. Antante. 16. Slieces. 19. Arsçns. 21. Sidrs. 23. Adrese. 25. Kumelîtes. 26. Dominante. 28. Dilles. 31. Sopka. 32. Roboti. 34. Pietiek. 36. Dekokts. 38. Olîva. 40. Eksperti. 41. Dardedze. 42. Iesms. 43. Ðamanis. 44. Masts. Vertikâli: 1. Ponèo. 2. Kovârnis. 4. Inerce. 5. Kavalkâde. 6. Bikses. 8. Trompete. 9. Kâsçt. 10. Râcenis. 11. Dikcija. 17. Kaskâde. 18. Metenis. 20. Nulle. 21. Skeès. 22. Spora. 24. Dingo. 27. Opozîcija. 29. Laimests. 30. Seiners. 32. Rektors. 33. Oktaedrs. 35. Kopija. 36. Daudzi. 37. Viesi. 39. Dþems. Konkursa Palauzi galvu 3.kârtas rezultâti Pareizas atbildes iesûtîja: M.Pretice, J.Usâns, S.Sirmâ, J.Poðeika, Z.Pulèa, I.Vancâne, L.Smuðka, D.Svarinskis, E.Ðamkina, E.Fjodorova, E.Íirsone, I.Dzergaèa, A.Ruduks, M.Reibâne, V.Gavrjuðenkova, J.Voiciðs, L.Apine, L.Kivkucâne, St.Lazdiòð, D.Âbeltiòð, S.Sirmâ, A.Anès (Balvi), J.Voiciðs (Sudarbe), J.Duïbinska, I.Homko, A.Volkova (Medòeva), N.Zelèa, A.Sliðâns, A.Mièule (Tilþa), A.Zeltiòa, A.Jugane (Vectilþa), V.Ðadurska, E.Pçrkone (Rugâju novads), M.Keiða (Upîte), V.Loèmele (Lazdukalns), O.Loèmele (Baltinava), A.Ercika (Susâju pagasts), V.Dragune (Kuprava), H.Ðakina (Gulbenes novads), S.Garbovska (Madonas novads). 2. kârtas uzvarçtâja ir ANNA VOLKOVA no Medòevas pagasta. Pçc balvas griezties redakcijâ. Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors saòems balvu. Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds (vçlams - tâlrunis). Reiz bija. Iesûtîja Daniels Kivkucâns no Balviem. Pavasaris klât! Iesûtîja Juris Kaðs no Balviem. Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

