Slide 1

Transkripts

1 Citadele investīciju stratēģija Apskats un perspektīvas gada februāris

2 Šajā apskatā Globālā ekonomika Resursu cenu krituma dramatisms pārvērtis to no dažu valstu problēmas par globālu risku. Valstis ar lielu ekspozīciju uz naftu / gāzi / metāliem staigā pa sistēmiska stresa malu. Naftas un metālu industrija velk ASV pie zemes. IKP prognozi šim gadam (+2.4%) var nākties būtiski pārskatīt uz leju. Tomēr recesijas scenārijs nav dienas kārtībā. Pozitīvi izceļas Eirozonas ekonomika tā aug zemo likmju un lētā eiro uzmundrināta. Bažas par ķīniešu spēju veiksmīgi menedžēt ekonomiku nozīmīgu pārmaiņu un stresa laikos. Finanšu tirgus tendences Investori piesardzīgi un aizdomu pilni pārāk daudz dažādu risku un nezināmo iespaidā. Tirgus noskaņojums RISK-OFF zonā, iespējams, uz ilgāku laiku nekā iepriekšējās korekciju epizodēs. Režīms «pirkt uz kritumiem» šobrīd nav aktuāls. Tam nepieciešamas zemākas akciju cenas. Ja naftas cenas neatgūsies un turklāt drīz un pamatīgi, ir neizbēgams globāls bankrotu vilnis industrijā. Labā ziņa FRS un ECB ir tepat blakus un nekavēsies iejaukties, ja kļūs pavisam skarbi. Strauji krīt varbūtība, ka ASV likmes šogad tiks celtas 4 reizes. Portfeļu kompozīcija

3 Finanšu tirgus tendences Sarežģīti apstākļi pat balansētai investīciju pieejai Svarīgāko tirgus segmentu dinamika 65 Jan-15 Apr-15 Jul-15 Oct-15 Jan-16 Attīstīto valstu akcijas Attīstības valstu akcijas ASV Investīciju reitinga obligācijas Attīstības valstu obligācijas Avots: Bloomberg, JP Morgan, MSCI indeksi 3

4 Globālā ekonomika ASV ražošana sūta atvēsinošus signālus Resursu cenu sabrukums - pamatiemesls ilgstošai negatīvo pārsteigumu dominancei ASV makro pulsā. ISM Manufacturing indekss jau četrus mēnešus zem 50 punktu robežas. Biznesa aktivitāte samazinās vairumā apakšnozaru, bet īpaši vāji jūtas naftas, metālu, pārtikas sektori. Ražošana veido tikai 12% no IKP (naftas sektors ap 1% no IKP), tomēr vēsturiskā pieredze liek būt piesardzīgiem par ASV IKP izaugsmes tempu tuvākajā nākotnē (skatīt 1. ilustrāciju). Sagaidām, ka ASV izaugsmes prognozes ies lejup. Ekonomisti ASV IKP pieaugumu gadā prognozē 2.4% apmērā (Bloomberg aptauja, 2. ilustrācija). Mūsuprāt, pastāv liels risks, ka tā būs vēl zemāka: % līmenī. Tomēr ASV recesijas scenārijs nav dienas kārtībā. «Ārpus naftas» viss ir labi. Mājsaimniecību tēriņi aug, pakalpojumu sektors optimistisks, uzlabojumi nekustamā īpašuma tirgū. ASV likmju celšanas grafiks zem jautājuma zīmes. Federālo Rezervju Sistēma decembrī spēra «vēsturisko soli» un pacēla USD bāzes likmi par 25 bāzes punktiem. Šī gada sākuma globālie satraukumi audzē iespēju, ka 4 likmju paaugstinājumi šogad tomēr nenotiks Avots: Bloomberg ASV biznesa noskaņojums un IKP ASV recesiju periodi IKP gada pārmaiņa, % (pa labi) Apstrādes rūpniecības ISM indekss IKP prognožu evolūcija, % gada pārmaiņas 1.0 apr-14 jūl-14 okt-14 jan-15 apr-15 jūl-15 okt-15 jan-16 ASV gada prognoze ASV gada prognoze Avots: Bloomberg Consensus Eirozonas gada prognoze Eirozonas gada prognoze 4

