EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA Īpašais ziņojums Nr ISSN No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm LV

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA Īpašais ziņojums Nr ISSN No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm LV"

Transkripts

1 EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA Īpašais ziņojums Nr ISSN No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm LV

2

3 Īpašais ziņojums Nr No Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm (saskaņā ar EK līguma 248. panta 4. punkta otro daļu) EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

4 EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA 12, rue Alcide De Gasperi 1615 Luxembourg Luksemburga Tālrunis Fakss E-pasts: Internets: Īpašais ziņojums Nr Liela daļa papildu informācijas par Eiropas Savienību ir pieejama internetā. Tai var piekļūt, izmantojot Europa serveri ( Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, gads. ISBN doi: /82739 Eiropas Kopienas, gads. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta. Printed in Luxembourg

5 SATURS 3 Punkts GLOSĀRIJS I VIII KOPSAVILKUMS 1 14 IEVADS 1 5 PAMATINFORMĀCIJA 6 14 LĪDZFINANSĒTO PASĀKUMU ĪSTENOŠANA. PIENĀKUMU SADALE REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA APSVĒRUMI VAI PROFESIONĀLĀS MĀCĪBAS SIEVIETĒM ATLASĪJA MĒRĶTIECĪGI? ATLASES PROCESA ĪSS APRAKSTS MĒRĶI IZVIRZĪTI, NEIEVĒROJOT ANALĪZES REZULTĀTUS projektu ATLASĒ NAV PIETIEKAMI ŅEMTA VĒRĀ DARBA TIRGUS ANALĪZE UN PROGRAMMU MĒRĶI VAI UZRAUDZĪBAS INFORMĀCIJA ĻĀVA IZVĒRTĒT PROFESIONĀLO MĀCĪBU MĒRĶU SASNIEGŠANU? ĪSS APRAKSTS 36 IZMANTOTI PĀRĀK ŠAURI RĀDĪTĀJI NE VISIEM PASĀKUMIEM IR IZVIRZĪTI MĒRĶI UZKRĀTIE DATI NAV TICAMI, REIZĒM NEPILNĪGI TĀ KĀ TRŪKST MĒRĶU, SALĪDZINOŠO BĀZES RĀDĪTĀJU UN TICAMU DATU PAR REZULTĀTIEM UN IETEKMI, IR APGRŪTINĀTA NOVĒRTĒŠANA SECINĀJUMI UN IETEIKUMI PROFESIONĀLO MĀCĪBU ATLASE MĒRĶU SASNIEGŠANA KOMISIJAS ATBILDES

6 GLOSĀRIJS 4 Darba tirgus segregācija (vertikālā un horizontālā) Atšķirības starp vīriešu un sieviešu nodarbinātību dažādās nozarēs (horizontālā segregācija) un vadošos amatos (vertikālā segregācija). Darbības programma un vienotais programmdokuments; šajā ziņojumā apkopoti vienā terminā programmas Ar dažādām darbības programmām īsteno Eiropas Kopienas atbalsta pamatnostādnes, kas ietver struktūrfondu un dalībvalsts stratēģiju un darbības prioritātes, attiecīgos mērķus, struktūrfondu ieguldījumu un citus finanšu resursus. Darbības programma ir valsts vai reģiona līmenī sagatavots dokuments, kuru apstiprina Komisija un kurā ir noteiktas saskanīgas prioritātes, ko paredzēts īstenot daudzgadu pasākumos. No struktūrfondiem līdzfinansējamam projektam ir jāietilpst kāda pasākuma tvērumā. Dažreiz, ja to nosaka apstākļi, Kopienas atbalsta pamatnostādnes un darbības programmu var apvienot vienā dokumentā, ko sauc par vienoto programmdokumentu. Dzimumu līdztiesība Stāvoklis, kad visi cilvēki var attīstīt savas spējas un izdarīt izvēli bez ierobežojumiem, ko nosaka stingrs dzimumu lomu dalījums, un kad sieviešu un vīriešu dažādās vajadzības ņem vērā, novērtē un risina līdzvērtīgi. Efektivitāte Sasniegto rezultātu un sākotnējo mērķu attiecība. Eiropas Sociālais fonds (ESF) Viens no struktūrfondiem, kura mērķis ir novērst bezdarbu, attīstīt cilvēkresursus un veicināt sociālo integrāciju darba tirgū, lai panāktu augstu nodarbinātības līmeni, vīriešu un sieviešu līdztiesību, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju. Novērtējumi Ex-ante novērtējums Programmas sagatavošanas svarīgs elements, par kuru atbild dalībvalsts izraudzīta iestāde. Galvenokārt novērtē dalībvalsts, reģiona vai nozares stiprās un vājās puses un potenciālu. Novērtē arī, vai izvēlētā stratēģija un mērķi ir piemēroti reģiona vai jomas konkrētajiem apstākļiem, tostarp demogrāfijas tendencēm. Aplūko plānoto prioritāšu gaidāmo ietekmi. Starpposma Šo novērtējumu veic programmu posma vidū. Pārbauda palīdzības sākotnējos rezultātus, to piemērotību un virzību uz mērķu sasniegšanu. Par starpposma novērtējumu atbild konkrētās programmas vadošā iestāde sadarbībā ar Komisiju. Ex-post novērtējums Ex post novērtējumu veic neatkarīgi eksperti ne vēlāk kā trīs gados pēc programmas posma beigām. Par novērtējumu atbild Komisija, to veic sadarbībā ar dalībvalstīm un vadošajām iestādēm. Novērtē resursu izmantojumu un palīdzības efektivitāti, produktivitāti un ietekmi. Analizē sasniegtos rezultātus un faktorus, kas iespaidojuši programmas veiksmīgu vai neveiksmīgu izpildi. Pamatojoties uz šo analīzi, tiek izdarīti secinājumi, kas noder ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas veidošanā.

7 5 Profesionālās mācības Jebkura veida mācības, kas sagatavo noteiktai profesijai vai darbam vai kas ļauj apgūt šai profesijai vai darbam vajadzīgās iemaņas. Programmu posms Daudzgadu cikls, kurā plāno un izpilda struktūrfondu izdevumus. Projekta iniciators Privātpersona vai organizācija (pašvaldība, asociācija, uzņēmums u. c.), kas var ierosināt projektu un lūgt struktūrfondu atbalstu. Rādītāji Tiešo rezultātu rādītājs Mēra fiziskos rezultātus (piemēram, mācību dalībnieku skaitu), kas apliecina, ka finansētie pasākumi tiek pildīti. Koprezultāta rādītājs Mēra tūlītējās izmaiņas, kas skar finansētās darbības tiešos saņēmējus, piemēram, to dalībnieku skaitu, kas ieguvuši paredzēto kvalifikāciju. Ietekmes rādītājs Mēra finansēto darbību ilgāka termiņa sociālo un ekonomisko ietekmi, kas sniedzas tālāk nekā tūlītējās izmaiņas, kuras skar tiešos saņēmējus, piemēram, nosaka to cilvēku skaitu, kas ir nodarbināti gadu pēc mācībām. Salīdzinošā novērtēšana Intervences kvantitātes un kvalitātes salīdzināšana ar citu intervences pasākumu, ko attiecīgajā intervences jomā vai saistītā jomā uzskata par labāko paraugu. Struktūrfondi Eiropas Savienības atbalsta instruments galvenais instruments, ar kuru veicina EK dibināšanas līgumā paredzētos ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķus. Vadošā iestāde Iestāde, kurai dalībvalsts uzticējusi intervences (darbības programmas / vienotā programmdokumenta) pārvaldību.

8 6 KOPSAVILKUMS I. Viens no struktūrfondu mērķiem ir veicināt vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm darba tirgū. Galvenais Eiropas Kopienas instruments vienādu iespēju veicināšanai ir Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šajā ziņojumā ir aplūkotas sievietēm organizētās profesionālās mācības, ko līdzfinansēja no ESF gada programmu posmā, kad mācību pasākumiem bija paredzēti apmēram 3 miljardi EUR. II. Revīzijā tika meklētas atbildes uz šādiem diviem jautājumiem: a) vai profesionālās mācības sievietēm atlasīja saskaņā ar darba tirgus prioritāšu rūpīgu analīzi; b) vai uzraudzības informācija bija pietiekama, lai izvērtētu profesionālo mācību mērķu sasniegšanu? III. Revīziju veica Komisijā un piecās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā, Francijā, Apvien o t a j ā K a r a l i s t ē u n I t ā l i j ā ), k u r ā s k o p ā iztērēti 76 % šās jomas izdevumu. Lai formulētu secinājumus, revidenti pārbaudīja programmu izstrādi un pabeigtu projektu paraugu.