13 Trîspadsmitâ V Otrdiena gada 1. aprîlis 13. Aktuâli Praktizçjas policijâ un plâno studçt tâlâk Jau kopð 25.februâra Valsts policijas Balvu iecirknî policista profesijas darba pienâkumus praksç iepazîst un apgûst balveniete KARÎNA ÈEREVINA. No balvenieðiem koledþâ iekïûst vienîgâ Karîna dzimusi un bçrnîbas gadus pavadîjusi Balvos, kur absolvçjusi arî Balvu Valsts ìimnâziju. Pienâkot brîdim, kad jaunieði meklç atbildi uz tradicionâlo jautâjumu: Ko studçt un ar ko vçlos nodarboties nâkotnç?, Karîna prâtoja par trîs iespçjamiem turpmâko profesionâlo gaitu variantiem studijas Latvijas Sporta pedagoìijas akadçmijâ, Valsts policijas koledþâ vai arî apgût jurisprudenci. Izvçle krita par labu policijai, jo, kâ skaidro jauniete, sapratusi, ka policijâ iespçjama karjeras izaugsme, arî darbs ir aktîvs. Domâts, darîts! Pçc 12.klases absolvçðanas Karîna iestâjâs Valsts policijas koledþas arodizglîtîbas programmâ Policijas darbs un, kâ stâsta topoðâ policiste, vismaz pagaidâm savu izvçli noteikti nenoþçlo. Kopumâ koledþâ jâmâcâs gads. Jûnijâ, lîdz ar prakses noslçgumu, sâksies eksâmenu laiks, un, ja pârbaudîjumus sekmîgi nokârtoðu, saòemðu kvalifikâciju Ierindas sastâva policists ar kaprâïa dienesta pakâpi. Pçc tam izvçle bûs paðas rokâ uzsâkt darba gaitas vai arî atkal stâties Valsts policijas koledþâ, turpinât mâcîties un saòemt leitnanta dienesta pakâpi. Protams, mâcîbas plânoju turpinât, jo vçlos izaugsmi, tuvâkâs nâkotnes ieceres atklâj Karîna. Viòa piebilst, ka konkurence mâcîbu uzsâkðanai Valsts policijas koledþâ ir liela un ne visi iztur iestâjpârbaudîjumus. Laikâ, kad koledþâ stâjâs Karîna, uzsâkt mâcîbas vçlçjâs teju pustûkstotis jeb 455 cilvçki, tostarp stiprâ dzimuma pârstâvji, bet pieòçma tikai 100. Interesanti, ka starp viòiem bija arî vairâki balvenieði, no kuriem Karîna mâcîbas koledþâ uzsâka vienîgâ. Patrulç uz ceïiem un dodas izbraukumos Tagad, kad veiksmîgi pârvarçtie nedçïu garie iestâjpârbaudîjumi koledþâ jau ir aiz muguras un tuvojas tâs absolvçðana, Karîna vçl lîdz pat 5.jûnijam turpinâs apgût policijas darba lauciòu Balvu iecirknî. Viòa atzîst, ka praksç iespçjams iegût krietni vairâk zinâðanu, nekâ kaïot galvâ teoriju mâcîbâs. Tiesa, bez teorijas gan iztikt nevar, jo, praktizçjoties un pildot darba pienâkumus, tâ jâmâk pielietot. Prakses pirmajâ dienâ Balvu iecirknî Karîna iepazinâs ar darbavietu, iecirkòa struktûru, priekðniekiem un uzklausîja, kâ, piemçram, þurnâlâ nepiecieðams reìistrçt notikumus, pieòemt zvanus un rakstît iesniegumus. Secen neiet arî tâdi policista darba dzîves pienâkumi kâ piemçram, patrulçðana uz autoceïiem, alkohola pârbaude autovadîtâjiem, izbraukðana uz notikumu vietâm, paskaidrojumu òemðana no cilvçkiem un arî administratîvo protokolu sastâdîðana Tiesu lietas Apzog vairâku tûkstoðu apmçrâ Latvijas Republikas Prokuratûras preses sekretâre AIGA ÐÇNBERGA informç, ka 20.martâ Balvu rajona prokuratûras prokurore Balvu rajona tiesai nodeva kriminâllietu, kurâ kâda 25 gadus veca sieviete apsûdzçta par zâdzîbu no savas mâtes brâïa mâjas. Saskaòâ ar lçmumu par kriminâllietas nodoðanu tiesai apsûdzçtâ pierunâja trîs paziòas aizbraukt it kâ uz savas vecmammas mâju un paòemt viòai piederoðâs mantas, solot paziòâm par to samaksât. Apsûdzçtâ kopâ ar vçl trîs personâm, kuras bija maldinâtas par savu darbîbu, iznomâja automaðînu un aizbrauca lîdz savas mâtes brâïa mâjai, kura agrâk piederçja apsûdzçtâs vecmâmiòai. Sieviete, pielâgojot atslçgu, atslçdza piekaramo vârtu slçdzeni un palûdza vienu no paziòâm uzlauzt dzîvojamâs mâjas durvis paskaidrojot, ka durvju atslçga neatrodas tai paredzçtajâ vietâ. Iekïûstot mâjâ un vçlâk arî ðíûnî, cietuðajam nodarîts materiâlais zaudçjums vairâk nekâ 4355 eiro apmçrâ. Apsûdzçtâ persona pie kriminâlatbildîbas saukta pçc Kriminâllikuma 175.panta treðâs daïas (par zâdzîbu, ja tâ izdarîta, iekïûstot dzîvoklî vai citâ telpâ). A.Ðçnberga norâda, ka neviena persona netiek uzskatîta par vainîgu, kamçr vaina noziedzîga nodarîjuma izdarîðanâ nav konstatçta Kriminâlprocesa likumâ noteiktajâ kârtîbâ. Karîna Èerevina. Topoðâ policiste, kuras prakses vadîtâjs ir Valsts policijas Balvu iecirkòa Satiksmes uzraudzîbas rotas vecâkais inspektors Modris Zaíis, stâsta, ka pagaidâm praksç nav saskârusies ar situâcijâm, kas viòu policijas darbâ pârsteigtu. Karîna gan smej, ka, patrulçjot uz autoceïiem, daþkârt autovadîtâju attieksme pret viòu ir citâdâka, nekâ pret pieredzes bagâtâkiem ceïu policistiem. Jauniete gan par to îpaði nedomâ, jo uzskata, ka tâ ir normâla dzîves skola un ar cilvçkiem jâprot komunicçt. Karîna arî piebilst, ka nâkotnç vçlçtos strâdât Kriminâlpolicijas jomâ. pârkâpçjiem. Prakses laikâ esmu guvusi pieredzi automaðînu apturçðanâ un, piemçram, protokolu sastâdîðanâ par droðîbas jostu nelietoðanu. Protokolus nâcies sastâdît arî cilvçkiem, kuri lieto alkoholu Balvu pilsçtas skvçrâ. Sadarbojos arî ar Balvu novada paðvaldîbas policiju, kad apkârtnç pie Balvu Valsts ìimnâzijas protokolus sastâdîjâm nepilngadîgajiem smçíçtâjiem. Savukârt saistîbâ ar Kriminâlpolicijas darbu esmu devusies izbraukumâ uz notikuma vietu un rakstîjusi apskates protokolu, kur no kâdas garâþas bija nozagtas daþâdas mantas. Biju izbraukumâ arî uz kâdu nelikumîgu alkohola tirdzniecîbas vietu un rakstîju liecinieku nopratinâðanas protokolu, par ikdienas gaitâm praksç stâsta Karîna. Viòa piebilst, ka prakses laikâ vçlas gût pieredzi pçc iespçjas daþâdâkâs dzîves situâcijâs. Tâpat Karîna uzsver, ka, lai arî prakses vietu varçja izvçlçties, piemçram, Rîgâ, lçmumu pieòçma par labu Balviem. Darbojoties Balvu policijas iecirknî, Karîna jûtas arî droðâk, jo dzimtâs pilsçtas vide ir krietni pazîstamâka. Kolçìi Balvu iecirknî ir ïoti atsaucîgi. Ja kaut ko nesaprotu, viòi vienmçr palîdz un parâda. Manuprât, es arî visu ïoti âtri apgûstu. Esmu apmierinâta, lîdz ðim pavadîto prakses laiku pozitîvi vçrtç Karîna. Foto - A.Loèmelis Informç policija Brauc ar mopçdu dzçrumâ 26.martâ pulksten Balvos, Brîvîbas ielâ, 1981.gadâ dzimis vîrietis vadîja mopçdu, bûdams 1,21 promiïu alkoholisko dzçrienu iespaidâ. Sastâdîts administratîvâ pârkâpuma protokols. Neievçro tiesas spriedumu 27.martâ pulksten 10 Balvos, Brîvîbas ielâ, 1978.gadâ dzimis vîrietis vadîja automaðînu Audi 80 bez transportlîdzekïa vadîðanas tiesîbâm, kuras viòam bija atòemtas ar tiesas spriedumu. Uzsâkts kriminâlprocess. Vardarbîgs pret civilsievu 27.martâ saòemts iesniegums, ka Viïakas novada Kupravâ dzîvojoðais 1982.gadâ dzimis vîrietis vardarbîgi izturas pret savu civilsievu. Uzsâkta administratîvâ lietvedîba. Trîs vîri kunga prâtâ konfliktç 27.martâ ap pulksten 16 Balvu autoostas teritorijâ, atrazdamies alkohola reibumâ, savstarpçju konfliktu izraisîja 1971., un 1975.gadâ dzimuði vîrieði. Vainîgajiem sastâdîti administratîvâ pârkâpuma protokoli. 28.martâ Balvu novada Bçrzkalnç notika konflikts arî starp un 1963.gadâ dzimuðiem vîrieðiem. Uzsâkta administratîvâ lietvedîba. Bçrna klâtbûtnç skandalç ar draudzeni 29.martâ pulksten 16 policijas norîkojums devâs uz Rugâju pagasta Kapûni, kur 1984.gadâ dzimis vîrietis mazgadîga bçrna klâtbûtnç sarîkoja skandâlu ar savu draudzeni. Sieviete ar bçrnu nogâdâta pie radiniekiem, savukârt ar vîrieti veiktas preventîva rakstura pârrunas. Tîði izsit logu 29.martâ Balvos, Dârza ielâ, 1985.gadâ dzimis vîrietis, bûdams alkohola reibumâ, tîði izsita dzîvoklim logu. Notiek pârbaude. 30.martâ Balvu novada Tilþâ veikalam sabojâts loga râmis. Notiek pârbaude. Nozog un bojâ automaðînas 30.martâ Balvos no Daugavpils ielas pagalma nozagta automaðîna Volkswagen Passat Variant. Tajâ paðâ naktî pilsçtâ bojâtas arî divas automaðînas. Uzsâkts kriminâlprocess. Dzçrumâ iebrauc grâvî, maðîna apgâþas un aizdegas 30.martâ Rugâju novada teritorijâ 1965.gadâ dzimis vîrietis vadîja transportlîdzekli Volkswagen Passat 2,49 promiïu alkohola reibumâ un bez vadîtâja apliecîbas. Kustîbas laikâ automaðîna sâka dûmot, kâ rezultâtâ autovadîtâjs iebrauca grâvî un apgâzâs, savukârt maðîna aizdegâs. Automaðînas vadîtâjam un pasaþieriem izdevâs izkïût no degoðâs automaðînas paðu spçkiem. Uzsâkts kriminâlprocess. No rîta pilnâ un bojâ pastkastes 31.martâ Balvos, Dârza ielas daudzdzîvokïu mâjas kâpòu telpâ, sabojâtas pasta sûtîjumu kastes. Vainîgâ persona noskaidrota gadâ dzimis Balvu pilsçtas iedzîvotâjs, kurð jau pulksten 8.30 no rîta atradâs 2 promiïu alkohola reibumâ. Notiek pârbaude. Re, kâ! Vienam smiekli, citam bçdas lielas! Izvilkumi no Latgales reìiona pârvaldes policijas iecirkòu notikumu þurnâliem un cilvçku rakstîtâ iesniegumos. Vârdi un uzvârdi mainîti. Lai jokiem pilns 1.aprîlis! Mana sieva pirms seðiem mçneðiem aizgâja no mâjâm pie cita vîrieða. Domâju, viòa varçtu atrasties mâjâ kaut kur pie ezera uz Kupravas pusi. Lûdzu noskaidrot sievas atraðanâs vietu un darît to man zinâmu. Ðorît konstatçju, ka no kûts pazuduðas 13 vistas (visas raibas). Aizejot lîdz ceïam, noskaidroju, ka pa ceïa labo pusi redzamas automaðînas sliedes. Vakar vakarâ pati aiztaisîju kûts durvis un palaidu brîvi skraidît trîs suòus. Naktî nedzirdçjâm ne trokðòus, ne suòu rejas. Domâju, ka vistas paòçma tas, kurð zinâja, kur kûtî atrodas vistas, kâ arî bija labi pazîstams maniem suòiem. Slimnîcâ uz ârstçðanos nogâdâts A.Kârkliòð ar diagnozi - saindçðanâs ar þurku indi, alkoholu. Pats nejauði apçda. Veikalâ nenoskaidrota sieviete veica huligâniskas darbîbas, nokârtoja dabiskâs vajadzîbas apìçrbu pielaikoðanas kabînç. Paziòa, vârdâ Arsçnijs, Sòeþanas mâjai ar âbolu izsita loga stiklu. U.Vaivaram, atrodoties stiprâ alkohola reibumâ, rodas savâdas izjûtas (velni nâk ciemos). Nogâdâts uz detoksikâcijas palâtu. Pçc medicîniskâs palîdzîbas griezâs L.Dvinska ar diagnozi - degunâ kosta brûce (vîrs iekoda). R.Petuðinska konstatçja, ka sâtanu grupa iemiesojusies viòas íermenî. S.Alulijeva, bûdama alkohola reibumâ, nolçma izðíirties no sava vîra. Ciemiòð nevçlçjâs doties mâjâs. Iesniedzçjas dzîvoklî atraduðies gari, kuri traucçjot dzîvot. C.Mironovam ðíiet, ka viòa dzîvokli apzog mazie cilvçciòi. K.Èeròenko uzskata, ka viòu vajâ nenoskaidroti bandîti. B.Martirosjana paziòoja, ka kaimiòi no 39.dzîvokïa urbj viòas griestos caurumus un ievada injekcijas, no kurâm sieviete slikti jûtas. Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

14 14. V Otrdiena gada 1.aprîlis Informâcija Îsumâ Par elektroenerìiju jâmaksâ pçc STARTA un PAMATA tarifa AS Latvenergo, òemot vçrâ izmaiòas likumdoðanâ - elektroenerìijas tirgus atvçrðanas atlikðanu mâjsaimniecîbâm lîdz 2015.gada 1.janvârim, arî no 1.aprîïa lîdz gada beigâm turpinâs pârdot elektroenerìiju atbilstoði lîdz ðim spçkâ esoðajiem lîgumiem un par Starta un Pamata tarifu. Saeima pieòçma grozîjumus Elektroenerìijas tirgus likumâ, kas nosaka, ka lîdz gada beigâm saglabâsies arî lîdz ðim spçkâ esoðâ norçíinu kârtîba un klients no 1.aprîïa par pirmajâm 1200 patçrçtajâm kilovatstundâm (kwh) norçíinâsies pçc Starta tarifa, bet par pârçjâm - pçc Pamata tarifa. Ja klients vçlas saòemt elektroenerìiju pçc jaunâ tirgus lîguma nosacîjumiem, AS Latvenergo ðâdu iespçju nodroðinâs. Plaðâka informâcija pieejama, sazinoties ar Latvenergo klientu servisu. Tiem klientiem, kuri jau paspçjuði izvçlçties kâdu no Elektrum produktiem un savu izvçli apstiprinâjuði, AS Latvenergo jau nosûtîjusi informâciju, ka nodroðina iespçju izmantot lîgumâ noteiktâs tiesîbas atteikties no noslçgtâ elektroenerìijas tirdzniecîbas lîguma, tâdçjâdi turpinot iegâdâties elektroenerìiju pçc spçkâ esoðajiem tarifiem un lîdzðinçjâs norçíinu kârtîbas. Latvenergo klienti ðobrîd ir gandrîz visas Latvijas mâjsaimniecîbas, tâdçï energokompânijas informatîvajâ kampaòâ 2014.gada janvârî un februârî tika sniegta plaða informâcija par elektroenerìijas tirgu, tâ darbîbas principiem un piedâvâtajâm norçíinu iespçjâm. Ðî informâcija ikvienam mâjsaimniecîbu klientam bûs noderîga arî gada beigâs, kad bûs jâizvçlas starp jaunajiem produktiem un tirgotâjiem, lai slçgtu elektroenerìijas iegâdes lîgumu 2015.gadam. Sezonas laukstrâdniekus apdroðinâs pensijai Turpmâk pensijai apdroðinâti bûs arî sezonas laukstrâdnieki, - paredz Saeimâ pieòemtie grozîjumi likumâ Par valsts sociâlo apdroðinâðanu. Saskaòâ ar grozîjumiem persona, kas maksâs sezonas laukstrâdnieka ienâkuma nodokli, bûs sociâli apdroðinâta pensiju apdroðinâðanai, ja pie viena vai vairâkiem darba devçjiem saòemtais ienâkums mçnesî pârsniegs 70 eiro. Tâpat grozîjumi paredz darba devçjam pienâkumu par saviem lîdzekïiem apdroðinât sezonas laukstrâdniekus pret nelaimes gadîjumiem. Izmaiòas valsts sociâlâs apdroðinâðanas likumâ saistîtas ar jauna nodokïa reþîma ievieðanu sezonas laukstrâdniekiem. Saeima ðî gada 6.martâ pieòçma grozîjumus likumâ Par iedzîvotâju ienâkuma nodokli, nosakot, ka turpmâk augïkopîbâ un dârzeòkopîbâ nodarbinâto sezonas laukstrâdnieku ienâkumam tiks piemçrots samazinâts iedzîvotâju ienâkumu nodoklis 15% apmçrâ. Jaunais nodoklis attieksies uz personu, kas no 1.aprîïa lîdz 30.novembrim pie viena vai vairâkiem darba devçjiem strâdâ ne vairâk kâ 65 kalendâra dienas un kura ienâkums nepârsniedz trîs tûkstoðus eiro. Grozîjumi valsts sociâlâs apdroðinâðanas likumâ stâsies spçkâ ðî gada 1.jûnijâ lîdz ar jauno sezonas laukstrâdnieku nodokïa regulçjumu. Informç VID Lîdz ðî gada jûnija beigâm jâdeklarç neatmaksâtie aizdevumi virs eiro Valsts ieòçmumu dienests (turpmâk - VID) informç, ka tâm fiziskajâm personâm, kuras lîdz 2013.gada 31.decembrim ir saòçmuðas aizdevumu un aizdevuma neatmaksâtâ daïa no viena aizdevçja minçtajâ datumâ pârsniedz eiro vai tâ ekvivalentu citâ valûtâ, lîdz 2014.gada 30.jûnijam par to ir jâsniedz informâcija VID. Neatmaksâtâ aizdevuma daïa tâ saòçmçjam ir jâdeklarç tikai gadîjumâ, ja tas saòemts no personas vai iestâdes Latvijâ vai ârvalstîs, kurai nav speciâlas atïaujas (licences) patçrçtâja kreditçðanas pakalpojumu sniegðanai. Informâcija par neatmaksâto aizòçmuma daïu virs eiro tâ saòçmçjiem nav jâsniedz ðâdos gadîjumos: ja aizdevçju un aizdevuma òçmçju saista laulîba vai radniecîba lîdz treðajai pakâpei Civillikuma izpratnç - vecâki, bçrni, mazbçrni, vecvecâki, brâïi, mâsas, mazmazbçrni, vecvecâki, brâïu un mâsu bçrni u.tml.; ja aizdevçjs ir Latvijâ vai ârvalstîs reìistrçta kredîtiestâde vai krâjaizdevu sabiedrîba, vai kapitâlsabiedrîba, kura saòçmusi speciâlu atïauju (licenci) patçrçtâja kreditçðanas pakalpojumu sniegðanai. Informâcija par kredîtiestâdçm un krâjaizdevu sabiedrîbâm Latvijâ ir pieejama Finanðu un kapitâla tirgus komisijas mâjaslapâ sadaïâ Tirgus dalîbnieki / Kredîtiestâdes / Bankas. Savukârt informâcija par kapitâlsabiedrîbâm, kuras Latvijâ ir saòçmuðas licenci patçrçtâju kreditçðanai, pieejama Patçrçtâju tiesîbu aizsardzîbas centra mâjaslapâ sadaïâ Informâcija patçrçtâjiem. Informâcija par neatmaksâto aizòçmuma daïu virs eiro ir jâsniedz, aizpildot veidlapu Informâcija par aizdevumu fiziskajai personai II sadaïa 1. Tajâ ir jânorâda informâcija par aizdevçju, aizdevuma òçmçju, kâ arî aizdevuma izsniegðanas datums, tâ neatmaksâtâ daïa 2013.gada 31.decembrî (tâs apmçrs jânorâda eiro) un lîgumâ paredzçtais aizdevuma atmaksas termiòð. Veidlapa ir pieejama sadaïâ Veidlapas un iesniegumi, izvçloties sadaïu Iedzîvotâju ienâkuma nodoklis. Informâciju par neatmaksâto aizdevuma daïu iespçjams iesniegt VID vairâkos veidos: personîgi jebkurâ VID klientu apkalpoðanas centrâ; nosûtot VID pa pastu; elektroniski, VID Elektroniskâ deklarçðanas sistçmâ nestrukturçta dokumenta veidâ; sûtot uz e-pasta adresi: NP.lietvediba@vid.gov.lv ar droðu elektronisko parakstu. Ja VID konstatçs, ka fiziska persona, uz kuru attiecas minçtie kritçriji, lîdz 2014.gada 30.jûnijam nav deklarçjusi neatmaksâto aizdevuma daïu, tad aizdevuma neatmaksâtâ daïa tiks pielîdzinâta gûtam ienâkumam un tai piemçros iedzîvotâju ienâkuma nodokli. Par iedzîvotâju ienâkuma nodokïa nomaksu bûs atbildîgs aizdevuma òçmçjs. Plaðâka informâcija par fizisko personu pienâkumu deklarçt neatmaksâto aizdevuma daïu virs eiro pieejama îpaði tam izveidotajâ sadaïâ Neatmaksâto aizdevumu deklarçðana. Jautâjumu gadîjumâ aicinâm iedzîvotâjus zvanît uz VID Informatîvo tâlruni 1898, izvçloties pirmo tçmu Nodokïi, konsultçties ikvienâ VID klientu apkalpoðanas centrâ vai arî uzdot savu jautâjumu sadaïâ Kontakti / Uzdot jautâjumu VID. 1 Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 Likuma Par iedzîvotâju ienâkuma nodokli normu piemçroðanas kârtîba 1. 1 pielikuma Informâcija par aizdevumu fiziskajai personai II sadaïa. Der zinât Ieturçjumi no pensijâm, pabalstiem un atlîdzîbâm Ar 2014.gada 1.janvâri spçkâ ir citi nosacîjumi, veicot ieturçjumus no valsts pensijâm, valsts sociâlâs apdroðinâðanas pabalstiem un atlîdzîbâm. Sâkot ar 2014.gada 1.martu, Valsts sociâlâs apdroðinâðanas aìentûra (VSAA), veicot ieturçjumus no valsts pensijâm, valsts sociâlâs apdroðinâðanas pabalstiem un atlîdzîbâm, piemçro tos paðus nosacîjumus kâ ieturçjumiem no darba samaksas. Proti, veicot ieturçjumus no valsts pensijâm 30% apmçrâ no pensijas saòçmçjam izmaksâjamâs summas, tiek saglabâti naudas lîdzekïi 320 eiro jeb minimâlâs mçneða darba algas apmçrâ, kâ arî uz katru apgâdîbâ esoðo nepilngadîgo bçrnu saglabâti lîdzekïi 64,03 eiro jeb valsts sociâlâ nodroðinâjuma pabalsta apmçrâ. Savukârt veicot ieturçjumus uzturlîdzekïu piedziòas lietâs nepilngadîgu bçrnu uzturam vai Uzturlîdzekïu garantiju fonda administrâcijas labâ - cilvçkam saglabâjami 50% no minimâlâs mçneða darba algas apmçra jeb 160 eiro. Ðajâ situâcijâ uz katru apgâdîbâ esoðo nepilngadîgo bçrnu ir jâsaglabâ lîdzekïi valsts sociâlâ nodroðinâjuma pabalsta jeb 64,03 eiro apmçrâ. Grozîjumi Civilprocesa likuma 595.panta otrajâ daïâ bija pieòemti, neòemot vçrâ VSAA iespçjas izpildît ðo likuma normu ar 1.janvâri. Lîdz ar to, tikai sâkot ar martu, VSAA informâcijas sistçmas varçja sagatavot jaunajai ieturçjumu kârtîbai. Tas nozîmç, ka tiek pârtraukti ieturçjumi no pakalpojumiem tajos gadîjumos, kad izmaksâjamâ summa pçc nodokïu ieturçjumiem ir mazâka par 320 eiro. Uzturlîdzekïu piedziòas lietâs vai Uzturlîdzekïu garantiju fonda administrâcijas labâ cilvçkam saglabâjamâ summa ir 160 eiro. Tiem cilvçkiem, kuriem ieturçjumi jau veikti, ir jâvçrðas pie tiesu izpildîtâjiem, lai noskaidrotu, vai nauda vçl nav pârskaitîta piedzinçjiem. Tajos gadîjumos, kad nauda vçl nav pârskaitîta uz piedzinçju kontiem, cilvçki var vçrsties pie attiecîgâ tiesu izpildîtâja ar iesniegumu un pierâdîjumiem, ka attiecîgâ summa ir nepamatoti ieturçta. Ja pieprasîjums bûs pamatots, tiesu izpildîtâji atgriezîs ieturçtâs summas. Òemot vçrâ, ka no cilvçkiem ieturçtâs naudas summas ieskaitîtas zvçrinâtu tiesu izpildîtâju kontos, kas savukârt naudu pârskaita piedzinçjiem, VSAA nevar atgriezt ieturçjumus, kas veikti parâda piedzinçja labâ. Civilprocesa likumâ veiktie grozîjumi neatbrîvo cilvçkus no pienâkuma samaksât parâdu un no tâ, ka no pensijâm, pabalstiem un atlîdzîbâm vairumâ gadîjumu nevarçs veikt parâda piedziòu, parâda summa nesamazinâsies. Veiksmes prognoze 3.aprîlis. Drûmâ ceturtdiena ar èika laika mâkoòiem no pulksten 9.43 lîdz Arî pârçjâ laikâ var lît neveiksmju lietus gan brâía pirkuma, gan íildas darbâ, gan strîda ar mîïoto, gan salûzuðas tehnikas veidâ. Pacietîbu un vçlreiz pacietîbu, rît bûs labâka diena. 4.aprîlis. Priecîgâ piektdiena, kad veiksies ne tikai ðîs zemes varenajiem, bet arî parastajiem mirstîgajiem: sçtnieks var sagaidît algas pielikumu, bezdarbnieks darba piedâvâjumu, bet bomzîtis atrast eiro uz ielas. Patîkami pârsteigumi var sagaidît arî tos, kas dosies ceïojumâ vai ciemos. 5.aprîlis. Èika laika vakarpuse no pulksten lîdz Tâpçc celies agri, lai lîdz pulksten visus darbus bûtu padarîjusi (-is). Un vçl viens noteikums sâc tikai tos darbus, kurus vari ðodien pabeigt. Tâpat centies nebût aizdomîga, ja kaimiòs Tev izsaka komplimentu par Tavu jauko izskatu. Nu neprasîs viòð Tev aizdot piecîti aliòam, viòam ðodien vienkârði ir labs garastâvoklis. 6.aprîlis. Ðodien ieteicams gan ðopings, gan ceïoðana tuvu un tâlu. Tomçr svarîgus lçmumus un solîjumus ðodien nevajadzçtu ne pieòemt, ne dot, jo pçc tam atkâpðanâs ceïa vairs nebûs. Ja bûsi pateicis a, bûs jâsaka arî b. Ja neturçsi doto vârdu, tad gaidi vai nu finansiâlus, vai morâlus zaudçjumus. Pareìe Ilga * Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî tâlr Nakts Diena

