Presentazione standard di PowerPoint

Transkripts

1 LATVIJA PASAULĒ UN ES (2015, avoti: FAO un Eurostat) ir 13. lielākā zvejas produkcijas un 24. lielākā akvakultūras produkcijas ražotāja ES. (1.000 tonnas) Pasaule ES-28 % pasaule % ES-28 Nozveja , 1,6% Akvakultūra ,00 0, Kopā ,04% 1,3% ZVEJAS FLOTE (flote , avots: ES zvejas flotes reģistrs; nodarbinātība , avots: JRC) Zvejas kuģi (2017) Ietilpība (2017) Jauda (2017) Numurs: 675 GT: KW: Kopējais PSE: m m m >40 m Darbavietas (PSE): 38% Darbavietas (PSE): 9% Darbavietas (PSE): 53% Darbavietas (PSE): 0% s zvejas flote unzvejas rīku sastāvs: m 1,9% m 6,2% >40 m 1,6% Citi 9% 0-11 m 90,2% Žaunu tīkli un iepinējtīkli 9

2 VĒRTĪBA (miljons eiro) APJOMS (1000 tonnas) IZKRAUŠANA KRASTĀ Izkraušana krastā ir jebkura daudzuma zvejas produktu, ieskaitot ūdensaugu, pirmreizējā izkraušana no zvejas kuģa klāja attiecīgās valsts krastā, neatkarīgi no tā, kurā valstī lomu izkraujošais kuģis ir reģistrēts. Krastā izkraušana tiek uzskaitīta pēc neto svara. Latvijā 100% no izkrautajiem apjomiem tiek izkrauti svaigā veidā un ir 100% paredzēti patēriņam cilvēku pārtikā. 94% no zvejas produktiem izkrauj s zvejas kuģi. Latvijā uzskaitē ir 12 zvejas ostas (avots: ES Master Data Register). 20,3 13,6 12,8 16,7 18,8 21,7 20,0 19,8 15,7 85,8 71,5 67,1 59,3 59,8 65,4 61,6 66,0 60, Galvenās tirdznieciski nozīmīgās krastā izkrautās sugas un % no kopējā (2016, miljoni eiro un 1000 tonnas) BRĒTLIŅA SIĻĶE MENCA BALTIJAS PLEKSTE CITAS SALDŪDENS ZIVIS SALAKA 6,8 6,4 1,3 0,5 0,3 0,2 43% 4 9% 3% 2% CITAS 0,2 0,3 (avots: Eurostat) 46% 45% 3% 3% SIĻĶE BRĒTLIŅA BALTIJAS PLEKSTE MENCA CITAS SALDŪDENS ZIVIS SALAKA CITAS

3 VĒRTĪBA (miljons eiro) APJOMS (1000 tonnas) AKVAKULTŪRA Akvakultūra attiecas uz ūdens (saldūdens un sāļūdens) organismu, kā zivis, gliemji, vēžveidīgie un ūdensaugi, audzēšanu. Paziņojamie akvakultūras dati ir dzīvsvara ekvivalents un vērtība. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, vissvarīgākās akvakultūras ražošanas metodes ir: - 76% audzēšana dīķos, pilnībā saldūdenī; - 14% audzēšana recirkulācijas sistēmās; - 10% audzēšana baseinos, pilnībā saldūdenī. 2,8 2,4 1,6 1,5 1,1 1,2 1,4 1,6 1,8 0,7 0,6 0,5 0,5 0,5 0,6 0,6 0,7 0, Galvenās audzētās tirdznieciski nozīmīgās sugas un % no kopējā (2015, miljoni eiro and tonnas) KARPA 1,1 47% 0,6 65% KARPA FORELE 0,6 24% 0,1 16% FORELE CITAS SALDŪDENS ZIVIS CITAS 0,5 2 0,2 8% 0,1 0,1 12% 7% CITAS SALDŪDENS ZIVIS CITAS (avots: Eurostat)

4 RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS (2018, avots: DG MARE, saite) Oficiāli tiek atzītas 3 ražotāju organizācijas (RO). Realizējot savu biedru aktivitāšu kolektīvu vadību, to uzdevums ir dot ieguldījumu KZPun KTO mērķu sasniegšanā. Visas 3 RO darbojas zvejas nozarē. Pirmā pārdošana nozīmē, ka zivis tiek pārdotas vai reģistrētas izsoles centrā vai tiek pārdotas reģistrētam pircējam vai ražotāju organizācijām (RO). Pirmā pārdošana var atšķirties no izkraušanas krastā, jo pirmā neattiecas uz zivīm, kuras krastā izkrauj pārstrādes uzņēmumiem piederošie zvejas kuģi vai kuras tiek tieši pārdotas pārstrādes uzņēmumiem. Latvijā izsoles nenotiek. Ventspils EUR 4,4 miljoni PIRMĀ PĀRDOŠANA (2017, avots: EUMOFA) Roja EUR 1,9 miljoni gadā top-3 pirmās pārdošanas vietas atradās pie Baltijas jūras un Rīgas jūras līča. Liepāja EUR 3,9 miljoni Top-3 pirmās pārdošanas vietās tika realizēti 88% no produkcijas apjoma un 89% no vērtības. Top-3 pārdošanas vietas Apjoms (tonnas) Vērtība (miljoni EUR) Top-3 galvenās tirdznieciski nozīmīgās sugas (pēc vērtības) Ventspils ,4 Brētliņas, siļķes, Baltijas plekstes Liepāja ,9 Brētliņas, mencas, siļķes Roja ,9 Siļķes, brētliņas, salakas

5 PĀRSTRĀDE gadā zivju pārstrādes nozarē bija nodarbinātas 4170 personas. Latvijā zivju pārstrādes nozarē tika uzskaitīta pievienotā vērtība 45 miljoni EUR apjomā, kas ir 13% no pārtikas pārstrādes nozarē kopumā sasniegtās pievienotās vērtības gadā galvenie tirdzniecībā realizētie produkti bija brētliņu izstrādājumi vai konservi, kam sekoja zivju milti, siļķu izstrādājumi vai konservi, kā arī veselas saldētas sāļūdens zivis (avots: Eurostat-PRODCOM). 112 firmas Ieņēmumi no tirdzniecības: EUR 0,169 miljardi (2015, avots Eurostat - SBS)

6 VĒRTĪBA (miljons eiro) APJOMS (1000 tonnas) VĒRTĪBA (miljons eiro) APJOMS (1000 tonnas) TIRDZNIECĪBA (avots: Eurostat) Imports GALVENĀS IMPORTĒTĀS TIRDZNIECISKI NOZĪMĪGĀS SUGAS UN % NO KOPĒJĀ EKSPORTA (2017, miljoni eiro) LASIS MENCA SIĻĶE SKUMBRIJA 55,8 14,1 12,7 12,2 36, 9, 8,2% 7,9% CITAS JŪRAS ZIVIS 10,4 6,7% CITI PRODUKTI CITI 5,4 44,1 3,5% 28,5% Eksports GALVENĀS EKSPORTĒTĀS TIRDZNIECISKI NOZĪMĪGĀS SUGAS UN % NO KOPĒJĀ EKSPORTA (2017, miljoni eiro) LASIS DAŽĀDI MAZĀS PELĀĢISKĀS ZIVIS SKUMBRIJA 53,1 23, , 9, 8,2% MENCA 18,9 7,9% SIĻĶE BRĒTLIŅA 13,6 10,3 6,7% 3,5% CITAS 56,7 28,5% Galvenās izcelsmes valstis (pēc vērtības, 2017) Galvenās mērķa VALSTIS Pēc vērtības, 2017) Zviedrija 17% Lietuva 18% Lietuva 14% Dānija 15% Dānija 13% Norvēģija 10% Igaunija 12% Polija 1

7 REALIZĀCIJA Zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēde Latvijā (avots: Eurofish) RAŽOŠANA Nozveja + Akvakultūra IMPORTS Vairumtirdzniecība Pārstrāde Mazumtirdzn iecība Zivju veikali Atklātie tirgi Pārdošana internetā Tiešā pārdošana HORECA nozare EKSPORTS Patērētāju iecienītie tirdzniecības kanāli (avots: EUROBAROMETER) Zivju audzētava, zvejnieks Pārtikas veikals, super/hiper mārkets Zivju veikals vai specializētais veikals Tirgus ES

8 PIEGĀDES BILANCE (2015, avots: EUMOFA) Imports tonnas Eksports Ražošana (Nozveja+ Akvakultūra) tonnas Piegāde tonnas Acīmredzamais patēriņš

9 8 58% 48% 4% 68% 5 56% 15% 100% 123% 78% 68% 28% 32% 60% 60% PATĒRIŅS gadā zvejas un akvakultūras produktu acīmredzamais patēriņš sasniedza 26,3 kg uz vienu iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk (-) kā iepriekšējā gadā. Vispopulārākās patērētās sugas bija siļķes, brētliņas, mencas, laši aun plekstes. No sociāli-demogrāfiskā redzes viedokļa regulārie zivju patērētāji galvenokārt pieder gadus veco un gadus veco iedzīvotāju grupai. Jauni cilvēki Latvijā ir mazāk nosakņoti lietot uzturā zivis. Visā ES šajā vecuma grupā ir vismazāk regulāro zivju patērētāju (avots: EU consumer habits regarding fishery and aquaculture products ). Latvieši it īpaši ir iecienījuši svaigus un kūpinātus produktus, kamēr nefasētas zivis (66%) Latvijā tiek patērētas nedaudz mazāk kā vidēji ES (68%). Faktori, kas veicina pirkumu (avots: EUROBAROMETER) PERSONISKIE PERSONAL FAKTORI FACTORS 26,3 kg uz 1 iedz. (avots: EUMOFA) Fish Zivis as kā source of labsajūtas wellness and un veselības avots health Hedonisms Ērtums un Hedonism Convenience and pagatavošanas ease of vieglums preparation ĀRĒJIE EXTERNAL FAKTORI FACTORS Propensity Tieksme izmēģināt to try jaunus new products produktus Latvia ES EU Augstas High prices cenas Mazumtirdzniecības Retail diversifikācija diversification Frequency Veicināšanas of pasākumu promotional biežums events Produkta Product's sustainability ilgtspējība Produkta izskats (svaigums, noformējums utt.) Produkta izmaksas Produkta izcelsme Zīmola vai kvalitātes marķējums (AĢIN, ACVN) Cik viegli un ātri var pagatavot Vide, sociālā un ētiskā ietekme Cits (Spontāns) Nekāds (Spontāns) ES Nezinu 4% 2% 2% 2% 0% 33% 1 24% 16% 2 15% 42% 58% 55% 73% 7

10 LATVIJAS VIETA EUMOFA IZKRAUŠANA KRASTĀ Datus par apjomiem un vērtībām EUMOFA saņem no Eurostat Fishery. Tie ir dati par visām sugām, kuras Latvijā krastā izkrauj jebkādās valstīs reģistrēti zvejas kuģi. Dati ir sakārtoti pa gadiem un apkopoti vienkāršās un izsmeļošās tabulās. PIRMĀ PĀRDOŠANA Dati par apjomiem un vērtībām par katru nedēļu un katru mēnesi tiek saņemti no Zemkopības ministrijas (Zivsaimniecības departamenta). Šie dati ietver visus pārdošanas gadījumus krastā izkraušanas vietās. Iknedēļas dati tiek savākti un izplatīti attiecībā uz 5 sugām un 3 pārdošanas vietām. Lai aplūkotu attiecīgo sugu un pārdošanas vietu sarakstu, uzklikšķiniet šeit. Ikmēneša dati tiek savākti un izplatīti attiecībā uz visām sugām, kuras pārdod datu pārraidē iesaistītajās pārdošanas vietās. Uzklikšķiniet šeit, lai aplūkotu pārdošanas vietu sarakstu. Abi datu tipi ir pieejami vienkāršu un izsmeļošu tabulu veidā. TRADE Dati par apjomiem un vērtībām tiek saņemti no Eurostat COMEXT. Dati attiecas uz tirdzniecību ar visiem zvejas un akvakultūras produktiem, kurus uzskaita valsts muitas iestādes, un tie ir pieejami pa mēnešiem un pa gadiem. Dati ir pieejami vienkāršās un izsmeļošās tabulās. AKVAKULTŪRA Datus par apjomiem un vērtībām EUMOFA saņem no Eurostat Fishery. Dati ir sakārtoti pa gadiem un apkopoti vienkāršās un izsmeļošās tabulās. VAIRUMTIRDZNIECĪBA Par šo piegādes ķēdes posmu nav pieejami nekādi dati PROCESSING Dati par apjomiem un vērtībām tiek saņemti no Eurostat PRODCOM. Dati attiecas uz 12 pārstrādes produktiem, par kuriem tiek veikta uzskaite PRODCOM nomenklatūrā. Dati ir sakārtoti pa gadiem un pieejami vienkāršās tabulās. PATĒRIŅŠ Par šo piegādes ķēdes posmu nav pieejami nekādi dati