9 7 KOPSAVILKUMS IV. Revidenti konstatēja, ka revidētajās programmās atlasītās profesionālās mācības sievietēm neizstrādāja tā, lai tieši reaģētu uz darba tirgus prasību analīzi, un pasākumi pieļāva lielu praktiskās rīcības brīvību tā vietā, lai pietiekami strādātu ar noteiktām mērķgrupām. V. Revidētajās dalībvalstīs izmantoja atlases kritērijus, kuros nebija pietiekami ņemta vērā darba tirgus analīze un projektu mērķu atbilstība vispārējiem programmas mērķiem. VI. Palāta iesaka turpmāko darbības programmu izstrādē balstīties uz darba tirgus analīzi un izraudzīties tāda veida mācības un mērķus, kas tieši sasauktos ar šo analīzi. Palāta iesaka arī ieviest efektīvu projektu atlases procedūru, lai apstiprinātie projekti vislabāk risinātu analīzē izceltās problēmas. VII. Attiecībā uz mērķu sasniegšanas izvērtēšanu Palāta konstatēja, ka uzraudzības informācija tam nebija pietiekama, jo formulētie rādītāji bija pārāk šauri, bieži nebija izvirzīti mērķi un informācija nebija ticama un pilnīga. Tāpēc Palāta uzskata, ka ne dalībvalstu īstenotājiestādes, ne Komisija nespēja izvērtēt, kādā mērā bija sasniegti mērķi. VIII. Palāta atzīmē, ka Komisijai jāturpina sekot, lai dalībvalstis izstrādātu pienācīgus un reālus rādītājus, un ka jākrāj ticami d a t i, j o t ā d ē j ā d i v a rēs i z d a r ī t n o d e r ī g u s s e c i n ā j u m u s p a r l ī d z f i n a n s ē t o d a r b ī b u produktivitāti un efektivitāti.

10 IEVADS 8 PAMATINFORMĀCIJA 1. vīriešu un sieviešu līdztiesība kā viens no Eiropas Kopienas galvenajiem principiem ir paredzēta EK dibināšanas līguma 2. pantā. Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/93 1 ir noteikts, ka vīriešu un sieviešu vienādas iespējas darba tirgū ir Kopienas mērķis, kura sasniegšana veicināma ar struktūrpasākumiem. Dzimumu līdztiesība nozīmē, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas līdzdarboties un būt pārstāvētiem tautsaimniecībā, lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā, kultūras un pilsoniskajā dzīvē 2. Komisija katru gadu sagatavo ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesības stāvokli, kurā apraksta novērojumus par tendencēm jomās, kur pastāv lielākās atšķirības, piemēram, nodarbinātības un atalgojuma līmenis, nozaru un profesiju segregācija un sieviešu īpatsvars vadošos amatos 3. Vīriešu un sieviešu nodarbinātības izmaiņas laik a gaitā ir atspoguļotas 1. attēlā. Lai gan visās dalībvalstīs nodarbinātības attiecība atšķ iras, laik ā no gadam lielāk ajā daļā Eiropas Savienības 27 dalībvalstu atšķirība ir mazinājusies. 1 Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2052/88 (OV L 193, , 5. lpp.). 2 Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ceļā uz Kopienas dzimumu līdztiesības pamatstratēģiju ( ), COM(2000) 335 galīgā redakcija. 3 Jaunākais Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2008) 10 galīgā redakcija) ir pieņemts gada 23. janvārī. 1. attēls ABSOLŪTĀ ATŠĶIRĪBA STARP ABU DZIMUMU NODARBINĀTĪBAS LĪMENI ES DALĪBVALSTĪS UN GADĀ (SIEVIETES UN VĪRIEŠI VECUMĀ NO 15 LĪDZ 64 GADIEM) Procentu punkti FI SE LT EE DK LV BG FR SL DE PT UK RO NL PL HU BE AT ES-27 SK LU IE CZ CY ES IT EL MT Avots: EK Statistikas biroja apsekojums par ES darbaspēku; gada vidējie rādītāji 27 dalībvalstīs. NB: Visās valstīs vīriešu nodarbinātība bija lielāka.

11 9 2. Šajā revīzijas ziņojumā ir aplūkotas no ESF līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm gada programmu posmā. Profesionālās mācības ir galvenais veids, kādā ar ESF līdzekļiem veicina vīriešu un sieviešu vienādas iespējas darba tirgū 4. Papildus ES līdzfinansētiem pasākumiem dalībvalstis var īstenot valsts vai reģionālas programmas vai darbības bez ES finansējuma. 3. līdztiesības mērķa sasniegšanai ESF līdzekļus gada posmā izmantoja divējādi. Īpaši šim mērķim domātas darbības k o m b i n ē j a a r i ntegrē to p i e e j u d z i m u m u j a u t ā j u m i e m. I ntegrē t ā pieeja ir process, kurā jebkuras jomas un jebkura līmeņa darbības, tostarp jaunus tiesību aktus, politiku vai programmas, iz vēr tē pēc to ietekmes uz sievietēm un vīriešiem īpašas darbības, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā, var būt šādas: rīko profesionālās mācības, kuru mērķ is ir sieviešu k arjeras attīstība, uzlabo sieviešu iespējas iegūt jaunu darbu, atbalsta uzņēmējdarbības sākšanu un mazina darba tirgus vertikālo un horizontālo segregāciju dzimuma dēļ. No ESF gadā 4 miljardi EUR bija paredzēti pozitīviem darbaspēka tirgus pasākumiem attiecībā uz sievietēm 6. Galvenā darbība bija profesionālās mācības, kam ES 25 dalībvalstīs bija ieplānoti apmēram 3 miljardi EUR gadā īpašo darbību budžets ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu posmu, jo tagad lielāku uzsvaru liek uz integrēto pieeju. 5. lai īstenotu pozitīvos darbaspēka tirgus pasākumus attiecībā uz sievietēm, ir jāizdara izvēle, kā vislabāk uzlabot dzimumu līdztiesību darba tirgū. No vienas puses, mācības uzskatāmas par noderīgām, ja tās lielākajā daļā gadījumu dod reālu iespēju atrast darbu, tātad mācībām jāatbilst darba tirgus reālajiem apstākļiem, piemēram, darba tirgū skaidri vērojams kādu noteiktu prasmju trūkums. No otras puses, sievietēm kā potenciālajiem darba ņēmējiem vienmēr būs īpašas prasības pienācīga bērnu aprūpe, elastīgs darba laiks. Šo jautājumu apsvēršana ir svarīga, lai sasniegtu pozitīvo pasākumi mērķi, t. i., sekmīgāku un plašāku sieviešu līdzdalību nodarbinātības tirgū. 4 Padomes Regula (EEK) Nr. 2084/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 4255/88 (OV L 193, , 39. lpp.), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecībā uz gada programmu posmu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1784/1999 (OV L 213, , 5. lpp.) un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts attiecībā uz gada programmu posmu. 5 Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) Secinājumi Nr. 1997/2 par dzimumu aspektu iekļaušanu visās ANO sistēmas politikas jomās un programmās kods intervences klasifikācijā, kas dota Komisijas Regulā (EK) Nr. 438/2001 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai (OV L 63, , 21. lpp.). 7 Izdevumiem par profesionālajām mācībām sievietēm nav atsevišķa klasifikācijas koda, tāpēc kopējo summu var aplēst, pamatojoties tikai uz revidēto dalībvalstu sniegto informāciju.

12 10 LĪDZFINANSĒTO PASĀKUMU ĪSTENOŠANA. PIENĀKUMU SADALE attēlā ir parādīta no ESF līdzfinansēto profesionālo mācību sievietēm plānošana un īstenošanas procesa daži aspekti 8. 8 Šāds pamatprocess ir raksturīgs visiem pasākumiem, ko līdzfinansē no ESF. 7. No ESF līdzfinansētus projektus īsteno saskaņā ar daudzgadu programmām, kas var būt vai nu darbības programmas, vai arī vienotie programmdokumenti. Daudzgadu programmās ir iekļautas prioritātes, un katrai prioritātei ir formulēti vairāki pasākumi. Pasākumi cita starpā var būt profesionālās mācības sievietēm. 8. programmas izstrādā dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju (Nodarbinātības ģenerāldirektorātu), kā arī ar reģiona, vietējās pašvaldības vai citām kompetentām sabiedriskā sektora iestādēm un ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem. Komisija programmas novērtē un apstiprina. 9. programmu sagatavošanas svarīgs elements, kam ir liela nozīme arī prioritāšu un mērķu izvirzīšanā un finanšu piešķiršanā, ir dal ī bvalsts, re ģiona vai n ozare s s t i p ro u n vājo p u š u u n p o tenciāla ex ante novērtējums. Par to atbild dalībvalsts izraudzīta iestāde. Viens no uzdevumiem ir novērtēt, vai izvēlētā stratēģija un mērķi ir piemēroti reģiona vai jomas konkrētajiem apstākļiem. 10. dalībvalstis atbild par programmu īstenošanu un sadarbībā ar Komisiju nodrošina Kopienas līdzekļu tērēšanu atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem. Galīgā atbildība par budžeta izpildi ir Komisijai.

13 11 2. attēls ATBILDĪBAS SADALĪJUMS Pienākums Izpildītājs Daudzgadu programmas (darbības programma vai vienotais programmdokuments), kurās noteiktas prioritātes un pasākumi. Viens vai vairāki programmās iekļauti pasākumi var ietvert pozitīvus darbaspēka tirgus pasākumus attiecībā uz sievietēm, piem., profesionālās mācības sievietēm Sagatavo dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz ex ante novērtējumu Apstiprina Komisija Gada īstenošanas ziņojumi, kuros apkopota informācija par tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi To profesionālo mācību projektu atlase, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā Valsts, reģiona vai vietējās pašvaldības iestādes Informācija par katra projekta tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi (uzraudzības ziņojumi) Mācību dalībnieku izraudzīšanās Projektu iniciatori

14 Konkrētu projektu ierosina projekta iniciators, ko ESF atbalsta kontekstā uzskata par ES līdzekļu saņēmēju, kurš apņemas organizēt mācības. Projektu apstiprina izraudzītā valsts, reģiona vai vietējās pašvaldības iestāde. Iniciatora pienākums ir uzkrāt uzraudzības informāciju par projekta gaitu un mērķu sasniegšanu un iesniegt to kompetentajai vadošajai iestādei. Komisijai katru gadu iesniedz apkopotus datus. 9 Vairāk informācijas var skatīt Īpašajā ziņojumā Nr. 1/2007 par struktūrfondu gada programmu starpposma pasākumu īstenošanu (OV C 124, ). 12. Saskaņā ar noteikumiem katru gada programmu starpposmā bija jānovēr tē neatk arīgam novēr tētājam. Par starpposma novērtēšanu atbildēja vadošā iestāde sadarbībā ar Komisiju. Cita starpā pārbaudīja šādus aspektus: a) vai joprojām ir aktuālas ex ante novēr tējumā norādītās stiprās un vājās puses un potenciāls, b) vai joprojām ir aktuāla stratēģija, c) vai sasniegtos mērķus pareizi izsaka skaitļos, d) kāda ir efektivitāte, produktivitāte un paredzamā ietekme, e) kāda ir īstenošanas un uzraudzības kārtības kvalitāte? 13. Starpposma novērtēšanā bija konstatēts, ka efektivitātes, produktivitātes un paredzamās ietekmes analīzi apgrūtināja daudzu programmu novēlota vai lēna uzsākšana: gada vidū vēl nebija sasniegti daudzi rezultāti. Bija atzīmētas arī problēmas ar uzraudzības sistēmām tās nenodrošināja pilnīgus un ticamus datus Kopienas struktūrpalīdzību novērtē arī ex post, kad skata, kā ir i z l i e toti re s u r s i u n c i k e fe k t ī va u n p ro d u k t ī va i r b i j u s i p i e š ķ i r t ā palīdzība. Par šo novērtēšanu atbild Komisija, bet to veic neatkarīgi eksperti sadarbībā ar dalībvalstīm un vadošajām iestādēm. Cita starpā aplūko, vai programma ir īstenota veiksmīgi vai neveiksmīgi un kādi ir sasniegumi un rezultāti.

15 REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA gada programmu posmā 75 % no pozitīvajiem darb a s p ē k a t i r g u s p a s ā k u m i e m a t t i e c ī b ā u z s i e v i e t ē m b i j a ī p a š ā s darbības tieši profesionālo mācību formā. Palātas revīzijas mērķ is bija noteikt, vai no ESF līdzfinansētās mācības sievietēm bija mērķtiecīgas un pienācīgi uzraudzītas. R evīzijā mek lēja atbildes uz šādiem jautājumiem: a) vai profesionālās mācības sievietēm atlasīja saskaņā ar darba tirgus prioritāšu rūpīgu analīzi; b) vai uzraudzības informācija bija pietiekama, lai izvērtētu profesionālo mācību mērķu sasniegšanu? 16. revīziju veica Komisijā un piecās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Itālijā), kuras saņēma visvairāk naudas no ESF pozīcijas pozitīvi darbaspēka tirgus pasākumi attiecībā uz sievietēm, kas kopā veidoja 76 % no ES 25 dalībvalstu izdevumiem. Katrā dalībvalstī revidenti izvēlējās vienu programmu, ņemot vērā to, kādu daļu pasākumā proporcionāli ieņēma profesionālās mācības, kas četros gadījumos bija 75 % vai vairāk. Tātad revidēja piecas programmas šādos reģionos: Saksijā-Anhaltē (Vācija), Andalūzijā (Spānija), Skotijā (Apvienotā Karaliste), Lombardijā (Itālija) un Ildefransā (Francija) tiek lēsts, ka piecām revidētajām programmām bija paredzēti 490 miljoni EUR, kas ir 12 % no kopējiem izdevumiem pozitīviem darbaspēka tirgus pasākumiem attiecībā uz sievietēm. No šīs summas savukārt apmēram 380 miljonus EUR piešķīra profesionālajām mācībām. 18. Katrā valstī astoņus projektus atlasīja revīzijai uz vietas, pamatojoties uz piešķirto finanšu summu, no vienas puses, un uz pasākumā ietverto projektu veidu, no otras puses. Revidētie projekti labi raksturo gan konkrēto programmu, gan citas programmas, ar kurām saskaņā rīko profesionālās mācības sievietēm. 10 1) Vācija: Saksijas-Anhaltes darbības programma, 1. mērķis 1999DE161PO003. Atlasīts 4. prioritātes pasākums Īpaši pasākumi sieviešu kvalifikācijas celšanai un integrācijai ; 2) Spānija: Andalūzijas darbības programma, 1. mērķis 2000ES161PO003. Atlasīts 45. prioritātes pasākums Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu piemērotību nodarbinātībai un pasākums Sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana ; 3) Francija: Francijas vienotais programmdokuments, 3. mērķis 1999FR053DO001. Atlasīts 5. prioritātes 8./9. pasākums Sieviešu piekļuve darba tirgum un līdzdalība tajā, laika racionāla izmantošana un iesaistīto personu profesionālisms ; 4) Apvienotā Karaliste: Skotijas darbības programma, 3. mērķis 1999GB053PO002. Atlasīts 5. prioritātes 5.1. pasākums Pozitīvas darbības dzimumu nelīdzsvarotas pārstāvības novēršanai ; 5) Itālija: Lombardijas darbības programma, 3. mērķis 1999IT053PO010. Atlasīts E prioritātes E.1. pasākums Uzlabota sieviešu piekļuve darba tirgum un līdzdalība tajā. 19. par programmu īstenošanu atbildīgajās iestādēs, k ā arī revīzijās uz vietas pārbaudīja atlases procesu un analizēja uzraudzības informācijas uzkrāšanu.

16 APSVĒRUMI 14 VAI PROFESIONĀLĀS MĀCĪBAS SIEVIETĒM ATLASĪJA MĒRĶTIECĪGI? ATLASES PROCESA ĪSS APRAKSTS 20. lai noteiktu gada prioritātes, dalībvalstīm bija jāveic ex ante novērtēšana, kuras mērķis bija apliecināt izvēlētās stratēģiju piemērotību un pamatot ierosināto finanšu sadali. Tātad, lai mācības izraudzītos par prioritāti un lai noteiktu tajās sasniedzamos mērķus, šai izvēlei bija jābalstās uz darba tirgū vērojamo prasmju trūkumu, kā arī mācību un citām vajadzībām. 21. Regulā (EK) Nr. 1260/1999 ir noteikts, ka jebkura plāna ex ante novērtējumā ir jāietver vērtējums par sieviešu un vīriešu līdztiesības stāvokli, par intervences īstenošanas mehānismiem un par stratēģijas un palīdzības paredzamo ietekmi 11. Tika prasīts, lai izvēlētā stratēģija un uz tās pamata izvirzītās programmas prioritātes saskanētu ar šo analīzi, kas ir daļa no ex ante novērtējuma. Komisija piedāvāja sīkus norādījumus par nodarbinātības un darbaspēka tirgus tendenču analīzi, ko ņemt vērā ex ante novērtēšanā bija jāievieš un konsekventi jāpiemēro pienācīgas projektu atlases procedūras, lai nodrošinātu tādu projektu atlasi, kuros paredzēto mācību mērķi atbilstu vispārējiem programmas mērķiem Ņemot to visu vērā, Palāta pārbaudīja, vai a) reģionu vai dalībvalstu iestādes, izstrādājot programmas, veica dažādo darba tirgu analīzi un vai šo analīzi ievēroja tad, kad izvirzīja revidēto profesionālo mācību mērķus; b) p r o j e k t u s u n t o d a l ī b n i e k u s a t l a s ī j a p ē c k r i t ē r i j i e m, k u r u s formulēja atbilstoši darba tirgū apzinātajām prioritātēm un izvirzītajiem programmu mērķiem panta 2. punkta c) apakšpunkts Padomes gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, , 1. lpp.), kur skaidri paredzēts sagatavot situācijas novērtējumu vīriešu un sieviešu līdztiesības aspektā, ņemot vērā iespējas darba tirgū un attieksmi darbā, tostarp konkrētus ierobežojumus katrai grupai; izvēlētās stratēģijas un palīdzības gaidāmās iedarbības novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz sieviešu un vīriešu iekļaušanos darba tirgū, izglītību un profesionālo sagatavošanu, sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un ģimenes un darba dzīves saskaņošanu. 12 Struktūrfondu intervences ex ante novērtējums dokuments, kas adresēts valstu, reģionu un vietējo pašvaldību iestādēm, kuras atbild par Kopienas struktūrintervences gada programmu izstrādi. 13 Regulas (EK) Nr. 1260/ panta 3. punktā ir noteikts, ka pēc tam, kad ex ante novērtēšanā ir izskatīta programmas pasākumu atbilstība attiecīgo prioritāšu mērķiem, pārbauda atlases kritēriju piemērotību.

17 15 MĒRĶI IZVIRZĪTI, NEIEVĒROJOT ANALĪZES REZULTĀTUS 24. analīzē uzskaitīja galvenos šķēršļus, kas traucē sievietēm iekļauties darba tirgū, un atšķ irības atk arībā no dzimuma tādos svarīgos aspektos kā nodarbināto skaits, pašnodarbinātības līmenis, vadošo amatu ieņemšana un darba tirgus segregācija. 25. Galvenā revīzijā konstatētā nepilnība bija tā, ka nebija skaidras saiknes starp analīzes rezultātiem un ierosinātajiem mācību mērķiem. Nebija saskatāma loģika, kas izskaidrotu, kāpēc nolēma atbalstīt noteikta veida mācības, nozares vai prasmes (sk. piemērus 1. izcēlumā). 26. Analīzes rezultātā izstrādātie pasākumi parasti paredzēja plašas darbības, kurās principā centās vairāk iesaistīt sievietes, nevis mērķtiecīgas darbības, kurās būtu izvēlēts labākais veids, kādā veicināt dzimumu līdztiesību konkrētajā darba tirgū. Trijās no revidētājām piecām programmām maz atšķīrās mācības, kuras paredzētas tikai sievietēm, un mācības, kurās varēja piedalīties gan sievietes, gan vīrieši. Vienkārši vairāk resursu, t. i., vairāk vietu mācību grupās, rezervēja sievietēm. Pretstatam 2. izcēlumā ir aprakstīts mērķtiecīgas prakses piemērs. 1. izcēlums Lombardijā nebija īpašas analīzes par jomām, kurās sievietes ir mazāk pārstāvētas, lai gan viens no pasākuma mērķiem bija mazināt horizontālo un vertikālo segregāciju. Francijas programmā bija minētas nozares, kurās varētu būt darba iespējas, bet nebija analizēts šo nozaru potenciāls piedāvāt darba vietas tieši sievietēm. Viens no pasākuma mērķiem bija dot priekšroku mācībām, kuras varētu pavērt nodarbinātības iespējas, bet kurās līdz šim parasti nepiedalījās sievietes. Taču nebija diskusijas, kāda veida mācības uzskatāmas par ietilpstošām šajā kategorijā.

18 darba tirgus analīzes vājo sasaisti ar programmas mērķiem varēja daļēji kompensēt projektu līmenī, jo projektu iniciatoriem bija izvirzīta prasība skaidrot, kā konkrētos projektos ir ņemtas vērā vietējā darba tirgus iezīmes. Tomēr šāda kompensēšana bija atkarīga no projektu iniciatoriem pieejamās informācijas (sk. 3. izcēlumu) un no projektu atlases kvalitātes (sk. 29. punktu). 14 Komisijas paziņojums par dzimumu aspektu iekļaušanu struktūrfondu gada programmu posma plānos, COM(2002) 748 galīgā redakcija, Revidentu novērotās nepilnības, kas aprakstītas 25. un 26. punktā, bija jau labi zināmas. Komisijas gada paziņojumā 14 saistībā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju ir teikts, ka lielākajā daļā programmu vērojama liela neatbilstība starp analīzi un programmu stratēģiju. Tajā pašā paziņojumā atzīmēts, ka reti tiek analizētas atšķirības, ko izraisa sieviešu un vīriešu dažādie sociālie un ekonomiskie apstākļi, vai, ja analīzi sagatavo, tad to tomēr neņem vērā vēlāk, kad izstrādā atšķirību novēršanas stratēģiju. Kaut arī šīs nepilnības bija zināmas jau programmu posma sākumā, Komisija nepievērsa vajadzīgo uzmanību, piemēram, projektu atlasei, lai tādējādi šīs nepilnības labotu. 2. izcēlums Saksijas-Anhaltes programmas mērķis bija mācību kursos iesaistīt noteiktas sieviešu grupas: ilgāka laika bezdarbnieces, sievietes, kas vecākas par 45 gadiem, un vientuļās mātes, kuras mācījušās jau agrāk, bet 3 12 mēnešus vēlāk joprojām ir bez darba. 3. izcēlums Lombardijas programmā projektu iniciatoriem prasīja skaidrot, kā izraudzītā kvalifikācijas celšana atbilst reģiona prioritātēm un citiem bāzes parametriem, bet informāciju par šīm prioritātēm nepievienoja ne programmai, ne konkursa sludinājumiem.

19 17 PROJEKTU ATLASĒ NAV PIETIEKAMI ŅEMTA VĒRĀ DARBA TIRGUS ANALĪZE UN PROGRAMMU MĒRĶI 29. trijās no piecām revidētajām programmām atlases kritēriji nenodrošināja darba tirgus analīzē atspoguļoto jautājumi pietiekamu i z s vēršanu, k ā a r ī n e s p ē j a r a d ī t p i e n ā c ī g u p a m a t u p rogrammas mērķu sasniegšanai (sk. 4. izcēlumu). Vienā gadījumā uzaicinājumus iesniegt projektu pieteikumus vispār nesaistīja ar konkrētu pasākumu, tā vietā projektus pieskaitīja kategorijai pozitīvi darbaspēka tirgus pasākumi attiecībā uz sievietēm tikai tāpēc, ka paredzēja noteiktu skaitu dalībnieču sieviešu. Citā gadījumā, lai gan atlases kritēriji izrietēja no pasākuma galvenajiem mērķiem, tomēr tas k ritērijs, kura nolūks bija vēr tēt sasaisti ar darba tirgus prioritātēm, nebija noteicošais, lemjot par projekta pieņemšanu vai noraidīšanu. 4. izcēlums Viens no mērķiem Andalūzijas programmas galvenajai darbībai profesionālās mācības sievietēm bija mācību kursu sagatavošanā ņemt vērā vietējā darba tirgus apstākļus. Saskaņā ar ministrijas rīkojumu 15 ieviesa piecus prioritārus atlases kritērijus, no kuriem trīs attiecās uz vietējiem apstākļiem. Divus no šiem trim vietējo apstākļu kritērijiem apņemšanās pieņemt darbā mācību dalībniekus un prakse uzņēmumos lielākā daļa projektu pieteikumu neparedzēja. Bieži neiekļāva arī datus par trešo kritēriju agrāko kursu dalībnieku nodarbinātības procents. Lombardijas programmas starpposma novērtējumā bija teikts, ka projektu atlasē nepietiekami ņēma vērā mācību vajadzības nozarēs, kur dzimumu pārstāvība bija visnelīdzsvarotākā, un ka nepietiekami pievērsa uzmanību dažāda veida diskriminācijai un nevienādām iespējām piekļūt darba tirgum. Lai gan Lombardijas programmas revidētā pasākuma adresāts bija tikai sievietes, dati liecināja, ka 27 % mācību dalībnieku bija vīrieši. 15 Ministrijas gada 19. decembra Rīkojums (BOJA) Nr. 146, lpp.).

20 viens no pasākumu centrālajiem mērķiem bija veicināt sieviešu nodarbināšanu nozarēs, kurās viņas vēsturiski bijušas mazāk pārstāvētas, taču trijās no revidētajām programmām galu galā palika pie tradicionālajiem sieviešu darbiem: kultūras, veselības, uzkopšanas darbiem u. tml. 31. tā kā nebija definētas mērķgrupas, atlasītie kandidāti ne vienmēr bija tie, kuriem visvairāk vajadzīgs atbalsts, lai no jauna vai atkārtoti nonāktu darba tirgū. Sk. piemērus 5. izcēlumā. 5. izcēlums Lombardijas programmas starpposma novērtējumā bija atzīmēts, ka mācības lielākoties piedāvāja cilvēkiem, kuriem jau tāpat bija spēcīgas pozīcijas darba tirgū, piemēram, labi izglītotiem cilvēkiem un/vai jauniešiem, kuriem bija labas izredzes atrast darbu bez papildu mācībām. Attiecībā uz Andalūzijas programmas lielāko darbību starpposma novērtējumā, kura rezultāti bija pieejami gadā, bija secināts, ka mācības nebija piemērotas sievietēm, kurām klājās visgrūtāk, proti, prasītais izglītības līmenis izslēdza sievietes, kuras gājušas tikai pamatskolā, vai mācību laiks nederēja sievietēm, kurām bija jārūpējas par ģimeni.

21 19 VAI UZRAUDZĪBAS INFORMĀCIJA ĻĀVA IZVĒRTĒT PROFESIONĀLO MĀCĪBU MĒRĶU SASNIEGŠANU ĪSS APRAKSTS 32. mācību rezultātu izvērtēšana ir grūts uzdevumus, jo a) kursu dalībnieku pēcāku nodarbināšanu var jūtami ietekmēt ārēji faktori (piemēram, vispārējā tautsaimniecības stāvok ļa noteiktas darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņas), b) no ESF līdzfinansētās darbības ir tikai daļa no plašāka rīcības lauka katrā dalībvalstī, un nodarbinātību ietekmē viss plašākais konteksts, c) dažus rezultātus ir gūti izvērtēt no tāda viedokļa, vai ir sasniegti programmas mērķi, toties tie dod plašāku sabiedrisko labumu (piemēram, kursu dalībnieki atgūst iemaņas pielāgoties dienas režīmam, tostarp ievērot stingrāku laika grafiku, atgūst pašapziņu u. c.). 33. Kaut arī pastāv zināmas grūtības, dažus īsa un vidēja termiņa sasniegumus var izmērīt. Var formulēt ar sasniedzamajiem mērķiem saistītus rādītājus un katram no tiem izvirzīt apakšmērķi. Šajā nol ū k ā var i z m a ntot s a l ī d z i n o š o s b ā zes rādītājus vai l ī d z ī g u b ā zes informāciju un tādējādi iegūt datus par tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi. Tas būtu labs pamats pasākumu un darbību turpmāk ai uzraudzībai un novēr tēšanai, tostarp efektivitātes novērtēšanai.

22 profesionālo mācību izvērtēšanā būtu obligāti jāizmanto vismaz šādi trīs rādītāji 16 : a) tiešo rezultātu rādītāji: dalībnieku (sieviešu) skaits, mācību kursu skaits; b) koprezultāta rādītāji: kursu beidzēju skaits, kvalifikācijas ieguvēju skaits, c) ietekmes rādītāji: mācību turpinātāju skaits, darba atradēju skaits tostarp to, kuri joprojām strādā noteiktu laiku (piemēram, pusgadu vai gadu) pēc mācībām. 35. Palāta pārbaudīja, vai 16 Šie rādītāji izsecināti, pamatojoties uz Palātas revidēto programmu analīzi, Eiropas Komisijas gadā sagatavoto MEANS krājumu [MEANS Collection] (tā mērķis bija uzlabot struktūrpolitikas izvērtēšanas metodes), kā arī Komisijas gadā izstrādāto dokumentu Vadlīnijas uzraudzības sistēmu ieviešanai un ESF palīdzības izvērtēšanai gada programmu posmā [ Guidelines for systems of monitoring and evaluation of ESF assistance in the period ]. a) bija formulēti pienācīgi rādītāji un katram no tiem apakšmērķi, lai izvērtētu tiešos rezultātus, koprezultātu un ietekmi, kā minēts 34. punktā; b) šo rādītāju dati, ko uzkrāja pasākumu īstenotājiestādes, bija ticami; c) ar rādītājiem saistītie apakšmērķi bija sasniegti, ciktāl to ļauj izsecināt uzraudzības dati. IZMANTOTI PĀRĀK ŠAURI RĀDĪTĀJI 36. visām revidētajām programmām bija formulēti tiešo rezultātu rādītāji, bet koprezultāta un ietekmes rādītāji ne. Vienai programmai šie abi rādītāji bija formulēti, bet vienai ne viens, ne otrs. Pārējām trīs programmām bija formulēti vai nu koprezultāta rādītāji, vai arī ietek mes rādītāji, bet ne abi. R evidenti novēroja šādu stāvokli: a) četrām programmām visa pasākuma līmenī neizmantoja rādītāju, ar kuru izvērtē nodarbinātību pusgadu vai gadu pēc mācībām, lai gan reizēm šī informācija bija pieejama projektu līmenī (sk. 6. izcēlumu). Neizvērtēja arī citus jautājumus, piemēram, darba ilgumu (īstermiņa vai ilgtermiņa) un līmeni (kvalitāte un atalgojums);

23 21 b) vienai programmai formulētie rādītāji nebija pietiekami plaši, lai veiktu pilnvērtīgu analīzi, savukārt citas programmas rādītāji nederēja tam, lai iz vēr tētu rīkoto mācību sasniegumus (sk. 7. izcēlumu). 6. izcēlums Lombardijā iestādes pārbaudīja projektu paraugu, lai noteiktu, vai kursu beidzēji strādāja gadu pēc mācībām, un Palāta to atzīmēja kā labas prakses piemēru. Andalūzijā bija formulēts rādītājs, ar kuru izvērtēt, kā kursu beidzējiem veicas ar darba atrašanu, taču revidenti konstatēja nepilnības datu apkopošanā. Tā, vienai darbībai, kurai bija piešķirti 35 % no pasākuma kopējiem izdevumiem, attiecīgā informācija bija pieejama tikai par 42 % no paraugā atlasītajiem mācību kursiem. 7. izcēlums Andalūzijā rādītājs cik darba vietu atrasts pusgada laikā pēc mācībām nebija piemērots līdzfinansēto pasākumu veidam, jo 40 % izdevumu bija atvēlēti profesionālajai orientācijai un mācību sagatavošanas pasākumiem, tātad noderīgāk būtu bijis uzskaitīt cilvēkus, kuri vēlāk pieteicās uz mācībām vai reģistrējās kā darba meklētāji. Turklāt 20 % kursu dalībnieku jau bija nodarbināti, un viņu atbildes anketās sagrozīja šā rādītāja uzskatāmību. Daži Skotijas programmas rādītāji bija formulēti pārāk plaši, lai būtu iespējams izvērtēt mācību rezultātus, piemēram, cik sieviešu/kursu beidzēju daļēji/pilnībā ieguvuši kvalifikāciju. Vērtējot šo rādītāju, jebkura līmeņa pabeigšanu uzskatīja par ekvivalentu pilnas kvalifikācijas iegūšanai, lai gan iegūto iemaņu ziņā viena līmeņa pabeigšanu nevar salīdzināt ar pilna mācību kursa pabeigšanu.

24 22 NE VISIEM PASĀKUMIEM IR IZVIRZĪTI MĒRĶI 37. Ne visiem revidētajiem pasākumiem bija izvirzīti ar rādītājiem saistīti apakšmērķi 17 : divos gadījumos skaitīts nebija nekas; vienā gadījumā bija formulēti vairāki tiešo rezultātu un koprezultāta rādītāji, bet vienīgais skaitļos izsakāmais mērķis bija dalībnieku skaits. 38. diviem pasākumiem, kuros mērķi bija izvirzīti, nebija skaidrots, k ā t a s d a r ī t s, u n v i e n ā g a d ī j u m ā p ē c s t a r p p o s m a n o vēr t ē š a n a s mērķus bija krietni jāmaina (sk. 8. izcēlumu). 17 Līdzīgs secinājums atrodams jau Palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 7/2003 (OV C 174, ) par struktūrfondu palīdzības plānošanu laika posmam no līdz gadam. Šā ziņojuma 89. punktā ir norādīts, ka rādītāji joprojām reizēm nebija izsakāmi skaitļos vai neatbilda mērķiem. UZKRĀTIE DATI NAV TICAMI, REIZĒM NEPILNĪGI 39. divās no piecām programmām nebija ticamu tiešo rezultātu rādītāju, kas attiecās uz dalībnieku skaitu. Četrās programmās nebija ticami koprezultāta rādītāji kursu beidzēju skaits un kvalifikācijas ieguvēju skaits. 8. izcēlums Turpmāk tabulā redzami Skotijas programmas skaitļos izteiktie rādītāji. Palāta lūdza papildu informāciju, bet to nesaņēma, un tā arī nekļuva skaidrs, no kurienes ir ņemti salīdzinošie bāzes rādītāji un uz kā pamata ir formulēti sākotnējie un pārskatītie mērķi. Rādītājs Sākotnējais mērķis Pārskatītais mērķis Salīdzinošie bāzes rādītāji Sievietes (%), kuras iegūst darbu 31 % 5,51 % % To sieviešu skaits, kuras turpina mācības 42 % 17,56 % %

25 revidenti konstatēja šādus trūkumus datu apkopošanā: a) nepilnīgi dati, īpaši attiecībā uz kursu dalībnieku turpmākām gaitām pusgadu līdz gadu pēc mācībām (sk. arī 36. punktu); b) problēmas ar definīcijām vai to izpratni, piemēram, Skotijā nodoma deklarāciju par mācību turpināšanu uzskatīja kā pierādījumu par mācību reālu turpināšanu. Skotijā un Francijā mācību dalībniekus, kuri piedalījās daudzgadu kursos, pieskaitīja vairākas reizes, t. i., katru gadu; c) datu nesakritība, piemēram, Skotijā apsekojuma rezultāti par mācību beidzēju nodarbinātību sakrita tikai ar pusi no revidētajos projektos reģistrētajiem rezultātiem, savukārt īst e n o š a n a s z i ņ o j u m ā p a r g a d u m ā c ī b u b e i d zēju s k a i t s bija uzrādīts kā , lai gan mācībās reģistrēto dalībnieku kopējais skaits bija Palāta jau agrāk ir rakstījusi par šo jautājumu, tostarp sk punktu Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2006 par 1. un 3. mērķa programmu ex post novērtējumu gadam (OV C 302, ): Lai uzlabotu vērtēšanas procesu, Komisijai jāievieš un efektīvi jāpielieto kvalitātes kontroles procedūras, lai problēmas, kas radās pārskatāmajos novērtējumos, neatkārtotos atkal turpmākajās ex post vērtēšanās. Šīm procedūrām jānodrošina, lai: a) regulāri tiktu apkopoti būtiski un ticami dati un lai tie būtu pieejami visos vērtēšanas procesa posmos (..). 41. lai iegūtu derīgus secinājumus par līdzfinansēto projektu rezultātiem, ir svarīgi, ka projektu iniciatori uzkrāj ticamus un pilnīgus u z r a u d z ī b a s d a t u s. R e v ī z i j a s g a i t ā b i j a v ē r o j a m s, k a v a i r ā k u m ā gadījumu vadošā iestāde un par pārbaudēm atbildīgā iestāde nevērtēja projektu iniciatoru vāktos datus. 42. Savukārt Komisija, kurai iesniedz gada īstenošanas ziņojumus, nekomentēja nesakritības tajos un nenorādīja, ka nebija formulēti ietekmes rādītāji (piemēram, kursu dalībnieku nodarbinātība x mēnešus pēc mācībām ). Turklāt Komisija nepārbaudīja uzkrāto uzraudzības datu ticamību revīzijās uz vietas 18, lai gan par katru programmu izstrādātajā starpposma novērtējumā bija minētas uzraudzības un ziņojumu sagatavošanas nepilnības.

26 24 TĀ KĀ TRŪKST MĒRĶU, SALĪDZINOŠO BĀZES RĀDĪTĀJU UN TICAMU DATU PAR REZULTĀTIEM UN IETEKMI, IR APGRŪTINĀTA NOVĒRTĒŠANA 43. līdzfinansēto mācību efektivitātes novērtēšanu apgrūtināja rādītāju un mērķu trūkums (sk punktu), kā arī problēmas ar datu ticamību (sk. 39. un 40. punktu). 44. divu revidēto programmu vadošās iestādes, cenšoties izvērtēt mācību ievirzes noderību, skatījās, vai pēc mācībām iegūtais darbs bija tematiski saistīts ar apmeklētajām mācībām. Šāda analīze deva dažādus rezultātus. Lombardijā 77 % dalībnieku, kuri atrada darbu, apstiprināja, ka iegūtās prasmes atbilda darba devēja prasībām. Tajā pašā laik ā tik ai 28 % dalībnieku vienā no Andalūzijas galvenajiem pasākumiem domāja, ka viņu jaunais darbs ir saistīts ar pabeigtajām mācībām.

27 SECINĀJUMI UN IETEIKUMI No ESF līdzfinansēto profesionālo mācību sievietēm revīzijā par gada programmu posmu atk lājās vairāk as nepilnības Palātas revidēto pasākumu izstrādē un projektu atlasē. Nepilnības konstatētas arī saistībā ar programmu izpildes uzraudzību. PROFESIONĀLO MĀCĪBU ATLASE 46. attiecībā uz sieviešu profesionālo mācību atlasi Palāta secina, ka, lai gan darbības programmās bija apzinātas galvenās barjeras sieviešu iekļūšanai darba tirgū un dzimumu iespēju atšķirības, tomēr revidētajās programmās iekļautās mācības neizstrādāja tā, lai tieši reaģētu uz darba tirgus prasību analīzi. (Sk punktu.) 47. dalībvalstu izstrādātie un Komisijas apstiprinātie pasākumi pieļāva lielu praktiskās rīcības brīvību tā vietā, lai pietiekami strādātu ar noteiktām mērķgrupām. (Sk punktu.) 48. Šī rīcības brīvība nozīmēja, ka pārbaudītajās programmās projektu iniciatoru ziņā bija atstāta ierosināto mācību apmierinoša sasaiste ar reālajām vajadzībām darba tirgū. Attiecīgās iestādes projektu atlases procesā pienācīgi nepārliecinājās, vai projektu iniciatoru ierosinātais pamatojums atbilda realitātei. (Sk. 27. punktu.) 49. dažos projektos, kuru plānotais mērķis bija veicināt sieviešu nodarbināšanu nozarēs, kurās viņas ir mazāk pārstāvētas, galu galā tomēr palika pie tradicionālajām sieviešu profesijām (sk. 30. punktu). Dažos revidētajos projektos atlasītie kandidāti ne vienmēr bija tie, kuriem visvairāk vajadzīgs atbalsts, lai nonāktu darba tirgū (sk. 31. punktu).

28 Ņemot vērā iepriekš teikto, Palāta iesaka a) turpmāk darbības programmas, ko sagatavo dalībvalstis un apstiprina Komisija, balstīt uz darba tirgus apstākļu analīzi attiecībā gan uz prasmju atšķirību izlīdzināšanu, gan uz īpašām darbībām ar mērķi uzlabot sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā; izraudzīties tāda veida mācības un mērķus, kas tieši sasauktos ar šo analīzi; b) dalībvalstīs ieviest un atbilstoši īstenot labi izstrādātu projektu atlases procedūru, lai apstiprinātu tos projektus, kuri vislabāk risina darba tirgū apzinātās problēmas saskaņā ar iepriekš minēto analīzi. Tādā veidā palielināsies pasākumu pievienotā vērtība. MĒRĶU SASNIEGŠANA 51. par revidētajām programmām uzkrātā uzraudzības informācija neļauj izvērtēt, vai tika sasniegti sieviešu profesionālajām mācībām izvirzītie mērķi, jo a) formulētie rādītāji nebija pietiekami plaši, lai mērītu sasniegto (sk. 36. punktu), b) bieži nebija izvirzīti mērķi (sk. 37. punktu), c) uzraudzības informācija nebija ticama vai pilnīga, tātad nebija iespējams nonākt pie ticamiem vispārējiem secinājumiem (sk. 39. un 40. punktu). 52. tā rezultātā ne dalībvalstu īstenotājiestādes, ne Komisija nespēj izvērtēt, kādā mērā ir sasniegti attiecīgo pasākumu mērķi.

29 Ņemot vērā iepriekš teikto, Palāta iesaka Komisijai turpināt sekot, lai dalībvalstis izstrādātu pienācīgus un reālus rādītājus un lai tiktu uzkrāti ticami dati, jo tādējādi varēs iegūt noderīgus secinājumus par līdzfinansēto darbību produktivitāti un efektivitāti. Š o z i ņ ojumu R evīzijas p a l āt a p i e ņ ē m a g a d a 12. n ove m b r a sēdē Luksemburgā. R e v ī z i j a s p a l ā ta s vā rd ā priekšsēdētājs Vítor Manuel da Silva Caldeira

30 28 KOMISIJAS ATBILDES KOPSAVILKUMS I. No Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētās profesionālās mācības sievietēm ir īpaši pasākumi, kas paplašina to darbību loku, kuras tiek īstenotas dalībvalstīs ar īpašu mērķi veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību. Kā liecina reglamentējošie noteikumi gadam, veidojot politiku un īstenojot programmas, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dzimumu līdztiesības jautājumu integrēšanai visās struktūrfondu atbalstītajās programmās. II. a) Darba tirgus prasības nav vienīgais faktors, kas nosaka vajadzību pēc mācībām. IV. K o m i s i j a n e u z s k a t a, k a m ā c ī b u v i e n ī g a i s pamatojums ir darba tirgus pieprasījums. Faktiski mācībām, lai uzlabotu cilvēku nodarbinātības iespējas, var būt dažādi mērķ i. Veicot īpašas sievietēm paredzētas d a r b ī b a s, n e d r ī k s t a p r o b e ž o t i e s t i k a i a r dažiem pasākumiem, bet jācenšas panākt labākas nodarbinātības iespējas, novēršot nevajadzīgus ierobežojumus. V. Fa k t i s k i p i e c ā s d a l ī b v a l s t ī s, k u r ā s veikta revīzija, stāvoklis projektu atlases kritēriju ziņā bija atšķirīgs. Pieejas tika izraud z ī t a s t ā, l a i a t s p o g u ļ o t u d a ž ā d o v a l s t u īpašās vajadzības.

31 29 KOMISIJAS ATBILDES IEVADS VI. Palātas ieteikums atbilst galvenajiem principiem, kurus Komisija izmanto gada programmās, jo īpaši saiknei, kas jāveido ar Lisabonas stratēģiju. Komisija turpinās veicināt dalībvalstu centienus veikt projektu atlasi saskaņā ar dalītas vadības noteikumiem. VII. Komisija jau ir sākusi veikt gada programmu ex-post novērtējumu. Pagaidām stāvokļa ikgadējā analīze dalībvalstīs liecina par pozitīvām tendencēm politikas vispārējā mērķa sasniegšanā. Kā minējusi Palāta, atšķirība starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni ir mazinājusies vairumā ES 27 valstu. VIII. Veicot gada ex-post novērtējumu, Komisija ir uzsākusi pētījumu, lai izvērtētu īstenošanas gaitā gūtās informācijas ticamību. Turklāt gada programmās jau ir iekļauti saskaņotie rādītāji, kurus Komisija sadarbībā ar katru dalībvalsti stingri uzrauga. 1. Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir uzsvērta daudzos politikas dokumentos, piemēram, šādos: - Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības atjauninātā stratēģija un integrētās pamatnostādnes (2005/600/EK), kurās ir pausts atbalsts spēcīgākas, noturīgas izaugsmes sasniegšanai un jaunu un labāku darbavietu radīšanai; - Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesīb ā, k u r š p i e ņ e m t s g a d a m a r t ā ( C O M ( ) 9 2 g a l ī g ā r e d a k c i j a ) u n k u r ā i r n o r ā d ī t a s K o m i s i j a s s a i s t ī b a s gadam attiecībā uz dzimumu līdztiesību; - Eiropas Dzimumu līdztiesības pakts, ko Eiropadome pieņēmusi gada martā un kas rosina dalībvalstis integrēt dzimumu līdztiesības principu visās sabiedriskajās darbībās. 2. Š a i revīzijai i z r a u d z ī t i e p a s ā k u m i i r d a ļ a no plašākas dzimumu līdztiesības polit i k a s, k a s t i e k ī s t e n o t a d a l ī b v a l s t ī s u n reģionos. Eiropas Sociālā fonda shēmas j ā u z t ve r p l a š ā k ā k o ntekstā, j o k o n k rētas revīzijai pakļautas darbības papildina citas darbības, kas darba tirgū veicina vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu vīriešiem un sievietēm. 4. Sk. atbildi uz 2. punktu. 5. Mācības, kas dod iespēju iegūt darbu, tik tiešām var uzskatīt par veiksmīgām. D a ž ā s g r u p ā s a t p a l i c ī b a n o d a r b a t i rgus prasībām ir tik liela, ka mācībās var apgūt tikai pamata prasmes. Tikai vēlākā stadijā dalībnieki spēs apmeklēt profesionālo mācību kursus.

32 30 KOMISIJAS ATBILDES REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA Svarīgi priekšnoteikumi dzimumu līdztiesības uzlabošanai darba tirgū ir pienācīga bērnu aprūpe un elastīgi darba organizēšanas nosacījumi, kā arī pasākumi, kas ļauj apvienot ģimenes dzīvi ar darba dzīvi. Eiropas Sociālais fonds sniedz atbalstu bērnu aprūpes iestādēm, ja tās papildina aktīvos darba tirgus pasākumus. Mācību pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu skaitu labi apmācītu darbinieku, kas nodarbināti bērnu aprūpē, veicina arī plašāku šādu aprūpes iestāžu pieejamību. 15. N o E i r o p a s S o c i ā l ā fo n d a l ī d z f i n a n s ē t ā s profesionālās mācības sievietēm ir īpaš i p a s ā k u m i, k a s p a p l a š i n a d a l ī b v a l s t ī s īstenoto darbību loku (sk. arī atbildi uz 2. punktu). a) Darba tirgus prasības nav vienīgais faktors, kas nosaka vajadzību pēc mācībām (sk. arī atbildi uz 20. punktu). 12. Veicot struktūrfondu starpposma novērt ē j u m u p a r g a d u, K o m i s i j a ir izdevusi metodoloģisku dokumentu 1, k u rā i r n o rādījumi p a r to, k ā s t a r p p o s m a novērtējums ir jāorganizē un kas tajā jāiekļauj. 13. Kā Palāta atzinusi Īpašajā ziņojumā par gada struktūrfondu starpposmu procesiem, salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes struktūrfondiem īstenošanas sistēmas ir ievērojami uzlabotas. 14. Komisija jau ir sākusi darbu pie gada ex-post n ovēr t ē j u m a. Tā veic a r ī p rovizorisku p ē t ī j u m u, k u rā a n a l i zēta pieejamās informācijas atbilstība un ticamība. Turklāt vienā no diviem tematiskaj i e m v ē r t ē j u m i e m t i k s a n a l i z ē t a E i r o p a s S o c i ā l ā f o n d a i e t e k m e u z d a r b a t i r g u s funkcionēšanu. 1 working/sf2000f_en.htm

33 31 KOMISIJAS ATBILDES APSVĒRUMI 20. K o m i s i j a n e u z s k a t a, k a m ā c ī b u v i e n ī g a i s p a m atojums i r d a r b a t i rgus p rasības. Ti k tiešām, mācībām var būt dažādi mērķi, proti, darbinieku prasmju uzlabošana, piemēram, ļaujot tiem saglabāt darbu, darbinieku novirzīšana citiem darbiem, pirms tie atlaisti štatu samazināšanas dēļ, un cilvēku apmācīšana kopumā viņu nodarbinātības iespēju palielināšanai, tostarp vajadzības gadījumā nodrošinot viņiem pamata prasmju apguvi. Tāpēc mācības, pēc kurām cilvēkam netiek uzreiz p i e d āvāts d a r b s, n e v a j a d zētu u z t ver t k ā neveiksmi centienos sasniegt mērķi, gluži tāpat k ā par neveiksmi netiek uzsk atīts akadēmiskais grāds, pēc kura iegūšanas nav pavērušās tūlītējas darba iespējas. 25. Dalībvalstu izstrādāto programmu kvalitāte un detalizācijas pakāpe bija pietiek a m a, j o t a j ā s c i t a s t a r p ā b i j a i e k ļ a u t a dzimumu situācijas atšķirību analīze, tādējādi ļaujot Komisijai apstiprināt programmas. Konk rētāk a un sīk āk a informācija par pasākumiem tika sniegta arī programmu papildinājumos, k uri Komisijai nebija jāpieņem (konkrētas piezīmes sk. atbildē uz turpmāko izcēlumu). 1. izcēlums Kaut arī darbības programmas tekstā darba tirgus analīze ne visos gadījumos bija skaidri norādīta, dzimumu līdztiesības pasākumi vienmēr pamatojās uz dalībvalstu un ES politik as dokumentiem, k ā arī tajos tika ņemti vērā turpmāk minētie dati. - Lombardijas iestāžu veiktajā ex-ante situācijas sociālekonomiskajā analīzē t i k a n o t e i k t s, k a d a r b a t i r g ū p a s t ā v s k a i d r i redzamas d z i m u m u s i t u ā c i j a s atšķirības. Ņemot vērā darbības programmas apmēru un vispārīgo samērīguma principu, dziļākai izvērtēšanai nebija ekonomiska pamatojuma. - Francijā saskaņā ar 3. mērķi izveidotajā vienotajā programmdokumentā, k a s i r n a c i o n ā l a, v a i r ā k u s r e ģ i o n u s aptveroša programma, ir sniegts detalizēts slēdziens par sieviešu stāvokli un norādīta vajadzība pēc jaunām k valifik ācijām, ko sievietes varētu gūt nozarēs, kurās varētu parādīties brīvas darba vietas. 26. Ī pašas darbības, k as tiek veiktas sieviešu labā, nedrīkst aprobežoties ar pasākumiem, kuros drīkst piedalīties tikai sievietes. Citu pasākumu īstenošana, piemēram, noteikta vietu sk aita rezer vēšana sievietēm profesionālo mācību grupās, arī var būt efektīvs veids vienādu iespēju veicināšanai darba tirgū. Līdztekus vienādu iespēju veicināšanai Eiropas Sociālā fonda prioritāte ir arī atb a l s t s L i s a b o n a s m ē r ķ i m, k u r ā p l ā n o t s l ī d z g a d a m p a a u g s t i n ā t s i e v i e š u vidējo līdzdalības līmeni darbaspēka nodrošināšanā līdz 60 %.

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:

Sīkāk

Microsoft Word - lv-COM674.doc

Microsoft Word - lv-COM674.doc EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs ĶEGUMA NOVADA DOME Reģ.Nr. 90000013682 Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020, tālr. 26406395, 650 38883, dome@kegums.lv Skolēnu nodarbinātības organizēšanas vasaras brīvlaikā Ķeguma novadā NOLIKUMS

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek

Sīkāk

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion LV 2019 Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā Informatīvais apskats 2019. g. jūnijs 2 Saturs Punkts Kopsavilkums I-IX Ievads 01-07 Sniegums Eiropas Savienībā 01-02 Kohēzija 03 Šā informatīvā apskata mērķis

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 2_sem_10_Rauhvargers_LO nepiec_2013.pptx

Microsoft PowerPoint - 2_sem_10_Rauhvargers_LO nepiec_2013.pptx Mācīšanās rezultātos balstītas studijas: Ko tās dod augstākajā izglītībā ieinteresētājām pusēm? Vai varam atļauties to neieviest? Prof. Andrejs Rauhvargers Kā aprakstīsim kvalifikācijas? Pateiksim, cik

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai 2018. gada aprīlis 1. Vispārīgi norādījumi par abu veidņu aizpildīšanu 1 Lauki

Sīkāk

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009 UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

VAT reimbursement in Cohesion - an error-prone and sub-optimal use of EU funds

VAT reimbursement in Cohesion - an error-prone and sub-optimal use of EU funds LV Ātrais stāvokļa apskats PVN atmaksa kohēzijas politikā: ES līdzekļu izlietojums pakļauts kļūdu riskam un nav optimāls 2018. gada novembris 2 Saturs Punkts Ievads 01 02 Kas ir PVN, un kā tas darbojas?

Sīkāk

Konkursa nolikums

Konkursa nolikums APSTIPRINU Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons Rīgā, 2017. gada 7. septembrī Konkursa Gada balva personu ar invaliditāti atbalstam 2017 NOLIKUMS PAMATOJUMS Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

Īpašais gada ziņojums_2013­_EMSA_Lisabona

Īpašais gada ziņojums_2013­_EMSA_Lisabona ЕВРОПЕЙСКА СМЕТНА ПАЛАТА TRIBUNAL DE CUENTAS EUROPEO EVROPSKÝ ÚČETNÍ DVŮR DEN EUROPÆISKE REVISIONSRET EUROPÄISCHER RECHNUNGSHOF EUROOPA KONTROLLIKODA ΕΥΡΩΠΑΪΚΟ ΕΛΕΓΚΤΙΚΟ ΣΥΝΕΔΡΙO EUROPEAN COURT OF AUDITORS

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

TA

TA 29.6.2018 A8-0300/ 001-056 GROZĪJUMI 001-056 iesniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika A8-0300/2017 (COM(2016)0786 C8-0514/2016

Sīkāk

Īpašais gada ziņojums_2011­_EMSA_Lisabona

Īpašais gada ziņojums_2011­_EMSA_Lisabona ЕВРОПЕЙСКА СМЕТНА ПАЛАТА TRIBUNAL DE CUENTAS EUROPEO EVROPSKÝ ÚČETNÍ DVŮR DEN EUROPÆISKE REVISIONSRET EUROPÄISCHER RECHNUNGSHOF EUROOPA KONTROLLIKODA ΕΥΡΩΠΑΪΚΟ ΕΛΕΓΚΤΙΚΟ ΣΥΝΕΔΡΙO EUROPEAN COURT OF AUDITORS

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak 1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss 65237751, e-pasts akniste@akniste.lv Aknīstē 2017.gada 24.aprīlī ZIŅOJUMS

Sīkāk

Draft council conclusions Austrian Presidency

Draft council conclusions Austrian Presidency Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas

Sīkāk

PR_Dec_Agencies

PR_Dec_Agencies Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN

Sīkāk

Grozījumi PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ

Grozījumi  PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 1 Grozījumi PIL 02.10.2014. Likums, stājās spēkā 16.10.2014. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmums PIL 5.pantā (no 16.10.2014.). Mazie (8. 2 panta) pārtikas iepirkumi,

Sīkāk

Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā

Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā 2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol

Sīkāk

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts

Sīkāk

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti

Sīkāk

DUMMY

DUMMY 14.11.2013. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 331/1 IV (Paziņojumi) EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI REVĪZIJAS PALĀTA Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību

Sīkāk

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327 WBL-PRO projekts Kvalifikācija, atvērtie resursi, labās prakses un rīku piemēri darba vidē balstītu mācību profesionālim 2016-1-DE02-KA202-003339 IO2: Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra DVB mācību profesionālim

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

Rīgā

Rīgā APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

BAUSKAS RAJONS

BAUSKAS RAJONS Vecumnieku novada Dome Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola Reģ. Nr. 0470902281 Rīgas ielā 24C, Vecumniekos, Vecumnieku pagastā, Vecumnieku novadā, LV-3933 Tālrunis: 639 76386, fax: 639 76384, e-pasts:

Sīkāk

Commission Regulation (EC) No 448/2004

Commission Regulation (EC) No 448/2004 Šis teksts ir Eiropas Kopienu normatīvā akta tulkojums latviešu valodā, kas veikts Tulkošanas un terminoloģijas centrā. Tulkojums nerada nekādas tiesības un neuzliek nekādas saistības. Juridiski saistoši

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

Stocktaking report

Stocktaking report Bologna Stocktaking Boloņas Procesa panākumu izvērtējums Prof. Andrejs Rauhvargers, Latvija Izvērtējuma pētījuma darba grupas vadītājs QEII Konferenču centrs, Londona 2007. gada 17. & 18. maijs Eiropas

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30 LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Sīkāk

EUROPEAN ASYLUM SUPPORT OFFICE

EUROPEAN ASYLUM SUPPORT OFFICE Iepirkuma speciālista amata vakance (pagaidu darbinieks, AD 6) Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (EASO) ATSAUCE: EASO/2016/TA/021 Publikācija Amata nosaukums Ārējā Iepirkuma speciālists 1. MĒS ESAM Eiropas

Sīkāk

Изпълнение на план за равенство между половете в академичните среди и изследователските организации — ръководство за действия стъпка по стъпка

Изпълнение на план за равенство между половете в академичните среди и изследователските организации — ръководство за действия стъпка по стъпка STRUKTURĀLAS PĀRMAIŅAS PĒTNIECĪBAS JOMĀ Šo publikāciju sagatavoja saistībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dzimumu līdztiesības integrēšanas programmu. Tā ir pieejama tiešsaistē EIGE Dzimumu

Sīkāk