Microsoft Word - vestnesis_4-1

Transkripts

1 IAI V E STN ESI S Jauns gads, jauns Vēstneša izdevums Nr.4 ŠAJĀ NUMURĀ: Valdes priekšsēdētāja uzruna Valde informē - Globālais institūts izdod vairākas jaunas Prakses vadlīnijas Intervija ar Ilviju Grūbu, CIA IA Padomes priekšsēdētāju Noderīgi: Eiropas Komisijas kopsavilkums par iekšējās kontroles sistēmu 27 ES dalībvalstīs IAI un Finanšu ministrijas īstenotais kopprojekts Risku modelis valsts pārvaldei IAI pasākumu kalendārs Prieks skatīties, ka izdodam jau 4. IAI Vēstneša numuru gadā pirmo, bet noteikti ne pēdējo. Šo numuru Jūs lasīties vai nu Ikgadējā biedru pilnsapulcē 22.martā vai pēc tās. Šis gads sola daudz jaunumu iekšējo auditoru dzīvē: gan jaunas Institūta valdes vēlēšanas, gan izmaiņas Iekšējā audita likumā un citos normatīvajos aktos. Jaunas pieejas auditu veikšanā, izmaiņas Standartos un arī noteikti daudzu auditoru personīgajā dzīvē. Kā vienu no izmaiņām ar plašāku ietekmi jāmin arī plānotās Globālas iniciatīvas Iekšējo auditoru institūtu novērtēšanā. Pagaidām tās vēl netiek plaši komunicētas, bet dokumenta projekts slepenībā no biedriem jau ir neformāli apspriests un nokomentēts. Mēģināsim sasaistīt šīs izmaiņas ar mūsu esošo biedru Motivācijas sistēmu un sniegt Jums papildus dzinulis palīdzēt Institūtam kā organizācijai un katram tās biedram kā indivīdam augt un iet uz priekšu, kā arī nodrošināt darba kvalitāti. Lai gan jau ir marta mēnesis, bet tā nu ir sanācis, ka atskatāmies uz padarīto un plānojam jaunos darbus no pilnsapulces līdz pilnsapulcei, jo ik pēc 2 gadiem mainās institūta vadība un atbildīgie par aktivitāšu norisi un organizēšanu. Jauno prioritāšu un darba plāna apstiprināšana notiks drīz pēc pilnsapulces. Gribētos cerēt, ka tās sakritīs ar biedru izpratni par svarīgāko, kas jāpaveic ar ierobežotajiem resursiem. Novēlu jaunajai IAI valdei un visiem biedriem spēt nodrošināt, ka Latvijas institūts ir spēcīgākais, saliedētākais un aktīvākais visā Baltijā, Skandināvijā un pat Eiropā. Sandijs Miķelsons IAI valdes priekšsēdētājs 1

2 Valde informē Globālais institūts izdod vairākas jaunas Prakses vadlīnijas Iespējams, ka Jūs jau esat pamanījuši, izlasījuši vai jau darbā pielietojuši Globālā institūta izdotās prakses vadlīnijas. Ja nē, tad šī ir iespēja uzzināt, kas jauns kopš 2011.gada decembra ir pieejams IAI biedriem: Iekšējā audita paļaušanās uz citiem pārliecību sniedzējiem Šī prakse ceļvedis sniedz padomus Audita vadītājam un informē par pieeju, ko izmantot iekšējā audita vadīšanā, lai paļautos uz citu iekšējo vai ārējo pārliecības sniedzēju vai funkciju. Galvenie principi, pēc kuriem būtu jāvadās: Mērķis. Neatkarība un objektivitāte. Kompetence. Prakses elementi. Ziņošana un ieteikumi uzlabojumiem. Kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programma Šis dokuments sniedz vadlīnijas par Kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmas (KNUP) pamatelementiem. Gan tiem elementiem, kas nepieciešami atbilstības nodrošināšanai Standartiem, kā arī elementi, kas veido labāku praksi. KNUP vienmēr nepieciešams pielāgot katras iekšējā audita struktūrvienības īpašajām vajadzībām un darbībām, tādēļ tās var atšķirties un atšķiras. Tomēr šis dokuments sniedz vispārīgu pamatu izstrādājot KNUP, ko var piemērot neatkarīgi no iekšējā audita lieluma vai rakstura. Koordinējot Riska vadību un pārliecības funckcijas Standarti nosaka, ka Iekšējā audita vadītājam jāapmainās ar informāciju un jākoordinē savas darbības ar citiem iekšējiem un ārējiem pārliecības un konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu pienācīgu kontroles apjomu un mazinātu pasākumu dublēšanos. Šī atbildība prasa līdzdalību organizācijas pārliecības sniedzēju kopumā. Šī sistēma var sastāvēt no iekšējā audita, ārējo revidentu, pārvaldības, riska valdības, vai citām uzņēmējdarbības kontroles funkcijām. Iesaiste palīdz nodrošināt, ka Audita vadītājs ir informēts par organizācijas riskiem un kontrolēm, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus un uzdevumus. Veiksmi darbā vēlot, Jūsu IAI valde. 2

3 Intervija Intervija ar Ilviju Grūbu, CIA, Iekšējā audita padomes priekšsēdētāju Intervē: Sandijs Miķelsons Ilvija, kāda saistība ir Iekšējo auditoru institūtam un Iekšējā audita padomi? Iekšējo auditoru institūts uz katru sasaukumu izvirza divus IAI biedrus, kuri uz ievēlēšanas laiku pārstāv Institūtu Padomes darbībā. Vienu pārstāvi izvirza Komercbanku asociācija, vienu Latvijas Banka un vēl vienu Valsts kontrole. Līdz ar to esošajā sasaukumā darbojas četri institūta biedri. Kas ir Iekšējā audita padomes pienesums, ar ko varētu lepoties? Manuprāt Iekšējā audita padomes līdz ar esošo sasaukumu ir kļuvusi prasīgāka gan pret sevi, gan pret vērtējamajiem. Jāatgādina, ka IAP katru gadu sniedz vērtējumu par valsts sektora Iekšējo audita struktūrvienību darbu. Tas vienlaicīgi ir gan ļoti atbildīgs, gan diezgan izaicinošs pienākums, jo balstoties uz gada pārskatu un saistīto dokumentāciju, kā arī mutiski sniegto prezentāciju mums ir jāsniedz viedoklis, vai struktūrvienības ir darbojušās apmierinoši, un kas būtu jāuzlabo. Protams, ja šo darbu grib veikt kvalitātīti, tad ar šo informāciju nav pietiekami pārliecības sniegšanai un tāpēc 2011.gadā Padomes locekļi izlēma piedalīties salīdzinošajās pārbaudēs, kas ir Iekšējā audita ārējais kvalitātes novērtējums. Vienīgā atšķirība, ka vērtējamie kritēriji ir nevis Iekšējā audita profesionālās prakses standarti (IAPPS), bet gan LR tiesību aktu regulējums. Tieši šī līdzdalība salīdzinošajās pārbaudēs Padomes locekļiem ir ļāvusi objektīvāk novērtēt iekšējā audita attīstību valsts pārvaldes sektorā. Kāpēc kā kritērijs netiek izmantoti IAPPS? Jo IAPPS nav atzīti valsts līmenī. Pat FKTK savos Iekšējās kontroles sistēmas noteikumos nav iestrādājusi kā obligātu prasību veikt Iekšējo auditu atbilstoši IAPPS. Līdz ar to pastāv iekšējā audita struktūrvienības ar vienu auditoru, bez kvalitātes nodrošināšanas prasībām. Atgriežoties pie valsts sektora, kas ir galvenās lietas, kas noteikti būtu jāpaveic? Iekšējo auditoru kvalifikācijas prasību celšana gan pieņemot darbā, gan uzturot kvalifikāciju veicot iekšējā auditora pienākumus. Vai tiešām ir pietiekami iegūt humanitāra virziena izglītību un kvalificēties iekšējā audita vadītāja amatam ministrijas līmenī? Par tālākizglītību: esmu piedāvājusi Iekšējā audita politikas veidotājiem domāt par Globālā Iekšējā audita institūta webināriem. Manuprāt, ļoti labs un salīdzinoši lēts risinājums. Kāpēc labs? Jo tā ir iespēja iegūt pasaules līmeņa zināšanas iekšējā audita jomā. Pēc kopīgi noklausītas lekcijas varētu turpināt diskusijas un pārrunas. Atsevišķās iestādes noteikti būtu jāuzlabo komunikācija starp iestādes vadītāju un iekšējā audita struktūrvienības vadītāju. Saredzu šeit neizmantotas iespējas. 3

4 Ko vērtē kā sasniegumu valsts sektora iekšējā audita struktūrvienībās? Ja runā par Iekšējā audita politikas veidošanu, tad manuprāt sertifikācijas procesa izmaiņas ir liels sasniegums, jo šobrīd jautājumi ir pielīdzināti CGAP un CIA jautājumiem. Iegūstot valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikāciju cilvēki tiks iedrošināti iegūt arī starptautiski atzītus sertifikātus (CIA, CGAP, utml). Otrs sasniegums noteikti ir tā dēvētie vertikālie un horizontālie auditi. Vertikālais audits nozīmē sākt ar izvēlēto audita jomu ministrijā, kur tiek noteikti politikas mērķi un turpināt auditu padotības iestādēs tieši izvēlētajā procesā. Šādi tiek sniegta iespēja novērtēt, vai politika tiek īstenota efektīvi, adekvāti padotības iestādēs. Otrs auditu veids nozīmē konkrētās audita jomas pārbaudi līdzvērtīgās iestādes no procesa sākuma līdz beigām. Gribētos, lai iekšējā auditora profesija ir cienījama un respektējama amata vienība jebkurā sektorā. Uzziņai: Iekšējā audita padome Iekšējā audita padome ir konsultatīva institūcija, kura veicina iekšējā audita kvalitātes paaugstināšanu, kā arī iekšējā audita politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs. Iekšējā audita padomes galvenie uzdevumi: izvērtēt iekšējā audita struktūrvienību gada pārskatus un sniegt atzinumu; izvērtēt iekšējā audita struktūrvienības iesniegto informāciju par iekšējā audita neatkarības vai objektivitātes ietekmēšanas gadījumiem un izteikt viedokli valsts sekretāram vai iestādes vadītājam un attiecīgi nākamajai augstākajai amatpersonai; izvērtēt Finanšu ministrijas veikto iekšējā audita struktūrvienību salīdzinošo pārbaužu rezultātus; Vēlu visiem izdošanos! izteikt Finanšu ministrijai viedokli par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm kārtējam gadam; izvērtēt institūciju iesniegtos priekšlikumus iekšējā audita darba pilnveidošanai vai uzlabošanai un sniegt ieteikumus finanšu ministram. Sīkāka informācija: 4

5 Noderīgi: Eiropas Komisijas kopsavilkums par iekšējās kontroles sistēmu 27 ES dalībvalstīs Vija Gurkovska, IAI valdes locekle, Eiropas Komisija ir sagatavojusi kopsavilkumu par iekšējās kontroles sistēmu 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Compendium of the Public Internal Control Systems in the EU Member States 2012). Kopsavilkuma galvenās sadaļas: Iekšējās kontroles vide. Dalībvalstis tika aptaujātas par vadības atbildību un pienākumiem, budžeta plānošanu, izpildi un grāmatvedības uzskaiti. Galvenie secinājumi dalībvalstīs ir izveidotas atšķirīgas valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmas, jo tām ir jāatbilst visu konstitucionālo tiesību subjektu valdības, parlamenta un augstākās audita iestādes pārvaldes struktūrām, kā arī starp šīm pusēm valdošajām atbildības saiknēm. Nozīmīgs faktors ir arī valdības iekšienē izveidotajai atbildības struktūrai. Var nošķirt juridisko atbildību par atbilstību likumiem un noteikumiem, kā arī vadības atbildību par mērķu sasniegšanā izmantoto publisko resursu izmantošanu. Vērā ir jāņem arī budžeta un grāmatvedības struktūra. Izvērtējot visu dalībvalstu administratīvās sistēmas tika identificēti 3 dažādi vadības atbildības modeļi: Eiropas tradicionālais administrācijas modelis balstās uz likumdošanu un regulējumiem, darba izpildes standartiem. Trūkums vadītājiem ir ierobežota rīcības brīvība mērķu sasniegšanai un tie vairāk koncentrējas uz atbilstību normatīvajiem aktiem. Sabiedrisko vērtību radīšana izaicinājums nākotnei. Šī modeļa pamatā ir skaidri noteiktas lomas un funkcijas, kas ļauj iestāžu vadītājiem brīvu rīcību to sasniegšanā attiecībā uz darba izpildi. Vadītāju darbs tiek novērtēts attiecībā uz to ieguldījumu sabiedrības labuma (to definē politikas veidošanas procesā) sasniegšanā. Stratēģiskās vadības pieeja. Šī modeļa pamatideja visas valsts pārvaldes iestādes ir atšķirīgas, tāpēc tām katrai ir nepieciešams savs risinājums. Nosakot robežas kādās iestāde pati var formulēt stratēģiju un sasniedzamos uzdevumus. Šāda pieeja neuzspiež mērķus no augšas un visi iestādes darbinieki ir ieinteresēti tā sasniegšanā. Iekšējās kontroles koncepts. Šajā sadaļā ir sniegta informācija par iekšējās kontroles atšķirīgajām definīcijām, iekšējās kontroles sistēmas tiesisko pamatu, riska vadību, pienākumiem un ziņošanas kārtību par iekšējo kontroli. Galvenie secinājumi iekšējā kontrole visās valstīs netiek izprasta vienādi. Dažās valstīs ir īpašas iekšējās kontroles institūcijas, kas ir neatkarīgas no kontrolējamajām iestādēm. Citās valstīs atbildība par iekšējo kontroli tiek deleģēta attiecīgajai administratīvajai vienībai. Dažās valstīs šī decentralizētā iekšējās kontroles sistēma ir integrēta pārvaldes daļa. Nepieciešamību izveidot iekšējo kontroli, ziņošanas procesu un riska vadības pielietošanas kārtību var skaidri noteikt likumos un noteikumos, kā arī par tās pamatu var izmantot esošo juridisko bāzi. Decentralizētā sistēmā augstākā līmeņa vadītājiem ir jāziņo par iekšējās kontroles sistēmu darbību. Arvien palielinās to valstu skaits, kurās augstākā līmeņa vadītājiem ir jāievieš sistēmas, kas vada vai mazina riskus, kas apdraud noteikto mērķu sasniegšanu.

6 Iekšējais audits. Šajā sadaļā katra dalībvalsts ir sniegusi informāciju par iekšējā audita esamību un tā tiesisko pamatu valsts pārvaldē, iekšējā audita segumu, iekšējā audita sadarbību ar ārējo auditu, audita komiteju un audita padomes izveidi, valsts pārvaldes iekšējā audita kompetenci un sertifikāciju. Gandrīz visās dalībvalstīs valsts pārvaldē darbojas iekšējā audita funkcija, taču tas nebūt nenozīmē, ka ir aptvertas visas valsts pārvaldes jomas, piemēram pašvaldības. Lai panāktu vienotu iekšējā audita koordināciju un saskaņotību, dalībvalstīs ir ieviestas formālas un neformālas metodes. Tradicionālie atbilstības un finanšu auditi aizvien vairāk tiek papildināti ar konsultācijām un efektivitātes auditiem (performance audits), pieprasot profesionālu un labi apmācītu iekšējā audita personālu. Atsevišķās dalībvalstīs valsts pārvaldē ir izveidotas audita padomes un/vai audita komitejas. Iekšējās kontroles un audita koordinēšana un saskaņošana valsts sektorā kopumā vai konkrēti valdības sektorā tiek panākta dažādos veidos. Lielākajā daļā valstu šim nolūkam ir izveidotas īpašas koordinējošās struktūrvienības. Apmēram pusē valstu ir izveidots finanšu pēcpārbaudes dienests. Inspekciju struktūra un ziņošanas prasības ievērojami atšķiras. Kopsavilkums par katru no 27 dalībvalstīm, tai skaitā arī par Latviju elektroniski ir pieejams interneta vietnē: 6

7 IAI un Finanšu ministrijas īstenotais kopprojekts Risku modelis valsts pārvaldei (Linda Sīle) Riska vadība ir kļuvusi par neatņemamu vadītāju ikdienas darba sastāvdaļu un termins risks tiek lietots aizvien biežāk un biežāk, lai ikdienas profesionālajā darbībā aizvien gudrāk un efektīvāk novērstu jebkādus šķēršļus ceļā uz nospraustajiem mērķiem. Lai palīdzētu Latvijas valsts pārvaldes iestādēs strādājošiem iekšējiem auditoriem iedzīvināt strukturētu riska vadību savās iestādēs un palīdzētu pašiem iekšējiem auditoriem veikt saturīgākus un trāpīgākus auditus, Iekšējo auditoru institūts sadarbībā ar Finanšu ministriju 2011.gada nogalē veica kopīgu projektu valsts pārvaldes iestāžu darbībā pastāvošo risku apzināšanai. Šī projekta īstenošanā piedalījās 32 iekšējie auditori un risku analītiķi no 27 dažādām valsts pārvaldes iestādēm, kuri sniedza savu redzējumu par būtiskajiem riskiem un to izpausmes formām. Projekta rezultātā tapa kopīgs saraksts ar valsts pārvaldes iestāžu ikdienas darbību ietekmējošiem riskiem, kuri analīzes nolūkos tika grupēti 4 riska jomas un 19 riska kategorijās (skat. attēlu). Ņemot vērā pastāvīgi mainīgo ārējo un iekšējo vidi, kādā valsts pārvaldes iestādēm ikdienā ir jādarbojas, projekta ietvaros apkopotā informācija par riskiem bija tikai kā noteikta brīža situācijas atspoguļojums. Katrā iestādē šāds risku modelis jeb saraksts būtu jāpielāgo un jāpapildina savas iestādes darbības specifikai, jo īpaši attiecībā uz iestādes pārstāvēto nozari. Projekta dalībniekiem bija iespēja arī sekot līdzi šī risku saraksta tapšanas procesam un pieejai no sākotnējās intervijas līdz apkopojumam, kas var kalpot par piemēru iekšējiem auditoriem ikgadējai riska novērtēšanai sadarbībā ar iestādes vadību. Projekta rezultāti ir apkopoti informatīvā materiālā - vadlīnijas Risku modelis valsts pārvaldei, kas pieejams IAI mājas lapā ( sadaļā Jaunumi. Pateicība no IAI valdes Lindai Sīlei par ieguldījumu valsts sektora iekšējā audita attīstībā! 7

8 IAI pasākumu kalendārs 2011/2012 Novembris 2.-4.novembrī notika CIA III daļas sagatavošanās apmācības angļu valodā, ko rīko auditorkompānija PWC sadarbībā ar Baltijas valstu Iekšējo auditoru institūtiem; 8.novembrī notika ikmēneša diskusija par tēmu Organizācijas stratēģijas un darba plānošanas auditēšana ; 9. un 10.novembrī Tallinā, Igaunijā norisinājās divu dienu seminārs Consulting Engagements ; 24. un 25.novembrī notika CIA IV daļas sagatavošanās apmācības angļu valodā, ko rīko auditorkompānija PWC sadarbībā ar Baltijas valstu Iekšējo auditoru institūtiem. Decembris 1.decembrī Globālais IIA piedāvāja iespēju iegādāties CIA eksāmenu sagatavošanās komplektus ar ievērojamām atlaidēm. Šo iespēju izmantoja 12 biedri; decembrī notika CIA II daļas sagatavošanās apmācības krievu valodā, ko rīko auditorkompānija PWC sadarbībā ar Baltijas valstu Iekšējo auditoru institūtiem; 13.decembrī notika ikmēneša diskusija par jaunizstrādāto Valsts pārvaldes risku modeli; 15.decembrī valdes priekšsēdētājs S.Miķelsons uzstājās starptautiskajā konferencē Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2011 ar prezentāciju "Iekšējais audits kā uzņēmuma trešā aizsardzības līnija" 20.decembrī informējām, ka Globālais IIA apstiprināja izmaiņas Continuing Professional Education (CPE) atskaitīšanās procesā; 16.decembrī Zelta boulingā notika Ziemassvētkiem veltītais pasākums.. 8

9 Janvāris 10.janvārī notika diskusija par tēmu "Iekšējā audita darbības efektivitāte, kvalitāte un tās novērtēšana". Februāris 7.februārī notika diskusija par tēmu Krāpšanas novēršanas pārvaldības audits ; 16.februārī norisinājās apmācības par tēmu Report writing and presenting skills, kuru vadīja Igaunijas Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita vadītāja Siiri Antsmäe.14.decembrī notiks ikmēneša diskusija par tēmu Risku modelis valsts pārvaldei ; Marts 9.martā norisinājās pašmāju apmācības par tēmu Iekšējais audits saskaņā ar Starptautisko standartu prasībām 1 ; martā notika CIA I daļas sagatavošanās apmācības angļu valodā, ko rīko auditorkompānija PWC sadarbībā ar Baltijas valstu Iekšējo auditoru institūtiem; 16.martā norisinājās apmācības par tēmu Iekšējais audits saskaņā ar Starptautisko standartu prasībām 2 ; 22.martā Centrum viesnīcā Monika notiek 2012.gada biedru pilnsapulce 14.decembrī notiks ikmēneša diskusija par tēmu Risku modelis valsts pārvaldei ; decembrī noslēgsim gadu ar Ziemassvētku balli. STNESIS NR. 3 I pasākumu kaldārs 2011 Visi minētie plānotie pasākumi var tikt precizēti un papildināti, par ko Iekšējo auditoru institūts atsevišķi ziņo, ievietojot informāciju par visiem notikušajiem un plānotajiem pasākumiem mūsu mājas lapas sadaļā Jaunumi. Kā arī vēlamies informēt, ka mājas lapas notikumu kalendārā, kas atrodas mājas lapas labajā pusē, ir iespējams sameklēt informāciju par visiem IAI gadā notikušajiem un ieplānotajiem pasākumiem, t.i., valdes sēdēm, ikmēneša diskusijām, pašmāju kursiem, ekspertu forumiem un citiem pasākumiem, kurus rīko vai atbalsta Iekšējo auditoru institūts. Notikumu kalendārs ļauj apskatīt notikumus viena mēneša vai dienas griezumā, izvēloties konkrētu mēnesi vai mēneša dienu attiecīgi. Zem notiku kalendāra tiek attēlots notiekošā pasākuma apraksts. Izvēloties "lasīt vairāk" tiek parādīta pilna informācija par notikumu. 9

10 IAI VĒSTNESIS NR. 3 SEPTEMBRIS 2011 Kontaktinformācija Sandijs Miķelsons Valdes priekšsēdētājs sandijs.mikelsons@iai.lv Deniss Kalāns Informācijas izplatīšanas komisija deniss.kalans@iai.lv Maija Anspoka Biedrzinību komisija maija.anspoka@iai.lv Ilvija Grūba Ārējo sakaru komisija ilvija.gruba@iai.lv Vivita Dābola Standartu komisija vivita.dabola@iai.lv Linda Sīle Izglītības komisija linda.sile@iai.lv Vija Gurkovska Konferenču organizēšanas komisija vija.gurkovska@iai.lv Kaspars Ļebedevs Finanšu komisija kaspars.lebedevs@iai.lv Anita Hāznere Sertifikācijas komisija anita.haznere@iai.lv 10