DZ 2016 JUN

Transkripts

1 #182 Apsveicam iesvētītos jauniešus un ģimenes! No kreisās: Māc. Ilze Kuplēna-Ewart, Pauls Šulcs, Jēkabs Šulcs, Emīls Lūsis-Zondo, Ēriks Upeslācis, Māc. Dr. Anita Gaide G. JŪNIJA ZIŅAS / JUNE 2016 NEWSLETTER 1

2 Vai katram vieta pie Kunga galda? Peace be to the whole community, and love with faith, from God the Father and the Lord Jesus Christ. Grace be with all who have an undying love for our Lord Jesus Christ. Ephesians 6:23,24 (New Revised Standard Version) Miers brāļiem un mīlestība līdz ar ticību no Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus! Žēlastība lai visiem, kas mīl mūsu Kungu Jēzu Kristu ar neiznīcīgu mīlestību. vēstule efeziešiem 6:23,24[i] Teoloģija nav abstrakta disciplīna, bet rodas konkrētās dzīves situācijās. [ii] Parasti mācītājas raksts draudzei vasaras sākumam būtu veltīts iespējai garīgi atjaunoties, ko dāvā īpašais vasaras ritms. Dieva radības krāšņums, laiks pavadīts laukos prom no pilsētas burzmas var ļaut dvēselei atveldzēties un rast iespēju pārvērtēt savu dzīvi no visdziļākās vietas sevī, kur piedzīvojam saskarsmi ar dzīvo Dievu. Arī to novēlu jums šajā vasarā, mīļie draugi atslēdzieties! Jūs drīkstat ikdienā uz brītiņu nekā nedarīt, bet tikai pabūt it kā Dieva azotē, kā latvieši to tik skaisti izsaka. Tomēr šoreiz ir nepieciešami griezties pie cita veida nopietniem jautājumiem un rakstīt plašāk. Līdz tam laikam, kad saņemsit šīs ziņas, būs risinājušies divi īpaši nozīmīgi notikumi Rīgā. 31. maijā latviešu baznīca, pie kuŗas mēs piederam: Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), nebūs tikai ārpus Latvijas, bet tai būs apgabals arī Latvijā ar savu prāvesti. 2. un 3. jūnijā, savukārt, tiekas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvji savā sinodē, kur balsos par grozījumiem baznīcas satversmē. Varbūt jūs vaicājat kas mums tur par daļu? Ir gan, jo, kā apustulis Pāvils atgādina: Ja viens loceklis cieš, visi citi cieš līdzi; ja viens loceklis tiek pagodināts, visi citi priecājas līdzi. Bet jūs esat Kristus ķermenis un katrs par sevi tā locekļi. (1. v. korintiešiem 12:26,27). Pāvils raksta par vienu noteiktu draudzi Korintē, kuŗa bija 2 piedzīvojusi lielas grūtības un šķelšanos, bet šo pašu salīdzinājumu var attiecināt uz baznīcu vispār, kā arī uz draudzi. Tāpēc lūdzam par baznīcu visā pasaulē, kad sanākam dievkalpojumā. Tāpēc slavējam Dievu par reizēm, kad Gars ir vedis baznīcu kādā īpaši svētīgā virzienā. Turklāt, tas, kas notiek Latvijas baznīcā ir neapšaubāmi mūsu rūpe, jo tie ir mūsu tautieši, kristieši mūsu māsas un brāļi. Starplaikā esam uzzinājuši, ka grozījumi LELB satversmē ir tagad pieņemti. Tas, ka tikai vīrieši drīkst pieteikties ordinācijai vairs nav archibīskapa Jaņa Vanaga personīgais lēmums, bet statūtos noteikts. Man, kā sievietei, kuŗa ir varējusi kalpot mūsu latviešu luterāņu baznīcā kā draudzes mācītāja jau 32 gadus, pieļaut, ka ordinācija daļēji balstītos uz kandidāta pareizo dzimumu, ir dziļi sāpinoši. Jau gadiem esmu pacietīgi klausījusies, kamēr daži amatbrāļi Latvijā izklāstīja savu viedokli pret sieviešu ordināciju pacietīgi, jo man ar to nebija ikdienā jācīnās. Tomēr, iekšējais nemiers, kas manī kūsāja, saprotot, ka tajās reizēs mana aicinājuma un kalpošanas derīgums tika nonivelēts, izgaisa kā pelavas vējā, salīdzinot ar to, ar ko diendienā ir sastapušās māsas Latvijā tiekot noraidītas vienīgi sava dzimuma dēļ. Protams, ka tādējādi sieviešu līdzvērtība tiek apstrīdēta. Bet vēl nopietnāki ir uzbrukumi viņu aicinājuma autentiskumam un arī neizteiktais pieņēmums, ka Dievs novērtē vīriešus augstāk par sievietēm. Vai Kristus, krustā sistais, augšāmceltais, nav nācis, lai glābtu visu pasauli, ikvienam piešķiŗot jaunu dzīvi? gadā būs Reformācijas piecsimtgade. Vadoties no priekšzīmes, ko šī gada Reformācijas svētkos dos Romas katoļu baznīcas un Luterāņu baznīcas galvu zīmīgā sanākšana kopā lūgt Dievu visā pazemībā, lai arī mēs izmantojam priekšā stāvošo gadu, no Reformācijas svētkiem gadā līdz2017. gadam, kā mūsu pašu ticības atjaunošanas gadu. Starplaikā mudinu jūs neatlaidīgi lūgt par

3 baznīcu Latvijā, kā arī ārpus Latvijas, lai Kristus evaņģēlija gaisma būtu skaidri saredzama mūsu ļaudīm un nestu mieru, savstarpēju mīlestību un cerību. Dieva žēlastībā miers un mīlestība, līdz ar ticību, lai ir mums visiem, māsām un brāļiem, no Jēzus Kristus. Āmen. Jūsu Mācītāja Ilze g. 31. maijā Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētkos. Pārdomas par sieviešu ordināciju. Sv. Andreja evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes Toronto Ziņām. Kāpēc satraukums par LELB sinodi? Kāpēc LELBĀL tagad darbojas Latvijā? Masu mēdiji Latvijā ir izcēluši vienu iemeslu sieviešu ordināciju. Tomēr iemesli ir vairāki. Kā zināms, kopš savas ievēlēšanas g. par LELB virsganu, archibīskaps Jānis Vanags ir pieturējies pie savas pārliecības, ka sievietes nedrīkst būt mācītājas. Latvijā palikušas tikai tās dažas, kuŗas iepriekšējie archibīskapi, Matulis un Gailītis, bija ordinējuši starp un gadu. Sieviešu ordinācijas aizlieguma rezultātā vairākas latvietes, kuŗas atbilda baznīcas satversmē dotajiem noteikumiem ordinācijai, tika uzņemtas un ordinētas LELBĀL un tagad kalpo latviešu draudzēs Ziemeļamerikā, Anglijā, Vācijā, un Zviedrijā. Jūnija sākumā balstiesīgiem delegātiem LELB sinodē būs jābalso par vairākām maiņām savā satversmē, to starpā, par grozījumu tā saucamajā 133. pantā, kas nosaka noteikumus ordinācijai. Tas formāli ierobežos kopš gada piekopto ordinācijas praksi. Ir svarīgi norādīt, ka pat gadā pieņemtajā pirmajā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Satversmē netiek pieminēts dzimuma ierobežojums ordinācijai, kaut arī tekstā lietota vīriešu kārtas 3 forma. Arī gada 5. jūnijā Rīgā apstiprinātajā LELB satversmē 133. panta izvārdojums atstāj dzimumu pilnīgi neierobežotu. Taču šī gada LELB sinodāļiem būs jābalso par maiņu šī panta tekstā: Ordināciju var lūgt ikviens vīriešu kārtas pretendents... Latvijas masu mēdiji paredz, ka grozījums tiks pieņemts ar ievērojamu balsu vairākumu. Ir ļoti daudz publicēts par abiem šiem notikumiem: par LELBĀL Latvijas nodaļas dibināšanu, kā arī par proponēto 133. panta grozījumu. Iebildumi pret pēdējo ir daudz un dažādi apstrīd LELB vadības pieņemto apgalvojumu, ka Bībeles teksts aizliedz sieviešu ordināciju, iebilst pret to, ka LELB tiek automātiski saistīta ar aizliegumu sievietēm kalpot, kā arī iebilst no cilvēku tiesību argumenta viedokļa. Ārpus Latvijas visbiežāk dzird neizpratni par paredzēto ierobežojumu. 'Trimdiniekiem' un viņu pēctečiem, kas auguši Latvijas starpkaŗu brīvvalsts garā un dzīvojuši līdz rietumpasaules viedokļu izmaiņām iepretim cilvēku grupām (tumšās ādas krāsas, vienāda dzimuma attiecību, sieviešu), kas agrāk bijušas marginālas, ir grūti pieņemt šādu LELB vadības nostāju, kas skan regresīvi un nepieņemami. Laukos bija vienlīdzība vīrieši pa tīrumiem un mežiem, kamēr sieviešu ziņā bija māja, kūts un klēts, ieskaitot klēts atslēgas, kur glabājās saimes vērtības! Kristū nojaušam nepieciešamību nenocietināt savu sirdi vienam pret otru, bet lūkot otru izprast ar mīlestību. Tikai ar mīlestību. To darīt nenozīme piekrist. Bet ir vietā vaicāt kāpēc šādi uzskati ir ņēmuši virsroku LELB?. Te nāk vietā citāts: Teoloģija nav abstrakta disciplīna, bet rodas konkrētās dzīves situācijās. Kad LELBĀL archibīskapa Arnolda Lūša un LELB archibīskapa Kārļa Gailīša vadības laikā luterāņu baznīca Latvijā sāka atjaunoties, Latvijai atgūstot savu neatkarību, uzsvars bija uz abu baznīcu sadarbību un saaugšanu vienā vienotā vienībā. No tā radās mūsu sarkanā dziesmu grāmata, kā arī aicinājums LELBĀL sūtīt garīdzniekus uz Latviju

