L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S G A D A M

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S G A D A M"

Transkripts

1 L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S G A D A M

2 SATURS Saturs... 2 Saīsinājumi... 4 Ievads Esošā situācija Enerģijas ražošana Centralizētā siltumenerģijas ražošana Elektroenerģijas ražošana Enerģijas gala patēriņš Siltumenerģijas gala patēriņš Elektroenerģijas gala patēriņš Enerģijas patēriņš transporta vajadzībām CO 2 emisiju aprēķins Liepājas pilsētai Emisiju aprēķina metodika Izejas dati emisiju aprēķinam Siltumapgāde Elektroapgāde Transporta sektors CO 2 emisijas Liepājas pilsētā Līdz 2020.gadam plānotie pasākumi Vīzija un stratēģiskie mērķi Pasākumi enerģijas ražošanas sektorā Katlu māju slēgšana un patērētāju pievienošana vienotajā centralizētās siltumapgādes tīklā Katlu māju apvienošana un aizstāšana ar šķeldu Siltumtrašu nomaiņa un zudumu samazināšana Energoefektivitātes pasākumi koģenerācijas stacijās un katlu mājās Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju analīze CSS Jaunu siltumenerģijas patērētāju piesaiste Liepājas CSS Pasākumi ēku sektorā Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana gandrīz nulles un zema enerģijas patēriņa ēkām enerģijas patēriņa samazināšana pašvaldības un tās kapitālsabiedrību ēkās Gandrīz nulles enerģijas patēriņa demonstrācijas ēkas Ēku infrastruktūras attīstības stratēģijas izstrāde Ielu apgaismojuma sistēmas monitorings un koriģējošās darbības

3 3.5. Sabiedrības informēšanas kampaņas Pasākumi transporta sektorā Pilsētas mobilitātes plāna izstrāde Sabiedriskā transporta maršrutu optimizācija Transporta plūsmas optimizācija ar luksoforu palīdzību Elektrotransporta pilotprojekts Liepājas pašvaldībā Izpēte par ilgtermiņa risinājumu Liepājas sabiedriskā transporta sistēmā Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldības iepirkumos Organizatoriskie un finanšu aspekti Koordinēšana un atbildīgās organizatoriskās struktūras Ieinteresēto pušu iesaiste Budžets un paredzamie investīciju finansējuma avoti Monitorings un aktivitātes pēc projekta īstenošanas pielikums. Pasākumu saraksts ar indikatīvo budžetu, laika grafiku, atbildīgajiem un plānoto CO 2 emisiju samazinājumu

4 SAĪSINĀJUMI AER CSP CSS ES IERP LED KLS MK VARAM ZPI atjaunojamie energoresursi Centrālā statistikas pārvalde centralizētā siltumapgādes sistēma Eiropas Savienība Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāns gaismu emitējošas diodes (light emitting diodes LED) kompaktās luminiscences spuldzes Ministru kabinets Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija zaļais publiskais iepirkums 4

5 IEVADS Eiropas Savienībā (ES) viena no prioritātēm ir mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, tāpēc ES un tās dalībvalstīs tiek atbalstīti dažādi pasākumi energoefektivitātes veicināšanai, vietējo un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī vides apziņas celšanai. Šādi pasākumi tiek veikti ne tikai, lai nodrošinātu ES kopīgo mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi, bet arī lai pašvaldības spētu pārdomāti attīstīties un saviem iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi. ES kopīgie mērķi līdz gadam ir šādi: Pilsētu mēru pakts ir plaša Eiropas kustība, kurā iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, kas savās teritorijās brīvprātīgi apņemas palielināt energoefektivitāti un izmantot atjaunojamus enerģijas avotus. Pakta parakstītāji apņēmušies ievērot un pārsniegt Eiropas Savienības mērķi samazināt CO 2 emisijas līdz gadam par 20 %. par 20 % samazināt CO 2 emisijas attiecībā pret gadu; par 20 % paaugstināt energoefektivitāti; par 20 % palielināt AER īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā. Šie mērķi ir sasniedzami, kopīgi sadarbojoties. Vietējām pašvaldībām ir izšķirīga loma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, jo 80% no enerģijas patēriņa un CO 2 emisijām ir cieši saistīti ar pilsētu darbību. Tāpēc pēc ES Klimata un enerģētikas tiesību akta kopuma pieņemšanas gadā Eiropas Komisija izveidoja Pilsētu mēru pakta iniciatīvu, lai apstiprinātu un atbalstītu vietējo pašvaldību centienus ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanā. Pilsētu mēru pakts šobrīd ir vienīgā kustība, kas apvieno vietējus un reģionālus dalībniekus ES mērķu sasniegšanai. Liepājas pilsēta šai iniciatīvai pievienojās gada 15. novembrī un apņēmās līdz gadam sasniegt vismaz 20% CO 2 emisiju samazinājumu. Liepājas pilsētas ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāna (IERP) 1. nodaļā ir aprakstīta esošā situācija un apkopoti izejas dati par pašvaldības un daudzdzīvokļu ēkām, enerģijas avotiem un transporta sektoru. Nākamajā nodaļā ir noteiktas kopējās un katra sektora atsevišķās CO 2 emisijas. 3. nodaļā ir definēta Liepājas pilsētas vīzija un mērķi, kā arī tajā ir apkopotas idejas dažādām rīcībām, kurām būtu jāseko, lai īstenotu izvirzīto vīziju un sasniegtu nospraustos mērķus. Savukārt 4. nodaļa sniedz ieskatu funkcionālas organizatoriskās shēmas izveidē. Šajā nodaļā ir piedāvāts arī laika plāns un iespējamie finansējuma avoti. Plāna izstrādes laikā tika rīkots Enerģijas forums, kurā tā dalībnieki apmainījās ar dažādām idejām, kā risināt esošo situāciju un plānot Liepājas attīstību nākotnē. Enerģijas foruma laikā sniegtās idejas un ieteikumi ir iekļauti arī šajā dokumentā. Šis dokuments ir viens no Latvijas ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāniem, kas izstrādāti Eiropas Komisijas programmas Saprātīga enerģija Eiropai projekta Meshartility ietvaros, lai veicinātu pārdomātu pašvaldību izaugsmi, izpratni par kvalitatīvu un tīru apkārtējo vidi, ilgtspējīgu un energoefektīvu attīstību. Plašāka informācija par projektu un projekta partneriem pieejama mājas lapā 5

6 Iedzīvotāju skaits 1. ESOŠĀ SITUĀCIJA Liepāja ir Latvijas trešā lielākā pilsētā un desmitā lielākā Baltijas valstu pilsēta. Tā atrodas uz DR no Rīgas pie Baltijas jūras (skat. 1.attēlu). Avots: 1.attēls. Liepājas pilsētas karte un pilsētas aerofotogrāfija Iedzīvotāju skaits Liepājā pēdējos gados samazinās. Iedzīvotāju dinamika no līdz 2012.gadam ir atspoguļota 2.attēlā

7 Saražotā enerģija, MWh 2.attēls. Iedzīvotāju skaits Liepājā ENERĢIJAS RAŽOŠANA Enerģijas ražošana Liepājas pilsētā notiek trīs veidos: centralizēti Liepājā darbojas centralizētā siltumapgādes sistēma, kas siltumenerģijas patērētājus nodrošina ar savās katlu mājās un/vai koģenerācijas stacijās ražoto siltumenerģiju, bet saražoto elektroenerģiju nodod valsts vienotajā elektroenerģijas tīklā; vietējās katlu mājās; individuāli. 3.attēlā ir apkopoti kopējie saražotie siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomi centralizētājā siltumapgādes sistēmā Elektroenerģija Siltumenerģija attēls. Saražotais enerģijas daudzums centralizētājā siltumapgādes sistēmā Liepājā no līdz 2012.gadam Kā redzams 3.attēlā, saražotās siltumenerģijas apjoms kopš 2006.gada ir samazinājies par 41%, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi palielinājušies par 43% CENTRALIZĒTĀ SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANA Liepājas pilsētas siltumapgādes sistēmu veido: 2 koģenerācijas stacijas: šķeldas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33 (dabas gāzes ūdenssildāmie katli rezervē) un dabas gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2 (kopš 2008.gada abas stacijas ir savienotas vienotā tīkla); 15 dabas gāzes katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 45,73 MW; siltumtīkli 102,5 km garumā; vairāk nekā 550 siltumenerģijas patērētāju ar pieslēgto apkures jaudu 152,7 MW. Dati par uzstādītajām un pieslēgtajām jaudām katrā energoavotā apkopoti 1.tabulā. 1 Avots: Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze ISG12. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, Republikas pilsētās un novados gada sākumā 7

8 Katlu māju un TEC uzstādītās un pieslēgtās jaudas 1.tabula Nr. Adrese Uzstādītā jauda, MW 1 Koģenerācijas stacija Kaiju ielā ,909 Kurināmais dabas gāze, šķelda Pieslēgtā jauda, MW Apkure Karstais ūdens 73,96 42,92 2 Koģenerācijas stacija 34,28 dabas gāze 45,16 33,86 Tukuma ielā 2 3 K.m. Grīzupes ielā 4/10 5,5 dabas gāze 5,05 4,43 4 K.m. Lazaretes ielā 8b 0,8 dabas gāze 0,43 0,23 5 K.m. Ģen.Baloža ielā 11b 5,2 dabas gāze 3,44 6 K.m. Atmodas ielā 10b 10 dabas gāze 7,14 7 K.m. Spīdolas ielā 3a 10 dabas gāze 6,36 8 K.m. Dārzu ielā 42 0,69 dabas gāze 0,38 0,34 9 K.m. Ezera ielā 53/55 0,1 dabas gāze 0,07 0,02 10 K.m. Cukura ielā 7 1,32 dabas gāze 0,93 0,26 11 K.m. Ūdens ielā 9 0,14 dabas gāze 0,15 12 K.m. Zemnieku ielā 45/47 0,2 dabas gāze 0,21 13 K.m. Grīzupes ielā 89 4,55 dabas gāze 2,97 2,54 14 K.m. Slimnīcas ielā 15 1,28 dabas gāze 0,93 0,82 15 K.m. Turaidas ielā 1,44 dabas gāze 1,39 16 K.m. Ziemupes ielā 2 4,05 dabas gāze 2,33 2,11 17 K.m. Elizabetes ielā 0,46 dabas gāze 0,27 0,18 Koģenerācijas staciju un katlu māju atrašanās vietas Liepājas kartē ir norādītas 4.attēlā. Ar sarkano krāsu ir atzīmētas lielas jaudas katlu mājas (virs 30 MW), ar oranžu no 4 līdz 30 MW, ar dzeltenu 1-4 MW lielas katlu mājas, bet ar dzelteno ir norādītas katlu mājas, kuru uzstādītā jauda ir zemāka par 1 MW. 8

9 Siltumenerģijas jauda, MW 4.attēls. Koģenerācijas stacijas un katlu mājas Liepājā Salīdzinot ar 2004.gadu, pilsētas energoavotos uzstādītā kopējā jauda 2012.gadā ir samazinājusies vairāk nekā 2 reizes. Ja 2004.gadā 16 energoavotu uzstādītā jauda bija 426,6 MW, 2012.gadā tā ir 243,5 MW. Tajā pat laikā pieslēgtās apkures un karstā ūdens jaudas ir palielinājušās (skat. 5.attēlu) Uzstādītā jauda, MW Pieslēgtā apkures jauda, MW Pieslēgtā karstā ūdens jauda, MW 9

10 Saražotā siltumenerģija, MWh/gadā 5.attēls. Siltumapgādes sistēmā uzstādītās energoavotu jaudas un patērētāju pieslēgtās jaudas un 2012.gadā 2005.gada 1.novembrī Liepājas siltumapgādes sistēmu pārņēma SIA Liepājas enerģija, kuras dalībnieki ir AS Latvenergo 51%, Liepājas pilsētas dome 39%, SIA Jaunā fabrika 10% gadā SIA Liepājas enerģija uzsāka īstenot rehabilitācijas programmas izpildi, kuras rezultātā līdz 2008.gadam tika: ierīkota siltumenerģijas patēriņa uzskaite visiem objektiem ar attālinātu nolasīšanu; ierīkoti individuālie siltummezgli visiem objektiem (izņemot dažus nelielus); likvidēta atklātā tipa un četru cauruļu siltumtīklu sistēmas; samazināts kopējais siltumtrašu garums par 24,2 km; rekonstruēti 15 km siltumtrašu, uzstādot modernas rūpnieciski izolētas caurules; izbūvētas 5 jaunas autonomās dabas gāzes katlu mājas; pilnībā rekonstruētas 2 katlu mājas un vēl 2 modernizētas; Siltumapgādes sistēmas rehabilitācijā tika investēti 5,12 milj.ls, kā arī samazināts darbinieku skaits līdz 178 (2006.gadā bija 259). Turpinot siltumapgādes sistēmas attīstību, 2009.gadā tika apstiprināta uzņēmuma ilgtermiņa investīciju programma gadam. Tās rezultātā līdz šim ir veikti šādi pasākumi: izbūvēta koģenerācijas stacija Tukuma ielā ar uzstādīto siltuma jaudu 3,78 MWth un elektrisko jaudu 3,996 MWel; pilnībā rekonstruētas maģistrālās siltumtrases; izbūvēta biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33, kuras uzstādītā siltuma jauda ir 9,615 MW th un 2,294 MW el elektriskā jauda; nodota ekspluatācijā jaunas šķeldas katlu māja ar uzstādīto jaudu 30 MW Kaiju ielā attēlā ir apkopoti Liepājas centralizētajā siltumapgādes sistēmā saražotās siltumenerģijas apjomi no līdz 2012.gadam. Kā attēlā redzams, saražotās siltumenerģijas apjoms ir samazinājies gandrīz divas reizes, kas saistīts tieši ar katlu māju modernizāciju attēls. Liepājas centralizētajās siltumapgādes sistēmās saražotā siltumenerģija 10

11 Saražotā siltumenerģija, MWh/gadā Zemāk ir apkopota informācija par lielākajām koģenerācijas stacijām Liepājā. KOĢ ENERĀ C IJAS S TACIJ A TU KU MA IELĀ 2 Katlu mājas rekonstrukcija Tukuma ielā tika veikta gadā. Katlu mājas kopējais stāvoklis 2005.gadā 2 tika novērtēts kā fiziski un morāli novecojis. Šobrīd siltumenerģiju energoavotā ražo 2 ūdenssildāmie dabas gāzes katli: KVGM-20 ar ražošanas jaudu 6,7 MW, lietderības koeficents 91,3%, ievadītā jauda 7,3 MW; KVGM 21,5-151 ar ražošanas jaudu 21,5 MW, lietderības koeficents 92,8%, ievadītā jauda 23,2 MW gadā ekspluatācijā nodotajā koģenerācijas stacijā ir uzstādīta koģenerācijas iekārta ar diviem Jenbacher JMS-612 gāzes dzinējiem (skat. 7.attēlu). Koģenerācijas iekārtas siltuma jauda ir 3,78 MW th, bet kopējā energoavotā uzstādītā siltuma jauda ir 34,28 MW. Koģenerācijas stacijas elektriskā jauda ir 3,996 MW e. 7.attēlā. Jaunā koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2 (autors: SIA Liepājas enerģija ) Saražotās siltumenerģijas apjomi katlu mājā un koģenerācijas iekārtā ir doti 8.attēlā ūdenssildāmie katli koģenerācijas iekārta attēls. Tukuma ielas katlu mājā saražotā siltumenerģija gadā 2 Avots: Tehniski ekonomiskais pamatojums. A.daļa. Liepājas pilsētas siltumapgādes sistēmas atjaunošana. SIA Ekodoma, 2005.gads 3 Avots: Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. LI-11-IB-0033 (2011.gada 25.jūlijs) 11

12 Saražotā siltumenerģija, MWh Kā redzams 8.attēlā, saražotais siltumenerģijas apjoms šajā energoavotā ir pieaudzis no 35,5 GWh 2006.gadā līdz 98,3 GWh 2012.gadā. Tas ir skaidrojams ar to, ka 2008.gadā Tukuma ielas katlu māja tika saslēgta vienotā tīklā ar Kaiju ielas koģenerācijas staciju. Kopējie saražotās siltumenerģijas un elektroenerģijas abās stacijās ir doti 9.attēlā attēls. Saražotās siltumenerģijas apjomi kopējā tīklā saslēgtajās 2 koģenerācijas stacijās gadā Kā redzams 9.attēlā, abas stacijas 2012.gadā saražoja 79% no kopējā pilsētas centralizētajā siltumapgādes sistēmā saražotā siltumenerģijas apjoma un 2012.gadā saražotās siltumenerģijas apjomi ir stabilizējušies GWh robežās. KOĢ ENERĀ C IJAS S TACIJ A KAIJU IE LĀ gadā tika uzsākta koģenerācijas stacijas Kaiju ielā 33 rekonstrukcija un tika uzstādīta šķeldas organiskā Renkina cikla (ORC) koģenerācijas iekārta ar siltuma jaudu 9,615 MW th un elektrisko jaudu 2,294 MW e gada novembrī ekspluatācijā ir nodoti arī šķeldas ūdenssildāmie katli ar kopējo jaudu 30 MW (skat.10.attēlu), tādējādi panākot, ka 2014.gadā 60% no kopējās saražotās siltumenerģijas centralizētajā siltumapgādes sistēmā tiks nodrošināti ar atjaunojamiem energoresursiem. 10.attēls. Siltumavota rekonstrukcija koģenerācijas stacijā Kaiju ielā 33 (autors: SIA Liepājas enerģija ) 12

13 Saražotās siltumenerģijas apjomi, MWh/gadā Ar kurināmo ievadītais siltumenerģijas daudzums, MWh/gadā 11.attēlā ir dots kurināmā patēriņa izmaiņas Kaiju ielas koģenerācijas stacijā. Ņemot vērā, ka biomasas koģenerācija tika nodota ekspluatācijā 2012.gada septembrī, šķeldas īpatsvars 2012.gadā vēl ir salīdzinoši neliels Šķelda Dabas gāze attēls. Ar kurināmo ievadītā enerģija Kaiju ielas koģenerācijas stacijā 4 Pārējās katlu mājās saražotie siltumenerģijas apjomi ir doti 12.attēlā. Visas šīs katlu mājas kā kurināmo izmanto dabas gāzi, un kopējais dabas gāzes patēriņš šajās katlu mājās 2012.gadā sastādīja 5,9 milj.m attēls. Saražotās siltumenerģijas apjomi atlikušajās Liepājas pilsētas centralizētās siltumapgādes katlu mājās Kā redzams 12.attēlā, saražotās siltumenerģijas apjoms arī šajās katlu mājās ir samazinājies no 76 GWh 2006.gadā līdz 49 GWh 2012.gadā. Lielākoties tas ir skaidrojams sistēmas optimizācijas darbiem, kad tika likvidētas vairākas katlu mājas, piemēram, Kapsēdes ielā 3, bet vairākās vietās tika uzstādītas jaunas ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA 4 Aprēķinos ir pieņemts, ka šķeldas zemākais sadegšanas siltums ir 2,3 MWh/t 13

14 Saražotās elektroenerģijas apjomi, MWh/gadā Elektroenerģija Liepājas pilsētā tiek ražota augstāk pieminētajās koģenerācijas stacijās. Kā redzams 3.attēlā un arī 13.attēlā, vietēji saražotās elektroenerģijas apjomi ir pieauguši šķelda dabas gāze attēls. Saražotie elektroenerģijas apjomi Liepājas koģenerācijas stacijās atkarībā no izmantotā kurināmā Kā redzams 13.attēlā, 2012.gadā 11% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma tika saražota biomasas koģenerācijas stacijā. Var paredzēt, ka 2013.gadā vietēji ražotās elektroenerģijas apjomi pieaugs, ņemot vērā, ka biomasas koģenerācija ražošanu uzsāka 2012.gada oktobrī ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ Enerģijas gala patēriņš Liepājā iedalās trīs sektoros: siltumenerģijas patēriņš: o ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai: pašvaldības ēkās; daudzdzīvokļu ēkās; pakalpojuma sektora ēkās; enerģijas patēriņš ēkās ar individuālajām dabas gāzes iekārtām apkurei un ēdināšanas vajadzībām: o pašvaldības un valsts iestādēs; o rūpniecības sektorā; o pakalpojumu sektorā; o mājsaimniecībās; o komunāliem lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 tūkst.nm 3 ; elektroenerģijas patēriņš sabiedriskajā sektorā: o pašvaldības ēkās; o pašvaldības iestādēs un iekārtās; enerģijas patēriņš transporta sektorā: o sabiedriskajam transportam; o pašvaldības autoparkam; o privātajam autotransportam SILTUMENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ 14

