Makroekonomikas pētījumu daļa Makroekonomikas pētījumu daļa - Latvijas ekonomika 2014.gada 3.februāris Latvijas ekonomika Tematiskais apskats Parādsai

Transkripts

1 Makroekonomikas pētījumu daļa 14.gada 3.februāris Latvijas ekonomika Tematiskais apskats Parādsaistību slogs turpina mazināties Parādsaistību slogs turpina sarukt Nefinanšu uzņēmumu jaunā kreditēšana stagnē Nepārdomāti politikas lēmumi var kavēt kreditēšanas atgūšanos Parādsaistību slogs turpina mazināties kredītportfelis sarūk, ienākumi aug Ekonomikas atgūšanās notiek, neskatoties uz kredītportfeļa samazinājumu parādsaistību sloga samazināšanās pakāpeniski kļūst lēnāka, tomēr vēl turpinās. Pēdējos trīs gadus parādsaistību slogs kritis gan dēļ kredītportfeļa samazināšanās, gan dēļ augošiem ienākumiem. No pirmskrīzes maksimuma rezidentu kredītportfelis ir sarucis par trešdaļu. 13.gada 3.ceturksnī kredītportfelis bija par 7.4% mazāks nekā pirms gada (ja izslēdz problēmkredītus par 4.9%). Kredītportfeļa sarukšanu nosaka problēmkredītu norakstīšana, esošo kredītu amortizācija un vārga jaunā kreditēšana, jo aizņemšanās un aizdošana vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Nefinanšu uzņēmumu jaunā kreditēšana stagnē, mājsaimniecību atgūstas, bet no zema līmeņa Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis turpina sarukt. Pirmajos 9 mēnešos amortizācija un kredītu norakstīšana bija straujāka, nekā gadu iepriekš, jaunā kreditēšana bija aptuveni iepriekšējā gada līmenī, ko veicināja gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktori. Mājsaimniecību kredītportfeļa sarukums pakāpeniski kļūst lēnāks. Pieaugot nodarbinātībai un algām, mājsaimniecības jūtas drošāk aizņemties un pēdējā laikā samērā strauji ir pieaugusi jaunā kreditēšana, tiesa, no ļoti zemas bāzes. Mājsaimniecību kredītu norakstīšana un esošo kredītu amortizācija joprojām ir lielāka par jauno kreditēšanu, un mājsaimniecību parādsaistību slogs turpinās sarukt ilgāk nekā nefinanšu uzņēmumiem. Nepārdomāti politikas lēmumi var kavēt kreditēšanas atgūšanos Pēc dziļas finanšu krīzes ir tipiski novērot parādsaistību sloga samazināšanos, un Latvija šajā ziņā ir uzskatāms piemērs. Tomēr valdības loma šajā procesā bieži ir izšķiroša ja politikas lēmumi tiek pieņemti nepārdomāti, tie var kavēt kreditēšanu un līdz ar to ekonomikas atkopšanos kopumā. Mārtiņš Kazāks , martins.kazaks@swedbank.lv Lija Strašuna , lija.strasuna@swedbank.lv Kristilla Skrūzkalne , kristilla.skruzkalne@swedbank.lv Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī tematiskā apskata beigās 14.g. 3.februāris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 1

2 Parādsaistību slogs turpina mazināties Parādsaistību slogs ir manāmi mazinājies un kritums turpinās mājsaimniecības un uzņēmumi samazinājuši kredītsaistības, kamēr ienākumi pēdējā laikā kāpj. Amortizācija, bet arī vārga jaunā kreditēšana un kredītu norakstīšana virzīja kredītportfeļa sarukšanu. Nefinanšu uzņēmumu jaunā kreditēšana pērn stagnēja, turpretim jauno kredītu apjoms mājsaimniecībām spēji kāpa, tiesa, no zemas bāzes. Nepārdomāti politikas lēmumi var kavēt kreditēšanas pieaugumu un ekonomikas izaugsmi. Parādsaistību slogs turpina sarukt Parādsaistību sloga samazināšana: ienākumu izaugsme, kredītu norakstīšana, amortizācija, jauni kredīti Pēc IKP krituma par 24% 8.-9.gada recesijas laikā (par 26% faktiskajās cenās) Latvijas ekonomika jau četrus gadus uzrāda pieaugumu, un pēdējos divos gados tā bijusi visstraujāk augošā ekonomika ES. Līdz šim ekonomikas izaugsmi izdevies panākt bez kredītportfeļa kāpuma un parādsaistību slogs turpinājis samazināties (t.s. deleveraging). Šajā apskatā mēs mērām parādsaistību slogu attiecībā pret ienākumiem. Piemēram, rezidentu kredītportfelis procentos no IKP ir samazinājies no 15% maksimuma 9.gadā līdz aptuveni % pērn, kas ir aptuveni 5.gada līmenī. Jāpiezīmē, ka parādsaistības var salīdzināt arī ar kopējiem aktīviem (vai kapitālu), novērtējot bilanču veselīgumu, taču makro līmenī šāds mērījums tiek lietots retāk, jo šādi dati ir pieejami ar manāmu novēlošanos. Tomēr, stāsts abos gadījumos, visticamāk, ir ļoti līdzīgs. Pēdējā laikā ir pieauguši ne tikai ienākumi, bet arī depozīti un aktīvu cenas. Tajā pašā laikā, kredītportfeļa izaugsme joprojām ir negatīva un arī turpmāk kredītportfelis turpinās sarukt. Šajā apskatā mēs koncentrēsimies uz to, kas virza ilgstošo kredītportfeļa samazinājumu. Rezidentu mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis un depozītu portfelis, % no IKP 1 Mājsaimniecību kredītporfelis Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis Depozītu portfelis Avots: Latvijas Banka, CSP Kredītportfelis turpina krist, jo amortizācija un kredītu norakstīšana joprojām apsteidz jauno kreditēšanu Rezidentiem izsniegto kredītu portfelis 1 samazinājies par trešdaļu, salīdzinot ar tā maksimumu 8.gadā, un turpina kristies. 13.gada 3.ceturksnī rezidentu kredītportfeļa gada kritums bija 7.4% straujš samazinājums, salīdzinot ar niecīgo.6% kritumu Lietuvā un nelielo 1.6% pieaugumu Igaunijā 2. Minētie rādītāji paver ne visai iepriecinošu ainu, taču, lai saprastu kredītportfeļa samazināšanās ietekmējošos faktorus, nepieciešams aplūkot smalkākas detaļas. Acīmredzamākais kredītportfeļa samazināšanās iemesls ir tas, ka esošo kredītu amortizācija pārspēj no jauna izsniegto kredītu apmēru, piemēram, 13.gada deviņos mēnešos rezidentu mājsaimniecības un nefinanšu uzņēmumi atmaksāja parādus EUR 2.1 miljarda apmērā, kamēr banku izsniegtie kredīti mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem sasniedza tikai EUR 1.7 miljardus. Šim jautājumam mēs pievērsīsimies tālāk tekstā. Otrs faktors, kas bieži vien tiek piemirsts, attiecas uz problēmkredītiem (t.s. nonperforming loans) un norakstītajiem kredītiem. Kopš krīzes kredītportfeļa kvalitāte ir uzlabojusies, tomēr tā joprojām ir tālu no vēlamā. 13.gada 3.ceturksnī problēmkredītu portfelis (proti, kredītu, kuru kredītmaksājumu kavējumi pārsniedz 9 dienas) sasniedza EUR 1.4 miljardus jeb 1.4% no rezidentu kredītportfeļa. Vairumam no šiem kredītiem 1 Aptuveni 12% no visiem banku izsniegtajiem kredītiem ir nerezidentiem izsniegtie kredīti, kas šajā apskatā nav ņemti vērā, jo mūs interesē galvenokārt vietējās ekonomikas attīstība gada 3.ceturksnī Igaunijas un Lietuvas rezidentu kredītportfeļi no to augstākā līmeņa samazinājušies par attiecīgi 11% un 18% salīdzinājumā ar Latvijas 34%. 14.g. 3.februāris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 2

3 kredītmaksājumu kavējumi pārsniedza 1 dienas 3, proti, tos var uzskatīt par zombijkredītiem, jo ir maz cerību, ka to kvalitāte varētu uzlaboties, un to apjoms samazinās lielākoties norakstīšanas rezultātā. No 11.gada līdz 13.gada 3.ceturksnim problēmkredīti samazinājušies par teju EUR 1.9 miljardiem un norakstīto parādu apmērs sasniedzis EUR 1.3 miljardus. Pieņemot, ka norakstītie kredīti bijuši problēmkredīti, tad no katra EUR 1 samazinājuma problēmkredītu portfelī EUR.65 tika norakstīti Problēmkredītu portfelis Efektīvais kredītportfelis Norakstīto kredītu portfelis Kopējais rezidentu kredītportfelis Rezidentu kredītportfelis, miljardi eiro Problēmkredīti, visticamāk, tiks norakstīti Rezidentu un nerezidentu kredītportfelis, miljardi eiro Kredītmaksājumu kavējumi virs 1 dienām ("zombijkredīti") Kredītmaksājumi kavējumi no 9-1 dienām "Zombijkredīti": 9% no kredītportfeļa Problēmkredīti sastāda prāvu daļu, izslēdzot tos, kredītportfelis sarūk lēnāk Joprojām ievērojamais zombijkredītu īpatsvars nozīmē, ka arī turpmāk daļa kredītportfeļa tiks norakstīta, tādējādi palielinot kredītportfeļa samazināšanās ātrumu, bet neatspoguļojot kredītspējīgo uzņēmumu un mājsaimniecību patieso aizņemšanās dinamiku. Ja aplūkojam tikai to kredītu atlikumu, ko dēvējam par efektīvo kredītportfeli (proti, izņemot problēmkredītus), kredītportfelis sarūk lēnāk. 13.gada 3.ceturksnī šāds efektīvais kredītportfelis gada laikā samazinājās visai strauji, proti, par 4.9%, taču daudz lēnāk nekā kopējais kredītportfelis, kas šajā laikā samazinājās par 7.4%. 1 Kopējā rezidentu kredītportfeļa gada izaugsme, % Nefinanšu uzņēmumi: jaunie kredīti stagnēja 13.gadā Pirms ķeramies klāt pie uzņēmumu kredītportfeļa sarukuma apskata, jāpiezīmē pāris fakti par datu pieejamību un no tā izrietošajiem ierobežojumiem datu analīzei. Dati par problēmkredītiem un līdz ar to arī par efektīvo kredītportfeli ir pieejami par visiem uzņēmumiem kopā, proti, gan par finanšu un nefinanšu institūcijām. Tomēr, vēlāk šajā sadaļā mēs pievērsīsimies nefinanšu uzņēmumiem, jo to kredītportfeļa sarukuma dinamika labāk atspoguļo situāciju reālajā ekonomikā. 12 Uzņēmumu kredītportfelis, miljoni eiro 45% 8 3% % - % Mājsaimniecības Nefinanšu uzņēmumi Nefinanšu uzņēmumu jaunā kreditēšana stagnēja 13.gada deviņos mēnešos Finanšu institūcijas Uzņēmumu (gan finanšu, gan nefinanšu) efektīvais kredītportfelis 13.gada 3 ceturksnī joprojām samazinājās par 5.2% gadā (kopējais kredītportfelis par 7.6%). Kredītportfeļa kvalitāte ir uzlabojusies, jo problēmkredītu īpatsvars ir sarucis no 19% 1.gadā līdz 8% pagājušā gada 3.ceturksnī, taču jāņem vērā, ka nākotnē gaidāma turpmāka kredītu norakstīšana un līdz ar to arī kopējā kredītportfeļa kritums. 13.gada deviņos mēnešos uzņēmumu jaunā kreditēšana pieauga par 13% gada griezumā tas ir lēnāks kāpums kā 12.gadā, tomēr tik un tā ņiprs. Jauno kredītu dati ļauj sīkāk aplūkot, kas virza šo kāpumu un izrādās, ka šis pieaugums noticis vienīgi uz finanšu institūciju jauno kredītu pieauguma rēķina (deviņu mēnešu laikā gada pieaugums sasniedza 3 Dati par kredītiem ar atmaksas termiņa kavējumu virs 1 dienām pieejami kopā par rezidentu un nerezidentu kredītiem, taču maz ticams, ka nerezidentu kredītu kvalitāte varētu ļoti atšķirties no rezidentu kredītu kvalitātes. 14.g. 3.februāris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās Problēmkredītu portfelis Efektīvais kredītportfelis Kopējais kredītportfelis, gada izaugsme (la) Efektīvais kredītportfelis, % gada izaugsme (la) -15%

4 5 3 Jaunā kreditēšana uz eksportu orientētās nozarēs, miljoni eiro gan dēļ piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktoriem 85%), līdz ar to finanšu institūciju kredītportfeļa izaugsme ir atsākusies. Turpretī, jaunie kredīti nefinanšu uzņēmumiem šajā pašā periodā saruka par 2% gada griezumā. Turklāt, ja aplūko jauno kreditēšanu nozaru griezumā, tad lielākā daļa no jauno kredītu apjoma tiek izsniegta uz vietējo tirgu orientētajās nozarēs, kamēr eksporta nozaru (kas ir pamats straujai un ilgtspējīgai izaugsmei) jaunā kreditēšana pavājinājās salīdzinot ar 12.gadu. Jāpiemin, ka pārfinansētie kredīti (proti, kad uzņēmums pārfinansē savu kredītu no vienas bankas uz otru jebkādu iemeslu dēļ) arī tiek iekļauti jaunās kreditēšanas statistikā, līdz ar to pat pārvērtējot patiesi jauno kredītu plūsmu. Izmitināšana& ēdināšana Informācija&komunikā cija Transports&uzglabāš ana Apstrādes rūpniecība Lauksaimniecība u.c. 5 3 Jaunā kreditēšana uz vietējo tirgu orientētās nozarēs, miljoni eiro Pārējie Elektroenerģija, gāze&siltumapgāde Operācijas ar nek.īpašumu Finanses&apdrošināš ana Iekšzemes tirdzniecība Būvniecība Kopumā, mēs bijām gaidījuši, ka 13.gadā nefinanšu institūciju kredītportfelis pārstās sarukt, tomēr tas turpinājās un pat paātrinājās 13.gada 2. un 3.ceturksnī; daļēji pie vainas ir bijusi vārga jaunā kreditēšana. 12.gadā jaunie kredīti nefinanšu uzņēmumiem pakāpeniski pieauga un norakstīto kredītu apjoms pat nedaudz samazinājās salīdzinot ar 11.gadu. Pērnā gada 1.ceturksnī kopējā kredītportfeļa kritums palēninājās zem 5%, kas bija straujākais uzlabojums pēdējo gadu laikā. Tomēr tas bija vien īslaicīgi un pēc tam kredītportfeļa sarukums paātrinājās. 13.gada janvārī-septembrī nefinanšu uzņēmumu jaunā kreditēšana stagnēja, kamēr norakstīto kredītu apjoms un amortizācija palielinājās salīdzinot ar 12.gadu, līdz ar to visi šie faktori veicināja ātrāku kredītportfeļa sarukumu. Nefinanšu uzņēmumi ne tikai samazina savas parādsaistības, bet arī palielina depozītus 13.gada 3.ceturksnī to gada pieaugums bija 6%. Vārgais nefinanšu uzņēmumiem izsniegto jauno kredītu apmērs, šķiet, skaidrojams gan ar piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktoriem. Attiecībā uz pieprasījumu, uzņēmumi piesardzīgi izturas pret jaunu parādsaistību uzņemšanos, jo nesenā krīze un tai sekojošās grūtības ar kredītu atmaksu joprojām ir spilgtā atmiņā. Daudzi uzņēmumi izvēlas finansēt jaunos projektus, izmantojot drīzāk iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, nevis banku aizdevumus, jo pēdējos gados uzņēmumu peļņas maržas ir augušas, piemēram, pateicoties eksporta izaugsmei. Arī joprojām plaši izplatītās bažas par vājo pieprasījumu pasaules tirgū liek uzņēmumiem nogaidīt ar investīciju veikšanu, līdz parādīsies spējāks pieprasījums pēc to produkcijas (šo hipotēzi zināmā mērā varētu atbalstīt eksporta nozaru uzņēmumu kreditēšanas pieaugums 13.gada 3.ceturksnī, kad recesija eirozonā jau bija beigusies). Tāpat, kreditēšanu parasti veicināja arī ES fondi, taču šobrīd lielākā daļa gada plānošanas perioda struktūrfondu projektu jau noslēgusies, un uzņēmumi pakāpeniski atgūst daļu savu ieguldīto līdzekļu. Daudzi šos līdzekļus izmanto, lai atmaksātu banku kredītus Ierobežojošie faktori apstrādes rūpniecībā, % no respondentiem Pieprasījums Finanses Nav Avots: DG ECFIN Iekārtas Darbaspēks Citi Kredītu standarti nefinanšu uzņēmumiem 1 Stingrāki Fakts Banku prognoze Avots: Latvijas Banka Runājot par piedāvājuma pusi, arī bankas ir bijušas visai piesardzīgas savā kreditēšanas stratēģijā, piemēram, bankas vairs nerīkojas kā riska kapitālisti un, lai saņemtu kredītu, 14.g. 3.februāris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 4

5 aizņēmējam jāuzrāda lielāks kapitāls. Saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas rezultātiem pēc kreditēšanas nosacījumu atvieglošanas gadā bankas pēdējā laikā atkal ir ieviesušas stingrākus standartus. Neraugoties uz stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, pēc ražojošo uzņēmēju domām finansējuma trūkums ir mazākā bēda; visvairāk ražošanu kavē tieši vājais pieprasījums. Kopumā nefinanšu uzņēmumi piesardzīgi izturas pret aizņemšanos un bankas pret kreditēšanu, tādējādi kavējot kreditēšanas pieaugumu un paildzinot parādsaistību sloga mazināšanos. Mājsaimniecību jaunā kreditēšana spēji augusi, bet no zemas bāzes Mājsaimniecības: kredītportfeļa sarukums pakāpeniski kļūst lēnāks Situācija mājsaimniecību sektorā pakāpeniski uzlabojas, parādsaistības samazinās lēnām, bet neatlaidīgi. Kopējais kredītportfelis samazinājies par 7.7% gadā, efektīvajam kredītportfelim 13.gada 3.ceturksnī samazinoties par 5.2%. Pēdējā laikā strauji auguši no jauna izsniegtie kredīti, proti, 13.gada deviņos mēnešos jauno kredītu apmērs kāpis par % gadā. Nodarbinātības un algu kāpums ļāvis mājsaimniecībām justies drošāk aizņemoties, un jauno kredītu gan hipotekāro, gan patēriņa kredītu apmērs arvien pieaug, tiesa, no ļoti zemas bāzes. Banku kredītu standarti attiecībā uz mājsaimniecību kreditēšanu 13.gada pirmajā pusē nav kļuvuši stingrāki pretstatā nefinanšu uzņēmumiem. Tomēr pieprasījums pēc kredītiem joprojām ir mazs, un kredītu amortizācijas apmēri ievērojami pārsniedz jaunos kredītus, proti, uz katru no jauna izsniegto EUR 1 kredītu mājsaimniecības atmaksā EUR Mājsaimniecību kredītportfelis, miljoni eiro 45% 1 Mājsaimniecību jaunā kredītēšana, miljoni eiro 8 3% % Citi Problēmkredītu portfelis Efektīvais kredītportfelis Kopējais kredītportfelis, gada izaugsme (la) Efektīvais kredītportfelis, % gada izaugsme (la) % -15% Patēriņa kredīti Mājokļa, remonta kredīti Problēmkredītu īpatsvars mājsaimniecību kredītportfelī pērnā gada trešajā ceturksnī bija aptuveni 14%, līdz ar to kredītu norakstīšana gaidāma arī turpmāk. Kredītu norakstīšana pakāpeniski pieaug, un norakstīto kredītu apmērs 13.gada deviņos mēnešos bija par 1% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Mājsaimniecību kredītu norakstīšana šķiet lēnāka nekā uzņēmumiem, visticamāk, tāpēc, ka (i) bankām mājsaimniecību maksātspēju novērtēt ir grūtāk nekā uzņēmumu maksātspēju un (ii) mājsaimniecībām maksātnespējas process nav tik ierasta un pieņemama lietā kā uzņēmumiem, tāpēc tās turpina nest savu parādu slogu. Mājsaimniecību kredītportfelis ruks ilgāk nekā uzņēmumu Parādsaistību sloga samazināšana vēl kādu laiku turpināsies Lielākajai daļai mājsaimniecību visvērtīgākais aktīvs ir to nekustamais īpašums. Mājokļu cenas ekonomikas buma laikā strauji palielinājās (līdz pat par 66% 6.-7.gadā), bet drīz pēc tam tikpat strauji nokritās. Augstākās kvalitātes mājokļiem labākajos rajonos cenas atkal ir pieredzējušas samērā labu kāpumu, taču kopumā vispārējais cenu līmenis joprojām ir par vairāk nekā trešdaļu zemāks nekā pirmskrīzes maksimums. Parādsaistībām saglabājoties un neto aktīvu vērtībai krītoties, mājsaimniecībām nācies koriģēt savas bilances, līdzīgi kā nefinanšu institūcijām palielinot finanšu aktīvus (piemēram, depozītus) un samazinot saistības. Ņemot vērā, ka (i) mājsaimniecību vidējais kredītu atmaksas termiņš un līdz ar to arī attiecība pret ieņēmumu plūsmu ir lielāka nekā uzņēmumiem un (ii) pēc recesijas darba tirgus un līdz ar to arī mājsaimniecību ienākumi atkopjas lēnāk nekā uzņēmumu rentabilitāte, tādēļ arī kredītsaistību samazināšana mājsaimniecībām prasīs ilgāku laiku nekā uzņēmumiem. Turpmākā attīstība: politikas lēmumi var veicināt vai kavēt kreditēšanas izaugsmi Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kuras ekonomikas atgūšanās notikusi bez kreditēšanas kāpuma. Pēc dziļām finanšu krīzēm parādsaistību sloga samazināšanās ir dabisks process, un Latvija līdz ar kreditēšanas bumu un banku krīzi var kalpot kā tipisks piemērs. Pasaules Bankas un Eiropas Centrālās bankas aplēses liecināja, ka varbūtība, ka Latvijas ekonomikas atkopšanās notiks bez kreditēšanas pieauguma, bija 94% augstākā Austrumeiropas valstu vidū 4. Cik ilgi turpināsies parādsaistību sloga samazināšanās 4 Sugawara, N., Zalduendo, J. (13), Credit-less Recoveries Neither a Rare nor an Insurmountable Challenge ; Bijsterbosch, M., Dahlhaus, T. (11), Determinants of creditless recoveries 14.g. 3.februāris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 5

6 Uzņēmumu jaunā kreditēšana un to problēmkredīti, miljoni eiro process? Pētījumi liecina, ka šādi procesi parasti ilgst sešus līdz astoņus gadus 5. Pamatojoties uz šādu pieņēmumu, parādsaistību samazināšanās Latvijā varētu ilgt līdz 15./17. gadam. Parādsaistību samazināšanās turpmāko dinamiku noteiks jaunu kredītu izsniegšanas, esošo kredītu amortizācijas un norakstīšanas savstarpējā mijiedarbība, un valdības politika bieži vien ir tā, kas šo procesu var veicināt vai kavēt. Lai gan turpmāk kredītu norakstīšana turpināsies dēļ augstā zombijkredītu īpatsvara, šo ietekmi nevajadzētu pārspīlēt. Jauno kredītu apjoms uzņēmumiem ir vārgs, taču tas jau ir augstāks nekā to problēmkredītu apjoms. Jaunā kreditēšana (plūsma) Problēmkredītu portfelis Mājsaimniecību jaunā kredītēšana un to problēmkredīti, miljoni eiro Jaunā kreditēšana (plūsma) Problēmkredītu portfelis Nepārdomāti politikas lēmumi var kavēt kreditēšanas izaugsmi Pasaules ekonomikai kļūstot arvien spēcīgākai, prognozējams, ka straujāk pieaugs arī nefinanšu institūciju jaunā kreditēšana un mazināsies piesardzība attiecībā uz jaunu kredītu ņemšanu. Darba tirgus pakāpeniska uzkaršana liks uzņēmumiem veikt lielākas investīcijas un līdz ar to arī aizņemties, lai mazinātu savu atkarību no darbaspēka un paaugstinātu ražīgumu. Darba tirgus uzkaršana ļaus mājsaimniecībām justies drošāk, līdz ar to palielināsies arī to vēlme ņemt jaunus kredītus. Tomēr pastāv vairāki svarīgi faktori, kas varētu palēnināt kreditēšanas atkopšanos un līdz ar to arī kavēt ekonomikas izaugsmi. Mēs īpaši uzsvērtu četrus šādus faktorus, kuri lielā mērā ir politikas veidotāju rokās, proti, nepārdomāti politikas lēmumi var kavēt kreditēšanu un līdz ar to ekonomikas izaugsmi kopumā. Pirmkārt, piekļuve 14.-.gada plānošanas perioda ES fondiem ir svarīga. Lēns un neefektīvs administrēšanas process nozīmē, ka investīcijas, visticamāk, tiks atliktas līdz brīdim, kad būs pieejami ES fondu līdzekļi. Pašreizējās aplēses liecina, ka šādu līdzekļu aktīvāka ieplūde sāksies tikai 15.gada otrajā pusē. Tas nozīmē, ka gaidāms ilgstošs periods, kura laikā lielas investīcijas veiktas netiks. Otrkārt, jāpilnveido nepietiekami attīstītie alternatīvie finanšu tirgi. Bankas ir atgriezušās mājsaimniecību un jau nostiprinājušos uzņēmumu aizdevēju lomā, un tās vairs nepilda citas, piemēram, riska kapitālistu, funkcijas. Tas ir labi stabilitātei, taču alternatīvu aizdevēju trūkums nozīmē, ka līdzekļu pieejamība, piemēram, jaundibinātiem uzņēmumiem, ir ierobežota un tas var kavēt izaugsmi. Treškārt, tiesiskā vide jeb spēles noteikumu maiņa ir rūpīgi jāapsver. Piemēram, Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā saukto nolikto atslēgu principu un pēc būtības atceļ privātos galvojumus. Ja šis likums tiks pieņemts esošajā formā, tad (i) būtiski palielināsies pirmās iemaksas apmēri un mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem būs grūti saņemt hipotekāros kredītus, (ii) mazajiem un arī daudziem vidējiem uzņēmumiem būs ļoti ierobežotas iespējas saņemt kredītus, jo privātie galvojumi parasti ir galvenais kredītsaistību nodrošinājuma veids. Ceturtkārt, strukturālās reformas, kuru mērķis ir ražīguma kāpināšana, varētu palielināt ekonomikas potenciālu, tādējādi uzlabojot uzņēmumu noskaņojumu un iespējas investēt turpmākā attīstībā. Mārtiņš Kazāks Kristilla Skrūzkalne 5 Bouis, R., A. K. Christensen and B. Cournède (13), Deleveraging: Challenges, Progress and Policies 14.g. 3.februāris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 6

7 Vispārēja atruna Šo izpētes pārskatu ir sagatavojuši Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas Makroekonomikas pētījumu daļas analītiķi. Makroekonomikas pētījumu daļa sastāv no izpētes struktūrvienībām Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā un Zviedrijā, un tās atbildībā ir pārskatu sagatavošana par ekonomikas notikumiem globālajā tirgū un vietējos tirgos. Analītiķu apliecinājums Analītiķi, kas atbildīgi par šī pārskata saturu, ar šo apliecina, ka, neņemot vērā iespējamos šeit minētos interešu konfliktus, šajā pārskatā izteiktie viedokļi precīzi atspoguļo attiecīgo analītiķu personīgos un profesionālos uzskatus. Pētījumu pārskati ir neatkarīgi un balstīti tikai uz publiski pieejamu informāciju. Izdevējs, izplatīšana un saņēmēji Šo Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas Makroekonomikas pētījumu daļas pārskatu izdod Swedbank AB (publ) ( Swedbank ) Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas biznesa joma. Swedbank ir pakļauta Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādes (Finansinspektion) uzraudzībai. Izplatītājs pirms izplatīšanas šajā pārskatā nekādos gadījumos neveic nekādas izmaiņas. Somijā šo pārskatu izplata Swedbank Helsinku filiāle, kuras uzraudzību veic Somijas Finanšu uzraudzības iestāde (Finanssivalvonta). Norvēģijā šo pārskatu izplata Swedbank Oslo filiāle, kuras uzraudzību veic Norvēģijas Finanšu uzraudzības iestāde (Finanstilsynet). Igaunijā šo pārskatu izplata Swedbank AS, kuras uzraudzību veic Igaunijas Finanšu uzraudzības iestāde (Finantsinspektsioon). Lietuvā šo pārskatu izplata Swedbank AB, kuras uzraudzību veic Lietuvas centrālā banka (Lietuvos bankas). Latvijā šo pārskatu izplata Swedbank AS, kuras uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Amerikas Savienotajās Valstīs šo pārskatu izplata Swedbank First Securities LLC ( Swedbank First ), kas uzņemas atbildību par tā saturu. Šis pārskats ir paredzēts izplatīšanai tikai institucionāliem ieguldītājiem. Ja kāds Amerikas Savienoto Valstu ieguldītājs, kas saņem šo pārskatu, vēlas veikt vērtspapīru darījumu, balstoties uz šajā dokumentā izteiktajiem viedokļiem, tas jāveic tikai ar Swedbank First starpniecību. Swedbank First ir ASV brokerisdīleris, kas reģistrēts Vērtspapīru un biržu komisijā (Securities and Exchange Commission) un ir Finanšu nozares uzraudzības iestādes (Financial Industry Regulatory Authority) biedrs. Swedbank First ir Swedbank grupas sastāvdaļa. kas atbilst Finanšu reklamēšanas noteikumu 49. punkta 2. daļas (a) - (d) apakšpunktos minētajam (augstas neto vērtības uzņēmumi, komersanta statusā nereģistrētas asociācijas u.c.); kas ir personas, kurām likumīgi var adresēt uzaicinājumu vai ierosinājumu iesaistīties ieguldījumu aktivitātēs (. gada Finanšu pakalpojumu un tirgus likuma 21. panta izpratnē) saistībā ar jebkādu vērtspapīru emisiju vai pārdošanu. Atbildības ierobežojumi Visa informācija, tai skaitā faktu paziņojumi, šajā izpētes pārskatā ir iegūta un apkopota labticīgi no avotiem, kas tiek uzskatīti par uzticamiem. Taču Swedbank nesniedz nekādus tiešus vai netiešus apliecinājumus vai garantijas attiecībā uz tā satura pilnību vai precizitāti un tam nevajag uzticēties kā autoritatīvam avotam, un tas nevar aizvietot jūsu pašu veiktu pamatotu, neatkarīgu novērtējumu. Pārskatā paustie viedokļi atspoguļo analītiķu pašreizējos viedokļus, un laika gaitā tie var mainīties. Gadījumā, ja analītiķa viedoklis mainīsies vai par atbildīgo kļūs jauns analītiķis, mēs centīsimies (bet neapņemamies) informēt par šādām izmaiņām, ievērojot piemērojamos noteikumus, likumus, Swedbank iekšējos noteikumus un citus apstākļus. Swedbank neiesaka un neierosina veikt jebkādas rīcības, balstoties uz šo pārskatu. Šis pārskats nav un nav uzskatāms par piedāvājumu pārdot vai ierosinājumu pirkt jebkādus vērtspapīrus. Piemērojamā likumā noteiktajā apjomā Swedbank neuzņemas nekādu atbildību par tiešiem vai netiešiem zaudējumiem saistībā ar šī pārskata izmantošanu. Reproducēšana un izplatīšana Šo materiālu nedrīkst reproducēt bez Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas pārvaldes atļaujas. Šis pārskats nav paredzēts fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir pilsoņi valstī vai kuru mītnes vieta ir valsts, kurā izplatīšana nav atļauta saskaņā ar piemērojamo likumu vai citiem lēmumiem. Sagatavojusi Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas pārvalde. Adrese Swedbank LC&I, Swedbank AB (publ), SE-15 34, Stockholm/Stokholma. Biroja adrese: Regeringsgatan 13, Stokholma. Attiecībā uz svarīgu ASV informācijas atklāšanu lūdzam skatīt: Apvienotajā Karalistē šī informācija ir paredzēta izplatīšanai un adresēta tikai "attiecīgajām personām". Personas, kas nav attiecīgās personas, nedrīkst ne rīkoties saskaņā ar šo informāciju, ne paļauties uz to. Ieguldījumi vai ieguldījumu darbības, uz ko attiecas šis dokuments, ir pieejamas tikai attiecīgajām personām un tiks veiktas tikai ar attiecīgajām personām. Attiecīgās personas nozīmē personas: kam ir profesionāla pieredze lietās, kas saistītas ar ieguldījumiem, uz kuriem attiecas Finanšu reklamēšanas noteikumu (Financial Promotions Order) 19. punkta 5. daļa; 14.g. 3.februāris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 7