Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR"

Transkripts

1 Varakļānu novada pašvaldība APSTIPRINĀTS: Ar Varakļānu novada pašvaldības gada.decembra sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr...,. ) I. daļa Paskaidrojuma raksts 1. redakcija septembris Varakļānu novads 1

2 II. daļa Paskaidrojuma raksts 1.redakcija Domes priekšsēdētāja M. Vilkausa Projekta izstrādes vadītāja I. Pivare 2012 Varakļānu novads 2

3 SATURS IEVADS TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES PAMATOJUMS Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis un uzdevumi Plānojuma izstrādē izmantotie dokumenti Teritorijas plānojuma izstrādes principi Plānojuma izstrādes process Plānojuma sastāvs 10 2.VARAKĻĀNU NOVADA TELPISKĀ ATTĪSTĪBA Attīstības priekšnoteikumi SVID analīze Attīstības vīzija 16 3.PLĀNOŠANAS KONTEKSTS Nacionālais līmenis Vidzemes plānošnas reģions Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns Apkārtējās teritorijas VARAKĻĀNU NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS UN VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA Vispārīgi dati Murmastienes pagasts Varakļānu pilsēta Varakļānu pilsēta Teritorijas vēsturiskā attīstība DABAS APSTĀKĻI UN RESURSI Klimats Ģeoloģiskais raksturojums un reljefs Virszemes ūdeņi Pazemes ūdeņi Derīgie izrakteņi Mūsdienu ģeoloģisko procesu raksturojums Meži un purvi Meža aizsargjosla ap Varakļāniem Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi Ainaviskais novērtējums Lauksaimniecības zemes Vides stāvokļa raksturojums Sadzīves atkritumu apsaimniekošana...error! Bookmark not defined Civilās aizsardzības sistēma KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Kapsētas

4 7. VARAKĻĀNU PILSĒTAS SOCIĀLI EKONOMISKĀ SITUĀCIJA Iedzīvotāji, demogrāfiskā situācija Nodarbinātība Uzņēmējdarbības raksturojums Lauksaimnieciskā darbība Tūrisms Zemju struktūra Sociālā infrastruktūra TELPISKĀ ORGANIZĀCIJA UN BŪVVIDES RAKSTUROJUMS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS Autoceļi Valsts autoceļi Pašvaldības ceļi Pašvaldības ielas Auto stāvlaukumi Sabiedriskais transports Dzelzceļš Ūdensapgādes sistēma Notekūdeņu savākšana un attīrīšana Siltumapgāde Sakaru infrastruktūra Fiksētie telefona sakari Mobilie sakari Internets Elektroapgāde Gāzes apgāde Teritorijas labiekārtošana TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMU PAMATOJUMS Teritorijas plānojuma risinājumu pamatojums Attīstības prioritātes Risinājumu pamatojums Risinājumu pamatprincipi Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas Kopīgo interešu teritorijas Teritorijas, kurām nepieciešams detālplānojums Aizsargjoslas 129 PIELIKUMI 4

5 IEVADS Varakļānu novada administratīvās teritorijas plānojums ir vietējās nozīmes pašvaldības teritorijas plānojums, kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana un noteikta atļautā izmantošana ar izmantošanas aprobežojumiem ilgtermiņa perspektīvā uz 12 gadiem. Varakļānu novada teritorijas plānojuma no līdz gadam (turpmāk tekstā Plānojums) izstrāde uzsākta saskaņā ar Varakļānu novada domes gada 28. februāra lēmumu Nr. 2.2.,,Par Varakļānu novada teritorijas plānojuma no līdz 2024.gadam izstrādes uzsākšanu", atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk MK) noteikumiem Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" un tiek turpināta saskaņā ar MK noteikumiem Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi un Latvijas Republikas (turpmāk LR) likumu Teritorijas attīstību plānošanas likumu ( ). Varakļānu novada teritorijas plānojums izstrādāts ņemot vērā: Varakļānu pilsētas, Murmastienes un Varakļānu pagastu attīstības programmas un teritorijas plānojumus, kas ir pamats vienota Varakļānu novada teritorijas plānojuma izstrādāšanai; Valsts institūciju un pašvaldību plānošanas dokumentus, kuri attiecas uz plānojamo teritoriju; Valsts institūciju iesniegtos nosacījumus un citu iestāžu informāciju teritorijas plānojuma izstrādei; Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, nacionālās programmas un nozaru attīstības plānus; Pašvaldību, kuras robežojas ar Varakļānu novadu, teritorijas plānojumus un attīstības programmas; Īīpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju, kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānu; Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānus. Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas izstrādājot detālplānojumus, uzsākot jebkura zemes gabala sadalīšanu, apvienošanu, transformāciju, robežu pārdalīšanu, zemes dzīļu izmantošanu, kā arī būvniecību, inženierkomunikācijas teritoriju labiekārtošanu un citu saimniecisko darbību veikšanu pilsētas teritorijā. 5

6 1. TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES PAMATOJUMS Varakļānu novada teritorijas plānojums gada izstrādāts gadā, Varakļānu novada pašvaldībai sadarbojoties uzņēmumu SIA GEO Consultants un SIA Nagla IF, pamatojoties uz noslēgto līgumu. Plānojuma izstrāde notiek atbilstoši likuma Teritorijas plānošanas likums ( ) un MK noteikumu Nr ( Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi prasībām un novada domes apstiprinātajam Darba uzdevumam. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā gada 1. jūlijā ir izveidots Varakļānu novads, kura administratīvā teritorijā ietilpst Varakļānu pilsēta, Varakļānu un Murmastienes pagasti. Novadam uz doto brīdi nav vienota teritorijas plānojuma, bet ir plānojums, kas sastāv no pār apstiprinātajiem Varakļānu pilsētu, Varakļānu un Murmastienes pagastu teritoriju plānojumiem un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kas apgrūtina gūt vienotu priekšstatu par visu novada teritoriju. Jauna Varakļānu novada teritorijas plānojuma izstrāde nepieciešama, lai, saistībā ar teritoriālo reformu, teritorijas plānojums veidotu vienotu priekšstatu par visu novada administratīvo teritoriju, kā arī aktualizēt notiekošās izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz teritoriju atļauto (plānoto) izmantošanu. Varakļānu novada teritorijas plānojums, saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu, ir Varakļānu novada ilgtermiņa plānošanas dokuments ar 12 gadu perspektīvu. Tajā rakstiski un grafiski ir parādītas novada administratīvās teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta novada teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī tiks detalizētas likumā noteiktās plānošanas līmeņu prasības. Likuma Par pašvaldībām 14.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais (Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktā kārtībā ir pienākums: 1) izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību). Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 1. un 2.punktā noteiktais (Vietējā pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas: 1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu; 2) apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus). Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi. Faktors, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu izveidota jauna administratīvi teritoriālā vienība Varakļānu novads. Šobrīd Varakļānu novadā vadās pēc spēkā esošajiem pagastu teritorijas plānojumiem, kas apstiprināti ar novada domes saistošajiem noteikumiem domes sēdē gadā 23. septembrī (Sēdes protokola izraksts Nr.10., 19. ). Varakļānu novada dome Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība aktivitātes Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana ietvaros ir saņēmusi atbalstu projektam Varakļānu novada attīstības plānošanas 6

7 kapacitātes paaugstināšana, starp Varakļānu novada domes un Eiropas Sociālā fonda sadarbības iestādi -Valsts reģionālās attīstības aģentūru noslēgta vienošanās Nr.1DP/ /10/APIA/VRAA/084.par finansējuma piešķiršanu un izlietošanu ESF projekta Varakļānu novada attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana īstenošanai. Varakļānu novada domes 2011.gada 28.februāra lēmumu nr. 2.2.,,Par Varakļānu novada teritorijas plānojuma gadam izstrādes uzsākšanu" 1.1. Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis un uzdevumi Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir radīt pamatu ilgstošai, stabilai Varakļānu novada pašvaldības ekonomiskai attīstībai, nodrošināt atbilstošu dzīves līmeni, izmantojot pašvaldībā esošos resursus, ievērojot tradīcijas, apzinot kultūrvēsturisko mantojumu un veicinot tā saglabāšanu, paredzot teritorijas racionālu izmantošanu un reglamentējot būvniecības kārtību tajā, sabalansējot privātīpašnieku un sabiedrības intereses. Teritorijas plānojuma izstrādes mērķi ir noteikt vispiemērotāko Varakļānu novada teritorijas izmantošanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības un pašvaldības, vietējo iedzīvotāju, zemes īpašnieku un lietotāju intereses, lai: - veidotu pievilcīgu dzīves un uzņēmējdarbības vidi Varakļānu novadā; - saglabātu kultūras vērtības; - saglabātu dabas resursus; - saglabātu bioloģisko daudzveidību un citas dabas vērtības. izmantot Varaklānu pilsētas priekšrocības, tādas kā draugu un paziņu, veikalu, servisa iestāžu, darba vietu, utt.- tuvumu. Teritorijas plānojuma uzdevumi saskaņā ar iepirkuma darba uzdevumu: veikt spēkā esošo Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas teritorijas plānojumu analīzi un izveidot pārskatu par esošo situāciju, ietverot priekšlikumus jaunas ilgtermiņa plānošanas koncepcijas izstrādei, nepieciešamības gadījumā precizēt ciemu robežas; izvērtēt apdzīvojuma struktūras attīstību (izvērtējot esošo un potenciālo pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem un pamatojot ar iedzīvotāju skaita prognozi); izvērtēt zemes gabalu īpašnieku priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām, ierosinājumiem; izstrādāt vienotus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, definējot apbūves kritērijus un nosakot apbūves attīstības struktūru, radītājus un ierobežojumus; precizēt īpaši aizsargājamo teritoriju robežas; sadarbībā ar Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novadu apvienoto Būvvaldi noteikt vidi degradējošos objektus un prasības to uzturēšanai un sakārtošanai; analizēt esošo zemes lietojuma struktūru un apbūves teritorijas, ņemot vērā ierobežojumus, ko teritoriju attīstībai nosaka nelabvēlīgi inženierģeoloģiskie apstākļi, teritoriju applūšanas risks, aizsargājamie dabas objekti, vērtīgās 7

8 lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās teritorijas, aizsargjoslas, kā arī teritoriju sasniedzamība un apgādes iespējas ar inženierkomunikācijām; Teritorijas plānojuma uzdevumi: Izvērtēt novada teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus; Radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai; Analizēt esošās apbūves teritorijas un, ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka inženierģeoloģiskie apstākļi, aizsargājamie dabas objekti, aizsargjoslas un teritoriju apgādes iespējas ar inženierkomunikācijām, izstrādāt priekšlikumus apbūves, ražošanas un noliktavu, darījumu iestāžu, sabiedrisko objektu izvietojumam un attīstībai; Izvērtēt visu atļauto zemes izmantošanas veidu apbūves teritorijas, lai veicinātu novada ekonomisko attīstību; Noteikt sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūves teritorijas, apvienojot sabiedriskās nozīmes apbūves teritorijas un darījumu iestāžu apbūves teritorijas; Noteikt perspektīvās rūpniecības un darījumu iestāžu teritorijas, savrupmāju un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonas; Pārskatīt derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Paredzēt teritorijas inženierbūvju un objektu izvietošanai; Veicināt optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu un pakalpojumu pieejamību; Saglabāt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko un bioloģisko daudzveidību; Radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei; Iekļauties visu līmeņu teritorijas plānošanas pasākumos; Attīstīt racionālu un ilglaicīgi noturīgu apbūves struktūru; Piemērot un attīstīt tehnisko infrastruktūru, ņemot vērā vides situāciju un dabisko apriti; Radīt daudzpusīgu un dzīvotspējīgu ikdienas vidi; Novērst vietējo ūdens teču iespējamo piesārņojumu; Saglabāt teritorijas ar dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām; Uzlabot vietējo iedzīvotāju ietekmi; Konsolidēt izmantošnas un apbūves noteikumus Plānojuma izstrādē izmantotie dokumenti Izstrādājot Varakļānu novada teritorijas plānojumu, izvērtēta un ņemta vērā Varakļānu novada attīstības stratēģija un spēkā esošie Varakļānu un Murmastienes pagastu, Varakļānu pilsētu teritorijas plānojumi (pār apstiprināti ar Varakļānu novada domes lēmumu, protokols Nr. 9; 19, Varakļānu novada saistošie noteikumi Nr. 7).un attīstības programmas, spēkā esošie nacionālā, Vidzemes un vietējā līmeņa plānošanas dokumenti, robežojošo vietējo pašvaldību spēkā esošās attīstības programmas un teritorijas plānojumi, 8

9 MKN Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" un citi spēkā esošie LR likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti. Varakļānu novada teritorijas plānojuma izstrādei izmantota Latvijas Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādāta topogrāfiskā karte ar mēroga noteiktību 1:10 000, bet Varakļānu un Sedas pilsētām topogrāfiskā karti ar mēroga noteiktību 1: Teritorijas plānojuma izstrādes principi Teritorijas plānojuma izstrāde veikta, ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. pantā un Teritorijas plānošanas likuma 3. pantā noteiktos pamatprincipus Plānojuma izstrādes process Teritorijas plānojums veidots ar sabiedrības līdzdalību, ievērojot izteiktos Varakļānu novade iedzīvotāju, zemes īpašnieku un uzņēmēju ieteikumus un pastāvošās tiesības. Tāpat izstrādes procesā ņemti vērā institūciju un kaimiņu pašvaldību nosacījumi un ieteikumi, kas tika saņemti, pēc nosacījumu pieprasījuma, lai Varakļānu novade plānojums būtu saskaņots ar visu citu nozaru un līmeņu plānojumiem un attīstības programmām. Turpmākie teritorijas izmantošanas noteikumi un aprobežojumi ir noteikti, pamatojoties uz nacionālā un reģiona līmeņa attīstības programmām un plānojumiem, saņemtajiem nosacījumiem, kā arī sabiedrības ieteikumiem un pausto viedokli. Teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas process organizēts pamatojoties uz MKN Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi noteikto sabiedriskās apspriešanas organizēšanas kārtību. Atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem Varakļānu novada iedzīvotāji tika iesaistīti teritorijas plānojuma procesā. Uzsākot darbu pie plānojuma izstrādes, tika pieņemti priekšlikumi, ieteikumi un veikta to apkopošana. Aktuālo informāciju par plānojuma izstrādes gaitu publicēja laikrakstos Varakļōnīts un Latvijas Vēstnesis. Paziņojumus par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu un sabiedriskās apspriešanas pasākumu organizēšanu un priekšlikumu iesniegšanas kārtību tika ievietoti laikrakstos Varakļōnīts un Latvijas Vēstnesis. Saskaņā ar Varakļānu novada domes 2011.gada 28.februāra lēmumu nr. 2.2.,,Par Varakļānu novada teritorijas plānojuma gadam izstrādes uzsākšanu" uzsākta Varakļānu novada teritorijas plānojuma gadam sagatavošana. Interesentiem bija iespēja 6 nedēļas no sludinājuma publikācijas dienas sniegt savus priekšlikumus un visi nekustamā īpašuma īpašnieki saņēma paziņojumus par izstrādes uzsākšanu un 1. redakcijas apspriešanu Teritorijas plānojuma sastāvs Varakļānu novada teritorijas plānojums sastāv no paskaidrojuma raksta, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, grafiskās daļas un pārskata par plānojuma izstrādi. Paskaidrojuma rakstā ietverts Varakļānu novada teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumu pamatojums.. Varakļānu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa sagatavota digitāli (ar Auto CAD programmas palīdzību) uz Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras izsniegtās Varakļānu novada teritorijas topogrāfiskās kartes pamatnes mērogā 1 : un Varakļānu pilsētas topogrāfiskās kartes pamatnes mērogā 1:5000, kas sagatavota atbilstoši valstī vienotās topogrāfiskās kartes specifikācijai, 9

10 piesaistīta koordinātu sistēmai LKS 92, ietverot Valsts zemes dienesta izsniegto kadastra informāciju. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi 25. punktu: 25. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas: paskaidrojuma raksts; grafiskā daļa; teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; pārskats par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. kā arī Vides pārskats Varakļānu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi pieejama atsevišķā sējumā un satur nosacījumus un aprobežojumus Varakļānu novada teritorijas turpmākajai izmantošanai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi jāskata kopā ar plānotās (atļautās) izmantošanas karti. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksts Saskaņā ar MKN Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi 26. punktu: 26. Paskaidrojuma rakstā ietilpst vismaz šāda informācija: teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikumi; teritorijas attīstības mērķi un virzieni; vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana definēta, ņemot vērā: Esošo teritorijas izmantošanu (zemes lietojuma veidu, līdzšinējo izmantošanu); Valsts mēroga nozaru attīstības dokumentos, Vidzemes reģiona plānošanas dokumentos definētos nosacījumus; Sociāli ekonomisko situāciju Varakļānu novada un apkārtējās teritorijās (īpaši Viļānu, Madonas un Riebiņu novados), reģiona un valsts mēroga attīstības tendences; Normatīvo aktu prasības un valsts institūciju izsniegtos nosacījumus Varakļānu pilsētas teritorijas plānojumam; Zemes īpašnieku, Varakļānu novada iedzīvotāju, Varakļānu novada pašvaldības redzējumu par teritorijas turpmāko izmantošanu. Grafiskā daļa Saskaņā ar MKN Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi 27. punktu grafiskajā daļā ietilpst: Karšu saraksts. 1. Varakļānu novada topogrāfija. M 1: Varakļānu pilsētas topogrāfija. M 1: Pašreizējās situācija. 3. Varakļānu novada pašreizēja situācija. M 1: Varakļānu pilsētas un Kokaru ciema pašreizēja situācija. M 1: Murmastienes un Stirnienes ciemu plānotā (atļautā) izmantošana. M 1: Plānota un atļauta izmantošana. 6. Varakļānu novada plānotā (atļautā) izmantošana. M 1:

11 7. Varakļānu pilsēta un Kokaru ciema plānotā (atļautā) izmantošana. M 1: Murmastienes un Stirnienes ciemu plānotā (atļautā) izmantošana. M 1: Tematiskas kartes. 9. Varakļānu pilsēta inženieru komunikācijas. M 1: Varakļānu novada apdzīvojuma un ceļu karte. M 1: Varakļānu novada īpašu aizsargājamas teritorijas karte. M 1: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saskaņā ar MKN Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi 28. punktu. Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi Saskaņā ar MKN Nr "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi 29. punktu. Varakļānu novada teritorijas plānojums pamatojas uz Varakļānu novada attīstības programmu gadam. 2. VARAKĻĀNU NOVADA TELPISKĀ ATTĪSTĪBA Izstrādātais Varakļānu novada teritorijas plānojumu, tas dos būtisku ieguldījumu novada teritorijas sabalansētā attīstībā, kas nodrošinās tā ilgtspējīgu attīstību, veicinās iedzīvotāju labklājību un vides uzlabošanu. Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt teritorijas atpazīstamību un paaugstināt interesi par teritoriju esošo un potenciālo uzņēmēju acīs, veicināt teritorijas attīstību un veidot pievilcīgu investīciju vidi, kā arī nodrošināt pakalpojumu pieejamību un kvalitatīvu dzīves vidi iedzīvotājiem. 2.1.Attīstības priekšnoteikumi Varakļānu novada attīstībai ir sekojoši priekšnoteikumi: 1) Atrašanās tiešā Jēkabpils- Rēzekne-Ludza- Terehova autoceļa tuvumā: tirdzniecības attīstība; pakalpojumu attīstība; lauksaimniecības zemju resursi; Teiču dabas rezervāts un citas aizsargājamās dabas teritorijās; tūrisma attīstība. 2) mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, videi draudzīgas uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstība, ieviešot jaunās tehnoloģijas un inovācijas. 3) cilvēkresursu attīstība, kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības pakalpojumu nodrošināšana. 4) produkcijas noieta tirgus. 5) sabiedriskie pasažieru pārvadājumi, pieejamību, ērta nokļūšana ar autobusu satiksmi, kājām, automašīnu. 6) blakus esošo novadu intereses. 7) Varakļānu pilsētas teritorijā tirdzniecības, pakalpojumu, kultūras un izglītības, kā arī ražošanas uzņēmumu izvietojums, potenciālā individuālā apbūve. 8) Izglītības, atpūtas un sporta pakalpojumi un to nodrošinošie objekti; 9) pakalpojuma centrs Varakļānu pilsēta, pieejami pakalpojumi pagastos; 11

12 10) dabas, pilsētvides, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, atpūtas un sporta iespēju pilnveidošana. 11) droša un pievilcīga dzīves vides kvalitāte; 12) attīstītas ražošanas teritorijas; 13) novada nozīmīgākie resursi: lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži, 14) labvēlīgi apstākļi medību saimniecības, bioloģiskas lauksaimniecības tai skaitā ogu un dārzeņu audzēšanai, netradicionālās lauksaimniecības nozares attīstībai un plašas iespējas ievākt meža veltes u.c.; 15) esošo ēku un būvju resursi; 16) pakalpojumi, kas vērsti uz novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos; 17) Varakļānu novada atpazīstamība. Jomas Novada Vērtības Varakļānu novada vērtības un resursi Cilvēkresursi (aktīvi jaunieši) Cilvēkresursi (stipri, strādīgi, pacietīgi, izturīgi) Cilvēkresursi (iedzīvotāju skaita sarukums) Cilvēkresursi (stipras ģimenes) Cilvēkresursi (personīgā saskarsme, viens otru labi pazīst) Cilvēkresursi (izglītības kvalitāte) Cilvēkresursi (interešu izglītība) Atvērtas, draudzīgas nevalstiskās organizācijas Sakopta vide un lauku sētas (senas tradīcijas) Lauksaimniecība (liels nodarbināto skaits) Lauksaimniecība (daudzveidīga ražošanas struktūra) Lauksaimniecība (piena ražošana un lopkopība) Nodarbinātība (iespējas strādāt novadā) Lielu infrastruktūras projektu īstenošana (ēku siltināšana) Tūrisma potenciāls (pils, muzejs, TIC, viesnīca) Labas un senas tradīcijas dažādu pasākumu organizēšanā 3-1.tabula Novads un kaimiņu novadi Senas amatnieku tradīcijas Laba izglītības un veselības aprūpes infrastruktūra Novads Vidzemes reģionā Novads Latvijā Novada atpazīstamība (ievērojami cilvēki) Nozīmīgi kultūrvēsturiskie objekti (pils, baznīcas) Tīra latgaliešu valoda (pēc pašnovērtējuma) Atrašanās pie valsts galvenā autoceļa Lauksaimniecība (bioloģiskās lauksaimniecības) Izdevīgs novietojums (Vidzemes / Latgales pierobeža, autoceļa tuvums, labi sasniedzamas tuvākās pilsētas) Teiču dabas rezervāts, citas dabas vērtības Novads Eiropā Novada attīstība balstās uz vērtībām, kas tiek atzītas par pamatu, uz kura jābalstās turpmākai darbībai, un kas maksimāli efektīvi jāveicina un jāizmanto. Novada resursi sadalīti atbilstoši telpiskai dimensijai: novada, kaimiņu teritorijas, Vidzeme, Latvija, Eiropa un starptautiski. Ja vērtība un resurss ir vērtība plašākā telpiskā dimensijā, piemēram, Vidzeme vai Latvija, tad tā ir arī vērtība vai resurss šaurākā telpiskā dimensijā: kaimiņu teritorijas vai novads. 12

13 2.2. SVID analīze Stiprās puses SOCIĀLĀ VIDE Vērt. 3 vispārējās izglītības iestādes, mūzikas un mākslas skola, pirmskolas izglītības iestāde Laba izglītība, stipras ģimenes 3 Mūžizglītības iespējas 1 Laba infrastruktūra, speciālisti 2x 2 Veselības diagnostikas pamatpakalpojumi, ģimenes ārsti 1 Sociālo pakalpojumu pieejamība 2 Pirmskolas izglītības iestāžu vecāku un pedagogu sadarbība Izglītības iespējas novadā 4 EKONOMISKĀ VIDE Smilts un grants karjeri, kūdra 2x Finansu piesaiste - projekti 3 Labs ģeogrāfiskais stāvoklis 2x 8 Ceļu infrastruktūra 1 Eiropas ceļš, uzņēmēji 2 PĀRVALDE Pašvaldības īpašumi 2 Pārvaldes infrastruktūra un funkcijas Projektu izstrāde un finansu piesaiste 2x 5 Pieejama 1 Labi speciālisti Sadarbība un sadraudzība, kultūrvēsturiskais mantojums, finanšu piesaiste 5 Mazs novads 2x 2 Sadarbība un sadraudzība 3x Realizētie ūdenssaimniecības projekti Varakļānos, Murmastienē 1 DZĪVES UN DABAS VIDE Mūžizglītības iespējas, pašdarbības kolektīvi, dažādu prasmju izpaušana 4 Apmeklē kvalitatīvus un populārus pasākumus 2 Veselības aprūpes centrs Vēsturiskie pieminekļi 2 Sakārtota vide, nepiesārņota, ekoloģiska 3x 3 Teiču rezervāts, sakopta pilsēta un Murmastiene 5 Kultūras un aktīvās atpūtas vietas rezervāts, muižas, tūrisms 2 SVID analīze noteikta darba grupās. 13

14 Vājās puses SOCIĀLĀ VIDE Iedzīvotāju skaita samazināšanās 2x Darbinieku trūkums Cilvēkresursu samazināšanās novadā, maz izglītotu speciālistu, maz jauniešu, vāja medicīniskā aprūpe Salīdzinoši liels bezdarbs 2x Mazs iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā 2x Vientuļo veco cilvēku skaita palielināšanās, pansionāru īpatsvara palielināšanās 2x Grūti piesaistīt speciālistus, jo darbs nav uz pilnu slodzi Zemi demogrāfiskie rādītāji; maza dzimstība, liela mirstība 2x Darba spējīgo cilvēku aizbraukšana uz citām valstīm Nemotivētu jauniešu skaita pieaugums Nav mācību saimniecības skolēniem (lauciņi) Liels trūcīgo ģimeņu skaits novadā Pēc ilgstoša bezdarba nespēja iekļauties darba tirgū EKONOMISKĀ VIDE Mazs darba vietu skaits 2x Mazjaudīgs, dārgs internets lauku teritorijās Nepietiekams valsts finansējums medicīnas aprūpei lauku teritorijās Pilsētas un lauku infrastruktūra Kvalitatīvu darba resursu trūkums Kanalizācija Eiropas projektu ietvaros bieži nav paredzēts piedalīties mazajām pašvaldībām PĀRVALDE Novada pašvaldības darbiniekiem mazas algas (vienas no mazākajām Latvijā) 2x Mazs budžets, nav e-pārvaldes, tālu reģionālie centri 3x Rīkot novadā reģiona apmācības Objektu nepieejamība ar īpašām vajadzībām 3x Varētu lielāku pašvaldības iestāžu budžetu Nav cilvēka kas labi pārvaldītu svešvalodas Pirmskolas iestādei piesaistīt speciālistus psihologs, sociālais pedagogs Vēsturisko ciemu nosaukumu likvidēšana DZĪVES UN DABAS VIDE Sporta un atpūtas aktivitāšu iespējas kā pieaugušiem tā bērniem 2x Kultūrvēsturiskie objekti nav restaurēti, publisku atpūtas vietu trūkums un sliktais stāvoklis Tālu reģionālais centrs Daudzi sabrukuši, neizmantoti objekti (fermas, linu fabrika u.c.) Pirmskolas bērniem nepieciešams baseins vasaras norūdīšanās procesam Veloceliņu infrastruktūras trūkums pilsētā un līdz Stirnienei Nav ātrās medicīniskās palīdzības Nav publiskās peldvietas Autoosta Trūkst skaistas vietvārdu norādes Nav vienoti informācijas stendi Vēlme pēc aktīvas atpūtas, bet pasākumus neapmeklē Ieejas maksa kultūras pasākumos iemesls lai neapmeklētu 14

15 Draudi Iespējas SOCIĀLĀ VIDE Vērt. SOCIĀLĀ VIDE Vērt. Darba vietu nepietiekamība 5 Veidot ekskluzīvāku sociālo pakalpojumu 3 pansionātu Vientuļo cilvēku skaita palielināšanās Sociālo pakalpojumu paaugstināšana 2 Jauniešu izbraukšana no novada un valsts 6 Izveidot un labiekārtot dzīvošanas iespējas vasarā Nav pietiekoši nodrošināta ātrās 2 Maznodrošinātajiem piedāvāt saražot sev 3 palīdzības pakalpojumi pārtiku Medicīnas aprūpes pakalpojumu 3 Sadarbība ar Šveices baltiešu komiteju, 1 izmaksu pieaugums citām emigrācijas organizācijām Pensijas vecuma palielināšana, mazas 6 Veidot aptaujas iedzīvotāju vidū par 2 pensijas iedzīvotāju vajadzībām Iedzīvotāju skaita samazināšanās 9 EKONOMISKĀ VIDE Valsts var pārtraukt finansu līgumus 2 Labi sakārtotas ēkas, kurām jāpiedomā 1 ar veselības aprūpes centru (valsts politika) labs ekonomisks pielietojums Pabalstu sistēma degradē cilvēkus 6 Eiropas mēroga muižas ansamblis 2 EKONOMISKĀ VIDE Pašvaldības īpašumu nomas iespējas 2 Lielai daļai darbspējīgo nav intereses 2 Lauksaimniekiem iespēja nodarbināt bērnus 1 mainīt dzīvi Zudušas cilvēku darba iemaņas 2 Dzelzceļš un Eiropas lielceļš 3 Energoresursu sadārdzināšanās 6 Peldvietas 1 PĀRVALDE Teritorijas un infrastruktūras plānojums 3 Finansējuma kapacitātes 8 PĀRVALDE nepietiekamība Reģionālās reformas, naudas 4 Gudri deputāti, Eiropas mēroga projektu 3 trūkums, valsts likumu maiņa iespējas DZĪVES UN DABAS VIDE Sadarbība starp pašvaldības iestādēm 2 Bojātas meliorācijas sistēmas, applūst 2 Sadarbības iespējas kultūras un tūrisma 7 parka teritorija un ganību iela jomā Vētras, ekoloģiskās katastrofas 2 Veidot aptaujas iedzīvotāju vidū par 2 (tuvumā dzelzceļš), plūdi iedzīvotāju vajadzībām Imigranti Eiropas Savienības līdzekļu piesaiste 4 Kultūru sajaukums 1 Atbalstīt NVO 7 DZĪVES UN DABAS VIDE Bīskapa B. Sloskāna svētvieta Stirnienē, sadarbība ar Vatikānu Izveidot atsevišķu sporta pasākumu plānu 2 katram gadam Labs ģeogrāfiskais stāvoklis 3 Attīstīt tūrismu 5 Sadarbības iespējas kultūras un tūrisma 7 jomā 2 15

16 2.3. Varakļānu novada attīstības vīzija Varakļānu novadā iedzīvotājiem nodrošinātas darba iespējas un pietiekami ienākumi, lai izmantotu nepieciešamos un piedāvātos pakalpojumus novadā, atpūstos un nodrošinātu ģimeni un izbaudītu vecumdienas. Izmantojot novada ģeogrāfisko novietojumu pie valsts galvenā autoceļa un dzelzceļa infrastruktūras pieejamību, ir nodrošināti pakalpojumi tranzīta autotransportam un tūristiem, notiek rūpnieciskā attīstība. Varakļānu novada centrs ir Varakļānu pilsēta, kas nodrošina pakalpojumus Varakļānu novada un kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Novada iedzīvotāji veido stipras ģimenes, kurās aug daudz bērni, un turpina zemnieku dzimtu, latgaliešu valodas un kristīgās tradīcijas. Atsaucīgiem un laipniem novada iedzīvotājiem pieejami kvalitatīvi kultūras, atpūtas, izglītības un medicīnas pakalpojumi un infrastruktūra. Kvalitatīva sociālā infrastruktūra un pakalpojumi nodrošina patīkamas vecumdienas. Pašvaldība realizē uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus un nodrošina kvalitatīvu novada centra sasniedzamību. Varakļānu novads ir dabas vidi saudzējošs un zaļš novads, atpazīstams ar spēcīgām zemnieku dzimtām, bioloģisko lauksaimniecību un lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumiem. Kultūrvēsturiski bagāts un Latvijā atpazīstams Varakļānu novads tūristiem un novada iedzīvotājiem pieejami sakārtoti interesanti nozīmīgi dabas un vēstures objekti, veloceliņi, peldvieta, dabas takas, novada zemnieku un amatnieku zaļais tirgus un interesanti tradicionāli novada pasākumi. Jauniešiem novadā ir kvalitatīvas izglītības, interesantas ārpusskolas nodarbības un izklaides iespējas. Patriotiskā audzināšana veicina jauniešu atgriešanos novadā pēc profesijas iegūšanas. Pateicoties, dabiskiem apstākļiem un plānveida būvniecībai pilsētā funkcionāli nodalītas ražošanas, atpūtas (tūrisma) un dzīves telpas. 16

17 1. PLĀNOŠANAS KONTEKSTS 3.1. Nacionālais līmenis Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. 1.attēls. Varakļānu novads Latvijas nākotnes telpiskajā struktūrā 1 Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz gadam prioritātes Telpiskās attīstības perspektīva (6) ietvaru, Varakļānu novads ir viena no teritorijām lauku attīstības telpā, kas atrodas nacionālas attīstības centru Rēzekne un Jēkabpils un reģionālas nozīmes centra Madona trīsstūra vidū Novada DA daļu šķērso starptautiskas nozīmes transporta koridors Varšava Viļņa Sanktpēterburga, Z daļā transporta koridors Rīga Maskava. 1 Latvija

18 Nacionālajā attīstības plānā ir apskatīta dabas un enerģētisko resursu ilgtspējīga un efektīva izmantošana un dotas vadlīnijas šai ilgtspējīgajai attīstībai. Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais mērķis un prioritātes: Izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai Izglītots un radošs cilvēks Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība Zinātnes un pētniecības attīstība Izvirzītais mērķis ir ilgtermiņa izvēle, jo turpmākajos septiņos gados NAP darbības laikā - ir jāpanāk lūzums izglītībā, zinātnē un ražošanā, lai veidotos stabils intelektuālais un materiālais pamats cilvēku dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam Latvijā. Reģionālās politikas uzdevums ir veicināt visas valsts teritorijas līdzsvarotu un policentrisku attīstību, lai Latvija būtu pievilcīga telpa darbam, dzīvei un atpūtai ne tikai šai, bet arī nākamajām paaudzēm. Nacionālajā attīstības plānā sniegtas vadlīnijas infrastruktūras attīstīšanā un modernizācijā. Policentriska attīstība - iespēja reģioniem Policentriska attīstība, veidojot pilsētu tīklu, rada priekšnosacījumus līdzsvarotas valsts attīstībai. Pilsētām jākļūst par nozīmīgu katra reģiona un visas valsts attīstības virzītājspēku, kuru potenciālu un perspektīvo attīstības virzienu nosaka reģiona telpiskās plānošanas procesā, sadarbojoties valsts institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai. Pilsētu tīklu radīšana un nostiprināšana palielina šo pilsētu savstarpējās papildināšanas spēju un ir efektīvs instruments līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo sinerģiju izmantošanai. Risināmie uzdevumi: 1) nodrošināt vienotas attīstības plānošanas sistēmas izveidošanu valstī, lai panāktu vertikālo un horizontālo sadarbību visos plānošanas līmeņos, pamatojoties uz regulāru valsts attīstības analīzi un paredzot iespēju nepieciešamības gadījumā koriģēt nozaru attīstības plānus atbilstoši reģionu līdzsvarotas attīstības vajadzībām; 2) izstrādāt un īstenot teritoriāli diferencētus reģionālās attīstības atbalsta instrumentus, nodrošināt to savstarpējo papildinātību, veidojot labvēlīgus priekšnosacījumus (sakārtota infrastruktūra, uzņēmējdarbību veicinošo un tās uzsākšanu atvieglojošo īpašo pasākumu un pakalpojumu esamība u.c.) tautsaimniecības attīstībai; 3) stiprināt reģionu kapacitāti plānošanas jomā, nodrošinot reģionos gan materiāli tehnisko bāzi, gan cilvēkresursus; 4) sekmēt pilsētu lauku sadarbības veidošanos, radot jaunas un nostiprinot esošas funkcionālās saites starp pilsētu un lauku teritorijām; 5) akcentēt un iekļaut teritoriālajā plānošanā reģiona un lokālās kultūrvides savdabību un kvalitāti kā ilgtspējīgas teritoriju attīstības un konkurētspējas nosacījumu. Dažādot un pastiprināt kultūrvēsturiskā mantojuma un laikmetīgās kultūrvides sociālekonomisko ietekmi; 6) PPP principa plaša izmantošana reģionu attīstības nodrošināšanai. 18

19 3.2. Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes reģionam ir izstrādāti vairāki plānošanas dokumenti, kuru vadlīnijas jādetalizē Varakļānu novada teritorijas plānojumā. Analizējot Varakļānu novada teritoriju Vidzemes reģiona kontekstā, galvenie secinājumi : Varakļānu novads atrodas Vidzemes plānošanas reģiona pašā nomalē; Varakļānu novada attīstība cieši saistīta ar valsts nozīmes autoceļu Rīga- Jēkabpils- Rēzekne- Terehova; Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāns prognozē, ka pilsētu loma pieaugs, jo tās būs reģiona ekonomiskās attīstības galvenie centri un mezglu punkti. Uzlabosies pilsētvides kvalitāte mājoklis, pakalpojumi, labiekārtojums, palielināsies darba vietu skaits un pieaugs iedzīvotāju labklājība. Pilsētām būs svarīga loma lauku infrastruktūras izveidē, uzņēmējdarbības atbalstīšanā, tās būs apkārtējo lauku teritoriju ekonomiskie un intelektuālie centri, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, dažādotu ražošanu un savstarpēju sadarbību un partnerību. Vidzemes pilsētu teritorijas ir samērā mazas, un lai tās stiprinātu, telpiskās struktūras plāns izvirza mērķi izstrādāt telpiskās attīstības stratēģiju pilsētām kopā ar to tuvāko apkārtniurbanizētajām teritorijām ap tām. 2.attēls. Varakļānu novads iekļaujas Madonas vēlamās rūpniecības attīstības virzienā * * Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls 19

20 Ir jāveido kopīga politika par: mājokļiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un objektiem, velosipēdu celiņu tīklu starp lauku apdzīvotajām vietām un pilsētu, inženiertehnisko komunikāciju izmatošanu, pašvaldības pakalpojumu pieejamību, vispārēju pilsētvides kvalitātes paaugstināšanu, neizmantoto teritoriju un ēku izmantošanu, zaļo zonu saglabāšanu un rekreācijas teritoriju veidošanu. Apdzīvojuma struktūra ir būtiska ekonomiskajai attīstībai un ražošanas attīstībai, jo tā nodrošina ar darbaspēku, energoresursiem, infrastruktūru un inženierkomunikācijām, kā arī pieeju dažādiem izglītības, finansu un administratīvajiem pakalpojumiem. Reģionālā līmenī teritorijas plānojums paredz ražošanas un tirdzniecības teritorijas vidējiem un lieliem uzņēmumiem, ar strādājošo skaitu virs 50 darbiniekiem. 3.attēls. Varakļānu novada saistība ar apdzīvotu vietu centriem* * Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls 20

21 Reģiona ekoloģiskās struktūras balsts ir fiziski ģeogrāfiskā sistēma, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus lauksaimniecības, mežsaimniecības, ainavas un apdzīvojuma funkcionēšanai. Tādēļ ir svarīgi saglabāt fiziskās sistēmas elementus- augsni, reljefu, upes, mitrājus, mežus un citus resursus arī nākamajām paaudzēm. Reģiona mērķis ir saglabāt vizuāli izteiksmīgās un savdabīgās ainavas, kas veido reģiona identitāti. Autoceļš A12 Rīga Jēkabpils - Rēzekne ir noteikts kā nacionālas nozīmes centru savienojums. Nacionālas nozīmes ceļi savieno nacionāla līmeņa centrus Latvijā un ārvalstīs. 4.attēls. Varakļānu novada saistība ar sabiedriskā transporta struktūru* * Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls Izvirzītās prasības Uzturēt augstu satiksmes drošības līmeni atvērtajā telpā un apdzīvotās vietās. Nodrošināt optimālu transporta plūsmu un satiksmes apriti, kā arī paaugstināt kustības ātrumu nacionālas un starpreģionālas nozīmes autoceļiem, Samazināt iespējamos transporta konfliktu punktus ar citas nozīmes transportu (lauksaimniecības transporta līdzekļi, divriteņiem, lēnu smago kravas transportu, dzelzceļa pārbrauktuvēm), kā arī pilsētu un ciemu teritoriju šķērsošanu, Nacionāla un reģionāla līmeņa ceļu krustojumus pārveide ar apļveida vai divu līmeņu brauktuvēm. Reģiona prioritāšu izstrāde un noteikšana autoceļu rekonstrukcijai; 21

22 Lai nodrošinātu augstāku dzīves vides kvalitāti plānot, projektēt un izbūvēt apvedceļus, samazinot tranzīta plūsmu caur pilsētu centriem; Nodrošināt videi draudzīgu kravu pārvadājumu attīstību un uzlabot apstākļus bīstamo kravu pārvadāšanai; Uzlabot bīstamo kravu pārvadājumu kontroli un informācijas pieejamību un samazināt bīstamo kravu transporta intensitāti apdzīvojuma centros. Varakļānu novada saistība ar tūrisma attīstību* * Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls Reģionālas nozīmes ceļiem izvirzītās prasības ir: Nepieciešama ceļu seguma kvalitātes uzlabošana, melno segumu izbūve, taču reizē ar satiksmes drošības paaugstināšanu ir jāsaglabā ceļu ainavas identitāte, Ceļu tuvumā nepieciešama tūrisma infrastruktūras attīstība (stāvvietas, skatu vietas, takas, norādes, u.t.t.). Sabiedriskajā transportā svarīga savstarpēja reģionālas nozīmes centru tieša sasaiste (pamatā rītā vakarā, darba un izglītības pieejamībai). 22

23 Sabiedriskais transports vēlamās telpas struktūrā tiek skatīts saistībā ar apdzīvojuma struktūras sasniedzamību, funkcionalitātes uzlabošanu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu. 5.attēls. Varakļānu novada saistība ar veloceliņu attīstību* * Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls Tūrisma attīstības areāli reģiona vēlamās telpas struktūrā tiek skatīti kā dažāda veida tūrisma attīstībai nozīmīgas un piemērotas teritorijas. Tūrisma infrastruktūras pilnveidošana: augstas intensitātes tūrisma teritoriju sasaiste ar nacionālas un reģionālas nozīmes ceļu tīklu un sabiedriskā transporta mezgliem, pievedceļu un esošo tūrisma infrastruktūru uzlabošana, atpūtas un aktīvā tūrisma attīstībā jānodrošina saikne ar citām aktivitātēm (atpūtu pilsētās, sporta un kultūras pasākumiem, lauksaimniecību, mežsaimniecību, makšķerēšanu, medniecību), viesnīcu, kempingu, viesu māju u.t.t. izbūves atbalstīšana, 23

24 ekotūrisma infrastruktūras izveide, attīstība. attīstīt velotūrisma infrastruktūru, iekļauties Eiro Velo 11 maršrutā, izveidojot reģionālos atzarus, Tūrisma infrastruktūras izveide Lietišķie veloceļi paaugstina iedzīvotāju mobilitāti pilsētās un piepilsētu urbānajos areālos, nodrošinot pieejamību darba vietām, izglītības iestādēm un dažādu pakalpojumu saņemšanas vietām. Tūrisma veloceļi nodrošina vietējo un ārzemju velotūristu aktīvās atpūtas pieprasījumu, dodot iespēju iepazīt Vidzemes dabas un kultūrvēsturisko ainavu pievilcību un pieejamību atpūtas, tūrisma teritorijām un objektiem. Iedalījums: Eiropas nozīmes (Eiro Velo) veloceļi, Pilsētu un piepilsētu (lietišķie) veloceļi, -Tūrisma veloceļi: o satelītmaršruti Eiro Velo zonā o reģionālas nozīmes tūrisma attīstības koridoru teritorijā o rajonu un novadu tūrisma maršruti Velonomas un velosipēdu apkopes, remonta centri. Mērķis ir paaugstināt Vidzemes reģiona iedzīvotāju mobilitāti izveidojot veloceliņu tīklu, garantējot gājēju un velosipēdistu drošību un nodrošinot alternatīvas pārvietošanās iespējas. Uzlabot velosipēdistu un gājēju pārvietošanās drošību, lai sekmētu ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu: -Piepilsētu teritorijās uz valsts galvenajiem un reģionāliem autoceļiem nodalīt gājēju un velosipēdistu plūsmu, uzstādīt satiksmes organizēšanas tehniskos līdzekļus un gājēju pāreju apgaismojumu; -Rekonstruējot nacionālas un starpreģionālas nozīmes autoceļus, izveidot nodalītu gājēju un velosipēdistu kustības plūsmu; -Plānot veloceliņu izbūvi pilsētās gar maģistrālām ielām, ciemos gar tranzītceļiem. Paaugstināt un daudzveidot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas pilsētu urbānajos areālos: Izveidot veloceliņu tīklu riteņbraucējiem starp ciemiem, apdzīvotām vietām un pilsētām: o nacionālas, reģionālas nozīmes centru tiešā tuvumā (Valmiera, Cēsis, Madona, Gulbene, Alūksne, Smiltene, Valka); o starp novada nozīmes centriem Sedu un Strenčiem; Līgatni un Augšlīgatni; o novada nozīmes centru Rūjienas, Mazsalacas, Varakļānu, Raunas, Jaunpiebalgas apkārtnē; o starp vietējās nozīmes centriem Bērzauni un Sauleskalnu. Reklamēt velosipēdu izmantošanu, kā alternatīvu pārvietošanās iespēju, nokļūšanai uz darbu, izglītības iestādēm un pakalpojumu pieejamībai. Attīstīt velotūrisma infrastruktūru un iekļauties Eiro Velo 11 maršrutā : Veloceliņu plānošana un marķētu velomaršrutu izveidošana reģionālas nozīmes tūrisma attīstības teritorijās; Satelītmaršrutu attīstība Eiro velo 11 zonā; Kultūrvēsturisko un estētisko teritoriju un objektu kritēriji: 24

25 Pieejamība (norādes, drošība, sakari, u.t.t) Nozīmība (vēsturiskā vērtība, ietekme, stils u.t.t.) Pievilcība (kvalitāte, vide, u.t.t.) Pakalpojumi (ēdināšana, informācija, atpūta, tirdzniecība u.t.t.) Daudzveidīgas, skaistas ainavas, Tūrisma infrastruktūras esamība. Kultūrvēsturiskā, ekotūrisma un SPA tūrisma attīstība 6.attēls. Varakļāni apdzīvoto centru iedalījumā* * Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls Varakļānu pilsēta paredzēta kā novada nozīmes centrs Varakļānu novadu šķērso dzelzceļš, Pļaviņas Rēzekne Maskava, kas reģiona plānā skatīts kā stratēģiskas nozīmes pasažieru un kravu pārvadājumu dzelzceļš sk.8.attēlu. 25

26 7.attēls. Varakļānu novada saistībā ar dzelzceļa attīstību* * Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Varakļānu pilsēta atrodas dažādu interešu saskarsmes telpā. Gatavojot plānojumu, izvērtēta Vidzemes reģiona telpiskās struktūras plāna projekta II daļā Attīstības perspektīva un vadlīnijas atspoguļoto reģionālas nozīmes apdzīvojuma, infrastruktūras un atvērtās telpas telpiskās attīstības perspektīva, iekļaujot reģionālās vērtības un intereses: Valsts nozīmes autoceļu A 12 attīstība; Sabiedriskā transporta tīkla attīstība; Tūrisma attīstība; Eiro Velo 11 celiņa izveide. Atvērtās telpas attīstības jautājumos: Noteiktas tūrisma un atpūtas teritorijas, paredzot attiecīgās infrastruktūras attīstību (veloceliņi, informatīvās norādes, stāvvietas, takas, u.c. infrastruktūra). 26