15 Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš, kwh/m 2 gadā Siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā Galvenie siltumenerģijas patērētāji Liepājā ir daudzdzīvokļu, pašvaldības un pakalpojuma sektora ēkas. 14.attēlā ir apkopoti siltumenerģijas patēriņi ēkās, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmai attēls. Siltumenerģijas patēriņš ēkās, kas pieslēgtas Liepājas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai gadā Kā redzams 14.attēlā, siltumenerģijas patēriņš pēdējos 5 gados ir robežās no 205 līdz 250 GWh gadā. Šo ēku īpatnējie siltumenerģijas patēriņi ir doti 15.attēlā attēls. Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens vajadzībām ēkās, kas pieslēgtas Liepājas pilsētas siltumapgādes sistēmai Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās variē no 30 līdz pat 400 kwh/m 2 gadā. Zemie rādītāji varētu būt saistīti ar to, ka ēkai tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens padeve, bet apkurei ir izvēlēts cits risinājums. Patēriņš ir atkarīgs arī no ēkas struktūras, kopējās apkurināmās platībās, kā arī no tā, vai ēka ir siltināta. Liepājā ir daudz sērijveida ēku, kas tika uzceltas Padomju laikos ( gados), bet tajā pat laikā arī vēsturiskās koka ēkas un pagājušā gadsimta sākumā celtās mājas (skat. 16.attēlu). 15

16 16.attēls. Dzīvojamās ēkas Liepājā Pilsētā ir arī 65 pašvaldības ēkas, no kurām 58 ir siltinātas, bet atlikušās nesiltinātās ēkas ir vēsturiskās ēkas, kuru siltināšana ir vēl apgrūtināta (skat. 17.attēlu). 17.attēls. Pilsētas domes un Liepājas teātra ēkas Ēkas, kuras nav pieslēgtas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, apkures vajadzībām lielākoties izmanto dabas gāzes iekārtas. Tās ir gan pašvaldības un valsts iestādes, gan pakalpojuma sektors, mājsaimniecības, kā arī komunālie lietotāji ar gada patēriņu līdz 25 tūkst.nm 3. Balstoties uz AS Latvijas Gāze sniegtajiem datiem, 18.attēlā ir apkopotas četras dabas gāzes patērētāju grupas un to patēriņi, kas 2012.gadā veidoja 12% no Liepājas pilsētā realizētā dabas gāzes apjoma. Vidējais šo patērētāju grupu gāzes patēriņš gadā ir aptuveni 12 milj.m 3. 16

17 Dabas gāzes patēriņš, tūkst.m 3 /gadā Dabas gāzes patēriņš, tūkst.m 3 /gadā Mājsaimniecības Komunālie lietotāji Pakalpojuma sektors un citi Pašvaldības un valsts iestādes attēls. Galvenās dabas gāzes patērētāju grupas un to patēriņi 55% no kopējā realizētā dabas gāzes apjoma 2012.gadā tika patērēti Liepājas rūpniecības sektorā. 19.attēlā ir apkopoti patēriņi rūpniecības sektorā, izņemot AS Liepājas Metalurgs, kas piedalās Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Vienlaicīgi arī jānorāda, ka 85% no kopējā rūpniecības sektorā patērētās dabas gāzes, tiek izmantota tieši AS Liepājas Metalurgs attēls. Dabas gāzes patēriņš rūpniecības sektorā gadā Dabas gāzes patēriņš rūpniecības sektorā kopš 2009.gada ir stabilizējies 7,5-7,8 milj.m 3 robežās ELEKTROENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ Kopējais elektroenerģijas patēriņš pašvaldības ēkās un iekārtās ir apkopots 21.attēlā. Kopš 2006.gada tas ir pieaudzis un 2012.gadā bija 19,6 GWh. 17

18 Elektroenerģijas patēriņš, MWh/gadā Elektroenerģijas patēriņš, MWh/gadā attēls. Elektroenerģijas patēriņš pašvaldības ēkās un iekārtās Elektroenerģijas pieaugums ir saistīts ar to, ka 2008.gadā tika atklāts Liepājas Olimpiskais centrs, kā arī uzsākta oficiāla elektroenerģijas patēriņa uzskaite Liepājas slimnīcā un Jaunliepājas poliklīnikā. 22.attēlā ir dots detalizēts elektroenerģijas patēriņš pašvaldībās iestādēs no līdz 2012.gadam attēls. Lielākie elektroenerģijas patērētāji un to gada patēriņi Lielākie elektroenerģijas patērētāji Liepājā ir: Liepājas ūdens, kas nodrošina dzeramā ūdens sagatavošanu un notekūdeņu attīrīšanu (sūkņu darbināšana u.c.); Komunālā pārvalde, kas nodrošina arī ielu apgaismojumu, kas 2013.gadā tiks pilnībā nomainīts uz efektīvu apgaismi; Izglītības pārvalde, kas norēķinās par elektroenerģijas patēriņu visās Liepājas izglītības iestādēs (lielākoties apgaismojuma vajadzībām); Liepājas slimnīca (apgaismojumam un iekārtu darbināšanai); 18

19 Liepājas Olimpiskais centrs (apgaismojumam un iekārtu darbināšanai). Pārējie patērētāji (bibliotēkas, muzeji un citas pašvaldības iestādes) elektroenerģiju patērē apgaismojuma vajadzībām. Šī patērētāju grupa patērē vidēji 5% gadā no kopējā elektroenerģijas patēriņa ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ TRANSPORTA VAJADZĪBĀM Liepājā transporta vajadzībām tiek izmantoti šādi transporta līdzekļi: sabiedriskais transports: o tramvaji; o autobusi; pašvaldības autoparks: o vieglās automašīnas; o specializētais autotransports; privātais autotransports: o vieglās automašīnas; o kravas automašīnas; o autobusi; o motocikli, tricikli un kvadricikli. Balstoties uz Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) datiem 5, 23.attēlā ir apkopoti dati par tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits Liepājā gadā. Kopš 2006.gada kopējais transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis un 2012.gadā tie bija kopā transportlīdzekļi Vieglie Autobusi Motocikli un tricikli Kravas Piekabes un puspiekabes Kvadricikli attēls. Tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits Liepājā gadā 82% no kopējā transportlīdzekļu skaita ir vieglās automašīnas. Rīcības plāna izstrādes laikā tika apkopoti dati arī no degvielas uzpildes stacijām Liepājā. Kopējie pārdotās degvielas apjomi ir apkopoti 24.attēlā. 5 CSDD datubāze 19

20 Pārdotie degvielu apjomi, litri dīzeļdegviela benzīns autogāze attēls. Kopējie pārdotās degvielas apjomi Liepājas pilsētā gadā Lielākais DUS operators SIA Statoil izejas datus iesniedza tikai par un 2012.gadu, kurus var uzskatīt par reprezentatīviem rādītājiem. Lai noteiktu kopējo degvielas patēriņu arī iepriekšējos gados, tika veikti vairāki pieņēmumi: satiksmē ikdienā tiek izmantotas visas vieglās un kravas automašīnas, kā arī autobusi, kas ir tehniskā kārtībā; satiksmē 5 mēnešu garumā ikdienā tiek izmantoti visi motocikli, kas ir tehniskā kārtībā; vieglās automašīnas dienā nobrauc 20 km (365 dienas); kravas automašīnas dienā nobrauc 50 km (365 dienas); autobusi dienā nobrauc 50 km (365 dienas); motocikli dienā nobrauc 20 km (150 dienas); kvadracikli dienā nobrauc 30 km (90 dienas); gadā 49% no vieglajām automašīnām izmantoja dīzeļdegvielu, 37% - benzīnu un 14% auto gāzi; gadā 55% no vieglajām automašīnām izmantoja dīzeļdegvielu, 36% - benzīnu un 9% auto gāzi. Balstoties uz augstāk minētajiem pieņēmumiem, 25.attēlā ir dots enerģijas patēriņš privātā transporta vajadzībām Liepājā gadā. Salīdzinājumam ir sniegti arī apkopotie dati no DUS gadā. Salīdzinot datus pēdējos divos gados, ir redzams, ka aprēķina dati atšķiras par 20% 2011.gadā un 25% 2012.gadā. Tas ir skaidrojams ar to, ka Liepāju arvien vairāk apmeklē tūristu (vasaras festivālus, Kara ostu un citus objektus), kas uzpildās šajās stacijās, bet attiecīgo degvielu reāli izmanto ārpus Liepājas pilsētas teritorijas. 20

21 Privātā transporta enerģijas patēriņš, MWh/gadā Aprēķina dati DUS dati attēls. Enerģijas patēriņš privātā transporta vajadzībām Liepājā 27.attēlā ir apkopots enerģijas patēriņš sabiedriskā un pašvaldības transporta vajadzībām gadā. Liepājā kursē divi sabiedriskā transporta veidi: tramvaji un autobusi (skat. 26.attēlu). 26.attēls. Divi sabiedriskā transporta veidi Liepājā Kopējais enerģijas patēriņš sabiedriskā transporta vajadzībām 2012.gadā bija visaugstākais un sasniedza 16,4 GWh gadā. 13% no tā veidoja elektroenerģijas patēriņš tramvajam, bet atlikušais dīzeļdegvielas autobusu parkam. Arī pašvaldības transporta enerģijas patēriņš visaugstākais bija 2012.gadā 5,4 GWh, no kurām 69% veido dīzeļdegvielas patēriņš. Lielākais degvielas patēriņš 2012.gadā bija šādām pašvaldības iestādēm: SIA Liepājas ūdens (28,9% no kopējā patēriņa); SIA Liepājas namu apsaimniekotājs (22,2%); Pašvaldības policija (7,2%); SIA Komunālā pārvalde (6,4%); Dome (5,7%). 21

22 Enerģijas patēriņš, MWh/gadā Dīzeļdegviela (autobusi) Elektroenerģija pašvaldības transports (kopā) attēls. Enerģijas patēriņš sabiedriskā un pašvaldības transporta vajadzībām Liepājā 22

23 2. CO2 EMISIJU APRĒĶINS LIEPĀJAS PILSĒTAI 2.1. EMISIJU APRĒĶINA METODIKA Bāzes emisiju uzskaite ir kvantitatīvs rādītājs, ar kuru nosaka to CO 2 emisiju daudzumu, ko bāzes gada laikā izraisījis enerģijas patēriņš Liepājas pilsētā. Rādītājs ļauj noteikt galvenos CO 2 emisiju avotus un to samazināšanas iespējas. Siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai ir izmantota Pilsētu mēra pakta izstrādātā metodika no vadlīnijām IERP ceļvedis 6. Emisiju mērvienība ir tonnas CO 2 emisiju, un tiek aprēķinātas, balstoties uz apkopotajiem enerģijas patēriņa datiem. Siltumenerģijas gadījumā emisijas tiek noteiktas, izmantojot datus par patērēto kurināmā daudzumu siltumenerģijas ražošanai (skat. 2.2.apakšnodaļā). Emisiju aprēķināšanai no patērētā kurināmā apjoma (siltumapgādes un transporta sektoriem) ir izmantots vienādojums: radītais CO 2 emisiju daudzums, tco 2 patērētais kurināmā daudzums, 1000 m 3 (vai t) kurināmā zemākais sadegšanas siltums, MWh/1000 m 3 (vai MWh/t) kurināmā emisijas faktors, tco 2/MWh. Emisijas no patērētās elektroenerģijas aprēķina pēc šāda vienādojuma: patērētais elektroenerģijas daudzums, MWh nodaļā sniegta informācija par izmantotajiem datiem un emisiju faktoriem katram sektoram. (1) (2) 2.2. IZEJAS DATI EMISIJU APRĒĶINAM CO 2 emisijas Liepājas pilsētai ir aprēķinātas trīs sektoriem: siltumapgādei, elektroapgādei un transporta sektoram. Zemāk ir apkopoti galvenie pieņēmumi CO 2 emisiju aprēķinam katram sektoram SILTUMAPGĀDE CO 2 emisijas no siltumapgādes sektora tika aprēķinātas, izmantojot vienādojumu (1). Emisijas no Liepājas enerģija katlu mājām aprēķinātas pēc patērētā kurināmā daudzuma, izmantojot formulu (1). Emisiju noteikšanai izmantoti IPCC standarta, kā arī Latvijā noteiktie emisiju faktori, kas uzskaitīti 2.tabulā. 2.tabula

24 Aprēķinos izmantotie izejas dati, emisijas faktori un piemērotās aprēķina formulas Izejas dati Ievadītais dabas gāzes daudzums, zemākais sadegšanas siltums dabas gāzei (9,35 MWh/1000 m 3 ) Patērētais ogļu apjoms, zemākais sadegšanas siltums oglēm (6 MWh/t) Izmantotā formula Emisijas faktors, tco2/mwh (1) 0,202 (1) 0, ELEKTROAPGĀDE Dati par patērēto elektroenerģiju daudzdzīvokļu un pašvaldības ēku sektorā, kā arī par ielu apgaismojumu iegūti no Liepājas pašvaldības. Ņemot vērā, ka Liepājā ir uzstādītas dabas gāzes koģenerācijas stacijas, dati par valsts kopējā tīklā nodoto elektroenerģiju gadā tika apkopoti no SIA Liepājas enerģija. Balstoties uz IERP vadlīnijām, CO 2 emisiju aprēķins tika veikts, piemērojot vienādojumu (5). CO 2 emisiju aprēķinam izmantotie izejas dati un emisijas faktori katram gadam attēloti 3.tabulā. CO 2 emisiju aprēķins elektroenerģijas sektorā Izejas dati Izmantotās formulas 3.tabula Emisijas faktors, tco 2/MWh Patērētais elektroenerģijas daudzums (2) 0, TRANSPORTA SEKTORS Dati transporta sektora emisiju aprēķinam ņemti no CSDD datu bāzes un Liepājas pašvaldības. Aprēķinā iekļauti tie privātā sektora transportlīdzekļi, kuri ir reģistrēti Liepājā un ir izgājuši tehnisko apskati. Dati pieejami par laika periodu no līdz 2012.gadam nodaļā sniegta papildu informācija par veiktajiem pieņēmumiem, lai noteiktu patērētās degvielas apjomus pilsētas teritorijā. Degvielas patēriņus sabiedriskā transporta vajadzībām sniedza Liepājas pašvaldība. Izejas datus un piemērotos emisijas faktorus skatīt 4.tabulā. Degvielas veids Dīzeļdegviela Benzīns Autogāze Izejas dati, emisijas faktori un aprēķina formulas transporta sektorā Izejas dati Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums dīzeļdegvielai (11,8 MWh/t) Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums benzīnam (12,21 MWh/t) Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums Izmantotā formula 4. tabula Emisijas faktors, tco 2/MWh (1) 0,267 (1) 0,249 (1) 0,225 24

25 CO 2 emisijas, t/gadā autogāzei (12,65 MWh/t) Elektroenerģija Elektroenerģijas patēriņš (2) 0, CO2 EMISIJAS LIEPĀJAS PILSĒTĀ Balstoties uz augstāk aprakstītajiem datiem un aprēķinos izmantotajiem pieņēmumiem, 28.attēlā ir dots kopējais CO 2 emisiju apjoms Liepājas pilsētā no līdz 2012.gadam. Kopš 2006.gada CO 2 emisiju apjoms ir samazinājies par 31%, un 2012.gadā tas bija 153,38 tūkst.tco 2. Sasniegtais CO 2 emisiju samazinājums ir skaidrojams ar nozīmīgu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu katlu mājās un koģenerācijas stacijās, kā arī to pārēju uz atjaunojamiem energoresursiem. Kā jau minēts augstāk, Liepājā ir nosiltinātas arī lielākā daļa no pašvaldības ēkām, kā arī 2013.gadā ir īstenots ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projekts, kura devumu varēs novērtēt 2014.gadā Centralizētā siltumenerģijas ražošana Elektroenerģijas patēriņš Privātais transports Dabas gāzes patēriņš Sabiedriskais transports Pašvaldības transports attēls. CO 2 emisiju apjoms Liepājā gadā CO 2 emisiju skaitliskās vērtības ir apkopotas 5.tabulā. CO 2 emisijas Liepājā gadā 5.tabula Sektors CO2 emisijas, tco2/gadā Centralizētā siltumenerģijas ražošana Dabas gāzes patēriņš Elektroenerģijas patēriņš Privātais transports Sabiedriskais transports Pašvaldības transports KOPĀ

26 3. LĪDZ 2020.GADAM PLĀNOTIE PASĀKUMI 3.1. VĪZIJA UN STRATĒĢISKIE MĒRĶI Liepājas pilsētas ilgtermiņa attīstības vīzija 2030.gadam 7 ir: LIEPĀJA IR RADOŠA UN AKTĪVA PILSĒTA JŪRAS KRASTĀ, KURĀ CILVĒKI STRĀDĀ UN ATPŪŠAS Liepājas attīstības virsmērķis ir stiprināt Liepājas lomu un atpazīstamību starptautiskā mērogā, piesaistot pilsētai investīcijas, tūristus, zinošus un radošus speciālistus, bet līdz 2020.gadam ir izvirzīti šādi galvenie attīstības virzieni un mērķi: Liepājnieki un viņu labklājība: Liepāja ir nacionālas nozīmes pakalpojumu centrs un pievilcīga dzīves un darba vide. Dzīves vide Liepājā: Liepājā ir saglabātas dabas vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, pilsētas apsaimniekošana ir ilgtspējīga. Liepājas ekonomikas attīstība: Liepājā ir attīstītas tradicionālās ražošanas nozares un vidējo pakalpojumu uzņēmumu darbība. Liepājas sasniedzamība un pilsētas atpazīstamība: Liepāja ir veicinājusi daudzveidīgu sasniedzamību Baltijas jūras reģionā. Liepājas pašvaldība, parakstot Pilsētu mēra paktu, ir apņēmusies nodrošināt pilsētas attīstību, piemērojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus principus. Ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai Liepājā līdz 2020.gadam tiek izvirzīti šādi mērķi: 1. samazināt pilsētas radītās CO 2 emisijas par 35%, salīdzinot ar 2006.gada emisiju līmeni; 2. samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās par 10% attiecībā pret 2012.gadu; 3. veicināt enerģijas patēriņa samazinājumu dzīvojamā sektorā par 5%, īstenojot informatīvos pasākumus; 4. samazināt enerģijas patēriņu enerģijas ražošanas sektorā par 5% attiecībā pret 2012.gadu PASĀKUMI ENERĢIJAS RAŽOŠANAS SEKTORĀ Enerģijas ražošanas sektors ir lielākais CO 2 emisiju avots Liepājā. Kopš 2006.gada saražotās enerģijas apjoms ir samazināts 1,5 reizes, lai gan enerģijas pieprasījums nav mazinājies. Neskatoties uz to, Liepājas centralizētās siltumapgādes sistēmā vēl ir vairāki nozīmīgi pasākumi, kurus var īstenot un kas ir arī iekļauti šajā dokumentā. Zemāk apkopotie pasākumi ( ) atbilst Liepājas pilsētas Attīstības programmas gadam 1.redakcijā paredzētajai rīcībpolitikai Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Komunālā saimniecība) KATLU MĀJU SLĒGŠANA UN PATĒRĒTĀJU PIEVIENOŠANA VIENOTAJĀ CENTRALIZĒTĀS SILTUMAPGĀDES TĪKLĀ Liepājas pilsētas centralizēto siltumapgādes sistēmu veido divas koģenerācijas stacijas un 15 dabas gāzes katlu mājas, kas uzstādītas pilsētas dažādās teritorijās. Vairākas no katlu mājām var tikt slēgtas un patērētāji pievienoti kopējai centralizētās siltumapgādes 7 Avots: Liepājas pilsētas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Sākotnējā 1.redakcija 26

27 CO2 emisijas, tco2/gadā sistēmai gadā varētu tikt slēgtas divas katlu mājas Ziemupes ielā 2 un Elizabetes ielā, kuru kopējā uzstādītā jauda ir 4,51 MW, bet pieslēgtā apkures jauda 2,6 MW. Šīs katlu mājas sāka darboties 2007.gadā, tādējādi to slēgšana nesniegs CO 2 emisiju samazinājumu attiecībā pret 2006.gadu, lai gan nodrošinās divu piesārņojuma avotu likvidāciju Liepājas pilsētā gadā tās emitēja 1107 tco 2 gadā KATLU MĀJU APVIENOŠANA UN AIZSTĀŠANA AR ŠĶELDU Katlu mājas Ģen.Baloža ielā 11b, Atmodas ielā 10b, Spīdolas ielā 3a un Turaidas ielā atrodas tuvu viena otrai un to kopējā uzstādītā jauda ir 26,64 MW, kamēr pieslēgtā ir 18,38 MW. 6.tabulā ir apkopoti šo katlu māju 2012.gada ražošanas parametri. Četru katlu māju 2012.gada rādītāji 6.tabula Nr. Adrese Dabas gāzes patēriņš, tūkst.m 3 Katlu māju rādītāji 2012.gadā Saražotais siltumenerģijas apjoms, MWh/gadā Lietderības koeficients 1 K.m. Ģen.Baloža ielā 11b ,89 2 K.m. Atmodas ielā 10b ,91 3 K.m. Spīdolas ielā 3a ,91 4 K.m. Turaidas ielā ,9 KOPĀ Pēdējo četru gadu laikā saražotās siltumenerģijas apjoms ir svārstījies robežās no 21 līdz 27,8 GWh/gadā, bet pēdējo divu gadu laikā tas ir bijis līdzīgs 21-22,6 GWh. Ņemot vērā, ka siltumenerģijas ražošanā tiek izmantots fosilais kurināmais dabas gāze, 29.attēlā ir apkopotas visu četru katlu māju kopējās emitētās CO 2 emisijas attēls. Četru katlu māju radītās CO 2 emisijas gadā Šo četru katlu māju apvienošana vienā un aizstāšana ar atjaunojamiem energoresursiem, samazinās gan fosilā kurināmā patēriņu un CO 2 emisijas, gan arī piesārņojuma avotu skaitu pilsētā. Tehnoloģiskais risinājums varētu būt gan šķeldas efektīva izmantošana katlu mājā, aizvietojot dabas gāzes katlus, gan arī saules kolektoru un akumulācijas tvertņu uzstādīšana, kuri būtu Liepājas siltumapgādes īpašums. Ņemot vērā, ka kurināmā maiņas projekti ir viena no ES un arī Latvijas prioritātēm, finansējums projekta īstenošanai varētu tikt piesaistīts no ES fondiem gada plānošanas 27

28 periodā. Ir nepieciešams tehniski ekonomiskais pamatojums un biznesa plāns šo risinājumu pamatošanai. Šis pasākums sniegs 7754 tco 2 emisiju samazinājumu, salīdzinot ar bāzes gadu (2006.gadu) SILTUMTRAŠU NOMAIŅA UN ZUDUMU SAMAZINĀŠANA Liela daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumtrasēm ir nomainītas un siltumenerģijas zudumi 2012.gadā Liepājā bija 16%. Neskatoties uz to, zudumi var tikt samazināti par vēl 3%, jo 15 km no kopējām siltumtrasēm nav rekonstruētas, un tās līdz 2019.gadam ir jārenovē. 20 km garumā ir plānots uzstādīt jaunas rūpnieciski izolētas siltumtrases. Svarīgi ir izvērtēt rekonstruējamo siltuma tīklu cauruļu diametru, ņemot vērā enerģijas patēriņa samazinājumu uz energoefektivitātes paaugstināšanas rēķina ENERGOEFEKTIVITĀTES PASĀKUMI KOĢENERĀCIJAS STACIJĀS UN KATLU MĀJĀS Līdz 2020.gadam Liepājas centralizētās siltumapgādes koģenerācijas stacijās un katlu mājās tiks īstenoti energopārvaldības, energoefektivitātes un optimizācijas pasākumi, lai nodrošinātu enerģijas patēriņa samazinājumu par 4-5%. Tie būs darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšanas pasākumi, kā arī katlu māju lietderības paaugstināšanas pasākumi, kas ieviesti nepārtraukta monitoringa rezultātā. Potenciālais siltumenerģijas ietaupījums līdz 2020.gadam attiecībā pret 2012.gadu varētu būt GWh ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE CSS Ņemot vērā, ka Liepājas centralizētās siltumapgādes sistēmā vēl ir salīdzinoši liels dabas gāzes katlu māju īpatsvars, kā arī siltumenerģijas pieprasījums nākamo gadu laikā samazināsies, jo ēkas arvien vairāk tiks siltinātas, ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa centralizētās siltumapgādes sistēmas koncepciju, apsverot arī dažādas alternatīvas atjaunojamo energoresursu plašākai lietošanai siltumapgādes sistēmā. Līdz 2014.gada jūnijam Latvijas normatīvajos aktos tiks iekļautas normas, kas izriet no Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES 8 un paredz obligātu enerģijas ietaupījumu 1,5 % apjomā no gala patērētājiem piegādātās enerģijas. Ekonomikas ministrijas virzītajā Koncepcijas projektā par Energoefektivitātes direktīvas prasību pārņemšanu normatīvajos aktos 9 paredz, ka Lai nodrošinātu 1,5% mērķa sasniegšanu, atbildīgās puses 10 ik gadu ievieš energoefektivitātes pasākumus jebkurā no galapatēriņa sektoriem un panāk jaunus ietaupījumus atbilstoši tām noteiktajiem mērķiem. Atbildīgajām pusēm (uzņēmumiem) ir jāpierāda energoefektivitātes pienākuma shēmas vadošajai iestādei, ka tās ir sasniegušas atbilstošus enerģijas ietaupījumus. Atbildīgās puses katru gadu iesniedz ziņojumu, kas satur informāciju par veiktajiem pasākumiem un enerģijas ietaupījuma aprēķinus, kā arī apkopoti dati par saviem galalietotājiem un to patēriņu. Koncepcija tika izskatīta un pieņemta Ministru Kabinetā 2013.gada 26.novembrī. ES politika ilgtspējīgas enerģētikas sektorā tiek stingri virzīta enerģijas patēriņa samazināšanas, kā arī atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas virzienā, atvēlot arī šiem pasākumiem finansējumu. SIA Liepājas enerģija ir nepieciešams jau 8 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 9 Avots: 10 Atbildīgās puses ir enerģijas sadales uzņēmumi un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi 28

29 šobrīd prognozēt, kādu ietekmi atstās jaunie normatīvie akti, kā arī, kāds būs tās nākotnes biznesa modelis, lai spētu ilgtermiņā nodrošināt enerģiju par konkurētspējīgu cenu. Ir nepieciešams izstrādāt energoefektivitātes pasākumu un monitoringa plānu, lai pienācīgi sagatavotos un īstenotu ES energoefektivitātes direktīvas uzstādītos uzdevumus JAUNU SILTUMENERĢIJAS PATĒRĒTĀJU PIESAISTE LIEPĀJAS CSS Liepājā vēl ir salīdzinoši liels enerģijas patērētāju skaits, kas apkures vajadzībām izmanto dabas gāzi gadā pašvaldības, valsts, pakalpojumu un mājsaimniecības sektori kopā patērēja 10,3 milj.m 3 dabas gāzes individuālajai apkurei. Daļa no šiem patērētājiem atrodas tuvu energoavotiem un/vai siltumtrasēm, tādējādi viņu pieslēgšana Liepājas CSS ir tehniski iespējama. Ņemot vērā, ka konkurētspējīgai centralizētai siltumapgādei ir virkne priekšrocību, SIA Liepājas enerģija izstrādās un ieviesīs stratēģiju, kā katru gadu piesaistīt jaunus siltumenerģijas patērētājus Liepājas CSS. Šī pasākuma rezultātā dabas gāzes patēriņš samazināsies par 0,5% gadā no augstāk minētajiem sektoriem PASĀKUMI ĒKU SEKTORĀ Enerģijas patēriņa samazināšana ēkās ir viens no tiem sektoriem, kuram ir augsts potenciāls, jo, samazinot enerģijas patēriņu ēkā, samazinās arī nepieciešamās enerģijas ražošanas apjomi. Lai gan Liepājā gandrīz visas pašvaldības ēkas ir jau nosiltinātas, gan tajās, gan arī citās ēkās, ieskaitot daudzdzīvokļu dzīvojamās un rūpniecības ēkas, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš var tikt nozīmīgi samazināts. Noteikto pasākumu kopums ēku sektorā ir izstrādāts saskaņā ar Liepājas pilsētas Attīstības programmas gadam 1.redakcijā definētajām rīcībpolitikām Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Enerģētika un energoefektivitāte) un Liepājas perspektīvie ekonomikas virzieni un to potenciāla attīstīšana (tematika Atbalsts enerģētikas nozarei) NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA ATLAIDES PIEMĒROŠANA GANDRĪZ NULLES UN ZEMA ENERĢIJAS PATĒRIŅA ĒKĀM Eksistē daudzi inženiertehniskie paņēmieni, kas ļauj samazināt ēkas enerģijas patēriņu un izmantot atjaunojamos energoresursus enerģijas patēriņa segšanai. Latvijas būvnormatīvi izvirza tikai minimālas prasības pret ēku energoefektivitāti, un jaunu ēku būvniecības gadījumā nav skaidrs, kādi siltumtehniskie rādītāji jāsasniedz un kādas tehnoloģijas izmantojamas, lai Latvijā sasniegtu zema enerģijas patēriņa ēkas rādītājus 11. MK noteikumi Nr.383 par ēku energosertifikāciju (pieņemti 2013.gada 9.jūlijā) paredz, ka ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām: 1. enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kwh uz kvadrātmetru gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā; 2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kwh uz kvadrātmetru gadā; 11 Avots: A.Kamenders Zema enerģijas patēriņa ēkas enerģijas patēriņa modelēšana, promocijas darbs, Rīga

30 3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras: nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā; vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu; 4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas. Lai veicinātu jaunu gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecību Liepājā, kā arī iedrošinātu dzīvojamo un sabiedrisko (nedzīvojamo) ēku renovāciju, kas atbilstu A un B energoefektivitātes klasēm, Liepājas pašvaldība izstrādās kārtību, kā šīm ēkām var tikt piemērotas nekustamā īpašuma nodokļu atlaides. Šī pasākuma ieviešana sniegs esošā dzīvojamā sektora enerģijas patēriņa samazinājumu par 5% līdz 2020.gadam ENERĢIJAS PATĒRIŅA SAMAZINĀŠANA PAŠVALDĪBAS UN TĀS KAPITĀLSABIEDRĪBU ĒKĀS Kā jau minēts augstāk, lielākā daļa no pašvaldības ēkām ir siltinātas, kā arī pašvaldības un tās kapitālsabiedrību ēkās tiek veikts enerģijas patēriņa monitorings. Šī ieviestā prakse ir jāturpina un nepieciešamības gadījumā atbildīgajiem ēku tehniskajiem darbiniekiem ir jāorganizē apmācības par iespējām turpināt samazināt siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, regulēt temperatūru un citus parametrus, kā arī plānot turpmākās investīcijas, piemēram vadības blokiem un ventilācijas sistēmām. Enerģijas patēriņa samazināšanai var tikt piemēroti dažādi instrumenti, tai skaitā zaļais publiskais iepirkums (skat. vairāk 3.7.nodaļu). Šī pasākumu kopa var sniegt enerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 1% gadā pašvaldības ēkās GANDRĪZ NULLES ENERĢIJAS PATĒRIŅA DEMONSTRĀCIJAS ĒKAS Šobrīd vēl valda aizspriedumi, ka gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas izbūve ir vairākas reizes dārgāka nekā tradicionālas ēkas izbūve. Ņemot vērā ilgtermiņa ēkas enerģijas izmaksas un piesaistot līdzfinansējumu, kas ar katru gadu palielinās, ieguldītās sākotnējās izmaksas atmaksājas. Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldības iestādes ir tās organizācijas, kas var rādīt labo piemēru pārējai sabiedrībai, Liepājas pašvaldība, plānojot jebkuras jaunas ēkas izbūvi, izvērtēs tās celtniecību kā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku, kā arī plānojot esošo ēku renovāciju, izvērtēs to renovāciju atbilstoši gandrīz nulles enerģijas patēriņa, A vai B energoefektivitātes klasei. Šī pasākuma ieviešanā ir jāpiemēro arī zaļā publiskā iepirkuma kritēriji ĒKU INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS IZSTRĀDE Lai gan pašvaldībai nav instrumentu, ar kuriem tā varētu tieši ietekmēt enerģijas patēriņu dzīvojamo ēku sektorā, tomēr Liepājas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar namu apsaimniekotājiem, energoservisa kompānijām (ESKO), kā arī finanšu institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm var meklēt risinājumus, kā kopīgi veicināt un panākt ēku renovāciju un enerģijas patēriņa samazinājumu visā pilsētā. Pašvaldība var uzņemties galveno lomu sadarbības veicināšanā un ieinteresēto pušu apvienošanā, lai izstrādātu Ēku infrastruktūras attīstības ilgtermiņa stratēģiju IELU APGAISMOJUMA SISTĒMAS MONITORINGS UN KORIĢĒJOŠĀS DARBĪBAS 30

31 Pēdējo gadu laikā ielu apgaismojuma sistēma Liepājā ir gandrīz pilnībā nomainīta uz energoefektīvu. Tomēr, lai novērtētu uzstādītās sistēmas rezultātus, elektroenerģijas patēriņa samazinājumu un/vai pieaugumu, ir jāievieš ielu apgaismojuma monitorings. Galvenie parametri, kas ir jānosaka, ir elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojumu, kā arī gaismekļu darbināšanas ilgums. Pēc datu apkopošanas ir jānodrošina datu analīze, kā arī nepieciešamības gadījumā ir jāparedz koriģējošas darbības. Šis pasākums atbilst Liepājas pilsētas Attīstības programmas gadam 1.redakcijā paredzētajai rīcībpolitikai Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS KAMPAŅAS Lai veicinātu siltumenerģijas patēriņa samazinājumu dzīvojamā sektorā, viena no iespējām ir sabiedrību nodrošināt ar kvalitatīvu un motivējošu informāciju par enerģijas patēriņa samazināšanas iespējām, ieguvumiem, iespējām piesaistīt trešās puses finansējumu un/vai līdzfinansējumu un arī par visa procesa gaitu. Lai gan ēku renovācija šobrīd noris salīdzinoši raiti, vēl joprojām daļa no sabiedrības neizprot ēku renovācijas sniegtās priekšrocības, kā arī dažādu faktoru, kā piemēram, siltināšanas kvalitātes ietekmi uz enerģijas patēriņa samazinājumu. Tādējādi ir nepieciešams organizēt aktīvas informācijas kampaņas gan par ēku renovācijas iespējām, gan arī par citām iespējām, kā samazināt gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas patēriņu. Ieviešot vismaz vienu no tālāk minētajiem pasākumiem, Liepājas pilsētas pašvaldība var panākt 2% samazinājumu no kopējā siltumenerģijas patēriņa daudzdzīvokļu ēkās. Vairāku pasākumu ieviešana sniegs papildu CO 2 emisiju samazinājumu. Šī pasākuma ieviešana saskan ar Liepājas pilsētas Attīstības programmas gadam 1.redakcijā iestrādāto rīcībpolitiku Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Vides komunikācija un 'zaļa' dzīvesveida popularizēšana). Būtisku lomu varētu spēlēt ēku energopārvaldnieku tīklojums, kas apvienotu iedzīvotājus un pašvaldības darbiniekus, kuriem rūp enerģijas patēriņa samazinājums. Viņus varētu apvienot Liepājas pašvaldība vai SIA Liepājas enerģija, apmācot un dāvinot, piemēram, planšetdatorus, par to pretī saņemot pozitīvus signālus par ēkas patēriņa analīzi un tai sekojošu enerģijas patēriņa samazinājumu. Informācijas izvietošana uz enerģijas patēriņa rēķiniem Brīdis starp enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) rēķinu saņemšanu un to apmaksu ir tas laiks, kad iedzīvotāji aizdomājas par enerģijas patēriņu, it īpaši izmaksām, kas ar to saistītas. Tieši šī iemesla dēļ informācijas izvietošana par energoefektivitātes pasākumiem uz rēķina ir ļoti svarīga. Uz komunālo maksājumu rēķina ir iespējams izvietot informāciju, kurā būtu parādīts, cik šobrīd mājsaimniecība maksā par apkuri un cik tā varētu maksāt, ja ēka būtu siltināta. Uz rēķina jāraksta arī praktiski padomi, kas ļauj samazināt, piemēram, elektroenerģijas patēriņu. Var norādīt informāciju, kādu izmaksu un enerģijas patēriņa samazinājumu var iegūt, ja nomaina iekštelpu apgaismojumu uz KLS vai LED spuldzēm, kāpņu telpās uzstāda apgaismojumu ar sensoriem. Iedzīvotājus var arī informēt, kā atpazīt energoefektīvas iekārtas (energomarķējums), kā atšķirt kvalitatīvu produktu, lai neiegādātos slikta ražojuma spuldzes vai iekārtas. Pašvaldība sadarbībā ar ēku namsaimniekiem var atrast labāko risinājumu par minimālās informācijas iekļaušanu ikmēneša rēķinā. Sacensības un konkursi enerģijas lietotājiem Energotaupības pasākumu ieviešana ir saistīta ar uzvedības maiņu, bet ne vienmēr mainīt uzvedību un ierastos paradumus ir vienkārši. Viens no veidiem, kā palīdzēt 31

32 iedzīvotājiem mainīt esošos paradumus, ir veidot sacensības. Lai piedalītos sacensībās, māju iedzīvotāji izveido energokomandas, kuras sacenšas par vērtīgām balvām. Sacensību ietvaros iedzīvotāji ne tikai sacenšas par labākās komandas statusu, bet arī iegūst jaunu informāciju par veidiem, kā iespējams mainīt savu uzvedību, lai panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu. Vidēji ar šī pasākuma palīdzību var samazināt 15-20% no esošā elektroenerģijas patēriņa. Reālais samazinājums ir atkarīgs no tā, kāda ir iedzīvotāju motivācija un balva uzvarētājiem. Ja sacensībās piedalās visa daudzdzīvokļu ēka, tad rezultāti var būt vēl labāki, jo tad var kopīgi optimizēt apkures sistēmu. Galvenais vērtēšanas kritērijs sacensību ietvaros pēc iespējas lielāks enerģijas patēriņa samazinājums attiecībā pret atsauces patēriņa datiem komandas mājsaimniecībās. Līdz šim jau interneta vietnē ir izstrādāts speciāls instruments un materiālu kopums šādu sacensību rīkošanai, kā arī ir aprakstīta pieredze un iegūtie rezultāti no šādu sacensību rīkošanas Latvijā un citviet ES. Enerģijas dienu rīkošana Būtisks aspekts iedzīvotāju un pārējās sabiedrības motivēšanā un informācijas sniegšanā ir regulāru informatīvo dienu/pasākumu/semināru rīkošana. Šādus pasākumus varētu rīkot regulāri Liepājā vismaz reizi gadā. Tur iedzīvotājiem būtu iespējams sanākt kopā un risināt dažādus ēku energoefektivitātes jautājumus. Tāpat šo pasākumu laikā varētu rīkot ekskursijas uz ēkām, kur jau ir īstenoti ēku renovācijas projekti. Iedzīvotājiem būtu iespējams gan apskatīt ēku, gan uzzināt ēku iedzīvotāju viedokli par ieguvumiem, kā arī problēmām, ar kurām saskārušies ēku renovācijas projektu īstenošanas laikā. Enerģijas dienas pasākumi var tikt arī rīkoti, lai veicinātu veselīgu un videi draudzīgu pārvietošanos pilsētā, kā arī rosinātu gan bērnu, gan skolnieku iesaistīšanos un zināšanu nodošanu. Enerģijas dienas pasākumi var tikt mērķēti arī uz citām sabiedrības grupām, piemēram, tirdzniecības centriem, rūpniecības uzņēmumiem utt. Stimulu noteikšana Jau šobrīd Liepājā tiek izmantoti vairāki stimuli, kas veicina iedzīvotājus pievērst plašāku uzmanību ēku renovācijas pasākumiem. Tomēr pastāv vēl arī citas iespējas, tādējādi pašvaldības uzdevums ir izvērtēt, kuri stimuli, informācijas kampaņas un pašvaldības atbalsts Liepājā līdz šim ir devis vislielāko ieguvumu, kā arī strādā vislabāk. Nākamais solis būtu noskaidrot, kas iedzīvotājus uzrunā visvairāk un tieši kāds pašvaldības atbalsts ir vajadzīgs, lai uzlabotu gan ēku energoefektivitāti (veiktu daudzdzīvokļu ēku renovāciju un siltināšanu), gan palīdzētu mainīt pārvietošanās ieradumus uz videi draudzīgākiem, gan turpināt samazināt CO 2 emisijas pilsētā PASĀKUMI TRANSPORTA SEKTORĀ Zemāk apkopotie pasākumi transporta sektorā ( ) atbilst Liepājas pilsētas Attīstības programmas gadam 1.redakcijā paredzētajai rīcībpolitikai Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Ērta, droša un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā) PILSĒTAS MOBILITĀTES PLĀNA IZSTRĀDE Pārvietošanās ir ļoti svarīga visām sabiedrības grupām. Spēt ātrā un ērtā veidā nokļūt galamērķī vēlas ikkatrs, tomēr mūsdienās tikpat svarīga ir arī videi draudzīga pārvietošanās. Veidojot mobilitātes plānu, pašvaldībai ir jānosaka, kuri iespējamie risinājumi ir visvairāk piemēroti tās sabiedrībai, un tie jāiekļauj plānā. Risinājumiem būtu jāietver 32

33 īstermiņa, vidējas prioritātes un ilgtermiņa pasākumi transporta sektorā. Plānā būtu jāiekļauj vismaz šādi aspekti: 1. Jāveic esošās situācijas analīze, jāietver informācija par transporta kustību un ceļu stāvokli. 2. Jāizstrādā transporta attīstības alternatīvas (vēlams vismaz trīs). 3. Jānosaka efektīvākie pārvietošanās veidi pilsētā, uzmanību pievēršot arī tūristu pārvietošanās paradumiem un iespējām. 4. Īpaša uzmanība jāpievērš nulles emisiju transportam. Piemēram, blīvāk apdzīvotās zonās jāveicina velotransporta attīstība un jāidentificē, kāda ir nepieciešamā infrastruktūra, lai nodrošinātu iespēju droši un ērti pārvietoties ar velotransportu. Velotransporta gadījumā ir jānodrošina ērtas un drošas velotransporta novietnes publisko, pašvaldības un terciāro ēku tuvumā. Mobilitātes plānā jāiekļauj sadaļas par velotransporta attīstību, sabiedriskā transporta optimizēšanu, jāmeklē pēc iespējas labāki risinājumi bērnu nokļūšanai izglītības iestādēs. Mobilitātes plāna izstrāde nedos CO 2 emisiju samazinājumu, lai gan iespējams, ka, izvērtējot esošo situāciju, var nekavējoties atrast sistēmas vājos punktus un tajos samazināt patēriņu SABIEDRISKĀ TRANSPORTA MARŠRUTU OPTIMIZĀCIJA Liepājā ir plaša sabiedriskā transporta pārvades sistēma, kas aptver lielāko daļu pilsētas. Sabiedriskajam transportam ir svarīga loma pilsētas dzīvē. Tā plašāka izmantošana nodrošina mazāku gaisa piesārņojumu, troksni un arī ietekmi uz vidi, jo iedzīvotāji un pilsētas viesi tādējādi var mazāk izmantot savu privāto transportu. Tajā pat laikā sabiedriskajai transporta sistēmai ir jāatbilst sabiedrības mobilitātes prasībām. Pēdējo gadu laikā Liepājā tiek pagarinātas tramvaja līnijas, lai šis pakalpojums tiktu piedāvāts arvien vairāk iedzīvotājiem. Lai piesaistītu arvien vairāk iedzīvotāju, kas pārvietošanās vajadzībām galvenokārt izmanto savas automašīnas, Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūrai Liepājas sabiedriskais transports ir jāturpina meklēt optimālākie sabiedriskā transporta maršruti, kā arī laika grafiki un citas priekšrocības, ko piedāvā šis pārvietošanās veids. Lai šo pasākumu īstenotu, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošākās izpētes metodes un nodrošināt speciālistu kvalifikācijas celšanu, jo, pieaugot CO 2 emisiju apjomam transporta sektorā, gan Eiropā, gan pasaulē tiek meklēti un izdomāti jauni risinājumi, kurus var piemērot arī Liepājā. Iespējamais CO 2 emisiju samazinājums, īstenojot šo pasākumu, varētu būt 0,5-2% gadā no sabiedriskā transporta enerģijas patēriņa TRANSPORTA PLŪSMAS OPTIMIZĀCIJA AR LUKSOFORU PALĪDZĪBU Vēl viens no risinājumiem, kā samazināt mašīnu un citu līdzekļu radītās CO 2 emisijas pilsētā, ir veikt luksoforu optimizāciju. Pastāv dažādi risinājumi, kā pilsētā var optimizēt transporta plūsmu, no kuriem daži jau tiek izmantoti, piemēram, luksofori ar sensoriem. Atbildīgā institūcija SIA Komunālā pārvalde var izsvērt šādu un vēl citu pasākumu īstenošanu: 1. satiksmes organizācija ar labā pagrieziena bultas uzstādīšanu luksoforos tur, kur tas ir tehniski iespējams; 33

34 2. darbības izvērtējums par luksoforiem ar sensoriem un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī nepieciešamajām izmaiņām, jo daļa autobraucēju nav informēti par luksofora lietošanas iespējām un tā priekšrocībām 12 ; 3. luksoforu darbināšanas laika izvērtējums (naktīs). Iespējamais CO 2 emisiju samazinājums, īstenojot šo pasākumu, varētu būt 0,5% no kopējā transporta enerģijas patēriņa ELEKTROTRANSPORTA PILOTPROJEKTS LIEPĀJAS PAŠVALDĪBĀ 2012.gadā trešais lielākais degvielas patērētājs starp visām pašvaldības iestādēm bija pašvaldības policija. Tās rīcībā ir 20 automašīnas, sakaru līdzekļu vienības, speciālie un citi līdzekļi 13. Kopš 2007.gada degvielas patēriņš ir samazinājies un 2012.gadā tas bija gandrīz 40 tūkstoši litri (376 MWh/gadā). Degvielas patēriņš atkarībā no izmantotā degvielas veida ir dots 30.attēlā. 30.attēls. Četru katlu māju radītās CO 2 emisijas gadā Lai samazinātu CO 2 emisijas no transporta sektora, Eiropā notiek intensīva elektrotransporta attīstība un īstenota virkne pilotprojektu, lai identificētu šī risinājuma priekšrocības un trūkumus. Virzību alternatīvo risinājumu virzienā paredz arī Eiropas Komisijas priekšlikums par jaunas direktīvas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 14, kas nosaka, ka katrā valstī būs jāuzstāda noteikts skaits ar elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem. Eiropas Komisijas priekšlikums paredz Latvijā uzstādīt 17 tūkstošus uzlādes staciju, no kuriem 2 tūkstošiem būtu jābūt publiski pieejamiem. Ņemot vērā policijas publisko tēlu, redzamību un darbu sabiedrības labā, pašvaldības policija varētu būt tā pirmā pašvaldības iestāde Liepājā, kuras esošie transportlīdzekļi tiek nomainīti uz videi draudzīgām elektriskajām automašīnām. Tas būtu arī labs piemērs pārējai sabiedrības daļai par šī transportlīdzekļa priekšrocībām nodrošināt CO 2 emisiju samazinājumu. Šim pasākumam noteikti ir un būs iespējams piesaistīt līdzfinansējumu, bet pirms tā īstenošanas ir nepieciešams veikt izpēti gan par nepieciešamajiem un tirgū pieejamiem 12 Avots: 13 Avots: 14 Avots: 34

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA gadam ieviešanu Jelgava,

PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA gadam ieviešanu Jelgava, PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA 2010. 2020.gadam ieviešanu Jelgava, 18.02.2015. Saturs Ievads... 6 Ziņojuma I. Daļa. Kopējā stratēģija... 8

Sīkāk

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas

Sīkāk

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju

Sīkāk

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc 1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Diskusija Rīgas pilsētas arhitektu birojā 20.11.2012

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

2

2 2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA

Sīkāk

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode] Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...

Sīkāk

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem

Sīkāk

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO valdes loceklis Tālr.: 67027427 Fakss: 29371545 E-pasts:

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542

Sīkāk

Microsoft Word - 44_Livberzes energija.doc

Microsoft Word - 44_Livberzes energija.doc Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Nr. JET-SEG-(II)-09 2008.- 2012.gadam Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālā vides pārvalde adrese: Kazarmes iela 17a, Jelgava, LV - 3007 tālruņa numurs: 3023228

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

ParskatsParKvotamAtbrivosanas2009

ParskatsParKvotamAtbrivosanas2009 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2009. gadā I. ZiĦas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds AS Rēzeknes siltumtīkli 1.2. adrese Rīgas iela 1, Rēzekne, LV 4601 1.3. tālruħa

Sīkāk

Janis Irbe_resursi un iespejas

Janis Irbe_resursi un iespejas Resursi un Ilgtspēja VIETĒJĀS ENERĢIJAS VEICINĀŠANAS LIKUMS LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Rīga, 2015.gada 21. oktobris BALTIC ENERGY FORUM 2015 1 Īsumā

Sīkāk

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS BIS-ĒED DERĪGS LĪDZ Ēkas veids viesnīcu un restorānu ēka 2.1 Adrese Daugavpils,

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS BIS-ĒED DERĪGS LĪDZ Ēkas veids viesnīcu un restorānu ēka 2.1 Adrese Daugavpils, Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS BISĒED120171128 DERĪGS LĪDZ 13.09.2027 1. Ēkas veids viesnīcu un restorānu ēka 2.1 Adrese Daugavpils, Sporta iela 8 3.1 Ēkas daļa 4.1 Ēkas vai tās daļas (telpu

Sīkāk

Microsoft Word - Task_3_2_Report_on_barriers_Latvia_Final_LV.doc

Microsoft Word - Task_3_2_Report_on_barriers_Latvia_Final_LV.doc Projekts: (EIE/07/214) Barjeras biogāzes sektora attīstībai Latvijā Projekta atskaite 3.2 M.Sc.ing Ilze Dzene SIA EKODOMA Noliktavas iela 3-3, Rīga LV-1010, Latvija 2008.gada septembris Projektu atbalsta:

Sīkāk

EnAud_Skolas_1_Iecava_1

EnAud_Skolas_1_Iecava_1 Ēkas energoaudita pārskats SKOLAS IELA 1, IECAVA, IECAVAS NOVADS, LV-3913 I. Vispārīgā informācija 1. Ēkas identifikācija 1.1. Adrese Skolas iela 1, Iecava, Iecavas novads, LV-3913 1.2. Ēkas kadastra numurs

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados

Sīkāk

Atbalsts skolotājiem, kā izmantot mācību materiālu Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs Programmu Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības ie

Atbalsts skolotājiem, kā izmantot mācību materiālu Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs Programmu Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības ie Atbalsts skolotājiem, kā izmantot mācību materiālu Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs Programmu Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs īsteno Vidzemes plānošanas reģions (VPR) projekta

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

VALMIERA šodien

VALMIERA šodien Valmieras daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju ieguvumi. IA VALMIERAS NAMSAIMNIEKS 2016.gada 23.februāris Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Valmierā Apsaimniekošanā nodoto privatizēto māju skaits Valmierā

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Title

Title Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo

Sīkāk

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina L 191/26 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 23.7.2009. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas enerģētikas aģentūra RĪCĪBAS PLĀNS gadam Rīgā 2012

Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas enerģētikas aģentūra RĪCĪBAS PLĀNS gadam Rīgā 2012 Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas enerģētikas aģentūra RĪCĪBAS PLĀNS 2013. gadam Rīgā 2012 SATURA RĀDĪTĀJS lpp. 1. PAMATINFORMĀCIJA 2 2. MĒRĶU UN UZDEVUMU RAKSTUROJUMS 3 3. INVESTĪCIJU PLĀNS 2013. gadam

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Tehnoloģijas un iespējas energoefektivitātes paaugstināšanai RTU Industriālās Elektronikas un elektrotehnikas institūts (IEEI): Ansis Avotiņš Laboratoriju vadītājs Ansis.avotins@rtu.lv Tel. +371 67 089919

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

LV Bio-Energy from the farm

LV Bio-Energy from the farm LV Bio-Energy from the farm www.host.lv HoSt Microferm: ilgtspējīga enerģija no šķidrmēsliem jaunlops 80 Microferm koncepcija izstrādāta fermām, kuras pārstrādā pašu saimniecībā esošo kūtsmēslu biomasu.