5 Austrālija Japāna Vācija Krievija Brazīlija Eirozona Kanāda Lielbritānija Francija Itālija ASV Indija Spānija Globālā ekonomika Eirozona turpina pozitīvi izcelties Atkopšanas procesi Eirozonā turpinās. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indikatori vairs neaug, taču turas komfortabli augstos līmeņos (sk. 1. ilustrāciju). Turpinās privātā patēriņa atlabšana. IKP prognozes saglabājas stabilas, Bloomberg Consensus aptauja Eirozonā gadā sagaida 1.6% izaugsmi. Eiropas Centrālā Banka šauj no visiem stobriem. Kā jau gaidījām, ECB turpina spēlēt monetārās politikas mīkstināšanas virzienā. Tā decembrī samazināja banku depozīta likmi līdz -0.3% un pagarināja «aktīvu uzpirkšanas kampaņu» līdz gada martam (tādējādi audzējot arī programmas plānoto apjomu naudas izteiksmē). Pagaidām nekas neliecina, ka ECB gatavotos mainīt kursu. Jāuzmanās! Eirozona, it īpaši, Vācija pakļautas Ķīnas bremzēšanās un attīstības valstu riskiem. Globālais apstrādes rūpniecības sektora sagurums, resursu cenu kritumi un vietējo valūtu vājums turpina apspiest attīstības valstu IKP izaugsmi Eirozonas noskaņojuma rādītāji Apstrādes rūpniecības PMI indekss Pakalpojumu sektora PMI indekss Patērētāju noskaņojums (pa labi) Avots: Bloomberg, Trading Economics 40% 35% 30% 25% 20% 15% 10% 5% 0% 6.4% Preču eksports uz Ķīnu pēdējo 12 mēnešu laikā Eksports uz Ķīnu,% no kopējā (pa kreisi) Eksports uz Ķīnu, % no IKP (pa labi) 3.1% 2.9% 2.8% 2.1% 1.5% 0.7% 1.1% 0.9% 0.7% 0.9% 0.6%0.4% 0-5 8% 7% 6% 5% 4% 3% 2% 1% 0% Eksports uz EM tirgiem pārsniedz 10% no Vācijas IKP (uz Ķīnu 2% no IKP), ASV atkarība ir vidēji 2-3 reizes mazāka. Avots: IMF DOTS, Bloomberg * dati uz gada septembra beigām 5

6 Globālā ekonomika Triljons dolāru jautājums: kas notiek Ķīnā? Mūžsenās bailes par Ķīnas ekonomiku pēdējā laikā rod arvien vairāk taustāmāku pamatojumu. 20 Ķīnas izaugsmes indikatori, % gada izmaiņa Galvenais vēsturiskais Ķīnas ekonomikas dzinulis, pateicoties kuram tā kļuvusi par 2. lielāko ekonomiku pasaulē ražošana, kļūst mazāk dinamisks (1. ilustrācija). Ķīna sākusi eksportēt lēnāku ekonomikas izaugsmi (2. ilustrāc.). Optimisti un Ķīnas valdība tradicionāli atsaucas uz iekšējā pieprasījuma pieaugušo lomu. Taču tas automātiski rada arī pieaugošus riskus. Ķīnas ekonomikā kopumā ir paaugstināts parāda slogs, korporatīvajā segmentā saistības pārsniedz 160% no valsts IKP. Ķīnas akciju tirgus kopš vasaras augstākā punkta ir kritis uz pusi, un zaudējis aptuveni 5 triljonus USD no kapitalizācijas. Saskaņā ar dažādām aplēsēm, gadā no Ķīnas aizplūdis kapitāls tuvu 1 triljonam USD! Agrāk vai vēlāk tas notiks - Ķīna paraus pasaules ekonomiku zem ūdens. Cerams, ka vēl ne šogad Kopš finanšu krīzes tās īpatsvars globālajā ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divreiz, līdz 15% no pasaules IKP. SVF prognozē Ķīnas izaugsmi šogad ap 6% (pret 6.9% pērn) % 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% -10% -20% -30% Ķīnas IKP Industriālā ražošana Ķīnas investīcijas un Rietumvalstu eksports USD izteiksmē, % gada pārmaiņa Av ots: IMF DOTS, Bloomberg Ķīnas investīcijas pamatkapitālā Lielvalstu eksports uz Ķīnu (ASV+EZ+JP) 6

7 Omāna Saūda Arābija Kazahstāna Azerbaidžāna Krievija Norvēģija Malaizija Čīle Kanāda Indonēzija Dienvidāfrika Austrālija Meksika Indija Vācija Turcija Lielbritānija Ķīna Japāna Brazīlija ASV Nafta Kurš kritīs pirmais? Pasaule bankrotu viļņa gaidās Naftas krituma dramatisms pārvērtis to no dažu valstu problēmas par globāla mēroga risku. Pie pašreizējām naftas (un metālu) cenām ir apgrūtināta ekonomiku normāla funkcionēšana OPEC valstīs, vairumā NVS valstu, arī Norvēģijā (skatīt 1. ilustrāciju). Investori baidās no šķietami neizbēgamā bankrotu un defoltu viļņa un tā izraisītajiem lavīnveida efektiem. Sistēmiskie riski saglabājas, kamēr cena ir zem 50 USD/barelā. Tas šobrīd izskatās neaizsniedzami. OPEC nafta plūst rekordstraumē (33 miljoni barelu dienā). 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Eksports gadā, % no IKP Pārējās preces Metāli, metālizstrādājumi Nafta un naftas produkti Avots: Comtrade, SVF, Bloomberg, nacionālās stat. pārvaldes, CAM aplēses Irānas sankcijas atceltas ātrāk nekā gaidīts. Tas īsā termiņā piedāvājumam var pievienot mb/d (banku eksperti). Ir arī potenciāli labās ziņas (naftas cenai). Amerikā (galvenais vaininieks globālajai pārprodukcijai) naftas ieguves apjomi pērn pārstāja augt (kā jau gaidījām). Bažas par iespējamo pieprasījuma kritumu pārspīlētas. Globāla patēriņa dinamika tieši vai netieši, bet ir atkarīga no -2% Rietumvalstu ekonomiku izaugsmes. Kamēr tā būs ātrāks par -4% 2% gadā (prognoze gadam: +2.2%), globālais naftas pieprasījums nekritīs (2. ilustrācija). -6% OECD IKP izmaiņa (%yoy; x ass) un pasaules naftas pieprasījums (% yoy; y ass) 10% 8% 6% 4% 2% 0% -4% -2% 0% 2% 4% 6% 8% Avots:Bloomberg 7

8 Akciju tirgi Riski pārmāc potenciālos ieguvumus Pasaules akcijas gadu sāk ar ~10% kritienu. Gads jauns, problēmzonas - vecās. 25 Akciju novērtējumi, forward P/E ( ) Max Bailes par naftas, metālu un pārtikas cenu krituma izraisītiem sistēmiskiem negatīviem, tiešiem un sekundāriem, efektiem no resursiem atkarīgās valstīs un sektoros Min Vidējais Pašlaik Ķīnas ekonomikas «melnā kaste» izdod aizdomīgas skaņas. 10 Bažas, kā riska aktīvi dzīvos bez FRS drošās aizmugures. 5 Akcijas nav tik lētas, lai ignorētu visu augstākminēto (1. ilustrācija). Tirgū ir parādījušies arī citi potenciāli ienesīgāki piedāvājumi obligāciju tirgos (2. ilustrācija). 0 S&P 500 Stoxx 600 MSCI World MSCI EM DAX MSCI Japan MSCI Russia Avots: Reuters Prātīgi ir paiet malā, bet ne pilnībā bēgt no akcijām. Amerikas ekonomika varbūt nav savā labākajā formā, tomēr turpina augt. Eirozona - tāpat. Kompāniju peļņas prognozes ASV un Eiropā pozitīvā teritorijā (analītiķi sagaida pieaugumu ap 6%). Bet ir nianses! Eiropas kompānijām ar lielu ekspozīciju uz iekšējo, kā arī ASV patēriņu peļņas dinamika ir diezgan pozitīva. Kompānijām ar ekspozīciju uz attīstības valstīm krietni sliktāk. 15% 12% 9% 6% Rietumvalstu akciju tirgus ienesīgums (peļņa pret cenu) un obligāciju ienesīgumi MSCI akciju indekss ASV High Yield obligācijas ASV investīciju reitinga obligāc. Attīstības valstu obligācijas Centrālās bankas (ECB, FRS) ir tepat tās steigsies palīgā, ja sāks iet pavisam skarbi. 3%

9 Obligācijas Riska prēmijas no augstām uz vēl augstākām Drošo obligāciju segmentā priekšroka joprojām ASV kompāniju investīciju reitinga obligācijām. ASV dolāros etalona likmju līmeņi un riska prēmijas pietiekami augstas, lai absorbētu bāzes likmju kāpumu riskus. Eirozonā, grozi kā gribi, absolūtais ienesīgums tuvu nullei. Taču atceramies, ka kredītriski aug abpus okeānam uzņēmumi audzē parādu, rentabilitāte krīt, bet investoru attieksme piesardzīga Obligāciju riska prēmijas, bāzes punktos ASV HY nafta/gāze ASV HY bez naftas/gāzes ASV investīciju reitinga Attīstības valstu valdību High Yield segmentā riska prēmijas katapultējušās. ASV naftas/gāzes sektorā (ap 13% no ASV HY tirgus) maksātnespējas vilnis šķiet neizbēgams. Riska prēmijas šeit dramatiskas augstāk nekā gadā (1. ilustrācija), taču nekompensē defoltu riskus. Jāizvairās! Novērtējumi ASV kompāniju High Yield tirgū ārpus enerģijas sektorā, pievilcīgi absolūtā izteiksmē un arī relatīvi pret Eiropu. Attīstības valstis turpina zaudēt pievilcību. Izejvielu cenas, makroekonomika, lētās valūtās un valstu specifiskie riski prasa piesardzīgu pieeju attīstības valstu tirgos. Bet novērtējumi daudzviet ir pievilcīgi, jāmeklē emitenti, kuru finansiālā situācija (piem., zemo valūtu ietekmē) būtiski necieš % 10% 8% 6% 4% 2% 0% -2% Avots: Bloomberg, JPMorgan Obligāciju sektoru potenciālie atdeves rādītāji Nākamo 12 mēnešu laikā EUR IG 1.4%) US IG 4.3%) US HY 9.8%) US HY ex-oil 8.7%) EUR HY 6.4%) EM Sov 5.8%) EM Corp 6.1%) Avots: CBL AM pieņēmumi un aprēķini, Bloomberg, JPMorgan u.c. 9

10 Portfeļu kompozīcija Risku pie iespējas mazinām Kvalitatīvās obligācijas Relatīvi pievilcīgākās joprojām ASV korporatīvās investīciju reitinga obligācijas. Riska prēmijas virs vēsturiski vidējām, iecenoti reitinga pasliktinājumi utt. Ienesīgums virs 4% gadā. Augstāka riska obligācijas Akcijas Eiropas un ASV korporatīvās High Yield (izvairoties no naftas / gāzes un metālu sektoriem). Ienesīgums Eiropā ap 6% gadā, ASV - ap 9.5% (8.5% bez naftas kompānijām) augstākais 5-6 gadu laikā. Šoreiz nepērkam pie kritumiem, bet pilnīgi otrādāk lūkojamies pēc akciju ekspozīcijas mazināšanas iespējām. Priekšroka joprojām attīstītajām valstīm, galvenokārt Eiropai. Alternatīvie aktīvi Pārsviežam daļu akciju ekspozīcijas uz «tirgus neitrāliem» (long/short) fondiem paaugstināts akciju svārstīgums tradicionāli ir tiem labvēlīgs. Zema riska fiksēts ienesīgums 85% Zema riska fiksēts ienesīgums 45% Zema riska fiksēts ienesīgums 25% Alternatīvie instrumenti 10% Konservatīvs portfelis Alternatīvie instrumenti 5% Sabalansēts portfelis Agresīvs portfelis Augsta riska FI 15% Augsta riska FI 30% Akcijas 20% Augsta riska FI 30% Akcijas 35% 10

11 Tirgus apskati Zigurds Vaikulis Simona Striževska Edgars Lao Elchin Jafarov Reinis Gerasimovs Klientu portfeļu pārvaldīšana Zigurds Vaikulis Iļja Lūsis Reinis Gerasimovs Jevgēnijs Kravčenko Ivo Ailis Klientu apkalpošana Aleksandrs Ručkovskis Oļegs Karpovs Oļegs Kovaļovs Konsultācijas par naudas līdzekļu ieguldīšanas iespējām un investīciju produktu iegādi varat saņemt pa tālruni vai Bankas Citadele birojā Rīgā, Republikas laukumā 2a. Internets: 11

12 Saistību atruna Šim apskatam ir informatīvs raksturs, un to nevar uzskatīt kā piedāvājumu vai rekomendāciju pirkt, turēt vai pārdot tajā minētos finanšu instrumentus. Šī apskata autori, kā arī A/S Citadele Banka, tās saistītie uzņēmumi, filiāles, pārstāvniecību vai pārstāvji neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām, kā arī par apskatā iekļautās informācijas iespējamu izmantošanu, tostarp neuzņemas atbildību par tiešiem, netiešiem zaudējumiem (ieskaitot neiegūto peļņu), kā arī soda sankcijām, arī gadījumos, kad ir brīdināta par tādu iespējamību. Šajā apskatā ietvertā informācija iegūta no avotiem, kas tiek uzskatīti par uzticamiem ( citu masu mediju, kā arī valstu biržu, centrālo banku un statistikas biroju, kā arī kompāniju mājas lapās atrodamo informāciju u.c.), tajā pat laikā A/S Citadele Banka negarantē sniegtās informācijas precizitāti un pilnību. Apskatā paustā informācija un viedokļi attiecas uz apskata publicēšanas brīdi, un var tikt mainīti bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz A/S Citadele Banka vai attiecīgajiem avotiem obligāta. Jebkurai jūsu veiktai investīcijai ir pilnībā jābalstās uz personīgo jūsu finansiālo apstākļu un investīciju mērķu novērtējumu. Detalizēts saistību, kā arī apskata veidošanas principu, metodoloģijas un riska novērtēšanas apraksts atrodams un A/S Citadele Banka, Rīgā, Republikas laukumā 2a. Konsultācijas par naudas līdzekļu ieguldīšanas iespējām un investīciju produktu iegādi varat saņemt pa tālruni vai Bankas Citadele birojā Rīgā Republikas laukumā 2a. Internets: