1

Transkripts

1

2 PLĀNA SATURS 1. Plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie rezultāti 4 2. Krāslavas novada teritoriālais sadalījums Teritoriālais sadalījums Teritorijas ģeogrāfiskais, hidroģeoloģiskais, meteoroloģiskais un 5 klimatiskais raksturojums 2.3. Iedzīvotāju skaits un blīvums Rūpniecības un lauksaimniecības objekti, dzelzceļa līnijas, galvenie 8 autoceļi, naftas un naftas produktu vadi, maģistrālie gāzes vadi, ostas, lidostas, hidroelektrostacijas un citi civilās aizsardzības sistēmai nozīmīgi objekti 3. Krāslavas novada teritorijā iespējamie apdraudējumi Dabas katastrofas Tehnogēnās katastrofas Sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas Katastrofu iespējamās sekas Civilās aizsardzības organizācija Krāslavas novadā Personas, kas Krāslavas novadā ir atbildīgas par civilo aizsardzību, 16 to pienākumi 5.2. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas sastāvs, komisijas 16 locekļu pienākumi 6. Katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmie resursi Iesaistāmās institūcijas, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas, 20 tālruņu numuri, resursi 6.2. Krāslavas novada civilās aizsardzības formējumi un to materiāli, 31 tehniskais nodrošinājums 7. Katastrofu pārvaldīšanas organizēšana Sakaru nodrošinājums, apziņošana, sabiedrības informēšana Iedzīvotāju evakuācija Pulcēšanās vietas Evakuācijas maršruti Transporta nodrošinājums Evakuēto uzskaites nodrošināšana Pagaidu izmitināšana Ēdināšana Evakuēto iedzīvotāju sociālā aprūpe, psiholoģiskā un medicīniskā 35 palīdzība Evakuēto iedzīvotāju īpašuma apsardze Sadarbība ar citām pašvaldībām evakuēto iedzīvotāju uzņemšanai Aizsargbūves attiecīgajā administratīvajā teritorijā, to izmantošana 36 2

3 7.4. Joda profilakses nodrošinājums Kultūras vērtību aizsardzība vai evakuācija Sabiedriskās kārtības nodrošināšana, objektu apsardzība un aizsardzība Iedzīvotāju izglītošana civilajā aizsardzībā Mājdzīvnieku aizsardzība Avārijas izraisītā vides piesārņojuma ierobežošana un sanācijas pasākumi Pārtikas un dzeramā ūdens (tai skaitā no artēziskajiem dziļurbumiem) 37 apgāde katastrofas gadījumā Nodrošinājums ar energoresursiem (tai skaitā elektroģeneratoriem) 38 energoapgādes traucējumu gadījumā Avāriju rezultātā radušos bīstamo atkritumu un bezsaimnieka bīstamo 38 atkritumu savākšana, nodošana uzglabāšanai vai pārstrādei Pasākumi cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma attīrīšanai no 39 piesārņojuma (dekontaminācija) Sadarbība ar citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu 39 glābšanas dienestiem un blakus esošajām pašvaldībām 8. Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie 40 pasākumi 9. Civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu pārbaude mācībās Pielikumi 57 3

4 1.PLĀNA MĒRĶIS, UZEVUMI UN PROGNOZĒJAMIE REZULTĀTI Krāslavas novadas civilās aizsardzības plāna (turpmāk plāns) mērķis ir novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam un videi. Plāna uzdevumi, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, ir: 1. Apzināt pašvaldības administratīvajā teritorijā iespējamos apdraudējumus un to sekas. 2. Sniegt palīdzību iedzīvotājiem un, ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošinot iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu. 3. Noteikt iesaistāmo institūciju rīcību preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanas laikā. 4. Izveidot un uzturēt datubāzi par katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmiem resursiem un paaugstinātas bīstamības objektiem, kā arī gatavot sadarbības dokumentus resursu iesaistīšanai katastrofu gadījumos. Organizēt pašvaldības civilās aizsardzības plāna pārbaudi civilās aizsardzības mācībās Prognozējamie rezultāti: civilās aizsardzības pasākumos iesaistīto institūciju saskaņota rīcība palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā. Civilās aizsardzības plāna izstrādes tiesiskais pamatojums ir LR Civilās aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.423 Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība. Pašvaldības civilās aizsardzības plānu izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību, un to apstiprina pašvaldības priekšsēdētājs. Civilās aizsardzības plānu precizē katru gadu, ņemot vērā pašvaldībā notikušās pārmaiņas, grozījumus normatīvajos aktos un citus faktorus, kas var ietekmēt plānā iekļauto pasākumu izpildi. 4

5 2.KRĀSLAVAS NOVADA TERITORIĀLAIS SADALĪJUMS 2.1. Teritoriālais sadalījums Krāslavas novada teritorijā ietilpst viena pilsēta Krāslava un 12 pagasti: Krāslavas, Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Ūdrīšu. 2.2.Teritorijas ģeogrāfiskais, hidroloģiskais, meteoroloģiskais un klimatiskais raksturojums Krāslavas novads atrodas Latvijas Dienvidaustrumu daļā, Latgalē, 267 km attālumā no Rīgas. Tas robežojas ar Daugavpils novada ( Salienas,Biķernieku, Ambeļu pagastiem), Aglonas novada (Ķepovas, Grāveru pagastiem), Dagdas novada (Andrupenes, Konstantinovas, Asūnes, Ķepovas pagastiem) un Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabalu. Novads dibināts 1949.gadā. Novada teritorijas platība ir ha (1004,68 km2). Aptuveni ha jeb 52% tiek izmantoti lauksaimniecībā, ha (35% ) aizņem meži, ha (3%) purvi, ha (10%) ir pārējās zemes, t.sk. zem ceļiem un ūdeņiem, krūmāji, pagalmi. Krāslavas novads (Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts) Krāslavas pilsētas kopējā platība ir 907 ha. Pilsēta izveidojusies galvenokārt uz divām reljefa lielformām: Latgales augstienes dienvidu pamales un Daugavas ielejas. Tikai neliela Krāslavas pilsētas teritorijas daļa Daugavas kreisajā pusē ietilpst Augšzemes augstienē. Krāslavas pagasta kopējā platība ir 5820 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 1974 ha, meži aizņem 2828 ha, ūdeľi 230 ha. Pašvaldības zeme ir 241 ha. Lielākā apdzīvotā vieta pagastā ir Ezerkalns. Kopumā ir 13 ciemi. Krāslavas pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē un Augšdaugavas pazeminājumā (dienvidu daļā). Augstākā vieta ir 179,5 m vjl. Pagasta teritorijā ir daudz ezeru: Bolta (58,2 ha), Volksna (54,1 ha), Skaistas (46,7 ha), Zirga (39 ha). Aulejas pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines vidusdaļā, tās visezerainākajā vietā. Reljefs galvenokārt paugurains. Visaugstākais paugurs ir Viļā kalns (211,4 m vjl). Pagasta teritorijā ir 15 ezeri, tiem aizņem ¼ daļu no pagasta teritorijas. Pagasta teritorijā ir 2 publiskie ezeri Sīvera ezers (1759 ha) un Cārmaņa ezers (221,8 ha). Pagasta teritorija aizņem 7454 ha lielo platību (3680 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 1284 ha veido meži, 129,1 ha purvi, 119,9 ha krūmāji). Indras pagasts pagasta teritorija aizņem ha lielo platību (lauksaimniecībā izmantojamā zeme 7804 ha, meži 3192 ha, purvi 462 ha, pārējās zemes 1578 ha). Pagasta teritorijā ir vairāki lieli ezeri (Garais (Dolgoje) 71,2 ha, Melnais 48,1 ha, Ostrovnas 28,5 ha), kas kopumā aizņem vairāk nekā 242,3 ha lielo platību. Izvaltas pagasts - atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines rietumu daļā. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains. Augstākie pauguri (213,7 m vjl., 210,7 m vjl.) atrodas pagasta ziemeļaustrumu stūrī. Pagasta teritorija aizņem 7138 ha lielo platību (lauksaimniecībā izmantojamā zeme 3770 ha, meži 2162,6 ha, purvi 399,3 ha, zeme zem ceļiem 222,5 ha, zem ūdeņiem 128 ha, krūmāji 268 ha, 5

6 pagalmi 84,2 ha, parējās zemes 103,3 ha). Pagastā teritorijā ir viens liels ezers Sargavas (53,2 ha). Kalniešu pagasts pagasta lielākā daļa atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines dienvidu malā. Pagasta dienvidos gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains, absolūtais augstums ziemeļu daļā pārsniedz 200 m vjl. Galvenais Augšdaugavas pazeminājuma elements ir 40 m dziļā terasētā Daugavas ieleja, ko bieţi saposmo īsas, nesazarotas gravas. Daugava plūst pagasta dienvidos, veidojot robeţu ar Kaplavas pagastu. Pagasta teritorija aizņem ha lielo platību ha no pagasta teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 4160 ha meži, 267 ha purvi, 1631 ha pārējās zemes. Pagasta teritorijā atrodas vairākas kūdras atradnes, bet neviena no tām nav rūpnieciski izmantojama. Kalniešu pagasta teritorija ir bagāta ar ūdeņiem. Pagasta teritorijā ir 4 upes. Divas no tām - Daugava un Indrica - veido pagasta robeţas ar Indras un Kaplavas pagastiem. Pagasta teritorijā kopumā ir 22 ezeri. Lielākie no tiem ir Stirnu ezers (148 ha), Dorotpoles ezers (37,8 ha), Rinču ezers (20,7 ha), Usputnieku ezers (17 ha). Kaplavas pagasts pagasta teritorija stiepjas gar Daugavas kreiso krastu. Pagasta dienvidrietumu daļa atrodas Augšzemes augstienes austrumu malā Skrudalienas paugurainā, pārējā teritorija Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā ar terasēto Daugavas ieleju. Reljefs izteikti paugurains, pakļauts stiprai erozijai. Augstākais paugurs 166,6 m vjl atrodas Kaplavā. Zīmīgi ir tas, ka visa pagasta teritorija (125,39 km2) ir iekļauta Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, t.i. Natura 2000 teritorija aizsargājamo ainavu apvidus Augšzeme. Pagasta teritorijā ir arī dabas parks Daugavas loki. 3807,5 ha no pagasta teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 7258,2 ha meži, 167 ha krūmāji, 157,3 ha purvi, 625,5 ha zeme zem ūdeņiem, 101 ha pagalmi, 202,2 ha ceļi, 219 ha pārējās zemes. Pagasta teritorijā ir vairāk nekā 10 ezeri, lielākie no tiem ir Vilnīšu ezers (45 ha), Šilovkas (81,5 ha) un Varnaviču (55,3 ha) ezeri. Kombuļu pagasts - atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains, absolūtais augstums tikai daţviet pārsniedz 200 m vjl. Pagasta robeţās atrodas Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl.) un tūristu iecienītais Sauleskalns (210 m vjl.), kuru ieskauj krāšľi un plaši ezeri. Pagastā atrodas daļa Dridža (Drīdţa), kas ir dziļākais ezers Baltijā, ar daudziem gariem, šauriem līčiem starp paugurainām pussalām. Pagasta teritorija aizņem 8092 ha lielo platību, no kuriem lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3772,8 ha, meži 2198,8 ha, purvi 182,2 ha, zeme zem ūdeņiem 1499,3 ha, zem ceļiem 175,6 ha, pārējās zemes 263 ha. Pagasta teritorijā ir vairāki ezeri Drīdţa ezera daļa 337 ha, Ārdavas 229,8 ha, Ota 160 ha, Kombuļu 23,7 ha. Piedrujas pagasts pagasts atrodas Daugavas labajā krastā Latgales augstienes dienvidu malā, tā lielāko daļu aizņem Augšdaugavas pazeminājums, ziemeļrietumu malu - Dagdas pauguraine, kur atrodas daļa augstāko pauguru - Berjozkos (Ostrovok; 159,6 m vjl.), pie Marku upītes (142,2 m vjl.), Lisaja gora (131,7 m vjl.). Arī pārējā teritorijā vietām paceļas pauguri vai pauguru grupas - Domnopoles kalns (143 m vjl.), Baziļovi gorbi (138,2 m vjl.). Galvenais dabas elements ir terasētā Daugavas ieleja, kuru saposmo īsas gravas, sīkas upītes un subglaciālas 6

7 iegultnes, kurās iegūluši ezeri. Pagasta teritorija aizņem 6459 ha lielo platību ha aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 1720 ha meži, 130 ha purvi, 669 ha pārējās zemes. Pagasta teritoriju šķērso Latvijas lielākā upe Daugava ar pietekām Rosica un Indrica. 240 ha no pagasta teritorijas atrodas zem ūdeņiem. Robežnieku pagasts - pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Reljefs izteikti paugurains, absolūtais augstums vairākās vietās pārsniedz 170 m vjl. Augstākie pauguri atrodas Skuķos (Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.), pie Sļepuru ez. (178,5 m), Meľgovas meţa malā (177,7 m). Dagdas pauguraini saposmo DA- ZR virzienā orientētas grēdas, starp tām atrodas ielejveida pazeminājumi un subglaciālas vagas. Vienā no šādām vagām iegūluši vairāki dziļi ezeri. Pagasta teritorija aizņem ha lielo platību. 7037,6 ha tiek izmantoti lauksamniecībā, meži aizņem 3423,8 ha, purvi 479,7 ha, zeme zem ūdeņiem 575,5 ha, pārējās zemes 1233,1 ha. Pagasta teritorijā ir 17 ezeru. Lielākie no tiem ir Lielais Gusena 120,5 ha, Garais 103,1 ha un Nauļānu 53 ha. Skaistas pagasts - pagasts atrodas Latgales augstienes dienvidu daļā - Dagdas paugurainē. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains, absolūtais augstums tikai daţviet pārsniedz 200 m vjl. (pie Gaugariškām 212,5 m). Pagastu gandrīz no visām pusēm ieskauj ezeri. Rietumu daļā atrodas daļa Sīvera un Dridža (Drīdţa) ezera. Sīvers pēc platības ir devītais lielākais Latvijas ezers. Pagasta teritorija aizņem ha lielo platību. 5545,5 ha tiek izmantoti lauksamniecībā, 2633,7 ha aizņem meži, 383,6 ha purvi, 176,1 ha pārējās zemes. Pagastā ir 19 ezeri, 15 no tiem ir lielāki par 10 ha. Ezeru kopējā teritorija ir 2032,4 ha. Lielākie no tiem ir Sīvera ezers 961 ha, Drīdzis 414 ha, Indras 205 ha, Iţunas 101 ha. Ūdrīšu pagasts - pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā Daugavas labajā krastā; gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains. Pagastam cauri stiepjas Romuļu paugurgrēda, kurā atrodas Romuļu kalni ar augstāko pagasta virsotni m vjl. Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Valaiľu kalni un Aišpūru kalns (206,6 m vjl.). Pašvaldības teritorija aizņem ha lielo platību ha tiek izmantoti lauksaimniecībā, 3600 ha aizņem meži, 800 ha purvi, 400 ha pārējās zemes. 2.3.Iezīvotāju skaits un blīvums Iedzīvotāju skaits novadā apmēram ar tendenci samazināties. Mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Migrācijas rezultātā liela daļa gados jaunu cilvēku izbrauc no novada un apmetas uz dzīvi pilsētās vai ārpus Latvijas Republikas robežai. Iedzīvotāju skaits Krāslavas novadā (2008.g.dati). 1.tabula Administratīvā Iedzīvotāju tajā skaitā īpatsvars % teritorija kopskaits vīrieši sievietes vīrieši sievietes Krāslavas novads Krāslavas pagasts Auleja Indra Izvalta Kalnieši

8 Kaplava Kombuļi Piedruja Robežnieki Skaista Ūdrīši Vidējais iedzīvotāju blīvums Krāslavas novadā ir 20,51 cilv./ km2. Krāslavas pilsētā iedzīvotāju blīvums ir visaugstākais no visiem novada administratīvajiem centriem 1336,4 cilv/km2 Visblīvāk apdzīvoti pagasti Krāslavas novadā ir: Ūdrīšu pagasts (15,9 cilvēki/ km2), Izvaltas pagasts (14,1 cilvēki/ km2), Indras pagasts (12,6 cilvēki/ km2) un Piedrujas pagasts (11,7 cilvēki/ km2). Vismazākais iedzīvotāju blīvums ir: Kaplavas pagastā (6,9). 2.4.Rūpniecības un lauksaimniecības objekti, dzelzceļa līnijas, galvenie autoceļi, naftas un naftas produktu vadi, maģistrālie gāzes vadi, ostas, lidostas, hidroelektrostacijas un citi civilās aizsardzības sistēmai nozīmīgi objekti Krāslavas novada rūpniecības uzņēmumi koncentrējas galvenokārt novada centrā - Krāslavā. Lielākie no tiem ir sausā piena rūpnīca A/S Krāslavas piens, šūšanas uzņēmums Nemo, kokapstrādes uzņēmums Geko. Novada teritorijā ir 3 degvielas uzpildes stacijas. Novadā ir viens objekts - A/S Krāslavas piens, Krāslavā, Izvaltas ielā 2, kurā dzesēšanas iekārtās tiek izmantota ķīmiski bīstama viela amonjaks. SIA Latgales nafta, Krāslavas nov. Ūdrīšu pag., 18 rezervuāri tumšiem naftas produktiem, kopējais tilpums m³ un 14 rezervuāri gaišiem naftas produktiem, kopējais tilpums 5988,4 m³. Uz doto brīdi objektā naftas produkti netiek uzglabāti. Krāslavas novadu šķērso dzelzceļš. Dzelzceļa atzari izveidoti Izvaltas, Krāslavas, Skaistas, Indras stacijās. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi Kraslavas novadā netiek realizēti. Visas novada apdzīvotās vietas ir sasniedzamas pa autoceļiem. Taču ceļu sliktais tehniskais stāvoklis daudzviet palielina reālo sasniedzamības laiku un attālumu. Vairāki ceļu posmi no pagastu centriem līdz Krāslavai nav asfaltēti (Izvalta Krāslava, Sauleskalns Auleja). Novadu šķērso valsts galvenais autoceļš A-6, kas nodrošina satiksmi Rīga - Daugavpils Krāslava-Baltkrievijas robeža(pāternieki). Krāslavas novada teritorijā ir viena mazā hidroelektrostacija (atbilst C drošuma klasei). 8

9 3.KRĀSLAVAS NOVADA TERITORIJĀ IESPĒJAMIE APDRAUDĒJUMI 3.1.Dabas katastrofas Plūdi Plūdi rodas, kad lielas lietus masas nolīst īsā laika periodā vai pavasarī, kad upju gultnēs, strauji iestājoties siltam laikam, nonāk liels ūdens daudzums radot vižņu sastrēgumus. Ilgtermiņa novērojumi apliecina, ka lielākie plūdu draudi Krāslavas novadā rodas pavasarī ledus iešanas laikā. Plūdu iespēja ir atkarīga no laika apstākļiem rudenī un ziemā, tas ir, ledus biezuma upēs, sniega daudzuma upju baseinos, sniega kušanas intensitātes, zemes mitruma un sasalšanas dziļuma. Augstāko plūdu risku rada Daugava, kura caurtek Krāslavas novada teritorijai. Krāslavas novada teritorijā ir iespējami sekojoši hidrometeoroloģisku parādību veidi: 2.tabula Nr. p.k. Hidrometeoroloģisku parādību veidi Kritēriji 1. Vētra (stiprs vējš) Vēja ātrums >30m/s,brāzmas >35m/s 2. Virpuļvētras Vēja ātrums >25m/s, 10% un lielākā teritorijā Latvijā 3. Stiprs lietus Intensitāte 50 mm un vairāk 12 un mazāk stundas vai summāri 150 mm un vairāk 2 dienās 30 % un vairāk valsts teritorijā. 4. Rupja krusa Krusas graudi > 20 mm 10 % un lielāk valsts teritorijā. 5. Putenis Vējš > 15 m/s 24 st. un ilgāk ar sniegšanu 30% un lielākā valsts teritorijā. 6. Stipra sniegšana 20 mm un vairāk 12 vai mazāk stundas, 30% un lielākā valsts teritorija. 7. Stiprs apledojums 20 mm un lielāks nogulumu diametrs uz vadiem 30 % valsts teritorijas. 8. Stiprs sals - 35ºC un zemāk 30 % valsts teritorijas. 9. Stiprs karstums + 33ºC un vairāk 30 % valsts teritorijas. 10. Stipra migla Redzamība 50 m un mazāk 6 st. un ilgāk. Zemestrīce Krāslavas novada teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā, bet esošie statistikas un vēstures dati liecina, ka Krāslavas novada teritorijā iespējamas arī samērā stipras zemestrīces. Zemestrīču magnitūda pēc Rihtera skalas iespējama līdz 5 un vairāk. Pamatojoties uz izstrādātās Latvijas vispārējās seismiskās rajonēšanas kartes datiem, var secināt, ka Krāslavas novada teritorijā zemestrīces visapdraudētākās teritorijas ir gar upi Daugava lejpus Krāslavas pilsētas. Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki Krāslavas novadā meži aizņem 83595ha platības. Procentuāli mežu platības aizņem 36,53% Krāslavas novada teritorijas. Purvi (kopskaitā ar dažādu augšņu tipiem) aizņem 13400,5ha platību, jeb 16% no mežaudžu kopējā skaita. Pārsvarā Krāslavas novadā ir lapu koku un jaukto koku meži. Meža ugunsnedrošo laika posmu nosaka valsts meža dienests. Krāslavas novadā tas parasti tiek noteikts no aprīļa beigu datumiem līdz septembrim. Nosakot meža ugunsnedrošo laika posmu, tiek ņemti vērā meteoroloģiskie apstākļi. Meža ugunsnedrošajā laika posmā Valsts 9

10 meža dienests organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu. (Meža ugunsgrēku ierobežošanas resursi norādīti sadaļā 6.1.). 3.2.Tehnogēnās katastrofas. Radiācijas avārijas Krāslavas novada teritorijā potenciāli vislielāko apdraudējumu var radīt avārija Ignalīnas atomelektrostacijā. Praktiski viss Krāslavas novads ietilpst 100km zonā, kas ir ilgtermiņa pasākumu plānošanas zona. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādēs s gamma starojuma dozas jaudas (turpmāk dozas jaudas) mērījumu veikšanai ir izveidotas, apmācītas un apgādātas ar dozimetriem RDS mobilās izlūkošanas grupas. Mērījumi tiek veikti saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pavēli Nr. 492 apstiprināto Instrukciju gamma starojuma dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu veikšanai. Ikdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādēs s dislokācijas vietā vienu reizi diennaktī plkst tiek veikts dozas jaudas mērījums. Radiācijas avārijas gadījumā Ignalīnas atomelektrostacijā Valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādēs veiks gamma starojuma mērījumus 3. iepriekš noteiktos maršrutos: Krāslava-Aglona; Krāslava-Piedruja; Dagda-Aglona. Katrā maršrutā noteikti mērīšanas punkti ik pēc 5-7 km. Šie mērījumu dati papildinās informāciju par radioaktīvā piesārņojuma līmeni, kas iegūts no Radiācijas drošības centra pārziņā esošās Agrās radiācijas brīdinājuma sistēmas. Pirmais brīdinājuma līmenis ir noteikts 0.2 Sv/h, avārijas līmenis Sv/h. Mērīšanas grupām paredzēts izbraukt uz mērīšanas punktiem 15 minūšu laikā pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka rīkojuma saņemšanas. Mērījumu rezultāti tiks apkopoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādēs Krāslavas daļā un tālāk nodoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sakaru punktam. Apkopoto informāciju par dozas jaudas un uzkrātās dozas mērījumu rezultātiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nosūta Radiācijas drošības centram. Radioaktīvais piesārņojums Krāslavas novada teritorijā var nonākt arī: - nokrītot zemes mākslīgam pavadonim, kas apgādāts ar radioaktīviem materiāliem; - veicot neatļautas darbības ar kodolmateriāliem (zādzība, neatļauta pārvietošana, nozaudēšana; - pārvadājot radioaktīvo materiālu ar autotransportu un uz dzelzceļa. Bīstamu vielu noplūde Krāslavas novada teritoriju var apdraudēt bīstamo vielu noplūde no: 10

11 1. objektiem, kas atrodas ārpus novada teritorijas; 2. pa dzelzceļu transportējamajām kravām; 3. pa autoceļiem transportējamajām kravām; 4. vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem. 1.Baltkrievijas Republikas Novopolockas pilsētā darbojas ķīmiskie un naftas pārstrādes uzņēmumi. Naftas produktu piegādes tiek veiktas pa naftas un naftas produktu cauruļvadiem. 2.Krāslavas novada teritoriju šķērso dzelzceļš: Baltkrievijas Republika- st. Indra,st. Skaista,st. Krāslava,st. Izvalta - Daugavpils. 3.Novada teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš A 6 Rīga-Patarnieki, pa kuru tiek transportētas dažādas bīstamas kravas. 4.Novada teritorijā atrodas 1. reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekts- SIA Latgales nafta, Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, kurā paredzēts uzglabāt naftas produktus. Pašreiz minētajā objektā naftas produkti netiek uzglabāti, kas izslēdz potenciālo briesmu iespēju. Vietējās nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti Krāslavas novadā ir 7. No tiem 3 degvielas uzpildes stacijas, 2 objekti, kas uzglabā un realizē gāzi (propānsbutāns), 1 elektroenerģiju ražojošs objekts. Transporta avārijas Pēdējos gados pieaug dzelzceļa, autotransporta t.sk. bīstamo kravu pārvadājumi, kas izraisa draudus satiksmes dalībniekiem, iedzīvotājiem un videi. Dzelzceļa avāriju rezultātā var notikt sprādzieni, ugunsgrēki un bīstamo vielu noplūde ar iedzīvotāju saindēšanos, bojā eju un vides piesārņošanu noplūdes zonā. Kā rezultātā var rasties nepieciešamība iedzīvotāju evakuācijai no attiecīgās zonas. Avārijas siltumapgādes sistēmās Krāslavas novadā siltumapgādes sistēma pastāv Krāslavas pilsētā. Visos pārējos Krāslavas novada ciemos apkure ir individuāla. Krāslavas pilsētā ar siltumtīklu apsaimniekošanu un siltuma piegādi nodarbojas SIA Krāslavas nami. Avārijas siltumapgādes sistēmās var radīt elektroenerģijas traucējumi, sistēmas cauruļvadu nolietojums, mehāniska iedarbība. Avārijas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmās Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pastāv praktiski visu Krāslavas novada pagastu administratīvajos centros. Elektrotīklu bojājumi Elektrotīklu bojājumus var radīt dabas katastrofas kā apledojums, vētra, mežu ugunsgrēki, tehnogēnas katastrofas avārijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, terora akti, kā arī citi faktori. 11

12 3.3.Sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti Sabiedriskās nekārtības Sabiedriskās nekārtības rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu organizēšanas laikā. Sabiedrisko nekārtību briesmu izpausme Krāslavas novadā ir potenciāli neliela. Bruņots konflikts Bruņots konflikts var izraisīties Krāslavas novada pierobežā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, bruņotu konfliktu varbūtība Krāslavas novada teritorijā ir niecīga. Terorisms Terorisms ir viens no bīstamākajiem apdraudējuma veidiem, t.sk., Krāslavas novadā. Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto šaujamieročus un sprāgstvielas, kā arī masu iznīcināšanas līdzekļus, pielietojot ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas. Terora akti var būt vērsti pret cilvēkiem, veicot ķīlnieku sagrābšanu, kā arī pret infrastruktūru, lai radītu ažiotāžu un masu nekārtības. 3.4.Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas Bīstamu infekcijas slimību izplatību var izraisīt: 1. pārtika, t.sk., dzeramais ūdens; 2. vides piesārņojums; 3. kontakts ar inficētiem cilvēkiem. Pasākumus infekcijas slimību izplatības ierobežošanā nodrošina medicīnas iestādes saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma, Ministru kabineta noteikumu Nr.257 Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novērošanai un citu normatīvo aktu prasībām. Dzīvnieku masveida saslimšanu var izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu slimību inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku izcelsmes produkciju. Krāslavas novadā pēdējos 10.gados, saistībā ar dzīvnieku saslimstību ar infekcijas slimībām, situācija ir stabila un saslimstības uzliesmojumi nav bijuši. Saslimstība ar īpaši bīstamām slimībām kā holera, Sibīrijas mēris, mutes-nagu sērga, nav reģistrēti. Augu saslimstību iedala: 1. karantīnas slimības; 2. nekarantīnas slimības. Cīņā pret karantīnas slimībām nepieciešams savlaicīgi konstatēt infekcijas izraisītāju, attiecīgi iznīcinot infekcijas perēkli. Nekarantīnas slimības tiek ierobežotas lietojot augu aizsardzības līdzekļus. 12

13 4.KATASTROFU IESPĒJAMĀS SEKAS Plūdi. Pēc Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes sniegtās informācijas kritiskās ūdens līmeņa atzīmes Daugavas upē, kad ir iespējama atsevišķu objektu applūšana Krāslavas pilsētā ir 105 m Baltijas jūras līmeņa (BS) vai 9,79 m virs Krāslavas ūdenslīmeņa novēršanas posteņa nulles atzīmes, posteņa nulles atzīme 95,21 m BS. Piedrujas palienes applūst pie atzīmes 109,72 m BS vai 13,8m virs Piedrujas ūdenslīmeņa, kas ir 95,92 m BS. Krāslavas pilsētā Daugavas kreisā krasta paliene sāk applūst pie līmeņa 830 cm virs posteņa 0 (ap 103, 5 m BS), palienes platums pie maksimālā līmeņa 105 m. Labā krasta paliene, kura ir apbūvēta, applūst pie līmeņa 990 cm virs posteņa 0 (ap 105,1 m BS). Palienes platums 120 m. Ārpus Krāslavas pilsētas robežām ir iespējama palieņu applūšana, kuras ir maz apdzīvotas. Krāslavas novada teritorijā ir viena mazā hidroelektrostacija: 1.SIA West Energo Upmaļu hidroelektrostacija (atbilst C drošuma klasei), kas atrodas Vileikas upē, 1km attālumā no upes ietekas Daugavā. Tuvākā dzīvojamā māja atrodas 300metru attālumā, citas dzīvojamās mājas atrodas 1km attālumā. Ražošanas un sabiedrisko objektu hidroelektrostacijas tuvumā nav. Upmaļu hidroelektrostacijas avārijas rezultātā draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai nerodas. Vētra, lietus gāze, snigšana, apledojums, putenis. No hidrometeoroloģiskajām parādībām lielāko apdraudējumu Krāslavas novadā var radīt vētra un apledojums. Minētās dabas parādības ir visbiežāk novērojamas, kā arī tās rada vislielākos postījumus. Tiek bojātas sakaru un elektrolīnijas, kas savukārt var novest pie avārijas situācijām komunālajos un ražošanas uzņēmumos. Koku masveida izgāšana un lūzšana rada apdraudējumu ceļu satiksmei. Var tikt sagrautas dzīvojamās un ražošanas ēkas. Lietusgāzes var radīt dzīvojamo māju vai ražošanas ēku pagrabstāvu applūšanu. Snigšana un putenis galvenokārt var ietekmēt transporta kustību. Iespējama arī ēku, atsevišķu ēku konstrukciju sagrūšana. Stiprs karstums var radīt masveida ugunsgrēkus, tas savukārt var novest pie paaugstināta gaisa piesārņojuma. Stiprs karstums negatīvi ietekmē cilvēku pašsajūtu. Vecāka gājuma cilvēkiem tas rada dzīvības draudus. Ilgstošs karstums rada zaudējumus lauksaimniecībai. Zemestrīce Būtiskākais apdraudējums, ko rada zemestrīce ir ēku sagrūšana, bojājumi elektro un sakaru tīklos, komunālo saimniecību inženiertīklos. Taču ņemot vērā, ka Krāslavas novads neatrodas seismiski aktīvajā zonā, zemestrīces, kas radītu būtiskus zaudējumus tautsaimniecībai un apdraudētu cilvēku dzīvību, varbūtība ir niecīga. 13

14 Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki Apkopojot meža ugunsgrēku statistikas datus, tika konstatēts, ka Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki raksturīgi vasarās, kad ilgstoši ir sauss un karsts laiks gadā tika reģistrēti 25 meža ugunsgrēki, kuros dega 27,13ha mežu platības. Gaiss tiek piesārņots ar degšanas produktiem. Tiek apdraudēta ekoloģija. Meža ugunsgrēki var apdraudēt dzīvojamās ēkas un ražošanas objektus, elektroenerģijas padeves gaisvadu līnijas. Meža ugunsgrēku radītais piedūmojums var apdraudēt autotransporta kustību. Radiācijas avārijas Ignalinas AES avārijas gadījumā novada iedzīvotāji var tikt pakļauti radioaktīvās iedarbības 4 pamatveidiem : a) iespējamais apstarojums no radioaktīvā mākoņa virs avarējošā reaktora; b) ieelpoto radioaktīvo daļiņu uzkrāšanās cilvēku organismā. Vislielākās briesmas cilvēka organismam var izraisīt izotopi, kas uzkrājas vairogdziedzerī; c) vides radioaktīvais starojums, kas radās izkrītot radioaktīvām vielām no radioaktīvā mākoņa; d) iekšējais starojums, ko iegūst lietojot uzturā radioaktīvi saindētos produktus. Bīstamu vielu noplūde Avārijas gadījumā Baltkrievijas Republikas Novopolockas pilsētas ķīmiskajos un naftas pārstrādes uzņēmumos, bīstamās vielas var nokļūt Daugavā. Šāda rakstura avārija notika 2007.gada martā. Tās rezultātā daļa naftas produktu nonāca Daugavā. Avārija notika pavasara palu laikā, kas apgrūtināja to savākšanu, kā rezultātā naftas produkti ieplūda arī Latvijas Republikas teritorijā. Krāslavas novadā būtiskākais kaitējums tika radīts dabai. Šāda rakstura katastrofas var radīt būtisku Daugavas baseina ūdeņu piesārņojumu, tas, savukārt, negatīvi ietekmētu cilvēku ikdienas dzīvi un saimniecisko darbību, it īpaši tūrisma objektus, kas atrodas Daugavas krastos. Potenciālas tehnogēnas katastrofas briesmas novada teritorijā var izraisīt avārijas uz dzelzceļa, kā rezultātā iespējama cilvēku veselībai un videi bīstamu vielu noplūde, tai skaitā amonjaks un naftas produkti. Avārija uz dzelzceļa var rasties visā dzelzceļa maršruta garumā Krāslavas novadā. Paaugstinātas bīstamības zonas ir dzelzceļa stacijās Indra un Krāslava. Avārija ar bīstamām vielām uz valsts nozīmes autoceļa A-6 var apdraudēt cilvēku un apkārtējās vides drošību it sevišķi Krāslavas pilsētā, jo autoceļam nav apvedceļa un tas šķērso Krāslavas pilsētu. Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti, kuros tiek uzglabātas vai ražošanā izmantotas bīstamas ķīmiskas vielas, atrodas Krāslavas pilsētā. Avāriju rezultātā minētajos objektos var tikt apdraudētas ēkas, kas atrodas tiešā tuvumā minētajiem objektiem, komunālo dienestu infrastruktūra, kā arī cilvēki. Avārijas siltumapgādes sistēmās Avārijas siltumapgādes sistēmās var izraisīt inženierkomunikāciju applūšanu, bojājumus, ceļu izskalošanu, ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvadu aizsalšanu. 14

15 Avārijas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmās Avārijas ūdensvadu un kanalizācijas sistēmās var radīt atsevišķu iestāžu, kā slimnīcas, skolas, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, ierastā darba ritma traucējumus. Cilvēki pārtikā var sākt izmantot nekvalitatīvu ūdeni, kas var novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Infekcijas slimību uzliesmojumu var radīt neattīrītie notekūdeņi nokļustot atklātās ūdenstilpnēs. Avārijas var radīt ceļu un ielu izskalošanu, pagrabtelpu applūšanu. Elektrotīklu bojājumi Elektrotīklu bojājumi apdraud ražošanas objektus, kopmunālos uzņēmumus, dažāda rakstura pakalpojumu sniedzējuzņēmumus, mācību u.c. iestādes. Sabiedriskās nekārtības. Sabiedriskās nekārtības var radīt prvātpersonu, iestāžu, komersantu kustamas un nekustamas mantas bojājumus. Apdraudēt darba un ražošanas procesus. Radīt briesmas iedzīvotāju dzīvībai un veselībai. Veicināt noziedzības līmeņa paaugstināšanos. Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas Bīstamu infekcijas slimību izplatība var radīt masveida saslimšanu, kas var iespaidot iestāžu, organizāciju un komersantu darba procesu. Dzīvnieku masveida saslimšana var radīt zaudējumus lopkopībai. Saistībā ar karantīnas ieviešanu, traucēt brīvu pārvietošanās iespēju, radīt zaudējumus komersantiem. Augu saslimstība var radīt zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, apdraudēt noteiktas specializācijas ražotājus. Slimības izplatības ierobežošanas pasākumu realizācija var ietekmēt brīvu pārvietošanās iespēju. Radīt zaudējumus komersantiem. 15

16 5.CIVILĀS AIZSARDZĪBAS ORGANIZĀCIJA KRĀSLAVAS NOVADĀ 5.1.Personas, kas Krāslavas novadā atbildīgas par civilo aizsardzību, to pienākumi Krāslavas novada domes speciālists civilās aizsardzības jautājumos. Amata pienākumi: 1. Sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk- VUGD); 2.Konkrētas ārkārtējās situācijas gadījumā (tās tiešu draudu gadījumā) sniegt operatīvo informāciju Krāslavas novadā izvietotajiem uzņēmumiem (uzņēmēj sabiedrībām), iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem, kā arī citām pašvaldībām, ja to drošība ir apdraudēta; 3.Piedalīties civilās aizsardzības (turpmāk- CA) preventīvajos pasākumos, kā arī glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumos Krāslavas novada teritorijā; 4.Veicināt teritoriālo ātrās reaģēšanas spēku gatavību; 5.Nodrošināt nepieciešamos darba un sadzīves apstākļus konkrētas ārkārtējās situācijas gadījumā (tās tiešu draudu gadījumā) palīgā pieaicinātajiem citu administratīvo teritoriju, valsts un starptautisko ātrās reaģēšanas un glābšanas dienestu spēkiem 6.Sniegt maksimāli iespējamo visu veidu palīdzību ārkārtējas situācijās cietušajiem; 7.Sekmēt ārkārtējām situācijām paredzēto materiāltehnisko rezervju fondu veidošanu un papildu finanšu līdzekļu piesaistīšanu; 8.Kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādes Krāslavas daļu izstrādāt CA pasākumu, kā arī avārijas un glābšanas darbu teritoriālos plānus, izstrādāt CA uzdevumus Krāslavas novada teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām un saimniecībām un kontrolēt to izpildi. 5.2.Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas sastāvs, komisijas locekļu pienākumi Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētājs): -pieņem lēmumu par komisijas sasaukšanu; -nosaka komisijas sēdes darba kārtību; -iesaista komisijas darbā komisijas locekļus; -vada komisijas sēdes darbu; -paraksta komisijas sēdes protokolus; -ierosina izsludināt ārkārtēju situāciju Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā, kā arī ar to saistītu ierobežojumu ieviešanu Krāslavas novada teritorijā; -risina jautājumu par finansējuma nodrošināšanu katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādes s komandieris (komisijas priekšsēdētāja vietnieks): 16

17 -komisijas darba organizācijas jomā, pilda komisijas priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā; -nodrošina komisijas apmācību; -nodrošina dabas un tehnogēno katastrofu izraisīto seku likvidēšanas pasākumu vadīšanu; -nodrošina civilās trauksmes izsludināšanas un iedzīvotāju apziņošanas pasākumus; -nodrošina datu bāzes izveidošanu par esošajiem katastrofu pārvaldīšanas resursiem; -nodrošina datu bāzes izveidošanu par paaugstinātas bīstamības objektiem Krāslavas novadā; -nodrošina informācijas apkopošanu un sniegšanu par dabas un tehnogēno katastrofu seku likvidēšanas pasākumu gaitu; -nodrošina komersantu un iestāžu darbinieku apmācību, kurus VUGD paredz iesaistīt dabas un tehnogēno katastrofu seku likvidēšanā. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (komisijas loceklis): -nodrošina atbalsta sniegšanu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā; -nodrošina iedzīvotāju evakuācijas pasākumus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, izveido evakuācijas komisijas un evakuācijas vienības; -nodrošina iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes pasākumus; -nodrošina darba un sadzīves apstākļus katastrofu novērošanā un to seku likvidēšanā pieaicināto dienestu personālam. Krāslavas novada policijas pārvaldes priekšnieks (komisijas loceklis): -nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumus katastrofu apdraudētajās vai skartajās teritorijās; -nodrošina atbalstu iedzīvotāju apziņošanas pasākumu veikšanā; -nodrošina ceļu satiksmes regulēšanas pasākumus katastrofu seku likvidēšanas vietās; -nodrošina atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanā iedzīvotāju evakuācijas pasākumos; -nodrošina sabiedrisko nekārtību, terora aktu novēršanas un reaģēšanas pasākumu vadīšanu; -nodrošina atbalstu katastrofas skartās zonas norobežošanas pasākumu organizēšanā; -koordinē policijas sadarbību ar katastrofu pārvaldīšanas pasākumos iesaistītajiem dienestiem un militārajām struktūrām; - evakuēto iedzīvotāju īpašuma apsardzes nodrošināšana; Zemessardzes 35.kājnieku bataljona komandieris (komisijas loceklis): -nodrošina Zemessardzes iesaistīšanos sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumos; -nodrošina atbalstu iedzīvotāju apziņošanas pasākumu veikšanā; -nodrošina atbalstu Valsts policijai ceļu satiksmes regulēšanas pasākumos; 17

18 -nodrošina atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanā iedzīvotāju evakuācijas pasākumos; -nodrošina katastrofas skartās zonas norobežošanas pasākumus; -nodrošina cilvēku meklēšanas pasākumus; -nodrošina atbalstu iedzīvotāju un materiālo vērtību evakuēšanas pasākumu veikšanā; -nodrošina sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas pasākumu vadīšanu; -koordinē Zemessardzes sadarbību ar katastrofu pārvaldīšanas pasākumos iesaistītajiem dienestiem; -nepieciešamības gadījumā reaģēšanas pasākumu vietās nodrošina ēdināšanu ar pārvietojamo lauku virtuvi; - evakuēto iedzīvotāju īpašuma apsardzes nodrošināšana; Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvaldes vecākais veterinārinspektors (komisijas loceklis): -nodrošina reaģēšanas pasākumu vadīšanu epizootiju apdraudētajās vai skartajās vietās; -nodrošina informācijas apkopošanu un sniegšanu ar epizootiju saistītajos reaģēšanas pasākumos; -koordinē Pārtikas un veterinārā dienesta sadarbību ar epizootiju pārvaldīšanas pasākumos iesaistītajiem dienestiem; SIA Krāslavas slimnīca valdes loceklis (komisijas loceklis): -nodrošina medicīniskās palīdzības pasākumus katastrofu apdraudētajās vai skartajās vietās; -nodrošina, lai katastrofu seku likvidēšanas pasākumos iesaistītie reaģēšanas spēki tiktu informēti par pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtību atbilstoši katastrofas veidam; -nodrošina informācijas apkopošanu par katastrofās cietušajiem vai bojā gājušajiem. Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežziņa vietnieks (komisijas loceklis): -nodrošina reaģēšanas pasākumu vadīšanu meža ugunsgrēku apdraudētajās vai skartajās teritorijās; -koordinē meža dienesta sadarbību ar meža ugunsgrēku likvidēšanas pasākumos iesaistītajiem dienestiem; -nodrošina informācijas apkopošanu un sniegšanu par meža ugunsgrēku dzēšanu un radītajiem postījumiem. Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pilnvarotais pārstāvis (komisijas loceklis): -nodrošina reaģēšanas pasākumos iesaistīto dienestu darbu pierobežas zonā; -nodrošina atbalsta sniegšanu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā pierobežas zonā; Valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" Daugavpils iecirkņa Krāslavas stacijas priekšnieks (komisijas loceklis): -nodrošina valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" piesaistīšanu reaģēšanas pasākumos uz dzelzceļa; 18

19 -nodrošina valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" resursu piesaistīšanu ar iedzīvotāju evakuāciju saistītajos pasākumos. A/S Latvenergo Austrumu novada Krāslavas ekspluatācijas nodaļas vadītājs (komisijas loceklis): -nodrošina elektroenerģijas padeves atslēgšanu vietās, kur elektroenerģija ir šķērslis reaģēšanas pasākumiem; -nodrošina ar elektroenerģijas padevi saistīto avāriju likvidācijas pasākumus. 19

20 6.KATASTROFU PĀRVALDĪŠANĀ IESAISTĀMIE RESURSI 6.1.Iesaistāmās institūcijas, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas, tālruņu numuri, resursi N. Dienesti, iestādes, Rīcībā esošie resursi p. komersanti Atbildīgā amatpersona (cilvēki, tehnika) k.. 1. Krāslavas novada dome 2. Aulejas pagasta pārvalde 3. Indras pagasta pārvalde Krāslavas novada domes priekšsēdētājs pagasta pārvaldes vadītājs pagasta pārvaldes vadītājs 1.Mikroautobuss-2.gab. 2. Municipālā policija- 6civēki Kontakttālruņi Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel , Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel Vieglā a/m; mikroautobuss Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel , tabula Veicamie pasākumi 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. 20

21 4. Izvaltas pagasta pārvalde 5. Kalniešu pagasta pārvalde pagasta pārvaldes vadītājs pagasta pārvaldes vadītājs Vieglā a/m; mikroautobuss Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel , Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības 21

22 6. Kaplavas pagasta pārvalde 7. Kombuļu pagasta pārvalde pagasta pārvaldes vadītājs pagasta pārvaldes vadītājs Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel ; Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel , nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības 22

23 8. Piedrujas pagasta pārvalde 9. Robežnieku pagasta pārvalde pagasta pārvaldes vadītājs pagasta pārvaldes vadītājs Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel , komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 10. Skaistas pagasta pārvalde pagasta pārvaldes vadītājs Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel , Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. 23

24 11. Ūdrīšu pagasts pagasta pārvaldes vadītājs 12. SIA Krāslavas nami izpilddirektors Vieglā a/m; Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel , Autotornis VS-22 uz auto ZIL-130 bāzes modeļa un 3 cilv. ekipāža.2.asenizācijas mašīna KO 503 B uz auto GAZ 53 bāzes modeļa un 2 cilv. ekipāža. 3.Šasija t-16m ar gāzes Darbdienās un brīvdienās no plkst līdz zvanīt avārijas dienestam tel Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1. Dalība preventīvajos pasākumos; 2.Atbalsta sniegšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos; 3. Iedzīvotāju evakuācijas pasākumu nodrošināšana; 4.Iedzīvotāju uzskaites, pagaidu izmitināšanas, ēdināšanas, sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības nodrošināšana; 5.Sadzīves un darba apstākļu nodrošināšana glābšanas dienestu personālam; 6. Avāriju novēršana un to seku likvidēšanas pasākumu koordinācija pašvaldības komunālajos tīklos; 1.Darbi augstumā. 2. Griešanas un metināšanas darbi. 24

25 13. SIA Krāslavas ūdens 14. Pašvaldības aģentūra LabiekārtošanaK valdes priekšsēdētājs direktors un elektrometināšanas aparātu un atslēdznieku instrumentu komplektu un 2 cilv. apkalpi. 1. Laistīšanas mašīna PM-130 uz auto ZIL 130 bāzes(7m3 zem spiediena ūdens vai dezinfekcijas šķidrums-2 cilv. 2.Asenizācijas mašīna KO 503 B uz auto GAZ- 53 bāzes-2cilv. 3.Kravas autoceltnis KC-3775A celtspēja 10 t.,-2-cilv. 5.Kravas autotornis ZIL cilv. 6.Autobuss PAZ (apbedīšanas pakalpojumi)-1cilv. 7. Kravas mašīna KAMAZ ar piekabi (pašizgāzējs borta)-1 cilv. 8. Pilsētas ūdens apgādes nodrošināšanai ārkārtējā situācijā: avārijas brigāde ar automobili VW Transporter Pacēlājs, ģenerators, kravas a/m,vieglā kravas a/m, motorzāģi Darbdienās no plkst.8.00 līdz zvanīt vai Darbdienās no plkst.8.00 līdz zvanīt tel Cietušo cilvēku izbrīve no iegruvušam celtnēm. 2.Sanitārā apstrāde(teritorijas, ēkas, tehnikas). 3.Ūdens(notekūdeņu)atsūknēšana. 4.Zemes darbi. 5.Kravu pārvadāšana 6. Darbi augstumos. 7.Kravu (objektu) izcelšana. 8.Metināšanas un griešanas darbi. 9.Ūdensvadu avāriju likvidēšana. Krāslavas novada teritorijas apsaimniekošanas darbi. Koku sazāģēšana un novākšana. Bīstamu 25

26 15. SIA Latvijas propāna gāze 16. AS LATVENERGO 17. SIA KRĀSLAVAS SLIMNĪCA 18. KRĀSLAVAS KULTŪRAS NAMS iecirkņa priekšnieks nodaļas vadītājs galvenais ārsts direktors Vieglā a/m Wolksvagen Caddy; kravas a/m Wolksvagen LT 55 kravas kaste Specializētais autotransports 1.Telpas cietušo pagaidu izvietošanai 100,0m2(25 cilv.): 2.25 matrači ar segām un palagiem. 3.Ēdnīca. 4.Med.transports Telpas evakuēto cilvēku izvietošanai Darbdienās,brīvdienās (visu diennakti) un svētku dienās zvanīt tel Darbdienās un brīvdienās (visu diennakti) zvanīt Darbdienās un brīvdienās zvanīt uzņemšanas nodaļai tel Darbdienās no plkst līdz zvanīt Tel priekšmetu, konstrukciju noņemšana augstumos. Kravu pārvadāšana. 1. Gāzes realizācija. 2.Autogāzes uzpildes stacija. 3.Gāzes saimniecības avāriju lokalizācija un likvidācija. 1.Elektroenerģijas realizācija. 2. Avāriju likvidācija elektrotīklu sistēmā. 1.Medicīniskās palīdzības sniegšana. 2.Cietušo cilvēku izvietošana un ēdināšana. 1. Cilvēku evakuēšana. 2.Materiālo vērtību evakuēšana un uzglabāšana. 19. SIA LAPKOVSKIS un DĒLS valdes loceklis 20. VUGD s komandieris 1. Četri autobusi VOLVO - 49 vietas. 2. Divi mikroautobusi Wolksvagen T5 9 vietas. 3. Mikroautobuss Mersedes Benz 108-7vietas. 4.Vieglā a/m Toyota Corolla MTOAT(ZIL131); AC-7 a/m ;VAZ 2121 (Ņiva), Ford Mondeo; motorlaiva-gumijas Darbdienās no plkst līdz zvanīt tel Darbdienās un brīvdienās (visu diennakti) zvanīt Dispečeram tel. 01 vai 112 vai Cilvēku pārvadāšana (evakuācija). 1.Izlūkošana. 2. Cilvēku glābšana. 3. Cietušo cilvēku meklēšana un izbrīve. 26

27 četrvietīgā; glābšanas dēļi-2 gab.; hidrotērpi-8 kompl.; glābšanas vestes-10 gab.; akvalangi-2 gabali; glābšanas virve (300 m)- 2 gabali; hidrauliskais instruments-3 kompl.; motorzāģi-4 gab.; motorzāģis metāla vai betona griešanai; elektroģenerātori 2gab.3400W viens gab. 6500W;; Atsitēj āmurs; Halogēnlukturi-2 gabali. 4.Slīkstošo glābšana. 5. Cilvēku izbrīvē no iegruvušām celtnēm. 6. Pirmās neatliekamās palīdzības sniegšana. 7.Cilvēku evakuēšana no bīstamām vietām. 8. Sanitārā apstrāde (teritorijas, ēku, tehnikas ). 9. Objektu teritorijas ierobežošana. 10. Nogrimušu materiālo vērtību meklēšana un izcelšana. 11. Cietušo un izglābto cilvēku uzskaite. 12.Iedzīvotāju apziņošana. 13.Glābšanas darbu vadīšana. 21. LR IeM VALSTS POLICIJAS Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis Krāslavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Atestētie Krāslavas RPP darbinieki pēc štatu saraksta; dienesta transportlīdzekļi. Dienesta tr/l aprīkoti ar skaļruņiem. Darbdienās un brīvdienās (visu diennakti) zvanīt dežūrdaļai tel. 112,02 vai vai Patrulēšana apdraudētajās teritorijas,nodrošinot sabiedrisko kārtību evakuācijas vietās (nepieciešamības gadījumā sadarbība ar Zemessardzi). 2. Palīdzības sniegšana glābšanas darbos (pēc nepieciešamības). 3.Palīdzības sniegšana organizējot evakuēto mantu apsardzi vietās, kuras šim nolūkam ierāda pašvaldības. 4. Transporta kustības novirzīšana pa apvedceļiem saskaņā ar izstrādātajām un ACD apstiprinātajām shēmām. 5. Vispārējas satiksmes kārtības un gājēju kustības nodrošināšana 27

28 28 apdraudētajās teritorijās. 6. Cilvēku meklēšana, bojā gājušo identificēšana. 7.Medicīniskās un citu neatliekamo palīdzību sniegšana cietušajiem (pēc nepieciešamības) 8. Pasākumi, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu iespējamību apdraudētajās teritorijās.

29 Krāslavas novada iestāžu, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdzēsības un glābšanas dienesti 4.tabula Nr. p.k. Dienests / formējums (pakļautība/piederība), adrese 1. Aulejas pagasts, c.auleja, pieder pašvaldībai 2. Indras pagasts, ciems Indra, pieder pašvaldībai 3. Izvaltas pagasts, ciems Izvalta, pieder pašvaldībai 4. Kalniešu pagasts, ciems Kalnieši, pieder pašvaldībai Personāla skaits dežūrmaiņā 1.cilv. uz sakariem +(1cilv. pēc iespējas) 1.cilv. uz sakariem +(1cilv. pēc iespējas) 1.cilv. uz sakariem +(1cilv. pēc iespējas) 1.cilv. Dienesta/formējuma tehniskais nodrošinājums (ugunsdzēsības tehnikas skaits, automobīļa marka) Motorsūknis Oleo- Mac 200l/min. AC 30 (66), Motorsūknis Honda -200 l/min. AC 30 (53), Motorsūknis MP l/min. Motorsūknis Honda -200 l/min. Izbraukuma novads Izbraukšanas laiks Visu gadu (ziema, vasara) Vasara Neregulāri Aulejas pag. + Indras pag. + Izvaltas pag. un blakus pagasti + Kalniešu pag Piedrujas pagasts, sādža Aleksandrova, pieder pašvaldībai 6. Robežnieku pagasts, ciems Robežnieki, pieder pašvaldībai 1.cilv. uz sakariem +(1cilv. pēc iespējas) AC 30 (53) Piedrujas pag. un blakus pašvaldības 1.cilv. AC 30 (53) Robežnieku pag

30 7. SIA Latgales Nafta Krāslavas raj., Ūdrīšu pag., ciems Borovka, pieder SIA Latgales Nafta 8. Dienvidladgales virsmežniecība, Krāslava, Rīgas iela 159, pieder virsmežniecībai 9. Krāslavas mežniecība Krāslava, Rīgas iela 159, pieder virsmežniecībai 10. Krāslavas mežniecība Krāslava, Rīgas iela 159, pieder virsmežniecībai Dežūras maiņās (4. maiņas 1. autovadī tājs un 1.uguns dzēsējs) Dežūras maiņās ugunsnedrošajā periodā (2. maiņas 2. autovadītā ji un 3.uguns AC 40 (131) AC 40 (Ural 375)- rezervē AC 40 (130) AC 40 (66) Tikai uzņēmuma teritorijā Novada teritorijā uz mežu ugunsgrēkiem un citiem objektiem pēc VUGD pieprasījuma dzēsēji) 1.cilv. Ford Ranger Krāslavas mežniecības un nepiecieša mības gadī jumā novada meža ugunsgr ēkiem 1.cilv. Ford Ranger Bukmuižas mežniecības un nepiecieša mības gadī jumā novada meža ugunsgr

31 6.2.Krāslavas novadas civilās aizsardzības formējumi un to materiāli tehniskais nodrošinājums Krāslavas novadā nav civilās aizsardzības formējumu un materiālo rezervju. 31

32 7.KATASTROFU PĀRVALDĪŠANAS ORGANIZĒŠANA 7.1.Sakaru nodrošinājums, apziņošana, sabiedrības informēšana Publiskā telekomunikāciju tīkla pakalpojumus Krāslavas novadā sniedz SIA Lattelekom. Izejai uz Rīgu un citām Latvijas pilsētām Krāslavas novada pagstu centrāles pieslēgtas Lattelekom ciparu pamattīklam izmantojot optiskās šķiedras kabeļus un attiecīgās pārraides sistēmas. Krāslavas novada teritorijā mobilos sakarus nodrošina LMT un Tele-2 operatori. Kopumā Krāslavas novada teritorija ir praktiski pārklāta ar mobilo telefonu sakariem. Problēmas ar mobilajiem sakariem vērojamas daļēji un tas saistās lielā mērā ar novada teritorijas pauguraino reljefu. Iedzīvotāju informēšanu iespējams veikt izmantojot Krāslavas novada laikrakstu Ezerzeme, kā arī vietējo televīziju Krāslavā un Dagdā. Iedzīvotājus brīdināt un informēt katastrofas vai tās draudu gadījumā, kā arī ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā paredzēts izmantojot trauksmes sirēnas. Trauksmes sirēnas uzstādītas: - Krāslavas pilsētā 2.gab.; Neatliekamos gadījumos un attālās lauku teritorijās iedzīvotāju apziņošanu un sabiedrības informēšanu paredzēts veikt piesaistot: - Vietējo pagastu resursus (iedzīvotāju apziņošana pa telefonu par iespējiem draudiem, informācijas sniegšana operatīvajiem dienestiem par iedzīvotājiem, kas atrodas vai var atrasties pagasta teritorijā); - Valsts policiju (izmantojot vietējos pagastos esošo informāciju par iedzīvotājiem maršrutu izstrādāšana iedzīvotāju apziņošanai iespējamo draudu gadījumā); - Pašvaldību policiju (izmantojot vietējos pagastos esošo informāciju par iedzīvotājiem maršrutu izstrādāšana iedzīvotāju apziņošanai iespējamo draudu gadījumā); - Zemessardzi(izmantojot vietējos pagastos esošo informāciju par iedzīvotājiem maršrutu izstrādāšana iedzīvotāju apziņošanai iespējamo draudu gadījumā) ; - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. 7.2.Iedzīvotāju evakuācija Iedzīvotāju evakuāciju plāno un nodrošina: Pašvaldība- pašvaldības administratīvajā teritorijā; Iestāde - iestādei piederošajā teritorijā. Atkarībā no evakuācijai atvēlētā laika tiek plānota: - savlaicīga evakuācija; - steidzama evakuācija; Savlaicīgu evakuāciju tiek plānots veikt no katastrofas izraisīto faktoru negatīvās ietekmes iespējamās zonas (teritorijas), saņemot ticamus datus par lielu katastrofas varbūtību ar cilvēku dzīvībai un veselībai kaitīgu faktoru izpausmi. 32

33 Steidzama evakuācija tiek veikta notiekot katastrofai ar cilvēku dzīvībai un veselībai kaitīgu faktoru izpausmi. Atkarībā no katastrofas bīstamības rakstura, kaitīgo faktoru ietekmes laika un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem, tiek paredzēta : - pilnīga iedzīvotāju evakuācijai; - daļēja iedzīvotāju evakuācija. Iedzīvotāju evakuāciju vada Evakuācijas štabs, kuru izveido CAK. Evakuācijas komisijas priekšsēdētājs Krāslavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Pulcēšanās vietas Pulcēšanās vietu saraksts Nr. p.k. Administratīvā teritorija Pulcēšanās vietas adrese 5.tabula 1. Krāslavas novads (Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts) Varavīksnes v-sk. (sporta zāle/stadions), Rancāna iela 4, Krāslava; Krāslavas ģimnazija (sporta zāle/stadions), Raiņa iela 25, Krāslava; Krāslavas pamatskola(sporta zāle/stadions); Pils iela 5, Krāslava; Bērnudārzs-skola, c.ezerkalns, Krāslavas pagasts 2. Aulejas pag Pag.. padomes ēka,c. Auleja 3. Indras pag. Pag.. padomes ēka, c.indra 4. Izvaltas pag. Pag.. padomes ēka, c. Izvalta 5. Kalniešu pag. Pag.. padomes ēka, c. Kalnieši 6. Kaplavas pag. Pag.. padomes ēka, c.kaplava 7. Kombuļu pag. Pag.. padomes ēka, c. Kombuli 8. Piedrujas pag. Pag.. padomes ēka, c.piedruja 9. Robežnieku pag. Pag.. padomes ēka, c. Robežnieki 10. Skaistas pag. Skaistas p-sk., c. Skaista 11. Ūdrīšu pag. Pag.. padomes ēka, c.augstkalne Evakuācijas maršruti Evakuācijas maršruti tiek veidoti atkarībā no katastrofas rakstura un apmēra. Lokālu katastrofu gadījumā, kad paredzama īslaicīga negatīvo faktoru ietekme, iedzīvotāju evakuācija tiek organizēta uz pagaidu izmitināšanas punktiem, kurus paredz iekārtot visi Krāslavas novada pagasti savās administratīvajās teritorijās. Attiecīgi evakuācijas maršrutiem tiek paredzēts izmantot visu Krāslavas novada administratīvās teritorijas autoceļu tīklu. Plaša mēroga apdraudējuma gadījumā evakuācijas maršruti tiek plānoti etapos. 1.etaps. No pagastu teritorijām uz evakuācijas starppunktiem Krāslavas pilsētā. Attiecīgi tiek paredzēts izmantot visu Krāslavas novada administratīvās teritorijas autoceļu tīklu. 2.etaps. No starppunktiem Krāslavas pilsētā uz ilglaicīgām izmitināšanas vietām. Tiek izmantots valsts nozīmes autoceļu tīkls un dzelzceļš. Maršruti no Krāslavas pilsētas pa autoceļiem: 33

34 Krāslava-Daugavpils (virziens uz Vidzemes, Zemgales reģionu); Krāslava-Dagda-Rēzekne (virziens uz Vidzemes reģionu). Maršruts no Krāslavas pilsētas pa autoceļu un dzelzceļu: Krāslava-dzelzceļa stacija Krāslava -Daugavpils (virziens uz Vidzemes, Zemgales, Kurzemes reģionu) Transporta nodrošinājums Transporta nodrošinājums - pasākumu kopums, kas ietver evakuācijai paredzētā transporta sagatavošanu un sadali, lai veiktu evakuācijas pārvadājumus. Evakuācijas pārvadājumu nodrošināšanai paredzams izmantot: 1.pagastu rīcībā esošo autotransportu; 2.komercsabiedrību autotransportu: 2.1. SIA Daugavpils autobusu parks ; 2.2. SIA Lapkovskis un Dēls 3.dzelzceļa transportu: 3.1. valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" atkarīgā sabiedrība: a/s "Pasažieru vilciens". Iedzīvotāju evakuācijas pasākumos lielu autotransporta īpatsvaru nodrošina privātais autotransports. Var paredzēt, ka 61% iedzīvotāju evakuēsies ar personīgo un juridiskām personām piederošo autotransportu, bet apmēram 39% iedzīvotāju, sevišķi vecāka gada gājuma, atteiksies no evakuācijas Evakuēto uzskaites nodrošināšana Evakuācijas gaitu koordinē un uzrauga Krāslavas novada evakuācijas komisija. Tiešos evakuācijas pasākumus apdraudētajās teritorijās pilda evakuācijas vienības, kas izveidotas katrā pagastā ar pagasta padomes rīkojumu un uzņēmumos, iestādēs ar uzņēmuma, iestādes vadītāja rīkojumu nozīmētas personas (personu grupas). Pulcēšanās vietās tiek organizētas komisijas (vienības), kas organizē evakuējamo iedzīvotāju pulcēšanu, uzskaiti, formē evakuējamos grupās atbilstoši evakuācijas transporta veidam un plūsmai, nodrošina iekāpšanu transportlīdzekļos, kā arī pārvietošanos kolonnās. Ārpus apdraudētās teritorijas tiek organizētas evakuēto pieņemšanas komisijas (vienības), kas organizē evakuēto iedzīvotāju uzskaiti, izvietošanu un nodrošināšanu ar aprūpi Pagaidu izmitināšana Nr. Administratīvā p.k. teritorija 1. Krāslavas novads (Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts) Izmitināšanas vieta Varavīksnes v-sk. (sporta zāle), Rancāna iela 4, Krāslava; Krāslavas ģimnazija (sporta zāle), Raiņa iela 25, Krāslava; 34 6.tabula Izmantojamā Gultas Sagatavo platība(m²) vietu šanās skaits laiks(h) 500 nav Krāslavas pamatskola(sporta zāle); Pils iela 5, Krāslava;

35 2. Aulejas pag Aulejas p-sk Indras pag. Indras p-sk, Skolas iela Indras v-sk, Skolas iela Izvaltas pag. Izvaltas p-sk, iela Kalniešu pag. Kalniešu p-sk Kaplavas pag. Kaplavas p-sk Kombuļu pag. Kombuļu p-sk Piedrujas pag. Piedrujas p-sk Robežnieku pag. - Skaistas pag Skaistas p-sk Ūdrīšu pag. Ūdrīšu pag. Tautas nams Ēdināšana Katastrofu gadījumā ēdināšanu nodrošina Krāslavas novada iestādes un komersanti, kas ikdienā sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Būtiska nozīme ir iestādēm, kas aprīkotas ar virtuvēm ēdienu pagatavošanai. Krāslavas pilsētā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina: 1.Vidusskola Varavīksne, Rancāna iela 4, Krāslava; 2.Krāslavas ģimnāzija, Raiņa iela 25, Krāslava; 3.Krāslavas pamatskola, Pils iela 5, Krāslava; 4.SIA Nemo, Sporta iela 8, Krāslava; 5.SIA Krāslavas slimnīca, Rīgas iela 159, Krāslava; Krāslavas novada pagastos ēdināšanu nodrošina skolu virtuves. Krāslavas novada skolu ēdnīcās iespējams nodrošināt gan evakuēto iedzīvotāju, gan reaģēšanas un seku likvidācijas pasākumos iesaistītā personāla ēdināšnu. Reaģēšanas pasākumu vietās ēdināšanu nodrošina Zemessardzes 35.kājnieku bataljons, kura rīcībā ir lauku virtuve Evakuēto iedzīvotāju sociālā aprūpe, psiholoģiskā un medicīniskā palīdzība Veselības aprūpes infrastruktūru Krāslavas novadā veido Krāslavas novada centrālā slimnīca. Krāslavas novada centralā slimnīca darbojas gan kā poliklīnika, gan kā stacionārs. Poliklīnikas ambulatorā aprūpe tiek veikta terapijas, ķirurģijas, oftalmoloģijas, otolaringoloģijas, narkoloģijas, fiziatrijas, kā arī pediatrijas un stomatoloģijas specialitātēs. Stacionārā ir 120 gultas vietas ar sekojošiem gultu profiliem, kas nodrošina izmeklēšanu un ārstēšanu terapijas, pieaugušo ķirurģijas, pieaugušo traumatoloģijas, grūtniecības un dzemdību, ginekoloģijas, pieaugušo neiroloģijas, pieaugušo otorinolaringoloģijas un reanimācijas jomās, kā arī piedāvā īslaicīgās sociālās aprūpes iespējas (3 vietas). Poliklīnikā un stacionārā medicīnisko aprūpi veic sertificēti ārsti, tiek nodrošināta moderna rentgenoloģiskā, ultraskaņas funkcionālās diagnostikas, klīniski laboratoriskā un 35

36 bakterioloģiskā izmeklēšana, kā arī endoskopiskā izmeklēšana. Stacionāra dzemdību nodaļā nodrošina kvalitatīvu dzemdību palīdzību. Krāslavas novadā darbojas 16 primārās aprūpes ārsti un 2 pediatri Evakuēto iedzīvotāju īpašuma apsardze Evakuēto iedzīvotāju īpašuma apsardze tiek veikta ar valsts policijas spēkiem, Zemessardzes bataljonu un apsardzes firmām ar kurām ir noslēgti līgumi par īpašuma apsardzi Sadarbība ar citām pašvaldībām evakuēto iedzīvotāju uzņemšanai Uz doto momentu Krāslavas novada dome nav parakstījusi nevienu līgumu ar citām pašvaldībām par evakuēto iedzīvotāju uzņemšanu. 7.3.Aizsrgbūves attiecīgajā administratīvajā teritorijā, to izmantošana Krāslavas novada teritorijā nav aizsargbūvju. 7.4.Joda profilakses nodrošinājums Krāslavas novadā joda profilakses resursi nav pieejami. 7.5.Kultūras vērtību aizsardzība vai evakuācija Krāslavas novada teritorijā ir apzināts kultūrvēsturiskais mantojums, kas nodrošina iespēju to saglabāt pēc iespējas mazāk pārveidotā veidā. Kraslavas novadā kultūras vērtību evakuācija nav paredzēta. Aizsardzību nodrošina Krāslavas pilsētas un novada policijas pārvalde un Zemessardzes bataljons. Krāslavas novadā atbildīgā persona par kultūras vērtību uzturēšanu Krāslavas muzeja direktors. 7.6.Sabieriskās kārtības nodrošināšana, objektu apsardzība un aizsardzība Krāslavas novada teritorijā sabiedrisko kārtību nodrošina Valsts policija (Krāslavas novada policijas pārvaldes darbinieki). Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti Zemessardzes 35.kājnieku bataljona zemessargi. Krāslavas pilsētā- Pašvaldības policija. Objektu apsardzību veic objektu darbinieki un apsardzes pakalpojumus nodrošinošās komercorganizācijas. 7.7.Iedzīvotāju izglītošana civilajā aizsardzībā Iedzīvotāju izglītošana civilās aizsardzības jautājumos tiek veikta izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, kā arī izplatot informatīvos materiālus, veic valsts iestādes un pašvaldības, kā arī komersanti (attiecībā uz iedzīvotājiem, kurus var ietekmēt avārijas komersantu objektos). Nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos organizē darba devējs. Minimālās prasības nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr

37 7.8.Mājdzīvnieku aizsardzība Krāslavas novada teritorijā nav specializēto mājdzīvnieku patvertņu. Mājdzīvnieku aizsardzību nodrošina mājdzīvnieku turētājs. Par mājdzīvnieku un liellopu aizsardzību ir atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests Dienvidlatgales filiāle. 7.9.Avārijas izraisītā vides piesārņojuma ierobežošana un sanācijas pasākumi Valsts vides dienests (turpmāk dienests) nodrošina bīstamo ķīmisko vielu savākšanas pasākumu vadīšanu. Avārijas izraisīto vides piesārņojumu likvidē objekta īpašnieks vai specializētie komercuzņēmumi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas brigāde spēj nodrošināt atbalstu sanācijas pasākumiem. Nav atrisināts jautājums par sanācijas galaproduktu utilizāciju. Vides piesārņojuma ierobežošanai paredzams izmantot smiltis, kūdru, skaidas. Naftas produktu piesārņojuma ierobežošanai izmantojams absorbents. Valsts vides dienests organizē preventīvos pasākumus, ja pastāv tieša kaitējuma draudi, kuru dēļ varētu tikt radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību. Daugavpils reģionālās vides pārvaldes funkcijas katastrofas gadījumā operatīvajā pārvaldīšanā un reaģēšanā katastrofas gadījumā ir: - paraugu ņemšana no piesārņotajām teritorijām un analīžu veikšana; - piesārņojuma konstatācija un tā aptuvena novērtēšana; - vides attīrīšana un atjaunošanas pasākumu saskaņošana, kā arī avārijas laikā radušos atkritumu pārstrādes vai utilizācijas veidu un pagaidu uzglabāšanas vai apglabāšanas vietu saskaņošana; - ziņojumu sagatavošana un sniegšana CAK, pašvaldībām, iedzīvotājiem un ieinteresētajām institūcijām par piesārņojuma veidu, bīstamību un aptuveno apjomu, izplatīšanās tendencēm; - pārbaudīšana (vizuālu novērtējumu vai/ un mērījumu ceļā) vai ziņojums (informācija) par paaugstinātu vides piesārņojuma līmeni vai avāriju ir patiess; - piesārņotāja indentificēšana-atrast un indificēt (pierādīt, ka atrastais ir paaugstināta vides piesārņojuma vai avārijas izraisītājs) vai panākt, lai tiktu atrasts vides piesārņojuma radītājs vai avārijas izraisītājs; - veikt pasākumus piesārņojuma likvidēšanas ierosināšanai Pārtikas un dzeramā ūdens (tai skaitā no artēziskajiem dziļurbumiem) apgāde katastrofas gadījumā Krāslavas novadā ir biezs upju un ezeru tīkls. Novada virszemes ūdeņi tiek vērtēti kopumā kā mēreni piesārņoti Virszemes ūdeņi tiek izmantoti lauksaimniecības, saimnieciskajām un citām vajadzībām, taču nepieciešamības gadījumā to iespējams izmantot arī kā dzeramo ūdeni un pārtikas pagatavošanai. Ikdienā kā dzeramo ūdeni virszemes ūdeņus novadā neizmanto. Pazemes ūdeņus novadā izmanto kā dzeramo ūdeni, ražošanas un citām vajadzībām. Ūdens patēriņš gadā sastāda 651 tūkstoši kubikmetrus Krāslavas pilsētā un 740 tūkstoši kubikmetrus novadā. 37

38 Artēziskie dziļurbumi Nr.p.k Pagastu nosaukumi Kopā 38 Pieder pagastam Privatizēti Bezsaim nieka Nav ziņu 7.tabula Uz konserv./ta mponāžu Atļaujas 1. Aulejas / Izvaltas / Indras / Kalniešu / Kaplavas / Kombuļu / Krāslavas / Piedrujas / Robežnieku / Skaistas / Ūdrīšu / Krāslavas pilsēta /4 19 PAVISAM: / Dzeramā ūdens apgādei paredzams piesaistīt specializēto autotransportu. Ierobežotā skaitā to spēj nodrošināt SIA Krāslavas piens. Pārtikas apgādi nodrošina pārtikas veikalu tīkls Nodrošinājums ar energoresursiem (tai skaitā elektroģeneratoriem) energoapgādes traucējumu gadījumā Krāslavas novada teritorijā elektroenerģiju piegādā A/S Latvenergo. SIA Krāslavas nami, kas atrodas Krāslavas pilsētā, Latgales ielā 14, nodrošina Krāslavas pilsētā siltumenerģijas ražošanu un elektroenerģijas ražošanu Koģenerācijas stacijā. Krāslavas novadā darbojas viena mazā hidroelektrostacija SIA West Energo Upmaļu HES, Upmaļi, Kaplavas pagastā. SIA West Energo Upmaļu HES saražoto elektroenerģiju piegādā A/S Latvenergo vienotā elektrotīklu sistēmā. Energoapgādes traucējumu gadījumā, Krāslavas novada iestāžu, uzņēmumu un organizāciju rīcībā esošo autonomo elektroģeneratoru skaits ir nepietiekošs. Nozīmīga problēma ir iestāžu, uzņēmumu un organizāciju elektrotīklu nepielāgotība pieslēgt autonomos elektroģeneratorus Avārijas rezultātā radušos bīstamo atkritumu un bezsaimnieka bīstamo atkritumu savākšana, nodošana uzglabāšanai un pārstrādei Vides ministrijas Daugavpils reģionālā Vides pārvalde koordinē un organizē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī veic bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Vietējās pašvaldības saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem Krāslavas novada teritorijā. Bīstamo atkritumu savākšanu, uzglabāšanu un transportēšanu Krāslavas novada teritorijā nodrošina AS BAO, SIA BAS un citas komercorganizācijas. SIA Dova pieņem lampas un elektropreces.

39 Atbalstu avārijas rezultātā radušos bīstamo atkritumu un bezsaimnieka bīstamo atkritumu savākšanā, iespēju robežās, nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Pasākmi cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma attīrīšanai no piesārņojuma (dekontaminācija) Krāslavas novadā nav pieejami resursi, ar ko nodrošināt cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma attīrīšanu no piesārņojma Sadarbība ar citu administratīvo teritoriju, valstu un citu valstu glābšanas dienestiem un blakus esošajām pašvaldībām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir vienota struktūra, kas reaģēšanas pasākumos spēj nodrošināt savstarpēju struktūrvienību atbalstu citās administratīvajās teritorijās. 39

40 8.PREVENTĪVIE, GATAVĪBAS, REAĢĒŠANAS UN SEKU LIKVIDĒŠANAS NEATLIEKAMIE PASĀKUMI 1. Preventīvie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Plūdi Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Novērošanas posteņu norīkošana un informācijas apkopošana par ledus apstākļiem un ūdens līmeņa svārstībām plūdu apdraudētajos rajonos. Pastāvīgi Pašvaldība,, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs reģiona brigādes komandieris 2. Dzīvojamo māju un iedzīvotāju skaita precizēšana applūdināmā teritorijā. Transporta apzināšana un precizēšana evakuācijas nodrošināšanai. Iespējamo evakuējamo iedzīvotāju noteikšana, kuriem nav iespējas pašiem nodrošināt savu izmitināšanu Elektroenerģijas un dabas gāzes padeves atslēgšana un pieslēgšana mājsaimniecībām. Pastāvīgi Pašvaldība, VAS "Latvenergo", SIA Latvbijas propāna gāze Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Austrumu elektriskie tīkli Krāslavas ETR-vadītājs Latvijas propāna gāze- Krāslavas iecirkņa priekšnieks 3. Ūdenskrātuvju apsekošana un bīstamo vietu noteikšana Pastāvīgi Pašvaldība, Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs reģiona brigādes komandieris 4. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas sasaukšana Atbildīgo valsts materiālo rezervju glabātāju apziņošana par resursu iespējamo iesaistīšanu 3 stundas Krāslavas novada dome, Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs VUGD Latgales komandieris, Krāslavas novada civilās aizsardzības komisijas locekļi 40

41 5. Iedzīvotāju, kuri dzīvo iespējamās applūdes zonās, brīdināšana par plūdu draudiem un iespējamo evakuāciju 6. Evakuācijas kārtības precizēšana par iedzīvotāju, mājlopu un materiālo vērtību evakuācijas veikšanu, izvietošanu, nosakot vietu (adresi), un īpašuma apsardzi 12 stundas Pašvaldība, 12 stundas Pašvaldība,, VP Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis, Zemessardzes 35.kājinieku bataljons Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs reģiona brigādes komandieris Krāslavas pašvaldības policijapriekšnieks Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs reģiona brigādes komandieris VP LRP Krāslavas iecirknis- Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Zemessardzes 35.kājinieku bataljons-kājinieku rotas komandieris 7. Iedzīvotāju, mājlopu un materiālo vērtību evakuācija no iespējamām applūdes zonām Pastāvīgi Pašvaldība,, P/A Labiekārtoša na K, Jūras un iekšējo ūdeņu parvalde, Zemessardzes 35.kājinieku bataljons Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs G.Upenieks t , reģiona brigādes komandieris P/A Labiekārtošana K - direktors Jūras un iekšējo ūdeņu parvalde-vecākais inspektors Zemessardzes 35.kājinieku bataljons-kājinieku rotas komandieris 8. Krasta dambju nostiprināšana, zemes darbu veikšana, ūdens atsūknēšana, kravu pārvadāšana, koku novākšana 3 4 dienas Pašvaldība, P/A Labiekārtoša na K, SIA Krāslavas ūdens, Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs P/A Labiekārtošana K - direktors SIA Krāslavas ūdens -valdes loceklis 41

42 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi Nr. p.k. Nosaukums Izpildes termiņš Par izpildi atbildīgā institūcija Izpildītāji Operatīvās informācijas nodošana Krāslavas daļai par ūdens līmeņiem un ledus kustību upēs Pastāvīgi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra 2. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas sasaukšana un darba gaitas organizācija 1 stunda Krāslavas novada dome 3. Glābšanas darbu veikšana Pastāvīgi, VP LRP Krāslavas iecirknis (pēc nepieciešamības) 4. Valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšana 5. Seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu organizēšana un veikšana 4 stundas Pastāvīgi Pašvaldība, Zemessardzes 35.kājinieku bataljons, P/A Labiekārtoša na K, SIA Krāslavas ūdens, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra Krāslavas novada dome priekšsēdētājs reģiona brigādes komandieris Krāslavas novada civilās aizsardzības komisijas locekļi reģiona brigādes komandieris VP LRP Krāslavas iecirknis- Kārtības policijas nodaļas priekšnieks reģiona brigādes komandieris Atbildīgie valsts materiālo rezervju glabātāji Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs reģiona brigādes komandieris Zemessardzes 35.kājinieku bataljons-kājinieku rotas komandieris P/A Labiekārtošana K - direktors SIA Krāslavas ūdens -valdes loceklis 42

43 6. Pirmās palīdzības, neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana Pastāvīgi SIA Krāslavas slimnīca,, VP LRP Krāslavas iecirknis SIA Krāslavas slimnīca galvenais ārsts Katastrofu medicīnas centrs, reģiona brigādes komandieris VP LRP Krāslavas iecirknis- Kārtības policijas nodaļas priekšnieks 7. Cietušo izvietošana, aprūpe. Iedzīvotāju evakuācija, izmitināšana, ēdināšanas iespēju apzināšana un precizēšana, atbildīgās personas nozīmēšana par evakuēto iedzīvotāju saraksta sastādīšanu un precizēšanu, īpašuma apsardze Pastāvīgi SIA Krāslavas slimnīca, pašvaldība,, Jūras un iekšējo ūdeņu parvalde, Krāslavas kultūras nams, P/A Labiekārtoša na K, VP LRP Krāslavas iecirknis SIA Krāslavas slimnīca galvenais ārsts Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs reģiona brigādes komandieris Jūras un iekšējo ūdeņu parvalde-vecākais inspektors Krāslavas kultūras nama direktore P/A Labiekārtošana K - direktors VP LRP Krāslavas iecirknis- Kārtības policijas nodaļas priekšnieks A.Plinta 8. Izmitināšanas apstākļu apzināšana izvietošanas vietā. Evakuēto iedzīvotāju, kuriem nav iespējas pašiem nodrošināt savu izmitināšanu, izvietošanas vietas noteikšana. Pašvaldība Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs 9. Sociālās aprūpes un medicīniskās palīdzības sniegšanas nodrošināšana un informācijas sniegšana iedzīvotājiem par minēto pakalpojumu nodrošināšanu 10. Informācijas apkopošana par plūdu rezultātā radītajiem zaudējumiem 1 nedēļa Pašvaldība Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs 1 mēnesis Pašvaldība Pašvaldība Krāslavas novada domes priekšsēdētājs 43

44 1. Preventīvie pasākumi Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k. termiņš institūcija Izpildītāji Mežu ugunsnedrošā laikposma noteikšana Katru gadu līdz 15.aprīlim 2. Mežu novērošana no uguns novērošanas torņiem, t.sk. pierobežā no valsts robežsardzes torņiem 3. Noteikto ierobežojumu ievērošanas kontrole mežos ugunsnedrošajā laika posmā 4. Sakaru uzturēšana un apmaiņa ar informāciju ar Valsts meža dienesta atbildīgajām personām 5. Glābšanas dienesta struktūrvienību un Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku gatavības nodrošināšana iesaistīties mežu dzēšanas darbos pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr. 909 Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā 6. Atbildīgo valsts materiālo rezervju glabātāju apziņošana par resursu iespējamo iesaistīšanu Katru gadu no 15.aprīļa Katru gadu no 15.aprīļa Pastāvīgi Katru gadu līdz 15.aprīlim Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Robežsardze Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība 2 stundas Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Robežsardze Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Zemessardze Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki 44

45 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k. termiņš institūcija Izpildītāji Informācijas saņemšana par meža vai kūdras purva ugunsgrēku 2. Institūciju iesaistīšana saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības dokumentiem 3. Iedzīvotāju brīdināšana par ugunsgrēku, tā attīstību un iespējamo iedzīvotāju evakuāciju no bīstamās zonas 10 min. 4 stundas Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība 2 stundas Pašvaldība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Pašvaldības Valsts policija Zemessardze 4. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas sasaukšana un darba gaitas organizācija 2stundas Krāslavas novada dome Krāslavas novada dome 5. Ugunsgrēku dzēšana un ierobežošanas darbu veikšana Pastāvīgi Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Pašvaldības Zemessardze 6. VAS Latvijas dzelzceļš ugunsdzēsības vilcienu iesaistīšana meža ugunsgrēku dzēšanā un resursu transportēšanā Pastāvīgi VAS Latvijas dzelzceļš VAS Latvijas dzelzceļš Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība 7. Pirmās palīdzības, neatliekamās Pastāvīgi Pašvaldība SIA Krāslavas 45

46 medicīniskās palīdzības un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana 8. Valsts materiālo rezervju iesaistīšana Iedzīvotāju evakuācija, izmitināšana, aprūpe, īpašuma apsardze 9. Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana 4 stundas 6 stundas Pašvaldība 1 mēnesis Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība Pašvaldība slimnīca Katastrofu medicīnas centrs Atbildīgie valsts materiālo rezervju glabātāji Pašvaldība Valsts policija Pašvaldības policija Zemessardze Komersanti Pašvaldība Valsts policija Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecība 46

47 Bīstamo vielu noplūde 1. Preventīvie pasākumi Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k termiņš institūcija Izpildītāji Informācijas saņemšana par iespējamo bīstamo vielu noplūdi 10 min. 2. Glābšanas darbos iesaistāmo institūciju informēšana par to iespējamo iesaistīšanu avārijas likvidēšanā 3. Iespējamās avārijas bīstamās zonas noteikšana 4. Iespējamajā bīstamajā zonā atrodošos iedzīvotāju informēšana par iespējamo apdraudējumu 5. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja informēšana par situāciju un veicamajiem pasākumiem 6. Preventīvo pasākumu noteikšana sadarbībā ar glābšanas darbos iesaistītām institūcijām, lai novērstu vai mazinātu avārijas sekas 7. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana un sniegšanas kārtības noteikšana piesārņotajā teritorijā 8. Pasākumu par iedzīvotāju un materiālo vērtību evakuāciju no bīstamās zonas un īpašuma apsardzes organizēšana 9. Atbildīgo valsts materiālo rezervju glabātāju apziņošana par resursu iespējamo iesaistīš. 10. Valsts materiālo rezervju sagatavošana izsniegšanai 20 min. 4 stundas Daugavpils reģionālā Vides pārvalde 4 stundas Pašvaldība 4 stundas 5 stundas Pašvaldība 2 stundas Pašvaldība SIA Krāslavas slimnīca 6 stundas Pašvaldība 2 stundas 4 stundas 47 reģiona brigādes reģiona brigādes Daugavpils reģionālā Vides pārvalde reģiona brigādes reģiona brigādes Valsts policija Pašvaldības policija Pašvaldība, Zemessardze reģiona brigādes Daugavpils reģionālā Vides pārvalde reģiona brigādes Pašvaldība Pašvaldība SIA Krāslavas slimnīca reģiona brigādes Pašvaldība reģiona brigādes Zemessardze Valsts policija Pašvaldība reģiona brigādes Valsts materiālo rezervju atbildīgais glabātājs

