State of Health in the EU Latvija Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "State of Health in the EU Latvija Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO"

Transkripts

1 State of Health in the EU Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO

2 Valstu profilu sērija Valstu profili ir kodolīgs, politikas veidošanai svarīgs pārskats par veselības stāvokli un veselības aprūpes sistēmām dalībvalstīs, uzsverot katrai valstij raksturīgās īpatnības un problēmas. Tie ir paredzēti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus to politikas veidošanas procesā, balstoties uz gūtajām atziņām. Profilus kopīgi izstrādāja AO un European Observatory on Health Systems and Policies sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Pētījumu komanda pateicas par vērtīgajiem komentāriem un ieteikumiem, ko sniedza dalībvalstis un Veselības aprūpes sistēmu un politiku novērošanas tīkls. Satura rādītājs 1 SVARĪGĀKĀ INFORMĀCIJA 1 2 VELĪBAS STĀVOKLIS LATVIJĀ 2 3 RISKA FAKTORI 4 4 VELĪBAS APRŪP SISTĒMA 6 5 VELĪBAS APRŪP SISTĒMAS DARBĪBAS REZULTĀTI Efektivitāte Pieejamība Ilgtspēja 13 6 GALVENIE SECINĀJUMI 16 Datu un informācijas avoti Šajos valstu profilos iekļauto datu un informācijas pamatā galvenokārt ir valsts oficiālā statistika, kas tika sniegta Eurostat un AO un tika validēta gada jūnijā, lai nodrošinātu visaugstākos datu salīdzināmības standartus. Avoti un metodes, kas ir šo datu pamatā, ir pieejami Eurostat datubāzē un AO veselības aprūpes datubāzē. Daļa no papildu datiem iegūti arī no Institute for Health Metrics and Evaluation (IHME), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma (HSBC), no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), kā arī citiem valstu avotiem. Aprēķinātie vidējie rādītāji ir 28 dalībvalstu svērtie vidējie rādītāji, ja vien nav norādīts citādi. Lai lejupielādētu Excel izklājlapu, kas atbilst visām šajā profilā ietvertajām tabulām un grafikiem, ievadiet savā interneta pārlūkprogrammā šādus StatLinks: Demogrāfiskais un sociālekonomiskais konteksts Latvijā, gads Demogrāfiskie faktori Sociālekonomiskie faktori Iedzīvotāju skaits (tūkstoši) To iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 65 gadiem (%) 19,4 18,9 Dzimstības koeficients 1 1,7 1,6 IKP uz vienu iedzīvotāju (EUR PPP 2 ) Relatīvās nabadzības līmenis 3 (%) 14,7 10,8 Bezdarba līmenis (%) 9,9 9,4 1. Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti reproduktīvajā vecumā (15-49 gadi). 2. Pirktspējas paritāte (PPP) ir valūtas pārrēķina likme, kas vienādo dažādu valūtu pirktspēju, novēršot atšķirības starp dažādu valstu cenu līmeņiem. 3. Tādu personu skaits (procentos), kas iztiek ar mazāk nekā 50 % no vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Avots: Eurostat datubāze. Atruna: Šajā publikācijā pausti tikai tās autoru viedokļi un izmantoti tikai autoru argumenti, un tie var neatspoguļot AO vai tās dalībvalstu, kā arī European Observatory on Health Systems and Policies vai tā partneru oficiālo viedokli. Šajā izdevumā paustais viedoklis nekādā gadījumā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Šis dokuments, kā arī tajā iekļautie dati un karte neskar nevienas teritorijas statusu vai suverenitāti, starptautisko robežu un norobežojumu noteikšanu, kā arī jebkuras teritorijas, pilsētas vai apgabala nosaukumu. Papildu atrunas attiecībā uz PVO ir norādītas vietnē OECD and World Health Organization (acting as the host organization for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies)

3 Svarīgākā informācija. 1 1 Svarīgākā informācija s iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums pēdējos 15 gados ir palielinājies, bet joprojām par vairākiem gadiem atpaliek no rādītājiem citās valstīs. Attiecībā uz paredzamo mūža ilgumu pastāv ievērojama nevienlīdzība atkarībā no dzimuma un sociāli ekonomiskā statusa, ko galvenokārt nosaka tas, ka vīrieši, kā arī personas ar zemu izglītības un ienākumu līmeni, vairāk saskaras ar riska faktoriem, kā arī nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei. s veselības aprūpes sistēmu raksturo būtisks finansējuma trūkums, kas ierobežo ikviena iespējas piekļūt kvalitatīvai, savlaicīgai aprūpei. Veselības stāvoklis Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (VPMI) GADIEM LV Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadā bija 74,8 gadi, kas ir vairāk nekā gadā (70,2 gadi), bet joprojām atpaliek no vidējā rādītāja par nepilniem sešiem gadiem. Dzimumu atšķirība paredzamā mūža ilguma ziņā (gandrīz 10 gadi) ir daudz lielāka nekā vidēji (5,4 gadi). Liela plaisa pastāv arī no sociāli ekonomiskā statusa viedokļa: to 25 gadus veco s iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums, kuriem ir zems izglītības līmenis, ir par desmit gadiem īsāks nekā personām ar augstu izglītības līmeni. To galvenokārt izraisa augstāka mirstība no infarkta, insulta un plaušu vēža. Riska faktori % no pieaugušajiem iedzīvotājiem gadā LV Smēķēšana 25% Pļēgurošana 19% gadā ikdienā smēķēja katrs ceturtais s iedzīvotājs, kas bija mazāk nekā gadā (katrs trešais), bet joprojām virs vidējā rādītāja. Aptuveni katrs piektais s pieaugušais ziņo par regulāru alkohola patēriņu lielā apjomā, kas ir tuvu vidējam rādītājam, bet vīriešu un sieviešu starpā pastāv būtiska atšķirība (33 % pret 8 %). Aptaukošanās izplatības rādītājs ir otrs lielākais un turpina pieaugt: gadā vairāk nekā piektā daļa s pieaugušo bija aptaukojušies, salīdzinot ar gadu, kad tāds bija katrs sestais. Aptaukošanās 21% Izdevumi veselībai Izdevumi uz vienu iedzīvotāju, EUR PPP LV s veselības aprūpes sistēmas finansējums nav pietiekams gadā veselības aprūpei tērēja EUR 1071 uz vienu iedzīvotāju, kas bija otrais zemākais rādītājs un veidoja tikai 5,8 % no IKP, salīdzinot ar vidējo rādītāju 9,9 %. Tikai 57 % no izdevumiem veselības aprūpei tiek finansēti no valsts līdzekļiem (vidēji 79 %), un lielāko daļu no pārējiem izdevumiem sedz mājsaimniecību tiešie maksājumi, radot būtiskas pieejamības problēmas. Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti Efektivitāte Novēršamās mirstības rādītājs Latvijā ir lielākais visā, un tas liecina, ka pastāv būtiskas iespējas uzlabot pieeju savlaicīgai un efektīvai aprūpei dzīvību apdraudošu saslimšanu gadījumā. Novēršamā mirstība uz iedzīvotāju LV Piekļuve Lielai daļai iedzīvotāju pieeja veselības aprūpei Latvijā ir ierobežota, un daudzi cilvēki ar zemiem ienākumiem ziņo par neatrisinātām medicīniskās aprūpes vajadzībām finansiālu iemeslu, ilgā gaidīšanas laika vai pakalpojumu ģeogrāfiskā attāluma dēļ. LV %, kas ziņoja par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām, 2015 Augsti Visi Zemi ienāk. 0% 13% 26% Ilgtspēja s veselības aprūpes sistēmas pastāvīgi nepietiekamā finansējuma problēmas risināšana ir priekšnoteikums, lai uzlabotu visu iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei. Vienlaikus s veselības aprūpes sistēma sāka pilnveidot slimnīcu nozari, taču problēmas, kas vēl jārisina, ir profilakses un primārās veselības aprūpes stiprināšana, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

4 2. Veselības stāvoklis Latvijā 2 Veselības stāvoklis Latvijā Paredzamais mūža ilgums Latvijā strauji pieauga, bet joprojām ir trešais īsākais Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā laikposmā no līdz gadam pieauga par nepilniem pieciem gadiem. Tomēr tas joprojām ir trešais zemākais rādītājs (aiz Bulgārijas un Lietuvas). s jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadā bija 74,8 gadi, kas ir gandrīz par sešiem gadiem mazāk nekā kopumā (80,6 gadi). Dzimumu atšķirība no paredzamā mūža ilguma viedokļa Latvijā ir viena no lielākajām : jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem (69,7 gadi) vidēji ir gandrīz par desmit gadiem mazāks nekā sievietēm (79,5 gadi). Turklāt paredzamais mūža ilgums būtiski atšķiras starp dažādu sociāli ekonomisko grupu pārstāvjiem. Paredzamais mūža ilgums 25 gadus veciem vīriešiem un sievietēm ar nepabeigtu vidējo izglītību vidēji ir par desmit gadiem īsāks nekā personām, kas ir ieguvušas augstāko (universitātes) izglītību 1. To galvenokārt nosaka lielāka tādu riska faktoru izplatība, kā, piemēram, smēķēšana, alkohola lietošana un aptaukošanās, kuru rezultātā paaugstinās mirstība no sirds un asinsvadu slimībām un dažādiem vēža veidiem (Murtin et al., gads). Latvijā kopš gada panākto paredzamā mūža ilguma pieaugumu galvenokārt noteikusi mirstības samazināšanās pēc 65 gadu vecuma 65 gadus veco s sieviešu paredzamais mūža ilgums gadā sasniedza 18,9 gadus (šis rādītājs ir uzlabojies, salīdzinot ar 16,8 gadiem gadā), bet 65 gadus veco vīriešu paredzamais mūža ilgums sasniedza 14,2 gadus (vairāk nekā gadā fiksētie 12,3 gadi). Tomēr ne visi šie iegūtie gadi tiek nodzīvoti labā veselības stāvoklī 65 gadu vecumā s vīrieši un sievietes var cerēt bez invaliditātes nodzīvot četrus no atlikušajiem dzīves gadiem, un tas ir mazāk nekā 30 % no atlikušā mūža ilguma. Ja s iedzīvotāju veselības un funkcionālais stāvoklis, tiem novecojot, neuzlabosies, sabiedrības novecošana neizbēgami radīs papildu slogu veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmām. 1. Zemāks izglītības līmenis attiecas uz personām, kurām ir nepabeigta pamatizglītība, pamatizglītība vai zemākā līmeņa vidējā izglītība (ISCED līmenis), bet augstāks izglītības līmenis uz personām ar augstāko izglītību (ISCED līmenis). 1. attēls. Latvijā ir trešais zemākais paredzamais mūža ilgums valstu vidū Gadi gadiem vidēji 80.6 gadi Spānija Itālija Francija Luksemburga Avots: Eurostat datubāze. Zviedrija Malta Kipra Nīderlande Somija Īrija Austrija Portugāle Grieķija Beļģija Apvienotā Karaliste Slovēnija Dānija Vācija Čehijas Republika Igaunija Horvātija Polija Slovākija Ungārija Rumānija Bulgārija Lietuva Galvenie nāves cēloņi Latvijā ir sirds slimības un vēzis Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis gan sieviešu, gan vīriešu vidū, un gadā bija šādu nāves gadījumu (64 % no visiem sieviešu un 49 % no visiem vīriešu nāves gadījumiem). Vēzis bija otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā gadā. Gandrīz 6000 personu mira no vēža, un tas veidoja 19 % no sieviešu un 24 % no vīriešu nāves gadījumiem, savukārt nāves gadījumi ārēju iemeslu dēļ vīriešiem iestājās biežāk nekā sievietēm (11 % vīriešu un 3 % sieviešu). Pētot konkrētu nāves cēloņu tendences, sirds slimības un insults joprojām ir izplatītākie nāves cēloņi Latvijā kopš gada, un to rezultātā iestājās vairāk nekā puse no visiem nāves gadījumiem gadā (3. attēls). Plaušu vēzis joprojām ir galvenais vēža izraisītas nāves cēlonis, un tas atspoguļo smēķēšanas augstās izplatības ilgtermiņa sekas (3. iedaļa). Lai gan pieci no desmit izplatītākajiem nāves cēloņiem gadā bija dažādi vēža paveidi, laikā no līdz gadam krasi pieauga diabēta izraisīto nāves gadījumu skaits. Mirstība pašnāvību dēļ un ceļu satiksmes negadījumu rezultātā kopš gada ir samazinājusies, bet joprojām ir svarīga sabiedrības veselības problēma Latvijā (5.1. iedaļa). STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

5 Veselības stāvoklis Latvijā attēls. Sirds slimības un vēzis izraisa vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem nāves gadījumiem Latvijā Sievietes (Nāves gadījumu skaits: ) Vīrieši (Nāves gadījumu skaits: ) 3% 2% 3% 19% 10% 4% 9% 4% Sirds un asinsvadu Vēzis Elpošanas orgānu slimības 11% 64% Gremošanas sistēma Ārējie cēloņi 49% Citi iemesli 24% Piezīme. Dati ir attēloti pa plašām SSK-10 klasifikatora sadaļām. Demence tika iekļauta nervu sistēmu slimību sadaļā, lai to apvienotu ar Alcheimera slimību (galveno demences formu). Latvijā dzīvojošo sieviešu skaits gadā par 18 % pārsniedza vīriešu skaitu. Avots: Eurostat datubāze (dati par gadu). 3. attēls. Vairāk nekā puse no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar sirds slimībām un insultu Vieta gadā Vieta gadā Sirds išēmiskās slimības Insults Citas sirds slimības Plaušu vēzis Kolorektālais vēzis Diabēts Kuņģa vēzis Krūts vēzis Prostatas vēzis Pašnāvība % no nāves gadījumiem gadā 29% 17% 5% 3% 2% 2% 2% 2% 1% 1% Avots: Eurostat datubāze.. 16 Satiksmes negadījumi 26 Nejauša saindēšanās 1% 1% Slimību radīto slogu būtiski papildina balsta un kustību aparāta problēmas, garīgās veselības problēmas un diabēts Papildus slimību slogam, ko rada sirds un asinsvadu slimības un vēzis, arī balsta un kustību aparāta problēmas (tostarp muguras lejasdaļas un kakla sāpes), vāja garīgā veselība un diabēts ir starp izplatītākajiem faktoriem, kas ietekmē invaliditātes koriģētos dzīves gadus 2 (DALY), kuri tiek zaudēti Latvijā (IHME, gads). Pamatojoties uz pašnovērtējuma datiem, kas iegūti Eiropas veselības aptaujas apsekojumā (EHIS), gandrīz katram trešajam s iedzīvotājam ir hipertensija un katram divdesmit devītajam astma. Šo hronisko slimību izplatībā joprojām vērojama izteikta atšķirība atkarībā no izglītības un ienākumu līmeņa. Personām ar zemāko izglītības līmeni ir vairāk nekā par 50 % lielāka varbūtība slimot ar astmu un vairāk nekā divas reizes lielāka varbūtība slimot ar diabētu, salīdzinot ar personām, kurām ir augstākais izglītības līmenis 3. 2.DALY ir rādītājs, ko izmanto, lai noteiktu kopējo to gadu skaitu, kas zaudēti konkrētu slimību un riska faktoru dēļ. Viens DALY atbilst vienam zaudētam veselīgas dzīves gadam (IHME). Latvijā problēmas rada arī dažādas infekcijas slimības Latvijā ir augstāki infekcijas slimību izplatības rādītāji nekā vairumā citu dalībvalstu, un vairākas lipīgas infekcijas slimības joprojām būtiski apdraud sabiedrības veselību. Lai gan jaunu tuberkulozes gadījumu skaits kopš gada ir samazinājies, jaunu HIV un C hepatīta gadījumu skaits ir pakāpeniski palielinājies gadā C hepatīta izplatības rādītājs Latvijā bija augstākais visā (79,1 uz iedzīvotāju, salīdzinot ar vidējo rādītāju 8,6) (ECDC, 2017). HIV izplatības rādītājs bija vairāk nekā trīs reizes augstāks nekā vidēji (19,8 uz iedzīvotāju, turpretī vidēji 5,8) (ECDC/WHO, 2016). s Veselības ministrija ir izstrādājusi infekciju slimību izplatības ierobežošanas rīcības plānu, lai samazinātu risku inficēties un veicinātu agrīnas iejaukšanās pasākumus un diagnostiku, un tas gadā tika iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā. 3. Nevienlīdzību attiecībā uz izglītību daļēji varētu skaidrot ar to, ka ir lielāks gados vecu cilvēku īpatsvars, kuru iegūtais izglītības līmenis ir zemāks; tomēr tikai ar to nevar izskaidrot visas sociāli ekonomiskās atšķirības. STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

6 4. Veselības stāvoklis Latvijā Mazāk nekā puse s iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu gadā tikai 46 % no s iedzīvotājiem ziņoja, ka to veselības stāvoklis ir labs, un tas bija otrais zemākais rādītājs (4. attēls). s vīrieši savu veselību vērtē labāk nekā sievietes 51 % no viņiem ziņo, ka viņu veselības stāvoklis ir labs, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir tikai 42 %. Lielas atšķirības pastāv arī starp ienākumu grupām tikai aptuveni katrs trešais s iedzīvotājs no zemu ienākumu mājsaimniecībām savu veselību vērtē kā labu, kamēr mājsaimniecībās ar augstiem ienākumiem šis rādītājs ir divas trešdaļas. 4. attēls. Latvijā pastāv lielas atšķirības veselības pašnovērtējuma ziņā atkarībā no sociāli ekonomiskā stāvokļa Īrija Kipra Zviedrija Nīderlande Beļģija Grieķija¹ Spānija¹ Dānija Malta Luksemburga Rumānija² Austrija Somija Apvienotā Karaliste Francija Slovākija Itālija¹ Bulgārija Slovēnija Vācija Čehijas Republika Horvātija Polija Ungārija Igaunija Portugāle Lietuva Zemi ienākumi Kopā iedzīvotāji Augsti ienākumi 3 Riska faktori Uzvedības riska faktori ir būtiska sabiedrības veselības problēma Latvijā s iedzīvotāju salīdzinoši sliktais veselības stāvoklis ir saistīts ar vairākām veselības determinantēm, tostarp grūtākiem dzīves un darba apstākļiem, kā arī uzvedības riska faktoriem. Balstoties uz Veselības aprūpes mērījumu un izvērtēšanas institūta (Institute of Health Metrics and Evaluation, IHME) aplēsēm, aptuveni 40 % no kopējā slimību radītā sloga Latvijā gadā, izsakot to DALY, bija saistīti ar uzvedības riskiem, visvairāk ar smēķēšanu (11,5 %), alkoholu (5,7 %) un augstu ķermeņa masas indeksu (11,0 %) (IHME, gads). Katrs piektais s pieaugušais ikdienā smēķē Lai gan s smēķējošo pieaugušo īpatsvars kopš gada ir samazinājies (no 33 % gadā uz 25 % gadā), tas joprojām ir augstāks nekā vidēji valstīs (21 %) un kopumā ir sestais augstākais (5. attēls). Smēķēšana ir daudz izplatītāka vīriešu (37 %) nekā sieviešu vidū (15 %). Kā pozitīvu aspektu var atzīmēt, ka 15 gadus veco s iedzīvotāju vidū regulāra smēķēšana ir būtiski samazinājusies, līdz ar to smēķēšanas izplatība šo pusaudžu vidū (14 % gadā) aptuveni atbilst vidējam rādītājam % no iedzīvotājiem, kuriem ir 16 vai vairāk gadu un kuri vērtē savu veselību kā labu 1. Iedzīvotāju kopskaita un iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem īpatsvars ir aptuveni vienāds. 2. Iedzīvotāju kopskaita un iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem īpatsvars ir aptuveni vienāds. Avots: Eurostat datubāze, balstoties uz EU-SILC (2015. gads). STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

7 Riska faktori. 5 Alkohola patēriņš Latvijā pieaug Pretēji vairumam valstu, alkohola patēriņš s pieaugušo vidū kopš gada ir audzis no 7,1 litra uz vienu pieaugušo gadā līdz 10,8 litriem gadā. Tiek lēsts, ka, iespējams, pat katrs astotais s pieaugušais cieš no kāda veida alkohola atkarības (Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), gads). Gandrīz katrs piektais s pieaugušais ziņo par regulāru alkohola patēriņu lielā apjomā ( pļēgurošanu 4 ), kas ir tuvu vidējam rādītājam. Pļēgurošana ir daudz izplatītāka vīriešu (33 %) nekā sieviešu (8 %) vidū. Liels alkohola patēriņš ir problēma arī s pusaudžu vidū katrs trešais 15 gadus vecais zēns un katra ceturtā meitene ziņo, ka vairākas reizes dzīvē ir bijuši piedzērušies. Šis īpatsvars ir lielāks nekā vairumā valstu. Pieaugušo vidū izplatās aptaukošanās problēma Arvien lielāka aptaukošanās izplatība Latvijā ir augoša sabiedrības veselības problēma. Vairāk nekā piektā daļa pieaugušo (21 %) gadā bija aptaukojušies, un tas ir vairāk nekā gadā, kad tādu bija viena sestā daļa (17 %), un ir trešais augstākais rādītājs. Atšķirībā no citiem riska faktoriem aptaukošanās rādītājs Latvijā ir augstāks sieviešu (23 %) nekā vīriešu vidū (19 %). Tas ir augstāks arī vidējo izglītību nepabeigušo (23 %) personu vidū, salīdzinot ar personām, kam ir augstākā izglītība (18 %). Lai gan liekā svara un aptaukošanās izplatība pusaudžu vidū joprojām ir zemāka nekā vidēji, Latvijā tā ir strauji pieaugusi no 6 % gadā līdz 15 % gadā gadā to zēnu skaits, kuriem bija liekais svars vai aptaukošanās, bija divreiz lielāks nekā attiecīgi meiteņu skaits. Šī tendence ir uztraucoša, jo liekais svars vai aptaukošanās bērnībā un pusaudžu vecumā būtiski palielina liekā svara vai aptaukošanās iespējamību pieaugušo vecumā. Fizisko aktivitāšu līmenis s pieaugušo vidū ir relatīvi zems tikai seši no desmit pieaugušajiem ziņo, ka katru nedēļu veic vismaz mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes. Šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji (64 %). Tomēr septiņi no katriem desmit s vīriešiem katru nedēļu veic fiziskas nodarbības, kamēr starp s sievietēm tādu ir tikai nedaudz vairāk kā puse (54 %). s rādītāji, salīdzinot ar citām valstīm, ir labāki attiecībā uz pusaudžu fizisko aktivitāti, taču tikai 14 % 15 gadus veco meiteņu un 21 % 15 gadus veco zēnu ziņo, ka katru dienu veic nepieciešamās intensitātes fiziskās aktivitātes. 5. attēls. Smēķēšana un aptaukošanās ir sabiedrības veselības problēmas Latvijā Smēķēšana, 15 gadus veci Fiziskā aktivitāte, pieaugušie Smēķēšana, pieaugušie Fiziskā aktivitāte, 15 gadus veci Dzeršana, 15 gadus veci Aptaukošanās, pieaugušie Pļēgurošana, pieaugušie Aptaukošanās / liekais svars, 15 gadus veci Piezīme. Jo tuvāk centram atrodas punkts, jo labāki ir valsts rādītāji, salīdzinot ar citām valstīm. Neviena valsts neatrodas baltajā mērķa zonā, jo visās valstīs visās jomās ir iespējams panākt papildu uzlabojumus. 4. Pļēgurošanu definē kā sešu vai vairāk alkoholisko dzērienu patēriņu vienā reizē vismaz reizi mēnesī pēdējā gada laikā. Avots: AO aprēķini, balstoties uz Eurostat datubāzi (Eiropas veselības aptauju apsekojums gadā vai aptuveni šajā laikā), AO veselības statistika un HSBC gada apsekojums. (Grafika izstrādātājs: Laboratorio MeS). STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

8 6. Veselības aprūpes sistēma 4 Veselības aprūpes sistēma Latvijā ir Valsts veselības dienesta (VVD) tipa sistēma, kurā pastāv pircēja un pakalpojumu sniedzēja nošķīrums s veselības aprūpes sistēmu raksturo no nodokļiem finansēta ar likumu noteikta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, pircēja un pakalpojumu sniedzēja nošķīrums, kā arī publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzēju līdzāspastāvēšana. Šī sistēma ir vairāk nekā 25 gadus ilgušas transformācijas rezultāts kopš valsts neatkarības atgūšanas gadā. Pēc vairākām reformām gadā tika izveidota Valsts veselības dienesta (VVD) tipa sistēma. Divi galvenie veselības aprūpes sistēmas dalībnieki ir Veselības ministrija, kas atbild par valsts veselības politikas izstrādi un veselības aprūpes sistēmas kopējo organizāciju un darbību, un VVD, kas īsteno veselības aprūpes politiku un iepērk valsts apmaksātos veselības aizsardzības pakalpojumus. Pakalpojumu sniedzēji, kuri slēdz līgumu ar VVD, primārās veselības aprūpes gadījumā galvenokārt pieder privātajam sektoram; sekundārās veselības aprūpes gadījumā publiskajam un privātajam sektoram, kurā publiskās īpašumtiesības galvenokārt koncentrētas pašvaldību līmenī; terciārās veselības aprūpes gadījumā galvenokārt publiskajam sektoram, kurā īpašumtiesības koncentrētas valsts līmenī. Valsts apmaksāto segumu ierobežo būtiski budžeta ierobežojumi Pēc standartiem izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir ļoti zemi gadā izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju bija EUR 1071 (pielāgojot pirktspējas atšķirībām), un tas ir mazāk nekā 40 % no vidējā rādītāja (EUR 2797) un bija otrs zemākais rādītājs pēc Rumānijas. Veselībai atvēlētā IKP daļa pēdējos gados ir sarukusi no 6,2 % gadā uz 5,8 % gadā. Tas ir tādēļ, ka izdevumi veselības aprūpei pieauga lēnāk (par 3 % gadā) nekā ekonomikas izaugsme (4 % gadā). Veselības aprūpes sistēma aptver visus iedzīvotājus un finansē pakalpojumu kopumu no valsts līdzekļiem. Tomēr pacienti saskaras ar ievērojamiem tiešajiem un līdzmaksājumiem, jo īpaši attiecībā uz medikamentiem un stacionāra pakalpojumiem (5.2. iedaļa). Veselības aprūpes pakalpojumus iepērk VVD. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tiek maksāts, apvienojot maksājumus par katru pacientu, samaksu par pakalpojumu, fiksētas prakses kvotas, piemaksas un brīvprātīgu shēmu samaksa par rezultātiem. Sekundārās ambulatorās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem galvenokārt tiek maksāta fiksēta maksa par konkrētām slimības epizodēm kopā 6. attēls. s izdevumi veselības aprūpei ir otri zemākie visu dalībvalstu vidū EUR PPP Uz vienu iedzīvotāju (kreisā ass) Daļa no IKP (labā ass) % no IKP Luksemburga Vācija Nīderlande Īrija Zviedrija Austrija Dānija Beļģija Francija vienotā Karaliste Somija Itālija Spānija Malta Slovēnija Portugāle ehijas Republika Grieķija Kipra Slovākija Ungārija Igaunija Lietuva Polija Horvātija Bulgārija Rumānija Avoti: AO veselības statistika; Eurostat datubāze; PVO Pasaules veselības aprūpes izdevumu datubāze (dati par gadu). STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

9 Veselības aprūpes sistēma. 7 ar papildu maksājumiem par profilakses, diagnostikas un ārstniecības pakalpojumiem. Slimnīcās gadā, lai kontrolētu izdevumus, tika ieviesti globālie slimnīcu budžeti pamatojoties uz ārstēto pacientu skaitu un to veidiem gadā tika uzsākta jauna ar diagnozēm saistītu grupu (DRG) slimnīcu apmaksas modeļa īstenošana. Primārās veselības aprūpes stūrakmens ir ģimenes ārsti Gandrīz visi s iedzīvotāji ir reģistrējušies pie ģimenes ārsta (ĢĀ), kas ir veselības aprūpes sistēmas galvenais ieejas punkts un sekundāro, specializēto pakalpojumu vārtzinis. Lauku apvidos (kur dzīvo aptuveni trešdaļa iedzīvotāju) būtisku primārās veselības aprūpes pakalpojumu daļu joprojām nodrošina ārsta palīgi (feldšeri) vai vecmātes. Pacients, kuram ir ĢĀ nosūtījums, var brīvi izvēlēties jebkuru speciālistu vai slimnīcu, kam ir līgums ar VVD. Daži speciālisti ir tieši pieejami (piem., pediatri, ginekologi un oftalmologi), un pacienti, kuriem diagnosticētas konkrētas saslimšanas, var tieši vērsties pie attiecīgajiem speciālistiem (piem., onkologiem, psihiatriem un endokrinologiem) gadā, lai mēģinātu racionalizēt izdevumus, tika ieviests noteikums, ka tikai ārsti speciālisti var izrakstīt nosūtījumus konkrētu īpaši specializētu diagnostikas un laboratorijas pārbaužu veikšanai. Latvijā veselības aprūpes darbinieki ir pakļauti spiedienam Ārstu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir zem vidējā rādītāja (3,2 uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar 3,6 vidēji ), un medmāsu skaits uz vienu iedzīvotāju ir ļoti zems (4,7 uz 1000 iedzīvotājiem), proti, trešais zemākais visu dalībvalstu vidū pēc Bulgārijas un Grieķijas (7. attēls). Zemais atalgojums un sarežģītie darba apstākļi apgrūtina pietiekama skaita kvalificētu veselības aprūpes darbinieku piesaistīšanu un noturēšanu. Tā kā s ārstus un medmāsas kopumā uzskata par augsti kvalificētiem un kompetentiem darbiniekiem, daudzi no viņiem ir atraduši darbu citur Eiropā, īpaši pēc finanšu krīzes (5.2. iedaļa). Budžeta ierobežojumi ir stimulējuši slimnīcu nozares samazināšanu Kopējais gultu skaits slimnīcās uz vienu iedzīvotāju Latvijā kopš gada ir samazinājies par vairāk nekā vienu trešdaļu, sarūkot no 8,8 uz 1000 iedzīvotājiem gadā uz 5, gadā, taču tas joprojām ir lielāks nekā vidēji (5,2). Šo samazinājumu ir sekmējis straujš akūtas aprūpes gultu skaita samazinājums (no 6,1 uz 1000 iedzīvotājiem gadā uz 3, gadā). Tomēr no slimnīcas izrakstīto pacientu skaits joprojām nedaudz pārsniedz vidējo rādītāju. s pacienti slimnīcā uzturas vidēji 8,3 dienas, un tas arī ir nedaudz vairāk kā vidēji (8,0 dienas). 7. attēls. ir viena no valstīm, kurās ir mazākais praktizējošo ārstu un medmāsu skaits Praktizējošas medmāsas uz 1000 iedzīvotājiem, (vai tuvākais) gads Maz ārstu, daudz medmāsu Maz ārstu, maz medmāsu PL UK RO IE SI LU BE HU HR FI FR SK : 3,6 NL EE CZ CY DK IT MT Daudz ārstu, daudz medmāsu Daudz ārstu, maz medmāsu Praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotājiem, (vai tuvākais) gads BG DE SE LT PT AT EL : 8,4 Piezīme. Portugāles un Grieķijas dati attiecas uz visiem ārstiem, kuri ir licencēti praktizēt, tādēļ praktizējošo ārstu skaits tiek būtiski pārvērtēts (piem., par aptuveni 30 % Portugāles gadījumā). Medmāsu skaits Austrijā un Grieķijā ir novērtēts pārāk zemu, jo tajā ietverts tikai slimnīcu personāls. Avots: Eurostat datubāze. STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

