COM(2015)800/F1 - LV

Transkripts

1 EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2015) 800 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS GADA BUDŽETA PLĀNU PROJEKTI: VISPĀRĒJAIS NOVĒRTĒJUMS LV LV

2 Kopsavilkums Šajā paziņojumā ir apkopots Komisijas novērtējums par gada budžeta plānu projektiem (BPP), kurus līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam 15. oktobrim iesniedza sešpadsmit eurozonas dalībvalstis (EZ-16), kurām nepiemēro makroekonomikas korekciju programmu (izņemot Portugāli, kas savu plānu vēl nav iesniegusi). Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013 ir novērtējusi gan šos plānus, gan vispārējo budžeta stāvokli un fiskālo nostāju eurozonā kopumā. Vispārējais novērtējums par gada BPP un fiskālo nostāju eurozonā kopumā ir šāds. 1. Dalībvalstu plāni liecina, ka eurozonā kopumā turpina mazināties nominālais budžeta deficīts, tomēr ekonomikas atlabšana joprojām ir nestabila un pakļauta riskiem, kas galvenokārt saistīti ar ārējā pieprasījuma atslābumu. Tiek plānots, ka budžeta deficīts pēc šā gada nozīmīgā sarukuma (no 2,4 % no IKP gadā līdz 1,9 % no IKP šogad) turpinās samazināties un gadā sasniegs 1,7 % no IKP. Kā liecina BPP, parādsaistību kopsummas attiecība pret IKP, kas gadā sasniedza līdz šim augstāko rādītāju, gadā turpinās nedaudz samazināties no 91 % no IKP, kas tiek lēsts attiecībā uz šo gadu, līdz gandrīz 90 % no IKP. 2. Salīdzinājumā ar vidēja termiņa plāniem, kas minēti gada pavasara stabilitātes programmās, gadam plānotais eurozonas budžeta deficīta samazinājums tika pārskatīts un samazināts par 0,3 procentpunktiem. 3. No BPP izrietošā kopaina visumā atbilst Komisijas gada rudens prognozei. Tiek prognozēts, ka reālā IKP pieaugums gadā palielināsies no 1,6 % līdz 1,8 %, un ir sagaidāms, ka savukārt negatīvā starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu samazināsies līdz 1 % no potenciālā IKP. Lai gan attiecībā uz gadu eurozonā Komisija sāk ar nedaudz sliktāku nominālā deficīta aplēsi (2,0 % no IKP), gadam tā prognozē nedaudz lielāku nominālā deficīta samazinājumu, nekā minēts BPP par 0,3 procentpunktiem (nevis 0,2), tomēr nominālā bilance ir tāda pati, proti, -1,7 % no IKP. Komisija prognozē, ka gadā pirmoreiz kopš krīzes sākuma parādsaistību kopsummas attiecība pret IKP samazināsies līdz 91 % un gadā turpinās kristies līdz 90 %, kas visumā atbilst iesniegtajos BPP izklāstītajiem plāniem. 4. Komisijas prognozes norāda arī uz to, ka gadā eurozonā kopumā tiks turpināta visumā neitrālas fiskālās nostājas īstenošana. Tas būtu jāvērtē, ņemot vērā divkāršo mērķi publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā un makroekonomikas stabilizāciju īstermiņā, proti, nepieciešamību nodrošināt pārslēgšanos no ārējiem izaugsmes avotiem uz iekšzemes izaugsmes avotiem. Pašreizējos apstākļos makroekonomikas politikas instrumentu izmantošanas iespējas ir ierobežotas: pašreizējos ļoti zemas inflācijas apstākļos nominālās procentu likmes jau gandrīz ir sasniegušas nulles robežu, un tādēļ vēl jo vairāk ir jāatzīst fiskālās politikas svarīgā nozīme. Šajā ziņā eurozonā kopumā sagaidāmā neitrālā fiskālā nostāja attiecībā uz nākamo gadu šķiet visumā piemērota, ņemot vērā eurozonā pastāvošās visu laiku zemākās procentu likmes un lielo ārējo pārpalikumu. Vienlaikus joprojām ļoti augsta ir parādsaistību attiecība pret IKP; tā samazinās tikai lēnām, kas liecina par nepieciešamību enerģiski atsākt konsolidāciju, tiklīdz ekonomikas atlabšana būs nostabilizējusies. 5. Ņemot vērā procentu maksāšanā gūto pagaidu ietaupījumu būtību, tie ir jāizmanto pārdomāti: valstīs, kuru budžets ir ļoti nelīdzsvarots, tie būtu jāizmanto deficīta samazināšanai, bet valstīs ar fiskālās manevrēšanas iespējām tie būtu jāizmanto, lai kāpinātu publiskā sektora ieguldījumu pieaugumu. Pašreizējie fiskālie plāni tikai daļēji atbilst šādai izpratnei. 6. Tas, ka bažas par ilgtspēju ir pamatotas, liecina nelielā eurozonas strukturālās bilances pasliktināšanās, ko Komisija prognozē attiecībā uz gadu; var būt tā, ka netiek sasniegta vidējā korekcija, kas saskaņā ar SIP ir nepieciešama eurozonas dalībvalstīm. Turklāt to ir stimulējusi ļoti maza vai pat negatīva korekcija dalībvalstīs, kurām ir aktuālas bažas par ilgtspēju, lai gan citās dalībvalstīs joprojām trūkst pietiekami skaidras orientācijas, kā izmantot pieejamās fiskālās manevrēšanas iespējas. 2

3 7. Vērtējums par to, cik atbilstoša ir eurozonas fiskālā nostāja, ir papildināts ar publisko finanšu struktūras pārbaudi. Lai arī nesenie pasākumi, kuru nolūks ir samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, ir pareiza virzība, tomēr izdevumu struktūra liecina tikai par nelieliem panākumiem virzībā uz izaugsmei labvēlīgiem apstākļiem, un ir sagaidāms, ka kapitālizdevumi (kā daļa no IKP) joprojām samazināsies. 8. Vairākos BPP ir minēts, ka budžetu ietekmēs ārkārtējais bēgļu pieplūdums. Starplaikā tas var skart arī citas dalībvalstis, vai arī tas varētu notikt nākotnē. Elastība, kas iestrādāta SIP, dod iespēju konkrētā gada papildu izdevumus saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem, kurus valdība nevar ietekmēt, pielāgot gan pakta preventīvās daļas, gan korektīvās daļas ietvaros. Komisija vēlas izmantot šajos noteikumos paredzētās iespējas. Tā cieši uzraudzīs situāciju, balstoties uz novērotiem datiem, kurus iesniegušas attiecīgās dalībvalsts iestādes, lai konstatētu attiecināmās summas. Šī informācija tiks izmantota, lai novērtētu (ex post) iespējamas pagaidu novirzes no SIP prasībām attiecībā uz un gadu. Tas nozīmē, ka novirzes, kas izriet vienīgi un tieši no bēgļu krīzes neto papildu izmaksām, neizraisīs procedūru pastiprināšanu. Tas attiecas arī uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (PBDNP), ja vien valdības vispārējā budžeta deficīts saglabājas tuvu 3 % no IKP gadījumā, ja minētā robežvērtība tiek pārsniegta. 9. Komisijas novērtējumu par atsevišķu dalībvalstu plāniem var apkopot šādi. Nevienā BPP attiecībā uz gadu nav konstatēta īpaši nopietna neatbilstība SIP prasībām. Tomēr Komisija uzskata, ka vairākos gadījumos plānotās fiskālās korekcijas nav pietiekamas, lai ievērotu SIP prasības, vai pastāv risks, ka tās varētu kļūt nepietiekamas. Konkrēti: par divpadsmit valstīm, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa. - Attiecībā uz piecām valstīm (Igauniju, Luksemburgu, Nīderlandi, Slovākiju un Vāciju) ir konstatēts, ka BPP atbilst SIP prasībām attiecībā uz gadu. - Attiecībā uz četrām valstīm (Beļģiju, Latviju, Maltu un Somiju) ir konstatēts, ka BPP visumā atbilst SIP prasībām attiecībā uz gadu. Šo valstu plāni varētu izraisīt nelielu novirzi no korekcijas virzībā uz katras valsts budžeta vidēja termiņa mērķi. - Attiecībā uz trim valstīm (Itāliju, Lietuvu un Austriju), BPP rada risku neievērot atbilstību SIP prasībām attiecībā uz gadu. Šo dalībvalstu BPP varētu izraisīt nozīmīgu novirzi no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa mērķi. Par piecām valstīm, uz kurām pašlaik attiecas SIP korektīvā daļa (t. i., pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra): - Attiecībā uz trim valstīm (Franciju, Īriju un Slovēniju) ir konstatēts, ka BPP visumā atbilst SIP prasībām attiecībā uz gadu. Francijas gadījumā, lai gan tiek prognozēts, ka ieteiktais nominālā deficīta mērķis gadā tiks sasniegts, BPP ir saistīts ar risku, ka netiks ievērota atbilstība pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasībām, jo tiek prognozēts, ka fiskālie centieni būs nozīmīgā mērā nepietiekami salīdzinājumā ar ieteikto apmēru; par to liecina visi rādītāji. Komisija aicina dalībvalstu iestādes attiecīgās valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gada budžets atbilst SIP prasībām. Īrijai un Slovēnijai gadā varētu piemērot pakta preventīvo daļu, ja gadā laikus un ilgtspējīgā veidā tiktu novērsts pārmērīgais budžeta deficīts. Attiecībā uz gadu pastāv risks, ka notiks neliela novirze (bet Slovēnijas gadījumā gandrīz nozīmīga novirze) no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa mērķi. 3

4 - Attiecībā uz Spāniju tika konstatēts, ka 11. septembrī iesniegtais BPP rada risku neievērot atbilstību SIP prasībām attiecībā uz gadu. Konkrētāk, tiek prognozēts, ka netiks īstenoti ieteiktie fiskālie centieni un netiks sasniegts nominālā budžeta deficīta mērķis gadam. Komisija ir aicinājusi dalībvalsts iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gada budžets atbilst SIP, un ir aicinājusi pēc iespējas drīz iesniegt atjauninātu BPP. - Komisija arī mudina Portugāli pēc iespējas drīz iesniegt savu BPP. 4

5 Saturs 1. IEVADS FISKĀLĀ KOREKCIJA EUROZONĀ SASKAŅĀ AR VALSTU PLĀNIEM PĀRSKATS PAR ATSEVIŠĶIEM BUDŽETA PLĀNA PROJEKTIEM

6 1. Ievads ES tiesību aktos ir paredzēts, ka ikviena eurozonas dalībvalsts līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz savu budžeta plāna projektu (BPP) par nākamo gadu ar mērķi uzlabot valstu fiskālās politikas koordinēšanu ekonomikas un monetārajā savienībā. 1 Ikvienā šādā plānā ir sniegts kopsavilkums par budžeta projektu, ko attiecīgās valsts valdība iesniedz valsts parlamentam. Komisija par katru plānu sniedz atzinumu, kurā novērtē, vai tas atbilst attiecīgās valsts saistībām, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP). Turklāt Komisija sniedz vispārēju novērtējumu par visas eurozonas budžeta stāvokli un perspektīvām. Šajā paziņojumā ir sniegts pēdējais minētais novērtējums. Saskaņā ar šīs divpaketes regulu noteikumiem sešpadsmit eurozonas dalībvalstis līdz 15. oktobrim iesniedza Komisijai savu BPP par gadu. Pārējām eurozonas valstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma Grieķijai un Kiprai nav pienākuma iesniegt šādu plānu, jo minētā programma jau paredz ciešu fiskālo uzraudzību. Spānija savu BPP iesniedza jau septembrī, bet Komisija savu atzinumu pieņēma 12. oktobrī. Portugāle tiesību aktos paredzēto plānu vēl nav iesniegusi. Līdz šim tas nav noticis, un arī turpmāk tas nedrīkstētu atkārtoties. Pat BPP par līdzšinējās politiku turpināšanu bez izmaiņām, kas vēlēšanu apstākļos ir uzskatāms par pieņemamu praksi, sniedz vērtīgu un pārredzamu informāciju par pamatā esošajām budžeta tendencēm, kura atvieglo kopīgi veiktu pārbaudi par fiskālo nostāju eurozonā kopumā un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm. Komisijas atzinumā tiek ievērota dalībvalstu autonomija budžeta jomā, tomēr vienlaikus tajā ir sniegti objektīvi ieteikumi politikai, it īpaši valstu valdībām un parlamentiem, tādējādi atvieglojot budžetu projektu novērtēšanu attiecībā uz to atbilstību ES fiskālajiem noteikumiem. Divpakete paredz vispusīgu instrumentu kopumu vispārsvarīgu ekonomikas un budžeta politikas jautājumu risināšanai, kā paredzēts Līgumā. Turklāt Padome gada jūlijā aicināja Eurogrupu uzraudzīt un koordinēt eurozonas dalībvalstu fiskālo politiku un fiskālo nostāju eurozonā kopumā, lai nodrošinātu izaugsmi veicinošu un diferencētu fiskālo politiku. 2 Padome, neskarot SIP prasību ievērošanu, ir ieteikusi eurozonas dalībvalstīm koordinēt fiskālo politiku, lai nodrošinātu, ka eurozonas kopējā fiskālā nostāja atbilst ilgtspējas riskiem un cikliskajiem apstākļiem. Šis ieteikums ir Komisijas novērtējuma stūrakmens. Šis paziņojums tiek sniegts divejādā nolūkā. Pirmkārt, tas sniedz kopainu par budžeta politiku eurozonas mērogā, balstoties uz horizontālu novērtējumu par iesniegtajiem BPP. Šis vērtējums ir līdzīgs stabilitātes programmu horizontālajam novērtējumam, ko veic pavasarī, tomēr šajā gadījumā galvenā uzmanība ir pievērsta nākamajam gadam, nevis vidēja termiņa fiskālajiem plāniem. Otrkārt, tas sniedz pārskatu par BPP atsevišķu valstu mērogā un izskaidro pieeju, ko Komisija izmanto savā novērtējumā par BPP, piemēram, attiecībā uz to atbilstību SIP prasībām. Novērtējums ir diferencēts atkarībā no tā, vai uz dalībvalsti attiecas SIP preventīvā daļa vai korektīvā daļa, un tajā ir ņemtas vērā arī SIP prasības attiecībā uz valsts parādsaistību apjomu un dinamiku. 1 2 Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs. Tā ir viena no divām regulām tā dēvētajā divpaketē, kas stājās spēkā gada maijā. Padomes gada 14. jūlija Ieteikums par to, kā īstenot to dalībvalstu, kuru valūta ir euro, ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (OV C 272, , 98./100. lpp.). 6

7 2. Fiskālā korekcija eurozonā saskaņā ar valstu plāniem Vispārēji konstatējumi Eurozonā pakāpeniski vēršas plašumā ekonomikas atlabšana no ekonomikas un finanšu krīzes. Kā liecina BPP ietvertie makroekonomikas pieņēmumi, sešpadsmit aplūkotajās eurozonas dalībvalstīs (EZ-16) gadā IKP pieaugs par 1,7 %, kas ir nedaudz virs 1,4 %, kas tika sagaidīts stabilitātes programmu (SP) izstrādes laikā gada aprīlī (sk. 1. tabulu). Attiecībā uz gadu izaugsmes perspektīvas kopš pavasara visumā nav mainījušās: EZ-16 IKP pieauguma prognoze ir 1,9 %, savukārt SP ietvaros tika prognozēti 1,8 %. Tiek prognozēts, ka ekonomikas atlabšana kļūs straujāka, savukārt starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu samazinās. Plānos tiek prognozēts, ka, starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu EZ-16 valstīs gadā būs -1½ % no potenciālā IKP, bet gadā samazināsies vēl līdz pat -¾ % (2013. gadā tā bija -2½ %). Šī tendence ir vērojama lielākajā daļā dalībvalstu, tomēr valstu vidū pastāv atšķirības. Inflācijas perspektīvas joprojām ir ierobežotas; kopš pavasara tās visumā nav mainījušās. Kā minēts BPP, inflācija gadā būs 0,4 %, bet tiek prognozēts, ka gadā tā pieaugs līdz 1,1 % (salīdzinājumā ar SP bez izmaiņām). Tiek plānots, ka kopumā nominālais budžeta deficīts šogad un nākamgad turpinās mazināties. Tiek prognozēts, ka EZ-16 dalībvalstīs gadā budžeta deficīts sasniegs 1,9 % no IKP (pagājušajā gadā tas bija 2,4 % ). 3 Tiek plānots, ka gadā deficīts eurozonā kopumā samazināsies tikai nedaudz līdz 1,7 % no IKP. Tas visai atšķiras no gadā gaidāmā samazinājuma par 0,4 procentpunktiem, kas prognozēts SP. Kopsakarā ar nedaudz uzlabotām makroekonomikas perspektīvām tas liecina, ka mazāka deficīta samazinājuma iemesls varētu būt mazāki fiskālie centieni (sk. tālāk tekstā). Tomēr dažās dalībvalstīs par veicinošu komponentu varētu kļūt izdevumu palielinājums saistībā ar bēgļu krīzi. BPP ietvaros attiecībā uz gadu ir apliecināts, ka konsolidācija joprojām ir apturēta, par ko liecina izmaiņas strukturālajā bilancē eurozonā kopumā. Tas visumā atbilst prognozēm par visu gada laikposmu, kas ietvertas pavasara SP (tolaik tika plānots, ka strukturālā bilance paliks nemainīga gan gadā, gan gadā). Pašas SP atspoguļo stāvokli dalībvalstu BPP pagājušā gada rudenī, kad tika norādīts uz konsolidācijas apturēšanu gadā un to, ka gadā tā joprojām ir apturēta. Kā teikts BPP, tagad tiek plānots, ka strukturālā bilance gadā uzlabosies (¼ % no IKP), tomēr nākamgad atkal pasliktināsies par ¼ % no IKP. 4 Fiskālās konsolidācijas apturēšana notiek apstākļos, kad pakāpeniski uzlabojas ekonomikas perspektīvas (lai gan tās joprojām ir nestabilas) un samazinās starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Kopsakarā ar faktu, ka tikai sešas dalībvalstis (un tikai viena no lielākajām ekonomikām) plāno gada sākumā sasniegt vai pārsniegt savu vidēja termiņa budžeta mērķi 5, tas liecina, ka plānotās strukturālās korekcijas gadā nebūs pietiekamas, lai ievērotu SIP prasības. Tomēr korekciju kopums šajā ziņā ir uztverams tikai kā orientējošs, jo tas nepietiekami norāda uz būtiskajām atšķirībām starp dalībvalstīm attiecībā uz to SIP prasību ievērošanu, uz kurām attiecas Komisijas izstrādātie novērtējumi par konkrētām valstīm Attiecībā uz dalībvalstu plāniem gada dati ir balstīti uz BPP iekļautajiem datiem un tādējādi nevar ietvert pārstrādātos datus, kurus Eurostat sagatavoja gada rudens PBDNP paziņojuma ietvaros. Strukturālā budžeta stāvokļa pasliktināšanās gadā kopumā tiek apliecināta, ja tiek izmantoti alternatīvi diskrecionāro fiskālo centienu mērījumi, kurus dēvē arī par DFE, kas liecina par nedaudz negatīvu korekciju BPP datos salīdzinājumā ar ¼ % no IKP, kas tika prognozēts SP sagatavošanas laikā (sk. 5. pielikuma A5.7. tabulu). DFE ir alternatīvs fiskālās nostājas rādītājs, kas ir izstrādāts analītiskiem nolūkiem un ir nošķirts no rādītājiem, kuri tiek izmantoti, lai novērtētu atbilstību SIP ietvaros. Tas ietver augšupēju pieeju ieņēmumu sadaļai un būtībā lejupēju pieeju izdevumu sadaļai. Papildu informāciju ir skatāma ziņojuma par EMS publiskajām finansēm gadā III daļā (Report on Public Finances in EMU 2013), European Economy, 4, gads. Vācija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande un Austrija. Turklāt ir sagaidāms, ka nākamgad divām dalībvalstīm joprojām tiks piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, proti, Spānijai un Francijai. 7

8 Pēc tam, kad gadā parādsaistību kopsummas attiecība pret IKP sasniedza maksimumu (92 % no IKP), tiek plānots, ka gan 2015., gan gadā tā nedaudz samazināsies, kas visumā atbilst prognozēm, uz kurām balstās SP. To virza nominālais IKP pieaugums un negatīvā atlikumu un plūsmu korekcija (kas nozīmē, ka tiek plānots, ka parādsaistības samazinās nevis valsts budžeta deficīts, bet gan citi faktori). 6 Kopējais rādītājs 89 % no IKP gadā gan neatklāj lielās atšķirības, kas sagaidāmas atsevišķu valstu rādītāju vidū. Parādsaistību apjoms atsevišķās dalībvalstīs sniedzas no 131 % no IKP Itālijā līdz nedaudz mazākam par 10 % no IKP Igaunijā. Nav iekļauti dati par trīs dalībvalstīm ar augstu parādsaistību līmeni Grieķiju, Kipru un Portugāli. 1. tabula. Pārskats par EZ-16 ekonomikas un budžeta kopsummām gadā Reālā IKP pieaugums (izmaiņas, %) SPCI inflācija (izmaiņas %) Nominālā bilance (% no IKP) Strukturālās bilances izmaiņas (procentpunkti, no IKP) Parādsaistības (% no IKP) Cikliski izlīdzinātā izdevumu attiecība (% no potenciālā IKP) Cikliski izlīdzinātā ieņēmumu attiecība (% no potenciālā IKP) gada stabilitātes programma s (aprīlis) Budžeta plāna projekti (oktobris) Komisijas g. ruden s prognozes (novembris) gada stabilitātes programma s (aprīlis) Budžeta plāna projekti (oktobris) Komisijas g. ruden s prognozes (novembris) 1,4 1,7 1,6 1,8 1,9 1,8 0,4 0,4 0,1 1,2 1,1 1,0-2,1-1,9-2,0-1,6-1,7-1,7 0,0 0,2 0,0 0,0-0,3-0,1 91,4 91,1 91,6 90,1 89,8 90,5 47,4 47,6 47,7 47,1 47,5 47,5 46,5 46,7 46,7 46,3 46,2 46,3 Bēgļu krīzes ietekme Vairākos gadījumos BPP ir minēta ārkārtējā bēgļu pieplūduma ietekme uz budžetu (Austrija, Beļģija, Vācija un Itālija). Lai gan BPP acīmredzami bija veids, kā iesniegt konkrētu informāciju par 6 Plānotais parādsaistību samazinājums (eurozonā kopumā) ir daudz mazāks, ja kopsummā neieskaita Vāciju (-0,7 salīdzinājumā ar 2,5 procentpunktiem par un gadu kopā). 8

9 potenciālām budžeta izmaksām saistībā ar bēgļiem, pati šo ārkārtējo apstākļu būtība 7 un tas, ka BPP attiecas tikai uz eurozonas dalībvalstīm, nozīmē, ka pārējās dalībvalstis var iesniegt savu informāciju, izmantojot dažādus citus dokumentus. Tas ir arī nepieciešams, jo situācija uz vietas turpina attīstīties. Elastība, kas iestrādāta SIP tekstā, dod iespēju pielāgot ārkārtas izdevumus saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem, kurus valdība nevar ietekmēt, gan pakta preventīvās daļas, gan korektīvās daļas ietvaros. Pakta preventīvajā daļā ir tieši paredzēts, ka pagaidu novirzi attiecībā pret nepieciešamo fiskālo korekciju virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi (VTM) var atļaut ex ante un katrā ziņā to varētu neņemt vērā ex post, balstoties uz rezultātu datiem ar nosacījumu, ka to cēlonis ir i) ārkārtēji apstākļi, ii) ko attiecīgā dalībvalsts nevar ietekmēt, iii) bet ar lielu ietekmi uz valdības finanšu stāvokli un iv) kas vidējā termiņā neapdraud fiskālo ilgtspēju. Korektīvajā daļā ir ietverts līdzīgs noteikums attiecībā uz PBDNP uzsākšanu, kā ārkārtēju kvalificējot pārmērīgu budžeta deficītu, kura cēlonis ir ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli ar nosacījumu, ka budžeta deficīts joprojām ir tuvu 3 % no IKP. Neparedzētas izmaksas saistībā ar bēgļu pieplūdumu var tikt ņemtas vērā iedarbīgas rīcības novērtējumā, vērtējot atbilstību ieteikumam par PBDNP. Jāuzsver, ka pielāgošanas prasības SIP ietvaros (gan preventīvajā, gan korektīvajā daļā) ir noteiktas strukturālajā bilancē notiekošo izmaiņu izteiksmē. Tāpēc attiecīgajiem atskaitījumiem saskaņā ar noteikumiem par ārkārtējiem apstākļiem būtu jāatspoguļo [tikai] tas, cik lielā mērā šādi apstākļi ietekmē strukturālās bilances ikgadējās izmaiņas, salīdzinājumā ar to, kas citādi būtu novērojams, ja šādu apstākļu nebūtu. Tādējādi Komisija principā šos SIP noteikumus izmantos, lai novērtētu (ex post) pagaidu novirzi no prasībām attiecībā uz un gadu sakarā ar papildu izmaksām katrā no šiem diviem gadiem, kas izriet no ārkārtējā bēgļu pieplūduma (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Attiecīgā gadījumā Komisijas atzinums par BPP ietver faktu izklāstu, kā atbilstības novērtējums varētu tikt ietekmēts, ja ar bēgļiem saistītās izmaksas tiktu izlabotas. Komisija katrā konkrētā gadījumā veiks galīgu novērtējumu, tai skaitā par attiecināmajām summām, balstoties uz novērotiem datiem, kurus iesniegušas attiecīgo dalībvalstu iestādes. Budžeta izmaksas saistībā ar bēgļu pieplūdumu netiks uzskatītas par vienreizējām izmaksām, jo papildu izdevumiem var arī nebūt pagaidu un neregulāra rakstura. Tās arī būtu tieši jāsaista ar bēgļu pieplūdumu (un jāuzskata par tā sekām) (piemēram, patvēruma un administratīvās izmaksas, vietējā uzņemšana, transports u. c.) un tajās nebūtu jāieskaita mērķsubsīdijas no attiecīgajiem ES fondiem (un vispār no ES budžeta). Fiskālo korekciju struktūra BPP ir paredzēts, ka gadā publisko finanšu struktūrā notiks tikai nelielas izmaiņas attiecībā uz eurozonu kopumā (sk. 5. pielikuma A5.5. tabulu un A5.1.a A5.1.b diagrammu). Tiek plānots, ka valdības izdevumu attiecība pret IKP gadā samazināsies par 0,6 procentpunktiem. Tomēr šā šķietami lielā samazinājuma galvenais cēlonis ir saistīts ar cikliskajiem apstākļiem. Faktiski izdevumu attiecība, kas koriģēta attiecībā uz ekonomikas cikla iedarbību, liecina, ka samazinājums ir tikai ¼ procentpunkta. Šo samazinājumu atsver plānotie nodokļu samazinājumi, par kuriem liecina spēcīgāks kritums cikliski koriģēto ieņēmumu attiecībā (-½ procentpunkta gadā). Šajā ziņā dalībvalstu plāni kopumā samazināt izdevumu īpatsvaru potenciālajā ražošanas apjomā dažos pēdējos gados lielā mērā nav īstenojušies. Komisijas gada rudens prognoze (turpmāk Komisijas prognoze ) apliecina, ka ir sagaidāms BPP paredzētais nelielais samazinājums strukturālo izdevumu īpatsvarā un lielāks samazinājums strukturālo ieņēmumu īpatsvarā. Visumā vienveidīgais nodokļu elastīgums, kas izriet gan no BPP, gan no Komisijas prognozes, liecina, ka budžeta ieņēmumu samazinājumu izraisa valdības veiktie pasākumi (sk. 5. pielikuma A5.6. tabulu). 7 Arī Somija iesniedza informāciju par prognozētajām izmaksām saistībā ar bēgļu skaita pieaugumu gadā vēstulē, kurā izvirza arī citus nozīmīgus faktorus, kas ir apsverami kontekstā ar tās ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu. 9

10 BPP izklāstīto, izaugsmei labvēlīgo izdevumu plānu kopuma pārbaude liecina, ka nav sagaidāms, ka plānotās korekcijas varētu kaitēt ekonomikas izaugsmes vidēja termiņa perspektīvām, lai gan būtu vēlamas lielākas izaugsmei labvēlīgas izvēles iespējas, kā mazināt izdevumus (patēriņu). Tiek plānots, ka lielākajai daļai izdevumu kategoriju mazināsies to īpatsvars ražošanas apjomā. Lielākais samazinājums ietekmē darbinieku atalgojumu, sociālos pabalstus un preču un pakalpojumu publiskos iepirkumus (sk. 5. pielikuma A5.2. diagrammu). Turklāt dalībvalstis gūst labumu no lielajiem ietaupījumiem procentu izdevumu jomā (detalizētāk izklāstīts nākamajā iedaļā). Tā kā galvenā ietekme neskar lielāko daļu izdevumu, nav sagaidāms, ka plānotās korekcijas varētu kaitēt ekonomikas izaugsmes vidēja termiņa perspektīvām, lai gan būtu vēlamas lielākas izaugsmei labvēlīgas izvēles iespējas, kā mazināt izdevumus (patēriņu). Konkrētāk, tiek plānots arī kapitālizdevumu samazinājums. BPP visumā atbilst Komisijas prognozēm: tie apliecina, ka vislielākie būs sociālo pabalstu un publiskā sektora algu samazinājumi, bet paredz mazāku kritumu preču un pakalpojumu publiskajos iepirkumos. Komisijas prognozēs salīdzinājumā ar BPP ir arī paredzēts, ka procentu izdevumu kritumam būs nedaudz lielāka nozīme. Pasākumiem, kas izklāstīti BPP, gadā attiecībā uz EZ 16 kopumā būs tikai mērena ietekme uz nodokļu struktūru. Tik tiešām, ir sagaidāms, ka visu trīs galveno kategoriju (netiešie nodokļi, tiešie nodokļi un sociālās iemaksas) īpatsvars IKP samazināsies, tomēr to īpatsvara izmaiņas būs nenozīmīgas. Attiecībā uz ieņēmumu sadaļu Komisijas prognozes atbilst BPP (sk. 5. pielikuma A5.3. diagrammu). Neatkarīgi no tā BPP liecina par skaidru priekšstatu eurozonas dalībvalstīs par ieguvumiem no darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas, un daudzas dalībvalstis plāno vai īsteno dažādus konkrētus pasākumus (sk. 2. tabulu). Lai gan daudzi pasākumi ir samērā pieticīgi salīdzinājumā ar aktuālajām problēmām, dažu dalībvalstu BPP ietver vērienīgas pasākumu paketes attiecībā uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kam varētu būt nozīmīga pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Visapjomīgākās reformas tiek ieviestas dalībvalstīs, kurās pašlaik spēkā ir salīdzinoši augsti darbaspēka nodokļi (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju), piemēram, Austrijā, Beļģijā un Francijā. Vienlaikus attiecīgos pasākumus ievieš arī dažas dalībvalstis, kurās ir salīdzinoši zemi darbaspēka nodokļi. Pasākumi parasti ir precīzi mērķorientēti uz grupām, kurām augstu darbaspēka nodokļu slogs ir lielākais šķērslis nodarbinātībā. Praksē tas parasti nozīmē samazināt nodokļus personām ar zemiem ienākumiem; vairākās dalībvalstīs tiek palielināta ar nodokli neapliekamā summa, savukārt citās tiek samazināta likme vai mainītas kategorijas robežvērtības, lai samazinātu nodokļu slogu personām ar zemiem ienākumiem. Dažas dalībvalstis samazina nodokļus arī personām ar vidējiem ienākumiem, savukārt nedaudzie nodokļu palielinājumi, kas iekļauti BPP, attiecas uz personām ar augstiem ienākumiem. Lielākajā daļā BPP nav sniegta detalizēta informācija par darbaspēka nodokļu samazinājumu finansēšanu. Vismaz dažos gadījumos šķiet, ka pilnīgs vai pastāvīgs finansējums vēl nav pilnīgi nodrošināts. 10

11 1. izcēlums. darbaspēka nodokļu sloga uzraudzīšana Darbaspēkam uzlikto nodokļu slogs eurozonā ir samērā augsts, un tas lielā mērā ietekmē ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību. Augsti darbaspēka nodokļi samazina stimulu meklēt darbu, strādāt papildstundas, pieņemt darbā jaunus darbiniekus un maksāt lielākas algas. Šī ietekme ir īpaši izteikta attiecībā uz dažām grupām, piemēram, personām ar zemiem ienākumiem. Eurogrupa ir paudusi apņemšanos eurozonā samazināt darbaspēka nodokļu slogu 8 un ir pieņēmusi vairākus kopīgus principus attiecībā uz darbaspēka nodokļu reformām saistībā ar šo reformu izstrādi, finansējumu, plašāku politikas kontekstu, kā arī politisko un sabiedrības atbalstu. 9 Tā gada septembrī vienojās, ka eurozonas dalībvalstu darbaspēka nodokļu slogs tiks novērtēts attiecībā pret ES vidējo rādītāju. 10 Eurozonā pastāv lielas atšķirības starp dalībvalstīm gan darbaspēka nodokļu sloga apjoma ziņā, gan tā struktūras ziņā (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas, darbinieka sociālā nodrošinājuma iemaksas), kā atspoguļots diagrammās. Šajās diagrammās līnija apzīmē ES vidējo rādītāju, ko šajās pārbaudēs izmanto kā atsauci, savukārt ESAO nesvērtais vidējais rādītājs diagrammā ir iekļauts plašākam salīdzinājumam. Darbaspēka nodokļu slogs vidējas algas un zemas algas apstākļos (2014) BE AT DE FR IT FI LV SI PT SK LT ES EL EE NL LU IE MT EU EA OECD Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Darba devēja SN iemaksas Darbinieka SN iemaksas 0 LV DE BE AT IT EE LT SK FI SI EL ES FR PT NL LU MT IE EU EA OECD Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Darba devēja SN iemaksas Darbinieka SN iemaksas Piezīmes: Diagrammā attēlotais rādītājs ir nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās. Dati par Latviju, Lietuvu un Maltu attiecas uz gadu. Par Kipru aktuāli dati nav pieejami. ES un eurozonas vidējie rādītāji ir svērti attiecībā pret IKP. ESAO vidējais rādītājs nav svērts vidējais rādītājs. Avots: Eiropas Komisijas Nodokļu un pabalstu rādītāju datubāze, kas balstīta uz ESAO datiem. Šī starpvalstu izvērtēšana ir tikai pirmais solis virzībā uz pārliecinošiem, konkrētai valstij adresētiem politikas secinājumiem. Darbaspēka nodokļu slogs mijiedarbojas ar daudziem citiem politikas elementiem, piemēram, pabalstu sistēmu un algu noteikšanas sistēmu. Labi nodarbinātības rādītāji liecina par to, ka nepieciešamība samazināt darbaspēkam piemērojamos nodokļus nav tik steidzama, savukārt fiskālie ierobežojumi var noteikt to, ka jebkāds darbaspēka nodokļu samazinājums tiek pilnīgi kompensēts ar citiem ieņēmumu palielināšanas vai izdevumu samazināšanas pasākumiem. Turklāt jāpatur prātā, ka konkrētas valsts izvēle attiecībā uz sociālās aizsardzības pakāpi ietekmē sociālās nodrošināšanas iemaksu apmēru, it īpaši pensijas iemaksu apmēru: šajā ziņā iedzīvotāju

12 ienākuma nodokļi un sociālās nodrošināšanas iemaksas atšķiras. Padziļināts konkrētu valstu izvērtējums, ņemot vērā visu nozīmīgo informāciju, tiek veikts Eiropas pusgada (semestra) kontekstā. Komisijas gada rudens prognoze un BPP Attiecībā uz vispārējām ekonomikas un fiskālajām perspektīvām situācija, par kuru liecina sešpadsmit BPP, visumā atbilst tai, kas izklāstīta Komisijas prognozē, kur arī tiek norādīts uz pastāvīgu, bet mērenu ekonomikas atlabšanu, kamēr situācija pasaulē kļūst arvien sarežģītāka. Komisija prognozē, ka reālais IKP pieaugums gadā būs 1,6 %, bet gadā nostiprināsies vēl un sasniegs 1,8 %. Iekšzemes pieprasījumu pašlaik atbalsta ar zemām naftas cenām saistītā konjunktūra, joprojām salīdzinoši zemais euro maiņas kurss, labvēlīga monetārā politika un visumā neitrāla fiskālās politikas nostāja. Vienlaikus pamatā esošā iekšzemes pieprasījuma dinamika joprojām ir lēna. Ekonomiskā situācija pasaulē, it īpaši Ķīnā un citās jaunietekmes tirgus ekonomikās, ir pasliktinājusies, un pasaules mēroga tirdzniecības apjoms ir strauji krities. Turklāt vairāki notikumi varētu izraisīt to, ka ekonomikas izaugsme ir mazāka, nekā sagaida Komisija, piemēram, turpmāka pasaules tirdzniecības pasliktināšanās, lielāka (nekā sagaidīts) netieša ietekme no izaugsmes palēninājuma jaunietekmes valstīs vai kaitīga ietekme, kas izplatās ar finanšu tirgu starpniecību. Ekonomisko apstākļu uzlabošanās atspoguļojas arī arvien mazākā starpībā starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu, kas minēta Komisijas prognozē. Ir sagaidāms, ka negatīvā starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu 2¼ % no potenciālā IKP gadā šogad samazināsies līdz 1¾ %, bet gadā līdz 1 %. Uzlabojušās izaugsmes perspektīvas neatspoguļojas cenu izmaiņās, jo inflācijas perspektīvas kopumā joprojām ir pieticīgas. Komisijas prognozē ir paredzēts, ka SPCI inflācija šogad sasniegs tikai 0,1 %, bet gadā pieaugs līdz 1 %, atspoguļojot to, ka starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu pakāpeniski tuvojas nullei, un ļoti atbalstošu monetārās politikas nostāju. Neatkarīgi no dalībvalstu vidū pastāvošajām atšķirībām, kuras nedrīkst ignorēt, tiek pieņemts, ka gadā procentu likmes saglabāsies visu laiku zemākajā līmenī. Vienlaikus ir sagaidāms, ka gadā turpināsies lielais iekrājumu pārsniegums pār ieguldījumiem, bet eurozonas ārējās bilances prognoze paredz pārpalikumu 3,6 % apmērā no IKP, kas tikai nedaudz atpaliks no tā apjoma gadā (3,7 % no IKP). Šis ārējais pārpalikums, kas vērtības izteiksmē ir viens no lielākajiem pasaulē, ir tikai daļēji saistīts ar ietekmi, ko rada zemāks euro valūtas kurss un zemas biržā tirgoto izejvielu cenas. Tas arī liecina, ka iekšzemes pieprasījums ir nepietiekams un ka ekonomikas atlabšana lielā mērā ir atkarīga no ārējiem faktoriem. Ir sagaidāms, ka kopumā nominālais deficīts samazināsies no 2,0 % no IKP gadā līdz 1,7 % no IKP gadā, un ka strukturālā bilance, kas šogad ir palikusi nemainīga, gadā nedaudz pasliktināsies. Ņemot to vērā, strukturālās bilances nepietiekamais uzlabojums gadā, ko sagaidīja Komisija, ietver prognozētu procentu izdevumu samazinājumu, kas atspoguļo to, ka valsts parādzīmju ienesīgums kopš gada beigām ir strauji krities un gada pirmajā pusē ir sasniedzis visu laiku zemāko līmeni. Līdz ar zemākām procentu likmēm eurozonas dalībvalstu veikto procentu maksājumu kopsumma dažos pēdējos gados ir samazinājusies, lai gan kopš procentu likmju krituma lielām parādsaistību summām ir ticis pagarināts atmaksas termiņš (sk. 4. pielikumu). Tādējādi tiek lēsts, ka kopumā strukturālā primārā bilance gadā pasliktināsies par ½ % no IKP. Tāpat Komisija sagaida, ka nelielā strukturālā pasliktināšanās gadā būs vairāk izteikta (-¼ % no IKP), to novērtējot, balstoties uz primāro bilanci. Negaidīta papildu peļņa, ko rada šāds līdz šim zemākais valsts parādzīmju procentu likmju līmenis, dod iespēju dalībvalstīm galvenokārt 12

13 konsolidēt valsts finanses, kā arī atkarībā no to konkrētās situācijas ieguldīt infrastruktūrā un reformēt savu ekonomiku. 11 Lai gan kopumā BPP un Komisijas prognozē paustais priekšstats par budžeta deficītu eurozonā visumā sakrīt, atšķirības starp atsevišķas valsts BPP un attiecīgo Komisijas prognozi par budžeta deficītu var būt samērā lielas, un katrā atsevišķā gadījumā tam var būt citi konkrēti iemesli. Attiecībā uz lielāko daļu valstu Komisijas prognoze par budžeta deficītu ir augstāka nekā attiecīgajā BPP minētā prognoze, un lielākās atšķirības ir konstatējamas Spānijas, Beļģijas un Slovākijas gadījumā (sk. 5. pielikuma A5.1. un A5.4. diagrammu). Visas pārējās pozitīvās prognožu atšķirības nepārsniedz 0,3 procentpunktus, savukārt Vācijas, Igaunijas un Somijas gadījumā Komisijas prognoze par deficītu ir zemāka nekā BPP minētā prognoze. Komisija prognozē, ka parādsaistību apjoms kopumā būs nedaudz augstāks, nekā prognozē dalībvalstis. Kamēr parādsaistību kopsummas attiecība joprojām ir ļoti liela, Komisija sagaida, ka tā gan šogad, gan nākamgad samazināsies, gadā sasniedzot 90 % no IKP. Tomēr būtu jāņem vērā arī tas, ka eurozonas parādsaistību samazināšanos lielā mērā virza Vācija. Ja Vāciju neiekļauj aprēķinos, tad pēc Komisijas prognozes parādsaistību kopsummas attiecība pret IKP stabilizēsies tikai gadā 100 % apmērā no IKP. Arī šajā gadījumā atšķirības starp budžeta plāna projektiem un Komisijas prognozēm var būt lielākas tieši dalībvalstu mērogā katrai valstij specifisku iemeslu dēļ. Lielākās atšķirības attiecas uz Spāniju un Īriju (sk. 5. pielikuma A5.3. un A5.5. diagrammu). Vairākumā gadījumu prognožu atšķirību diapazons ir no nulles līdz 1 % no IKP. Eurozonas parādsaistību kopsummas attiecību nevar novērtēt, vai tā atbilst SIP prasībām attiecībā uz parādsaistībām, jo dalībvalstīm, no kuru datiem sastāv šī kopsumma, attiecībā pret SIP ir atšķirīgs statuss. 12 Tomēr uz astoņām eurozonas dalībvalstīm, kuras ir iesniegušas BPP, attiecas parādsaistību samazināšanas etalonrādītājs. Kā liecina Komisijas prognoze, ir sagaidāms, ka sešas no šīm astoņām valstīm nodrošinās atbilstību tam. Novērtējums par fiskālo korekciju eurozonā Attiecībā uz strukturālās budžeta korekcijas apmēru Komisijas prognoze apliecina, ka gadā eurozonā turpināsies visumā neitrālas fiskālās nostājas īstenošana, pēc tam, kad faktiski būs apturēta fiskālā konsolidācija, kas notikusi kopš gada. To apliecina alternatīvs diskrecionāro fiskālo centienu mērījums, kas norāda uz nelielu fiskālā stāvokļa pasliktināšanos gan 2015., gan gadā. Kopumā atbilstošas nostājas ziņā fiskālā stāvokļa orientācija gadā ir jāizvērtē, ņemot vērā abus mērķus publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā un makroekonomikas stabilizāciju īstermiņā. Ilgtermiņa ilgtspējai ir nepieciešams, ka valsts parādsaistības tiek uzturētas atmaksājamā līmenī, ņemot vērā pašreizējo parādsaistības līmeni un prognozētos, ar sabiedrības novecošanu saistītos izdevumus nākotnē. 13 Makroekonomikas stabilizāciju varētu izteikt kā starpības mazināšanu starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu pienācīgā ātrumā īstermiņā vai vidējā termiņā, savukārt pašreizējā situācijā arī izaugsmes pārorientāciju no ārējiem avotiem uz iekšzemes avotiem. Makroekonomikas politikas instrumenti, ar kuru palīdzību var sasniegt šo mērķi, pašreizējā monetārās politikas kontekstā (nominālās procentu likmes jau gandrīz ir sasniegušas nulli un inflācija ir ļoti zema) ir ierobežoti, līdz ar to vairāk uzmanības jāpievērš fiskālās politikas nozīmei. Novērtējums par eurozonas fiskālās politikas nostāju kopumā (attiecībā pret ilgtspējas riskiem un cikliskajiem apstākļiem) liecina par nepieciešamību vēl vairāk samazināt joprojām augsto parādsaistību apjomu, Eurogrupa šos principus apstiprināja gada 5. oktobrī: SIP noteiktās prasības attiecībā uz dalībvalstu parādsaistībām atšķiras atkarībā no tā, vai uz tām attiecas pakta korektīvā vai preventīvā daļa un no tā, vai parādsaistību attiecība ir lielāka vai mazāka par 60 % no IKP. Komisijas ilgtspējas rādītājs S1, kas norāda uz gada pasākumu kopapjomu, kas nepieciešams, lai līdz gadam parādsaistību apjomu samazinātu līdz 60 % no IKP, ņemot vērā eventuālās (iespējamās) saistības, kas izriet no sabiedrības novecošanās, liecina, ka gadā un nākamajos gados korekcija būs aptuveni ¼ % no IKP. 13

14 tomēr nekavējot ekonomikas atlabšanu un izvairoties no procikliskas politikas. Šajā ziņā Komisijas pagaidu aprēķini liecina, ka mērenu konsolidācija gadā, kā paredzēts konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un par ko liecina ilgtspējīguma rādītāji, atbilstu sarukušajai starpībai starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Turpretī fiskālās politikas nostājas, kuras mērķis būtu straujāk līdz nullei samazināt starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, īstenošana var notikt uz ilgtspējas uzlabošanas rēķina, un tā var izrādīties nesaderīga ar atbilstību SIP ietvaros noteiktajām prasībām. Līdzsvarojot abus šos mērķus, šķiet, ka nākamajā gadā sagaidāmā visumā neitrālā visas eurozonas fiskālā nostāja ir visumā atbilstoša, ņemot vērā arī visu laiku zemākās procentu likmes un lielo ārējo pārpalikumu, kas var liecināt par nepieciešamību zināmā mērā atbalstīt pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka ietaupījumiem no maziem procentu maksājumiem ir tikai pagaidu raksturs, tie var tikt uzskatīti par risku, ja tos izmanto, lai pastāvīgi palielinātu valdības izdevumus vai samazinātu nodokļu likmes. Bažas par ilgtspēju apliecina tas, ka Komisijas prognozē par eurozonas strukturālo bilanci gadā ir paredzēta neliela pasliktināšanās, kas var būt mazāka par vidējo korekciju, kas eurozonas dalībvalstīm ir nepieciešama saskaņā ar SIP. 14 Turklāt to ir stimulējusi ļoti maza vai pat negatīva korekcija no to dalībvalstu puses, kurām ir aktuālas bažas par ilgtspēju, lai gan citās dalībvalstīs joprojām pastāv nepietiekama orientācija uz to, lai izmantotu pieejamās fiskālās manevrēšanas iespējas. 14 Eurozonai kopumā piemērojamo korekcijas prasību aprēķināšanu sarežģī vairāki faktori, it īpaši attieksme pret prasību pārsniedzējiem un pieņēmumi attiecībā uz nominālās vai strukturālās korekcijas sasniegšanu dalībvalstīs, uz kurām attiecas pakta korektīvā daļa. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamo minimālo strukturālo uzlabojumu (0,5 % no IKP), kas ir etalonrādītājs korektīvās daļas ietvaros, un līdzīgu etalonrādītāju preventīvās daļas ietvaros, nelielā pasliktināšanās, ko Komisija prognozē attiecībā uz eurozonu, visticamāk, būs mazāka par kopumā paredzēto rādītāju. 14

15 3. Pārskats par atsevišķiem budžeta plāna projektiem Komisijas atzinumos par budžeta plāna projektiem galvenā uzmanība ir pievērsta atbilstībai Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP) un uz tā pamata sniegtajiem ieteikumiem. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (PBDNP), Komisijas atzinumos ir izvērtēti pārmērīgā budžeta deficīta novēršanā gūtie panākumi gan attiecībā uz nominālā, gan strukturālā budžeta deficīta mērķiem. Attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas pakta preventīvā daļa, Komisijas atzinumā tiek novērtēta budžeta vidēja termiņa mērķu (VTM) ievērošana vai virzība uz tiem, kā arī atbilstība noteikumiem par parādsaistībām, lai konstatētu, vai plāns atbilst SIP prasībām un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem (KVAI) par fiskālo jomu, kurus Padome dalībvalstīm nosūtīja jūlijā. Visas eurozonas dalībvalstis, uz kurām programma neattiecas, izņemot Portugāli, savu BPP iesniedza līdz 15. oktobrim. Tas, ka Portugāle nav iesniegusi BPP par politikas nemainīšanu, neatbilst tiesību aktu kopuma ( divpaketes ) prasībām, un Komisija mudina Portugāli pēc iespējas drīz iesniegt pilnu BPP. Spānija savu BPP iesniedza jau septembrī, un Komisija savu atzinumu par to pieņēma 12. oktobrī. Ne par vienu BPP Komisija nav konstatējusi īpaši nopietnu neatbilstību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 473/ panta 2. punktā. Tomēr vairāki iesniegtie plāni raisa bažas. 2.a un 2.b tabulā ir sniegts kopsavilkums par atsevišķu valstu BPP, par kuriem Komisija 16. novembrī pieņēma atzinumu, ar novērtējumu par panākumiem, kas gūti fiskālās pārvaldības reformu īstenošanā. Plānu novērtējums balstās uz Komisijas gada rudens prognozi. Lai atvieglotu salīdzināšanu, plānu novērtējums ir apkopots trīs plašās kategorijās, kurām ir atšķirīga nozīme atkarībā no tā, vai dalībvalstij piemēro PBDNP. Atbilstīgs: kā liecina Komisijas prognozes, attiecīgajam budžeta plānam nav nepieciešami pielāgojumi valsts budžeta procedūras ietvaros, lai nodrošinātu tā atbilstu SIP noteikumiem. Visumā atbilstīgs: Komisija aicina dalībvalsts iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gada budžets atbilst SIP, to pamatojot šādi: attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro PBDNP: lai gan Komisijas prognozēs ir minēts, ka nominālais budžeta deficīts tiks sasniegts, fiskālie centieni ir acīmredzami nepietiekami, salīdzinot tos ar ieteikto vērtību, un tas apdraud atbilstību PBDNP ieteikumam. attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa: saskaņā ar Komisijas prognozēm attiecīgais BPP, var izraisīt nelielu novirzi no VTM vai no korekcijas virzībā uz to, bet starpība attiecībā pret prasībām nebūtu uzskatāma par nozīmīgu novirzi no nepieciešamās korekcijas. Šo dalībvalstu novērtējums liecina, ka tās ievēro parādsaistību samazināšanas etalonrādītāju (uz kurām tas attiecas). Ar neatbilstības risku: kā liecina Komisijas prognoze, nav sagaidāms, ka attiecīgais BPP nodrošinās atbilstību SIP prasībām. Tādēļ Komisija aicina dalībvalsts iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gada budžets atbilst SIP, to pamatojot šādi: attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro PBDNP: Komisijas prognoze par gadu (ja tā apstiprinātos ex post) varētu izraisīt PBDNP pastiprināšanu, jo tiek prognozēts, ka nedz tiks nodrošināta ieteikto fiskālo centienu īstenošana, nedz tiks sasniegts ieteiktais nominālā deficīta mērķis; attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa: Komisijas prognozē ir teikts, ka ir sagaidāma nozīmīga novirze no VTM vai nepieciešamās gadā un/vai neatbilstība parādsaistību samazināšanas etalonrādītājam (ja tas ir piemērojams). Pēc Komisijas gada 13. janvāra paziņojuma par to, kā pēc iespējas labāk izmantot elastīgumu, ko paredz pašreizējie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi, Itālija un Somija savā attiecīgajā 15

16 BPP 15 ir lūgusi elastības novirzi no ieteiktās, pamatojoties uz strukturālo reformu un ieguldījumu klauzulu. Jāņem vērā, ka elastīguma pieļaušana šajā posmā notiktu ārpus parastā Eiropas pusgada (semestra) cikla un atkāpjoties no procedūras, kas paredzēta paziņojumā par elastību SIP ietvaros. Jebkurā ziņā, ja nav pietiekamas drošības rezerves attiecībā pret budžeta deficīta etalonrādītāju 3 % no IKP, Somijas novērtējums liecina, ka tā pašlaik neatbilst kritērijiem, lai gadā saņemtu lūgto pagaidu novirzi. Komisijas prognoze liecina, ka Itālija varētu ievērot atbilstības kritērijus attiecībā uz ieguldījumu klauzulu. Komisija to ņems vērā savā vērtējumā par nākamo stabilitātes programmu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, vai novirze no korekcijas tiek iedarbīgi izmantota nolūkā palielināt ieguldījumus, kā arī plāniem atsākt ievērot korekcijas virzībā uz VTM. Komisija novērtēs arī to, vai panākumi, kas gūti attiecībā uz strukturālo reformu programmu, atbilst Padomes ieteikumiem. Turklāt vairāku valstu gadījumā (Austrija, Beļģija, Vācija un Itālija) BPP ir minēta ārkārtējā bēgļu pieplūduma ietekme uz budžetu. Kā jau iepriekš tika minēts, SIP ietvaros nostiprinātā elastība dod iespēju pieļaut papildu (no viena gada uz nākamo) ārkārtas izdevumus (patēriņu) saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem, kurus valdība nevar ietekmēt (piemēram, papildu izmaksas, kuras rada ārkārtējais bēgļu pieplūduma pieaugums) pakta gan preventīvās daļas, gan korektīvās daļas ietvaros. Komisija veiks galīgu novērtējumu, tai skaitā par attiecināmajām summām, balstoties uz novērotiem datiem, kurus iesniegušas attiecīgo dalībvalstu iestādes, novērtējot (ex post) pagaidu novirzi no prasībām attiecībā uz un gadu. Turklāt Komisija ir veikusi pagaidu novērtējumu par vispārējo atbilstību fiskālās pārvaldības reformām, kas minētas gada KVAI. Budžeta plāna projektu novērtējums ir iedalīts piecās vispārīgās kategorijās. Tās ir šādas: Nav panākumu: dalībvalsts nav nedz ziņojusi, nedz veikusi pasākumus, lai izpildītu attiecīgos KVAI. Tikai nelieli panākumi: dalībvalsts ir ziņojusi par dažiem attiecīgo KVAI izpildes pasākumiem, tomēr šie pasākumi šķiet nepietiekami un/vai to pieņemšana/īstenošana ir apdraudēta. Daži panākumi: dalībvalsts ir ziņojusi vai veikusi pasākumus, lai izpildītu attiecīgos KVAI. Šie pasākumi ir daudzsološi, taču ne visi no tiem ir jau īstenoti, un ne visos gadījumos īstenošana ir droša; Būtiski panākumi: dalībvalsts ir lēmusi par pasākumiem, kuru lielākā daļa ir īstenota. Šie pasākumi ļoti veicina attiecīgo KVAI īstenošanu. Pilnīga izpilde: dalībvalsts ir pieņēmusi un īstenojusi pasākumus, ar kuriem tiek pienācīgi izpildīti attiecīgie KVAI. Vispusīgs novērtējums par panākumiem, kas gūti, īstenojot gada KVAI, tiks iekļauts gada ziņojumos par attiecīgo valsti un saistībā ar gada KVAI, kurus Komisija pieņems maijā. 15 Somijas savu formālo lūgumu pieļaut elastību tās atjauninātās stabilitātes programmas ietvaros iesniedza gada 28. septembrī kopā ar savu BPP. 16

17 2.a tabula. Pārskats par Komisijas atzinumiem par atsevišķiem budžeta plāna projektiem dalībvalstis, uz kurām pašlaik attiecas SIP preventīvā daļa Valsts BE* DE EE IT* LT Budžeta plāna projekta vispārēja atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam Vispārējs secinājums, balstoties uz Komisijas gada rudens prognozi Visumā atbilstīgs Atbilstīgs Atbilstīgs Ar neatbilstības risku Ar neatbilstības risku Atbilstība SIP daļas prasībām gadā 2015: neliela novirze no 2016: neliela novirze no 2015: VTM ir pārsniegts; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2016: VTM ir pārsniegts; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2015: VTM ir pārsniegts 2016: VTM ir pārsniegts 2015: neliela novirze no 2016: nozīmīga novirze no 2015: nav novirzes no 2016: nozīmīga novirze no Gūti panākumi gada KVAI ierosināto fiskālo strukturālo reformu īstenošanā Gūti panākumi attiecībā uz KVAI par fiskālo pārvaldību Daži panākumi Tikai nelieli panākumi nav Daži panākumi Tikai nelieli panākumi Galvenie BPP iekļautie pasākumi attiecībā uz nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās - Ar nodokli neapliekamā ienākuma summas palielinājums, papildu palielinājums attiecībā uz standarta atskaitāmo summu, kas piemērojama ar profesiju saistītām izmaksām. Darba prēmijas (nodokļu atlaide personām ar maziem ienākumiem) papildu palielinājums. - Atcelt nodokļu kategoriju ar 30 % likmi un palielināt robežvērtību nodokļu kategorijai attiecībā uz otro lielāko ienākumu privātpersonām. - Turpināt samazināt darbinieku sociālā nodrošinājuma iemaksas personām ar maziem ienākumiem. Pakāpeniski samazināt darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas daļēji, izmantojot esošās subsīdijas algām, un daļēji, papildus samazinot zemas un vidējas algas. - Pagarināt atbrīvojumu no darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par pirmajiem darbiniekiem, kas darbā pieņem MVU. - Palielināt ar nodokli neapliekamo minimālo ienākumu. - Palielināt bērnu pabalstus. - Koriģēt ienākuma nodokļa kategorijas attiecībā uz fiskālajām bremzēm. - Palielināt ar nodokli neapliekamo summu. - Ieviest ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksu personām ar maziem ienākumiem. - Uz kopumā diviem gadiem par 40 % samazināt darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas par jauniem pastāvīgiem darbiniekiem, kas pieņemti darbā gadā. Tas pagarina iepriekš pieņemto pilnīgo atbrīvojumu uz trim gadiem attiecībā uz jauniem darbiniekiem, kas gadā tiek pieņemti darbā uz beztermiņa līguma pamata. - Palielināt ar nodokli neapliekamo summu. - Palielināt ar nodokli neapliekamo summu, ko piemēro attiecībā uz bērnu vecākiem un cilvēkiem ar invaliditāti. 17

18 LV LU MT NL AT** SK FI*** Visumā atbilstīgs Atbilstīgs Visumā atbilstīgs Atbilstīgs Ar neatbilstības risku Atbilstīgs Visumā atbilstīgs 2015: nav novirzes no 2016: neliela novirze no 2015: VTM ir pārsniegts 2016: VTM ir pārsniegts 2015: neliela novirze no ; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2016: neliela novirze no ; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2015: nav novirzes no VTM; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2016: nav novirzes no VTM; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2015: nav novirzes no ; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2016: nozīmīga novirze no ; atbilstība parādsaistību etalonrādītājam 2015: nav novirzes no 2016: nav novirzes no 2015: neliela novirze no VTM 2016: neliela novirze no Daži panākumi Tikai nelieli panākumi Daži panākumi Daži panākumi Tikai nelieli panākumi Tikai nelieli panākumi Tikai nelieli panākumi - Palielināt ar nodokli neapliekamo summu. - Ieviest progresivitāti attiecībā uz ienākumu, ko neapliek ar nodokli. - Ieviest solidaritātes nodokli personām ar lieliem ienākumiem. Saistītu pasākumu nav - Palielināt ar nodokli neapliekamo summu. - Samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi personām ar maziem ienākumiem. Nodokļa atlaides palielinājums nodarbinātām personām, kuru ienākums nepārsniedz EUR. - Otrās un trešās ienākuma nodokļa likmes samazinājums. - Robežvērtības palielinājums nodokļu kategorijai, kas piemērojams vislielākajam ienākumam. - Nodokļa atlaides palielinājums bērnu vecākiem. - Pakāpenisks vispārējās nodokļa atlaides samazinājums. - Nodokļu kategoriju skaita palielinājums, vispirms piemērojamās nodokļa likmes samazinājums no 36,5 % līdz 25 % par gada ienākumiem līdz EUR. - robežvērtība nodokļu likmei 50 % apmērā ir palielināta no EUR līdz EUR. - Pagaidu nodokļa likme 55 % apmērā ir paredzēta gada ienākumam virs 1 miljona euro. - kompensēt pusi no sociālā nodrošinājuma iemaksām personām ar ļoti zemiem ienākumiem. Saistītu pasākumu nav - Korekcija gadā attiecībā uz nodokļu kategorijām, lai atspoguļotu peļņas un inflācijas pieaugumu. - Augstākā ienākuma nodokļa kategorija valsts valdības nodokļu skalā (solidaritātes nodoklis) paliks spēkā līdz gadam un robežvērtība, no kuras to piemēro, ir samazināta attiecībā uz un gadu. - Nodokļa atlaides pieaugums par ienākumu no darba. - Bezdarba apdrošināšanas iemaksas palielinājums par 1 procentpunktu. * LESD 126. panta 3. punktā paredzētajā ziņojumā gada 27. februārī tika secināts, ka ir uzskatāms, ka parādsaistību kritērijs tolaik bija ievērots. ** Ja pašreizējās aplēses par ārkārtējā bēgļu pieplūduma ietekmi uz budžetu novērtējumā netiktu ņemtas vērā, prognozētā novirze no ieteicamās korekcijas vairs nebūtu nozīmīga. 18