27 3.3. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns Daugavas baseina apgabalam ir izstrādāts apsaimniekošanas plāns gadam, ar mērķi uzlabot baseinā esošos ūdensobjektu stāvokli un līdz gadam censties sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti visos baseina virszemes objektos. Tas ir reģionāla mēroga plānošanas dokuments ūdeņu aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanai. Apsaimniekošanas plānā noteikto pasākumu izpilde ir saistoša visām juridiskām un fiziskām personām baseina apgabalā. Sekojošā tabulā apkopota pamatinformācija par lielākajiem Varakļānu novada virszemes ūdensobjektiem. Ūdensobjekta (ŪO) nosaukums Meirānu kanāls Isliena LIELĀKIE VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTI VARAKĻĀNU NOVADĀ2 ŪO Kods D441 SP D439 Sateces baseins novadā Ekoloģis kā kvalitāte Riski Būtiski ietekmēts ŪO Plūdu apdraudēju ms Punktveida piesārņoju ma slodze 3-1. tabula. Izkliedētā Morfoloģisk piesārņoju ā slodze ma slodze 103,47 km 2 augsta 21,87 km 2 slikta Nereta D473 0,06 km 2 laba Ūša (Oša) D478 SP 1,04 km 2 laba Avots: Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns gadam Daugavas baseina apgabalā liela daļa virszemes ūdensteču ir regulētas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai padomju gados, lai iegūtu piemērotākas sausākas platības. Plāns sniedz rekomendācijas virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai Aiviekstes baseinā, kurā ietilpst arī Varakļānu novads. Līdz ar to plāns ievērots, izstrādājot Varakļānu novada teritorijas plānojumu. Saskaņā ar tabulu nozīmīgākās novada ūdensteces ir Meirānu kanāls, Malmuta, Isliena, Lisiņa un Teicija. Pārējās ūdensteces ir mazākas un to garums nepārsniedz 15 km, bet baseina laukums 50 km2. Novada teritorijā atrodas 10 ezeri. Visi ezeri robežojas ar Teiču purvu. Ezeru platība svārstās no 1,5 ha līdz 36,0 ha. Daži no ezeriem Tolkājas, Verteža un Aukas ir beznoteces. 3.4.Apkārtējās teritorijas Varakļānu novads robežojas ar Rēzeknes, Krustpils, Viļānu, Riebiņu, Krustpils un Madonas novadiem. Varakļānu novada teritorija plānojums izstrādāts ņemot vērā kaimiņu novadu teritoriju plānojumus. 2 Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns gadam 27

28 Galvenokārt uz novadu robežas noteiktā teritorija ir lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes, bet atsevišķās vietās tā sakrīt ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apvidiem (Lielais Pelečāres purvs, Teiču dabas rezervāts), Krustpils novada teritorijas plānojums apstiprināts ar Krustpils novada domes sēdes Nr. 9., 14.p lēmumu gada 16. septembrī. Novada teritorijas plānojums apvieno iepriekš izstrādātos pagastu teritorijas plānojumus. Varakļānu novads robežojas ar Krustpils novada Atašienes pagastu, tāpēc Varakļānu novada teritorijas izstrādē ir saistoši Atašienes pagasta teritorijas plānojums gadam. Novadu robeža šķērso valsts nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Lielais Pelečāres purvs. APKĀRTĒJO NOVADU PLĀNOŠANAS SITUĀCIJA 3-2. tabula Pašvaldība Teritorijas plānojums Kopējo interešu teritorijas Barkavas pagasta Mētraines pagasta Madonas novads Mētrienas pagasta teritorijas plānojums Barkavas pagasta Teritorijas Teiču dabas rezervāts IADT Natura 200 teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana Riebiņu novada Sīļukalna pagasts Nagļu pagasts Rēzeknes novads Dekšāres pagasts Viļānu novadā plānojums Ar gada 14. augusta sēdes lēmumu Nr. 9 (protokols Nr. 11) ir apstiprināts Riebiņu novada teritorijas plānojums gadam un izdoti saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Riebiņu novada teritorijas plānojumu gadam". 4 Rēzeknes novada pašvaldības gada 17. jūlija saistošie noteikumi Nr. 2 Par Rēzeknes novada teritorijas plānojumu Rēzeknes novada Nagļu pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Tiek izstrādāta Rēzeknes novada Teritorijas plānojuma gadam izstrāde 1. redakcija 5 Apstiprināta Rēzeknes novada attīstības programmas gadam Dekšāres pagasta Teritorijas plānojums IADT Natura 200 teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana IADT Natura 200 teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana Dekšāres pagasts atrodas tiešā Varakļānu pilsētas ietekmes teritorijā. Galvenie kopīgo interešu teritorijas un jautājumi ir: Varakļānu pilsētas rekreācijas 28

29 Pašvaldība Teritorijas plānojums Kopējo interešu teritorijas teritorijas Dekšāres pagastā, Iespējamās apbūves teritorijas un darba vietas. Dzelzceļa stacija Varakļāni Atašienes pagasts Krustpils novads Ar Krustpils novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2009/8 Par Krustpils novada teritorijas plānojumiem ( , prot. nr. 9, 14. p.) ir apstiprināts Krustpils novada teritorijas plānojums, kas sastāv no: Atašienes pagasta teritorijas plānojums Tiek izstrādāta novada plānojuma 1. redakcija 7 Novadu robeža šķērso valsts nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Lielais Pelelečāres purvs, Teiču dabas rezervāts Ar Rēzeknes novada Nagļu pagastu Varakļānu novada robežas nebūtiskā pavisam nelielā zonā. Ar Riebiņu novada Sīļukalna pagastu novadam ir robeža dienvidos daļēji gar Lielais Pelečāres purva robežu un dzelzceļu. Ar Madonas novada Mētraines un Barkavas pagastiem Varakļānu novads robežojas ziemeļos un ar Barkavas pagastu ir visgarākā robeža

30 4. VARAKĻĀNU NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS UN VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA 4.1. Vispārīgi dati VARAKĻĀNU NOVADA VISPĀRĪGI DATI 4-1. tabula Galvenie rādītāji Platība 279,3 km 2 Iedzīvotāju skaits 2012.g. sākumā Iedzīvotāju skaits tautas skaitīšanā 2011.g. 1.martā cilv cilv. Iedzīvotāju blīvums 2012.g. sākumā 13,7 cilv./km 2 Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējā piecgadē ( g.) Dabiskais pieaugums 2011.g. Ilgtermiņa migrācijas saldo 2010.g. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars 2012.g. sākumā IIN ieņēmumi pašvaldības budžetā uz 1 iedzīvotāju 2011.g. NĪN ieņēmumi pašvaldības budžetā uz 1 iedzīvotāju 2011.g. -6,8% -24 cilv. -2 cilv. 62,3% 155,2 LVL 20,0 LVL Bezdarba līmenis 2012.g. 31.jūnijā 11,5% Nozīmīgākie valsts galvenie autoceļi Nozīmīgākie reģionālie autoceļi Dzelzceļš Pašvaldības veidojošās teritorijas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Avots: Varakļānu novads A12 Jēkabpils Rēzekne Ludza Krievijas rob. P84 Madona - Varakļāni Rīga - Zilupe Murmastienes pagasts Varakļānu pagasts Varakļānu pilsētas Teiču dabas rezervāts Dabas liegums Lubānas mitrājs Dabas liegums Barkavas ozolu audze Dabas liegums Lielais Pelečāres purvs Varakļānu novada pašvaldība izveidojās apvienojoties Murmastienes, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētas pašvaldībām gada 1. jūlijā. Varakļānu novads atrodas Latvijas A daļā, Vidzemes plānošanas reģionā pie Latgales plānošanas reģiona robežas. Novada teritorija robežojas rietumos ar Atašienes pagastu Krustpils novadā, dienvidos ar Sīļukalna pagastu Riebiņu novadā, austrumos ar Viļānu 30

31 novada Dekšāres pagastu un ziemeļos ar Barkavas un Mētraines pagastiem Madonas novadā. Varakļānu pilsēta atrodas novada dienvidu daļā pie novada robežas ar Riebiņu pagastu tabula VARAKĻĀNU NOVADA APDZĪVOTĀS VIETAS Administratīvā teritorija Nr. Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju skaits Varakļāni 1. Varakļāni Varakļānu pagasts Murmastienes pagasts 1. Kokari Stirniene Maurāni 32 n.d Puntūži 47 n.d Stirnienes muiža 88 n.d. n.d. 1. Murmastiene Silagols Inčornīki 49 n.d Vacumnīki Varakļānu pagastā vēsturiski bijušs vairākas apdzīvotas vietas, šobrīd teritorijas plānojumā kā ciemi saglabājas 3 un novada centrs Varakļānu pilsēta. Uz Varakļānu novadā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 3828 iedzīvotāji 11 Varakļānu pilsētā 2093, Varakļānu pagastā 904 un Murmastienes pagastā 831. Kopumā Varakļānu novada teritorija ir monolīta, to nešķeļ citas administratīvās teritorijas, nešķērso dabīgie šķēršļi lieli mežu vai purvu masīvi, lielas upes, ezeri u.c. Teiču dabas rezervāts, kas aizņem salīdzinoši lielu platību no pašvaldības teritorijas, nav uzskatāms par reālu dabisko šķērsli, jo atrodas teritorijas rietumu daļā un nav izteikti traucējošs infrastruktūrai, ceļiem, komunikācijām u.c. Novada kultūrvēsturiskā piederība ir Latgales novadam. Taču ilgu laika posmu (kopš gada) Varakļānu novada pašvaldības ir bijušas Madonas rajona sastāvā, kas ir Vidzemes novada rajons. Tādējādi arī šobrīd Varakļānu novads ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā. Kopējā novada teritorija ir 279,3 km2, ar raksturīgu monocentrisku apdzīvojuma struktūru, jo 54% iedzīvotāju ir koncentrēti Varakļānu pilsētā novada administratīvajā centrā. Lai gan Varakļānu pilsēta atrodas pašā novada austrumu stūrī, to ar abiem novada pagastiem saista autoceļu tīkls. Novada teritorija ir bagāta ar lauksaimniecības zemēm, mežiem, derīgajiem izrakteņiem, ūdens un ainaviskajiem resursiem, no kā arī izriet galvenie saimnieciskās darbības virzieni: tradicionālā lauksaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde, kā arī tirdzniecība un pakalpojumu sfēra. 8 atbilstoši izdevumam Latvijas apdzīvotās vietas (1998), autori J.Turlajs un G.Miltiņš 9 atbilstoši izdevumam Latvijas pagasti (2001, 2002), A.Iltneres redakcijā 10 atbilstoši Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Latvijas Vietvārdu datubāzei 11 31

32 Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns dome (13 deputāti), kas pieņem lēmumus; nosaka pašvaldības institucionālo struktūru; lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo funkciju iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu, kā arī citas likumā Par pašvaldībām paredzētās funkcijas. Varakļānu novada pašvaldības darba organizācijas principi noteikti apstiprinātajos saistošajos noteikumos Nr. 1 Varakļānu novada pašvaldības nolikums. Attālums līdz nozīmīgākajiem centriem: Madona - 55 km, Rēzekne - 50 km, Preiļi- 50 km, attālums līdz Rīgai km. Apmēram 8 km no pilsētas atrodas dzelzceļa Rīga- Zilupe stacija Stirniene, bet Viļānu novadā stacija Varakļāni. Galvenais autoceļš ir valsts nozīmes autoceļš A12 Jēkabpils- Rēzekne-Ludza- Terehova. Nozīmīgākie zemes dzīļu resursi morēnas smilšmāls, smilts, dolomīts, dolomītmerģelis un kūdra. Kultūrvēsturiskais mantojums Varakļānu muižas pils un parks, Varakļānu katoļu baznīca, Svētā Viktora kapela, Luterāņu draudzes baznīca, Stirnienes muiža un Stirnienes baznīca Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts atrodas ziemeļu daļā, aizņemot ,7 ha lielu platību; pagasta centrs atrodas Murmastienē. Tas robežojas ar Barkavas, Mētrienas, Varakļānu pagastiem un Atašienes pagastu Krustpils novadā. Murmastienes pagastā gadā 831. Iedzīvotāju skaits Dzimums Sievietes 420 Vīrieši 411 Pilsonība Pilsonis 821 Nepilsonis 10 Lielākās tautību grupas Latvietis 789 Krievs 22 Lietuvietis 4 Polis 3 Ukrainis tabula Pagastu ieskauj purvu un mežu masīvi. D un DR malā plešas daļa no Latvijā lielākā Teiču purva, tā platība pagasta teritorijā ir 7205,5 ha (kopējā platība ha), ZR malā sniedzas Salenieku purva atzari. Kopējais autoceļu un ielu kopgarums Murmastienes pagastā ir km. Murmastienes pagasta pārvaldē atrodas pašvaldības iestādes: Murmastienes pamatskola, Murmastienes feldšerpunkts, Murmastienes bibliotēka, Murmastienes kultūras centrs. 32

33 Skaits Dzimstības un mirstības statistika pēdējos 18 gados Murmastienes pagastā Dzimšanas reģistri Miršanas reģistri 8.attēls. Dzimstība un mirstība Murmastienes pagastā pēdējos 18 gadus Murmastienes pagasta pārvaldē gadā realizētie projekti: Ūdenssaimniecības attīstība Murmastienes pagasta Murmastienē. Administratīvās ēkās rekonstrukcija aktu zāles piebūve. Murmastienes pagasta pārvaldē tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums Ūdenssaimniecības attīstība Murmastienes pagasta Murmastienē 2. kārta, kas paredz jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un piebraucamā ceļa būvniecību Varakļānu pilsēta Varakļānu pilsētas teritorijas kopējā platība ir 5,31 km 2. Pilsētas dabas vērtības Varakļānu muižas vecais parks, tam cauri tek Kažavas upīte. Netālu no pilsētas (uz D) tek Varakļānu upīte (ietek Kažavā). Rietumos no pilsētas tek Teicija, Meirānu kanāla kreisā pieteka. Pilsētu ietver galvenokārt skujkoku meži. Iedzīvotāju skaits Dzimums Sievietes 1187 Vīrieši 906 Pilsonība Pilsonis 2034 Nepilsonis 59 Lielākās tautību grupas Latvietis 1874 Krievs 163 Ukrainis 15 Polis 8 Baltkrievs tabula Iedzīvotāju blīvums 437 iedzīvotāji/km 2. Pilsētā atrodas nozīmīgākā sociālā infrastruktūra - Varakļānu vidusskola, pamatskola, mākslas, mūzikas skola, bērnudārzs, slimnīca, veco ļaužu pansionāts, pasta nodaļa, bibliotēka, kultūras nams, muzejs. 33

34 Dzimstības un mirstības statistika pēdējos 18 gados Varakļānu pilsētā Skaits Dzimšanas reģistri Miršanas reģistri 9.attēls. Dzimstība un mirstība Varakļānu pilsētā pēdējos 18 gadus 4.4. Varakļānu pagasts Varakļānu pagasta pārvaldes administratīvā centra adrese ir Stirnienes bibliotēka, Varakļānu pagasts. Iedzīvotāju skaits Dzimums Sievietes 479 Vīrieši 436 Pilsonība Pilsonis 901 Nepilsonis 14 Lielākās tautību grupas Latvietis 873 Krievs 31 Lietuvietis 3 Varakļānu pagasta pārvaldē atrodas pašvaldības iestādes: Stirnienes pamatskola, Stirnienes bibliotēka, Stirnienes feldšerpunkts, Stirnienes tautas nams. 40 Dzimstības un mirstības statistika pēdējos 18 gados Varakļānu pagastā 4-5. tabula Skaits 20 0 Dzimšanas reģistri Miršanas reģistri attēls. Dzimstība un mirstība Varakļānu pagastā pēdējos 18 gadus 34

35 Kopējais autoceļu un ielu kopgarums Varakļānu pagastā ir km. Varakļānu pagasta pārvaldē gadā realizētie projekti: Stirnienes pamatskolas internāta iekštelpu remonts, Stirnienes tautas nama iekštelpu renovācija, Piebraucamā ceļa un stāvlaukuma izbūve pie Stirnienes pamatskolas un tautas nama. Gājēju celiņa un ielu apgaismojuma izbūve Latgales prospektā un Ausmas ielā Teritorijas vēsturiskā attīstība Nosaukums Varakļāni ir cēlies no diviem vārdiem varš un klāni. Jau no sirmās senatnes Lubānas zemienes līdzenās pļavas sauc par klāniem. Tālā pagātnē, kur tagad atrodas Varakļāni, ir bijušas auglīgas pļavas, kurās grīšļi auguši cilvēka augumā. Atvasaras saules atspīdumā grīšļi ir bijuši vara krāsā. Vietējie iedzīvotāji šīs pļavas saukuši par vara klāniem. Vēlāk, kad te radās apdzīvota vieta, iedzīvotāji to nosauca par Varakļāniem. Pirmo reizi vēstures avotos Varakļāni minēti gadā, kā Livonijas ordeņa mestra Bernta fon der Borha dzimtai piederošs zemes īpašums. Grāfs Borhs gadā pēc itāļu arhitekta Vinčenco Macoti projekta šeit uzcēla mūra pili un pie tās ierīkoja plašu un krāšņu parku. No 15. gs. 80. gadiem Varakļānos sāka veidoties muižas saimniecība gadā galvenajā mērniecības katalogā Varakļāni jau minēti kā miests. Tajā darbojās trīs veikali un baznīca. Tā kā Varakļāni atradās pie galvenā tirdzniecības ceļa, kas veda no Rēzeknes uz Rīgu, tad šeit uzplauka tirdzniecība. Pēc Latgales pievienošanas Krievijai g., Varakļāni ietilpa Rēzeknes apriņķī (no g.) Pēc gada reformas, kad muižas zaudēja administratīvās funkcijas, Varakļāni kļuva par pašvaldības centru. Ap gadu darbojās arī divas fabrikas. 20. gs. 20. gados Varakļāni bija lielākais miests apriņķī, bet līdz gadam tie bija lielākās Latgales muižas ( ha)- Varakļānu muižas centrs. Latvijas brīvvalsts cīņu laikā g. jūlijā pie Varakļāniem bija frontes līnija cīņā pret lielinieku Latvijas 1. strēlnieku divīzijas pulkiem. Pret tiem vērsās Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulks. Tikai g. 10. janvarī 2. Ventspils kājnieku pulka vienības atbrīvoja Varakļānus g. jūnijā Varakļānos ienāca PSRS karaspēks, sāka darboties padomju okupācijas iestādes, gada jūlija sākumā nodibinājās vācu okupācijas režīms. Tika represēti ebreji, latvieši un citu tautību cilvēki, vairāk kā 200 varakļāniešus izsūtīja darbā uz Vāciju gada 2. augustā Varakļānos atkal ienāca PSRS karaspēks. 2.pasaules kara laikā tika sagrauti apmēram 80% sabiedrisko un dzīvojamo ēku. PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās deportācijās un arestos cieta Varakļānu iedzīvotāji. No Līdz gadam Varakļāni ietilpa Viļānu apriņķī, no Līdz gadam bija rajona centrs gadā Varakļānu novads iekļāvās Viļānu, 1962.gadā Rēzeknes, gadā Madonas rajonos. Padomju okupācijas laikā saimniecība Varakļānu pilsēta strauji mainījās, no tirdzniecības pilsētas tā tika pārveidota par nelielu rūpniecības centru. Varakļānos darbojās r/a Latvijas lini 2. cehs. Cesvaines sviesta un siera rūpnīcas un Madonas maizes kombināta 35

36 filiāle, meliorācijas celtniecības pārvalde. Šajā laikā Varakļānos bija attīstīta celtniecība, kurā 70. gados bija nodarbināti 38% iedzīvotāju gada martā nodalīja Varakļānu pilsētu un izveidoja Varakļānu ciema Tautas deputātu padomes izpildu komiteju, bet gada jūlijā pārdēvēja par Varakļānu ciema Tautas deputātu padomes izpildkomiteju gada jūlijā pārdēvēja par Varakļānu pagasta Tautas deputātu padomes valdi, bet gada jūnijā pārdēvēja par Varakļānu pagasta padomi. Murmastienes pagasts pastāvējis no līdz gadam, pēc tam tas pievienots Barkavas pagastam. Patreizējā Murmastienes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. Pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Barkavas un bijušā Varakļānu pagasta platības. Murmastienes pagasts atjaunots gada Murmastienes ciema teritorijā. Pirmo skolu Murmastienes apkaimē atvēra gada Kančos zemnieku mājā. 20. gs. 20. un 30. gados tādējādi pagasta teritorijā bijušas vairākas 4 klašu pamatskolas (vairākas darbojās vēl padomju laikā) gada Murmastienē skolas vajadzībām tika pielāgota muižas rentnieka Dubicka dzīvojamā māja. Tur bērni ieguva četru klašu izglītību gadā ēka nodega, klases atkal tika izvietotas zemnieku mājās, kamēr skolas vajadzībām sakārtoja vecā kroga telpas gadā mācības sākās jaunā skolā. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Jau vēsturiski Varakļānu novada attīstība ir saistīta ar galveno tirdzniecības ceļu, kas veda no Rēzeknes uz Rīgu. Teritorijas plānojuma ietvaros skatītas Varakļānu turpmākās attīstības iespējas saistībā ar šo pašu ceļu. 36

37 5.1. Klimats 5. DABAS APSTĀKĻI UN RESURSI Galvenie faktori, kas ietekmē Varakļānu novada teritorijas klimatu un laika apstākļus, ir Mērenās joslas Atlantiskās gaisa masas un ar tām saistītie cikloni. Novads atrodas Lubāna zemienes un Latgales augstienes klimatiskajā rajonā12. Tas ir Latvijas viskontinentālākais un siltākais rajons. Klimatiskajam rajonam raksturīgs līdzens reljefs un vienmērīga mežainība, kas nosaka klimata vienmērīgumu. Klimatam raksturīgas noturīgas ziemas ar biezu sniega segu (25-35 cm). Tas ir vidēji mitrs un viens no sausākajiem rajoniem Latvijā vidējais gada nokrišņu daudzums svārstās no 550 līdz 600 mm. Gada vidējā temperatūra ir aptuveni 5,5 C, janvāra vidējā temperatūra ir aptuveni -7,0 C, bet jūlijā apmēram 17,0 C 13. Aktīvo temperatūru summa ir viena no visaugstākajām Latvijā. Bezsala periods vidēji ilgst dienu, bet aktīvās veģetācijas periods dienu 14. Novada klimats un reljefs, no lauksaimnieciskās ražošanas skatījuma, vairāk piemērots piena un gaļas lopkopībai Ģeoloģiskais raksturojums un reljefs Teritorijas ģeomorfoloģisko uzbūvi nosaka zemienēm raksturīgās reljefa formas. Lubānas līdzenumā, t.sk. Varakļānu novada teritorijā, izplatīta reljefa forma ir flūtingi savstarpēji paralēli, garenstiepti, lēzeni vaļņi, kas orientēti ledāja kustības virzienā. Vaļņu garums iespējams līdz 20 km, bet platums no 200 m līdz 2 km. Savukārt relatīvais augstums svārstās no 5 līdz 15 m. Flūtingu uzbūvē sastopami smilšaini, grantaini, aleirītiski un mālaini nogulumi 15. Lūbāna līdzenumam raksturīgs samērā blīvs ūdensteču tīkls, kā arī sastopami daudz purvu (galvenokārt zemā tipa purvi). Tādējādi teritorijā izplatītas purvu augsnes, velēnu glejaugsnes uz māla cilmiežiem, kā arī vāji un vidēji podzolētās velēnu podzolaugsnes uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem. Teritorijai raksturīgs pārsvarā augsts gruntsūdens līmenis 16. Jersikas līdzenumā arī izplatīti flūtingu lauki, strap kuriem reljefa pazeminājumos izveidojušies purvi. Savukārt Varakļānu Stirnienes līnijā izveidojusies osveida formas izspieduma vaļņi, kas orientēti paralēli ledāja kustības virzienam. Osu sastāvā sastopama smilts, grants un oļi ar laukakmeņu piejaukumu. Varakļānu Stirnienes osu grēda radusies ledāja nošķēluma plaisā 17. Augsnes īpašības ir nozīmīgs faktors, kas nosaka zemes lietojuma veidu atšķirības noteiktā teritorijā. Varakļānu novads atrodas Austrumlatvijas līdzenuma augšņu rajona Lubāna un Jersikas līdzenuma apakšrajonos18. Augšņu cilmiežus galvenokārt veido māla, morēnas mālsmilts un smilšmāla nogulumi, reljefa pazeminājumos un pārmitrās teritorijās kūdra. Teritorijas ar apgrūtinātiem noteces apstākļiem domunē velēnu glejaugsnes, velēnpodzolētās glejaugsnes un purvu augsnes, bet vietās ar labākiem drenāžas apstākļiem sastopamas velēnu podzolaugsnes Avots: Kalniņa, A. (1995). Klimatiskā rajonēšana. Enciklopēdija Latvijas daba 2.sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 255 lpp. 13 Avots: Markots, A. (1995) Lubāna līdzenums. Enciklopēdija Latvijas daba 3.sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 255 lpp. 14 Avots: Zelčs, V. (1995). Jersikas līdzenums. Enciklopēdija Latvijas daba 2.sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 255 lpp. 15 Avots: Ancāne, I. (2000) Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Apgāds Zvaigzne ABC, 335 lpp. 16 Avots: Markots, A. (1995) Lubāna līdzenums. Enciklopēdija Latvijas daba 3.sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 255 lpp. 17 Avots: Zelčs, V. (1995). Jersikas līdzenums. Enciklopēdija Latvijas daba 2.sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 255 lpp. 18 Avots: Āva, R. (1994) Augšņu rajonēšana. Enciklopēdija Latvijas daba 1.sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 255 lpp. 19 Avots: Nikodemus, O., Krūmiņš, R., Zvaigzne, E. (1998) Augšņu karte. Enciklopēdija Latvijas daba 6.sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 598 lpp. 37

38 Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Teritorijas ģeoloģiskie apstākļi un reljefs nenosaka ierobežojumus būvniecībai Virszemes ūdeņi Varakļānu novada ūdeņi saistīti ar Lubāna ezeru. Līdzenais apkārtnes reljefs nav veicinājis ezeru veidošanos, toties novads bagāts ar purviem. Arī visas novada upes ietek Lubāna ezerā. Varakļānu pagasta teritorija atrodas Daugavas sateces baseina teritorijā. Varakļānu novada austrumu daļā tek Kažava, kas ir Malmutas kreisā pieteka. Tās garums ir 15 km. Kažava tek uz ziemeļiem. Augšpus Varakļāniem no kreisā krasta tā uzņem Varakļānu upīti. Kažava visā garumā regulēta un kļuvusi līdzīga novadgrāvim. Varakļānos pie Kažavas ir hidroloģiskais postenis. Varakļānu novadā nav oficiālu peldvietu. Varakļānu novada teritorijā nav nacionālas nozīmes polderi. Varakļānu novadā teritorijā, saskaņā ar kartogrāfisko materiālu ir 13 valsts nozīmes ūdensteču regulētie posmi tabula VALSTS NOZĪMES MELIORĀCIJAS SISTĒMAS VARAKĻĀNU NOVADĀ (ūdensnotekas, kuru garums pārsniedz 5 km vai baseins ir lielāks par 10 km 2 ) Nr. Ūdens saimnieciskā iecirkņa kods Nosaukums Baseina platība (km 2 ) Kopējais garums (km) t.sk. regulētais garums Madonas rajonā (km) Ekspluatācijā pieņemšanas gads Isliena 102,0 24,90 14, Meirānu kanāls 673,0 24,82 24, Lisiņa 166,4 18,83 18, Dirīte 65,4 13,32 10, Grāna grāvis 19,9 7,93 5, Inčāres strauts 19,9 5,16 5, Teicija 79,7 18,31 18, Briežu grāvis 21,0 11,05 11, Malmuta 205,6 28,55 4, Strodauka (Komorsta) 29,4 6,83 4, Kažova 60,1 13,77 4, Kokaru 2,6 6,91 5, Varakļānu strauts 32,0 12,58 5, Avots: MK rīkojums Nr.328 Par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu nodošanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi valdījumā 38

39 Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ap upēm ir spēkā vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; Varakļānu novadā nav ūdens teču un ūdenstilpju, kuri būtu atbilstoši peldūdeņiem izvirzītajiem kritērijiem, teritoriālplānojumā peldvietu ierīkošanas iespēja dabiskos ūdeņos netiek apskatīta. Varakļānu pagastā, ir meliorētas 68% lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas. Kartogrāfiskajā materiālā meliorētās teritorijas ir atzīmētas. Sistēmas daudzviet ir sabrukušas meliorācijas būves un tās ir rekonstruējamas. Ir veicams meliorācijas būvju audits, lai pilnībā izvērtētu esošo situāciju. Varakļānu novada lielākie ezeri atrodas Murmastienes pagasta Teiču purvā. Teiču purvs aizņem 7205,5 ha no kopējās pagasta platības. Esošajos ūdensobjektos netiek plānota motorizēto un citu ūdens braucamrīku izmantošana, kā arī netiek plānota intensīva zivsaimniecība. Pagasta lielākās ūdensteces ir Meirānu kanāls, Brieža grāvis, Teicija, Ūjiņa, Lisiņa ar Dīrīti (augštecē Murmastiene) un tās pieteka Grāna grāvis. Pagasta DR stūrim cauri tek Isliena. Lisiņa iztek no Lisiņa ezera un visā garumā (18 km) tek pa pagasta teritoriju. Līdz Meirānu kanāla ierīkošanai Lisiņa bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānas ezerā. Teicija līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutes pieteka. Teicijas vecupe, ko atdala Meirānu kanāls un aizsargdambis, pieder pie Īdeņu kanāla baseina. Teicija ir visā garumā regulēta un atgādina 10 m platu novadgrāvi. Murmastienes pagasta lielākie ezeri (skat. 5-2.tabulu): ŪDENSTILPES NOVADĀ 5-2.tabula ŪDENSTILPE S KODS**, ŪDENSTILPE PLATĪBA* 20 (HA) Mindaugas (Mindaukas) ezers vidējais dziļums 2,4 m, lielākais 4,1 m, tā dibenu klāj biezs dūņu slānis Lisiņa ezers lielākais dziļums 1,2 m, dibenu klāj dūņas Lielais Murmasta, lielākais dziļums 1,7 m, no malām aizaugošs 29,4 ezers ezers ar līganiem krastiem Vērtēzis lielākais dziļums 6,4 m, dibenu klāj bieza dūņu 19,0 kārta, siekstas, celmi Tolkajas ezers Siksalas ezers 15, Islienas ezers no Z daļas iztek Isliena 11.2 Aukas ezers Platība saskaņā ar Teiču rezervāta dabas aizsardzības plāns 39

40 5.4. Pazemes ūdeņi gadā SIA Geo Consultants ir veicis Varakļānu pilsētas ūdensapgādes avotu tehnisko izpēti un ekspluatācijai pieejamo pazemes ūdeņu krājumu izvērtēšanu, izvērtējot teritorijas hidroģeoloģiskos apstākļus un nepieciešamos ūdens daudzumus 25 gadu periodā, ar mērķi izvēlēties optimālākos pazemes ūdeņu avotus centralizētai ūdensapgādei, novērtēt to tehnisko stāvokli un noteikt pieejamos pazemes ūdeņu krājumus. Galvenais ūdens horizonts Varakļānos centralizētai un decentralizētai ūdensapgādei ir Pļaviņu ūdens horizonts (D3pl). Horizonts ieguļ 25-32m dziļumā un tā biezums parasti ir m. Horizontu galvenokārt veido dolomīti, nereti plaisaini dolomīti, vietām ar merģeļa starpkārtām. Pazemes ūdeņu statistiskie līmeņi ir tuvu zemes virspusei 0,5-2,5 m dziļumā, bet reljefa pazeminājumos pat 0,5-1,0 m virs zemes. Tā kā horizontā ir ļoti bagātīgi pazemes ūdeņu resursi, nav novērotas līmeņu svārstības pazemes ūdeņu ieguves rezultātā., izņemot tiešā urbuma tuvumā. Pļaviņu horizonta nelielā ieguluma dziļuma dēļ ūdeņi ir samērā cieši saistīti ar atmosfēras nokrišņiem, pēc intensīviem lietiem var tikt novērota pazemes ūdeņu paaugstināšanās. Seklāk iegulušie Daugavas un Salaspils ūdens horizonti ir cieši hidrauliski saistīti ar Pļaviņu horizontu, veidojot vienotu Pļaviņu- Daugavas ūdens kompleksu, kurā statiskie līmeņi katrā no horizontiem ir tuvi viens otram. Arī pazemes ūdeņu plūsmas virziens visos ūdens horizontos ir līdzīgs un vērsts uz ziemeļrietumiem, plūsmas gradients ir 0,0012. Pļaviņu horizontu veidojošo dolomītu filtrācijas īpašības ir augstas, dolomītu filtrācijas koeficienti ir m/dnn. Pieņemot horizonta vidējo biezumu 20m caurplūdes koeficients ir 800 m2/dnn. Pļaviņu- Daugavas kompleksā ir izplatīti hidrogēnkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi ar mineralizāciju (pēc sausnes) 0,3-0,42 g/l, cietību 5,9-7,6 mekv/l un kopējo dzelzs saturu 0,1-0,9 mg/l. Pļaviņu horizonta pazemes ūdeņu dabiskā aizsardzība no potenciālā virszemes piesārņojuma ir mainīga un atkarīga no kvartāla nogulumu- morēnas smilšmāla biezuma un seklāk iegulošo mālu un merģeļu starpslāņu biezuma. Ūdensgūtnes teritorijā un apkārtnē mālaino nogulumu biezums griezumā virs Pļaviņu ūdens horizonta ir vidēji 5m. Zem Pļaviņu ūdens horizonta m dziļumā ieguļ Amatas svītas (D3am) ieži, veidojot vidēji 25m biezu ūdens horizontu, kas sastāv no smilšakmens, mālu un aleirolītu slāņmijas, kurā dominē smilšakmeņi. Varakļānu apkārtnē Amata ūdens horizontu veidojošie ieži ir ļoti labi apūdeņoti un satur bagātīgus pazemes ūdeņu resursus, bet netiek izmantoti. Viens no iemesliem ir piemērotas kvalitātes bagātīgu ūdens resursu pieejamība seklajos karbonātiskajos ūdens horizontos, bet otrs - Amatas horizontā ierīkoto urbumu augstais smilšošanās risks. Gaujas ūdens horizontu (D3gj) no Amatas horizonta atdala plāna (ap 5m) mālu kārta Gaujas svītas augšdaļā. Principā Amatas un Gaujas horizonti veido vienotu Gaujas- Amatas ūdens horizontu, bet Gaujas horizonta loma tajā ir daudz ievērojamāka. Gaujas horizonts ieguļ m dziļumā un tā biezums ir 90-95m. 40

41 Horizontu, līdzīgi kā Amatas, veido terigēno nogulumu slāņkopa- smilšakmeņi, aleirolīti un māli, un griezumā dominē smilšakmeņi (60-80%). Ņemot vērā pētījumus, kas veikti pieguļošās teritorijās, Gaujas horizontu veidojošo smilšakmeņu filtrācijas īpašības ir salīdzinoši labas- caurplūdes koeficients nereti nav mazāks par m2/dnn. Pazemes ūdeņu plūsma horizontā ir vērsta uz rietumiem, dienvidrietumiem un plūsmas gradients ir niecīgs 0, Gaujas horizontā ir hidrogēnkarbonātu kalcija tipa saldūdeņi ar mineralizāciju (pēc sausnes) 0,3-0,35 g/l un dzelzs saturu 1,5 mg/l. Gaujas ūdens horizonts Varakļānos netiek izmantots kā ūdens avots un nav sagaidāms, ka nākotnē tiks ierīkoti urbumi šajā horizontā, jo patērētāju vajadzības pilnībā var nodrošināt Pļaviņu- Daugavas ūdens komplekss. 5-4.tabula. SALDŪDENS ATRADNE VARAKĻĀNU NOVADĀ (VARAKĻĀNU PILSĒTĀ) Krājumu sadalījums Ūdensgūtnes aizsargjoslas Atradnes Ūdens Atradnes Izpēte Nr Novērtētie Stingrā Bakterioloģiskā nosaukums horizonts statuss Izpētītie (A) s gads Ķīmiskā (N) režīma neizmant 1. Varakļāni D 3 pl 630 m 3 /dnn 234 m 3 Nav /dnn m 284 ha o nepieciešama Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Perspektīvie ūdens ieguves horizonti. Perspektīvais ūdens horizonts Varakļānu pilsētas un Kokaru ciema centralizētai ūdens apgādei noteikts, balstoties uz esošo urbumu ekspluatācijas pieredzi un hidroģeoloģisko apstākļu Varakļānu apkārtnē analīzi. Ņemot vērā iepriekš minēto, var apgalvot, ka galvenais ekspluatējamais ūdens horizonts Varakļānu apkārtnē ir Pļaviņu horizonts. Neskatoties uz Pļaviņu Daugavas ūdens kompleksa mainīgo dabisko aizsardzību, tas ir optimālākais ūdens horizonts centralizētās ūdensapgādes vajadzībām Varakļānos, jo iežu filtrācijas ir labas, pazemes ūdeņu resursi ir ievērojami, urbumiem ir lieli īpatnējie debiti, ūdens kvalitāte ir laba un tas spēj nodrošināt prasīto ūdens daudzumu uz gadu 630 m3/dnn. Ieteikums centralizētai ūdensapgādei izmantot tikai Pļaviņu ūdens horizontu, nesavienojot ar filtru visus kompleksa horizontus. Šāds risinājums ļauj nodrošināt labāku horizonta aizsardzību pret potenciālo virszemes piesārņojumu. Pļaviņu ūdens horizonta galvenie raksturlielumi ir šādi: tas ir artēzisko ūdeņu horizonts, pazemes ūdens statiskie līmeņi jaunās ūdensgūtnes rajonā ir tuvu zemes virspusei, apmēram 0,5-2,5 m dziļumā no zemes virsmas, bet reljefa pazeminājumos pat augstāk par zemes virsmu un pjezometriskais spiediens horizontā ir apmēram m virs horizonta virsmas, horizonta produktīvos slāņus veido dolomīti ar labām filtrācijas īpašībām(km~800m2/dnn, a~1x105 m2/dnn), lieli urbumu debiti, nereti l/s, pie līmeņa pazeminājuma līdz 1m, ko apstiprina ilgstoša horizonta ekspluatācijas pieredze,urbumu dziļums ir m,dabīgā ūdens kvalitāte atbilst dzeramā ūdens prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs (līdz 0,5 mg/l) saturu ūdenī, horizonta pazemes ūdeņi ir relatīvi aizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo seklāk iegulošo vāji caurlaidīgo iežu slāņu biezums ir vidēji ir 5 m, bet ūdens horizontā nav konstatētas piesārņojuma pazīmes. 41

42 Kā alternatīvs ūdens horizonts centralizētai ūdensapgādei Varakļānu apkārtnē var tikt uzskatīts Gaujas Amatas ūdens horizonts. Šis horizonts satur bagātīgus pazemes ūdeņu resursus, bet te ūdeņiem raksturīgs augstāks dzelzs saturs. Tomēr, Varakļānu gadījumā šī horizonta izmantošana būtu nerentabla, jo nepieciešams ierīkot dziļākus urbumus (līdz m) līdz Gaujas horizonta vidusdaļai. Tā kā Amatas horizontā smilšakmens starpslāņi ir plāni, bet Gaujas horizonta augšdaļu veido pārsvarā mālaini slāņi. Turklāt Gaujas Amatas horizontā pastāv urbumu smilšošanas risks. Savukārt, seklākais Pļaviņu ūdens horizonts pilnībā spēj nodrošināt nepieciešami ūdens daudzumu un bez smilšošanas riska. Seklāk iegulošie Daugavas un Salaspils ūdens horizonti, neskatoties uz apmierinošo ūdens kvalitāti un pietiekamiem resursiem nebūtu ieteicami centralizētai ūdensapgādei, jo to dabiskā aizsargātība ir zemāka kā Pļaviņu ūdens horizontam Derīgie izrakteņi Atbilstoši gada 19. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 779 Derīgo izrakteņu ieguves kārtība noteiktajam: _ A kategorijas krājumi ir izpētītie derīgo izrakteņu krājumi. Izpētīto derīgo izrakteņu krājumu detalitāte (ģeoloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko apstākļu izpētes ticamības pakāpe)nodrošina racionālu derīgā izrakteņa ieguvi un izmantošanu, kā arī maksimāli iespējamo apkārtējās vides un zemes dzīļu aizsardzību no ieguves darbu negatīvas ietekmes. _ N kategorijas krājumi ir novērtētie derīgo izrakteņu krājumi. Šīs kategorijas derīgo izrakteņu krājumu robežas, iegulas apjoms un uzbūve noteikta, izmantojot nepilnīgus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus, kuri iegūti meklēšanas darbos vai nepietiekamā ģeoloģiskajā izpētē. Derīgo izrakteņu īpašības un kvalitāti, kā arī iegulas inženierģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus var raksturot pēc analoģijas ar tuvākajā apkārtnē esošajām izpētītajām atradnēm; _ P kategorijas krājumi ir prognozētie derīgo izrakteņu resursi. Šo kategoriju piešķir derīgo izrakteņu resursiem, kuri aprēķināti, pamatojoties uz ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģisko pētījumu rezultātiem, kā arī teritorijās ar labvēlīgiem ģeoloģiskajiem priekšnoteikumiem attiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei apzinātie krājumi var būt novērtēti pēc analoģijas ar citām tās pašas ģenēzes izpētītām atradnēm. Derīgie izrakteņi galvenokārt tiek izmantoti saimnieciskām vajadzībām ceļu remontiem, būvniecībai, lauksaimniecībā, rūpnieciskā ieguve nenotiek. Novada būvmaterāli ir izmantojami kā izejvielas būvniecībai, ceļu būvei un arī ceļu kaisīšanai ziemas periodā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) datu bāzē Būvmateriālu izejvielu atradnes atrodamas ziņas par trim smilts-grants un smilts atradnēm, vienu māla atradni, vienu dolomīta prognozēto krājumu laukumu, bet datu bāzē Kūdra dati par 5 kūdras atradnēm vai to daļām, kas izvietoti Varakļānu pagasta teritorijā. Varakļānu novada teritorijas ģeoloģiskā uzbūve nav pārāk sarežģīta un uzskatāma par samērā labi izpētītu. Nedaudz sarežģītāka uzbūve ir tikai kvartāra segas nogulumiem, kuriem bieži raksturīgas krasas sastāva, slāņu saguluma un biezuma izmaiņas. Iepriekšējos gados šajā rajonā mērogā 1 : veikta ģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, gravimetriskā un aeromagnētiskā kartēšana. Nelielos apjomos pagastā 42

43 veikti derīgo izrakteņu meklēšanas darbi, kā arī savulaik bija ierīkoti 20 ekspluatācijas urbumi pazemes ūdens ieguvei. Urbumu dziļums mainās no dažiem metriem līdz 319 m (Stirnienē). Varakļānu novadam ir raksturīgi Daugavas svītras nogulumi - dolomīti, kas parādās 1-2 m dziļumā un nereti ir kavēklis celtniecības darbiem. Varakļānu dolomīta atradne atrodas 4 km uz Ziemeļrietumiem no Varakļānu pilsētas. Derīgais slānis ( pelēkais dolomīts) ir 2,7-10,3 m biezs. Šī atradne ir pētīta un gadā. Varakļānu dolomīta atradne ir iekļauta vienā no lielākiem prognozēto dolomītu krājumu laukumiem (Līvānu- Viļānu), ko nākotnē sekmīgi varētu izmantot Latvijas rūpniecības un celtniecības vajadzībām. Ledāju darbības rezultātā izveidojās slokšņu māli. Šādu mālu rūpnieciskas nozīmes atradne ir izveidojusies apmēram 9 km uz rietumiem no Varakļāniem. Šo Varakļānu mālu atradnes slāņkopu veido divi slāņi : apakšējais 0,10-5,30 m pelēkbrūns un augšējais - 1,2 6,6 m sarkanbrūns māla slānis. Tas turpinās tālu aiz Varakļānu māla atradnes robežām, šī atradne pētīta gadā. Saldūdens kaļķus no nelielām atradnēm Varakļānu apkārtnē kādreiz izmantoja skābo augšņu kaļķošanai. Diezgan lielas platības Varakļānu novada teritorijā veido kūdras slāņi. Lielākie kūdras slāņi atrodas purvos uz dienvidiem no Lubāna ezera: Sūļagolā un Kristapurvā u.c. Latvijas austrumu rajoni iekļaujas Latvijas sedlienes robežās, kura ir Austrumeiropas lielas reģionālās ģeoloģiskās struktūras sastāvdaļa. Pēc iežu vecuma, sastāva un saguluma apstākļiem un fizikālajām īpašībām vertikālajā griezumā te iezīmējas trīs krasi atšķirīgi kompleksi: apakšējais kristāliskais pamatklintājs, vidējais pirmskvartāra nogulumiežu sega (pamatieži) un augšējais kvartāra perioda veidojumi. Pilns nogulumiežu segas stratigrāfiskais griezums, ieskaitot kristālisko pamatklintāju, šinī reģionā atsegts tikai vienā dziļurbumā Atašienes ciemā (dziļurbums Atašiene-9). Šā urbuma ģeoloģisko griezumu ar lielu ticamības pakāpi var attiecināt vismaz uz daļu Varakļānu novada teritoriju Kristāliskais pamatklintājs Kristālisko pamatklintāju, spriežot pēc apvidus ģeoloģiskās attīstības procesiem un minētā dziļurbuma datiem, pagasta teritorijā veido metamorfie ieži visticamāk dažāda sastāva gneisi. Pamatklintājs te ieguļ ap 1000 m dziļumā, un tiek uzskatīts, ka tā ieži veidojušies apmēram pirms 1,5 2,0 miljardiem gadu, laikā, kad pastāvēja aktīvs tektoniskais režīms, notika slānu krokošanās un veidojās daudzi lūzumi. Jāatzīmē, ka kristāliskā pamatklintāja vecums, tā veidošanās secība, saguluma apstākļi, kā arī iežu sākotnējais sastāvs ir grūti nosakāmi un joprojām vēl nav pietiekami izpētīti Pirmskvartāra nogulumi Vidējo kompleksu pirmskvartāra nogulumiežu segu veido ķīmiskās izgulsnēšanās un klastiskie (drupu) ieži. Šos nogulumus pēc ģeoloģiskā vecuma iedala vairākās sistēmās, tās nodaļās (divās vai trijās), kuras savukārt iekļauj sīkākās vietējās stratigrāfiskās vienības svītas. Nogulumu kopbiezums sasniedz m. Pirmskvartāra nogulumiežu segas visvecākie venda nogulumi pārsedz stipri denudēto pamatklintāja virsu un tos, piemēram, Atašienes dziļurbumā veido smilšaini aleirolīti un gravelīti. Slāņkopu biezums šinī urbumā 68 m, ieguluma dziļums 902 m. 43

44 Kembrija nogulumu slāņkopas apakšējā daļā parasti ieguļ t.s. zilie māli, ar retiem aleirolītu vai smalkgraudainu smilšakmeņu starpslāņiem, bet augšējā daļā balti kvarca smilšakmeņi, kuros sastopami bagātīgi sālsūdeņi ar sāļu koncentrāciju līdz g/l. Nogulumu biezums m. Ordovika nogulumi pārsvarā kaļķakmeņi, pamatnē arī merģeļi, veidojušies jūras apstākļos un tie pārsedz kembrija nogulumus. Ordovika slāņkopas iedalītas 3 nodaļās: apakšējā, vidējā un augšējā. To kopējais biezums ir visai pastāvīgs un sasniedz m, slāņkopu virsmas ieguluma dziļums ir ap m. Silūra slāņkopas, kuras pārklāj ordovika iežus, veido merģeļi, domerīti un kaļķakmeņi. Pamatojoties uz faunas pārakmeņojumu analīzi, silūra nogulumus iespējams iedalīt divās nodaļās: apakšējā Landoveras un augšējā Venloka nodaļā. Iežu sastāvs un saguluma apstākļi abās nodaļās atšķiras maz. To kopējais maksimālais biezums apmēram ir m. Derīgie izrakteņi ordovika un silūra slāņkopās nav konstatēti. Par galveno šo slāņkopu īpatnību visā Latvijas teritorijā uzskata tikai iežu izolētspēju, jo tie nosargā kembrija sālsūdeņu iekļūšanu devona sistēmas daudz vājāk mineralizētajos ūdens horizontos. Devona nogulumi diskordanti pārsedz silūra karbonātiežu slāņkopas. Zīmīgi, ka jaunākās šīs sistēmas slāņkopas (Daugavas un Salaspils svīta) jau atsedzas tieši zem kvartāra nogulumu segas. Pēc iežu sastāva un faunas pārakmeņojumiem devona nogulumus pagasta teritorijā iespējams iedalīt 11 sīkākās stratigrāfiskās vienībās Gargždu sērijā un 10 svītās, kurām doti šādi nosaukumi: Rēzeknes, Pērnavas, Narvas, Arukilas, Burtnieku, Gaujas, Amatas, Pļaviņu, Salaspils un Daugavas svīta. Visvecākie devona sistēmas nogulumi ir Gargždu sērijas smilšakmeņi un aleirolīti, kuru biezums Atašienes dziļurbumā ir 30 m. Rēzeknes un Pērnavas svītas terigēnie ieži dzeltenpelēki smilšakmeņi ar aleirolītu un mālu starpslāņiem diskordanti pārsedz Gargždu sērijas slāņkopu. Nogulumu kopējais biezums m. Jāatzīmē, ka Pērnavas svītas smilšainajos slāņos sastopamie pazemes ūdeņi ir mineralizēti un, izdarot papildus izpētes darbus, tos varētu izmantot kā galda dzeramos ūdeņus. Narvas svīta augšējās slāņkopas pagasta teritorijā 285 m dziļumā atsegtas Stirnienes urbumā. Šie svītas nogulumi - domerīti, mālaini dolomīti un māli visā Latvijas teritorijā ir stabils reģionālais sprostslānis, kas atdala saldūdens horizontus no zemāk iegulošajiem minerālūdeņiem ar daudz augstāku mineralizācijas pakāpi. Nogulumu pilns griezums visticamāk varētu sasniegt m. Virs Narvas svītas ieguļ apjomīgs terigēno iežu komplekss, kurš apvienos Arukilas, Burtnieku, kā arī Gaujas un Amatas svītu smilšakmeņus ar aleirolītu un mālu starpslāņiem. Šis komplekss veido ūdenssaturošu horizontu, kurš uzskatāms par alternatīvu kvalitatīva saldūdens ieguves avotu visā pagasta teritorijā. Pilns terigēnā kompleksa biezums pagasta teritorijā sasniedz m. Pļaviņu svītas nogulumu veidošanās laikā iezīmējas atšķirīgi sedimentācijas apstākļi un sākās karbonātiežu izgulsnēšanās. Tādēļ šie nogulumi galvenokārt sastāv no dolomītiem ar aleirolītu starpkārtām. Nogulumu virsma ieguļ m dziļumā, to biezums sasniedz 40 m. 44

45 Pļaviņu svītu pārsedz ap 10 m bieza Salaspils svītas domerītu slāņkopa. Šiem nogulumiem nav praktiskas saimnieciskas nozīmes. Daugavas svītas nogulumi pārsvarā dolomīti ar retiem domerītu un merģeļu starpslāņiem atsegti vairākos urbumos, kur tie ieguļ tuvu zemes virspusei, lielākoties veidojot kvartāra nogulumu segas pamatni. Nogulumu biezums, atkarībā no denudācijas procesu intensitātes, mainās no dažiem metriem līdz m. Svarīgi, ka Daugavas svītas plaisainajos dolomītos iekļautie pazemes ūdeņi pagastā ir galvenais dzeramā ūdens ieguves avots Kvartāra nogulumi Varakļānu novads atrodas Austrumlatvijas zemienes vidusdaļā. Tai raksturīga pārsvarā lēzeni viļņota, vietām plakana virsma, kuras augstums svārstās pārsvarā no 100 līdz 108 m vjl. Tikai vietām pagasta dienvidos tā paaugstinās līdz m vjl., bet ziemeļos pazeminās līdz m vjl. Līdzenumu šķērso nedaudz izlocītā, ziemeļaustrumu dienvidrietumu virzienā orientētā, m platā Varakļānu Stirnienes osu grēda, kas paceļas 3-10 m virs apkārtnes. Zemkvartāra reljefa virsma visumā ir līdzena un atrodas ap m vjl. Neliels tās paaugstinājums ( m vjl.) atrodas Stirnienes apkaimē, kamēr pagasta ziemeļu daļā tā pakāpeniski pazeminās līdz 90 m vjl., bet Meirānu novadkanāla tuvumā pat vēl par dažiem metriem zemāk. Novada Varakļānu pagasta teritorijai raksturīga plāna kvartāra nogulumu sega, kuras biezums plašā areālā nepārsniedz 5-6 m. Vietām Varakļānu tuvumā tas ir tikai 1-2 m. Tikai Varakļānu Stirnienes osu grēdas relatīvi augstākajos posmos šīs segas biezums dažviet pārsniedz m. Kvartāra nogulumu segas uzbūve ir vienkārša, jo sastāv no pēdējā Latvijas leduslaikmeta un pēcleduslaikmeta jeb holocēna (aptver ģeoloģiskās vēstures pēdējos gadus) veidojumiem. Vecāku apledojumu nogulumi līdzenumā nav saglabājušies, jo katrs ledājs ir intensīvi noārdījis iepriekšējā apledojuma veidojumus. Latvijas leduslaikmetā veidojušies glacigēnie, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi. Glacigēnie nogulumi (morēna) sastāv no brūnas un sarkanbrūnas mālsmilts un smilšmāla ar grants un oļu piejaukumu, vietām ar atsevišķiem laukakmeņiem. Morēnas biezums svārstās no 0,5-1 līdz 2-4 m. Lielās platībās tā atsedzas zemes virspusē. Morēna veido gandrīz vienlaidu segu, kas klāj devona iežus. Fluvioglaciālie nogulumi (ledāja kušanas ūdeņu straumju veidojumi) veido Varakļānu Stirnienes osu grēdu un nelielu osveida formu pie Klušiem. Nogulumi sastāv galvenokārt no dažāda rupjuma smilts, granšainas smilts un oļiem, arī grants oļu materiāla ar laukakmeņiem. Tiem raksturīgas nereti krasas sastāva izmaiņas, īpaši osu grēdu šķērsgriezumā. Grēdu centrālajā daļā parasti ir rupjākais materiāls, bet to malās bieži sastop smalkgraudainas, vietām aleirītiskas smilts iegulas ar aleirītu starpslāņiem. Dažāda biezuma smalkāka materiāla slāņus dažviet sastop arī osu griezuma augšdaļā. Zem osu grēdām morēna nereti ir izskalota, un fluvioglaciālie nogulumi uzguļ devona iežiem, kuros vietām izveidojušies nelieli iegrauzumi. Fluvioglaciālo veidojumu biezums svārstās no 5 6 m (Kluši) līdz m Varakļānu-Stirnienes osā. Ar šiem nogulumiem saistītas smilts-grants atradnes. 45

46 Limnoglaciālie nogulumi (stāvošu ledāja kušanas ūdeņu veidojumi) galvenokārt izplatīti pagasta nomalēs. Tos veido māli, aleirīti, retāk smalkgraudaina un aleirītiska smilts, kas pārklāj morēnu. Šie nogulumi parasti sasniedz 2 3 m biezumu. Īpatnēja ir tikai mālu slāņkopas uzbūve pie Šķēlēm, kur tā veido zemu vaļņveida pacēlumu. Slāņkopa sastāv no divām daļām: apakšējā, pelēkbrūnā māla slāņa vaļņveida formas kodolā un to pārklājošās sarkanīgi brūna un brūna māla kārtas, kas turpinās arī pozitīvās reljefa formas apkārtējā līdzenumā. Mālu slāņkopas biezums vaļņveida pacēlumā sasniedz 8-10 m. Šeit pētīta arī mālu atradne. Pēcleduslaikmeta (holocēna) nogulumus pārstāv purvu un upju veidojumi. Purvu nogulumi sastopami reljefa pazeminājumos galvenokārt pagasta dienvidu daļā. Kūdras biezums pārsvarā sasniedz 1 3 m. Aluviālie nogulumi - dažāda rupjuma smilts, aleirītiska smilts, vietām ar plānām aleirītu un kūdras vai dūņu starpkārtām izplatīts visu upju ielejās. To biezums ir neliels (1 2m) Dolomīts Vienīgā dolomīta atradne Varakļānu novadā atrodas Varakļānu pagastā. Atradne pētīta gadā, bet krājumi novērtēti kā prognozētie derīgo izrakteņu resursi. Sk.1.pielikumu. Varakļānu dolomīta atradne iekļauta vienā no lielākajiem prognozēto dolomītu krājumu laukumiem Latvijā. Atradnē iekļauta 28,13 km2 liela teritorija, kuras izpētei izmantoti 7 urbumu dati. Retā urbumu tīkla dēļ ar gada 12. septembra Valsts ģeoloģijas dienesta Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdes lēmumu Varakļānu atradnes krājumu kategorija pazemināta uz P kategoriju, līdz ar to tā pārdēvēta par prognozēto krājumu laukumu. Varakļānu novada teritorijā atradne aizņem 18,17 km2 lielu platību. Derīgo izrakteni laukumā veido Daugavas svītas dolomīti, kam izdalāmas divas slāņkopas, kuras atdala 0,3-0,5 m bieza dolomītmerģeļa starpkārta. Derīgā slāņa kopējais biezums mainās no 2,7 līdz 10,3 m, vidēji 6,5 m. Segkārtu veido kvartāra nogulumi morēnas mālsmilts, māls, smilts, vidējais tās biezums 3,8 m. Dolomīts pētīts kā izejviela šķembu un būvkaļķu ražošanai. Praktiski viss dolomīta slānis ieguļ zem pazemes ūdens līmeņa. Lai organizētu dolomīta ieguvi, Varakļānu laukumā nepieciešams veikt izpētes darbus atbilstoši A vai N kategorijas krājumu noteikšanai Māls Varakļānu māla atradne izvietota pagasta rietumu daļā un detalizēti izpētīta 1953.gadā. Derīgais izraktenis atradnē limnoglaciāls māls sarkanbrūns, pelēkbrūns ar sīkām smilts starpkārtām, griezuma augšdaļā ar karbonātu konkrēcijām. Derīgā slāņa biezums sasniedz līdz 7,9 m, vidēji 4,1 m. Segkārtu veido tikai augsnes slānis. Māls pētīts kā izejviela ķieģeļu un drenu cauruļu ražošanai. Atradnē 14,2 ha platībā aplēsts 588,6 tūkst. m3 A kategorijas māla krājumu. Atradni līdz gadam izstrādāja. Krājumu atlikums atradnē 1964.gadā, kad tā izslēgta no Derīgo izrakteņu krājumu bilances, ir 570,6 tūkst. m3. Par atradnes iespējamo izmantošanu vēlākajos gados LVĢMA ziņu nav. Sīkāku atradnes raksturojumu skatīt 2. tabulā Smilts-grants un smilts Smilts grants maisījumam ir ļoti liela saimnieciska nozīme un Latvijas zemes dzīlēs tas ir visplašāk sastopamais derīgais izraktenis, kuru veido vairāk vai mazāk noapaļotas iežu atlūzu un minerālu graudiņu sakopojums. 46

47 Smilts un grants maisījums izmantojams daudzās tautsaimniecības nozarēs: betona, būvju un silikātķieģeļu izgatavošanai, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos u.c. Jautājumā par smilts un grants klasifikāciju nav vienprātības. Pašlaik Latvijā būvniecības praksē par smilti uzskata materiālu ar graudiņu izmēriem 0,14 5 mm, bet par granti 5 70 mm graudus. Dažreiz mm frakciju dēvē par oļiem, bet lielāku par 70 mm par akmeņiem. Savukārt pēc Eiropas normatīviem par smilti jeb smalku minerālmateriālu jāuzskata graudiņus mazākus par 2 4 mm. Šajos normatīvos pazemināta arī smilts smalko graudu apakšējā robeža 0,063 mm. Latvijā smilts un grants atradnēs produktīvo slāņkopu pārsvarā veido smilts un tikai atsevišķos starpslāņos dominē grants un oļu frakcija. Šī materiāla kvalitāti parasti nosaka ne tikai graudiņu izmēri, bet arī to sastāvs. Svarīgākais kvalitātes rādītājs ir magmatisko iežu graudiņu daudzums maisījumā, jo šie ieži ir stiprāki un arī salizturīgāki. Rupjākās un izturīgākās grants frakcijas izmantojamas betonā kā pildviela, bet smilts kā būvjavu sastāvdaļa, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos u.c. Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem dabas resursu nodokļa noteikšanai maisījumu, kurā grants graudu saturs ir mazāks par 15%, uzskata par smilti, bet materiālu ar grants frakciju lielāku par 15% - par smilts-grants maisījumu. Šāda attiecība tiek ievērota arī atradņu klasifikācijā. Varakļānu novadā Varakļānu pagasta teritorijā izvietotas trīs smilts-grants un smilts atradnes, kuru raksturojums dots 1.pielikumā. Klušu atradne izvietota pagasta ziemeļu daļā un detalizēti pētīta gadā. Atradnē derīgo slāņkopu veido smilts-grants ar smilts starpslāņiem, tās vidējais biezums 3,1 m. Segkārtu veido augsne un putekļaina smilts. Pēc laboratorijas analīzēm, pārsvarā tomēr derīgajā slānī sastopama smilts. Derīgais slānis ieguļ virs gruntsūdens līmeņa. Atradnē gadā 1,5 ha platībā aplēsti 46,5 tūkst. m3 A kategorijas smilts-grants un smilts krājumu. Silakroga atradne izvietota pagasta centrālajā daļā. Prognozētie krājumi šeit aplēsti gadā, veicot smilts-grants meklēšanas darbus Madonas rajonā. Tie balstās uz viena urbuma datiem un 6 ha platībā ir 677,4 tūkst. m3 smilts-grants un smilts gadā akciju sabiedrība Ceļuprojekts veic detalizētu izpēti prognozēto krājumu laukuma centrālajā daļā 2 ha platībā, aprēķinot 60,6 tūkst. m3 smilts-grants un smilts krājumu. Derīgo slānķopu atradnē veido dažāda rupjuma smilts un smilts-grants slāņu mija. Derīgais slānis ieguļ virs gruntsūdens līmeņa. Stirnienes atradne izvietota pagasta dienvidu daļā uz osu grēdas. Atradne pirmoreiz apzināta gadā, lai iegūtu izejvielas toreiz populārajiem smilts-kaļķu blokiem. Atradni veido trīs teritoriāli atdalīti iecirkņi. Derīgais slānis smilts ar smilts-grants lēcām un starpslāņiem. Atradne pētīta līdz pazemes ūdens līmenim. Atradnes I iecirknī ierīkots karjers un tajā gadā veikta smilts-grants slāņa izpēte zem gruntsūdens līmeņa. Kā redzams tabulā, tad tikai divas smilts un grants atradnes šobrīd tiek izmantotas. Atsevišķu atradņu izmantošana nav iespējama, jo, piemēram, pusi Klušu atradnes teritorijas aizņem kapsēta. Savukārt atsevišķas atradnes, kā, piemēram, Silakrogs un Stirniene jau daļēji ir izstrādātas iepriekšējos gados. Perspektīvās atradņu ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešama pievadceļu uzlabošana un iegulu materiālu šķirošanas iekārtu atjaunošana. Tāpat perspektīvā smilts un grants materiāla ieguve būtu jākoncentrē lielākajās atradnēs, kur esošie krājumu inženierģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi ir izpētīti vai novērtēti pēc analoģijas ar tuvumā izpētītajām atradnēm. Derīgo izrakteņu ieguvei nelielajās atradnēs jāvērtē ietekme uz ainavas struktūru. 47

48 Kūdra Kūdras atradņu pētījumi uzsākti jau pagājušā gadsimta 20 - tajos gados. Tie turpināti arī 50 - tajos gados, bet sistemātiski pētījumi veikti gadā, kad Madonas rajona teritorijā notika kūdras atradņu meklēšanas un kūdras resursu revīzijas darbi. Šo darbu laikā Varakļānu novada Varakļānu pagasta teritorijā apzinātas 6 kūdras atradnes vai to daļas. Atradņu raksturojums dots 1. pielikumā. Kopējā kūdras atradņu platība to 0 robežās sasniedz 1127 ha. Iegulas pārsvarā veido zemā tipa kūdra, bet Leimaņu purvā arī augstā tipa kūdra. Tās biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 2,6 m. Jāatzīmē, ka Krista purvā zem kūdras ieguļ sapropelis. Visām atradnēm krājumi aprēķināti atbilstoši P kategorijai un kopā tie sastāda 6122,1 tūkst. m3 jeb 1387,4 tūkst. t pie nosacītā mitruma - 40 %. Pagastā, DR no Stirnienes, iestiepjas arī neliela daļa no Lielā (Pelečāres) purva (Kūdras fonda Nr. 4212), kurā kūdras atradņu meklēšanas un revīzijas darbu laikā Madonas rajonā nekādi pētījumi netika veikti. Dati par Lielo (Pelečāres) purvu 4. tabulā doti pēc Kūdras fonda. Lielā daļā no šī purva, kas iestiepjas arī Krustpils un Riebiņu novados, izveidots dabas liegums Lielais Pelečāres purvs. Visu pagasta purvu kūdra ir izmantojama lauksaimniecībā augsnes mēslošanai. Taču purvi nav rekomendējami tālākai izpētei salīdzinoši nelielā kūdras dziļuma un mazo krājumu dēļ Mūsdienu ģeoloģisko procesu raksturojums Galvenās mūsdienu ģeoloģisko procesu izpausmes novada teritorijā ir saistītas ar pārpurvošanās procesiem, kā arī ar upju ģeoloģisko darbību. Salīdzinoši plānā kvartāra nogulumu sega un līdzenais reljefs novada teritorijā apgrūtina virszemes noteci un sekmē teritorijas pārpurvošanos. Pārpurvošanās procesi noris ļoti lēni un aptuvenais kūdras uzkrāšanās temps purvos ir 1 mm/gadā. Pārpurvošanās procesi var izpausties arī lokāli vietās, kur cilvēku darbības rezultātā (nepareiza būvniecība) ir traucēta dabiskā notece. Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību, norisinās to ielejās. Upju ieleju erozijas un akumulācijas procesi, galvenokārt, izpaužas krastu noārdīšanā, mainot upes škērsprofilu. Tie ir vieni no dinamiskākajiem eksogēnajiem procesiem Latvijā. Erozija izraisa arī ar gultnes izskalošanu, kuras rezultātā izskalotais materiāls akumulējas upes ielejā lejpus pa straumi. Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību Varakļānu novadā nav izteikti jo teritoriju nešķērso lielas ūdensteces, tai raksturīgs līdzens reljefs ar nelielu upes kritumu un lēnu tecējumu. Tomēr arī mazāku upju ielejās krastu (sānu) erozijas procesi pastiprinās palu laikā un paaugstināta nokrišņu daudzuma periodā, kad paaugstinās upes ūdens līmenis un pieaug straumes ātrums. Sānu erozijas procesi raksturīgi vietās, kur upju gultne nav mākslīgi iztaisnota. Upju erozija saistīta ar gultnes procesiem. Sānu erozija pastiprinās pavasaru palu laikā un lietavu periodā paaugstinoties ūdens līmenim upē un palielinoties straumes ātrumam. Ūdens plūsmu rezultātā tiek izskaloti krasti upes līkumos. Gultnes erozijas rezultātā izlīdzinās upju garenprofili. Malmutes, Teicijas, Kažaukas, kā arī citu mazo strautiņu un upīšu gultnes gandrīz visā pagasta teritorijā ir mākslīgi iztaisnotas melioratīvo darbu veikšanas laikā pagājušā gadsimtā. Grāvju (upju, strautu) aizsērēšanu un ūdens līmeņu celšanos melioratīvajās platībās veicina arī bebru darbība. Pārpurvošanas procesu izpausmes vērojamas reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdeni vāji caurlaidīgi nogulumi. Līdz ar to šajos iecirkņos ūdens notece ir apgrūtināta vai nenotiek vispār. Procesa iedarbībai lielākoties ir pakļautas starp pauguru, 48

49 nevienmērīgas akumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumi upju palienēs. Jāatzīmē, ka pārpurvošanās procesi noris ļoti lēnām, un to darbība novērojama arī mūsdienās. Dažviet neapdomīgi veiktu celtniecības darbu rezultātā, kuras laikā tiek traucēta notece, veidojas pārmitri apstākļi, sākās minerālgrunts pārpurvošanās, atjaunojas un turpinās kūdras uzkrāšanās, kā arī purvu augšana gan horizontālā, gan vertikālā virzienā. Pēdējo 10 gadu laikā bieži grāvju aizsprostošanu veic bebri, jo maza vērība tiek pievērsta meliorācijas sistēmu kopšanai. Vidējie kūdras uzkrāšanās tempi nenosusinātos purvos ir aptuveni 1 mm/gadā. Kopumā novada inženierģeoloģiskos apstākļus var raksturot kā labvēlīgus saimnieciskai darbībai. Īpaši labvēlīgi tie ir iecirkņos, kur tuvu zemes virspusei atsedzas ledāja nogulumi (morēna). Savukārt, nelabvēlīgi apstākļi būvniecībai ir teritorijās, kur vērojami pārpurvošanās procesi. Pirms uzsākt būvdarbus novada teritorijā ieteicams veikt inženierģeoloģisko izpēti un noteikt hidroģeoloģiskos apstākļus Meži un purvi Varakļānu novadā meži aizņem 22 % no pašvaldības kopējās teritorijas, bet purvi gandrīz tikpat 21%. Murmastienes pagasta meži aizņem apmēram 24,32% no pagasta teritorijas. Daļa no Murmastienes pagasta mežiem ietilpst Teiču dabas rezervāta, kā arī Barkavas ozolu audzes sastāvā. Augsnes cilmiežu dažādība, reljefa formu daudzveidība un klimatiskie apstākļi nosaka Varakļānu novada teritorijas veģetācijas daudzveidību. Būtiska loma ainavas veidošanā un novada saimnieciskajā darbībā ir mežu teritorijām. Varakļānu novadā meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli veic Valsts meža dienesta Centrālvidzemes virsmežniecība. Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2012.gada apkopotajiem statistikas datiem meža zemes Varakļānu novadā aizņem ,1 ha. MEŽA ZEMES SADALĪJUMS (HA) VARAKĻĀNU NOVADA PAGASTOS Īpašuma forma Varakļānu pilsēta Varakļānu pagasts Murmastiene s pagasts 5-5.tabula. Kopā Fizisko vai juridisko personu īpašums 31, ,9 982, ,0 Pašvaldības īpašums 13,4 0,0 0,0 13,4 Valsts īpašums 0,0 833, , ,7 Kopā 45, , , ,1 Avots: Valsts meža dienests, Meža statistikas CD, 2012 Lielākās meža zemju platības Varakļānu novadā atrodas Murmastienes pagastā. Pēc īpašuma formas 20,3% novadā esošo meža zemju atrodas privātīpašumā, bet 79,6% atrodas valsts īpašumā. Ar mežiem ir klāti 6 049,5 ha no kopējās novada teritorijas platības. Mežu veido t.s. produktīvais mežs dabiski atjaunojusies vai mākslīgi atjaunota audze, ieskaitot izsīkušās audzes, vējgāzes un izcirtumus. Nemeža zemes veido pļavas, ganības, ezeri, upes, augļu dārzi, ogulāji, kā arī inženierkomunikāciju pārvades trases, pagalmi, karjeri un citas speciālās nemeža zemes. Mežs Varakļānu novadā aizņem 51,0% 49

50 meža zemju, bet gandrīz tikpat lielu daļu jeb 47,1% veido purvi. Pārējās meža zemes aizņem lauces (0,9%), pārplūstoši klajumi (0,1%) un infrastruktūras objekti (0,9%). 5-6.tabula. MEŽA ZEMES SADALĪJUMS PĒC LIETOJUMA (HA) VARAKĻĀNU NOVADĀ Īpašuma forma Mežs Purvi Lauces Pārplūsto ši klajumi Infrastr. objekti Kopā Fizisko vai juridisko personu īpašums 2 237,9 116,4 46,0 7,9 0, ,0 Pašvaldības īpašums 13,4 0,0 0,0 0,0 0,0 13,4 Valsts īpašums 3 798, ,5 60,6 9,4 99, ,7 Kopā 6 049, ,9 106,6 17,3 99, ,1 Avots: Valsts meža dienests, Meža statistikas CD, 2012 Valsts mežu apsaimniekošanas funkcijas novada teritorijā īsteno A/S Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales mežsaimniecība. Ziemeļlatgales mežsaimniecībā kopumā visvairāk mežu (39,6%) aug uz normāla mitruma minerālaugsnēm - sausieņu meža augšanas apstākļu tipos. 23,1% no esošajiem mežiem aug uz pārmitrām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm (slapjaiņi - 6.4% un purvaiņi 16,7%). Šie meži ir vērtīgākie no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Pārējie 37,4% mežu ir nosusināti. Saimnieciski nozīmīgāko koku sugu (skuju koku) mežaudzes aizņem mazliet vairāk nekā 30% no kopējās novada meža platības, bet lapu koku mežaudzes veido 65%. Lielākās platības starp skujkokiem attiecīgi aizņem priede 18,7% un egle 13,6%, bet lapu koku audzēs nozīmīgas ir bērzu audzes 37,8%. Pārējos aptuveni 30% veido citas - galvenokārt lapu koku sugas melnalksnis, baltalksnis, apse, osis u.c. 5-7.tabula. MEŽU SADALĪJUMS VARAKĻĀNU NOVADĀ PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM Īpatsvars (%) Īpatsvars (%) Koksnes krāja, Valdošās sugas Platība, ha kopējā meža m 3 kopējā koksnes platībā krājā Skuju koki 1 910,52 32, ,8 Priede 1 109,71 18, ,8 Egle 799,01 13, ,9 Lapegle 1,8 0, ,1 Cietie lapu koki 132,6 2, ,4 Ozols 37,7 0, ,8 Osis 94,3 1, ,6 Citi 0,6 0,1 64 0,0 Mīkstie lapu koki 3 840,73 65, ,8 Pavisam Varakļānu novadā Bērzs 2 293,18 39, ,8 Melnalksnis 644,66 10, ,1 Apse 722,98 12, ,5 Baltalksnis 173,91 3, ,2 Liepa 2,70 0, ,0 Citi 3,3 0, , ,85 100, ,0 50

51 Avots: Valsts meža dienests, Meža statistikas CD, 2012 Saskaņā ar VMD informāciju, lai samazinātu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi, ap Varakļānu pilsētu ir noteikta meža aizsargjosla. Meža valsts reģistrā iekļautā aizsargjosla ap Varakļānu pilsētu atrodas Varakļānu pagastā divās zemes vienībās (kadastra apzīmējums: ; ). Kopējā meža aizsargjoslas ap pilsētu platība ir 67,3 ha. Lielstrodu purvs ir pagasta ZA Malmutes kreisajā krastā starp Malmuti un Brieža grāvi. Platība 128 ha daļēji nosusināta. Ļovānu (Krista) purvs atrodas pie Jēkabpils Rēzekne Ludza- Krievijas robeža (Terehova) (A12) ceļa D no Ļovāniem. Platība 3 ha. Leimaņu purvs ar platību 19 ha, kam uzlikta aizsargjosla. Suņusala pļavas uzskatāmas par lauksaimniecībā izmantojamām, jo ir nosusinātas. Varakļānu pilsētā meži aizņem 58 ha, kas ir 11% no visas pilsētas platības. Pilsētu ieskauj galvenokārt skujkoku meži. Valstij piederošos mežus pilsētā apsaimnieko Valsts meža dienesta Madonas virsmežniecība. Valstij piekrītošās meža teritorijas pilsētā aizņem 18, 57 ha lielu platību. Pārējie 14,91 ha Varakļānu zaļās zonas meži, ir fizisko, juridisko personu un pašvaldības pārziņā. MEŽA VALSTS REĢISTRĀ VARAKĻĀNU PILSĒTĀ ATZĪMĒTI MEŽI PILSĒTU ADMINISTRATĪVAJĀ TERITORIJĀ Kadastra Nr. Kvartāls Nogabali Meža aizsargjosla ap Varakļāniem 5-8.tabula. Kā arī īpaši aizsargājamie iecirkņi. 1. kategorijas (aizsargājamos mežos) tika izdalīti zaļās zonas meža parki, kuros ieskaitīti meži ap visām Latvijas pilsētām, meži pilsētu administratīvajās robežās un meži blakus pilsētām, kuri bija vispiemērotākie iedzīvotāju atpūtai un veselības uzlabošanai. Ministru kabineta noteikumi Nr. 63 no gada 4. februāra Meža aizsargjoslas ap pilsētām noteikšanas metodika 2. punktā nosaka, ka meža aizsargjoslu ap pilsētu nosaka saskaņā ar līgumu, ko noslēdz attiecīgās pilsētas dome un pašvaldība, kuras teritorijā ietilpst aizsargjoslā. Mežu aizsargjoslai ap Varakļānu pilsētu atbilstoši MK noteikumiem Meža aizsargjoslas ap pilsētām noteikšanas metodika jānosaka 100 ha liela meža aizsargjosla. Šādas piemērotas meža platības atrodas pie pilsētas Varakļānu pagastā. Aizsargjoslas mežu apsaimniekošanā regulē Aizsargjoslu likums un MK noteikumi Nr. 189 Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā 51

52 Valsts, pašvaldības un privāto īpašnieku apsaimniekotajā teritorijā, mežaudzēs, kuras ir iekļautas Varakļānu pilsētas zaļās zonas mežos ir ierobežota saimnieciskā darbība (aizliegta kailcirte). Līdz šim Meža valsts reģistrā ir saglabātas atzīmes par meža aizsargjoslu ap Varakļānu pilsētu tajos meža nogabalos, kuros šīs aizsargjoslas ir reģistrētas līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai. Patreiz Meža valsts reģistrā zaļās zonas meža parki, atbilstoši minēto noteikumu 12. punktam, reģistrēti kā aizsargjosla ap pilsētu sekojošās teritorijās: VARAKĻĀNU PILSĒTĀ AIZSARGJOSLA Kadastra Nr. Kvartāls Nogabali (pilsētas teritorija) , Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi 5-9.tabula. 11.attēls. Varakļānu novada IADT Dabas liegums Barkavas ozolu audze Dabas liegums Lubānas mitrājs Teiču dabas rezervāts Lierlais Pelečāres Varakļānu novada atrodas četras īpaši aizsargājamās dabas teritorijas trīs dabas liegumi, kas izveidoti saskaņā ar MK noteikumi Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem": 1. Dabas liegums Lubānas mitrājs Murmastienes pagastā. 2. Dabas liegums Barkavas ozolu audze Murmastienes pagastā. 3. Dabas liegums Lielais Pelečāres purvs Varakļānu pagastā; 4. Teiču dabas rezervāts Murmastienes pagastā. Varakļānu novada Murmastienes pagasta teritorijā atrodas : Teiču dabas rezervāts un dabas liegums Barkavas ozolu audze, kā Lubāns mitrāja neliela teritorija pie pašas robežas. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamai dabas teritorijai dabas liegumam Barkavas ozolu 52

53 audze ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kas ir Vides ministrijā ar rīkojumu nr.628 ( ) apstiprināts dokuments. Varakļānu pagasta teritorijā ir mala no Natura 2000 teritorijas Lielais Pelečāres purvs. Dabas teritorija - mala no Lielais Pelečāres purva (Deigju purvs), ir noteikta aizsargjosla 100 m platumā Teiču dabas rezervāts Teiču dabas rezervāta aizsardzības kategorija ir dabas rezervāts, Natura 2000 teritorija, ietilpst starptautiskas nozīmes mitrājā "Teiču un Pelečāres purvs" Teiču dabas rezervāta platība ir ha kurš dibināts gadā. Teiču dabas rezervāts ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas iekļauta gada 2. februāra Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Teiču dabas rezervāta ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Teiču dabas rezervāta likums ir spēkā no Rezervātam ir izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns gadam un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas nosaka detalizētus aizsardzības pasākumus un aizliegtās darbības rezervātā. Dabas rezervāts dibināts lielākā purvu masīva aizsardzībai Latvijā. Teritorija veidota, lai aizsargātu raksturīgas purva ekosistēmas. Lielāko daļu rezervāta aizņem augstais purvs, bet sastopami arī zemie un pārejas purvi. Cilvēku nepārveidots un no tā darbībām pasargāts mitro biotopu komplekss ir unikāla dzīves vide vairākām retām un apdraudētām augu un putnu, kā arī reliktām tauriņu sugām. Teritorija ir nozīmīga putnu aizsardzības vieta, kā arī daudzu gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamu augu sugu aizsardzībai. Lielāko daļu rezervāta aizņem augstais purvs, bet sastopami arī zemie un pārejas purvi. Cilvēku nepārveidots un no tā darbībām pasargāts mitro biotopu komplekss ir unikāla dzīves vide vairākām retām un apdraudētām augu un putnu, kā arī reliktam tauriņu sugām. Teritorija ir nozīmīga putnu aizsardzības vieta, kā arī daudzu gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamu augu sugu aizsardzībai gadā konstatētas 206 putnu sugas (71 aizsargājama), 937 augu sugas (23 aizsargājamas), 47 zīdītāju sugas (12 aizsargājamas), 2906 bezmugurkaulnieku sugas (14 aizsargājamas). Iekļauts Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā un Eiropas Savienībai nozīmīgo putnu sarakstā. Teiču rezervāta lielāko daļu (gandrīz 15000ha) aizņem sūnu purvs, ar tam raksturīgu savdabīgu augu un dzīvnieku valsti, kā arī mikroklimatu un mikroreljefu. Teiču rezervātā nelielās platībās galvenokārt ezeru krastos sastopami arī pārejas un zāļu purvi. Pārejas purvam raksturīgās sugas ir purva rūgtdile, purva vārnkāja, dažādas orhideju sugas, vilku kārkls. Zemais jeb zāļu purvs ir izveidojies Vaboles ezera apkārtnē, Islienas ezera krastā, kā arī Šūmāna ezerā. Pēc gada mežierīcības datiem mežs Teiču rezervātā aizņem 23,7% no visas teritorijas jeb 4649,1 ha. Meža joslas platums apkārt purvam ir no dažiem desmitiem metru līdz 3 km. Nelielas platības ir ap purva ezeriem, kā arī saliņās. Lielākie meža masīvi ir rezervāta ziemeļu daļā un Kurtavā. Lielāko platību aizņem meži kūdras augsnēs. 40% jeb 1811,7 ha visas mežu platības veido purvaiņi- meži slapjās kūdras augsnēs. Priede ir valdošā suga purvājā, priede un bērzsniedrājā, bet bērzs un melnalksnis- dumbrājā. Kūdreņi aizņem 35% jeb 1648,7 ha. Visvairāk 53

54 izplatīts ir šaurlapju kūdrenis. Te valdošās koku sugas ir priede, bērzs, egle. Auglīgākās augsnēs ir platlapju kūdrenis. Meži sausās minerālaugsnēs aizņem 13% platības jeb 621,1 ha. Priede ir valdošā suga lānā un damaksnī. Gan egle, gan bērzs ir valdošās sugas damakšņa un vēra tipa mežos. Apse ir vēra un gāršas tipa mežu valdošā suga. Meži slapjās minerālaugsnēs aizņem 4% jeb 208,9 ha. Visvairāk te ir slapjais vēris ar valdošo koku sugu- bērzu. Meži nosusinātās minerālaugsnēs aizņem 8% jeb 358,7ha. Biotopa nosaukums ES aizsargājamā biotopa kods AIZSARGĀJAMI MEŽA BIOTOPI Latvijas īpaši aizsargājamā biotopa kods Platība ha Raksturojums tabula Boreālie meži 9010* - 66,9 Atbilst DMB Skujkoku meži sausieņu mežos Skujkoku meži uz osveida reljefa formām Melnalkšņu staignāji ~10 Pēc lakstaugu-sīkkrūmu stāva sugu sastāva atbilst sauso subkontinentālo mežu augu sabiedrībām, šaura josla purva dienvidu daļā 9080* - 86,1 Melnalkšņu slapjie un nosusinātie meži Purvaini meži 91D0* ,5 Purvaini priežu un bērzu meži, slapji egļu meži Lielākā daļa mežaudžu ir dabiskas, tikai 4% ir mākslīgas audzes. Pēdējos 15 gados meža kultūras vairs nav ierīkotas. Rezervāta teritorijā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona; regulējamā režīma zona; dabas parka zona. Stingrā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu rezervātam tipisko ekosistēmu dabisku attīstību. Tajā nav pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība, kā arī uzturēšanās stingrā režīma zonā ir aizliegta, to drīkst apmeklēt tikai ar rezervāta administrācijas ikreizēju atļauju izpētes vai aizsardzības nolūkos. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu sugu un biotopu daudzveidību rezervātā, pētītu ekosistēmu attīstību un to elementus, kā arī, veicinātu vides izpratni sabiedrībā, pastāvot minimālai antropogēnai slodzei. Regulējamā zonā aizliegts uzturēties bez administrācijas atļaujas vai bez administrācijas pārstāvja (izņēmums ir personas, kuras dzīvo rezervāta teritorijā), kā arī lietot jebkādus ķīmiskos vai bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus un veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību (izņemot rīcības, kas nepieciešamas dabas aizsardzībai). Dabas parka zona izveidota ap apdzīvotajām viensētām, lai saglabātu vēsturiski veidojušos, ekstensīvos vides apsaimniekošanas veidus, lai sabalansētu dabas aizsardzības, vides izglītības un vietējo iedzīvotāju intereses. Dabas parka zonā aizliegts veikt vēsturiskās zemes lietojuma maiņu, veidot reģionam netradicionālu monokultūru audzes (kārkli, eļļas augu kultūras, energo kultūras), veidot veljerus savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, kā arī putnu audzēšanai komerciālos nolūkos, ierīkot dzīvnieku brīvdabas audzētavas u. c. 54

55 Lai samazinātu saimniecisko un sociālo ietekmi uz rezervāta ekosistēmām, ap rezervātu tiek noteikta ārējā aizsargjosla. Tās ārējās robežas iet pa republikas nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Mētrienu, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašieni. Aizsargjoslas iekšējā robeža sakrīt ar rezervāta ārējo robežu. Teiču rezervāta teritorija raksturojama kā gandrīz neapdzīvota. Teritorijas izmantošanas veids galvenais dabas aizsardzība, tam pakārtota vides izglītība, pētījumi un dabas apsaimniekošana. Purvs tiek izmantots arī sēņošanai, ogošanai, makšķerēšanai un medīšanai pārsvarā nelegālie apmeklētāji, jo bez administrācijas atļaujas šīs darbības nav atļautas. Rezervātā visvairāk sastopami divi grupu ainavas elementi ūdeņi (purvi tekošie un stāvošie) un meži un koki (meža nogabali, savrupi koki). Pēc platības mazāki lauksaimnieciskās darbības radītie elementi (pļavas) un ļoti nedaudz sastopami infrastruktūras elementi (transporta maģistrāļu elementi, atsevišķas celtnes ārpus apdzīvotām vietām) Barkavas ozolu audze Barkavas ozolu audzes aizsardzības kategorija ir dabas liegums, Natura 2000 teritorija, kura teritorijas platība ir 62 ha. Dabas liegums izveidots gadā. Teritorija izveidota, lai aizsargātu Latvijā un Eiropā retu biotopu jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju palienēs. Barkavas ozolu audzes dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, bet nav apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Dabas lieguma Barkavas ozolu audze teritorijā konstatēti dabiskie (potenciālie dabiskie) meža biotopi No platlapju mežiem liegumā ir sastopami sausie platlapju meži. Pārmitrie platlapju meži liegumā sastopami nav. Sausie platlapju meži veido lapu koku mežu pabeigtu veģetāciju. Visbiežākais dabiskais traucējums pašizrobošanās, ko izraisa atsevišķu koku izgāšanas vai bojā eja vecuma dēļ. Raksturīgas liela diametra kritalas, bioloģiski veci lielu dimensiju platlapji, epifītiskās sūnas un ķērpji, daudzas sīkas lauces, ko aizpilda straujas bioloģiskās attīstības sugas. Barkavas meži, kas atrodas Lisiņas upes krastos, ir sugām bagāti un mitri tajos koku stāvā sastopams arī melnalksnis, bet krūmu stāvu veido trauslais krūklis, lakstaugu stāvā aug meža zirdzene, parastā vīgrieze, mūru mežsalāts, ložņu gundega. Sūnu stāvā visbiežāk sastopama platlapu knābīte un viļņainā lācīte. Pēc Eiropas biotopu klasifikācijas liegumā sastopamais biotops ozolu meži vairāk atbilst tipam jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju krastos (kods 91F0), kas ir arī Latvijas īpaši aizsargājamais biotops (kods 1.12.). Dabas lieguma mežaudzes pāsrvarā veido ilglaicīgi neskarti ozolu meži Lisiņas upes krastos, kā arī lauces upes krastos un nelieli bērzu nogabali, kas veidojušies aizaugot laucēm. Meža augšanas apstākļu tipi. Teritorija ir viendabīga, tai nav raksturīga biotopu daudzveidība, ko uzskatāmi raksturošeit sastopamā meža augšanas apstākļu tipu (AAT) vienveidība. 96 % (jeb 37,3 ha) mežaudžu atbilst vēra (Vr) augšanas apstākļu tipam. Tikai 1,5 ha jeb 4% sastopams cits meža augšanas apstākļu tips platlapju ārenis (Ap), kas radies nosusinot slapjo vēri. Lieguma teritorija ir neliela, izstiepta A-R virzienā gar Lisiņas upi, un tajā nav raksturīgabiotopu dažādība. Mežaudzes lielāko daļu veido ozolu meži uz sausas minerālaugsnes, atsevišķas audzes aug nosusinātā augsnē. 21 Teiču dabas aizsardzības plāns

56 Lielais Pelečāres purvs Lielais Pelečāres purvs aizņem pagasta DA stūri, augstais purvs. Purvs plešas Krustpils, Madonas un Riebiņu novados. Purva platība pagasta teritorijā ir ~ 2000 ha. Kūdras slāņa biezums vidējais dziļums 2,6 m, lielākais dziļums 7,5 m. Kūdras krājumi purvā ir m3. Līdz 2 m dziļumam kūdra maz sadalījusies, dziļāk vidēji un labi sadalījusies. Purva centrālā daļa klaja, ar daudziem ezeriņiem, akačiem un lāmām. Purva ūdeņi noplūst uz Neretu Z daļā. Purva teritorijā ir arī daudz mazāku purvu Bajāru, Garais, Morku un Deidžu purvi. Lielāko purva daļu aizņem dzērvenāju dabas liegums Lielais Pelečāres purvs. Dabas liegums Lielais Pelečāres purvs (Tips C; vietas kods LV ) Natura 2000 teritorija, platība 5331 ha, dabas liegums nodibināts 1977.gadā. Varakļānu pagastā ietilpst dabas lieguma austrumu daļa. Teritorijas ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c. Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis. Dabas liegumam nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Lubāna mitrājs Varakļānu novada ziemeļaustrumu malā pašvaldības pierobežā atrodas neliela dabas lieguma Lubāna mitrājs teritorija. Dabas liegums pašreizējās robežās ir izveidots 2009.gadā, tajā apvienojot 12 jau esošos dabas liegumus Lubāna ezera sateces baseinā. Dabas liegums Lubāna mitrājs izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo. Latvijas lielākais ezers Lubāns ir biotopa dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju atradne. Lubāna mitrāja kompleksā ietilpst arī daudz aizsargājamu biotopu - upju palieņu pļavas, neskarti augstie purvi, purvaini meži, neskarti augstie purvi, boreālie (ziemeļu) meži, melnalkšņu staignāji un parkveida pļavas u.c. Varakļānu novada teritorijā nedaudz iestiepjas Lubānas un Sūļagala purvs, kas ir nozīmīga purvu un purvainu mežu aizsardzības teritorija Ainaviskais novērtējums Varakļānu novads atrodas Austrumlatvijas zemienē Jersikas un Lubānas līdzenumos. Jersikas līdzenuma reljefs ir vidēji viļņots. ZA DR virzienā stiepjas 3 12 m augsti vaļņi, kas šķērsojot Teiču purvu, veido iegarenas salas. Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenuma ainavas mālaino limnoglaciālo un morēnas līdzenuma āraines, nedaudz arī mālaino līdzenumu mežaines un purvaines teritorijās. Novada dienvidu un rietumu daļas teritorija ieskauta purvu masīvu pusielokā. Kā rezultātā pagasta ainavu ir ietekmējusi meliorācija. 56

57 Purvu teritorijās pārsvarā sastopami divi grupu ainavas elementi ūdeņi (purvi tekošie un stāvošie) un meži un koki (meža nogabali, savrupi koki). Tipiskas ir nelielas apdzīvotas vietas vairāku viensētu puduri ar piegulošām lauksaimniecības zemēm. Murmastienes un Stirnienes ciemu urbanizētā ainavu telpa - ainavu telpa, kuru laika gaitā apdzīvojis un pārveidojis cilvēks. Ciemam raksturīga zaļa vide daudz koku, aleja, košumkrūmu saglabāšana starp dzīvojamām mājām, kas vidi dara pievilcīgu un draudzīgu iedzīvotājiem. Dominē mazstāvu (2-3-stāvu) apbūve, izkliedēta privātmāju apbūve ap ciemata centru. Degradētās ainavas bijušās kolhozu laiku lielsaimnieciskās ražošanas atstātās un izdemolētās celtnes un to drupas, kā arī pamestās dzīvojamās mājas un aizaugušas, neizmantotas lauksaimniecības zemes. Murmastienes pagastā augstākais paugurs atrodas Sīksalā, tā augstums sasniedz 115,3 m vjl. Lielu daļu no Murmastienes pagasta teritorijas aizņem Teiču dabas rezervāts, kur esošais mitro biotopu komplekss ir Latvijai un Eiropai nozīmīga putnu un augu sugu aizsardzības teritorija. 12.attēls. Varakļānu pils parks Saskaņā ar Latvijas vides aģentūras un Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzēs pieejamo informāciju, Varakļānu pilsētas teritorijā nav īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Viens no svarīgākajiem dabas objektiem ir Varakļānu pils parks, kas veidots 17. gs. Varakļānu pils parkam, blakus tā kultūrvēsturiskai nozīmei, ir vērā ņemama loma no vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa. Tā vecie, dobumainie koki ir patvērums vairākiem Latvijas sarkanajā grāmatā ierakstītām sikspārņu sugām. Valsts aizsardzībā ir tikai 27 ha parka, bet daļa koku rindu un aleju, kā arī bijušās linu fabrikas norobežotā un bezatbildīgi pārveidotā parka teritorija vispār nav ņemta valsts aizsardzībā. Parkam kopumā ir kultūrvēsturiska nozīme. Jaunajā parkā (precīzāk tā aizsargājamā daļā), Nacionālā Botāniskā dārza Dendrafloras nodaļas zinātnieki, veicot parka dendraloģisko apzināšanu, 1995.gadā konstatēja 31 koku un krūmu sugas, no tiem 14 ievestās, kas nav Latvijas augu valsts dabīgie elementi. Parkā konstatēti 5 koki, kuru stumbru apkārtmērs pārsniedz vai gandrīz sasniedz valsts nozīmes dabas pieminekļu apmērus. Kopš gada šeit notiek intensīvi parka atjaunošanas un sakopšanas darbi. Varakļānu parkam ir izveidots parka atjaunošanas projekts. 57

58 13.attēls. Varakļānu pils parks Varakļānu pils parkam sastopami atsevišķi ievērojami dabas objekti: Eiropas lapegle - Varakļānu pils parkā. Apkārtmērs 336 cm. Parastais kļavs- Varakļānu pils parkā. Apkārtmērs 398 cm. Liepa- Varakļānu pils parkā. Apkārtmērs 405 cm. Goba - Varakļānu pils parkā. Apkārtmērs 442 cm. Vīksna- Varakļānu pils parkā. Apkārtmērs 402 cm. Ozols - ar vairākiem stumbriem Varakļānu pils parkā - savdabīgs koks. Mīlestības akmens - Varakļānu pils parkā. Saudzējams gan kā kultūrvēsturisks piemineklis, pils un parka autora arhitekta Vinčenco Macoti piemiņas vīta ( viņam veltīts akmenī kaltais uzraksts), gan kā iespējams arheoloģijas piemineklis pēdakmens (J.Urtāns 1990), gan kā daudzās Varakļānu puses teikās pieminēts objekts, gan literatūras sacerējumos pieminēts. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un tās izdotie norādījumi par katra atsevišķa kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam). Kultūras pieminekļu aizsardzības prasības noteiktas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 9. nodaļā un aizsargjoslu ap kultūras pieminekļiem minimālais platums noteikts teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 18. nodaļā un parādītas kartē Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas jāapsaimnieko atbilstoši: likumam Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām MK noteikumiem Nr. 264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, likumam Sugu un biotopu aizsardzības likums MKN Nr. 45 Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi MKN Nr. 300 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)". 58

59 Darbības ar dabas pieminekļiem reglamentē MKN Nr. 415 "īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 6. un 8. sadaļa. Pagasta teritorijā esošo purvu daļas Teiču un Lielais Pelečāres purvs ir iekļauti Natura 2000 teritorijās, kas nozīmē, ka šajās purvu teritorijās saimnieciskā darbība un derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta. Parādīt teritorijas plānojumā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu robežas, aizsardzības zonas un dižkokus. Apbūves noteikumos noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un objektos. Teritorijas plānojumā parādīt vides un dabas resursu aizsargjoslas ap purviem Lauksaimniecības zemes Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem lauksaimniecības zemes Varakļānu novadā aizņem turpat pusi novada teritorijas kopplatības (47,8%). Izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos gada Lauksaimniecības skaitīšanas datus, raksturoti izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) veidi Varakļānu novadā. Izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos gada Lauksaimniecības skaitīšanas datus, raksturoti izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) veidi Varakļānu novadā tabula. IZMANTOTĀS LIZ VEIDS VARAKĻĀNU NOVADĀ LIZ izmantošanas veids Aizņemtās platības 2010.g. ha % Izmatotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme kopā %..aramzeme %...sējumi %...zemenes, dekoratīvās kultūras un dēstu audzētavas siltumnīcas papuves 547 4,57%..ilggadīgie stādījumi 26 0,22%..piemājas dārziņš 89 0,75%..pļavas un ganības ,73%...izmantotās pļavas un ganības ,02%...pļavas un ganības, kuras neizmanto produkcijas ieguvei, bet tiek uzturētas labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un par kurām saņem platību 563 maksājumus 4,70% Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā saimniecībā 27 0,23% Aramzemes platība vidēji vienā saimniecībā 23 0,19% Sējumu platība vidēji vienā saimniecībā 22 0,18% Pļavas un ganības vidēji vienā saimniecībā 10 0,08% Avots: Centrālā statistikas pārvalde 59

60 LIZ IZMANTOŠANAS VEIDS VARAKĻĀNU NOVADĀ 22 LIZ izmantošanas veids Aizņemtās platības 2012.g. ha % Aramzeme ,3 Pļavas ,3 Ganības ,7 Augļudārzi 81 0,7 Kopā ,0 Avots: VZD dati tabula Visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme novadā netiek apstrādāta, tāpēc izmantotās LIZ platības ir mazākas par kopējo LIZ platību. Salīdzinot ar VZD datiem par lauksaimniecības zemēm, redzams, ka apmēram ha no lauksaimniecībai derīgās zemes novadā netiek izmantotas. Tabulā redzams, ka izmantotās LIZ sadalījuma struktūrā 2010.gadā dominē aramzemes, kā arī pļavas un ganības. No visām aramzemēm 92,6% novadā aizņem sējumi (6 909 ha), pārējās platības ir atstātas papuvē. Savukārt no ganībām un pļavām produkcijas ieguvei tiek izmantoti ha jeb 87,2% Lielākās LIZ platības Varakļānu novadā atrodas Murmastienes pagastā. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju kvalitātes novērtējums Varakļānu novadā caurmērā ir līdzvērtīgs vidējam novērtējumam valstī (37,2 balles). Varakļānu pagastā saskaņā ar 2008.gada datiem LIZ novērtējums bija 37 balles, bet Murmastienes pagastā 40 balles. Lauksaimniecībā izmantojama zeme pagastā ir auglīga. Salīdzinoši labais kvalitatīvo īpašību novērtējums ļauj lauksaimniecībā izmantojamo zemi vērtēt kā nozīmīgu saimnieciskās darbības attīstības resursu Varakļānu novadā. Murmastienes pagastā meliorācijas darbi veikti laika posmā no gada līdz gadam. Lauksaimniecībā izmantojamā zemē meliorācojas sistēmas ierīkotas 6655 ha lielā platībā. Pagasta lauksaimniecībā izmantojamo zemju meliorācijas sistēmas ietilpst Meirānu kanāla sateces baseinā. Regulēto valsts ūdensnoteku kopējais garums pagastā ir 40,68 km. Murmastienes pagasta meliorācijas sistēmu funkcionēšanai ir ierīkoti 113,8 km koplietošanas nozīmes novadgrāvji, 20,1 km liela diametra kolektori (Ø 30cm), 66,1 km vienas īpašums nozīmes grāvji, 187 dažāda diametra caurtekas, 527 drenu akas un drenu vadi 4274,7 km kopgarumā. Varakļānu pagastā no visas pagasta platības lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 6385, 7 ha. Lauksaimniecībā izmantojama zeme pagastā ir auglīga. Meliorēti ir 4676,0 ha.. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju kvalitāti pozitīvi ietekmē meliorācijas, kas izveidotas un apkalpo lielu daļu novada lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Varakļānu pagastā meliorēti ha, bet Murmastienes pagastā ha. Kopumā novadā meliorēti aptuveni 85% lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Jāatzīmē, ka meliorācijas sistēmu tīkla un būvju darbības ilgums tiek prognozēts līdz 50 gadiem, bet meliorācijas sistēmu izbūve novadā tika uzsākta 20.gs. 50.-to gadu pirmajā pusē. Informācija par meliorācijas sistēmu tīkla un būvju kopšanu, renovāciju un rekonstrukciju ir nepilnīgi, tāpēc nav iespējams novērtēt to patieso stāvokli. Daudzviet ekspluatācijas pasākumi ir bijuši neapmierinoši. Tāpēc nepieciešama meliorācijas sistēmu tīkla un būvju rekonstrukcija vai renovācija

61 Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības, un ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteiktas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, ievērojot normatīvo aktu prasības. Varakļānu novadā nav izbūvētas polderu sistēmas. Varakļānu novada Teritorijas plānojumā kā lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas ir izdalītās lauksaimniecības zemes, ganības, pļavas, tīrumi, augļu dārzi, ka arī piemājas dārzu un palīgsaimniecību teritorijas. Lauku zemes aizņem no pagasta teritorijas 48%. Atsevišķi teritorijas plānojumā izdalītas augstvērtīgas lauksaimniecībā izmantojamas zemes aptuveni 260 ha platībā, ko veido bijušās 156,7 ha, nacionālas nozīmes un 90,3 ha rajona nozīmes lauksaimniecībā izmantojamas zemes Vides stāvokļa raksturojums Varakļānu novada teritorijas plānojumam ir piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Detalizētas izpētes par augšņu, gaisa piesārņojuma, trokšņa līmeni Varakļānu novada teritorijā līdzšinējā laikā nav veiktas Atmosfēra Ģeogrāfiskais novietojums, izteiktais reljefs, teritorijas novietojums nomaļus no galvenajiem ražošanas centriem, kā arī lielais mežu īpatsvars, virszemes un pazemes ūdeņiem bagātais apvidus ir radījis dabiskus priekšnoteikumus augstas kvalitātes videi. Piesārņojošo vielu emisijas nonāk trīs savstarpēji saistītās vietās: gaisā galvenokārt piesārņojošās vielas ir sēra oksīds SOx, slāpekļa oksīds NOx, oglekļa oksīds CO un CO2, dioksīni u.c.; virszemes un pazemes ūdeņos galvenokārt tie ir smagie metāli, slāpeklis, fosfors, organiskās vielas t.sk. naftas produkti, virsmas aktīvās vielas u.c.; augsnē īpaši bīstami ir smagie metāli, dažādas organiskās vielas, tai skaitā, naftas produkti. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu vielu izmeši gaisā, tos var grupēt divu veidu izmešu avotos: stacionāro avotu izmeši, kas rodas siltumenerģētikā no katlumājām, rūpniecības utml. un mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta, dzelzceļa utml. Atmosfērā nonākušais piesārņojums neatrodas stacionārā stāvoklī, notiektā pārvietošanās, koagulācija, sedimentācija, piesārņojuma atšķaidīšanās, koncentrēšanās un citi procesi. Degšanas (mazuts, akmeņogles)procesos, degvielas un metāla ekstrakcijas procesos veidojas sēra dioksīds. Slāpekļa oksīda galvenais emisijas avots ir dažāda veida degšanasprocesi, neatkarīgi no kurināmā veida, kā arī degvielas sadegšana dzinējos. Lielākie atmosfēras piesārņotāji novadā ir katlu mājas, individuālo māju apkure un autotransporta izmeši. Piesārņojuma avots var būt arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas var piesārņot gaisu ar kaitīgām vielām nepareizas ekspluatācijas rezultātā. Nozīmīgākais gaisa piesārņojuma avoti: katlu mājas un kokapstrādes uzņēmumi. Varakļānu novadā nav piesārņojuma avotu, kas šobrīd būtiski ietekmē vides kvalitāti un cilvēku veselību: pilsētas teritorijā nav apjomīgu naftas produktu vai ķimikāliju glabātuvju vai cita līdzīga rakstura uzņēmumu. 61

62 Tomēr jāņem vērā, ka Varakļānu novadā ir rūpnieciska rakstura uzņēmumi, kas varētu radīt piesārņojuma risku neizpildot piesārņojošo darbību atļauju nosacījumus, kā arī avārijas gadījumā. Atmosfēras piesārņojumu rada pilsētas teritorijā esošie ražošanas uzņēmumi: SIA Aļņi AS kokzāģētava un katlu māja (sadedzināšanas iekārta - katls ar jaudu 0,8 MW, un katls ar jaudu 1,0 MW) kurināmais koksne, piesārņojošās vielas cietās izkliedētās daļiņas, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds. Katlu mājā tiek sadedzināts 3160 t/g nomaļu un atgriezumu. Gadā izlietotais koksnes daudzums 3160 t. Koksnes putekļi (zāģētava Nr.1-0,32 t/g, zāģētava Nr.2-0,38 t/g) SIA Maveks V kokzāģētava, jauda m3/g. Koksnes putekļi 2,34 t/g Katlu māja Kosmonautu 15 tiek darbināta 5040 st./gadā. Kurināmais koksne 1625 t/g, akmeņogles 500 t/g. Piesārņojošās vielas cietās izkliedētās daļiņas, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi. Novadu un pilsētas teritoriju tās nomalē šķērso autoceļš Rīga Jēkabpils - Rēzekne un to var minēt situāciju ietekmējošo faktoru skaitā. Atmosfēras gaisa kvalitātes pasliktināšanos ir iespējams ierobežot veicot regulāru stacionāro avotu (katlu māju, uzņēmumu) izmešu kontroli, bet, lai uzlabotu atmosfēras gaisa kvalitāti, transporta radītā atmosfēras piesārņojuma un trokšņu līmeņa samazināšanai apdzīvotās vietās ceļus jāierobežo ar zaļajām stādījumu joslām Virszemes ūdeņi Virszemes ūdens piesārņojums iespējams no nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem (neapmierinošas NAI darbības rezultātā). Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas tiek uzglabātas pie attīrīšanas iekārtām. Dūņu krātuvju tilpumam jānodrošina dūņu uzkrāšana tik pat ilgu laiku, kā dzīvnieku šķidrmēslu krātuvēm, t.i., vismaz seši mēneši periodu ziemā, kad dūņas vai dzīvnieku mēslus nedrīkst iestrādāt zemē. Mazo upīšu bioloģiskā un hidroķīmiskā kvalitāte ir maz pētīta. Vienīgie pieejamie dati par upīšu kvalitātes stāvokli ir atskaites par ūdens kvalitāti pēc attīrīto notekūdeņu novadīšanas to ūdeņos. Tomēr šo upīšu stāvoklim ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību Pazemes ūdeņi Varakļānu novada centralizētās un decentralizētās ūdensapgādes vajadzībām galvenokārt tiek izmantots Pļaviņu ūdens horizonts (D3pl). Tas ieguļ 25 līdz 32 m dziļumā un tā biezums parasti ir m. Horizontu galvenokārt veido dolomīti, nereti plaisaini dolomīti, vietām ar merģeļa starpkārtām. Horizontā ir ļoti bagātīgi pazemes ūdeņu krājumi nav novērotas līmeņu svārstības pazemes ūdeņu ieguves rezultātā, izņemot tiešā urbuma tuvumā. Pļaviņu ūdens horizonta nelielais ieguluma dziļums nosaka to, ka horizonts ir cieši saistīts ar atmosfēras nokrišņiem. Ar Pļaviņu ūdens horizontu hidrauliski saistīti ir arī seklāk iegulošie Daugavas un Salaspils ūdens horizonti, veidojot vienotu Pļaviņu Daugavas ūdens kompleksu. Pazemes ūdeņu plūsmas virziens šajā kompleksā ir vērsts uz ziemeļrietumiem. Pļaviņu horizonta pazemes ūdeņu dabiskā aizsardzība no potenciālā virszemes piesārņojuma 62

63 ir mainīga un atkarīga no kvartāla nogulumu (morēnas smilšmāla) biezuma un seklāk iegulošo mālu un merģeļu starpslāņu biezuma 23. Saskaņā ar tehnisko izpēti 24 Pļaviņu Daugavas ūdens komplekss ir optimālākais ūdens horizonts centralizētās ūdensapgādes vajadzībām Varakļānu novadā, jo iežu filtrācijas īpašības ir labas un pazemes ūdeņu krājumi ir ievērojami urbumiem ir lieli īpatnējie debiti. Tāpat arī ūdens kvalitāte ir laba un tas spēj nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu. Atbilstoši izpētei, Pļaviņu ūdens horizonta galvenie raksturlielumi ir šādi: tas ir artēzisko ūdeņu horizonts, pazemes ūdens statiskie līmeņi jaunās ūdensgūtnes rajonā ir tuvu zemes virspusei; horizonta produktīvos slāņus veido dolomīti ar labām filtrācijas īpašībām; lieli urbumu debiti, nereti l/sek., pie līmeņa pazeminājuma līdz 1m, ko apstiprina ilgstoša horizonta ekspluatācijas pieredze; vidējais urbumu dziļums ir m; dabīgā ūdens kvalitāte atbilst dzeramā ūdens prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs (līdz 0,5 mg/l) saturu ūdenī; horizonta ūdeņi ir relatīvi aizsargāti no virszemes piesārņojuma, jo seklāk iegulošo vāji caurlaidīgo iežu slāņu biezums ir vidēji ir 5 m, bet ūdens horizontā nav konstatētas piesārņojuma pazīmes. Kā alternatīvs ūdens horizonts centralizētai ūdensapgādei Varakļānu novadā var tikt uzskatīts Gaujas Amatas ūdens komplekss. Amatas ūdens horizonts (D3am) ieguļ zem Pļaviņu ūdens horizonta 65 līdz 70 m dziļumā. Varakļānu apkārtnē Amatas ūdens horizontu veidojošie ieži ir ļoti labi apūdeņoti un satur bagātīgus pazemes ūdeņu resursus, bet netiek izmantoti. Zem Amatas ūdens horizonta 85 līdz 95 m dziļumā ieguļ Gaujas ūdens horizonts (D3gj). Abi horizonti veido vienotu Gaujas Amatas ūdens horizontu, kas satur bagātīgus pazemes ūdeņu krājumus, bet tiem raksturīgs augstāks dzelzs saturs. Pazemes ūdeņu plūsma horizontā ir vērsta uz rietumiem, dienvidrietumiem. Gaujas ūdens horizonts Varakļānu novadā netiek izmantots kā ūdensapgādes avots un nav sagaidāms, ka nākotnē tiks ierīkoti urbumi šajā horizontā, jo patērētāju vajadzības pilnībā var nodrošināt Pļaviņu Daugavas ūdens komplekss, kurā ir arī lētāk ierīkot ūdensapgādes urbumus. Novada teritorijā nav veikta izpēte par iespējamo vēsturiski saglabājušos gruntsūdeņu piesārņojumu. Konkrētā ūdens horizonta dabisko aizsargātību no virszemes piesārņojuma var novērtēt pēc ūdens filtrācijas ilguma no virszemes, pieņemot, ka palielinoties filtrācijas laikam, pieaug piesārņoto ūdeņu atšķaidīšanās un piesārņotājvielu sadalīšanās pakāpe. Pārsvarā pazemes ūdeņu aizsargātības novērtēšanai izmanto iežu virskārtas litoloģiskās īpašības: teritorijās, kur izplatīti mālainie nogulumi vērtē labi aizsargāti iecirkņi, teritorijas kur izplatītas smiltis - slikti aizsargāti iecirkņi un tamlīdzīgi. Tā kā spiedienūdeņu horizontus klāj ūdeni vāji caurlaidīgie nogulumi, artēziskie ūdeņi ir daudz labāk aizsargāti no virszemes piesārņojuma. Tos var piesārņot caur ierīkotajiem urbumiem, ja netiek ievērotas aizsargjoslas un nav ņemti vērā urbumu aizsardzības nosacījumi. Caur urbumu atverēm piesārņojošās vielas var nokļūt tieši ūdens horizontā, arī tad, ja tas ir droši aizsargāts no virszemes piesārņojuma. Pēc filtrācijas ātruma aprēķinātais laiks, kādā piesārņotais gruntsūdens nokļūst līdz augšējam spiedienūdens horizontam var būt pat mazāks par 10 gadiem. 23 Avots: Varakļānu pilsētas teritorijas plānojums gadam (2007). SIA Metrum. 24 Avots: Varakļānu pilsētas ūdensapgādes avotu tehniskā izpēte un ekspluatācijai pieejamo pazemes ūdeņu krājumu izvērtējums (2005). SIA Geo Consultants. 63

64 Atbilstoši Civillikumam un likumam Par zemes dzīlēm pazemes ūdens pieder zemes īpašniekam, tādēļ galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī urbumu likvidāciju, jāpieņem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums atrodas. Ja urbums ilgāku laiku nav ekspluatēts, pirms tā izmantošanas atsākšanas nepieciešams veikt urbuma tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens atsūknēšanu, kā arī paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei. Lai likumdošanas aktos noteiktā kārtībā veiktu pazemes ūdens ieguvi: katram ūdens apgādes urbumam jābūt Urbuma pasei; ja ieguves apjoms pārsniedz 10 m 3 /dnn., kā arī, ja ūdensapgādes pakalpojumi tiek nodrošināti vairāk nekā 50 fiziskām personām, nepieciešams saņemt ūdens lietošanas atļauju Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē; ja pazemes ūdeņus izmanto centralizētās ūdensapgādes nodrošināšanai vai fasēšanai un tirgošanai cilvēku patēriņam, nepieciešams veikt hidroģeoloģiskās izpētes darbus, aprēķināt pazemes ūdens krājumus, noteikt bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu un akceptēt tos Pazemes ūdens krājumu akceptācijas komisijā, kā arī saņemt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā pazemes ūdens atradnes pasi un zemes dzīļu izmantošanas licenci. Savukārt urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams likvidēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt uzņēmējdarbība, kura Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā ir saņēmusi licenci šāda veida darbu veikšanai. Ūdens urbumus Varakļānu novadā sk. 8.pielikumā. Par cik artēziskos ūdens horizontus teritorijas lielākajā daļā pārklāj vāji caurlaidīgi, pārsvarā m biezi glacigēnie nogulumi (mālsmilts un smilšmāls), artēziskie ūdens horizonti kopumā ir diezgan labi aizsargāti no virszemes piesārņojuma. Taču starpdrumlinu pazeminājumos kvartāra nogulumu sega ir daudz plānāka, kā arī morēnas zvīņveida uzbūve ar glaciodinamiskām deformācijām te ne vienmēr nodrošina pietiekami labu izolāciju no gruntsūdeņiem. Tamdēļ nepārdomātas saimnieciskās darbības rezultātā šajās vietās iespējama pazemes ūdeņu piesārņošana. Vēl jāatzīmē, ka augstais gruntsūdeņu līmenis ieplakās, kur ir apgrūtināta virszemes ūdeņu notece, veicina pazemināto zemes virsas platību pārpurvošanos. Vairumam privātmāju ir ierīkotas sausās tualetes, kas piesārņo gruntsūdeņus un apdraud iedzīvotāju veselību. Pilsētas teritorijā ir autotransporta garāžu teritorijas, kuras var ietekmē gruntsūdeņu piesārņotību. Attīrīšanas iekārtas un kanalizācijas ūdeņi var nonākt gruntī, notekūdeņu izvešana netiek nekontrolēta Augsnes piesārņojums Augsnes piesārņojumu rada: naftas produkti, to uzglabāšana tirdzniecības vietās, pārsūknēšanas stacijās un autoremontdarbnīcās utml.; nepareizi transportējot un uzglabājot ķīmiskas vielas (autotransports, dzelzceļš, ražošanas uzņēmumi, medicīnas iestādes utml.); nogulsnējoties piesārņojošām vielām no autotransporta, dzelzceļa uc. tehnikas; patvaļīga sadzīves un rūpniecisko atkritumu izgāšana mežmalās vai upju krastos. 64

65 Troksnis Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Lai gan nav veikts pētījums par trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem, tomēr viens no risinājumiem būtu veicināt zaļo stādījumu joslas izveidi gar valsts galveno autoceļu, kas samazinātu trokšņa un gaisa piesārņojuma ietekmi, kā arī neplānot autoceļa tuvumā dzīvojamo apbūvi. Dzelzceļš apdzīvoto vietu teritorijā arī rada lielu troksni, un mazpilsētā tas ir izteiktāk sajūtams, nekā plašākā teritorijā, kur iespējams dzelzceļa radīto troksni izkliedēt. Līdz ar projektu par ātrvilciena izbūvi, būtu jāparedz skaņas aizsargmūra izveide pilsētas teritorijā, lai saglabātu pilsētvidei raksturīgo dzīves ritmu Applūstošas teritorijas, erozija un pārpurvošanās procesi Mazāko upīšu un strautu gultnes lielākoties ir iztaisnotas melioratīvo darbu veikšanas laikā pagājušā gadsimtā. Bieži to ietekmē arī bebru darbība. Mazajām upēm pārsvarā ir vāji izveidotas palieņu tipa ielejas, to gultnes ir iztaisnotas un padziļinātas. Upju tecējums lēns, jo tās pieder pie līdzenuma upēm. Vidējais relatīvais kritums ir 0,1 0,7 m/km. Pārpurvošanas procesu izpausmes vērojamas reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdeni vāji caurlaidīgi nogulumi. Līdz ar to šajos iecirkņos ūdens notece ir apgrūtināta vai nenotiek vispār. Procesa iedarbībai lielākoties ir pakļautas starppauguru, nevienmērīgas akumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumi upju palienēs. Dažviet neapdomīgi veiktu celtniecības darbu rezultātā, kuras laikā tiek traucēta notece, veidojas pārmitri apstākļi, sākās minerālgrunts pārpurvošanās, turpinās kūdras uzkrāšanās un purvu augšana gan horizontālā, gan vertikālā virzienā. Plūdu riska teritorijas novadā pastāv tikai nelielos atsevišķos posmos, kas nav būtiski. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Teritorijās, kas pakļautas paaugstinātam ģeoloģiskajam riskam, ievērot saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai nepieļautu bīstamo ģeoloģisko procesu aktivizēšanos. Likvidēt esošos vides piesārņojumus, pēc to apzināšanas veikt sanācijas programmas izstrādi. Veikt potenciāli piesārņoto vietu reģistrāciju. Veikt ietekmes uz vidi novērtējumu jeb sākotnējo izvērtējumu un pieļaut tikai tādu ražošanas uzņēmumu būvi un attīstību, kas neatstāj būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi. Nepieļaut ūdens baseinu gruntsūdeņu un augsnes piesārņošanu ar neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem. Izstrādāt vides programmas, ūdens resursu apsaimniekošanas un kvalitātes uzlabošanas projektus. Veikt mēslu krātuvju tehniskā stāvokļa apsekošanu. Lauksaimniecības zemju racionālas izmantošanas nodrošināšanai optimāli izmantot augšņu potenciālu, uzlabojot augšņu auglību, izvēloties atbilstošu augu seku vai arī lauksaimniecībai neizdevīgās teritorijas apmežojot. Veicināt nepiesārņoto augšņu izmantošanu bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Apmežot lauksaimniecībā neizmantojamās, nemeliorētās platības ar piemērotām koku sugām. Pirms apmežošanas izvērtēt tās ietekmi uz vērtīgo dabisko pļavu saglabāšanu. Veikt pasākumus Varakļānu pilsētas teritorijas zaļās zonas saglabāšanai un uzturēšanai, paredzot iespēju veikt atbilstošu apbūvi teritorijas labākai izmantošanai rekreācijas vajadzībām. 65

66 Potenciālie riska un piesārņojuma avoti Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras rīcībā esošas datu bāzes, Varakļānu novada teritorijā atrodas 13 potenciāli piesārņotas vietas, kuru raksturojums dots tabulā Potenciāli piesārņotas teritorijas Varakļānu novadā sk.9.pielikumā. Varakļānu novadā kā piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas var minēt sekojošas: degvielas uzpildes stacija; auto remontdarbnīcas; kokzāģētavas; lopu fermas; minerālmēslu un ķimikāliju noliktavas; A12 un P89 autoceļi; pašvaldības katlumājas; notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; dzelzceļa līnijai Krustpils RēzēkneII pieguļošā teritorija; patvaļīgi izveidotās atkritumu izgāztuves novada teritorijā; naftas produktu glabāšanas un uzpildes vieta, mehāniskās darbnīcas; Riska objekti ir objekti, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam. Riska teritorijas rada troksni, tāpēc apbūve plānojama, to ņemot vērā. Varakļānu pagasta teritorijā atrodas šādi riska objekti: Stratēģiskas (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija Rīga Daugavpils Nacionālas nozīmes transporta risku teritorija autoceļš Jēkabpils Rēzekne Ludza- Krievijas robeža (Terehova) (A12) Objektos, kas noteikti kā potenciāli piesārņotas vietas, tiek realizēta ekonomiskā darbība. Dzelzceļa līnijā Rīga Zilupe notiek pasažieru pārvadājumi un kravu pārvadājumi. Pa riska objektiem autoceļiem, dzelzceļu - tiek pārvadātas bīstamas ķīmiskas vielas un produkti. Avārijas gadījumā bīstamās zonas var rasties jebkurā vietā maršruta garumā. Pēc Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, Murmastienes pagasta teritorijā ir 5 vairākas potenciāli piesārņotās vietas: atkritumu izgāztuve "Vorza", bijusī naftas bāze Silagals, bijusī naftas bāze Vecumniekos, bet bijusī sovhoza degvielas uzpildes stacija ir uzskatāma par vietu, kas nav potenciāli piesārņota. Pagastā ir vairākas bijušo lielfermu teritorijas (Breņķos, Inčārniekos un Vecumniekos) kā arī ūdenstornis Murmastienē, kas pagasta teritoriju degradē lielākoties no ainaviskā viedokļa un ko būtu nepieciešams rekultivēt. Pašreiz Varakļānu pilsētā rūpnieciskās ražošanas loma ir samazinājusies, mainījusies arī tās struktūra. Galvenā saimniecības nozare ir kokapstrāde. Ir naftas produktu mazumtirdzniecība. Lielākie uzņēmumi ir SIA Aļņi AS un SIA Maveks- V kokzāģētavas, degvielas uzpildes stacija. Linu fabrika pašlaik nedarbojas. Visi Varakļānu pilsētas uzņēmumi, kas izmanto ūdenssaimniecības pakalpojumus ir nelieli uzņēmumi, kuri uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm novada saimnieciskos notekūdeņus. Varakļānu pilsētā ir vairākas sabiedriskās iestādes vidusskola, bērnu dārzs, bērnu mūzikas un mākslas skola, kultūras nams, veco ļaužu pansionāts, novada muzejs, slimnīca. 66

67 Kā riska objekts Varakļānos ir degvielas uzpildes stacija East-West Transit, kuram nepieciešams izstrādāt riska novērtēšanas programmu vai plānu. Aptuveni 48% Varakļānu iedzīvotāju saņem centralizētus kanalizācijas pakalpojumus. Notekūdeņi tiek savākti un attīrīti Varakļānu pilsētai piederošajās notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs. Attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Kažavas upē. Lielā pilsētas teritorijas daļā sadzīves kanalizācijas tīkli nav izbūvēti. Notekūdeņus savāc izsmeļamajās bedrēs vai drenāžas tīklā ar tālāku infiltrāciju augsnē. Izsmeļamo bedru izvešanu veic Varakļānu DzKu ar autocisternu un bedru saturs tiek nogādāts uz attīrīšanas iekārtām. Gadā vidēji savāc un uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izved vidēji 110 m3 septisko dūņu. Dūņas tiek uzglabātas nosēdlaukos. Latvijas nacionālajā likumdošanā noteikts, uz notekūdeņu attīrīšanu attiecināmās prasības atbilst ES Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (91/271/EEC,1991) noteiktajām prasībām. Šīs prasības ir vispārīgās prasības notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdēm Latvijā, bet Madonas reģionālā vides pārvalde ir tā institūcija, kura nosaka individuālās notekūdeņu prasības Varakļānu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Nosakot izplūdes prasības, tiek ņemtas vērā vispārīgās notekūdeņu novadīšanas prasības, noteiktie vides kvalitātes mērķi saņemošai ūdens tecei un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pašreizējās iespējas. Varakļānu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izlaides vieta ir Kažavas upē. Kažavas upei uzstādītie vides kvalitātes mērķi nosaka, ka upei ir jāatbilst karpveidīgo zivju audzēšanai piemērotu ūdeņu ķīmiskai un bioloģiskai kvalitātei. Pēc Varakļānu ūdenssaimniecības novērtējuma, ko sagatavojis SIA Eiroprojekts sadarbībā ar SIA Aqva Brambis un Barry International gadā minēts, ka papildus nosacījumi par ūdens kvalitātes kontroli Kažavas upē lejpus un augšpus notekūdeņu izplūdes vietai nav izvirzīti. Kā arī tas, ka neskatoties uz to, Varakļānu DzKU vienu reizi ir veicis ūdens kvalitātes kontroli Kažavā pēc ķīmiskajiem kvalitātes rādītājiem. No vienīgās analīzes datiem izriet, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atstāja zināmu ietekmi uz ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Taču arī pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ūdens kvalitāte upē atbilda izvirzītajiem vides kvalitātes mērķiem. LVA veiktā mazo upju hidrobioloģiskā monitoringa 1998.gada dati (saprobitātes analīžu rādītāji) liecina, ka Kažavas upes kvalitāte Varakļānu novadā atbilst tīriem vāji piesārņotiem ūdeņiem, t.i., saprobitātes indekss bija Ņemot vērā, ka nav pieejami aktuālāki dati par upes ūdens ķīmisko un bioloģisko kvalitāti, nevar izdarīt secinājumus par upes pašreizējo stāvokli, kā arī neattīrīto notekūdeņu izplūdes ietekmi uz to. Ģeoloģiskā risku novadā nosaka Pļaviņu svītas dolomītu klātbūtne pamatiežos novada Z daļā, kuros veidojas slēgtas pazemes karsta formas. Sosnovska latvānis Heracleum sosnovskyi Manden Latvijā ir atzīta par invazīvo augu sugu (Latvijā gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.559 Invazīvās augu sugas Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas noteikumi ). Augu Aizsardzības likumā tā ir definēta kā Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Latvāņu izplatība novērojama Murmastienes pagastā. Latvānis novadā oienācis no kaimiņu pagasta,kur to gadā kā lopbarības augu sāka audzēt Barkavā. Sākumā mazās platībās, taču ar laiku sējumi kļuva arvien lielāki. Barkavā pavisam tika iesēti seši lauki, kuru kopējā platība bija apmēram 40 ha. Šis augs lielā daudzumā satur fotodinamiski aktīvas vielas 67

68 kumarīnus, kas, nokļuvuši uz ādas, ultravioleto staru ietekmē izraisa apdegumam līdzīgu iekaisumu. Latvānis ir Kaukāza endēms, kurš savā dabiskajā vidē aug augstkalnu rajonos sastopamo mežu pļaviņās. Latvānis atstāj būtisku iespaidu gan uz apkārtējo veģetāciju, gan ekosistēmu kopumā. Mūsu floras augi nespēj konkurēt ar latvāni un tie iznīkst, jo tā lapas pārējiem augiem traucē saņemt saules gaismu, tāpat arī lielu daļu mitruma. Dzīvniekiem uzturēties latvāņu audzēs nepatīk, jo tie izdala nepatīkamu smaku. Vasarā, vietās kur latvāņu ļoti daudz, zem to lapām iznīkst lielākā daļa augu. No vizuālā viedokļa raugoties jāatzīst, ka latvāņa audzes rada nesakoptas, degradētas vides iespaidu. Apkārtējo ainavu uztvert būtiski traucē specifiskā latvāņa smarža, kā arī auga lielie izmēri (līdz 4m), kuri samazina ainavas skatu perspektīvas. Patlaban ar latvāni aizaug arī bioloģiski vērtīgās Lubāna palienes pļavas. Latvānis vairojas gan ģeneratīvi, gan veģetatīvi. Šī auga izplatību ietekmē dažādi dabiskie un antropogēnie faktori. Kā dabiskie faktori būtu minami vējš, dzīvnieki, jo sevišķi putni, ūdens straume. Savukārt pie antropogēnajiem zemes izmantošana, transporta plūsmas, cilvēks. Savulaik liela nozīme auga izplatībā ir bijusi biteniekiem, kuri, neapzinoties sekas, latvānu sējuši ievērojamās platībās, jo latvānis ir teicams medus augs. Vasarā tā ziedēšanas laiks iekrīt periodā, kad daļa augu ir jau pārziedējusi vai nopļauta (āboliņš), bet otra daļa medus augu vēl tikai taisās ziedēt. Visintensīvāk latvānis izplatās gar lineārajiem ainavas elementiem. Grāvmalas, ceļmalas, neapsaimniekotas mežmalas, ir vietas, kur latvāņa audzes ir izplatītas visvairāk. Salīdzinoši lielas audzes izveidojušās arī dažādos punktveida ainavas elementos bijušajās fermās un to apkārtnē, ap pamestām viensētām, akmeņu kaudzēm, mazās meža pļaviņās. Patlaban no Varakļānu novadā sastopamajiem ainavu tipiem, latvānis nav sastopams tikai purvu ainavā. Vislielākā šī auga izplatība ir novērojama viļņoto līdzenumu atklātu lauksaimniecības zemju ainavu un ciema apbūves ainavu tipā. To pamatā nosaka teritorijas atklātais raksturs un lielā antropogēnā ietekme. Lubānas zemiene ir paaugstinātas bīstamības teritorija, kuru apdraud iespējamie plūdi. Ūdens līmenis zemienē sasniedz augstuma atzīmi 95 m virs jūras līmeņa. Plūdu iemesli var būt sekojoši: nelabvēlīgu metereoloģisko apstākļu sakritība, avārijas iespēja Lubāna ezera aizsargbūvēs. Par paaugstinātas bīstamības teritorijām, īpaši ilgstoši sausā periodā ir kūdras purvi. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Viena no vides aizsardzības prioritātēm ir ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošana atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, vispārpieņemtajiem pakalpojumu standartiem un Eiropas Savienības direktīvām. Saistībā ar Latvijas apņemšanos paaugstināt vides standartus un izpildīt Eiropas Savienības prasības identificēti sekojoši politiski mērķi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai Varakļānos; Kvalitatīvu dzeramā ūdens pakalpojumu nodrošināšana visiem pilsētas iedzīvotājiem, atbilstoši ES direktīvas 98/83/EC- Cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāte, prasībām; Visu aglomerācijā radīto notekūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana atbilstoši ES direktīvu 91/272/EEC Pilsētvides notekūdeņu attīrīšana, 76/464/EEC- Atsevišķu bīstamu vielu izvadīšanas radītais ūdens vides piesārņojums prasībām; Visiem būtiskiem rūpnieciskiem un bīstamas vielas saturošiem notekūdeņiem jāveic priekšattīrīšana, ko apmaksā piesārņotājs; 68

69 Veikt pasākumus, kas novērstu bīstamo vielu iespējamo iekļūšanu pazemes ūdeņos, atbilstoši direktīvai 80/68/EEC- Pazemes ūdeņu aizsardzība no dažu bīstamo vielu piesārņojuma; Notekūdeņu attīrīšanas dūņu atkārtota izmantošana maksimāli jāpalielina, ievērojot ES direktīvas 86/278/EEC- Vides, jo īpaši augsnes aizsardzība, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņu prasības; Teritorijas plānojuma īstenošanā ņem vērā un ievēro normatīvo aktu prasības : MK noteikumus Nr. 628 īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" prasības; MK noteikumu Nr. 400 Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" prasības; MK. noteikumu Nr Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās" prasības; saimnieciskās darbības ierobežojumus vides un dabas resursu aizsargjoslas, ekspluatācijas, sanitārās un drošības aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likums" prasībām, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās ievēro saimnieciskās darbību aprobežojumus atbilstoši Aizsargjoslu likums", 35. panta un 37. panta prasībām. Veikt latvāņu ierobežošanai nepieciešams pasākumus Atkritumu saimniecības raksturojums Sakarā ar atkritumu izgāztuves Varakļāni 6,3 ha platībā rekultivāciju gadā, turpmāk sadzīves un rūpnieciskos atkritumus no novada teritorijas nogādā atkritumu poligonos. Lai to realizētu ir iegādāta atkritumu savākšanas mašīna. Plānots izstrādāt vienotu atkritumu apsaimniekošanas plānu, ir pieņemti saistošie noteikumi atkritumu apsaimniekošanai Varakļānu novada teritorijā. Atkritumu apsaimniekošana Varakļānu novadā tiek organizēta saskaņā ar Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu gadam (2008.gada 19.augusta MK rīkojums Nr.494) un Varakļānu novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Sadzīves atkritumu savākšanu pašvaldības teritorijā organizē Varakļānu pilsētas SIA Dzīvokļu komunālais uzņēmums. Atkritumi tiek savākti no pašvaldības iestādēm, daudzdzīvokļu mājām, privātām mājsaimniecībām, kas ir noslēgušas attiecīgos līgumus. Pilsētā notiek daļēja atkritumu dalīšana. Sakarā ar novadā līdz šim izmantoto atkritumu izgāztuvju Varakļāni un Vorza slēgšanu un rekultivāciju, turpmāk sadzīves un rūpnieciskos atkritumus no novada teritorijas nogādās Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apglabāšana poligonā Dziļā vāda, kas atrodas Krustpils novada Mežāres pagastā. Lai to realizētu, ir iegādāta atkritumu savākšanas mašīna. Varakļānu novada pašvaldība ir iesaistījusies pašvaldību sabiedrībā Vidusdaugavas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona starppašvaldību atkritumu apsaimniekošanas organizācija (Vidusdaugavas SPAAO). Saskaņā ar reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu 25, 2003.gadā vidēji viens reģiona iedzīvotājs radīja 1,61 m3 atkritumu gadā. Galvenais atkritumu veids, kas tiek radīts novada teritorijā, ir sadzīves atkritumi. Saskaņā ar LVĢMC valsts statistikas pārskata datiem 2010.gada SIA Varakļānu dzīvokļu komunālais uzņēmums novadā savācis 137,57 t nešķirotu sadzīves atkritumu. 25 Avots: Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāns gadam (2005). SIA ELLE, 154 lpp. 69

70 Savukārt LVĢMC valsts statistikas pārskatā par novadā radītajiem bīstamajiem atkritumiem apkopoti tikai uzņēmumu iesniegtie pārskati. Uzņēmumu skaits un pārskatos uzrādītais bīstamo atkritumu apjoms ir neliels. Novadā neatrodas tādi uzņēmumi vai organizācijas, kuru darbības rezultātā rastos ievērojams bīstamo atkritumu daudzums. Bīstamo atkritumu savākšana no ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem (piemēram, autoserviss, ārstniecības iestāde) tiek organizēta atsevišķi. Iedzīvotāju radītie bīstamie atkritumi nelielos apjomos lielākoties nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā Civilās aizsardzības sistēma Civilās aizsardzības prasības un pasākumu kompleksu valsts un visu līmeņu pašvaldībām reglamentē Civilās aizsardzības likums ( ).Civilās aizsardzības pasākumu mērķis ir aizsargāt pilsētu un pagastu iedzīvotājus ārkārtējās situācijas gadījumā, ko var izraisīt dabas stihijas un katastrofas, transporta un saimniecisko objektu avārijas, kā arī nekontrolētas vai neuzmanīgas cilvēku darbības. Civilās aizsardzības resursi ārkārtēju situāciju novēršanai un cilvēku glābšanai Varakļānu pilsētas teritorijā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Varakļānu brigāde. Lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta savlaicīgu ierašanos ugunsgrēku, avāriju un glābšanas darbu vietā atbilstoši LBN un citu spēka esošo normatīvo aktu prasībām Varakļānu pilsētas centrā blakus galvenajai Rīgas ielai izvietots ugunsdzēsības depo tabula POTENCIĀLIE ĀRKĀRTĒJO SITUĀCIJU CĒLOŅI UN AVĀRIJU VARBŪTĪBA Ārkārtējo situāciju cēloņi Riska teritorijas un objekti Avārijas varbūtība Satiksmes negadījumi Autoceļi, dzelzceļš Ļoti iespējama* Uguns un sprādzienbīstamas teritorijas Kokapstrādes uzņēmumi Degvielas uzpildes stacija Kūdras purvi Meži Graudu kaltes. Iespējama Iespējama Iespējama Iespējama Avārijas komunālās saimniecības Ūdensvadi, notekūdeņu attīrīšanas Ticama objektos iekārtas, katlumājas Dabas katastrofas Plūdu apdraudētas teritorijas Iespējama Ēku un būvju sagrūšana Neizmantotās ēkas, tilti Ticama Cilvēku masu pulcēšanās vietas Izglītības, kultūras, sporta u. c. Ticama publiskas ēkas Drošības noteikumu neievērošana uz ūdens Ūdensteces un ūdenskrātuves Ļoti iespējama *Ļoti iespējama biežāk kā reizi gadā, iespējama reizi 1-10 gados, ticama reizi gados. Pilsētā un ciemos ir uzstādīta sirēna iedzīvotāju apziņošanai avārijas vai ārkārtējo situāciju gadījumā. Varakļānu pilsētā ugunsdzēsības vajadzībām pašlaik ir uzstādīti 12 ugunsdzēsības hidranti 70

71 Riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtība vai atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka kategorijas: cilvēku veselības vai dzīvības apdraudējums, materiālie zaudējumi, kaitējums vai nevēlamas pārmaiņas vidē. Ūdens ņemšanas vietas Varakļānu novada teritorijā: 1)pilsētā ugunsdzēsības hidranti; 2)mākslīgās ūdenskrātuves; 3)dabīgās ūdenskrātuves. Lai sekmētu cilvēku un materiālo vērtību drošību, Varakļānu novadā strādā Madonas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2. nodaļas 3. iecirknis, kurš apkalpo Varakļānu pilsētu, Barkavas, Murmastienes un Varakļānu pagastus. Darbojas ari ārrindas zemessargi, kas pēc Zemessardzes reorganizācijas gadā apvienojušies Gulbenes bataljonā. Valsts policijas iespējas nodrošināt kārtību visās pašvaldību teritorijās ir ierobežotas, tāpēc darbā uz nepilnu darba slodzi strādā 2 pašvaldības kārtībnieki. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Veikt iedzīvotāju izglītošanu ārkārtēju situāciju gadījumos Nodrošinot iedzīvotāju aizsardzību pret iespējamām avāriju un dabas katastrofu izraisītām sekām. Plānojot apbūvi, paredzēt ugunsdrošības attālumus starp dzīvojamām ēkām, rūpniecības uzņēmumiem, degošu šķidrumu noliktavām un piebraucamiem ceļiem. Veidojot perspektīvo ceļu vai ielu shēmas ņemt vērā spēkā esošo normatīvo aktu prasības par piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. Apzināt ūdens ņemšanas vietas pie virszemes ūdens tilpnēm un ūdenstecēm, piemērot tās ugunsdzēsības vajadzībām. Veikt novada teritorijā esošo dīķu labiekārtošanu. Teritorijas plānojums ar 1 : 5000 mēroga precizitāti norāda hidrantu un ūdenstilpes ugunsdzēsības vajadzībām atrašanos. Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu, iedzīvotāju apziņošanas sistēmu avārijas vai ārkārtējo situāciju gadījumā veido Varakļānu pašvaldības atbalsts VUGD Varakļānu brigādei iedzīvotāju apziņošanā ar pašvaldības un tās iestāžu transportu. Teritorijas plānojumā noteiktās drošības aizsargjoslas valsts nozīmes autoceļam 50 m, Veidojot perspektīvo ceļu vai ielu shēmas, teritorijas plānojumā ņem vērā LBN 'Ugunsdrošības normas", kā arī citu spēka esošo normatīvo aktu prasības par piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai (brauktuves minimālais platums 3m). Plānojumā noteikta prasība būvprojektēšanā jāņem vērā esošo normatīvo aktu prasības par ugunsdrošības atstarpēm starp dažādu ugunsdrošības pakāpju un funkcionālas nozīmes ēkām un būvēm. Plānojumā noteikts, ka jāņem vērā pilsētas teritorijā ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājums saskaņā ar LBN Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" prasībām. Plānojumā noteikts, ka jāparedz rūpniecisko avārijas risku novērtējumu ar rūpniecisko avārijas novēršanas programmu paaugstinātas bīstamības objektos, kā arī objektu avārijas gatavības un civilās aizsardzības pasākumu plānu izstrādē. Riska analīzes secinājumi jāņem vērā veicot ģenerālo plānu izstrādi un pilsētas apbūves attīstību. Uzrādīt teritorijas plānojumā sanitāro aizsargjoslu gar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Uzrādīt teritorijas plānojumā potenciāli piesārņotās teritorijas. Noteikt apbūves noteikumos prasības potenciāli piesārņoto vietu sanācijai. Noteikt apbūves noteikumos prasības apdzīvotu vietu notekūdeņu apsaimniekošanai. 71

72 6. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS Pirmo reizi vēstures avotos Varakļāni minēti gadā, kā Livonijas ordeņa mestra Berna fon der Borha dzimtai piederošs zemes īpašums. Grāfs Borhs gadā pēc itāļu arhitekta Vinčenco Macoti projekta šeit uzcēla mūra pili un pie tās ierīkoja plašu un krāšņu parku ar liepu alejām, mākslīgām saliņām un dīķiem. Pils parkā, Kažavas upītes krastā atrodas milzīgs akmens, kurš tautā dēvēts par Mīlestības akmeni. Ar Borhu pili un šo akmeni saistās daudzas senas teikas un nostāsti. Šobrīd pils ēkas telpās ir iekārtots Varakļānu novada muzejs un tiek atjaunoti atsevišķi pils parka fragmenti to vēsturiskajā veidolā gadā M.Borha atraitne Eleonora Varakļānos uzcēla kapelu, kurā tika ievietoti no Itālijas atvestie Svētā Viktora pīšļi. Zem kapelas pagraba velvēm atdusas arī Borhu dzimtas piederīgie gadā grāfs Karols Borhs uzcēla arī lielu katoļu draudzes baznīcu. 19. gadsimta beigās Varakļānos tika uzcelta luterāņu baznīca, kā arī pareizticīgo dievnams, kas gadā nodedzis. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzīmē, ka Murmastienes pagasta teritorijā neatrodas kultūras pieminekļi objekti, kas iekļauti spēkā esošajā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kuru apstiprinājuši LR Kultūras ministrija ar rīkojumu Nr. 128, kuriem piemistu valstiska nozīme. Taču Murmastienes pagasta teritorijā atrodas vairāki vēsturiskie pieminekļi skat. 4.pielikumā 1. Murmastienes centrā pie bijušā kultūras nama atrodas piemineklis, kurā iegravēti 2. Pasaules karā kritušo novadnieku un 17 fašistiskā terora upuru vārdi g. uzcelts piemineklis, kas atrodas Meža Strodos un celts 1. Liepājas kājnieku pulkam 1919.g. Cīņu vietā. Tas bija pelēka granīta obelisks uz betona pamata, obeliska apakšējā daļā iekalts teksts. Pēc 2. Pasaules kara augšdaļu kāds vietējais iedzīvotājs izmantojis ģimenes kapiem, bet apakšējā daļa aprakta g. Pieminekļa apakšējā daļa ar atjaunotu bojāto tekstu novietota atpakaļ uz betona pamata g. Pie Murmastienes pamatskolas atklāta piemiņas plāksne, pie kuras 25. martā tiek pieminēti represiju upuri, kā arī karos kritušie novadnieki. 72

73 Nr. kartē Valsts aizs. numurs 6.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi 6-1. tabula Varakļānu novada Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Pieminekļu vērtības grupa Valsts nozīmes Valsts nozīmes Valsts nozīmes Valsts nozīmes Valsts nozīmes Valsts nozīmes Valsts nozīmes Vietējās nozīmes Valsts nozīmes Pieminekļu veids Arhitektūra Arhitektūra Arheoloģija Arheoloģija Arhitektūra Arhitektūra Pieminekļa nosaukums Varakļānu katoļu baznīca Varakļānu muižas kapliča - kapela Stirnienes (Tiltagala) Senkapi (Kara kapi) Silenieku senkapi Parks ar parka arhitektūru Varakļānu muižas apbūve Pieminekļa atrašanās vieta, laika posms Varakļānu novads, Varakļāni, Rīgas iela 2, 18. gs. b. Varakļānu novads, Varakļāni, Rīgas iela 6 Varakļānu pagasts pie Stirnienes kapsētas Varakļānu novads, Varakļānu pagasts Silenieki pie Varakļānu Jēkabpils šoseju krustojuma Varakļānu novads, Varakļāni Mehanizatoru ielas sadurvieta ar Priedaines ceļu. DR virziens gar ceļa ZR pusi, 400m. DA virziens gar ceļa DR malu, 200m, DR virziens, 50m. DA virziens līdz sadurvietai ar Stirnienes- Viļānu ceļu, 120m. DR virziens gar Stirnienes Viļānu ceļa ZR pusi, 50m. ZR virziens gar bij. Linu fabrikas teritorijas ZA pusi, 230 m. DR virziens gar bij. Linu fabrikas teritorijas ZR pusi līdz ēkas stūrim, 140 m. Z virziens gar ēkas A sienu līdz tās Z stūrim, 40 m. R virziens, 50 m. ZR virziens līdz sadurvietai ar Pils ielu, 160 m. ZR virziens gar pils ielas Z pusi, 120 m. ZA virziens gar celiņa A pusi līdz Mehanizatoru ielai, 340 m. A virziens gar Mehanizatoru ielas D pusi, 480 m. Piezīme: attālumi metros uzrādīti ar pieļaujamo kļūdu +/- 10 m, 18. gs. b. Varakļānu novads, Varakļāni, Pils iela 27; Pils iela 42; Pils iela 44; Pils iela 46, 18. gs. b. 19. gs. 1.p. Arhitektūra Pils Varakļānu novads, Varakļāni, Pils iela 27 Varakļānu muižā, Arhitektūra Stirnienes katoļu baznīca Varakļānu novads, Varakļānu pagasts, Stirniene, Satiksmes iela 9a Māksla Vitrāžas (2) Varakļānu novads, Varakļāni 73

74 Starp pieminekļiem, kam piešķirts valsts aizsardzības statuss, ir arī arheoloģijas pieminekļi. Pašreiz to izmantošana saistīta tikai ar aprobežojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. Kultūras pieminekļu tālākā aizsardzība nodrošināma, ievērojot LR normatīvajos aktos noteikto kārtību Varakļānu katoļu baznīca 14.attēls. Varakļānu katoļu baznīca Savas apjomīgas un arhitektoniski izteiksmīgās būves dēļ nozīmīgākā celtne Varakļānos ir Svētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas godam celtā Romas katoļu baznīca. To projektējis arhitekts Vinčenco Macoti, un tās pamati vienlaikus ar muižas pili arhitekta vadībā iemūrēti 1783.gadā. Vienlaicīgi tik vērienīgai būvniecībai nebija līdzekļu. Baznīca turpināta celt krietni vēlāk stipri samazinātos izmēros un ar citām nepilnībām. Baznīca saskaņā ar iecerētās nākotnes pilsētas plānu atradās tieši vecās kapsētas vietā. Lai netraucētu sentēvu kaulu mieru, tai pāri ticis uzbērts zemes slānis. Biezā uzbēruma kārta ļāva izvairīties no kapu pārlieku izrakņāšanas, reizē veidojot paaugstinājumu celtnei, tādēļ šķiet, ka tā atrodas kalnā. Pēc senas tradīcijas baznīcām galvenā fasāde bijusi vērsta pret ļaužu pulcēšanās vietu - tirgus laukumu. Arhitekts Macoti šo ieradumu neievērojis, nošķirot nozīmīgāko celtnes ieeju no tirgus drūzmas. Tuvošanās tirgus ansamblim sākās ar pacelšanos pa platām un augstām kāpnēm no ielas līmeņa uz laukumu baznīcas priekšā, tikai tad seko ieejas kāpnes, kas caur dižām portika kolonnām ved svētnīcā. 74

75 Varakļānu muižas kapliča kapela 15.attēls. Sv. Viktora kapela Grāfa Borha dzimtas kapeņu kapela ir pati savdabīgākā būve Varakļānos. Īpatnēja un reizē pievilcīga ar formu klasisko skaidrību, ar svinīgo pacēlumu nelielā pakalnā, kas īpaši uzbērts. Šīs celtnes attēls nereti izmantots kā Varakļānu pilsētas simbols. Celtnes veidolu iedvesmojis viens no pasaules arhitektūras dižākajiem paraugiem Romas panteons. Būves apjomi ļoti vienkārši, atgādinot cilindru ar tajā iegremdētu lodi. Jumta kupola puslode atkārto debess velves ritmu, tā saplūstot kopējā skanējumā ar Visumu. Vieglā portika piebūve ar kāpnēm, kolonnām un jumtiņu līdzsvaro celtnes kopējo, nedaudz smagnējo raksturu. Kapelas pamati bija iemūrēti vēl pirms 30 gadiem, līdz, vecajam grāfam nomirstot, celtni vajadzēja steidzīgi pabeigt (1814). Kad grāfa mirstīgās atliekas no katoļu kapsētas bija pārapbedītas kapelas kriptā, no mājas kapelas pilī šurp pārnesa sv. Viktora romiešu leģionāra, pirmkristīgo mocekļa pīšļus, ko ievietoja kapelas altārī. Daudzo svēto debesu aizbildņu vidū, arī leģionāriem bija savs patrons. Tādēļ te sāka darboties katoļu draudze, kurai koka baznīca pirms vairākiem gadiem bija nodegusi. Tādēļ vēlākos gados kapelu tautā dēvēja par veco baznīcu. Kriptā apglabāto grāfa Mihaela un Eleonoras Borhu kapenes savulaik ir atkārti postītas. Tas sācies jau deviņpadsmitajā gadsimtā, kad kapi apgānīti, it kā meklējot tajos apslēptus poļu dumpinieku ieročus. 20.gs. 60.gados draudzei atsavinātajā celtnē tikuši glabāti kolhoza graudi, pazemes telpās saimniekojuši vandāļi un dzērāji. Līdzko sācis tecēt jumts, celtne pamesta likteņa varā. Pēc līdzekļu saņemšanas remontam, varakļāniešiem izdevās paglābt no zudības savu skaisto arhitektūras pieminekli. 75

76 Parks ar parka arhitektūru 16.attēls. Varakļānu pils parks Pati skaistākā Varakļānu pilsētas rota ir parks. To, balstīdamies uz grāfa Borha idejām, arī projektēja Romas arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macoti. Andreja Johansona apjomīgajā, Stoholmā izdotajā Latvijas kultūras vēsture par to teikts, ka tas ir visīpatnākais parks Latgalē. Kultūrvēsturiskā skatījumā Varakļānu parka izveides laiks sakrīt ar jaunas stila izpratnes ienākšanu zaļajā arhitektūrā. Vispārpieņemtajā, Francijā izkoptā ģeometriskā stila vietā sāk iesakņoties brīvi risināts, dabas ainavai tuvs plānojums, tā sauktais angļu parks. Arhitekts Vincenco Macoti pratis šīs abas pretrunīgās ievirzes brīnumlabi sakausēt: klasiskā stila stingro līniju ietvarā brīvi ielaužas dabas ainavas nemākslotā pievilcība. Parku papildināja audzinoša rakstura arhitektūras un tēlniecības darbi, kas kopā veidojuši filozofiski ievirzītu personības pilnveides programmu. Piemēram, piemineklis arhitektam, sunim. No tā visa saglabājušies atsevišķi ainavu elementi, paviljonu un pieminekļu pamati. Parks vairākas desmitgades bija atstāts novārtā, tādēļ manāmi panīka. Bet gados, kad apstādījumu sakopšanā līdzdarbojās vietējās vidusskolas audzēkņi, tā pievilcība tika tālu daudzināta. Kādā no tā laika konkursiem tas pat tika atzīts par uzvarētāju, iegūstot skaistākā lauku apvidus parka titulu. Pēdējos gados senais parks atkal atdzimst. Tiek meklēti veidi kā atdzīvināt seno harmonisko vidi. 17.attēls. Varakļānu pils parks 76

77 Varakļānu muižas apbūve Par muižas ansambļa celtniecības laiku liecina uzraksts muižas pils parādes fasādē ( sākta celt 1783, pabeigta 1789). Varakļānu muižas centru uzskata par vienu no lielākajiem un izcilākajiem šāda veida arhitektūras ansambļiem Latgalē. Līdzīgi kā skaistumam domātajā parkā tika atrasta vieta ābeļdārzam, muižas celtņu grupējums arī bija saderīgi izkārtots. Tuvākajā pils apkaimē bija izvietotas saimniecības ēkas, pagrabs, mazgātava, klēts, nedaudz atstatu pat kūts. Viss ēku grupējums no pieguļošās teritorijas bija nodalīts vai nu ar upīti, vai dziļu aizsarggrāvi, kas tagad lielākoties saglabājies kā izžuvusi gultne. Stallis, kas atradās uz vienas ass ar muižas pili, bijusi liela celtne, tā ieslēgusi no visām pusēm četrstūrainu pagalmu. Vārti šai kompleksā bijuši izdaiļoti ar arku un kolonnām. Daļā no saglabātās celtnes līdz 20.gs. 90-to gadu vidum darbojās pienotava, kas trīsdesmitajos gados bija viena no lielākajām Latvijā. 18.attēls. Bijušais muižas stallis, pēc tam bij. pienotava Muižas klēts bija liela ēka (tagad daļēji pārbūvēta), kurā vēl līdz 2.pasaules karam bija saglabājušies masīvi ozolkoka apcirkņi divstāvu mājas augstumā. Vēlāk vecā klēts tika pielāgota linu fabrikas galvenajam ražošanas korpusam Varakļānu muižas pils Muižas pils ir klasicisma arhitektūras tradīcijās celta sarežģīta garenvirzienā izstiepta vairāku rizalitu būve, kuras sienām saglabājusies 18. gs. Dekoratīvie gleznojumi, kas atklāti pēdējā laikā. Varakļānu muižas pils, līdzīgi kā citas klasicisma celtnes, pirmkārt saista ar saskanīgiem izmēriem, ar skaidrām formām un vienkāršību. Pils plānojumā savdabīgs elements ir divi slēgti iekšējie pagalmi. Var pieņemt, ka tie domāti iekštelpu izgaismojuma uzlabošanai vai arī iekšējai satiksmei, lai nebūtu jāšķērso kādas telpas. Tagad tie izolēti no kopējā telpiskā ritma. Kopējā ansamblī pilij nav ierādīta īpaši izcila vieta tā atrodas nomaļus, ar parku fonā. Pret skatītāju pavērstā pagalma fasāde ir salīdzinoši vienkāršāka pret parku esošā ar rizalītu izvirzījumiem un portiku. Pils priekšā liels laukums celiņu un puķu dobju kompozīcijām. 77

78 19.attēls. Pils skats no pagalma Pils iekārta izpostīta Pirmā pasaules kara laikā. Līdz šodienai saglabājies tikai neliels kāpņu margu fragments. 20.gs. sākumā pilī ierīkoja ģimnāziju. Patlaban, no gada, šeit darbojas Varakļānu novada muzejs. Varakļānu pils ir nozīmīga gan kā valsts nozīmes vēstures un mākslas piemineklis, gan kā vietējās estētiskās vides veidotājs, kas ļoti veiksmīgi izvietots tūristu apskatei. Sakārtojot infrastruktūru tas varētu veidoties par vērā ņemamu un iecienītu tūrisma objektu, ar to arī veicinot un ietekmējot visas pilsētas ekonomisko attīstību 20.attēls. Pils skats no parka 78

79 21.attēls. Pils sānskats Kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas Varakļānu novadā ir apzināti un noteikti vairāki novada nozīmes kultūrvēsturiski objekti, izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un dabas bagātības, kā arī Varakļānu pilsētas šarms, varētu būt vieni no galvenajiem elementiem, kurus veiksmīgi pozicionējot, tie varētu kļūt par pazīstamu un labi apmeklētu galamērķi tūristu vidū. Varakļānu luterāņu baznīca Stirnienes muiža Stirnienes katoļu baznīca Varakļānu pašvaldības ēka Varakļānu pilsētas centra vēsturiskā apbūve 22.attēls. Varakļānu luterāņu baznīca 23.attēls. Varakļānu kultūras nams Kopumā vērtējot novada dabas objektu potenciālu izmantošanai tūrismā, tas uzskatāms par pietiekami bagātu, daudzveidīgu un unikālu. Teritorijas ainaviskās vērtības, augstā bioloģiskā daudzveidība un samērā labā ceļu infrastruktūra var būt tūrismu veicinoši faktori. Šī iemesla dēļ teritoriju var izmantot arī vides izglītības mērķiem, dabas tūrisma un specifisku interešu grupu tūrisma attīstībai. 79

80 Pagaidām ar tūrismu saistītas ekonomiskās aktivitātes gan neieņem būtisku lomu. Lauku māju un tūristu apmetņu tīkls attīstās lēnām, tomēr tam varētu būt nozīmīga loma tradicionālo nodarbinātības veidu ieņēmumu papildināšanai, it īpaši vasaras sezonā. Tomēr jāuzsver, ka galvenās problēmas rada neesošais vai nepietiekamais labiekārtojuma līmenis tūristu uzņemšanai, nepietiekošs ir piedāvāto naktsmītņu skaits. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos izvirzītas prasības valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, vēsturiskajām ēkām un to tuvumā esošajām vēsturiskajām ēkām. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu atrašanās ir attēlota uz kartes kopā ar 100 metru aizsargjoslu. Kultūras pieminekļi ir objekti, kas iekļauti šobrīd spēkā esošajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (apstiprināts Kultūras ministrijā ar rīkojumu Nr. 128), aizsargājami un izmantojami saskaņā ar likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 474 Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu nosakāmas individuālās aizsardzības zonas, ņemot vērā apkārtējās vides īpatnības un vadoties no konkrētas pieminekļa atrašanās vietas un iespējamās ārējās vizuālās ietekmes un pieminekļa ainaviskās uztveres, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 392 Kultūras pieminekļu aizsargjoslu (aizsardzības zonu) noteikšanas metodika. Arī citiem kultūrvēsturiskiem objektiem ir kultūrvēsturiska vērtība, un nepieciešama to atjaunošana, uzturēšana un izpēte. Izstrādājot būvprojektus, respektējama kultūrvēsturiski nozīmīgā ainava un esošās apbūves mērogs. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā parādītas aizsardzības zonas ap kultūras pieminekļiem (pilsētā 100 m ap pieminekli, laukos 500 m); Saskaņā ar likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 23. pantu un Aizsargjoslu likuma 8. pantu aizsardzības zona ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem lauku teritorijās noteikta ne mazāk par 500 m, ja nav noteikta individuāla aizsardzības zona. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar VKP Inspekcijas atļauju. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav plānojama jaunu objektu būvniecība un ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi - smilts vai grants karjeri; Kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonas parādītas plānojuma kartē Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, detalizētas prasības iekļautas TIAN sadaļā Kultūras pieminekļi un to aizsardzība ; Realizējot jebkāda veida saimniecisko darbību teritorijās, kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi vai to aizsardzības zona, saistoši ir likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību un MK noteikumi Nr. 474 Noteikumi par kultūras pieminekļu aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un videi degradējoša statusa piešķiršanu, kā arī citi likumdošanas kultūras pieminekļu aizsardzības jautājumos; 80

81 6.2.Kapsētas Varakļānu novadā sastopamas daudzas nelielas kapsētas, kas nereti nodēvētas tāpat kā atsevišķas sādžas. Dažos kapos apglabāšanai ir ļoti sena vēsture, par ko liecina tur uzietie arheoloģiskie atradumi. Pavisam novadā ir 13 kapsētas. Varakļānu pilsēta pamatā apbedījumiem izmanto divas kapsētas, abas izvietotas Varakļānu pagastā. Viena, Varakļānu kapsēta, atrodas aiz Varakļānu pilsētas ziemeļu pusē pie ceļa Varakļāni- Nagļi. Otri, Sila kapi, atrodas braucot pa Rīgas Rēzeknes ceļu 195. kilometrā pirms Varakļāniem šosejas labajā pusē. Varakļānu pilsētas kapi jau kopš pagājušā gadsimta vidus ir lielākā apbedījuma vieta plašā apkaimē. Jau iesākumā tā veidota kā apvienota atsevišķu konfesiju katoļu, luterāņu, pareizticīgo apbedījuma teritorija ar atsevišķiem nodalījumiem katras ticības pārstāvjiem. Ja pārējās konfesijas vēl arvien saglabājušas sākotnējo teritoriju, katoļu nodalījums ir daudzkārt paplašinājies un aizņem vairākus hektārus platības gadā Varakļānu kapu luterāņu kapu nodalījumā izdarīta pamatīga rekonstrukcija, kurai lielu daļu līdzekļu ziedoja slavenā ķirurga Pāvila Mucenieka ģimene. Uzbūvēja modernu kapliču ar vitrāžu un mozaīku rotājumu, ar blakus telpu kamīnam. šajā pašā laikā iekārtoja laukumu svinīgiem pasākumiem, pēc Anša Bērziņa meta uzcēla skaistu arhitektoniskas kompozīcijas veida pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Varakļānu draudzes locekļu piemiņai. Tai pašā reizē uzbūvēti oriģināli veidoti vārti ar zvanu torni. Arī Sila kapos pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās veica pamatīgus labiekārtošanas darbus. Pēc draudzes priestera Ušerovska meta uzcēla ieejas vārtus. Iegādājās jaunu čuguna lējuma sētu. Katra sādža pirka savu posmu, tādēļ tiem atšķiras režģu raksts, kas palicis kā skaista liecība par kopīgiem pasākumiem Pašā Varakļānu pilsētas centrā atrodas Padomju armijas pēdējā karā kritušo cīnītāju kapi. Visi kaujas laukos palikušie cīnītāji ir pelnījuši cieņu, bet tādēļ to kapu kopām nebūt nav jāizvēlas vieta ielu satiksmes kustības ielenkumā. Pati traģiskākā kapu vieta pilsētas robežās, tā sauktajā Siliņā, ir Ebreju kapi. Tajos fašistu okupācijas vara gadā iznīcināja visu uz vietas esošo ebreju kopienu, par ko šodien atgādina masu kapu vietā uzstādītais piemineklis. Šajos kapos apbedījumi vairs nenotiek. No gada uzskaitē ir vairāki vēstures pieminekļi: 1.Rakstnieka A. Sprūdža kaps (uzskaitē no 1995.gada). 2. Profesora A.Mucenieka kaps (uzskaitē no 1987.gada). 3. Lāčplēša ordeņa kavaliera Lucijana Stafecka kaps (uzskaitē no 1995.gada) gada revolūcijas dalībnieka A. Plātes kaps (uzskaitē no 40-to g. beigām). 5. Otrā pasaules karā kritušo Padomju armijas karavīru brāļu kapi (uzskaitē no 40-to g. beigām). 6. Fašisma terora upuru brāļu kapi Ebreju kapos (uzskaitē no 40-to g. beigām). 7.Kopš 1987.gada uzskaitē ir: Luterāņu kapu kapliča (1938.g). Luterāņu kapu jaunie vārti (1935.g.) Visi minētie kapi tiek regulāri kopti un uzturēti pienācīgā kārtībā. 81

82 Murmastienes pagastā visizplatītākā ir katoļticība; krucifiksa namiņš atrodas pie Murmastienes skolas un to izmanto lūgšanām maija mēnesī, svētceļnieku sagaidīšanai augustā un bēru ceremonijām. Murmastienes pagasta teritorijā ir piecas kapsētas: Cauņu kapsēta Bārbaļu un Cauņu ciemos; Cauņu kapsēta ir vislielākā, kurā arī pašlaik notiek vislielākais apbedījumu skaits. Lielceļa Murmastiene Silagals labajā pusē atrodas vecie kapi, kreisajā jaunie, kapi ir sakopti, ir ūdenssūknis Strodu kapsēta Lielstrodu ciemā; Strodu kapsēta ir neliela, ļoti sakopta. Apkārt ir metāla žogs, kapsētā ir aka. Vecumnieku kapsēta Vecumnieku ciemā; Vecumnieku kapsēta neliela, vidēji sakopta, daļu tās teritorijas apvij žogs. Ūdens kapsētā nav pieejams. Trizelnieku kapsēta Trizelnieku ciemā; Trizelnieku kapsēta daļēji sakopta, teritoriju apvij žogs. Apbedījumi notiek ļoti reti. Ūdens kapsētā nav pieejams. Siksalas kapsēta Siksalā. Siksalas kapsētā apglabāti latvieši, vecticībnieki, pareizticīgie. Tā ir ļoti neliela, atrodas Siksalas ezera krastā. Apbedījumi notiek ļoti reti. Pārsvarā kapu teritorija ir nesakopta, izņemot atsevišķas apbedījumu vietas. Varakļānu Pagasta teritorijā ir 7 kapsētas: Varakļānu, Sila, Klušu, Šķēļu, Pauniņu, Stirnienes un Deigļu. Kapi tiek regulāri kopti un uzturēti kartībā. Perspektīvē tiek paredzēta kapsētas teritorijas paplašināšana Varakļānu kapsētai. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana parādītas novada teritorijā esošās kapsētas un to sanitārās aizsargjoslas: Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un MK noteikumu Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika, sanitāro prasību nodrošināšanai ap kapsētām noteikta 300 m aizsargjosla. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Attīstot objektus, kuri var izraisīt negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, pirms to realizācijas veic visus nepieciešamos pētījumus un izpētes izstrādāt dokumentus saskaņā ar esošajiem normatīviem aktiem un ar ieinteresēto institūciju nosacījumiem. Jaunu objektu izveidē novada teritorijā ņem vērā, ka tie nedrīkst pasliktināt novada iedzīvotāju dzīves apstākļus. Visus objektus maksimāli iespējami pieslēdz novada esošajiem inženiertīkliem; nodrošina apkārtējai videi maksimāli nekaitīgu apkures veidu. Īstenojot teritorijas plānojumu, novada iedzīvotājus nodrošināšana ar dzeramo ūdeni, kura kvalitāte atbilst LR MK noteikumu Nr. 235 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" prasībām. Ūdens avotiem, kurus izmanto ūdensapgādei, nodrošina aizsargātību no piesārņojuma. Objektiem, uz kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu attiecas vides, ekspluatācijas, drošības vai sanitārās aizsargjoslas, atbilstošo mēroga noteiktībai ir atspoguļotas kartē Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ; objektu, aizsargjoslu un nosacījumu uzskaitījums ietverts Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Teritorijas plānojuma īstenošanas laikā, vides kvalitātes nodrošināšanai, ņem vērā Vides pārskatā ietvertās rekomendācijas un ieteikumus un nodrošina regulāru situāciju turpmāko monitoringu. 82

83 7. VARAKĻĀNU NOVADA SOCIĀLI EKONOMISKĀ SITUĀCIJA 7.1. Iedzīvotāji, demogrāfiskā situācija Iedzīvotāju skaits Varakļānos ilgā laika periodā ir bijis samērā mainīgs gada sākumā Varakļānu novadā dzīvoja 3900 iedzīvotāji, bet Varakļānu pilsētā dzīvoja 2120 iedzīvotāji, jeb lielākā puse no iedzīvotājiem. Uz Varakļānu novadā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 3828 iedzīvotāji Varakļānu pilsēta 2093, Varakļānu pagasts 904, Murmastienes pagasts Uz Varakļānu novadā ir 3900 iedzīvotāji. 7-1.tabula VARAKĻĀNU NOVADA IEDZĪVOTĀJU SKAITS UN PLATĪBA (uz ) Pašvaldība Iedzīvotāju Platība Iedz. blīv. (km 2 skaits ) uz 1 km 2 cilv. % Murmastienes pagasts ,75 Varakļānu pagasts ,13 Varakļānu pilsēta 5, ,9 KOPĀ 279, ,7 Iedzīvotāju skaitam novadā ir tendence samazināties. Kopš gada iedzīvotāju skaists novadā kopumā samazinājies par piekto daļu jeb 1030 iedzīvotājiem. 7-2.tabula IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBĀ Samazināju ma Pašvaldība, gads % periodā Murmastienes pagasts -17,8 Varakļānu pagasts -15,3 Varakļānu pilsēta -22,2 KOPĀ ,7 Pēdējos gados iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Ja gadā pēc pašvaldības datiem novada teritorijā bija 4470 iedzīvotāji, tad CSP dati par gadu liecina, ka šo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 642 cilvēkiem jeb 9%. Iedzīvotāju skaits Varakļānos ilgā laika periodā ir bijis samērā mainīgs. Pilsētas iedzīvotāju dinamikā iezīmējas 3 lieli periodi, kuros iedzīvotāju skaits mainījies visvairāk. Precīzas ziņas par iedzīvotāju skaitu pilsētas teritorijā līdz 18. gs. nav. Konkrētas ziņas parādās, kad Varakļāni jau ieguvuši miesta statusu. Iedzīvotāja skaita samazināšanos 20. gs. sākumā ietekmēja divi pasaules kari. Apmēram 140 ebreju ģimenes iznīcināja nacisti. 83

84 Iedzīvotāju skaits palielinājās padomju okupācijas gados, īpaši, kad Varakļāni bija rajona centrs ( g) Vairāku uzņēmumu uzcelšana 60. gadu sākumā piesaistīja strādājošos no PSRS. Savukārt gados notika masveida ebreju izceļošana no pilsētas un no visas Latvijas. Kopš 90. gadu sākuma iedzīvotāju skaits palēnām samazinās. Iedzīvotāju izceļošanu no pilsētas ietekmēja daudzo uzņēmumu slēgšana. Daudzi pilsētas iedzīvotāji pārcēlās uz dzīvi laukos. 24.attēls. Varakļānu pilsētas iedzīvotāju skaita dinamika Varakļānu pilsēta Taču, sākot ar gadu, kad sāka atjaunoties daudzas darba vietas, arī Varakļānu pilsētā iedzīvotāju mehāniskais pieaugums sāka palielināties. Gan Latvijas, gan Varakļānu iedzīvotāju vecuma struktūru ietekmēja Otrais pasaules karš un deportācijas. Tā rezultātā, ne tikai bojā gāja daudz iedzīvotāju, bet krasi samazinājās arī dzimušo skaits šinī laika periodā, tādējādi tas viss ietekmēja iedzīvotāju vecumstruktūru gadā Varakļānos bija 24,1% iedzīvotāju virs darbaspējas vecuma, 53,0% darbaspējas vecumā. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums (uz 1000 iedz.) negatīvs (-4,7) 11,2 dzimušie un 15,9 mirušie (1996. g.) ; bezdarbnieku apmēram 7% no darbaspējas vecuma iedzīvotājiem; 53% no to skaita vīrieši. 25.attēls. Iedzīvotāju vecumstruktūras salīdzinājums , Līdz darba spējas vecumam Darba spējas vecumā Pēc darba spējas vecuma 26 NVA dati uz

85 Iedzīvotāju procentuālais sadalījums pa vecumu Varakļānu novadā uz Bērni no 0-6 gadiem 25% 4% 10% 7% Bērni un jaunieši no 7-15 Jaunieši no % Iedzīvotāji darbspējas vecumā Iedzīvotāji virs darbspējas vecumā 26.attēls. Iedzīvotāju procentuālais sadalījums pa vecumu Varakļānu novadā Pašlaik notiek Latvijas iedzīvotāju novecošana. Tāpat arī Varakļānu novada iedzīvotāji noveco. Tas ir negatīvs rādītājs, jo palielinās vecāko iedzīvotāju skaits, bet jauniešu- samazinās. Iedzīvotāju novecošanās iemesls ir mazs dabiskais pieaugums, kā arī iedzīvotāju izceļošana, starp kuriem ir daudz jauniešu un iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā gadā Varakļānu dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 28 dzimuši bērni un 40 mirušie. Pēdējos 11 gados dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs. Demogrāfiskā procesa rezultāti ir satraucoši nomirst gandrīz divreiz reizes vairāk cilvēku nekā piedzimst. Novadā gadā dzīvo 3436 latvieši, 3760 pilsoņi, 2086 sievietes un 1753 vīrieši. Varakļāni ir viena no latviskākajām pilsētām Latvijā. Tā ievērojami izceļas ar lielo latviešu īpatsvaru arī starp tuvākajām pilsētām (Viļāni, Madona, Preiļi, Rēzekne) Atšķirībā no daudzām citām Latvijas pilsētām, Varakļānos nav novērojama latviešu īpatsvara samazināšanās. Pilsētā latviešu skaits ar katru gadu palielinās: 1989.gadā - 80% 1995.gadā - 83% 1997.gadā - 90% 2005.gadā 83% 2011.gadā -89% Ņemot vērā shēmā redzamās tendences, novada teritorijas plānojums paredz tikai trīs ciemu Murmastienes, Kokaru un Stirnienes attīstību un Varakļānu pilsētas attīstību. Jaunu ciemu veidošana nav atbalstāma. Faktiski Kokari un Stirnienes ciemi ir cieši saistīti ar pilsētu. Kokari robežojas ar pilsētu. 85

86 7.2. Nodarbinātība 27 Reģistrēto bezdarbnieku skaits Varakļānu gada vidū bija 283 bezdarbnieki jeb 11,8% un 13,1% 29 augusta beigās no novada ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Sieviešu īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā bija 56,9% un vīriešu 43,11%. Šā gada laikā reģistrētā bezdarba līmenis gan valstī kopumā, gan atsevišķi reģionos ir krities, tomēr Varakļānu novadā tas salīdzinot ar janvāri ir pieaudzis par 1,3% 30.augustā. Kopš gada sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5 cilvēkiem jeb 1,8%, sieviešu tomēr bezdarbnieču īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā pieaudzis par 4,8% punktiem, bet vīriešu samazinājies. Pēc bezdarba ilguma gada sākumā lielāko skaitu veido bezdarbnieki ar bezdarba ilgumu no 1 gada līdz 3 gadiem mēnešiem (39,8%), kas samazinājies līdz 34,4%. Samazinājies bezdarbnieku skaits līdz 6 mēnešiem, vienlaikus ir palielinājies bezdarbnieku īpatsvars ar bezdarba ilgumu 3 gadi un vairāk, no 11,8% (Latvijā 6,2%) gada sākumā līdz augusta beigās 16,3%. Tomēr īpaši aktuāla ilgstošā bezdarba problēma bezdarbnieku ar bezdarba periodu garāku par 12 mēnešiem īpatsvars sasniedz 50,7%. Kopš gada sākuma samazinājies bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību no 6.2% uz 4,3% no kopējā bezdarbnieku skaita jeb 5 cilvēki. Sieviešu īpatsvars bezdarbnieku vidū no tiem, kam augstākā izglītība 82,3% gada sākumā augustā palielinājies līdz 91%. Diezgan līdzīgs bezdarbnieku īpatsvars starp dzimumiem ir ar profesionālo izglītību un vispārējo izglītību, bet sieviešu īpatsvars atkal pieaug bezdarbnieču vidū ar pamatizglītību. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Brīvās apbūves teritorijas, norāda uz nelielām iespējām potenciāli iedzīvotāju skaitam pieaugt, par to liecina interese par nekustamā īpašuma attīstību un tirgu pie autoceļa Rīga Jēkabpils Rēzekne.. Iedzīvotāju skaits pilsētā varētu pieaugt atjaunojot likvidēto ražošanu (būvniecība). Varakļānu pilsētā turpmākajos gados nevar prognozēt situācijas uzlabošanos iedzīvotāju vecumstruktūrā Uzņēmējdarbības raksturojums Ja savulaik Varakļānos dominējošā bija celtniecības nozare un rūpnieciskā ražošana, tad pēdējo gadu laikā nodarbinātības struktūra Varakļānu pilsētā ir krasi mainījusies. Šobrīd pilsētā nav neviena celtniecības uzņēmuma, vairs nedarbojas linu fabrika, kura darbojās ilgus gadus un kurā tika nodarbināti līdz pat 100 strādājošie. Līdz 20.gadsimta 90-to gadu vidum darbojās pienotava, kas savulaik bija viena no lielākajām Latvijā. Savukārt pieaudzis pakalpojumu un valsts un pašvaldību sektorā nodarbināto īpatsvars. Lielākie no ražošanas uzņēmumiem Varakļānos ir kokapstrādes uzņēmumi, svarīga loma ir lauksaimnieciskai ražošanai, mežizstrādei, tirdzniecībai, pakalpojumiem. 27 NVD dati 28 NVD dati uz NVD dati uz NVD dati uz

87 Ražošanas uzņēmumi Varakļānos izvietoti pamatā divās pilsētā izvietotās ražošanas teritorijās. Viena teritorija atrodas pilsētas ziemeļu daļā pie Mehanizatoru ielas un turpinās līdz pilsētas robežai ar Varakļānu pagastu. Otra ražošanas teritorija atrodas pilsētas dienvidaustrumu daļā pie valsts nozīmes autoceļa Rīga Jēkabpils Rēzekne, abās pusēs šim autoceļam, un turpinās līdz pilsētas robežai ar Dekšāres pagastu. SIA Maveks V atrodas Varakļānu pilsētā Dārza ielā 1A. Tās juridiskā adrese ir Ozolu ielā 7, Varakļānos. Uzņēmuma galvenais darbības veids ir kokapstrāde - koku zāģēšana un koka taras ražošana, kā arī autotransporta pakalpojumi. Kokzāģētavas jauda m3/g. Uzņēmums darbojas no 1993.gada. SIA Aļņi atrodas Varakļānu pilsētā Ozolu ielā 7. Šis šobrīd ir lielākais ražošanas uzņēmums Varakļānos.. Uzņēmuma galvenais darbības veids ir kokapstrāde un nedaudz ceļu būve. SIA Priedaine visa uzņēmuma juridiskā adrese Rēzeknes raj. Nagļi. Varakļānos Jēkabpils šoseja 3A izvietotas kokapstrādes SIA Priedaine uzņēmums, kura galvenais darbības virziens ir kokzāģētava un kokskaidu granulu ražošana. Uzņēmums darbojas kopš 1995.gada. Murmastienes pagasta teritorijā darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi Z/S Liepas, UN SIA MP-Teiči, kā arī pārtikas rūpniecības uzņēmums - Z/S "Pļaviņas" (pakalpojumi: medus, vaska, propolisa ražošana un konsultācijas biškopībā). Vēl bez jau pieminētajiem Varakļānu pilsētā piereģistrēti vai darbojas pakalpojuma sniedzēji: SIA JILLS-(Lats veikalu tīkls) Top veikalu tīkla veikals Saules veikals SIA Kolors -Veikalu tīkls- Kosmonautu iela 3, Kosmonautu iela 13A Apģerbu veikali- SIA Daro V- veikals Simona, SIA Ievaiši ziedu veikals- SIA Meiers veikals Ziedu dārzs,. Ziedu salons-lilija ZS Meldrāji -auto rezerves daļu tirdzniecība, autoserviss. SIA Anora -tirgus A.Cepurītes I.U -kokapstrāde SIA Meļņi-3 -autoserviss 3 aptiekas SIA Alianse, IU Viktorijas aptieka, SIA Lana, 1 veterinārā aptieka ZS Gabriši DUS Latvijas Nafta Tūrisma firma Ripo un SIA Ceļavējš. Specializētie -saimniecības preces, būvamteriāli- SIA JILLS, SIA Kamil Pluss, Stirnienes ciemā - SIA Riekstiņi Murmastienes ciemā - SIA Lapiņas S un A(profils pārtika, rūpniecības preces) un SIA JGF (profils pārtika, daļēji rūpniecības preces). Murmastienes feldšerpunkta telpās darbojas SIA Viktorijas aptieka filiāle, kas ir atvērta feldšerpunkta darba laikā. Darbojas arī tādi uzņēmumi kā: SIA Ceļavējš, SIA MP-Teiči, IU Zem Liepām, VAS Latvijas Pasts. Grāmatnīcas novadā nav. Ēdināšana- sabiedriskās ēdināšanas nav. Naktsmītnes- viesu māju nav, bet pieejamas veselības aprūpes centrā un pirmskolas iestādē Sprīdītis - viesnīcas tipa istabiņas. 87

88 Finansu pakalpojumus sniedz AS Swedbank. Komunālos pakalpojumus novada iedz;ivotājiem sniedz SIA Dzīvokļu un komunālais uzņēmums, kura darbības veidi ir namsaimiecība, remonts, uzturēšana un apkalpošana, labiekārtošana, apkure, ūdensapgāde, kanalizācija un citi darbi saskaņā ar kapitālsabiedrības statūtiem. Varakļānu SIA "Dzīvokļu komunālais uzņēmums" sākotnēji reģistrēts Latvijas uzņēmumu reģistrā gada 5. maijā, kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Uzņēmums pašvaldībā ir vienīgais, kurš sniedz komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem un iestādēm. Uzņēmumā ir nodarbināti 32 strādājošie. Varakļānu pilsētā un Varakļānu pagasta Kokaru ciemā komunālos pakalpojumus nodrošina Varakļānu Dzīvokļu komunālais uzņēmums SIA. Murmastienes un Varakļānu pagastā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pagasta pārvaldes. Pagastos nav centralizētas siltumapgādes; netiek sniegti pakalpojumi dzīvojamo māju apsaimniekošanā, jo pašvaldību īpašumā praktiski nav dzīvojamā fonda. Galvenie darbības virzieni ir vērsti uz Varakļānu pilsētas komunālās saimniecības attīstību un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī attīstību jaunu pakalpojumu sniegšanā. Tiek realizēts un gadā plānots pabeigt ar Eiropas savienības līdzfinansējumu, Kohēzijas fonda projektu, kas ietver ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošanu, attīrīšanas iekārtas būvniecību un ūdens attīrīšanas iekārtu būvniecību Varakļānu pilsētā un Varakļānu novada Kokaru ciemā. Izveidojoties novadam uzņēmumam ir radusies iespēja paplašināt savu darbības virzienu un paplašināt darbības profilu novada teritorijās. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Ražošanas teritorijas Varakļānu plānojumā noteiktas atbilstoši esošajai situācijai, nosakot arī to paplašināšanu, ņemot vērā iepriekš izmantotās teritorijas ražošanai un infrastruktūras pieejamību. Apbūves noteikumos jānosaka aizsardzības pasākumi pret troksni un cita veida piesārņojumu. 7.4.Lauksaimnieciskā darbība Novadā uz platību maksājumiem ik gadu vidēji piesakās 400 zemes īpašnieki. Lauksaimniecības nozarē darbojas 75 zemnieka saimniecības, 12 SIA. Novadā ir 38 bioloģiskās saimniecības, lielākās z.s. Bāliņi, z.s. Ķirši, z.s. Dzenīši, z.s. Šķesteri, z.s. Trešdaļnieki, z.s. Kalnu mājas. Galvenās nozares piena lopkopība, graudkopība, gaļas liellopu audzēšana, biškopībaar aitkopību nodarbojas 2 saimniecības, ar cietes kartupeļu audzēšanu 3 s-bas, ar krūmmelleņu audzēšanu 2 gb., ar dārzeņu audzēšanu 1 s-ba, gliemežu audz. 2 saimniecības, slieku audz. 1 saimniecība, akvakultūras 1 saimniecība. Lielākās piena lopkopības saimniecības z.s. Laduži, z.s. Sābri, z.s. Kalna sēta, gaļas liellopu audz. z.s. Bāliņi, z.s. Ķirši, z.s. Kalnu mājas. Graudkopībā lielākās SIA Lauce,z.s. Ābeles,z.s. Rudzīši, z.s. Oškalni, z.s. Celmiņi. Novadā graudaugu platības aizņem 3500 ha. Biškopības saimniecības lielākās z.s. Trešdaļnieki, z.s. Šķesteri, z.s. Pļaviņas. Liellopu skaits Murmastienes pagastā 1979., Varakļānu pagastā 914, no tiem slaucamās govis Murmastienes pagastā - 914, Varakļānu pagastā govis. Varakļānu novadā lauksaimnieciski izmantotā zeme ( aramzeme, pļavas, ganības, augļu dārzi) aizņem ha lielu platību. 88

89 Gandrīz visiem Varakļānu pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājiem ir mazdārziņi, gan tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, gan tiem, kuri dzīvo personīgajās mājās. Zemes īpašnieki, kuri nodarbojas ar zemniecību, gan Varakļānu pilsētā, gan pagastā vairāk specializējušies graudkopībā, nedaudz arī lopkopībā. Teritorijas, kurās notiek lauksaimnieciskā ražošana Varakļānu pilsētā pamatā ir izvietotas gar šoseju Rīga- Jēkabpils Rēzekne. Murmastienes pagastā ir 133 zemnieku saimniecības, 371 piemājas saimniecība. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6986,2 ha, no tiem 5164,7 ha aizņem aramzeme, 32,9 ha augļu dārzi, 1050,3 ha pļavas, 738,3 ha ganības; meliorēti 6655ha. Meži aizņem 4244,7 ha, krūmāji 78,6 ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 122 Ls/ha. Lielākās saimniecības: Rudzīši (pieder zeme Varakļānu pagastā, Murmastienes pagastā apsaimnieko 63.4 ha; nozares graudkopība, šķirnes sēklu audzēšana); Celmiņi (apsaimnieko ha; nozares cūkkopība, graudkopība); Ābeles (apsaimnieko 262 ha; nozares graudkopība); Robežnieki (apsaimnieko 139 ha; pamatnodarbošanās piena lopkopība); Oškalni (apsaimnieko 109 ha; pamatnodarbošanās cūkkopība); Laduži (apsaimnieko ha Murmastienes pagasta teritorijā, pieder zeme arī Varakļānu pagasta teritorijā; nozares piena un gaļas lopkopība); Strautiņi (apsaimnieko 80 ha; nozares piena lopkopība); Skangali (apsaimnieko 79.8 ha; nozares piena lopkopība, graudkopība); Rutki (apsaimnieko ha; nozares graudkopība); Bāliņi (apsaimnieko 85.4 ha; nozares piena un gaļas lopkopība); Ziemeļi (apsaimnieko 47.7 ha; nozares graudkopība); Ozoliņi (apsaimnieko 68.3 ha; nozares piena lopkopība); Paegļi (apsaimnieko 69.5 ha; nozares piena lopkopība, dārzeņkopība); Lāči (apsaimnieko 60 ha; nozares piena lopkopība). Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Teritorijas plānojumā daļa no zemēm, kuras šobrīd tiek izmantotas lauksaimniecībai, tiek paredzētas kā rezerves teritorijas pilsētas attīstībai, atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajai atļautajai izmantošanai. Varakļānu pilsētā noteikt 1200 kv.m. lielu minimālo apbūves gabalu. Rezervēt teritorijas ražotņu izvietošanai Paredzēt neizmantoto, pamesto ražošanas objektu rekultivāciju. Rezervēt teritorijas perspektīvajai derīgo izrakteņu ieguvei. 7.5.Tūrisms Varakļānu novads atrodas pie Rīgas Jēkabpils Rēzekne šosejas, tāpēc ikvienam ir ērti to apskatīt. Galvenie tūrisma objekti, apmeklējot Varakļānu novadu ir Sv. Viktora kapela, Romas katoļu baznīca, Varakļānu pils un parks un dabas objekti, cik to pieļauj normatīvie akti. 89

90 Iebraucot Varakļānos no Jēkabpils puses (Rēzeknes šoseja - pa labi no pilsētas), ielas labajā pusē paliek priežu puduris, kurā atrodas ebreju apbedījumu vieta, kreisajā pusē prāva koka ēka- pilsētas vecā slimnīca ar bagātīgi ornamentētu pret ielu vērstu logu apdari. Līdzīgas logu apdares var pamanīt daudzviet, galvenokārt lauku māju apdarē. Šī tradīcija veidojusies, Latgalē saplūstot latgaļu un krievu vecticībnieku celtniecības tradīcijām. Sv. Viktora kapela, celta 1814.gadā, savulaik kalpojusi arī kā katoļu draudzes baznīca. Pārsteidzošas ir telpas akustiskās īpašības. Kapelas pagrabā atdusas Borhu dzimtas piederīgo mirstīgās atliekas. Diemžēl padomju laikā kapenes tika vandāliski izlaupītas un izdemolētas, kā rezultātā gājuši bojā nozīmīgi interjera elementi. Romas katoļu baznīca, kas 1854.gadā savulaik nomainīja katoļu draudzei par šauru kļuvušo apaļo baznīcu- Sv.Viktora kapelu. Baznīcas interjerā dominē klasicisma formu stingrība, taču līdzīgi kā baznīcas torņu aprisēs, arī interjerā jaušama citu stilu, - galvenokārt baroka un arī neogotisko formu klātbūtne. Īpaši greznas ir pārnēsājamo procesiju svētbildes barokālos kokgriezumu ietvaros. Blakus Varakļānu Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcai atrodas, ceļu starpā atrodas 2.pasaules kara padomju karavīru kapi. Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca atšķirībā no sv.viktora kapelas un Romas katoļu baznīcas, kuru baltumā jūtams itāļu arhitektūras tradīciju dažkārt pat nedaudz neierastā klātbūtne, luterāņu dievnama ēka vairāk raksturo vietējās celtniecības tradīcijas. Līdzīgi kā apkārtnes Stirnienes, Atašienes, Barkavas un Vidsmuižas baznīcas, tā celta no šķeltiem granīta akmeņiem. Diemžēl no vecā interjera baznīcā nav saglabājies gandrīz nekas. Varakļānu kapsētā atrodas vecāki kapu krusti un pieminekļi, kā arī pēc Anša Bērziņa projekta veidoti kapu vārti, kapliča un atbrīvošanās cīņu pieminekļa ansamblis luterāņu kapu daļā. Pilsētas jauno kapu daļā apbedīts Rēzeknes bombardēšanas laikā bojā gājušais rakstnieks Alberts Sprūdžs ( ). Varakļānu pils uzcelta gadā. Varakļānu pils teritorijā padomju laikā iebūvēts linu pārstrādes cehs. Varakļānu novada vēstures muzejs atrodas Varakļānu pils pirmajā stāvā, kur aizņem 3 lielas telpas. Muzejā bieži tiek rīkotas novadnieku darbu izstādes un paredzēts ar laiku visu pili izremontēt un atjaunot kā apskates objektu. Varakļānu pils parks. Pēc ainavu arhitektes Ilzes Janeles atzinuma ir pirmais oficiāli reģistrētais ainavu parks Latvijā. Parkā atrodas Mīlestības akmens vairāku vēsturisku teiku objekts ar, iespējams, daudz senāku kultūrvēsturisku nozīmi (sens upurakmens dobumakmens). Dobumam līdzās piemiņas uzraksts parka autoram arhitektam Vičenco Macoti, kurš ir ne tikai pils un parka autors, bet arī katoļu baznīcas un sv.viktora kapelas arhitekts. Jāatzīmē, ka Varakļānu apkārtne ir interesanta ekotūristiem, jo te sastopamas plašas, salīdzinoši maz ietekmētas mitrāju platības. Lielāko daļu Murmastienes pagasta teritorijas aizņem Teiču dabas rezervāts, kas arī ir viens no iecienītākajiem tūristu apskates objektiem. Pagasta teritorijā atrodas Barkavas ozolu audze. 90

91 27.attēls. Mīlestības akmens Teiču purvs veidojies ilgstošā laika periodā, pārpurvojoties pārplūdušai sauszemes daļai un aizaugot ūdenstilpnēm, un tā lielāko daļu aizņem augstais purvs. Maksimālais kūdras slāņa biezums purvā ir 9,5 m. Samērā klajo, ar retam priedītēm apaugušo purva ainavu izraibina daudz ezeru, akaču un lāmu spoguļi. Teiču dabas rezervāts, kur esošais mitro biotopu komplekss ir Latvijai un Eiropai nozīmīga putnu un augu sugu aizsardzības teritorija gadā konstatētas 206 putnu sugas (71 aizsargājama), 937 augu sugas (23 aizsargājamas), 47 zīdītāju sugas (12 aizsargājamas), 2906 bezmugurkaulnieku sugas (14 aizsargājamas). Iekļauts Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā un Eiropas Savienībai nozīmīgo putnu sarakstā. Teiču rezervāta lielāko daļu (gandrīz 15000ha) aizņem sūnu purvs, ar tam raksturīgu savdabīgu augu un dzīvnieku valsti, kā arī mikroklimatu un mikroreljefu. Teiču purva rezervāta daļa apmeklējama tikai administrācijas darbinieku pavadībā, iepriekš saskaņojot. Siksala. Salu mēdz saukt arī Sīksala. Ta ir viena no cietzemes salām Teiču purvā, kur izveidota izziņas taka un ir skatu tornis. Siksala ir 3-12 m augsts valnis (paugurs). Aizaugot ezeriem un attīstoties purviem, pauguri pacēlās virs apkārtnes, kļūstot par savdabīgām purvu ieskautām cietzemes saliņām. Pēc Krievijas pareizticīgo baznīcas reformas 17. gs. vidū un tai sekojošās plašās vecticībnieku vajāšanas Siksala kļuva par vecticībnieku patvēruma vietu, kur izveidojās kopiena ar savām tradīcijām un dzīvesveidu. Līdz mūsdienām gan maz kas ir saglabājies. Sala apmeklējama tikai Teiču rezervāta gidu pavadībā. Dabas vērošanas tūrismam Murmastienes pagastā ir liels potenciāls (īpaši rudens periodā zosu un dzērvju koncentrāciju veidošanās gaitā, tāpat Lubānas ezera ērtā pieejamība). Ar attiecīgu reklāmu un infrastruktūras nodrošinājumu (ēdināšana, naktsmītnes) tas var kļūt par ienesīgu uzņēmējdarbības formu. Murmastienes pagastā ir pieejamas arī naktsmītnes (skat. 7-1.tabulu). 7-1.tabula Pieejamās naktsmītnes Naktsmītnes nosaukums Vietu skaits Piedāvātie pakalpojumi Bērzi 20 Pirts, naktsmītnes (vietu skaits 8), virtuve Liepāres 6 Ar elektrību aprīkota nojume telšu vietai, kā arī makšķēšana kanālā. Apskatei tiek piedāvāts dzērveņu purvs un Dūdsalas slūžas. 91

92 Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Tā kā Varakļānu novads atrodas blakus valsts autoceļam Rīga Jēkabpils Rēzekne, paveras plašas iespējas šeit attīstīt tūrismu un ar to saistītos pakalpojumus. Vēl jo vairāk, ņemot vērā daudzu nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu izvietojumu pilsētā un tās apkārtnē, tūrisms nosakāms kā prioritāte pilsētas attīstībā. Sakārtojot infrastruktūru, tūrisma pakalpojumu attīstība Varakļānu pilsētā iekļauta darījumu zonējumā. Atļauta ar tūrismu un pakalpojumu sniegšanu saistītu objektu būvniecība, tūrisma taku, veloceliņu ierīkošana 7.6. Zemju struktūra Varakļānu novada kopējā platība ir 278 km 2 jeb 27708,3 ha 31. Pēc Valsts Zemes dienesta Bilances uz zemes sadalījumā pa lietošanas veidiem dominē purvi, kas aizņem 5749,4 ha jeb 20,7 % no pagasta kopplatības un lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas aizņem 13245,1 ha jeb 47,8 % novada teritorijas kopplatības. Zem ūdeņiem aizņemtās platības sastāda 595,1 ha jeb 2,1 %, krūmāji 449,4 ha jeb 1,6 %, ceļi 434,8 ha jeb 1,4 %, pārējās zemes 629,9 ha jeb 1,2 % un pagalmi 319,6 ha jeb 1,1 %. Novada zemes lietojuma struktūras analīzei izmantoti Valsts zemes dienesta dati par zemes lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma objektu lietošanas mērķu grupām 2012.gada sākumā. Dati neietver pašvaldībai piekritīgos zemes starpgabalus un rezerves zemes fondā iekļautos zemes starpgabalus, tāpēc novada kopplatība var atšķirties no iepriekš norādītās. Tabulā redzams, ka turpat pusi Varakļānu novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mežu īpatsvars ir tikai nedaudz virs 20%. Gandrīz tikpat aizņem purvu teritorijas, kuru augstais īpatsvars saistīts ar Teiču purvu, kas aizņem plašas teritorijas novada rietumu daļā. 7-2.tabula. ZEMES LIETOŠANAS VEIDU STRUKTŪRA VARAKĻĀNU NOVADĀ Zemes lietošanas veids 2012.g. (ha) Īpatsvars no kopplatības Lauksaimniecībā izmantojama zeme ,1 47,8% Meži 6 222,5 22,5% Krūmāji 511,8 1,8% Purvi 5 749,4 20,7% Ūdens objektu zeme 595,2 2,1% Zeme zem ēkām un pagalmiem 319,6 1,2% Zeme zem ceļiem 434,8 1,6% Pārējās zemes 629,9 2,3% Kopā ,3 100,0% 31 VZD dati uz

93 Avots: Valsts zemes dienests Novada nekustamā īpašuma objektu lietošanas mērķu grupu sadalījums atspoguļo zemes izmantošanu atbilstoši tās noteiktajam lietošanas mērķim gada sākumā novadā bija zemes vienības. Atbilstoši nekustamā īpašuma lietošanas mērķim tās iedalītas 13 grupās atšķirīgiem izmantošanas mērķiem tabula ZEMES SADALĪJUMS PA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA OBJEKTA LIETOŠANAS MĒRĶU GRUPĀM Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 2012.g. Īpatsvars no Zemes vienību Platība kopplatības skaits (ha) Lauksaimniecības zeme ,0 60,61% Mežsaimniecības zeme un ĪADT, kurās aizliegta saimnieciskā darbība ar normatīvo aktu ,9 36,48% Ūdens objektu zeme 2 1,3 0,00% Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 8 21,7 0,08% Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 22 95,1 0,34% Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme ,9 0,53% Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 41 20,4 0,07% Komercsabiedrības objektu apbūves zeme 25 7,5 0,03% Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 39 48,4 0,17% Ražošanas objektu apbūves zeme 53 68,6 0,25% Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme ,9 1,36% Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 21 7,9 0,03% Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav norādīts 1 10,7 0,04% Kopā ,3 100,00% Avots: Valsts zemes dienests Pēc nekustamā īpašuma objekta lietošanas mērķu sadalījuma 60% zemes īpašumu noteiktais izmantošanas veids ir lauksaimniecība. Lauksaimniecības zemju vidējā platība novadā ir 6,2 ha. Mežsaimniecība kā noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir 36,5% novadā esošo zemes īpašumu. Starp lauksaimniecībā izmantojamām zemēm vislielāko īpatsvaru veido aramzeme, kas sastāda 3791,5 ha jeb 61,3 % no visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, ganības aizņem 1905,7 ha jeb 14,4 %, pļavas 3142,4 ha jeb 23,7%, savukārt augļu dārzi 81,6 ha jeb 0,6 % no lauksaimniecībā izmantojamo zemju kopplatības. Varakļānu novada pašvaldības īpašumā uz ir zeme 269,3 ha kopplatībā, bet pašvaldībai piekritīgā zeme 853,2 ha. 93

94 VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS ĪPAŠUMĀ ESOŠĀ ZEME (HA) UZ tabula Murmastienes pagastā Varakļānu pagastā Varakļānu pilsētā KOPĀ novadā Kopplatība 27,2 40,1 202,0 269,3 t.sk. lauksaimniecībā izmantojamā zeme mežs krūmājs purvs zeme zem ūdeņiem zeme zem ēkām un pagalmiem zeme zem ceļiem pārējās zemes 19,4-0, ,7 0,9 5,9 12,1 0,3 0,5-0,1 3,1 2,2 21,6 78,1 28,1 2,1 0,4 6,8 21,3 28,9 36,3 109,8 28,4 2,9 0,4 6,9 25,1 32,0 63,8 VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAI PIEKRITĪGĀ ZEME (HA) UZ tabula Murmastienes pagastā Varakļānu pagastā Varakļānu pilsētā KOPĀ novadā Kopplatība 255,4 597,4 0,4 853,2 t.sk. lauksaimniecībā izmantojamā zeme mežs krūmājs zeme zem ūdeņiem zeme zem ēkām un pagalmiem zeme zem ceļiem pārējās zemes 153,7 7,7 2,2 2,7 8,5 66,2 14,4 191,4 34,7 76,1 19,4 10,5 84,5 180, ,7-0,2-0,2 345,1 42,4 78,3 22,1 19,2 150,7 195, Sociālā infrastruktūra Pašvaldības dome ir izveidojusi šādas iestādes, kas nodrošina novada sociālo infrastruktūru: Varakļānu vidusskola; Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde Sprīdītis ; Varakļānu mūzikas un mākslas skola; Stirnienes pamatskola; Murmastienes pamatskola; Varakļānu kultūras nams; Stirnienes tautas nams; Murmastienes kultūras centrs; 32 Varakļānu pašvaldības publiskais gada pārskats Varakļānu pašvaldības publiskais gada pārskats

95 Varakļānu tautas bibliotēka; Stirnienes bibliotēka; Murmastienes bibliotēka; Varakļānu novada muzejs; Varakļānu veco ļaužu pansionāts Varavīksne ; Stirnienes feldšerpunkts; Murmastienes feldšerpunkts; Varakļānu novada pašvaldības Sociālais dienests; Varakļānu novada Bāriņtiesa. Viena no svarīgākajām pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību. Šim mērķim Varakļānu novada pašvaldībās darbojas: 1 pirmskolas izglītības iestāde (PII) Varakļānu pilsētas PII Sprīdītis, kura nodrošina arī 5 6 gadīgo bērnu apmācību, 2 pamatskolas Murmastienē un Stirnienē, kuras nodrošina arī pagastu 5-6- gadīgo bērnu apmācību. Stirnienes pamatskolai ir internāts, 1 vidusskola Varakļānos, 1 mākslas un mūzikas skola Varakļānos. IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU RAKSTUROJUMS UZ tabula Izglītības iestādes nosaukums Audzēkņu skaits Pedagoģisko darbinieku skaits Tehniskā personāla skaits Murmastienes pamatskola Stirnienes pamatskola Varakļānu vidusskola Varakļānu pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde Sprīdītis Varakļānu mūzikas un mākslas skola Izglītības iestādes Varakļānu vidusskola. Sākotnēji kā ģimnāzija skola pastāv kopš 1921.gada gadā tika uzbūvēta jauna skolas ēka, lai gan darbību tajā skola uzsāka tikai 1961.gadā. Varakļānu vidusskolā gadā mācījās 296 skolēni. Skolā strādāja 33 skolotāji. Varakļānu vidusskolā realizēja četras mācību programmas: Pamatizglītības programmu; Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu; Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu; Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. 34 Pašvaldības dati. Varakļānu novada gada pārskats,

96 Varakļānu bērnu mūzikas un mākslas skola to gadu sākumā Varakļānos tika atvērta mūzikas skola. Vēlākajos gados 1995./1996. pie mūzikas skolas tika atvērta arī mākslas skolas klases (zīmēšanas un koktēlniecības). Varakļānu Mūzikas un mākslas skola ir Varakļānu novada pašvaldības pakļautībā esoša profesionālās ievirzes izglītības iestāde. Mūzikas jomā skola darbojas kopš gada 1. septembra gada 1. septembrī mūzikai savu darbību sāka mākslas nodaļa. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, likums par pašvaldībām, pašvaldību saistošie lēmumi, Skolas nolikums. Skolā strādā 12 pedagogi, no tiem 8 ar augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, 1 mācās maģistratūrā, 2 pedagogi turpina mācīties augstākajās mācību iestādēs, 1 ar vidējo profesionālo izglītību. Pedagogi papildina savu meistarību profesionālās pilnveides kursos. Varakļānu novada pirmsskolas izglītības iestāde Sprīdītis ir Varakļānu pilsētas domes dibināta un Varakļānu novada pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno pirmsskolas izglītības programmu ( kods , Izglītības kvalitātes valsts dienests Vispārējās izglītības programmas licence Nr. V izdota gada 29. novembrī), sagatavo piecgadīgos, sešgadīgos bērnus pamatskolas programmas apguvei un darbojas interešu izglītības pulciņi. Bērnu dārzs Varakļānos tika izveidots pēc otrā pasaules kara tajos gados pilsētā uzcēla jaunu un plašu bērnudārza ēku. Lai samazinātu bērnu dārza uzturēšanas izmaksas gadā vienā bērnu dārza spārnā tika atklāts veco ļaužu ( sieviešu) pansionāts ar 12 vietām. Stirnienes pamatskola atrodas Stirnienes muižā, Varakļānu pagastā gada sākumā Stirnienes pamatskolā mācās 57 skolēni, strādā 12 pedagogi, no tiem daļa uz nepilnu slodzi vai darba apvienošanas kārtībā, kā arī 8 tehniskie darbinieki (daļa uz nepilnu slodzi). Skolā darbojas skolēnu internāts 30 vietām gada jūnijā pamatskolu pabeidza 8 audzēkņi, visi ieguva vispārējo pamatizglītību; visi turpini mācības, pie kam 45% no tiem valsts koledžās gada septembrī Stirnienes pamatskolā mācās 48 skolēni, trijās programmās: pirmsskolas izglītības programmā un pamatizglītības programmā un speciālajā programmā. Visiem pedagogiem ir augstākā izglītība (diviem pedagogiem ir 2 augstākās izglītības), pie kam trijiem ir maģistra grāds. Pedagoģi regulāri apmeklē seminārus un kursus. Ir notikusi personāla samazināšana un darba optimizācija. Murmastienes pamatskolā tiek īstenotas trīs izglītības programmas: Pamatizglītības programma (kods ) un Pirmsskolas izglītības programma (kods ) Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods ) Skola piedāvā 7 interešu izglītības programmas, kas attīsta skolēnu radošās spējas un intereses. Pašreizējā skolas ēka uzcelta gadā Mācības jaunajā skolā uzsāktas gada 24. septembrī /2012. m.g.skolā strādāja 14 pedagoģiskie darbinieki un 8 tehniskie darbinieki. Skolēniem tiek piedāvāta daudzveidīga un kvalitatīva interešu izglītība: jaunsargu nodarbībās, mazpulcēnos, vokālajos ansambļos, tautisko un moderno deju kolektīvos, vizuālās mākslas nodarbībās, teātra spēlēšanas mākslā, skolas avīzē Pūcīte, kokapstrādē, sākumskolas korī. 96

97 Skolas telpās gadā tika iekārtots pagasta un skolas novadpētniecības kabinets un izstāžu telpa. Pagasta padomes ēkā atrodas pasta nodaļa Jāņuvārti, kā arī bibliotēka. Kultūras pasākumu norisei tiek izmantota skolas sporta zāle, mazā zāle un pagasta padomes zāle. Murmastienes pagastā darbojas jauktais koris Vakarvējš. Kopš g. reizi mēnesī tiek izdota pagasta avīze Murmastienes Vēstis Kultūras iestādes Novada teritorijā darbojās šādas kultūras iestādes: Varakļānu pilsētā: Varakļānu kultūras nams; Varakļānu pilsētas tautas bibliotēka; Varakļānu novada muzejs. Varakļānos ir brīvdabas estrāde, kurā vasaras periodā notiek vairāki kultūras pasākumi. Varakļānos kultūras darbā notiek sadarbība ar profesionālās ievirzes skolu Varakļānu mūzikas un mākslas skolu, kā arī ar vispārējās izglītības iestāžu deju kolektīviem, ansambļiem, koriem utt. Varakļānu pagastā: Stirnienes tautas nams; Stirnienes bibliotēka; Maurānu bibliotēka. Murmastienes pagastā: Murmastienes bibliotēka. Lai gan Murmastienes pagastā ir aktīva kultūras dzīve un pašdarbība, strādā kultūras dzīves organizators, pagastam nav sava kultūras nama gadā ir sākta Murmastienes pagasta padomes ēkas rekonstrukcija, kuras rezultātā tiks būvēta piebūve pasākumu zālei. Līdz šim plašāki pasākumi notika pamatskolas sporta zālē, pagasta padomes telpās, bet vasaras periodā brīvdabā. Murmastienes pamatskolā ir iekārtots novadpētniecības kabinets, kurā apkopota plaša un vērtīga informācija par pagasta vēsturi. Pēc pagasta administratīvās ēkas rekonstrukcijas novadpētniecības kabinetu iecerēts pārcelt uz šo ēku, kur nākotnē varētu izveidot Varakļānu novada muzeja filiāli. Kultūra. Pilsētas kultūras namā, jau kopš tā pastāvēšanas laikiem darbojas tādi pašdarbības kolektīvi kā sieviešu koris, deju kolektīvi (jauniešu, vidējās paaudzes un vecākās paaudzes), folkloras kopa, dramatiskais pulciņš, rokdarbu pulciņš, vokālie ansambļi un pirmsskolas bērnu deju pulciņš. Ik gadus kultūras namā tiek organizēti tradicionālie svētki un balles (Ziemassvētku, Jaungada, Līgo). Varakļānu pilsētā ir viena publiskā bibliotēka, kura atrodas kultūras nama telpās. Bibliotēka- pastāv no gada, pašvaldībā ir tikai viena bibliotēka, kurai ir arī bērnu nodaļa. No gada 7. aprīļa bibliotēkā ir atvērts sabiedriskais interneta pieejas punkts. Bibliotēkas lietotājiem un visiem interesentiem ir pieejami divi datori (bez sabiedriskā interneta punkta), internets un kopēšana. Bibliotēka veic kultūras un izglītības, informācijas un izklaides funkcijas. Tās uzdevums ir iekļauties tālākajā sabiedrības informācijas procesā, veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, piedāvāt un nodrošināt to informāciju, kādu vēlas saņemt lietotājs, nodrošināt kulturālu, saturīgu laika pavadīšanu. 97

98 Varakļānu tautas bibliotēkas lietotāji ir visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotāji gadā bibliotēkā reģistrēti 655 apmeklētāji, no tiem 254 bērni un jaunieši līdz 18 gadiem. Kopējais apmeklējumu skaits 6790, izsniegums 9054 vienības gadā lasītāju reģistrēšana un apkalpošana notika elektroniski. Tiek turpināts darbs pie grāmatu ievadīšanas vienotajā kopkatalogā programmā Alise-i, tiek ievadīti visi jaunieguvumi un turpinās rekataloģizācija. Sākot ar gadu bibliotēkā pieejams jauns maksas pakalpojums - laminēšana. Bibliotēkā iespējams bez maksas iegūt informāciju datu bāzēs Letonika, NEWS un Lursoft gadā Varakļānu tautas bibliotēkā bija pieejami 27 nosaukumu preses izdevumi, iegādātas un dāvinājumos saņemtas 553 grāmatas. Kopējais dokumentu eksemplāru skaits bibliotēkas fondā uz vienības. Ir iespēja izmantot starpbibliotēku abonementa pakalpojumus, pārsvarā sadarbojamies ar Madonas un Varakļānu novadu bibliotēkām. Kopumā gadā nosūtītas 23, bet saņemtas 10 grāmatas. Bibliotēkā tiek vākti laikraksta Varakļōnīts eksemplāri no laikraksta izdošanas sākuma, tiek papildinātas novadpētniecības mapes. Gada laikā tika sniegtas 1220 dažāda satura tematiskās un bibliogrāfiskās uzziņas gadā tika izveidotas 28 literatūras izstādes un noorganizēti 4 tematiskie pasākumi. Vasarā Varakļānu tautas bibliotēkā izbraukuma semināra ietvaros viesojās kolēģi no Ludzas reģiona. Murmastienes pagasta bibliotēka savu darbu organizē atbilstoši vietējās nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumiem un sniedz iedzīvotājiem universālo informācijas pieeju, nodrošinot bibliotēkas un uzziņu informācijas pakalpojumus tradicionālo informācijas avotu, katalogu, datu bāzu, informācijas pārraides un starpbibliotēku abonementa izmantošanu. Bibliotēkā ir datortehnikas un programmatūras nodrošinājums universālai informācijas pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Aizvadītajā gadā bibliotēka turpināja darbu arī ar bibliotēku informācijas sistēmas moduli ALISE-i. Izmantojot IT,,Alise, bibliotēka veido elektronisko kopkatalogu, lai nodrošinātu lietotājus ar ziņām par visiem valstī esošajiem informācijas resursiem. Murmastienes pagasta bibliotēka saglabā akreditācijas komisijas uz 5 gadiem (akreditēta gada 27. septembrī līdz 2012.gada 28.septembrim) piešķirto vietējās nozīmes bibliotēkas statusu. Murmastienes pagasta bibliotēka ir pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas apkalpo tās teritorijā mītošo 831 iedzīvotāju. Stirnienes bibliotēkas grāmatu fonds 11098, 18 nosaukumu preses izdevumi un bezmaksas interneta pakalpojumi. Tiek piedāvāts Latvijas filmu portāls Bezmaksas datu bāzes Maksas pakalpojumi: kopēšana, printēšana, skenēšana Darba rādītāji par 2011.gadu: lietotāji 194, apmeklējums 3319, izsniegums 2417, uzziņas 69, SBA izsniegumi 40, izstrādāti divi projekti, bet atbalstīts viens Iegādātas grāmatas: 228 par pašvaldības līdzekļiem, 9 par projekta līdzekļiem, 19 saņemtas dāvinājumā. Finansiālā nodrošinājuma dinamika pēdējo gadu laikā bija pozitīva un nodrošināja bibliotēkas funkciju veikšanu. 98

99 Varakļānu novada muzejs akreditēts gada 18.maijā. Varakļānu novada muzejs kalpo Varakļānu pilsētas un novada iedzīvotājiem, viesiem, it īpaši skolu jaunatnei aicinot uz aktīvu līdzdalību pētīt, saglabāt un popularizēt Varakļānu grāfa M.Borha dzīvi, zinātnisko darbību un novada kultūras vēsturi, akceptējot personību nozīmi tajā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Varakļānu pilsētas muzeja mērķauditorija ir Varakļānu vidusskola un citu vispārizglītojošo skolu audzēkņi un augstskolu studenti, novada pensionāri un strādājošie iedzīvotāji, kā arī apceļotāji no visiem Latvijas novadiem. Muzejā pastāvīgi notiek izglītojošie pasākumi lekcijas, tematiskie (muzejiskie) vakari, muzejpedagoģiskās programmas u.c. Misija: Varakļānu Novada muzejs popularizē Varakļānu novada kultūras mantojumu un iepazīstina ar grāfa M.Borha un citu ievērojamu personību lomu novada vēsturē. Muzejs akreditēts līdz Kopējais krājuma vienību skaits pārskata gada beigās : 3806 t.sk. pamatkrājuma vienību skaits : Veselības aprūpes pieejamība SIA Varakļānu veselības aprūpes centrs ir ambulatora ārstniecības iestāde, kas reģistrēta ārstniecības reģistrā ar nr , komercreģistrā ar nr Centrs atrodas Pils ielā 25a, Varakļānos. Centrā izvietota viena Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde (dienas laikā no 800 līdz 2200). NMP brigādes darbība nav pakļauta Varakļānu veselības aprūpes centram, bet gan valsts apvienotajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Centra telpās ir izvietotas ģimenes ārstu prakses, lai nodrošinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu ērtu un kvalitatīvu sniegšanu. Ģimenes ārsti novadā - ģimenes ārsta privātā prakse- N.Dokānes; S.Gritānes, R.Latkovskas. Atbilstoši iestādes plānam un saskaņā ar līgumu par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, par kuriem Veselības norēķinu centrs maksā no valsts budžeta, 2011.gadā nodrošinātas sekojošas ambulatorās programmas: 1,Izmeklējumi un terapija: ultrasonogrāfiskie izmeklējumi, rentgendiagnostika; 2. Laboratoriskie izmeklējumi; 3. Dienas stacionārā sniegtie pakalpojumi (ar iespēju izmantot nakts viesnīcas pakalpojumus); 4. Fizikālās medicīnas pakalpojumi; 5. Speciālistu pakalpojumi: traumatologs ortopēds un ginekologs, dzemdību speciālists. Papildus esošā līguma nosacījumiem, Varakļānu veselības aprūpes centrs izmanto valsts noteiktos papildus sociālās palīdzības līdzekļus, tādā veidā nodrošinot medicīnisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Darbojas zobārstniecības kabinets, kurā strādā zobārsts un zobu higiēnists. Noslēgts līgums ar Veselības norēķinu centru par pakalpojumu sniegšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam. Varakļānu veselības aprūpes centrs gadā saņēmis Sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecību, līdz ar to uzsākta jauna pakalpojuma sniegšana - īslaicīga sociālā aprūpe, pakalpojumu izmanto vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nav medicīnisku indikāciju atrasties ārstniecības iestādē, bet kuri slimības vai citu iemeslu pēc nevar patstāvīgi sevi aprūpēt. Varakļānu veselības aprūpes centrā gadā vidējais strādājošo skaits bija divdesmit divi. 99

100 Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par medicīniskajiem pakalpojumiem Varakļānu novadā, vairākkārt publicēta informācija Varakļānu novada avīzē, kā arī nodrošināta informācijas pieejamība veselības aprūpes centrā gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta aktivitātes Ambulatorās veselības aprūpes attīstība ietvaros pabeigta projekta Ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Varakļānu veselības aprūpes centrā īstenošana. Ēkas kopējā platība ir 1738,8 m2. Nodrošinot ēkas iekšējo renovāciju, veikts remonts 1018 m2 platībā, veikta ēkās ārējā rekonstrukcija, izbūvējot pasažieru pacēlāju ar četrām pieturām, kas savieno ēkas trīs stāvus, nodrošinot vides pieejamību ārstniecības iestādē. Tādējādi izpildītas MK noteikumu prasības ārstniecības iestādēm. Varakļānu veselības aprūpes centra darbība arī turpmāk tiks vērsta uz iespēju Varakļānu novada un arī apkārtējo novadu iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu primāro un sekundāro veselības aprūpi, kā arī īslaicīgu sociālo aprūpi. Varakļānu veco ļaužu pansionāts VARAVĪKSNE galvenais uzdevums ir nodrošināt iestādē dzīvojošiem 20. pieaugušiem klientiem sociālos pakalpojumus, izlietojot pašvaldības un valsts budžeta līdzekļus atbilstoši MK noteikumiem par programmu un apakšprogrammu izpildi. Iestādē strādā 15 darbinieki uz 10,2 likmēm. Iestādes darbiniekiem ir izglītība, pieredze un atbilstoši kursu apmeklējumi, lai sniegtu kvalitatīvus sociālos pakalpojumus mūsu klientiem. Varakļānu veco ļaužu pansionāts VARAVĪKSNE ( turpmāk tekstā - pansionāts) atrodas Varakļānu novadā, Varakļānos. Pansionāta ēka ir celta 19 gadsimta beigās gadā uz 20 vietām vidējais klientu skaits 18, jo pēc LR LM SPP norādījuma, nav atļauts pieņemt klientus virs plānoto vietu skaita. Taču mūsu kontingenta klienti slimo, brauc ciemoties un tādējādi ik 3. dienu prombūtnē ir 1-2 klienti. Tāpēc lai pildītos gultu dienas, būtu vajadzīgs pieņemt virs plānotajām gultām vismaz 2 klientus. Pansionātā uz gada 1. janvārī dzīvoja 17 iemītnieki Sporta un atpūtas infrastruktūra Varakļānu novada domē strādā sporta darba organizators, kas koordinē novada iedzīvotāju pieaugušo un bērnu sporta dzīves pasākumus. Sporta pasākumu norisei vispiemērotākā ir Varakļānu vidusskolas jaunā sporta zāle gadā rekonstruēts vidusskolas stadions un bērnu rotaļu laukums. Ļoti plaši apmeklētas un nu jau par tradīciju ir kļuvušas Murmastienes pagasta Sporta spēles uz kurām sabrauc ne tikai kaimiņu pagasta sportistu komandas, bet arī blakus novadu komandas, lai cīnītos par komandu un individuālo sporta veidu uzvarētāju tituliem Sociālo pakalpojumu pieejamība Lai dažādām iedzīvotāju sociālām grupām nodrošinātu kvalitatīvu sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, Varakļānu novadā tika izveidots Varakļānu novada Sociālais dienests. Dienestā strādā četri speciālisti, visi darbinieki regulāri apmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas kursus. Varakļānu pašvaldība budžeta izdevumos sociālā atbalsta pasākumiem gadā izlietojusi kopā Ls ,86. No tā sociālā palīdzībā izmantoti Ls 74035,8 citos atbalsta pasākumos un kompensācijās iedzīvotājiem izmaksāti - Ls 50786,06. Pašvaldības sociālā dienesta uzturēšanai izmantoti- Ls 63544,52. Apkopojot datus par gadu secināms, ka trūcīgo ģimeņu skaits, kas visuzskatamāk raksturo situāciju novadā, ir ievērojami pieaudzis ja gadā par trūcīgām tika atzītas 53 ģimenes (329 personas), tad gadā to skaits ir pieaudzis par 412 ģimenēm 100

101 (1627 personas). No kopējā trūcīgo skaita 787 personas (48 %) ir nepilngadīgās personas. No darbspējīgo personu skaita 648 strādājošas 121 personas (19%) darbspējīgas nestrādājošas personas personas (79%), pilngadīgas personas ar invaliditāti un pensijas vecuma personas personas (2%). Vērojama tendence, ka klientu vidū palielinās ģimeņu ar bērniem un darbspējīgo personu skaits, jo ekonomiskā krīze valstī izraisījusi strauji pieaugošu bezdarbu un cilvēki paliek bez pietiekošiem iztikas līdzekļiem. Daudzas jaunās ģimenes ar bērniem pārvācas dzīvot pie vecākiem uz laukiem, tai skaitā arī Varakļānu novadā. Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pabalsta saņēmēji gadā bija 102 ģimenes, t.sk. 256 personas, kuras saņēma pabalstus par Ls 44834,49. Dzīvokļa pabalsts tika izsniegts 146 ģimenēm, t.sk. 375 personas par Ls 8025,18. Veselības aprūpē (medicīnisko izdevumu segšanai) 199 personām tika izlietoti Ls 6094,17, brīvpusdienām trūcīgām personām un zupas virtuvē 447 personām izlietoti Ls 6958,19 līdzekļi. Vairākus gadus dienests sniedz palīdzību arī pilngadību sasniegušiem bērniem bāreņiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās gadā pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un mīkstā inventāra iegādei izmaksāts 5 personām, kas no pašvaldības budžeta prasījis Ls 2093,77. Bērnu uzturēšanai audžuģimenēs iztērēti Ls Sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistiem tiek risināti dažādi jautājumi par veselības aprūpi, klientu veselības stāvokļa uzlabošanu, gatavoti dokumenti Veselības un Darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai invaliditātes grupu piešķiršanai. Bez pabalstiem dienests piedāvājis arī iespēju stāties rindā dažādu valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai. Tā gadā šo iespēju izmantojušas 63 personas ar funkcionāliem traucējumiem, 2 Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieki, 1 politiski represētā persona. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma nedaudz palielinājies. Varakļānu novada pašvaldībai ir savs veco ļaužu pansionāts,,varavīksne, kurā mitinās 17 personas. Gadījumos, kad personas stāvoklis ļauj uzturēties savā dzīves vietā, dienests nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu. Kopumā gada laikā aprūpes mājās pakalpojums tika nodrošināts 73 pensijas vecuma personām. Latvijas Sarkanais Krusts iesaistoties Eiropas komisijas programmas realizācijā sniedza iespēju personām, kuras gadā saņēmušas pašvaldības atzinumu par trūcīgas personas/ģimenes statusa piešķiršanu saņemt pārtikas produktu komplektu gada maijā, Varakļānu novada pašvaldībai piesaistot Eiropas fonda finansējumu, darbu uzsāka Varakļānu novada sociālā dienesta struktūrvienība Alternatīvās aprūpes centrs, kura sniedz sociālo atbalstu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, bezmaksas sociālos pakalpojumus un nodrošina ar telpām nevalstiskās organizācijas ar mērķi dot iespēju cilvēkiem bagātināt savu sociālo dzīvi, risināt problēmas un saglabāt viņiem ierasto vidi, veidot sociālo atbalsta tīklu. Centru gadā ir apmeklējuši vairāk kā 50 Varakļānu novada iedzīvotāji (pensionāri, invalīdi), lai izmantotu veļas mazgāšanās un dušas pakalpojumus. 4 invalīdi ir izmantojuši psihologa pakalpojumus. Pensionāru biedrība un invalīdu biedrība rīkojusi savus izglītojošos un izklaides pasākumus. Varakļānu novadā darbojas Bāriņtiesa trīs locekļu sastāvā. Bāriņtiesa pieņem apmeklētājus Varakļānu novada pašvaldībā. 101

102 8. NOVADA TELPISKĀ ORGANIZĀCIJA UN BŪVVIDES RAKSTUROJUMS Varakļānu pilsēta Varakļānu pilsētas teritorija robežojas ar Varakļānu pagastu rietumos un ziemeļos un Dekšāres pagastu austrumos un dienvidos. Autoceļš A12 saista Varakļānus ar Jēkabpili un Rēzekni gadā Varakļāni galvenajā mērniecības katalogā jau minēti kā miests, tajā darbojās trīs veikali un baznīca, bija astoņas mājas gadā 177 mājas. 20. gs. 30. gados pilsētā bija 576 gruntsgabali, no tiem 373 bija apbūvēti un 203 neapbūvēti. Pilsētas robežās atradās 105 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ēkas celtas galvenokārt no koka, to izvietojums ļoti brīvs, pārsvarā bez ciešās apbūves. Pie dzīvojamām mājām dārzi un saimniecības ēkas. Tā kā Varakļāni atradās pie galvenā tirdzniecības ceļa, kas veda no Rēzeknes uz Rīgu, tad šeit uzplauka tirdzniecība. Pēc Latgales pievienošanas Krievijai (1772. g.) Varakļāni ietilpa Rēzeknes apriņķī (no g). Pēc gada reformas, kad muižas zaudēja administratīvās funkcijas, Varakļāni kļuva par pašvaldības centru. 20. gs. 20. gados Varakļāni bija lielākais miests apriņķī, bet līdz gadam tie bija lielākās Latgales muižas (49193 ha)- Varakļānu muižas centrs gadā Varakļāniem piešķīra pilsētas tiesības. Tur atradās pilsētas valde, pagasta valde, iecirkņa miertiesa, iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis, Rēzeknes apriņķa policijas iecirkņa priekšnieks. Darbojās 144 tirdzniecības uzņēmumi, linu fabrika, kokzāģētava, dažādi amatniecības uzņēmumi. Iedzīvotāji nodarbojās ar lauksaimniecību, audzēja mājlopus. Neatkarīgas Latvijas laikā (pirms 2. pasaules kara) pilsētā bija slimnīca, Varakļānu pagasta krājaizdevu s-ba, 1. Varakļānu krājaizdevu s-ba, Patērētāju b-ba, Lauksaimniecības b- ba, Sarkanā Krusta veselības kopšanas punkts. Darbojās valsts ģimnāzija (atvērta gadā), pilsētas pamatskola un pilsētas ebreju pamatskola, pilsētas valdes bibliotēka un pagasta padomes bibliotēka gadā nodibināja aptieku (darbojas arī mūsu dienās), darbojās linu fabrika Pēc 2. pasaules kara sāka būvēt arī vairākdzīvokļu un sabiedriskās ēkas, kā arī rūpnieciska rakstura celtnes. Uzcelts kultūras nams, kinoteātris, slimnīca, astoņgadīgā internātskola un citas ēkas. Varakļāni ir neparasts piemineklis kultūru mijiedarbībai un Latvijas etniskajai un administratīvajai vēsturei. Šī ambivalentā kultūras situācija Varakļānos skaidri izpaužas arī mūsu dienās. Pēc Latgales pievienošanas Polijas karalistei katoļu ticībā pārgājušais grāfu Borhu dzimtas atzars šeit iekopa kultūras uz mākslas tradīcijām bagātu arhitektūras un mākslas vidi. Spilgta Rietumeiropas kultūras liecība ir pilsētas malā ierīkotais romantisma estētikas parks, kura centrā muižas pils. Ar grāfu Borhu darbību pilsētā saistīta rotondas veida kapličas kapelas būve gadā. Tā tikusi ierīkota dzimtas apbedījumiem un atbilstoši papildināta 102

103 ar sv.viktora relikvijām, kas bija pārvestas no Romas uz Varakļāniem. Tajā bija melna marmora altāris, kurš tagad atrodas Varakļānu katoļu baznīcā, ko sāka celt gadā (arh. V.Macoti). Tā ir ar diviem masīviem torņiem un ieejas lieveni priekšā. Torņi balstās uz sešiem mūra pilāriem. Tomēr šajā Vidzemes pierobežā, sākot ar 19. gs. beigām, aktivizējās arī luterāņi gadā luterāņu draudze uzcēla no plēstiem akmeņiem mūrētu baznīcu. Pilsētā atradās arī pareizticīgo baznīca (nodegusi 40. gadu beigās). Neviena no kādreizējām sinagogām vairs neveic savu tiešo uzdevumu. Pilsētas nomalē ierīkoti plaši, mākslinieciskā ziņā interesanti katoļu, pareizticīgo un luterāņu. Latvijas modernās arhitektūras vēsturei īpaši nozīmīgs ir luterāņu kapu ieejas vārtu un P.Mucenieka dzimtas kapličas veidojums. Pēc arhitekta A.Bērziņa projekta 1937.gadā uzcelti vārtu un kapličas apdarē meistarīgi variēti Art Deco motīvi ar krusts, loka un Sv.Gara simbola stilizācijām. Luterāņu kapos atrodami vairāki tēlnieciski interesanti pieminekļi, kā arī piemineklis 1.pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1937.g. arh. P.Mucenieks). Padomju okupācijas gados piemineklis stipri bojāts. Pirmais Varakļānu pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1947.gadā. To izstrādāja Arhitektūras pārvaldes Republikāniskās arhitektūras plānēšanas darbnīca. Šis ģenplāns vairāk bija orientēts uz Varakļānu pilsētu kā rajona centru. Nākošais (pēdējais) ģenerālplāns tika izstrādāts 1978.gadā. To izstrādāja projektēšanas institūts Pilsētprojekts. Šajā ģenplānā pilsētā uzsvars tiek likts uz ražošanas uzņēmumu attīstību, iedzīvotāju skaita ievērojamu palielināšanos un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvi. Pilsētas struktūru veido atsevišķas pilsētas daļas, kuras savā starpā ir saistītas. Vēsturiski pilsētas apbūvē ir izveidojies centrs, kas atrodas pilsētas domes rajonā Rīgas ielā. Pilsētas centrālajā zonā izveidojušās galvenokārt sabiedriskās ēkas. Daļēji šeit atrodas arī ar komercdarbību saistīti objekti un vienģimeņu dzīvojamās mājas. Varakļānu pilsētas centrs izveidojies pilsētas ziemeļrietumu pusē.lielu pilsētas daļu aizņem vienģimeņu māju apbūves teritorijas, kuras izvietotas no pilsētas centra virzienā uz pilsētas nomali. Pilsētas austrumu daļā izvietota daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apbūve. Tie pamatā ir padomju laikā būvēti sērijveida nami. Nekvalitatīvās būvniecības rezultātā šī apbūve ir ar zemu energoefektivitāti, vizuāli neizteiksmīgi un nerada pievilcīgu pilsētvidi. Rūpnieciskās nozīmes objekti jau padomju gados tika veiksmīgi izvietoti pilsētas nomalē. Lai arī pilsētas centrs tādā veidā tika pasargāts no piesārņošanas, tas tomēr radīja sarežģījumus pilsētas zaļajai zonai un ūdeņiem. Pilsētas nomalēs galvenokārt atrodas lauksaimniecības nozīmes zemes, meži, bet pilsētas austrumu daļā svarīgs pilsētas dabas objekts parks. Pie pilsētas dabas elementiem pieder ne tikai Varakļāniem nozīmīgais parks, bet arī skvērs pilsētas centrā. Dabas teritorijas un lauksaimnieciski izmantojamās zemes galvenokārt izvietotas gar autoceļu Rīga- Jēkabpils- Rēzekne. Ziemeļrietumu pusē Varakļānu pilsētai, ar kopēju infrastruktūru, piekļaujas Kokaru ciems, kas ir arī Varakļānu pagasta centrs. 103

104 Varakļānu pilsētas teritorijas plānojumā paredzētās attīstības iespējas, pateicoties brīvām apbūves teritorijām, sakārtojot ielu infrastruktūru, tiek nodrošinātas autoceļa Rīga Jēkabpils Rēzekne virzienā. Varakļānu pagasta apbūve iedalāma 2 grupās viensētās un pārejā apbūvē. Viensētas, jeb zemnieku sētas ir izvietojušās vēsturiski izklaidus pagasta teritorijā. Lielākā daļa pagasta apbūves izvietojušās 20.gs tajos gados. Viensētas izveidojušas izklaidus pa pagasta teritoriju, tomēr koncentrētāk pagasta centrālajā daļā. Blīvāka apbūve izveidojusies pagasta centrā Kokaros un Stirnienē. Mazstāvu apbūve ir saglabājusies un vēsturiski attīstījusies ciemos. Varakļānu pagasta teritorijā padomju gados izbūvētas tikai 3 daudzstāvu ēkas. Tas skaidrojams ar pilsētas tuvumu, jo darbaspēks bija pilsētā. Ar dzīvokļu celtniecību nodarboties nebija nepieciešamība. Darījumu apbūves teritorijas Varakļānu pagasta teritorijā veido veikali, dzelzceļa stacija. Sabiedriskas nozīmes apbūves teritorijas Varakļānu pagasta teritorijā veido Varakļānu pagasta administratīvā ēka, kultūras nama ēka Stirnienē, bibliotēka un skola. Ražošanas apbūves teritorijas atrodas pagasta centrā, kuras plānots saglabāt. Atsevišķi teritorijas plānojumā izdalītas lauksaimniecības teritorijas. Tās aizņem plašas pagasta teritorijas. Teritorijas plānojumā izdalītas arī augstvērtīgs lauksaimniecībā izmantojamas zemes, ko veido kādreizējās nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamas zemes -156,7 ha un rajona nozīmes lauksaimniecībā izmantojamas zemes ir 90,3 ha Varakļānu pagastā. Lielākā daļa pagasta teritorijā esošās ēkas un teritorijas tiek izmantotas tam paredzētajiem mērķiem. Aktīva saimnieciska darbība vairs nenotiek daļā no lauksaimnieciskas ražošanas apbūves. Lai veicinātu un sekmētu šo teritoriju sakopšanu un saglabāšanu, atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem, jauna lauksaimnieciskas ražošanas darbība tiek paredzēta šajās, jau agrāk izmantotajās teritorijās. Murmastienes pagasta apdzīvojuma sistēma ir veidojusies vēsturiski, savstarpēji mijiedarbojoties tradicionālajam apdzīvojumam un padomju varas īstenotajai centralizētas ekonomikas un reģionālajai politikai. Murmastienes pagasta lielākās apdzīvotās vieta ir Murmastiene, Vecumnieki un Aizpurves ciemi savu statusu ir zaudējuši. Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums Komercapbūve tiek paredzēta pilsētas centra daļā un, tā kā pilsētas attīstības iespējas saistās arī ar tūrisma, pakalpojumu un tirdzniecības attīstību, komercapbūve tiek paredzēta brīvajās teritorijās pie autoceļa Rīga Jēkabpils Rēzekne. Sabiedriskā apbūve tiek saglabāta esošajās teritorijās, Varakļānu vidusskolai tiek paredzētas attīstības iespējas blakus esošajā brīvajā teritorijā. Vienģimeņu dzīvojamo māju apbūvei tiek paredzēti dzīvojamās apbūves kvartāli, kur jau šāda veida apbūve ir uzsākta. Jaunas teritorijas šim mērķim netiek paredzētas, jo esošais brīvo zemju nodrošinājums vienģimeņu dzīvojamo namu kvartālos ir vairāk kā pietiekošs. 104

105 Jauni daudzdzīvokļu namu kvartāli netiek paredzēti, jaunai daudzdzīvokļu namu apbūvei tiek paredzēts noslēgt esošos daudzdzīvokļu namu kvartālus no Pils ielas līdz Kosmonautu ielai. Mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūve tiek paredzēta kvartālos starp Pils ielu un Mehanizatoru ielu, turpinājumā, kur jau uzsākta šāda veida apbūve. Gar ielu, kas projektēta kā savācējiela no esošās Kapsētas ielas sākuma paralēli autoceļam Rīga Jēkabpils - Rēzekne, starp projektēto ielu un autoceļu, pie autoceļa saglabājot dabas teritoriju, paredzēta mazstāvu (rindu) māju apbūve, kas būtu pievilcīga ar savu izvietojumu un arhitektūru, un kalpotu kā Varakļānu vizītkarte, braucot pa lielo autoceļu Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un atklāto ainavu gar šoseju Rīga Jēkabpils- Rēzekne, tiek saglabāta lauksaimniecība Lai saglabātu un veidotu ainavas vienotību un daudzveidību tiek plānota vienota dabas teritorija, kas apvieno esošo parku, esošās saglabātās dabas teritorijas un lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, meža teritorijas (dabas parkus), kas viss saplūst kopā ar blakus pilsētai esošajām dabas teritorijām. Varakļānu pils parka turpinājumā plānota dabas teritorija, kurā paredzēts parka turpinājums līdz Kosmonautu ielai un plānotajai daudzdzīvokļu namu apbūvei. Rūpnieciskai ražošanai jaunas teritorijas netiek paredzētas. Tai attīstības iespējas tiek paredzētas pie esošajām rūpnieciskās ražošanas teritorijām starp Mehanizatoru ielu un pilsētas robežu ar Varakļānu pagastu, blakus esošajās brīvajās apbūves teritorijās 105

106 9. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS 9.1.Autoceļi Valsts autoceļi Varakļānu pilsētas teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A12 Jēkabpils Rēzekne Ludza- Krievijas robeža (Terehova) : Posma garums pilsētā 3 km Posma garums novadā 17 km Ceļa klātnes platums- 12 m Ceļa nodalījuma joslas platums -27 m Ceļa kategorija III Ceļa aizsargjoslas platums -100 m; Varakļānu pilsētas teritoriju šķērso ari viens valsts reģionālais autoceļš P84 Madona Varakļāni. Noslogotākais ceļš Varakļānu novadā ir valsts galvenais ceļš A12. Ievērojami mazāka satiksmes intensitāte vērojama uz pieciem valsts vietējiem autoceļiem un pašvaldības ceļiem, kuri savieno apdzīvotas vietas novada teritorijā. Novada teritoriju šķērso P 84 Madona Varakļāni, V 592 Varakļāni Nagļi Žogoti, V 869 Tiltagals Mežastrodi Varakļāni, V 870 Pievadceļš Stirnienes skolai, V 761 Rožupe Rudzāti - Varakļāni un V 893 Tumaševa Inčārnieki Vecumnieki (skat.tian 3. pielikumu). Novadā pašvaldības autoceļu kopgarums ir km, t. sk km ar grants segumu; km bez seguma, km ar asfalta segumu. Valsts ceļu kopgarums novada teritorijā 99,128 km, t.sk. 17,978 km galvenie ceļi 5,35 km reģiona nozīmēs ceļi, km - vietējās nozīmes valsts ceļi. Vidējais valsts ceļu tikla blīvums - 0,356 km/km 2 ir līdzīgs kā valstī vidēji (0,312 km/km2 ) Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Lai samazinātu esošo ceļu pieslēgumu vietas pie autoceļa un, lai neveidotos jaunas pieslēguma vietas, tiek plānots savācējceļš, kā pilsētas esošo ielu turpinājums paralēli esošajam autoceļam. Apbūves teritoriju (jauno, vai rekonstruējamo un paplašināmo esošo) saisti ar valsts autoceļu tīklu veic, ievērojot "pakāpeniskuma" principu, tas ir, to tiešos pieslēgumus paredzot pie pašvaldību (galvenokārt) vai valsts vietējiem autoceļiem, orientējoties uz esošajiem pieslēgumiem, iespēju robežās esošo pieslēgumu kopīgā skaita samazināšanu un savstarpēju attālināšanu perspektīvā, kas uzlabotu satiksmes drošības apstākļus. Jaunu pieslēgumu plānošana valsts galvenajiem autoceļiem nav pieļaujama, bet reģionālajiem tikai izņēmuma gadījumos, ja tas ir saistīts ar esošā transporta tīkla pārplānošanu plašākā apkārtnē. 106

107 valsts autoceļiem noteiktas sekojošas aizsargjoslas uz abām pusēm no ceļa ass: galvenās nozīmes autoceļiem 100 m platumu, reģionālās nozīmes ceļiem, 60 m platumā, vietējās nozīmes autoceļiem 30 m platumā. Servisa objektu būvniecība un reklāmas izvietošana gar valsts nozīmes ceļa, saskaņojama ar VAS Latvijas valsts ceļi. Esošais ceļu tīkls nodrošina nepieciešamās saites starp apdzīvotajām vietām un novada Centru Varakļānu pilsētu. Aktuālākā problēma ir esošo pašvaldības ceļu atjaunošana un seguma kvalitātes uzlabošana. Prioritārie rekonstruējamie pašvaldības ceļi iekļauti novada Attīstības programmas investīciju plānā. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 13. pantu, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi noteiktās prasības novada teritorijas plānojuma izstrādei, Dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas plānots attīstīt tādā attālumā no ceļiem, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai pret autotransporta radīto troksni, ņemot vērā Gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.597 Vides trokšņa novērtēšanas kārtība" un noteikumu Nr.598 Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās" 2. pielikuma punkta prasības; Servisa objektus plānots izvieto galvenokārt teritorijās ar ātruma ierobežojumu 50 km/h. Teritorijās ārpus šādiem ātruma ierobežojumiem, servisa objektu iespējamās (atļautās) vietas pie valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem saskaņo ar Satiksmes ministriju Pašvaldības ceļi Pašvaldības ceļu iedalījums: Pašvaldības autoceļi, kas nodrošina satiksmi starp apdzīvotajām vietām vai savieno apdzīvotās vietas ar augstākās nozīmes autoceļu tīklu (grupa A ). Pašvaldību autoceļi, kas nodrošina piebraukšanu ne mazāk, kā 3 viensētām vai zemnieku saimniecībām, kurās pastāvīgi visu gadu dzīvo cilvēki (grupa B ). Pašvaldību ceļi, kas nodrošina piebraukšanu pie īpašumiem, kuros cilvēki pastāvīgi nedzīvo vai kas nodrošina piebraukšanu pie mazāk kā 3 viensētām vai zemnieku saimniecībām. 9-1.tabula Pašvaldības ceļi un ielas Murmastienes Varakļānu pilsēta Varakļānu pagasts pagasts Pašvaldības ielas 2,1 km 4,34 km 3,615 km Kopā: 71,23 km 83,07 km Varakļānu pagastā ceļu ar kopējais garumu 83,07 km no tiem ar grants segumu 82,29 km un ar cieto segumu tikai 0.78 km Pašvaldības ielas Transports ir viens no plānojuma struktūras pamatelementiem, kas veido telpisko vidi un sakaru iespējas, nodrošina teritorijas pastāvēšanu un attīstību. Murmastienes pagastā Murmastienes ciemā ir 8 ielas ar kopējo garumu 2,1 km ielas. 107

108 Varakļānu pagasta Kokaru ciemā ir 5 ielas,kas iekļaujas Varakļānu pilsētas vienotā tīklā un 3 Stirnienes ciemā, ar kopējo garumu 3,615 km no tiem ar grants segumu 1,92 km un 2,18 km ar cieto segumu. Varakļānu pilsētā ir 34 pašvaldības ielas ar kopējo garumu 4,34 km. Varakļānos nav tiltu, bet ir 7 caurtekas ar kopējo garumu 76 m. Varakļānu pilsētas ielu nolietojums ir augsts. Gājēju trotuāri ir izbūvēti tikai Rīgas ielā, Kosmonautu ielā, Pils ielā un nedaudz Lubānas un Jaunatnes ielās. Lielākā daļa ielu ir ar grants segumu. Ielu apgaismojuma nodrošinājums ir nepietiekošs. Veikta Rīgas ielas un Pils ielas gājēju trotuāra un ielas apgaismojuma rekonstrukcijas tehniskais projekts. Ir izbūvēts jauns trotuārs pa Rīgas ielu un daļēji pa Kosmonautu ielu (līdz Jaunatnes ielai), realizēta veloceliņa nodalīta josla pie gājēju trotuāra. Trotuārs izbūvēts ar betona bruģakmeņa segumu pelēkā tonī, veloceliņa nodalījums izbūvēts ar betona bruģakmeņa segumu sarkanā tonī. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Varakļānu pilsētā noteiktas divas galvenās ielas Rīgas iela un Kosmonautu iela. Pārējās ielas noteiktas kā vietējās nozīmes ielas. Lai labāk organizētu transporta kustību un palielinātu satiksmes drošību pilsētā divos krustojumos ir paredzēta lokveida kustība. Viens krustojums ar lokveida kustību tiek paredzēts pilsētas centrā- Rīgas, Kosmonautu, Lubānas un Pils ielu krustojumā. Šis loks var tikt izbūvēts pēc pārapbedījumu veikšanas no 2. pasaules karā kritušo kapiem, kas izvietoti krustojuma centrā. Otrs krustojums ar lokveida kustību paredzēts Lubānas un Miera ielas krustojumā. Šis loks būtu aktuāls pie jaunas ielas izbūves. Šī iela būtu nepieciešama pie rūpnieciskās ražošanas attīstības un iespējamās smagā transporta plūsmas novadīšanas no dzīvojamiem rajoniem un pilsētas centra. Šis ielas posms plānots no Dārzu ielas līdz Barkavas un Ausmas ielu krustojumam. Tas veicinātu arī pilsētas centram pieguļošā kvartāla starp Barkavas ielu un Lubānas ielu attīstību. Tā kā šis ielas turpinājums ietekmē Kokara ciema (Varakļānu pag.) dzīvojamo māju iemītnieku drošību, šī ceļa turpinājums aiz Ausmas ielas, izveidojot apvedceļu smagajam autotransportam no rūpnieciskās ražošanas teritorijas pilsētā, netiek pašlaik paredzēts. Kā īsākais ceļš no rūpnieciskās ražošanas teritorijas, kurš neskar Varakļānu pilsētas centru un to nenoslogo ir paredzēts Ozolu ielas turpinājums līdz autoceļam Rīga Rēzekne. Šis ielas turpinājums ļaus attīstīt arī komercdarbībai paredzēto brīvo teritoriju starp Kosmonautu ielu un autoceļu. Veicot ielu rekonstrukciju un izbūvi, primāri jāievērtē ūdensapgādes un kanalizācijas vadu ievietošana, kā arī ielu apgaismojuma, elektroapgādes kabeļu, sakaru tīklu ievietošana un trotuāru un veloceliņu izbūve. Ņemot vērā gan pilsētas ieceri un nepieciešamību, gan respektējot reģionālā projekta Eiro Velo 11 plānoto Velo maršruta shēmu, Varakļānos tiek plānots veloceliņš pa Rīgas un Kosmonautu ielām visā ielu garumā līdz ceļu atzaram uz Dekšāru pagastu. Tiek paredzēti apvienotie gājēju un Velo celiņi, kuru vietas ir iedibinātas iedzīvotāju ērtākai nokļūšanai līdz dzīves un darba vietai. Viens šāds celiņš ir kā Skolas ielas turpinājums līdz Dārzu un Miera ielai un to pamatā izmanto iedzīvotāji no Dārzu ielas dzīvojamā kvartāla. Otrs šāds celiņš savieno Pils ielu ar Mehanizatoru ielu. 108

109 Auto stāvlaukumi Varakļānu novadā nav organizētu auto stāvlaukumu, īpaši pie sabiedriski nozīmīgām būvēm, kā kultūras nams, Varakļānu pils, muzeja, estrādes, baznīcām. Vienīgais auto stāvlaukums, kurš ir izbūvēts pilsētas centrā ir pie pilsētas domes ēkas un pie Stirnienes baznīcas. Auto stāvlaukumu izbūve paredzēta galvenokārt Varakļānu pilsētā un pie pašvaldības ēkas Murmastienē un pie Stirnienes muižas Attīstības programmas Investīciju plānā. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Auto stāvlaukums tiek paredzēts pilsētas centrā, rekonstruējot esošo skvēru, nodalītā teritorijā pie Barkavas ielas, un Rīgas ielas krustojuma. Šis stāvlaukums atrisinātu auto stāvlaukuma nepieciešamību pie kultūras nama, kultūrvēsturiski nozīmīgām celtnēm pilsētas centrā, kā arī pie tirgus un citām tirdzniecības vietām Auto stāvlaukums tiek paredzēts Kosmonautu ielā, brīvā teritorijā blakus Varakļānu pils parkam. Šis laukums atrisinātu nepieciešamību pēc stāvlaukuma pie estrādes, kā arī parka apmeklētājiem Auto stāvlaukums jāizbūvē pie pašvaldības ēkas Murmastienē Auto stāvlaukums jāizbūvē pie pašvaldības ēkām Stirnienes muižā Auto stāvlaukums tiek paredzēta pie iebraucamā ceļa uz Varakļānu pili. Autotransporta novietošanai tiek paredzēti iebraucamā ceļa paplašinājumi (kabatas) simetriski abās pusēs ceļam. Šāds risinājums neizjauktu iedibināto pagalma un pils simetriju Sabiedriskais transports Pa autoceļiem Madona Varakļāni Viļāni Rēzekne, Jēkabpils Varakļāni Viļāni Rēzekne un Varakļāni Līvāni - Preiļi notiek starppilsētu autobusu satiksme. Varakļānu pilsētā pienāk gan vietējās rajona satiksmes gan tālsatiksmes autobusi. Pilsētas satiksmes autobusu Varakļānos nav un nelielo attālumu dēļ tāda netiek plānota. Arī līdz dzelzceļa stacijām Varakļāni un Stirniene sabiedriskais transports netiek organizēts Dzelzceļš Novada teritorijas dienvidu malu Varakļānu pagastā šķērso publiskās lietošanas stratēģiskas nozīmes dzelzceļa sliežu iecirknis Krustpils Rēzēkne II, ar dzelzceļa staciju Stirnienē. Tomēr Varakļānu novadu apkalpo divas dzelzceļa stacijas - Stirnienes un Varakļānu. Dzelzceļa posms Pļaviņas - Rēzekne - Maskava ir stratēģiski nozīmīgs pasažieru un kravu pārvadājumu dzelzceļš - publiskās lietošanas stratēģiskās nozīmes I. kategorijas dzelzceļa līnijas. Vairāk tiek izmantota Stirnienes stacija, lai gan tā no pilsētas atrodas tālāk nekā Varakļānu stacija. Tas izskaidrojams ar to, ka no Stirnienes stacijas līdz pilsētai ir izdevīgāka satiksme, jo blakus šai stacijai atrodas starptautiskās nozīmes kā Rietumu Austrumu koridora sastāvdaļa autoceļš (A 12). Sakarā ar lielo dzelzceļa slodzi, ir jāveic pētījumi par trokšņa līmeni pagasta apdzīvotās vietās, kur tās šķērso dzelzceļš, kā arī pētāms vides piesārņojums. Nesakārtotā apkārtne A/S Latvijas dzelzceļš piederošajā teritorijā negatīvi ietekmē vides ainavas kvalitāti pagastā. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums 109

110 Dzelzceļa līnijas izmantošanā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības, kas nosaka dzelzceļa zemes nodalījuma joslas, dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus, prasības: Aizsargjoslu likums ( ); Dzelzceļa likums, 15.,16., 17.,18.,19., 20., 21. un 22. panti, ( ); gada 18. jūlija MK noteikumu Nr. 599 Metodika drošības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus"; gada 1. februāra MK noteikumus Nr. 79 Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi"; gada 15. decembra MK noteikumu Nr. 457 Dzelzceļa aizsargjoslas noteikšanas metodika"; gada 2. decembra MK noteikumu Nr. 394 Dzelzceļa būvnoteikumi" gada 6. oktobra MK noteikumos Nr. 392 "Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi" Dzelzceļa zemes nodalījuma josla zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes Dzelzceļa teritorijas galvenais zemes izmantošanas un apbūves veids ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.. [DzL] Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla ir parādīta kartē Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana kā apakšzonējums Dzelzceļa teritorija zonējuma Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas ietvaros. Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei Prasības dzelzceļa pārbrauktuvēm, t.sk. prasības redzamībai ir noteiktas. Dzelzceļa zemes nodalījumu joslā netiek plānotas jaunas būves ielas, inženierkomunikācijas, ietves vai veloceliņi. Dzelzceļam piegulošo mežu īpašniekiem savlaicīgi izcirst kokus, kas krītot var sabojāt sliežu ceļus, gaisa elektroapgādes un sakaru līnijas Ūdensapgādes sistēma Varakļānu pilsētas ūdensapgādes sistēmā ietilpst divi artēziskie urbumi, atdzelžošanas stacija, sūkņu stacija, ūdens tornis un ūdensvadu tīkls. Pilsētas iedzīvotāju ūdensapgādi nodrošina 2010.gadā ierīkotie artēziskie urbumi AA1 un AA2 Rēzeknes ielā 1a. Iepriekš izmantotie urbumi AA1 Dārzu iela 1 (P600379), AA2 Mehanizatoru iela (P600380) un AA3Preiļu iela1 (P600381) ir tamponēti. Jaunie ūdensapgādes urbumi atrodas Varakļānu pilsētas centrālajā daļā dzīvojamo māju teritorijā, nekustamajā īpašumā ar zemes vienības kadastra apzīmējumu Ūdensapgādei no šiem urbumiem tiek izmantots Pļaviņu ūdens horizonts (D3pl/75) 60m dziļumā. Saskaņā ar VVD Madonas RVP izsniegtās B 110

111 kategorijas piesārņojošās darbības atļauju 35 iedzīvotāju sadzīves vajadzībām vidēji gadā tiek patērēti 80 tūkst. m3 ūdens. Pilsētā esošie ūdensvada tīkli izbūvēti laika posmā no gadam līdz 1983.gadam Ūdensvada tīkli būvēti no ķeta, tērauda, plastmasas un azbestcementa (D= mm) caurulēm, tīklu kopgarums veido 5,684 km. Ūdensapgādes sistēmā esošais ūdens tornis ekspluatācijā nodots 1961.gadā. Tornis nodrošina spiedienu un regulējošo ūdens tilpumu ūdens apgādes sistēmai gadā veikta 1,91 km gara posma rekonstrukcija un uzstādīta ūdens atdzelžošanas iekārta ar jaudu 500 m3 dnn, Ir izbūvēts virszemes ūdens rezervuārs (2x200m3) un otrā pacēluma sūkņu stacija. 9-1.tabula CENTRALIZĒTĀS ŪDENSAPGĀDES URBUMI UN TO AIZSARGJOSLAS Urbuma nosaukums / atrašanās vieta AA1 Rēzeknes iela 1a, Varakļāni AA2 Rēzeknes iela 1a, Varakļāni AA1 Murmastienes centrs AA2 Inčārnieki AA3 Ūdensnesējs Urbuma Nr.* P P P P P Koordinātas Atļautais Piesārņojošās Aizsargjoslas (m) (LKS-92 sistēmā) Urbšanas ūdens darbības gads daudzums kategorija** m 3 bakterioloģiskā X Y / gadā stingrā ķīmiskā B B B B rezervē B *Saskaņā ar VSIA Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klasifikatoru 11. **ūdens ieguve nav piesārņojošā darbība, bet ietverta operatoram izsniegtajā NAI darbības B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā 12. Avots: Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. MA09IB0034 (Varakļānu pilsētas ūdenssaimniecības sistēma); Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. MA10IB0005 (Murmastienes pagasta ūdenssaimniecības sistēma). Murmastienes ciema ūdensapgādes sistēmā ietilpst trīs artēziskie urbumi, atdzelžošanas stacija, sūkņu stacija, ūdens tornis un ūdensvadu tīkls. Murmastienes ciema ūdensapgādes sistēma izbūvēta 20.gs tajos gados un lielākā daļa tīklu ir līdz 30 gadi veci un lielā mērā nolietojušies, it īpaši metāla cauruļvadu savienojumi. Ūdens pa centralizētās ūdensapgādes sistēmas tīkliem tiek padots patērētājiem uz daudzdzīvokļu mājām, pagasta pārvaldes ēku, skolu u.c. ēkām. Ūdensvada tīklu kopējais garums ir 4,8 km, maģistrālie un ielu ūdensvada tīkli veidoti no 50 mm plastmasas caurulēm, pieslēgumu galvenokārt no mm plastmasas caurulēm. Murmastienes ciema ūdensapgādei ir ierīkoti 3 artēziskie urbumi: AA1 Murmastienes centrs (P600184), AA2 Inčārnieki (P600185) un AA3 Ūdensnesējs (P600725). Ūdensapgādes urbums AA2 Inčārnieki atrodas rezervē un netiek izmantots. Patstāvīgi ūdensapgādei tiek izmantots 1958.gadā ierīkotais urbums AA1 Murmastienes centrs un 2011.gadā ierīkotais artēziskais urbums AA3 Ūdensnesējs. Ūdensapgādes urbums AA3 Ūdensnesējs ierīkots Kohēzijas fonda projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Murmastienes pagasta Murmastienē īstenošanas ietvaros. Uzlabojot ciema ūdensapgādes sistēmu izveidota arī jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija (WATEX FA-800). Ūdens sagatavošanas stacija WATEX FA-800 ir divi pilnībā automatizēti spiedfiltri, kuru atdzelžošanas tehnoloģija ir 35 Avots: B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja Nr. MA 09 IB

112 balstīta uz aerāciju, izmantojot saspiestu gaisu, kas tiek sagatavots ar vienu bezeļļas kompresoru. Urbumu AA1 Murmastienes centrs turpmāk paredzēts izmantot tehniskā ūdens vajadzībām (kanalizācijas notekūdeņu sistēmas skalošanai, ugunsdzēsības mašīnu uzpildīšanai u.c.), jo iegūtā ūdens kvalitāte neatbilst dzeramā ūdens prasībām. Ciema ūdensapgādē tiek izmantots artēziskais urbums AA3 Ūdensnesējs, kas ierīkots Devona sistēmas Pļaviņu ūdens horizontā (D3pl), urbuma ražība l/s. Kopējais ūdens patēriņš ir līdz 94 m3/dnn jeb m3/gadā Notekūdeņu savākšana un attīrīšana gadā Varakļānu novadā darbojas divas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI). Kanalizācijas tīkls un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir izbūvētas Varakļānu pilsētā un Murmastienes ciemā. Abas novadā darbojošās NAI ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas (skat. pielikumu). Cita veida (ķīmiskās un/vai mehāniskās) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Varakļānu novadā neatrodas. Varakļānu pilsētas kanalizācijas tīkla cauruļvadu sistēma izbūvēta 20.gs.60.-ajos un 70.- ajos gados. Kanalizācijas tīklu kopgarums 8,654 km. Varakļānu pilsētā funkcionē tikai viena kanalizācijas pārsūknēšanas stacija, kura apkalpo centrālo kanalizācijas sistēmu un padod notekūdeņus uz Varakļānu NAI. Kanalizācijas notekūdeņi pašteces ceļā nonāk sūknētavā, kur, ar redeļu palīdzību, tiek atdalīti rupjie piemaisījumi un tie kopā ar notekūdeņiem tiek padoti uz spiediena dzēšanas aku NAI. Pēc spiediena dzēšanas notekūdeņi pašteces ceļā nonāk NAI tehnoloģiskajā tilpnē, kur tiek bioloģiski attīrīti aerobos procesos. Tehnoloģisko procesu nodrošina aerācija, kuru savukārt nodrošina NAI apkalpošanas ēkā uzstādītie gaisa pūtēji un aerotenkā uzstādītās aerācijas caurules. Aerotenka galā ir izveidots nostādinātājs, kurā notekūdeņi pēc bioloģiskās attīrīšanas tiek nostādināti (no attīrītajiem notekūdeņiem tiek atdalītas aktīvās dūņas). Nostādinātās dūņas ar ērliftu palīdzību tiek padotas atpakaļ uz aerotenku, bet attīrītais un nostādinātais notekūdens tiek novadīts Kažavas upē. NAI teritorijā ir izbūvēti dūņu lauki, kur nelielos apjomos (līdz 3 t/gadā) tiek novietotas uzglabāšanai notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas37. Murmastienes ciema centralizētā kanalizācijas sistēma nodota ekspluatācijā laika periodā no gadam. Centralizētā kanalizācijas sistēmas tīklu kopgarums ir aptuveni 2,9 km. Lielākā daļa kanalizācijas kolektoru ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, taču regulāri notiek atsevišķu posmu aizsērēšana. Sakarā ar skataku slikto tehnisko stāvokli notiek lietus ūdeņu pieplūdums. Murmastienes ciema notekūdeņus novada uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām BIO-100. Iekārtas ir nodotas ekspluatācijā gadā. Gaisu attīrīšanas iekārtām var padot ar 2 kompresoriem un notekūdeņus var pieņemt ar 2 sūkņiem, bet pašreiz, sakarā ar samazināto notekūdeņu daudzumu, attīrīšanas iekārtas darbojas ar 1 kompresoru un 1 notekūdeņu sūkni. Visi ciema notekūdeņi tiek savākti un novadīti uz NAI pašteces ceļā. Murmastienes ciema NAI sastāv no pārsūknēšanas stacijas, spiediena dzesēšanas kameras, rupjā materiāla atdalīšanas redeļu akas un pneimatiskā tipa aerotenka, kurā notiek notekūdeņu organisko vielu oksidēšanās ar aktīvo dūņu palīdzību. Pa spiedvadu ūdeņus pārsūknē uz nostādinātājiem un tālāk caur sadalītājkameru vienmērīgi uz aerācijas kameru. Ar aerācija sistēmas palīdzību 36 Avots: Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. MA10IB Avots: B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja Nr. MA 09 IB

113 aktīvās dūņas tiek bagātinātas ar skābekli. Pēc aberācijas notekūdeņi tiek novadīti dūņu nosēdināšanas tvertnēs un tālāk novadīti Dirītes upē38. Varakļānu novadā nav tādu ražošanas uzņēmumu, kas varētu negatīvi ietekmēt attīrāmo notekūdeņu kvalitāti. Notekūdeņu savākšana tiek organizēta arī no privātmāju izsmeļamajām bedrēm, pēc tam izvedot uz NAI. Varakļānu pilsētā un Varakļānu pagasta Kokaru ciemā komunālos pakalpojumus nodrošina Varakļānu Dzīvokļu komunālais uzņēmums SIA. Murmastienes un Varakļānu pagastā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pagasta pārvaldes. Pagastos nav centralizētas siltumapgādes; netiek sniegti pakalpojumi dzīvojamo māju apsaimniekošanā, jo pašvaldību īpašumā praktiski nav dzīvojamā fonda. Varakļānu "Dzīvokļu komunālais uzņēmums" SIA, sākotnēji reģistrēts Latvijas uzņēmumu reģistrā gada 5. maijā, kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Uzņēmumā strādā 32 darbinieki. Uzņēmuma galvenais darbības virziens vērsts uz iedzīvotāju pakalpojumu sniegšanu. Tajā skaitā: ūdens apgāde, notekūdeņu novadīšana un attīrīšanu, ūdens un sanitāro tīklu apkalpošana, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, kā arī namu apsaimniekošana. Iestādes juridiskais statuss gada laikā nav mainījies. Galvenie darbības virzieni ir vērsti uz Varakļānu pilsētas komunālās saimniecības attīstību un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī attīstību jaunu pakalpojumu sniegšanā. Tiek realizēts un gadā plānots pabeigt ar Eiropas savienības līdzfinansējumu, Kohēzijas fonda projektu, kas ietver ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošanu, attīrīšanas iekārtas būvniecību un ūdens attīrīšanas iekārtu būvniecību Varakļānu pilsētā un Varakļānu novada Kokaru ciemā. Izveidojoties novadam uzņēmumam ir radusies iespēja paplašināt savu darbības virzienu un papalašināt darbības profīlu novada teritorijās Siltumapgāde Varakļānu novada centralizētā siltumapgāde ir tikai Varakļānu pilsētā. Varakļānu un Murmastienes pagastu ciemos siltumapgāde ir lokāla. Mājokļu u.c. objektu siltumapgāde ir decentralizēta un tās vajadzībām tiek izmantota koksne, kas, ņemot vērā nelielos apjomus un salīdzinoši videi draudzīgu kurināmu (koksni) būtisku piesārņojumu nerada. Ciematu centros tiek nodrošina siltumapgāde pašvaldības iestādēm un objektiem (skolas, kultūras nami, pagastu pārvalžu ēkas, atsevišķām daudzdzīvokļu mājām). Murmastienes ciemā ir daudzdzīvokļu ēkas ar vēsturisku centralizētu apkures sistēmu, bet abonentiem nespējot norēķināties par centralizēto siltuma padevi, likvidētas centrālās katlu mājas, to vietā izveidojot vairākas, mazas lokālās katlu mājas vai katlu telpas vai pat apkurināti tiek atsevišķi dzīvokļi. Šādai tendencei ir negatīvas sekas, jo, lai saražotu 1 siltuma vienību ir jāpatērē vairāk kurināmā, līdz ar to pieaug arī gaisa piesārņojums. Mazajās katlu mājās netiek nodrošināti normāli tehnoloģiskie procesi, kas, līdz ar to neveicina optimālu kurināmā sadegšanu, kā rezultātā palielinās izmešu daudzums. Videi labvēlīgākas ir lielās katlu mājas, kurās efektīgi tiek izmantots kurināmais, labāk noregulēts degšanas režīms un 38 Avots: B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja Nr. MA 10 IB

114 līdz ar to arī kaitīgo vielu izmete uz vienu kurināmā vienību ir mazāka. Ņemot vērā, ka šādām katlu mājām ir augstāki dūmeņi, kā arī lielāks dūmgāžu apjoms, izmešiem tiek nodrošināta labāka izkliede. Varakļānu pilsētā siltumapgādi nodrošina divas katlu mājas. Katlu mājas siltumapgādi nodrošina daudzdzīvokļu mājās un sabiedriskajās ēkās. Lielākā katlu māja atrodas Varakļānos Jaunatnes ielā, daudzdzīvokļu dzīvojamo namu kvartālā. Šī katlu māja ar apkuri nodrošina astoņas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un bērnudārzu. No šīs katlu mājas siltumapgāde tiek nodrošināta pa siltumtrasēm ar kopējo garumu 470 m. Katlu māja tiek darbināta 5040 st/g. Kurināmais koksne 1625 t/g, akmeņogles 500 t/g. Otra katlu māja atrodas Varakļānos Pils ielā pie slimnīcas. Šī katlu māja nodrošina ar apkuri slimnīcu, Varakļānu pamatskolu un trīs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. No šīs katlu mājas siltumapgāde tiek nodrošināta pa siltumtrasēm ar kopējo garumu 292 m. Kurināmais koksne. Atsevišķas sabiedriskās ēkas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un ražošanas uzņēmumi izmanto lokālās katlu mājas. Perspektīvē pilsētā iecerēts izstrādāt pilsētas siltumapgādes rekonstrukcijas projektu centralizētas siltumapgādes sistēmas izveidei ar mūsdienīgiem risinājumiem. Ņemot vērā nolietojumu, siltumenerģijas zudumus, pakāpeniski jāveic siltumtrašu atjaunošana. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, gar pazemes siltumvadiem, sadales iekārtām un būvēm zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 m attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas; Ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 1 m attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas. 9.6.Sakaru infrastruktūra Analogie telefona sakari Analogās telefonu līnijas pieejamas visās novada apdzīvotās vietās. Taču tās ir grūti izmantot datu pārraidei, jo tās nespēj nodrošināt datu pārraidi pietiekamā ātrumā un kvalitātē. Analogos sakarus novada teritorijā nodrošina SIA Lattelecom Mobilie sakari Iespējas izmantot bezvadu sakarus Varakļānu novada teritorijā nodrošina SIA LMT, SIA Tele2 un SIA Bite bāzes stacijas un citus infrastruktūras objekti. SIA Latvijas Mobilais Telefons sniedzis informāciju, ka novada teritorijā atrodas uzņēmumam piederošie nekustamie īpašumi: 114

115 zemes gabals Radiotornis", kadastra Nr , adrese Radiotornis", Varakļānu pagasts, Varakļānu novads, un uz tā esošas būves - Radiotornis aparatūras konteineris un dīzeļelektrostacijas elektrokonteineris, zemes gabals LMT Sakari", kadastra Nr , adrese, LMT Sakari", Murmastienes pagasts, Varakļānu novads, un uz tā esošās būves LMT tornis 72m augstumā un sakaru konteineris. SIA Latvijas Mobilais Telefons antena uzstādītā uz kultūras nama Varakļānu pilsētā, SIA Tele 2 un Bite, kuru bāzes stacijas atrodas Viļānos Internets Varakļānu pilsēta pieejami publiskie interneta pakalpojumi - Varakļānu pilsētas domē, jauniešu centrā, bibliotēkā, vidusskolā, mākslas un mūzikas skolā. Uzņēmumi un privātpersonas izmanto arī SIA Lattelekom interneta pieslēgumus. Papildus Varakļānu pilsētas teritorijā iespējams piekļūt interneta resursu punktiem, izmantojot GPRS bezvadu datu pārraidi, pieslēdzoties Latvijas Mobilais Telefons vai Tele 2 tīklam. Murmastienes pagasta teritorijā pieejams arī publiskais internets Murmastienes pamatskolā, pagasta padomē un bibliotēkā. Varakļānu pagasta teritorijā pieejams arī publiskais internets Stirnienes pamatskolā, pagasta padomē un bibliotēkā. Interneta sakaru kvalitāti pilsētā līdz ar to var raksturot kā apmierinošu. Interneta sakaru lietošanu drīzāk kavē nepietiekams datornodrošinājums un prasmes. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Paredzēta iespēja Varakļānu pilsētas teritorijā uzstādīt un ekspluatēt publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās inženierkomunikācijas kā palīgizmantošanu. Visi būvniecības darbi jāveic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, ievērojot arī Aizsargjoslu likumā un Ekspluatācijas aizsargjoslu gar sakaru līnijām noteikšanas metodikā (MK noteikumi Nr. 465) ietvertās normas. Atbilstoši tam ap telekomunikāciju sakariem ir spēkā 2,5 metru aizsargjosla no kabeļa ass. Atbilstoši 1: 5000 mērogam, kartē parādītas tikai līnijas. privātiem telekomunikāciju tīkliem, kurus paredzēts pieslēgt Lattelekom SIA publiskajam telekomunikāciju tīklam, jāatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tehniskajiem noteikumiem (SPRK sēdes protokols Nr. 64(94) 10. p.), kuros norādīti tīklu savienošanas nosacījumi; privātie un publiskie telekomunikāciju tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši MK apstiprinātajiem Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumiem (MK noteikumi Nr. 496); Telekomunikāciju tīkla infrastruktūras attīstību SIA Lattelekom plāno atbilstoši pieprasījumam. Elektronisko sakaru tīklu uzturēšanai vēlams informēt Lattelekom SIA par nākamajā gadā plānoto ielu un teritoriju rekonstrukciju. Drošas ekspluatācijas nodrošināšanai ievērot Aizsargjoslu likumā noteiktās aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem un objektiem nosacījumi ietverti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos 115

116 Maģistrālo elektronisko sakaru kabeļu līniju izvietojums attēlots shematiski shēmā Galveno inženiertehniskās infrastruktūras objektu izvietojums un kartē Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, atbilstoši SIA Citrus Solution sniegtās informācijas noteiktībai; Elektronisko sakaru līnijas, objektus to aizsargjoslas precizē un grafiski atzīmē turpmākās plānošanas ietvaros - atbilstošas detalizācijas plānošanas dokumentos - lokālplānojumos vai detālplānojumos; _ Inženierkomunikāciju izbūvē un izvietojumā ievēro MK gada 28. decembra noteikumus Nr Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās un attiecīgos būvnormatīvus, kā arī nodrošina vides kvalitātes, teritorijas, enerģijas un dabas resursu racionālu izmantošanu un vides pieejamību. _ Visi būvniecības darbi jāveic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, kā arī ievērojot "Aizsargjoslu likuma" 14. panta (Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem), 35.panta (Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās) un 43.panta (aprobežojumi aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem) noteiktās prasības; _ Privātiem elektronisko sakaru tīkliem, kurus paredzēts pieslēgt SIA Lattelecom vai jebkuram citam publiskajam elektronisko sakaru tīklam, jāatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem "Noteikumiem par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam" (SPRK Padomes sēdes lēmums Nr.111, protokols Nr. 24(233) p.9); Ja ar privātā tīkla īpašnieku noslēgts līgums Par elektronisko sakaru tīkla robežu", tad iekšējie telpu un teritoriju telefonizācijas darbi jāveic ēkas vai teritorijas saimniekam saskaņā ar šo noslēgto robežlīgumu;. Lielos uzņēmumos nodrošina atsevišķa telpa telekomunikāciju iekārtām, atsevišķā gadījumā arī līniju ievadiem; Privātie un publiskie elektronisko sakaru tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem «Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība» (MK noteikumi Nr.256) un "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN "Elektronisko sakaru tīkli" (MK noteikumi Nr.257; Lai veiktu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras attīstības plānošanu un pakalpojumu nodrošināšanu, vēlams savlaicīgi informēt SIA Lattelecom par novada attīstības plānā iekļauto jauno dzīvojamo māju un uzņēmējdarbības objektu celtniecību, kā arī katra kalendārā gada beigās vēlams informēt SIA Lattelecom par nākamajā gadā plānoto ielu un teritoriju rekonstrukciju; Mobilo sakaru pārklājuma uzlabošanai, novada teritorijā netiek ierobežotas iespējas uzstādīt un ekspluatēt publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās inženierkomunikācijas; - jaunas sakaru būves un to apgādes infrastruktūru atļauts izvietot visa veida apbūves teritorijās; primāri- esošo piebraucamo autoceļu tiešā tuvumā; Ņemot vērā inženiertehnisko apgādes tīklu un to objektu, t.sk. telekomunikāciju līniju, torņu un antenu mastu u.c. tehniskos rādītājus, novada teritorijas plānojumā netiek noteikti ierobežojumi minimālajai jaunveidojamai zemes vienības platībai (to nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai), kā arī netiek limitēts būvju maksimālais augstums (m), cik tālu tie nav ierobežoti citiem no normatīviem aktiem; Drošas ekspluatācijas nodrošināšanai ievēro aizsargjoslu likumā noteiktās aizsargjoslas gar elektronisko sakaru 9.7. Elektroapgāde Varakļānu novada elektroenerģijas sadales pakalpojumus sniedz akciju sabiedrība Sadales tīkls Ziemeļaustrumu reģions Madonas nodaļa. Elektroenerģijas pārvades funkcijas 116

117 veic akciju sabiedrība Latvijas elektriskie tīkli. Pagasta teritoriju šķērso 110 kv maģistrālā elektropārvades līnija. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu (Aizsargjoslu 35. pantā un aprobežojumiem aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem 45. pantā) un cilvēku drošību darbojoties elektroapgādes objektu tuvumā aprobežojumi ap sekojošiem sadales tīkla objektiem: Varakļānu novada teritorija ir pilnībā elektrificēta. Energoapgādi pašvaldības teritorijā nodrošina AS Sadales tīkls Ziemeļaustrumu reģions. Apdzīvotās vietas savieno 20 kv un 0.4 kv elektrības pārvades līnijas. Teritoriju šķērso augstsprieguma 110 kv elektrolīnija, kam noteikta aizsargjosla. Varakļānu pilsēta atrodas VAS Latvenergo Austrumu elektrisko tīklu rajonā.. Elektroenerģija pievadīta visām dzīvojamām, sabiedriskām, darījumu un ražošanas ēkām. Elektroenerģijas piegādei kalpo 20 kv. EPLC (elektropārvades līnija) 9 km garumā un 0,4 kv. EPL 14 km garumā. Elektroenerģijas sadali nodrošina 13 pilsētas teritorijā uzstādīti transformatori, kā arī Varakļānu pagasta un Dekšāru pagasta teritorijās uzstādītie transformatori /sk.karti, shēmu Inženierkomunikācijas Varakļānu pilsētā un Kokaru ciemā/. Lielāki elektroenerģijas patērētāji Varakļānu pilsētā ir ražošanas uzņēmumi. SIA Maveks-V patērē kwh/gadā. SIA Aļņi AS patērē kwh/gadā. Katlu mājā, Kosmonautu15 patērē kwh/gadā. Varakļānu pilsētas teritorijai cauri 334 m garumā iet 110 kv. EPL gadā Varakļānos pēc Varakļānu pilsētas domes tika realizēts ielu apgaismojuma tehniskais projekts Varakļānos Rīgas un Pils ielās, kā arī zemsprieguma tīklu rekonstrukcijas tehniskais Rīgas ielas apgaismojuma rekonstrukcijas projekts aptver Varakļānu pilsētas Rīgas ielas posmu no pilsētas robežas līdz Barkavas ielai., kurā paredzēta jauna trotuāra- riteņbraucēju celiņa izbūve. Projektēts vakara un nakts apgaismojums. Zemsprieguma tīklu rekonstrukcijas projekts aptver Varakļānu pilsētas Rīgas ielas daļu, kur paredzēta jauna trotuāra un ielu apgaismojuma izbūve. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ap 20 kv gaisvadu līnijām pilsētā noteikta 2,5 metru aizsargjosla no līnijas ass, novada lauku teritorijā 6,5 m aizsargjosla no līnijas ass. 110 kv pilsētā noteikta 4 metru aizsargjosla, lauku teritorijā 20 metru no malējā vada. Kabeļiem un transformatoriem 1 metru no kabeļa līnijas (kabeļu un transformatoru aizsargjoslas grafiski nav attēlotas). Zemes robežu plānos obligāti iezīmējamas aizsargjoslas. Veicot detālplānošanu Varakļānu pilsētas teritorijā, paredzēt zemes gabala joslu elektropārvades līnijas izbūvei perspektīvo elektroenerģijas patērētāju pieslēgšanai Elektrolīnijas nav precīzi uzmērītas, tāpēc detālplānojumos aizsargjoslas nosakāmas precīzi Gāzes apgāde 117

118 Varakļānu novadu nešķērso maģistrālie gāzes cauruļvadi. Teorētiski iespējama gāzes vada izbūve no maģistrālā gāzes vada Upmalas - Preiļi - Rēzekne. Iespējamo perspektīvo sadales gāzes vadu izvietojumu plāno AS Latvijas gāze Stratēģijas un attīstības daļa. Lai nodrošinātu gāzes apgādi perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un individuālajiem patērētājiem apdzīvotajās vietās, veicot autoceļu un ielu/ceļu rekonstrukciju, projektējot jaunus ceļus / ielas, kā arī esošo ceļu sarkanajās līnijās un autoceļu nodalījumu joslās paredzēt iespējamā augstā vai vidējā spiediena sadales gāzesvadu novietni, atbilstoši LR likumdošanai. Izstrādājot detālplānojumus, paredzēt visas minētās prasības un izvērtēt nosacījumu nepieciešamību un tos pēc vajadzības pieprasīt A/S Latvijas gāze. Varakļānu pilsētā daudzdzīvokļu namu kvartālos atrodas 2 gāzes pazemes krātuves ar tilpumu 5 kub. m katra, kuras ir SIA Latvijas propāna gāze bilancē. Pašreiz šīs krātuves ir degazētas un netiek izmantotas. Iedzīvotāji savām vajadzībām iegādājas un izmanto gāzi balonos. Šobrīd SIA Latvijas propāna gāze neplāno atjaunot centralizēto gāzes apgādi no esošajām neizmantotajām gāzes krātuvēm. Varakļānu novadā nav pieprasījuma izmantot centralizētu gāzes apgādi. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums Konkrēta patērētāja apgādi un jaunu gāzes krātuvju novietni jāsaskaņo ar SIA Latvijas propāna gāze Madonas apkalpes zonu, un to var risināt saskaņā ar jaunu patērētāju vajadzībām pēc nepieciešamā gāzes daudzuma, kā arī tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, drošības aizsargjosla ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām ir 100 metru attālumā Teritorijas labiekārtošana Teritorijas labiekārtošanas darbi pašvaldībā ir saistīti galvenokārt ar ielu un ceļu uzturēšanu, apdzīvoto vietu labiekārtošanu, zaļo zonu kopšanu, kā arī ar kapsētu uzturēšanu kārtībā. Pašvaldību teritoriju labiekārtošanas darbu funkcijas izpildi nodrošina pašvaldības saimnieciskā daļa un pagastu pārvaldes. Murmastienes pagastā un Varakļānu pilsētā ielu, ceļu un laukumu uzturēšana pašvaldībās tiek organizēta, rīkojot iepirkumus un slēdzot pakalpojumu līgumus. Novada teritorijā kopumā ir 13 kapsētas, Varakļānu pilsētā ir arī Otrajā pasaules karā kritušo atdusas vieta brāļu kapi. Kapsētu, kā arī parku, skvēru un zaļo zonu uzturēšanu pašvaldības veic saviem spēkiem (algojot sētniekus, dārzniekus u.tml.) un slēdzot līgumus ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Varakļānos un Murmastienē, Kokaros un Stirnienē ir nodrošināta daļēja ielu un laukumu apgaismošana. Apgaismojuma uzturēšanu pašvaldības veic saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem. Ceļu un ielu uzturēšanai pašvaldībā tika nodarbināti 4 darbinieki, labiekārtošanā un saimnieciskajā darbā 15 darbinieki. Papildus tika nodarbināti vidēji 30 bezdarbnieki mēnesī. 118

119 Pašvaldībā ceļu uzturēšanai ir iegādāts autogreideris un iegādāts ceļu seguma materiāls autoceļu un ielu stāvokļa uzlabošanai, kā arī veikta pašvaldībai piederošā grants karjera dokumentācijas izstrāde. Kopējais autoceļu un ielu kopgarums Murmastienes pagastā ir km., Varakļānu pagastā km. Daudzviet pagastos atsevišķu ceļu stāvoklis nav apmierinošs gadā Varakļānu pagasta Kokaru ciemā tika realizēts satiksmes drošības uzlabošanas projekts izbūvējot gājēju ceļiņu Latgales prospektā un apgaismojumu Latgales prospektā un Ausmas ielā. Regulāri tiek uzlaboti Varakļānu pilsētas, Varakļānu un Murmatienes pagastu grants seguma ceļi ar dolomītšķembu maisījumu. Vasaras sezonā tiek pļautas ceļmalas un vismaz 2-3 reizes gadā atkarībā no ceļa klātnes stāvokļa tiek veikta grants ceļu profilēšana, planēšana, atsevišķos ceļu posmos apaugas noņemšana. 119

120 13. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS RISINĀJUMU APRAKSTS UN PAMATOJUMS Teritorijas plānojuma risinājumu pamatojums Teritorijas plānojums kā līdzeklis pašvaldības attīstības programmas izvirzīto prioritāšu izpildes nodrošināšanai, instruments, ar kura palīdzību tiek ievērotas pašvaldības intereses zemes izmantošanā, teritorijas izmantošanā nodrošināt vides aizsardzības prasību izpildi, instruments ar kura palīdzību ieinteresēt vietējo sabiedrību savas pašvaldības attīstībā. Teritorijas plānojums ir zemes izmantošanas plānojums, kurš nosaka perspektīvo zemes izmantošanu un tāpēc ir viens no būtiskākajiem dokumentiem, ar kuru regulē teritorijas attīstību. Teritorijas plānojums nosaka pašvaldības teritorijas organizāciju un zemes lietošanas veidu. Varakļānu novada teritorijas izmantošana atbilstoši esošajai situācijai attēlota kartogrāfiskajā materiālā Varakļānu novada teritorijas pašreizējā izmantošana un perspektīvā izmantošana Varakļānu novada teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. Teritorijas plānojumā aprakstītā teritoriju atļautā un plānotā izmantošana ir veidota, ņemot vērā pašreizējo izmantošanu un iespējamās nākotnes perspektīvas. Plānojumā vairākām teritorijām ir noteikts atšķirīgs izmantošanas mērķis, nekā tas ir plānojuma izstrādes brīdī. Šajās teritorijās zemes īpašnieki var turpināt pirms plānojuma izstrādāšanas un spēkā stāšanās likumīgi uzsākto izmantošanu, taču jaunu būvniecību vai cita veida saimniecisko darbību drīkst uzsākt tikai atbilstoši attiecīgai teritorijai paredzētajām plānojuma prasībām, kas aprakstītas saistošajos noteikumos. Teritorijas plānojuma atļautā izmantošana balstīta uz sekojošiem nosacījumiem: Uz esošo situāciju; Ievērojot likumdošanas un valsts institūciju izsniegtos nosacījumus; Izvērtējot ekonomiskos procesus Latvijā un Vidzemes reģionā; Ievērojot esošo valsts mēroga - nacionālā plānojuma un reģiona plānojuma nosacījumus; Ievērojot novada attīstības nākotnes vīzijas; Ņemot vērā un Vidzemes reģiona teritorijas plānojuma prasības; Institūciju sniegtos nosacījumus, atzinumus un sabiedriskās apspriešanas procesā saņemtos priekšlikumus, ņemot vērā novada iedzīvotāju vēlmes. Novada iedalījums funkcionālajās zonās atspoguļo lauku apvidus, ciemu un pilsētas funkcionālo un arhitektoniski telpisko organizāciju, nosaka teritorijas izmantošanas veidu, kā arī paredz specifiskus noteikumus un konkrētu pasākumu veikšanu. Katrai no izdalītajām zonām pašvaldības saistošajos noteikumos reglamentēta atļautā izmantošana un apbūves noteikumi. 120

121 13.2. Attīstības prioritātes Teritorijas attīstībai tiek izvirzītas sekojošas prioritātes: 1) Uzņēmējdarbības attīstības veicināšana un daudzveidīgu pakalpojumu sniegšana 2) Vēsturiskā mantojuma saglabāšana un dabas vides izmantošana tūrisma nozares attīstība un pašvaldības popularizēšanā. 3) Iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšana uzlabojot dzīves vidi un personības pilnveides iespēju paplašināšana Risinājumu apraksts un pamatojums Novada teritorijas plānojums tiek izstrādāts ar perspektīvu līdz gadam. Teritorijas plānojums ir novada attīstības un zemes izmantošanas politikas dokuments turpmākai sabalansētai vides un sociālekonomisko aspektu attīstībai. Priekšnoteikumi teritorijas izmantošanai, risinājumu apraksts un pamatojums Varakļānu novada teritorija atrodas salīdzinoši tālu attīstības centriem, kas samazina pašvaldības attīstības iespējas; Novadā ir daudz darboties griboši un varoši cilvēki ar dažādām interesēm; Pagasta centru ar pārējo rajona teritoriju savieno optimāls autoceļu tīkls, bet autoceļu seguma kvalitāte ir neapmierinoša. Novada teritorijā dominē lauksaimniecības zemes. Tas nosaka iespējas pašvaldības teritorijā sekmēt lauksaimniecības attīstību. Pietiekami ievērojamu īpatsvaru novada teritorijā aizņem arī mežsaimniecības teritorijas, kas var sekmēt šīs nozares turpmāku attīstību. Vairāk kā puse no visām zemēm ir zemju īpašumi. Izplatīta forma ir zemju lietojumi, kas norāda uz situāciju, ka lielākajai daļai zemes vienību nav nokārtota Zemesgrāmata; Izplatītākā zemju īpašumu forma ir fizisko personu īpašumi, bet izplatītākā zemes lietojumu forma valsts un valsts institūciju zemes lietojumi; Lauksaimniecībā izmantojamās zemes novadā aizņem divas trešdaļas no kopējās platības. To sastāvs rada labvēlīgus apstākļus dažādotas lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai; Meliorācijas sistēmas netiek atbilstoši uzturētas, ir nolietojušās, kā arī ir daudz bebru bojājumi meliorācijas grāvjos; Novada apdzīvojumu raksturo samērā zems iedzīvotāju blīvums; Novada teritorijā ir divas izteiktākas apdzīvotās vietas Kokari un Stirniene; Lielākajās novada apdzīvotajās vietās ir koncentrēta ievērojama daļa novada iedzīvotāju; Iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi ir koncentrēti novada centrā Murmastienē un Stirnienē; Daudzus pakalpojumus var saņemt blakus esošajā Varakļānu pilsētā; Novada teritorija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Ir ievērojamas smilts-grants atradnes. Novada klimats piemērots visu tradicionālo lauksaimniecības kultūru audzēšanai 121

122 Novada mitruma un siltuma apstākļi rada priekšnoteikumus dārzkopības, augļkopības un lopkopības attīstībai. Dzeramā ūdens resursi novada teritorijā ir pietiekami un šobrīd tiek izmantota tikai neliela daļa no to potenciāla. Tie iedzīvotāji, kas nesaņem dzeramo ūdeni no artēziskajiem urbumiem, izmanto gruntsūdens akas. Meži ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas priekšnoteikums, pamats aizsargājamo teritoriju sistēmai, kas nodrošina ekosistēmu, sugu un ģenētisko resursu saglabāšanos. Mežs ir resurss tūrisma un rekreācijas attīstībai (sēņošana, ogošana, medības u.c.) novada teritorijā. Meži ir piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ūdenstilpnēm un ūdenstecēm samazinātāji, to saglabāšana ap ūdenstecēm un ūdenstilpnēm ir priekšnoteikums ekoloģisko procesu norisei. Meži ir resurss mežsaimniecības un kokapstrādes attīstībai. Novada teritorijā esošie kultūras pieminekļi var kalpot kā piesaistes objekts, lai palielinātu tūrisma aktivitātes pagastā; Precīzi nosakāmas kultūras pieminekļu atrašanā vietas. Novada teritorijā attīstāmi tūrisma infrastruktūras objekti un to turpmākā attīstība kopumā būs atkarīga no tūrisma attīstības šajā reģionā. Pagastā ir labs autoceļu tīkls, bet ir neapmierinoša tā kvalitāte; Novada teritorijā ir pieejami kvalitatīvi mobilo sakaru pakalpojumi, ir izbūvēt vairāki mobilo sakaru torņi; Fiksētie telekomunikāciju pakalpojumi ir pieejami visā novada teritorijā; Centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija ir pieejama tikai Varakļānos, Murmastienē un Kokaros. Sadzīves atkritumus savāc un nogādā ārpus novada teritorijas. Problēmas joprojām sagādā nelegālās atkritumu izgāztuves mežos, ceļu malās un grāvjos. Nepietiekoši nedarbojas dalītā atkritumu savākšana. Ēku energoefektivitātei jāvelta liela uzmanība, tādējādi taupot resursus un sargājot vidi. Novada iedzīvotāji ir nodrošināti ar 5-6 gadīgo bērnu un pamatizglītības ieguves iespējām, vidusskolu un profesionālās ievirzes izglītību, iedzīvotāji izmanto arī citu vidusskolu sniegtos pakalpojumus; Primārā medicīniskā aprūpe ir pieejama pašvaldībā uz vietas. Ambulatoru un stacionāru medicīnisko palīdzību var saņemt vai nu Madonas slimnīcā vai citās medicīnas iestādēs, ērtāka sasniedzamība ir Jēkabpilī un Rēzēknē. Plānotās administratīvās teritorijas un ciemu robežas Teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstība Rekreācijas, tūrisma, izglītības, Risinājuma apraksts teritorijas plānojums paredz pilsētas un trīs ciemu Murmastiene, Kokari un Stirniene saglabāšanu. Murmastienes ciema teritorijā nav paredzēts iekļaut lauku apbūves teritorijas. teritorijas plānojums paredz saglabāt esošo apdzīvojuma struktūru un vēsturisko lauku ainavu, kā ieteicamo apdzīvojuma tipu ārpus ciemu teritorijām paredzot viensētu apbūvi. Pagasta teritorijas plānojums paredz dzīvojamās un sabiedriskās apbūves attīstību Varakļānu pilsētā un ciemos. teritorijas plānojums paredz saglabāt esošos rekreācijas, tūrisma, izglītības, kultūras, sporta un sociālās infrastruktūras teritorijas un objektus to pašreizējā statusā un robežās. 122

123 kultūras, sporta, zinātnes un sociālās infrastruktūras teritorijas un objekti Zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi un saudzējamās ainaviskās teritorijas Valsts aizsardzības teritorijas un objektus, civilās aizsardzības objekti Riska teritorijas un objekti teritorijas plānojums paredz nepieciešamību veikt tālāku ūdenssaimniecības sistēmas un siltumapgādes sakārtošanu. plānota esošās komunālās saimniecības infrastruktūras tālāka renovācijas (ielu apgaismojums Varakļānos, Murmastienes un Stirnienē ciemos nodrošināt publisko objektu pieejamību ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, paredzot īpašus nosacījumus autostāvietām. Piemēram, apbūves noteikumi (TIAN 10. nodaļa) paredz: Pie pirmskolas bērnu iestādēm vismaz pusei stāvvietu jābūt 3,5 m platām. novada teritorijas plānojums paredz, ka derīgo atradņu izpēte un izmantošana veicama likumdošanā noteiktā kārtībā. ja derīgo izrakteņu iegulas nav izpētītas, atļauts noteiktās teritorijās veikt izpēti un,ja apstiprinās krājumi, atļauta arī ieguve teritorija plānojumā aprakstīti un kartogrāfiskajā materiālā attēlota Teiču dabas rezervāta teritorija un dabas liegums Barkavas ozolu audze, kā arī tajā pastāvošie teritorijas izmantošanas ierobežojumi. Teritorijas plānojums paredz likumdošanā noteikto dabas pieminekļa aizsardzību. Paredzēta lauku viensētu - zemnieku sētu apbūve uz zemes gabala ne mazāka kā 1 ha. Šāda apdzīvojuma struktūras attīstība nodrošinās ne tikai vides kvalitātes un aizsardzības prasības, bet arī tipiskās Latvijas lauku kultūrainavas saglabāšanu un teritorijas pievilcību citiem interesentiem. Lauku vides attīstībā - lauku mozaīkveida ainavas saglabāšana un lauksaimniecībā izmantojamo zemju turpmāko izmantošanu. Piemēram, apbūves noteikumi (TIAN apakšnodaļa) paredz augstvērtīgas lauksaimniecības zemes ar minimālo zemes gabala platību 5 ha. Novada teritorijā neatrodas valsts aizsardzības teritorijas un objekti un civilās aizsardzības objekti un tādu izveide netiek plānota. Pašvaldības teritorijā nav rūpnieciska rakstura vai citādu veidu objektu ar būtisku ietekmi uz vides kvalitāti. Pēc Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, novada teritorijā ir vairākas potenciāli piesārņotās vietas: atkritumu izgāztuve "Vorza", bijusī naftas bāze Silagals, bijusī naftas bāze Vecumniekos, u.c., bet bijusī sovhoza degvielas uzpildes stacija Murmastienes pagastā ir uzskatāma par vietu, kas nav potenciāli piesārņota. Izvērtējot erozijas bīstamības pakāpi, novadā, nav konstatētas erozijas riska teritorijas, kurās būtu jānosaka speciāli ierobežojumi būvniecībai un citai darbībai. Ārkārtas situācijas pagastā var radīt arī ugunsgrēki ēkās, kurās uzturas daudzi cilvēki (potenciāli bīstamākās vietas publiskie objekti un dzelzceļš, valsts galvenais autoceļš A12, kūdras 123

124 Vispārīgās izmaiņas un pārmantojamība Zonējuma izmaiņas iegulas). Konsolidējot Murmastienes un Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētas teritoriju plānojumus zonējumā visaptverošas un ļoti būtiskas izmaiņas nav veiktas. Izdarītas korekcijas saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos. Teritorijas plānojumā grafiskā daļā: 1) veikta aizsargjoslu precizēšana, 2) veikta teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu konsolidācija apbūves noteikumos pagastos, 3) apdzīvoto vietu robežas nav mainītas Galvenās izmaiņas skar teritoriju izmantošanu gar valsts galveno autoceļu, pilsētas teritoriju un derīgo izrakteņu ieguvi: Gar A12, kur vairāk paredzētas teritorijas komerciālai un rūpnieciskai izmantošanai. ja derīgo izrakteņu iegulas nav izpētītas, atļauts noteiktās teritorijās veikt izpēti un,ja apstiprinās krājumi, atļauta arī ieguve nacionālas nozīmes lauksaimniecības un rajona nozīmes lauksaimniecības zemju teritorijas iezīmētas kā augstvērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes 5) izmaiņas Varakļānu pilsētā: a) galvenokārt izmaiņas skar līdz šim neapbūvētās teritorijas konsultācijās ar īpašniekiem izmantošanas ir precizētas, b)precizēta pašvaldību īpašumu izmantošana, c) precizēts ielu trasējums, d) izmaiņu teritorija skar teritoriju gar valsts galveno autoceļu A12, e)viens no galvenajiem uzdevumiem Varakļānu pilsētā ir esošās apbūves blīvuma paaugstināšana un brīvo teritoriju izmantošana izbūvētās infrastruktūras ūdenssaimniecības komunikāciju tuvumā. f) samazinātas publiskās apbūves teritorijas. 6) noteiktas apmežojamās teritorijās; 7) Murmastienes ciema teritorijā nav iekļauts lauku apbūves teritorijas; 8) Noteiktas jauktas Komerciāla un rūpnieciska rakstura apbūves teritorijas. Apbūves noteikumi Izstrādāti jauni apbūves noteikumi izmantojot pārmantojamības principu attiecībā uz minimālajām zemes gabalu platībām. Plānotas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas apdzīvotajās vietās iekļauj sabiedriskās, komercapbūves un dzīvojamo apbūvi, tā paplašinot iespējas elastīgi izmantot esošo dzīvojamo un apbūvi komercdarbībai. Nav paredzētas lauku apbūves teritorijas, bet ir atļauta viensētu būvniecība. Saimnieciskās darbības attīstībai plānotas arī teritorijās, kurās tā jau kādreiz ir veikta un vide tajās ir degradēta. 124

125 Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, meliorētās zemes, polderus, hidrotehniskās būves un apmežošanas teritorijas (ietverot apmežošanas teritorijas dabas aizsardzības un vides aizsardzības mērķiem) Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas, kā arī teritorijas, kurām nepieciešama īpaša inženiertehniskā sagatavošana. Izvirzīti nosacījumi vides kvalitātes saglabāšanai, īpašu uzmanību pievēršot ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanai. Apbūve gar ceļiem plānota tādā attālumā, lai nebūtu nepieciešams veikt papildus pasākumus trokšņu un piesārņojuma samazināšanai. Teritorijas plānojumā tiek noteiktas un grafiskajā materiālā attēlotas augstvērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Teritorijas plānojumā paredzētas apmežojamās zemes un atļauta LIZ apmežošana likumdošanā noteiktajā kārtībā. Lai samazinātu iespējamās ietekmes uz vidi, plānojums paredz tādas apbūves attīstība, kas ļauj izmantot jau esošo infrastruktūru, vides resursus, samazināt piesārņojumu, kā arī videi draudzīgu, energoefektīvu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram, apbūves noteikumi (TIAN 10. nodaļa) paredz: katras 25 autostāvietas jāatdala ar 2m platu zaļumu joslu, kurā ir blīvu krūmāju vai koku stādījums un vismaz 10% no transportlīdzekļu novietnes kopējās teritorijas paredz zaļajai zonai ar koku vai krūmu stādījumiem. Plānojums paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Novada teritorija teritorijas ir nabadzīga ar virszemes ūdens resursiem, kas piemēroti peldēšanai, tad plānojums atbalsta mākslīgu ūdenstilpju veidošanu tam piemērotās vietās. Šo teritoriju aizsardzība plānota saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, to dabas aizsardzības plāniem. Piemēram, apbūves noteikumi (TIAN apakšnodaļa) paredz: o Jebkurā teritorijā atļauts ierīkot ūdenstilpni (bez līmeņa regulēšanas), ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,1 ha, o Dīķis ne lielāks kā 1 ha, var nebūt uzrādīts plānotās (atļautās) izmantošanas kartē kā virszemes ūdensobjekta teritorija Varakļānu pilsētas un ciemu teritorijās, o Dīķis ne lielāks kā 5 ha, var nebūt uzrādīts plānotās (atļautās) izmantošanas kartē kā virszemes ūdensobjekta teritorija Murmastienes un Varakļānu pagastu teritorijās ārpus ciemiem. Plānotie tūrisma veidi ir videi un vietējai sabiedrībai draudzīgākie, tas ir dabas un ekotūrisms. Teritorijā, atskaitot purvus un pārpurvotas vietas, nav būvniecībai nelabvēlīgu teritoriju. Plānojot būvniecību nogāzēs nepieciešams izvērtēt nepieciešamību veikt inženiertehnisko sagatavošanu. Saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošo informāciju, pagasta teritorijā nav applūstošu teritoriju, taču, saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, plānojot apbūvi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, nepieciešams izvērtēt teritorijas applūstamības iespējamību un nepieciešamības gadījumā pieprasīt LVGMA atzinumu par teritorijas applūstamības iespējamību. Attiecībā uz visu teritoriju ir izvērtēti arī paaugstināta riska objekti un teritorijas, savukārt nosacījumos ietvertas prasības un veicamie pasākumi iespējamo risku samazināšanai vai novēršanai. 125

126 13.4. Teritorijas plānojuma risinājumu pamatprincipi Veicot teritorijas plānojuma ieviešanu, tika rekomendēti sekojoši principi: Mājokļu kvalitātes uzlabošana: Dzīvojamais fonds un sabiedriskās lietošanas zonas tiek atjaunotas, iedzīvotajiem, uzlabojot vadības un organizācijas struktūras. Tā skar gan privātīpašumus, gan arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu (ūdensapgāde, elektrība, apkure, telefonu tīkls utt.). Ekonomisko aktivitāšu kvalitatīva attīstība: Ekonomiskās aktivitātes pēc to prioritātēm tiek koncentrētas/grupētas ražošanas teritorijās. Optimāla sabiedriskā transporta nodrošināšana: Sabiedriskā transporta sistēma tiek organizēta racionāli, nodrošinot satiksmi starp svarīgākajiem pagasta objektiem. Ierobežojumu esošo zemes lietojuma veidu izmaiņām: Līdzsvarota Murmastienes pagasta teritorijas attīstība, tāpēc zemes lietojuma izmaiņas lielos apmēros nav pieļaujamas. Neizmantoto teritoriju elastīga un neliela apjoma transformācija: Zemes lietotāji, īpašnieki ir galvenie teritorijas plānojuma subjekti. Vietējais atbalsts ir svarīgākais, lai sasniegtu plānošanu no apakšas, kur problēmas tiek identificētas un iniciatīvas rodas zemes lietotāju, īpašnieku līmenī. Teritorijas plānošana ir integrēta informācija par teritorijas izmantošanu, prasībām alternatīviem zemes izmantošanas veidiem vai lietotājiem un iespējām šo prasību sasniegšanai, kas ir pieejamas tagad vai būs pieejamas nākotnē. Pieaugot komercobjektu būvniecībai pašvaldībai jādomā par nepieciešamību rezervēt tās funkciju veikšanai, jāizvērtē pašvaldības iespēju parku, apstādījumu teritoriju attīstīšanai, kā arī zemes īpašnieku ierosinājumus par viņiem piederošo zemes gabalu attīstīšanu, labiekārtošanu un apbūvi, izvērtējot to atbilstību reālajām vajadzībām. Produktīvas un rekreatīvās izmantošanas līdzsvarošana dabas pamatnes teritorijās: Ūdenstilpnes un ūdensteces var tikt izmantoti kā nozīmīga teritorija rekreācijas vajadzībām vietējiem iedzīvotājiem. Tāpēc teritorija ir izmantojama iedzīvotāju atpūtai un izklaidei, kā arī daudzfunkcionālai lietošanai. Nosakot pieļaujamo darbību, tai ir jābūt harmonizētai ar vides saglabāšanas prasībām un vietējo iedzīvotāju interesēm. Mājokļu sektora attīstībai kā piemērotākais apbūves veids pagastos tiek ievērtēta viensētu/savrupmāju tipa apbūve. Varakļānu pilsētā arī daudzdzīvokļu apbūve. Plānojumā definēto pagasta centru un pilsētas saglabāšana un attīstība arī turpmākos 12 gadus. Mežu resursu izmantošanā pašvaldība nenosaka papildus nosacījumus esošajiem meža nozares likumdošanā ietvertajiem nosacījumiem. Visplašākās iespējas izmantošanai tiek piedāvātas lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, cik tālu tas nav pretrunā ar augstākstāvošo normatīvo aktu prasībām un nemazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību. 126

127 13.5. Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, pašvaldībai jānodrošina virkne funkciju, t.i. - komunālo pakalpojumu organizēšana (ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana), teritorijas labiekārtošana (ielu, ceļu un laukumu būvniecība un uzturēšana, apgaismošana, parku un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana), sanitārās tīrības nodrošināšana (industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole, kapsētu izveidošana un uzturēšana), iedzīvotāju izglītība (pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs), rūpes par kultūru un tās vērtību saglabāšanu, veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšana, sociālās palīdzības nodrošināšana, palīdzības sniegšana iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā, uzņēmējdarbības sekmēšana u.c. Lai pašvaldība šīs ar likumu noteiktās funkcijas varētu realizēt, nepieciešami zemes gabali atbilstošu objektu būvniecībai un apkalpošanai, kā arī pašvaldības valdījumā esošas teritorijas zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai. pašvaldības īpašumā esošie zemesgrāmatā reģistrētie un pašvaldībai piekrītošie zemes gabali pilnībā nenodrošina šo funkciju realizēšanu. Sk. shēmu Pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamās teritorijas un 14. pielikumu Kopīgo interešu teritorijas Kopīgo interešu teritorijas ir teritorijas novadu pašvaldību pierobežā, kuru attīstība var ietekmēt nekustamā īpašuma izmantošanu Varakļānu novada pašvaldībā. Teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām. Kaimiņu pašvaldības un Varakļānu novada pašvaldība apmainās ar informāciju par novada pierobežas objektiem, kuru aizsargjoslas ievērtējamas kaimiņu pagastu teritorijas plānojumos. Būvprojektu vai detālplānojumus Varakļānu novada pašvaldības teritorijās nepieciešams saskaņo ar attiecīgā kaimiņu novada Būvvaldi, ja tas atrodas: 1) 500 m joslā no Varakļānu novada administratīvās robežas ar kaimiņu pašvaldību; 2) Varakļānu novada robežai piegulošā nekustamā īpašuma zemes vienībā; 3) esošā vai paredzamā objekta ekspluatācija saistīta ar aizsargjoslas izveidošanu, kas ietekmē kaimiņu pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu izmantošanu. Kopīgo interešu teritoriju nosacījumi stājas spēkā, ja būvprojektu un detālplānojumu saskaņošana notiek abpusēji, jeb attiecīgā kaimiņu pašvaldības Būvvalde nosūta skaņot CLVNA Būvvaldē detālplānojumus un būvprojektus īpašumos atbilstoši TIAN 23. nodaļas nosacījumiem jau kaimiņu pašvaldībās. Teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām. Kopīgo interešu teritorijas nosacījumi stājas spēkā, ja kopīgo interešu teritorijas un būvprojektu saskaņošana notiek abpusēji. Kopīgas intereses ar kaimiņu novadiem: sabiedriskā transporta maršrutu pilnveidošanā; tūrisma attīstības plāna un vienotu tūrisma maršrutu izstrāde; 127

128 tūrisma infrastruktūras attīstībā (veloceliņi, informatīvās norādes, stāvvietas, takas un ekotūrisma infrastruktūra); vides aizsardzības jautājumu risināšanā; sateces baseina apsaimniekošanas plāna realizācijā, upes apkārtnes saglabāšanā, aizsardzībā, apsaimniekošanā un ūdens tūrisma maršrutu izstrādē; Kopīgu Eiropas struktūrfondu projektu izstrādē. Lauksaimniecības attīstība; Ainavu vērtību noteikšana, saglabāšana un kopšana; Mežsaimniecības attīstība. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Teiču dabas rezervāta teritorijā; Intereses infrastruktūras attīstības jautājumos: Starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnijas... turpmākā attīstība Iekļaušanās Eiro velo 11 atzaros. Nacionālās nozīmes autoceļa A12 attīstība Varakļānu pilsētas teritorijā. Sabiedriskā transporta tīkla attīstība Vidzemes reģionā, saikne ar galvaspilsētu Rīgu un pārrobežu tālsatiksme. Intereses apdzīvojuma struktūras attīstības jautājumos: Sadarbes plānošana ar tuvākiem nacionālas, reģionālas nozīmes centriem; Madonu, Jēkabpili un Rēzekni daudzveidīgu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Sadarbība ar tuvākiem kaimiņu novadu centriem, vietējās nozīmes centru Barkavas ciema un Viļakas pilsētu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem; Ciemu funkciju noteikšana un pakalpojumu pieejamības plānošana tajos; atbilstoši ieteiktajiem kritērijiem; Lauku apdzīvojuma saglabāšana un attīstība; Harmoniskas atvērtās telpas attīstībai Teritorijas, kurām nepieciešams detālplānojums Detālplānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot un precizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus. Detālplānojuma izstrādāšanas mērķis ir noteikt zemes gabalam detalizētus apbūves noteikumus un atrisināt iespējamo zemes sadalīšanu apbūves gabalos, atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajiem zemes izmantošanas veidam. Teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumus attēlotas kartogrāfiskajā materiālā Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana pa īpašumu vai īpašuma grupu teritoriju plānotās apbūves teritorijas. Par šīm teritorijām katrā konkrētā gadījumā Varakļānu novada dome konsultējoties ar CLVNA Būvvaldi pieņem lēmumu izstrādāt vai neizstrādāt detālplānojumu, un atkarībā no objekta apjoma, ietekmes un ņemot vērā vai īpašums tiek dalīts, normatīvos aktu prasības. Detālplānojumu izstrādā TIAN 15. nodaļā noteiktos gadījumos un kārtībā. 128

129 Turpmāk, detalizējot novada teritorijas plānojumu, pirms zemesgabalu sadalīšanas, apvienošanas vai būvniecības uzsākšanas un pamatojoties uz Vietējās pašvaldības plānošanas noteikumiem : Aizsargjoslas Aizsargjoslu likums ( ) nosaka vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas. Vides un dabas resursu aizsargjoslu uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz attiecīgajiem objektiem. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt komunikācijas un līnijbūvju objektu efektīvu un drošu darbību un attīstības iespējas. Sanitāro aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt sanitārās prasības objektos ar paaugstinātām sanitārām prasībām. Drošības aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Detalizēta informācija par Varakļānu novada teritorijā noteiktajām aizsargjoslām un teritorijas izmantošanas aprobežojumiem apkopota Varakļānu novada teritorijas izmantošana un apbūves noteikumu 18. nodaļā un grafiskajā daļā kartē Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana. 129

130 P I E L I K U M I 1. pielikums. Derīgie izrakteņi Varakļānu novadā pielikums. Varakļānu novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pielikums. Mikroliegumi Varakļānu novadā pielikums. Valsts autoceļi Varakļānu novadā pielikums. Varakļānu novada valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi pielikums. Varakļānu novada ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte pielikums. Varakļānu novada ūdensteces shēma pielikums. Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz Varakļānu novadā pielikums. Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz Varakļānu pilsētā pielikums. Augstsprieguma tīklu shēma Varakļānu novadā pielikums. Potenciāli piesārņotas teritorijas Varakļānu novadā pielikums. Ūdens hidranti Varakļānu pilsētā pielikums. Dabas pieminekļu aizsargājamo koku (dižkoku) saraksts pielikums. Valsts nozīmes ūdensteču regulēto posmu saraksts pielikums. Artēziskie urbumi un to aizsargjoslas pielikums. Pašvaldības pārziņā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns ( ) 40 Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns ( ) 130

131 Nr. SMILTS-GRANTS UN SMILTS ATRADNES VARAKĻĀNU NOVADĀ Administratīvā teritorija Atradnes nosaukums Atradnes statuss 1. Varakļānu pag. Silakrogs Neizmanto 2. Varakļānu pag. Kluši Neizmanto 3. Varakļānu pag. Stirniene Neizmanto 4. Varakļānu pag. Tornis Izmanto 5. Varakļānu pag. Aizkalniešu karjers Neizmanto Derīgā izrakteņa veids Krājumi tūkst. m 3 1.PIELIKUMS Kategorija Izpētes gads smilts 27,33 A ,52 A ,40 P 1973 Izmantošana Ceļu būvei 46,50 A 1969 Ceļu būvei Būvniecībai, ceļu būvei Ceļu būvei 155,80 A 2010 Ceļu būvei 6. Varakļānu pag. Grantāji Neizmanto smilts 213,80 A 2007 Ceļu būvei 7. Varakļānu pag. Stradiņi Neizmanto smilts 1 092,00 A 2005 Ceļu būvei 8. Murmastienes pag. Bārbaļi Neizmanto smilts 241,55 A 2001 Ceļu būvei 9. Murmastienes pag. Pededzes Izmanto smilts 62,50 A 2010 Ceļu būvei Nr. Administratīvā teritorija 1. Varakļānu pag. Nr. Administratīvā teritorija 1. Nr. Varakļānu pag. Administratīvā teritorija DOLOMĪTA ATRADNE VARAKĻĀNU NOVADĀ Atradnes nosaukums smiltsgrants smiltsgrants smilts 0,00 A 1988 smiltsgrants 263,00 A 1988 smilts 0,00 A 2011 smiltsgrants 95,34 A 2011 smiltsgrants Varakļānidolomīts Atradnes statuss Neizmanto Derīgā izrakteņa veids Dolomīts Krājumi (P kategorija) Izpētes gads ,21 tūkst.m MĀLA ATRADNE VARAKĻĀNU NOVADĀ Atradnes nosaukums Atradnes statuss Derīgā izrakteņa veids Varakļāni-māls Neizmanto Māls Krājumi (A kategorija) Izpētes gads 570,60 tūkst.m LIELĀKĀS KŪDRAS ATRADNES VARAKĻĀNU NOVADĀ Atradnes nosaukums Atradnes statuss Izmantošana Šķembām, kaļķu ražošanai, dekoratīvajam akmenim Izmantošana Ķieģeļiem, drenu caurulēm, būvkeramikai Izmantošana 1. Varakļānu pag. Nr Neizmanto Lauksaimniecībā (mēslojums) 2. Varakļānu pag. Leimaņu Neizmanto Lauksaimniecībā (mēslojums) 3. Varakļānu pag. Malmutas, Zamaru, Lauksaimniecībā (mēslojums), pakaiši, Neizmanto Lielstrodu kurināmais 4. Murmastienes Lielsalas, Islienas, Teiču Neizmanto n.d. pag. daļa 5. Murmastienes pag. Nr Neizmanto Lauksaimniecībā (mēslojums) 6. Murmastienes pag. Silagals Neizmanto Lauksaimniecībā (mēslojums), pakaiši 7. Murmastienes Lauksaimniecībā (mēslojums), pakaiši, Nr Neizmanto pag. kurināmais Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 131

132 2. PIELIKUMS VARAKĻĀNU NOVADA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS ĪADT nosaukums (administratīvā teritorija) Teiču dabas rezervāts (Murmastienes pagasts Varakļānu pagasts) DL Barkavas ozolu audze (Murmastienes pagasts) DL Lielais Pelečāres purvs (Varakļānu pagasts) DL Lubāna mitrājs (Varakļānu pagasts) Aizsardzībā kopš 1982.g g. Kopējā ĪADT platība Latvijā ha 62 ha Dabas aizsardzības plāns Ir ( g.) Ir ( g.) Individuālie aizsardzības un izmantošanas nosaukumi Nav Nav 1977.g ha Nav Nav 2009.g. (1999.g.)* ha Nav Ir Normatīvais akts, kas nosaka aizsardzību un izmantošanu Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ( ) Teiču dabas rezervāta likums ( ) MK noteikumi Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ( ) Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ( ) MK noteikumi Nr.212 Noteikumi par dabas liegumiem ( ) MK noteikumi Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ( ) Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ( ) MK noteikumi Nr.212 Noteikumi par dabas liegumiem ( ) MK noteikumi Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ( ) Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ( ) MK noteikumi Nr.212 Noteikumi par dabas liegumiem ( ) MK noteikumi Nr.135 Dabas lieguma Lubāna mitrājs individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ( ) *Varakļānu novada teritorijā atrodas neliela daļa Lubānas un Sūļagala purva, kas ietilpst DL Lubānas mitrājs. DL Lubānas un Sūļagala purvs dibināts 1999.g. Avots: Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 3. PIELIKUMS 132

133 MIKROLIEGUMI VARAKĻĀNU NOVADĀ Nr. Mikroliegu ma kods Sugu grupa, kurai izveidots mikroliegums Pagasts Mežniecība Platība (ha) Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Mežā ligzdojošie putni Varakļānu pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Murmastienes pagasts Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs; Dabas aizsardzības pārvalde Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība Centrālvidzemes virsmežniecība 161,9 27,9 23,8 28,8 23,0 28,1 29,7 20,2 12,9 133

134 4. PIELIKUMS NR.P. K. 1. VALSTS AUTOCEĻI VARAKĻĀNU NOVADA TERITORIJĀ POSMA POSMA CEĻA ADRESE, GARUMS, KATEGORI KM-KM KM JA AUTOCEĻA NR., NOSAUKUMS A12 Jēkabpils Rēzekne Ludza- Krievijas robeža (Terehova) 1. P84 Madona Varakļāni 1. V592 Varakļāni Nagļi Žogoti V761 Rožupe Rudzāti - Varakļāni V869 Tiltagals Mežastrodi - Varakļāni 4. V870 Pievadceļš Stirnienes skolai 5. V893 Tumaševa Inčārnieki - Vecumnieki 43,963 63,941 43,65 49,00 0,44 2,3 33,40 37, ,50 0,00 2,70 Valsts galvenie autoceļi CEĻA KLĀTNES PLATUMS, M CEĻA NODALĪJU MA JOSLAS PLATUMS, M AJ PLATUMS NO CEĻA ASS UZ KATRU PUSI, M 17,978 III 12,0 27,0 100 Valsts reģionālie autoceļi 5,35 IV 10,00 27,0 60 Valsts vietējie autoceļi 1,86 V 8,0 19,0 30 4,40 V 8,0 19, ,50 V 8,0 19,0 30 2,70 V 9,0 19,0 30 0,00 V 9,0 19,

135 5. PIELIKUMS VARAKĻĀNU NOVADA KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI N. p. k. Nosaukums Atrašanās vieta 1. Piemineklis 2. Pasaules karā kritušajiem Murmastiene 2. Piemineklis 1. Liepājas kājnieku pulkam Meža Strodi 3. Piemiņas akmens veltīts visiem-dažādos karos un dažādos likteņos bojā gājušajiem novadniekiem Pie Murmastienes pamatskolas 4. Luterāņu kapu ansamblis...baltais gulbis dodas debesīs Varakļānu pagasts 5. Piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Varakļānu luterāņu kapos 6. Piemineklis Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Otto Bērziņam Varakļānu luterāņu kapos 7. Piemiņas akmens bīskapam Pēterim Strodam Lielstrodos Dzimtās mājas vietā 8. Bīskapa P.Stroda vecāku kapavieta un pārējie Strodu apbedījumi. Strodu kapi 9. Piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Mežastrodos 10. Murmastienes krucifiksa namiņš Murmastienes pagasts 11. Dzejnieces M.Bārbales dzimtā māja Skalbjudambji Skalbjudambji 12. Siksala Teiču dabas rezervāts 13. Sila kapi - teoloģijas doktora Aloiza Broka atdusas vieta ar tēlnieka B. Buļa veidoto pieminekli. Aglonas katoļu ģimnāzijas direktors 14. Bīskapa Boļeslava Sloskāna piemiņas vieta. Svēto rakstu tulkotājs un aktīvs sabiedriskais darbinieks Varakļānu pagasts Stirnienes katoļu baznīca 15. Stirnienes muiža Varakļānu pagasts 16. Piemiņas akmens represētajiem Stirnienes dzelzceļa stacijā 17. Ebreju kapi Fašisma terora upuru brāļu kapi Ebreju kapos (uzskaitē no 40-to g. beigām Varakļāni 18. Brāļu kapi otrā pasaules karā kritušajiem karavīriem Varakļāni 19. Luterāņu kapu kapliča (1938.g). Luterāņu kapu jaunie vārti (1935.g ) Anša Bērziņa projekts Varakļānu kapsēta 20. Kultūras nams Varakļāni 21. Varakļānu pašvaldības ēka Varakļāni 22. Stirnienes katoļu baznīca Varakļānu pagasts 23. Rakstnieka A. Sprūdža kaps (uzskaitē no 1995.gada). Varakļānu pagasts, kapi 24. Profesora A.Mucenieka kaps (uzskaitē no 1987.gada). Varakļānu pagasts, kapi 25. Lāčplēša ordeņa kavaliera Lucijana Stafecka kaps (uzskaitē no 1995.gada) gada revolūcijas dalībnieka A. Plātes kaps (uzskaitē no 40-to g. beigām). 27. Otrā pasaules karā kritušo Padomju armijas karavīru brāļu kapi (uzskaitē no 40-to g. beigām Varakļānu pagasts, kapi Varakļānu pagasts, kapi Varakļānu pagasts, kapi 135

136 6. PIELIKUMS VARAKĻĀNU NOVADA ŪDENSOBJEKTU EKOLOĢISKĀ UN ĶĪMISKĀ KVALITĀTE Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns ( ) 136

137 VARAKĻĀNU NOVADA ŪDENSTEČU SHĒMA 7. PIELIKUMS 137

138 NĀKOŠĀS LAPĀS: 8. PIELIKUMS 138. lapā ZEMES SADALĪJUMS PA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶU GRUPĀM (PĒC NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶA) UN PA ZEMES LIETOŠANAS VEIDIEM (HA) UZ VARAKĻĀNU NOVADĀ 9. PIELIKUMS 139. lapā ZEMES SADALĪJUMS PA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶU GRUPĀM (PĒC NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶA) UN PA ZEMES LIETOŠANAS VEIDIEM (HA) UZ VARAKĻĀNU PILSĒTĀ 138

139 Ko ds Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa Zemes vienību skaits Kopplatīb a ( ) lauksaimn. izmant. zeme aramzeme t. sk. augļu dārzs pļava ganība s mežs Zemes lietošanas veidi krūmāj s purvs ūdens objektu zeme zeme zem ūdeņiem zeme zem zivju dīķiem zeme zem ēkām un pagalmiem zeme zem ceļiem pārējās zemes , 2203, , ,9 150,4 315,0 0,1 206,1 121,3 273,8 01 Lauksaimniecības zeme , ,8 8091,6 68,6 02 Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu ,9 79,7 4,3 0,0 36,9 38,5 3982, 4 50,3 5598, 2 273,9 0,0 3,1 10,1 110,2 03 Ūdens objektu zeme 2 1,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,8 0,0 0,0 0,0 0,5 04 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 8 21,7 10,8 5,4 0,0 1,8 3,6 0,0 0,4 0,0 0,1 0,0 0,9 0,5 9, Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 22 95,1 11,0 0,1 0,0 7,5 3,4 28,0 0,6 0,4 3,2 0,0 10,3 1,7 39,9 Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme ,9 18,8 11,8 2,1 1,2 3,7 0,5 0,1 0,0 0,2 0,0 38,4 0,3 88,6 07 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 41 20,4 2,1 0,6 0,2 0,0 1,3 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 9,5 0,1 8, Komercdarbības objektu apbūves zeme 25 7,5 1,6 0,4 0,0 0,5 0,7 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1,9 0,1 3,9 Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 39 48,4 2,0 0,2 0,0 0,2 1,6 1,4 0,3 0,0 0,1 0,0 7,1 0,5 37,0 10 Ražošanas objektu apbūves zeme 53 68,6 9,1 0,9 0,0 3,8 4,4 0,1 1,0 0,0 0,3 0,0 32,3 0,9 24, Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme ,9 15,8 0,0 0,0 15,8 0,0 6,5 16,1 0,4 1,4 0,0 5,6 299,2 31,9 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 21 7,9 1,7 0,1 0,0 1,5 0,1 0,0 0,1 0,0 0,1 0,0 4,4 0,1 1,5 Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav norādīts 1 10,7 10,7 0,0 10,7 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 Kopā: , ,1 8115,4 81,6 3142, ,7 6222, 5 511,8 5749, 4 595,1 0,1 319,6 434,8 629,9 139

140 Kods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa Zemes vienību skaits Kopplatība ( ) lauksaimn. izmant. zeme aramzeme t. sk. augļu dārzs pļava ganības Zemes lietošanas veidi mežs krūmājs purvs ūdens objektu zeme zeme zem ūdeņiem zeme zem zivju dīķiem zeme zem ēkām un pagalmiem zeme zem ceļiem pārējās zemes Lauksaimniecības zeme ,6 118,0 25,7 1,0 57,0 34,3 0,1 5,6 0,0 4,7 0,0 0,7 0,2 57,3 02 Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu 10 38,9 3,4 0,0 0,0 3,3 0,1 29,5 0,1 0,0 0,3 0,0 0,0 0,2 5,4 03 Ūdens objektu zeme 1 0,4 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,4 0,0 0,0 0,0 0,0 04 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0, Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 14 62,1 7,6 0,1 0,0 7,5 0,0 28,0 0,2 0,4 2,0 0,0 9,9 1,6 12,4 Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme ,3 15,7 10,6 1,7 0,6 2,8 0,3 0,1 0,0 0,2 0,0 30,1 0,2 85,7 07 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 31 14,9 0,4 0,4 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 5,8 0,0 8, Komercdarbības objektu apbūves zeme 19 5,8 0,5 0,0 0,0 0,5 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 1,3 0,1 3,9 Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 15 12,4 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 5,2 0,1 7,1 10 Ražošanas objektu apbūves zeme 16 32,4 2,1 0,7 0,0 1,3 0,1 0,1 1,0 0,0 0,1 0,0 15,5 0,3 13, Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 66 41,7 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,5 0,0 3,1 26,9 11,2 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 9 4,9 0,1 0,0 0,0 0,0 0,1 0,0 0,1 0,0 0,1 0,0 3,9 0,1 0,6 Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav norādīts 0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 Kopā: ,4 147,8 37,5 2,7 70,2 37,4 58,0 7,1 0,4 8,3 0,0 75,5 29,7 205,6 140

141 10. PIELIKUMS AUGSTSPRIEGUMA TĪKLU LĪNIJAS SHĒMA. VARAKĻĀNU NOVADĀ 141

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1 redakcija.doc

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1  redakcija.doc Detālplānojums Mālpils pagasta zemes gabalā Ķešāni (kadastra nr. 8074-001-0094) 1. redakcija Mālpils, 2006 Saturs I PASKAIDROJUMA RAKSTS... 3 Ievads... 3 1.1. Teritorijas pašreizējā izmantošana... 3 1.2.

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

Untitled

Untitled 1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

WP 3 – Baltic section

WP 3 – Baltic section Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

Microsoft Word - pielikums lemumam_Nr.6_ilg_att_str_2030.doc

Microsoft Word - pielikums lemumam_Nr.6_ilg_att_str_2030.doc APSTIPRINĀTA ar Balvu novada Domes 2014.gada 13.februāra lēmumu (sēdes protokols Nr.2, 6. ) Balvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam Balvi, 2013 Satura rādītājs Ievads... 3 Vizītkarte...

Sīkāk

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx DROŠĪBAS PRASĪBAS UN PRETPLŪDU PASĀKUMI ŪDENSMALU LABIEKĀRTOŠANĀ Pārskats veikts Publisko un privāto partnerattiecību biedrības Zied zeme projektā Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

Balvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030

Balvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030 Balvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam 1. redakcija Satura rādītājs Satura rādītājs... 2 Terminu skaidrojums... 3 Ievads... 4 Vizītkarte... 6 Attīstības izaicinājumi... 7 Stratēģiskā

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?

Sīkāk

Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējās situācijas raksturojums Apstiprināts ar Stopiņu novada domes 10.04.2019.sēdes lēmumu, protokols nr. 49.,4.8.p, Par Stopiņu novada attīstības programmas 2019. 2025. gadam apstiprināšanu STOPIŅU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2019.

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

1

1 PASKAIDROJUMA RAKSTS IEVADS Detālplānojuma izstrāde Garkalnes novada, Berģu zemes vienībām Lietus ielā 12, kadastra apzīmējums 8060 011 0244, un Saktas, kadastra apzīmējums 8060 011 0245 uzsākta pamatojoties

Sīkāk

Nr

Nr JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS

Sīkāk

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Lēmums Nr.1 2019.gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par lēmumu izpildi. Pamatojoties uz 2013. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1511 nolikums

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS 1 Detalizēti Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI A. Detālplānojuma teritorijas atļautā izmantošana 1. Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju

Sīkāk

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

1

1 SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ādažu novadā A P S T I P R I N Ā T I ar Ādažu novada domes 2019.gada 25.jūnija sēdes lēmumu (protokols Nr.14 22) 2019.gada 25.jūnijā Nr. 14/2019 Grozījumi Ādažu novada domes saistošajos

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA MEŽAPARKS IZSTRĀDES PAMATOJUMS TERITORIJAS SITUĀCIJAS UN PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS Plānojamās teritorijas novietne Nekustamā īpašuma Mežaparks, Tīnūžu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2016.gads

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2016.gads JŪRMALAS ILSĒTAS TERITORIJAS LĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa askaidrojuma raksts 2016.gads Saturs 1. Funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu saskaņošana ar MK em Nr.240)... 2 2.

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2015.gads

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2015.gads JŪRMALAS ILSĒTAS TERITORIJAS LĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa askaidrojuma raksts 2015.gads Saturs 1. Funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu saskaņošana ar MK em Nr.240)... 2 2.

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt

LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsēt LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMESGABALIEM ZEMGALES PROSPEKTĀ 19A, SPORTA IELĀ 2B UN SPORTA IELĀ 2C, JELGAVĀ Informācija par lokālplānojuma izstrādi Jelgavas pilsētas dome 2019 Saturs Informācija par lokālplānojuma

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: , E-pasts:

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: , E-pasts: VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: +371 64123834, E-pasts: vidzeme@mantojums.lv, www.mantojums.lv 27.02.2014. Nr.14.4-07/78

Sīkāk

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de

Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departaments 13.12.2012. Saturs Situācija Paveiktais

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts: SAISTOŠIE NO

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts:   SAISTOŠIE NO JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI Jūrmalā 2016.gada 16.decembrī Nr. 47 Par Jūrmalas

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz

Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes 2016. gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets izstrādāts, ievērojot likumus Par pašvaldību budžetiem,

Sīkāk

Microsoft Word _Pamatjoma.doc

Microsoft Word _Pamatjoma.doc Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707 SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes

Sīkāk

Priekuļu novada pašvaldība Reģ.Nr Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV

Priekuļu novada pašvaldība Reģ.Nr Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV Priekuļu novada pašvaldība Reģ.Nr. 90000057511 Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV-4126 http://priekuli.lv/, dome@priekulunovads.lv Priekuļu novada teritorijas plānojums 2017.-2029.gadam

Sīkāk

2. RUNDĀLES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA GADAM Rundāle

2. RUNDĀLES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA GADAM Rundāle 2. RUNDĀLES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. GADAM Rundāle 2014 1 S A T U R A R Ā D Ī T Ā J S NOZĪMĪGĀKIE TERMINI... 4 SAĪSINĀJUMI... 5 IEVADVĀRDI... 6 I PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS ANALĪZES

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

RĪGAS DOMES 68. SĒDES DARBA KĀRTĪBA Nr. Nosaukums Dok.Nr. Ziņotājs 1. Grozījumi Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošajos noteikumos

RĪGAS DOMES 68. SĒDES DARBA KĀRTĪBA Nr. Nosaukums Dok.Nr. Ziņotājs 1. Grozījumi Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošajos noteikumos RĪGAS DOMES 68. SĒDES DARBA KĀRTĪBA 16.02.2016. 14.00 Nr. Nosaukums Dok.Nr. Ziņotājs 1. Grozījumi Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošajos noteikumos Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" RD-16-3864-lp/2

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP

lemums_Julas_Mazas_Juglas_DP RĪGAS PILSĒTAS BŪVVALDE Reģistrācijas Nr.LV90002719440, Amatu iela 4, Rīga, LV-1050, tālrunis 67105800, fakss 67012805 e-pasts: buvvalde@riga.lv, www.rpbv.lv Rīgā 18.07.2014. Nr. BV-14-8692-nd Uz Uz 02.12.2013.

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss , Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE

LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss ,   Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE LATVIJAS REPUBLIKA AGLONAS NOVADA DOME Somersetas ielā 34, Aglonā, LV 5304, Tālr../fakss +371 65324573, www.aglona.lv Aglonā, Aglonas novadā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2. APSTIPRINĀTI Aglonas novada domes

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Ādažu novada pašvaldības informatīvā izdevuma Ādažu Vēstis (Nr. 217) pielikums gada 15. jūlijs Saistošie noteikumi pieejami AdazuVe

Ādažu novada pašvaldības informatīvā izdevuma Ādažu Vēstis (Nr. 217) pielikums gada 15. jūlijs Saistošie noteikumi pieejami   AdazuVe Ādažu novada pašvaldības informatīvā izdevuma Ādažu Vēstis (Nr. 217) pielikums 2019. gada 15. jūlijs Saistošie noteikumi pieejami www.adazi.lv AdazuVestis_pielikums_2019_julijs_217.indd 1 11.07.19 11:57

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

LABKLĀJĪGA SABIEDRĪBA Nr. Aktivitātes nosaukums Plānotais darbības rezultāts Izpildes termiņš Atbildīgais Finanšu avots RV1 IEDZĪVOTĀJU SKAITS U1 Sagl

LABKLĀJĪGA SABIEDRĪBA Nr. Aktivitātes nosaukums Plānotais darbības rezultāts Izpildes termiņš Atbildīgais Finanšu avots RV1 IEDZĪVOTĀJU SKAITS U1 Sagl LABKLĀJĪGA SABIEDRĪBA RV1 IEDZĪVOTĀJU SKAITS U1 Saglabāt stabilu iedzīvotāju skaitu, samazinot migrāciju, veidojot pievilcīgu dzīves vidi un nodrošinot darba iespējas novadā Izglītības Veicināt novada

Sīkāk

PB_izdevumi_13_2011

PB_izdevumi_13_2011 Kocēnu novada domes 2011.gada pamatbudžeta izdevumi Kocēnu novada domes Saistošo noteikumu NR.13/2011 "Par Kocēnu novada domes pamatbudžetu 2011.gadam" ( 19.10.2011.sēdes protokols Nr.14,9. ) PIELIKUMS

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

Latvian Rural Advisory and Training Centre   subsidiary  FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation PILSĒTAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīls Jakrins Maģistrālo ielu shēma un trūkstošie posmi Salu tilta kompleksa rekonstrukcija 1.kārta Salu tilta kompleksa

Sīkāk

Remigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā

Remigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā Remigrācijas veicināšanas rezultāti Vidzemes plānošanas reģionā Ziņojums Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē 29.03.2019. Ija Groza, remigrācijas jautājumu koordinatore Mērķis Palīdzēt ārvalstīs

Sīkāk

Polija

Polija Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

RSU SKMK Stratēģija

RSU SKMK Stratēģija RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

[Type here] Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. Iesnieguma datums Lietas Nr

[Type here] Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. Iesnieguma datums Lietas Nr Būvniecības ieceres 2017.gadā. Paskaidrojuma raksti, apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas Nr. p.p. esnieguma datums Lietas Nr. 1. 03.01.2017. 3.5.10/01-PR2017 BS-23664-173 2. 06.01.2017. 3.5.10/02-PR2017

Sīkāk

VĀRKAVAS NOVADA TERITORIJAS 2013 – 2025

VĀRKAVAS NOVADA TERITORIJAS 2013 – 2025 Vārkavas novada teritorijas plānojums 2014. 2025. gadam II daļa Galīgā Redakcija Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2014. Saturs IEVADS 5 1.VĀRKAVAS NOVADA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES

Sīkāk

Lēmumu projekti Kokneses pagasta padomes finansu komitejas sēdei

Lēmumu projekti Kokneses pagasta padomes finansu komitejas sēdei PASKAIDROJUMA RAKSTS PIE KOKNESES NOVADA 2018. GADA BUDŽETA. 1.Domes priekšsēdētāja ziņojums Plānojot izdevumus 2018.gadam galvenā uzmanība tika vērsta, lai pašvaldības teritorijā uzlabotu iedzīvotāju

Sīkāk

IEVADS

IEVADS SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...

Sīkāk

Izziòa

Izziòa IZZIĥA par vadošās iestādes komentāriem par Labklājības ministrijas sagatavoto 1.operacionālās programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība prioritāti Nodarbinātība un sociālā iekĝaušana Pasākums Nodarbinātība

Sīkāk

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3.

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3. PIELIKUMS Krustpils novada domes 2015. gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3., 6.p. ) Mežāres pamatskolas NOLIKUMS Izdots saskaņā

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV Tālrunis/faks

LATVIJAS REPUBLIKA PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV Tālrunis/faks LATVIJAS REPUBLIKA PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr. 909116276 Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV - 4151 Tālrunis/fakss 64134426, e-pasts: pargaujasnovads@pargaujasnovads.lv

Sīkāk

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU

Sīkāk

Microsoft Word - Nr.7_raksanas_darbu_veiksana_ar_grozijumiem

Microsoft Word - Nr.7_raksanas_darbu_veiksana_ar_grozijumiem Reģistrēti RAPLM ar Nr.2-272/06 Saistošie noteikumi Par rakšanas darbu veikšanu Siguldas novadā 2006.gada 1.februārī Siguldā Nr.7 (prot. Nr.3, 4) Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām"

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

Cēsis 2015 CĒSU NOVADA INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA gadam III sējums RĪCĪBAS PLĀNS UN INVESTĪCIJU PLĀNS

Cēsis 2015 CĒSU NOVADA INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA gadam III sējums RĪCĪBAS PLĀNS UN INVESTĪCIJU PLĀNS Cēsis 2015 CĒSU NOVADA INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013.-2019.gadam III sējums RĪCĪBAS PLĀNS UN INVESTĪCIJU PLĀNS SATURS Saturs... 2 Ievads... 3 Rīcības plāns... 6 Investīciju plāns... 35 Pielikumi:

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

Nīcas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija – gadam

Nīcas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija – gadam Nīcas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014. 2030. gadam 1 Saturs Ievads 2.lappusē Novada vizītkarte 3. lappusē Biežāk izmantotie termini 3. lappusē I. Pašreizējās situācijas kopsavilkums no 4.

Sīkāk

Projekts

Projekts VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90000054750 Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838, Latvija tālrunis / fakss 64860840, e-pasts: varaklani@varaklani.lv Swedbank konts Nr. LV25HABA0001402041751,

Sīkāk

APSTIPRINA TA JELGAVAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA Investīciju plāns ar Jelgavas pilse tas domes le mumu Nr.5/5 Aktualize tais

APSTIPRINA TA JELGAVAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA Investīciju plāns ar Jelgavas pilse tas domes le mumu Nr.5/5 Aktualize tais APSTIPRINA TA JELGAVAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014-2020 Investīciju plāns ar Jelgavas pilse tas domes 23.05.2013. le mumu Nr.5/5 Aktualize tais Investīciju pla ns apstiprina ts ar Jelgavas pilse

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009 UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

APSTIPRINU

APSTIPRINU APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 8.janvāra rīkojumu Nr. 10 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0054 Profesija Viesnīcu servisa organizators Kvalifikācijas līmenis

Sīkāk

Title

Title Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo

Sīkāk