10 8. Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti 5 Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti 5.1 EFEKTIVITĀTE Novēršamās mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Uz veselības aprūpi attiecināmā mirstība 5 ir vispārējs s veselības aprūpes sistēmas efektivitātes rādītājs attiecībā uz to personu aprūpi, kam ir dzīvību apdraudošas saslimšanas gadā Latvijā attiecībā uz vīriešiem bija augstākais novēršamās mirstības rādītājs, bet uz sievietēm otrais augstākais (8. attēls). Ļoti lielu daļu (44 %) no novēršamajiem nāves gadījumiem bija izraisījušas sirds išēmiskās slimības. Citi nozīmīgi novēršamo nāves gadījumu cēloņi bija insults (22 % no kopskaita) un hipertensīvās slimības (6 %). Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir augstāka to pacientu mirstība, kuri nokļuvuši slimnīcā ar infarktu vai insultu Mirstība pēc uzņemšanas slimnīcā ar akūtu miokarda infarktu (AMI vai sirdslēkmi) un insultu ir efektīvs akūtās aprūpes kvalitātes rādītājs, kas aptver svarīgas aprūpes procedūras, piemēram, pacientu laicīgu transportēšanu un efektīvu un piemērotu ārstniecību specializētās insulta vai sirds slimību nodaļās. Pēc nonākšanas slimnīcā ar AMI vai insultu nāves gadījumu Latvijā ir vairāk nekā jebkurā citā dalībvalstī, kas ziņo par šiem datiem (9. attēls). 8. attēls. Novēršamās mirstības ziņā tālu atpaliek no citām valstīm Sievietes Vīrieši Spānija Francija Luksemburga Francija Nīderlande Luksemburga Kipra Itālija Somija Zviedrija Nīderlande Beļģija Austrija Portugāle Dānija Grieķija Vācija Slovēnija Īrija Apvienotā Karaliste Itālija Beļģija Dānija Spānija Kipra Zviedrija Īrija Austrija Apvienotā Karaliste Vācija Malta Portugāle Somija Malta Slovēnija Grieķija Čehijas Republika Polija Horvātija Polija Čehijas Republika Horvātija Igaunija Slovākija Ungārija Lietuva Bulgārija Slovākija Igaunija Ungārija Bulgārija Rumānija Lietuva Rumānija Vecuma standartizētie rādītāji uz iedzīvotāju Vecuma standartizētie rādītāji uz iedzīvotāju Avots: Eurostat datubāze (dati par gadu). 5. Novēršamā mirstība ir priekšlaicīgas nāves gadījumi, no kuriem būtu bijis iespējams izvairīties, sniedzot savlaicīgu un efektīvu veselības aprūpi. STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

11 Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti attēls. Latvijā ir augstākā mirstība no infarkta un insulta visā Vecuma un dzimuma standartizētie rādītāji uz iedzīvotājiem 1. IZCĒLUMS. NENAS REFORMAS, KURU MĒRĶIS IR VEICINĀT SAVLAICĪGU VĒŽA ATKLĀŠANU UN UZLABOT APRŪP KVALITĀTI 10, ,0 12, ,7 Piezīme. Šie dati norāda uz mirstību 30 dienās pēc uzņemšanas slimnīcā ar AMI un išēmisko insultu, ieskaitot nāves gadījumus gan slimnīcā, kurā pacients tika sākotnēji uzņemts, gan nāves gadījumus citos apstākļos. Avots: AO veselības statistika (dati par gadu). Tomēr dažādās s slimnīcās ar AMI uzņemto pacientu mirstības rādītāji būtiski atšķiras. Dažās slimnīcās mirstība ir pat divas reizes augstāka nekā citās. Tas norāda, ka ir iespējams uzlabot kopējos slimnīcu sistēmas darbības rezultātus, koncentrējot politikas pasākumus uz konsekventāku aprūpi visās slimnīcās (AO, gads). Slikti vēža ārstēšanas rezultāti stimulē jaunas reformas vēža slimnieku aprūpes uzlabošanai Izdzīvotības rādītāji pēc krūts vēža, dzemdes kakla vēža un resnās zarnas vēža diagnosticēšanas Latvijā pēdējā desmitgadē ir nedaudz uzlabojušies, tomēr plaisa ar daudzām citām valstīm tik un tā ir palielinājusies. Relatīvi zemos izdzīvotības rādītājus saistībā ar ārstējamiem vēža paveidiem daļēji nosaka zemais skrīninga līmenis. Tas nozīmē, ka liela daļa vēža pacientu tiek diagnosticēti vēlākā stadijā gadā tikai ceturtā daļa s sieviešu mērķgrupā (20-69 gadi) pēdējos trijos gados bija pārbaudītas uz dzemdes kakla vēzi, un tikai aptuveni trešdaļa sieviešu mērķgrupā (50-69 gadi) pēdējos divos gados bija apmeklējušas mamogrāfijas skrīningu 6. Pēdējos gados ir pielikusi pūles, lai uzlabotu vēža slimnieku aprūpi. Papildus valsts mēroga vēža izplatības kontroles stratēģijas ieviešanai gadā vēža slimnieku aprūpe ir tikusi centralizēta un zinātība koncentrēta specializētās iestādēs, lai uzlabotu aprūpes sniegšanas kvalitāti un efektivitāti gadā tika apstiprināts valsts līmeņa plāns, lai uzlabotu vēža slimnieku aprūpi Latvijā. Tas ietver riska faktoru izplatības samazināšanu un uzlabotu agrīnas diagnostikas un ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pieejamību. Šo iniciatīvu sauc par zaļo koridoru, un tā ir īpaši izveidota agrīnai vēža diagnosticēšanai (1. izcēlums). No gada 1. oktobra ir ieviests jauns integrēts ceļš, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu vēža diagnosticēšanu un ārstēšanu. Saskaņā ar šo zaļo koridoru ģimenes ārstiem, kuriem ir medicīniski pamatotas aizdomas, ka pacientam varētu būt vēzis, pacients 10 darbdienās ir jānosūta uz primārajiem diagnostikas izmeklējumiem. Ja aizdomas par vēzi apstiprinās, ģimenes ārstam nākamajās 10 darbdienās ir jāpiesaka vizīte specializētā vēža ārstēšanas centrā, lai konsultētos pie speciālista un veiktu sekundāros diagnostikas izmeklējumus. Lēmums par pirmreizējo ārstēšanu jāpieņem mēneša laikā pēc pirmās konsultācijas pie speciālista. Laikā no gada 14. novembra līdz 31. decembrim saskaņā ar zaļo koridoru 926 pacienti saņēma šādas paātrinātas onkologa konsultācijas. Potenciāli novēršamos stacionēšanas gadījumus var samazināt, stiprinot primāro veselības aprūpi Stacionārās aprūpes gadījumu skaits attiecībā uz hroniskām saslimšanām, piemēram, astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un diabētu, ir primārās veselības aprūpes kvalitātes rādītājs, jo šos gadījumus varētu novērst, sniedzot kvalitatīvu primāro veselības aprūpi. Latvijā ir augsts astmas stacionārās aprūpes rādītājs, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz vidējo rādītāju (119 uz iedzīvotāju, salīdzinot ar 52 uz iedzīvotāju). No otras puses, i ir labāki rezultāti attiecībā uz diabēta pacientu stacionāro aprūpi un šajā ziņā rādītājs ir tuvāks vidējam rādītājam (10. attēls). pēdējos gados ir aizsākusi vairākas ierosmes, lai stiprinātu primārās veselības aprūpes kvalitāti gadā tika ieviesta jauna shēma samaksa par rezultātiem, lai atalgotu ĢĀ, kuri sasniedz noteiktus mērķus attiecībā uz profilaksi, hronisko slimību vadību, pakalpojumu lielāku daudzveidību un efektivitāti. Šo iniciatīvu ietekme vēl nav apliecinājusies, un to parāda ar hroniskām slimībām saistītu stacionēšanas gadījumu lielais skaits slimnīcās un joprojām zemie vēža slimnieku izdzīvotības rādītāji. Tomēr pagaidām vēl ir par agru izvērtēt izmaiņas ārstu uzvedībā vai ietekmi uz veselību. Tomēr tas, ka vairāki galvenie riska faktori kļūst aizvien izplatītāki un vēža skrīninga rādītāji nemainīgi saglabājas zemi, liecina par problēmām attiecībā uz profilaksi un savlaicīgu atklāšanu, un vairums ĢĀ nav izpildījuši lielāko daļu shēmas samaksa par rezultātiem rādītāju kopš tās ieviešanas (AO, gads). 6. Tomēr papildus organizētajam dzemdes kakla vēža skrīningam joprojām plaši tiek īstenots oportūnistisks skrīnings, tādēļ skrīningam pakļauto pacientu īpatsvars varētu būt lielāks. STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

12 10. Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti 10. attēls. Liels stacionārās aprūpes gadījumu skaits slimnīcās liek uzdot jautājumus par hronisku slimību vadības kvalitāti 600 Diabēts Astma HOPS Itālija Portugāle Slovēnija Igaunija Nīderlande Zviedrija Spānija Francija Somija Luksemburga Malta Apvienotā Karaliste Čehijas Republika Beļģija Polija Slovākija Dānija Vācija Īrija Lietuva Ungārija Austrija Piezīme. Rādītāji nav koriģēti attiecībā uz saslimšanu izplatību. Avots: AO veselības statistika (dati par gadu vai pēdējo gadu). Novēršamās mirstības rādītāji Latvijā ir augsti, īpaši attiecībā uz vīriešiem Ar profilaksi novēršamās mirstības rādītāji, piemēram, nāves gadījumu skaits satiksmes negadījumu, plaušu vēža un ar alkoholu saistītu saslimšanu rezultātā, liecina, ka i novēršamu nāves gadījumu skaita samazināšana sagādā grūtības. Ja ar alkoholu saistītās mirstības rādītājs ir otrs augstākais, tad ceļu satiksmes negadījumu rezultātā bija pirmā vietā starp valstīm gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo vīriešu skaits bija četras reizes lielāks nekā sieviešu skaits. s vīrieši ir pakļauti arī būtiski lielākam riskam mirt no plaušu vēža, jo ar šo slimību saistītā vīriešu mirstība ir vairāk nekā septiņas reizes lielāka par sieviešu mirstību. Šo priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu varētu samazināt, ieviešot attiecīgu un efektīvu profilakses politiku un stratēģiju, īpaši pievēršoties augsta riska grupām. Lai gan pēdējā desmitgadē virkne tabakas aprites kontroles politikas pasākumu ir veicinājuši smēķēšanas izplatības samazināšanos s pusaudžu un pieaugušo vidū, pieaugušo smēķētāju īpatsvars joprojām ir augstāks nekā vairumā citu valstu, jo īpaši vīriešu un personu ar zemāku izglītības līmeni vidū. Bažas rada s nelielie izdevumi profilakses vajadzībām. Izdevumi profilaksei veido tikai 2 % no s kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, salīdzinot ar vidējo rādītāju (3 %). s ieguldījumi sabiedrības veselības aizsardzībā un profilaksē ir arī ļoti atkarīgi no finansējuma, ko piešķir un starptautiskā kopiena plašākā nozīmē. Viena no finansētajām iniciatīvām ir Sabiedrības veselības stratēģija gadam, kuras ietvaros piešķir būtiskus finanšu resursus veselības veicināšanas un profilakses aktivitātēm. Ņemot vērā citu valstu pieredzi kaitīgā alkohola patēriņa mazināšanā, s valdība un gadā palielināja akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Pašlaik tiek izstrādāts valsts līmeņa rīcības plāns, kurā ietverto darbību mērķis ir samazināt kaitīgo alkohola patēriņu un alkoholismu, kā arī pastiprināt alkoholisko dzērienu mārketingam piemērojamos noteikumus. 5.2 PIEEJAMĪBA Neraugoties uz vispārējo veselības apdrošināšanu, daudziem s iedzīvotājiem nav pieejama nepieciešamā aprūpe Latvijā pastāv vispārējā veselības apdrošināšana, lai gan seguma plašums un dziļums ir mazāks nekā vairumā citu valstu. Tādēļ liela daļa iedzīvotāju ziņo par problēmām saistībā ar aprūpes saņemšanu galvenokārt finansiālo šķēršļu, bet arī ģeogrāfisku iemeslu vai ilga gaidīšanas laika dēļ gadā 8,4 % s iedzīvotāju ziņoja par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, un tas bija ceturtais augstākais rādītājs starp visām dalībvalstīm (11. attēls). Par neapmierinātām medicīniskās aprūpes vajadzībām galvenokārt ziņo personas ar zemiem ienākumiem: katrs sestais mājsaimniecībā ar zemiem ienākumiem dzīvojošais s iedzīvotājs (17,1 %) ziņoja, ka finansiālu vai citu STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

13 Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti attēls. s iedzīvotāju paziņoto neapmierināto veselības aprūpes vajadzību līmenis ir ceturtais augstākais Igaunija Grieķija Rumānija Polija Itālija Augstu ienākumi Vidēji Zemi ienākumi Valsts apmaksāto pakalpojumu paketes apjoms ir ierobežots Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ietver tikai pakalpojumus, kurus sniedz ārsti un iestādes, kam ir noslēgti līgumi ar VVD. Pakalpojumu pakete ir definēta kā pozitīvie saraksti (attiecībā uz medikamentiem un konkrētu profilaktisku, diagnosticējošu un terapeitisku iejaukšanos) un negatīvie saraksti (konkrētu pakalpojumu, piem., pieaugušo zobārstniecības, rehabilitācijas (ar izņēmumiem), kā arī redzes un dzirdes korekcijas palīglīdzekļu izslēgšana). Bulgārija Somija Portugāle Lietuva Īrija Apvienotā Karaliste Ungārija Beļģija Slovākija Horvātija Kipra Pakalpojumu paketes darbības joma ir samērā šaura, un tā tika sašaurināta pēc gada ekonomiskās krīzes, lai ierobežotu izdevumus veselības aizsardzībai fiskālās konsolidācijas laikā. Pastāv vairākas nepārprotamas atšķirības starp ieteikto klīnisko praksi un valsts finansēto pakalpojumu paketi. Turklāt nav ietvertas procedūras, kurām būtu nepieciešama seguma nodrošināšana, piemēram, torakālā ķirurģija un dažas neiroloģiskās procedūras. Tas, ka šādi pakalpojumi nav padarīti sistemātiski pieejami, ierobežo pieeju kvalitatīvai aprūpei. Šķēršļus aprūpes saņemšanai pastiprina augsti līdzmaksājumi un gada kvotu sistēma Dānija Francija Zviedrija Luksemburga Čehijas Republika Malta Spānija Vācija Nīderlande Slovēnija Austrija 0 10 Iedzīvotāji (%), Visiem veselības aizsardzības pakalpojumiem Latvijā, ieskaitot vizītes pie ĢĀ, vizītes pie ārstiem speciālistiem, uzturēšanos slimnīcā un medikamentu iegādi, ir paredzēti līdzmaksājumi, kas jāsedz to saņēmējam. Publiskais finansējums veidoja tikai 57 % no izdevumiem veselības aprūpei gadā, un tas bija otrais zemākais īpatsvars aiz Bulgārijas (12. attēls). Gandrīz visu atlikušo daļu (42 %) pacienti sedz ar tiešajām iemaksām. Šis īpatsvars ir trešais lielākais Eiropas Savienībā (aiz Kipras un Bulgārijas) un ir gandrīz trīs reizes lielāks par vidējo rādītāju (15 %). Lielās tiešās pacientu iemaksas daudziem s iedzīvotājiem ir būtisks šķērslis, lai piekļūtu veselības aprūpei, un to atspoguļo lielais neapmierināto medicīnisko un zobārstniecības vajadzību apmērs. Piezīme. Dati attiecas uz medicīnisko izmeklējumu vajadzībām, kas nav apmierinātas izmaksu, attāluma vai gaidīšanas laika dēļ. Datu salīdzināšana valstu starpā ir jāveic piesardzīgi, jo izmantotajā apsekošanas instrumentā ir dažas atšķirības. Avots: Eurostat datubāze, balstoties uz EU-SILC (dati par gadu). iemeslu dēļ ir atteicies no vizītes pie ārsta vai ārstēšanas, un šis īpatsvars ir trīs reizes lielāks nekā vidēji (5,5 %). Turpretī tikai 2,5 % s mājsaimniecību ar augstiem ienākumiem ziņoja par neapmierinātām vajadzībām. Arī s iedzīvotāju ziņotais neapmierināto zobārstniecības vajadzību līmenis ir augstākais dalībvalstu vidū gadā gandrīz 14 % iedzīvotāju ziņoja par neapmierinātām zobārstniecības vajadzībām. Šis rādītājs ir vairāk nekā trīs reizes augstāks nekā vidēji (4,4 %). Arī šajā gadījumā pastāv lielas atšķirības pa ienākumu grupām: 27 % personu ar zemiem ienākumiem ziņoja par neapmierinātām zobārstniecības vajadzībām, kamēr grupā ar augstiem ienākumiem šādu personu bija tikai 4 %. Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana ir balstīta uz ikgadēju kvotu sistēmu, kas s iedzīvotājiem ir papildu šķērslis, lai piekļūtu aprūpei. Pakalpojumu sniedzējiem tiek noteiktas konkrētas kvotas attiecībā uz pakalpojumu apmēru, ko apmaksā VVD. Kad šie pakalpojumu kvotu limiti tiek sasniegti, pacientiem vai nu jāgaida līdz nākamajam gadam un kvotu atjaunošanai, vai jāmaksā par pakalpojumiem ar tiešajām iemaksām. Tādēļ tiek ziņots, ka pieejamība gada pēdējos mēnešos pasliktinās. Tomēr kvotu sistēmas ietekmi uz gaidīšanas laikiem var novērot visu gadu. Lai izvairītos no ilgas gaidīšanas pakalpojumu saņemšanai, daudzi cilvēki izvēlas veikt tiešos maksājumus, tādējādi veicinot s lielā tiešo maksājumu īpatsvara veidošanos. STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

14 12. Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti 12. attēls. Tiešās pacientu iemaksas veido lielu daļu no s veselības aprūpes izdevumiem 1% 1% 5% 42% 57% Publiskā/obligātā veselības apdrošināšana Tiešās iemaksas Brīvprātīgā veselības apdrošināšana Citi 15% 79% Avoti: AO veselības statistika; Eurostat datubāze (dati par gadu). Augsti līdzmaksājumi pakļauj mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem katastrofālām tiešajām iemaksām Ierobežotais segums attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentiem ārpus slimnīcas atspoguļojas tiešo maksājumu struktūrā gadā izdevumi par medikamentiem un ārstēšanu veidoja 80 % no kopējām pacientu tiešajām iemaksām, bet vēl 10 % veidoja zobārstniecība. Tādēļ daudzas s mājsaimniecības saskaras ar katastrofāliem tiešajiem izdevumiem 7. Tas īpaši attiecas uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, no kurām vairāk nekā 25 % gadā saskārās ar katastrofāliem tiešajiem izdevumiem (13. attēls). Tas, ka laikā no gada līdz gadam samazinājās tādu mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem īpatsvars, kuras saskārās ar katastrofāliem tiešajiem maksājumiem, daļēji bija saistīts ar drošības tīkla un sociālās nozares reformu programmas īstenošanu. Šīs gadā īstenotās shēmas mērķis bija aizsargāt vistrūcīgākās personas no finansiāla riska saslimšanas gadījumā, atbrīvojot noteiktas mājsaimniecības no līdzmaksājumu veikšanas un subsidējot zāles. Lai gan šī shēma joprojām attiecas uz atsevišķām pacientu grupām, gadā tā tika atcelta mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Pēc tās atcelšanas zemu ienākumu grupās (1. un 2. ienākumu kvintile) ietilpstošo to mājsaimniecību īpatsvars, kuras saskaras ar katastrofāliem tiešajiem maksājumiem, strauji palielinājās un atgriezās gada līmenī. 13. attēls. Katastrofālie tiešie maksājumi galvenokārt skar mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem Nabadzīgākās Turīgākās % mājsaimniecību kvintilē Avots: Taube et al. (iznāks gadā). 7. Katastrofālas izmaksas tiek definētas kā situācija, kad mājsaimniecības tiešās iemaksas pārsniedz 40 % no kopējiem mājsaimniecības neto pirmās nepieciešamības izdevumiem (t. i., pārtika, mājvieta un komunālie pakalpojumi). STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

15 Veselības aprūpes sistēmas darbības rezultāti. 13 Ir veikti pasākumi veselības aprūpes speciālistu deficīta problēmas risināšanai Lai gan praktizējošo ārstu skaits lēnām ir pieaudzis, tas joprojām ir mazāks nekā vidēji. Praktizējošo medmāsu skaits rada vēl lielākas bažas. To skaits ne tikai ir zem vidējā līmeņa, bet arī jaunu absolventu skaits kopš gada ir strauji samazinājies. Turklāt zemā atalgojuma un sarežģīto darba apstākļu dēļ daudzi medmāsu studiju programmu absolventi ir izvēlējušies nesākt medmāsas karjeru, bet strādāt citās jomās Latvijā. Daudzas medmāsas ir arī pieņēmušas lēmumu migrēt uz citām valstīm. arī saskaras ar arvien lielākām problēmām attiecībā uz veselības aprūpes darbinieku ģeogrāfisko sadalījumu. Sarūkošā iedzīvotāju skaita dēļ ĢĀ pamet lauku apvidus vai, sasniedzot pensijas vecumu, netiek aizstāti. Arī sekundāro un terciāro pakalpojumu ģeogrāfiskais izvietojums valstī rada problēmas, jo daudzi pakalpojumi ir koncentrēti pilsētās, īpaši Rīgā un tās apkārtnē. Lai samazinātu šos papildu ceļa izdevumus, ir paredzēts ieviest bezmaksas viesnīcas tipa naktsmītnes tām personām no zemu ienākumu grupām, kurām ir jāceļo, lai saņemtu ārstēšanu (parasti ambulatoro ķirurģiju). Ar finansējuma atbalstu ir sākti vairāki pasākumi, lai piesaistītu veselības aprūpes darbiniekus darbam lauku apvidos, tādējādi mazinot speciālistu un veselības aprūpes darbinieku trūkumu reģionos ārpus Rīgas. Veselības ministrija kopš gada aprīļa veic pasākumus, lai risinātu problēmu saistībā ar ārstu ģeogrāfisko sadalījumu, nosakot, ka universitātēm medicīnas studijās prioritāri rezidentūrā jāuzņem pretendenti, kuri pēc studiju beigām piekrituši praktizēt lauku apvidos. Šajā reģionālās vienošanās programmā otrajā tās īstenošanas gadā ( gads) tika uzņemti 43 rezidenti. 5.3 ILGTSPĒJA 8 ir veikusi pasākumus efektivitātes uzlabošanai slimnīcu nozarē s veselības aprūpes sistēmā pastāv strukturāls finansējuma trūkums. Efektivitātes uzlabošana, lai optimizētu ierobežoto resursu izmantošanu, ir bijusi un joprojām ir svarīga prioritāte, attiecībā uz kuru ir panākts progress. Reaģējot uz ekonomisko krīzi un budžeta spriedzi, slēdza vairākas slimnīcas un 18 neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas, lai uzlabotu kvalitāti un ierobežotu izmaksas. Vienlaikus tika pieliktas pūles, lai aprūpi pārceltu no slimnīcām uz sabiedrības vidi, lai samazinātu slimnīcās uzņemto personu skaitu un viņu uzturēšanās ilgumu. s centieni samazināt slimnīcu nozares lielumu un pāriet uz biežāku aprūpi sabiedrības vidē sākās pirms ekonomiskās krīzes, bet pēc tam tika paātrināti. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas (pieņemta gadā ar īstenošanas plānu gadā) mērķis bija nodrošināt integrētas veselības aprūpes sistēmas turpmāku attīstību, optimizējot pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu. Programmā un īstenošanas plānā bija paredzēts, ka gadā tiks pakāpeniski samazināts slimnīcu gultu skaits, kurām tiek nodrošināti valsts apmaksāti pakalpojumi. Turklāt tika ieviesta mājas aprūpes programma, lai veicinātu vārgu pacientu agrāku izrakstīšanu no slimnīcas. Sniegtie pakalpojumi ietver hroniski slimu pacientu ciešu novērošanu, pēcoperācijas aprūpi un insulta pacientu rehabilitāciju. Līdz gadam gultu skaits slimnīcās bija samazināts par 6435 gultām jeb 36 %, salīdzinot ar gadu. Tomēr lielākā daļa šā samazinājuma tika panākta gadā. Arī to slimnīcu skaits, kuras sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, samazinājās vairāk nekā uz pusi, jo dažas iestādes tika slēgtas, bet citas pārveidotas tikai ambulatoro pacientu apkalpošanai. Vienlaikus vidējais uzturēšanās ilgums slimnīcā samazinājās par gandrīz 20 % no 10 dienām gadā uz 8,3 dienām gadā, un vislielākais samazinājums tika novērots pēc gada (14. attēls). Lai gan jau ir samazinājusi slimnīcu gultu skaitu gandrīz līdz vidējam līmenim un ir slēgusi vairākas slimnīcas un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas, psihiatriskās aprūpes gultu skaits joprojām ir augsts. Iespējams, var veikt funkcionālas izmaiņas, lai nodrošinātu kvalitatīvāku aprūpi un augstāku efektivitāti. Tomēr ir svarīgi, lai šie efektivitātes pasākumi būtu daļa no plašāka plāna ar mērķi stiprināt garīgās veselības aprūpi un paplašināt ārpus slimnīcām piedāvāto pakalpojumu klāstu gadā īstenotajā Garīgās veselības aprūpes politikas rīcības plānā bija ietverti pasākumi garīgās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. īstenoja pasākumus ģenērisko zāļu lietošanas veicināšanai s relatīvi zemie publiskie izdevumi attiecībā uz zālēm kopā ar lielo tiešo maksājumu īpatsvaru daudziem cilvēkiem, īpaši grupās ar zemiem ienākumiem, rada finansiālus šķēršļus zāļu iegūšanai. ir veicinājusi ģenērisko zāļu lietošanu, nosakot, ka farmaceitam ir jāpiedāvā lētākās pieejamās receptē norādītās zāles, kas ir iekļautas valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Attiecībā uz citām izrakstītajām zālēm farmaceitiem ir ļauts veikt aizstāšanu, ja ārsts, kas izrakstījis recepti, nav aizliedzis to darīt. Šo pasākumu rezultātā ģenēriskās zāles vērtības un apjoma ziņā ir ieguvušas lielu tirgus daļu. 8. Ilgtspēja ir veselības aprūpes sistēmas spēja efektīvi pielāgoties izmaiņām vidē, negaidītam šokam vai krīzēm. STATE OF HEALTH IN THE EU: VALSTS VELĪBAS PĀRSKATS 2017 LATVIJA

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc

Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA 2009. gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji:

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu

Sīkāk

COM(2017)167/F1 - LV

COM(2017)167/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 1.4.217. COM(217) 167 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 217.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

EU Justice Scoreboard 2017

EU Justice Scoreboard 2017 Eiropas Savienības Padome Briselē, 217. gada 12. aprīlī (OR. en) 8217/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: JAI 34 FREMP 44 POLGEN 47 JUSTCIV 78 EJUSTICE 35 CONSOM 14 DROIPEN 44 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

The 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration

The 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.11.2013. COM(2013) 790 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Brīdinājuma mehānisma

Sīkāk

HIV infekcijas izplatība

HIV infekcijas izplatība Aktualitātes HIV profilaksē un ārstēšanā. Sociālo darbinieku iespējas. Seminārs sociālo dienestu darbiniekiem 2019. gada 25. aprīlis Inga Bulmistre «Baltijas HIV asociācija» Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline

Sīkāk

Baltic HIV Association

Baltic HIV Association - 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar I invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:

Sīkāk

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem

Sīkāk

Projekts

Projekts VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90000054750 Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838, Latvija tālrunis / fakss 64860840, e-pasts: varaklani@varaklani.lv Swedbank konts Nr. LV25HABA0001402041751,

Sīkāk

Juvenīls Idiopātisks Artrīts Versija DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas

Juvenīls Idiopātisks Artrīts Versija DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas https://www.printo.it/pediatric-rheumatology/lv/intro Juvenīls Idiopātisks Artrīts Versija 2016 2. DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas formas? JIA pastāv dažādas formas. Tās parasti izdala,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ATBALSTA CENTRS VISIEM KURUS SKAR HIV/AIDS HIV infekcija apdraudoša aktualitāte LV. Ārstēšanās pieejamības veicināšana sociāli atstumtajām riska grupām RD LD konference Rīgas pilsētas pašvaldības sociālā

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU NOZARĒS Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējum

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU NOZARĒS Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējum www.euipo.europa.eu INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU (IĪT) PĀRKĀPUMU EKONOMISKĀS IZMAKSAS RIEPU UN AKUMULATORU Pārkāpumu kvantitatīvais novērtējums gumijas riepu un kameru ražošanā; gumijas riepu protektoru

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija 2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018 SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada sešiem mēnešiem 2018 Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam

Sīkāk

Latvijas Nacionālais rīcības plāns

Latvijas Nacionālais rīcības plāns Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006) 2 Saturs Izmantotie saīsinājumi... 5 IEVADS... 6 1.sadaļa. Galvenās tendences un izaicinājumi... 7 1.1.Nabadzības

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija

Sīkāk

european-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx

european-semester_thematic-factsheet_research-innovation_lv.docx EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA 1. IEVADS Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme gudras un ilgtspējīgas izaugsmes izveidē un darbvietu radīšanā. Pētniecība rada jaunas

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar II invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārval

Tirgus dalībnieka nosaukums: Parex Asset Management Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārval Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" 1. Pielikums

Sīkāk

COM(2015)800/F1 - LV

COM(2015)800/F1 - LV EIROPAS KOMISIJA Briselē, 16.11.2015. COM(2015) 800 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS 2016. GADA BUDŽETA PLĀNU PROJEKTI: VISPĀRĒJAIS NOVĒRTĒJUMS LV LV Kopsavilkums Šajā paziņojumā ir apkopots Komisijas novērtējums

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv APSTIPRINĀTS

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

SANTE/11917/2016-EN Rev, 1

SANTE/11917/2016-EN Rev, 1 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 20.12.2016. COM(2016) 808 final KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS Dalībvalstu pieredze darbā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/41/EK par ģenētiski modificētu

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem   “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai”    1.grupa un grupa - 31. Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009 UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

8

8 7. Obligātās kartes aizpildīšanas kārtība autoservisā Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par viņu stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, lai nodarbinātie ilgstoši

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

Gadolinium containing contrast agents - EMEA/H/A-31/1437

Gadolinium containing contrast agents - EMEA/H/A-31/1437 III pielikums Grozījumi attiecīgos zāļu informācijas apakšpunktos un punktos Piezīme: Šie grozījumi attiecīgos zāļu informācijas punktos un apakšpunktos ir pārvērtēšanas procedūras gala iznākums. Zāļu

Sīkāk

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konference Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra sta Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra statistika par 218. gadu 1. Apkalpoto tūristu (pieprasījumu)

Sīkāk

Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV tālrunis: , fakss: , e-pasts:

Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV tālrunis: , fakss: , e-pasts: Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV - 2167 tālrunis: 67934695, fakss: 67149858, e-pasts: marupe.info@marupe.lv, www.marupe.lv Mārupes novada Dome SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 18/2009

Sīkāk

RSU SKMK Stratēģija

RSU SKMK Stratēģija RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Microsoft Word - lv-COM674.doc

Microsoft Word - lv-COM674.doc EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS

Sīkāk

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI Ministru kabineta noteikumi Nr.279 Noteikumi par kārtību, kādā persona saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā, un prasībām

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SWD(2019) 1013 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SWD(2019) 1013 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.2.2019. SWD(2019) 1013 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS 2019. gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI,

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

PowerPoint Template

PowerPoint Template ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko

Sīkāk

Template

Template ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr.4512900275 Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss 65223936, 65221063, e-pasts kps48@inbox.lv KRUSTPILS PAMATSKOLAS NOLIKUMS Jēkabpilī I.

Sīkāk

Evaluation of national drug strategies in Europe EMCDDA 2004 selected issue In EMCDDA 2004 Annual report on the state of the drugs problem in the Euro

Evaluation of national drug strategies in Europe EMCDDA 2004 selected issue In EMCDDA 2004 Annual report on the state of the drugs problem in the Euro Evaluation of national drug strategies in Europe EMCDDA 2004 selected issue In EMCDDA 2004 Annual report on the state of the drugs problem in the European Union and Norway 1. īpašā tēma Eiropas valstu

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

AS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. septembrī Bilances pārskats gada 30.septembrī (

AS Meridian Trade Bank publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. septembrī Bilances pārskats gada 30.septembrī ( AS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās 215. gada 3. septembrī Bilances pārskats Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām Prasības uz pieprasījumu

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Pielikums

Pielikums Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs (Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1491 redakcijā) BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2013. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

2002O0007 LV Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EI

2002O0007 LV Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EI 2002O0007 LV 01.10.2008 004.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (2002. gada 21.

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

Ruta_1

Ruta_1 Projekta pētniece Ruta Kaupe 19.10.2018., Rīga Mutes dobuma sekrēta testu pilotprojekts personu, kuras injicē narkotikas (PKIN), grupā HIV izplatība Latvijā PKIN grupā HIV izplatība personu, kas injicē

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

questionnaire_for_the_module_2011_Latvia_LV

questionnaire_for_the_module_2011_Latvia_LV LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, fakss: 67366658, www.csb.gov.lv PERSONU AR ILGSTOŠĀM VESELĪBAS PROBLĒMĀM VAI DARBSPĒJAS IEROBEŽOJUMIEM NODARBINĀTĪBA Darbaspēka

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2011. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk