Microsoft Word - Kopdarbs.doc

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Microsoft Word - Kopdarbs.doc"

Transkripts

1 LATVIJAS UNIVERSITTES JURIDISKS FAKULTTES Valststiesbu zintu katedras Ptjums Tautas vlta prezidenta institts ES valsts Saemts katedr g. Sekretra (es) paraksts Zintnisk darba vadtja Prof. Ringolds Balodis Rga 2009

2 Satura rdtjs Ievads Tautas vlta prezidenta institts ES valsts Austrija Bulgrija Francija rija Kipra Lietuva Polija Portugle Rumnija Slovnija Somija...53 Izmantoto tiesbas avotu saraksts

3 Ievads Darba aktualitte: Latvijas publiskaj telp tiek diskutts par iespjamm izmaim Satversmes reguljum. K viens no valsts efektvkas prvaldes veidiem tiek piedvts ieviest tautas vltu prezidenta instittu. Prof. R. Balodis ir izstrdjis iespjamos Satversmes grozjumus, kas ir zintniskais pienesums šaj diskusij. Darba zintnisk novitte: Tiesbu zintniekam ir nepieciešamba iepazties ar citu zemju likumiem, jo k rakstja Ren Devits pasaule ir kuvusi vienota, ms nevaram norobežoties no cilvkiem, kas dzvo cits valsts, cits zemeslodes das, ir nepieciešama starptautisk sadarbba vai katr gadjum vienkrša ldzs pastvšana, kas pieprasa, lai ms atvrtu msu logus un palkotos uz rvalstu tiesbm. Tiesbu zintniekam btu jvršas pie tiesbu avota, lai izvrttu citu zemju tiesbu patnbas, to stiprs un vjs puses un saldzintu ar citu zemju likumiem, lai saprastu priorittes, vrtbas, tendences un perspektvas to attstb. Darb analizti prof. R. Baloža izstrdtie Satversmes grozjumi, saldzinot tos ar ES valsts tautas vlta prezidenta institta reguljumu. Darba mris: saldzint prof. R. Baloža izstrdtos Satversmes grozjumus ar ES valstu tautas vltu prezidentu instittiem. Darba uzdevumi: 1. Izptt vai iespjamie Satversmes grozjumi ir atrodami Austrijas, Bulgrijas, Francijas, rijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Portugles, Rumnijas, Slovnijas un Somijas konstitcijs un argumentt par to pamatotbu. 2. Analizt, vai 1. punkt minto valstu konstitcijas reguljum ir tiesbu normas, kuras vartu iekaut Satversm. Darb izmantotie tiesbu avoti: ptjum izmantoti primrie tiesbu avoti rvalstu konstitciju teksti angu un krievu valod. Sekundrie tiesbu avoti doktrna latviešu un angu valod. Darba struktra: darbs sastv no ievada, vienas paplašintas ptjuma nodaas, kas satur vienpadsmit apakšnodaas un izmantots literatras saraksta. Darbs sastv no 57 lapaspusm. 3

4 1. Tautas vlta prezidenta institts ES valsts 1.1. Austrija Dina Melnace, Marija Tertišnaja, Rita Kupca Austrija demokrtisk parlamentr valsts. Valsts galva Federlais prezidents, kuru ievl kopš gada Federlo Sapulc (Nacionl un Federl padome kopj sanksm), bet kopš gada ar federcijas tautu tiešs, vienldzgs, slgts vlšans. Par Federlo prezidentu var ievlt personu, kurai ir atauts piedalties Nacionls padomes vlšans, kura uz vlšanas gadu 1. janvri ir sasniegusi 35 gadu vecumu. Par prezidentiem nevar bt ievltie imperatoru mjas loceki, vai imenes, kuras kdreiz pie tm piederja. Prezidenta pilnvaru termiš ir 6 gadi; ir iespjams ievlt otru reizi, bet tikai tieši uzreiz pc iepriekšj ievlšanas termia beigm un tikai uz vienu termiu. Prezidents var bt atstdts no amata pirms savu pilnvaru izbeigšans tautas balsošan, kuru organiz pc Federls sapulces prasjuma, vai pc Austrijas Konstitucionls Tiesas lmuma, pieemto pc Federls sapulces iniciatvas, sakar ar to, ka prezidents prkpa Konstitcijas normu. Tieši ievlts ar tautu Federcijas prezidents tomr nav izpildvaras galva, viam nepieder veto tiesbas uz parlamenta likumprojektiem, kas ir btiski via tautas ievltiem kol iem prezidentls republiks. Viam pieder pilnvaras, kuras ir tipiskas priekš eiropiešu parlamentrm republikm. Federlais prezidents prstv savu Republiku rlietu liets, sasauc un sldz Nacionls padomes sesijas, pašos gadjumos var izlaist Nacionlo padomi (bet tikai vienu reizi uz viena un t paša pamata). Viš ievl Federlo kancleru (Federls valdbas galvu). Valsts Prezidents prstv valsti starptautiski, paraksta lgumus, iece Austrijas, k ar pieem citu valstu diplomtiskos priekšstvjus. Federlais prezidents ir valsts bruot spka augstkais vadonis. Turklt Federl prezidenta pieemtie akti vai citas darbbas, kuras viš ir pilnvarots veikt saska ar normatvajiem aktiem, jbt ldzparaksttiem no Federl parlamenta vai parlamenta pilnvarotam federlajam ministram, kuri ldz ar to uzemas ldzatbildbu par šiem rkojumiem. 35. Valsts prezidentu ievl tauta uz pieciem gadiem visprgs, vienldzgs, tiešs un aizklts vlšans. Vlšanu krtbu nosaka atsevišs likums. 4

5 Austrijas konstitcija: Ar Austrijas konstitcijas, turpmk AK, 60. panta pirm daa paredz prezidenta ievlšanu visprgs, vienldzgs, tiešs un aizklts vlšans. Amata pilnvaru termiš R. Baloža piedvtajos Satversmes grozjumos atširas no AK 60. panta piektaj da noteikt sešu gadu pilnvaru termia. AK neparedz atsevišu likumu, kas noteiktu vlšanu krtbu 1. Vrtjot LR ekonomisko situciju, emot vr efektivittes un lietderbas principu, btu vlams noteikt garku pilnvaru termiu. 36. Tiesbas izvirzt Valsts prezidenta amata kandidtus ir vismaz desmit tkstošiem balsstiesgu vltju un ikvienai re istrtai politiskajai partijai vai partiju apvienbai no kuras saraksta pdjs Saeimas vlšans ir ievlti deputti. Kandidts, par kuru nobalsojusi vairk nek puse balsotju, uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat. Ja pirmaj balsošanas krt neviens no kandidtiem nesaem šdu vairkumu, rkojama otra vlšanu krta, kur piedals divi kandidti, kas pirmaj krt samuši visvairk balsu. Kandidts, kurš otraj balsošanas krt samis visvairk balsu, uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat. Ja ir nomints tikai viens Valsts prezidenta amata kandidts, viš uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat bez vlšanu organizšanas. AK: 60.panta otr daa paredz, ka kandidts ir ievlts tad, kad par viu ir nodotas vairk nek puse dergo balsu, t.i. tdi vlšanu bieteni, kas nav bojti vai tiem nav konstatti kdi citi trkumi. Tpat ar tiek paredzts, ka, ja pirmaj balsošanas krt neviens no kandidtiem nesaem šdu vairkumu, rkojama otra vlšanu krta, kur piedals divi kandidti, kas pirmaj krt samuši visvairk balsu. Lai gan AK reguljums neparedz, ka uzvar tas kandidts, kas otraj balsošanas krt samis visvairk balsu, uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat, tomr no iepriekšmint tas ir lo iski izsecinms, ldz ar to reguljumi sakrt. AK neparedz atsevišu reguljumu gadjumam, kad, nomints tikai viens kandidts Viena un t pati persona nevar bt par Valsts Prezidentu ilgk k divus termius no vietas. Ar šis reguljums ir identisks AK reguljumam. Prezidenta ievlšana atkrtoti secgi pc notecjuš termia pieaujama tikai vienu reizi. 41. Valsts Prezidents prstv valsti starptautiski, paraksta lgumus un nosta tos Saeimai ratifikcijai. Valsts Prezidents iece Latvijas, k ar pieem citu valstu diplomtiskos priekšstvjus. AK 65. panta pirmaj da ar paredzts, ka prezidents prstv valsti starptautiski, k ar paraksta lgumus, tau AK nav paredzts, ka šdi lgumi tiktu nostti Parlamentam ratifikcijai. Bez tam pastv ar izmuma gadjumi, kas paredz, ka atseviši lgumi var tikt noslgti tikai ar parlamenta piekrišanu. Ar attiecb uz diplomtisko prstvju iecelšanu un pieemšanu reguljums sakrt, tau AK paredz plašku Prezidenta rcbas brvbu attiecb uz daždu amatu ieemošo personu ievlšanu. 1 "! "#" (aplkots ). 2 Bundes-Verfassungsgesetz (B-VG). (aplkots ). 5

6 Valsts galva tradicionli bija persona, kas prstv valsti starptautiskaj arn, tpc lietdergi ar šo funkciju nodot Prezidentam, lai valsts pa$stvbas funkcija btu pilnvrtgka. 42. Valsts Prezidents ir valsts bruot spka augstkais vadonis. Kara laikam viš iece virspavlnieku. Valsts Prezidents pasludina karu. Šo lmumu nodod Saeimai apstiprinšanai. Valsts Prezidentam ir tiesba spert nepieciešamos militrs aizsardzbas sous, ja kda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrk Latvijas robežm. T k kara pasludinšanu vartu pieskaitt pie izmuma lmumiem, emot vr t nopietnbu Prezidents viens pats nevar bt šda lmuma piemjs, tpc lietdergi, ka šdu lmumu apstiprina ar parlaments. 43. Ja valsti apdraud rjais ienaidnieks, vai ja valst vai ts da ir izclies vai draud izcelties iekšjs nemiers vai citds apdraudjums, kurš apdraud pastvošo valsts iekrtu, tad Valsts Prezidentam ir tiesbas izsludint izmuma stvokli, par to divdesmit etru stundu laik paziojot Saeimas prezidijam, kuram šds Valsts Prezidenta lmums nekavjoties jce priekš Saeimai. 44. Pc tam, kad Saeima apstiprinjusi izmuma stvokli, Valsts Prezidents uzemas valdbas vadbu. 47. Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosinšanas tiesba. AK ir paredzts, ka tautas nobalsošanas tiesba ir pieširta federlajam prezidentam. Tautas nobalsošanas un likuma pieemšanas krtba ir noteikta Federlaj likum. (AK 45.,46. pants). 48. Valsts Prezidentam ir tiesba atlaist Saeimu. Tad izsludinmas jaunas Saeimas vlšanas, kurm jnotiek ne vlk k divus mnešus pc Saeimas atlaišanas. Valsts Prezidents var izmantot šo tiesbu ne agrk k sešus mnešus pc pdjm Saeimas vlšanm un ne vlk k sešus mnešus pirms nkamajm Saeimas vai Valsts Prezidenta vlšanm. AK paredz parlamenta atlaišanu tikai pašos gadjumos un tikai vienu reizi viena un t paša iemesla d. Tpat Prezidents ir tiesgs atlaist parlamentu vai konkrtus t locekus pc viu pašu izteiktas vlšans. 50. Ja Valsts prezidents ir izdarjis Satversmes vai citu btisku likuma prkpumu, tad uz ne mazk k puses visu Saeimas loceku priekšlikumu, Saeima var uzskt Valsts prezidenta atlaišanas (impmenta) procedru. Lmums par atlaišanas procedras uzskšanu sagatavojams rakstveid, nordot taj Valsts prezidenta izdart prkpuma btbu un citus btiskus apstkus. 51. Ja Saeima piemusi lmumu par Valsts prezidenta atlaišanas (impmenta) procedras uzskšanu, lieta tiek nodota izskatšanai Satversmes ties, kura sagatavo atzinumu par to, vai Valsts prezidenta darbbs konstatjami nordtie prkpumi. Pc Satversmes tiesas atzinuma saemšanas Saeima atklt sd izlemj jautjumu par Valsts prezidenta atlaišanu. Valsts prezidents uzskatms par atlaistu, ja par to nobalso ne mazk k divas trešdaas no visiem Saeimas locekiem. Balsojums par Valsts prezidenta atlaišanu ir atklts. Valsts prezidenta atlaišanas procedras krtbu nosaka pašs likums. AK 142.panta otr daa a punkts nosaka, ka konstitucionlaj ties var tikt ierosinta lieta pret Prezidentu sakar ar Konstitcijas prkpumu pc parlamenta lmuma. Ja tiek atzts, ka 6

7 Prezidents ir prkpis konstitciju, prezidents var tikt atlaists. Tpat jautjumu par prezidenta atlaišanu var izlemt tautas nobalsošan, kuru ierosina parlaments. Msuprt Austrijas reguljums ir labks, jo Satversmes tiesas atzinums ir simbolisks, kuru deputti iespjams neievros (tas atkargs no deputtu godprtbas un tiesisks apzias, k ar ievrot Satversmes tiesas atzinumu deputtiem nav noteikta k pienkums), ldz ar to impmenta procedra saglab savu politisko raksturu, un nekst par objektvu izmeklšanas procesu. Šds risinjums ir nepieciešams, lai izvairtos no LR pastvoš politisks kultras zem lmea, un nepieautu deputtu politisko izrinšanos ar prezidentu. 52. Ja Valsts Prezidents atsaks no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms via amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsdtjs, kamr izvl jaunu Valsts Prezidentu. Tpat Saeimas priekšsdtjs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pdjais atrodas rpus valsts robežas vai citdi aizkavts izpildt savu amatu. AK 64. Panta 1. daa. Ja pastv jebkdi apstki, kas liedz Federlajam prezidentam realizt viam pieširts pilnvaras un pienkumus, Federl prezidenta vietu augstk mintajos gadjumos ieem Bundeskanclers, tau, gadjum, ja šda Prezidenta prombtne ir ilgka par 20 dienm, Prezidentu aizstj kol ija, kas sastv no 3 parlamenta prezidenti. 53. Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecinma uz tiešs valsts prvaldes iestdm, k ar etrdesmit pirm, etrdesmit otr, etrdesmit treš un septidesmit otraj pant paredztajiem gadjumiem jbt ldzparaksttiem no ministru prezidenta vai attiecg ministra, kuri ldz ar to uzemas ldzatbildbu par šiem rkojumiem. Šaj gadjum var runt par kontrasignciju. Pozitvais ir tas, ka tiek samazinta valsts galvas iejaukšans politik un veicinta ncijas vienotba un novrsta sabiedrbas šelšans, jo atbildbu uzemsies ar ministru prezidents vai ministrs. 56. Ministru kabinetu sastda persona, kuru iece Valsts Prezidents. AK ar paredz Bundeskanclera iecelšanu k Prezidenta pienkumu. (70.panta pirm daa). Šeit, protams, jem vr tas, ka Austrija ir federatva republika. 59. Ministru prezidentam via amata izpildšanai ir nepieciešams Saeimas apstiprinjums un viš par savu darbbu ir atbildgs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš. Ministru prezidentam vai ministram jatkpjas, kad Saeima ar visu deputtu vairkumu tiem izsaka neuzticbu, ja neuzticba izteikta ministru prezidentam, tad jatkpjas visam kabinetam, ja atsevišam ministram, tad tam jatkpjas un via viet ministru prezidentam jaicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram jatkpjas, kad Valsts prezidents to prasa. Šda sistma nodrošina dubults atbildbas garantu, kas neauj valdbai aunprtgi izmantot savu stvokli. 62. Izslgts 71. Desmit dienu laik, skaitot no likuma pieemšanas Saeim, Valsts Prezidents motivt rakst Saeimas priekšsdtjam var prast likuma otrreizju caurlkošanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to atkrtoti ar ne mazk k divu trešdau balsu vairkumu, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt. 75. Ja Saeima ar ne mazk k divu trešdau balsu vairkumu pieem likuma steidzambu, tad tas ir izsludinms ne vlk k septt dien pc tam, kad Prezidents pieemto likumu samis. 7

8 84. Tiesnešus iece Valsts Prezidents un vii ir neatceami. Tiesnesi pret via gribu atcelt no amata var Valsts Prezidents viengi likum paredztos gadjumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinrkol ijas lmumu vai tiesas spriedumu kriminlliet. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstj savu amatu. AK 86. panta 1. daa: Tiesnešus, ja AK nav noteikts citdi, iece saska ar Federls valdbas federl prezidenta vai tam pilnvarota un kompetenta federl ministra priekšlikuma; Federls valdba vai federlais ministram jsaem priekšlikumus par kandidtiem no Senta, ko paredz likums par tiesm. AK 88. panta 1. daa Likum par tiesm ir noteikts vecums, ar kura sasniegšanu tiesneši atstj amatu. 2. daa Turklt tiesnešus var atstdint no amata vai pretji viu gribai nostt uz citu vietu, bet viengi saska ar tiesbu aktiem, ievrojot noteiktu formu un pamatojoties uz oficilu tiesas lmumu. Tomr šie nosacjumi neattiecas uz viu prcelšanu un atstatšanu no amata, ja tas nepieciešams sakar ar izmaim tiesu struktr. Šaj gadjum likums nosaka termiu, kd tiesnesi tiks prvests vai atstdints no amata, neatkargi no visprjiem noteikumiem. Izvrtjot un analizjot augstk piedvtos Satversmes grozjumus, uzskatm, ka šda Valsts Prezidenta kompetenu paplašinšana kopum ir vrtjama pozitvi. Tautas vlts prezidents, kuram ir liela ietekme valst, sniedz sabiedrbai zinmu drošbas garantu, k ar veicina sabiedrbas uzticšanos valsts prvaldes iekrtai. Šds Valsts Prezidenta pilnvaru paplašinjums neapšaubmi norda uz valsts iekrtas izmaim, t.i., valsts iekrta btiski tiek mainta, iekaujot taj arvien vairk prezidentlas republikas iezmes. Šs idejas popularitti nosaka k socili, t politiski cloi. Liela sabiedrbas daa vlas visas tautas vlta prezidenta ieviešanu, jo saskata šai institcij iespju nodrošint atbildgumu par lmumu pieemšanu un stenošanu, palielint politisks sistmas efektivitti, novrst partiju savstarpjs domstarpbas. Tautas vlts prezidents tiek uzskatts par sava veida tautas uzraugu tm darbbm, kas notiek parlament un valdba. 8

9 1.2. Bulgrija Sabne %dre R.Baloža izstrdtie Satversmes grozjumi (turpmk noda R.B). Valsts prezidentu ievl tauta uz pieciem gadiem visprgs, vienldzgs, tiešs un aizklts vlšans. Vlšanu krtbu nosaka atsevišs likums. Bulgrijas Konstitcija 3 (turpmk B.K.). Prezidentu tieši ievl vltji uz piecu gadu ilgu termiu likum noteiktaj krtb. +/- Lai gan liela sabiedrbas daa vlas tautas vlta prezidenta ieviešanu, jo uzskata, ka td veid vartu novrst partiju savstarpjs domstarpbas un prezidenta ievlšanas procedra ktu caurspdgka, k rezultt tiktu ievlts vispiemrotkais kandidts, nevis tds kandidts, kas simpatiz noteiktai personu grupai, emot vr latviešu pasvumu apmekljot vlšanas un politisk viedoka un izpratnes trkumu, š institta ieviešana vartu radt vairk negatvas sekas, nek pozitvas. R.B. Valsts prstv valsti starptautiski, paraksta lgumus un nosta tos Saeimai ratifikcijai. Valsts prezidents iece Latvijas, k ar pieem citu valstu diplomtiskos priekšstvjus. B.K. Prezidents ir valsts galva. Viam ir jrealiz tautas vienotbas ideja un jprstv valsts starptautiskajs attiecbs. Republikas prezidents nosldz starptautiskos lgumus likum noteiktajos gadjumos un pc Ministru padomes ierosinjuma iece un atce Bulgrijas Republikas diplomtisko un patstvgo misiju vadtjus starptautiskajs organizcijs, un saem akreditcijas un atsaukuma vstules no rzemju diplomtiskajiem prstvjiem sav valst. +/- Btu pozitvi ieviest Latvij šdu VP funkciju, jo tdjdi palielintos VP pilnvaras un viam btu nozmgka loma valsts dzv. R.B. Pc tam, kad Saeima apstiprinjusi izmuma stvokli, Valsts Prezidents uzemas valdbas vadbu. B.K. Šdu reguljumu neparedz. R.B. Ja Valsts prezidents ir izdarjis Satversmes vai citu btisku likuma prkpumu, tad uz ne mazk k puses visu Saeimas loceku priekšlikumu, Saeima var uzskt Valsts prezidenta atlaišanas (impmenta) procedru. Lmums par atlaišanas procedras uzskšanu sagatavojams rakstveid, nordot taj Valsts prezidenta izdart prkpuma btbu un citus btiskus apstkus. B.K. Prezidents un Viceprezidents nevar tikt saukti pie atbildbas par darbbm, kas veiktas pildot pienkumus, izemot valsts nodevbu vai Konstitcijas prkpumu. Impmentu jpieprasa ne mazk k 1/4 no visiem Nacionls Asamblejas locekiem un to jatbalsta vismaz 2/3 no locekiem. Impmentu pret prezidentu vai viceprezidentu ties Konstitucionl tiesa mneša laik pc impmenta iesniegšanas. 3 Constitution of the Republic of Bulgaria, Pieejama: (aplkots ) 9

10 +/- Tautas vltas prezidenta institta gadjum, protams, nepieciešams paredzt iespju ar k atstdint prezidentu, ja tas rkojas pretrun ar sava amata btbu. Šaj gadjum Bulgrijas konstitcija paredz visai optimlu un objektvu veidu šdas procedras veikšanai. R.B. Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecinma uz tiešs valsts prvaldes iestdm, k ar etrdesmit pirm, etrdesmit otr, etrdesmit treš un septidesmit otraj pant paredztajiem gadjumiem jbt ldzparaksttiem no ministru prezidenta vai attiecg ministra, kuri ldz ar to uzemas ldzatbildbu par šiem rkojumiem. B.K. Prezidenta dekrtus apstiprina Ministru prezidents vai ar ieinterestais (saisttais) ministrs. Nav nepieciešams apstiprint tdus dekrtus, kas attiecas uz: Pagaidu valdbas iecelšanu; Ministru prezidenta iecelšana amat; Nacionls Asamblejas atlaišana; Likumprojekta atgriešana Nacionlajai Asamblejai turpmkm debatm; Organizciju un Prezidenta biroja darbinieku iecelšana; Vlšanu vai referenduma ieplnošana; Likuma izsludinšana. +/- Šda sistma nodrošina dubultu atbildbu par aktiem, kas tiek izdoti tiešs valsts prvaldes iestdm, k ar mazina risku, ka kds lmums tiek pieemts noteiktu personu interess. R.B. 62. panta izslgšana [Ja valsti apdraud rjais ienaidnieks, vai ja valst vai ts da ir izclies vai draud izcelties iekšjs nemiers, kurš apdraud pastvošo valsts iekrtu, tad ministru kabinetam ir tiesbas izsludint izmuma stvokli, par to divdesmit etru stundu laik paziojot Saeimas prezidijam, kuram šds ministru kabineta lmums nekavjoties jce priekš Saeimai.] B.G. Prezidents izsludina kara stvokli, gadjum, ja tiek vrsts bruots uzbrukums pret Bulgriju vai ar, kad ir nepieciešami steidzama rcba saska ar internacionlm saistbm vai ar pasludina kara stvokli vai citu rkrtas stvokli, kad Nacionl Asambleja nav sesij un nevar tikt sasaukta. Nacionl Asambleja nekavjoties tiek sasaukta apstiprint lmumu. +/- Izsldzot Satversmes 62. pantu un neieviešot neko jaunu viet, rodas likuma robs, k rezultt var gadties, ka situcij, kad šaj pant mint rcba ir nepieciešama, nav nevienas likum pilnvarotas personas, kas šdu rcbu vartu veikt. Bulgrij mints tiesbas ir nodotas prezidentam, tdjdi palielinot via k valsts galvas pilnvaras un ar reiz ar to atbildbu par šda nopietna lmuma pieemšanu un t sekm. R.B. Tiesnešus iece Valsts Prezidents un vii ir neatceami. Tiesnesi pret via gribu atcelt no amata var Valsts Prezidents viengi likum paredztos gadjumos, pamatojoties uz tiesnešu discplinrkol ijas lmumu vai tiesas spriedumu kriminlliet. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstj savu amatu. B.K. Šdu reguljumu neparedz. 10

11 2. VP funkcijas, kas vl paredztas Bulgrijas konstitcij: 1. ieplno Nacionls Asamblejas (sapulces) un vietjo pašvaldbu vlšanas, nosaka datumu nacionlajiem referendumiem saska ar Nacionls Asamblejas (sapulces) lmumu; 2. pc Ministru padomes ierosinjuma nosaka administratvi teritorilo vienbu robežas un centrus; 3. iece un atce no amata amatpersonas, kas noteiktas likum; 4. piešir ordeus un medaas; 5. piešir, atjauno, atbrvo no un atem Bulgrijas pilsonbu; 6. piešir patvrumu; 7. dzš nepiedzenamus pardus valstij; 8. piešir nosaukumus nacionlas nozmes objektiem un apdzvotm vietm; Lva Lce R.B. Grozjumi 36. Tiesbas izvirzt Valsts prezidenta amata kandidtus ir vismaz desmit tkstošiem balsstiesgu vltju un ikvienai re istrtai politiskajai partijai vai partiju apvienbai no kuras saraksta pdjs Saeimas vlšans ir ievlti deputti. Kandidts, par kuru nobalsojusi vairk nek puse balsotju, uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat. Ja pirmaj balsošanas krt neviens no kandidtiem nesaem šdu vairkumu, rkojama otra vlšanu krta, kur piedals divi kandidti, kas pirmaj krt samuši visvairk balsu. Kandidts, kurš otraj balsošanas krt samis visvairk balsu, uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat. Ja ir nomints tikai viens Valsts prezidenta amata kandidts, viš uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat bez vlšanu organizšanas. BK Art Prezidentu tieši ievl vltji uz piecu gadu ilgu termiu likum noteiktaj krtb. 2. Tiesbas kt par prezidentu ir ikvienam Bulgrijas pilsonim no dzimšanas brža, kas ir vecks par 40 gadiem un kas ir kvalificts, lai vartu tikt ievlts Nacionlaj Asamblej (sapulc), un kurš ir dzvojis valst piecus iepriekšjos gadus pirms vlšanm. 3. Lai tiktu ievlts, kandidtam ir nepieciešams saemt vairk k vienu pusi no dergajiem vlšanu bieteniem, paredzot, ka vairk k puse no vlt tiesgajiem vltjiem ir nodevuši savas balsis vlšans. 4. Ja neviens no prezidenta kandidtiem netiek ievlts, tad septiu dienu laik tiek rkota otr balsošanas krta starp diviem kandidtiem, kas ieguvuši vislielko atbalstu. Uzvaru gst tas kandidts, kas saem vairkumu balsu. 5. Prezidenta vlšanas norisins ne trk k trs mnešus un ne vlk k divus mnešus pirms esoš prezidenta pilnvaru termia beigm. 4 Constitution of the Republic of Bulgaria, Pieejama: (aplkots ) 11

12 6. Konstitucionl tiesa lemj par prezidenta vlšanu likumbas apstrdšanu ne vlk k vienu mnesi pc vlšanm. Satversmes grozjumos noteikts, ka uzskatms par ievltu tas kandidts, par kuru nobalsojusi vairk nek puse balsotju, emot vr to, ka Latvijas iedzvotji ir oti pasvi vlšanu apmeklšan, tad vartu bt situcija, ka nobalso oti maz iedzvotju un vlšanu rezultti nebtu objektvi. Piemrotks btu Bulgrijas konstitcij sniegtais risinjums, ka kandidtam, lai tas tiktu ievlts ir nepieciešams saemt vairk k vienu pusi no dergajiem vlšanu bieteniem, paredzot, ka vairk k puse no vlt tiesgajiem vltjiem ir nodevuši savas balsis vlšans. R.B. Grozjumi 42. Valsts Prezidents ir valsts bruot spka augstkais vadonis. Kara laikam viš iece virspavlnieku. Valsts Prezidents pasludina karu. Šo lmumu nodod Saeimai apstiprinšanai. Valsts Prezidentam ir tiesba spert nepieciešamos militrs aizsardzbas sous, ja kda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrk Latvijas robežm. BK Art Prezidents ir Bulgrijas bruoto spku augstkais virspavlnieks. 2. Prezidents iece un atce bruoto spku augstko komandieri un piešir visus augstks militrs dienesta pakpes, pamatojoties uz Ministru padomes priekšlikumu. 3. Prezidents vada Nacionlo drošbas padomi, kuras statuss ir noteikts ar likumu. 4. Prezidents izsludina visprju vai daju mobilizciju saska ar Ministru padomes priekšlikumu, atbilstoši likumam. 5. Prezidents izsludina kara stvokli, gadjum, ja tiek vrsts bruots uzbrukums pret Bulgriju vai ar,kad ir nepieciešami steidzama rcba saska ar internacionlm saistbm vai ar pasludina kara stvokli vai citu rkrtas stvokli, kad Nacionl Asambleja nav sesij un nevar tikt sasaukta. Nacionl Asambleja nekavjoties tiek sasaukta apstiprint lmumu. Bulgrijas konstitcija nosaka, ka valsts prezidents ir Bulgrijas Bruoto spku virspavlnieks, bet satversmes grozjumos ir noteikts, ka prezidents ir augstkais vadonis un iece virspavlnieku, manuprt, piemrotks btu satversmes grozjumos dotais reguljums par to, ka prezidents iece virspavlnieku, jo tdejdi amat var tikt iecelta persona, kas ir daudz kompetentka militrajos jautjumos, nek prezidents, kuram iespjams nav nekda iepriekšja militra pieredze. Bulgrijas konstitcijas grozjumos oti pareizi ir noteikts ar tas, ka prezidents ne tikai var izsludint kara stvokli, bet ar citu rkrtas stvokli un ar visprju vai daju mobilizciju, jo ir iespjamas ar citas rkrtas situcijas, kad ir jpieem steidzams lmums, ne tikai karš. R.B. Grozjumi 47. Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosinšanas tiesba. BK Art. 98. Republikas prezidents: 12

13 1. ieplno Nacionls Asamblejas(sapulces) un vietjo pašvaldbu vlšanas, nosaka datumu nacionlajiem referendumiem saska ar Nacionls Asamblejas (sapulces) lmumu; 2. uzrun tautu un Nacionlo Asambleju (sapulci); 3. nosldz starptautiskos lgumus likum noteiktajos gadjumos; 4. izsludina likumus; 5. pc Ministru padomes ierosinjuma nosaka administratvi teritorilo vienbu robežas un centrus; 6. pc Ministru padomes ierosinjuma iece un atce Bulgrijas Republikas diplomtisko un patstvgo misiju vadtjus starptautiskajs organizcijs, un saem akreditcijas un atsaukuma vstules no rzemju diplomtiskajiem prstvjiem sav valst. 7. iece un atce no amata amatpersonas, kas noteiktas likum; 8. piešir ordeus un medaas; 9. piešir, atjauno, atbrvo no un atem Bulgrijas pilsonbu; 10. piešir patvrumu; 11. izmanto tiesbas uz apžlošanu; 12. dzš nepiedzenamus pardus valstij; 13. piešir nosaukumus nacionlas nozmes objektiem un apdzvotm vietm; 14. inform Nacionlo Asambleju (sapulci) par pamatproblmm, kas saisttas ar via prerogatvm. BK Art Iniciatva iesniegt konstitucionlo grozjumu likumprojektu pieder ¼ Nacionls Asamblejas loceku un Prezidentam 2. Nacionl Asambleja debat par grozjumu likumprojektu, ne agrk k 1 mnesi un ne vlk k 2 mnešus no datuma, kur tas tika iesniegts. Komentrs: Bulgrijas Konstitcija gan neparedz likumprojekta ierosinšanas tiesbu, bet paredz tiesbu ierosint tikai likumprojekta grozjumus, tpat Bulgrijas konstitcija neparedz ierosint tautas nobalsošanu par likumprojekta ierosinšanu vai grozšanu. R.B. Grozjumi 51. Ja Saeima piemusi lmumu par Valsts prezidenta atlaišanas (impmenta) procedras uzskšanu, lieta tiek nodota izskatšanai Satversmes ties, kura sagatavo atzinumu par to, vai Valsts prezidenta darbbs konstatjami nordtie prkpumi. Pc Satversmes tiesas atzinuma saemšanas Saeima atklt sd izlemj jautjumu par Valsts prezidenta atlaišanu. Valsts prezidents uzskatms par atlaistu, ja par to nobalso ne mazk k divas trešdaas no visiem Saeimas locekiem. Balsojums par Valsts prezidenta atlaišanu ir atklts. Valsts prezidenta atlaišanas procedras krtbu nosaka pašs likums. 13

14 BK Art 103. Prezidents un Viceprezidents nevar tikt saukti pie atbildbas par darbbm, kas veiktas pildot pienkumus, izemot valsts nodevbu vai Konstitcijas prkpumu. Impmentu jpieprasa ne mazk k 1/4 no visiem Nacionls Asamblejas locekiem un to jatbalsta vismaz 2/3 no locekiem. Impmentu pret prezidentu vai viceprezidentu ties Konstitucionl tiesa mneša laik pc impmenta iesniegšanas. Lai Konstitucionl tiesa par vaingu atztu prezidentu vai Viceprezidentu par valsts nodevbu vai Konstitcijas prkpumu, Prezidenta vai viceprezidenta privil ijas tiek apturtas. Neviens nevar Prezidentu vai Viceprezidentu apcietint vai ar uzskt pret viiem kriminlvajšanu. Bulgrijas konstitcija ir noteikts konkrts termiš (1 mnesis)kura laik ir jizskata jautjums par Impmentu, tas ir oti pareizi,un vartu tikt ieviests ar Latvij, lai tiesa šdu jautjumu izskattu tri un efektgi un lieta neievilktos prlieku ilgi. Tpat oti pareizi Bulgrijas Konstitcij ir noteikts, ka uz to laiku lai tiesa atztu par vaingu prezidentu par valsts nodevbu vai Konstitcijas prkpumu, Prezidenta privil ijas tiek apturtas. R.B. Grozjumi 56. Ministru kabinetu sastda persona, kuru iece Valsts Prezidents. BK Art Pc konsultcijm ar parlamentrajm grupm prezidents iece premjerministra amata kandidtu, ko amatam nominjusi partija, kurai Nacionlaj Asamblej (sapulc) ir lielkais vietu skaits, lai veidotu valdbu. 2. Ja premjerministra kandidts nespj izveidot valdbu septiu dienu laik, prezidents uztic šo pienkumu otras lielks parlamentrs grupas izvirztajam premjerministra amata kandidtam. 3. Ja ar jaunais premjerministra amata kandidts nespj izveidot valdbu iepriekšj paragrf mintaj termi, prezidents uztic šo pienkumu vienas no mazkum esošs parlamentrs grupas izvirztajam premjerministra amata kandidtam. 4. Ja konsultcijas izrds veiksmgas, prezidents ldz Nacionlo Asambleju (sapulci) apstiprint premjerministra amata kandidtu. 5. Ja netiek pankta vienošans par valdbas izveidi, prezidents iece komandant valdbu, atlaiž Nacionlo Asambleju (sapulci) un ieplno jaunas vlšanas Art. 64 para 3. noteiktaj termi. Prezidenta lmum par Nacionls Asamblejas (sapulces) atlaišanu nosakms ar jaunu visprjo vlšanu datums. 6. Valdbas veidošanas procedra, kas nostiprinta iepriekšjos paragrfos, ir jpiemro gadjumiem, kas noteikti Art. 111 para 1. 14

15 7. un 6. punkt noteiktajos gadjumos Prezidents nedrkst atlaist Nacionlo Asambleju (sapulci) sava amata termia pdjos trs mnešos. Ja parlaments nespj izveidot valdbu noteiktaj period, prezidents iece komandant valdbu. Komentrs: Bulgrijas konstitcija praktiski neparedz prezidentam izvli attiecb uz personu kas sastds valdbu, jo amat tiek iecelta t persona, kuru ir nominjusi konkrta partija, kas samusi visvairk balsu. Manuprt, oti pareizi ir sastdta shma k rkoties, ja jaunais Ministru prezidenta kandidts nav spjgs sastdt valdbu. R.B. Grozjumi 71. Desmit dienu laik, skaitot no likuma pieemšanas Saeim, Valsts Prezidents motivt rakst Saeimas priekšsdtjam var prast likuma otrreizju caurlkošanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to atkrtoti ar ne mazk k divu trešdau balsu vairkumu, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt. BK Art Saska ar noteikumu, kas ieviests Art.88. para 3., Prezidentam ir tiesbas atgriezt likumprojektu, nordot savus iemeslus Nacionlajai Asamblejai turpmkm debatm, kuras nevar tikt atteiktas. 2. Lai no jauna pieemtu šdu likumprojektu nepieciešams, lai to pieprastu vairk nek puse no Nacionls asamblejas locekiem. 3. Nacionls Asamblejas sagatavoto jauno likumprojektu, Prezidents izsludina septiu dienu laik pc t saemšanas. Komentrs: Bulgrijas Konstitcij ir noteikts, ka ja prezidents prasa otrreizju likuma caurlkošanu, tad tas nevar tikt atteikts. Šds reguljums labi dertu ar Latvijai, grozjumos šda situcija nemaz nav paredzta, ka prezidentam var tikt atteikts no jauna caurskatt likumu. Td, lai prezidenta prasba caurskatt likumprojektu no jauna nebtu tikai formalitte, tad btu labi ieviest ar šdu nordi, ka atteikt likuma caurskatšanu no jauna nevar. 15

16 1.3. Francija Gunta Vvere J-4 Kristaps Skrebs J-6 Saska ar Francijas Konstitcijas 6.pantu Francijas prezidentu ievl tiešs, visprjs vlšans uz pieciem gadiem. 5 Ldz pat 2002.gadam Francijas prezidentu ievlja uz 7 gadiem, bet sakar ar 2000.gada 24.septembr veiktajiem labojumiem prezidenta pilnvaru termiš tika samazints no 7 uz 5 gadiem, un pirms prezidenta vlšanas ar šdu sasintu pilnvaru termiu notika 2002.gad. Šd veid, labojot prezidenta pilnvaru termiu tika m ints un pankta kohabitcijas novršana, šo pilnvaru termiu pieldzinot ar parlamenta apakšpaltas un valdbas pilnvaru termiu. 6 Bez tam prezidenta vlšanu krtba tiek regulta ar specila tiesbu akta paldzbu. Ldz ar to var secint, ka vlamo grozjumu saturs, kas ietverts 35.pant Valsts prezidentu ievl tauta uz pieciem gadiem visprgs, vienldzgs, tiešs un aizklts vlšans. Vlšanu krtbu nosaka atsevišs likums, ir ldzgs ar Francijas prezidenta ievlšanas krtbu. Proti, šs vlšanas regul atsevišs likums un pilnvaru termiš ir 5 gadi, un prezidentu ievl tauta tiešs un visprjs vlšans. Raksturojot Francijas prezidenta vlšanas, ts japzm ar jdzienu divu krtu vlšanu sistma. Lai prezidenta kandidts tiktu uzskatts par ievltu jau pirmaj vlšanu krt, tam jiegst absolts balsu vairkums (tas nozm, ka vairk k 50%). Ja neviens no kandidtiem neiegst absolto balsu vairkumu jau pirmaj vlšanu krt, tad 14. dien pc pirms vlšanu krtas tiek rkota otr vlšanu krta, kur piedals tie divi prezidenta amata kandidti, kuri samuši lielko balsu skaitu pirmaj vlšanu krt. Tas prezidenta amata kandidts, kurš otraj vlšanu krt iegst balsu vairkumu, tiek uzskatts par ievltu (Francijas Konstitcijas 7. pants). 7 Lai persona tiktu atzta oficili par prezidenta kandidtu, potencilajam kandidtam jsaem vismaz 500 paraksttas piekrišanas no 30 Francijas administratvo teritorilo vienbu jeb departamentu prstvjiem (kopum Francija ir sadalta administratvs vienbas jeb departamentos), k ar no aizjras departamentu prstvjiem. Bez tam ne vairk k 10% no š 500 prstvju kopj 5 Constitution of October 4, Pieejams: (aplkots ) 6 France Constitution. Pieejams: (aplkots ) 7 Constitution of October 4, Pieejams: (aplkots ); France's presidential election system. Pieejams: (aplkots ) 16

17 skaita nevar bt no viena administratv departamenta. Š procedra nodrošina to, ka nenopietni jeb preczk mazk svargi kandidti nepiedals vlšans. 8 Pc grozjumiem Satversmes 36. pants paredztu to, ka vismaz desmit tkstošiem balsstiesgu vltju un ikvienai re istrtai politiskajai partijai vai partiju apvienbai, no kuras saraksta pdjs Saeimas vlšans ir ievlti deputti, ir tiesbas izvirzt Valsts prezidenta amata kandidtus. K redzams no iepriekšmint Francijas reguljuma, tad attiecb uz valsts prezidenta kandidatras izvirzšanu pastv noteikti kvantittes ierobežojumi, kas saistti ar ar zinmu aktivitti no tautas puses, kas tdjdi ar paredz ciešku prezidenta saikni ar tautu. Ar Francij prezidenta kandidatras izvirzšanas mehnisms ir ldzgs potencilajam Satversmes 36.pant ietvertajam mehnismam, bet katr valst t saturs kvantitatvi un kvalitatvi atširas. Pamatojoties uz Francijas Konstitcijas 6. pantu neviens nevar ieemt prezidenta amatu ne vairk k divus termius. 9 Francijas prezidenti Miterns un Širaks ir viengie prezidenti Francijas vstur, kuri prezidenta amat bijuši divus pilnvaru termius (Miterns kopum 14 gadus, bet Širaks 12 gadus prezidenta posten). Grozjumos Satversmes 39.pant paredzts, ka viena un t pati persona nevar bt par Valsts Prezidentu ilgk k divus termius no vietas. Šds pilnvaru termia ierobežojums ir atširga no Francij esoš, t k tiek paredzts divu termiu ierobežojums vispr, bet Latvij tas ir divu termiu ierobežojums pc krtas. Tpc jsecina, ka Francij prezidenta pilnvaru termia ierobežojums ir stingrks. Francijas prezidentam piemt triju veidu pilnvaras: tdas, kas ietilpst prezidenta ekskluzvaj kompetenc (šs funkcijas prezidents steno brvi un neatkargi no citiem), tdas, kuras realizjot nepieciešams valdbas vadtja vai attiecga ministra paraksts (kontrasigncija); tpat ar prezidents ir atsevišu institciju vadtjs. 10 Francijas prezidents nodrošina Francijas Konstitcijas ievrošanu, piencgu valsts prvaldes funkcionšanu un valsts kontinuitti. Prezidents ir valsts neatkarbas, teritorils integrittes un lgumu ievrošanas garants (Francijas Konstitcijas 5. pants). 11 Š panta kopsakar ar konstitcijas 16. pantu prezidents var spert attiecgus sous, k, piemram, konsultties ar premjerministru, Nacionls Asamblejas prezidentu vai Konstitucionlo padomi, lai nodrošintu starptautisko lgumu ievrošanu, ja pastv pamatotas bažas vai pat briesmas, ka šie lgumi var 8 French presidental election. Pieejams: (aplkots ) 9 Constitution of October 4, Pieejams: (aplkots ) 10 Powers and remits. Pieejams: html (aplkots ) 11 Constitution of October 4, Pieejams: (aplkots ) 17

18 netikt ievroti. Tpat Francijas prezidents iece vstniekus, k ar akredit citu valstu vstniekus Francij (Francijas Konstitcijas 14. pants). Francijas prezidents nosldz un apstiprina starptautisks vienošans, k ar viam ir jbt informtam par tm starptautiskajm vienošanm, kas netiek pakautas via apstiprinšanai (Francijas Konstitcijas 52. pants). Saska ar iespjamo Satversmes 41. pantu Latvijas prezidentam ir pilnvaras iecelt un pieemt diplomtiskos priekšstvjus, kas ir vis pasaul pieemta valsts prezidenta prerogatva un Francija tpat k Latvija nav tam izmums. Francijas Konstitcijas 5.pants ietver oti btisku teikumu, ka prezidents ir noslgto starptautisko lgumu garants. Un tdjdi ar no š prezidenta aspekta definjuma, izriet oti plašas pilnvaras starptautisko lgumu noslgšan un uzraudzb. Iespjams, ka prezidenta k starptautisko lgumu ievrošanas garanta definjums ir jiestrd ar Satversm t k prezidents ir persona, kurš primri prstv valsti starptautiski un kuram ar ir iespjams juzemas zinma atbildbas kompetence starptautisko lgumu ievrošanas jom. Atbilstoši pusprezidentlai valsts iekrtai, kda pastv Francij, tad gluži saprotami un lo iski ir tas, ka Francijas prezidents iece premjerministru un pamatojoties uz premjerministra ieteikumu viš iece ar valdbas locekus. Saska ar Francijas Konstitcijas 9. pantu prezidentam ir tiesbas vadt Ministru padomi. 12 Tau prezidentu nevar nekd zi uzskatt par valdbas vadtju, jo k šda persona darbojas prezidenta ieceltais premjerministrs. Francijas Konstitcijas 9.pants prezidentu apzm par nozmgko publisks varas subjektu. 13 Satversmes 56. pants paredz, ka Ministru kabinetu sastda persona, kuru iece Valsts Prezidents. Tomr Latvij atbilstoši parlamentras iekrtas btbai valdba ir primri atbildga parlamenta priekš un sekundri ar valsts prezidentam. Saska ar Satversmes 59.pantu Ministru prezidentam un ministram jatkpjas, kad Valsts prezidents to prasa. Rezumjot iepriekšminto, domjams, ka tik plašas prezidenta pilnvaras attiecb uz valdbas sastdšanu nevartu tikt izmantotas Latvij, kas ir parlamentra valsts. Šdas prezidenta pilnvaras ir atbilstošas Francij t k šeit pastv pusprezidentlas valsts modelis. Francijas prezidents ir Francijas bruoto spku virspavlnieks un viš vada augstk nacionls aizsardzbas padomes un komitejas (Francijas Konstitcijas 15. pants), tpat prezidents iece militrpersonas (Konstitcijas 13. pants), tomr šda augstko militrpersonu iecelšana notiek Ministru padom valdb. Tas nozm, ka t nav prezidenta ekskluzv funkcija iecelt augstk lmea militrpersonas. Deklarciju par kara pieteikšanu var pieemt tikai parlaments un prezidenta pilnvaras šaj zi ir ierobežotas. Par Francijas uzbrukumu citai valstij Francijas valdba zio parlamentam ne 12 Powers and remits. Pieejams: html (aplkots ) 13 Balodis R. Francijas Republikas savdabg konstitcija. Jurista Vrds, novembris, nr.42(347), 13.lpp. 18

19 vlk k trs dienu laik pc iebrukuma skuma, sniedzot informciju par iebrukuma iemesliem; pastv ar nosacjums, ka š informcija var izraist debates, tau nevar tikt pakauta balsošanai. Ja Francijas uzbrukums citai valstij paredzts ilgks k 4 mnešus, tad parlamentam ir jakcept uzbrukuma lmums un valdba var lgt Nacionlo Asambleju pieemt galgo lmumu (Konstitcijas 35. pants). 14 Bez tam Francijas prezidentam ir tiesbas pavlt izmantot kodolierous. Saska ar piedvto Satversmes 42. pantu Valsts Prezidents ir valsts bruoto spku augstkais vadonis. Tomr piedvtaj Satversmes 42. pant piedvts prezidenta plašs pilnvaras ir vrtjamas diezgan ierobežoti. Vrtjot ts no Francijas prezidenta institta reguljuma skatu punkta, jteic, ka Francij pieteikt karu var tikai parlaments. Bez tam nepieciešamie militrie soi var tikt veikti nekavjoties, bet ar noteikumu, ka par tiem vlk tiek ziots parlamentam. Nepieciešamo militro aizsardzbas paskumu veikšan Francijas prezidentam, k spcgai publiskai personai (ar valdbas darbb), ir plašas pilnvaras un viš šin zi var rkoties bez parlamenta akcepta. Satversmes 42. pants šobrd pašreiz piedvtaj redakcij paredz prk plašas prezidenta pilnvaras, kas neatbilst parlamentras valsts modelim un ar tik plašas pilnvaras nav sastopamas td pusprezidentl valst k Francija. Td iespjams, ka Satversmes 42.pant drzk vartu tikt ietvert ldzgks reguljums, kds tas ir Francijas Konstitcijas 35.pant. Francijas Republikas prezidents izsludina likumus 15 dienu laik pc to saemšanas. Viam ir tiesbas ldz š termia iestšans brdim likumu nostt atpaka parlamentam, lai tas atsk debates par konkrto likumu. Parlaments šdas debates nevar atteikt (Francijas Konstitcijas 10. pants). Pamatojoties uz piedvto Satversmes 71. panta redakciju, Valsts prezidents var prast otrreizju likuma caurlkošanu desmit dienu laik, skaitot no likuma pieemšanas Saeim. Šeit vartu viengi piebilst, ka Francij šis termiš ir noteikts 15 dienas. Bet jebkur gadjum, šdas pilnvaras prezidentam prast likuma otrreizju caurlkošanu parlament ir abs valsts. Francijas prezidentam piemt pilnvaras atlaist Francijas parlamenta apakšpaltu Nacionlo asambleju, pirms tam konsultjoties ar Francijas premjerministru un abu parlamenta paltu priekšsdtjiem (Konstitcijas 12. pants). Tomr pc tam, kad prezidents ir izmantojis šo savu prerogatvu, viš nevar turpmk gada laik vlreiz atlaist parlamenta apakšpaltu. Saska ar Satversmes 48. pantu Valsts Prezidentam ir tiesba atlaist Saeimu. Tad izsludinmas jaunas Saeimas vlšanas, kurm jnotiek ne vlk k divus mnešus pc Saeimas atlaišanas. Valsts Prezidents var izmantot šo tiesbu ne agrk k sešus mnešus pc pdjm 14 Constitution of October 4, Pieejams: (aplkots ) 19

20 Saeimas vlšanm un ne vlk k sešus mnešus pirms nkamajm Saeimas vai Valsts Prezidenta vlšanm. Francijas Konstitcijas 12. pants nosaka, ka prezidents parlamentu var atlaist pirms tam, konsultjoties ar premjerministru. Pamatojoties uz iespjamo Satversmes 48. panta redakciju, Latvijas Valsts Prezidentam netiek izvirzts priekšnosacjums konsultties ar valdbas vadtju, tau iespjams šds priekšnoteikums btu ietverams ar Latvijas Satversmes 48. panta tekst. Francijas prezidents ir pilnvarots veikt noziedznieku apžlošanu (Francijas Konstitcijas 17. pants). Francijas prezidentam ir diezgan plašas pilnvaras konstitucionls kontroles ietvaros, jo prezidents iece trs no kopskait deviiem Konstitucionls Padomes locekiem. Bez tam tieši Francijas Republikas prezidents iece tieši Konstitucionls padomes prezidentu, kam neizširta balsojuma gadjum ir izširoš balss. Visi bijušie Francijas republikas prezidenti ex officio uz mžu ir Konstitucionls Padomes loceki (Konstitcijas 56.pants). Pirms likuma izsludinšanas prezidentam ir tiesbas to nostt izskatšanai Konstitucionlajai padomei. Francijas Republikas prezidentam ir tiesbas sasaukt un slgt parlamenta rkrtas sdes (Francijas Konstitcijas 30.pants). Sakar ar Francijas Republikas 1958.gada konstitcijas grozšanas krtbu t pieskaitma stingrajm konstitcijm, jo tiesbas ierosint konstitucionlos grozjumus (konstitcijas grozšanas iniciatva) saska ar konstitcijas 89.pantu piemt tikai valsts prezidentam, kas to dara pc premjerministra vai parlamenta loceku priekšlikuma. Jpiebilst: ja grozjumus prezidentam iesaka ierosint parlamentrieši, tad saska ar Konstitcijas 89.panta otro dau abs Francijas parlamenta palts jbt apstiprintiem identisk redakcij. Šo konstitucionlo labojumu ratifikcija var tikt veikta divos veidos: - tautas nobalsošana, kur nepieciešams gt vienkršu balsu vairkumu; - specili šim nolkam tiek sasaukts Francijas Konstitucionlais Kongress, kurš ar trs ceturtdam balsu vairkumu pieem grozjumus Francijas konstitcij. Parasti tieši valsts prezidents ir tas, kas var izvlties vienu no šiem veidiem. 15 Satversmes grozjumi Tautas vlts prezidents 1.Grozjumi, kuri ir ldzgi ar Francij pastvošo krtbu. 35. (Šds grozjums sakrt ar Francijas konstitcij minto krtbu. Ar Francij prezidenta ievlšanas krtbu regul specils tiesbu akts.) 41. (Francij prezidents, ja tie nav pretrun ar konstitciju, lgumus var nodot tautas nobalsošanai.) 48. (Francijas prezidentam ir tiesbas atlaist Nacionlo sapulci.) 15 Balodis R. Francijas Republikas savdabg konstitcija. Jurista Vrds, novembris, nr.42(347), 13.lpp. 20

21 (Francij tas darms 15 dienu laik.) Atširgi: 84. Tiesnešus iece Valsts Prezidents un vii ir neatceami. Tiesnesi pret via gribu atcelt no amata var Valsts Prezidents viengi likum paredztos gadjumos, pamatojoties uz tiesnešu discplinrkol ijas lmumu vai tiesas spriedumu kriminlliet. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstj savu amatu. (Francij prezidents ir tiesu varas neatkarbas garants, tau krtba Francij nedaudz atširas. Tiesnešu iecelšanu nosaka organic act, un taj piedals The Conseil Superieur (Francijas Konstitcijas 64.pants)). 44. Pc tam, kad Saeima apstiprinjusi izmuma stvokli, Valsts Prezidents uzemas valdbas vadbu. 75. Ja Saeima ar ne mazk k divu trešdau balsu vairkumu pieem likuma steidzambu, tad tas ir izsludinms ne vlk k septt dien pc tam, kad Prezidents pieemto likumu samis. Izvrtjums: Francijas valsts reguljums daji dertu k piemrs Latvijai, ieviešot šdus grozjumus, jo piedvtie grozjumi sakrt ar Francijas konstitciju, tau rodas jautjums attiecb uz grozjumu 48. pantu, kas dod prezidentam tiesbas atlaist Saeimu. Francij prezidentam ir tiesbas atlaist Nacionlo sapulci. Gadjum, ja prezidentam ir tiesbas atlaist Saeimu, vai tad nerodas situcija, ka prezidenta politisk prliecba prlieku spj ietekmt Latvijas iedzvotja demokrtijas izpratni? Varbt Latvijai ar btu nepieciešams ieviest divpaltu parlamentu? Ieviešot paredztos Satversmes grozjumus, vartu emt vr no Francijas tiesisk reguljuma un izvrtt sekojošo: 1. Saistb ar prezidenta kandidatras izvirzšanu jteic, ka piedvtais balsstiesgo vltju cenzs ir prk augsts un kandidta izvirzšana no politisks partijas, norda uz prezidenta turpmku darbbas saistbu ar parlamenta pozcijas un opozcijas attiecbu. Tieši Francijas piemrs š reguljuma ietvaros btu emams iespjams vr, paredzot iespjas vai nu mazkam vltju skaitam izvirzt savu kandidatru vai ar izvirzšanas iespju saistot ar vietjo pašprvalžu vadtju rcbas iespjm. 21

22 2. Satversmes 42.pants šobrd pašreiz piedvtaj redakcij paredz prk plašas prezidenta pilnvaras, kas neatbilst parlamentras valsts modelim un ar tik plašas pilnvaras nav sastopamas td pusprezidentl valst k Francija. Td iespjams, ka Satversmes 42.pant drzk vartu tikt ietvert ldzgks reguljums, kds tas ir Francijas Konstitcijas 35.pant. Proti, btu saglabjams tas, ka karu pieteikt var tikai saska ar parlamenta lmumu, bet tltjus nepieciešamos militros sous var veikt izpildvara valdba (konsultjoties ar valsts prezidentu), par to pc tam atbilstoš veid, saemot akceptu no parlamenta puses. 3. Satversmes 48.pant, iespaidojoties no Francijas reguljuma, btu iestrdjams prezidenta pienkums iepriekš konsultties ar valdbas vadtju par iespjamo parlamenta atlaišanu. 22

23 1.4. rija Zane &aplinska Linda Laure Dace Dubovska 35. Valsts prezidentu ievl tauta uz pieciem gadiem visprgs, vienldzgs, tiešs un aizklts vlšans. Vlšanu krtbu nosaka atsevišs likums. rij Valsts prezidentu tiešs aizklts un proporcionls vlšans ievl pilsoi uz septiiem gadiem, Latvij - ievl tauta visprgs, vienldzgs, tiešs, aizklts vlšans uz pieciem gadiem Tiesbas izvirzt Valsts prezidenta amata kandidtus ir vismaz desmit tkstošiem balsstiesgu vltju un ikvienai re istrtai politiskajai partijai vai partiju apvienbai no kuras saraksta pdjs Saeimas vlšans ir ievlti deputti. Kandidts, par kuru nobalsojusi vairk nek puse balsotju, uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat. Ja pirmaj balsošanas krt neviens no kandidtiem nesaem šdu vairkumu, rkojama otra vlšanu krta, kur piedals divi kandidti, kas pirmaj krt samuši visvairk balsu. Kandidts, kurš otraj balsošanas krt samis visvairk balsu, uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat. Ja ir nomints tikai viens Valsts prezidenta amata kandidts, viš uzskatms par ievltu Valsts Prezidenta amat bez vlšanu organizšanas. rijas konstitcij ir noteikts, ka ikviens prezidenta amata kandidts, izemot bijušo prezidentu vai prezidentu, kuram beidzas pilnvaras, ir jizvirza: ne mazk k divdesmit personm, kuras taj laik ir vienas no Parlamenta paltas locekiem; ne mazk k etrm administratvo apriu (county) padomm. Bijušais prezidents vai prezidents, kuram izbeidzas pilnvaras var nomint pats sevi; Prezidentu ievl tiešs un aizklts vlšans, savukrt Latvij vismaz desmit tkstoši balsstiesgo vltju un ikviena re istrta politisk partija vai partiju apvienba, kuras sarakst pdjs Saeimas vlšans ir ievlti deputti. 39. Viena un t pati persona nevar bt par Valsts Prezidentu ilgk k divus termius no vietas. Pilnb rijas konstitcija sakrt ar Baloža grozjumiem, ja tiek nomints tikai viens Valsts prezidenta amata kandidts, tad viš ir uzskatms par ievltu bez vlšanu rkošanas, k ar nosacjums, ka viena persona par prezidentu nevar bt ilgk par diviem termiiem. Šda krtba nodrošina prezidenta funkciju efektvku pildšanu un novrš varas koncentršanu vienas personas roks, respektjot sabiedrbas labkljbas intereses. 41. Valsts Prezidents prstv valsti starptautiski, paraksta lgumus un nosta tos Saeimai ratifikcijai. Valsts Prezidents iece Latvijas, k ar pieem citu valstu diplomtiskos priekšstvjus. 42. Valsts Prezidents ir valsts bruot spka augstkais vadonis. Kara laikam viš iece virspavlnieku. Valsts Prezidents pasludina karu. Šo lmumu nodod Saeimai apstiprinšanai. 16 Constitution of Ireland Article 12, Adopted on: 1 July Pieejama: (aplkota ) 23

Microsoft Word - Jurmala 2006 management report.doc

Microsoft Word - Jurmala 2006 management report.doc VALSTS FONDTO PENSIJU SHMAS LDZEKU IEGULDJUMU PLNS AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala GADA PRSKATS PAR 2006. GADU AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 1_1_lekc_statist.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - 1_1_lekc_statist.ppt [Compatibility Mode] Eiropas vienot ā izglītības telpa politika un tendences Prof. Andrejs Rauhvargers, Latvijas Rektoru Padomes ģenerālsekretārs Tel. 67034338, e-pasts rp@lanet.lv; andrejs.rauhvargers@l u.lv http://www.aic.lv/ar/mag

Sīkāk

Microsoft Word - Filmu_ekonomiskais_potenc_Kompl_2001.doc

Microsoft Word - Filmu_ekonomiskais_potenc_Kompl_2001.doc LATVIJAS ZINTU AKADMIJAS EKONOMIKAS INSTITTS Bezpeas organizcija sabiedrba ar ierobežotu atbildbu, re.nr. 40003324342 Akadmijas laukums 1, LV-1050, Rga, Latvija; tel.7222830, fax/tel 7820608, e-pasts:

Sīkāk

WF47TUP6WP a.pdf

WF47TUP6WP a.pdf PPSS Uzvedbas stila profils Personalizts apraksts un veiksmes stratijas Visprjs raksturojums Veiksmgu attiecbu veidošanas stratijas Attiecbas ar cilvkiem un vidi Vadbas stratijas K vadt citus Stratijas,

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Prezentacija_VeA_Rekt_pad_Valmieraa_2008.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - Prezentacija_VeA_Rekt_pad_Valmieraa_2008.ppt [Compatibility Mode] Prvaldbas un kvalittes vadbas jautjumu risinana Ventspils Augstskol Profesors Jānis Vucāns rektors Rektoru padome, 23.05.2008. Ventspils Augstskola ( VeA ) dibinta 1997.gad k valsts augstskol a dibinanas

Sīkāk

Touch metodika LV

Touch metodika LV Latvijas Lietuvas p!rrobe"u sadarb#bas programma 2007 2013 Projekts Jauna sporta veida ievie$ana Zemgales un %au&u re'ionos jaunie$u akt#va un vesel#ga dz#ves veida atbalstam APM(C)BU PROGRAMMA (Touch

Sīkāk

Valsts Prezidenta funkcijas

Valsts Prezidenta funkcijas Latvijas Republikas Valsts Prezidenta funkcijas 12. Saeimas Juridiskās komisijas Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai 2015.gada 12.maijs (Saeima, Sarkanā zāle) POLITISKAS

Sīkāk

Microsoft Word - ekodok0506pasn.doc

Microsoft Word - ekodok0506pasn.doc 1 DAUGAVPILS UNIVERSITTE SOCILO ZINTU FAKULTTE EKONOMIKAS KATEDRA Doktora studiju programma EKONOMIKA Programmas kods - 5131003 Programmas direktors Dr.habil.oec., prof. Nikolajs Baranovskis APSTIPRINTA

Sīkāk

baldones_2_gatisK.xls

baldones_2_gatisK.xls ENERGOEFEKTIVITTES PASKUMU NOVRTJUMS DZVOJAM KA BALDONES IEL 2, IECAV Rga, 2007 novembris/decembris SATURS MJOK'A ENERGOAUDITA ATSKAITE...3 1.daa - pamatinform$cija...3 2.daa - apsekot$ja zi,ojums...4

Sīkāk

infografika-valsts prezidenta ievēlesanas

infografika-valsts prezidenta ievēlesanas VALSTS PREZIDENTA IEVĒLĒŠANA Latvijas Valsts prezidents Latvijas augstākā amatpersona 51 BALSS 4 GADi Ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss Ievēlē Saeima uz četriem gadiem 8 GADI Ievēlēšanu

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

Lapa 1 no 10 VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2007 15.02.1922. likums "Latvijas Republikas Satversme" ("LV", 43, 01.07.1993.) [spēkā ar 07.11.1922.] ar grozījumiem: 21.03.1933. likums [spēkā ar 21.03.1933.];

Sīkāk

CL2011Y0224LV _cp 1..1

CL2011Y0224LV _cp 1..1 02011Y0224(01) LV 01.04.2017 002.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:

Sīkāk

LIKUMI.LV

LIKUMI.LV This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA

Sīkāk

Iestādes ieskats un rīcības brīvības konteksts

Iestādes ieskats un rīcības brīvības konteksts Satversmes 3.nodaļa «Valsts prezidents» 12. SAEIMAS JURIDISKĀS KOMISIJAS DARBA GRUPA VALSTS PREZIDENTA PILNVARU UN IEVĒLĒŠANAS KĀRTĪBAS IZVĒRTĒŠANAI 2015.GADA 6.OKTOBRIS (SAEIMA, SARKANĀ ZĀLE) 1 SATVERSMES

Sīkāk

Microsoft Word - Noteikumi_Dizaina pakalpojumi_

Microsoft Word - Noteikumi_Dizaina pakalpojumi_ VAS STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA Tirgus izpētes Dizaina pakalpojumu sniegšana VAS Starptautiskā lidosta Rīgā (Identifikācijas Nr. TI-13/60) NOTEIKUMI M rupes novad 1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA 1.1. Pasūtītājs

Sīkāk

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

Microsoft Word - Vēlēšanu nolikums projekts.docx

Microsoft Word - Vēlēšanu nolikums projekts.docx Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS LU Studentu padomes 2006.gada

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

2009.gada 13.jūlijā Saistošie noteikumi Nr. 13 SAULKRASTU NOVADA PAŠVALDĪBAS NOLIKUMS Grozījumi ar: SND saistošajiem noteikumiem Nr.18 SND

2009.gada 13.jūlijā Saistošie noteikumi Nr. 13 SAULKRASTU NOVADA PAŠVALDĪBAS NOLIKUMS Grozījumi ar: SND saistošajiem noteikumiem Nr.18 SND 2009.gada 13.jūlijā Saistošie noteikumi Nr. 13 SAULKRASTU NOVADA PAŠVALDĪBAS NOLIKUMS Grozījumi ar: SND 26.08.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.18 SND 30.09.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.23 SND 26.01.2011.

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS FAKSS E-PASTS gad

LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS FAKSS E-PASTS gad LATVIJAS BANKAS PADOME K. VALDEMĀRA IELA 2A RĪGA LV-1050 LATVIJA TĀLRUNIS +371 67022300 FAKSS +371 67022420 E-PASTS INFO@BANK.LV WWW.BANK.LV 2018. gada 20. septembrī Kārtība (iekšējie noteikumi) Nr. 279/3

Sīkāk

Valmieras novada fonda statūti

Valmieras novada fonda statūti Reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā Rīgā, 201.gada. ar Nr. 40008093066 N o d i b i n ā j u m a «V A L M I E R A S N O V A D A F O N D S» s t a t ū t i Statūti apstiprināti dibināšanas sapulcē

Sīkāk

Kā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā

Kā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā VALSTS ATBILDĪBA PAR NEPAREIZIEM TIESU NOLĒMUMIEM SAISTĪBĀ AR ES TIESĪBU PIEMĒROŠANU SANDIJA NOVICKA, zvērinātu advokātu birojs Lejiņš, Torgāns un Partneri zvērināta advokāta palīdze Tiesu pienākums piemērot

Sīkāk

Sabiedriskās organizācijas

Sabiedriskās organizācijas Statūtu grozījumi apstiprināti LaMSF Kongresā Rīgā, 2013.gada 16.martā Reģistrēts Biedrību un nodibinājumu reģistrā Rīgā, 2013.gada 2.aprīlī Ar. Nr. 40008022951 Biedrība Latvijas Motosporta Federācija

Sīkāk

Latvijas Republika LIELVĀRDES NOVADA DOME Reģ.Nr , Raiņa iela 11A, Lielvārde, Lielvārdes novads, LV-5070, tel , fakss , e-

Latvijas Republika LIELVĀRDES NOVADA DOME Reģ.Nr , Raiņa iela 11A, Lielvārde, Lielvārdes novads, LV-5070, tel , fakss , e- Latvijas Republika LIELVĀRDES NOVADA DOME Reģ.Nr.90000024489, Raiņa iela 11A, Lielvārde, Lielvārdes novads, LV-5070, tel. 65053370, fakss 65053775, e-pasts: dome@lielvarde.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI Lielvārdē

Sīkāk

Casco_HydroStop_SDS_2.0_lvLV

Casco_HydroStop_SDS_2.0_lvLV 1. IEDA A: Vielas/mais juma un uz m jsabiedr bas/uz muma identific šana 1.1 Produkta identifikators Tirdzniec bas nosaukums : 1.2 Vielas vai maisjuma attiecgi apzintie lietošanas veidi un tdi, ko neiesaka

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

Avots:Jurista Vārds Autors: Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents Datums: Lappuse:23-25 Prezidenta Zatlera jaunā interpr

Avots:Jurista Vārds Autors: Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents Datums: Lappuse:23-25 Prezidenta Zatlera jaunā interpr Avots:Jurista Vārds Autors: Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents Datums: 23.03.2010 Lappuse:23-25 Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija Jauna konstitūcija arī vēlētājiem liegtu iespēju

Sīkāk

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak 1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss 65237751, e-pasts akniste@akniste.lv Aknīstē 2017.gada 24.aprīlī ZIŅOJUMS

Sīkāk

Bērnu un ģimenes lietu ministrijai

Bērnu un ģimenes lietu ministrijai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2010. GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Jelgavas novada bāriņtiesa Pasta adrese Pasta iela 37, Jelgava LV 3001 Bāriņtiesas priekšsēdētājs

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

AM_Ple_Rules

AM_Ple_Rules 7.12.2016 A8-0344/343 Nr. 343 Isabella Adinolfi, Fabio Massimo Castaldo, David Borrelli 4. nodaļa 167. pants 1. punkts Attiecīgais deputāts divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par Parlamenta priekšsēdētāja

Sīkāk

Padomes 1968

Padomes 1968 Šis teksts ir Eiropas Kopienu normatīvā akta tulkojums latviešu valodā, kas veikts Tulkošanas un terminoloģijas centrā. Tulkojums nerada nekādas tiesības un neuzliek nekādas saistības. Juridiski saistoši

Sīkāk

Noraksts

Noraksts NORAKSTS Lieta Nr.A420800910 SKA-568/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 2.jūlijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore L.Slica senatore J.Briede

Sīkāk

Saistošie noteikumi Nr

Saistošie noteikumi Nr APSTIPRINĀTI Ādažu novada domes sēdē 31.05.2016. (protokols Nr.9 27) SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ādažos, Ādažu novadā 2016.gada 31.maijā Nr.16/2016 Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu

Sīkāk

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

LATVIJAS UNIVERSITĀTE LATVIJAS UNIVERSITĀTE Latvijas Universitātes aģentūras Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža nolikums APSTIPRINĀTS ar LU Senāta 27.02.2012. lēmumu Nr. 198 Ar grozījumiem, kas izdarīti līdz

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠ

LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠ LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS 2010. gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠANU GAITAS PROTOKOLS Vēlēšanu iecirkņa komisijas sastāvs:

Sīkāk

Pielikums

Pielikums Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs (Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1491 redakcijā) BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2013. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS KANDAVAS NOVADA DOME Dārza ielā 6, Kandavā, LV 3120 Reģ. Nr , Tālrunis , , Fakss , e-pasts:

LATVIJAS REPUBLIKAS KANDAVAS NOVADA DOME Dārza ielā 6, Kandavā, LV 3120 Reģ. Nr , Tālrunis , , Fakss , e-pasts: LATVIJAS REPUBLIKAS KANDAVAS NOVADA DOME Dārza ielā 6, Kandavā, LV 3120 Reģ. Nr.90000050886, Tālrunis 631 82028, 631 82026, Fakss 631 82027, e-pasts: dome@kandava.lv KANDAVĀ APSTIPRINĀTI Kandavas novada

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA Šajā dokumentā ir ietverta Līgumiem pievienotā 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta

Sīkāk

60PFL8708

60PFL8708 -,.%'/,012)301#0)43(/15641.,/1'3##)0/15/!!!"#$%&%#'"()*+!,&()*, 78881',0%,'19*50/1:;?8@A:7B87 Saturs 1 1.1 1.2 1.3 1.4 1.5 1.6 1.7 1.8 1.9 1.10 Apskats 3 Smart TV 3 App Gallery 3 Nomas videofilmas

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

LĪDZPĀRVALDES STRUKTŪRA PREZIDENTS VADOŠAIS PEDAGOGS PREZIDENTA VIETNIEKS SĀKUMSKOLAS KULTŪRAS KOMISIJA KULTŪRAS KOMISIJA MEDIJU UN IZZIŅAS KOMISIJA P

LĪDZPĀRVALDES STRUKTŪRA PREZIDENTS VADOŠAIS PEDAGOGS PREZIDENTA VIETNIEKS SĀKUMSKOLAS KULTŪRAS KOMISIJA KULTŪRAS KOMISIJA MEDIJU UN IZZIŅAS KOMISIJA P LĪDZPĀRVALDES STRUKTŪRA PREZIDENTS VADOŠAIS PEDAGOGS PREZIDENTA VIETNIEKS SĀKUMSKOLAS KULTŪRAS KULTŪRAS MEDIJU UN IZZIŅAS PĒTĪJUMU FORMĀLIE PASĀKUMI IZKLAIDES PASĀKUMI Komisijas vadītāja pienākumi: Dokumentēt

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D.

Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D. Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps)... 10 Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis)... 12 Kristāla pūce (I.Ziemele)... 15 Atmiņu mirkļi (D.Rezevska)... 17 I nodaļa. Tiesību filozofija No tiesību

Sīkāk

PR_COD_1amOther

PR_COD_1amOther EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 2011/0901B(COD) 5.3.2013 ***I ZIŅOJUMA PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,

Sīkāk

GAS TEHNISK UNIVERSIT TE Transporta un maš nzin bu fakult te Transportmaš nu tehnolo iju instit ts Andrejs KAŠURINS Doktora studiju programmas Transpo

GAS TEHNISK UNIVERSIT TE Transporta un maš nzin bu fakult te Transportmaš nu tehnolo iju instit ts Andrejs KAŠURINS Doktora studiju programmas Transpo GAS TEHNISK UNIVERSITTE Transporta un mašnzinbu faultte Transportmašnu tehnoloiu institts Andres KAŠURINS Dotora studiu programmas Transports dotorants OPTIM APKALPOŠANAS OBJEKTU IZVIETOŠANA ESOŠAS TRANSPORTA

Sīkāk

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2011. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2012.GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 1002 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta a

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 1002 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta a Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 12 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 214. GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta adrese P Ā R G A U J A S NOVADA BĀRIŅTIESA Pagastmāja,

Sīkāk

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA

APSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA APSTIPRINĀTI ar 25.05.2018. AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA S T A T Ū T I JAUNĀ REDAKCIJA Valmiera 2018 1. Firma

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

Biedrības Latvijas Basketbola Savienība VALDES SĒDE Biedrība Latvijas Basketbola Savienība, Ieriķu ielā 3, Rīgā gada 11.janvārī Nr.1 Sēde sasauk

Biedrības Latvijas Basketbola Savienība VALDES SĒDE Biedrība Latvijas Basketbola Savienība, Ieriķu ielā 3, Rīgā gada 11.janvārī Nr.1 Sēde sasauk Biedrības Latvijas Basketbola Savienība VALDES SĒDE Biedrība Latvijas Basketbola Savienība, Ieriķu ielā 3, Rīgā 2017. gada 11.janvārī Nr.1 Sēde sasaukta: 2017. gada 11.janvārī pl.10:00 Sēdi vada: Sēdē

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

Liguma paraugs 2

Liguma paraugs 2 1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr. 63707269, 63700137, 63720940, e-pasts dome@dobele.lv LĒMUMS Dobelē 2017. gada 24. augustā Nr.223/10 Par grozījumu

Sīkāk

untitled

untitled ISSN 1830-5008 LV PADOMES ĢENERĀLSEKRETARIĀTS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments ATSAUCES TEKSTI 2009. GADA DECEMBRIS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments 2009. GADA DECEMBRIS Paziņojums Par

Sīkāk

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot SIA amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā (), izmantojot tikai sertificētas un visām drošības prasībām atbilstošas iekārtas, kā arī ierobežojot

Sīkāk

protokols_19_01_17_rezultati_ml

protokols_19_01_17_rezultati_ml Iepirkuma Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana Ventspils Augstskolai projekta Juridiskās sistēmas un komercsabiedrību tiesības ES: tulkošana daudzveidībā ietvaros piedāvājumu vērtēšanas sēdes protokols Nr.

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) p

LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) p 14.7.2007. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA VAIŅODES NOVADA DOME Reģ.Nr , Raiņa iela 23a, Vaiņode, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes novads, LV-3435, tālr ,

LATVIJAS REPUBLIKA VAIŅODES NOVADA DOME Reģ.Nr , Raiņa iela 23a, Vaiņode, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes novads, LV-3435, tālr , LATVIJAS REPUBLIKA VAIŅODES NOVADA DOME Reģ.Nr.90000059071, Raiņa iela 23a, Vaiņode, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes novads, LV-3435, tālr.63464333, 63464954, fakss 63407924, e-pasts dome@vainode.lv 2016.gada

Sīkāk

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota C 355/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.12.2010. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas

Sīkāk

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I C s darbības statistika s vispārējā darbība 1. Iesniegtās, pabeigtās un izskatāmās lietas (2 27) Iesniegtās lietas 2. Tiesvedības veidi (2 27) 3. Prasību veidi (2 27) 4. Prasību joma (2 27) Pabeigtās lietas

Sīkāk

Latvijas Motosporta Federācijas

Latvijas Motosporta Federācijas Latvijas Motosporta federācijas Prezidija sēdes protokols Nr.5 Rīgā, Dzērbenes 27 2013.gada 14.augusts Sēdes sākums: plkst.18:00 sēdi vada sēdi protokolē Kaspars Kuļikovs Sēdē piedalās (ar balsstiesībām):

Sīkāk

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs ĶEGUMA NOVADA DOME Reģ.Nr. 90000013682 Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020, tālr. 26406395, 650 38883, dome@kegums.lv Skolēnu nodarbinātības organizēšanas vasaras brīvlaikā Ķeguma novadā NOLIKUMS

Sīkāk

BAUSKAS RAJONS

BAUSKAS RAJONS Vecumnieku novada Dome Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola Reģ. Nr. 0470902281 Rīgas ielā 24C, Vecumniekos, Vecumnieku pagastā, Vecumnieku novadā, LV-3933 Tālrunis: 639 76386, fax: 639 76384, e-pasts:

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - RP_ _TV_zinojums_n.akti.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - RP_ _TV_zinojums_n.akti.ppt [Compatibility Mode] Par izmaiņām normatīvajos aktos, kuri skar augstāko izglītību Tatjana Volkov a Rektoru padomes priek s d t ja Banku augstskolas rektore Zi ojums Rektoru padomes 23.05.2008. s d Saturs 2 1. PVN likums 2.

Sīkāk

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

LATVIJAS UNIVERSITĀTE LATVIJAS UNIVERSITĀTE ERASMUS+ PROGRAMMAS MOBILITĀTES ORGANIZĒŠANAS KĀRTĪBA LATVIJAS UNIVERSITĀTĒ Pielikums APSTIPRINĀTS ar LU 18.12.2014. rīkojumu Nr.1/363 Ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 04.08.2015.

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta 2018. gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīgajiem un brīvprātīgo darbu 1. Vispārīgi noteikumi 1.1.

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, tālrunis , e-pasts NOLIKUMS Rīg

RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, tālrunis , e-pasts NOLIKUMS Rīg RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, tālrunis 67026816, e-pasts iksd@riga.lv NOLIKUMS Rīgā 2019. gada 15.janvārī Nr. 11- nos Grozījumi ar Rīgas

Sīkāk

NORAKSTS Lieta Nr.A (A /23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Admi

NORAKSTS Lieta Nr.A (A /23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Admi NORAKSTS Lieta Nr.A420360912 (A00958-13/23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte

Sīkāk

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr.4512900275 Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss 65223936, 65221063, e-pasts kps48@inbox.lv KRUSTPILS PAMATSKOLAS NOLIKUMS Jēkabpilī I.

Sīkāk

protokols_29_06_17_rezultati_ml

protokols_29_06_17_rezultati_ml Iepirkuma Datortehnikas un tehniskā aprīkojuma piegāde Ventspils Augstskolai piedāvājumu vērtēšanas sēdes protokols Nr. VeA 2017/08/ERAF/VP 04 2017. gada 29.jūnijā Iepirkuma rīkotājs: Ventspils Augstskola

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv APSTIPRINĀTS

Sīkāk