48 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k termiņš institūcija Izpildītāji Informācijas apstrādāšana par bīstamo vielu noplūdi. VUGD Latgales s vadības informēšana 5 min. reģiona brigādes 2. Iesaistāmo institūciju informēšana par bīstamo vielu noplūdi 3. Situācijas novērtēšana, izlūkošana, bīstamās zonas noteikšana 4. Bīstamajā zonā atrodošos iedzīvotāju brīdināšana par apdraudējumu un rīcību avārijas zonā 5. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja informēšana par situāciju un veicamajiem pasākumiem 6. Noplūdušās bīstamās vielas identificēšana 7. Valsts materiālo rezervju iesaistīšana 8. Iedzīvotāju evakuācija, izmitināšana, aprūpe, īpašuma apsardze 9. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas 20 min. Daugavpils reģionālā Vides pārvalde 30 min. Daugavpils reģionālā Vides pārvalde 1 stunda Daugavpils reģionālā Vides pārvalde 1stunda 4 stundas Daugavpils reģionālā Vides pārvalde 4 stundas 48 Pašvaldība reģiona brigādes Komersanti Daugavpils reģionālā Vides pārvalde reģiona brigādes Komersanti Daugavpils reģionālā Vides pārvalde reģiona brigādes Valsts policija Pašvaldības policija Pašvaldība Zemessardze reģiona brigādes Daugavpils reģionālā Vides pārvalde reģiona brigādes reģiona brigādes Atbildīgie valsts materiālo rezervju glabātāji Pašvaldība 6 stundas Pašvaldība Pašvaldība reģiona brigādes Valsts policija Pašvaldības policija Zemessardze Komersanti 2stundas reģiona brigādes

49 sasaukšana un darba gaitas organizācija 10. Seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu organizēšana, kā arī veikšana atbilstoši savai kompetencei sadarbībā ar avārijas brigādēm, iesaistītām institūcijām un komersantiem Pirmās palīdzības, neatliekamās un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana Izziņas materiālu vākšana, apkopošana un avārijas iespējamā cēloņa noteikšana 13. Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana Pastāvīgi Pastāvīgi 10dienas Krāslavas novada padome Daugavpils reģionālā Vides pārvalde Pašvaldība SIA Krāslavas slimnīca Pašvaldība Valsts policija Daugavpils reģionālā Vides pārvalde 1 mēnesis Daugavpils reģionālā Vides pārvalde Pašvaldība Krāslavas novada padome reģiona brigādes un glābšanas darbos iesaistītās institūcijas, avārijas brigādes Pašvaldība Komersanti Valsts policija Pašvaldības policija Zemessardze SIA Krāslavas slimnīca Pašvaldība Katastrofu medicīnas centrs reģiona brigādes Valsts policija Valsts policija Daugavpils reģionālā Vides pārvalde reģiona brigādes Valsts darba inspekcija Pašvaldība Valsts policija Daugavpils reģionālā Vides pārvalde 49

50 Radiācijas avārijas 1. Preventīvie pasākumi Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k. termiņš institūcija Izpildītāji Ikdienas radiācijas mērījumu veikšana VUGD struktūrvienībā Pastāvīgi 2. Gamma starojuma dozas jaudas mērījumu veikšanai izveidoto izlūkošanas grupu uzturēšana reaģēšanas gatavībā 3. Iedzīvotāju izglītošana par iespējamo radioaktīvo piesārņojumu un veicamajiem aizsardzības pasākumiem Pastāvīgi Pastāvīgi Komersanti 4. Evakuācijas un avārijas seku likvidēšanas pasākumu izpildei nepieciešamā transporta un citu resursu nodrošinājuma uzskaite un precizēšana. Pastāvīgi Pašvaldība VAS Latvijas dzelzceļš Komersanti 50

51 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k. termiņš institūcija Izpildītāji Krāslavas novada iestāžu, pašvaldību, dienestu un komersantu apziņošana 1 stunda 2. Iedzīvotāju brīdināšana un informācijas sniegšana par avāriju un aizsardzības pasākumiem (joda profilakse, uzturēšanās telpās u.c.) 3. Radiācijas situācijas izlūkošana ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā 4. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas sasaukšana un darba gaitas organizācija 5. Radioaktīvā piesārņojuma un starojuma līmeņa noteikšana, radiācijas situācijas novērošanas un izlūkošanas koordinēšana, informācijas apkopošana par avārijas zonā iesaistīto institūciju un komersantu veiktajiem pasākumiem radioaktīvā piesārņojuma mērījumiem, situācijas attīstības prognozēšana, rekomendāciju izstrādāšana aizsardzības pasākumu ieviešanai 6. Evakuācijas pasākumu organizēšana 7. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana (patrulēšanas organizēšana, radioaktīvā piesārņojuma zonas apsardze, evakuācijas maršrutu norādīšana, transporta kustības regulēšana) 8. Valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšana 1 stunda 3 stundas 2 stundas Krāslavas novada padome Pastāvīgi Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisija 51 Valsts policija Zemessardze Pašvaldība Krāslavas novada padome Pašvaldības Komersanti stundas Pašvaldība Pašvaldības Valsts policija Zemessardze VAS Latvijas dzelzceļš Komersanti Pastāvīgi Valsts policija Valsts policija Zemessardze 4 stundas

52 Atbildīgie valsts materiālo rezervju glabātāji 9. Personāla nodrošināšana ar nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem 10. Personāla individuālās dozimetriskās kontroles nodrošināšana 11. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana 12. Cietušo personu transportēšanas organizēšana uz valsts ārstniecības iestādēm 13. Cilvēku un transporta līdzekļu radioaktīvā piesārņojuma kontroles un dezaktivācijas organizēšana un veikšana 12 stundas Pastāvīgi Radiācijas drošības centrs Radiācijas drošības centrs Radiācijas drošības centrs Pastāvīgi Pašvaldība SIA Krāslavas slimnīca Pašvaldības Pastāvīgi Pastāvīgi SIA Krāslavas slimnīca Daugavpils reģionālā vides pārvalde SIA Krāslavas slimnīca Katastrofu medicīnas centrs Radiācijas drošības centrs Pašvaldības VAS Latvijas dzelzceļš Komersanti 14. Apdzīvoto vietu, evakuācijas un avārijas seku likvidēšanas darbos iesaistīto vienību pārvietošanās ceļu dezaktivācijas organizēšana 72 stundas Pašvaldības Daugavpils reģionālā vides pārvalde Pašvaldības Radiācijas drošības centrs Zemessardze 15. Informēšana par turpmākajiem aizsardzības pasākumiem lauksaimniecībā: - novāktās ražas lietošanas uzturā vai izmantošanas pārstrādei ierobežošana vai aizliegšana; - lauksaimniecības produktu un mājdzīvnieku izvešanas aizliegšana no radioaktīvi piesārņotās teritorijas vai - mājdzīvnieku evakuācija; - savvaļas augu un dzīvnieku gaļas lietošanas aizliegšana vai ierobežošana stundas Pašvaldības Valsts policija Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvalde 52 Pašvaldības 16. Dzīvnieku novietņu izveidošana, Pastāvīgi Pašvaldības

53 dzīvnieku radioaktīvā piesārņojuma kontrole un to sadalīšana grupās atkarībā no piesārņojuma, nepieciešamības gadījumā, to apglabāšana Daugavpils reģionālā vides pārvalde Valsts policija Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvalde Pašvaldības Iedzīvotāji Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra 17. Mājdzīvnieku evakuācijas organizēšana 18. Rekomendāciju sniegšana par augu un dzīvnieku aizsardzības, pārtikas produktu dezaktivācijas, augsnes dezaktivācijas un rekultivācijas pasākumu organizēšanu 19. Evakuēto un pagaidu izmitināto cilvēku reģistra izveidošana un uzturēšana, bojā gājušo un cietušo identifikācija un uzskaite 20. Radiācijas avārijā cietušo, evakuēto un pagaidu izmitināto iedzīvotāju neatliekamā materiālā un psiho-sociālā atbalsta sniegšanas organizēšana, atbilstošo dzīves apstākļu, humanitārās palīdzības sadales, nepieciešamo darba un sadzīves apstākļu nodrošināšana no citām administratīvām teritorijām pieaicinātam, glābšanas darbos iesaistītam personālam 21. Pārtikas produktu apgādes sistēmas organizēšana radiācijas avārijā cietušajiem Pastāvīgi Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvalde Pašvaldības Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvalde Pašvaldības Iedzīvotāji Pastāvīgi Pašvaldības Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvalde Pašvaldības Lauksaimniecības konsultāciju centri stundas Pašvaldība Valsts policija Pašvaldības Valsts policija Pastāvīgi Pašvaldība Pašvaldības SIA Krāslavas slimnīca 48 stundas Pašvaldība Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvalde Pašvaldības 53

54 Transporta avārijas 1. Preventīvie pasākumi Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k. termiņš institūcija Izpildītāji Autoceļu un Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un remonts Pastāvīgi VAS Latvijas dzelzceļš Pašvaldība VAS Latvijas dzelzceļš Pašvaldība 54

55 2. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi Nr. Izpildes Par izpildi atbildīgā Nosaukums p.k. termiņš institūcija Izpildītāji Informācijas saņemšana un reģiona brigādes s vadības informēšana. 10 min. 2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, citu avārijas dienestu informēšana par notikušo avāriju un iesaistīšana 3. Situācijas novērtēšana, izlūkošana un nepieciešamo spēku un līdzekļu noteikšana 4. Valsts policijas, Zemessardzes iesaistīšana kārtības uzturēšanā un bīstamās zonas norobežošanā 5. Krāslavas novadas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja informēšana par situāciju un veicamajiem pasākumiem 6. Valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšana 7. Avārijas seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana 8. Pirmās palīdzības, neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana 9. Izziņas materiālu vākšana, apkopošana un avārijas iespējamā cēloņa noteikšana 10. Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana 20 min. 30 min. 2 stundas 4 stundas 4 stundas VAS Latvijas dzelzceļš Līdz likvidācijai Pastāvīgi 55 VAS Latvijas dzelzceļš SIA Krāslavas slimnīca reģiona brigādes reģiona brigādes reģiona brigādes Valsts policija reģiona brigādes Valsts policija Zemessardze reģiona brigādes reģiona brigādes Atbildīgie valsts mater. rezervju glabātāji reģiona brigādes VAS Latvijas dzelzceļš Zemessardze Valsts policija Komersanti Pašvaldība SIA Krāslavas slimnīca reģiona brigādes Valsts policija Katastrofu medicīnas centrs Pašvaldība 10 dienas Valsts policija Valsts policija reģiona brigādes Valsts darba inspekcija 1 mēnesis Pašvaldība Valsts policija Pašvaldība Valsts policija Komersanti

56 9.CIVILĀS AIZSRDZĪBAS PLĀNĀ NOTEIKTO PASĀKUMU PĀRBAUDE MĀCĪBĀS Saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 9. panta otrās daļas 1. punktu un pamatojoties uz Krāslavas novada civilās aizsardzības komisijas nolikuma prasībām, Krāslavas novada civilās aizsardzības komisijas locekļi un to pārstāvēto institūciju darbinieki piedalās vietēja mēroga civilās aizsardzības mācībās. Civilās aizsardzības pasākumu pārbaude tiek veikta organizējot Krāslavas novada civilās aizsardzības komisijas Teorētiskās mācības, Praktiskās mācības, Kompleksās mācības. Krāslavas daļā mācības civilās aizsardzības jomā tiek rīkotas atbilstoši civilās aizsardzības darba plānam. 56

57 Pielikumi 57

58 Krāslavas pilsētas karte 1.pielikums 58

59 59 Apzīmējumi:

60 2.pielikums Plūdu draudu kartes 60

61 61

62 62