4 palīdzēt apmācīt teologus un mācītāja amata kandidātus. Tā es, piemēram, sniedzu lekcijas Rīgā no gada janvāŗa līdz gada pavasarim, vispirms Teoloģijas institūtā, un kad Teoloģijas fakultāte tika atjaunota, tad arī Latvijas Universitātē. Vairākus gadus pēc kārtas arī vadīju rekolekcijas teoloģēm Talsu mācītāja muižā. Neilgi pēc šī iesākuma archibīskaps Kārlis Gailīties aizgāja bojā autokatastrofā un arī archibīskaps Arnolds Lūsis aizgāja Dieva mierā. Archibīskapa vēlēšanas, kas sekoja Latvijā, radīja iespēju vai nu palikt pie šī iesāktā virziena, vai meklēt citu. Pat pirms savas ievēlēšanas par LELB virsganu, archibīskaps Jānis Vanags skaidri rādīja, ka vēlas attīstīt citu, patstāvīgu identitāti savai baznīcai. Ar to efektīvi pārtrūka sadarbības intensitāte. Kopīgās Baznīcas Gada Grāmatas izdošanas izbeigšana nedaudzus gadus pēc tam to apstiprināja. Ir neapstrīdami, ka abās baznīcās garīdznieki bija auguši asi atšķirīgos apstākļos. Kā rakstīts LELB mājas lapā: Baznīca izmisīgi centās visos iespējamos veidos izdzīvot, sevi saglabāt, uzturēt tautā dzīvu ticību, Evaņģēlija sludināšanu un kristīgu dzīvi. [iii] Varam apbrīnot šo pirmo drosminieku sirdsdegsmi un pašaizliedzību! Turpretim rietumos augušiem un izglītotiem garīdzniekiem bija pieejama teoloģiska viela, kas veidojās pēckara periodā. Viņi pierada analizēt un pētīt Bībeles tekstus, un Lutera uzsvars uz akadēmisko sagatavošanu nozīmēja, ka viņiem bija mudinājums turpināt iepazīties ar jaunumiem teoloģiskā pētniecībā arī pēc ordinācijas, kā arī piekopt un attīstīt savu personīgo garīgo dzīvi. Pēdējos divdesmit gados pastiprinājās apziņa, ka šīs ir divas, atšķirīgas pasaules. Lutera Akadēmijā iegūtā izglītība ir sagatavojusi virkni jaunu garīdznieku, kuŗi pieņem arvien asāku attieksmi pret to, kas neiekļaujas viņu stingri dogmatiskajā pieejā. Tikmēr ārpus Latvijas virsroku ir ņēmusi tā saucamā 'post-strukturālā' jautājumu risināšanas pieeja, kas konstatē, ka katram redzējums tiek iespaidots no viņa personīgās pieredzes ar dzīvi, ar 4 Dievu. Pieņem, ka ne visi domā līdzīgi. Uzdevums ir atrast, kas ir kopīgais, vienojošais ticībā. Abas šīs pieejas ir grūti savienojamas. Tam nāk klāt tīri cilvēciskais apstāklis: katrs audzis savā sociālajā realitātē un uztver pasauli citādi. Tā aizdomas pret Vakareiropas vērtībām atspoguļojas vēl joprojām atkārtoti izjustā aizsardzībā pret to, kas ir 'liberāls', respektīvi, pret rietumos vadošo dzīves izpratni. Tajā saredz uzbrukumu ticībai, kam vienīgā atbilde ir turēties pie tiešā Vārda, respektīvi, pie stingri nosacītas dogmatiskas pieejas, ko uztur skaidra autoritātes struktūra, kas kontrolē vadlīnijas darbībai. Šādu atbildi lielajam pagriezienam baznīcas lomai sabiedrībā ievēro arī citās zemēs, citās konfesijās. Turpretim ārpus Latvijas, lielākoties, šāda pieeja stāv pretrunā tam, ko piedzīvo kā atbilstošu jaunai baznīcas realitātei. Vai cilvēks var pilnībā izprast Vārda pareizību? Vienīgi Jēzus ir ceļš, patiesība un dzīvība! Veids kā izjūt ticību ir ļoti personisks. Līdzīgi ar Vārda interpretācija. Tā ir interpretācija. Katrs taustās izprast. Vairāk nedrīkst, jo katrs ir tikai cilvēks ar ierobežotu izpratni. Vai Dieva vārds Latvijas baznīcā ir bijis nelietīgi valkāts, kā apgalvo archibīskaps emer. Elmārs Ernsts Rozītis savā rakstā, Tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt [iv], negribas tieši atbildēt. Tomēr, ievērojami trūkumi un tendenciozā pieeja dažu Jaunās Derības rakstu vietu interpretācijā, uz kā balstās Latvijas baznīcas vadības nostāja, norāda uz to, kā pārmantotā izpratne par pasauli un dzīvi ir to iezīmējusi. Kamēr, piemēram, ekumeniski pieņemtajā angļu valodas Bībeles tulkojumā New Revised Standard Version visur, kur Pāvila vēstulēs oriģinālais grieķu teksts runā par vīriešu kārtu, tur tas ir atvietots ar ietverošāku valodu brāļi un māsas, tikmēr šādos tekstos Latvijas Bībeles biedrības izdotais jaunais tulkojums patur oriģinālo tikai vīriešu kārtu. Tas nav vienkārši pieklājības trūkums, drīzāk nepievēršanās tam, ka Dieva žēlastība, atpestīšana Kristū, ir piešķirta visiem, gan vīriešiem, gan sievietēm. Tikai vīriešu

5 kārtas pieminēšana acīmredzami ieceļ to pārstāvjus augstākā pozicijā Dieva darbībā. Tas, kā pieejam Vārdam, Dieva atklāsmei, ir svarīgi, jo uz tā balstās visa baznīcas darbība, no mācītāja sprediķa sagatavošanas, līdz sadarbībai draudzes locekļu starpā un pieejai ārpus baznīcas durvīm. Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā archibīskapa Jāņa Vanaga vadībā, ir lūkojusi veidot savu identitāti, neatkarīgu no tās, kas Latvijas evaņģēliski luteriskai baznīcai ārpus Latvijas. Bet protesti, kas dzirdēti no Latvijas garīdzniekiem un arī no draudzes locekļiem, rāda, ka LELB visus neuzrunā. Kamēr tā nespēj pieļaut, uzklausīt un cienīt viedokļu dažādību, šis Kristus kopienas veidols nevar iekļaut visus. LELBĀL nodaļas dibināšana Latvijā notika tāpēc, ka bija ievērojams skaits kristiešu, kas vēlējās Latvijā piedzīvot cita veida luterāņu baznīcu. Ne visi var piederēt pie Rīgas Lutera (Torņkalna) draudzes. Visu šo uzskatu saldsērīgi. No vienas puses ir prieks, ka tagad Latvijā ir atvērusies iespēja cilvēkiem piederēt pie draudzēm, kur izskan cita veida luterāņu ticības izpausme atklātāka, atvērtāka. No otras puses izjūtu skumjas par LELB nocietināšanos un visu, kas līdz ar to tiek zaudēts. Ir īpaši sāpīgi, domājot par tām daudzām sievietēm Latvijā, kuŗas izjutušas Kristus aicinājumu kļūt par mācītājam, bet nevar kalpot Latvijā. Tiem, kas dzīvo un kalpo rietumos, ir ļoti jāsargās nenorakstīt turpmākas iespējas sarunāties ar saviem brāļiem un māsām LELB. Dialogam ir jāveidojas. Tāda līdz šim nav bijis. Turpretim, liecība par augļiem, ko nes atklāta, Dievam pazemīga un lēnprātīga pieeja, ir vērojama plašākā baznīcā, it īpaši starpkonfesionālās sarunās, kas risinājušās pēdējos piecdesmit gados starp Pasaules Luterāņu Federāciju un Romas katoļu baznīcu. Tā, šī gada Reformācijas svētkos, 31. oktobrī, Lundas katedrālē Zviedrijā, kopīgo dievkalpojumu vadīs pāvests Francis I, kopā ar Pasaules Luterāņu Federācijas prezidentu, bīskapu 5 Munib Younan, un tās Ģenerālsekretāru māc. Dr. Martin Junge, klāt esot Zviedrijas baznīcas archibīskapei sievietei. Lai ieklausāmies, ko abu baznīcu pārstāvji par to saka. Luterāņu federācijas vadība: Rodas spēks, kad kopienas atrod veidu, kā izkļūt no konflikta. Kristū esam mudināti kopīgi kalpot pasaulē. Šīs svinības ir apliecinājums par mīlestību un cerību, ko visi gūstam Dieva žēlastībā. Savukārt Kurts, kardināls Koch, Kristīgās vienotības veicināšanas Pontifikālā koncila prezidents saka: Kopīgi uzsverot jautājumu par Dievu kā centrālu un balstoties uz kristocentrisku pieeju [Kristus ir darbības centrā], luterāņiem un katoļiem būs iespējams ekumeniski atzīmēt Reformāciju, ne tik vien pragmatiski, bet dziļā ticībā uz krustā sisto un augšāmcelto Kristu. (Lutheran World Federation Geneva/ Vatican City 1/6/2016). [v] Mīļie draugi, ja ne kas cits, tad visi šie notikumi tik tiešām saista mūs. Vienīgi Kungs zina, kur tas mūs novedīs. Bet mums ir dāvāta brīnišķīga iespēja palūkoties no jauna uz mūsu pašu dzīvi ticībā kā arī uz baznīcu. Jūsu Mācītāja Ilze Šajā rakstā atspoguļots māc. Ilze Kuplēnas- Ewart viedoklis un ne kāda plašāka, baznīcas nostāja. [i] Bībele Jaunā Tulkojumā [ii] (p The Renovare Spiritual Formation Bible. Ed. Richard J. Foster. Harper San Francisco. First Edition). [iii] [iv] [v] Tuvāka informācija:

6 percent-lwf-churches-ordain-women Latvijas Presē SV. ANDREJA DRAUDZES G. VALDE UN PADOMES LOCKEĻI Piekšsēde : INDRA MERTENA Vicepriekšsēdis, Administrācija : AUSEKLIS ZAĶIS Vicepriekšsēdis, Saimniecība : AGRIS ROBEŽNIEKS Kasieris : ARNIS BUDRĒVICS Kasieŗa palīdze : INGRĪDA VAIROGA Sekretāre : LAILA MOORE Padomes locekļi: VOLDEMĀRS INNUS, ASTRĪDA KALNIŅA, IMANTS ĶIVLIS, SKAIDRĪTE LEJA, LĪGA MIKLAŠĒVICA, JĀNIS TANNIS Ex officio: mac. ILZE KUPLĒNA-EWART No kr.:ingrīda Vairoga, Mac. Ilze Kuplēna-Ewart, Imants Ķivlis, Indra Mertena, Auseklis Zaķis, Agris Robežnieks, Arnis Budrēvics, Līga Miklašēvica, Skaidrīte Leja. Iztrūkst: Voldemārs Innus, Jānis Tannis, Laila Moore, Astrīda Kalniņa Foto: Vaira Gertnere 6

7 . Visi foto: Ojārs Sils Draudzes priekšsēdis Voldemārs Innus atbild uz jautājumiem G. PILNSAPULCE, 10. APRĪLĪ Bija gaŗa sēde, bet konstruktīva, pozitīva un tas lielā mērā pateicoties jums. Devām draudzes locekļiem iespēju izteikties un to viņi arī darīja. Ļoti vēlos vēlreiz izteikt vissirsnīgāko pateicību mūsu padomes locekļiem, kas tagad izbeidz darbību draudzes padomē: Kārlis Blūms, Gundega Melli, Aija Mazsīlis, Uldis Zommers. Jūsu devums ir palīdzējis mums tik daudzos veidos. Tāpat gribu pateikties mūsu draudzes priekšsēdim, Voldemāram Innusam par vienreizējo darbu, vadot mūsu draudzes lielo kuģi no vecās ostas uz jaunu novietojumu, ne tik vien fiziski, bet palīdzot ievadīt jaunā darbības virzienā. Paldies tiem, kas bija gatavi nākt palīgā ar īpašiem uzdevumiem draudzes vadībā: Indrai Mertenai, Auseklim Zaķim, Agrim Robežniekam, Arnim Budrēvicam, Ingrīdai Vairogai, Lailai Moore. Novēlu mums visiem veiksmīgu, Kristus Gara vadītu jaunu darbības gadu! Mac. Ilze Padome izsaka pateicību ilggadējam padomes lockelim un bijušajam draudzes priekšniekam Uldim Zommeram. 7 PADOMES DARBĪBA: Pēc sekmīgi noslēgtās Sv. Andreja baznīcas pārdošanas un pāriešanas uz Sv. Jāņa baznīcu, draudzes padome paredzējusi vairāk pievērsties draudzes darbības uzlabošanai un veicināšanai. - Lai veidotu ciešāku sadarbību ar Sidrabenes pārvaldi un bērnu nometnes vadību, notika kopīga sēde 11. jūnijā Sidrabenē ar iespēju iepazīties ar Sidrabenes ēku un nometnes vajadzībām. Padome vēlas atrisināt, kas ir Sidrabenes loma draudzes dzīvē un kā to veidot nākotnē. - Sidrabenes nākotnes plānošanai ir svarīgi iegūt atbildes no sagatavotās aptaujas, ko draudzes locekļi un citi latviešu sabiedrības locekļi un atbalstītāji tiek aicināti un mudināti izpildīt. - Lai izveidotu labāku informācijas izplatīšanu draudzē, paredzēts piestrādāt pie Draudzes Ziņu izsūtīšanas elektroniski un pie tīmekļa lapas uzlabošanas. - Padome rūpēsies par draudzes video ieraksta izplatīšanu. - Kā mūsu draudze varētu sadarboties ar Sv. Jāņa draudzi kādas bēgļu ģimenes uzņemšanas akcijā? - Kā mūsu draudze varētu izmantot reformācijas piecsimtgades atzīmēšanu, lai panāktu mūsu draudzes atjaunošanu ticībā? Ko mēs vēlamies darīt?

8 Sv. Andreja draudzes padome kopā ar Sidrabenes pārvaldi ir izveidojušas aptauju par Sidrabeni. Vēlamies uzzināt, kas Jums Sidrabenē ir svarīgi reliģiskā/garīgā atpūta, bērnu vasaras nometne, dažādas aktivitātes, sporta iekārtas, vai kaut kas cits. Mēs vēlamies uzzināt, kas Jūs veicinātu piedalīties dievkalpojumos un nodarbībās Sidrabenē un kādās aktivitātēs Jums interesētu piedalīties. Mēs vēlamies uzzināt, kas Jums patīk Sidrabenē un ko Jūs gribētu mainīt. Aptauja ir pieejama angļu valodā elektroniski - Ir iespējams izpildīt aptauju vairākas reizes no tās pašas e-pasta adreses, ja vairāki ģimenes locekļi grib izteikties atsevišķi. Jūs varat arī saņemt aptauju angļu vai latviešu valodā izdrukātā formātā Sv. Andreja draudzes birojā (200 Balmoral Ave., Toronto, M4V 1J6), Sidrabenē pie vārtiem, vai zvanot (līdz 30. jūnijam). Aptaujas izpildīšanas termiņš ir līdz 31. augustam. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Jūs varētu izpildīt šo aptauju. Balstoties uz Jūsu atbildēm, varēsim nākotnē labāk plānot Sidrabenes sarīkojumus un aktivitātes. Paldies! Sv. Andreja draudzes padome un Sidrabenes pārvalde LIELDIENU RĪTA BROKASTIS Visi foto: Ojārs Sils 8

9 Mīlestība Mammām Šis ir gada LELBAs labdarības projekts, ko ierosināja Gaŗezera vasaras vidusskolas gada 2. klases jaunietes. Palīdzība domāta vientuļām, trūcīgām un daudzbērnu mammām, kas dzīvo Zemgalē. Ar saziedotiem līdzekļiem tiks iegādāti bērnu ratiņi, autiņi, mitrās salvetes, formula, termometri, vitamīni un grāmatas. Sv. Jāņa un Sv. Andreja draudžu dāmu komitejas kopīgi rīkoja Šūpuļsvētkus pēc 24. aprīļa dievkalpojuma. Pēcpusdienas dalībniekus lejas zālē sagaidīja siltas uzkodas ar atspirdzinošu dzērienu. Galdi bija attiecīgi klāti, piemēroti šūpuļsvētkiem. Uz skatuves uzstādītā ekrāna tika rādīta informācija par projekta tapšanu un ziedošanas iespējām. Notika arī bagāta loterija, kur varēja laimēt kliņģeri, bizē torti, Centra azaida biļetes, biļetes uz burvīgām brokastīm, 2 grozus ar vīnu, sieru un cepumiem, smalku šokolādes kasti un rupjmaizes kukuli. Uz galdiem bija izliktas ziedojumu lapas, kuŗas varēja izpildīt un pievienot ziedojumu, par ko varēs saņemt nodokļu atlaides kvīti. Ziedojumi un ienākumi - kopā $2000 tiks nodoti šim svētīgajam darbam. Pusdienās pasniedzām garšīgus gaļas pildītus raušus ar salātiem, sakņu piedevām un maizi. Saldā ēdienā bija biezpiena kūka ar augļiem. Sekoja kafija ar saldām kūciņām un klinģeris, ar ko atzīmējām māc. Ilzes Kuplēnas-Ewart dzimšanas dienu. Paldies visiem, kas atsaucās! Krista Amoliņa pārdod loterijas biļeti Maijai Suksei, viņa uzraksta savu vārdu un iemet biļeti maisiņā pie tā laimesta, ko viņa vēlētos. Palīdz Zane Jansone, Maureen Ķivle. Saņem pusdienas: Valdis Pētersons, Ligita Šteinmane un Marianna Šteinmane. No labās: Daina Wilkenson, Ilga Gulbe, Dzidra Martinaite. Visi foto: Inta Briede 9

10 Jaunieši Emīls Lūsis-Zondo un Pauls Šulcs apkalpo brokastotājus Līga Miklašēvica cep vafeles Foto: Andris Rubenis Burvīgās brokastis ģimenes dienā Tradicionālās Ģimenes dienas Burvīgās Brokastis atkal izdevās burvīgi! Par gardajiem ēdieniem gādāja Anita Bredovska, Ērika Yost, Līga Miklašēvica, Līga Gaide, Astrīda Liepiņa, Indra Liepiņa. Ar citiem darbiem palīdzēja daudzi citi rūķīši. Paldies iesvētes jauniešiem Ērikam Upeslācim, Emīlam Lūsim-Zondo, Paulam Šulcam, Jēkabam Šulcam - jūs bijāt labi viesmīļi! Paldies visiem, kas atnāca - par jauko un mīļo gaisotni, ko jūs nesāt sev līdzi! Daži ziedojumi turpina ienākt, bet kopā saziedots apmēram $1,200. Visi ziedojumi ies par labu ģimenēm Latvijā, palīdzot ar vasaras nometnēm un Ziemassvētku dāvanu groziem. Ērika Yost gatavo Ručs un Norie izrāde Šī gada 22. janvārī Palīdzība Latvijai komiteja un draugi rīkoja foto izstades un filmas vakaru Alliance Francaise Toronto telpās. Ieejas maksa bija par labu Palīdzība Latvijai projektiem Latvijā. Aptuveni 160 cilvēku no visām paaudzēm apmeklēja šo vakaru. Izstādes laikā, vīnzine Zinta Steprāne, pasniedza biodinamisku vīnu ar gardiem pīrāgiem. Publiku aizskustināja Zīles Liepiņas foto izstāde par Latviju un dokumentālā filma Ručs un Norie, stāsts par sirsnīgu draudzību starp suitu sievu Ruču un japaņu antropoloģijas studenti, Norie. Pēc izrādes daudzi pasūtīja Ručs un Norie DVD. Vakaram bija fantastiska gaisotne un tas deva $3,354 ienākumu. Mīļi pateicamies visiem par piedalīšanos un ziedojumiem! Tie atbalstīs mūsu māsu draudžu bērnu piedalīšanos vasaras nometnēs, Zupas virtuvi Rīgā, kā arī ratiņkrēslu un citu palīgierīču nosūtīšanu uz Latviju. Zīles Liepiņas foto izstāde 10 Publika gaida dokumentālās filmās Ručs un Norie izrādi

11 Maria Thorburn, Pēteris Zariņš pie klavierēm Anna Broka Black ar Albertu Vītolu Dziesmas, tango un sangria Sidrabenes atklāšanā! Sestdien 4. jūnija sezonas atklāšanas sarīkojums ar spāņu vakara tēmu bija kā uzburts ļoti silts un saulains. Kafejnīca pārplūda ar apm. 70 sidrabeniešiem un viesiem. Par ēdienu gādāja Ēriks Maldonis ar palīdzi Mārīti Tētiņu, kas arī vadīs Kafé visu vasaru. Ērikam 6. vasaras sezona Sidrabenē! Dekorācijas arī bija spāņu tēmā, ar sarkaniem un dzelteniem baloniem un vērša cīņu plakātiem. Ar vakara programmu iepriecināja grupa AMUZ kuŗā piedalījās dziedātājas Anna Broka Black un Maria Thorburn, Pēteris Zariņš pie klavierēm, un Alberts Vītols pie skaņu koordinēšanas, uz ģitāru, kā arī spēlējot un dziedot līdz. Dziesmu un mūzikas tēma bija tango, salsa, džezs un mīlestība, kā pienākas spāņu vakaram. Klātesošie bija lielā sajūsmā par devumu un gaidīs, ka AMUZ atgriezīsies atkal nākošgad. Bija arī liels klāsts saziedoto mantu loterijai, ko vadīja Ilze un Mārtiņš Mēžuli, Sidrabenes jaunākie vasarnīcas īpašnieki. Valdis Kauliņš pateicās organizētājiem, mūziķiem, dalībniekiem un Mudītei Schuler, Gail Ozoliņš, un Maureen Ķivlis par vakara organizēšanu un dekorēšanu. Silvija Shedden Ilze Mežule pie bagātīgā loterijas galda ar laimesta vinnētāju Andri Brammani Atvadīšanās no Silvijas un David Shedden 11. jūnija pēcpusdienā sidrabenieši sapulcējās pie kafejnīcas, lai atvadītos no ilggadējās draudzes locekles un sidrabenietes, Silvijas Shedden, kas kopā ar vīru David izlēmuši pārcelties uz dzīvi Nanaimo, Britu Kolumbijā. Valdis Kauliņš atvadoties pasniedza Silvijai ierāmētu fotogrāfiju ar parakstiem un laba vēlējumiem. 11

12 KAS NOTIEK SIDRABENĒ Ar pavasaŗa atnākšanu Sidrabenē sākusies lielāka rosība un gatavošanās vasaras sezonai. Dievkalpojumi turpinājuši notikt katra mēneša pirmajā svētdienā. 7. maijā notika pavasaŗa talka un grāmatu tirgus. Piedalījās 37 talcinieki, Sidrabenes pārvalde izsaka sirsnīgu pateicību visiem, kas ieradās un palīdzēja, lai talka labi izdotos. Bocce bumbas turnīrs 28. maijā labi izdevās un Sidrabenes oficiālais sezonas atklāšanas sarīkojums ar spāņu temu un AMUZ ansambļa priekšnesumiem notika 4. jūnijā. Aicinām visus uz galveno lielo vasaras sarīkojumu uz Sidrabenes Jāņiem 25. jūnijā. Šogad būs bagātīga, interesanta Jāņu programma ar Daugaviņas un #TeNuMēsEsam dalībnieku piedalīšanos. Netrūks Jāņu siera un alus, kā arī dažādas nodarbības pa dienu un zaļumballe vakarā. Šoreiz papildus notiks īpašs uzvedums - #TeNuMēsEsam izrāde pl. 16:00 lielajā zālē. Par VAKARS AR abiem šīs dienas notikumiem var lasīt papildus informāciju atsevišķi. 16. un 17. jūlijā notiks Sidrabenes un bērnu nometnes kopīgi rīkotie SID SVĒTKI. Tuvāka informācija sekos. Sidrabenes lielā loterija Šīm Draudzes Ziņām pievienota aploksne ar piecām Sidrabenes lielās loterijas biļetēm. Lūdzu iegādājieties biļetes ($5. gabalā) un biļešu pasakņus ar savu vārdu un adresi kopā ar samaksu nosūtiet kasierei Ritai Āpšei pievienotajā aploksnē. Galvenais laimests ir divas biļetes uz Shaw Festival teātŗa izrādi Our Town (2016. g. 15. okt.) un pārnakšņošana Magnolia on Simcoe B&B. Pārējie laimesti ir trīs dažādas dāvanu kartes, katra $100. vērtībā. Loterijas izloze notiks Sidrabenes sezonas slēgšanas sarīkojumā 24. septembrī. Ienākumus no loterijas paredzēts izlietot āra nojumes jumta paplašināšanai pie Sidrabenes kafejnīcas, lai pasargātu apmeklētājus no karstās saules un lietus. Sidrabenes kafejnīcas grāmatu plaukts Šovasar kafejnīcā būs pieejams grāmatu plaukts ar latviešu (un arī angļu) grāmatu izlasi. Katrs, kam interesē, aicināts aizņemties kādu grāmatu, ko palasīt Sidrabenē, vienatnē sēžot ēnā zem koka, vai ko lasīt kādam citam priekšā. Ja kāds vēlas, var arī atstāt mazu ziedojumu un ņemt grāmatu sev līdz. Šī gada 1. jūlijā, Kanadas dienā, kafejnīca būs atvērta no pl. 15:00 un pie kafejnīcas vakarā pl. 19:00 ar pazīstamām latviešu folkloras un estrādes dziesmām mūs iepriecinās Inita Āboliņa un Normunds Ķietis no Latvijas grupas, Lauku Muzikanti. Ieeja $15. 12

13 bērni nebaidās ne no spokiem, ne briesmoņiem, ne vampīriem. Izglābsim nometni no visiem draudiem un to pasargāsim, lai varam atgriezties un izpriecāties atkal nākamvasar Dziedam tam Kungam par godu Sidrabenes bērnu nometne gadā no 3. līdz 31. jūlijam! Pavasaŗa siltās dienas liecina, ka vasara un nometne drīz būs klāt. Ar nepacietību gaidām nometnes atklāšanas dienu, jo zinām, ka tad atkal baudīsim Dieva radīto dabu un jautras nodarbības kopā ar labiem draugiem un mīļiem vadītājiem. Iesāksim nometnes gaitas pirmajā nedēļā, izmēģinot visu iespējamo neviens šķērslis nav par lielu, neviena spēle par grūta, neviens ēdiens par svešu. Iesim, skriesim, darīsim visu ko vien prāts var izdomāt. Sidrabenes bērns ir gatavs uz visu! Sidrabenes nometnē tiešām esam kā viena liela ģimene. To izjutīsim it īpaši otrajā nedēļā, sadarbojoties spēlēs un nodarbībās gan nometnes ikdienā, gan noslēdzot nedēļu Sid svētkos 16. un 17. jūlijā. Iejutīsimies svētku noskaņā sestdienas rītā ar lielu pārsteigumu nometņotājiem, pateicoties Mike Schuler ar draugiem (kā angliski saka: the sky s the limit! ). Turpināsim ar vizināšanos pa upi un saviesīgu pēcpusdienu kopā ar Sidrabeniešiem. Svētdien pateiksimies Dievam, baudīsim pusdienas un priekus ar Sidrabenešiem un viesiem, un tad visi sportosim kopā ar LSAK. Visi mīļi aicināti! Pēc lielām svinībām atgriezīsimies uz zemes no mākoņiem, lai tuvāk iepazītos ar Kanādu. Kam garšo kļavu sīrups? Kas Kanādā sagādā baudu ziemā? Kamaniņas, vai hokejs, vai kerlings? Būsim čakli kā bebri, stipri kā lāči. Peldēsim stingri kā laši, dziedāsim skaļi kā pīles. Izvingrinājuši izdomu, sadarbojušies ar visiem, apskatījuši Kanādu no jauniem viedokļiem trūks tikai viena lieta pierādīt savu drosmi. Sidrabenes 13 Vai gribi redzēt manu telti? Jaukas ziņas! Pateicoties Sv. Andreja baznīcas padomes atbalstam, šogad spējām īstenot nometnes gultu atjaunošanas projektu, piepērkot vēl 20 jaunas gultas lielai nometnei. Visu nometņotāju vārdā: PALDIES, PALDIES, PALDIES! Mudinām nometnes ģimenes un citus sabiedrības labvēļus turpināt atbalstīt nometni ar ziedojumiem nākamajam nometnes atjaunošanas projektam (par to sīkāk tiks izziņots vasaras gaitā). Katru nedēļu būs ūdens gājiens vai pārgājiens uz klintīm. Būs naktsrotaļas. Būs svecīšu svētbrīži, Bībeles stundas, dievkalpojumi. Būs balles, filmas, ugunskuri un rokdarbi. Būs baseins un šķēršļu gājieni. Protams arī atradīsim laiku kasīno vakariem un inflācijai, kā arī tautas dejām un pīrāgiem. Izjutīsim Dieva mīlestību priecājoties kopā mūsu mīļajā Sidrabenē nometne kur bērns ir pirmā vietā. Nometnes pieteikšanās lapas var atrast mūsu tīmekļa lapā: Uz redzēšanos šovasar! Nometnes komiteja Visi foto: Vilnis Kalniņš

14 14

15 15

16 #TeNuMēsEsam Rets sarīkojums liek jūsmot kā jaunam kucēnam, bet Lolitas Ritmanes un īpaši izveidotā ansambļa populārās mūzikas koncerts un multimediju uzvedums #TeNuMēsEsam tieši to panāk. Tādēļ, ir prieks ziņot, ka izrāde, #TeNuMēsEsam, kas tapa Rietumkrasta dziesmu svētkos San Jose, gadā, dosies tūrneja pa Ziemeļameriku un ka pirmie pieturas punkti būs Toronto un Sidrabene! 16 Saprotams, ka Rietumkrasta svētku rīcības komiteja, meklējot piemērotu kabarē stila koncertu, griezās pie tā žanra meistares Lolitas Ritmanes, kuŗa kopā ar savu spējīgo komandu: Andru Staško un Artūru Rūsi, izveidoja brīnumpilnu izrādi. Komponiste Lolita Ritmane ir "Emmy" balvas laureāte, ar pieredzi gan filmu un televīzijas mūzikā, gan nopietnā orķestŗa un kamermūzikā, gan patriotiskā žanra dziesmās, gan vieglāka rakstura mūzikā. Viņai īpaši šādas izrādes un dziesmu spēles vienmēr labi izdodas. Lolitas daiļrade tuvākā nākotnē skanēs arī Latvijā: 4. oktobŗa koncertā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā, kur Akadēmijas koris (slavenā diriģenta Māŗa Sirmā vadībā) dziedās tikai "diasporas" komponistu dziesmas, un 11. novembŗa koncertam Valsts Akadēmiskais koris pasūtinājis no viņas (un vairākiem komponistiem) jaundarbus Latvijas simtgades zīmē. Lolitas un Alberta Legzdiņa dziesmu spēle "Eslingena" ceļos uz Austrāliju, apciemojot Sidneju, nakošajās Kultūras Dienās decembrī. #TeNuMēsEsam tūrneja turpināsies pa ASV austrumkrastu un vidieni septembrī. Nez kā mēs Kanadā vislabāk pazīstam Lolitu? Vai kā dziesmu spēles "Eslingena" (ar pirmizrādi gada dziesmu svētkos Toronto) līdzautori, vai kā virsdiriģenti un kopkoŗa dziesmu autori gada dziesmu svētkos Hamiltonā, vai kā kabarē dziedātāju, kuŗa pēkšņi parādījās kā pārsteiguma viešņa, paslēpta zem lietussarga "Debess Manna" izrādē, vai kā nopietnās orķestŗa mūzikas komponisti gada dziesmu svētkos, vai kā daudzsološu meiteni pirmoreiz uzstājoties Toronto ar Portlandes (ASV) ansambli "Dzintars"? Neapšaubāmi, nav daudzveidīgākas, apdāvinātākas,

17 vai uzņēmīgākas komponistes/izpildītājas/rīkotājas par Lolitu Ritmani. Lolitas līdzstrādnieki ir līdzīgi izcili. Artūrs Rūsis, producents ( People's Choice balvas laureāts) un Andra Staško, televīzijas aktrise ( Boy Meets Boy ) - abi apdāvināti un spējīgi. Visu trīs talanti un spējas spilgti izpaužas #TeNuMēsEsam izrādē. Kā var spriest no izrādes nosaukumā lietotā simbola #, kas aizņemts no "Twitter", izrādes pamatdoma lielā mērā grozās ap internetu. Internets skatītājiem ir redzams tikai uz liela ekrāna, kur nemitīgi tiek rādītas interesantas un asprātīgas ainas. Tā kā izrāde tapa Kalifornijas "Silicon Valley" galvas pilsētā San Jose, šī pieeja ir nevien dabiska un loģiska, bet video producenta Artūra Rūša rokās arī ģeniāla. Šeit modernās technoloģijas iespējas piedāvā unikālu ieskatu ilggadējā jautājumā, kas rūp latviešiem ārpus Latvijas - Kas ir latvietis?" Šo kutelīgo jautājumu nevar pilnīgi iztirzāt īsā "Broadway" stila izrādē, bet ir ko pārdomāt, ir par ko pasmieties, ir par ko raudāt, bet vienmēr par ko jūsmot. Bet, izrāde nenotiek tikai uz ekrāna. 9 solisti ar 6 mūziķu orķestri 29 dziesmās un dejās piedāvā pārskatu no populārās mūzikas, ko esam klausījušies kopš pirmajām dienām trimdā, meklējot tajā atbildes uz minēto jautājumu. Dziesmu izvēle ir lieliska - no agrākajiem trimdas gadiem līdz "Frikadeļu zupai", no Raimonda Paula līdz šai dienai (Renārs Kaupers un Juris Kulakovs), un ar dažām jaunām dziesmām, kas veltītas tieši šai izrādei. Izcilie dziedātāji ir bez izņēmuma mums pazīstami gan kā solisti, gan no ansambļiem un dziesmu spēlēm. Starp tiem izceļas Māras Zommeres samtainā balss, "Adam Zahl" dalībnieka, Ērika Kīna (no Čikāgas) bravūrīgā skatuves stāja, humora pilnie brāļi Rūši - Artūrs un Edvīns, un Jūlija Plostniece, vienreizēja un neaizmirstama kā pārlieku aizrautīga mobīlā telefona lietotāja. Izrādē uzstājas arī Lolitas apdāvinātā ģimene: skaistās dvīņu māsas Aija un Ilze, (Ilze kopā ar Andru Staško arī veido visu choreografiju) un staltais dēls, trompetists/pianists/ aranžētājs, Andris. Visi trīs ir jau profesionāli 17 mākslinieki, vai mākslas studenti. Pat Lolitas vīrs, Mark Mattson, ieredzēts mūzikas producents un komponists Losandželosā, ir likts pie darba rūpēties par visu technisko iekārtu. Bez tam, izrādē piedalīsies arī daži vietējie spēki gan uz, gan aiz skatuves. Kā reaģēja pirmizrādes skatītāji? Momentā pēc izrādes visi bija kājās ar nerimstošiem aplausiem. Kaut pirmā izrāde bija labi apmeklēta, otrajā izrādē zālē bija jāieved vēl 200 krēslu, jo, tauta, laikam dzirdot atsauksmes par šo unikālo priekšnesumu, vēl lauzās iekšā. Ja kādam latvietim ir "bucket list, tad #TeNuMēsEsam izrādei ir noteikti jābūt tādā sarakstā. Informācija par izrādēm: Datumi: piektdien 24. jūnijā, plkst. 19:00, Kanadas Latviešu Centrā Toronto un sestdien 25. jūnijā, plkst.16:00, Sidrabenē, lielajā zālē. Biļetes sarīkojumam Toronto Latviešu Centrā vai Sidrabenē maksā $40 ar izņēmumu, ka tikai Toronto izrādei būs atlaide studentiem (ar attiecīgo identifikāciju) $25, un bērniem zem 13 gadiem (sēžot kopā ar vecākiem), ieeja brīva (tikai ar iepriekš iegādāto biļeti). Sēdvietas abiem sarīkojumiem ir "teātra stilā" un nebūs numurētas. Biļetes Toronto izrādei var pasūtīt Centra birojā no Mareka Nēgeļa: Centrā būs saviesīga stunda pirms izrādes. Bārs būs atvērts no 18:00 un arī starpbrīdī. Vakariņas būs pieejamas no 17:30 Umurkumurā, piesakoties ne vēlāk kā nedēļu pirms izrādes. Biļetes Sidrabenes izrādei var pasūtīt no Valža Kauliņa , vai kaulins2919@rogers.com. Tuvāka informācija par izrādēm no Valža Kauliņa , vai kaulins2919@rogers.com un no Juŗa Ķeniņa vai gkenins@rogers.com, vai sekojot uz Facebook - #TeNuMēsEsam #TeNuMēsBūsim - Juris Ķeniņš

18 PASTOR ILZE S MESSAGE Peace be to the whole community, and love with faith, from God the Father and the Lord Jesus Christ. Grace be with all who have an undying love for our Lord Jesus Christ. Ephesians 6:23,24 (New Revised Standard Version) Theology is not an armchair discipline, but arises from particular needs we face in life. p2091 Normally the pastor s letter at the beginning of summer is an invitation to use the weeks ahead as an opportunity for spiritual renewal. The glories of God s creation, time spent in the country away from the bustle of city life can be a de-stressor: a way of connecting with our innermost being, and of reviewing our lives from that deepest place, where we experience the presence of God. And, dear friends, I hope you practice this this summer unwind! You do have permission to take a moment each day to do nothing, simply be in God s arms. It s not being lazy, rather, it s a wonderful way of clearing your mind. However, this time I feel it necessary to turn to other important questions, and to do so at some length. By the time you get to read these lines two significant events will have taken place in Riga. On May 31, the branch of the Latvian church to which we belong, the Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad (LELCA) will have a section in Latvia itself, with its own dean (prāvests Kārlis Žols). And on June 2 and 3 representatives of the Lutheran Church of Latvia will be meeting at their synod where, among other things, they will be voting on changes to their constitution. You may ask: what has this got to do with us? These matters do indeed concern us, just as what happens in the Church at large concerns us. Paul states: If one member suffers, all suffer together with it; if one member is honored, all rejoice together with it. Now you are the body of Christ and individually members of it. (1 Cor 18 12:26,27). Although Paul is writing to one specific congregation, in Corinth, and addressing the difficulties the congregation had faced as a result of internal disagreements, his observation is equally valid for the whole church. Each part matters to the whole. The whole matters to each part. That is why we pray for the church worldwide on Sundays when we meet to worship. That is why we praise God for those times when the Spirit has led the Church so that is has been a blessing to others. Also, what happens in the church in Latvia is our concern: we are fellow Latvians, they are Christians, and, ultimately, they are our sisters and brothers. Why is the Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad (LELCA) beginning a new mission in Latvia? What is the issue around the Evangelical Lutheran Church of Latvia (ELCL) synod? Mass media in Latvia have identified one answer to both questions: women s ordination. You may know that since his election as head of ELCL in 1993, archbishop Jānis Vanags has held to his belief that women may not be ordained. The only women pastors remaining in office since his election are the handful ordained by previous archbishops in the period from As a result of his stand, several women from Latvia who met the requirements for ordination were admitted, and ordained by the church abroad (LELCA). They now serve parishes in North America, the UK, Germany and Sweden. At their June meeting delegates to the ELCL synod will be voting on several amendments to their constitution, including the paragraph that sets guidelines for ordination. The original guidelines, included in the first constitution of the Evangelical Lutheran Church of Latvia in 1928, give no indication of gender requirements, neither does the current constitution of the ELCL (adopted June 5, 2007). Among the amendments to be voted on this June, includes a substantial change. This paragraph (133) would

19 now read: any man may apply for ordination who meets the requirements of the ELCL and has been called by God and has been prepared for ministry. The Latvian press has anticipated this will pass with a sizable majority. Much has been written about both these events: the founding of the LELCA area in Latvia, and the proposed amendment to paragraph 133. Several objections to the latter have been raised: questioning the interpretation that is put on those parts of the New Testament that the Latvian church claims support banning the ordination of women; that belonging to the ELCL (church in Latvia) is not synomymous with the exclusion of women from ordination; and the question of equal rights. Those outside Latvia are perplexed by this move to change the constitution. Latvians who escaped to the West at the end of the Second World War and their descendants have grown up in the spirit of equality of the Latvian republic before the war. Also changes in thinking in the Western world about formerly marginalized groups (people of colour, same-sex issues, and women) have left their mark on the worldview of Latvians in the diaspora. They have difficulty accepting a stand from the church in Latvia that seems to them to be regressive and unacceptable. In the countryside people could only manage by equal division of labour: the men took charge of the fields and forests, the women of the home, the stalls and barns, including the keys to the barn where the family treasures were stored. or similar is an often-quoted observation. These objections have resonated widely. The Lutheran World Federation is so concerned that they sent a high-ranking delegation to Riga in early 2016 to try to persuade the leadership of a different course of action, all to no avail. However, in my view, the issue of women s ordination, deeply painful as it is, is an indication of something more. Please know, as a woman who has been able to serve as a pastor in the Latvian church for 32 years I feel with my sisters in Latvia, nonetheless I feel it vitally important to try to understand why all this has happened. Understanding does not imply agreement. Yet understanding the background, the basis on which this has emerged helps us to frame the wider question: Is this what we want?, or better put: is this the direction we need to go in to follow Jesus, the fellowship around the crucifed and risen Christ? Theology is not an armchair discipline, but arises from particular needs we face in life. 1 When the archbishop of the Latvian Lutheran Church Abroad, Arnolds Lūsis, and of Latvia, Kārlis Gailītis, began the work of renewing the church in Latvia as the latter began to move towards independence, emphasis was put on cooperation with a view to growing together in unity. From this emerged the red hymnal, as well as the invitation to the Latvian Church Abroad to send theologians to Latvia to help educate and train the next generation of theologians and clergy. I was privileged to do this from January 1990 to the summer of 1996, first at the Institute of Theology, and later at the Faculty of Theology when it was reopened at the University of Latvia, as well as lead several retreats for women theologians. The joint committee of both churches took as a foundational principle the constitution of the Evangelical Lutheran Church of Latvia, passed in The church outside Latvia had continued to use this after archbishop Teodors Grīnbergs, the then head of the church of Latvia had had to flee to the West and the the Latvian Evangelical Lutheran 1 (p The Renovare Spiritual Formation Bible. Ed. Richard J. Foster. Harper San Francisco. First Edition). 19

20 Church in Exile had been founded. The archibishop s crozier which subsequent archbishops outside Latvia have carried as a sign of office, including the current incumbent, Lauma Zušēvics, is a symbolic indicator of the legitimacy of the Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad as being the continuation of the pre-war church in Latvia. In Latvia, on the other hand, the Soviet authorities had called a synod in 1948 to introduce substantial changes: the constitution was revoked and replaced, and archbishop Teodors Grinbergs was removed in absentia as head of the church, another archbishop being elected in his place. For archbishop Gailitis, an active member of the 1980s protest movement in the church in Latvia: Rebirth and renewal it was particularly important to revive the 1928 constitution to indicate clearly that the actions of the church during that synod in 1948 were no longer valid (recalled in a conversation with arch. Gailītis). Archbishop Gailītis died in a car accident in November The election of a new archbishop in Latvia provided the opportunity either to continue in this direction, or to seek a new one. Up until the time before independence, both churches had functioned independently, there being only rare opportunities for meetings. Each church developed in its own setting. While Latvians were able to gain a theological education at leading Western universtities and became aware of an understanding that reflected the realities of their life, those few brave individuals in Latvia who were willing to take enormous risks to become pastors had few opportunities for theological education. Added to this, we can only wonder at their enthusiasm and readiness to make sacrifices we cannot fully understand. The home page of the Evangelical Lutheran Church of Latvia writes: the church sought desperately to survive by all possible means, to continue to maintain a living faith amonth the people, to preach the Gospel and the Christian life 2 They did everything they could to prepare themselves for their ministry. The church in Latvia inhabited its own reality. That reality was determined by an autocratic leadership, that maintained its power base through terror and anti-western rhetoric and propaganda over a fifty year period. It is difficult to free oneself of that. Conversely, clergy who had grown up and been educated in the West were rooted in democracy and free speech, where questioning authority and seeking answers independently was assumed. Analysis and exploring Biblical texts and seeking to engage in recent scholarship that provides a broader background to the Gospels was part of the benchmark of training. This kind of critical thinking is seen to be in keeping with the emphasis on academic training which has been a hallmark of the Lutheran church since the time of Martin Luther. Yet even over the last twenty years, a warning has sounded repeatedly from the leadership of the Latvian church: liberal Western theology will lead to the collapse of faith, and the only answer to this is strict adherence to the Word, as presented by the leadership. I, together with many of my Lutheran colleagues, would question whether anyone can fully know the truth of the meaning of the Scriptures. Only Jesus is the truth, the way, and the life. Our experience of faith is highly personal. It is shaped partly by life experiences, partly by how we learn to see the world and interpret it, yet, above all, by a conviction that the Spirit is alive and constantly moving and at work among and within us: The wind blows where it chooses, and you hear the sound of it, but you do not know where it comes from or where it goes. (John 3:8). The corollary is interpreting

21 Scripture. It is interpretation. We attempt, cautiously, to understand. We can do no more. We are only human. We cannot assume to know its truth. Whether the commandment you shall not take the name of the Lord in vain has been broken by archbishop Jānis Vanags as former archbishop Elmārs Ernsts Rozītis asserts in his article: You shall not take the Name of the Lord in vain 3 is a matter of debate. However, an incomplete and onesided approach to the interpretation of certain passages in the New Testament by the leadership of the Latvian church indicate the extent to which their personal conviction and world-view have impacted their presentation. For example, the New Revised Standard Version, the ecumenically approved English translation of the Bible, has inserted the word: sister where the original Greek text refers only to men. The latest Latvian translation continues to refer only to men, or brothers. This is more than a question of lack of political correctness, rather including sisters with brothers forces us to remember that God s grace, and redemption in Christ is for all, both men, and women. In summary, the Evangelical Lutheran Church of Latvia, under the leadership of archbishop Jānis Vanags, has sought to shape an identity independent of that of the Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad. But what has shaped this? While we are informed by our ecumenical partners, the Latvian church, too, has been informed by its neighbours, the Roman Catholic church (previous heads) and the Russian Orthodox Church, and its friends: the Missouri Synod, as well as the continuing impact of Sovietera suspicion of all that is Western. This continuing dogmatism, together with rule from above in a way quite distinct from that enjoyed in the Latvian Church Abroad has raised voices in protest among clergy in Latvia, as well as among lay members. The Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad founded a mission field in Latvia not because it forced itself on the people, but because there is a considerable number of people in Latvia who want to experience a different kind of Lutheran church. Not everyone can belong to the Martin Luther church in Riga. That it is by far the largest congregation in Latvia speaks for itself. I find this bittersweet. On the one hand - joy that more people in Latvia will be able to belong to Lutheran congregations where they can experience the Gospel preached more to encourage the development of their faith in a way that is real for them. On other hand, sorrow at the Lutheran Church of Latvia s increasing intransigence and at all that is lost as a result. And it is particularly painful to think of the many women in Latvia who have experienced Christ s call to follow him in ordained ministry, but cannot do so in Latvia. What now? We, in the West, must be very careful not to dismiss future attempts to converse with our brothers, and sisters in the Latvian church. We must continue to talk. The fruits of an open approach, one that is aware of deep humility before God, and seeks peace with those whose faith experience differs can be seen in the wider church, especially in the ecumenical dialogues that have taken place between the Church of Rome (Roman Catholic) and the Lutheran World Federation. On October 31, Reformation Day, a remarkable event in the life of the Church will take place: Pope Francis I, together with Bishop Munib Younan, president of the Lutheran World Federation, and Rev. Dr. Martin Junge, its General Secretary, will lead worship at Lund Cathedral, Sweden to mark the beginning of the fifth centenary since the Reformation

22 This is what leaders of both churches say about the event: There is power when communities find their way out of conflict. In Christ we are encouraged to serve together in this world. The joint commemoration is a witness to the love and hope we all have because of the grace of God, say LWF President Younan and General Secretary Junge. Kurt Cardinal Koch, President of the Pontifical Council for Promoting Christian Unity explains further: By concentrating together on the centrality of the question of God and on a Christocentric approach, Lutherans and Catholics will have the possibility of an ecumenical commemoration of the Reformation, not simply in a pragmatic way, but in the deep sense of faith in the crucified and resurrected Christ. 4. (Lutheran World Federation Geneva/Vatican City 1/6/2016). There is a message in this for us. Recent events call out to us to engage ourselves. Only God knows where this will lead us, but in this call we are given an extraordinary means of looking afresh at our faith and our church will mark the five hundredth anniversary of the Reformation. The meaningful leadership that this marking of the Reformation by the heads of the Roman Catholic and Lutheran churches coming together to pray to God in humility invites us to mark the event in a significant way. I suggest we use the twelve months that follow, until Reformation Day, 2017, to renew our faith. Part of my sabbatical will be spent putting together materials that we can use over those months of faith renewal. Until then, I encourage you to pray for the church in Latvia, for the light of the good news of Christ to be seen clearly by our people so that it might bring peace, mutual love, and hope to all. Let us invite Christ to speak to us, so that, by God s grace, our faith, too might grow and provide answers to life s questions by living out Luther s declaration: Faith alone, Word alone, Grace alone. May God s grace, peace and love, together with faith be with us all, sisters and brothers, from Jesus Christ. Amen. Your Mācītāja Ilze Please note: opinions expressed in this article are solely those of the author, and do not reflect a wider, church stance. ST. ANDREW S LATVIAN CONGREGATION CHURCH COUNCIL & EXECUTIVE Council Chair: INDRA MERTENS Vice-chair Administration: AUSEKLIS ZAĶIS Vice-chair Property: AGRIS ROBEŽNIEKS Treasurer: ARNIS BUDRĒVICS Treasurer s Asst.: INGRĪDA VAIROGS Secretary: LAILA MOORE VOLDEMĀRS INNUS ASTRĪDA KALNIŅŠ IMANTS ĶIVLIS SKAIDRĪTE LEJA LĪGA MIKLAŠĒVICS JĀNIS TANNIS Ex officio: PASTOR ILZE KUPLĒNS-EWART

23 Camp Sidrabene July 3 to 31, 2016 Warm spring days are a sure sign that summer camp will soon be starting. We eagerly await opening day, which brings with it the chance to enjoy God s created nature and fun activities together with good friends and loving counsellors. The impossible becomes possible during the first week of camp. No hurdle is too great, no game too difficult, no food too foreign. We will run and jump and play to infinity and beyond! A Sid kid is ready for anything! We are truly one big camp family. These feelings will be reinforced in our second week together as we focus on collaboration and cooperation both in our daily activities and especially in closing the week with SidFest on July 16 th and 17 th. Saturday morning our spirits will soar with the help of Mike Schuler and his friends (indeed, the sky is the limit at Sid). After an amazing surprize kickoff for the campers, we will continue the festivities with lazy river rides and an afternoon of fellowship with cottagers and community members. On Sunday we ll give our thanks to the Lord, enjoy lunch and fun activities with the community and finish off the day joining the Latvian Sports Association (LSAK) for an exciting afternoon of sports competition. Everyone is welcome! After the big celebration we will come back down to earth from the clouds and embrace all that Canada has to offer. Who loves maple syrup? What is your favourite Canadian winter activity? Tobogganing or hockey or curling? We will be as industrious as beavers, as powerful as bears, swim as strongly as the salmon. Our songs will ring out like the call of a loon. Having stretched our imaginations, collaborated with everyone, and explored Canada from new perspectives, only one thing remains to be done to demonstrate our fearlessness. Try though you might, you can t really scare a Sid camper. Be it ghosts of monsters or vampires. Bring it on! We will steadfastly defend and protect our camp from all evil forces, ensuring its safety for the following year. Great news! Thanks to the generous support of the St. Andrew s church council, our bed replacement plan will be completed with the purchase of 20 new folding beds now all campers sleeping in tents will have a solid new bed to sleep on. On behalf of all the campers: PALDIES, PALDIES, PALDIES! We would like to encourage camp families and community supporters to continue to donate towards our next refurbishment project (further details forthcoming throughout the summer). There will be fun and traditions to look forward to every week at camp. You can count on a weekly chance to explore the surroundings either a water walk or escarpment hike. Night games are guaranteed, as are candlelight services, Bible reflections and Sunday services. There will be dances and movie nights and campfires and crafts. The pool and šķēršįu gājieni (no translation possible!). Of course we ll make time for casino nights and inflācija, as well as folk dancing and pīrāgi. Let s experience God s love for us through fun and friendship at Sidrabene a camp where kids come first. Registration forms can be downloaded from our website: See you at Sid! The camp committee 23

24 #TeNuMēsEsam ( HERE WE ARE ) GUEST PERFORMANCE It's a rare performance that generates in audiences the enthusiasm of young puppies, but Lolita Ritmanis and company s popular music concert and multimedia event #TeNuMēsEsam (#HereWeAre) is just such a show. #TeNuMēsEsam was born in San Jose, as part of the west coast Latvian Song Festival in 2015, and it's a thrill to announce that the show is embarking on a North American tour - the first stops: Toronto and Sidrabene. The dates: Friday, June 24 at 7:00 p.m. at the Latvian Canadian Cultural Centre, and Saturday, June 25 at 4:00 p.m. at Sidrabene in the Main Hall. Naturally, the San Jose Latvian Song Festival organizing committee, looking for an appropriate "cabaret" style concert, turned to the genre's master Lolita Ritmanis, who assembled a skilled team of Andra Staško and Artūrs Rūsis, to create this magical show. Lolita, an "Emmy" award winner is skilled in film music, serious chamber and orchestral music, patriotic songs, popular music, and is no stranger to musical theatre and cabaret. In the near future, she will be represented on October 4, 2016, in a choir concert in Latvia by the Jāzeps Vītols Latvian Music Academy choir (with the renowned conductor, Māris Sirmais) singing only music of the Latvian "diaspora", and for November 11 concert, the Valsts Akadēmiskais Koris (State Academic Choir) has commissioned her and other composers to write a new choral work in honour of the Latvian centenary. Lolita's and Alberts Legzdiņš' musical "Eslingena" is making a trip to Australia, visiting Sydney, for the "Kultūras Dienas" (Days of Culture) in December. The remaining #TeNuMēsEsam tour to the American east coast and midwest resumes in September. How do we in Canada best know Lolita? As composer of the musical "Eslingena", (premiere performances at the 2004 Latvian Song Festival in Toronto)? As conductor and composer at the 2014 Latvian Song Festival in Hamilton, or suddenly appearing on stage, hidden behind an umbrella, at 24 this festival's variety show Debess Manna" (Manna from Heaven)? As a composer of serious music at the 1986 Latvian Song Festival, or her first time performing as an accomplished young girl in Toronto with the Dzintars" ensemble from Portland, Oregon. Without question, there is not a more diverse musical talent than composer/ performer/event creator and organizer Lolita Ritmanis. Lolita's co-producers are equally outstanding: Artūrs Rūsis (a "People's Choice" award-winning producer) and Andra Staško, (television actress - "Boy Meets Boy"). As is apparent from the "#" symbol, borrowed from "Twitter", a lot of the show revolves around the internet. Of course, to the audience, the internet is visible only via a large screen which constantly presents engaging and hilarious scenes. Because of the show's origins in the capital of California's "Silicon Valley", this approach was natural and logical, and in the hands of producer Artūrs Rūsis, a stroke of genius. Not only is modern technology natural and appropriate to this production, but it also permits a unique perspective on the question that has animated Latvians outside of Latvia for decades "What is a Latvian?" This touchy subject can't be completely explored in a "Broadway" style show, but it does provide food for thought with some laughter and tears on this always engaging journey. The concert doesn't take place only on the screen: nine soloists with a six-piece band provide a retrospective medley of popular Latvian music from the beginning days exile to today - exploring this question through song and dance. The choice of repertoire is marvellous - 29 songs ranging from the earliest days in North America to "Frikadeļu zupa", and, in Latvia, from Raimonds Pauls to today (Renārs Kaupers and Juris Kulakovs) as well as songs composed specifically for this show. Without exception the remarkable performers are well known to North American audiences, whether as soloists or participants in shows and ensembles. Among them we will relish Mara Zommere's velvety voice, "Adam Zahl's" Ēriks Kīns' powerful stage presence, the amusingly sincere brothers

25 Rūsis: Artūrs and Edvīns, and Jūlija Plostniece's hilarious performance as a cell-phone addict. Lolita's talented family is also featured: her lovely twin daughters Aija and Ilze (Ilze along with Andra Staško was also responsible for the choreography,), and charming son trumpeter/pianist/arranger Andris - all three of them professional artists or advanced arts students. Even Lolita's husband, Los Angeles music producer and composer Mark Mattson, is engaged as technical manager. There will be some local participation, visible and invisible, on and off the stage. What did the first audiences say about #TeNuMēsEsam? After the first performance, the audience was on its feet in moments, with thunderous applause. While the first show was well attended, other Song Festival attendees must have heard via the grapevine how wonderful the show was, and even after an extra 200 chairs were added some in the audience were still left standing. For anyone with a Latvian "bucket list", #TeNuMēEsam is a must-see. Information about the shows: Dates: Friday, June 24 at 7:00 p.m. at the Latvian Canadian Cultural Centre in Toronto, and Saturday, June 25 at 4:00 p.m. at Sidrabene in the Main Hall. Price for each show is $40 for "theatre style" general admission tickets (first come nonreserved seats). Only the Toronto show will offer a discount for students (with valid ID) ticket price $25, and free admission for children under 13 seated with parents (with a ticket ordered in advance). For the Toronto show, tickets can be ordered from Mareks Nēgels at the Latvian Centre. There will be a social hour at the Centre before the performance - bar open at 6:00 p.m. and at intermission. Dinner will be available in Umurkumurs from 5:30 p.m. - please reserve at the Centre no later than a week before the show. For the show at Sidrabene - tickets to be ordered from Valdis Kauliņš , or kaulins2919@rogers.com. For more information contact Valdis Kauliņš or Juris Ķeniņš at gkenins@rogers.com or follow #TeNuMēsEsam on Facebook. #TeNuMēsBūsim (#We'llBeThere) - Juris Ķeniņš 25