Avots:Jurista Vārds Autors: Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents Datums: Lappuse:23-25 Prezidenta Zatlera jaunā interpr
|
|
- Osvalds Dzenis
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Avots:Jurista Vārds Autors: Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents Datums: Lappuse:23-25 Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija Jauna konstitūcija arī vēlētājiem liegtu iespēju noraidīt savu atbildību par politiskajiem procesiem valstī. Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents gada 28. janvārī laikrakstā "Diena"1 publicētajā komentārā autors rosināja jautājumu, vai Latvijā ir konstitucionālā krīze, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers atbilstoši Satversmes pantos noteiktajam gadā aktīvi iesaistījās ikdienas politikā. Protams, par klasisku konstitucionālo krīzi varētu runāt, ja kaut kas Satversmes tekstā būtu neskaidrs vai arī starp valsts varas institūtiem pastāvētu konflikts par kāda valsts varas institūta rīcību. Līdz šim ne par pirmo, ne arī otro situāciju nevar runāt. Tomēr var konstatēt, ka salīdzinājumā ar citām parlamentārām republikām Eiropas Savienībā prezidenta V. Zatlera rīcībai analogus piemērus nevar atrast pat parlamentārās republikās ar tieši vēlētiem prezidentiem. Prezidenti gan ļoti bieži pauž savu politisko viedokli. Piemēram, Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) šā gada janvārī ierosināja un arī panāca Lietuvas ārlietu ministra nomaiņu. Savukārt Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Ólafur Ragnar Grímsson) nesen piekāpās tautas noraidošajai attieksmei pret parlamenta lēmumu atmaksāt ārzemniekiem bankrotējušās bankās ieguldītu naudu. Parlamentārās republikās prezidenta rīcību visbiežāk noteic viņa raksturs, kā arī politiskā kultūra valstī. Tomēr vēl svarīgākas ir konstitūcijā paredzētās prezidenta iespējas kļūt par aktīvu ikdienas politikas noteicēju. Un šīs iespējas Latvijā daudzos punktos atšķiras no citām parlamentārām valstīm. Latvijā gada 6. jūlijā tika atjaunota Satversmes Sapulces gada 15. februārī pieņemtā konstitūcija, kura ir viens no vecākajiem pamatlikumiem Eiropas Savienībā. Lielākajā daļā valstu, kurās līdzīgi kā Latvijā starpkaru periodā vai arī vēlāk bija notikuši valsts apvērsumi, kā arī pastāvējis autoritārisms vai diktatūra, pēc šādu režīmu krišanas tika izstrādātas jaunas konstitūcijas. Tas notika gan pēc Otrā pasaules kara, gan arī pēc šo valstu neatkarības atjaunošanas, piemēram, kā Latvijas kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tādējādi Latvijas politiku jūtami ietekmējis tas, ka joprojām spēkā ir starpkaru perioda konstitūcija ar tam laikmetam raksturīgajām īpatnībām. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem liekas, ka Valsts prezidents īpaši nevar ietekmēt valsts ikdienas politiku. Prezidenta amats esot paredzēts kā reprezentatīvs amats. Tomēr Satversmes panti Valsts prezidenta amatam piešķir tādas tiesības, kādas citās parlamentārās demokrātijās tik plaši netiek izmantotas. Starpkaru konstitūcijas paredzēja citādu varas sadalīšanu un līdzsvarošanu starp likumdevēju un izpildvaru, nekā tas ir ierasts mūsdienās. Piemēram, Vācijas Veimāras konstitūcijas sistēmā prezidenta amats kļuva par ķeizara institūta aizvietotāju. Lai gan Veimāras konstitūcija tiek uzskatīta par Satversmes paraugu, Latvijas Satversme ar prezidenta tiesībām negāja tik tālu. Taču Satversmes autori paredzēja prezidentu arī kā parlamenta korektīvu, kurš varētu iesaistīties ikdienas jautājumos. Valsts prezidentam Satversmē paredzētas vairākas iespējas, kā ietekmēt likumdošanas varu. Līdztekus veto tiesībām (Satversmes 71. pants), kas ir akceptētas arī citās parlamentārās valstīs,
2 Latvijā prezidents var apturēt Saeimas pieņemta likuma publicēšanu un dot pilsoņu kopumam iespēju pieprasīt tautas nobalsošanas rīkošanu par likuma atcelšanu (Satversmes 72. pants). Prezidentam ir piešķirtas likuma iniciatīvas tiesības (Satversmes 47. pants), kā arī tiesības iesniegt Saeimai izskatīšanai pat Satversmes grozījumus (Satversmes 65. pants). Tiesības ierosināt parlamenta atlaišanu (Satversmes 48. pants) ir parlamentārajām republikām neparasts variants, jo Latvijā šīs tiesības saistītas ar tautas nobalsošanu pēc tam. Parasti parlamentārajās republikās parlamenta atlaišana tiek atļauta tikai konkrētos konstitūcijās tieši minētos gadījumos. Lai gan šķietami prezidentam piešķirtās parlamenta atlaišanas ierosināšanas tiesības īpaši neatšķiras no citām konstitūcijām, tomēr jāakcentē, ka prezidents var vienpersonīgi izlemt par Saeimas atlaišanas ierosināšanu un tas nav konstitucionāli saistīts ar kādiem īpašiem nosacījumiem. Valsts prezidentam ir iespējas ietekmēt arī valdības izveidošanu, jo vienīgi Valsts prezidentam ir paredzētas tiesības nosaukt Ministru prezidenta kandidātu (Satversmes 56. pants). Šeit gan, protams, jāņem vērā Saeimas vairākums un partiju virzītās personas. Tomēr Valsts prezidents vienpersoniski var izšķirties par Ministru prezidenta amata kandidātu, un šim kandidātam nav jābūt iepriekš ievēlētam par deputātu, kā tas ir citu valstu praksē. Pie tām tiesībām, kuras Satversme prezidentam piešķir, bet kuras citās valstīs nav pieņemts atstāt valsts galvam, ir pieskaitāmas prezidenta tiesības noteikt valdības dienas kārtību. Apstāklis, ka prezidents pēc atlaišanas ierosināšanas sasauc Ministru kabineta sēdes, vēl saprotams. Taču atbilstoši Satversmes 46. pantam prezidents to var darīt arī jebkurā citā laikā, proti, "Valsts prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību". Šāds regulējums principā pieļauj, ka prezidents funkcionē kā valdības galva. Jāatzīst, ka Jānis Čakste, Alberts Kviesis un Gustavs Zemgals Satversmes pantos noteiktās tiesības aktīvi neizmantoja, bet savu amatu vairāk saprata kā valsts reprezentēšanu. Jāpiemin, ka no Satversmes pieņemšanas brīža gadā līdz Kārļa Ulmaņa valsts apvērsumam gadā Satversme bija spēkā tikai divpadsmit gadus. Tas ir pārāk īss laika posms, lai konstitūcija varētu pierādīt savu lietderīgumu. Skaidrs ir tikai viens: spēkā esošā Satverme tieši nespēja novērst gada valsts apvērsumu. Toreiz pretestība autoritārajam režīmam Eiropā nebija izplatīta, un ekonomiskais uzplaukums pēc krīzes kolektīvajā atmiņā atstājis pozitīvu K. Ulmaņa tēlu. Tas ietekmējis arī tautas izpratni - K. Ulmani daudzi uzskata par Valsts prezidentu, lai gan patiesībā viņš nekad nav bijis Latvijas Valsts prezidents. Starpkaru periodā iznāca tikai divas pamatīgas publikācijas ar Satversmes pantu skaidrojumiem. Tās bija Kārļa Dišlera grāmatas "Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas" un "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē". Citu demokrātisku valstu bibliotēku juridiskās literatūras plauktos parasti ir pieejami plaši komentāri par konstitūcijām, kā arī par interpretācijām, ko konstitūcijas autori vēlējušies īstenot ar konkrētiem konstitūcijas teikumiem. Papildus tam šādos darbos tiek aplūkota konstitūcijas pantu piemērošanas prakse un konstitūcijas tiesas spriedumi par konstitūcijas normu tvērumu. Līdzīga darba Latvijā vēl joprojām trūkst. Līdzšinējā Valsts prezidenta rīcība Varētu teikt, ka Satversme interpretēta un attīstījusies galvenokārt tās piemērošanas praksē pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apmērā gada 6. jūlijā. Līdzšinējie valsts prezidenti pēc Satversmes darbības atjaunošanas Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga pilnā mērā neizmantoja prezidenta amatam dotās iespējas aktīvi iesaistīties ikdienas politikā. Viņu prezidentūru laikā var atrast tikai atsevišķus spilgtus izņēmumus.
3 Izmantojot Satversmes 71. pantā paredzētās veto tiesības, V. Vīķe-Freiberga gadā nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai Saeimā Valsts valodas likumu. Satversmes 71. pants gan neļauj Valsts prezidentam novērst Saeimas politisko lēmumu, taču Satversmes 72. pants jau paredz daudz būtiskākas prezidenta tiesības. Valsts prezidents var apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, lai pilsoņu kopums var rosināt tautas nobalsošanu strīdīgā jautājumā. V. Vīķe- Freiberga ar savu noraidošo attieksmi pret grozījumiem drošības likumos parādīja, ka ir iespējams izmantot abas Satversmes 71. un 72. pantā paredzētās tiesības pēc kārtas. Tautas nobalsošana par drošības likumiem notika gada 7. jūlijā, kad daudzo kāzu dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešamo kvorumu neizdevās sasniegt. Taču paši likuma grozījumi jau bija atcelti pēc valdošās koalīcijas iniciatīvas. Savukārt G. Ulmanis gadā izmantoja 6. Saeimas sadrumstalotību - lai novērstu Joahima Zīgerista nākšanu pie varas, viņš Ministru kabinetu sastādīt aicināja personu bez izredzēm tikt apstiprinātam Ministru prezidenta amatā. Taču mēģinājums piedāvāt Māri Grīnblatu kā Ministru prezidentu vismaz deva laiku, līdz "Tautas kustība Latvijai" - Zīgerista partija - sašķēlās. Citās valstīs lielākoties konstitūcijas paredz tikai formālas prezidenta tiesības nosaukt ministru prezidentu, un arī Latvijas prezidenti starpkaru periodā šādi savu Ministru prezidenta aicināšanas funkciju interpretēja. G. Ulmanis izmantoja iespēju aicināt personu no malas - Andri Šķēli, lai viņš izveido tādu valdību, par kuru varēja vienoties varavīksnes koalīcija. Šajos gadījumos, varētu teikt, prezidenta korektīva darbojās, lai novērstu Latvijas interesēm acīmredzot nelabvēlīgus lēmumus. Jaunā Satversmes interpretācija V. Zatlers kopš pagājušā gada janvāra grautiņiem Vecrīgā savas Satversmē noteiktās tiesības izmanto līdz pēdējam burtam. Sākumā prezidents sastādīja uzdevumus Saeimai un valdībai, tajā skaitā prasot grozīt vēlēšanu likumu, lai deputātu amata kandidāti vairs nevarētu kandidēt visos vēlēšanu apgabalos, un izveidot jaunu valdību ar "jaunām sejām". V. Zatlers parlamentam draudēja, ka ierosinās Saeimas atlaišanu, ja viņa priekšlikumi netiks īstenoti līdz gada 31. martam. To varēja uztvert kā skaidru ultimātu. Pirmā prezidenta prasība ātri tika īstenota. Toreizējais Ministru prezidents Ivars Godmanis atkāpās, un šādi faktiski kļuva par pirmo Valsts prezidenta gāzto Ministru prezidentu. Pārējie mazāk svarīgie prezidenta uzdevumi daudzmaz arī līdz gada 31. martam tika izdarīti, un V. Zatlers aprīļa sākumā varēja paziņot, ka Saeimas atlaišanu nerosinās. Tā vietā viņš sasauca pirmo ārkārtas Ministru kabineta sēdi saskaņā ar Satversmes 46. pantu, lai Ministru kabinets viņu informētu par situāciju veselības aprūpes un izglītības sistēmā, par budžeta sastādīšanu un stāvokli ar valsts pārvaldes strukturālajām reformām. Par valdības svarīgāko uzdevumu prezidents nosauca gada valsts budžeta izstrādāšanu, lai iedzīvotāji redzētu, kādā situācijā valsts atrodas, kāds būs nākamais gads un kā valsts pārvarēs krīzi. Šī Ministru kabineta sēde bija slēgta gada 15. septembrī prezidents izmantoja iespēju Ministru kabineta sēdi sasaukt otro reizi. Šajā sēdē V. Zatlers vēlējās runāt par tām pašām tēmām kā pirmajā viņa sasauktajā sēdē. Tikai otrā sēde bija atklāta, jo, kā atzina prezidents, neesot ko slēpt no sabiedrības. Tāpēc tauta varēja skatīties sēdes translāciju tiešraidē, proti, realitātē pasākums izskatījās kā Valsts prezidenta V. Zatlera vadīta Ministru kabineta preses konference.
4 Var secināt, ka gada Satversme, kura jau gadā nevarēja novērst valsts apvērsumu, drīzāk klibo, nekā veicina demokrātisko valdīšanu. Šī konstitūcija pašlaik pierāda savas nepilnības, ļaujot pilnīgi legāli it kā zoodārzā izvirzītam prezidentam vadīt gan parlamentu, gan valdību. Nosakot gadā lielā mērā gan parlamentam, gan valdībai dienas kārtību, V. Zatlers faktiski šādā mērā ir sācis valdīt valsti. Tas ir varas dalīšanas, proti, Satversmes gara pārkāpums, jo tajā ir rakstīts, ka Valsts prezidents nav politiski atbildīgs par savu darbību. Tāpat vēl prezidentūras sākumā tauta smējās par V. Zatlera izteikumiem "kas es esmu" stilā, kā arī daudzi sprieda, kāpēc profesionālam ārstam jāsēž Rīgas pilī. Traģisks šis fakts paliek vēl divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, politiskā elite neprotestē pret šo prezidenta rīcību, nosaucot to skaidros vārdos, bet, otrkārt, un tas jau ir nopietns drauds demokrātijai, politiskā elite bez Valda Zatlera rīcības iepriekš nebija sākusi pati rīkoties! Pēc grautiņa Ministru prezidents I. Godmanis gribēja aizliegt demonstrācijas Vecrīgā. Tādēļ vai nu ar, vai bez V. Zatlera rīcības nekādas problēmas netiek novērstas, laba pārvaldība joprojām nav politiskās elites centienos arī krīzes apstākļos. To pierāda, piemēram, valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas kritika. Tieslietu ministrija "apiet" Ministru kabineta lēmumus par algas samazināšanu ar "radošu grāmatvedību", kā pats Ministru prezidents to nosauca, bet pašā valdībā vēl joprojām valda liels nihilisms un cinisms, smejoties par tautas grūtībām. To V. Zatlers gan neietvēra Ministru kabineta ārkārtas sēdes dienas kārtībā, kuru viņš pēc Satversmes 46. panta tieši var arī noteikt. Satversmes pārstrāde vai jauna konstitūcija Latvijā par Satversmes saturu bieži un plaši diskutēts kopš neatkarības atjaunošanas. Līdzīgi citām postsociālistiskām valstīm sākumposmā saprotamas lietas vēlāk traucēja ķerties pie citu jautājumu risināšanas, proti, polity kļuva par policy, valsts iekārta par politikas saturu. Pilnīgi jaunu Satversmi pirms vairākiem gadiem izstrādāja jurists un sociāldemokrāts Juris Bojārs. Regulāri Latvijā notiek diskusijas par tautas vēlētu prezidentu, ar ko kā pēdējie nāca klajā partija "Visu Latvijai!" ar jurisprudences profesora Ringolda Baloža ieteikumiem. Grozījumus Satversmē arī pats V. Zatlers uzskatīja par nepieciešamiem. Pēc lietussargu revolūcijas viņš tika aicināts ierosināt Saeimas atlaišanu pēc Satversmes 48. panta. Atlaišanas procesā obligātā tautas nobalsošana, iespējams, pašam prezidentam "maksātu" amatu, ja vēlētāji noraidītu ierosinājumu atlaist Saeimu (Satversmes 50. pants). Viņš iesniedza Satversmes grozījumu projektu par tautas tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu, kam pati Saeima arī piekrita. Taču šie grozījumi stāsies spēkā tikai tad, kad sanāks nākamais parlamenta sasaukuma, proti, 10. Saeima, kuru vajadzētu ievēlēt šā gada rudenī. Sabiedrības aicinājumi atlaist 9. Saeimu līdz ar to paliek aktuāli. Vienīgi V. Zatlers iepretim visām diskusijām sabiedrībā nav ierosinājis šīs Saeimas atlaišanu. Kad I. Godmanis vēl pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus, kuluāros tika izteikti mājieni, ka arī Saeima varētu gāzt prezidentu ar 2/3 balsu vairākumu. Līdz ar to valsts vadīšana līdzšinējā stilā atbilstoši spēkā esošajai Satversmei norāda, ka Satversmē ir pamatīgi trūkumi. To varēja saprast ar toreizējo nepieciešamību jaunai valstij izstrādāt visu normu kopumu. Satversmes trūkumus varētu novērst ar atsevišķu normu grozījumiem. Piemēram, gadā pēc konflikta par drošības likumiem pati Saeima bija gatava atcelt Satversmes 81. pantu, kas ļāva Ministru kabinetam Saeimas starpsesijās izdot noteikumus ar likuma spēku. Tomēr kopš neatkarības atjaunošanas valsts iekārtu regulāri nomaina politikas saturs.2 Tādēļ vajadzētu nopietni diskutēt par Latvijas valsts iekārtu, spēkā
5 esošās konstitūcijas plusiem un mīnusiem, analizējot kaimiņvalstu pieredzi, un, iespējams, uzrakstīt konstitūciju no jauna. Latvijai būtu jādomā par Satversmes sapulces ievēlēšanu. Ņemot vērā vēlētāju nepastāvību un politisko partiju problēmas ar deputātu politiskās piederības maiņām, lai nodrošinātu valdību lielāku stabilitāti, varētu ieviest konstruktīvu neuzticības votumu pēc Vācijas parauga. Tas nozīmētu, ka valdību varētu gāzt tikai tad, ja vietā nekavējoties apstiprinātu jaunu. Turklāt varētu pieprasīt, ka Ministru prezidentu Saeima apstiprina ne tikai ar vienkāršu balsu vairākumu, bet ar vismaz 51 balsi. Tautas tieši vēlēts prezidents, piemēram, ir populāra Latvijas iedzīvotāju vēlme. Ļoti daudzi Latvijas pilsoņi vēlētos paši izraudzīties Rīgas pils saimnieka kandidātu. Tautas tieši vēlēta prezidenta institūcija efektīvi darbojas vairākās parlamentārās demokrātijas, proti, pati par sevi šāda reforma nav solis, kas Latviju attālinātu no demokrātiskas valsts pārvaldīšanas. Tikai, raugoties uz līdzšinējo koalīcijas valdību izveidošanas gaitu, rodas jautājums, vai tik atšķirīgus politiskos uzskatus konkrēts prezidenta kandidāts spētu apvienot.3 Tāpat tautas tieši vēlēta prezidenta vietā varētu pieprasīt Valsts prezidenta ievēlēšanai kvalificētu balsu vairākumu Saeimā vai pat speciālas elektoru sapulces sasaukšanu kā Igaunijā. Jauna konstitūcija nevarētu novērst valsts apvērsumu. Armijas pārstāvju valsts apvērsuma mēģinājumu Spānijā gadā novērsa ne tik daudz konstitucionālās normas, cik Spānijas karaļa un sabiedrības demokrātiskā pārliecība. Demokrātija bez demokrātiem nepastāvēs. Tomēr jauna konstitūcija Latvijas politiski nenopietnajām spēlītēm būtu nopietna barjera. Tā nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti, kurai politiskai elitei nāktos pielāgoties tāpat, kā tagad viņa izmanto Satversmes iespējas, pielāgojoties tautas svārstīgajam viedoklim. Proti, jauna konstitūcija arī vēlētājiem liegtu iespēju noraidīt savu atbildību par politiskajiem procesiem valstī. 1 Rēcs A. Latvija konstitucionālā krīzē? Diena, Rēcs A. Demos, kratos evimeria. Pieejams: 3 Rēcs A. Tautas vēlēts prezidents - šķeltnieks. Diena,
Valsts Prezidenta funkcijas
Latvijas Republikas Valsts Prezidenta funkcijas 12. Saeimas Juridiskās komisijas Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai 2015.gada 12.maijs (Saeima, Sarkanā zāle) POLITISKAS
Sīkākinfografika-valsts prezidenta ievēlesanas
VALSTS PREZIDENTA IEVĒLĒŠANA Latvijas Valsts prezidents Latvijas augstākā amatpersona 51 BALSS 4 GADi Ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss Ievēlē Saeima uz četriem gadiem 8 GADI Ievēlēšanu
SīkākMicrosoft Word - NVO jurista 1.padoms
NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas
SīkākKONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS
Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību
SīkākIestādes ieskats un rīcības brīvības konteksts
Satversmes 3.nodaļa «Valsts prezidents» 12. SAEIMAS JURIDISKĀS KOMISIJAS DARBA GRUPA VALSTS PREZIDENTA PILNVARU UN IEVĒLĒŠANAS KĀRTĪBAS IZVĒRTĒŠANAI 2015.GADA 6.OKTOBRIS (SAEIMA, SARKANĀ ZĀLE) 1 SATVERSMES
SīkākSaturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D.
Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps)... 10 Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis)... 12 Kristāla pūce (I.Ziemele)... 15 Atmiņu mirkļi (D.Rezevska)... 17 I nodaļa. Tiesību filozofija No tiesību
SīkākLapa 1 no 10 VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2007 15.02.1922. likums "Latvijas Republikas Satversme" ("LV", 43, 01.07.1993.) [spēkā ar 07.11.1922.] ar grozījumiem: 21.03.1933. likums [spēkā ar 21.03.1933.];
SīkākNORAKSTS
Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,
SīkākLETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1
LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai
SīkākCOM(2006)510/F1 - LV
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija
SīkākAM_Ple_Rules
7.12.2016 A8-0344/343 Nr. 343 Isabella Adinolfi, Fabio Massimo Castaldo, David Borrelli 4. nodaļa 167. pants 1. punkts Attiecīgais deputāts divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par Parlamenta priekšsēdētāja
SīkākCL2011Y0224LV _cp 1..1
02011Y0224(01) LV 01.04.2017 002.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)
C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas
SīkākJuridiskā zinātne, Nr. 3, lpp. Latvijas konstitucionālo un administratīvo tiesību attīstība pēc neatkarības atjaunošanas Development of
Juridiskā zinātne, Nr. 3, 2012 41. 104. lpp. Latvijas konstitucionālo un administratīvo tiesību attīstība pēc neatkarības atjaunošanas Development of the Latvian Constitutional and Administrative Law after
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu
C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās
SīkākNoraksts
NORAKSTS Lieta Nr.A420800910 SKA-568/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 2.jūlijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore L.Slica senatore J.Briede
SīkākPR_INI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākKonsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707
SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes
SīkākPILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ
PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas
SīkākEIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1
EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS
SīkākMicrosoft Word - Vēlēšanu nolikums projekts.docx
Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS LU Studentu padomes 2006.gada
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākMinistru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš
Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2011. GADĀ Bāriņtiesas
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākLATVIJAS UNIVERSITĀTE
LATVIJAS UNIVERSITĀTE Latvijas Universitātes aģentūras Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža nolikums APSTIPRINĀTS ar LU Senāta 27.02.2012. lēmumu Nr. 198 Ar grozījumiem, kas izdarīti līdz
SīkākMinistru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš
Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2012.GADĀ Bāriņtiesas
SīkākPielikums
Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs (Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1491 redakcijā) BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2013. GADĀ Bāriņtiesas
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠ
LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS 2010. gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠANU GAITAS PROTOKOLS Vēlēšanu iecirkņa komisijas sastāvs:
SīkākNOSARGĀT PARLAMENTĀRISMU: 5. SAEIMA UN SATVERSME TO PROTECT PARLIAMENTARY SYSTEM: THE 5 th SAEIMA AND THE CONSTITU
https://doi.org/10.22364/juzk.77.47 NOSARGĀT PARLAMENTĀRISMU: 5. SAEIMA UN SATVERSME TO PROTECT PARLIAMENTARY SYSTEM: THE 5 th SAEIMA AND THE CONSTITUTION Jānis Pleps, Dr. iur. Latvijas Universitātes Juridiskās
SīkākValsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 1002 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta a
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 12 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 214. GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta adrese P Ā R G A U J A S NOVADA BĀRIŅTIESA Pagastmāja,
SīkākRE_Statements
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
SīkākLatvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik
Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.
SīkākName/Position
Latvijas Republika Saeimas vē l ē šanas 2002. gada 5. oktobris Starptautiskā vē l ē šanu novē rošanas misija Ziņojums par provizoriskiem novērojumiem un secinājumiem Rīga, 2002. gada 6. oktobris 2002.
SīkākLatvijas Pilsoniska alianse
Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas
Sīkākuntitled
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no
Sīkākuntitled
ISSN 1830-5008 LV PADOMES ĢENERĀLSEKRETARIĀTS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments ATSAUCES TEKSTI 2009. GADA DECEMBRIS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments 2009. GADA DECEMBRIS Paziņojums Par
SīkākLīgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes padome informē 4. novembrī Zvaniņos notika šī mācību gada pirmā Līgatnes novada pirmsskolas izglītības
Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes padome informē 4. novembrī Zvaniņos notika šī mācību gada pirmā Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes padomes sēde, uz kuru tik aicināti iestādes
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,
SīkākMicrosoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]
Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana
SīkākSlide 1
Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:
SīkākLieta Nr
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
SīkākADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A /AA /15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabal
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420704610 143/AA43-0607-13/15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Birzgalis,
SīkākVALDES ZIŅOJUMS PAR LSA DARBĪBU 2018./2019. GADĀ Ziņo: prezidente J.Širina
VALDES ZIŅOJUMS PAR LSA DARBĪBU 2018./2019. GADĀ Ziņo: prezidente J.Širina Par spīti organizācijas darbības iekšējiem izaicinājumiem pārskata periodā, LSA aktualizējusi un risinājusi virkni problēmjautājumu,
SīkākMicrosoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta
SīkākPPP
PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas
SīkākGEN
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību
SīkākMicrosoft Word - JAL_6.kl.GRAMATA.doc
LATVIJAS VALSTS TERITORIJA Latvija ir valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļaustrumos. Mūsu valsts ir viena no 3 Baltijas valstīm, tai ir 490 km gara jūras robeža gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Jūra
SīkākCOM(2018)324/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.5.2018. COM(2018) 324 final 2018/0136 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu
SīkākKā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā
VALSTS ATBILDĪBA PAR NEPAREIZIEM TIESU NOLĒMUMIEM SAISTĪBĀ AR ES TIESĪBU PIEMĒROŠANU SANDIJA NOVICKA, zvērinātu advokātu birojs Lejiņš, Torgāns un Partneri zvērināta advokāta palīdze Tiesu pienākums piemērot
SīkākBērnu un ģimenes lietu ministrijai
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2010. GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Jelgavas novada bāriņtiesa Pasta adrese Pasta iela 37, Jelgava LV 3001 Bāriņtiesas priekšsēdētājs
SīkākMicrosoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.
Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.
SīkākCM_PETI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais
SīkākPR_COD_1amOther
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 2011/0901B(COD) 5.3.2013 ***I ZIŅOJUMA PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,
SīkākI Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini
AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada
SīkākSlide 1
Prezentācija: Runas taktika Notikums: Latvijas Studentu apvienības Senatoru seminārs 2011. gada 22. janvārī Zināšanas brīvība saruna Mijiedarbības māksla Sarunas laikā Notiek izmaiņas Izdomā no kā atteiksies
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.11.2011 SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Regulai, ar ko groza Regulu
SīkākNORAKSTS
NORAKSTS Lieta Nr.142283312 (1-1088-13/17) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 13.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
SīkākDT
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 11.6.2012 1. DARBA DOKUMENTS par ES Hartu pamatprasības plašsaziņas līdzekļu brīvībai visā ES Pilsoņu brīvību, tieslietu un
SīkākPAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojum
PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojums par iepirkumu ievietots Stopiņu novada domes mājas
SīkākOHA_Eveidlapa_rekviziti_A4
Rīgā, 2018.gada 11.janvārī LĒMUMS Nr. 1 Par administratīvā soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.AP/2017/6-7/14 Izskatot 2017.gada 14.novembrī uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu Nr. AP/2017/6-7/14
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
SīkākMicrosoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc
Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas
SīkākPowerPoint Presentation
Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija
SīkākPR_Dec_Agencies
Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
SīkākDaugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes
Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības
SīkākLatvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l
Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes
SīkākMicrosoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats
Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes
SīkākEBA Guidelines on AMA changes and extensions
EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana
SīkākLV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P
C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas
SīkākRīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas
Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 201.
SīkākAPSTIPRINU
APSTIPRINU Arnis Cimdars Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs 2016. gada 29. jūnijā Centrālās vēlēšanu komisijas publiskais pārskats 2015 Rīga 2016 1 SATURS 1. Pamatinformācija...... 1.1. Iestādes
SīkākKORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA
KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...
SīkākPārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums
Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Saturs: 1. Tēmas aktualitāte 2. Institūta būtība 3. Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Latvijas civiltiesībās 4. Ideālās likuma redakcijas meklējumos 1 Tēmas
SīkākZiņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm
C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk
SīkākMicrosoft Word _investment_LV_final.docx
Rīgā, 2018. gada 7. jūnijā. Pozīcijas ziņojums Nr. 5 FICIL nostāja attiecībā uz investīciju drošību un aizsardzību 1. Kopsavilkums Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk FICIL) ir cieši sekojusi Latvijas
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākAPSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad
APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas
SīkākPAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu
EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas
SīkākRE_Statements
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 3.2.2015 B8-0000/2015 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.12.2014 C(2014) 10137 final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija Adresāts: Valdis Lokenbahs priekšsēdētājs Fakss: +371
SīkākBiedrības Latvijas Basketbola Savienība VALDES SĒDE Biedrība Latvijas Basketbola Savienība, Ieriķu ielā 3, Rīgā gada 11.janvārī Nr.1 Sēde sasauk
Biedrības Latvijas Basketbola Savienība VALDES SĒDE Biedrība Latvijas Basketbola Savienība, Ieriķu ielā 3, Rīgā 2017. gada 11.janvārī Nr.1 Sēde sasaukta: 2017. gada 11.janvārī pl.10:00 Sēdi vada: Sēdē
SīkākPowerPoint Presentation
Ekspeditora un pārvadātāja atbildības problēmjautājumi 02.06.2016 Līga Fjodorova, COBALT zvērināta advokāte Biežākie strīdus iemesli 1. Vai atbild kā ekspeditors vai kā pārvadātājs 2. Vai pārvadātājs rīkojies
SīkākNoraksts
NORAKSTS Lieta Nr.A420539111 (A42-00400-13/2) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 11.martā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese
SīkākPamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV
Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum
LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
Sīkāk1
APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami
Sīkāk10.klasei
Par mācību priekšmetu vēsturi... Latvijas un pasaules vēstures skolotājs, Dr.paed. Pāvels JURS www.pavelsjurs.lv Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas
Sīkāk2016. gada pārskats
Gada pārskats 2016 Saturs Priekšvārds 2 3 Izdevēja ziņas 6 Saturs 1 Priekšvārds Mario Dragi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētājs Šis ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sestais gada
Sīkāk2019.gada 17.aprīlī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsludinātā konkursa uz valsts SIA Latvijas Televīzija vakantajiem valdes loc
2019.gada 17.aprīlī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsludinātā konkursa uz valsts SIA Latvijas Televīzija vakantajiem valdes locekļu amatiem organizēšanā piemērojamo tiesību normu
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākPirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I
C s darbības statistika s vispārējā darbība 1. Iesniegtās, pabeigtās un izskatāmās lietas (2 27) Iesniegtās lietas 2. Tiesvedības veidi (2 27) 3. Prasību veidi (2 27) 4. Prasību joma (2 27) Pabeigtās lietas
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
Sīkāk