4novembris2016

4novembris2016 ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2016. gada 4. novembris Îsziòas Melânijas hroniku demonstrçs Upîtç Viestura Kairiða spçlfilma Melânijas hronika valsts svçtku mçnesî bûs skatâma vairâk nekâ

Sīkāk

15janvaris

15janvaris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VSestdiena 2011. gada 15. janvâris Nr. 4 (8202) CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s Veiksmes stâsts 5. Laba ziòa Policistiem palielina algas Ar 1.februâri katrs Valsts

Sīkāk

16novembris

16novembris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2012. gada 16. novembris Nr. 89 (8388) CENA abonentiem Ls 0,33 tirdzniecîbâ Ls 0,38 Godinâs Veltiòu 4. Laba ziòa Atklâs EKO laukumu 16.novembrî plkst. 11.00

Sīkāk

5maijs

5maijs ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VCeturtdiena 2011. gada 5. maijs Nr. 34 (8232) CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s Skatâs multenîti 4. Laba ziòa Atbalsta Skreini un Sâtu Sorosa fonds Latvija no 145

Sīkāk

7decembris

7decembris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VTreðdiena 2011. gada 7. decembris Nr. 95 (8293) CENA abonentiem Ls 0,33 tirdzniecîbâ Ls 0,38 Automehâniía profesija 11. Laba ziòa Mis un Misters Balvi 2011 bûs! Jau ðo

Sīkāk

22janvaris

22janvaris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VOtrdiena 2013. gada 22. janvâris Nr. 6 (8505) Laba ziòa Pieðíirs apbalvojumu Balvu Goda pilsonis Pagâjuðâs nedçïas nogalç Balvu novada deputâti atbalstîja ieceri pieðíirt

Sīkāk

Nr_9_9.pmd

Nr_9_9.pmd Nr.9 (81) ROPAÞU VÇSTIS 2005.GADA SEPTEMBRIS ROPAÞU NOVADA DOMES IZDEVUMS IZNÂK REIZI MÇNESÎ BEZMAKSAS Ðajâ numurâ: Skolotâju dienâ ar labu vârdu atceramies savus skolotâjus. Ðoreiz skaisti pateicîbas

Sīkāk

JAUNA APES AVIZE 2012.qxd

JAUNA APES AVIZE 2012.qxd 23. marts laikraksta «Latvijas Avîze» diena Apç 19. maijâ Trapenç - Upju festivâls! 21. APRÎLÎ LIELÂ TALKAS DIENA Aktivitâtes Lielâs Talkas laikâ Apes novadâ tiks sakoptas sekojoðas teritorijas â Gaujienas

Sīkāk

18julijs

18julijs ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2014. gada 18. jûlijs Îsziòas Balvenietei Inesei atgrieztas abas meitiòas Pirmdienas pçcpusdienâ saòçmâm labu ziòu - pçc pusotra mçneða piespiedu atðíirðanas

Sīkāk

21septembris

21septembris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2012. gada 21. septembris Nr. 73 (8372) CENA abonentiem Ls 0,33 tirdzniecîbâ Ls 0,38 Brînumi gardçþiem 6. Laba ziòa Iespçja izpausties fotogrâfiem Gaidot otros

Sīkāk

Novembris_2016.pmd

Novembris_2016.pmd Nr. 82 2016. gada 6.decembris Aizputes novada domes izdevums Pasniedz Aizputes novada domes apbalvojumus No kreisâs Raivis Balodis, Sindija Èîma, Ejvind Gyldenkaerne, Edîte Dovkante, Mâra Vçtra, Aizputes

Sīkāk

21marts

21marts ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2014. gada 21. marts Îsziòas Spraiga nedçïa ìimnâzistiem Nâkamnedçïu Balvu Valsts ìimnâzijas skolçni un pedagogi pavadîs globâlâs izglîtîbas zîmç. Pirmdien

Sīkāk

Avize_2017_februaris.pmd

Avize_2017_februaris.pmd Nr. 95 2018. gada 5. februâris 1 Nr. 95 2018. gada 5. februâris Aizputes novada domes izdevums Latvijas simtgadei velta radoðo darbu krâjumu Aizputes vidusskolas radoðie skolçni 18. janvârî tika oficiâli

Sīkāk

27novembris

27novembris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2015. gada 27. novembris Îsziòas Atvçrs klientu apkalpoðanas centru Lai iedzîvotâjiem padarîtu çrtâku un pieejamâku publisko pakalpojumu saòemðanu, Vides aizsardzîbas

Sīkāk

10novembris

10novembris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VTreðdiena 2010. gada 10. novembris Nr. 87 (8185) CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s Ìerboòa skice 2. Îsziòas Laba ziòa: Aicina uz labdarîbas vakaru Atver sirdi! 4.decembrî

Sīkāk

19maijs

19maijs ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VTreðdiena 2010. gada 19. maijs Nr. 38 (8136) Îsziòas CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s Laika prognoze 14. Laba ziòa: Apbalvo barikâþu dalîbniekus Ðodien pulksten

Sīkāk

2014. GADA 5. MARTS Ludzas novada paðvaldîbas bezmaksas informatîvais izdevums Nr. 2 (50) Dârgâs sievietes, sirsnîgi sveicam Jûs Starptautiskajâ sievi

2014. GADA 5. MARTS Ludzas novada paðvaldîbas bezmaksas informatîvais izdevums Nr. 2 (50) Dârgâs sievietes, sirsnîgi sveicam Jûs Starptautiskajâ sievi 2014. GADA 5. MARTS Ludzas novada paðvaldîbas bezmaksas informatîvais izdevums Nr. 2 (50) Dârgâs sievietes, sirsnîgi sveicam Jûs Starptautiskajâ sievieðu dienâ! Lai ðajos svçtkos saòemtie apsveikumi ïauj

Sīkāk

Mersr_2011_03_1g.vp

Mersr_2011_03_1g.vp Nr. 4(101) REDAKTORA SLEJA Piektdiena, 2011. gada 11. marts Ledus, kuìi, osta Vai atceraties, kad Ls 5,- veikalâ bija liela nauda un ka pat autoinspektora kukulim pietika ar piecîti? Laiki mainâs, diemþçl,

Sīkāk

SBT30_00 latviesu.cdr

SBT30_00 latviesu.cdr Reìistrçjiet savu preci un saòemiet atbalstu www.philips.com/welcome SBT30/00 Lietoðanas instrukcija Attçli 2 Attçli 3 Attçli 4 Attçli 5 Attçli 6 Attçli 7 1. Svarîgi Droðîba Svarîga droðîbas informâcija

Sīkāk

Saulkrastu_DZ_8

Saulkrastu_DZ_8 Saulkrastu novada domes informatîvs izdevums Mûsu darbs Saulkrastu novada veiksmîgai attîstîbai Nr.2 DOMES AKTUALITÂTES kvalificçtu sociâlo darbinieku. Turpmâk sociâlajâ dienestâ atkal strâdâs èetri speciâlisti.

Sīkāk

Avize jauna 2007.qxd

Avize jauna 2007.qxd LÎVÂNU NOVADA DOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS Nr. 04/05 (51-52) 2008. GADA 21. MAIJS BEZMAKSAS Aicina nosaukt LÎVÂNU GODA PILSONI 2008. gads ir pirmais gads, kad tiks pieðíirts LÎVÂNU GO- DA PILSOÒA nosaukums.

Sīkāk

19augusts

19augusts ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VOtrdiena 2014. gada 19. augusts Îsziòas Izglâbj divas sievietes Balvu novada svçtku noslçguma koncerta laikâ Balvu novada paðvaldîbas policistam Vilmâram Kubakam nâcâs

Sīkāk

Celvedis_Numerologijaa_labots_bez_beigam.qxd

Celvedis_Numerologijaa_labots_bez_beigam.qxd Celvedis_Numerologijaa_labots_bez_beigam.qxd 10.05.2010 16:20 Page 7 Îss ieskats saturâ Pirmâ daïa. Skaitïu intuitîvais spçks........................................ 29 1. Numeroloìijas gudrîba un dzimðanas

Sīkāk

SDV5225_12 latviesu.cdr

SDV5225_12 latviesu.cdr Reìistrçjiet Jûsu preci un saòemiet atbalstu mâjas lapâ www.philips.com/welcome SDV 5225/12 Tiecieties ar Philips Internetâ http://www.philips.com Lietoðanas instrukcija 2010 Koninklijke Philips Electronics

Sīkāk

Nr gada 1.aprîlis 1 Nr gada 1. aprîlis Aizputes novada domes izdevums Iedzîvotâji tiekas ar novada vadîbas pârstâvjiem Aizputes

Nr gada 1.aprîlis 1 Nr gada 1. aprîlis Aizputes novada domes izdevums Iedzîvotâji tiekas ar novada vadîbas pârstâvjiem Aizputes Nr. 108 2019. gada 1.aprîlis 1 Nr. 108 2019. gada 1. aprîlis Aizputes novada domes izdevums Iedzîvotâji tiekas ar novada vadîbas pârstâvjiem Aizputes novada domes priekðsçdçtâjs Juris Grasmanis informç

Sīkāk

CETURTDIENA 4. JÛLIJS gads lec 4.37 riet L Nr. 77 (11 928) LAIKRAKSTS RÇZEKNEI UN LATGALEI Cena EUR 0,55 BAZNEICAS ZIÒAS Jezus S

CETURTDIENA 4. JÛLIJS gads lec 4.37 riet L Nr. 77 (11 928) LAIKRAKSTS RÇZEKNEI UN LATGALEI   Cena EUR 0,55 BAZNEICAS ZIÒAS Jezus S CETURTDIENA 4. JÛLIJS 2019. gads lec 4.37 riet 22.18 L Nr. 77 (11 928) LAIKRAKSTS RÇZEKNEI UN LATGALEI www.rv.lv Cena EUR 0,55 BAZNEICAS ZIÒAS Jezus Sirds gûdam Reit, 5. julijâ, mçneða I pîktdînâ, JEZUS

Sīkāk

RojasNV_02_27_09g.vp

RojasNV_02_27_09g.vp Rojas mûzikas un mâkslas skolas Izstâþu zâlç Mâkslas skolas 4. klases audzçkòu mâcîbu darbu izstâde Glezna, foto, interpretâcija... Laipni lûdzam to apskatît katru darba dienu no 16.30 19.00. 6. martâ

Sīkāk

Nr

Nr JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS

Sīkāk

Cinîtis MAZS CINÎTIS GÂÞ LIELU VEZUMU decembris 2017 DraudzîGÂ aicinâjuma Liepâjas pilsçtas 5.VIDUSSKOLAS SÂKUMSKOLAS AVÎZE Ðajâ numurâ Mârtiòtirgus A

Cinîtis MAZS CINÎTIS GÂÞ LIELU VEZUMU decembris 2017 DraudzîGÂ aicinâjuma Liepâjas pilsçtas 5.VIDUSSKOLAS SÂKUMSKOLAS AVÎZE Ðajâ numurâ Mârtiòtirgus A Cinîtis MAZS CINÎTIS GÂÞ LIELU VEZUMU decembris 2017 DraudzîGÂ aicinâjuma Liepâjas pilsçtas 5.VIDUSSKOLAS SÂKUMSKOLAS AVÎZE Ðajâ numurâ Mârtiòtirgus Adventes kalendâri Interesantas tikðanâs s SMU Latvijai

Sīkāk

untitled

untitled ILÛKSTES NOVADA VÇSTIS ILÛKSTES NOVADA INFORMATÎVAIS BIÏETENS Ilûkste a Subate a Bebrene a Dviete a Eglaine a Pilskalne a Prode a Ðçdere a Nr. 4 2011.gada 4. jûlijs Cena 0,10 Ls Fotoorientçðanâs Dvietes

Sīkāk

krustpils78.p65

krustpils78.p65 Krustpils novada informatîvais izdevums 2016.gada 7.novembris N r. 10 ( 78) Ar Krustpils novada atzinîbas un goda rakstiem tiks apbalvoti 24 novada iedzîvotâji Turpinot iepriekðçjo gadu tradîciju, pirms

Sīkāk

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms”

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms” Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm: Plaši lauki, zaļi meži, Zilis jūras ūdentiņš. Mana sēta, mana māja, mans pagalms Projekta autori 5.a klase 2018.g. 18.-20.aprīlis Projekta mērķis Veidot sadarbības

Sīkāk

Lauziet dzimumu stereotipus, dodiet talantam iespçju Izdevums MVU konsultantiem un cilvçkresursu vadîtâjiem Sagatavojis Starptautiskâs Darba organizâc

Lauziet dzimumu stereotipus, dodiet talantam iespçju Izdevums MVU konsultantiem un cilvçkresursu vadîtâjiem Sagatavojis Starptautiskâs Darba organizâc Lauziet dzimumu stereotipus, dodiet talantam iespçju Izdevums MVU konsultantiem un cilvçkresursu vadîtâjiem Sagatavojis Starptautiskâs Darba organizâcijas (SDO) Starptautiskais Apmâcîbu centrs sadarbîbâ

Sīkāk

21julijs

21julijs ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VTreðdiena 2010. gada 21. jûlijs Nr. 55 (8153) CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s Amatierteâtri Balvos Îsziòas Laba ziòa: Uzstâsies Pitalovas pilsçtas svçtkos Sestdien

Sīkāk

Nr gada 2.septembris Aizputes novada domes izdevums 1.septembra aktualitâtes priekðsçdçtâjs Jânis Ruðko. Pçc tam izpilddirektore izglîtîbas

Nr gada 2.septembris Aizputes novada domes izdevums 1.septembra aktualitâtes priekðsçdçtâjs Jânis Ruðko. Pçc tam izpilddirektore izglîtîbas Nr. 47 2013. gada 2.septembris Aizputes novada domes izdevums 1.septembra aktualitâtes priekðsçdçtâjs Jânis Ruðko. Pçc tam izpilddirektore izglîtîbas jomâ E.Malovka analizçja paveikto un sasniegumus pagâjuðajâ

Sīkāk

Oa.p65

Oa.p65 No «Aizupçm» - lîdz Briselei Jelgavas Autobusu parka (JAP) 1. marðruta lînijas pagarinâðana lîdz «Aizupçm» ir ieguvums Ozolnieku novada iedzîvotâjiem. Par to priecâjas arî LLU studenti, kuri apgûst hipoloìiju

Sīkāk

Nr gada 4.jûnijs 1 Nr gada 4. jûnijs Aizputes novada domes izdevums Gudrîba ir lielâkais, ko cilvçks ðai dzîvç var sasniegt Prof

Nr gada 4.jûnijs 1 Nr gada 4. jûnijs Aizputes novada domes izdevums Gudrîba ir lielâkais, ko cilvçks ðai dzîvç var sasniegt Prof Nr. 110 2019. gada 4.jûnijs 1 Nr. 110 2019. gada 4. jûnijs Aizputes novada domes izdevums Gudrîba ir lielâkais, ko cilvçks ðai dzîvç var sasniegt Profesionâlâs ievirzes un intereðu izglîtîbas programmu

Sīkāk

*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini

*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazinies internetā, bet dzīvē nekad neesi saticis, kā visdrošāk būtu rīkoties?: Pareizas atbildes: 6728 no 8404 1) Tikties publiskā vietā.

Sīkāk

Zaļe-Nieks Zaļenieku 3x3 nometnes avīze 2008.gads Pirmdiena 14. Precizçsim terminus - kas ir kas Visu Zaïenieku 3x3 nometnes laiku ar vârdu skola tiek

Zaļe-Nieks Zaļenieku 3x3 nometnes avīze 2008.gads Pirmdiena 14. Precizçsim terminus - kas ir kas Visu Zaïenieku 3x3 nometnes laiku ar vârdu skola tiek Zaļe-Nieks Zaļenieku 3x3 nometnes avīze 2008.gads Pirmdiena 14. Precizçsim terminus - kas ir kas Visu Zaïenieku 3x3 nometnes laiku ar vârdu skola tiek domâta Zaïe nieku 3x3 pamatskola - Zaïenieku Izglîtîbas

Sīkāk

2006_marts.pmd

2006_marts.pmd (135) Mûsu novada Dienas centru jaunieði - Igaunijas jaunatnes centrâ Priecîgas Aija Ðibajeva Dienas centra Saurieði vadîtâja Agrâ tumðâ rîta stundâ Ulbrokas, Saurieðu un Upeslejas dienas centru jaunieði

Sīkāk

20novembris

20novembris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2015. gada 20. novembris Îsziòas Saòem valsts apbalvojumu Latvijas Republikas Proklamçðanas dienâ, 18.novembrî, Melngalvju namâ notika Triju Zvaigþòu ordeòa,

Sīkāk

AIC-9gadi-plakāti

AIC-9gadi-plakāti Saeimas Apmeklētāju un informācijas centram 9 GADI Viena no Saeimas darba prioritātēm ir dialogs ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšana likumu pieņemšanas procesā Lai veicinātu sabiedrības izpratni

Sīkāk

KULDIGAS_vestis_jauns_LABS.pmd

KULDIGAS_vestis_jauns_LABS.pmd www.kuldiga.lv Par ES finansçjumu nâkamajiem septiòiem gadiem ÐAJÂ NUMURÂ KULDÎGAS NOVADA DOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS Nodod apsprieðanai svarîgus dokumentus > 3. lpp. Gada skolotâjas > 5. lpp. Nr. 97

Sīkāk

ILUKSTE 2008.qxd

ILUKSTE 2008.qxd ILÛKSTES NOVADA VÇSTIS ILÛKSTES NOVADA INFORMATÎVAIS IZDEVUMS Ilûkste a Bebrene ene a Laikâ, kad rudens bagâtîgi ðíieþas ar savu zeltu, ir vçl kâds îpaðs iemesls apstâties un teikt PALDIES. Ðis lielais,

Sīkāk

9marts

9marts ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2012. gada 9. marts Nr. 19 (8318) Laba ziòa Startçs projektos Vakar Balvu novada domes sçdç deputâti atbalstîja ieceri piedalîties Valsts atbalsta saòemðanai

Sīkāk

krustpils30.p65

krustpils30.p65 Sûrs darbs un nejauðîbu virkne Krustpils novada paðvaldîbas informatîvais izdevums 2012.gada maijs Nr.5 (30) Kuldîgas pusmaratons 2011. gadâ. Sacensîbu mirklis. Pirms krosa starta Jiveskilç 2012. gadâ.

Sīkāk

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.

Sīkāk

Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats Informâcijas pieejamîba Indikatori Interneta lietotâju skaits Fiksçto un mob

Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats Informâcijas pieejamîba Indikatori Interneta lietotâju skaits Fiksçto un mob 33. Informâcijas pieejamîba Indikatori 33.1. Interneta lietotâju skaits 33.2. Fiksçto un mobilo tâlruòu lietotâju skaits 33.3. Izdoto grâmatu un broðûru skaits 33.4. Izdotâs periodikas daudzums uz vienu

Sīkāk

Microsoft Word - Rūjienas_vidusskola_3b.docx

Microsoft Word - Rūjienas_vidusskola_3b.docx Izglītības iestāde un klase : Rūjienas vidusskola, 3.b klase 11.februārī Rūjienas vidusskolas 3.b klases skolēni, skolotāja un daži vecāki devās ciemos uz Valmieras SOS bērnu ciematu, lai Labdarības akcijas

Sīkāk

Nr gada 2.maijâ Aizputes novada domes izdevums Par prieku sev un citiem citiem. Tâ jûs radât prieku sev un arî citiem. Lai jums arî turpmâk

Nr gada 2.maijâ Aizputes novada domes izdevums Par prieku sev un citiem citiem. Tâ jûs radât prieku sev un arî citiem. Lai jums arî turpmâk Nr. 43 2013. gada 2.maijâ Aizputes novada domes izdevums Par prieku sev un citiem citiem. Tâ jûs radât prieku sev un arî citiem. Lai jums arî turpmâk netrûkst radoðâs enerìijas, radoðais spçks, griba un

Sīkāk

Atskaite

Atskaite VAS Latvijas valsts meži 2011.gada ziedojuma sociālajai jomai izlietojums 2012 LVM 2011.gadā sociālās jomas atbalstam piešķīra ziedojumu 400 000 latu apjomā. Ziedojums tika sadalīts nevalstiskajām organizācijām

Sīkāk

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums

Bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums Pārskats par Jaunauces pagasta bibliotēkas darbību 214.gadā Bibliotēku darba vispārīgs raksturojums Jaunauces pagasta bibliotēka dibināta 1922.gadā kā Jaunauces pagasta valdes bibliotēka. Bibliotēka atrodas

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 E.Petručeņa POZITĪVA BĒRNA AUDZINĀŠANA Psihologa un vecāku sadarbības ceļi... Robežas bērna audzināšanā. Pirms es apprecējos man bija sešas teorijas par bērnu audzināšanu, tagad man ir seši bērni un nevienas

Sīkāk

DDD gada janvâris Latvijas Nacionâlâs frontes LAIKRAKSTS LATVIEÐU NÂCIJAS SIRDSAPZIÒAI ISSN c

DDD gada janvâris Latvijas Nacionâlâs frontes LAIKRAKSTS LATVIEÐU NÂCIJAS SIRDSAPZIÒAI   ISSN c DDD 1 2011. gada 14. 27. janvâris Latvijas Nacionâlâs frontes LAIKRAKSTS LATVIEÐU NÂCIJAS SIRDSAPZIÒAI WWW.DDDLNF.COM ISSN 1407-9933 9 771407 993004 cena: Ls 0,50 Nr. 1(231) 02 Ðajâ numurâ lasiet: HELÇNAS

Sīkāk

KULDIGAS_vestis_jauns_LABS.pmd

KULDIGAS_vestis_jauns_LABS.pmd www.kuldiga.lv Kuldîdznieki un novada ïaudis! ÐAJÂ NUMURÂ Gada balvas nominanti > 2. lpp. KULDÎGAS NOVADA DOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS Rekultivçs izgâztuves > 3. lpp. 2013. gads fotogrâfijâs > 4.-5. lpp.

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 NACIONĀLAIS KULINĀRAIS CEĻŠ apsekojumi, secinājumi, turpmākie plāni Lauku tūrisma pārskata seminārs, 11.09.2014., Bīriņu pils APTAUJA: VAI TŪRISTIEM PATĪK NACIONĀLIE ĒDIENI? VAI CITĀS VALSTĪS CENŠATIES

Sīkāk

Daugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies

Daugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies Daugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies un izpildi skolotāja norādījumu Sporta inventāru izmanto

Sīkāk

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar II invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums Konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2015» nolikums KONKURSA MĒRĶIS 1. Panākt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas kultūras uzlabošanu. 2. Paaugstināt tirgotāju un krodzinieku profesionalitāti. 3. Popularizēt

Sīkāk

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU UN PASĀKUMU PLĀNS GADA NOVEMBRIS Liepājas publiskajās bibliotēkās no 13. līdz 19. novembrim tiek

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU UN PASĀKUMU PLĀNS GADA NOVEMBRIS Liepājas publiskajās bibliotēkās no 13. līdz 19. novembrim tiek LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU UN PASĀKUMU PLĀNS 2017. GADA NOVEMBRIS Liepājas publiskajās bibliotēkās no 13. līdz 19. novembrim tiek atzīmēta Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Centrālā

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar I invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par gadu Līksnas pagasta kultūras nams gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, k

Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par gadu Līksnas pagasta kultūras nams gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, k Līksnas pagasta kultūras nama darbības pārskats par 2014. gadu Līksnas pagasta kultūras nams 2014. gadā aktīvi strādāja, noorganizējot 37 pasākumus, kuros kopā ieradās 9594 apmeklētāju, tai skaitā Latgales

Sīkāk

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS GADA JANVĀRIM C

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS GADA JANVĀRIM C LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS 2016. GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS 2015. GADA JANVĀRIM Centrālā zinātniskā bibliotēka info@liepajasczb.lv)

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss , Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss ,   Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss +371 65324573, www.aglona.lv Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2. APSTIPRINĀTI Aglonas novada domes

Sīkāk

18oktobris

18oktobris ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VOtrdiena 2016. gada 18. oktobris Îsziòas CENA abonentiem 0,53EUR tirdzniecîbâ 0,65EUR Pilsçtas simbols 8. Saòem apbalvojumus Sakarâ ar bâriòtiesu izveidoðanas 20.gadadienu

Sīkāk

Meza skola metodes pirmsskola

Meza skola metodes pirmsskola FIGŪRU APGŪŠANA Veidot konkrēto figūru sadarbojoties ar citu bērnu Ar maziem solīšiem viens pāris sniegā veido vienu figūru Ar sniegu pārklāts laukums, laminētas kartiņas ar figūrām Bērni sadalās pa pāriem.

Sīkāk

1

1 SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ādažu novadā A P S T I P R I N Ā T I ar Ādažu novada domes 2019.gada 25.jūnija sēdes lēmumu (protokols Nr.14 22) 2019.gada 25.jūnijā Nr. 14/2019 Grozījumi Ādažu novada domes saistošajos

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik

Sīkāk

Junija_vaks

Junija_vaks 1 0112009 0212009 0312009 0412009 0512009 0712009 0812009 0912009 1012009 1112009 1212009 Visās 2009. gada publikācijās attēlots 200 euro banknotes motīvs. Eiropas Centrâlâ banka, 2009 Adrese Kaiserstrasse

Sīkāk

Ceļojumu sajūtu aģentūra Travel Biiz >>> Ziema vasarā Lietuvā ZIEMA VASARĀ Lietuvā Lietuvieši, lai arī dzīvo mums līdzās, tomēr ir atšķirīgi gan ar sa

Ceļojumu sajūtu aģentūra Travel Biiz >>> Ziema vasarā Lietuvā ZIEMA VASARĀ Lietuvā Lietuvieši, lai arī dzīvo mums līdzās, tomēr ir atšķirīgi gan ar sa ZIEMA VASARĀ Lietuvā Lietuvieši, lai arī dzīvo mums līdzās, tomēr ir atšķirīgi gan ar savu kultūru, ēdieniem, tradīcijām un pat temperamentu. Kopā dosimies izbaudīt interesantāko no Lietuvas, izzināt neparastas

Sīkāk

NAOS, SIA Zemitānu iela 2b, Rīga, LV 1012, Latvija Tālrunis/phone: , Fakss/Fax: E pasts/e mail:

NAOS, SIA Zemitānu iela 2b, Rīga, LV 1012, Latvija Tālrunis/phone: , Fakss/Fax: E pasts/e mail: Grand Rose Spa Hotel /www.grandrose.ee/ Pagājušā gada decembrī savas durvis Kuresāres centrā vēra jauna, ekskluzīva 130 vietīga Grand Rose SPA viesnīca ar luksusa SPA un pirts kompleksu Rosaarium. Pēc

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Liene Kubliņa liene.kublina@cvor.lv www.cvor.lv IT nozares attīstības iespējas ierobežota darba tirgus apstākļos Latvijas darba tirgus Ko dara Latvijas IT uzņēmumi Patiesie motivatori un jēgpilna komandas

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

koknese6.p65

koknese6.p65 Pagasta padomes laikraksts Nr.6 (260) Pagasta padomç 2008.gada 25. jûnijâ notika kârtçjâ Kokneses pagasta padomes sçde, kurâ deputâti pieòçma ðâdus lçmumus: 1.Pieòemt zinâðanai SIA Vidusdaugavas SPAAO

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve

Sīkāk

grand-media-buklets-final higher prices

grand-media-buklets-final higher prices capture the moment in film iemūžini mirkli ar video Kāzas ir brīnumjauks, satraucošs un neaizmirstams dzīves notikums. Šī ir diena, kad likteņus mij divas mīlošas sirdis. Ir svarīgi, lai tā tiktu iemūžināta

Sīkāk

Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu.

Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu. Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu. Ievads. Sveicināti. Mēs piedalamies šajā projektā, lai parādītu mūsu drošo ceļu uz skolu.

Sīkāk

Dziesma pretī pavasarim…

Dziesma pretī pavasarim… Dziesma pretī pavasarim Date : 17/04/2019 Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sekmīga norise ir saistīta ar starpsvētku posmu. Šajā laika periodā ir būtiska nepārtraukta kolektīvu darbība. Ikviens

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums

Sīkāk

OTT2000_12 latviesu.cdr

OTT2000_12 latviesu.cdr Vienmçr ðeit, lai jums palîdzçtu Reìistrçjiet savu preci un saòemiet atbalstu www.philips.com/welcome OTT2000/12 Jautâjumi? Sazinieties ar Philips Lietoðanas instrukcija Satura râdîtâjs 1. Droðîba...3

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Ozolnieku novada bibliotēkas 2015 Ikvienas pilsētas un ciema bibliotēkas ir vietējās Gaismas pilis, tāpat kā Nacionālā bibliotēka, tikai mazāka mēroga

Ozolnieku novada bibliotēkas 2015 Ikvienas pilsētas un ciema bibliotēkas ir vietējās Gaismas pilis, tāpat kā Nacionālā bibliotēka, tikai mazāka mēroga Ozolnieku novada bibliotēkas 2015 Ikvienas pilsētas un ciema bibliotēkas ir vietējās Gaismas pilis, tāpat kā Nacionālā bibliotēka, tikai mazāka mēroga. Ozolnieku novadā darbojas 5 publiskās bibliotēkas:

Sīkāk

Prezentacija

Prezentacija LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE Galvenie nosacījumi reflektantu uzņemšanai pamatstudijās 2016./2017. studiju gadam UZŅEMŠANAS KOMISIJA Lielā iela 2, 180.telpa, Jelgava, LV-3001 Tālr.: 20227755,

Sīkāk

HD7854_60 latviesu.cdr

HD7854_60 latviesu.cdr Reìistrçjiet savu preci un saòemiet atbalstu www.philips.com/welcome HD7854 Lietoðanas instrukcija 2 Satura râdîtâjs Ievads...3 Vispârîgs apraksts...4 Svarîgi...6 Darbîbas uzsâkðana...8 SENSEO kafijas

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija VALSTS PĀRBAUDĪJUMU NORISE 2017./2018.MĀCĪBU GADĀ Juta Upīte, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece juta.upite@svg.lv 2017 NOTEIKUMI PAR VALSTS PAMATIZGLĪTĪBAS STANDARTU (MK Nr.468) 23. Valsts

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

Eiropas Jauniešu basketbola līgas (EJBL) sacensību nolikums 2018./ gada sezonā. 1. Mērķi un uzdevumi 1.1. Radīt vispusīgu bērnu un jauniešu attī

Eiropas Jauniešu basketbola līgas (EJBL) sacensību nolikums 2018./ gada sezonā. 1. Mērķi un uzdevumi 1.1. Radīt vispusīgu bērnu un jauniešu attī Eiropas Jauniešu basketbola līgas (EJBL) sacensību nolikums 2018./ 2019. gada sezonā. 1. Mērķi un uzdevumi 1.1. Radīt vispusīgu bērnu un jauniešu attīstību. 1.2. Sekot līdzi augsta līmeņa basketbolistu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma

Sīkāk

HD7870_7872_10 latviesu.cdr

HD7870_7872_10 latviesu.cdr HD7870, HD7872 Lietoðanas instrukcija Lai saòemtu atbalstu, dodieties uz: www.philips.com/senseo-twist/support 2 Satura râdîtâjs 1. Ievads 1. Ievads...3 2. Vispârîgs apraksts...4 3. Svarîgi...5 4. Kafijas

Sīkāk

Microsoft Word - Limbazu_sākumskola_3a_labie darbi.docx

Microsoft Word - Limbazu_sākumskola_3a_labie darbi.docx Limbažu sākumskolas 3.a klases labie darbi Šajā mācību gadā mēs, Limbažu sākumskolas 3.a klases skolēni, cītīgi darbojamies projektā Sporto visa klase. Mēs sportojam piecas reizes nedēļā: divas sporta

Sīkāk

Rektora rīkojums

Rektora rīkojums RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE Reģistrācijas Nr. 90000013771 Dzirciema 16, Rīga, LV-1007, Latvija Tālr. 67409230, fakss 67471815 E-pasts: rsu@rsu.lv, www.rsu.lv REKTORA RĪKOJUMS 21.01.2019 Rīgā Nr. 5-1/32/2019

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 90009113532 Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr. 63232110, fakss 63232130, e-pasts dome@talsi.lv Talsos PIELIKUMS

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Apstiprināts ar

Apstiprināts ar Apstiprinu: Normunds Grinbergs Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents 2018.gada 1.februārī Latvijas profesionālās izglītības iestāžu būvniecības nozares audzēkņu profesionālās meistarības konkursa Sienu

Sīkāk

VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJA

VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJA VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJA Drošības un veselības nedēļa 03.12. 07.12.2012. Aktivitātes Drošības un veselības nedēļā Drosme draudzēties aģentes Agnijas Bistrovas vadītās iecietības stundas. Skolēnu domes

Sīkāk