Sīkāk

Drives, PLC and automation products for all needs

Drives, PLC and automation products for all needs BU Drives and Controls, May Frekvenču pārveidotāji visām vajadzībām. Slide 1 Biznesa struktūra piedziņa un vadība Pielietojuma nozares HVAC Pārtikas rūpniecība Dzērienu industrija Tīrais un netīrais ūdens

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

1. lapa ĒKAS ENERGOSERTIFIKĀTS REĢISTRĀCIJAS NUMURS BIS-ĒED DERĪGS LĪDZ ĒKAS VEIDS Daudzdzīvokļu māja 2. ADRESE Skolas iela

1. lapa ĒKAS ENERGOSERTIFIKĀTS REĢISTRĀCIJAS NUMURS BIS-ĒED DERĪGS LĪDZ ĒKAS VEIDS Daudzdzīvokļu māja 2. ADRESE Skolas iela 1. lapa ĒKAS ENERGOSERTIFIKĀTS REĢISTRĀCIJAS NUMURS BIS-ĒED-1-2017-407 DERĪGS LĪDZ 23.03.2027. 1. ĒKAS VEIDS Daudzdzīvokļu māja 2. ADRESE Skolas iela 24, Dobele, Dobeles nov., LV-3701 3. ĒKAS DAĻA Audits

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas

Sīkāk

Notekūdeņu siltuma atgūšana Titel der Präsentation Ersteller der Präsentation Datum 1

Notekūdeņu siltuma atgūšana Titel der Präsentation Ersteller der Präsentation Datum 1 Notekūdeņu siltuma atgūšana Titel der Präsentation Ersteller der Präsentation Datum 1 Silto notekūdeņu avoti Notekūdeņi: veļas mazgātuves, dzīvojamās mājas, peldbaseini/ sporta kompleksi ķīmiskās tīrītavas,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti 18.6.2010. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 153/13 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) EIROPAS PARLAMENTS

Sīkāk

Liguma paraugs 2

Liguma paraugs 2 1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu

Sīkāk

LABKLĀJĪGA SABIEDRĪBA Nr. Aktivitātes nosaukums Plānotais darbības rezultāts Izpildes termiņš Atbildīgais Finanšu avots RV1 IEDZĪVOTĀJU SKAITS U1 Sagl

LABKLĀJĪGA SABIEDRĪBA Nr. Aktivitātes nosaukums Plānotais darbības rezultāts Izpildes termiņš Atbildīgais Finanšu avots RV1 IEDZĪVOTĀJU SKAITS U1 Sagl LABKLĀJĪGA SABIEDRĪBA RV1 IEDZĪVOTĀJU SKAITS U1 Saglabāt stabilu iedzīvotāju skaitu, samazinot migrāciju, veidojot pievilcīgu dzīves vidi un nodrošinot darba iespējas novadā Izglītības Veicināt novada

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

APSTIPRINU: Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Kapitāldaļu turētāja pārstāvis /M.Bojārs/ 2017.gada 15.janvārī APSTIPRINU: AS Mārupes komunālie pakalp

APSTIPRINU: Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Kapitāldaļu turētāja pārstāvis /M.Bojārs/ 2017.gada 15.janvārī APSTIPRINU: AS Mārupes komunālie pakalp APSTIPRINU: Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Kapitāldaļu turētāja pārstāvis /M.Bojārs/ 2017.gada 15.janvārī APSTIPRINU: AS Mārupes komunālie pakalpojumi loceklis /J.Ivanovs/ 2017.gada 15.janvārī AS

Sīkāk

A/s "

A/s Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6

Sīkāk

SIA (VAS)

SIA (VAS) SIA LDZ infrastruktūra neauditēts saīsinātais Finanšu pārskats par 2016.gada 6 mēnešu darbības rezultātiem izskatīts SIA LDZ infrastruktūra 2016.gada 21.jūlija Valdes sēdē, protokols Nr. INF-1.2./28 Informācija

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Līgums Nr

Līgums Nr Līgums Nr. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu Ventspilī, 2015.gada Pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, vienotais reģistrācijas numurs 41203001052, turpmāk -

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departaments 13.12.2012. Saturs Situācija Paveiktais

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz

Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes 2016. gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets izstrādāts, ievērojot likumus Par pašvaldību budžetiem,

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

WP 3 – Baltic section

WP 3 – Baltic section Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts:

KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis , fakss , e-pasts: KOCĒNU NOVADA DOME Reģistrācijas Nr. 90009114171 Alejas iela 8, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV 4220 Tālrunis 64207690, fakss 64207688, e-pasts: info@kocenunovads.lv PUBLISKO IEPIRKUMU KOMISIJA Kocēnu

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Presentation title

Presentation title Tehniskās ekspertīzes un diagnostikas dienests Daudzdzīvokļu ēku elektrotīklu testēšana Uģis Skopans, Dienesta vadītājs 23.01.2014, Jūrmala Saturs Elektrotīklu pieļaujamās slodzes noteikšana Elektroinstalācijas

Sīkāk

ATKLĀTA KONKURSA Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā Kurzeme lo

ATKLĀTA KONKURSA Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā Kurzeme lo ATKLĀTA KONKURSA Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā Kurzeme lotē Aizpute, Kuldīga, Priekule, Saldus, Ventspils (identifikācijas

Sīkāk

• ATKLĀTS KONKURSS saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība 2.1.apakšnodaļu

Sīkāk

Energijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv

Energijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv Energijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv Jānis Šipkovs (energodata.lv) = SIA Zedra valdes loceklis, RTU BF SGŪTI M.sc.ing Pieredze BMS jomā no 2002.g.

Sīkāk

Gada parskats

Gada parskats reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā 40008250497 2016. GADA PĀRSKATS Saturs Lpp. Vispārīga informācija par biedrību VĀCU KALNU ĪPAŠNIEKI 3 Bilance 4 Ieņēmumu un izdevumu pārskati 5 Ziedojumu

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 284 final ANNEXES 1 to 2 PIELIKUMI dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 284 final ANNEXES 1 to 2 PIELIKUMI dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.5.2018 COM(2018) 284 final ANNEXES 1 to 2 PIELIKUMI dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

RĪGAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA RĪGAS ENERĢĒTIKAS AĢENTŪRA RĪGAS PILSĒTAS ENERGOAPGĀDES EKSPERTU KONSULTATĪVĀ PADOME Reģistrācijas Nr.LV , Brīvīb

RĪGAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA RĪGAS ENERĢĒTIKAS AĢENTŪRA RĪGAS PILSĒTAS ENERGOAPGĀDES EKSPERTU KONSULTATĪVĀ PADOME Reģistrācijas Nr.LV , Brīvīb RĪGAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA RĪGAS ENERĢĒTIKAS AĢENTŪRA RĪGAS PILSĒTAS ENERGOAPGĀDES EKSPERTU KONSULTATĪVĀ PADOME Reģistrācijas Nr.LV90002316775, Brīvības iela 49/53, Rīga,LV1010, tālrunis 67012350, fakss

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 FORUMS PAR BŪTISKAJĀM PĀRMAIŅĀM 2014.gada 5.februāris 1 Mērķis AI/SI apmainīties ar pieredzi būtisko pārmaiņu vērtēšanā un vienoties par vienotas prakses piemērošanu būtisko pārmaiņu identificēšanā un

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts: SAISTOŠIE NO

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts:   SAISTOŠIE NO JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI Jūrmalā 2016.gada 16.decembrī Nr. 47 Par Jūrmalas

Sīkāk

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem   “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai”    1.grupa un grupa - 31. Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS 1 Detalizēti Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI A. Detālplānojuma teritorijas atļautā izmantošana 1. Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Seminārs Droša kuģošana CSDD 2017 CSDD loma kuģošanas drošības jomā Kuģu vadītāju apliecību izsniegšana. CSDD izsniedz divu veidu atpūtas kuģu vadītāju apliecības: atpūtas kuģu vadītāju apliecības; starptautiskās

Sīkāk

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Nr

Nr JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP RĪGAS PILSĒTAS BŪVVALDE Reģistrācijas Nr.LV90002719440, Amatu iela 4, Rīga, LV-1050, tālrunis 67105800, fakss 67012805 e-pasts: buvvalde@riga.lv, www.rpbv.lv Rīgā 18.07.2014. Nr. BV-14-8692-nd Uz Uz 02.12.2013.

Sīkāk

BAXI Premium klases kondensācijas gāzes katls Luna Platinum+ Izvēlies sev labāko! Noņemams vadības panelis ar lielu teksta displeju, iestatījumu un iz

BAXI Premium klases kondensācijas gāzes katls Luna Platinum+ Izvēlies sev labāko! Noņemams vadības panelis ar lielu teksta displeju, iestatījumu un iz Luna Platinum+ Izvēlies sev labāko! Noņemams vadības panelis ar lielu teksta displeju, iestatījumu un izvēlnes taustiņiem, tiek iekļauts katla komplektācijā Plašs modulācijas diapazons 1 10: samazināts

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk